






ASTR&#298;DA LINDGR&#274;NE

Ronja -laup&#299;t&#257;ja meita

No zviedru valodas tulkojusi MUD&#298;TE TREIMANE

R&#298;GA LIESMA 1989

Astrid Lindgren RONJA ROVARDOTTER

Raben & Sjogren Stockholm 1981

ILUSTR&#274;JUSI ILONA V&#298;KLANDE

tulkojums latvie&#353;u valoda,

izdevniec&#299;ba Liesma, 1989



1.Tonakt, kad piedzima Ronja

Tonakt, kad piedzima Ronja, p&#257;r kalniem r&#299;bin&#257;ja p&#275;rkons j&#257;, t&#257; bija t&#257;da p&#275;rkona nakts, kad visi m&#257;&#382;i, kas m&#257;joja Matisa me&#382;&#257;, p&#257;rbiju&#353;ies nol&#299;da sav&#257;s al&#257;s un sl&#275;ptuv&#275;s, vien&#299;gi briesm&#299;gaj&#257;m harpij&#257;m p&#275;rkona laiks patika lab&#257;k par jebkuru citu laiku, un t&#257;s kliegdamas un br&#275;kdamas laidel&#275;j&#257;s apk&#257;rt Matisa kalna laup&#299;t&#257;ja pilij. Tas trauc&#275;ja L&#363;visi, kura gul&#275;ja un gaid&#299;ja b&#275;rnu, un vi&#326;a sac&#299;ja Matisam:

Aiztrenc prom briesm&#299;g&#257;s harpijas, lai te vienreiz ir kluss, cit&#257;di es pati nedzirdu, ko dziedu!

Patie&#353;&#257;m, gaidot piedzimstam b&#275;rnu, L&#363;vise dzied&#257;ja. Vi&#326;a sac&#299;ja, ka t&#257; esot viegl&#257;k un, iesp&#275;jams, b&#275;rns tad b&#363;&#353;ot priec&#299;gas dabas, ja n&#257;k&#353;ot pasaul&#275; ar dziesmu.

Matiss pa&#326;&#275;ma savu loku un pa pils &#353;aujaml&#363;ku iz&#353;&#257;va p&#257;ris bultu.

 Taisieties prom, me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas!  vi&#326;&#353; kliedza.

 Man &#353;onakt b&#275;rns gaid&#257;ms, vai j&#363;s to neapj&#275;dzat, &#353;ausmones t&#257;das!

 Ho, ho, vi&#326;am b&#275;rns gaid&#257;ms!  harpijas klaig&#257;ja.  P&#275;rkonlaika b&#275;rns tas b&#363;s, mazi&#326;&#353; un negl&#299;ts, k&#257; nu ne, ho, ho!

Tad Matiss v&#275;l reizi ie&#353;&#257;va bultu harpiju bar&#257;. Bet t&#257;s tikai ind&#299;gi nosm&#275;j&#257;s par vi&#326;u un, nikni klaig&#257;damas, aizlaid&#257;s p&#257;ri koku galotn&#275;m.

Kam&#275;r L&#363;vise gul&#275;ja, dzied&#257;ja un gaid&#299;ja b&#275;rnu un Matiss, cik vien labi sp&#275;dams, apstr&#257;d&#257;ja me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas, Matisa laup&#299;t&#257;ji s&#275;d&#275;ja apak&#353;&#257; lielaj&#257; velvju z&#257;l&#275; pie pavarda, &#275;zdami, dzerdami un trok&#353;&#326;odami tikpat ska&#316;i k&#257; harpijas. Ar kaut ko ta&#269;u vi&#326;iem vajadz&#275;ja no&#326;emties t&#257; s&#275;&#382;ot un gaidot, un gaid&#299;t vi&#326;i gaid&#299;ja visi divpadsmit  kas tur aug&#353;&#257; tor&#326;a istab&#257; tagad notiks. Jo vis&#257; vi&#326;u laup&#299;t&#257;ju m&#363;&#382;&#257; Matisa pil&#299; nebija piedzimis neviens pats b&#275;rns.

Visvair&#257;k gaid&#299;ja Plikpauris P&#275;rs.

 Vai tad nu dr&#299;z neb&#363;s kl&#257;t tas laup&#299;t&#257;ju mazulis?  vi&#326;&#353; tauj&#257;ja.  Es esmu vecs un v&#257;rgs, un manai laup&#299;t&#257;ja dz&#299;vei dr&#299;z b&#363;s pien&#257;cis gals. Iekams aizeju, b&#363;tu t&#299;ri labi dab&#363;t redz&#275;t jauno laup&#299;t&#257;ju vadoni.

Tikko vi&#326;&#353; to bija izteicis, atv&#275;r&#257;s durvis un iedr&#257;z&#257;s Matiss, t&#299;ri vai sajucis no prieka. Gavil&#275;dams un uz aug&#353;u pal&#275;kdamies, vi&#326;&#353; ri&#326;&#311;oja apk&#257;rt z&#257;lei un nepr&#257;t&#299;gi kliedza:

 Man ir b&#275;rns! Vai dzirdat, ko es saku, man ir b&#275;rns!

 Kas atskr&#275;jis: z&#275;ns vai meitene?  Plikpauris P&#275;rs no sava st&#363;ra apjaut&#257;j&#257;s.

 Laup&#299;t&#257;ja meita, k&#257;ds prieks, k&#257;da l&#299;ksme!  Matiss sauca.  Laup&#299;t&#257;ja meita, tur vi&#326;a n&#257;k!

Un p&#257;r augsto slieksni ar savu b&#275;rnu uz rok&#257;m p&#257;rk&#257;pa L&#363;vise. Tad laup&#299;t&#257;ji uzreiz apklusa.

 Nu gan jums alus iestr&#275;ga kakl&#257;!  Matiss sac&#299;ja. Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma no L&#363;vises meiteni un nesa vi&#326;u apk&#257;rt r&#257;d&#299;t laup&#299;t&#257;jiem.

 Skatieties! Ja gribat redz&#275;t skaist&#257;ko b&#275;rnu, k&#257;ds jebkad ir dzimis laup&#299;t&#257;ju pil&#299;!

Meita gul&#275;ja uz Matisa rok&#257;m un va&#316;&#275;j&#257;m ac&#299;m skat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u.

 Sis mazulis jau &#353;o to saprot, tas skaidri redzams,  Matiss sac&#299;ja.

 K&#257; vi&#326;u sauks?  Plikpauris P&#275;rs grib&#275;ja zin&#257;t.

 Ronja,  L&#363;vise atteica.  Jau labi sen biju nol&#275;musi likt &#353;o v&#257;rdu.

 Un ja nu b&#363;tu piedzimis puika?  Plikpauris P&#275;rs iebilda.

L&#363;vise mier&#299;gi un stingri uz vi&#326;u paskat&#299;j&#257;s.

 Ja reiz esmu nol&#275;musi, ka manu b&#275;rnu sauks par Ronju, tad ar&#299; b&#363;s Ronja.

Tad vi&#326;a pagriez&#257;s pret Matisu.

 Vai negribi dot vi&#326;u man?

Bet Matiss negrib&#275;ja &#353;&#311;irties no meitas. Vi&#326;&#353; tikai st&#257;v&#275;ja un ar apbr&#299;nu skat&#299;j&#257;s vi&#326;as dzidraj&#257;s ac&#299;s, uz vi&#326;as mazo muti, uz vi&#326;as melnaj&#257;m matu p&#363;k&#257;m, uz vi&#326;as bezpal&#299;dz&#299;gaj&#257;m roci&#326;&#257;m, un vi&#326;&#353; notr&#299;s&#275;ja aiz m&#299;lest&#299;bas.

 B&#275;rni&#326;, &#353;in&#299;s mazaj&#257;s ro&#311;el&#275;s tu jau tagad turi manu laup&#299;t&#257;ja sirdi,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Es to neapj&#275;dzu, bet t&#257; tas ir.

 Iedod nu tagad man patur&#275;t!  Plikpauris

P&#275;rs l&#363;dza, un Matiss ielika vi&#326;am rok&#257;s Ronju tik v&#257;r&#299;gi, it k&#257; t&#257; b&#363;tu zelta ola.

 Te nu tev b&#363;s jaunais laup&#299;t&#257;ju vadonis, par kuru tu tik ilgi t&#275;rg&#257;ji. Tikai nenosvied vi&#326;u zem&#275;, jo tad &#353;&#299; b&#363;s tava p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a.

Bet Plikpauris P&#275;rs tikai uzsmaid&#299;ja Ronjai ar savu bezzobu muti.

 Vi&#326;a liekas tik viegla k&#257; spalvi&#326;a,  vi&#326;&#353; izbr&#299;n&#275;jies ieteic&#257;s un pa&#353;&#363;poja b&#275;rnu.

Tad Matiss sadusmoj&#257;s un izr&#257;va b&#275;rnu vi&#326;am no rok&#257;m.

 Ko tad tu, aitasgalva, grib&#275;ji? Lielu, brangu laup&#299;t&#257;ju vadoni ar resnu v&#275;deru un garu b&#257;rdu, vai?

Tad visi laup&#299;t&#257;ji saprata, ka pret &#353;o b&#275;rnu vi&#326;i neko nedr&#299;kst iebilst, ja grib, lai Matiss ir pie laba pr&#257;ta. Un kaitin&#257;t vi&#326;u patie&#353;&#257;m nekl&#257;j&#257;s. T&#257;d&#275;&#316; vi&#326;i t&#363;l&#299;t &#326;&#275;m&#257;s slav&#275;t un cildin&#257;t jaunpiedzimu&#353;o. Ronjai par godu vi&#326;i iztuk&#353;oja ar&#299; daudzus kausus alus, ar to dar&#299;dami prieku Matisam. Vi&#326;&#353; aps&#275;d&#257;s goda viet&#257; pie galda, reizi pa reizei par&#257;d&#299;dams savu br&#299;numaino b&#275;rnu.

 Sitas te Borku vai traku patais&#299;s,  Matiss ierun&#257;j&#257;s.  Lai vi&#326;&#353; s&#275;&#382; sav&#257; no&#382;&#275;lojam&#257; laup&#299;t&#257;ja al&#257; un aiz skaud&#299;bas grie&#382; zobus; j&#257;, pi&#311;is un z&#275;vele, t&#257; b&#363;s t&#257;da zobu grie&#353;ana, ka vis&#257;m harpij&#257;m un pel&#275;kajiem mo&#353;&#311;u&#316;iem Borkas me&#382;&#257; vajadz&#275;s aizb&#257;zt ausis, ticiet man!

Plikpauris P&#275;rs apmierin&#257;ts m&#257;ja ar galvu un, viegli sm&#299;n&#275;dams, sac&#299;ja:

 K&#257; tad, ka patais&#299;s traku. Jo nu Matisa dzimta turpin&#257;sies, bet Borkas dzimta pazud&#299;s no zemes virsas k&#257; divi devi&#326;i.

 J&#257;,  Matiss piekrita,  uz mata k&#257; divi devi&#326;i, tas ir skaidrs k&#257; pieci pirksti! P&#275;c manas sapra&#353;anas ir t&#257;  ja jau Borkam nav laim&#275;jies tikt pie b&#275;rna, tad vi&#326;am ar&#299; nelaim&#275;sies.

Tad atskan&#275;ja p&#275;rkona sp&#275;riens, k&#257;ds Matisa me&#382;&#257; v&#275;l nebija dzird&#275;ts. Tas bija t&#257;ds r&#299;biens, ka pat laup&#299;t&#257;ji nob&#257;l&#275;ja un Plikpauris P&#275;rs, nesp&#275;c&#299;gs b&#363;dams, nokrita gar zemi. Ar&#299; Ronja negaid&#299;ti un &#382;&#275;li ieraud&#257;j&#257;s, un tas satricin&#257;ja Matisu stipr&#257;k nek&#257; p&#275;rkona sp&#275;riens.

 Mans b&#275;rns raud!  vi&#326;&#353; sauca.  Ko lai ies&#257;k, ko lai ies&#257;k?

Bet L&#363;vise st&#257;v&#275;ja mier&#299;ga. Vi&#326;a pa&#326;&#275;ma no t&#275;va b&#275;rnu un pielika sev pie kr&#363;ts, un raudas t&#363;li&#326; apklusa.

 Tas tik bija viens sp&#275;riens,  Plikpauris P&#275;rs, daudzmaz nomierin&#257;jies, ieteic&#257;s.  Pie joda, zibens noteikti kaut kur iesp&#275;ra!

J&#257;, zibens bija iesp&#275;ris un turkl&#257;t pamat&#299;gi  to var&#275;ja ieraudz&#299;t uzaustot r&#299;tam. Simtgad&#299;g&#257; Matisa pils, kas atrad&#257;s Matisa kalna gal&#257;, bija p&#257;r&#353;&#311;elta uz pus&#275;m. No visaugst&#257;k&#257; pils dzegu&#316;a l&#299;dz pat visdzi&#316;&#257;kajai pagraba velvei pils tagad bija p&#257;rdal&#299;jusies div&#257;s da&#316;&#257;s, kuras &#353;&#311;&#299;ra plaisa.

 Ronja, tavs b&#275;rna m&#363;&#382;s s&#257;kas ar v&#275;rienu,  L&#363;vise sac&#299;ja, kad ar b&#275;rnu uz rokas st&#257;v&#275;ja pie p&#257;r&#353;&#311;elt&#257;s sienas un raudz&#299;j&#257;s uz posta&#382;u. Matiss plos&#299;j&#257;s k&#257; me&#382;a zv&#275;rs. K&#257; kaut kas t&#257;ds var&#275;ja atgad&#299;ties vi&#326;a t&#275;va vecajai pilij? Tom&#275;r Matiss nesp&#275;ja ilgi niknoties par vienu un to pa&#353;u un alla&#382; atrada iemeslu, lai nomierin&#257;tos.

 N&#363;ja, mums vairs nevajadz&#275;s &#326;emties ar tiem daudzajiem labirintiem, pagrabiem un visu to drazu. Un, kas zina, varb&#363;t nevienam vairs nevajadz&#275;s mald&#299;ties pa Matisa pili. J&#363;s ta&#269;u atceraties to reizi, kad Plikpauris P&#275;rs pazuda un nebija atrodams &#269;etras dienas!

Plikpaurim P&#275;r&#257;m labpr&#257;t netik&#257;s, ka vi&#326;am to atg&#257;din&#257;ja. Vai tad vi&#326;&#353; bija vain&#299;gs, ka vi&#326;am izg&#257;ja tik slikti? Vi&#326;&#353; tikai bija m&#275;&#291;in&#257;jis izzin&#257;t, cik liela un kolos&#257;la &#299;sten&#299;b&#257; ir Matisa pils, un, k&#257; jau zin&#257;m, bija atkl&#257;jis, ka t&#257; ir pietiekami liela, lai ap- mald&#299;tos. Nabadzi&#326;&#353;, kad Plikpauris P&#275;rs beidzot atrada ce&#316;u atpaka&#316; uz lielo akmens z&#257;li, vi&#326;&#353; bija tikko dz&#299;vs. Paldies dievam, ka laup&#299;t&#257;ji bija b&#316;aust&#299;ju&#353;ies un tais&#299;ju&#353;i tik lielu &#316;embastu, ka vi&#326;&#353; tos pa gabalu sadzird&#275;ja, cit&#257;di nem&#363;&#382;am neb&#363;tu atgriezies.

 Visu pili m&#275;s tik un t&#257; nekad neesam izmantoju&#353;i,  Matiss sac&#299;ja.  Un m&#275;s jau dz&#299;vosim sav&#257;s z&#257;l&#275;s, kambaros un tor&#326;a istab&#257;s k&#257; l&#299;dz &#353;im. Mani vien&#299;gi kaitina tas, ka esam paliku&#353;i bez atejas. J&#257;, pi&#311;is un z&#275;vele, t&#257; tagad atrodas plaisas vi&#326;&#257; mal&#257;, un man &#382;&#275;l t&#257;, kur&#353; nejaud&#257;s paciesties, l&#299;dz m&#275;s ier&#299;kosim jaunu.

Bet &#353;o lietu nok&#257;rtoja &#257;tri, un dz&#299;ve Matisa pil&#299; rit&#275;ja t&#257;l&#257;k uz mata k&#257; agr&#257;k. Tikai ar to at&#353;&#311;ir&#299;bu, ka tagad tur bija b&#275;rns. Mazs b&#275;rns, kur&#353;, p&#275;c L&#363;- vises dom&#257;m, mazpamaz&#257;m dar&#299;ja Matisu un vi&#326;a laup&#299;t&#257;jus t&#257;dus k&#257; pamu&#316;&#311;&#257;kus. Nebija jau t&#257;, ka vi&#326;iem n&#257;ktu par &#316;aunu b&#363;t mazdrusci&#326; savald&#299;g&#257;kiem un smalk&#257;k uzvesties, bet vajadz&#275;ja zin&#257;t m&#275;ru. Un bija jau ar&#299; neparasti noskat&#299;ties, k&#257; divpadsmit laup&#299;t&#257;ji ar savu vadoni k&#257; t&#257;di nelgas s&#275;&#382; un gavil&#275; par to, ka viens mazs b&#275;rns tikko iem&#257;c&#299;jies r&#257;pot apk&#257;rt lielajai z&#257;lei,  it k&#257; uz pasaules nekad neb&#363;tu redz&#275;ts liel&#257;ks br&#299;nums. Protams, neparasti &#257;tri grie&#382;oties ri&#326;&#311;&#299;, Ronja bija ieman&#299;jusies atsperties ar kreiso k&#257;ju  &#353;o pa&#326;&#275;mienu laup&#299;t&#257;ji atzina par kaut ko &#257;rk&#257;rt&#299;gi apbr&#299;nojamu.

 Bet, ja t&#257; labi padom&#257;, tad liel&#257;k&#257; da&#316;a b&#275;rnu jau iem&#257;c&#257;s r&#257;pot,  L&#363;vise sac&#299;ja.  Bez k&#257;diem ska&#316;iem gavi&#316;u saucieniem, un vi&#326;u t&#275;viem t&#257;d&#275;&#316; nav j&#257;aizmirst viss uz pasaules un bez iemesla j&#257;pamet savs darbs.

 Vai tad Borkam tagad vajadz&#275;s vienam pa&#353;am laup&#299;t Matisa me&#382;&#257;?  vi&#326;a sar&#363;gtin&#257;ta jaut&#257;ja, kad laup&#299;t&#257;ji ar Matisu priek&#353;gal&#257; agri br&#257;z&#257;s uz m&#257;j&#257;m, lai tikai dab&#363;tu redz&#275;t, k&#257; Ronja ap&#275;d savu piena putru, iekams L&#363;vise vi&#326;u noliek gul&#275;t &#353;&#363;puli pie sienas.

Ta&#269;u Matiss &#353;aj&#257;s run&#257;s neklaus&#299;j&#257;s.

 Ronja, manu m&#299;&#316;o d&#363;ji&#326;,  vi&#326;&#353; sauca, kad Ronja, atsp&#275;rusies ar kreiso k&#257;ju, r&#257;poja vi&#326;am pret&#299; taisni p&#257;ri z&#257;lei, kol&#299;dz Matiss p&#257;rk&#257;pa slieksni. Un p&#275;c tam vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja ar savu d&#363;ji&#326;u kl&#275;p&#299; un baroja to ar putru, kam&#275;r vi&#326;a divpadsmit laup&#299;t&#257;ji skat&#299;j&#257;s. Putras b&#316;oda st&#257;v&#275;ja uz pavarda malas gabali&#326;u nost&#257;k, un savu milzu &#311;epu d&#275;&#316; Matisa kust&#299;bas bija t&#257;das k&#257; neveiklas, un daudz putras nopil&#275;ja uz gr&#299;das, un v&#275;l Ronja pa br&#299;&#382;am pagr&#363;da karoti t&#257;, ka laba tiesa putras ielidoja Matisa uzac&#299;s. Pirmo reizi laup&#299;t&#257;ji sm&#275;j&#257;s tik nevald&#257;mi, ka Ronja sabij&#257;s un s&#257;ka raud&#257;t, bet &#257;tri vien vi&#326;a attapa, ka ir atkl&#257;jusi kaut ko varen jautru, un to labpr&#257;t atk&#257;rtoja, kas iepriec&#275;ja vair&#257;k laup&#299;t&#257;jus nek&#257; uzjautrin&#257;ja Matisu. Lai gan cit&#257;di Matiss dom&#257;ja, ka viss, ko Ronja dara, ir nep&#257;rsp&#275;jams un vi&#326;ai pa&#353;ai nav l&#299;dz&#299;gas zemes virs&#363;.

Pat L&#363;visei bija j&#257;smejas, redzot Matisu t&#257; s&#275;&#382;am ar savu b&#275;rnu kl&#275;p&#299; un putru uzac&#299;s.

 M&#299;&#316;o Matis, kam gan var ien&#257;kt pr&#257;t&#257;, ka tu esi visvaren&#257;kais laup&#299;t&#257;ju vadonis p&#257;r visiem kalniem un me&#382;iem! Ja Borka tevi tagad redz&#275;tu, vi&#326;&#353; smietos t&#257;, ka pie&#269;ur&#257;tu bikses!

 Nu, no t&#257; es vi&#326;u &#257;tri vien atradin&#257;tu,  Matiss mier&#299;gi atteica.

Borka, l&#363;k, bija vi&#326;a nikn&#257;kais ienaidnieks. T&#257;pat k&#257; Borkas t&#275;vs un t&#275;vat&#275;vs bija biju&#353;i nikn&#257;kie ienaidnieki Matisa t&#275;vam un t&#275;vat&#275;vam; tiesa gan, kop&#353; neatminamiem laikiem Borkas dzimta bija naidojusies ar Matisa dzimtu. M&#363;&#382;&#299;gi m&#363;&#382;am vi&#326;i bija biju&#353;i laup&#299;t&#257;ji un bieds god&#299;giem cilv&#275;kiem, kam ar saviem zirgiem, ratiem un vezumiem vajadz&#275;ja braukt cauri biezajiem me&#382;iem, kur vi&#326;i mitin&#257;j&#257;s.

Lai dievs ir &#382;&#275;l&#299;gs tam, kam j&#257;tiek p&#257;ri Laup&#299;t&#257;ju takai,  t&#257; run&#257;ja &#316;audis, ar to dom&#257;dami &#353;auro kalnu p&#257;reju starp Borkas me&#382;u un Matisa me&#382;u. Jo tur uz vakts alla&#382; st&#257;v&#275;ja laup&#299;t&#257;ji. Un, vai tas bija Borkas laup&#299;t&#257;js vai Matisa laup&#299;t&#257;js, aplaup&#299;tajam tas bija viens p&#299;pis  vi&#326;am ta&#269;u vienalga, kur&#353; laupa. Bet Matisam un Borkam gan nebija vienalga. Vi&#326;i c&#299;n&#299;j&#257;s uz dz&#299;v&#299;bu un n&#257;vi, un, ja pa Laup&#299;t&#257;ju taku nebrauca pietiekami daudz paj&#363;gu, vi&#326;i laup&#299;ja viens no otra uz neb&#275;du, ko vien var&#275;ja dab&#363;t.

Ronja par visu to nek&#257; nezin&#257;ja, vi&#326;a v&#275;l bija par mazu. Vi&#326;a ar&#299; nenojauta, ka vi&#326;as t&#275;vs ir b&#299;stamais laup&#299;t&#257;ju vadonis. Ronjai tas bija tikai b&#257;rdainais, m&#299;&#316;ais Matiss, kas sm&#275;j&#257;s un dzied&#257;ja, un b&#316;aust&#299;j&#257;s, un &#275;din&#257;ja vi&#326;u ar piena putru,  vi&#326;a Matisu m&#299;l&#275;ja.

Bet Ronja auga ac&#299;m redzot un pamaz&#257;m s&#257;ka izzin&#257;t apk&#257;rt&#275;jo pasauli. Ilgi vi&#326;a dom&#257;ja, ka liel&#257; velvju z&#257;le ir visa pasaule. Un taj&#257; vi&#326;a jut&#257;s labi, tur vi&#326;a tik dro&#353;i s&#275;d&#275;ja zem gar&#257;, milz&#299;g&#257; galda un rota&#316;&#257;j&#257;s ar &#269;iekuriem un akmenti&#326;iem, kurus vi&#326;ai p&#257;rnesa m&#257;j&#257;s Matiss. Un liel&#257; z&#257;le jau nemaz nebija tik slikta vieta mazam b&#275;rnam. Daudz jautra tur var&#275;ja piedz&#299;vot un daudz ko iem&#257;c&#299;ties.

Ronjai patika, ka laup&#299;t&#257;ji pa vakariem dzied&#257;ja pavarda priek&#353;&#257;. Vi&#326;a klusi s&#275;d&#275;ja zem galda un klaus&#299;j&#257;s, l&#299;dz prata visas laup&#299;t&#257;ju dziesmas. V&#275;l&#257;k Ronja dzidr&#257; balsti&#326;&#257; vi&#326;iem piebalsoja, un Matisam palika mute va&#316;&#257; aiz p&#257;rsteiguma par savu nep&#257;rsp&#275;jamo b&#275;rnu, kur&#353; tik skaisti dzied&#257;ja. Ar&#299; dancot vi&#326;a iem&#257;c&#299;j&#257;s. Jo, kad laup&#299;t&#257;ji aizr&#257;v&#257;s t&#257; pa &#299;stam, tad vi&#326;i dancoja un l&#275;k&#257;ja apk&#257;rt z&#257;lei k&#257; traku&#316;i, un dr&#299;z vien Ronja iel&#257;goja, k&#257; tas dar&#257;ms. Matisam par prieku ar&#299; vi&#326;a dancoja, l&#275;k&#257;ja un tais&#299;ja laup&#299;t&#257;ju l&#275;cienus. Un, kad v&#275;l&#257;k laup&#299;t&#257;ji sas&#275;d&#257;s pie gar&#257; galda, lai atv&#275;sin&#257;tos ar kausu alus, vi&#326;&#353; lielij&#257;s ar savu nep&#257;rsp&#275;jamo meitu.

 Vi&#326;a ir skaista k&#257; maza harpija, piekr&#299;tiet man! Tikpat lokana, tikpat tum&#353;acaina un tikpat melnmataina. J&#363;s v&#275;l nekad neesat redz&#275;ju&#353;i tik dai&#316;u b&#275;rnu, piekr&#299;tiet man!

Un laup&#299;t&#257;ji m&#257;ja ar galvu un piekrita visi k&#257; viens. Bet Ronja klusi s&#275;d&#275;ja zem galda ar saviem &#269;iekuriem un akmenti&#326;iem un, ieraudz&#299;jusi laup&#299;t&#257;ju k&#257;jas pinkainajos apavos, rota&#316;&#257;j&#257;s, it k&#257; t&#257;s b&#363;tu vi&#326;as nevald&#257;m&#257;s kazas. T&#257;das Ronja bija redz&#275;jusi kazu k&#363;t&#299;, uz kurieni L&#363;vise &#326;&#275;ma vi&#326;u l&#299;dzi, kad g&#257;ja t&#257;s slaukt.

Bet neko daudz vair&#257;k Ronja ar&#299; nebija pieredz&#275;jusi sav&#257; &#299;saj&#257; m&#363;&#382;&#257;. Vi&#326;a nek&#257; nezin&#257;ja, kas atrad&#257;s &#257;rpus Matisa pils. Un, lai k&#257; vi&#326;am tas nepatika, k&#257;d&#257; jauk&#257; dien&#257; Matiss saprata, ka nu t&#257; stunda ir situsi.

 L&#363;vis,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja savai sievai.  M&#363;su b&#275;rnam j&#257;iepaz&#299;st dz&#299;ve Matisa me&#382;&#257;. &#315;auj vi&#326;ai iet!

 Ak, tad beidzot tu esi to sapratis,  L&#363;vise noteica.  Bijusi man teik&#353;ana, tas b&#363;tu noticis jau krietni agr&#257;k.

Un no t&#257;s reizes Ronjai bija br&#299;v klai&#326;ot apk&#257;rt p&#275;c sava pr&#257;ta. Bet vispirms Matiss vi&#326;ai &#353;o to piekodin&#257;ja.

 Piesargies no me&#382;on&#299;gaj&#257;m harpij&#257;m un pel&#275;kajiem mo&#353;&#311;u&#316;iem, un Borkas laup&#299;t&#257;jiem!  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

 K&#257; es zin&#257;&#353;u, kuras ir me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas,

kuri pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i un kuri Borkas laup&#299;t&#257;ji?  Ronja jaut&#257;ja.

 To tu paman&#299;si,  Matiss atteica.

 Ak t&#257;,  Ronja novilka.

 Un v&#275;l tev j&#257;piesarg&#257;s neapmald&#299;ties me&#382;&#257;,  Matiss m&#257;c&#299;ja.

 Ko es ies&#257;k&#353;u, ja apmald&#299;&#353;os me&#382;&#257;?  Ronja jaut&#257;ja.

 Uzmekl&#275;si &#299;sto taku,  Matiss sac&#299;ja.

 Ak t&#257;,  Ronja teica.

 Un v&#275;l tev j&#257;piesarg&#257;s neiekrist up&#275;,  Matiss sac&#299;ja.

 Ko es ies&#257;k&#353;u, ja iekrit&#299;&#353;u upe?  Ronja jaut&#257;ja.

 Peld&#275;si,  Matiss zin&#257;ja teikt.

 Ak t&#257;,  Ronja atteica.

 Un v&#275;l tev j&#257;piesarg&#257;s neievelties Elles r&#299;kl&#275;,  Matiss turpin&#257;ja.

Vi&#326;&#353; dom&#257;ja plaisu, kas dal&#299;ja uz pus&#275;m Matisa pili.

 Ko es ies&#257;k&#353;u, ja ievel&#353;os Elles r&#299;kl&#275;?  Ronja grib&#275;ja zin&#257;t.

 Tad tu vairs nek&#257; neies&#257;ksi,  Matiss noteica, un t&#363;da&#316; no vi&#326;a kr&#363;t&#299;m izlauz&#257;s t&#257;ds r&#275;ciens, it k&#257; t&#257;s b&#363;tu satv&#275;ris pats nelabais.

 Ak t&#257;,  Ronja novilka, kad Matiss bija beidzis r&#275;kt.  Tad jau es lab&#257;k neiekrit&#299;&#353;u Elles r&#299;kl&#275;. Vai b&#363;s v&#275;l kas?

 Kaut nu neb&#363;tu,  Matiss nop&#363;t&#257;s.  Bet to tu ar laiku man&#299;si. Ej nu!

Ronja dev&#257;s ce&#316;&#257;. &#256;tri vien vi&#326;a aptv&#275;ra, cik dumja bijusi, dom&#257;dama, ka liel&#257; velvju z&#257;le jau ir visa pasaule. Pat milz&#299;g&#257; Matisa pils v&#275;l nebija visa pasaule. Pat augstais Matisa kalns v&#275;l nebija visa pasaule; n&#275;, pasaule bija krietni liel&#257;ka. T&#257; bija tik liela, ka aizr&#257;v&#257;s elpa. Zin&#257;ms, vi&#326;a bija dzird&#275;jusi Matisu un L&#363;visi run&#257;jam par to, kas atrodas &#257;rpus pils,  par kalnu upi vi&#326;i bija run&#257;ju&#353;i. Bet tikai tagad, ieraugot to me&#382;on&#299;gi kr&#257;&#269;ainu br&#257;&#382;amies dzi&#316;i lej&#257; Matisa kalna pak&#257;j&#275;, vi&#326;a saprata, kas kalnu upes t&#257;das ir. Par me&#382;u vi&#326;i bija run&#257;ju&#353;i. Bet tikai tagad, ieraugot to tik tum&#353;u un sav&#257;du  ar lieliem &#353;alco&#353;iem kokiem , vi&#326;a t&#257; pa &#299;stam saprata, kas me&#382;i t&#257;di ir, un vi&#326;a klusu sm&#275;j&#257;s par to, ka uz pasaules ir upes un me&#382;i. Vi&#326;a tik tikko sp&#275;ja tam tic&#275;t  padom&#257;,

uz pasaules ir augsti koki un lieli &#363;de&#326;i, un tie ir dz&#299;vi , vai tad par to nav j&#257;smejas no prieka?

Vi&#326;a g&#257;ja pa taku, kas veda taisni visdr&#363;m&#257;kaj&#257; me&#382;&#257;, un non&#257;ca l&#299;dz me&#382;a ezeri&#326;am. T&#257;l&#257;k vi&#326;a nedr&#299;kst&#275;ja iet  t&#257; Matiss bija piekodin&#257;jis. Un me&#382;ezers tur gul&#275;ja  melns tum&#353;u eg&#316;u ielok&#257;, vien&#299;gi &#363;densrozes, kuras peld&#275;ja pa &#363;deni, mirdz&#275;ja baltas. Ronja nezin&#257;ja, ka t&#257;s ir &#363;densrozes, bet vi&#326;a uz t&#257;m ilgi skat&#299;j&#257;s un klusu sm&#275;j&#257;s par to, ka uz pasaules ir &#363;densrozes.

Pie me&#382;a ezeri&#326;a vi&#326;a palika visu dienu un dar&#299;ja daudz ko t&#257;du, ko nekad agr&#257;k nebija m&#275;&#291;in&#257;jusi. Vi&#326;a svieda eg&#316;u &#269;iekurus &#363;den&#299; un sm&#275;j&#257;s, man&#299;dama, ka var likt tiem peld&#275;t, tikai pa&#353;&#316;ak- stinot k&#257;j&#257;m &#363;deni. Neko jautr&#257;ku vi&#326;a v&#275;l nebija piedz&#299;vojusi. Vi&#326;as p&#275;das jut&#257;s tik priec&#299;gas un br&#299;vas, kad var&#275;ja plak&#353;&#311;in&#257;ties pa &#363;deni, bet v&#275;l priec&#299;g&#257;kas t&#257;s k&#316;uva, kad var&#275;ja r&#257;pties. Ap ezeri&#326;u zviln&#275;ja lieli s&#363;naini akme&#326;i, kur r&#257;pties, tur auga egles un priedes, kuru zaros var&#275;ja ie&#311;erties. Ronja r&#257;p&#257;s un lod&#257;ja, l&#299;dz saule s&#257;ka grimt aiz koku galotn&#275;m. Tad Ronja ap&#275;da maizi un padz&#275;r&#257;s pienu, kas vi&#326;ai bija l&#299;dzi &#257;das tarbi&#326;&#257;. P&#275;c tam vi&#326;a atlaid&#257;s s&#363;n&#257;s uz br&#299;ti&#326;u atp&#363;sties, un augstu p&#257;ri vi&#326;as galvai &#353;alca koki. Ronja gul&#275;ja un skat&#299;j&#257;s uz tiem, un klusi sm&#275;j&#257;s, ka tie ir uz pasaules, un p&#275;c tam iemiga.

Kad Ronja pamod&#257;s, bija tum&#353;s vakars, un p&#257;ri eg&#316;u galotn&#275;m vi&#326;a ieraudz&#299;ja mirdzam zvaigznes. Tad Ronja saprata, ka pasaule ir v&#275;l liel&#257;ka, nek&#257; vi&#326;a bija iedom&#257;jusies. Un vi&#326;u skumdin&#257;ja tas, ka uz pasaules ir zvaigznes, bet nav aizsniedzamas, lai k&#257; vi&#326;a p&#275;c t&#257;m sniedz&#257;s.

Nu vi&#326;a bija palikusi me&#382;&#257; ilg&#257;k, nek&#257; at&#316;auts. Nu vajadz&#275;ja doties m&#257;j&#257;s, cit&#257;di Matiss k&#316;&#363;s pavisam pikts, to vi&#326;a zin&#257;ja.

Me&#382;a ezeri&#326;&#257; spogu&#316;oj&#257;s zvaigznes, viss p&#257;r&#275;jai bija t&#299;ts vismeln&#257;kaj&#257; tums&#257;. Bet pie tumsas vi&#326;a bija pieradusi. T&#257; Ronju nebaid&#299;ja. Vai gan ziemas vakaros Matisa pil&#299; nebija diezgan tum&#353;s, kad izdzisa uguns?  tum&#353;&#257;ks par visiem me&#382;iem; n&#275;, no tumsas vi&#326;ai nebija bail.

Kad Ronja jau tais&#299;j&#257;s iet, vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s savu &#257;das tarbi&#326;u. T&#257; bija palikusi gu&#316;am uz akmens, kur vi&#326;a s&#275;d&#275;ja un &#275;da, un tagad pa tumsu vi&#326;a l&#299;da aug&#353;&#257;, lai to pa&#326;emtu. Ronja iepr&#257;toj&#257;s, ka &#353;eit, uz augst&#257; akmens, vi&#326;a ir tuv&#257;k zvaigzn&#275;m, un izstiepa rokas, lai da&#382;as salas&#299;tu, ko pa&#326;emt l&#299;dzi uz m&#257;j&#257;m. Bet tas nebija izdar&#257;ms, un vi&#326;a, pa&#326;&#275;musi tarbi&#326;u, grib&#275;ja k&#257;pt lej&#257;.

Un te Ronja ieraudz&#299;ja kaut ko, kas vi&#326;u izbied&#275;ja. Visapk&#257;rt starp kokiem sp&#299;d&#275;ja acis; j&#257; gan, ap akmeni bija salas&#299;jies vesels bars acu, kas vi&#326;u uzman&#299;ja, un vi&#326;a to nebija pat paman&#299;jusi. Nekad v&#275;l Ronja nebija redz&#275;jusi acis, kas tums&#257; sp&#299;d, un vi&#326;ai t&#257;s nepatika.

 Ko jums vajag?  vi&#326;a uzsauca. Bet nesa&#326;&#275;ma atbildi. Vien&#299;gi acis pan&#257;c&#257;s tuv&#257;k. L&#275;n&#257;m, spr&#299;di pa spr&#299;dim t&#257;s virz&#299;j&#257;s arvien tuv&#257;k, un vi&#326;a sadzird&#275;ja balsu murdo&#326;u  d&#299;vainas, vec&#299;gi s&#275;co&#353;as balsis murd&#275;ja un k&#257; vien&#257; bals&#299; d&#363;ca:

 Pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i visi, cilv&#275;ks &#353;eit, cilv&#275;ks &#353;eit, Pel&#275;kmo&#353;&#311;u&#316;u me&#382;&#257;, pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i visu, kodiet un sitiet to, pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i visi, kodiet un sitiet to!

Un piepe&#353;i tie jau bija pie pa&#353;a akmens, &#353;ie sav&#257;die, pel&#275;kie rad&#299;jumi, kuri grib&#275;ja vi&#326;ai &#316;aunu. Ronja tos neredz&#275;ja, bet juta to tuvumu tik stipri, ka notr&#299;s&#275;ja. Un tagad vi&#326;a zin&#257;ja, cik b&#299;stami tie ir  pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i, no kuriem vajadz&#275;ja piesarg&#257;ties, k&#257; Matiss bija sac&#299;jis. Bet nu jau bija par v&#275;lu. Jo patlaban tie s&#257;ka dauz&#299;t pret akmeni n&#363;jas, koka gabalus vai sazin ko. Me&#382;a klusum&#257; tik nejauki dun&#275;ja, dimd&#275;ja un r&#299;b&#275;ja, ka

Ronja s&#257;ka kliegt  nu vi&#326;ai bija bailes par savu dz&#299;v&#299;bu.

Kad vi&#326;a kliedza, mo&#353;&#311;u&#316;i p&#257;rst&#257;ja sist. Toties vi&#326;a izdzirda daudz ko &#316;aun&#257;ku. Tie bija s&#257;ku&#353;i r&#257;pties aug&#353;&#257; pa akmeni. No vis&#257;m pus&#275;m tums&#257; tie tuvoj&#257;s vi&#326;ai. Ronja dzird&#275;ja p&#275;du skrapsto&#326;u, un vi&#326;a dzird&#275;ja to murmul&#275;&#353;anu: Pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i visi, kodiet un sitiet to!  '

Aiz izmisuma Ronja s&#257;ka kliegt v&#275;l ska&#316;&#257;k un me&#382;on&#299;gi sita visapk&#257;rt ar &#257;das tarbi&#326;u. Dr&#299;z tie b&#363;s vi&#326;ai virs&#363; un nokod&#299;s vi&#326;u, to Ronja zin&#257;ja. Vi&#326;as pirm&#257; diena me&#382;&#257; k&#316;&#363;s par vi&#326;as p&#275;d&#275;jo.

Bet taj&#257; pa&#353;&#257; mirkl&#299; vi&#326;a izdzirda auro&#353;anu, un tik me&#382;on&#299;gi b&#316;aut prata vien&#299;gi Matiss. J&#257;, tur vi&#326;&#353; n&#257;ca, vi&#326;as Matiss ar visiem saviem laup&#299;t&#257;jiem, vi&#326;u l&#257;pas sp&#299;d&#275;ja starp kokiem, un me&#382;&#257; atbalsoj&#257;s Matisa auro&#353;ana:

 Paz&#363;diet, pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i! Paz&#363;diet k&#257; divi devi&#326;i, iekams neesmu j&#363;s nosl&#299;cin&#257;jis!

Tad Ronja izdzirda, k&#257; b&#363;k&#353;&#311;&#275;ja mazie augumi, veldamies lej&#257; no akmens, un l&#257;pas gaism&#257; vi&#326;a tos ar&#299; redz&#275;ja  pel&#275;kus, s&#299;kus mo&#353;&#311;u&#316;us, kas aizskr&#275;ja un pazuda me&#382;&#257;.

Vi&#326;a uzk&#257;ra kakl&#257; &#257;das tarbi&#326;u un no&#353;&#316;&#363;ca lej&#257; no st&#257;v&#257; akmens, un t&#363;l&#299;t ar&#299; Matiss bija kl&#257;t un pac&#275;la Ronju uz sav&#257;m rok&#257;m, un, kam&#275;r Matiss nesa vi&#326;u uz m&#257;j&#257;m, uz Matisa pili, vi&#326;a raud&#257;ja Matisam b&#257;rd&#257;.

 Tagad tu zini, kas pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i t&#257;di ir,  Matiss sac&#299;ja, kad vi&#326;i abi s&#275;d&#275;ja pavarda priek&#353;&#257;, sild&#299;dami Ronjas aukst&#257;s k&#257;jas.

 J&#257;, nu es zinu, kas pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i t&#257;di ir,  Ronja piekrita.

 Bet, k&#257; ar tiem tikt gal&#257;, to tu nezini,  Matiss turpin&#257;ja.  Ja tev ir bailes, vi&#326;i to saj&#363;t pa lielu gabalu, un tad mo&#353;&#311;u&#316;i ir b&#299;stami.

 J&#257;,  L&#363;vise piebilda,  tiesa kas tiesa. T&#257;p&#275;c pats dro&#353;&#257;kais Matisa me&#382;&#257; ir nebaid&#299;ties.

 To es iegaum&#275;&#353;u,  Ronja sac&#299;ja. Tad Matiss nop&#363;t&#257;s un tur&#275;ja vi&#326;u cie&#353;i, cie&#353;i.

 Bet tu ta&#269;u atminies, ko es sac&#299;ju, no k&#257; tev j&#257;piesarg&#257;s?

K&#257; tad, ka Ronja atcer&#275;j&#257;s. Un turpm&#257;k&#257;s dienas Ronja nek&#257; cita nedar&#299;ja k&#257; vien piesarg&#257;j&#257;s no t&#257;, kas ir b&#299;stams, un vingrin&#257;j&#257;s nebaid&#299;ties. Vi&#326;ai vajadz&#275;ja piesarg&#257;ties, lai neiekristu kalnu up&#275;,  t&#257; Matiss bija piesac&#299;jis, t&#257;d&#275;&#316; vi&#326;a uz neb&#275;du l&#275;k&#257;ja pa glumajiem akme&#326;iem upes mal&#257;, kur visstrauj&#257;k br&#257;z&#257;s &#363;dens. Vi&#326;a ta&#269;u nevar&#275;ja iet prom me&#382;&#257; un piesarg&#257;ties, lai neiekristu up&#275;. Lai no piesarg&#257;&#353;an&#257;s b&#363;tu k&#257;ds labums, to vajadz&#275;ja dar&#299;t pie kr&#257;c&#275;m un nekur citur. Bet, lai l&#299;dz kr&#257;c&#275;m nok&#316;&#363;tu, vi&#326;ai vajadz&#275;ja uzr&#257;pties Matisa kaln&#257;, kas bija p&#257;rk&#257;ries p&#257;ri upei. T&#257; Ronja var&#275;ja ar&#299; vingrin&#257;ties, lai vi&#326;ai neb&#363;tu bailes. Pirmo reizi g&#257;ja gr&#363;ti  vi&#326;u p&#257;r&#326;&#275;ma tik lielas bailes, ka vajadz&#275;ja aizmiegt acis. Bet mazpamaz&#257;m Ronja k&#316;uva aizvien drosm&#299;g&#257;ka un dr&#299;z vien zin&#257;ja, kur atrodas plaisas, uz kur&#257;m atbalst&#299;t k&#257;jas un kur var&#275;ja pie&#311;erties ar k&#257;ju pirkstiem, lai notur&#275;tos un atmuguriski neiekristu kr&#257;c&#275;.

K&#257;da laime, ka es atradu t&#257;du vietu, kur var gan piesarg&#257;ties, lai neiekristu kr&#257;c&#275;, gan vingrin&#257;ties bezbail&#299;b&#257;! vi&#326;a nodom&#257;ja.

T&#257; Ronja vad&#299;ja savas dienas. Vi&#326;a piesarg&#257;j&#257;s un vingrin&#257;j&#257;s vair&#257;k, nek&#257; Matiss un L&#363;vise nojauta, un beidzot k&#316;uva lokana un sp&#275;c&#299;ga k&#257; &#326;iprs dz&#299;vnieci&#326;&#353;, kas ne no k&#257; nebaid&#299;j&#257;s. Ne no pel&#275;kajiem mo&#353;&#311;u&#316;iem, ne me&#382;on&#299;gaj&#257;m harpij&#257;m, ne no apmald&#299;&#353;an&#257;s me&#382;&#257; un ne no iekri&#353;anas up&#275;. V&#275;l vi&#326;a nebija s&#257;kusi piesarg&#257;ties no ievel&#353;an&#257;s Elles r&#299;kl&#275;, bet bija nol&#275;musi * dr&#299;z to dar&#299;t.

Matisa pili gan vi&#326;a bija izp&#275;t&#299;jusi l&#299;dz pat pils m&#363;ra dzegu&#316;iem. Vi&#326;a zin&#257;ja atrast visas neapdz&#299;vot&#257;s z&#257;les, kur, iz&#326;emot vi&#326;u, neviens cits nebija sp&#275;ris k&#257;ju, un vi&#326;a neapmald&#299;j&#257;s ne pazemes ej&#257;s, ne tum&#353;&#257;s al&#257;s, ne pagraba velv&#275;s. Pils slepen&#257;s ejas un me&#382;a slepen&#257;s takas  tagad vi&#326;a pazina t&#257;s visas un visur atrada ce&#316;u. Lai gan vislabpr&#257;t&#257;k vi&#326;ai patika b&#363;t me&#382;&#257;, un tur vi&#326;a skraid&#299;ja augu dienu.

Bet, kad pien&#257;ca vakars un iest&#257;j&#257;s tumsa, un z&#257;les pavard&#257; kur&#275;j&#257;s uguns, tad Ronja p&#257;rrad&#257;s m&#257;j&#257;s  nogurusi, cauru dienu piesarg&#257;joties un vingrinoties. Ap to laiku ar&#299; Matiss ar laup&#299;t&#257;jiem atgriez&#257;s no sav&#257;m gait&#257;m, un Ronja s&#275;d&#275;ja kop&#257; ar vi&#326;iem pie uguns un dzied&#257;ja laup&#299;t&#257;ju dziesmas. Tom&#275;r par vi&#326;u laup&#299;t&#257;ju dz&#299;vi Ronja nezin&#257;ja nenieka. Vi&#326;a redz&#275;ja laup&#299;t&#257;jus vakaros p&#257;rj&#257;jam m&#257;j&#257;s  zirgu muguras bija apkrautas mant&#257;m; daudz mantu bija gan &#257;das maisos, gan kast&#275;s, gan l&#257;d&#275;s. Bet, kur laup&#299;t&#257;ji t&#257;s dab&#363;ja, neviens Ronjai nebija st&#257;st&#299;jis, un vi&#326;a par to nebr&#299;n&#299;j&#257;s vair&#257;k k&#257; par lietus ra&#353;anos. Glu&#382;i vienk&#257;r&#353;i mantas bija &#353;ai pasaul&#275;, to vi&#326;a bija iel&#257;gojusi.

Da&#382;reiz Ronja dzird&#275;ja run&#257;jam par Borkas laup&#299;t&#257;jiem, un tad vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s, ka ar&#299; no tiem vi&#326;ai ir j&#257;piesarg&#257;s. Bet l&#299;dz &#353;im vi&#326;a nevienu nebija satikusi.

 Ja Borka neb&#363;tu t&#257;ds kverpis, man t&#299;ri vai b&#363;tu vi&#326;a &#382;&#275;l,  Matiss k&#257;du vakaru sac&#299;ja.  Kareivji med&#299; vi&#326;u pa visu Borkas me&#382;u, pa&#353;laik vi&#326;am vairs nekur nedod mieru. Un dr&#299;z tie izsv&#275;p&#275;s Borku no vi&#326;a laup&#299;t&#257;ja midze&#326;a; j&#257;, j&#257;, m&#275;slu vabole jau vi&#326;&#353; ir gan, bet tom&#275;r drusku &#382;&#275;l!

 Borkas laup&#299;t&#257;ji ir m&#275;slu vaboles  visa vi&#326;u varza,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, un visi vi&#326;am piekrita.

K&#257;da laime, ka Matisa laup&#299;t&#257;ji ir krietni vien lab&#257;ki, Ronja nodom&#257;ja. Vi&#326;a noskat&#299;ja tos, k&#257; tie s&#275;d&#275;ja pie gar&#257; galda un str&#275;ba zupu. B&#257;rdaini vi&#326;i bija un net&#299;ri, un &#311;ild&#299;gi, un nesavald&#299;gi.

Bet neviens nevar&#275;ja tos saukt par m&#275;slu vabol&#275;m, Ronjai dzirdot. Plikpauris P&#275;rs un Cege, Pelje un Fj&#363;soks, J&#363;tiss un J&#363;ens, Labass un Kn&#363;tass, Turre un Corms, Sturkass un Mazais Klipens  vi&#326;i visi bija Ronjas draugi un vi&#326;as d&#275;&#316; gatavi iet caur uguni un &#363;deni, to Ronja zin&#257;ja.

 Kas gan nekai&#353; te, Matisa pili,  Matiss teica.  Te ikviens ir dro&#353;s k&#257; lapsa al&#257; un k&#257; &#275;rglis klints virsotn&#275;. Ja te par&#257;d&#299;sies kaut k&#257;di &#257;murgalvas kareivji un s&#257;ks mekl&#275;t ka&#353;&#311;i, tad vi&#326;i aizies k&#257; divi devi&#326;i, to vi&#326;i zina!

 K&#257; divi devi&#326;i vi&#326;i aizies, un nosmird&#275;s vien!  Plikpauris P&#275;rs apmierin&#257;ts noteica. Tam piekrita visi laup&#299;t&#257;ji un sm&#275;j&#257;s vien, iedom&#257;joties, cik liel&#257;m &#257;murgalv&#257;m j&#257;b&#363;t, lai m&#275;&#291;in&#257;tu iek&#316;&#363;t Matisa pil&#299;. T&#257; gul&#275;ja uz klints, nepieejama no vis&#257;m pus&#275;m. Vien&#299;gi dienvidu pus&#275; pa kalnu lejup vij&#257;s &#353;aura l&#299;kumota j&#257;jamtaci&#326;a un pazuda lej&#257; me&#382;&#257;. Bet no trim pus&#275;m Matisa kalns bija st&#257;vs  kur&#353; &#257;murgalva gan iedom&#257;sies r&#257;pties aug&#353;&#257; pa t&#257;du  laup&#299;t&#257;ji kladzin&#257;ja. Jo vi&#326;i nezin&#257;ja, kur Ronja m&#275;dza vingrin&#257;ties bezbail&#299;b&#257;.

 Un, ja &#353;ie n&#257;ks &#353;urp pa j&#257;jamtaku, tad vi&#326;us aptur&#275;s pie Vilka &#382;ok&#316;iem,  Matiss sac&#299;ja.  Tur m&#275;s tos apst&#257;din&#257;sim ar lieliem akme&#326;iem. Un &#353;o to citu v&#275;l jauk&#257;ku!

 Un &#353;o to citu v&#275;l jauk&#257;ku!  Plikpauris P&#275;rs &#311;i&#311;in&#257;ja, iedom&#257;damies, k&#257; var&#275;tu aptur&#275;t

kareivjus pie Vilka &#382;ok&#316;iem.  Daudz vilku tur esmu nokniebis sav&#257; m&#363;&#382;&#257;,  vi&#326;&#353; piemetin&#257;ja,  bet nu esu par vecu un sp&#275;ju nokniebt labi ja savas blusas, t&#257; gan!

Ronja saprata, ka j&#257;j&#363;t l&#299;dzi Plikpaurim P&#275;r&#257;m, kas bija tik vecs, bet vi&#326;a nesaprata, k&#257;p&#275;c kareivjiem un &#257;murgalv&#257;m j&#257;n&#257;k uz Vilka &#382;ok&#316;iem ka&#353;&#311;i mekl&#275;t. Turkl&#257;t vi&#326;a jau bija samiegojusies un nejaud&#257;ja ar&#299; par to galvu lauz&#299;t. Vi&#326;a tikai iel&#299;da sav&#257; gult&#257; un gul&#275;ja nomod&#257;, l&#299;dz bija noklaus&#299;jusies L&#363;visi dziedam Vilka dziesmu, k&#257; vi&#326;a to dar&#299;ja ik vakaru, kad laup&#299;t&#257;jiem bija pien&#257;cis laiks atst&#257;t pavardu un doties uz saviem gu&#316;am- kambariem. Lielaj&#257; z&#257;l&#275; gul&#275;ja tikai vi&#326;i tr&#299;s  , Ronja, Matiss un L&#363;vise. Ronjai patika gul&#275;t sav&#257; gult&#257; un, L&#363;visei dziedot, pa aizkaru spraugu skat&#299;ties, k&#257; uzdzirkst&#299; un nodziest liesmu m&#275;les. Cik vien Ronja sp&#275;ja atmin&#275;ties, vi&#326;a vakaros bija dzird&#275;jusi m&#257;ti dziedam Vilka dziesmu. Tad bija pien&#257;cis laiks iet gul&#275;t, to vi&#326;a zin&#257;ja, bet, pirms aizv&#275;ra acis, vi&#326;a l&#299;ksmi nodom&#257;ja: R&#299;t, tad es atkal cel&#353;os aug&#353;&#257;! Un Ronja bija k&#257;j&#257;s, tikko s&#257;ka aust jauna diena. Lai k&#257;ds bija laiks, uz me&#382;u vi&#326;ai vajadz&#275;ja iet, un L&#363;vise iedeva vi&#326;ai l&#299;dzi maizi un pienu &#257;das tarbi&#326;&#257;.

 P&#275;rkona nakts b&#275;rns tu esi,  L&#363;vise sac&#299;ja,  ar&#299; harpiju nakts b&#275;rns, t&#257;dus var &#257;tri pie-

vilin&#257;t, tas katram zin&#257;ms. Tik piel&#363;ko, lai harpijas tevi neaiznes!

Ne vienu reizi vien Ronja bija redz&#275;jusi virs me&#382;a lidin&#257;mies harpijas, bet &#382;igli bija nol&#299;dusi pasl&#275;pties. Harpijas bija visb&#299;stam&#257;k&#257;s no visa b&#299;stam&#257; Matisa me&#382;&#257;, ja grib&#275;ja palikt dz&#299;vs, no t&#257;m vajadz&#275;ja uzman&#299;ties  t&#257; Matiss tika piekodin&#257;jis. Un visvair&#257;k vi&#326;u d&#275;&#316; Matiss bija tur&#275;jis

Ronju tik ilgi pil&#299;. Skaistas, trakas un ne&#382;&#275;l&#299;gas bija harpijas. Ar akmens cietu skatienu t&#257;s izl&#363;kodamas laidel&#275;j&#257;s virs me&#382;a, lai dab&#363;tu k&#257;du, ko var&#275;tu plos&#299;t ar saviem asajiem nagiem.

Bet nek&#257;das me&#382;on&#299;gas harpijas nesp&#275;ja aizbaid&#299;t Ronju prom no t&#257;m tak&#257;m un viet&#257;m, kur vi&#326;a dz&#299;voja savu vientu&#316;o me&#382;a dz&#299;vi. J&#257;, vientu&#316;a vi&#326;a bija, bet vi&#326;ai ar&#299; neviena nevajadz&#275;ja. Kas gan lai vi&#326;ai b&#363;tu vajadz&#299;gs? Vi&#326;as dienas bija laimes un dz&#299;vesprieka pilnas, un t&#257;s t&#257;pat aizskr&#275;ja p&#257;r&#257;k &#257;tri. Vasara jau bija pag&#257;jusi, un iest&#257;j&#257;s rudens.

Uz rudens pusi me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas alla&#382; k&#316;uva negant&#257;kas, un k&#257;du dienu t&#257;s dzin&#257;s paka&#316; Ronjai cauri me&#382;am, l&#299;dz vi&#326;a sajuta, ka nupat ir kl&#257;t briesmas. Vi&#326;a gan sp&#275;ja skriet &#382;igli k&#257; lapsa, gan zin&#257;ja visas me&#382;a pasl&#275;ptuves, tom&#275;r harpijas vi&#326;u neatlaid&#299;gi vaj&#257;ja, un Ronja dzird&#275;ja to griez&#299;gos kliedzienus:

 Ho, ho, mazo skaisto cilv&#275;ci&#326;, nu tik asinis pl&#363;d&#299;s, ho,ho!

Tad Ronja ienira ezeri&#326;&#257; un zem &#363;dens peld&#275;ja uz otru krastu. Izl&#299;dusi &#257;r&#257;, vi&#326;a tur pasl&#275;p&#257;s zem kuplas egles. Un vi&#326;a dzird&#275;ja, k&#257; harpijas mekl&#275; un nikni klaig&#257;:

 Kur ir mazais cilv&#275;ci&#326;&#353;, kur vi&#326;&#353; ir, kur ir? Pan&#257;c tik &#353;urp, tad m&#275;s tevi pl&#275;s&#299;sim un plos&#299;sim, un asinis pl&#363;d&#299;s, ho, ho!

Ronja palika s&#275;&#382;am sav&#257; pasl&#275;ptuv&#275;, l&#299;dz redz&#275;ja harpijas noz&#363;dam p&#257;r koku galotn&#275;m. Pa&#353;laik vi&#326;ai diez ko negrib&#275;j&#257;s b&#363;t me&#382;&#257;. Bet l&#299;dz naktij un Vilka dziesmai bija v&#275;l daudz stundu, t&#257;p&#275;c vi&#326;ai ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, ka var&#275;tu dar&#299;t, ko sen bija nodom&#257;jusi dar&#299;t. Vi&#326;a uzk&#257;ps uz pils jumta un piesarg&#257;sies, lai neieveltos Elles r&#299;kl&#275;.

Daudz rei&#382;u vi&#326;a bija dzird&#275;jusi, k&#257; tonakt, vi&#326;ai piedzimstot, bija p&#257;r&#353;&#311;&#275;lusies Matisa pils. Matiss to st&#257;st&#299;ja nenoguris.

 Pi&#311;is un z&#275;vele, &#353;ito bl&#299;k&#353;&#311;i! Tev vajadz&#275;ja to dzird&#275;t!

 J&#257;, starp citu, tu jau to dzird&#275;ji ar&#299;, b&#363;dams t&#257;ds mazs nabadzi&#326;&#353;! Krak&#353;  un m&#275;s dab&#363;j&#257;m divas pilis vienas viet&#257; ar bezdibeni pa vidu. Un nekad neaizmirsti, ko esmu tev sac&#299;jis,  piesargies, ka neievelies Elles r&#299;kl&#275;!

Un tie&#353;i to Ronja pa&#353;laik dar&#299;ja. T&#257; bija pati lab&#257;k&#257; nodarbo&#353;an&#257;s, kam&#275;r pa me&#382;u &#257;l&#275;j&#257;s harpijas.

Uz jumta vi&#326;a bija k&#257;pusi daudz rei&#382;u, bet nekad v&#275;l nebija pieg&#257;jusi tuvum&#257; tai b&#299;stamajai aizai, kas izskat&#299;j&#257;s k&#257; ar nazi nogriezta  bez jebk&#257;diem dzegu&#316;iem. Nu vi&#326;a uz v&#275;dera piel&#299;da tai kl&#257;t un iel&#363;koj&#257;s dzi&#316;um&#257;, h&#363;, tas bija briesm&#299;g&#257;ks, nek&#257; vi&#326;a bija dom&#257;jusi!

Vi&#326;a pa&#326;&#275;ma no malas atl&#363;zu&#353;u akmeni un iemeta to aiz&#257; un notr&#299;s&#275;ja, izdzirdusi b&#363;k&#353;&#311;i dzi&#316;i lej&#257;. Tas skan&#275;ja tik dobji un tik t&#257;li; j&#257;, &#353;is patie&#353;&#257;m bija dzi&#316;ums, no kura j&#257;piesarg&#257;s! Bet plaisa, kas &#353;&#311;&#299;ra abas pils da&#316;as, nemaz tik plata nebija. Gan jau ar pamat&#299;gu l&#275;cienu var&#275;tu tikt p&#257;ri! Bet vai tad nu k&#257;ds b&#363;s tik traks? N&#275;, bet varb&#363;t tom&#275;r  t&#257; var&#275;tu piesarg&#257;ties un vingrin&#257;ties k&#257; l&#299;dz &#353;im! No jauna vi&#326;a iel&#363;koj&#257;s spraug&#257;, h&#363;, &#353;ito dzi&#316;umu! Tad vi&#326;a pac&#275;la skatienu uz aug&#353;u, lai paraudz&#299;tos, kur vislab&#257;k l&#275;kt. Un tad vi&#326;a ieraudz&#299;ja kaut ko t&#257;du, ka aiz p&#257;rsteiguma tikko neiev&#275;l&#257;s Elles r&#299;kl&#275;.

Gabali&#326;u nost&#257;k plaisas vi&#326;&#257; pus&#275; k&#257;ds s&#275;d&#275;ja  k&#257;ds, kas bija apm&#275;ram tikpat liels k&#257; vi&#326;a un k&#363;&#316;&#257;ja k&#257;jas virs Elles r&#299;kles.

Ronja zin&#257;ja, ka vi&#326;a nav vien&#299;gais b&#275;rns pasaul&#275;. Vien&#299;gi Matisa pil&#299; un Matisa me&#382;&#257; gan. Bet L&#363;vise tika sac&#299;jusi, ka cit&#257;s mal&#257;s esot b&#275;rnu, cik uziet, un turkl&#257;t div&#275;ji  t&#257;di, kuri, izaugu&#353;i lieli, b&#363;&#353;ot Matisi, un t&#257;di, kuri b&#363;&#353;ot L&#363;vises. Ronja pati b&#363;s L&#363;vise. Un p&#275;c sevis vi&#326;a sprieda, ka tas, kur&#353; tur virs Elles r&#299;kles s&#275;&#382; un ku&#316;&#257; k&#257;jas, b&#363;s Matiss.

V&#275;l vi&#326;&#353; Ronju nebija ieraudz&#299;jis. Ronja skat&#299;j&#257;s, k&#257; vi&#326;&#353; tur s&#275;&#382;. Un vi&#326;a klusi sm&#275;j&#257;s par to, ka vi&#326;&#353; ir uz pasaules.



2.Tad vi&#326;&#353; Ronju ieraudz&#299;ja

Tad vi&#326;&#353; Ronju ieraudz&#299;ja, un ar&#299; vi&#326;&#353; iesm&#275;j&#257;s.  Es zinu, kas tu esi,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Tu esi t&#257; pati laup&#299;t&#257;ju meita, kas skraidel&#275; pa me&#382;u. Es tevi reiz tur redz&#275;ju.

 Un kas tu t&#257;ds esi?  Ronja jaut&#257;ja.  Un k&#257; gan tu te gad&#299;jies?

 Es esmu Birka, Borkas d&#275;ls, un te dz&#299;voju. Nupat &#353;onakt m&#275;s iev&#257;c&#257;mies.

Ronja cie&#353;i skat&#299;j&#257;s vi&#326;&#257;.

 K&#257;di m&#275;s?

 Borka un Undise, un es, un m&#363;su divpadsmit laup&#299;t&#257;ji.

Pag&#257;ja labs br&#299;dis, iekams vi&#326;a aptv&#275;ra to neiedom&#257;jamo, ko bija pateicis Birka; tad beidzot vi&#326;a vaic&#257;ja:

 Tu gribi sac&#299;t, ka visa pils zieme&#316;u puse ir pilna ar m&#275;slu vabol&#275;m?

Vi&#326;&#353; iesm&#275;j&#257;s.

 N&#275;, &#353;eit dz&#299;vo vien&#299;gi god&#299;gi Borkas laup&#299;t&#257;ji, bet tur p&#257;ri, kur tu dz&#299;vo, tur &#269;um un mud&#382;

no meslu vabol&#275;m, tas jau pastavigi tiek daudzin&#257;ts!

Ak t&#257;, past&#257;v&#299;gi tiekot daudzin&#257;ts! K&#257;da nedzird&#275;ta nekaun&#299;ba! Vi&#326;ai iek&#353;&#257; viss s&#257;ka v&#257;r&#299;ties. Bet &#316;aun&#257;kais v&#275;l bija priek&#353;&#257;.

 Bez tam,  Birka turpin&#257;ja,  &#353;&#299; vairs nav nek&#257;da pils zieme&#316;u puse. No &#353;&#299;s nakts t&#257; saucas Borkas cietoksnis  to tu liec aiz auss!

No niknuma Ronjai aizr&#257;v&#257;s elpa. Borkas cietoksnis! To iedom&#257;joties vien, var&#275;ja nosmakt! K&#257;di nelie&#353;i vi&#326;i bija, &#353;ie Borkas laup&#299;t&#257;ji! Un &#353;itas nekrietnelis, kas tur s&#275;d&#275;ja un &#311;i&#311;in&#257;ja, vi&#316; bija viens no vi&#326;iem!

 Pi&#311;is un z&#275;vele!  vi&#326;a iesauc&#257;s.  Pagr" tik, lai tas n&#257;k Matisam aus&#299;s, tad visi Bo laup&#299;t&#257;ji aizies k&#257; divi devi&#326;i un nosmird&#275;s

 J&#257;, t&#257; tu dom&#257;,  Birka noteica.

Bet Ronja iedom&#257;j&#257;s par Matisu un notr&#299;s&#275;ja. Vi&#326;a bija redz&#275;jusi to plos&#257;mies aiz niknuma un zin&#257;ja, kas tas ir. Bet nu laikam b&#363;s t&#257;, ka Matisa pils p&#257;r&#353;&#311;elsies v&#275;lreiz, to vi&#326;a saprata un iesten&#275;j&#257;s.

 Kas tev notika?  Birka jaut&#257;ja.  Vai tev k&#316;uva slikti?

Ronja neatbild&#275;ja. Vi&#326;a bija dzird&#275;jusi jau pietiekami daudz, diezgan daudz nekrietne&#316;a runu un nekaun&#299;bu. Nu &#353;eit kaut kas j&#257;dara. Dr&#299;z p&#257;rn&#257;ks m&#257;j&#257;s Matisa laup&#299;t&#257;ji, un tad, pi&#311;is un z&#275;vele, pat visniec&#299;g&#257;k&#257; m&#275;slu vabole  Borkas laup&#299;t&#257;js  b&#363;s &#257;r&#257; no Matisa pils &#257;tr&#257;k, nek&#257; vi&#326;&#353; tur ieg&#257;jis!

Vi&#326;a piec&#275;l&#257;s, lai ietu. Bet tad ieraudz&#299;ja, ko Birka nodom&#257;jis dar&#299;t. Patie&#353;&#257;m, tas nekrietnelis grib&#275;ja l&#275;kt p&#257;ri Elles r&#299;klei! Vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja tur otr&#257; pus&#275;, Ronjai pretim, un nu vi&#326;&#353; ieskr&#275;j&#257;s. Tad Ronja iekliedz&#257;s:

 Ja tu spersi te savu k&#257;ju, es tev do&#353;u t&#257; pa purnu, ka deguns sa&#353;&#311;&#299;d&#299;s!

 Ha, ha!  Birka iesm&#275;j&#257;s un ar vienu l&#275;cienu bija p&#257;ri aizai.  Atk&#257;rto tu t&#257;pat, ja vari!  vi&#326;&#353; irg&#257;j&#257;s.

T&#257; vi&#326;am nevajadz&#275;ja sac&#299;t, to Ronja necieta. Pietika jau, ka vi&#326;&#353; un vi&#326;a m&#275;slu vaboles bija ier&#299;koju&#353;i cietoksni Matisa pil&#299;, bet neviens Borkas laup&#299;t&#257;js lai nen&#257;k te un netaisa t&#257;dus l&#275;cienus, k&#257;dus Matisa laup&#299;t&#257;js nesp&#275;tu atk&#257;rtot!

Un vi&#326;a to izdar&#299;ja. Ronja pati nezin&#257;ja, k&#257; tas n&#257;c&#257;s, bet piepe&#353;i vi&#326;a lidoja p&#257;ri Elles r&#299;klei un nol&#275;ca otr&#257; pus&#275;.

 Tu nemaz neesi tik neap&#311;&#275;r&#299;ga!  Birka sac&#299;ja un t&#363;da&#316; l&#275;ca v&#275;lreiz. Bet Ronja uz vi&#326;u negaid&#299;ja. Ar jaunu l&#275;cienu vi&#326;a v&#275;lreiz lidoja p&#257;ri aizai. Lai vi&#326;&#353; tur st&#257;v un l&#363;r uz vinu, cik grib!

 Tev ta&#269;u vajadz&#275;ja sadot man pa purnu, k&#257;p&#275;c tad tu to nedari?  Birka jaut&#257;ja.  Es t&#363;li&#326; b&#363;&#353;u kl&#257;t.

 Redzu,  Ronja sac&#299;ja. Un kl&#257;t bija. Bet ar&#299; tagad vi&#326;a to negaid&#299;ja. No jauna vi&#326;a l&#275;ca un, lai tiktu no Birkas va&#316;&#257;, bija nodom&#257;jusi t&#257; l&#275;kt, l&#299;dz vi&#326;ai pietr&#363;ks elpas.

P&#275;c tam vi&#326;i vairs nerun&#257;ja. Vi&#326;i tikai l&#275;ca. Trakum&#257; un nevald&#257;m&#257; niknum&#257; vi&#326;i uz priek&#353;u un atpaka&#316; l&#275;k&#257;ja p&#257;ri Elles r&#299;klei. Bija dzirdama tikai vi&#326;u smag&#257; elso&#353;ana. Vien&#299;gi v&#257;rnas, kas s&#275;d&#275;ja uz dzegu&#316;iem, &#353;ad tad ie&#311;&#275;rc&#257;s. Cit&#257;di viss bija tik nejauki kluss. Bija t&#257;, it k&#257; visa Matisa pils tur kaln&#257; b&#363;tu aiztur&#275;jusi elpu, gaidot, ka dr&#299;z j&#257;notiek kaut kam &#353;ausm&#299;gam un bied&#275;jo&#353;am.

J&#257;, dr&#299;z m&#275;s abi divi non&#257;ksim Elles r&#299;kl&#275;, Ronja dom&#257;ja. Bet tad vismaz b&#363;s gal&#257; &#353;&#299; m&#363;&#382;&#299;g&#257; l&#275;k&#257;&#353;ana!

Patlaban Birka no jauna lidoja p&#257;ri aizai tie&#353;i vi&#326;ai pretim, un ar&#299; vi&#326;a gatavoj&#257;s l&#275;kt. Kuro reizi  to vi&#326;a vairs nezin&#257;ja; lik&#257;s, ka vi&#326;a nekad neko citu nav dar&#299;jusi k&#257; vien l&#275;kusi p&#257;ri bezdibe&#326;iem, lai tiktu va&#316;&#257; no Borkas nekrietne&#316;iem.

Tad Ronja ieraudz&#299;ja, k&#257; Birka l&#275;kdams pasl&#299;d uz k&#257;da va&#316;&#299;ga akmens bezdibe&#326;a mal&#257;. Un, pirms Birka pazuda dzi&#316;um&#257;, vi&#326;a dzird&#275;ja to iekliedzamies.

P&#275;c tam vi&#326;a dzird&#275;ja tikai v&#257;rnas. Vi&#326;a aizv&#275;ra acis un v&#275;l&#275;j&#257;s, kaut &#353;&#299; diena neb&#363;tu bijusi. Kaut Birkas neb&#363;tu bijis. Un kaut vi&#326;i nekad neb&#363;tu l&#275;ku&#353;i.

Beidzot vi&#326;a uz v&#275;dera piel&#299;da kl&#257;t pie malas un ieskat&#299;j&#257;s aiz&#257;. Un tad vi&#326;a ieraudz&#299;ja Birku. Vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja lej&#257; vai nu uz akmens, vai sijas, vai kaut k&#257;, kas bija atl&#363;zis no p&#257;rspr&#257;gu&#353;&#257;s sienas. Tur pietika vietas tikai vi&#326;a k&#257;j&#257;m, bet vair&#257;k ar&#299; nekam. Vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja, un zem vi&#326;a plet&#257;s dzi&#316;&#257; Elles r&#299;kle, un vi&#326;a rokas me&#382;on&#299;gi tvarst&#299;j&#257;s, lai kaut kur pie&#311;ertos  pie kaut k&#257; t&#257;da, kas ne&#316;autu vi&#326;am ieg&#257;zties bezdiben&#299;. Bet Birka zin&#257;ja  un to zin&#257;ja ar&#299; Ronja , ka bez pal&#299;dz&#299;bas vi&#326;am no turienes neizk&#316;&#363;t. Vi&#326;am b&#363;s tur j&#257;st&#257;v, l&#299;dz izs&#299;ks sp&#275;ki, un tad vairs neb&#363;s neviena Birkas, Borka d&#275;la,  to zin&#257;ja vi&#326;i abi.

 Paliec turpat!  Ronja uzsauca, un vi&#326;&#353; mazliet irgoj&#257;s:

 J&#257;, nekas cits jau man nav atlicis!

Bet nobijies vi&#326;&#353; bija, to var&#275;ja man&#299;t.

Ronja nor&#257;va p&#299;to &#257;das siksnu, ko vi&#326;a past&#257;v&#299;gi n&#275;s&#257;ja pie jostas sat&#299;tu kamol&#257;. Daudz rei&#382;u siksna bija vi&#326;ai pal&#299;dz&#275;jusi, r&#257;pjoties un lod&#257;jot pa me&#382;u. Nu vi&#326;a aizmeta cilpu siksnas vien&#257; gal&#257;, bet otru aps&#275;ja sev ap vidu. Tad vi&#326;a nolaida siksnu Birk&#257;m un redz&#275;ja, k&#257; iesp&#299;das Birkas acis, kad t&#257; skan&#275;dama no aug&#353;as sl&#299;d&#275;ja pretim. J&#257;, vi&#326;a man&#299;ja, ka siksna ir tie&#353;i tik gara, cik vajag,

un t&#257; &#353;it&#257;dam Borkas nekrietnelim ir t&#299;r&#257; laime!

 Apmet sev ri&#326;&#311;&#299;, ja vari!  vi&#326;a uzsauca.

 P&#275;c tam tu var&#275;si r&#257;pties, kad es sauk&#353;u! Bet &#257;tr&#257;k ne!

P&#275;rkons, kas iesp&#275;ra tonakt, kad vi&#326;a piedzima, no m&#363;ra dzegu&#316;a bija atlauzis akmens blu&#311;i. Un tagad, k&#257; par laimi, tas gul&#275;ja atstatu no aizas malas. Ronja nog&#363;l&#257;s uz v&#275;dera aiz akmens un uzsauca:

 R&#257;pies!

Un dr&#299;z vi&#326;a juta, ka ap v&#275;deru savelkas siksna. Birk&#257;m r&#257;pjoties, katrs r&#257;viens lika vi&#326;ai ievaid&#275;ties.

Dr&#299;z es p&#257;rspr&#257;g&#353;u uz pus&#275;m t&#257;pat k&#257; Matisa pils, Ronja dom&#257;ja un sakoda zobus, lai nevajadz&#275;tu kliegt.

Tad siksna piepe&#353;i k&#316;uva va&#316;&#299;ga, un tur st&#257;v&#275;ja Birka un skat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u. Ronja palika gu&#316;am un pal&#363;koja, vai v&#275;l var paelpot. Tad Birka sac&#299;ja:

 Ak t&#257;, tu te guli!

 J&#257;, te es gu&#316;u,  Ronja atbild&#275;ja.  Vai nu tu b&#363;si beidzis l&#275;kt?

 N&#275;, v&#275;l reizi man j&#257;lec. Lai nok&#316;&#363;tu &#299;staj&#257; pus&#275;. Man ta&#269;u, zin&#257;ms, j&#257;nok&#316;&#363;st m&#257;j&#257;s  Borkas cietoksn&#299;!

 Vispirms no&#326;em manu &#257;das siksnu,  Ronja piepras&#299;ja un piec&#275;l&#257;s.  Es negribu b&#363;t saist&#299;ta ar tevi ilg&#257;k, nek&#257; vajadz&#299;gs.

Vi&#326;&#353; norais&#299;ja no sevis siksnu.

 N&#275;, kur nu,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Bet no &#353;&#299; br&#299;&#382;a es varb&#363;t tom&#275;r esmu saist&#299;ts ar tevi. Bez siksnas.

 Ne nu esi, nek&#257;!  Ronja teica.  Tu, ar savu Borkas cietoksni! Paz&#363;di k&#257; divi devi&#326;i!

Vi&#326;a sav&#299;kst&#299;ja d&#363;ri un ieblieza Birk&#257;m tie&#353;i pa degunu.

Vi&#326;&#353; pasmaid&#299;ja.

 To tu gan vairs neatk&#257;rto, es tev silti iesaku! Bet tas bija laipni no tevis, ka tu izgl&#257;bi man dz&#299;v&#299;bu, par to tev paldies!

 Paz&#363;di k&#257; divi devi&#326;i, es sac&#299;ju!  Ronja sac&#299;ja un neatskat&#299;dam&#257;s skr&#275;ja prom. Bet, kad vi&#326;a jau bija pie akmens trep&#275;m, kas no dzegu&#316;a veda lej&#257; Matisa pil&#299;, vi&#326;a izdzirda Birku saucam:

 Tu, laup&#299;t&#257;jmeita, m&#275;s ta&#269;u k&#257;dreiz v&#275;l redz&#275;simies!

Vi&#326;a pagrieza galvu un redz&#275;ja Birku ieskrie- namies savam p&#275;d&#275;jam l&#275;cienam. Tad vi&#326;a iekliedz&#257;s:

 Es ceru, ka tu ievelsies tur v&#275;lreiz, m&#275;slu vabole t&#257;ds!

Viss bija daudz &#316;aun&#257;k, nek&#257; Ronja bija gaid&#299;jusi. Matiss no dusm&#257;m t&#257; p&#257;rskait&#257;s, ka pat vi&#326;a laup&#299;t&#257;ji nobij&#257;s.

Tom&#275;r vispirms neviens negrib&#275;ja tic&#275;t tam, ko sac&#299;ja Ronja, un nu vienreiz Matiss sadusmoj&#257;s uz vi&#326;u.

 Da&#382;reiz jau nav par &#316;aunu st&#257;st&#299;t pasakas un melst bl&#275;&#326;as. Bet tev vajadz&#275;tu atradin&#257;ties no &#353;itik p&#257;rliec&#299;g&#257;m mu&#316;&#311;&#299;b&#257;m. Borkas laup&#299;t&#257;ji Matisa pil&#299;  tu gan vari izdom&#257;t. T&#299;ri vai asinis s&#257;k v&#257;r&#299;ties, lai gan zinu, ka tie ir meli.

 Tie nav meli,  Ronja palika pie sava. Un no jauna vi&#326;a m&#275;&#291;in&#257;ja iest&#257;st&#299;t Matisam, ko bija dab&#363;jusi zin&#257;t no Birkas.

 Tu melo,  Matiss sac&#299;ja.  Vispirms jau Borkam nav z&#275;na. Vi&#326;am nemaz nevar b&#363;t b&#275;rnu, tas jau past&#257;v&#299;gi tiek daudzin&#257;ts.

Visi laup&#299;t&#257;ji klus&#275;ja, vi&#326;i neiedro&#353;in&#257;j&#257;s nek&#257; sac&#299;t. Tom&#275;r Fj&#363;soks beidzot atdar&#299;ja muti:

 Nu vi&#326;am laikam tom&#275;r b&#363;s piedzimis pui&#353;elis. Tas, kas Undisei piedzima aiz t&#299;r&#257; p&#257;rb&#299;&#316;a tonakt, kad r&#299;bin&#257;ja p&#275;rkons. Kad mums n&#257;ca pasaul&#275; Ronja, tu ta&#269;u atminies!

Matiss, acis iepl&#275;tis, skat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u.

 Un man to neviens nav teicis? Kas te v&#275;l ir par velli&#353;&#311;&#299;b&#257;m, ko es neesmu dab&#363;jis zin&#257;t?

Vi&#326;&#353; me&#382;on&#299;gu skatu pav&#275;r&#257;s apk&#257;rt un ier&#275;kdamies satv&#275;ra divus alus kausus, katru sav&#257; d&#363;r&#275;, un trieca tos pret sienu, ka alus no&#353;&#316;akst&#275;ja vien.

 Un Borkas &#269;&#363;skul&#275;ns tagad staig&#257; pa Matisa pils jumtu? Un tu, Ronja, esi run&#257;jusi ar vi&#326;u?

 Vi&#326;&#353; run&#257;ja ar mani,  Ronja atbild&#275;ja.

R&#275;kdams Matiss pa&#326;&#275;ma aitas cepeti, kas bija

uzlikts uz gar&#257; galda, un meta to pret sienu, ka tauki vien pa&#353;&#311;&#299;da.

 Un tu saki, tas &#269;&#363;skul&#275;ns st&#257;sta, ka vi&#326;a pag&#257;na t&#275;vs ar vis&#257;m sav&#257;m laup&#299;t&#257;ju sala&#353;&#326;&#257;m ir iev&#257;ku&#353;ies pils zieme&#316;u gal&#257;?

Saprotams, Ronja bija baid&#299;jusies, ka Matiss vis negrib&#275;s daudz klaus&#299;ties, bet zaud&#275;s vai sapra&#353;anu no niknuma. Bet, lai Borkas laup&#299;t&#257;jus var&#275;tu izlingot &#257;r&#257;, bija vajadz&#299;gs niknums, un t&#257;lab vi&#326;a sac&#299;ja:

 J&#257;, un tagad to sauc par Borkas cietoksni, liec to aiz auss!

Ier&#275;kdamies Matiss satv&#275;ra putras katlu, kas kar&#257;j&#257;s uz uguns, un svieda to pret sienu, ka putra no&#269;&#363;kst&#275;ja vien.

L&#363;vise bija s&#275;d&#275;jusi klusi un tikai klaus&#299;jusies un skat&#299;jusies. Nu vi&#326;a bija dusm&#299;ga, un to var&#275;ja man&#299;t. Ar k&#257;rbu svaigi izd&#275;tu olu, kas nupat bija ienestas no vistu k&#363;ts, vi&#326;a pieg&#257;ja pie Matisa.

 &#325;em,  vi&#326;a sac&#299;ja. Tikai p&#275;c tam tu visu not&#299;r&#299;si, to &#326;em v&#275;r&#257;!

Matiss pa&#326;&#275;ma olas un, nepr&#257;t&#299;gi aurodams, pa vienai meta t&#257;s pret sienu, t&#257; ka &#353;&#311;idrums nolipi- n&#257;ja sienas.

Un tad vi&#326;&#353; ieraud&#257;j&#257;s.

 Dro&#353;s k&#257; lapsa al&#257; un &#275;rglis klints virsotn&#275;, t&#257; es sac&#299;ju. Bet nu

Vi&#326;&#353; nomet&#257;s uz gr&#299;das ar visu savu lielo augumu, un tur vi&#326;&#353; gul&#275;ja un raud&#257;ja, un kliedza, un l&#257;d&#275;j&#257;s, kam&#275;r L&#363;visei tas apnika.

 N&#275;, nu tam j&#257;dara gals,  vi&#326;a sac&#299;ja.  Ja tev utis saviesu&#353;&#257;s ka&#382;ok&#257;, tad nel&#299;dz te gul&#275;t un plos&#299;ties! Lab&#257;k celies aug&#353;&#257; un kaut ko dari!

Laup&#299;t&#257;ji izsalku&#353;i jau s&#275;d&#275;ja ap galdu. Pac&#275;lusi no gr&#299;das aitas cepeti, L&#363;vise to mazliet ap- slauc&#299;ja.

 Tas b&#363;s k&#316;uvis vien&#299;gi m&#299;kst&#257;ks,  vi&#326;a mierino&#353;i sac&#299;ja un s&#257;ka griezt visiem saviem laup&#299;t&#257;jiem biezas &#353;&#311;&#275;les.

Matiss sadr&#363;v&#275;jies uzsl&#275;j&#257;s k&#257;j&#257;s un ar&#299; aps&#275;d&#257;s sav&#257; viet&#257; pie galda. Bet &#275;st vi&#326;&#353; nek&#257; ne&#275;da. Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja, atspiedis rok&#257;s savu melno, pinkaino galvu, un klusi r&#363;ca, da&#382;br&#299;d nop&#363;zdamies tik ska&#316;i, ka to var&#275;ja dzird&#275;t vis&#257; pils akmens z&#257;l&#275;.

Tad pie vi&#326;a pieg&#257;ja Ronja. Vi&#326;a aplika roku Matisam ap kaklu un piespieda savu vaigu pie Matisa vaiga.

 Neb&#275;d&#257;jies,  vi&#326;a sac&#299;ja. Vajag tikai izlidi- n&#257;t vi&#326;us &#257;r&#257;!

 Tas var izr&#257;d&#299;ties pagr&#363;ti,  Matiss smagi nop&#363;t&#257;s.

Visu vakaru vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pavarda priek&#353;&#257; un cent&#257;s izdom&#257;t, k&#257; to izdar&#299;t. K&#257; lai dab&#363; utis &#257;r&#257; no ka&#382;oka, k&#257; Borkas laup&#299;t&#257;jus &#257;r&#257; no Matisa pils, kur tie jau ir iek&#257;rtoju&#353;ies?  to Matiss grib&#275;ja zin&#257;t. Bet pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m Matiss grib&#275;ja zin&#257;t, k&#257; &#353;itie ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;i, &#353;itie sumpur&#326;i bija var&#275;ju&#353;i tikt iek&#353;&#257; pils zieme&#316;u gal&#257;, ka neviens pats Matisa laup&#299;t&#257;js to nebija paman&#299;jis. Visiem, kam ar zir-

giem vai k&#257;j&#257;m vajadz&#275;ja tikt Matisa pil&#299;, bija j&#257;iet cauri Vilka &#382;ok&#316;iem, un tur dienu un nakti st&#257;v&#275;ja sardze. Tom&#275;r neviens nebija redz&#275;jis ne &#275;nu no k&#257;da Borkas laup&#299;t&#257;ja.

Plikpauris P&#275;rs ind&#299;gi nosm&#275;j&#257;s.

 Nu, k&#257; tad tu, Matis, biji iedom&#257;jies? Ka tie so&#316;os cauri Vilka &#382;ok&#316;iem, piekl&#257;j&#299;gi sac&#299;dami: Dodiet nu vietu, labie draugi, jo &#353;onakt m&#275;s esam nodom&#257;ju&#353;i iev&#257;kties pils zieme&#316;u gal&#257;.

 K&#257; tad vi&#326;i te ien&#257;ca, tu, kas tik labi visu zini?

 Ne jau nu caur Vilka &#382;ok&#316;iem un lielajiem pils v&#257;rtiem,  Plikpauris P&#275;rs atteica.  Protams, ka no zieme&#316;u puses, kur m&#275;s nesarg&#257;jam.

 N&#275;, k&#257;d&#275;&#316; mums tur vajadz&#299;ga sardze? Tur ta&#269;u nav nek&#257;das ieejas pil&#299;  vien&#299;gi st&#257;va kalna siena. Varb&#363;t vi&#326;i sp&#275;j lidot pa gaisu k&#257; mu&#353;as? Un tad ielai&#382;as iek&#353;&#257; pa mazaj&#257;m &#353;aujaml&#363;k&#257;m, ko?

Tad Matisam p&#275;k&#353;&#326;i kaut kas ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, un vi&#326;&#353; ieurb&#257;s ar ac&#299;m Ronj&#257;.

 Starp citu, ko tu dar&#299;ji aug&#353;&#257; uz jumta?

 Es piesarg&#257;jos, lai neieveltos Elles r&#299;kl&#275;,  Ronja atbild&#275;ja.

Vi&#326;a no&#382;&#275;loja, ka nebija pavaic&#257;jusi Birk&#257;m mazliet vair&#257;k. Tad varb&#363;t vi&#326;&#353; b&#363;tu pateicis, ko Borkas laup&#299;t&#257;ji dar&#299;ja, lai iek&#316;&#363;tu zieme&#316;u gal&#257;. Bet nu bija par v&#275;lu gausties.

Pa nakti Matiss nolika sardzi ne vien pie Vilka &#382;ok&#316;iem, bet ar&#299; aug&#353;&#257; uz jumta.

 Borkas nekaun&#299;ba jau robe&#382;u nepaz&#299;st,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  T&#257; vien skaties, k&#257; me&#382;on&#299;gs v&#275;rsis vi&#326;&#353; atdr&#257;z&#299;sies p&#257;ri Elles r&#299;klei un grib&#275;s m&#363;s pavisam izdz&#299;t no Matisa pils.

Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma savu alus kausu un trieca to pret sienu t&#257;, ka alus iz&#353;&#316;akst&#299;j&#257;s pa visu z&#257;li.

 Es tagad eju gul&#275;t, L&#363;vis! Nevis lai aizmigtu, bet lai p&#257;rdom&#257;tu un l&#257;d&#275;tos, un lai tik k&#257;ds uzdro&#353;in&#257;s mani trauc&#275;t!

Ar&#299; Ronja tovakar ilgi neaizmiga. Piepe&#353;i viss bija tik b&#275;d&#299;gs un nej&#275;dz&#299;gs. K&#257;p&#275;c t&#257; vajadz&#275;ja notikt? Sitas Birka  vi&#326;a ta&#269;u bija tik priec&#299;ga, to pirmo reizi ieraugot! Un, kad nu vi&#326;a beidzot sastapa k&#257;du sav&#257; vecum&#257;, k&#257;p&#275;c tam vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; bija j&#257;b&#363;t mazam, nejaukam Borkas laup&#299;t&#257;jam?



3.N&#257;kamaja r&#299;ta Ronja pamodas agri

N&#257;kamaja r&#299;ta Ronja pamodas agri. Vi&#326;as tevs jau s&#275;d&#275;ja pie galda un &#275;da putru. Bet &#275;&#353;ana ved&#257;s l&#275;n&#257;m. Sadr&#363;mis vi&#326;&#353; virz&#299;ja lielo karoti pie mutes, da&#382;br&#299;d aizmirsdams muti attais&#299;t. T&#257; vi&#326;&#353; ar&#299; necik neie&#275;da. Un nebija lemts vi&#326;am dab&#363;t vair&#257;k p&#275;c tam, kad Mazais Klipens, kas kop&#257; ar Sturkasu un Cegi bija st&#257;v&#275;ju&#353;i pa nakti sardz&#275; pie Elles r&#299;kles, p&#275;k&#353;&#326;i iebr&#257;z&#257;s pils z&#257;l&#275;, b&#316;audami:

 Borka tevi gaida, Matis! Vi&#326;&#353; st&#257;v vi&#326;pus Elles r&#299;kles un &#257;rd&#257;s, un t&#363;l&#299;t grib ar tevi run&#257;t!

To pateicis, Mazais Klipens a&#353;i pal&#275;ca s&#257;&#326;us, kas bija pr&#257;t&#299;gi dar&#299;ts, jo n&#257;ko&#353;aj&#257; mirkl&#299; vi&#326;am cie&#353;i gar aus&#299;m aizlidoja koka trauks ar Matisa putru un ietriec&#257;s sien&#257;, to visu no&#353;&#316;akst&#299;dams.

 Tu pats to not&#299;r&#299;si,  L&#363;vise stingri piekodin&#257;ja, bet Matiss vi&#326;&#257; neklaus&#299;j&#257;s.

 Ak t&#257;, Borka grib ar mani run&#257;t! Pi&#311;is un z&#275;vele, to prieku vi&#326;&#353; dab&#363;s, un p&#275;c tam vi&#326;&#353; labu laiku vairs nerun&#257;s! Ja visp&#257;r v&#275;l k&#257;dreiz run&#257;s!  Matiss noteica un sakoda zobus t&#257;, ka tie no&#353;nirkst&#275;ja.

Tagad visi laup&#299;t&#257;ji dr&#363;zm&#275;damies n&#257;ca &#257;r&#257; no saviem gu&#316;amkambariem, grib&#275;dami zin&#257;t, kas noticis.

 Zibens&#257;trum&#257; aprijiet savas putras!  Matiss pav&#275;l&#275;ja.  Jo p&#275;c tam m&#275;s gr&#257;bsim me&#382;on&#299;go v&#275;rsi aiz ragiem un g&#257;z&#299;sim vi&#326;u Elles r&#299;kl&#275;!

Ronja &#291;&#275;rb&#257;s. Tas bija &#257;tri izdar&#257;ms, jo virs krekli&#326;a vi&#326;ai vajadz&#275;ja uzvilkt tikai &#299;su j&#275;r&#257;das vamzi un v&#275;l gar&#257;s bikses. Un kail&#257;m k&#257;j&#257;m vi&#326;a staig&#257;ja aug&#257;m dien&#257;m l&#299;dz pat sniegam. Nevajadz&#275;ja &#353;&#311;iest laiku, z&#257;bakus vai &#257;das apavus uzvelkot, kad, k&#257; pa&#353;reiz, bija mazliet j&#257;pasteidzas.

Ja viss b&#363;tu bijis k&#257; parasti, Ronja jau dr&#299;z vien b&#363;tu skraid&#299;jusi pa me&#382;u. Bet nekas vairs nebija k&#257; parasti, un nu vi&#326;ai vajadz&#275;ja k&#257;pt uz jumta, lai redz&#275;tu, kas tur notiks.

Matiss mudin&#257;ja savus laup&#299;t&#257;jus, un v&#275;l piln&#257;m mut&#275;m vi&#326;i visi  pat L&#363;vise un Ronja  ap&#326;&#275;m&#299;gi virz&#299;j&#257;s aug&#353;up pa pils k&#257;pn&#275;m uz jumtu. Tikai Plikpauris P&#275;rs viens palika s&#275;&#382;am pie putras &#353;&#311;&#299;vja r&#363;gti grem&#382;amies, ka vairs nesp&#275;j piedal&#299;ties, kad notiek kaut kas aizraujo&#353;s.

 P&#257;r&#257;k daudz pak&#257;pienu &#353;aj&#257; m&#257;j&#257;,  vi&#326;&#353; murmin&#257;ja.  Un p&#257;r&#257;k v&#257;rgas k&#257;jas da&#382;am labam.

Sis bija dzidrs, auksts r&#299;ts. Pirmie sarkan&#299;gie saules stari apsp&#299;d&#275;ja dzi&#316;os me&#382;us ap Matisa pili. P&#257;ri pils robotajai apmalei Ronja var&#275;ja tajos nol&#363;koties. Tur lej&#257; vi&#326;ai grib&#275;j&#257;s b&#363;t, sav&#257; mier&#299;gaj&#257;, za&#316;aj&#257; pasaul&#275;. Nevis te pie Elles r&#299;kles, kur tagad bija sast&#257;ju&#353;ies Matisa laup&#299;t&#257;ji un Borkas laup&#299;t&#257;ji un blenza cits uz citu p&#257;ri bezdibenim, kas vi&#326;us &#353;&#311;&#299;ra.

Tad, l&#363;k, k&#257;ds vi&#326;&#353; izskat&#257;s, &#353;is ne&#353;&#311;&#299;stenis, Ronja nodom&#257;ja, ieraudz&#299;jusi Borku savu laup&#299;t&#257;ju priek&#353;&#257;, k&#257; vi&#326;&#353; tur st&#257;v&#275;ja nekaun&#299;gs un izplest&#257;m k&#257;j&#257;m. Nav jau vi&#326;&#353; tik stalti noaudzis un smuks k&#257; Matiss; tas ir labi, vi&#326;a nodom&#257;ja. Bet vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s sp&#275;c&#299;gs, to nevar&#275;ja noliegt. Saprotams, vi&#326;&#353; bija maza auguma, bet platiem pleciem un stiprs, un piedev&#257;m v&#275;l sarkanmatains  sarkan&#257;s matu &#353;&#311;ipsnas bija izsp&#363;ru&#353;as uz vis&#257;m pus&#275;m. Blakus vi&#326;am st&#257;v&#275;ja k&#257;ds tikpat sarkaniem matiem, lai gan lik&#257;s, ka tam galv&#257; ir uzmaukta gluda vara &#311;ivere. J&#257;, tur st&#257;v&#275;ja Birka, un &#353;&#311;ita, ka vi&#326;&#353; uzjautrin&#257;s par gaid&#257;majiem kum&#275;di&#326;iem. Vi&#326;&#353; paslepus pam&#257;ja Ronjai, itin k&#257; vi&#326;i b&#363;tu veci draugi; j&#257;, t&#257; &#353;is sumpurnis laikam iedom&#257;j&#257;s!

 Tas ir labi, Matis, ka tu n&#257;c tik makten steidz&#299;gi,  Borka teica.

Matiss tum&#353;u skatu gl&#363;n&#275;ja uz ienaidnieku.

 Es b&#363;tu atn&#257;cis agr&#257;k,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja,  bet vispirms man vajadz&#275;ja padar&#299;t k&#257;du darbu.

 Kas tas par darbu?  Borka piekl&#257;j&#299;gi apvaic&#257;j&#257;s.

 Agr&#257; gaismi&#326;&#257; es sacer&#275;ju k&#257;du dzejoli. Tas saucas &#381;&#275;labu dziesma par beigtu Borkas laup&#299;t&#257;ju. Iesp&#275;jams, ka Undisei tas b&#363;s neliels mierin&#257;jums, kad vi&#326;a b&#363;s k&#316;uvusi atraitne!

Varb&#363;t Borka bija iedom&#257;jies, ka Matiss &#316;ausies vienoties un vairs ne&#311;ildosies par to Borkas cietoksni. Bet tur nu vi&#326;&#353; stipri aloj&#257;s, to vi&#326;&#353; man&#299;ja un nu k&#316;uva dusm&#299;gs.

 Lab&#257;k padom&#257;, k&#257; nomierin&#257;t L&#363;visi, kurai vien&#257;di&#326; j&#257;no&#326;emas ar tevi un j&#257;piepilda tava r&#299;kle.

Undise un L&#363;vise, abas mierin&#257;m&#257;s, st&#257;v&#275;ja katra sav&#257; Elles r&#299;kles pus&#275;, sakrustoju&#353;as rokas virs kr&#363;t&#299;m, un cie&#353;i skat&#299;j&#257;s viena otrai ac&#299;s. T&#257; vien lik&#257;s, ka vi&#326;as labi tiks gal&#257; ar&#299; bez mierin&#257;&#353;anas.

 Uzklausi mani, Matis,  Borka ies&#257;ka.  Borkas me&#382;&#257; vairs ilg&#257;k nebija dz&#299;ves. Kareivji tur &#269;um un mud&#382; k&#257; s&#363;du mu&#353;as, un kaut kur jau vajadz&#275;ja iet ar sievu, b&#275;rnu un saviem laup&#299;t&#257;jiem.

 Var jau b&#363;t,  Matiss sac&#299;ja.  Bet t&#257;, bl&#299;k&#353;, bl&#257;k&#353;, nolaup&#299;t m&#257;jokli, nemaz neprasot,  neviens, kas kaut cik prot kaunu, t&#257; nedara.

 T&#257; ir laup&#299;t&#257;ja cien&#299;ga runa,  Borka sac&#299;ja.  Vai tu past&#257;v&#299;gi neesi &#326;&#275;mis, ko grib&#275;jis, bez jebk&#257;das pras&#299;&#353;anas?

 Hm,  Matiss nor&#363;ca. Tagad vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s,

it k&#257; nezin&#257;tu, ko atbild&#275;t. Ronja nesaprata, k&#257;p&#275;c. Kas tas bija, ko Matiss bija &#326;&#275;mis bez pras&#299;&#353;anas, tas vi&#326;ai j&#257;dab&#363; zin&#257;t.

 J&#257;, run&#257;jot par &#353;o un v&#275;l ko citu,  Matiss p&#275;c &#299;sa klusuma br&#299;&#382;a ats&#257;ka.  B&#363;tu uzjautrino&#353;i dzird&#275;t, k&#257; j&#363;s tik&#257;t iek&#353;&#257;; j&#257; gan, jo tad var&#275;tu j&#363;s izlingot &#257;r&#257; pa to pa&#353;u ce&#316;u.

 T&#257; nu tu izlingosi,  Borka sac&#299;ja.  K&#257; m&#275;s tik&#257;m iek&#353;&#257;? Redzi, te mums ir viens pui&#353;elis, kas var uzr&#257;pties pa visst&#257;v&#257;kaj&#257;m kalnu sien&#257;m ar stipru virvi k&#257; asti aizmugur&#275;.

Vi&#326;&#353; noglauda Birkas sarkano pakausi, un tas viegli pasmaid&#299;ja.

 Un &#353;is pui&#353;elis aug&#353;&#257; k&#257;rt&#299;gi nostiprina virvi, lai m&#275;s visi var&#275;tu tur uzr&#257;pties. Un tad atliek tikai iet taisni pil&#299; iek&#353;&#257; un iek&#257;rtot sev piem&#275;rotu laup&#299;t&#257;ju midzeni.

K&#257;du br&#299;di Matiss grieza zobus, kam&#275;r norija r&#363;gto kamolu. Tad sac&#299;ja:

 Cik man zin&#257;ms, no zieme&#316;u puses nav nek&#257;das ieejas.

 Cik tev zin&#257;ms,  tu necik daudz vis neatceries un nezini, kas ir &#353;ai pil&#299;, lai gan esi nodz&#299;vojis te visu savu m&#363;&#382;u! Jo, redzi, tolaik, kad t&#257; vair&#257;k l&#299;dzin&#257;j&#257;s kungu m&#257;jai nek&#257; pa&#353;laik, kalpon&#275;m vajadz&#275;ja k&#257;das durvis, pa kur&#257;m iet barot

c&#363;kas. Tu ta&#269;u v&#275;l atceries, kur atrad&#257;s vec&#257; c&#363;kk&#363;ts, kad tu v&#275;l biji mazs? Kur m&#275;s ar tevi &#311;&#275;r&#257;m &#382;urkas, l&#299;dz tavs t&#275;vs m&#363;s uzg&#257;ja un mani t&#257; ie- p&#316;auk&#257;ja, ka lik&#257;s  galva noripos.

 J&#257;, vi&#326;&#353; gan izdar&#299;ja daudz laba, mans t&#275;vs,  Matiss priec&#257;j&#257;s.  Visus Borkas ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;us vi&#326;&#353; patur&#275;ja ac&#299;s, kur vien tika tiem kl&#257;t.

 J&#257;, j&#257;,  Borka piekrita.  Un tas p&#316;&#257;viens pa ausi man iem&#257;c&#299;ja, ka visi no Matisa dzimtas ir mani m&#363;&#382;&#299;gie ienaidnieki. Agr&#257;k es neliku v&#275;r&#257;, ka m&#275;s piederam pie da&#382;&#257;d&#257;m dzimt&#257;m, tu un es, un ar&#299; tu to nezin&#257;ji.

 Bet nu es to zinu,  Matiss sac&#299;ja.  Un tagad te b&#363;s vai nu &#381;&#275;labu dziesma par beigtu Borkas laup&#299;t&#257;ju, vai ar&#299; tu ar saviem dienderiem atst&#257;si pili pa to pa&#353;u ce&#316;u, pa kuru ien&#257;ci.

 &#381;&#275;labu dziesma var izn&#257;kt gan vieniem, gan otriem,  Borka sac&#299;ja.  Bet Borkas cietoksn&#299; es nu reiz esmu apmeties uz dz&#299;vi un te palik&#353;u.

 K&#257; b&#363;s ar palik&#353;anu, to r&#257;d&#299;s laiks,  Matiss atteica, un visi vi&#326;a laup&#299;t&#257;ji satraukti s&#257;ka &#353;&#363;m&#275;- ties. Vi&#326;i t&#363;da&#316; grib&#275;ja &#311;erties pie saviem lokiem,

bet ar&#299; Borkas laup&#299;t&#257;ji bija apbru&#326;oti, un kauti&#326;&#353; pie Elles r&#299;kles var&#275;tu beigties slikti visiem, to ieskat&#299;ja abi  gan Matiss, gan Borka. T&#257;d&#275;&#316; tagad vi&#326;i &#353;&#311;&#299;r&#257;s, k&#257;rt&#299;bas labad viens otru vispirms nosun&#299;ju&#353;i.

Kad Matiss atgriez&#257;s pils z&#257;l&#275;, vi&#326;&#353; neizskat&#299;j&#257;s vis p&#275;c diezin k&#257;da uzvar&#275;t&#257;ja, un ar&#299; vi&#326;a laup&#299;t&#257;ji p&#275;c t&#257;diem neizskat&#299;j&#257;s. Plikpauris P&#275;rs, klusu cie&#353;ot, vi&#326;us nol&#363;koja, tad vilt&#299;gi pasmaid&#299;ja savu bezzobu smaidu.

 Sito me&#382;on&#299;go v&#275;rsi,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja,  to, kuru jums vajadz&#275;ja sa&#311;ert aiz ragiem un ieg&#257;zt Elles r&#299;kl&#275;,  vai tik no t&#257; gr&#257;viena nenor&#299;b&#275;ja visa Matisa pils?

 &#274;d biezputru, ja sp&#275;j to sako&#353;&#316;&#257;t, un atst&#257;j v&#275;r&#353;us man&#257; zi&#326;&#257;,  Matiss noteica.  Ar tiem es tik&#353;u gal&#257;, kad b&#363;s pien&#257;cis laiks.

Bet, t&#257; k&#257; &#353;imbr&#299;&#382;am laiks v&#275;l nelik&#257;s pien&#257;cis, Ronja steidz&#257;s tikt &#257;r&#257; savos pla&#353;umos. Nu jau dienas bija &#299;s&#257;kas. P&#275;c da&#382;&#257;m stund&#257;m noriet&#275;s saule, bet l&#299;dz tam vi&#326;a grib&#275;ja b&#363;t sav&#257; me&#382;&#257; un pie sava ezeri&#326;a. Tas gul&#275;ja tur saules mirdzum&#257; un sp&#299;d&#275;ja k&#257; vissilt&#257;kais zelts. Ta&#269;u Ronja zin&#257;ja, ka &#353;is zelts ir m&#257;n&#299;gs un &#363;dens auksts. Un tom&#275;r vi&#326;a &#382;igli nometa dr&#275;bes un uz galvas ienira &#363;den&#299;. No s&#257;kuma vi&#326;a kliedza, bet v&#275;l&#257;k sm&#275;j&#257;s aiz prieka; un vi&#326;a peld&#275;ja un nira, l&#299;dz aukstums izdzina vi&#326;u krast&#257;. Tr&#299;c&#275;dama vi&#326;a vilka atkal mugur&#257; savu &#257;das vamzi. Bet tas nel&#299;dz&#275;ja, nu vi&#326;ai vajadz&#275;ja skriet, lai sasild&#299;tos. Vi&#326;a uz&#326;&#275;ma &#257;trumu un jo&#326;oja k&#257; trollis caur kokiem un p&#257;ri akme&#326;iem, l&#299;dz vairs nejuta aukstumu un vi&#326;ai s&#257;ka kv&#275;lot vaigi. P&#275;c tam vi&#326;a skr&#275;ja t&#257;pat vien  lai izjustu, cik viegli ir t&#257; skriet. Priec&#299;gi iesaukdam&#257;s, vi&#326;a br&#257;z&#257;s cauri div&#257;m kupl&#257;m egl&#275;m un tur uzskr&#275;ja virs&#363; Birk&#257;m. Tad vi&#326;&#257; atkal uzviln&#299;ja dusmas. Nu jau ar&#299; me&#382;&#257; vairs neb&#363;s miera!

 Uzman&#299;g&#257;k, laup&#299;t&#257;jmeit!  Birka uzsauca.  Tik traki ta&#269;u tev nav j&#257;steidzas?

 Cik man liela steiga, gar to tev nav nek&#257;das da&#316;as,  vi&#326;a no&#353;&#326;&#257;ca un skr&#275;ja tik t&#257;l&#257;k. Bet tad pal&#275;nin&#257;ja gaitu. Vi&#326;ai ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257;, ka var&#275;tu aizlav&#299;ties atpaka&#316; un paskat&#299;ties, ko Birka dara vi&#326;as me&#382;&#257;.

Birka bija notupies pie alas, kur dz&#299;voja vi&#326;as lapsu &#291;imene. Tas vi&#326;u sakaitin&#257;ja v&#275;l vair&#257;k. Zin&#257;ms, kat&#257;s bija vi&#326;as lapsas. Vi&#326;a bija v&#275;rojusi t&#257;s kop&#353; pavasara, kad t&#257;m piedzima mazu&#316;i. Nu laps&#275;ni bija lieli, tom&#275;r tiem tik&#257;s rota&#316;&#257;ties. Tie l&#275;k&#257;ja un kod&#299;j&#257;s, un pl&#275;s&#257;s cits ar citu alas priek&#353;&#257;, bet Birka pietupies skat&#299;j&#257;s. Vi&#326;&#353; bija uzgriezis Ronjai muguru, bet kaut k&#257;d&#257; neizprotam&#257; veid&#257; vi&#326;&#353; bija jutis, ka Ronja st&#257;v vi&#326;am aiz muguras, un nepagriezies uzsauca:

 Ko tu gribi, laup&#299;t&#257;jmeit?

 Es gribu, lai tu liec mier&#257; manus laps&#275;nus un paz&#363;di no mana me&#382;a!

Tad vi&#326;&#353; piec&#275;l&#257;s un pien&#257;ca Ronjai kl&#257;t.

 Tavi laps&#275;ni! Tavs me&#382;s! Laps&#275;ni pieder pa&#353;i sev, vai saproti? Un tie dz&#299;vo lapsu me&#382;&#257;. Tas ir ar&#299; vilku un l&#257;&#269;u, un a&#316;&#326;u, un savva&#316;as zirgu me&#382;s. Un &#363;pju, un klij&#257;nu, un me&#382;a balo&#382;u, un vanagu, un dzegu&#382;u me&#382;s. Un glieme&#382;u, un zirnek&#316;u, un skudru me&#382;s.

 Es paz&#299;stu visu dz&#299;vi me&#382;&#257;,  Ronja sac&#299;ja.  Tev nav j&#257;n&#257;k mani te m&#257;c&#299;t!

 Tad tev b&#363;tu j&#257;zina, ka &#353;is ir ar&#299; harpiju un pel&#275;ko mo&#353;&#311;u&#316;u, un rumpain&#299;&#353;u, un putu tro&#316;&#316;u me&#382;s!

 Past&#257;sti man kaut ko jaunu,  Ronja iesauc&#257;s,  kaut ko t&#257;du, ko es nezinu! Ja nevari, tad klus&#275;!

 Turkl&#257;t tas ir mans me&#382;s! Un tavs me&#382;s, laup&#299;t&#257;jmeit; j&#257;, ar&#299; tavs me&#382;s! Bet, ja tu gribi patur&#275;t to tikai sev, tad tu esi dumj&#257;ka, nek&#257; es dom&#257;ju, kad tevi pirmo reizi ieraudz&#299;ju.

Vi&#326;&#353; nikni skat&#299;j&#257;s uz Ronju, un vi&#326;a gai&#353;i zil&#257;s acis satumsa aiz nepatikas. Birk&#257;m nepatika Ronja, to var&#275;ja man&#299;t, un ar to vi&#326;a bija mier&#257;. Lai vi&#326;&#353; dom&#257;, ko grib,  tagad Ronja grib&#275;ja uz m&#257;j&#257;m, lai neb&#363;tu vi&#326;&#353; j&#257;redz.

 Es labpr&#257;t dalu me&#382;u ar laps&#257;m un &#363;pjiem, un zirnek&#316;iem, bet ne ar tevi,  to pateikusi, vi&#326;a dev&#257;s prom.

Tad Ronja ieraudz&#299;ja p&#257;r me&#382;u ce&#316;amies miglu. Villaina un pel&#275;ka t&#257; c&#275;l&#257;s aug&#353;up no zemes un vij&#257;s starp kokiem. Vien&#257; acumirkl&#299; pazuda saule un nebija vairs zeltain&#257; mirdzuma. Nu vairs nevar&#275;ja saskat&#299;t ne taku, ne akmeni. Bet tas vi&#326;u nebied&#275;ja. Gan jau vi&#326;a aizies l&#299;dz Matisa pilij ar&#299; caur visbiez&#257;ko miglu, gan jau vi&#326;a tiks m&#257;j&#257;s, iekams L&#363;vise dzied&#257;s Vilka dziesmu.

Bet k&#257; b&#363;s ar Birku? Borkas me&#382;&#257; vi&#326;&#353; varb&#363;t zin&#257;ja atrast visas stigas un takas, bet &#353;eit, Matisa me&#382;&#257;, diez vai vi&#326;&#353; jut&#257;s k&#257; m&#257;j&#257;s. Nu tad vi&#326;am j&#257;paliek vien pie laps&#257;m, Ronja nodom&#257;ja, l&#299;dz uzaus&#299;s jauna diena  bez miglas.

Te no miglas atskan&#275;ja vi&#326;a balss:

 Ronja!

Re k&#257;, nu Birka zin&#257;ja ar&#299;, k&#257; vi&#326;u sauc! Nu vi&#326;a vairs nebija tikai laup&#299;t&#257;ja meita.

Un vi&#326;&#353; iesauc&#257;s no jauna:

 Ronja!

 Ko tu gribi?  vi&#326;a kliedza pretim. Bet vi&#326;&#353; jau bija pan&#257;cis Ronju.

 S&#299; migla mani drusku bied&#275;,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

 Ak t&#257;, vai tu baidies, ka neatrad&#299;si ce&#316;u uz savu zag&#316;u midzeni? Tad tu var&#275;si dal&#299;t alu ar laps&#257;m  tev ta&#269;u t&#257; pat&#299;k vis&#257; dal&#299;ties!

Birka sm&#275;j&#257;s.

 Tu esi ciet&#257;ka par kramu, laup&#299;t&#257;jmeit! Bet ce&#316;u uz Matisa pili tu atrad&#299;si lab&#257;k par mani. Vai tu &#316;ausi man tur&#275;ties pie tava vam&#382;a st&#275;rbeles, l&#299;dz b&#363;sim tiku&#353;i &#257;r&#257; no me&#382;a?

 Ne nu tur&#275;sies, nek&#257;!  Ronja noteica. Bet atrais&#299;ja savu &#257;das siksnu, to pa&#353;u, kas Birku jau reiz bija izgl&#257;busi, un pasniedza siksnas vienu galu.

 Se! Bet turies no manis virves atstatum&#257;, to es tev iesaku!

 K&#257; v&#275;lies, nikn&#257; laup&#299;t&#257;jmeit,  Birka piekrita.

Un vi&#326;i s&#257;ka savu g&#257;jienu. Ap vi&#326;iem cie&#353;i k&#316;&#257;v&#257;s migla, un vi&#326;i g&#257;ja klus&#275;dami  virves atstatum&#257;, k&#257; Ronja bija noteikusi.

Pa&#353;laik tikai nedr&#299;kst&#275;ja noiet no takas. Visk&#316;&#363;m&#299;g&#257;kais solis var&#275;ja mald&#299;gi ievest migl&#257;  to Ronja zin&#257;ja. Bet bai&#316;u vi&#326;a nejuta. Vi&#326;as rokas un k&#257;jas juta ce&#316;u; akme&#326;i, koki un kr&#363;mi bija vi&#326;as ce&#316;az&#299;mes; ie&#353;ana ved&#257;s l&#275;n&#257;m, bet gan jau vi&#326;a tiks m&#257;j&#257;s, iekams L&#363;vise dzied&#257;s Vilka dziesmu. Baid&#299;ties vi&#326;ai nevajadz&#275;ja.

Tik neparastu g&#257;jienu vi&#326;a gan nekad v&#275;l nebija piedz&#299;vojusi. Bija t&#257;, it k&#257; visa me&#382;a dz&#299;v&#299;ba b&#363;tu apklususi un izmirusi, un tas viesa vi&#326;&#257; sav&#257;du noska&#326;ojumu. Vai tas bija vi&#326;as me&#382;s, tas, kuru vi&#326;a pazina un m&#299;l&#275;ja; k&#257;p&#275;c tas tagad bija tik kluss un &#353;ausm&#299;gs? Un kas tur migl&#257; sl&#275;p&#257;s? Kaut kas tur bija, kaut kas nepaz&#299;stams un b&#299;stams, vi&#326;a tikai nezin&#257;ja, kas. Un tas vi&#326;u bied&#275;ja.

Dr&#299;z es b&#363;&#353;u m&#257;j&#257;s, vi&#326;a dom&#257;ja, sevi mierinot, dr&#299;z es gul&#275;&#353;u sav&#257; gult&#257; un klaus&#299;&#353;os, k&#257; L&#363;vise dzied Vilka dziesmu.

Bet tas nel&#299;dz&#275;ja. Bailes pieauga, un vi&#326;a izbij&#257;s tik &#316;oti k&#257; nekad sav&#257; m&#363;&#382;&#257;. Vi&#326;a sauca Birku, bet izn&#257;ca tikai v&#257;rgs sauciens. Tas skan&#275;ja tik &#353;ausm&#299;gi, ka sabied&#275;ja vi&#326;u v&#275;l vair&#257;k. Es sajuk&#353;u pr&#257;t&#257;, vi&#326;a dom&#257;ja, un ar mani b&#363;s beigas !

Tad dzi&#316;i no miglas atskan&#275;ja da&#382;as liegas, burv&#299;gi aicino&#353;as ska&#326;as  t&#257; bija dziesma, visbr&#299;ni&#353;&#311;&#299;g&#257;k&#257; dziesma. Nekad v&#275;l vi&#326;a nebija t&#257;du dzird&#275;jusi; ai, cik skaista t&#257; bija, k&#257; ar savu burv&#299;gumu

t&#257; piepild&#299;ja vi&#326;as me&#382;u! Un t&#257; aiztrauca visas bailes, t&#257; vi&#326;u mierin&#257;ja. Vi&#326;a nekust&#299;gi st&#257;v&#275;ja, &#316;audama sevi mierin&#257;t. Cik tas bija skaisti! Un k&#257; &#353;&#299; dziesma vilin&#257;ja un aicin&#257;ja! J&#257;, vi&#326;a juta, ka tie, kas dzied&#257;ja, grib&#275;ja, lai vi&#326;a atst&#257;j taku un seko vilino&#353;aj&#257;m ska&#326;&#257;m migl&#257;.

Dziesma pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;. T&#257; lika ietr&#299;s&#275;ties

Ronjas sirdij, un uzreiz vi&#326;a aizmirsa Vilka dziesmu, kas vi&#326;u gaid&#299;ja m&#257;j&#257;s. Vi&#326;a aizmirsa visu, tagad vi&#326;a grib&#275;ja tikai nok&#316;&#363;t pie tiem, kas migl&#257; vinu sauca.

 J&#257;, es n&#257;ku,  vi&#326;a atsauc&#257;s un pasp&#275;ra da&#382;us so&#316;us nost no takas. Bet tad &#257;das siksna par&#257;v&#257;s tik sp&#275;c&#299;gi, ka vi&#326;a nokrita pie zemes.

 Kur tu ej?  Birka sauca.  Ja tu &#316;ausi pazemes bals&#299;m sevi pievilin&#257;t, tad tu b&#363;si pazudusi, iegaum&#275; to!

Pazemes balsis  par t&#257;m vi&#326;a bija dzird&#275;jusi. Vi&#326;a zin&#257;ja, ka vien&#299;gi miglas laik&#257; t&#257;s m&#275;dza pacelties no saviem tum&#353;ajiem dzi&#316;umiem aug&#353;&#257; me&#382;&#257;. Nekad vi&#326;a nebija satikusi k&#257;du no tiem &#316;aud&#299;m, bet tagad vi&#326;a tik un t&#257; grib&#275;ja tiem sekot, kurp vien tie g&#257;ja. Ronja v&#275;l&#275;j&#257;s dz&#299;vot kop&#257; ar vinu dziesmu, kaut ar&#299; vi&#326;ai n&#257;ktos visu savu m&#363;&#382;u pavad&#299;t zem zemes.

 J&#257;, es n&#257;ku,  vi&#326;a no jauna iesauc&#257;s un grib&#275;ja iet. Bet te Birka bija kl&#257;t un tur&#275;ja vi&#326;u ciet.

 Laid mani va&#316;&#257;!  vi&#326;a kliedza un me&#382;on&#299;gi sit&#257;s rok&#257;m. Bet vi&#326;&#353; tur&#275;ja Ronju ciet.

 Nedari sevi nelaim&#299;gu,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja. Bet dziesmu d&#275;&#316; vi&#326;a Birku nedzird&#275;ja; pa&#353;laik dziesma skan&#275;ja tik sp&#275;c&#299;gi, ka ar savu &#353;alko&#326;u piepild&#299;ja visu me&#382;u un vi&#326;u pa&#353;u ar ilg&#257;m, kur&#257;m nebija iesp&#275;jams pretoties.

 J&#257;, es n&#257;ku!  vi&#326;a no jauna iesauc&#257;s un k&#257;v&#257;s ar Birku, lai tiktu va&#316;&#257;. Vi&#326;a pl&#275;sa un r&#257;va, kliedza un raud&#257;ja, un stipri iekoda vi&#326;am vaig&#257;. Bet vi&#326;&#353; tur&#275;ja Ronju ciet.

Ilgi vi&#326;&#353; tur&#275;ja Ronju ciet. Un piepe&#353;i migla izkl&#299;da tikpat &#257;tri, k&#257; bija par&#257;d&#299;jusies. To pa&#353;u br&#299;di apklusa ar&#299; dziesma. Ronja paskat&#299;j&#257;s visapk&#257;rt. Bija t&#257;, it k&#257; vi&#326;a nupat b&#363;tu pamodusies no miega. Vi&#326;a ieraudz&#299;ja taku, kas veda uz m&#257;j&#257;m, un sarkano sauli, kas grima aiz koku galotn&#275;m. Un v&#275;l Birku. Vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja glu&#382;i blakus Ronjai.

 Virves atstatum&#257;, es sac&#299;ju,  Ronja vi&#326;am atg&#257;din&#257;ja. P&#275;c tam, ieraudz&#299;jusi vi&#326;a asi&#326;aino vaigu, Ronja iejaut&#257;j&#257;s:

 Vai tev lapsa iekodusi?

Birka neatbild&#275;ja. Vi&#326;&#353; saritin&#257;ja &#257;das siksnu un pasniedza to Ronjai.

 Paldies tev! Tagad es atrad&#299;&#353;u ce&#316;u uz m&#257;j&#257;m, uz Borkas cietoksni!

No matu apak&#353;as Ronja paskat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u. Piepe&#353;i n&#257;c&#257;s &#316;oti gr&#363;ti t&#257; pa &#299;stam just nepatiku pret Birku  Ronja nesaprata, k&#257;d&#275;&#316;.

 Paz&#363;di k&#257; divi devi&#326;i!  vi&#326;a draudz&#299;gi sac&#299;ja. Un aizskr&#275;ja.



4.Taj&#257; vakar&#257; Ronja ar savu t&#275;vu 

Taj&#257; vakar&#257; Ronja ar savu t&#275;vu kadu bridi pas&#275;d&#275;ja pavarda priek&#353;&#257;, un vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s, ko bija grib&#275;jusi uzzin&#257;t.

 Kas tas ir, ko tu esi &#326;&#275;mis bez pras&#299;&#353;anas? K&#257; Borka sac&#299;ja.

 Khm,  Matiss nor&#363;ca.  K&#257; es bai&#316;ojos, ka tu migl&#257; neatrad&#299;si m&#257;jas, Ronja!

 Bet es ta&#269;u atradu!  Ronja atteica.  Saki man, kas tas ir, ko tu esi &#326;&#275;mis bez pras&#299;&#353;anas?

 Paskaties tur,  Matiss, nenov&#275;rsdamies no uguns, r&#257;d&#299;ja,  vai neredzi: tas ir uz mata k&#257; t&#257;ds vecis! Ka tevi nelabais, uz mata k&#257; Borka!

Bet Ronja liesm&#257;s nesp&#275;ja saskat&#299;t nek&#257;du Bor- ku, un tas vi&#326;u ar&#299; neinteres&#275;ja.

 Kas tas ir, ko tu esi &#326;&#275;mis bez pras&#299;&#353;anas?  vi&#326;a tiep&#257;s.

Kad Matiss neatbild&#275;ja, to dar&#299;ja Plikpauris P&#275;rs.

 Daudz ko! K&#257; tad, ka daudz ko, nudien! Man vajadz&#275;tu tikai s&#257;kt skait&#299;t

 Liec lab&#257;k mieru!  Matiss dusm&#299;gi noteica.  Ar to es pats tik&#353;u gal&#257;.

Visi laup&#299;t&#257;ji, iz&#326;emot Plikpauri P&#275;ru, jau bija devu&#353;ies uz saviem gu&#316;amkambariem, un L&#363;vise bija &#257;r&#257;, lai uz nakti pabarotu vistas, kazas un aitas, t&#257;lab vien&#299;gi Plikpauris P&#275;rs dab&#363;ja dzird&#275;t Ma- tisu skaidrojam Ronjai, kas laup&#299;t&#257;js t&#257;ds &#299;sti ir. T&#257;ds, kas &#326;em lietas un lieti&#326;as bez pras&#299;&#353;anas un bez at&#316;aujas.

Par to nu Matisam kaun&#275;ties nevajadz&#275;ja, glu&#382;i otr&#257;di! Vi&#326;&#353; aizvien slavin&#257;ja sevi un liel&#299;j&#257;s, ka ir visvaren&#257;kais laup&#299;t&#257;ju vadonis p&#257;r visiem kalniem un me&#382;iem. Bet nu vi&#326;&#353; drusku sastom&#299;j&#257;s, kad vi&#326;am to vajadz&#275;ja st&#257;st&#299;t Ronjai. Protams, Matiss bija nodom&#257;jis dar&#299;t vi&#326;ai to zin&#257;mu maz pamaz&#257;m, tas ta&#269;u bija nepiecie&#353;ams. Bet vi&#326;&#353; bija grib&#275;jis v&#275;l k&#257;du laiku nogaid&#299;t.

 T&#257;dam nevain&#299;gam b&#275;rnam k&#257; tu, Ronja, meiti&#326;, es par to necik daudz netiku agr&#257;k st&#257;st&#299;jis.

 N&#275;, nevienu pa&#353;u v&#257;rdu tu neesi bildis,  Plikpauris P&#275;rs apgalvoja.  Nedz ar&#299; m&#275;s dr&#299;kst&#275;j&#257;m ko sac&#299;t.

 Vecais v&#299;rs, vai tu dr&#299;z neiesi pie miera?  Matiss apjaut&#257;j&#257;s. Bet Plikpauris P&#275;rs atteica, ka to vi&#326;&#353; nedar&#299;&#353;ot vis. So te st&#257;stu vi&#326;&#353; grib&#275;ja dzird&#275;t.

Un Ronja saprata. Nu vi&#326;a beidzot aptv&#275;ra, no kurienes viss n&#257;ca. Viss, kas laup&#299;t&#257;jiem bija zirgu mugur&#257;s, kad vi&#326;i vakaros p&#257;rj&#257;ja m&#257;j&#257;s, visas mantas maisos un paun&#257;s, visi d&#257;rgumi &#353;&#311;irstos

un l&#257;d&#275;s. T&#257;das lietas neauga kokos. Vi&#326;as t&#275;vs t&#257;s glu&#382;i vienk&#257;r&#353;i at&#326;&#275;ma citiem cilv&#275;kiem.

 Bet vai vi&#326;i nav dikti dusm&#299;gi, kad t&#257; pa&#326;em vi&#326;u mantas?  Ronja jaut&#257;ja.

Plikpauris P&#275;rs &#311;i&#311;in&#257;ja.

 Aiz dusm&#257;m &#353;&#326;&#257;c k&#257; zost&#275;vi&#326;i!  vi&#326;&#353; apgalvoja.  Ai, ai, ai, to tev vajadz&#275;tu dzird&#275;t!

 Vecais v&#299;rs, b&#363;tu labi, ja tu beidzot dotos pie miera,  Matiss sac&#299;ja. Bet par to Plikpauris P&#275;rs joproj&#257;m negrib&#275;ja dzird&#275;t.

 Da&#382;s labs raud ar&#299;,  vi&#326;&#353; st&#257;st&#299;ja Ronjai, bet tad Matiss ieb&#316;&#257;v&#257;s:

 Tagad tu tur&#275;si muti, vai ar&#299; es izlingo&#353;u tevi &#257;r&#257;!

P&#275;c tam vi&#326;&#353; noglauda Ronjai vaigu.

 Tev j&#257;saprot, Ronja! T&#257; jau tas notiek. T&#257; tas alla&#382; ir dar&#299;ts. Par to nav ko celt traci.

 N&#275;, kur nu,  Plikpauris P&#275;rs piebilda.  Bet &#316;audis gan pie t&#257; nem&#363;&#382;am nevar pierast. Tie tikai kauc, raud un l&#257;das, ka prieks skat&#299;ties!

Matiss nikni pagl&#363;n&#275;ja uz vi&#326;u, bet tad atkal piev&#275;rs&#257;s Ronjai.

 Mans t&#275;vs bija laup&#299;t&#257;ju vadonis t&#257;pat k&#257; mans t&#275;vat&#275;vs un t&#275;vat&#275;vat&#275;vs  to tu zini. Un es neesmu de&#291;ener&#275;jies. Es ar&#299; esmu laup&#299;t&#257;ju vadonis, visvaren&#257;kais p&#257;r visiem kalniem un me&#382;iem. Un tu ta&#269;u, Ronja, meiti&#326;, ar&#299; k&#316;&#363;si par t&#257;du pa&#353;u vadoni!

 Es?  Ronja iesauc&#257;s.  Nem&#363;&#382;am! Neparko, ja cilv&#275;ki k&#316;&#363;st dusm&#299;gi un raud!

Matiss kas&#299;ja pakausi. Nu vi&#326;am bija raizes. Vi&#326;&#353; grib&#275;ja, lai Ronja m&#299;l&#275;tu un apbr&#299;notu vi&#326;u t&#257;pat, k&#257; vi&#326;&#353; m&#299;l&#275;ja un apbr&#299;noja Ronju. Un nu vi&#326;a kliedz Nem&#363;&#382;am! un it nemaz negrib b&#363;t par laup&#299;t&#257;ju vadoni k&#257; vi&#326;as t&#275;vs. Tas dar&#299;ja Ma- tisu nelaim&#299;gu. Kaut k&#257; vi&#326;am vajadz&#275;ja Ronjai iest&#257;st&#299;t, ka tas, ar ko vi&#326;&#353; nodarbojas, ir labi un pareizi.

 Saproti, Ronja, meiti&#326;, es &#326;emu tikai no tiem, kas ir bag&#257;ti,  vi&#326;&#353; apzv&#275;r&#275;ja. Tad ma&#311;en&#299;t apdom&#257;j&#257;s.

 Un dodu tiem, kas ir nabagi,  t&#257; es daru.

Tad Plikpauris P&#275;rs ie&#311;i&#311;in&#257;j&#257;s.

 J&#257; nudien, tiesa kas tiesa! Veselu miltu maisu tu iedevi tai nabadz&#299;gajai atraitnei ar asto&#326;iem b&#275;rniem, vai atminies?

 K&#257; tad,  Matiss piekrita,  to es izdar&#299;ju no visas tiesas.

Vi&#326;&#353; apmierin&#257;ts nobrauc&#299;ja savu melno b&#257;rdu. Nu vi&#326;&#353; bija dikti mier&#257; gan ar sevi, gan Plikpauri P&#275;ru.

Plikpauris P&#275;rs atkal s&#257;ka &#311;i&#311;in&#257;t.

 Laba atmi&#326;a gan tev ir, Matis! Rau, kop&#353; t&#257;s reizes b&#363;s aprit&#275;ju&#353;i turpat vai desmit gadi. J&#257; gan, nabagiem tu dod, k&#257; nu ne. K&#257; likts, katru desmito gadu.

Tad Matiss ieb&#316;&#257;v&#257;s.

 Ja tu neiesi pie miera, tad es zinu k&#257;du, kas tev pal&#299;dz&#275;s uz turieni aizvelties!

Bet to nemaz nevajadz&#275;ja. Jo no &#257;ra ien&#257;ca L&#363;- vise. Plikpauris P&#275;rs nozuda bez jebk&#257;das pal&#299;dz&#299;bas. Ronja ieg&#257;ja gult&#257;, un, kam&#275;r L&#363;vise dzied&#257;ja Vilka dziesmu, pavard&#257; izdzisa uguns. Ronja gul&#275;ja un klaus&#299;j&#257;s un nemaz neraiz&#275;j&#257;s, vai vi&#326;as t&#275;vs ir laup&#299;t&#257;ju vadonis vai nav. Tas bija vi&#326;as Matiss, un to vi&#326;a m&#299;l&#275;ja, lai ko tas dar&#299;ja.

Tonakt vi&#326;a gul&#275;ja nemier&#299;gi un sap&#326;oja par pazemes bals&#299;m un vi&#326;u vilin&#257;t&#257;jdziesm&#257;m, bet, no r&#299;ta pamodusies, nek&#257; vairs neatcer&#275;j&#257;s.

Birku gan vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s. Turpm&#257;k&#257;s dienas vi&#326;a da&#382;reiz iedom&#257;j&#257;s par Birku  diez k&#257; vi&#326;am kl&#257;jas tur, Borkas cietoksn&#299;. Un cik ilgs laiks paies, l&#299;dz Matiss beidzot izdz&#299;s vi&#326;a t&#275;vu un visus vi&#326;a laup&#299;t&#257;j sala&#353;&#326;as no savas pils.

Katru dienu Matiss kala jaunus, milz&#299;gus pl&#257;nus, bet liela labuma no tiem nebija.

 Neder,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, lai ko ar&#299; Matiss izdom&#257;ja.  Tev j&#257;b&#363;t vilt&#299;gam k&#257; vecam lapsu k&#363;mi&#326;am, jo ar varu t&#257; lieta neies.

Matisam neved&#257;s b&#363;t vilt&#299;gam k&#257; lapsas k&#363;mi&#326;am, bet vi&#326;&#353; dar&#299;ja visu, kas vi&#326;a sp&#275;kos. Un, kam&#275;r vi&#326;i t&#257; pr&#257;toja, nekas daudz netika salaup&#299;ts. Laikam jau ar&#299; Borkas laup&#299;t&#257;jiem bija citi darbi padom&#257;. Un cilv&#275;ki, kuriem &#353;aj&#257;s dien&#257;s vajadz&#275;ja doties pa Laup&#299;t&#257;ju taku, mutes vien iepl&#275;ta, neman&#299;dami nevienu laup&#299;t&#257;ju. Vi&#326;i nesaprata, k&#257;p&#275;c te viss ir tik mier&#299;gi. Kur paliku&#353;i visi me&#382;a laup&#299;t&#257;ji? Fogta kareivji, kas tik neatlaid&#299;gi bija vaj&#257;ju&#353;i Borku, atrada alu, kur vi&#326;&#353; bija mitin&#257;jies, bet nu t&#257; bija tuk&#353;a un pamesta. Borku nekur neredz&#275;ja, un kareivji bija priec&#299;gi, ka beidzot var atst&#257;t Borkas me&#382;u, kas pret rudeni bija k&#316;uvis tum&#353;s, auksts un lietains. Vi&#326;i zin&#257;ja, ka t&#257;l&#257;k proj&#257;m, Matisa pil&#299;, ar&#299; m&#257;joja laup&#299;t&#257;ji, bet labpr&#257;t negrib&#275;ja to atcer&#275;ties. Slikt&#257;kas vietas par to vairs nebija, un laup&#299;t&#257;ju vadoni, kas tur siroja, bija gr&#363;t&#257;k notvert nek&#257; &#275;rgli klints virsotn&#275;. To vi&#326;i lab&#257;k atst&#257;j mier&#257;.

Visvair&#257;k laika Matiss iz&#353;&#311;ieda, m&#275;&#291;in&#257;dams izzin&#257;t, kas pils zieme&#316;u gal&#257; Borkas laup&#299;t&#257;jiem ir padom&#257; un k&#257; vislab&#257;k tikt tiem kl&#257;t. T&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; katru dienu dev&#257;s izl&#363;kg&#257;jien&#257;. Kop&#257; ar p&#257;ris v&#299;riem vi&#326;&#353; apj&#257;ja apk&#257;rt me&#382;am no zieme&#316;iem, bet iebruc&#275;jus nekur neman&#299;ja. Tur viss bija k&#257; izmiris  it k&#257; tur neb&#363;tu neviena Borkas laup&#299;t&#257;ja. Pamat&#299;gi garas virvju k&#257;pnes gan vi&#326;i bija sev noviju&#353;i, lai bez p&#363;l&#275;m var&#275;tu tikt aug&#353;&#257; un lej&#257; pa klints sienu. Vienu vien&#299;gu reizi Matiss ieraudz&#299;ja t&#257;s nolaistas zem&#275;. Tad vi&#326;&#353; vai sapra&#353;anu pazaud&#275;ja un k&#257; nepr&#257;t&#299;gs met&#257;s pie k&#257;pn&#275;m, lai tiktu aug&#353;&#257;. Vi&#326;a laup&#299;t&#257;ji, degdami c&#299;&#326;as k&#257;r&#275;, sekoja Matisam. Bet tad no Borkas cietok&#353;&#326;a iz&#353;&#257;v&#257;s bultu lietus, un Mazais Klipens dab&#363;ja vienu bultu gurn&#257;, t&#257; ka divas dienas sagul&#275;ja uz gultas. Skaidrs bija viens  virvju k&#257;pnes tiek nolaistas tikai visstingr&#257;kaj&#257; apsardz&#299;b&#257;.

Rudens tumsa pa&#353;laik smagi kl&#257;j&#257;s p&#257;r Matisa pili, un laup&#299;t&#257;jiem tik ilga d&#299;k&#257; s&#275;d&#275;&#353;ana par labu nen&#257;ca. Vi&#326;i k&#316;uva nepaciet&#299;gi un &#311;&#299;v&#275;j&#257;s bie&#382;&#257;k nek&#257; parasti, t&#257; ka L&#363;visei beidzot n&#257;c&#257;s vi&#326;us asi nor&#257;t.

 Ar saviem &#311;&#299;vi&#326;iem un sav&#257;m gaud&#257;m j&#363;s man bung&#257;di&#326;as p&#257;rpl&#275;s&#299;siet! V&#257;cieties prom un, ja nevarat dz&#299;vot mier&#257; un satic&#299;b&#257;, paz&#363;diet k&#257; divi devi&#326;i!

Tad laup&#299;t&#257;ji noklusa, un L&#363;vise lika vi&#326;us pie der&#299;ga darba  izt&#299;r&#299;t un sakopt vistu k&#363;ti, aitu k&#363;ti un kazu stalli , pie t&#257;da darba, kuru vi&#326;i no sirds ien&#299;da. Bet neviens no t&#257; netika va&#316;&#257;, iz&#326;emot Plikpauri P&#275;ru un tos, kuri tobr&#299;d st&#257;v&#275;ja sardz&#275; pie Vilka &#382;ok&#316;iem un aug&#353;&#257; pie Elles r&#299;kles.

Ar&#299; Matiss dar&#299;ja, ko sp&#275;ja, lai uztur&#275;tu laup&#299;t&#257;jos d&#363;&#353;u. Vi&#326;&#353; &#326;&#275;ma tos l&#299;dzi a&#316;&#326;u med&#299;b&#257;s. Ar &#353;&#311;&#275;piem un lokiem vi&#326;i dev&#257;s uz ruden&#299;go me&#382;u, un Plikpauris P&#275;rs sm&#299;n&#275;ja vien, kad vi&#326;i p&#257;rrad&#257;s m&#257;j&#257;s, vilkdami l&#299;dzi &#269;etrus lielus a&#316;&#326;u t&#275;vi&#326;us, ko bija nomed&#299;ju&#353;i.

 Cik ilgi tad var &#275;st tikai vistas zupu, aitas zupu un biezputru vien,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Nu b&#363;s kaut kas, ko zel&#275;t, un m&#299;kst&#257;kie gabali jau alla&#382; tiek bezzobainajam, to ta&#269;u katrs saprot.

Un L&#363;vise cepa a&#316;&#326;a ga&#316;u un k&#363;pin&#257;ja a&#316;&#326;a ga&#316;u, un s&#257;l&#299;ja to, lai papildus ar vistas cepe&#353;iem un aitu cisk&#257;m var&#275;tu izvilkt ziemu.

Ronja, k&#257; jau parasti, dz&#299;voj&#257;s pa me&#382;u. Tagad tur viss bija tik kluss, bet, lai tur uztur&#275;tos, ar&#299; ruden&#299;gais me&#382;s vi&#326;ai bija labs diezgan. S&#363;na bija za&#316;a, mitra un m&#299;ksta zem vi&#326;as kailaj&#257;m p&#275;d&#257;m, tur tik jauki smar&#382;oja p&#275;c rudens, un koku zari mirdz&#275;ja no valguma. Bie&#382;i lija. Vi&#326;a s&#275;d&#275;ja sar&#257;vusies zem kuplas egles, un vi&#326;ai patika klaus&#299;ties, k&#257; &#257;rpus&#275; &#269;abina lietus. Da&#382;reiz lija tik sp&#275;c&#299;gi, ka viss me&#382;s &#353;alca no lietus,  ar&#299; tas vi&#326;ai patika. No zv&#275;riem tikpat k&#257; neviens ner&#257;d&#299;j&#257;s. Vi&#326;as lapsas dz&#299;voj&#257;s pa alu. Bet da&#382;reiz kr&#275;sl&#257; vi&#326;a redz&#275;ja staig&#257;jam a&#316;&#326;us un savva&#316;as zirgus gan&#257;mies starp kokiem. Vi&#326;a gau&#382;&#257;m grib&#275;ja no&#311;ert sev savva&#316;as zirgu un bija m&#275;&#291;in&#257;jusi daudz rei&#382;u, bet nekad vi&#326;ai nebija laim&#275;jies. Tie bija tik bikli un laikam jau gr&#363;ti savald&#257;mi. Tom&#275;r bija pien&#257;cis laiks Ronjai dab&#363;t zirgu. To vi&#326;a bija teikusi ar&#299; Matisam.

 J&#257;, kad tu b&#363;si pietiekami stipra, lai pati to no&#311;ertu,  vi&#326;&#353; bija atbild&#275;jis.

Un vienreiz es to izdar&#299;&#353;u, vi&#326;a nodom&#257;ja. Es no&#311;er&#353;u vienu skaistu zirdzi&#326;u un aizved&#299;&#353;u

to uz Matisa pili, un uzlik&#353;u tam iemauktus, t&#257;pat ka Matiss to ir izdar&#299;jis ar visiem saviem zirgiem.

Cit&#257;di ruden&#299;gais me&#382;s bija sav&#257;di tuk&#353;s.' Nozudu&#353;i bija visi rad&#299;jumi, kas tur parasti m&#257;joja. Tie dro&#353;i vien bija sal&#299;du&#353;i sav&#257;s al&#257;s un pasl&#275;ptuv&#275;s. Da&#382;reiz, bet diezgan reti, no kalna lejup atlaid&#257;s me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas, bet tagad t&#257;s laikam bija nomierin&#257;ju&#353;&#257;s un labpr&#257;t&#257;k uztur&#275;j&#257;s aug&#353;&#257;, sav&#257;s kalnu al&#257;s. Tuvum&#257; ner&#257;d&#299;j&#257;s ar&#299; pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i. Tikai vienu reizi Ronja redz&#275;ja p&#257;ris pa- l&#363;ram aiz k&#257;da akmens. Bet no pel&#275;kajiem mo&#353;&#311;u- &#316;iem vi&#326;a vairs nebaid&#299;j&#257;s.

 Paz&#363;diet k&#257; divi devi&#326;i!  vi&#326;a uzkliedza, un tie s&#275;kdami pazuda.

Birka nekad netika redz&#275;ts Ronjas me&#382;&#257;. Un par to vi&#326;a tikai priec&#257;j&#257;s. Vai vi&#326;a priec&#257;j&#257;s? Da&#382;br&#299;d Ronja pati nezin&#257;ja, k&#257; tas &#299;sti ir. ^ Tad atn&#257;ca ziema. Uzkrita sniegs, uzn&#257;ca aukstums, un sarma p&#257;rv&#275;rta Ronjas me&#382;u ledus me&#382;&#257;  visskaist&#257;kaj&#257;, k&#257;ds jebkad redz&#275;ts. Vi&#326;a tur sl&#275;poja, un, kad kr&#275;sl&#257; atgriez&#257;s m&#257;j&#257;s, vi&#326;ai matos bija sarma, un, lai gan vi&#326;ai bija &#257;das d&#363;rai&#326;i un z&#257;baki, atnad&#382;i un k&#257;ju pirksti bija saspr&#275;g&#257;ju&#353;i. Bet nek&#257;ds sniegs un aukstums nesp&#275;ja attur&#275;t Ronju no me&#382;a. N&#257;kamaj&#257; dien&#257; vi&#326;a atkal bija tur. Da&#382;k&#257;rt Matiss k&#316;uva nemier&#299;gs, redzot vi&#326;u dr&#257;&#382;amies pa pakalniem lej&#257; uz Vilka &#382;ok&#316;iem, un vi&#326;&#353; sac&#299;ja L&#363;visei, k&#257; jau to bie&#382;i bija dar&#299;jis:

 Kaut tik nu izietu labi! Kaut tik vi&#326;ai neatga- d&#299;tos kaut kas &#316;auns! Jo tad manai dz&#299;vei ir beigas.

 Par ko tu gremzies?  L&#363;vise br&#299;n&#299;j&#257;s.  Tas b&#275;rns tiks ar sevi gal&#257; lab&#257;k par jebkuru laup&#299;t&#257;ju, cik rei&#382;u tas man tev j&#257;saka!

Un, zin&#257;ms, Ronja tika ar sevi gal&#257;. Bet k&#257;du dienu atgad&#299;j&#257;s kaut kas t&#257;ds, ko Matisam lab&#257;k bija neuzzin&#257;t.

Pa nakti bija sasnidzis daudz sniega, izjaucot visas Ronjas sl&#275;pju p&#275;das. Nu vi&#326;ai bija j&#257;iebrauc jaunas, un tas bija gr&#363;ts darbs. Aukstums bija p&#257;rvilcis sniegam pl&#257;nu s&#275;rsnas k&#257;rtu, un t&#257; nebija diez cik stipra. Sl&#275;pes visu laiku grima snieg&#257;, un nu beidzot vi&#326;a vairs nejaud&#257;ja braukt. Tagad vi&#326;a grib&#275;ja uz m&#257;j&#257;m.

Ronja bija uzbraukusi kalna kor&#275;, un pa otru pusi vi&#326;ai vajadz&#275;ja braukt lej&#257;. T&#257; bija st&#257;va nog&#257;ze, bet vi&#326;ai bija sl&#275;pju n&#363;jas, ar ko bremz&#275;t, un vi&#326;a bez bai&#316;u br&#257;z&#257;s lej&#257;, ka sniegs k&#363;p&#275;ja vien. Pa ce&#316;am gad&#299;j&#257;s paugurs, un Ronja p&#257;rlidoja tam p&#257;ri. Bet lidojum&#257; pazaud&#275;ja vienu sl&#275;pi, un, kad vi&#326;as k&#257;jas piesk&#257;r&#257;s zemei, viena k&#257;ja iegrima dzi&#316;&#257; caurum&#257;. Savu sl&#275;pi vi&#326;a redz&#275;ja paz&#363;dam lej&#257; pa nog&#257;zi, bet pati palika s&#275;&#382;am ar k&#257;ju l&#299;dz celim caurum&#257;. Ies&#257;kum&#257; vi&#326;a sm&#275;j&#257;s par to, tad p&#257;rst&#257;ja, paman&#299;dama, cik viss ir nel&#257;gi. Vi&#326;a nevar&#275;ja tikt &#257;r&#257;  nel&#299;dz&#275;ja ne sp&#275;c&#299;ga raust&#299;&#353;ana, ne vilk&#353;ana. No cauruma atskan&#275;ja murmin&#257;&#353;ana,

un vi&#326;a uzreiz nesaprata, kas tur murmina. Bet piepe&#353;i vi&#326;a ieraudz&#299;ja k&#257;du gabalu nost&#257;k no sniega trau&#353;amies &#257;r&#257; veselu baru rumpain&#299;&#353;u. Tos bija viegli paz&#299;t p&#275;c resnajiem rump&#299;&#353;iem, krunkainaj&#257;m seji&#326;&#257;m un izsp&#363;ru&#353;ajiem matiem. Pa liel&#257;kai da&#316;ai rumpain&#299;&#353;i bija m&#299;&#316;i un mierm&#299;l&#299;gi un &#316;aunu nedar&#299;ja. Bet &#353;ie, kas st&#257;v&#275;ja un ar sav&#257;m vienties&#299;gaj&#257;m ac&#299;m tagad blenza uz Ronju, &#353;ie bija neapmierin&#257;ti, to var&#275;ja man&#299;t. Vi&#326;i &#326;urk- &#353;&#311;&#275;ja un nop&#363;t&#257;s, un k&#257;ds no vi&#326;iem dr&#363;mi jaut&#257;ja:

 Kam vi&#326;' t&#257; mums dar'?

Un p&#257;r&#275;jie t&#363;da&#316; piebalsoja:

 Kam vi&#326;' t&#257; mums dar'? Izlau&#382; jumtu, kam t&#257;, kam?

Ronja saprata, ka ir iegr&#363;dusi k&#257;ju vi&#326;u zemes al&#257;. Rumpain&#299;&#353;i t&#257;das tais&#299;ja, ja neatrada ziemo&#353;anai labu dobumotu koku.

 Es tur nek&#257; nevaru dar&#299;t,  Ronja sac&#299;ja.

 Pal&#299;dziet man tikt va&#316;&#257;!

Bet rumpain&#299;&#353;i tikai blenza vi&#326;&#257;, nop&#363;zdamies tikpat gr&#363;ti k&#257; pirm&#299;t:

 Vi&#326;' ie&#311;&#275;rusies jumt&#257;, kam vi&#326;' &#353;ita dar'?

Ronja k&#316;uva nepaciet&#299;ga.

 Tad pal&#299;dziet man, lai varu tikt prom no &#353;ejienes!  Bet t&#257; vien lik&#257;s, ka tie nedz dzird&#275;ja, nedz saprata. Tie tikai vienties&#299;gi l&#363;r&#275;ja uz vi&#326;u un p&#275;c tam &#382;igli nozuda sav&#257; zemes al&#257;. No apak&#353;as vi&#326;a izdzirda rumpain&#299;&#353;u neapmierin&#257;to murmin&#257;&#353;anu. Bet piepe&#353;i tie s&#257;ka b&#316;aut un klaig&#257;t, it k&#257; priec&#257;tos par kaut ko.

 Tas iet!  vi&#326;i kliedza.  Redz, kas par &#353;&#363;pul'! Tas iet!

Un Ronja juta, ka uz vi&#326;as k&#257;jas kaut ko pakar  kaut ko smagu.

 Mazi&#326;&#353; puis&#299;ts tur labi kar&#257;jas!  rumpain&#299;&#353;i b&#316;aust&#299;j&#257;s.  &#352;&#363;pul&#299;, redz! Tak tom&#275;r mums vaj'dz&#275;j' to dumo k&#257;ju jumt&#257;.

Bet Ronja negrib&#275;ja gul&#275;t aukstum&#257; un sniega un tur&#275;t &#353;&#363;puli da&#382;iem dumjiem rumpain&#299;&#353;iem. Vi&#326;a m&#275;&#291;in&#257;ja no jauna, vi&#326;a r&#257;va un vilka no visa sp&#275;ka, lai tiktu va&#316;&#257;. Un tad rumpain&#299;&#353;i uzgavil&#275;ja:

 Mazi&#326;&#353; puis&#299;ts, nu vi&#326;&#353; rikt&#299;gi tiek &#353;&#363;pots, redz!

Matisa me&#382;&#257; baid&#299;ties nedr&#299;kst&#275;ja, to Ronja bija dzird&#275;jusi jau no maz&#257;m dien&#257;m un bija m&#275;&#291;in&#257;jusi pierast pie t&#257;. Tom&#275;r da&#382;reiz tas nebija iesp&#275;jams.

Tie&#353;i &#353;obr&#299;d tas it nemaz nebija iesp&#275;jams. Padom&#257;, ja nu vi&#326;a nemaz nevar&#275;s tikt proj&#257;m, padom&#257;, ja &#353;onakt vi&#326;ai b&#363;s te j&#257;paliek un j&#257;nosalst! Vi&#326;a ieraudz&#299;ja tum&#353;os sniega m&#257;ko&#326;us virs me&#382;a  v&#275;l krietni snigs, sasnigs daudz sniega! Varb&#363;t vi&#326;a apsnigusi gul&#275;s zem t&#257;  mirusi un nosalusi  un &#353;&#363;pos uz savas k&#257;jas mazu rumpai- n&#299;ti. Tad pirmais, ko Matiss ieraudz&#299;s, b&#363;s vi&#326;a nabaga meita, kas ziem&#257; b&#363;s nosalusi me&#382;&#257;.

 N&#275;, n&#275;!  vi&#326;a kliedza.  Pal&#299;g&#257;! N&#257;ciet man pal&#299;g&#257;!

Bet kas gan var&#275;ja vi&#326;u sadzird&#275;t &#353;ai tuk&#353;aj&#257; me&#382;&#257;? It neviens  to vi&#326;a zin&#257;ja. Tom&#275;r vi&#326;a kliedza, l&#299;dz vairs nejaud&#257;ja. Un tad vi&#326;a izdzirda rumpain&#299;&#353;us apak&#353;&#257; s&#363;rojamies:

 Jau cauri ar &#353;&#363;po&#353;anu! Kam t&#257;, kam?

Bet p&#275;c tam Ronja vairs nek&#257; nevar&#275;ja sadzird&#275;t. Jo nu vi&#326;a ieraudz&#299;ja vienu me&#382;on&#299;gu harpiju. K&#257; liela, melna un skaista pl&#275;so&#326;a t&#257; laidel&#275;j&#257;s virs me&#382;a, zem tum&#353;ajiem padebe&#353;iem, tad nolaid&#257;s zem&#257;k un pielidoja tuv&#257;k. Tie&#353;i uz Ronju t&#257; lidoja, un vi&#326;a aizmiedza acis. Nu vairs nebija gl&#257;bi&#326;a, to vi&#326;a saprata.

Klaig&#257;dama un smiedam&#257;s harpija nolaid&#257;s blakus Ronjai.

 Mazais, skaistais cilv&#275;ci&#326;&#353;!  vi&#326;a spalgi kliedza, paraudama Ronju aiz matiem.  Gu&#316; tikai te un atp&#363;&#353;as, j&#257;, j&#257;, j&#257;, j&#257;!

T&#257; iesm&#275;j&#257;s no jauna, un tie bija &#257;rk&#257;rt&#299;gi nejauki smiekli.

 Str&#257;d&#257;t tu dab&#363;si! Pie mums kalnos! L&#299;dz asinis pl&#363;d&#299;s! Cit&#257;di m&#275;s pl&#275;s&#299;sim tevi, cit&#257;di kod&#299;sim tev!

Ar saviem asajiem nagiem harpija s&#257;ka raut un pluin&#299;t Ronju, bet, kad Ronja tom&#275;r stingri tur&#275;j&#257;s, t&#257; saniknoj&#257;s.

 Vai gribi, lai es tevi ko&#382;u un pl&#275;&#353;u?

Harpija noliec&#257;s p&#257;r Ronju, un t&#257;s meln&#257;s, akmens ciet&#257;s acis sp&#299;d&#275;ja aiz &#316;aunuma.

Tad t&#257; no jauna grib&#275;ja Ronju izvilkt &#257;r&#257;, bet, lai k&#257; t&#257; r&#257;va un pl&#275;sa, tas vi&#326;ai neizdev&#257;s, un beidzot harpija pagura.

 Tad es atved&#299;&#353;u savas m&#257;sas,  vi&#326;a klaig&#257;ja.  R&#299;t m&#275;s tevi pa&#326;emsim sev l&#299;dz! Tad tu vairs te negul&#275;si un neatp&#363;t&#299;sies nekad, nekad vairs!

Un vi&#326;a aizlidoja p&#257;ri koku galotn&#275;m un pazuda aug&#353;&#257; kalnos.

R&#299;t, kad atlidos me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas, tad &#353;eit gul&#275;s vairs tikai ledus pikucis, Ronja nodom&#257;ja.

Apak&#353;&#257; pie rumpain&#299;&#353;iem viss bija apklusis. Viss me&#382;s bija kluss, gaid&#299;dams dr&#299;z atn&#257;kam nakti. Ar&#299; Ronja negaid&#299;ja nek&#257; cita. Vi&#326;a mier&#299;gi gul&#275;ja un vairs nec&#299;n&#299;j&#257;s. Lai t&#257; n&#257;k ar&#299;, vi&#326;a dom&#257;ja, p&#275;d&#275;j&#257; aukst&#257;, tum&#353;&#257; nakts, kas mani nogal&#275;s.

Bija s&#257;cis snigt. Lielas p&#257;rsl&#257;s bira vi&#326;ai uz sejas. T&#257;s izkusa, sajaukdam&#257;s ar asar&#257;m. Jo nu Ronja raud&#257;ja. Vi&#326;a dom&#257;ja par Matisu un L&#363;visi. Nekad vairs vi&#326;a tos neredz&#275;s, un Matisa pil&#299; neviens vairs neb&#363;s priec&#299;gs. Nabaga Matiss, vi&#326;&#353; k&#316;&#363;s traks no b&#275;d&#257;m! Un neb&#363;s vairs Ronjas, kas to mierina, k&#257; vi&#326;a to alla&#382; dar&#299;ja, kad Matiss bija b&#275;d&#299;gs. N&#275;, nu vairs nebija neviena, ko mierin&#257;t, nebija neviena, no k&#257; gaid&#299;t mierin&#257;jumu, it neviena!

Te Ronja izdzirda k&#257;du saucam vi&#326;as v&#257;rdu. Dzidri un skaidri tas skan&#275;ja, bet vi&#326;a noprata, ka tas b&#363;s bijis sapn&#299;. Un vi&#326;a s&#257;ka raud&#257;t. Nekad vairs neviens nesauks vi&#326;u v&#257;rd&#257;  vien&#299;gi sapn&#299;. Un dr&#299;z vi&#326;a vairs ar&#299; nesap&#326;os.

Bet tad vi&#326;a no jauna izdzirda balsi!

 Ronja, vai tad tu uz m&#257;j&#257;m neiesi?

Negrib&#299;gi vi&#326;a atv&#275;ra acis. Un tur st&#257;v&#275;ja Birka; j&#257;, tur uz sl&#275;p&#275;m st&#257;v&#275;ja Birka!

 Lej&#257; es atradu tavu sl&#275;pi, un laime, ka ta, cit&#257;di tev b&#363;tu j&#257;paliek te gu&#316;am.

Vi&#326;&#353; nolika sl&#275;pi vi&#326;ai blakus snieg&#257;.

 Tev laikam vajag pal&#299;dz&#275;t?

Tad Ronja s&#257;ka raud&#257;t tik ska&#316;i un tik nevald&#257;mi, ka pa&#353;ai bija kauns par to. Asaru d&#275;&#316; vi&#326;a nevar&#275;ja atbild&#275;t Birk&#257;m, un, kad vi&#326;&#353; noliecas, lai Ronju pieceltu, vi&#326;a ap&#311;&#275;ras tam ap kaklu, izmis&#299;gi murmin&#257;dama:

 Neej prom no manis! Nekad neej prom no manis!

Par &#353;iem v&#257;rdiem Birka pasmaid&#299;ja.

 Neie&#353;u, ja vien tu tur&#275;sies no manis virves atstatum&#257;! Laid mani va&#316;&#257; un nebr&#275;c, lai varu paraudz&#299;ties, k&#257; tevi izvilkt!

Vi&#326;&#353; no&#326;&#275;ma savas sl&#275;pes, p&#275;c tam nog&#363;l&#257;s uz v&#275;dera blakus caurumam un ieb&#257;za taj&#257; roku, cik vien dzi&#316;i var&#275;ja. P&#275;c ilgas knibina&#353;an&#257;s notika neredz&#275;ts br&#299;nums. Ronja var&#275;ja izvilkt k&#257;ju, vi&#326;a bija br&#299;va!

Bet rumpain&#299;&#353;i tur apak&#353;a bija dusm&#299;gi, un vi&#326;u mazulis br&#275;ca.

 Atmodin' mazo puis&#299;ti, un &#353;im tiek zemes ac&#275;s, kam vi&#326;' t&#257; dar'?

Ronja raud&#257;ja, vi&#326;a nevar&#275;ja vien rimties. Birka pasniedza vi&#326;ai sl&#275;pi.

 Nebr&#275;c nu!  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Cit&#257;di tu nemaz nejaud&#257;si tikt m&#257;j&#257;s!

Ronja dzi&#316;i ievilka elpu. J&#257;, nu raud&#257;&#353;anai bija j&#257;met miers. Vi&#326;a nost&#257;j&#257;s uz sl&#275;p&#275;m un pal&#363;koja, vai k&#257;jas sp&#275;s vi&#326;u nest.

 Es m&#275;&#291;in&#257;&#353;u,  vi&#326;a sac&#299;ja.  Bet tu ta&#269;u ar&#299; brauksi?

 Es ar&#299; brauk&#353;u.

Atsp&#275;rusies Ronja aizbr&#257;z&#257;s lej&#257; pa st&#257;vo nog&#257;zi, un Birka vi&#326;ai sekoja. Visu laiku, kam&#275;r vi&#326;a, c&#299;n&#299;dam&#257;s ar puteni, sl&#275;poja m&#257;jup, vi&#326;ai aizmugur&#275; brauca Birka. Reizi pa reizei vi&#326;ai bija j&#257;atskat&#257;s, vai Birka tur ir. Ronjai bija briesm&#299;gi bail, ka piepe&#353;i Birka pazud&#299;s un atst&#257;s vi&#326;u vienu. Bet vi&#326;&#353; sekoja Ronjai virves atstatum&#257;, l&#299;dz vi&#326;i non&#257;ca pie Vilka &#382;ok&#316;iem. Tur vi&#326;iem vajadz&#275;ja &#353;&#311;irties. T&#257;l&#257;k Birk&#257;m pa slepeniem ce&#316;iem bija j&#257;dodas uz Borkas cietoksni. K&#257;du br&#299;di vi&#326;i klus&#275;dami st&#257;v&#275;ja baltaj&#257; p&#257;rslu birum&#257;, un nu vajadz&#275;ja atvad&#299;ties. Tas bija gr&#363;ti, to Ronja juta, vi&#326;a par visu vari grib&#275;ja, lai vi&#326;&#353; neiet prom.

 Birk,  vi&#326;a sac&#299;ja.  Es v&#275;l&#275;tos, kaut tu b&#363;tu mans br&#257;lis.

Birka smaid&#299;ja.

 Es jau varu b&#363;t tavs br&#257;lis, ja tu t&#257; v&#275;lies, laup&#299;t&#257;jmeit!

 Es to v&#275;los!  Ronja sac&#299;ja.  Bet vien&#299;gi tad, ja tu sauksi mani par Ronju!

 Ronja, m&#257;&#353;el!  Birka sac&#299;ja. Un nozuda puten&#299;.

 &#352;odien tu ilgi biji me&#382;&#257;,  Matiss sac&#299;ja, kad Ronja bija aps&#275;dusies pie uguns, lai m&#275;&#291;in&#257;tu sasild&#299;ties.  Vai tev labi g&#257;ja?

 J&#257;, diezgan labi,  vi&#326;a atteica, pastiepdama pret siltumu savas ledusaukst&#257;s rokas.



5.Tonakt p&#257;r Matisa pili un apk&#257;rt&#275;jiem me&#382;iem n&#257;ca t&#257;ds sniegs

Tonakt p&#257;r Matisa pili un apk&#257;rt&#275;jiem me&#382;iem n&#257;ca t&#257;ds sniegs, ka pat Plikpauris P&#275;rs neatmin&#275;j&#257;s pieredz&#275;jis tik lielas kupenas. &#268;etriem v&#299;riem vajadz&#275;ja b&#299;d&#299;t pils lielos v&#257;rtus, lai pa tiem var&#275;tu izspraukties un norakt vismaz lielumu sniega. Ar&#299; Plikpauris P&#275;rs pab&#257;za degunu &#257;r&#257; un nop&#275;t&#299;ja balto, izmiru&#353;o klajumu  viss nu gul&#275;ja zem sniega segas. Vilka &#382;ok&#316;i bija piln&#299;gi aiz&#311;ep&#275;ti. Ja turpin&#257;s snigt t&#257; k&#257; pa&#353;laik, tad cauri &#353;ai kaln- aizai var&#275;s tikt ne &#257;tr&#257;k k&#257; pavasar&#299;, t&#257; dom&#257;ja Plikpauris P&#275;rs.

 Tu, Fj&#363;sok,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja,  ja tu nezini liel&#257;ka prieka k&#257; l&#257;pstot sniegu, tad v&#275;l labu laiku es varu apsol&#299;t daudz jautru br&#299;&#382;u!

Plikpauris P&#275;rs liel&#257;koties pare&#291;oja pareizi, un taisn&#299;ba vi&#326;am bija ar&#299; &#353;oreiz. Ilgu laiku sniegs g&#257;z&#257;s zem&#275; bl&#257;&#311;iem dienu un nakti. Laup&#299;t&#257;ji raka un l&#257;d&#275;j&#257;s, bet savs labums no sniega bija  nevajadz&#275;ja tur&#275;t sardzi pret Borkas dienderiem ne pie Vilka &#382;ok&#316;iem, ne ar&#299; pie Elles r&#299;kles.

 Borka jau gan ir mu&#316;&#311;&#257;ks par siv&#275;nu,  Ma- tiss sac&#299;ja,  bet tik necilv&#275;ciski dumj&#353; ta&#269;u vi&#326;&#353; neb&#363;s, ka grib&#275;s kauties, iegrimis l&#299;dz padus&#275;m snieg&#257;.

Tik dumj&#353; nebija ar&#299; Matiss, un pie tam tie&#353;i &#353;obr&#299;d tas vi&#326;am diez ko nebija pr&#257;t&#257;. Vi&#326;am bija daudz nopietn&#257;kas lietas, ko dom&#257;t. Pirmo reizi m&#363;&#382;&#257; Ronja bija saslimusi. N&#257;kamo r&#299;tu p&#275;c me&#382;&#257; pavad&#299;t&#257;s dienas, kas tik tikko nek&#316;uva par vi&#326;as p&#275;d&#275;jo dienu, Ronja pamod&#257;s ar lielu karsoni un sev par br&#299;numu juta, ka vi&#326;a nemaz negrib celties aug&#353;&#257; k&#257; parasti.

 Kas tev noticis?  Matiss, nometies ce&#316;os pie vi&#326;as gultas, iekliedz&#257;s.  Ko tu run&#257;? Tu ta&#269;u neb&#363;si slima?

Vi&#326;&#353; sa&#326;&#275;ma Ronjas roku un juta, cik t&#257; ir karsta: j&#257;, vi&#326;&#353; man&#299;ja, ka Ronja deg k&#257; ugun&#299;s, un izbij&#257;s. Nekad v&#275;l Matiss nebija redz&#275;jis vi&#326;u t&#257;du. Vesela k&#257; rutks Ronja ir bijusi visas savas dz&#299;ves dienas. Bet te nu gul&#275;ja Ronja, vi&#326;a meita, kuru vi&#326;&#353; tik &#316;oti m&#299;l&#275;ja, un vi&#326;&#353; zin&#257;ja! Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, kas b&#363;s! Vi&#326;am at&#326;ems Ronju, vi&#326;a nomirs, vi&#326;&#353; sajuta to tik stipri, ka sirds kr&#363;t&#299;s ies&#257;p&#275;j&#257;s. Un vi&#326;&#353; nesaprata, ko lai ies&#257;k ar sav&#257;m nepr&#257;t&#299;gaj&#257;m b&#275;d&#257;m. Vislabpr&#257;t&#257;k vi&#326;&#353; b&#363;tu grib&#275;jis sist galvu pret sienu un r&#275;kt, k&#257; to parasti dar&#299;ja. Bet nevar&#275;ja ta&#269;u baid&#299;t nabaga b&#275;rnu  tik daudz sapra&#353;anas vi&#326;am tom&#275;r bija. T&#257;d&#275;&#316; vi&#326;&#353; uzlika roku uz vi&#326;as kv&#275;lo&#353;&#257;s pieres, murmin&#257;dams:

 Tas labi, ka tev ir silti, Ronja, meiti&#326;! Kad slimo, tad jau j&#257;b&#363;t silti.

Bet Ronja pazina savu t&#275;vu, un, lai gan vi&#326;ai bija karsonis, vi&#326;a m&#275;&#291;in&#257;ja to mierin&#257;t.

 Nemu&#316;&#311;ojies, Matis! Tas v&#275;l nav nekas. Var&#275;ja b&#363;t daudz &#316;aun&#257;k.

Var&#275;ja b&#363;t t&#257;, ka es no ziemas l&#299;dz pavasarim gul&#275;tu zem sniega prom me&#382;&#257;, vi&#326;a dom&#257;ja. Nabaga Matiss, no jauna vi&#326;a izt&#275;loj&#257;s, cik salauzts b&#363;tu t&#275;vs, un asaras saries&#257;s Ronjai ac&#299;s. To redz&#275;dams, Matiss nodom&#257;ja, ka vi&#326;a tur gu&#316; un s&#275;ro, ka vi&#326;ai tik jaunai j&#257;mirst.

 M&#299;&#316;o b&#275;rni&#326;, protams, ka tu paliksi vesela, tik neraudi vien!  vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ska&#316;i apspiezdams &#353;&#326;ukstus.  Bet kur ir tava m&#257;te?  vi&#326;&#353; t&#363;l&#299;t ieb&#316;&#257;v&#257;s un raud&#257;dams izskr&#275;ja pa durv&#299;m.

K&#257;p&#275;c L&#363;vise nest&#257;v&#275;ja ar z&#257;&#316;u t&#275;j&#257;m pret karstumiem rok&#257;s, kad Ronjas dz&#299;v&#299;ba kar&#257;j&#257;s matu gal&#257;,  to vi&#326;&#353; gan grib&#275;tu zin&#257;t!

Matiss izmekl&#275;j&#257;s vi&#326;u aitu k&#363;t&#299;, bet tur vi&#326;as nebija. Ne&#275;du&#353;as sav&#257; aizgald&#257; bl&#275;ja aitas. Lai gan t&#257;s dr&#299;z vien paman&#299;ja, ka nav atn&#257;cis &#299;stais barot&#257;js. Jo &#353;is st&#257;v&#275;ja, noliecis pie aizgalda malas savu pinkaino galvu, un raud&#257;ja tik nevald&#257;mi, ka aitas stipri satr&#363;k&#257;s.

Matiss turpin&#257;ja kaukt, l&#299;dz L&#363;vise, pabeigusi savu dar&#257;mo pie vist&#257;m un kaz&#257;m, ien&#257;ca pa durv&#299;m. Tad vi&#326;&#353; ieb&#316;&#257;v&#257;s:

 Siev, k&#257;p&#275;c tu neesi iek&#353;&#257; pie sava slim&#257; b&#275;rna?

 Vai man ir slims b&#275;rns?  L&#363;vise mier&#299;gi apjaut&#257;j&#257;s.  To es nezin&#257;ju. Bet tikl&#299;dz b&#363;&#353;u iedevusi ait&#257;m, kas t&#257;m pien&#257;kas

 To es varu izdar&#299;t! Ej pie Ronjas!  vi&#326;&#353; kliedza un tad mazliet klus&#257;k nos&#275;ca:

 Ja vien vi&#326;a v&#275;l ir pie dz&#299;v&#299;bas!

Vi&#326;&#353; s&#257;ka mest &#257;r&#257; no gube&#326;a ap&#353;u slotas, un, kad L&#363;vise bija aizg&#257;jusi, barodams aitas, vi&#326;&#353; s&#363;dz&#275;ja t&#257;m savas b&#275;das.

 J&#363;s vis nezin&#257;t, ko tas noz&#299;m&#275;, kad ir b&#275;rns! J&#363;s nezin&#257;t, k&#257;da ir saj&#363;ta, kad j&#257;zaud&#275; savs vism&#299;&#316;&#257;kais j&#275;ri&#326;&#353;!

Te piepe&#353;i vi&#326;&#353; apklusa, jo nu atcer&#275;j&#257;s, ka pavasar&#299; vis&#257;m ait&#257;m bija atskr&#275;ju&#353;i j&#275;ri&#326;i. Un kas no tiem bija palicis p&#257;ri no visiem gandr&#299;z

tikai aitu &#353;kinki!

L&#363;vise deva savai meitai dzert z&#257;&#316;u t&#275;jas pret karsoni, un p&#275;c trim dien&#257;m Ronja bija vesela. Matisam par prieku un izbr&#299;nu. Ronja bija t&#257;da pati k&#257; agr&#257;k, tikai mazdrusci&#326; dom&#299;g&#257;ka. Tr&#299;s dienas gu&#316;ot, vi&#326;a bija paguvusi &#353;o to p&#257;rdom&#257;t. K&#257; nu b&#363;s? Ar Birku. Br&#257;li vi&#326;a bija dab&#363;jusi, bet kad vi&#326;a var&#275;s ar to satikties? Slepen&#299;b&#257; tam j&#257;notiek. Vi&#326;a ta&#269;u nevar&#275;ja st&#257;st&#299;t Matisam, ka ir draugos ar Borkas laup&#299;t&#257;ju. Tas b&#363;tu tas pats, kas iebelzt vi&#326;am ar veseri pa galvu, tikai v&#275;l daudz &#316;aun&#257;k, un vi&#326;&#353; b&#363;s daudz nikn&#257;ks un vair&#257;k satriekts nek&#257; jebkad. Ronja nop&#363;t&#257;s: k&#257;p&#275;c vi&#326;as t&#275;vam alla&#382; vajadz&#275;ja b&#363;t tik nesavald&#299;gam? Vai vi&#326;&#353; bija priec&#299;gs vai nikns, vai b&#275;d&#299;gs  tas vienalga , varm&#257;c&#299;gs un nesavald&#299;gs vi&#326;&#353; bija p&#257;rlieku, ar to pietiktu veselai laup&#299;t&#257;ju bandai.

Ronja nebija paradusi melot savam t&#275;vam. Vi&#326;a tikai noklus&#275;ja, ko zin&#257;ja, kas dar&#299;s t&#275;vu b&#275;d&#299;gu vai dusm&#299;gu. Vai b&#275;d&#299;gu un dusm&#299;gu vienlaikus  k&#257;ds vi&#326;&#353; k&#316;&#363;s, ja Ronja past&#257;st&#299;s par Birku. Bet tur nek&#257; nevar&#275;ja l&#299;dz&#275;t  ja vi&#326;a tagad ir dab&#363;jusi br&#257;li, tad vi&#326;a ar&#299; grib&#275;ja b&#363;t ar to kop&#257;, pat ja tas j&#257;dara paslep&#353;us.

Bet kur gan paslep&#353;us var&#275;ja aiziet pa t&#257;du sniegu? Uz me&#382;u tikt nevar&#275;ja, jo Vilka &#382;ok&#316;i bija ciet, un pie tam &#353;is ziemas me&#382;s Ronju nedaudz baid&#299;ja. K&#257;dam laikam vi&#326;ai ar to pietika.

Ap Matisa pili turpin&#257;ja gaudot sniega v&#275;tra. Sniegs tik n&#257;ca zem&#275; griezdamies, un beidzot Ronja saprata, cik viss ir nel&#257;dz&#299;gi: ne &#257;tr&#257;k k&#257; pavasar&#299; vi&#326;a atkal dab&#363;s redz&#275;t Birku. Vi&#326;&#353; bija tik t&#257;lu no Ronjas, it k&#257; vi&#326;i abi dz&#299;votu t&#363;ksto&#353;iem j&#363;d&#382;u att&#257;lum&#257; viens no otra.

Un t&#257; bija sniega vaina. Ar katru jaunu dienu Ronja k&#316;uva aizvien pikt&#257;ka un pikt&#257;ka, un ar&#299; laup&#299;t&#257;ji no sirds ien&#299;da &#353;o laiku. Katru r&#299;tu vi&#326;i &#311;&#299;v&#275;j&#257;s, kuram k&#257;rta rakt sniegu. Da&#382;iem vajadz&#275;ja atrakt taku uz avoti&#326;u, no kurienes &#326;&#275;ma &#363;deni.

Tas atrad&#257;s pusce&#316;&#257; uz Vilka &#382;ok&#316;iem, un t&#257;da sniega rak&#353;ana bija smags darbs, sniegs &#353;&#311;etin&#257;ja pilnas acis, un p&#275;c tam vajadz&#275;ja stiept m&#257;j&#257;s smagos &#363;dens spai&#326;us, lai pietiktu tiklab cilv&#275;kiem, k&#257; lopiem.

 Slinki j&#363;s esat k&#257; v&#275;r&#353;i,  L&#363;vise pukoj&#257;s.  Iz&#326;emot t&#257;s reizes, kad kaujaties vai laup&#257;t, tad j&#363;s str&#257;d&#257;jat nadz&#299;gi.

Un slinkie laup&#299;t&#257;ji ilgoj&#257;s p&#275;c pavasara, kad atkal s&#257;ksies vi&#326;u laup&#299;t&#257;ju dz&#299;ve. &#299;sinot garo laiku, vi&#326;i raka arvien vair&#257;k un vair&#257;k sniega un meta kauli&#326;us, un dancoja laup&#299;t&#257;ju dan&#269;us, un pavarda priek&#353;&#257; dzied&#257;ja laup&#299;t&#257;ju dziesmas  k&#257; vi&#326;i to arvien bija dar&#299;ju&#353;i.

Ar&#299; Ronja kop&#257; ar visiem meta kauli&#326;us un dzied&#257;ja, un dancoja, bet p&#275;c pavasara un sava pavasara me&#382;a vi&#326;a ilgoj&#257;s uz mata t&#257;pat k&#257; laup&#299;t&#257;ji. Tad vi&#326;a beidzot dab&#363;s redz&#275;t Birku, dab&#363;s parun&#257;t ar vi&#326;u un dab&#363;s zin&#257;t, vai tas ir tiesa, ka Birka grib b&#363;t vi&#326;as br&#257;lis, k&#257; vi&#326;&#353; bija sol&#299;jies toreiz sniegputen&#299;.

Bet gaid&#299;t bija gr&#363;ti, un Ronja nevar&#275;ja paciest, ka ir ieslodz&#299;ta. Vi&#326;a k&#316;uva nemier&#299;ga, un bija tik gar&#353; laiks. T&#257;d&#275;&#316; k&#257;du dienu vi&#326;a nog&#257;ja pazemes velv&#275;s, kur sen nebija bijusi. Vecie cietumnieku kambari bija kaut kas t&#257;ds, kas Ronjai nepatika. Tie bija izkalti klint&#299; vesela rinda. Plikpauris P&#275;rs gan apgalvoja, ka neviens tur nav s&#275;d&#275;jis kop&#353;

neatminamiem laikiem, kad Matisa pili vald&#299;ja lieli v&#299;ri un mazi kungi,  sen, iekams t&#257; k&#316;uva par laup&#299;t&#257;ju pili. Non&#257;kusi velvju sasmaku&#353;aj&#257; dzestrum&#257;, Ronja tom&#275;r juta, ka kalnu sienas v&#275;l glab&#257; sen miru&#353;o cietumnieku vaidus un nop&#363;tas, un vi&#326;ai samet&#257;s neomul&#299;gi ap d&#363;&#353;u. Ar l&#257;kturi vi&#326;a apgaismoja tum&#353;os st&#363;rus, kur k&#257;dreiz bez cer&#299;bam ieraudz&#299;t dienas gaismu bija s&#275;d&#275;ju&#353;i nabaga ieslodz&#299;tie. Br&#299;di vi&#326;a klusi st&#257;v&#275;ja un s&#275;roja par agr&#257;ko cietsird&#299;bu Matisa pil&#299;. Tad vi&#326;a noskurin&#257;j&#257;s un, cie&#353;&#257;k ietinusies vilk&#257;das ka&#382;ok&#257;, &#269;&#257;poja t&#257;l&#257;k pa pazemes eju, kas gar cietumnieku kambariem stiep&#257;s pa visu pils apak&#353;u. Te vi&#326;a bija g&#257;jusi ar Plikpauri P&#275;ru. Vi&#326;&#353; Ronjai bija par&#257;d&#299;jis, ko negaiss bija izdar&#299;jis tonakt, kad piedzima Ronja. Nepietika, ka tas bija izpl&#275;sis Elles r&#299;kli. Tie&#353;i zem r&#299;kles zibens bija p&#257;r&#353;&#311;&#275;lis ar&#299; kalnu, un t&#257;d&#275;&#316; pazemes eja vid&#363; bija aizgruvusi un pilna akmens &#353;&#311;emb&#257;m.

Te ce&#316;&#353; ir gal&#257;, te tev j&#257;apst&#257;jas, Ronja sac&#299;ja tie&#353;i t&#257;pat, k&#257; bija teicis Plikpauris P&#275;rs, kad vi&#326;i te bija atn&#257;ku&#353;i.

Bet tad vi&#326;a s&#257;ka pr&#257;tot. Nogruvums otr&#257; pus&#275;  tur ta&#269;u eja turpin&#257;j&#257;s, to vi&#326;a zin&#257;ja, ar&#299; to Plikpauris P&#275;rs tika sac&#299;jis. Ronju vienm&#275;r bija kaitin&#257;jis tas, ka vi&#326;a nevar aiziet t&#257;l&#257;k, un tagad kaitin&#257;ja vair&#257;k nek&#257; citk&#257;rt. Jo, kas zina, kaut kur aiz akmens &#353;&#311;eltn&#275;m varb&#363;t pa&#353;laik ir Birka?

Dom&#299;ga vi&#326;a palika st&#257;vam un skat&#257;mies uz no- gruvu&#353;aj&#257;m akmens kaudz&#275;m. Un visp&#275;d&#299;gi vi&#326;a bija izdom&#257;jusi.

Labu laiku Ronja nebija diez cik bie&#382;i redzama akmens z&#257;l&#275;. Ik r&#299;tu vi&#326;a nozuda  neviens nezin&#257;ja, kur, un ne Matiss, ne L&#363;vise nebr&#299;n&#299;j&#257;s, kur vi&#326;a uzturas. Gan jau Ronja rok sniegu t&#257;pat k&#257; visi, vi&#326;i dom&#257;ja; turkl&#257;t bija pieradu&#353;i, ka vi&#326;a n&#257;ca un g&#257;ja p&#275;c sava pr&#257;ta.

Bet Ronja neraka sniegu. Vi&#326;a v&#257;ca nost akmens &#353;&#311;eltnes, l&#299;dz s&#257;p&#275;ja rokas un mugura. Un, kad vi&#326;a vakaros p&#257;rguru&#353;i iev&#275;l&#257;s gult&#257;, vienu vi&#326;a zin&#257;ja dro&#353;i. Nekad sav&#257; m&#363;&#382;&#257; vi&#326;a vairs ne&#326;ems rok&#257; nevienu akmeni  ne lielu, ne mazu. Bet nebija v&#275;l uzausis r&#299;ts, kad Ronja jau atkal bija pazem&#275;. Un vi&#326;a k&#257; aps&#275;sta &#311;&#275;r&#257;s pie darba, lai spaini p&#275;c spai&#326;a krautu pilnu ar akmens &#353;&#311;eltn&#275;m. Vi&#326;a ien&#299;da to  visu &#353;o sav&#257;kto akmens &#353;&#311;elt&#326;u kaudzi  tik stipri, ka no vi&#326;as naida vien tai vajadz&#275;ja izkust. Bet kaudze neizkusa vis, t&#257; palika, kur bijusi, un Ronjai vajadz&#275;ja staip&#299;t pa&#353;ai vienu spaini p&#275;c otra un iztuk&#353;ot tos tuv&#257;kaj&#257; i ietumnieku kambar&#299;.

Bet reiz pien&#257;ca diena, kad kambaris bija pilns, uti tad akmens kalns pie nogruvuma bija sarucis liktai, ka, mazdrusci&#326; piep&#363;loties, tam jau var&#275;ja p&#257;rr&#257;pties p&#257;ri otr&#257; pus&#275;. Ja vien uzdr&#299;kst&#275;j&#257;s! Ronja juta, ka tagad vi&#326;ai j&#257;apdom&#257;jas. Vai vi&#326;a uzdro&#353;in&#257;sies iet iek&#353;&#257; taisni Borkas cietoksn&#299;? Un kas ar vi&#326;u tur notiks? To vi&#326;a nezin&#257;ja, bet zin&#257;ja, ka ir non&#257;kusi uz b&#299;stamiem ce&#316;iem. Tom&#275;r laikam gan nebija neviena tik b&#299;stama ce&#316;a, ko vi&#326;a negrib&#275;tu izm&#275;&#291;in&#257;t, lai nok&#316;&#363;tu pie Birkas. P&#275;c t&#257; vi&#326;a ilgoj&#257;s. K&#257; tas bija noticis, to vi&#326;a neaptv&#275;ra. Ronja ta&#269;u nebija ieredz&#275;jusi Birku un bija v&#275;l&#275;jusies, lai vi&#326;&#353; un vi&#326;a Borkas laup&#299;t&#257;ji paz&#363;d k&#257; divi devi&#326;i. Un te nu vi&#326;a st&#257;v&#275;ja un vien&#299;gais, ko v&#275;l&#275;j&#257;s, bija, lai beidzot tiktu vi&#326;pus akmens &#353;&#311;eltn&#275;m un redz&#275;tu, vai ir iesp&#275;jams samekl&#275;t Birku.

Tad vi&#326;a izdzirda troksni. Otr&#257; pus&#275; k&#257;ds staig&#257;ja  vi&#326;a dzird&#275;ja so&#316;us. Kas gan cits tas var&#275;tu b&#363;t, ja ne Borkas laup&#299;t&#257;js? Vi&#326;a aiztur&#275;ja elpu un neuzdro&#353;in&#257;j&#257;s pakust&#275;ties; vi&#326;a st&#257;v&#275;ja k&#257; zem&#275; iemieta un klaus&#299;j&#257;s, un grib&#275;ja tikt no turienes prom, iekams tas tur aiz akme&#326;u kaudz&#275;m nav vi&#326;u paman&#299;jis.

Tad vi&#326;&#353;, &#353;is Borkas laup&#299;t&#257;js, s&#257;ka svilpot! Mazu vienk&#257;r&#353;u melodiju. T&#257;du vi&#326;a bija dzird&#275;jusi agr&#257;k; j&#257;, patiesi, vi&#326;a bija to dzird&#275;jusi jau agr&#257;k! Birka bija svilpojis to, kad cent&#257;s atbr&#299;vot Ronju no rumpain&#299;&#353;u alas. Vai tas bija Birka, kas tur st&#257;v&#275;ja tik tuvu Ronjai, jeb vai visi Borkas laup&#299;t&#257;ji svilpoja tie&#353;i &#353;o melodiju?

Vi&#326;a dega aiz nepaciet&#299;bas to uzzin&#257;t, bet pras&#299;t nevar&#275;ja, tas b&#363;tu b&#299;stami. Tom&#275;r kaut k&#257; vi&#326;ai vajadz&#275;ja izzin&#257;t, kas ir svilpot&#257;js, un ar&#299; vi&#326;a &#326;&#275;m&#257;s svilpot. &#315;oti klusu un to pa&#353;u melodiju. Tad otr&#257; pus&#275; viss palika klusu. Labu laiku tur vald&#299;ja tik nel&#257;gs klusums, ka vi&#326;a jau tais&#299;j&#257;s skriet prom no pazemes,  ja nu p&#275;k&#353;&#326;i p&#257;ri akme&#326;u kaudzei p&#257;rr&#257;pjas k&#257;ds nepaz&#299;stams Borkas laup&#299;t&#257;js, lai iecirstu Ronj&#257; savus nagus?

Bet tad vi&#326;a izdzirda Birkas balsi. Klusa un nedro&#353;a t&#257; bija, it k&#257; vi&#326;&#353; nezin&#257;tu, ko &#299;sti lai dom&#257;.

 Ronja?

 Birk!  vi&#326;a iekliedz&#257;s tik nevald&#257;mi priec&#299;gi, ka vai elpa aizr&#257;v&#257;s.  Birk, ai, Birk!

Tad vi&#326;a apklusa. Un p&#275;c tam ievaic&#257;j&#257;s:

 Vai t&#257; ir tiesa, ka tu gribi b&#363;t mans br&#257;lis?

Ronja dzird&#275;ja Birku iesmejamies vi&#326;pus akme&#326;u &#353;&#311;eltn&#275;m.

 

 Mana m&#257;sa,  vi&#326;&#353; teica.  Es priec&#257;jos, ka varu dzird&#275;t tavu balsi, bet es grib&#275;tu tevi ar&#299; redz&#275;t. Vai tev ir tikpat melnas acis k&#257; parasti?

 N&#257;c un paskaties,  Ronja ieteic&#257;s.

T&#257;l&#257;k vi&#326;a netika. Jo nu izdzirda kaut ko t&#257;du,

ka vi&#326;ai elpas pietr&#363;ka, un vi&#326;a apklusa. Ronja dzird&#275;ja, ka t&#257;lu prom atveras smag&#257;s pagraba durvis un atkal ar bl&#299;k&#353;&#311;i aizc&#275;rtas un nu k&#257;ds n&#257;k lejup pa k&#257;pn&#275;m. J&#257;, k&#257;ds n&#257;ca, un, ja vi&#326;a uz vietas neizdom&#257;s, ko dar&#299;t, tad vi&#326;a b&#363;s pagalam! Un Birka ar&#299;! Ronja dzird&#275;ja so&#316;us, tie n&#257;ca arvien tuv&#257;k. Pa garo eju k&#257;ds l&#275;n&#257;m un nepiel&#363;dzami n&#257;ca &#353;urp. Vi&#326;a to dzird&#275;ja un zin&#257;ja, ko tas noz&#299;m&#275;, un tom&#275;r vi&#326;a st&#257;v&#275;ja k&#257; mu&#316;&#311;&#299;te izbijusies un nekust&#275;j&#257;s ne no vietas. Tikai tad, kad bija jau gandr&#299;z par v&#275;lu, vi&#326;a beidzot atdz&#299;voj&#257;s un steidz&#299;gi pa&#269;ukst&#275;ja Birk&#257;m:

 R&#299;t

Tad vi&#326;a dr&#257;z&#257;s pretim tam, kas tur n&#257;ca. Lai kas tas butu, vi&#326;&#353; nedr&#299;ksteja redz&#275;t, ko vi&#326;a pastr&#257;d&#257;jusi pie nogruvuma.

Tas bija Plikpauris P&#275;rs, un vi&#326;&#353; nopriec&#257;j&#257;s, ieraugot Ronju.

 K&#257; es tevi mekl&#275;ju!  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Dies pasarg tevi no harpij&#257;m  ko tu te dari?

Iekams v&#275;l nav par v&#275;lu, Ronja a&#353;i pa&#326;&#275;ma vi&#326;u zem rokas un pagriez&#257;s.

 M&#363;&#382;dien ta&#269;u nevar rakt sniegu,  vi&#326;a sac&#299;ja.  N&#257;c, tagad es gribu prom no &#353;ejienes.

Patie&#353;&#257;m, to vi&#326;a grib&#275;ja! Tikai tagad vi&#326;a attap&#257;s, ko bija izdar&#299;jusi. Vi&#326;a bija pav&#275;rusi ce&#316;u uz Borkas cietoksni  to Matisam b&#363;tu vajadz&#275;jis zin&#257;t! Ne jau t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;&#353; bija vilt&#299;gs k&#257; vecs lapsu k&#363;mi&#326;&#353;, bet tik daudz vi&#326;&#353; saprat&#299;s, ka beidzot te ir ce&#316;&#353; un izdev&#299;ba, k&#257; tikt kl&#257;t Borkam. To jau vi&#326;am pa&#353;am sen vajadz&#275;ja iepr&#257;toties, Ronja nodom&#257;ja. Bet vi&#326;a bija priec&#299;ga, ka Matiss to nebija izdar&#299;jis. Sav&#257;di gan, vi&#326;a vairs negrib&#275;ja, lai Borkas laup&#299;t&#257;jus izsvie&#382; no Matisa pils. Tur tiem j&#257;paliek Birkas d&#275;&#316;. Birku nedr&#299;kst sviest &#257;r&#257;, un, ja vi&#326;a sp&#275;s to aizkav&#275;t, neviens neiek&#316;&#363;s Borkas cietoksn&#299; pa to ce&#316;u, ko vi&#326;a bija atv&#275;rusi. T&#257;d&#275;&#316; pa&#353;laik vi&#326;ai j&#257;raug&#257;s, lai Plikpaurim P&#275;r&#257;m nerastos nevajadz&#299;gas p&#257;rdomas. Vi&#326;&#353; g&#257;ja Ronjai blakus un izskat&#299;j&#257;s t&#257;ds bl&#275;d&#299;gs. Lai gan t&#257;ds bija vienm&#275;r. Lik&#257;s, ka vi&#326;&#353; zina visus nosl&#275;pumus. Bet, lai cik vilt&#299;gs vi&#326;&#353; bija, &#353;oreiz Ronja p&#257;rsp&#275;ja vi&#326;u vilt&#299;b&#257;. Vi&#326;as nosl&#275;pumu Plikpauris P&#275;rs nebija atkl&#257;jis. Vismaz pagaid&#257;m ne.

 N&#275;, n&#275;, m&#363;&#382;dien nevar rakt sniegu,  vi&#326;&#353; piekrita.  Bet mest kauli&#326;us gan var dienu un nakti. K&#257; tu dom&#257;, Ronja?

 Kauli&#326;us mest var dienu un nakti. Un jo sevi&#353;&#311;i pa&#353;laik,  Ronja sac&#299;ja, dedz&#299;gi vilkdama vi&#326;u sev l&#299;dzi aug&#353;up pa st&#257;vaj&#257;m pagraba k&#257;pn&#275;m.

Vi&#326;a meta kauli&#326;us ar Plikpauri P&#275;ru l&#299;dz pat Vilka dziesmai. Bet vi&#326;as domas visu laiku kav&#275;j&#257;s pie Birkas.

R&#299;t! Tas bija p&#275;d&#275;jais, ko vi&#326;a iedom&#257;j&#257;s, tovakar aizmiegot. R&#299;t!



6.tad pien&#257;ca r&#299;ts, un nu Ronjai vajadz&#275;ja iet pie Birkas.

tad pien&#257;ca r&#299;ts, un nu Ronjai vajadz&#275;ja iet pie Birkas. &#381;igli vi&#326;ai bija j&#257;aiziet. Turkl&#257;t vajadz&#275;ja paman&#299;ties pa to &#299;so br&#299;ti&#326;u, kad vi&#326;a z&#257;l&#275; bija viena pati, kam&#275;r visi p&#257;r&#275;jie dar&#299;ja da&#382;&#257;dus r&#299;ta darbus. Kuru katru br&#299;di var&#275;ja par&#257;d&#299;ties Plikpauris P&#275;rs, un no vi&#326;a jaut&#257;jumiem Ronja grib&#275;ja izvair&#299;ties.

Pa&#275;st es tikpat labi varu ar&#299; pazem&#275;, vi&#326;a nodom&#257;ja. Te jau t&#257;pat nevar&#275;s mieru dab&#363;t.

Vi&#326;a &#257;tri ieb&#257;za maizi &#257;das tarbi&#326;&#257; un iel&#275;ja kazas pienu koka pudel&#275;, un, neviena nepaman&#299;ta, vi&#326;a nozuda lej&#257; pagraba velv&#275;s. Dr&#299;z vi&#326;a st&#257;v&#275;ja pie akmens nogruvuma.

 Birk!  vi&#326;a sauca, bai&#316;odam&#257;s, ka Birka tur neb&#363;s. No kaudzes otras puses nen&#257;ca nek&#257;da atbilde, un vi&#326;a bija tik sar&#363;gtin&#257;ta, ka vai raud&#257;t grib&#275;j&#257;s; padom&#257;, ja nu vi&#326;&#353; neatn&#257;k! Varb&#363;t vi&#326;&#353; ir visu aizmirsis vai, kas v&#275;l &#316;aun&#257;k, p&#257;rdom&#257;jis? Vi&#326;a ta&#269;u pieder&#275;ja pie Matisa laup&#299;t&#257;jiem un bija Borkas ienaidniece, galu gal&#257; varb&#363;t vi&#326;&#353; nemaz negrib ar t&#257;du ielaisties?

Te piepe&#353;i k&#257;ds nost&#257;j&#257;s vi&#326;ai aiz muguras un par&#257;va aiz matiem. Vi&#326;a no bail&#275;m iekliedz&#257;s. Vai tad nu Plikpaurim P&#275;r&#257;m atkal j&#257;n&#257;k ok&#353;&#311;er&#275;t un viss j&#257;izjauc!

Bet tas nebija Plikpauris P&#275;rs. Tas bija Birka. Vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja un sm&#275;j&#257;s, un vi&#326;a zobi sp&#299;d&#275;ja tums&#257;. L&#257;ktura gaism&#257; vi&#326;a neko daudz no Birkas nevar&#275;ja saskat&#299;t.

 Es esmu gaid&#299;jis ilgi,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Ronja juta, ka vi&#326;as sirds k&#316;&#363;st mazdrusci&#326; l&#299;ksm&#257;ka; padom&#257;, ka ir t&#257;ds br&#257;lis, kas vi&#326;as d&#275;&#316; ir ilgi gaid&#299;jis!

 Un es?  vi&#326;a iejaut&#257;j&#257;s.  Es esmu gaid&#299;jusi kop&#353; t&#257;s reizes, kad tiku va&#316;&#257; no rumpain&#299;- &#353;iem.

P&#275;c tam vi&#326;i labu br&#299;di nezin&#257;ja, ko v&#275;l lai saka,  abi st&#257;v&#275;ja klusi, bet &#316;oti apmierin&#257;ti, ka ir kop&#257;.

Birka pac&#275;la tauku sveci un pielika to Ronjai pie sejas.

 Meln&#257;s acis tev ir v&#275;l aizvien,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Tu esi t&#257;da pati k&#257; agr&#257;k, tikai drusku b&#257;l&#257;ka.

Tikai tad Ronja paman&#299;ja, ka Birka gan nebija t&#257;ds, k&#257;du vi&#326;a to atcer&#275;j&#257;s. Vi&#326;&#353; bija k&#316;uvis v&#257;j&#257;ks, seja bija tik &#353;aura un acis tik lielas.

 Ko tu sev esi izdar&#299;jis?  vi&#326;a br&#299;n&#299;j&#257;s.

 Neko,  Birka atteica.  Bet es necik daudz

neesmu &#275;dis. Tom&#275;r es esmu dab&#363;jis vair&#257;k &#275;dienu nek&#257; jebkur&#353; cits Borkas cietoksn&#299;.

Pag&#257;ja mirklis, iekams Ronja aptv&#275;ra, ko vi&#326;&#353; bija pateicis.

 Tu gribi sac&#299;t, ka jums nav &#275;diena? Ka j&#363;s nevarat pie&#275;st pilnu v&#275;deru?

 Jau krietnu laiku neviens no mums nav pa&#275;dis. Visi m&#363;su p&#257;rtikas kr&#257;jumi iet uz beig&#257;m. Un, ja dr&#299;z neatn&#257;ks pavasaris, tad m&#275;s aiziesim k&#257; divi devi&#326;i. Uz mata k&#257; tu grib&#275;ji, to tak tu atceries,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja un atkal iesm&#275;j&#257;s.

 Tas bija toreiz,  Ronja sac&#299;ja.  Tad man nebija br&#257;&#316;a. Bet tagad man ir.

Vi&#326;a attais&#299;ja savu &#257;das tarbi&#326;u un atdeva maizi Birk&#257;m.

 &#274;d, ja esi izsalcis,  vi&#326;a sac&#299;ja.

Tad atskan&#275;ja sav&#257;da ska&#326;a, it k&#257; Birka b&#363;tu viegli iekliedzies. Un, pa&#326;&#275;mis rupjos maizes gabalus katru sav&#257; rok&#257;, vi&#326;&#353; &#275;da. Bija t&#257;, it k&#257; Ronja nemaz tur nest&#257;v&#275;tu. Vi&#326;&#353; bija viens pats ar savu maizi un aprija to l&#299;dz p&#275;d&#275;jam kumosam. Tad Ronja pasniedza vi&#326;am piena pudeli, un vi&#326;&#353; k&#257;ri pielika to pie mutes un dz&#275;ra, l&#299;dz t&#257; bija tuk&#353;a.

P&#275;c tam vi&#326;&#353; nokaun&#275;jies paskat&#299;j&#257;s uz Ronju.

 Vai tev to nevajadz&#275;ja pa&#353;ai?

 Man m&#257;j&#257;s ir v&#275;l,  vi&#326;a atbild&#275;ja.  Es necie&#353;u badu.

Un acu priek&#353;&#257; vi&#326;a izt&#275;loj&#257;s L&#363;vises bag&#257;t&#299;gos kr&#257;jumus: br&#299;ni&#353;&#311;&#299;go maizi, kazas sieru, s&#363;kal- sieru, olas, mucas ar s&#257;l&#299;tu &#275;dienu, &#382;&#257;v&#275;tas aitu ciskas, kas kar&#257;j&#257;s pie griestiem, apcirk&#326;us ar miltiem, lab&#299;bu un zir&#326;iem, kr&#363;zes ar medu, grozus pilnus ar lazdu riekstiem, maisi&#326;us pilnus ar z&#257;l&#299;t&#275;m un lap&#257;m, kuras L&#363;vise bija sav&#257;kusi un izkalt&#275;jusi, ko likt pie vistu zupas, ar ko vi&#326;a da&#382;k&#257;rt cien&#257;ja sav&#275;jos. Ak, &#353;&#299; vistas zupa! Ronjai uzreiz sagrib&#275;j&#257;s &#275;st, iedom&#257;joties, cik labi t&#257; gar&#353;oja p&#275;c visa s&#257;l&#299;t&#257; un &#382;&#257;v&#275;t&#257;, ko citk&#257;rt vajadz&#275;ja &#275;st cauru ziemu.

Bet pie Birkas bija t&#299;rais bads, vi&#326;a nesaprata, k&#257;d&#275;&#316;. Birk&#257;m vajadz&#275;ja to past&#257;st&#299;t.

 Redzi, pa&#353;laik m&#275;s esam nabaga laup&#299;t&#257;ji. Iekams atn&#257;c&#257;m &#353;urp uz Matisa pili, ar&#299; mums bija kazas un aitas. Tagad mums ir tikai zirgi, un tos m&#275;s pa ziemu nomitin&#257;j&#257;m pie k&#257;da zemnieka t&#257;lu prom no Borkas me&#382;a. Paldies dievam, ka t&#257;, cit&#257;di &#353;ai posta laik&#257; m&#275;s b&#363;tu tos ap&#275;du&#353;i. Milti un r&#257;ce&#326;i, un zir&#326;i, un s&#257;l&#299;tas zivis mums cik necik bija, bet ar&#299; &#353;ie kr&#257;jumi iet uz beig&#257;m. Pt&#363;, k&#257;da mums bijusi ziema!

Ronjai bija t&#257;da saj&#363;ta, it k&#257; t&#257; b&#363;tu vi&#326;as un Matisa pils vaina, ka Birk&#257;m kl&#257;jas tik gr&#363;ti, un nu vi&#326;&#353; tur st&#257;v tik v&#257;j&#353; un izbad&#275;jies. Bet smieties vi&#326;&#353; tom&#275;r prata  par sp&#299;ti visam.

 Nabaga laup&#299;t&#257;ji, j&#257;, tie&#353;i t&#257;! Vai tu nej&#363;ti, cik net&#299;ri un nabadz&#299;gi es smirdu?  vi&#326;&#353; irg&#257;da- mies teica.  Ar&#299; &#363;dens mums tikpat k&#257; nav. M&#275;s kaus&#275;jam sniegu, jo da&#382;reiz nemaz nav iesp&#275;jams tikt uz me&#382;u un aizrakties l&#299;dz strauti&#326;am. Un v&#275;l, vai tu k&#257;dreiz esi m&#275;&#291;in&#257;jusi k&#257;rt&#299;g&#257; sniega v&#275;tr&#257; dab&#363;t aug&#353;&#257; &#363;dens spai&#326;us pa virvju k&#257;pn&#275;m? Noteikti n&#275;, jo tad tu saprastu, k&#257;p&#275;c es smirdu k&#257; viens su&#353;&#311;ains laup&#299;t&#257;js.

 Ar&#299; m&#363;su laup&#299;t&#257;ji smird t&#257;pat,  Ronja vi&#326;u mierin&#257;ja. Pati vi&#326;a smar&#382;oja t&#299;ri labi, jo ik sestdienas vakaru L&#363;vise berza vi&#326;u pavarda priek&#353;&#257; liel&#257; koka ba&#316;&#316;&#257; un katru sv&#275;tdienas r&#299;tu &#311;emm&#275;ja utis gan vi&#326;ai, gan Matisam. Kaut ar&#299; Matiss &#382;&#275;loj&#257;s, ka L&#363;vise pl&#275;&#353;ot vi&#326;am matus, un negrib&#275;ja, ka vi&#326;u &#311;emm&#275;. Bet tas neko nel&#299;dz&#275;ja.

 Pietiek jau ar divpadsmit pinkainiem un utainiem laup&#299;t&#257;jiem,  L&#363;vise m&#275;dza sac&#299;t.  Laup&#299;t&#257;ju vadoni esmu nodom&#257;jusi &#311;emm&#275;t uz dz&#299;v&#299;bu un n&#257;vi  cik ilgi vien jaud&#257;&#353;u notur&#275;t rok&#257; utu &#311;emmi.

Ronja p&#275;to&#353;i l&#363;koj&#257;s Birk&#257;, kas tur st&#257;v&#275;ja l&#257;ktura gaism&#257;. Lai gan vi&#326;&#353; nebija &#311;emm&#275;ts, mati ap vi&#326;a galvu izskat&#299;j&#257;s k&#257; vara &#311;ivere, un galva lik&#257;s tik skaista uz c&#275;l&#257; kakla un taisnajiem pleciem. Man ir skaists br&#257;lis, Ronja nodom&#257;ja.

 Tas nekas, ka tu esi nabadz&#299;gs, utains un net&#299;rs,  vi&#326;a sac&#299;ja.  Bet es negribu, lai tu b&#363;tu izsalcis.

Birka sm&#275;j&#257;s.

 K&#257; tu zini, ka es esmu utains? Protams, ka es t&#257;ds esmu. Kaut ar&#299; es lab&#257;k esmu utains nek&#257; izsalcis  tas nu ir dro&#353;i.

Tagad vi&#326;&#353; k&#316;uva nopietns.

 Pt&#363;, ka j&#257;cie&#353; bads! Bet es b&#363;tu var&#275;jis vismaz Undisei pataup&#299;t k&#257;du maizes garozu.

 Es jau varu sag&#257;d&#257;t v&#275;l,  Ronja dom&#299;gi sac&#299;ja. Bet Birka purin&#257;ja galvu.

 N&#275;, es ta&#269;u nevaru p&#257;rn&#257;kt m&#257;j&#257;s pie Undi- ses ar maizi, nesakot, kur esmu to dab&#363;jis. Un Borka k&#316;&#363;s traks no dusm&#257;m, ja dab&#363;s zin&#257;t, ka es no tevis &#326;emu maizi un turkl&#257;t esmu k&#316;uvis tavs br&#257;lis.

Ronja nop&#363;t&#257;s. Vi&#326;a saprata, ka Borka laikam neieredz Matisa laup&#299;t&#257;jus t&#257;pat, k&#257; Matiss neieredz&#275;ja Borkas laup&#299;t&#257;jus; ak vai, k&#257; vi&#326;ai un Birk&#257;m viss bija sare&#382;&#291;&#299;jies!

 M&#275;s nekad nevar&#275;sim cit&#257;di satikties k&#257; paslep&#353;us,  vi&#326;a b&#275;d&#299;gi sac&#299;ja, un Birka tam piekrita.

 T&#257; tas ir! Un man ir pret&#299;gi dar&#299;t kaut ko paslepeni.

 Man ar&#299;,  Ronja teica.  S&#257;l&#299;tas zivis un p&#257;r&#257;k garas ziemas ir vis&#316;aun&#257;kais, ko es zinu, bet v&#275;l &#316;aun&#257;k ir slapst&#299;ties t&#299;r&#257;s mu&#316;&#311;&#299;bas p&#275;c.

 Bet tom&#275;r tu to dari. Vai manis d&#275;&#316;? Uz pavasara pusi b&#363;s viegl&#257;k,  Birka sac&#299;ja,  tad m&#275;s var&#275;sim satikties me&#382;&#257; un nevis &#353;ai ledus- aukstaj&#257; pagrab&#257;.

Vi&#326;iem abiem sala tik &#316;oti, ka zobi s&#257;ka klab&#275;t, un beidzot Ronja sac&#299;ja:

 Es dom&#257;ju, ka nu man j&#257;iet, iekams nenosalstu pavisam.

 Bet r&#299;t tu ta&#269;u atn&#257;ksi? Pie sava utain&#257; br&#257;&#316;a?



 Es atn&#257;k&#353;u ar utu &#311;emmi un &#353;o to citu,  Ronja teica.

Un &#353;o sol&#299;jumu vi&#326;a tur&#275;ja. Agr&#257;s r&#299;ta stund&#257;s, cik ilgi vien bija zierna, vi&#326;a satik&#257;s ar Birku pagraba velv&#275;s un uztur&#275;ja to pie dz&#299;v&#299;bas ar &#275;dienu no L&#363;vises kl&#275;ts apcirk&#326;iem.

Da&#382;reiz Birk&#257;m bija kauns pie&#326;emt vi&#326;as d&#257;vanas.

 Man liekas, ka es zogu no jums,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Bet par to Ronja sm&#275;j&#257;s.

 Vai tad es neesmu laup&#299;t&#257;ja meita? K&#257;p&#275;c tad es nevaru laup&#299;t?

Bez tam vi&#326;a zin&#257;ja, ka laba tiesa no t&#257;, kas glab&#257;j&#257;s L&#363;vises pieliekamajos, bija salaup&#299;ts no bag&#257;tiem tirgo&#326;iem, kad tie dev&#257;s cauri me&#382;am.

 Laup&#299;t&#257;js &#326;em bez pras&#299;&#353;anas un at&#316;aujas  tik daudz es vismaz esmu iem&#257;c&#299;jusies,  Ronja sac&#299;ja.  Un nu es daru t&#257;, k&#257; mani m&#257;c&#299;ja. Un tu &#275;d vien!

Katru dienu vi&#326;a iedeva Birk&#257;m ar&#299; maisi&#326;u miltu un maisi&#326;u zir&#326;u, ko paslep&#353;us nolikt Undi- ses pieliekamaj&#257;.

Tik t&#257;lu ar mani jau ir, vi&#326;a dom&#257;ja, ka es gribu uztur&#275;t pie dz&#299;v&#299;bas Borkas laup&#299;t&#257;jus, dies pas', ja Matiss to zin&#257;tu!

Birka pateic&#257;s par Ronjas dev&#299;bu.

 Katru dienu Undise br&#299;n&#257;s, ka vi&#326;as apcirk&#326;os v&#275;l ir palicis drusku miltu un zir&#326;u. Vi&#326;a dom&#257;, ka tas ir saist&#299;ts ar kaut k&#257;d&#257;m harpiju burvest&#299;b&#257;m,  Birka sac&#299;ja un k&#257; parasti iesm&#275;j&#257;s. Tagad vi&#326;&#353; bija gandr&#299;z t&#257;ds pats k&#257; agr&#257;k, vi&#326;am vairs nebija tik izbad&#275;jies izskats, un ar to Ronja bija

&#257;rk&#257;rt&#299;gi mier&#257;.

 Kas zina,  Birka sac&#299;ja,  varb&#363;t manai

m&#257;tei ir taisn&#299;ba par harpiju burvest&#299;b&#257;m. Tu jau ar&#299; izskaties k&#257; maza harpija, Ronja.

 Tikai laba un bez nagiem,  Ronja sac&#299;ja.

 J&#257;, tik labu v&#275;l neviens nav sastapis! Cik rei&#382;u tu dom&#257; izgl&#257;bt manu dz&#299;v&#299;bu, m&#257;&#353;el?

 Tikpat daudz rei&#382;u, cik tu izgl&#257;bi man&#275;jo,  Ronja sac&#299;ja.  M&#275;s glu&#382;i vienk&#257;r&#353;i nevaram iztikt viens bez otra. To es pa&#353;laik esmu sapratusi.

 J&#257;, t&#257; nu tas ir,  Birka sac&#299;ja.  Lai tad Matiss un Borka dom&#257;, ko grib.

Bet Matiss un Borka nek&#257; par to nedom&#257;ja, jo nenieka nezin&#257;ja par m&#257;sas un br&#257;&#316;a satik&#353;anos pagraba velv&#275;s.

 Vai nu tu b&#363;si pa&#275;dis?  Ronja jaut&#257;ja.  Jo t&#363;l&#299;t es n&#257;k&#353;u ar utu &#311;emmi.

K&#257; ieroci vi&#326;a satv&#275;ra &#311;emmi un n&#257;ca pie Bir-

kas. Nabaga Borkas laup&#299;t&#257;ji, pat utu &#311;emmes vi&#326;iem nav sav&#257; nabadz&#299;b&#257;! Bet tas jo lab&#257;k! Vi&#326;ai patika zem sav&#257;m rok&#257;m just Birkas m&#299;kstos matus, un vi&#326;a laida &#311;emmi matos bie&#382;&#257;k, nek&#257; paties&#299;b&#257; bija nepiecie&#353;ams.

 Nu jau es b&#363;&#353;u p&#257;rlieku t&#299;rs no ut&#299;m,  Birka sac&#299;ja,  man liekas, tu velt&#299;gi &#311;emm&#275;.

 To m&#275;s v&#275;l redz&#275;sim,  Ronja sac&#299;ja, no visa sp&#275;ka vilkdama &#311;emmi caur Birkas matiem.

Barg&#257; ziema pamaz&#257;m atk&#257;p&#257;s. Jau s&#257;ka kust sniegs, un k&#257;du dienu stipr&#257; m&#299;kston&#299; L&#363;vise izdzina savus laup&#299;t&#257;jus snieg&#257;, lai tie noberztos un dab&#363;tu nost vismaz to lielo melnumu. Vi&#326;i

gan st&#299;v&#275;j&#257;s pretim un neparko negrib&#275;ja klaus&#299;t. Tas esot kait&#299;gi vesel&#299;bai, apgalvoja Fj&#363;soks. Bet L&#363;vise nepalaid&#257;s. Tagad ziemas smakai j&#257;paz&#363;d, vi&#326;a sac&#299;ja, lai kaut vai ikviens laup&#299;t&#257;js dab&#363; galu. Bez &#382;&#275;last&#299;bas vi&#326;a dzina tos snieg&#257;, un dr&#299;z tie pliki un me&#382;on&#299;gi b&#316;audami v&#257;&#316;&#257;j&#257;s visapk&#257;rt pa sniegainajiem pakalniem un v&#275;l&#257;s uz Vilka &#382;ok&#316;u pusi. Vi&#326;i l&#257;d&#275;j&#257;s par L&#363;vises necilv&#275;cisko cietsird&#299;bu t&#257;, ka ausis svila, bet berz&#275;j&#257;s, k&#257; vi&#326;a bija piesac&#299;jusi. Neko citu vi&#326;i neuzdro&#353;in&#257;j&#257;s.

Vien&#299;gi Plikpauris P&#275;rs ietiep&#299;gi atteic&#257;s v&#257;&#316;&#257;ties snieg&#257;.

 Tik un t&#257; reiz b&#363;s j&#257;mirst,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Un es to gribu izdar&#299;t ar tiem pa&#353;iem mellumiem, kas man ir.

 Man vienalga,  L&#363;vise noteica,  bet vispirms tu vismaz var&#275;tu sakopt matus un b&#257;rdas visiem p&#257;r&#275;jiem me&#382;on&#299;gajiem auniem.

Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, ka to vi&#326;&#353; labpr&#257;t dar&#299;&#353;ot. Kad vajadz&#275;ja cirpt aitas un j&#275;rus, vi&#326;&#353; veikli r&#299;koj&#257;s ar dzirkl&#275;m, t&#257; ka varot apstr&#257;d&#257;t ar&#299; jebkuru me&#382;on&#299;gu aunu.

 Bet pie sav&#257;m div&#257;m matu &#353;&#311;ipsn&#257;m es nevienu kl&#257;t nelaid&#299;&#353;u. T&#257; ir tikai t&#257;da nevajadz&#299;ga &#326;em&#353;an&#257;s, jo dr&#299;z mani t&#257;pat guld&#299;s zem&#275;,  un Plikpauris P&#275;rs apmierin&#257;ts noglauda savu pliko pakausi.

Tad Matiss satv&#275;ra vi&#326;u sav&#257;s milz&#299;gaj&#257;s &#311;ep&#257;s un pac&#275;la krietnu gabalu no zemes.

 Par mir&#353;anu tu beidz run&#257;t! V&#275;l nevienu dienu uz zemes es neesmu bez tevis nodz&#299;vojis, tu, vecais dumi&#311;i, un tu nedr&#299;ksti tik nodev&#299;gi no manis aiziet un nomirt, to ta&#269;u tu saproti!

 Puis&#299;t, gan jau redz&#275;sim, k&#257; b&#363;s,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja un izskat&#299;j&#257;s t&#299;ri apmierin&#257;ts.

Atliku&#353;o dienas da&#316;u L&#363;vise pils pagalm&#257; v&#257;r&#299;ja smird&#299;g&#257;s laup&#299;t&#257;ju dr&#275;bes. Un, kam&#275;r vi&#326;u ap&#291;&#275;rbi &#382;&#257;v&#275;j&#257;s, laup&#299;t&#257;ji dr&#275;bju kambar&#299; izmekl&#275;j&#257;s k&#257;du dr&#257;nas gabalu, ko uzvilkt mugur&#257;; &#353;&#299;s dr&#275;bes sav&#257; laik&#257; bija salaup&#299;jis un m&#257;j&#257;s p&#257;rstiepis Matisa t&#275;vat&#275;vs. K&#257; gan cilv&#275;ks, kam ir cik necik sapra&#353;ana, var sameistarot kaut ko tik briesm&#299;gu, Fj&#363;soks br&#299;n&#299;j&#257;s un k&#257; &#353;aub&#299;damies vilka p&#257;r galvu sarkanu kreklu. Vi&#326;am v&#275;l pietika, ko vilkt mugur&#257;. Gr&#363;t&#257;k g&#257;ja Kn&#363;tasam un Mazajam Klipe- nam: vi&#326;iem vajadz&#275;ja &#326;emt par labu sv&#257;rkus un &#326;ieburu, jo, kad vi&#326;i ierad&#257;s, v&#299;rie&#353;u dr&#275;bes bija izbeigu&#353;&#257;s. Vi&#326;u omu tas, protams, neuzlaboja. Bet Matisam un Ronjai labu br&#299;di bija par ko uzjautrin&#257;ties.

Lai salabtu ar saviem laup&#299;t&#257;jiem, L&#363;vise tovakar visus pacien&#257;ja ar vistas zupu. Vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pie gar&#257; galda sabozu&#353;ies, t&#299;ri noberzu&#353;ies un apgrieztiem matiem, ka ne paz&#299;t. Pat smaka laup&#299;t&#257;jiem bija cita.

Bet, kad p&#257;r galdu uzdvesmoja burv&#299;g&#257; vistas zupas smar&#382;a, laup&#299;t&#257;ji p&#257;rst&#257;ja bozties. Un, tikko bija pa&#275;du&#353;i, t&#257; vi&#326;i dzied&#257;ja un dancoja pa savai v&#299;zei, lai gan mazliet savald&#299;g&#257;k. No strauj&#257;kiem l&#275;cieniem jo sevi&#353;&#311;i bija j&#257;atturas Kn&#363;tasam un Mazajam Klipenam.



7.tad atn&#257;ca pavasaris 

tad atn&#257;ca pavasaris  k&#257; gavi&#316;u sau- l&#275;ciens p&#257;r me&#382;iem ap Matisa pili. Kusa sniegs. Straum&#275;m tas tec&#275;ja lej&#257; pa vis&#257;m kalnu mal&#257;m, mekl&#275;dams ce&#316;u uz kalnu upi. No pavasara skurbuma upe kr&#257;ca un putoja, un ar vis&#257;m sav&#257;m kr&#257;c&#275;m un rumb&#257;m dzied&#257;ja me&#382;on&#299;go pavasara dziesmu, kas m&#363;&#382;am neapklusa. To Ronja dzird&#275;ja ik br&#299;di, b&#363;dama nomod&#257; un pat nakts sap&#326;os. Gar&#257;, baig&#257; ziema bija pag&#257;jusi. Vilka &#382;ok&#316;os jau labi sen vairs netur&#275;j&#257;s sniegs. Tagad tiem cauri dr&#257;z&#257;s strauti&#326;&#353; un gar zirgu pakaviem skaloj&#257;s &#363;dens, kad Matiss ar saviem laup&#299;t&#257;jiem k&#257;d&#257; agr&#257; r&#299;t&#257; j&#257;ja caur &#353;auro p&#257;reju. T&#257; j&#257;dami, vi&#326;i dzied&#257;ja un svilpoja  hoi, nu beidzot s&#257;ksies br&#299;ni&#353;&#311;&#257; laup&#299;t&#257;ju dz&#299;ve!

Un beidzot Ronja tiks uz savu me&#382;u, p&#275;c kura vi&#326;a tik &#316;oti bija noilgojusies. Jau labi sen vi&#326;ai tur vajadz&#275;ja b&#363;t un redz&#275;t, kas notiek vi&#326;as valst&#299;b&#257;,  tikko bija s&#257;cis kust sniegs un sakust&#275;ju&#353;ies ledi. Bet Matiss ietiep&#299;gi bija tur&#275;jis vi&#326;u pie m&#257;jas. Vi&#326;&#353; palika tais ieskatos, ka pavasara me&#382;s esot pilns baismu, un tikai tad, kad vi&#326;am pa&#353;am ar saviem laup&#299;t&#257;jiem bija pien&#257;cis laiks doties prom, vi&#326;&#353; palaida ar&#299; Ronju.

 Nu tad ej ar,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Tikai nenosl&#299;ksti k&#257;d&#257; tum&#353;&#257; atvar&#257;.

 J&#257;, to es izdar&#299;&#353;u gan,  Ronja attrauca.  Lai tev vienreiz b&#363;tu, par ko celt traci.

Matiss skum&#299;gi raudz&#299;j&#257;s vi&#326;&#257;.

 Ronja, meiti&#326;,  vi&#326;&#353; nop&#363;zdamies sac&#299;ja. Tad, iemeties seglos, saviem laup&#299;t&#257;jiem pa priek&#353;u aizj&#257;ja lejup pa nokalni un prom bija.

Tikl&#299;dz p&#275;d&#275;jais zirga rumpis bija nozudis Vilka &#382;ok&#316;os, Ronja aizdr&#257;z&#257;s nopaka&#316;. Brizdama pa strauta auksto &#363;deni, ar&#299; vi&#326;a dzied&#257;ja un svilpoja. P&#275;c tam vi&#326;a skr&#275;ja, skr&#275;ja un skr&#275;ja, l&#299;dz aizskr&#275;ja pie sava me&#382;ezeri&#326;a.

Un tur bija Birka. K&#257; bija sol&#299;jies. Vi&#326;&#353; gul&#275;ja izstiepies uz plakana akmens. Ronja nezin&#257;ja, vai vi&#326;&#353; ir aizmidzis vai nomod&#257;, un, pa&#326;&#275;musi akmeni, iemeta to &#363;den&#299;, lai p&#257;rbaud&#299;tu, vai vi&#326;&#353; dzird&#275;s plunk&#353;&#311;i. Birka to sadzird&#275;ja un, piel&#275;cis k&#257;j&#257;s, pan&#257;c&#257;s vi&#326;ai pretim.

 Es jau ilgi gaidu,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja, un no jauna Ronja juta uzviln&#299;jam prieku, ka vi&#326;ai ir t&#257;ds br&#257;lis, kas vi&#326;u gaida un grib, lai vi&#326;a atn&#257;k.

Un tagad Ronja &#353;eit st&#257;v&#275;ja, glu&#382;i k&#257; uz galvas iev&#275;lusies pavasar&#299;. Visapk&#257;rt vi&#326;ai vald&#299;ja t&#257;ds burv&#299;gums; j&#257;, tas piepild&#299;ja visu vi&#326;as augumu, un vi&#326;a iekliedz&#257;s k&#257; putns  ska&#316;i un spalgi; to vi&#326;ai vajadz&#275;ja Birk&#257;m paskaidrot.

 Man j&#257;izkliedz savs pavasara kliedziens, cit&#257;di es p&#257;rspr&#257;g&#353;u. Klausies! Tu ta&#269;u dzirdi pavasari?

K&#257;du br&#299;di vi&#326;i st&#257;v&#275;ja klusu un klaus&#299;j&#257;s, k&#257; vi&#326;u me&#382;&#257; vid&#382;in&#257;ja un &#353;&#326;&#257;ca, un &#353;alca, un dzied&#257;ja, un &#269;aloja. Visi koki un visi &#363;de&#326;i, un visi za&#316;ie brik&#353;&#326;i bija dz&#299;v&#299;bas pilni, visapk&#257;rt skan&#275;ja pavasara svaig&#257;, me&#382;on&#299;g&#257; dziesma.

 Es st&#257;vu un j&#363;tu, k&#257; no manis aizpl&#363;st ziema,  Ronja sac&#299;ja.  Dr&#299;z es b&#363;&#353;u tik viegla, ka var&#275;&#353;u lidot.

Birka iebuk&#326;&#299;ja vi&#326;ai.

 Tad lido! Me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas jau dro&#353;i vien lidin&#257;s apk&#257;rt, tu vari lidot t&#257;m l&#299;dzi.

Ronja sm&#275;j&#257;s.

 J&#257;, es paraudz&#299;&#353;os, ko dar&#299;t.

Bet tad vi&#326;a izdzirda skrienam zirgus. Tie au&#316;oja kaut kur lej&#257; pie upes, un nu Ronjai vajadz&#275;ja pasteigties.

 N&#257;c! Es tik &#316;oti gribu no&#311;ert sev k&#257;du savva&#316;as zirgu.

Un vi&#326;i skr&#275;ja, l&#299;dz tos ieraudz&#299;ja  simtiem zirgu, kas pl&#299;vojo&#353;&#257;m kr&#275;p&#275;m jo&#326;oja cauri me&#382;am t&#257;, ka zem vi&#326;u pakaviem dun&#275;ja zeme.

 Tos b&#363;s iztramd&#299;jis k&#257;ds l&#257;cis vai vilks,  Birka sac&#299;ja.  No k&#257; cita vi&#326;i lai sab&#299;tos?

Ronja purin&#257;ja galvu.

 Tie nav izbiju&#353;ies, tie tikai skrien, lai aizdz&#299;tu ziemas stingumu. Bet, kad vi&#326;i nogurs un s&#257;ks gan&#299;ties, tad es no&#311;er&#353;u vienu un aizved&#299;&#353;u uz m&#257;j&#257;m, uz Matisa pili,  to es jau sen biju nodom&#257;jusi.

 Ko tu Matisa pil&#299; ies&#257;ksi ar zirgu? Tu ta&#269;u j&#257;si me&#382;&#257;! M&#275;s jau varam k&#257;dus p&#257;ris no&#311;ert un j&#257;t tepat.

Nedaudz padom&#257;jusi, Ronja sac&#299;ja:

 Pat &#316;auti&#326;iem no Borkas dzimtas ir pr&#257;ts paur&#299;, to es manu. T&#257; ar&#299; dar&#299;sim! N&#257;c, pam&#275;&#291;in&#257;sim!

Ronja atrais&#299;ja savu &#257;das siksnu. T&#257;du ar&#299; Birka bija sev ieg&#257;d&#257;jies, un, iztais&#299;ju&#353;i cilpas, vi&#326;i nosl&#275;p&#257;s aiz akmens p&#316;avmal&#257;, kur m&#275;dza gan&#299;ties savva&#316;as zirgi.

Tas nekas, ka vi&#326;iem vajadz&#275;ja gaid&#299;t.

 Es jau tikpat labi varu s&#275;d&#275;t &#353;e un b&#363;t pavasar&#299;,  Birka sac&#299;ja.

Ronja zag&#353;us pal&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257; un klusi nomurmin&#257;ja:

 T&#257;p&#275;c tu man pat&#299;c, Birk, Borkas d&#275;ls!

Ilgi vi&#326;i t&#257; klus&#275;dami s&#275;d&#275;ja un bija pavasar&#299;. Vi&#326;i dzird&#275;ja svilpojam strazdus un k&#363;kojam dzeguzi t&#257;, ka viss me&#382;s skan&#275;ja. Akmens sviediena att&#257;lum&#257; no vi&#326;iem alas priek&#353;&#257; kunku&#316;oja jaun- piedzimu&#353;ie laps&#275;ni. Prie&#382;u galotn&#275;s &#353;aud&#299;j&#257;s v&#257;veres, un vi&#326;i redz&#275;ja za&#311;us, kuri cilpoja pa s&#363;n&#257;m un tad nozuda kr&#363;m&#257;j&#257;. Pavisam tuvu piesau- l&#299;t&#275; mier&#299;gi gul&#275;ja odze, kas gaid&#299;ja mazu&#316;us. Vi&#326;i to netrauc&#275;ja, un t&#257; netrauc&#275;ja vi&#326;us. Pavasaris pieder&#275;ja visiem.

 Tev taisn&#299;ba, Birk,  Ronja sac&#299;ja.  K&#257;p&#275;c man j&#257;ved zirgs prom no me&#382;a, kur ir vi&#326;a m&#257;jas? Bet j&#257;t es gribu, un nu ir pien&#257;cis laiks to dar&#299;t.

Te uzreiz me&#382;a klajums bija pilns ar zirgiem. Tie mier&#299;gi pastaig&#257;j&#257;s un krimta svaigo z&#257;li.

Birka nor&#257;d&#299;ja uz p&#257;ris skaistiem br&#363;niem kume&#316;iem, kas gan&#299;j&#257;s gabali&#326;u nost&#257;k no p&#257;r&#275;j&#257; bara.

 Ko tu teiksi par tiem tur?

Ronja klus&#275;dama pam&#257;ja. Un, tur&#275;dami cilpas pa metienam, vi&#326;i tuvoj&#257;s tiem diviem, kurus vajadz&#275;ja sag&#363;st&#299;t. Vi&#326;i n&#257;ca no aizmugures l&#275;n&#257;m un bez ska&#326;as, l&#275;n&#257;m, arvien tuv&#257;k. Te Ronjai zem k&#257;j&#257;m iebrik&#353;&#311;&#275;j&#257;s sauss zars, un zirgu bars t&#363;da&#316; saaus&#299;j&#257;s, gatavs b&#275;g&#353;anai. Bet, neman&#299;ju&#353;i nek&#257; b&#299;stama  ne l&#257;&#269;a, ne vilka, ne l&#363;&#353;a, ne k&#257;da cita ienaidnieka , tie nomierin&#257;j&#257;s un no jauna s&#257;ka gan&#299;ties.

To dar&#299;ja ar&#299; jaunie kume&#316;i, kurus Birka un Ronja bija sev nol&#363;koju&#353;i. Nu tos var&#275;ja sasniegt. Vi&#326;i klusu pam&#257;ja viens otram, uzreiz gais&#257; nozib&#275;ja divas cilpas, un n&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; atskan&#275;ja tikai divu notvertu zirgu zvieg&#353;ana, un zeme r&#299;b&#275;ja, kad, nozuzdams me&#382;&#257;, aizau&#316;oja zirgu bars.

Divus &#275;rze&#316;us vi&#326;i bija notv&#275;ru&#353;i  divus me&#382;on&#299;gus, jaunus kume&#316;us, kuri sp&#257;rd&#299;j&#257;s, r&#257;v&#257;s prom, plos&#299;j&#257;s, koda un me&#382;on&#299;gi c&#299;n&#299;j&#257;s, lai tiktu br&#299;v&#299;b&#257;, kad Ronja un Birka grib&#275;ja tos piesiet katru pie sava koka.

Beidzot vi&#326;iem laim&#275;j&#257;s sap&#299;t tiem k&#257;jas, un, kad tas bija izdar&#299;ts, vi&#326;i &#382;igli atl&#275;ca nost, lai kume&#316;i vi&#326;us nesasp&#257;rd&#299;tu. P&#275;c tam vi&#326;i elsodami st&#257;v&#275;ja un skat&#299;j&#257;s, k&#257; zirdzi&#326;i sp&#257;rd&#257;s un ni&#311;ojas, l&#299;dz no tiem s&#257;ka pil&#275;t putas.

 J&#257;t m&#275;s j&#257;sim,  Ronja sac&#299;ja.  T&#257; uzreiz jau tie nemaz ne&#316;ausies j&#257;t.

To saprata ar&#299; Birka.

 Vispirms mums j&#257;liek noprast, ka negribam tiem neko &#316;aunu.

 Es jau izm&#275;&#291;in&#257;jos,  Ronja sac&#299;ja.  Ar maizes gabalu. Un, ja es &#316;oti veikli neb&#363;tu atr&#257;vusi roku, tad p&#257;rietu m&#257;j&#257;s pie Matisa ar p&#257;ris nokostiem pirkstiem aiz jostas. Tas neb&#363;tu vi&#326;u dar&#299;jis sevi&#353;&#311;i jautru un priec&#299;gu.

Birka nob&#257;la.

 Tu gribi sac&#299;t, ka tas rakaris koda tev, kad tu devi maizi? Un patie&#353;&#257;m grib&#275;ja tev iekost?

 Pajaut&#257; vi&#326;am,  Ronja dr&#363;mi noteica. Vi&#326;a sar&#363;gtin&#257;ta skat&#299;j&#257;s uz nevald&#257;mo kume&#316;u,

kas tikai turpin&#257;ja trakot un &#257;rd&#299;ties.

 Rakaris  tas ir labs v&#257;rds,  vi&#326;a sac&#299;ja.

 T&#257; es vi&#326;u sauk&#353;u. Birka iesm&#275;j&#257;s.

 Tad tev pret&#299; j&#257;dod v&#257;rds man&#275;jam.

 J&#257;, tas jau ar&#299; tikpat traks,  Ronja sac&#299;ja.  Par Trakuli vari to saukt.

 Klausieties j&#363;s, savva&#316;as zirgi!  Birka sauca.  Nu m&#275;s esam devu&#353;i jums v&#257;rdus. Rakaris un Trakulis j&#363;s saucaties un piederat mums, vai j&#363;s to gribat vai ne.

Rakaris un Trakulis negrib&#275;ja vis, to var&#275;ja man&#299;t. Vi&#326;i plos&#299;ja un kod&#299;ja &#257;das siksnas, tiem lija sviedri, un tom&#275;r tie turpin&#257;ja sp&#257;rd&#299;ties un slieties paka&#316;k&#257;j&#257;s, un to me&#382;on&#299;g&#257; zvieg&#353;ana bied&#275;ja putnus un zv&#275;rus apk&#257;rt&#275;j&#257; me&#382;&#257;.

Bet diena g&#257;ja uz vakarpusi, un tie pamaz&#257;m nogura. Beidzot vi&#326;i mier&#299;gi, nodurt&#257;m galv&#257;m st&#257;v&#275;ja katrs pie sava koka, tikai laiku pa laikam b&#275;d&#299;gi un klusi iezviegdamies.

 Vi&#326;i gan b&#363;s izsl&#257;pu&#353;i,  Birka sac&#299;ja.

 Mums vi&#326;i j&#257;padzirdina.

Un vi&#326;i atrais&#299;ja savus tagad tik m&#299;&#316;os zirdzi&#326;us un aizveda tos pie ezeri&#326;a, no&#326;&#275;ma &#257;das siksnas un &#316;&#257;va tiem dzert.

Zirgi dz&#275;ra ilgi. Padz&#275;ru&#353;ies tie mier&#299;gi st&#257;v&#275;ja, apmierin&#257;ti un sap&#326;aini l&#363;kodamies uz Birku un Ronju.

 P&#275;d&#299;gi m&#275;s tos pieveic&#257;m,  Birka apmierin&#257;ts noteica.

Ronja papli&#311;&#275;ja savu zirdzi&#326;u, ieskat&#299;j&#257;s tam dzi&#316;i ac&#299;s un skaidroja tam:

 Ja es sac&#299;&#353;u, ka j&#257;&#353;u, tad ar&#299; j&#257;&#353;u, vai saprati?

Tad Ronja stingri ie&#311;&#275;r&#257;s Rakara kr&#275;p&#275;s un

uzlidoja zirga mugur&#257;.

 Nu, Rakari,  vi&#326;a ieteic&#257;s. Un, apmetu&#353;i pla&#353;u loku, uz galvas ielidoja ezeri&#326;&#257;. Vi&#326;a iznira

&#299;staj&#257; br&#299;d&#299;, lai redz&#275;tu, k&#257; Rakaris un Trakulis pilnos au&#316;os noz&#363;d starp kokiem.

Birka pasniedza Ronjai roku un izvilka vi&#326;u &#257;r&#257;. Vi&#326;&#353; to dar&#299;ja, neteikdams ne v&#257;rda un neskat&#299;damies uz Ronju. Ronja, t&#257;pat klusu cie&#353;ot, izr&#257;p&#257;s krast&#257;. Vi&#326;a nopurin&#257;j&#257;s, ka &#363;dens vien no&#353;&#316;akst&#299;j&#257;s visapk&#257;rt. Un nevald&#257;mi iesm&#275;j&#257;s:

 &#352;odien es vairs nej&#257;&#353;u!

Tad ar&#299; Birka nevar&#275;ja notur&#275;t smieklu &#353;alti:

 Ar&#299; es to nedar&#299;&#353;u!

Tad pien&#257;ca vakars. Aiz apv&#257;r&#353;&#326;a grima saule, nolaid&#257;s kr&#275;sla  pavasara kr&#275;sla , t&#257; bija tikai t&#257;ds sav&#257;ds mijkr&#275;slis, kas ietina kokus, kad nemaz neiest&#257;j&#257;s nakts un tumsa. Me&#382;&#257; palika kluss. Vairs nedzird&#275;ja ne strazdus, ne dzeguzes. Visi laps&#275;ni sal&#299;da sav&#257;s al&#257;s, visi v&#257;ver&#275;ni un za&#311;&#275;ni savos dobumos un mig&#257;s, odze pal&#299;da zem akmens. Nekas vairs nebija dzirdams, vien &#363;pja dr&#363;mie vaidi att&#257;lu prom, bet dr&#299;z apklusa ar&#299; tie.



8.Bija t&#257;, it k&#257; viss me&#382;s gul&#275;tu. 

Bija t&#257;, it k&#257; viss me&#382;s gul&#275;tu. Bet pamaz&#257;m tas tagad mod&#257;s savai kr&#275;slas dz&#299;vei. S&#257;ka k&#363;&#326;oties visas kr&#275;slas rad&#299;bas, kas tur m&#257;joja. S&#363;n&#257;s &#269;ab&#275;ja, lod&#257;ja un lav&#299;j&#257;s. Rumpain&#299;&#353;i tr&#299;&#326;&#257;j&#257;s starp kokiem, pinkainie putu tro&#316;&#316;i r&#257;poja pa akme&#326;iem, un pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i bariem vien l&#299;da &#257;r&#257; no sav&#257;m pasl&#275;ptuv&#275;m un &#353;&#326;&#257;ca, lai iebied&#275;tu visus, kurp vien tie g&#257;ja. Un lejup no kalna laid&#257;s me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas, visne&#382;&#275;l&#299;g&#257;k&#257;s, vistrak&#257;k&#257;s no visiem me&#382;a rad&#299;jumiem; t&#257;s sp&#299;d&#275;ja tik melnas pret gai&#353;aj&#257;m pavasara debes&#299;m. Ronja ieraudz&#299;ja t&#257;s, un &#353;is skats vi&#326;ai nepatika.

 Te visapk&#257;rt ir vair&#257;k m&#257;&#382;u, nek&#257; vajadz&#299;gs! Bet nu es, b&#363;dama slapja un vienos zilumos, gribu m&#257;j&#257;s!

 Slapja un vienos zilumos tu esi gan,  Birka piekrita.  Bet tu jau ar&#299; esi nodz&#299;vojusi veselu dienu pavasar&#299;.

Ronja zin&#257;ja, ka p&#257;r&#257;k ilgi ir palikusi me&#382;&#257;. Un, atvad&#299;jusies no Birkas, vi&#326;a p&#363;l&#275;j&#257;s izdom&#257;t, k&#257; apv&#257;rdot Matisu un likt tam saprast, k&#257;p&#275;c bijis j&#257;paliek pavasar&#299; l&#299;dz v&#275;lam vakaram.

Bet ne Matiss, ne ar&#299; k&#257;ds cits nelik&#257;s redzam Ronju, kad vi&#326;a ien&#257;ca z&#257;l&#275;. Tur bija citas raizes.

Pavarda priek&#353;&#257;, b&#257;ls un aizv&#275;rt&#257;m ac&#299;m, uz ait&#257;das gul&#275;ja Sturkass. Un vi&#326;am blakus uz ce&#316;iem tup&#275;ja L&#363;vise un p&#257;rs&#275;ja br&#363;ci kakl&#257;. Visi p&#257;r&#275;jie laup&#299;t&#257;ji st&#257;v&#275;ja apk&#257;rt un skat&#299;j&#257;s. Vien&#299;gi Matiss skraid&#299;ja uz priek&#353;u un atpaka&#316; k&#257; saniknots l&#257;cis. Vi&#326;&#353; kliedza un &#257;rd&#299;j&#257;s.

 Ak, &#353;itie m&#275;slu vaboles no Borkas dzimtas, &#353;itie m&#275;slu vaboles no laup&#299;t&#257;jiem! Ak, &#353;iten t&#257;di band&#299;ti! Ak, es vi&#326;us no&#382;mieg&#353;u citu p&#275;c cita, l&#299;dz neviens no vi&#326;iem vairs roku un k&#257;ju nesp&#275;s &#353;ai saul&#275; pakustin&#257;t! Ak, ak!

Te Matisam aptr&#363;ka v&#257;rdu un bija dzirdama tikai nebeidzama r&#275;k&#353;ana, l&#299;dz L&#363;vise stingri nor&#257;d&#299;ja uz Sturkasu. Tad Matiss aptv&#275;ra, ka nabadzi&#326;am ir gr&#363;ti panest tik lielu jezgu, un vi&#326;&#353; negrib&#299;gi apklusa.

Ronja saprata, ka Matiss &#353;obr&#299;d nav &#299;stais, ar kuru run&#257;t. Par notiku&#353;o lab&#257;k pajaut&#257;t Plikpaurim P&#275;r&#257;m.

 T&#257;dus k&#257; Borka vajadz&#275;tu pak&#257;rt,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja. Un vi&#326;&#353; past&#257;st&#299;ja, k&#257;p&#275;c.

Pie Laup&#299;t&#257;ju takas Matiss ar saviem a&#353;ajiem z&#275;niem bija gul&#275;ju&#353;i un uzman&#299;ju&#353;i laup&#299;jumu, st&#257;st&#299;ja Plikpauris P&#275;rs. Un tad, par laimi, bija braucis liels bars &#316;au&#382;u  tirgot&#257;ji ar lieliem sai&#326;iem, &#275;dienu un &#257;d&#257;m, un piedev&#257;m v&#275;l kaudzi naudas. Tiem nebija pieticis sapra&#353;anas aizst&#257;v&#275;ties, un t&#257;lab ar&#299; viss tika at&#326;emts.

 Vai vi&#326;i tad nedusmoj&#257;s?  Ronja nom&#257;kta ievaic&#257;j&#257;s.

 Un k&#257; v&#275;l! K&#257; vi&#326;i lam&#257;j&#257;s un &#353;&#363;m&#275;j&#257;s, un plos&#299;j&#257;s! Bet bija j&#257;steidzas tikt prom. Dro&#353;i vien vi&#326;i met&#257;s pie fogta s&#363;dz&#275;ties.

Plikpauris P&#275;rs &#311;i&#311;in&#257;ja. Ta&#269;u Ronja nevar&#275;ja saprast, par ko te j&#257;&#311;i&#311;ina.

 Un tad, vai vari iedom&#257;ties,  Plikpauris P&#275;rs turpin&#257;ja,  kad nu m&#275;s visu bij&#257;m sakr&#257;vu&#353;i zirgiem mugur&#257;s, lai dotos uz m&#257;j&#257;m, tad ierodas Borka ar saviem dienderiem un ar&#299; grib laup&#299;jumu. Un, &#353;itie rakari, vi&#326;i &#353;auj! T&#257; Sturkass dab&#363;ja bultu tie&#353;i kakl&#257;. Un tad, saprotams, ar&#299; m&#275;s &#353;&#257;v&#257;m; j&#257;, j&#257;, gan jau k&#257;di divi tr&#299;s no vi&#326;iem ar&#299; dab&#363;ja tikpat daudz, cik Sturkass.

Matiss pien&#257;ca &#299;staj&#257; br&#299;d&#299;, lai noklaus&#299;tos p&#275;d&#275;jos v&#257;rdus, un vi&#326;&#353; grieza zobus.

 Pagaidi tik, &#353;itas v&#275;l ir tikai s&#257;kums,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Es no&#382;mieg&#353;u visus p&#275;c k&#257;rtas. L&#299;dz &#353;im es iztur&#275;jos mier&#299;gi. Bet nu visiem Borkas laup&#299;t&#257;jiem reiz b&#363;s gals.

Ronja juta, ka vi&#326;&#257; mostas niknums.

 Bet, ja nu gals b&#363;s ar&#299; visiem Matisa laup&#299;t&#257;jiem, vai par to tu esi padom&#257;jis?

 Par to es nedom&#257;ju dom&#257;t,  Matiss atcirta.  Jo t&#257; neb&#363;s.

 Ko tu par to zini,  Ronja teica.

P&#275;c tam vi&#326;a aizg&#257;ja un aps&#275;d&#257;s pie Sturkasa. Ronja uzlika roku vi&#326;am uz pieres un juta, ka vi&#326;am ir drudzis. Sturkass atv&#275;ra acis un, paskat&#299;jies uz Ronju, v&#257;ri pasmaid&#299;ja.

 Mani vi&#326;i tik viegli vis nenokniebs,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja, bet tas skan&#275;ja diezgan neskaidri.

Ronja sa&#326;&#275;ma vi&#326;a roku un tur&#275;ja to.

 N&#275;, Sturkas, tevi vi&#326;i tik viegli vis nenokniebs.

Ilgi vi&#326;a t&#257; s&#275;d&#275;ja un tur&#275;ja Sturkasa roku. Vi&#326;a nel&#275;ja asaras. Bet dzi&#316;i sev&#299; vi&#326;a gau&#382;i raud&#257;ja.P&#275;c ievainojuma Sturkass sagul&#275;ja drudz&#299; tr&#299;s dienas. Vi&#326;&#353; bija smagi slims un gul&#275;ja pa pusei bezsama&#326;&#257;. Bet L&#363;vise prata daudzas &#257;rstniec&#299;bas m&#257;kas un ar sav&#257;m z&#257;l&#299;t&#275;m un apliekamiem k&#257; m&#257;te kopa Sturkasu, un visiem par izbr&#299;nu ceturtaj&#257; dien&#257; vi&#326;&#353; bija aug&#353;&#257;: gan v&#257;j&#353; uz k&#257;j&#257;m, bet cit&#257;di pietiekami spirgts. Bulta bija tr&#257;p&#299;jusi kakla dz&#299;slu, un, jo vair&#257;k t&#257; dzija, jo stipr&#257;k savilk&#257;s. T&#257;p&#275;c Sturkasa galva liec&#257;s uz vienu pusi, kas pie&#353;&#311;&#299;ra vi&#326;am t&#257;du s&#275;r&#299;gu izskatu, un tom&#275;r vi&#326;&#353; bija tikpat dz&#299;v&#299;gs un jautrs k&#257; alla&#382;. Visi laup&#299;t&#257;ji priec&#257;j&#257;s, ka vi&#326;&#353; izdz&#299;vojis, un, ja tie da&#382;reiz vi&#326;am uzsauca  S&#311;&#299;bpauris, kad tiem no vi&#326;a kaut ko vajadz&#275;ja, tas bija dom&#257;ts pa jokam. Un Sturkass par to neb&#275;d&#257;j&#257;s.

B&#275;d&#257;j&#257;s vien&#299;gi Ronja. Nesaska&#326;a starp Matisu un Borku dar&#299;ja vi&#326;as dz&#299;vi gr&#363;tu. Vi&#326;a bija cer&#275;jusi, ka &#353;&#299; naido&#353;an&#257;s pamaz&#257;m norims pati no sevis. Pa&#353;laik t&#257; uzliesmoja no jauna un k&#316;uva b&#299;stama. Katru r&#299;tu, kad Matiss ar saviem laup&#299;t&#257;jiem izj&#257;ja caur Vilka &#382;ok&#316;iem, Ronjai bija j&#257;raiz&#275;jas, cik no vi&#326;iem p&#257;rj&#257;s m&#257;j&#257;s neievainoti. Vi&#326;a nomierin&#257;j&#257;s tikai tad, kad vakar&#257; visi sas&#275;d&#257;s ap garo galdu. Bet n&#257;kamo r&#299;tu nemiers atkal bija kl&#257;t, un vi&#326;a jaut&#257;ja savam t&#275;vam:

 K&#257;p&#275;c jums, Borkam un tev, t&#257; j&#257;dzenas vienam p&#275;c otra dz&#299;v&#299;bas?

 Prasi Borkam!  Matiss atteica.  Vi&#326;&#353; iz&#353;&#257;va pirmo bultu. Sturkass tev to past&#257;st&#299;s.

Tom&#275;r ar&#299; L&#363;vise beidzot nenociet&#257;s.

 B&#275;rns ir gudr&#257;ks par tevi, Matis! Tas var beigties tikai ar asinspirti un nelaimi, un kam no t&#257; b&#363;s k&#257;ds labums?

Kad vi&#326;am pret&#299; nost&#257;j&#257;s gan Ronja, gan L&#363;vise, Matiss saniknoj&#257;s.

 Kam no t&#257; b&#363;s k&#257;ds labums?  vi&#326;&#353; auroja.  Kam no t&#257; b&#363;s k&#257;ds labums? Lai Borka beidzot aizv&#257;cas no Matisa pils, vai j&#363;s, stulbe&#326;i, to neapj&#275;dzat?

 Un vai tam akur&#257;t j&#257;notiek, izlejot asinis t&#257;, lai visi aiziet uz vi&#326;pasauli, iekams j&#363;s pasp&#275;siet to izdar&#299;t?  Ronja jaut&#257;ja.  Vai tad citas izejas nav?

Matiss sk&#257;bi paskat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u. Par to v&#275;l var&#275;ja &#311;&#299;v&#275;ties ar L&#363;visi. Bet, ka Ronja nav ar vi&#326;u uz vienu roku, tas bija vair&#257;k, nek&#257; vi&#326;&#353; sp&#275;ja iztur&#275;t.

 Atrodi citu ce&#316;u tu, kas esi tik d&#363;&#353;&#299;ga! Izdzen tu Borku no Matisa pils! P&#275;c tam lai vi&#326;&#353; gu&#316; k&#257; net&#299;ra lapsa me&#382;&#257; ar visiem saviem sumpur&#326;iem. Es tiem nek&#257; nedar&#299;&#353;u.

Matiss apklusa un, nedaudz padom&#257;jis, nomurmin&#257;ja:

 Bet, ja es nevaru nogal&#275;t vismaz Borku, lai tad mani sauc par nelieti starp laup&#299;t&#257;jiem!

Katru dienu Ronja ar Birku satik&#257;s me&#382;&#257;. Tas bija vi&#326;as mierin&#257;jums. Bet nu vi&#326;a vairs nevar&#275;ja dz&#299;vot pavasar&#299; tik bezb&#275;d&#299;gi un to nevar&#275;ja ar&#299; Birka.

 Pat pavasaris mums ir saboj&#257;ts,  Birka sac&#299;ja.  Divu vecu, tiep&#299;gu laup&#299;t&#257;ju vado&#326;u d&#275;&#316;, kas izk&#363;koju&#353;i pr&#257;tu.

Cik b&#275;d&#299;gi, dom&#257;ja Ronja, ka Matiss ir k&#316;uvis par vecu, tiep&#299;gu laup&#299;t&#257;ju vadoni, kas izk&#363;kojis pr&#257;tu. Vi&#326;as Matiss, vi&#326;as priede me&#382;&#257;, vi&#326;as stiprums,  k&#257;p&#275;c ir t&#257;da saj&#363;ta, ka Birka ir tas, pie k&#257; mekl&#275;t patv&#275;rumu, kad ir gr&#363;ti?

 Ja tu neb&#363;tu mans br&#257;lis,  vi&#326;a sac&#299;ja,  tad es nezinu

Vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pie ezeri&#326;a, un ap vi&#326;iem bija ziedo&#326;a burv&#299;gums, bet vi&#326;i to tikpat k&#257; neman&#299;ja.

Ronja pr&#257;toja.

 Ja tu neb&#363;tu mans br&#257;lis, tad es varb&#363;t neraiz&#275;tos par to, ka Matiss grib nogal&#275;t Borku.

Ronja paskat&#299;j&#257;s uz Birku un iesm&#275;j&#257;s.

 Un t&#257; ir tava vaina, ka man ir tik daudz b&#275;du!

 Es negribu, lai tev b&#363;tu b&#275;das,  Birka sac&#299;ja.  Bet ar&#299; man nav viegli.

Vi&#326;i ilgi s&#275;d&#275;ja, un vi&#326;iem bija smagi, bet kop&#299;gais smagums abiem bija mierin&#257;jums. Un tom&#275;r viegli nebija.

 Ir tik nedro&#353;i, kad nezini, kas vakar&#257; b&#363;s dz&#299;vs, kas miris,  Ronja sac&#299;ja.

 Kaut ar&#299; neviens jau v&#275;l nav miris,  Birka teica.  Ta&#269;u tas atkar&#257;jas tikai no t&#257;, vai fogta kareivji atkal b&#363;s s&#257;ku&#353;i mud&#382;&#275;t m&#363;su me&#382;os. Matiss un Borka glu&#382;i vienk&#257;r&#353;i nesp&#275;s viens otru non&#257;v&#275;t. Tiem pietiks ko uzman&#299;ties, lai tur&#275;tu atstatum&#257; kareivjus.

 J&#257;, k&#257; tad, un t&#257; ir laime,  Ronja piekrita.

Birka sm&#275;j&#257;s.

 Kas to b&#363;tu dom&#257;jis, ka no fogta kareivjiem var b&#363;t k&#257;ds labums?

 Nedro&#353;a t&#257;da dz&#299;ve ir tik un t&#257;,  Ronja sac&#299;ja.  Un nedro&#353;as b&#363;s visas m&#363;su m&#363;&#382;a dienas tev un man.

Vi&#326;i aizg&#257;ja paskat&#299;ties, k&#257; gan&#257;s savva&#316;as zirgi. Bar&#257; tur&#275;j&#257;s ar&#299; Rakaris un Trakulis. Birka uzsvilpa tiem. Abi pac&#275;la galvas un izskat&#299;j&#257;s t&#257;di k&#257; dom&#299;gi. P&#275;c tam atkal mier&#299;gi turpin&#257;ja gan&#299;ties. Var&#275;ja man&#299;t, ka Ronja ar Birku &#353;iem neko lielu nenoz&#299;m&#275;ja.

 Nezv&#275;ri j&#363;s esat,  Birka sac&#299;ja.  Kaut ar&#299; gan&#257;ties te un izskat&#257;ties tik m&#299;l&#299;gi.

Ronja grib&#275;ja m&#257;j&#257;s. P&#257;ris vecu, tiep&#299;gu laup&#299;t&#257;ju vado&#326;u d&#275;&#316; vi&#326;a vairs nevar&#275;ja mier&#299;gi dz&#299;vot me&#382;&#257;.

Todien, t&#257;pat k&#257; citas dienas, vi&#326;i, Ronja un Birka, &#353;&#311;&#299;r&#257;s krietnu gabalu pirms Vilka &#382;ok&#316;iem un t&#257;lu no vis&#257;m laup&#299;t&#257;ju tak&#257;m. Vi&#326;i zin&#257;ja, kur j&#257;ja Matiss un kur g&#257;ja Borkas ce&#316;i. Tom&#275;r vi&#326;i alla&#382; bai&#316;oj&#257;s, ka tos k&#257;ds neierauga kop&#257;.

Ronja &#316;&#257;va Birk&#257;m aiziet pa priek&#353;u.

 Redz&#275;simies r&#299;t!  vi&#326;&#353; sac&#299;ja. Un aizskr&#275;ja.

K&#257;du br&#299;ti&#326;u Ronja pakav&#275;j&#257;s, lai paskat&#299;tos uz

jaunajiem laps&#275;niem. Tie l&#275;k&#257;ja un rota&#316;&#257;j&#257;s  prieks bija skat&#299;ties uz tiem. Bet Ronja nejuta nek&#257;da prieka un dr&#363;mi pr&#257;toja, vai jebkad maz b&#363;s t&#257; k&#257; agr&#257;k. Varb&#363;t vi&#326;a nekad vairs sav&#257; me&#382;&#257; nesp&#275;s b&#363;t priec&#299;ga.

T&#257; vi&#326;a g&#257;ja uz m&#257;j&#257;m un non&#257;ca l&#299;dz Vilka &#382;ok&#316;iem. Tur sardz&#275; st&#257;v&#275;ja J&#363;ens un Mazais Kli- pens, un vi&#326;i izskat&#299;j&#257;s mundr&#257;ki nek&#257; citk&#257;rt.

 Steidzies uz m&#257;j&#257;m, tad redz&#275;si, kas noticis,  J&#363;ens mudin&#257;ja.

Ronja k&#316;uva zi&#326;k&#257;r&#299;ga.

 Tam j&#257;b&#363;t kaut kam uzjautrino&#353;am, tas p&#275;c jums redzams.

 J&#257;, vari man tic&#275;t!  Mazais Klipens &#311;i&#311;in&#257;ja.  Gan jau pati redz&#275;si.

Ronja s&#257;ka skriet. Kaut ko uzjautrino&#353;u vi&#326;ai nudien vajadz&#275;ja.

Dr&#299;z jau vi&#326;a bija pieskr&#275;jusi pie liel&#257;s z&#257;les durv&#299;m un iek&#353;&#257; dzird&#275;ja Matisa smieklus. Tie bija ska&#316;i, d&#257;rdo&#353;i smiekli, kas sasild&#299;ja Ronju un aizdzina nemieru. Un nu vi&#326;a grib&#275;ja zin&#257;t, kas Matisam liek t&#257; smieties.

Steig&#353;us vi&#326;a iemet&#257;s velvju z&#257;l&#275;. Un, kol&#299;dz Matiss vi&#326;u ieraudz&#299;ja, t&#257; met&#257;s kl&#257;t un apkampa Ronju. Vi&#326;&#353; pac&#275;la Ronju augstu gais&#257; un pasvieda ri&#326;&#311;&#299;  tik nesavald&#299;gs vi&#326;&#353; bija.

 Ronja, meiti&#326;,  vi&#326;&#353; kliedza,  tev bija taisn&#299;ba! Nevajag nek&#257;das asinsizlie&#353;anas. Nu Borka aizies k&#257; divi devi&#326;i &#257;tr&#257;k nek&#257; palaid&#299;s pirmo r&#299;ta pirdienu, tici man!

 K&#257; t&#257;?

Matiss r&#257;d&#299;ja.

 Paskaties! Paskaties, ko es tikko nogr&#257;bu pats sav&#257;m rok&#257;m!

Akmens z&#257;le bija pilna satrauktiem laup&#299;t&#257;jiem, kas l&#275;k&#257;ja ri&#326;&#311;&#299; un tais&#299;ja traci, t&#257;p&#275;c Ronja uzreiz nevar&#275;ja saskat&#299;t, ko Matiss r&#257;da.

 Vai saproti, Ronja, meiti&#326;, es tikai pateik&#353;u Borkam: Vai tu paliksi vai iesi prom? Vai tu gribi atpaka&#316; savu &#269;&#363;skul&#275;nu vai negribi?

Tad vi&#326;a ieraudz&#299;ja Birku. Sasiet&#257;m rok&#257;m un k&#257;j&#257;m, ar asi&#326;ainu pieri un izmisu&#353;u skatienu vi&#326;&#353; gul&#275;ja dzi&#316;i st&#363;r&#299;, un vi&#326;am apk&#257;rt klaig&#257;dami un b&#316;audami l&#275;k&#257;ja Matisa laup&#299;t&#257;ji:

 Hei, mazais Borkas d&#275;ls, kad tu iesi m&#257;j&#257;s pie sava t&#275;va?

Ronja iekliedz&#257;s, un vi&#326;ai no ac&#299;m izspr&#257;ga niknuma asaras.

 Tu nedr&#299;ksti t&#257; dar&#299;t!  vi&#326;a kliedza un sita ar d&#363;r&#275;m Matisam, kur vien tika tam kl&#257;t.  Tu, nezv&#275;rs, tu nedr&#299;ksti t&#257; dar&#299;t!

Matiss ar b&#363;k&#353;&#311;i nolaida Ronju zem&#275;, nu vi&#326;&#353; bija gana sm&#275;jies. Un tik stipri vi&#326;u p&#257;r&#326;&#275;ma dusmas, ka vi&#326;&#353; nob&#257;la.

 Ko mana meita saka, ko es nedr&#299;kstu dar&#299;t?  vi&#326;&#353; draud&#299;gi jaut&#257;ja.

 Es tev to pateik&#353;u,  Ronja sac&#299;ja.  Laup&#299;t tu vari naudu, mantas un k&#257;das drazas vien

gribi, bet cilv&#275;kus tu nedr&#299;ksti laup&#299;t, jo tad es vairs negribu b&#363;t tava meita.

 Kas te run&#257; par cilv&#275;kiem?  Matiss ieteic&#257;s, bet vi&#326;a balsi i paz&#299;t nevar&#275;ja.  Es esmu no&#311;&#275;ris &#269;&#363;skul&#275;nu, uti, mazu sumpurni un beidzot gribu dab&#363;t t&#299;ru savu sent&#275;vu pili. P&#275;c tam tu vari b&#363;t vai neb&#363;t mana meita  k&#257; gribi.

 Pt&#363;, tevi!  Ronja kliedza.

Plikpauris P&#275;rs pien&#257;ca un nost&#257;j&#257;s starp vi&#326;iem, jo bija nobijies ne pa jokam. Nekad vi&#326;&#353; nebija Matisu redz&#275;jis ar tik p&#257;rv&#275;rstu un p&#257;rakme&#326;oju&#353;os seju, un tas bied&#275;ja Plikpauri P&#275;ru.

 Vai nu t&#257; j&#257;run&#257; ar t&#275;vu,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, sa&#326;emdams Ronju aiz rokas. Bet vi&#326;a to izr&#257;va.

 Pt&#363;, tevi!  vi&#326;a iekliedz&#257;s no jauna.

Matiss &#353;&#311;ita vi&#326;u nedzirdam. Bija t&#257;, it k&#257; vi&#326;am vairs neb&#363;tu Ronjas.

 Fj&#363;sok,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja drausmu piln&#257; bals&#299;,  ej aug&#353;&#257; pie Elles r&#299;kles un aiznes Borkam v&#275;sti, &#311;a es gribu vi&#326;u redz&#275;t, kol&#299;dz r&#299;t uzl&#275;ks saule. Lab&#257;k lai vi&#326;&#353; atn&#257;k,  pasaki to vi&#326;am!

L&#363;vise klus&#275;dama st&#257;v&#275;ja un klaus&#299;j&#257;s. Vi&#326;a sarauca uzacis, bet nek&#257; nesac&#299;ja. Visbeidzot vi&#326;a pieg&#257;ja pie Birkas. Ieraudz&#299;jusi br&#363;ci z&#275;na pier&#275;, vi&#326;a pa&#326;&#275;ma m&#257;la kr&#363;ku ar dziedino&#353;aj&#257;m z&#257;&#316;u t&#275;j&#257;m un grib&#275;ja to nomazg&#257;t, bet Matiss ieb&#316;&#257;v&#257;s:

 Nepieskaries tam &#269;&#363;skul&#275;nam!

 &#268;&#363;skul&#275;ns vai ne,  L&#363;vise atteica,  bet &#353;o br&#363;ci vajag nomazg&#257;t.

Un t&#257; tika nomazg&#257;ta.

Te pien&#257;ca Matiss. Vi&#326;&#353; sagr&#257;ba L&#363;visi aiz rokas un svieda to &#353;&#311;&#275;rs&#257;m p&#257;ri istabai. Ja Kn&#363;tass neb&#363;tu vi&#326;u uztv&#275;ris, L&#363;vise ietriektos tie&#353;i gultas stab&#257;.

Bet L&#363;vises sodam neviens nesp&#275;ja izb&#275;gt. Un, t&#257; k&#257; Matiss nebija sasniedzams, vi&#326;a ieknieba Kn&#363;tasam tik stipri, ka tas iesten&#275;j&#257;s. T&#257;da bija pateic&#299;ba par to, ka vi&#326;&#353; nebija &#316;&#257;vis L&#363;visei ietriekties gultas stab&#257;.

 &#256;r&#257;, visi v&#299;ri&#353;&#311;i!  L&#363;vise kliedza.  Paz&#363;diet k&#257; divi devi&#326;i; nek&#257; cita j&#363;s nedar&#257;t k&#257; tikai neliet&#299;bas! Vai dzird&#275;ji, Matis, ar&#299; tu paz&#363;di!

Matiss uzmeta L&#363;visei tum&#353;u skatienu. Tas b&#363;tu iebied&#275;jis jebkuru, tikai ne L&#363;visi. Sakrustot&#257;m rok&#257;m vi&#326;a st&#257;v&#275;ja un noskat&#299;j&#257;s, k&#257; vi&#326;&#353; ar saviem laup&#299;t&#257;jiem atst&#257;j z&#257;li. Un vi&#326;am p&#257;r plecu tika p&#257;rmests Birka, kam vara kr&#257;sas mati nokar&#257;j&#257;s p&#257;r ac&#299;m.

 Pt&#363;, tevi, Matis!  Ronja iekliedz&#257;s, pirms smag&#257;s durvis aizcirt&#257;s aiz t&#275;va.

Tonakt Matiss negul&#275;ja gult&#257; blakus L&#363;visei k&#257; parasti, un, kur vi&#326;&#353; gul&#275;ja, L&#363;vise nezin&#257;ja.

 Kas man da&#316;as par vi&#326;u,  L&#363;vise sac&#299;ja.  Tagad es varu izstiepties gan platum&#257;, gan garum&#257;.

Bet aizmigt vi&#326;a nevar&#275;ja. Jo dzird&#275;ja savu b&#275;rnu izmis&#299;gi raudam, un b&#275;rns ne&#316;&#257;v&#257;s mierin&#257;ties. T&#257; bija nakts, kuru Ronjai vajadz&#275;ja aizvad&#299;t vienai pa&#353;ai. Ronja gul&#275;ja nomod&#257; un ien&#299;da savu t&#275;vu tik stipri, ka juta  sirds kr&#363;t&#299;s saraujas. Tom&#275;r ir gr&#363;ti n&#299;st k&#257;du, ko tu visas savas dz&#299;ves dienas esi &#316;oti m&#299;l&#275;jis. T&#257;d&#275;&#316; Ronjai &#353;&#299; bija vissmag&#257;k&#257; nakts.

P&#275;d&#299;gi vi&#326;a aizmiga, bet uzr&#257;v&#257;s aug&#353;&#257;, tikl&#299;dz s&#257;ka sv&#299;st gaisma. Dr&#299;z l&#275;ks saule, un tad vi&#326;ai vajadz&#275;ja b&#363;t pie Elles r&#299;kles un redz&#275;t, kas tur notiks. L&#363;vise m&#275;&#291;in&#257;ja Ronju aizkav&#275;t, bet vi&#326;a ne&#316;&#257;v&#257;s. Ronja g&#257;ja, un L&#363;vise klus&#275;dama g&#257;ja vi&#326;ai nopaka&#316;us.

Un nu vi&#326;i tur st&#257;v&#275;ja t&#257;pat k&#257; toreiz katrs sav&#257; pus&#275; Elles r&#299;klei  Matiss un Borka ar saviem laup&#299;t&#257;jiem. Ar&#299; Undise tur bija, un pa lielu gabalu Ronja dzird&#275;ja vi&#326;as kliedzienus un l&#257;stus. Tas bija Matiss, kuru vi&#326;a l&#257;d&#275;ja t&#257;, ka ausis svila. Bet ilgi Matiss ne&#316;&#257;va sevi apsauk&#257;t.

 Vai tu nevari apklusin&#257;t savu sievu, Borka?  vi&#326;&#353; jaut&#257;ja.  Tev nen&#257;ktu par &#316;aunu paklaus&#299;ties, kas man sak&#257;ms.

Ronja bija nost&#257;jusies Matisam aiz muguras, lai vi&#326;&#353; to neredz&#275;tu. Pati vi&#326;a redz&#275;ja un dzird&#275;ja vair&#257;k nek&#257; sp&#275;ja iztur&#275;t. Blakus Matisam st&#257;v&#275;ja Birka. Vi&#326;&#353; vairs nebija saist&#299;t&#257;m rok&#257;m un k&#257;j&#257;m, bet ap kaklu vi&#326;am bija siksna, un &#353;o siksnu Matiss tur&#275;ja rok&#257;, it k&#257; vestu suni.

 Tu esi ciets v&#299;rs, Matis,  Borka sac&#299;ja.  Un nekrietns v&#299;rs. Ka tu gribi dab&#363;t prom mani, to es saprotu. Bet pan&#257;kt savu gribu, uzbr&#363;kot manam b&#275;rnam, tas ir nekrietni!

 Es neesmu pras&#299;jis, lai tu izteiktu savas domas par mani,  Matiss sac&#299;ja.  Toties es gribu zin&#257;t  kad tu dom&#257; izv&#257;kties?

Borka klus&#275;ja, vi&#326;&#353; bija tik &#316;oti sar&#363;gtin&#257;ts, ka v&#257;rdi iestr&#275;ga kakl&#257;. Ilgi vi&#326;&#353;, klusu cie&#353;ot, st&#257;v&#275;ja, tad beidzot ieteic&#257;s:

 Vispirms man j&#257;samekl&#275; vieta, kur m&#275;s bez bai&#316;u var&#275;tu apmesties. Bet tas var izr&#257;d&#299;ties pagr&#363;ti izdar&#257;ms. Bet, ja tu atdosi manu d&#275;lu, tad es dodu tev savu godav&#257;rdu, ka m&#275;s aiziesim, iekams vasara b&#363;s gal&#257;.

 Labi,  Matiss piekrita.  Un es dodu tev savu godav&#257;rdu, ka tu dab&#363;si savu d&#275;lu, iekams vasara b&#363;s gal&#257;.

 Es grib&#275;ju teikt, lai tu atdod vi&#326;u t&#363;l&#299;t,  Borka sac&#299;ja.

 Un es grib&#275;ju teikt, ka tu vi&#326;u nedab&#363;si,  Matiss atteica.  Bet mums Matisa pil&#299; ir cietumnieku kambari. Vi&#326;am netr&#363;ks jumta virs galvas, ja iegad&#299;sies lietaina vasara,  lai tas ir tev neliels mierin&#257;jums.

St&#257;v&#275;dama Ronja klusi iesten&#275;j&#257;s. Tik cietsird&#299;gi vi&#326;as t&#275;vs bija izdom&#257;jis, Borkam bija j&#257;izv&#257;cas t&#363;l&#299;t, &#257;tr&#257;k, nek&#257; vi&#326;&#353; palaid&#299;s savu pirmo r&#299;ta pirdienu, t&#257; ta&#269;u Matiss bija sac&#299;jis. Cit&#257;di Birk&#257;m vajadz&#275;s s&#275;d&#275;t ieslodz&#299;tam l&#299;dz pat vasaras beig&#257;m. Bet tik ilgi Birka tur neiztur&#275;s  to Ronja zin&#257;ja. Birka nomirs, un vi&#326;ai vairs neb&#363;s br&#257;&#316;a.

T&#275;va, kuru vi&#326;a sp&#275;tu m&#299;l&#275;t, Ronjai ar&#299; vairs neb&#363;s. Tas dar&#299;ja s&#257;pes. Ronja grib&#275;ja sod&#299;t Ma- tisu par to un ar&#299; par to, ka vi&#326;a vairs nesp&#275;ja b&#363;t Matisa meita; ai, k&#257; vi&#326;ai grib&#275;j&#257;s, kaut Matiss ciestu, t&#257;pat k&#257; vi&#326;a cieta, un cik sp&#275;c&#299;gi vi&#326;a v&#275;l&#275;j&#257;s, kaut var&#275;tu Matisam visu izjaukt un izn&#299;cin&#257;t vi&#326;a nodomus!

Un piepe&#353;i vi&#326;a zin&#257;ja. Zin&#257;ja, kas dar&#257;ms. Reiz sen atpaka&#316; vi&#326;a bija t&#257; izdar&#299;jusi un ar&#299; toreiz niknum&#257;, bet ne tik apm&#257;ti k&#257; pa&#353;laik. Gandr&#299;z k&#257; pa murgiem Ronja ieskr&#275;j&#257;s un p&#257;rlidoja p&#257;ri Elles r&#299;klei; Matiss ieraudz&#299;ja vi&#326;u lecam, un vi&#326;am no kr&#363;t&#299;m izlauz&#257;s kliedziens. T&#257; kliedz me&#382;a zv&#275;rs, kas nok&#316;uvis n&#257;ves bail&#275;s, un vi&#326;a laup&#299;t&#257;jiem sastinga asinis dz&#299;sl&#257;s, jo neko briesm&#299;g&#257;ku vi&#326;i v&#275;l nekad nebija dzird&#275;ju&#353;i. Un tad vi&#326;i ieraudz&#299;ja Ronju  savu Ronju  otr&#257; pus&#275; plaisai pie ienaidnieka. Nekas &#316;aun&#257;ks un nekas tik neaptverams vairs nevar&#275;ja notikt.

Neaptverams tas bija ar&#299; Borkas laup&#299;t&#257;jiem.

Vi&#326;i blenza uz Ronju  it k&#257; vi&#326;u vid&#363; b&#363;tu nolaidusies k&#257;da me&#382;on&#299;ga harpija.

Borka bija tikpat samulsis, bet &#257;tri vien ap&#311;&#275;r&#257;s. Bija noticis kaut kas t&#257;ds, kas visu izmain&#299;ja, tik daudz vi&#326;&#353; saprata. Te nu atl&#275;ca harpijai l&#299;dz&#299;g&#257; Matisa meita un pal&#299;dz&#275;ja vi&#326;am izk&#316;&#363;t no &#311;ezas. K&#257;p&#275;c vi&#326;a dar&#299;ja kaut ko tik nepr&#257;t&#299;gu, vi&#326;&#353; neaptv&#275;ra, bet pasteidz&#257;s aplikt Ronjai siksnu ap kaklu, un, to dar&#299;dams, vi&#326;&#353; klusi sm&#275;j&#257;s.

P&#275;c tam uzsauca Matisam:

 Ar&#299; mums &#353;ai pus&#275; ir cietumnieku kambari. Tavai meitai t&#257;pat netr&#363;ks jumta virs galvas, ja iegad&#299;sies lietaina vasara. Apmierinies ar to, Matis!

Bet Matisam nevajadz&#275;ja nek&#257;da mierin&#257;juma. K&#257; aiz&#353;auts l&#257;cis vi&#326;&#353; tur st&#257;v&#275;ja un &#353;&#363;poja savu smago &#311;ermeni, it k&#257; apspiestu k&#257;das necie&#353;amas mokas. Vi&#326;u uzl&#363;kojot, Ronja ieraud&#257;j&#257;s. Matiss bija palaidis va&#316;&#257; siksnu, kas tur&#275;ja Birku piesietu, bet Birka palika st&#257;vam b&#257;ls un izmisis, un vi&#326;&#353; skat&#299;j&#257;s p&#257;ri Elles r&#299;klei uz Ronju  k&#257; vi&#326;a raud&#257;ja.

Tad pie Ronjas pien&#257;ca Undise un iebuk&#326;&#299;ja vi&#326;u.

 Raudi vien! Es ar&#299; raud&#257;tu, ja mans t&#275;vs b&#363;tu t&#257;ds nezv&#275;rs!

Bet Borka pav&#275;l&#275;ja Undisei pazust k&#257; divi devi&#326;i. Vi&#326;&#353; sac&#299;ja, lai Undise te nejaucoties.

Ronja pati bija nosaukusi Matisu par nezv&#275;ru, un tom&#275;r vi&#326;a v&#275;l&#275;j&#257;s, kaut b&#363;tu var&#275;jusi to mierin&#257;t par to, ko bija Matisam nodar&#299;jusi un kas lika vi&#326;am ciest t&#257;das mokas.

Ar&#299; L&#363;vise grib&#275;ja pal&#299;dz&#275;t Matisam k&#257; alla&#382;, kad vi&#326;&#353; bija nelaim&#275;. Patlaban L&#363;vise st&#257;v&#275;ja Matisam blakus, bet vi&#326;&#353; to pat nepaman&#299;ja. Nek&#257;

Matiss neman&#299;ja. Pa&#353;laik vi&#326;&#353; bija viens pats vis&#257; pasaul&#275;.

Tad Borka vi&#326;am uzsauca:

 Vai dzirdi, Matis, vai tu dosi atpaka&#316; manu d&#275;lu vai nedosi?

Bet Matiss tikai st&#257;v&#275;ja, &#353;&#363;poj&#257;s un nek&#257; neatbild&#275;ja.

Tad Borka ieb&#316;&#257;v&#257;s:

 Vai tu dosi atpaka&#316; manu d&#275;lu vai ne?

Beidzot Matiss it k&#257; atmod&#257;s.

 Zin&#257;ms, ka atdo&#353;u,  vi&#326;&#353; vienaldz&#299;gi sac&#299;ja.  Kad vien gribi.

 Un es gribu t&#363;l&#299;t!  Borka teica.  Nevis kad vasarai pien&#257;ks gals, bet t&#363;l&#299;t!

Matiss pam&#257;ja ar galvu.

 Es jau teicu  kad vien gribi.

Bija t&#257;, it k&#257; tas vairs neattiektos uz vi&#326;u. Bet Borka &#316;auni sm&#275;j&#257;s:

 Un to pa&#353;u br&#299;di tu dab&#363;si savu b&#275;rnu. Mai&#326;as tirdzniec&#299;ba paliek mai&#326;as tirdzniec&#299;ba, to jau tu pieproti, nelietis t&#257;ds!

 Man nav b&#275;rna,  Matiss teica.

Borkas priec&#299;gais sm&#299;ns apdzisa.

 Ko tu ar to dom&#257;? Vai t&#257; atkal ir jauna nekrietn&#299;ba, ko tu esi izdom&#257;jis?

 N&#257;c un &#326;em savu d&#275;lu,  Matiss sac&#299;ja.  Bet man tu b&#275;rnu vari nedot atpaka&#316;. Jo man t&#257;da nav.

 Bet man ir!  L&#363;vise tik draud&#299;gi iekliedz&#257;s, ka no m&#363;ra dzegu&#316;iem gais&#257; pac&#275;l&#257;s v&#257;rnas.  Un &#353;o b&#275;rnu es gribu atpaka&#316;, vai saprati, Borka! T&#363;l&#299;t!

Tad vi&#326;a iepl&#275;ta acis uz Matisu.

 Ar&#299; tad, ja b&#275;rna t&#275;vs ir gal&#299;gi pazaud&#275;jis sapra&#353;anu!

Matiss pagriez&#257;s un smagiem so&#316;iem aizg&#257;ja.



9.Turpm&#257;k&#257;s dienas Matisu lielaj&#257; z&#257;l&#275; neredz&#275;ja

Turpm&#257;k&#257;s dienas Matisu lielaj&#257; z&#257;l&#275; neredz&#275;ja, nedz ar&#299; vi&#326;&#353; atn&#257;ca pie Vilka &#382;ok&#316;iem, kur vajadz&#275;ja notikt b&#275;rnu mai&#326;ai. Lai sa&#326;emtu savu meitu, tur ierad&#257;s L&#363;vise. Vi&#326;ai l&#299;dzi n&#257;ca Fj&#363;- soks un J&#363;ens, un tie veda sev l&#299;dzi Birku. Borka un Undise ar saviem laup&#299;t&#257;jiem jau gaid&#299;ja pie Vilka &#382;ok&#316;iem, un Undise, niknuma un triumfa pilna, aizsvil&#257;s, ieraudz&#299;jusi L&#363;visi:

 &#352;it&#257;ds b&#275;rnu laup&#299;t&#257;js, tas Matiss, nav br&#299;nums, ka vi&#326;am kauns r&#257;d&#299;ties citiem ac&#299;s!

L&#363;vise netur&#275;ja par vajadz&#299;gu atbild&#275;t. Vi&#326;a sa&#326;&#275;ma Ronju un grib&#275;ja aiziet no turienes prom, ne v&#257;rda nep&#257;rmijusi. Daudz L&#363;vise bija pr&#257;tojusi, k&#257;p&#275;c vi&#326;as meita no br&#299;vas gribas dev&#257;s Borkam rok&#257;s, bet te pie satik&#353;an&#257;s vi&#326;a s&#257;ka kaut ko nojaust. Vi&#326;i, Ronja un Birka, skat&#299;j&#257;s viens uz otru t&#257;, it k&#257; b&#363;tu vieni pa&#353;i pie Vilka &#382;ok&#316;iem un vis&#257; pasaul&#275;; j&#257;, jebkur&#353; paman&#299;tu, ka tie divi ir sadzied&#257;ju&#353;ies.

Undise to t&#363;da&#316; paman&#299;ja, un redz&#275;tais vi&#326;ai nepatika. Sp&#275;c&#299;gi vi&#326;a par&#257;va Birku.

 Kas tev ir kop&#299;gs ar vi&#326;u?

 Vi&#326;a ir mana m&#257;sa,  Birka atteica.  Un vi&#326;a ir izgl&#257;busi man dz&#299;v&#299;bu.

Raud&#257;dama Ronja pieglaud&#257;s L&#363;visei.

 T&#257;pat k&#257; Birka ir izgl&#257;bis man&#275;jo,  vi&#326;a murmin&#257;ja.

Bet Borka bija k&#316;uvis sarkans no dusm&#257;m.

 Vai mans d&#275;ls man aiz muguras turas kop&#257; ar mana n&#257;v&#299;g&#257;k&#257; ienaidnieka p&#275;cteci?

 Vi&#326;a ir mana m&#257;sa,  Birka no jauna sac&#299;ja un paskat&#299;j&#257;s uz Ronju.

 M&#257;sa!  Undise iekliedz&#257;s.  J&#257;, j&#257; redz&#275;sim, k&#257; b&#363;s p&#275;c p&#257;ris gadiem!

Vi&#326;a satv&#275;ra Birku un grib&#275;ja to aizvilkt prom.

 Neaiztiec mani!  Birka iesauc&#257;s.  Es pats aizie&#353;u, un es negribu, ka tavas rokas man pieskaras.

Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un g&#257;ja. Un Ronjai no kr&#363;t&#299;m izlauz&#257;s kliedziens:

 Birk!

Bet vi&#326;&#353; bija prom.

Palikusi vienatn&#275; ar Ronju, L&#363;vise grib&#275;ja vi&#326;ai &#353;o to pavaic&#257;t, bet velt&#299;gi.

 Nevaic&#257; man,  Ronja teica.

Tad L&#363;vise atst&#257;ja Ronju mier&#257;, un vi&#326;as klus&#275;damas g&#257;ja uz m&#257;j&#257;m.

Plikpauris P&#275;rs sagaid&#299;ja Ronju t&#257;, it k&#257; vi&#326;a b&#363;tu pagl&#257;busies no n&#257;ves briesm&#257;m.

 Cik labi, ka tu esi dz&#299;va!  vi&#326;&#353; priec&#257;j&#257;s.  Nabaga b&#275;rns, k&#257; es par tevi bai&#316;ojos!

Bet Ronja aizg&#257;ja un klusi apg&#363;l&#257;s sav&#257; gult&#257;, un aizvilka aizkaru.

 Matisa pil&#299; ir tikai vienas nel&#257;dz&#299;bas,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, dr&#363;mi krat&#299;dams galvu. Tad pa&#269;ukst&#275;ja L&#363;visei:

 Matiss ir man&#257; gu&#316;amkambar&#299;. Bet vi&#326;&#353; tikai gu&#316;, blen&#382; sien&#257; un nerun&#257; ne v&#257;rda. Ar&#299; aug&#353;&#257; celties vi&#326;&#353; negrib un ar&#299; &#275;st ne  ko m&#275;s ar vi&#326;u ies&#257;ksim?

 Gan vi&#326;&#353; n&#257;ks, kad b&#363;s pietiekami izbad&#275;jies,  L&#363;vise sac&#299;ja. Bet vi&#326;a bija noraiz&#275;jusies un ceturtaj&#257; dien&#257;, ieg&#257;jusi Plikpaura P&#275;ra kambar&#299;, sac&#299;ja:

 N&#257;c &#275;st, Matis! Nedumpojies! Visi s&#275;&#382; ap galdu un gaida uz tevi!

P&#275;d&#299;gi Matiss atn&#257;ca  dr&#363;ms un nov&#257;j&#275;jis, t&#257; ka tikko var&#275;ja vi&#326;u paz&#299;t. Ne v&#257;rda neteicis, vi&#326;&#353; aps&#275;d&#257;s pie galda un s&#257;ka &#275;st. Ar&#299; visi vi&#326;a laup&#299;t&#257;ji klus&#275;ja. T&#257;ds klusums velvju z&#257;l&#275; v&#275;l nekad nebija pieredz&#275;ts. Ronja s&#275;d&#275;ja sav&#257; parastaj&#257; viet&#257;, bet Matiss vi&#326;u neredz&#275;ja. Ar&#299; Ronja vair&#299;j&#257;s uz vi&#326;u paskat&#299;ties. Tikai vienu reizi Ronja paslepus pa&#353;&#311;iel&#275;ja uz Matisa pusi un ieraudz&#299;ja,

ka vi&#326;&#353; tik loti nel&#299;dzin&#257;s tam t&#275;vam, k&#257;du vi&#326;a >  ' 

pazina. J&#257;, viss bija tik &#316;oti p&#257;rmain&#299;jies un k&#316;uvis &#353;ausm&#299;gs! Vi&#326;a grib&#275;ja rauties k&#257;j&#257;s un pazust,

lai nevajadz&#275;tu b&#363;t Matisa tuvum&#257;, lai tiktu prom un b&#363;tu viena. Bet vi&#326;a neap&#326;&#275;m&#299;gi palika s&#275;&#382;am un nezin&#257;ja, ko ies&#257;kt ar sav&#257;m lielaj&#257;m b&#275;d&#257;m.

 Nu, jautr&#299;bnieki, vai b&#363;siet pa&#275;du&#353;i?  L&#363;vise &#299;gni jaut&#257;ja, kad malt&#299;te bija gal&#257;. Tik lielu klusumu vi&#326;a nesp&#275;ja paciest.

Burk&#353;&#311;&#275;dami laup&#299;t&#257;ji c&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s un, cik vien &#257;tri var&#275;ja, nozuda &#257;r&#257; pie saviem zirgiem, kas nu jau ceturto dienu st&#257;v&#275;ja d&#299;k&#257; steli&#326;&#291;os. Kad vadonis gu&#316; Plikpaura P&#275;ra kambar&#299; un blen&#382; sien&#257;, tad ta&#269;u vi&#326;i nevar doties laup&#299;t. P&#275;c laup&#299;t&#257;ju dom&#257;m, tas bija b&#275;d&#299;gi, jo tie&#353;i ap &#353;o laiku cauri me&#382;iem brauca vair&#257;k ce&#316;inieku nek&#257; parasti.

Ne v&#257;rda nesac&#299;jis, Matiss nozuda no z&#257;les un todien vairs nebija redzams.

Un Ronja atkal aizdr&#257;z&#257;s uz me&#382;u. Tr&#299;s dienas vi&#326;a tur bija skraid&#299;jusi, mekl&#275;dama Birku, bet vi&#326;&#353; nen&#257;ca; Ronja nesaprata, k&#257;d&#275;&#316;. Ko tie bija izdar&#299;ju&#353;i ar vi&#326;u? Vai Birka bija ieslodz&#299;ts, lai

vi&#326;&#353; nevar&#275;tu atskriet uz me&#382;u un satikties ar Ronju? Gr&#363;ti bija t&#257; gaid&#299;t un nek&#257; nezin&#257;t.

Ilgi Ronja s&#275;d&#275;ja pie ezeri&#326;a, un ar&#299; tagad ap vi&#326;u bija pavasara burv&#299;gums. Bet bez Birkas nebija nek&#257;da prieka par to. Ronja atcer&#275;j&#257;s agr&#257;k&#257;s dienas, kad vi&#326;a bija viena un vi&#326;ai bija pieticis ar me&#382;u vien. Cik tas lik&#257;s sen! Tagad Ronjai vajadz&#275;ja Birku, ar ko vis&#257; dal&#299;ties. Bet laikam vi&#326;&#353; neatn&#257;ks ar&#299; &#353;odien, un, nogaid&#299;ju&#353;ies l&#299;dz pagurumam, Ronja piec&#275;l&#257;s, lai dotos prom.

Tad n&#257;ca Birka. Vi&#326;a dzird&#275;ja to svilpojam eg&#316;u v&#275;r&#299; un me&#382;on&#299;g&#257; priek&#257; met&#257;s uz turieni. Tur vi&#326;&#353; bija! Un ar p&#363;l&#275;m vi&#326;&#353; stiepa lielu paunu.

 Es nu p&#257;rce&#316;os uz me&#382;u,  Birka sac&#299;ja.

 Borkas cietoksn&#299; es vairs ilg&#257;k nevaru dz&#299;vot.

Ronja izbr&#299;n&#299;jusies blenza uz vi&#326;u.

 K&#257;p&#275;c t&#257;?

 Esmu t&#257; rad&#299;ts, ka &#311;&#299;vi&#326;us un stiprus v&#257;rdus nevaru paciest m&#363;&#382;&#299;gi,  vi&#326;&#353; teica.  Ar trim dien&#257;m man ir diezgan!

Matisa klus&#275;&#353;ana ir &#316;aun&#257;ka par stipriem v&#257;rdiem, dom&#257;ja Ronja. Un p&#275;k&#353;&#326;i vi&#326;a zin&#257;ja, kas dar&#257;ms,  var&#275;ja ta&#269;u groz&#299;t to, kas bija tik neizturams. Birka to bija izdar&#299;jis, k&#257;p&#275;c lai ar&#299; vi&#326;a t&#257; nedar&#299;tu?

 Es ar&#299; gribu proj&#257;m no Matisa pils!  Ronja noteikti iesauc&#257;s.  Es gribu! J&#257;, gribu!

 Es esmu al&#257; piedzimis,  Birka sac&#299;ja.

 Un al&#257; varu dz&#299;vot. Bet vai tu to var&#275;si?

 Ar tevi kop&#257; es varu dz&#299;vot vienalga kur!  Ronja iesauc&#257;s.  Jo sevi&#353;&#311;i L&#257;&#269;al&#257;!

Kalnam visapk&#257;rt bija daudz alu, bet neviena nel&#299;dzin&#257;j&#257;s L&#257;&#269;alai. To Ronja uzzin&#257;ja, kop&#353; s&#257;ka klai&#326;ot te pa me&#382;u. To vi&#326;ai bija par&#257;d&#299;jis Matiss. Puika b&#363;dams, vi&#326;&#353; pats tur bija dz&#299;vojis. Pa vasar&#257;m. Pa ziemu tur m&#275;dza gul&#275;t l&#257;&#269;i  t&#257; Matisam

tika st&#257;st&#299;jis Plikpauris P&#275;rs. T&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; bija iesaucis to par L&#257;&#269;alu, un kop&#353; t&#257; laika tai bija t&#257;ds v&#257;rds.

L&#257;&#269;ala izg&#257;ja uz upi  augstu virs t&#257;s taisni starp div&#257;m kalnu sien&#257;m. Lai tiktu l&#299;dz alai, vajadz&#275;ja iet pa klints nok&#257;ri gar kalna pusi, kas ies&#257;kum&#257; bija &#353;aura un lik&#257;s b&#299;stama. Bet vid&#363;, pie alas, nokare izveidoj&#257;s par platu laukumu. Tur augstu virs kr&#257;&#269;ain&#257;s kalnu upes var&#275;ja s&#275;d&#275;t un v&#275;rot, k&#257; p&#257;r kalniem un me&#382;iem vis&#257; sav&#257; kr&#257;&#353;&#326;um&#257; uzaust r&#299;ts. Ronja bija s&#275;d&#275;jusi tur daudz rei&#382;u; j&#257;, &#353;ai al&#257; var&#275;ja dz&#299;vot, to vi&#326;a zin&#257;ja.

 Es atn&#257;k&#353;u uz L&#257;&#269;alu v&#275;lu vakar&#257;,  vi&#326;a sac&#299;ja.  Ja tu b&#363;si tur.

 J&#257;, kur gan citur,  Birka teica.  Es b&#363;&#353;u tur un tevi gaid&#299;&#353;u.

Tovakar L&#363;vise dzied&#257;ja Ronjai Vilka dziesmu k&#257; parasti, k&#257; to bija dzied&#257;jusi, dienai aizejot,  tiklab prieka, k&#257; b&#275;du dien&#257;s.

Bet &#353;ovakar es klausos to p&#275;d&#275;jo reizi, Ronja dom&#257;ja, un t&#257; bija dr&#363;ma doma. Gr&#363;ti bija atst&#257;t savu m&#257;ti, bet v&#275;l gr&#363;t&#257;k  vairs neb&#363;t Matisa meitai. T&#257;p&#275;c vi&#326;ai j&#257;dodas me&#382;&#257;, kaut ar&#299; vi&#326;a nekad vairs nedzird&#275;tu Vilka dziesmu.

Un nu tam j&#257;notiek. Tikl&#299;dz L&#363;vise b&#363;s aizmigusi. Gaid&#299;dama Ronja gul&#275;ja gult&#257; un skat&#299;j&#257;s ugun&#299;. Sav&#257; gult&#257; nemier&#299;gi groz&#299;j&#257;s L&#363;vise. Bet beidzot palika mier&#299;ga, un p&#275;c elpas vilcieniem Ronja noprata, ka nu vi&#326;a ir aizmigusi.

Tad Ronja klusi&#326;&#257;m piec&#275;l&#257;s un ilgi st&#257;v&#275;ja uguns gaism&#257; un skat&#299;j&#257;s uz savu aizmigu&#353;o m&#257;ti.

Manu m&#299;&#316;o L&#363;vis, vi&#326;a dom&#257;ja, varb&#363;t m&#275;s v&#275;l redz&#275;simies un varb&#363;t ne.

L&#363;vises izlaistie mati bija nokl&#257;ju&#353;i visu spilvenu. Ronja p&#257;rbrauca ar pirkstu p&#257;r sarkani br&#363;naj&#257;m matu &#353;&#311;ipsn&#257;m. Vai tie&#353;&#257;m t&#257; bija vi&#326;as m&#257;te, kas te gul&#275;ja un izskat&#299;j&#257;s tik b&#275;rni&#353;&#311;&#299;ga? Ar&#299; nogurusi un vientu&#316;a bez Matisa sev blakus gult&#257;. Un tagad ar&#299; vi&#326;as b&#275;rns to atst&#257;s.

Piedod, Ronja murmin&#257;ja. Bet man j&#257;iet!

Klus&#257;m vi&#326;a izlav&#299;j&#257;s &#257;r&#257; no akmens z&#257;les un pa&#326;&#275;ma savu paunu, kas bija labi nosl&#275;pta dr&#275;bju kambar&#299;. Nesamais bija smags, t&#257; ka Ronja tikko var&#275;ja to pastiept. Un, non&#257;kusi l&#299;dz Vilka &#382;ok&#316;iem, vi&#326;a nosvieda paunu pie Ceges un Corma k&#257;j&#257;m. Tonakt vi&#326;i st&#257;v&#275;ja sardz&#275;. Ne jau t&#257;p&#275;c, ka Matisam r&#363;p&#275;ja nolikt sardzi, bet Plikpauris P&#275;rs jo dedz&#299;gi to dar&#299;ja vi&#326;a viet&#257;.

Cege iepleta acis uz Ronju.

 Dies pasarg tevi no harpij&#257;m, kur tu iesi nakts vid&#363;?

 Es p&#257;rce&#316;os dz&#299;vot uz me&#382;u,  Ronja sac&#299;ja.  T&#257; tu L&#363;visei pasaki.

 K&#257;p&#275;c tu pati to nepateici?  Cege br&#299;n&#299;j&#257;s.

 Nevar&#275;ju, jo tad vi&#326;a mani nelaistu! Un es negribu, ka mani aizkav&#275;.

 Un ko teiks tavs t&#275;vs?  Corms jaut&#257;ja.

 Mans t&#275;vs,  Ronja dom&#299;gi novilka.  Vai tad man ir t&#275;vs?

Uz atvad&#257;m vi&#326;a sniedza tiem roku.

 Sveicini visus! Neaizmirsti Plikpauri P&#275;ru! Kad dancosiet un dzied&#257;siet savas dziesmas, atcerieties ar&#299; mani!

Tas bija vair&#257;k, nek&#257; Cege ar Cormu sp&#275;ja noklaus&#299;ties. Vi&#326;iem ac&#299;s saries&#257;s asaras, un ar&#299; Ronja apraud&#257;j&#257;s.

 Man liekas, ka Matisa pil&#299; nu ir gals danco&#353;anai,  Cege dr&#363;mi noteica.

Ronja pa&#326;&#275;ma savu paunu un uzsvieda to plec&#257;.

 Pasaki L&#363;visei, lai vi&#326;a p&#257;r&#257;k nes&#275;ro un nebai&#316;ojas. Es jau b&#363;&#353;u me&#382;&#257;, ja vi&#326;a grib&#275;s mani samekl&#275;t.

 Un ko m&#275;s lai sak&#257;m Matisam?  Corms jaut&#257;ja.

 Neko,  Ronja nop&#363;t&#257;s.

Tad vi&#326;a g&#257;ja. Cege un Corms klusi st&#257;v&#275;ja un skat&#299;j&#257;s, l&#299;dz vi&#326;a nozuda takas l&#299;kum&#257;.

Jau bija iest&#257;jusies nakts, un augstu pie debes&#299;m sp&#299;d&#275;ja m&#275;ness. Pie ezeri&#326;a Ronja apst&#257;j&#257;s, lai atp&#363;stos, aps&#275;d&#257;s uz akmens un juta, cik vi&#326;as me&#382;s ir pavisam kluss. Vi&#326;a ieklaus&#299;j&#257;s, bet nedzird&#275;ja nek&#257; cita k&#257; vien klusumu. Me&#382;s pavasara

nakt&#299; lik&#257;s pilns nosl&#275;pumu, pilns burvest&#299;bu, sav&#257;d&#299;bu un senatn&#299;bas. Tur m&#257;joja ar&#299; tas, kas bija b&#299;stams, bet Ronja nejuta bai&#316;u.

Kaut tikai me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas tur&#275;tos t&#257;l&#257;k, tad es b&#363;&#353;u tikpat dro&#353;a k&#257; Matisa pil&#299;, vi&#326;a dom&#257;ja. Me&#382;s ir manas m&#257;jas, k&#257; tas alla&#382; ir bijis, un v&#275;l vair&#257;k tagad, kad man citu m&#257;ju nav.

Ezeri&#326;&#353; gul&#275;ja melns, bet p&#257;ri tum&#353;ajam &#363;denim stiep&#257;s &#353;aura m&#275;ness taka. T&#257; bija skaista, un, to ieraudz&#299;jusi, Ronja nopriec&#257;j&#257;s: J&#257;, sav&#257;di gan, ka varu b&#363;t priec&#299;ga un reiz&#275; b&#275;d&#299;ga. B&#275;d&#299;ga vi&#326;a bija Matisa un L&#363;vises d&#275;&#316;, bet laim&#299;ga par visu to burvest&#299;go, skaisto un kluso, kas bija ap vi&#326;u pavasara nakt&#299;.

Un te me&#382;&#257; vi&#326;ai turpm&#257;k b&#363;s j&#257;dz&#299;vo. Kop&#257; ar Birku. Nu vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s, ka L&#257;&#269;al&#257; vi&#326;u gaid&#299;ja Birka; ko vi&#326;a te s&#275;&#382; un pr&#257;to?

Ronja piec&#275;l&#257;s un pa&#326;&#275;ma savu nesamo. L&#299;dz turienei bija t&#257;lu, neviena taka neveda uz L&#257;&#269;alu. Tom&#275;r vi&#326;a zin&#257;ja, kurp iet. T&#257;pat k&#257; to zina zv&#275;ri. Un k&#257; zina visi me&#382;a rumpain&#299;&#353;i, putu tro&#316;&#316;i un pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i.

T&#257; Ronja mier&#299;gi so&#316;oja caur m&#275;nesn&#299;cas apsp&#299;d&#275;to me&#382;u starp pried&#275;m un egl&#275;m, pa s&#363;n&#257;m un melle&#326;u ceriem, gar&#257;m purvam, kur smar&#382;oja vaivari&#326;i, un gar&#257;m melniem atvariem ar bezdiben&#299;gu dzi&#316;umu; vi&#326;a r&#257;p&#257;s p&#257;r nokritu&#353;ajiem s&#363;nainiem kokiem un brida pa urdzo&#353;iem strauti&#326;iem  taisni

cauri me&#382;am vi&#326;a nek&#316;&#363;d&#299;gi g&#257;ja uz L&#257;&#269;alu.

Ronja redz&#275;ja m&#275;nesn&#299;c&#257; uz paugura dejojam putu tro&#316;&#316;us. T&#257; vi&#326;i darot vien&#299;gi m&#275;nesn&#299;cas nakt&#299;s, tika sac&#299;jis Plikpauris P&#275;rs. Ronja apst&#257;j&#257;s uz br&#299;di un v&#275;roja tos, bet tie vi&#326;u neman&#299;ja. Sav&#257;du deju tie dejoja. &#315;oti mier&#299;gi un neveikli tie &#353;&#363;poj&#257;s, iedami ri&#326;&#311;&#299; un sav&#257;di d&#363;kdami. Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, ka t&#257;da esot vi&#326;u pavasara dziesma. Vi&#326;&#353; bija m&#275;&#291;in&#257;jis nod&#363;kt to Ronjai pa tro&#316;&#316;u v&#299;zei. Bet t&#257; nemaz nebija t&#257;da, k&#257;du vi&#326;a to dzird&#275;ja pa&#353;reiz,  kas skan&#275;ja tik senatn&#299;gi un s&#275;r&#299;gi.

Kad Ronja iedom&#257;j&#257;s par Plikpauri P&#275;ru, vi&#326;ai bija j&#257;dom&#257; ar&#299; par Matisu un L&#363;visi, un tas dar&#299;ja vi&#326;ai s&#257;pes. Bet Ronja t&#257;s piemirsa, kol&#299;dz beidzot bija atn&#257;kusi un ieraudz&#299;jusi uguni; j&#257;, uz akmens alas priek&#353;&#257; Birka bija aizk&#363;ris uguni, lai vi&#326;iem nesaltu aukstaj&#257; pavasara nakt&#299;. Uguns sp&#299;d&#275;ja un liesmoja, Ronja redz&#275;ja to pa lielu gabalu un atcer&#275;j&#257;s, ko Matiss m&#275;dza sac&#299;t:

 Kur ir m&#257;jas, tur ir uguns!

Un, kur ir uguns, tur var b&#363;t ar&#299; m&#257;jas, nodom&#257;ja Ronja. L&#257;&#269;ala tagad b&#363;s m&#257;jas!

Un tur pa&#353;laik vien&#257; mier&#257; pie uguns s&#275;d&#275;ja Birka un &#275;da cepto ga&#316;u. Vi&#326;&#353; uzmauca ga&#316;as gabalu uz iesma un pasniedza to Ronjai.

 Es esmu ilgi gaid&#299;jis,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  &#274;d nu! Iekams tu dziedi Vilka dziesmu!



10.Tikl&#299;dz vi&#326;i bija apg&#363;lusies sav&#257;s eg&#316;zaru gult&#257;s, 

Tikl&#299;dz vi&#326;i bija apg&#363;lusies sav&#257;s eg&#316;zaru gult&#257;s, Ronja l&#363;koja nodzied&#257;t Birk&#257;m Vilka dziesmu. Atceroties, k&#257; L&#363;vise to bija dzied&#257;jusi vi&#326;ai un Matisam, kam&#275;r Matisa pil&#299; v&#275;l viss bija pa vecam, vi&#326;ai no kr&#363;t&#299;m izlauz&#257;s tik &#382;&#275;la nop&#363;ta, ka Ronja nesp&#275;ja turpin&#257;t.

Un Birka jau tais&#299;j&#257;s iemigt. Visu dienu, gaid&#299;dams Ronju, vi&#326;&#353; bija p&#363;l&#275;jies, lai izt&#299;r&#299;tu l&#257;&#269;a migu, kur dz&#299;vnieks bija gul&#275;jis ziemas miegu. Sausu malku un eg&#316;u zarus gul&#275;&#353;anai Birka bija atvilcis m&#257;j&#257;s no me&#382;a. Birk&#257;m &#353;&#299; bija bijusi moko&#353;a diena, un dr&#299;z jau vi&#326;&#353; gul&#275;ja.

Ronja gul&#275;ja nomod&#257;. Al&#257; bija tum&#353;s un auksts, bet vi&#326;ai nesala. Birka bija aizdevis Ronjai kaz- &#257;du, ko pakl&#257;t uz zariem, un m&#257;j&#257;s no gultas vi&#326;a bija pa&#326;&#275;musi v&#257;ver&#257;du segu. Bija tik silti un m&#299;ksti taj&#257; iet&#299;ties. Ne jau aukstuma d&#275;&#316; Ronja bija nomod&#257;. Tom&#275;r miegs k&#257; nen&#257;ca, t&#257; nen&#257;ca.

Ilgi Ronja t&#257; gul&#275;ja un nebija tik priec&#299;ga, k&#257; grib&#275;tos. Pa alas ieeju vi&#326;a saskat&#299;ja gai&#353;&#257;s pavasara debesis un dzi&#316;i grav&#257; dzird&#275;ja upi kr&#257;cam; tas vi&#326;ai pal&#299;dz&#275;ja p&#257;rvar&#275;t skumjas.

P&#257;r Matisa pili ple&#353;as t&#257;s pa&#353;as debesis, vi&#326;a dom&#257;ja. Un t&#257; pati upe &#353;&#326;&#257;ko, ko es dzird&#275;ju m&#257;j&#257;s.

Un tad Ronja aizmiga.

Vi&#326;i abi atmod&#257;s, kad otrpus upes p&#257;r koku galotn&#275;m pac&#275;l&#257;s saule. Liesmojo&#353;i sarkana t&#257; izripoja no r&#299;ta d&#363;makas un k&#257; ugunsgr&#275;ks apsp&#299;d&#275;ja me&#382;us tuvu un t&#257;lum&#257;.

 Esmu nosalis zils,  Birka sac&#299;ja.  Bet ausm&#257; jau parasti ir visaukst&#257;k, v&#275;l&#257;k mazpama- z&#257;m k&#316;&#363;s silt&#257;ks. Vai to zin&#257;t nav mierin&#257;jums?

 Uguns b&#363;tu daudz lab&#257;ks mierin&#257;jums,  Ronja ieteic&#257;s. Ar&#299; vi&#326;a tr&#299;c&#275;ja. Birka sabikst&#299;ja ogles, kas k&#363;p&#275;ja zem pelniem. Un vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pie sava ugunskura, &#275;da maizi un dz&#275;ra, kas bija palicis p&#257;ri no kazas piena Ronjas koka pudel&#275;. Kad p&#275;d&#275;jais malks bija izdzerts, Ronja ieteic&#257;s:

 Turpm&#257;k m&#275;s dzersim avota &#363;deni un neko citu.

 No t&#257; m&#275;s resni nek&#316;&#363;sim,  Ronja piebilda.  Bet ar&#299; nenomirsim.

Paskat&#299;ju&#353;ies viens uz otru, vi&#326;i iesm&#275;j&#257;s. Vi&#326;u dz&#299;ve L&#257;&#269;al&#257; b&#363;s gr&#363;ta, to saprata abi, bet tas neat&#326;&#275;ma vi&#326;iem drosmi. Ronja pat neatmin&#275;j&#257;s, ka nakt&#299; bija sadr&#363;musi. Tagad vi&#326;i bija pa&#275;du&#353;i un sasild&#299;ju&#353;ies, bija visgai&#353;&#257;kais r&#299;ts, un abi jut&#257;s br&#299;vi k&#257; putni. Lik&#257;s, it k&#257; tikai tagad vi&#326;i to bija aptv&#275;ru&#353;i. Viss p&#275;d&#275;j&#257; laika smagums un gr&#363;tums tagad jau bija aiz muguras  to vi&#326;i nodom&#257;ja aizmirst, to vi&#326;i nekad vairs negrib&#275;ja atcer&#275;ties.

 Ronja,  Birka ieteic&#257;s,  vai tu saproti, ka m&#275;s esam tik br&#299;vi, ka varam piln&#257; kakl&#257; smieties par to?

 J&#257;, un &#353;&#299; ir m&#363;su valst&#299;ba,  Ronja sac&#299;ja.

 To mums neviens nevar at&#326;emt, nedz ar&#299; aizdz&#299;t m&#363;s no &#353;ejienes prom.

Kam&#275;r saule pak&#257;p&#257;s augst&#257;k, vi&#326;i palika s&#275;&#382;am pie ugunskura; apak&#353;&#257; mutu&#316;oja upe, un visapk&#257;rt bija pamodies me&#382;s. Koku galotnes viegli &#353;&#363;poj&#257;s r&#299;ta v&#275;j&#257;, dzeguzes k&#363;koja, un dzenis kala k&#257;d&#257; tuv&#275;j&#257; priedes stumbr&#257;, un vi&#326;pus upes me&#382;mal&#257; izn&#257;ca a&#316;&#326;a &#291;imene. Un tur vi&#326;i abi s&#275;d&#275;ja un jut&#257;s t&#257;, it k&#257; vald&#299;tu p&#257;r visu to  upi, me&#382;u un visu dz&#299;vo rad&#299;bu, kas taj&#257; m&#257;joja.

 Aizb&#257;z ausis, jo tagad tu dzird&#275;si manu pavasara kliedzienu,  Ronja sac&#299;ja.

Un vi&#326;a kliedza tik ska&#316;i, ka atbalsoj&#257;s kalnos.

 Vienu es v&#275;los vair&#257;k par visu,  Birka iemin&#275;j&#257;s.  Kaut es pag&#363;tu pa&#311;ert savu loku, iekams tu ar saviem kliedzieniem pievilini me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas.

 Pa&#311;ert no kurienes?  Ronja jaut&#257;ja.

 No Borkas cietok&#353;&#326;a?

 N&#275;, no me&#382;a,  Birka atbild&#275;ja.  Bet visu es uzreiz nevar&#275;ju atstiept. T&#257;d&#275;&#316; ier&#299;koju sl&#275;ptuvi k&#257;d&#257; dobumot&#257; kok&#257;, un tur man ir &#353;is tas, kas atnesams uz &#353;ejieni.

 Matiss v&#275;l negrib&#275;ja dot man loku,  Ronja teica.  Bet es varu sev t&#257;du izdr&#257;zt, ja dr&#299;kstu pa&#326;emt tavu nazi.

 Dr&#299;ksti, ja vien to labi sarg&#257;si. Tas mums ir visliel&#257;kais d&#257;rgums, to iegaum&#275;. Bez na&#382;a m&#275;s me&#382;&#257; nevar&#275;sim iztikt.

 Ir v&#275;l daudz kas, bez k&#257; m&#275;s me&#382;&#257; nevar&#275;sim iztikt,  Ronja piebilda.  Par spai&#326;iem, ar ko nest &#363;deni,  vai esi par tiem padom&#257;jis?

Birka iesm&#275;j&#257;s.

 K&#257; tad, ka esmu dom&#257;jis. Bet es netaisos nest &#363;deni.

 Un t&#257;p&#275;c ir labi, ka es zinu, kur varu pa&#326;emt spaini,  Ronja ieteic&#257;s.

 Kur tad?

 Pie L&#363;vises vesel&#299;bas avota. Me&#382;&#257;, nolejus pie Vilka &#382;ok&#316;iem. Vi&#326;a s&#363;t&#299;ja Sturkasu uz turieni p&#275;c vesel&#299;bas &#363;dens Plikpaurim P&#275;r&#257;m v&#275;dera kaitei. Bet Sturkasam uzbruka p&#257;ris me&#382;on&#299;gu harpiju, un vi&#326;&#353; p&#257;rn&#257;ca m&#257;j&#257;s bez spai&#326;iem. &#352;odien vi&#326;&#353; tos pa&#326;ems, L&#363;vise g&#257;d&#257;s par to, tici man! Bet, ja es pasteig&#353;os, varb&#363;t pasp&#275;&#353;u pirms vi&#326;a.

Un vi&#326;i steidz&#257;s abi. &#381;igli vi&#326;i noskr&#275;ja garo ce&#316;u cauri me&#382;am un pa&#326;&#275;ma vajadz&#299;go. Pag&#257;ja labs laiks, iekams vi&#326;i tika atpaka&#316; pie alas. Ronja ar spai&#326;iem, Birka ar loku un daudz ko citu no sl&#275;ptuves. To visu vi&#326;&#353; sarindoja alas priek&#353;&#257;, lai par&#257;d&#299;tu Ronjai, kas vi&#326;am ir. Cirvis, galoda, katli&#326;&#353;, zvejas r&#299;ki, cilpas, ar ko &#311;ert me&#382;a putnus, bultas lokam, mazs &#353;&#311;&#275;ps  t&#299;ri noder&#299;gas mantas t&#257;dam, kam j&#257;dz&#299;vo me&#382;&#257;.

 J&#257;, es redzu, ka tu zini, kas mums, me&#382;a &#316;aud&#299;m, j&#257;m&#257;k,  Ronja sac&#299;ja.  Sag&#257;d&#257;t &#275;dienu un aizsarg&#257;ties pret me&#382;on&#299;g&#257;m harpij&#257;m un pl&#275;s&#299;giem zv&#275;riem.

 To es zinu,  Birka piekrita.  Mums gan

T&#257;l&#257;k vi&#326;&#353; netika, jo Ronja sp&#275;c&#299;gi par&#257;va vi&#326;u

aiz rokas un izbied&#275;ti pa&#269;ukst&#275;ja:

 Klusu! Al&#257; k&#257;ds ir.

Vi&#326;i aiztur&#275;ja elpu un ieklaus&#299;j&#257;s: j&#257;, k&#257;ds atrad&#257;s vi&#326;u al&#257;; k&#257;ds bija paman&#299;jies tur ielav&#299;ties, vi&#326;iem promesot. Birka pa&#326;&#275;ma savu &#353;&#311;&#275;pu, un vi&#326;i klusu st&#257;v&#275;ja un gaid&#299;ja. Var&#275;ja dzird&#275;t, ka iek&#353;&#257; k&#257;ds kustas, un nepat&#299;kama bija nezi&#326;a, kas tas ir. Bez tam izklaus&#299;j&#257;s, ka tur ir vair&#257;ki. Varb&#363;t ala ir pilna harpij&#257;m, kas gu&#316; un gaida, ka kuru katru mirkli var&#275;s br&#257;zties &#257;r&#257; un ietriekt vi&#326;os savus nagus?

Beidzot vi&#326;i vairs nesp&#275;ja iztur&#275;t klaus&#299;&#353;anos un gaid&#299;&#353;anu.

 N&#257;ciet &#257;r&#257;, me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas!  Birka sauca.  Ja gribat redz&#275;t visas&#257;ko &#353;&#311;&#275;pu &#353;ai me&#382;&#257;!

Bet &#257;r&#257; neviens nen&#257;ca. Toties no iek&#353;as atskan&#275;ja nikna &#353;&#326;&#257;k&#353;ana.

 Cilv&#275;ks &#353;eit, Pel&#275;kmo&#353;kulu me&#382;&#257;! Pel&#275;kie mo&#353;kuli visi, kodiet un sitiet to!

Tad Ronja saniknoj&#257;s.

 &#256;r&#257;, j&#363;s pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i!  vi&#326;a kliedza.

 Taisieties un paz&#363;diet k&#257; divi devi&#326;i! Cit&#257;di es jums matus nopl&#275;s&#299;&#353;u!

Un pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i &#326;udzin&#257;j&#257;s &#257;r&#257; no alas. Tie s&#275;ca un &#353;&#326;&#257;ca uz Ronju, bet vi&#326;a &#353;&#326;&#257;ca pretim, un Birka par&#257;d&#299;ja tiem savu &#353;&#311;&#275;pu. Tad tie steig&#257; lik&#257;s prom pa kalnu. Tie r&#257;p&#257;s un l&#299;da lej&#257; pa st&#257;vo nog&#257;zi uz upes pusi. Laba tiesa zaud&#275;ja l&#299;dzsvaru un, dusm&#299;gi p&#299;kst&#275;dami, st&#257;vus iev&#275;l&#257;s kr&#257;c&#275;s, t&#257; ka pel&#275;ko mo&#353;&#311;u&#316;u mursku&#316;i aizl&#299;goja lejup pa upi. Tom&#275;r p&#275;d&#299;gi tiem laim&#275;j&#257;s izr&#257;pties krast&#257;.

 Tie ir nadz&#299;gi uz peld&#275;&#353;anu, tie nezv&#275;ri,  Ronja sac&#299;ja.

 Un uz maizes &#275;&#353;anu,  Birka piebilda, kad, ieg&#257;ju&#353;i al&#257;, abi ieraudz&#299;ja, ka pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i bija noloc&#299;ju&#353;i veselu saus&#257;s maizes rituli no vi&#326;u kr&#257;juma.

Vair&#257;k &#316;aundar&#299;bu tie nebija paguvu&#353;i pastr&#257;d&#257;t. Bet pietika ar to, ka tie bija te ien&#257;ku&#353;i.

 Tas nemaz nav labi,  Ronja raiz&#275;j&#257;s.

 No vinu tenko&#353;anas &#353;&#326;&#257;ks un s&#275;ks viss me&#382;s, un dr&#299;z ikviena me&#382;on&#299;g&#257; harpija zin&#257;s, kur m&#275;s atrodamies.

Bet Matisa me&#382;&#257; baid&#299;ties nedr&#299;kst&#275;ja, to Ronja tika dzird&#275;jusi jau no maz&#257;m dien&#257;m. Un b&#363;tu mu&#316;&#311;&#299;gi &#353;ausmin&#257;ties priek&#353;laikus, to vi&#326;i ieskat&#299;ja abi, Ronja un Birka. T&#257;p&#275;c mier&#299;gi sak&#257;rtoja al&#257; savus p&#257;rtikas kr&#257;jumus, iero&#269;us un darbar&#299;kus. P&#275;c tam atnesa &#363;deni no me&#382;a avoti&#326;a un izlika up&#275; t&#299;klu, lai no&#311;ertu zivis; no upmalas vi&#326;i atv&#275;la gludus akme&#326;us un iztais&#299;ja &#299;stu pavardu, un nostaig&#257;ja t&#257;lus ce&#316;us, lai sadab&#363;tu kadi&#311;a koku Ronjas lokam. Tad klajum&#257;, kur parasti, vi&#326;i ieraudz&#299;ja gan&#257;mies savva&#316;as zirgus. M&#299;&#316;iem v&#257;rdiem vi&#326;i m&#275;&#291;in&#257;ja tuvoties Rakarim un Trakulim, bet tie nelik&#257;s zinis. Ne Rakaris, ne Trakulis ko saprata no laipn&#299;bas. Viegliem l&#275;cieniem tie nozuda, lai pagan&#299;tos cit&#257; viet&#257;, kur tiem liks mieru.

Atliku&#353;o dienas da&#316;u Ronja s&#275;d&#275;ja alas priek&#353;&#257; un dr&#257;za sev loku un bultas. Loka auklai vi&#326;a ziedoja gabalu &#257;das siksnas. P&#275;c tam ilgi un dedz&#299;gi m&#275;&#291;in&#257;j&#257;s &#353;au&#353;an&#257;, un beidzot vi&#326;ai izdev&#257;s aiz&#353;aut prom abas bultas. Ronja t&#257;s mekl&#275;ja, l&#299;dz s&#257;ka tumst. Tad mekl&#275;&#353;anai n&#257;c&#257;s atmest ar roku. Lai gan lielas raizes tas vi&#326;ai nedar&#299;ja.

 R&#299;t es izdr&#257;z&#299;&#353;u jaunas.

 Ja vien piesarg&#257;si nazi,  Birka piekodin&#257;ja.

 J&#257;, es zinu, ka tas mums ir visd&#257;rg&#257;kais. Nazis un cirvis!

P&#275;k&#353;&#326;i vi&#326;i paman&#299;ja, ka ir jau vakars. Un ka abi ir izsalku&#353;i. Diena bija aizskr&#275;jusi, vi&#326;iem

nemit&#299;gi darbojoties. Vi&#326;i bija staig&#257;ju&#353;i un skr&#275;ju&#353;i, un vedu&#353;i, un vilku&#353;i, un k&#257;rtoju&#353;i, un vi&#326;iem nebija atlicis laika just izsalkumu. Bet nu abi &#311;&#275;r&#257;s pie s&#257;t&#299;g&#257;m vakari&#326;&#257;m  maizes, kazas siera un aitas ciskas, uzdzerdami virs&#363; dzidro avota &#363;deni tie&#353;i t&#257;, k&#257; Ronja bija paredz&#275;jusi.

&#352;ai gadalaik&#257; nakts nebija &#299;sti tum&#353;a, bet nogurums lika man&#299;t, ka diena ir gal&#257; un ka vi&#326;iem gribas gul&#275;t.

Alas kr&#275;sl&#257; Ronja dzied&#257;ja Birk&#257;m Vilka dziesmu, un &#353;oreiz t&#257; skan&#275;ja daudz lab&#257;k. Tom&#275;r vi&#326;ai no jauna uzm&#257;c&#257;s skumjas, un vi&#326;a jaut&#257;ja Birk&#257;m:

 Diez vai vi&#326;i Matisa pil&#299; dom&#257; par mums? M&#363;su vec&#257;ki?

 B&#363;tu sav&#257;di, ja nedom&#257;tu,  Birka atteica.

Ronja norija kamolu, iekams run&#257;ja- t&#257;l&#257;k:

 Varb&#363;t vi&#326;i b&#275;d&#257;jas?

Birka mazliet padom&#257;ja.

 K&#257; nu kur&#353;. Undise b&#275;d&#257;jas, bet vair&#257;k ir dusm&#299;ga, t&#257; man liekas, Borka ar&#299; ir dusm&#299;gs, bet vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; skum&#299;g&#257;ks.

 L&#363;vise b&#275;d&#257;jas, to es zinu,  Ronja sac&#299;ja.

 Un Matiss?  Birka jaut&#257;ja.

Ronja ilgi klus&#275;ja. Tad teica:

 Gan jau vi&#326;&#353; ir apmierin&#257;ts, t&#257; man &#353;&#311;iet. Ka esmu proj&#257;m, lai var&#275;tu mani aizmirst.

Un vi&#326;a cent&#257;s t&#257; dom&#257;t. Bet sav&#257; sird&#299; vi&#326;a zin&#257;ja, ka t&#257; nav.

Nakt&#299; Ronja sap&#326;oja, ka Matiss viens s&#275;&#382; tum&#353;a, melna me&#382;a vid&#363; un raud tik gau&#382;i, ka pie vi&#326;a k&#257;j&#257;m ir izveidojies avots. Un dzi&#316;i avot&#257; s&#275;&#382; Ronja un atkal ir maza, un rota&#316;&#257;jas ar &#269;iekuriem un akme&#326;iem, kurus dab&#363;jusi no Matisa.



11.N&#256;kamo ritu agri vi&#326;i devas leja uz upi, lai paraudzitos

N&#256;kamo ritu agri vi&#326;i devas leja uz upi, lai paraudzitos, vai tikla nav ieskrejusi k&#257;da zivs

 Zivis j&#257;velk, iekams nok&#363;ko dzeguze,  Ronja sac&#299;ja.

Vi&#326;a mundri l&#275;k&#257;ja Birk&#257;m priek&#353;&#257; pa taci&#326;u. T&#257; bija &#353;aura taci&#326;a, kas aizvij&#257;s st&#257;vus gar kalna aug&#353;pusi cauri b&#275;rzu jaunaudzei. Ronja ieelpoja tikko izplauku&#353;o b&#275;rzu smar&#382;u; tik labi viss smar&#382;oja, smar&#382;oja p&#275;c pavasara, tas vi&#326;u iepriecin&#257;ja  t&#257;p&#275;c vi&#326;a t&#257; l&#275;k&#257;ja.

Aiz Ronjas, v&#275;l &#299;sti nepamodies, n&#257;ca Birka.

 Ja vien tur b&#363;s k&#257;da zivs, ko vilkt! Tu varb&#363;t dom&#257;, ka mums b&#363;s pilns t&#299;kls?

 Sai kalnu up&#275; dz&#299;vo la&#353;i,  Ronja sac&#299;ja.  B&#363;tu sav&#257;di, ja kaut viens no tiem neb&#363;tu iel&#275;- cis m&#363;su t&#299;kl&#257;.

 Un sav&#257;di b&#363;tu, ja tu, m&#257;&#353;el, dr&#299;z uz deguna neiel&#275;ktu straujaj&#257; up&#275;.

 Tas b&#363;tu mans pavasara l&#275;ciens,  Ronja skaidroja.

Birka sm&#275;j&#257;s.

 Pavasara l&#275;ciens; j&#257;, &#353;&#299; taci&#326;a tam ir k&#257; rad&#299;ta. K&#257; tu dom&#257;, kas to ir ieminis?

 Varb&#363;t Matiss,  Ronja min&#275;ja.  V&#275;l dz&#299;vodams L&#257;&#269;al&#257;. La&#353;i vi&#326;am gar&#353;oja. Tie vi&#326;am past&#257;v&#299;gi ir gar&#353;oju&#353;i.

Te Ronja apklusa. Kas Matisam gar&#353;oja vai negar&#353;oja, par to vi&#326;a negrib&#275;ja dom&#257;t. Ronja atmin&#275;j&#257;s nakts sapni  ar&#299; to vi&#326;a grib&#275;ja aizmirst. Bet doma par to k&#257; uzm&#257;c&#299;ga m&#275;slu mu&#353;a lidoja atpaka&#316; un neatst&#257;ja Ronju. L&#299;dz br&#299;dim, kad Ronja ieraudz&#299;ja lasi, kas spirin&#257;j&#257;s un sp&#299;din&#257;j&#257;s vi&#326;u izliktaj&#257; t&#299;kl&#257;. Liels bija &#353;is lasis, kas dos vi&#326;iem p&#257;rtiku daudz&#257;m dien&#257;m, un, izvilcis to no t&#299;kla, Birka apmierin&#257;ts sac&#299;ja:

 M&#257;&#353;el, no bada tev mirt nevajadz&#275;s, to es apsolu.

 L&#299;dz pien&#257;ks ziema,  Ronja piebilda.

Bet l&#299;dz ziemai bija t&#257;lu, k&#257;p&#275;c vi&#326;ai tagad par

to raiz&#275;ties? Vi&#326;a negrib&#275;ja vairs nek&#257;du uzm&#257;c&#299;gu domu, kas lidin&#257;s paka&#316; k&#257; m&#275;slu mu&#353;as.

Al&#257; vi&#326;i atgriez&#257;s ar zar&#257; uzdurtu lasi un vilkdami nopaka&#316; v&#275;tras nog&#257;ztu b&#275;rzu. Tas bija piesiets pie vi&#326;u &#257;das siksn&#257;m, un vi&#326;i smagi vilka to pa taku, k&#257; vilc&#275;jzirgi velk malkas vezumu. Vi&#326;iem bija nepiecie&#353;ams kokmateri&#257;ls. No t&#257; b&#363;s koka trauki un citas der&#299;gas lietas  t&#257; vi&#326;i bija iecer&#275;ju&#353;i.

Birka bija apdarin&#257;jis b&#275;rza zarus. To veicot, vi&#326;&#353; bija savainojis k&#257;ju, un tagad no br&#363;ces pil&#275;ja asinis. Ejot uz taci&#326;as palika asi&#326;ainas p&#275;das, bet Birk&#257;m tas ner&#363;p&#275;ja.

 Par to nav ko uztraukties. Br&#363;cei j&#257;asi&#326;o, l&#299;dz tai apn&#299;k.

 Neesi nu tik p&#257;rdro&#353;s,  Ronja sac&#299;ja.  Varb&#363;t te uzkl&#299;st k&#257;ds l&#257;cis un, saodis tavas p&#275;das, s&#257;k pr&#257;tot, kur v&#275;l var dab&#363;t tik jaukas asinis?

Birka sm&#275;j&#257;s.

 Tad es vi&#326;am par&#257;d&#299;&#353;u t&#257;s ar &#353;&#311;&#275;pu rok&#257;s.

 L&#363;vise,  Ronja ieteic&#257;s,  vi&#326;a uz asi&#326;ojo&#353;&#257;s vietas m&#275;dza likt iz&#382;&#257;v&#275;tas balt&#257;s s&#363;nas. Es dom&#257;ju, ka mums t&#257;s j&#257;sag&#257;d&#257;, jo nevar zin&#257;t, kad tu n&#257;kamreiz iecirt&#299;si stilb&#257;.

Un t&#257; vi&#326;a izdar&#299;ja; veselu kl&#275;pi balto s&#363;nu vi&#326;a atnesa no me&#382;a un izlika saul&#275; kalt&#275;ties. Kad Ronja p&#257;rrad&#257;s m&#257;j&#257;s, Birka pacien&#257;ja vi&#326;u ar ogl&#275;s ceptu lasi. Un t&#257; nebija p&#275;d&#275;j&#257; reize. Labu laiku vi&#326;i nedar&#299;ja nek&#257; cita k&#257; vien &#275;da lasi un tais&#299;ja koka traukus. Izcirst kaut ko noteiktu nebija gr&#363;ti, vi&#326;i dar&#299;ja to p&#257;rmai&#326;us, un t&#257; neviens sevi nesavainoja. Dr&#299;z vien vi&#326;iem izn&#257;ca pieci lieliski koka klu&#269;i, kas pras&#299;t pras&#299;j&#257;s, lai no tiem izgrebj traukus. Daudz t&#257;du vajadz&#275;ja  t&#257; vi&#326;i bija nol&#275;mu&#353;i. Bet jau tre&#353;aj&#257; dien&#257; Ronja iejaut&#257;j&#257;s:

 K&#257; tu dom&#257;, Birk, kas ir nejauk&#257;ks? Cepts lasis vai tulznas plaukst&#257;s?

Birka atteica, ka uz to vi&#326;&#353; nevarot atbild&#275;t, jo viens esot tikpat nel&#257;gs k&#257; otrs.

 Lai gan es zinu. Mums vajadz&#275;tu c&#275;rtamo dzelzi. Griezt ar nazi vien ir &#299;sts verga darbs.

Bet cita darba r&#299;ka vi&#326;iem nebija, un vi&#326;i p&#257;rmai&#326;us gan greba, gan grieza, l&#299;dz izn&#257;ca kaut kas l&#299;dz&#299;gs traukam.

 Vair&#257;k t&#257;du es sav&#257; m&#363;&#382;&#257; netais&#299;&#353;u,  Birka atteica.  Nu es p&#275;d&#275;jo reizi uztr&#299;&#353;u nazi. Padod man to!

 Nazi?  Ronja br&#299;n&#299;j&#257;s.  Tas ir pie tevis.

Birka krat&#299;ja galvu.

 N&#275;, p&#275;d&#275;jo reizi tas bija pie tevis. Dod to &#353;urp!

 Man nav na&#382;a,  Ronja sac&#299;ja.  Vai tu nedzirdi, ko es saku?

 Kur tu esi to likusi?

Ronja sadusmoj&#257;s.

 N&#275;, kur tu esi to licis? P&#275;d&#275;joreiz tas bija pie tevis.

 Nu gan tu melo,  Birka teica.

Klus&#275;dami un sar&#363;gtin&#257;ti vi&#326;i mekl&#275;ja nazi.

Visur  al&#257; iek&#353;&#257; un t&#257;s priek&#353;&#257;, &#257;rpus&#275;. Un v&#275;lreiz al&#257;, tad atkal &#257;rpus&#275;. Bet na&#382;a nekur nebija.

Birka pameta v&#275;su skatu uz Ronju.

 Man liekas, ka es tev sac&#299;ju, ka bez na&#382;a me&#382;&#257; nav iesp&#275;jams dz&#299;vot.

 Tad tev vajadz&#275;ja to lab&#257;k pieskat&#299;t,  Ronja nepadev&#257;s.  Starp citu, tu esi t&#257;ds m&#275;slu vabole, kas apvaino otru, kad pats dara nejauc&#299;- bas.

Birka k&#316;uva b&#257;ls no niknuma.

 L&#363;k, k&#257;, ak, t&#257;da tu esi, laup&#299;t&#257;jmeit! Tas izskat&#257;s p&#275;c tevis, to es redzu. Un ar tevi man j&#257;dz&#299;vo kop&#257;!

 Tu vari to nedar&#299;t, Borkas laup&#299;t&#257;j,  Ronja deva padomu.  Dz&#299;vo kop&#257; ar savu nazi! Ja vari to atrast. Un paz&#363;di k&#257; divi devi&#326;i!

Vi&#326;a pameta Birku, bet niknuma asaras par visu vari spied&#257;s vi&#326;ai ac&#299;s. Lai Birku neredz&#275;tu, Ronja dosies me&#382;&#257;. Nekad vairs vi&#326;a negrib&#275;ja Birku redz&#275;t, nekad vairs negrib&#275;ja ar vi&#326;u run&#257;t!

Birka redz&#275;ja Ronju noz&#363;dam. Tas Birku v&#275;l vair&#257;k sakaitin&#257;ja, un vi&#326;&#353; sauca nopaka&#316;:

 Lai harpijas tevi aiznes! Pie t&#257;m tu jut&#299;sies k&#257; m&#257;j&#257;s!

Tad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja s&#363;nas, kas m&#275;t&#257;j&#257;s pa zemi. T&#257;s bija Ronjas mu&#316;&#311;&#299;gais izdom&#257;jums, un aiz niknuma vi&#326;&#353; sp&#275;ra t&#257;s prom.

Zem s&#363;n&#257;m gul&#275;ja nazis. Birka ilgi blenza uz to, iekams pa&#326;&#275;ma. Tik pamat&#299;gi ta&#269;u vi&#326;i bija izmekl&#275;ju&#353;ies pa s&#363;n&#257;m. K&#257; tagad nazis var&#275;ja tur gul&#275;t, un kura vaina t&#257; bija, ka tas tur gul&#275;ja?

S&#363;nas vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; bija Ronjas vaina, tik daudz vi&#326;&#353; zin&#257;ja. Turkl&#257;t vi&#326;a bija dumja un netaisna, un necie&#353;ama. Cit&#257;di Birka b&#363;tu meties Ronjai paka&#316; un pateicis, ka nazis ir atradies. Lai vi&#326;a dz&#299;vo me&#382;&#257;, l&#299;dz apn&#299;k un atkal k&#316;&#363;st par cilv&#275;ku!

Birka trina nazi, l&#299;dz tas k&#316;uva ass. Tad vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja, tur&#275;ja to un juta, cik tas labi iegu&#316; plaukst&#257;. &#352;is bija br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs nazis, kas vairs nebija pazudis.

Pazudu&#353;as bija vien&#299;gi Birkas dusmas. Trinot nazi, t&#257;s bija p&#257;rg&#257;ju&#353;as. Nu ta&#269;u vi&#326;am vajadz&#275;ja justies apmierin&#257;tam. Birk&#257;m ta&#269;u tagad bija savs nazis. Bet nebija Ronjas. Vai t&#257;p&#275;c Birka sajuta kr&#363;t&#299;s tik sav&#257;du d&#363;rienu?

Dz&#299;vo kop&#257; ar savu nazi! T&#257; Ronja bija teikusi. Un nu Birka atkal sadusmoj&#257;s. Kur tad vi&#326;a pati dz&#299;vos? Ne jau t&#257;d&#275;&#316;, ka Birk&#257;m par to b&#363;tu k&#257;da da&#316;a,  lai Ronja v&#257;cas, kur grib. Bet, ja vi&#326;a neatgriez&#299;sies  un pavisam dr&#299;z , tad lai vaino pati sevi. Tad vi&#326;ai L&#257;&#269;ala b&#363;s sl&#275;gta bez &#382;&#275;last&#299;bas. To vi&#326;&#353; gan labpr&#257;t b&#363;tu grib&#275;jis Ronjai pateikt. Bet Birka nedom&#257;ja skraid&#299;t pa me&#382;u un mekl&#275;t Ronju, lai to pasac&#299;tu. Pien&#257;ks laiks, un Ronja n&#257;ks l&#363;gties un diedel&#275;t un grib&#275;s atpaka&#316;, un tad vi&#326;&#353; to pateiks.

 Tev vajadz&#275;ja n&#257;kt agr&#257;k! Tagad ir par v&#275;lu.

Birka izrun&#257;ja &#353;os v&#257;rdus ska&#316;i, lai dzird&#275;tu, k&#257; tie skan, un noskurin&#257;j&#257;s  t&#257;di v&#257;rdi cilv&#275;kam, kas ir vi&#326;a m&#257;sa! Bet Ronja pati bija izv&#275;l&#275;jusies. Birka nebija dzinis vi&#326;u prom.

Gaid&#299;dams vi&#326;&#353; mazliet ie&#275;da lasi. Kad to &#275;da pirm&#257;s tr&#299;s &#269;etras reizes, tas bija briesm&#299;gi gar&#353;&#299;gs. Bet patlaban, p&#275;c desmit&#257;s reizes, kumosi it k&#257; izauga mut&#275; un tos tikko var&#275;ja nor&#299;t.

Lai gan &#353;is tom&#275;r bija &#275;diens. Ko &#275;da t&#257;ds, kas kl&#299;da me&#382;&#257;, ko &#275;da Ronja? Laikam jau saknes un za&#316;&#257;s lapas, ja vi&#326;a t&#257;das atrada. Bet ar&#299; t&#257; nebija Birkas b&#275;da. Ronja var&#275;ja tur kl&#299;st, l&#299;dz izdils. Jo vi&#326;a jau laikam to grib&#275;ja. Ja jau v&#275;l nen&#257;ca.

Stundas g&#257;ja, un bez Ronjas apk&#257;rt vald&#299;ja sav&#257;ds tuk&#353;ums. Kad nebija Ronjas, Birka nevar&#275;ja atrast nodarbo&#353;anos. Un sav&#257;dais d&#363;riens kr&#363;t&#299;s lika vair&#257;k sevi man&#299;t.

Birka redz&#275;ja p&#257;r upi ce&#316;amies miglu. Tad vi&#326;&#353; atcer&#275;j&#257;s to reizi sen atpaka&#316;, kad vi&#326;&#353; ar pazemes bals&#299;m c&#299;n&#299;j&#257;s par Ronju. Nekad vi&#326;&#353; Ronjai to nebija atg&#257;din&#257;jis, un vi&#326;a laikam nemaz nezin&#257;ja, ka ir t&#257;da, ko balsis sp&#275;j pievilin&#257;t. Cik toreiz Ronja bija netaisni iztur&#275;jusies pret Birku! Ar&#299; vaig&#257; vi&#326;a toreiz iekoda t&#257;, ka v&#275;l tagad bija neliela r&#275;ta. Bet tom&#275;r Birk&#257;m bija patikusi Ronja; j&#257;, jau kop&#353; pirm&#257;s reizes, kad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja Ronju, vi&#326;am t&#257; bija patikusi. Ar&#299; par to vi&#326;&#353; nek&#257; nebija bildis. Un tagad bija par v&#275;lu. Turpm&#257;k vi&#326;&#353; dz&#299;vos al&#257; viens pats. Ar savu nazi k&#257; Ronja sp&#275;ja pateikt kaut ko tik ne&#382;&#275;l&#299;gu? M&#299;&#316;upr&#257;t vi&#326;&#353; b&#363;tu iesviedis nazi up&#275;, lai tikai dab&#363;tu atpaka&#316; Ronju,  tagad vi&#326;&#353; to zin&#257;ja.

Vakaros p&#257;r upi bie&#382;i c&#275;l&#257;s migla, par to nebija ko bai&#316;oties. Bet kas var&#275;ja b&#363;t dro&#353;s, Birka dom&#257;ja, ka tie&#353;i &#353;ovakar t&#257; neietin me&#382;u? Pazemes balsis tad varb&#363;t atkal pacelsies no saviem dzi&#316;umiem. Kas tad pasarg&#257;s Ronju no vi&#326;u vilin&#257;- t&#257;jbals&#299;m? Bet ar&#299; t&#257; vairs nebija vi&#326;a da&#316;a. Bet, lai b&#363;tu k&#257; b&#363;dams, ilg&#257;k tas vairs nebija izturams. Birk&#257;m j&#257;dodas me&#382;&#257;  vi&#326;am j&#257;atrod Ronja.

Birka skr&#275;ja aizelsdamies. Pa vis&#257;m tak&#257;m un zin&#257;m&#257;m viet&#257;m vi&#326;&#353; to mekl&#275;ja, kur dom&#257;ja  Ronjai j&#257;b&#363;t. Vi&#326;&#353; sauca Ronju v&#257;rd&#257;, l&#299;dz izbij&#257;s pats no savas balss, un baid&#299;j&#257;s pievilin&#257;t zi&#326;k&#257;r&#299;g&#257;s, me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas.

Lai harpijas tevi aiznes! t&#257; vi&#326;&#353; bija saucis Ronjai nopaka&#316;, nu ar kaunu vi&#326;&#353; to atmin&#275;j&#257;s. Varb&#363;t t&#257; ar&#299; b&#363;s noticis, ja jau Ronjas nekur nebija. Vai ar&#299; vi&#326;a b&#363;s devusies uz Matisa pili? Varb&#363;t Ronja pa&#353;laik tup&#275;ja uz ce&#316;iem Matisa priek&#353;&#257; un diedel&#275;ja, un l&#363;dz&#257;s, lai var&#275;tu n&#257;kt atpaka&#316; un atkal b&#363;t Matisa b&#275;rns. Uz L&#257;&#269;alu diedel&#275;t un l&#363;gties gan Ronja nen&#257;ks; n&#275;, Matiss bija tas, p&#275;c kura Ronja ilgoj&#257;s, to var&#275;ja man&#299;t. Kaut ar&#299; vi&#326;a negrib&#275;ja to izr&#257;d&#299;t Birk&#257;m. Tagad gan Ronja b&#363;s priec&#299;ga, tagad vi&#326;ai b&#363;s k&#257;ds, kam uzvelt vainu, lai var&#275;tu atst&#257;t L&#257;&#269;alu un to, kas bija vi&#326;as br&#257;lis!

Ilg&#257;k vairs nebija v&#275;rts mekl&#275;t. Birka atmeta ar roku, nu vi&#326;am j&#257;iet m&#257;j&#257;s uz savu alu un vientul&#299;bu, lai cik dr&#363;mi tas b&#363;tu.

Pavasara vakars bija tik skaists k&#257; Dieva br&#299;nums, bet Birka to neman&#299;ja. Vi&#326;&#353; nejuta vakara smar&#382;as un nedzird&#275;ja putnu dziesmas, vi&#326;&#353; neredz&#275;ja za&#316;o z&#257;li un pu&#311;es, vi&#326;&#353; vien&#299;gi juta, ka no b&#275;d&#257;m smeldz sirds kr&#363;t&#299;s.

Te Birka izdzirda, ka att&#257;l&#257;k n&#257;ves bail&#275;s zviedz zirgs. Birka skr&#275;ja uz turieni, un, jo tuv&#257;k pieskr&#275;ja, jo me&#382;on&#299;g&#257;ki k&#316;uva zviedzieni. Un tad klajum&#257; starp egl&#275;m vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja zirgu. T&#257; bija &#311;&#275;ve, kurai no br&#363;ces kr&#363;t&#299;s stipri pl&#363;da asinis. &#310;&#275;ve izbij&#257;s no Birkas  t&#257; vismaz lik&#257;s , bet prom neb&#275;ga, tikai v&#275;l uztraukt&#257;k iezviedz&#257;s, it k&#257; sav&#257; nelaim&#275; l&#363;gtu pal&#299;dz&#299;bu un gl&#257;bi&#326;u.

 Tavu nabadzi&#326;u,  Birka ieteic&#257;s,  kas tevi tik briesm&#299;gi apstr&#257;d&#257;jis?

To pa&#353;u mirkli vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja Ronju. Vi&#326;a iz- br&#257;z&#257;s no egl&#275;m, un seja vi&#326;ai bija vien&#257;s asar&#257;s.

 Vai tu redz&#275;ji l&#257;ci?  Ronja sauca.  Ai, Birk, vi&#326;&#353; at&#326;&#275;ma &#311;&#275;vei kumeli&#326;u  l&#257;cis to no- gal&#275;ja!

Ronja izmisusi raud&#257;ja, bet Birka juta tikai visme&#382;on&#299;g&#257;ko prieku  Ronja bija dz&#299;va, vi&#326;u l&#257;cis nebija nositis; ne Matiss, ne harpijas nebija Birk&#257;m at&#326;&#275;mu&#353;as Ronju  k&#257;ds prieks!

Bet Ronja st&#257;v&#275;ja pie &#311;&#275;ves un skat&#299;j&#257;s, k&#257; t&#257; asi&#326;o, un tad vi&#326;&#257; ierun&#257;j&#257;s L&#363;vises balss, un vi&#326;a zin&#257;ja, kas j&#257;dara.

Ronja uzsauca Birk&#257;m:

 Pasteidzies! Atnes balt&#257;s s&#363;nas, cit&#257;di &#311;&#275;ve noasi&#326;os pavisam!

 Bet tu? Tu ta&#269;u nevari te palikt, lai tev uzkl&#363;p l&#257;cis?

 Skrien!  Ronja sauca.  Man j&#257;paliek pie &#311;&#275;ves, tai vajag mierin&#257;t&#257;ja. Un balt&#257;s s&#363;nas! Bet &#257;tri!

Un Birka skr&#275;ja. Kam&#275;r vi&#326;&#353; bija proj&#257;m, Ronja st&#257;v&#275;ja un tur&#275;ja &#311;&#275;ves galvu sav&#257;s plaukst&#257;s. Cik labi vien prazdama, vi&#326;a murmin&#257;ja mierino&#353;us v&#257;rdus, un &#311;&#275;ve st&#257;v&#275;ja mier&#299;gi  k&#257; ieklaus&#299;dam&#257;s. Vi&#326;a vairs nezviedza, varb&#363;t vairs nejaud&#257;ja. P&#257;r zirga augumu ik pa br&#299;dim p&#257;rskr&#275;ja tr&#299;sas. Dzi&#316;u r&#275;tu l&#257;cis bija iepl&#275;sis. Nabaga &#311;&#275;ve, vi&#326;a bija m&#275;&#291;in&#257;jusi aizst&#257;v&#275;t savu kumeli&#326;u, bet nu tas bija miris. Un varb&#363;t &#311;&#275;ve juta, ka l&#275;n&#257;m un nepiel&#363;dzami dz&#299;v&#299;ba aizpl&#363;d&#299;s ar&#299; no vi&#326;as pa&#353;as. Bija jau kr&#275;sla, dr&#299;z iest&#257;sies nakts, un &#311;&#275;ve vairs nesagaid&#299;s r&#299;tu, ja Birka nepag&#363;s atgriezties, iekams nav par v&#275;lu.

Bet Birka atgriez&#257;s. Ar pilnu kl&#275;pi s&#363;nu. Un v&#275;l nekad Ronja nebija redz&#275;jusi m&#299;&#316;&#257;ku skatu, to Birka k&#257;dreiz dab&#363;s zin&#257;t, bet pa&#353;laik gan ne. Pa&#353;laik bija j&#257;pasteidzas.

Vi&#326;i lika balt&#257;s s&#363;nas pie br&#363;ces un redz&#275;ja, cik &#257;tri t&#257;s k&#316;&#363;st sarkanas. Tad vi&#326;i lika v&#275;l s&#363;nas un p&#275;c tam ar &#257;das siksnu pies&#275;ja t&#257;s pie &#311;&#275;ves kr&#363;t&#299;m. Vi&#326;a st&#257;v&#275;ja mier&#299;gi un &#316;&#257;va tam notikt, it k&#257; saprazdama, ko b&#275;rni dara. Bet no tuv&#257;k&#257;s egles savu galvu pab&#257;za rumpain&#299;tis, un vi&#326;&#353; to nesaprata.

 Kam vi&#326;' &#353;it&#257; dar'?  tas sadr&#363;mis jaut&#257;ja.

Bet Ronja ar Birku, ieraudz&#299;ju&#353;i rumpain&#299;ti, nopriec&#257;j&#257;s, jo zin&#257;ja, ka tad l&#257;cis ir prom. Vilki un l&#257;&#269;i vair&#257;s no visiem tumsas rad&#299;jumiem. Nek&#257;diem rumpain&#299;&#353;iem, putu tro&#316;&#316;iem un pel&#275;kajiem mo&#353;&#311;u&#316;iem, un nek&#257;d&#257;m harpij&#257;m nevajadz&#275;ja baid&#299;ties no pl&#275;s&#299;giem zv&#275;riem. Pietika ar tumsas rad&#299;bu smaku vien, lai l&#257;cis klus&#257;m nozustu me&#382;a biezokn&#299;.

 Kumeli&#326;&#353;, rau,  rumpain&#299;tis sac&#299;ja.  Nav vairs! Pagalam! Neskrien vairs!

 To m&#275;s zin&#257;m,  Ronja b&#275;d&#299;gi teica.

Tonakt vi&#326;i palika pie &#311;&#275;ves. T&#257; bija sarg&#257;&#353;anas nakts un sal&#353;anas nakts, bet vi&#326;i par to neb&#275;d&#257;ja. Vi&#326;i s&#275;d&#275;ja zem kuplas egles un run&#257;j&#257;s par daudz ko, tikai ne par savu str&#299;du. It k&#257; vi&#326;i b&#363;tu to aizmirsu&#353;i. Ronja m&#275;&#291;in&#257;ja past&#257;st&#299;t, k&#257; ieraudz&#299;jusi l&#257;ci nogal&#275;jam kume&#316;u, bet apklusa. Tas bija p&#257;r&#257;k gr&#363;ti.

 T&#257; jau atgad&#257;s gan Matisa me&#382;&#257;, gan visos citos me&#382;os,  Birka sac&#299;ja. Nakts vid&#363; vi&#326;i apmain&#299;ja s&#363;nas uz br&#363;ces, p&#275;c tam br&#299;ti&#326;u nosnaud&#257;s un pamod&#257;s, kad s&#257;ka sv&#299;st gaisma.

 Redzi, vairs neasi&#326;o!  Ronja iesauc&#257;s.  S&#363;nas ir sausas.

Vi&#326;i dev&#257;s uz m&#257;j&#257;m, uz alu. &#310;&#275;vi vi&#326;i veda l&#299;dzi, to nevar&#275;ja atst&#257;t vienu. Gr&#363;ti un s&#257;p&#299;gi tai bija iet, bet t&#257; labpr&#257;t sekoja b&#275;rniem.

 R&#257;pties kaln&#257; vi&#326;a nejaud&#257; ar&#299; tad, kad ir vesela,  Birka ierun&#257;j&#257;s.  Kur m&#275;s vi&#326;u liksim?

Net&#257;lu no alas starp egl&#275;m un pried&#275;m atrad&#257;s avoti&#326;&#353;, kas deva vi&#326;iem &#363;deni. Uz turieni vini

aizveda &#311;&#275;vi.

 Dzer, lai tu dab&#363; jaunas asinis,  Ronja teica.

&#310;&#275;ve dz&#275;ra daudz un ilgi. P&#275;c tam Birka pies&#275;ja to pie b&#275;rza.

 Lai vi&#326;a paliek &#353;eit, kam&#275;r sadz&#299;s br&#363;ce. Uz &#353;ejieni neatkl&#299;d&#299;s neviens l&#257;cis, par to es galvoju.

Ronja noglauda &#311;evi.

 Neb&#275;d&#257; neko,  vi&#326;a mierin&#257;ja.  N&#257;kamgad tev b&#363;s jauns kumeli&#326;&#353;.

Tad Ronja paman&#299;ja, ka no &#311;&#275;ves pupiem tek piens.

 &#352;o pienu vajadz&#275;ja dzert tavam kume&#316;am,  Ronja sac&#299;ja.  Bet tu vari atdot to mums.

No alas vi&#326;i atnesa koka trauku  tagad tas lieti noder&#275;ja. Un Ronja slauca &#311;&#275;vi un dab&#363;ja pilnu trauku. &#310;&#275;ve izslaukta jut&#257;s atvieglota. Un Birka priec&#257;j&#257;s par pienu.

 M&#275;s esam dab&#363;ju&#353;i m&#257;jlopu,  vi&#326;a teica.  Un mums j&#257;dod tam v&#257;rds. K&#257; tu dom&#257;, k&#257; m&#275;s vinu sauksim?

Ronja gari nepr&#257;toja.

 Es dom&#257;ju, sauksim vi&#326;u par Liju. Kad Matiss bija mazs, vi&#326;am bija &#311;&#275;ve, v&#257;rd&#257; Lija.

Un vi&#326;i vienoj&#257;s, ka Lija ir labs v&#257;rds &#311;&#275;vei. &#310;&#275;vei, kas nemirs. Lija dz&#299;vos, tas tagad bija skaidrs. Vi&#326;i sapl&#363;ca z&#257;li un atnesa &#311;&#275;vei, un t&#257; s&#257;ka k&#257;ri &#275;st. Tad ar&#299; vi&#326;i sajuta izsalkumu; nu vajadz&#275;ja doties uz m&#257;j&#257;m, uz alu, un ar kaut ko remdin&#257;t izsalkumu. Bet, kad vi&#326;i g&#257;ja prom, Lija pagrieza galvu un nemier&#299;gi noskat&#299;j&#257;s b&#275;rniem paka&#316;.

 Nebaidies,  Ronja dro&#353;in&#257;ja.  M&#275;s dr&#299;z atkal atn&#257;ksim. Un paldies tev par pienu, ko tu mums iedevi!

T&#257; bija debe&#353;&#311;&#299;ga laime dzert atkal pienu  svaigu un v&#275;su  atv&#275;sin&#257;tu avot&#257;. Un vi&#326;i s&#275;d&#275;ja laukumi&#326;&#257; alas priek&#353;&#257; un &#275;da maizi, un dz&#275;ra pienu, un redz&#275;ja, k&#257; uzlec saule, v&#275;st&#299;dama jaunu dienu.

 &#381;&#275;l, ka nazis pazuda,  Ronja iemin&#275;j&#257;s.

Tad Birka beidzot izvilka nazi un ielika to Ronjai sauj&#257;.

 Un labi, ka tas atkal atrad&#257;s. Tas tikai gul&#275;ja zem s&#363;n&#257;m un gaid&#299;ja, l&#299;dz m&#275;s izb&#257;rsimies un izstr&#299;d&#275;simies.

Labu br&#299;di Ronja s&#275;d&#275;ja klusa, tad ierun&#257;j&#257;s:

 Zini, ko es te s&#275;&#382;ot dom&#257;ju? Es dom&#257;ju par to, cik viegli visu var saboj&#257;t piln&#299;gi nevajadz&#299;gi.

 Turpm&#257;k m&#275;s piesarg&#257;simies no nevajadz&#299;g&#257;,  Birka teica.  Bet vai tu zini, par ko es te s&#275;&#382;ot dom&#257;ju? Es dom&#257;ju par to, ka tu esi vair&#257;k v&#275;rta nek&#257; t&#363;ksto&#353;iem na&#382;u!

Ronja skat&#299;j&#257;s uz Birku un smaid&#299;ja.

 Nu gan tu run&#257; k&#257; gal&#299;gi jucis!

T&#257; L&#363;vise da&#382;k&#257;rt m&#275;dza teikt Matisam.



12.G&#257;ja dienas, p&#275;c pavasara atsteidz&#257;s vasara

G&#257;ja dienas, p&#275;c pavasara atsteidz&#257;s vasara, iest&#257;j&#257;s silts laiks. Un uzn&#257;ca lietus. Dien&#257;m un nakt&#299;m tas g&#257;z&#257;s lej&#257; p&#257;r me&#382;u, un, atdz&#275;ries valgumu, me&#382;s k&#316;uva tik svaigs un za&#316;&#353;, k&#257;ds nekad nebija redz&#275;ts. Kad lietus rim&#257;s un atkal par&#257;d&#299;j&#257;s saule, me&#382;s vasaras siltum&#257; k&#363;p&#275;ja, un Ronjai bija j&#257;pavaic&#257; Birk&#257;m, k&#257; vi&#326;&#353; dom&#257;jot  vai tik labas smar&#382;as maz esot citos me&#382;os uz pasaules. Birka atteica, ka, p&#275;c vi&#326;a dom&#257;m, neesot vis.

Lijas br&#363;ce jau labi sen k&#257; bija sadzijusi. Vi&#326;i bija palaidu&#353;i &#311;&#275;vi va&#316;&#257;, un nu t&#257; atkal dz&#299;voja pie savva&#316;as zirgiem. Bet pienu vi&#326;i no t&#257;s tom&#275;r dab&#363;ja. Lijas bars pa vakariem m&#275;dza uztur&#275;ties labi tuvu alai, un katru vakaru Ronja ar Birku g&#257;ja me&#382;&#257; un to sauca. Vi&#326;a iezviegdam&#257;s atbild&#275;ja  t&#257; pazi&#326;odama, kur atrodas, jo labpr&#257;t grib&#275;ja, ka vinu slauc.

Ar&#299; p&#257;r&#275;jie bara zirgi dr&#299;z p&#257;rst&#257;ja baid&#299;ties no cilv&#275;kb&#275;rniem. Kad Liju slauca, tie da&#382;reiz zi&#326;k&#257;r&#299;gi pien&#257;ca kl&#257;t  neko tik sav&#257;du tie v&#275;l nebija redz&#275;ju&#353;i. Rakaris un Trakulis n&#257;ca bie&#382;i un bija tik tuvu, ka Lija atglauda ausis un m&#275;&#291;in&#257;ja tiem iekost. Bet zirgi par to nelik&#257;s zinis. Delver&#299;gi tie turpin&#257;ja gr&#363;st&#299;t viens otru un tais&#299;t me&#382;on&#299;gus l&#275;cienus, jo bija ta&#269;u jauni un grib&#275;ja rota&#316;&#257;ties. Un tad piepe&#353;i tie met&#257;s au&#316;os un pazuda me&#382;&#257;.

Bet n&#257;kamaj&#257; vakar&#257; tie atkal bija kl&#257;t. Nu jau ar tiem var&#275;ja parun&#257;ties. Beidzot tie &#316;&#257;va pat sevi noglaud&#299;t. Ronja un Birka glaud&#299;ja tos ilgi, un lik&#257;s, ka zirdzi&#326;iem tas t&#299;ri vai pat&#299;k. Tom&#275;r vi&#326;u ac&#299;s visu laiku var&#275;ja las&#299;t neb&#275;dn&#299;bu, it k&#257; vi&#326;i grib&#275;tu teikt: M&#363;s j&#363;s neapm&#257;n&#299;siet!

Bet k&#257;du vakaru Ronja sac&#299;ja:

 Ja esmu teikusi, ka j&#257;&#353;u, tad ar&#299; j&#257;&#353;u!

Bija Birkas k&#257;rta slaukt, un Rakaris un Trakulis

st&#257;v&#275;ja cie&#353;i l&#299;dz&#257;s un skat&#299;j&#257;s.

 Vai tu dzird&#275;ji, ko es sac&#299;ju?

To vi&#326;a pras&#299;ja Rakarim. Un piepe&#353;i, ie&#311;&#275;rusies tam kr&#275;p&#275;s, uzl&#275;ca zirga mugur&#257;. Tas nosvieda Ronju zem&#275;, bet ne tik &#257;tri k&#257; iepriek&#353;&#275;jo reizi. Nu jau Ronja bija sagatavojusies un zin&#257;ja vi&#326;a sti&#311;i. Rakarim ilgi n&#257;c&#257;s c&#299;kst&#275;ties, l&#299;dz tika no Ronjas va&#316;&#257;, ta&#269;u beidzot tas izdev&#257;s, un ar niknu b&#316;&#257;vienu vi&#326;a nov&#275;l&#257;s uz muguras. Ronja piec&#275;l&#257;s nedaudz savainota un brauc&#299;ja savus j&#275;los elko&#326;us.

 Rakaris tu esi un paliksi,  vi&#326;a teica.  Bet v&#275;l reizi es tik&#353;u tev kl&#257;t!

Un to vi&#326;a izdar&#299;ja. Katru vakaru p&#275;c slauk&#353;anas abi, Ronja un Birka, m&#275;&#291;in&#257;ja iem&#257;c&#299;t Rakarim un Trakulim smalk&#257;ku uzve&#353;anos. Bet &#353;it&#257;dus nezv&#275;rus nesp&#275;ja izd&#299;d&#299;t nek&#257;da m&#257;c&#299;ba, un, kad Ronja bija nosviesta zem&#275; pietiekami daudz rei&#382;u, vi&#326;a sac&#299;ja:

 Nu man vairs nav nevienas vieti&#326;as, kas neb&#363;tu sadauz&#299;ta un nes&#257;p&#275;tu.

Ronja iebuk&#326;&#299;ja Rakari.

 Un t&#257; ir tava vaina, tu, m&#275;slu vabole!

Bet Rakaris st&#257;v&#275;ja itin mier&#299;gi un izskat&#299;j&#257;s gau&#382;&#257;m apmierin&#257;ts ar sevi.

Ronja redz&#275;ja Birku c&#299;n&#257;mies ar Trakuli. Tas bija tikpat nejauks k&#257; Rakaris, bet Birka bija stiprs un tur&#275;j&#257;s zirga mugur&#257;; j&#257;, nudien, mugur&#257; vi&#326;&#353; tur&#275;j&#257;s, l&#299;dz Trakulim apnika un tas padev&#257;s.

 Skaties, Ronja!  Birka sauca.  Vi&#326;&#353; st&#257;v mier&#299;gi.

Trakulis satraukti zviedza, bet st&#257;v&#275;ja mier&#299;gi. Un Birka to glaud&#299;ja un slav&#275;ja bez m&#275;ra t&#257;, ka Ronjai beidzot vajadz&#275;ja pateikt, k&#257; n&#257;kas.

 Sirds dzi&#316;umos vi&#326;&#353; ir m&#275;slu vabole, ar&#299; vi&#326;&#353;,  liec to v&#275;r&#257;!

Ronju kaitin&#257;ja tas, ka Birka sp&#275;j savald&#299;t Trakuli, kad vi&#326;a pati netika gal&#257; ar Rakari. Un v&#275;l vair&#257;k vi&#326;u kaitin&#257;ja tas, ka turpm&#257;kos vakarus Birka &#316;&#257;va Ronjai slaukt vienai, un vi&#326;a tup&#275;ja uz ce&#316;iem un slauca, kam&#275;r vi&#326;&#353; Traku&#316;a mugur&#257; s&#299;kiem riks&#299;&#353;iem j&#257;del&#275;ja vi&#326;ai apk&#257;rt. Lai tikai paliel&#299;tos, k&#257;ds Birka ir zirgu puisis.

 Vai nu ar, vai bez zilumiem,  Ronja beidzot teica,  pagaidi tik, l&#299;dz b&#363;&#353;u beigusi slaukt, tad tikai te b&#363;s j&#257;&#353;ana!

Un t&#257; notika. Tur, nek&#257; nenojauzdams, staig&#257;ja Rakaris, un piepe&#353;i vi&#326;am mugur&#257; atkal bija Ronja. To vi&#326;&#353; negrib&#275;ja un met&#257;s pilnos au&#316;os, lai nosviestu Ronju zem&#275;, bet nobij&#257;s un saniknoj&#257;s, kad man&#299;ja, ka tas nav izdar&#257;ms. N&#275;, &#353;oreiz tas nenotiks, t&#257; Ronja bija nol&#275;musi. Stingri vi&#326;a ie&#311;&#275;r&#257;s t&#257; kr&#275;p&#275;s, ar ce&#316;iem piespied&#257;s zirgam un palika s&#275;&#382;am zirga mugur&#257;. Tas iejo&#326;oja taisni me&#382;&#257; t&#257;, ka eg&#316;u un prie&#382;u zari sit&#257;s Ronjai gar aus&#299;m, tas s&#257;ka au&#316;ot, un Ronja izbail&#275;s kliedza:

 Pal&#299;g&#257;! Tas aizies k&#257; divi devi&#326;i, pal&#299;g&#257;!

Bet Rakaris bija pavisam zaud&#275;jis j&#275;gu. Vi&#326;&#353;

dr&#257;z&#257;s, it k&#257; grib&#275;tu p&#257;rrauties pu&#353;u, un Ronja gaid&#299;ja, ka kuru katru br&#299;di vi&#326;a novelsies un lauz&#299;s kaklu.

Tad Birka uz Traku&#316;a dr&#257;z&#257;s Ronjai paka&#316;. &#352;im zirgam nebija l&#299;dz&#299;ga &#257;trrik&#353;ot&#257;ja  dr&#299;z vien vi&#326;&#353; bija blakus un jau gar&#257;m Rakarim. Tad Birka to sp&#275;c&#299;gi satv&#275;ra. Rakarim, kas bija dr&#257;zies pilnos au&#316;os, vajadz&#275;ja apst&#257;ties, un  pa pusei uz galvas  Ronja p&#257;rlidoja tam gandr&#299;z p&#257;ri. Bet vi&#326;a ie&#311;&#275;r&#257;s cie&#353;i kr&#275;p&#275;s un atkal iztaisnoj&#257;s, un Rakaris apvainots st&#257;v&#275;ja  nu vi&#326;&#353; bija iztrakojies. No vi&#326;a pil&#275;ja putas, un vi&#326;&#353; tr&#299;c&#275;ja pie vis&#257;m mies&#257;m. Bet Ronja glaud&#299;ja un bez m&#275;ra slav&#275;ja zirgu, ka vi&#326;&#353; tik labi skr&#275;jis, un tas vi&#326;u nomierin&#257;ja.

 Lai gan, taisn&#299;bu sakot, tev vajadz&#275;tu sadot pa kaklu,  Ronja teica.  Tas ir br&#299;nums, ka es v&#275;l esmu dz&#299;va!

 V&#275;l liel&#257;ks br&#299;nums ir, ka m&#275;s j&#257;jam,  Birka sac&#299;ja.  Skaties, nu tie abi nezv&#275;ri beidzot zina, k&#257; tas ir un kur&#353; te ir noteic&#275;js.  L&#275;n&#257; riks&#299; vi&#326;i aizj&#257;ja atpaka&#316; pie Lijas, pa&#326;&#275;ma pienu un atst&#257;ja Rakari un Trakuli draiskojamies sav&#257; nodab&#257;. Un vilk&#257;s uz m&#257;j&#257;m, uz savu alu.

 Birka,  Ronja iejaut&#257;j&#257;s,  vai tu esi paman&#299;jis, ka tagad Lija dod maz&#257;k piena?

 J&#257;, vi&#326;a laikam gaida jaunu kume&#316;u,  Birka dom&#257;ja.  Un tad vi&#326;a p&#257;rst&#257;s dot pienu pavisam.

 Un mums atkal b&#363;s j&#257;dzer avota &#363;dens,  Ronja teica.  Un bez maizes mums ar&#299; dr&#299;z b&#363;s j&#257;dz&#299;vo.

Milti, kas Ronjai bija l&#299;dzi no m&#257;j&#257;m, bija beigu&#353;ies. Vi&#326;i bija izcepu&#353;i p&#275;d&#275;jos cietos saus&#257;s maizes ritu&#316;us uz sakars&#275;tajiem akme&#326;iem alas priek&#353;&#257;. V&#275;l al&#257; bija maize, bet dr&#299;z vi&#326;i b&#363;s pavisam bez t&#257;s. Tom&#275;r bad&#257; vi&#326;iem dz&#299;vot nevajadz&#275;s  me&#382;&#257; bija daudz ezeri&#326;u, kas pilni ar ziv&#299;m, ar&#299; me&#382;a putnu te bija, cik uziet. Ja draud&#275;s bads, tad k&#257;du rubeni vai medni jau vi&#326;i ar cilpu alla&#382; var&#275;s notvert. Ronja v&#257;ca &#275;damas z&#257;l&#299;tes un za&#316;&#257;s lapas  to vi&#326;ai bija iem&#257;c&#299;jusi L&#363;vise. Un bija ien&#257;ku&#353;&#257;s me&#382;a zemenes. Sarkanas t&#257;s papilnam sp&#299;d&#275;ja visapk&#257;rt brik&#353;&#326;os; dr&#299;z ar&#299; mellenes b&#363;s gatavas.

 N&#275;, badoties mums nevajadz&#275;s,  Ronja sac&#299;ja.  Bet pirm&#257; diena bez maizes un piena  t&#257; man nepatiks!

Un &#353;&#299; diena pien&#257;ca &#257;tr&#257;k, nek&#257; vi&#326;i bija gaid&#299;ju&#353;i. Zin&#257;ms, Lija vakaros uztic&#299;gi atbild&#275;ja vi&#326;u saucieniem, bet tai vairs nepatika, ka to slauc,  to var&#275;ja man&#299;t. Beidzot Ronja izslauca vairs tikai p&#257;ris l&#257;&#353;u, un ar to Lija grib&#275;ja sac&#299;t, ka nu ir diezgan.

Tad Ronja sa&#326;&#275;ma &#311;&#275;ves galvu rok&#257;s un ieskat&#299;j&#257;s vi&#326;ai ac&#299;s.

 Paldies tev, Lija, par &#353;o te laiku! N&#257;kamvasar tev b&#363;s jauns kumeli&#326;&#353;, vai tu to zini? Un tev atkal b&#363;s piens. Bet to dab&#363;s tavs kume&#316;&#353;, nevis m&#275;s.

Ronja glaud&#299;ja &#311;&#275;vi. Vi&#326;ai grib&#275;j&#257;s tic&#275;t, ka Lija ir sapratusi vi&#326;as v&#257;rdus, un vi&#326;a teica Birk&#257;m:

 Pasaki ar&#299; tu paldies!

Un Birka pateic&#257;s. Ilgi vi&#326;i palika pie &#311;&#275;ves, un, kad vi&#326;i to atst&#257;ja, Lija pan&#257;c&#257;s k&#257;du gabalu l&#299;dzi gai&#353;aj&#257; vasaras vakar&#257;. Bija gandr&#299;z vai t&#257;, it k&#257; vi&#326;a saprastu, ka nu ir beidzies tas br&#299;numainais, ko vi&#326;a bija piedz&#299;vojusi un kas nepavisam nel&#299;dzin&#257;j&#257;s vi&#326;as &#299;stajai savva&#316;as zirga dz&#299;vei. Mazie cilv&#275;ci&#326;i, kas bija rad&#299;ju&#353;i visu &#353;o br&#299;numaino, tagad pos&#257;s no vi&#326;as proj&#257;m, un &#311;&#275;ve br&#299;di st&#257;v&#275;ja un noskat&#299;j&#257;s tiem paka&#316;, l&#299;dz tie nozuda starp egl&#275;m.

Tad Lija atgriez&#257;s sav&#257; bar&#257;.

J&#257;dami vi&#326;i da&#382;reiz vakaros redz&#275;ja &#311;&#275;vi, un, ja vi&#326;i to pasauca v&#257;rd&#257;, Lija par atbildi iezvie- dz&#257;s, bet nekad neatst&#257;ja baru, lai n&#257;ktu pie vi&#326;iem. Savva&#316;as zirgs bija Lija un par m&#257;jas zirgu nekad nek&#316;&#363;s.

Bet Rakaris un Trakulis, ieraudz&#299;ju&#353;i Ronju un Birku, t&#363;da&#316; aulek&#353;oja pretim. Nu vi&#326;i nezin&#257;ja nek&#257; jauk&#257;ka k&#257; vien au&#316;ojot sacensties  katrs ar savu j&#257;tnieku mugur&#257;. Un Ronjai ar Birku bija liels apmierin&#257;jums par saviem garajiem j&#257;jieniem krustu &#353;&#311;&#275;rsu pa me&#382;u.

Bet k&#257;du vakaru vi&#326;iem dzin&#257;s paka&#316; me&#382;on&#299;ga harpija. Zirgi no bail&#275;m bija k&#257; bez atma&#326;as, tie ne&#316;&#257;v&#257;s vairs vad&#299;ties, ne ar&#299; apst&#257;ties. Un Ronjai ar Birku nekas cits neatlika k&#257; l&#275;kt nost un &#316;aut zirgiem skriet. Bez j&#257;tnieka zirgiem nav ko baid&#299;ties. Tie bija cilv&#275;ki, kurus me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas neieredz&#275;ja un grib&#275;ja notvert, nevis me&#382;a dz&#299;vnieki.

Bet Ronjai ar Birku patlaban draud&#275;ja briesmas. P&#257;rbiju&#353;ies vi&#326;i met&#257;s katrs uz savu pusi. Abus divus harpija nevar&#275;ja notvert, bet vi&#326;i zin&#257;ja, ka t&#257; sav&#257; mu&#316;&#311;&#299;b&#257; to m&#275;&#291;in&#257;s. Un tas bija vi&#326;u gl&#257;bi&#326;&#353;. Kam&#275;r harpija dzen&#257;ja Birku, Ronja paguva aizskriet. Gr&#363;t&#257;k bija Birk&#257;m. Bet, kad harpija saniknota l&#363;koj&#257;s, kur palikusi Ronja, un uz &#299;su mirkli Birku aizmirsa, vi&#326;&#353; a&#353;i nosl&#275;p&#257;s aiz p&#257;ris lieliem klints blu&#311;iem. Tur vi&#326;&#353; ilgi s&#275;d&#275;ja un gaid&#299;ja, ka kuru katru br&#299;di harpija vi&#326;u atkal atrad&#299;s.

Ta&#269;u ar me&#382;on&#299;gaj&#257;m harpij&#257;m bija t&#257;: ko vi&#326;as nevar&#275;ja saskat&#299;t, t&#257; nemaz nebija. Nu vairs nebija neviena no cilv&#275;ku dzimtas, kam vi&#326;a var&#275;tu izskr&#257;p&#275;t acis, un vi&#326;a niknum&#257; aizlaid&#257;s uz kalniem, lai pav&#275;st&#299;tu to vis&#257;m sav&#257;m cietsird&#299;gaj&#257;m m&#257;s&#257;m.

Birka redz&#275;ja harpiju noz&#363;dam, un, kad bija dro&#353;s, ka t&#257; neatgriez&#299;sies, vi&#326;&#353; pasauca Ronju. Un Ronja izl&#299;da no savas pasl&#275;ptuves zem egles, un aiz prieka par savu izgl&#257;b&#353;anos abi s&#257;ka dancot. K&#257;da laime, ka nevienu no vi&#326;iem me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas nav saplos&#299;ju&#353;as, nedz ar&#299; aiznesu&#353;as uz kalnu al&#257;m m&#363;&#382;a ieslodz&#299;jum&#257;!

 Matisa me&#382;&#257; nedr&#299;kst baid&#299;ties,  Ronja sac&#299;ja.  Bet, ja tev gar aus&#299;m &#353;v&#299;kstin&#257;s me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas, tad nebaid&#299;ties ir gr&#363;ti.

Rakari un Trakuli nekur neredz&#275;ja, un t&#257;p&#275;c vi&#326;iem vajadz&#275;ja k&#257;j&#257;m iet garo ce&#316;u uz m&#257;j&#257;m, uz L&#257;&#269;alu.

 Bet es varu so&#316;ot kaut visu nakti, ja vien man ir miers no me&#382;on&#299;gaj&#257;m harpij&#257;m,  Birka teica.

Un vi&#326;i g&#257;ja cauri me&#382;am, vi&#326;i tur&#275;ja viens

Otra roku un daudz run&#257;ja  p&#275;c vis&#257;m izbail&#275;m b&#363;dami priec&#299;gi un satraukti. Bija jau s&#257;cis kr&#275;slot, piest&#257;j&#257;s skaists vasaras vakars, un vi&#326;i sprieda, cik gan viss ir br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs pat tad, ja uz pasaules dz&#299;vo me&#382;on&#299;gas harpijas. Cik jauki ir dz&#299;vot me&#382;a br&#299;v&#299;b&#257; tiklab dienu, k&#257; nakti  zem saules, m&#275;ness un zvaigzn&#275;m un gadalaiku mier&#299;gaj&#257; ritum&#257;; pavasar&#299;, kas tikko bija aizg&#257;jis, vasar&#257;, kas bija pa&#353;&#257; plaukum&#257;, un ruden&#299;, kas dr&#299;z n&#257;ks.

 Bet ziemu  Ronja ieteic&#257;s un apklusa.

Vi&#326;a ieraudz&#299;ja rumpain&#299;&#353;us un putu tro&#316;&#316;us,

un pel&#275;kos mo&#353;&#311;u&#316;us, kas trin&#257;s apk&#257;rt un zi&#326;k&#257;r&#299;gi l&#363;r&#275;ja te aiz akme&#326;iem, te aiz egl&#275;m.

 Kr&#275;slas rad&#299;bas,  Ronja sac&#299;ja,  t&#257;s mier&#299;gi p&#257;rlai&#382; ar&#299; ziemu.

Tad vi&#326;a atkal apklusa.

 M&#257;&#353;el, pa&#353;laik ir vasara,  Birka atg&#257;din&#257;ja.

Un Ronja, protams, juta, ka t&#257; tas ir.

 So vasaru gan es patur&#275;&#353;u atmi&#326;&#257;, cik ilgi vien dz&#299;vo&#353;u,  vi&#326;a teica.

Birka pav&#275;r&#257;s visapk&#257;rt kr&#275;slainaj&#257; me&#382;&#257;, un vi&#326;am met&#257;s sav&#257;di ap d&#363;&#353;u, vi&#326;&#353; nesaprata, k&#257;p&#275;c. Nesaprata, ka vieglo smeldzi kr&#363;t&#299;s rada vasaras skaistums un miers, nekas cits.

 So vasaru,  vi&#326;&#353; ierun&#257;j&#257;s un paskat&#299;j&#257;s uz Ronju,  j&#257;, &#353;o vasaru es n&#275;s&#257;&#353;u sev&#299; l&#299;dz m&#363;&#382;a galam, to es zinu.

Tad vi&#326;i p&#257;rn&#257;ca m&#257;j&#257;s  L&#257;&#269;al&#257;. Un uz laukumi&#326;a alas priek&#353;&#257; s&#275;d&#275;ja Mazais Klipens un gaid&#299;ja.



13.Tur s&#275;d&#275;ja Mazais Klipens 

Tur s&#275;d&#275;ja Mazais Klipens  plakanu degunu, pinkainiem matiem un pinkainu b&#257;rdu  t&#257;ds, k&#257;du Ronja vi&#326;u aizvien bija pazinusi. Un pa&#353;laik Ronjai lik&#257;s, ka m&#299;&#316;&#257;ku skatu par &#353;o vi&#326;a nekad nav redz&#275;jusi, un iekliegdam&#257;s met&#257;s tam kl&#257;t.

 Mazo Klipen ak, tas esi tu tu esi atn&#257;cis!

Ronja aiz prieka s&#257;ka stost&#299;ties.

 No &#353;ejienes smuks skats,  Mazais Klipens sac&#299;ja.  Te jau var redz&#275;t upi un me&#382;u!

Ronja iesm&#275;j&#257;s.

 J&#257;, var redz&#275;t upi un me&#382;u! Vai t&#257;p&#275;c tu esi atn&#257;cis?

 N&#275;, L&#363;vise ats&#363;t&#299;ja mani ar maizi,  Mazais Klipens teica. Un, attais&#299;jis savu &#257;das tarbu, vi&#326;&#353; iz&#326;&#275;ma piecus lielus maizes ritu&#316;us.

Tad Ronja no jauna iekliedz&#257;s:

 Birk, vai tu redzi! Maize! Mums ir maize!

Ronja pa&#326;&#275;ma maizi un pielika to pie mutes, un,

ieelpojot maizes smar&#382;u, vi&#326;ai saries&#257;s asaras ac&#299;s.

 L&#363;vises maize! Es biju piemirsusi, ka uz pasaules var b&#363;t kaut kas tik br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs.

Un Ronja lauza lielus kumosus un st&#363;&#311;&#275;ja tos mut&#275;. Vi&#326;a grib&#275;ja iedot ar&#299; Birk&#257;m, bet tas st&#257;v&#275;ja satumsu&#353;u skatienu, nerun&#299;gs un, maizi nepa&#326;&#275;mis, nozuda al&#257;.

 J&#257;, p&#275;c L&#363;vises dom&#257;m, tev ap &#353;o laiku jau vajadz&#275;tu pietr&#363;kt maizes,  Mazais Klipens st&#257;st&#299;ja.

Ronja ko&#353;&#316;&#257;ja maizi  tai bija tik debe&#353;&#311;&#299;ga gar&#353;a, ka vi&#326;a sailgoj&#257;s p&#275;c L&#363;vises. Bet nu vi&#326;ai vajadz&#275;ja pajaut&#257;t Mazajam Klipenam:

 K&#257; L&#363;vise zina, ka es esmu L&#257;&#269;al&#257;?

Mazais Klipens iespurdz&#257;s.

 Tu ta&#269;u nedom&#257;, ka tava m&#257;te ir mu&#316;&#311;e? Kur gan citur lai tu b&#363;tu?

Klipens dom&#299;gs skat&#299;j&#257;s uz Ronju. Tur nu s&#275;d&#275;ja vi&#326;u Ronja, vi&#326;u skaist&#257;, maz&#257; Ronja, un tikai bak&#257;ja iek&#353;&#257; maizi, it k&#257; tas b&#363;tu viss, ko tai vajadz&#275;tu no dz&#299;ves. Nu vi&#326;am j&#257;izteic savs sak&#257;mais, tam j&#257;notiek izman&#299;gi  t&#257; L&#363;vise tika pie- sac&#299;jusi, un vi&#326;u p&#257;r&#326;&#275;ma &#353;ausmas. Jo diez cik izman&#299;gs Mazais Klipens nebija.

 Paklau, Ronja,  vi&#326;&#353; piesardz&#299;gi s&#257;ka.  Vai tu dr&#299;z nen&#257;ksi m&#257;j&#257;s?

Al&#257; kaut kas ier&#363;c&#257;s. Tur bija k&#257;ds, kas klaus&#299;j&#257;s un grib&#275;ja, lai Ronja to zina.

Bet Ronjai pa&#353;laik r&#363;p&#275;ja tikai Mazais Klipens.

Tik daudz ko vi&#326;a grib&#275;ja tam pajaut&#257;t, tik daudz ko vi&#326;a ilgoj&#257;s uzzin&#257;t. Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja blakus Ronjai, bet, kad vajadz&#275;ja jaut&#257;t, tad bija saj&#363;ta, ka vi&#326;a nesp&#275;ja uz to paskat&#299;ties. Ronja skat&#299;j&#257;s p&#257;ri upei un me&#382;iem un jaut&#257;ja klusi, tik klusi, ka Mazais Klipens tik tikko sadzird&#275;ja:

 K&#257; pa&#353;laik kl&#257;jas Matisa pil&#299;?

Un Mazais Klipens pateica, k&#257; tas bija &#299;sten&#299;b&#257;:

 B&#275;d&#299;gi pa&#353;laik ir Matisa pil&#299;. N&#257;c m&#257;j&#257;s, Ronja!

Ronja skat&#299;j&#257;s p&#257;ri upei un me&#382;iem.

 Vai L&#363;vise tevi s&#363;t&#299;ja, lai to pasac&#299;tu?

Mazais Klipens pam&#257;ja ar galvu.

 J&#257;! Bez tevis ir tik smagi, Ronja. Visi gaida, ka tu atgriez&#299;sies m&#257;j&#257;s.

Ronja skat&#299;j&#257;s p&#257;ri upei un me&#382;iem un klusu jaut&#257;ja:

 Matiss? Vai ar&#299; vi&#326;&#353; gaida, ka es n&#257;k&#353;u m&#257;j&#257;s?

Mazais Klipens nolam&#257;j&#257;s.

 Tas s&#257;tana bestija! Kas zina, ko vi&#326;&#353; dom&#257; un ko gaida!

Br&#299;di vald&#299;ja klusums, tad Ronja iepras&#299;j&#257;s:

 Vai vi&#326;&#353; k&#257;dreiz run&#257; par mani?

Mazais Klipens sagroz&#299;j&#257;s, nu vajadz&#275;ja b&#363;t izman&#299;gam, t&#257;lab vi&#326;&#353; klus&#275;ja.

 Saki vien, k&#257; ir,  Ronja mudin&#257;ja.  Vai Matiss nekad nemin manu v&#257;rdu?

 N&#275;&#275;,  Mazais Klipens negrib&#299;gi novilka.

 Un, vi&#326;am dzirdot, to nedr&#299;kst dar&#299;t ar&#299; neviens cits.

Ka tevi jupis, nu vi&#326;&#353; bija izteicis to, par ko L&#363;vise bija piekodin&#257;jusi klus&#275;t; j&#257;, tas gan bija izman&#299;gi!

Vi&#326;&#353; l&#363;dzo&#353;i skat&#299;j&#257;s Ronj&#257;.

 M&#299;&#316;o draudzi&#326;, viss b&#363;s labi, tu tikai n&#257;c m&#257;j&#257;s!

Ronja purin&#257;ja galvu.

 Es neie&#353;u m&#257;j&#257;s! Tik ilgi neie&#353;u, kam&#275;r neb&#363;&#353;u Matisa b&#275;rns. To tu vi&#326;am aiznes sveiciena viet&#257; t&#257;, lai sadreb Matisa pils.

 Lielais paldies,  Mazais Klipens atteica. T&#257;du sveicienu pat Plikpauris P&#275;rs neuzdro&#353;in&#257;sies nodot.

Plikpauris P&#275;rs, starp citu, pa&#353;laik esot t&#257;ds sakrities, st&#257;st&#299;ja Mazais Klipens. Un k&#257;p&#275;c lai vi&#326;&#353; t&#257;ds neb&#363;tu, kad viss jau t&#257; ir nel&#257;dz&#299;gi? Matiss m&#363;&#382;dien tikai lam&#257;jas un &#257;rd&#257;s, nekas vi&#326;am vairs nav pa pr&#257;tam, un ar&#299; laup&#299;&#353;ana vedas &#269;&#257;- biski. Viss me&#382;s mud&#382; no kareivjiem, tie jau ir sa&#326;&#275;mu&#353;i ciet Pelji un nos&#275;din&#257;ju&#353;i pie maizes un &#363;dens k&#257;d&#257; no fogta cietuma kambariem. Tur s&#275;&#382; ar&#299; divi Borkas v&#299;ri, un fogts esot zv&#275;r&#275;jis  t&#257; run&#257;ja  ka gada laik&#257; visi Matisa me&#382;a laup&#299;t&#257;ji tik&#353;ot notverti un sa&#326;em&#353;ot savu peln&#299;to sodu. Ko tas var&#275;tu noz&#299;m&#275;t, br&#299;n&#299;j&#257;s Mazais Klipens, varb&#363;t n&#257;vi?

 Vai vi&#326;&#353; tagad nemaz nesmejas?  Ronja vaic&#257;ja.

Mazais Klipens izskat&#299;j&#257;s izbr&#299;n&#299;jies.

 Kur&#353;? Vai fogts?

 Es run&#257;ju par Matisu,  Ronja sac&#299;ja.

Un Mazais Klipens apgalvoja, ka neviens neesot dzird&#275;jis Matisu smejamies kop&#353; t&#257; r&#299;ta, kad vi&#326;a acu priek&#353;&#257; Ronja p&#257;rl&#275;ca p&#257;ri Elles r&#299;klei.

Mazajam Klipenam vajadz&#275;ja doties ce&#316;&#257;, iekams nav p&#257;r&#257;k satumsis. Nu vi&#326;am j&#257;iet uz m&#257;j&#257;m, un vi&#326;&#353; noskurin&#257;j&#257;s par to, kas vi&#326;am b&#363;s j&#257;saka L&#363;visei. T&#257;d&#275;&#316; vi&#326;&#353; m&#275;&#291;in&#257;ja no jauna.

 Ronja, n&#257;c m&#257;j&#257;s! N&#257;c gan! Tev j&#257;n&#257;k m&#257;j&#257;s!

Ronja purin&#257;ja galvu, sac&#299;dama:

 Aiznes L&#363;visei labas dienas un pasaki simtu paldies par maizi!

Mazais Klipens a&#353;i ieb&#257;za roku &#257;das tarb&#257;.

 Pasarg dievs, man ta&#269;u bija tev j&#257;nodod ar&#299; s&#257;ls maisi&#326;&#353;! Ja p&#257;rnestu to m&#257;j&#257;s, tad gan kristu ne&#382;&#275;last&#299;b&#257;.

Ronja pa&#326;&#275;ma maisi&#326;u.

 Man ir m&#257;te, kas par visu dom&#257;! Vi&#326;a zina, kas vajadz&#299;gs, lai var&#275;tu izdz&#299;vot. Bet k&#257; vi&#326;a zin&#257;ja, ka mums paliku&#353;i vairs tikai p&#257;ris s&#257;ls- graudi?

 Laikam jau m&#257;tes to j&#363;t,  dom&#257;ja Mazais Klipens.  Ja vi&#326;u b&#275;rnam s&#257;k pietr&#363;kt kaut k&#257; vajadz&#299;ga.

 To j&#363;t tikai t&#257;da m&#257;te k&#257; L&#363;vise,  Ronja sac&#299;ja.

Ilgi vi&#326;a st&#257;v&#275;ja un skat&#299;j&#257;s, k&#257; Mazais Klipens aiziet; redz&#275;ja, cik veikli tas liek k&#257;jas pa &#353;auro taku gar kalna sienu, un tikai tad, kad tas bija nozudis skatienam, Ronja ieg&#257;ja al&#257;.

 Ak t&#257;, tu neg&#257;ji vis vi&#326;am l&#299;dzi uz m&#257;j&#257;m pie t&#275;va,  Birka teica. Vi&#326;&#353; jau bija apg&#363;lies sav&#257; eg&#316;u zaru gult&#257;. Tums&#257; Ronja nevar&#275;ja Birku saskat&#299;t, bet sac&#299;to vi&#326;a dzird&#275;ja, un ar to pietika, lai vi&#326;u saniknotu.

 Man nav t&#275;va,  vi&#326;a teica.  Un, ja tu nepiesarg&#257;sies, tad varu palikt ar&#299; bez br&#257;&#316;a!

 Piedod, m&#257;&#353;el, ja esmu netaisns,  Birka sac&#299;ja.  Bet es ta&#269;u zinu, par ko tu da&#382;k&#257;rt dom&#257;, te staig&#257;dama.

 J&#257;,  no tumsas atbild&#275;ja Ronja,  te staig&#257;dama, es dom&#257;ju, ka vienpadsmit ziemas esmu dz&#299;vojusi pasaul&#275;, bet divpadsmitaj&#257; man b&#363;s j&#257;mirst. Bet es tik &#316;oti gribu palikt dz&#299;vot uz zemes. Ja vien tu sp&#275;j to saprast!

 Aizmirsti savas ziemas,  Birka m&#257;c&#299;ja.  Pa&#353;laik ir vasara!

Un bija vasara. Jo dienas jo vair&#257;k juta vasaru  dzidr&#257;ku, silt&#257;ku vi&#326;i pat atmin&#275;ties nesp&#275;ja. Ik dienas pusdienas tveic&#275; vi&#326;i peld&#275;j&#257;s aukstaj&#257; upes &#363;den&#299;. K&#257; upes &#363;dri vi&#326;i peld&#275;ja un nira, un &#316;&#257;va straumei sevi nest, l&#299;dz Gl&#363;pag&#257;zas sp&#275;c&#299;g&#257; duno&#326;a v&#275;st&#299;ja, ka nu vi&#326;i ir b&#299;stami tuvu. Gl&#363;- pag&#257;z&#257;  tur p&#257;r varenu klints radzi savas &#363;dens masas g&#257;za strauj&#257; kalnu upe, un, kam bija d&#257;rga dz&#299;v&#299;ba, tas ne&#316;&#257;v&#257;s &#353;&#257;d&#257;m straum&#275;m.

Ronja un Birka zin&#257;ja, kad briesmas bija pavisam tuvu.

 Kol&#299;dz ieraugu pirmo Gl&#363;pas blu&#311;i par&#257;d&#257;mies no &#363;dens,  Ronja st&#257;st&#299;ja,  tad zinu, ka nu ir briesmas kl&#257;t.

Gl&#363;pas blu&#311;is  tas bija liels akmens gabals pa&#353;&#257; upes vid&#363; nedaudz aug&#353;pus g&#257;z&#257;s. Ronjai ar Birku t&#257; bija br&#299;din&#257;juma z&#299;me. Nu vajadz&#275;ja doties uz krastu, un tas bija gr&#363;ti un moko&#353;i. P&#275;c tam vi&#326;i, aizelsu&#353;ies un nosalu&#353;i zili, gul&#275;ja krast&#257; un &#316;&#257;va saules stariem sevi sasild&#299;t, kam&#275;r pa&#353;i zi&#326;k&#257;r&#299;gi v&#275;roja &#363;drus, kuri upmal&#257; nenogurdami peld&#275;ja un nira.

Kad pret vakaru palika v&#275;s&#257;ks, vi&#326;i dev&#257;s uz me&#382;u j&#257;t. K&#257;du laiku Rakaris ar Trakuli bija tur&#275;ju&#353;ies atstatu. Harpija, vaj&#257;dama zirgus, bija tos iebaid&#299;jusi, t&#257;p&#275;c tie baid&#299;j&#257;s ar&#299; no t&#257;diem, kas s&#275;d&#275;ja zirgu mugur&#257;s. Labi ilgi zirgi bija sl&#275;pu&#353;ies. Bet nu laikam bija visu aizmirsu&#353;i, un tie au&#316;oja &#353;urp un labpr&#257;t grib&#275;ja atkal skrieties. Ronja ar Birku &#316;&#257;va tiem izskrieties, cik vien t&#299;k, un p&#275;c tam l&#275;n&#257;m un ilgi j&#257;ja pa savu me&#382;u.

 &#352;&#257;di r&#275;ni vasaras vakari ir k&#257; rad&#299;ti j&#257;&#353;anai,  Ronja teica. Un dom&#257;ja: K&#257;p&#275;c me&#382;&#257; aizvien nevar b&#363;t vasara? Un k&#257;p&#275;c es nevaru b&#363;t priec&#299;ga?

Vi&#326;a ta&#269;u m&#299;l&#275;ja savu me&#382;u ar visu, kas tur m&#257;joja. Visus kokus, visus ezeri&#326;us un me&#382;ezerus, un strautus, kam vi&#326;i j&#257;ja gar&#257;m, visus s&#363;nainos kaln&#257;jus, visas zeme&#326;u lauc&#299;tes un melle&#326;u vietas, visas pu&#311;es, visus dz&#299;vniekus un putnus vi&#326;a m&#299;l&#275;ja  k&#257;p&#275;c gan da&#382;reiz bija tik skum&#299;gi, un k&#257;p&#275;c reiz j&#257;n&#257;k ziemai?

 Par ko tu dom&#257;, m&#257;&#353;el?  Birka jaut&#257;ja.

 Es dom&#257;ju par to, ka zem t&#257; milz&#299;g&#257; akmens dz&#299;vo putu tro&#316;&#316;i,  Ronja teica.  Es tos redz&#275;ju tur pavasar&#299; dejojam. Un putu tro&#316;&#316;i un rumpain&#299;&#353;i man pat&#299;k, bet nevis pal&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i un me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas, to tu t&#257;pat labi zini!

 Kuram gan tie pat&#299;k,  Birka atteica.

Tagad sakr&#275;sloja &#257;tr&#257;k. Gai&#353;o nak&#353;u laiks bija pag&#257;jis. Vakar&#257; vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pie savas uguns un redz&#275;ja pie debes&#299;m uzdzirkstam b&#257;las zvaigznes. Un, jo dzi&#316;&#257;ka k&#316;uva kr&#275;sla, jo vair&#257;k un vair&#257;k zvaig&#382;&#326;u iedeg&#257;s  dzidras un spo&#382;as t&#257;s apsp&#299;d&#275;ja me&#382;u. V&#275;l t&#257;s bija vasaras debesis, bet Ronja zin&#257;ja, ko zvaigznes grib&#275;ja v&#275;st&#299;t: Dr&#299;z b&#363;s rudens!

 J&#257;, me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas es ien&#299;stu,  vi&#326;a ieteic&#257;s.  Un sav&#257;di, ka mums tik ilgi bijis no t&#257;m miers. T&#257;s laikam nezina, ka m&#275;s dz&#299;vojam L&#257;&#269;al&#257;.

 Tas ir vien&#299;gi t&#257;d&#275;&#316;, ka harpij&#257;m ir pa&#353;&#257;m savas alas kaln&#257; vi&#326;pus me&#382;a un nevis upmal&#257;,  Birka skaidroja.  Var jau ar&#299; b&#363;t, ka pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i reizi par vis&#257;m reiz&#275;m b&#363;s tur&#275;ju&#353;i mutes, cit&#257;di mums jau sen harpijas b&#363;tu uzklupu&#353;as.

Ronja notr&#299;s&#275;ja.

 Par to nav v&#275;rts run&#257;t,  vi&#326;a sac&#299;ja.  Ka v&#275;l neatm&#257;n&#257;m t&#257;s &#353;urp.

Satumsa nakts. Un uzausa r&#299;ts, iest&#257;j&#257;s jauna, silta diena, un vi&#326;i peld&#275;j&#257;s k&#257; parasti.

Tad atlidoja me&#382;on&#299;g&#257;s harpijas. Nevis viena vai divas, bet daudzas  liels, ne&#382;&#275;l&#299;gs bars. Piepe&#353;i visa padebess bija pilna harpij&#257;m. T&#257;s laidel&#275;j&#257;s virs upes un b&#316;aust&#299;j&#257;s, un klaig&#257;ja.

 Ho, ho! Mazi skaisti cilv&#275;ci&#326;i &#363;den&#299;! Nu tik asinis pl&#363;d&#299;s, ho, ho!

 Nirsti, Ronja!  Birka uzsauca. Un vi&#326;i nira un peld&#275;ja zem &#363;dens, l&#299;dz vajadz&#275;ja ievilkt gaisu, lai nenosl&#257;ptu. Un, ieraudz&#299;ju&#353;i, ka debesis aptum&#353;o arvien jauni un jauni harpiju bari, vi&#326;i saprata, ka nu vairs nav gl&#257;bi&#326;a. &#352;oreiz vi&#326;iem neizb&#275;gt.

Harpijas par&#363;p&#275;sies, lai man vairs nevajadz&#275;tu raiz&#275;ties par ziemu, Ronja ar r&#363;gtumu nodom&#257;ja, izdzirdusi kliedzienus, kas netais&#299;j&#257;s rimties.

 Mazi skaisti cilv&#275;ci&#326;i &#363;den&#299;, nu tik m&#275;s pl&#275;s&#299;sim, nu tik asinis pl&#363;d&#299;s, ho, ho!

Bet, pirms harpijas dev&#257;s uzbrukum&#257;, t&#257;m patika baid&#299;t un moc&#299;t. Dr&#299;z vien t&#257;s pl&#275;s&#299;s un nogalin&#257;s, bet tikpat uzjautrino&#353;i t&#257;m lik&#257;s lidin&#257;ties ri&#326;&#311;&#299; un klaigal&#275;t, un iebaid&#299;t. Gaidot uz lielharpijas pav&#275;li, kas noz&#299;m&#275;tu: Nu ir laiks! Un lielharpija, visme&#382;on&#299;g&#257;k&#257; un ne&#382;&#275;l&#299;g&#257;k&#257; no vis&#257;m, platiem v&#275;zieniem laid&#257;s p&#257;r upi  ho, ho, vi&#326;ai nekur nevajadz&#275;ja steigties! Bet pagaidiet tikai, dr&#299;z vi&#326;a pati pirm&#257; iecirt&#299;s nagus vien&#257; no tiem, kas tur spirin&#257;s pa &#363;deni. Vai lai &#326;em to ar melnajiem matiem, vai? To ar sarkanajiem matiem vi&#326;a nekur neman&#299;ja, bet gan jau vi&#326;&#353; atkal iznirs, ho, ho, tad vi&#326;u sagaid&#299;s daudzi asi nagi, ho, ho!

Ronja ienira un, ievelkot gaisu, atkal par&#257;d&#299;j&#257;s virs &#363;dens. Vi&#326;as acis mekl&#275;ja  kur ir Birka? Vi&#326;a to neredz&#275;ja, nekur neredz&#275;ja, un Ronja izmisum&#257; ievaid&#275;j&#257;s. Kur vi&#326;&#353; ir: vai nosl&#299;cis? Vai Birka b&#363;tu atst&#257;jis Ronju vienu ar harpij&#257;m?

 Birk!  vi&#326;a izbail&#275;s iekliedz&#257;s.  Birk, kur tu esi?

Te lielharpija br&#275;kdama laid&#257;s lej&#257; uz Ronju, un vi&#326;a steidz&#299;gi aizv&#275;ra acis Birk, manu br&#257;li, k&#257; tu var&#275;ji atst&#257;t mani vienu visbriem&#299;g&#257;kaj&#257; un gr&#363;t&#257;kaj&#257; br&#299;d&#299;?

 Ho, ho,  harpija klaig&#257;ja,  nu asinis pl&#363;d&#299;s!  Bet v&#275;l mazliet t&#257; grib&#275;ja pagaid&#299;t, tikai mazliet un tad  Ho, ho!

Vi&#326;a apmeta jaunu l&#299;kumu virs upes. Un piepe&#353;i Ronja izdzirda Birkas balsi.

 Ronja, n&#257;c &#257;tri!

Pa straumi peld&#275;ja v&#275;tras nog&#257;zts b&#275;rzs ar za&#316;&#257;m lap&#257;m galotn&#275;, un pie t&#257; cie&#353;i tur&#275;j&#257;s Birka. Ronja redz&#275;ja vi&#326;a galvu tik tikko pace&#316;amies virs &#363;dens; bet tur vi&#326;&#353; bija  Birka nebija Ronju atst&#257;jis, ai, k&#257;ds mierin&#257;jums!

Bet, ja Ronja tagad nepasteigsies, tad straume aizraus Birku, un vi&#326;&#353; vairs neb&#363;s sasniedzams. Ronja l&#299;dz pagurumam nira un peld&#275;ja un tad bija pie Birkas. Vi&#326;&#353; pastiepa roku un pievilka Ronju sev kl&#257;t, un tur nu vi&#326;i kar&#257;j&#257;s pie viena zara, cik labi vien iesp&#275;jams, pasl&#275;pti zem b&#275;rza lapotnes.

 Paklau, Birk,  Ronja elsoja,  es dom&#257;ju, ka tu esi nosl&#299;cis.

 V&#275;l neesmu,  Birka sac&#299;ja.  Bet daudz netr&#363;ka! Vai dzirdi Gl&#363;pag&#257;zu?

Un Ronja izdzirda varen&#257; &#363;dens &#353;&#326;&#257;ko&#326;u  t&#257; bija Gl&#363;pag&#257;zas balss. Straume pa&#353;laik nesa vi&#326;us uz t&#257;s dzi&#316;umiem, vi&#326;i jau bija p&#257;rlieku tuvu  to Ronja zin&#257;ja, to vi&#326;a redz&#275;ja. Un pieauga &#257;trums, ar&#299; duno&#326;a. Nu var&#275;ja just, cik nepiel&#363;dzami g&#257;za velk vi&#326;us pie sevis. Dr&#299;z, dr&#299;z vi&#326;us iesvied&#299;s &#353;ai braucien&#257;, p&#275;d&#275;j&#257;  taj&#257;, ko

brauc tikai vienu reizi.

Un tad Ronja grib&#275;ja b&#363;t tuvu Birk&#257;m. Vi&#326;a piek&#316;&#257;v&#257;s cie&#353;i pie Birka un zin&#257;ja, ka vi&#326;&#353; j&#363;t to pa&#353;u: Lab&#257;k Gl&#363;pag&#257;za nek&#257; harpijas!

Birka aplika roku ap Ronjas pleciem. Lai notikt^ kas notikdams, vi&#326;i b&#363;s kop&#257;  m&#257;sa un br&#257;lis , nu vi&#326;us nekas vairs ne&#353;&#311;irs.

Bet harpijas saniknotas mekl&#275;ja. Kur paliku&#353;i mazie cilv&#275;ci&#326;i? Nu jau bija laiks pl&#275;st, k&#257;p&#275;c vairs nav mazo cilv&#275;ci&#326;u?

Tur bija tikai koks ar lapotu galotni, ko straume &#382;igli nesa pa upi. To, kas sl&#275;p&#257;s zem za&#316;ajiem zariem, to harpijas neredz&#275;ja, un p&#257;rskaitu&#353;&#257;s t&#257;s laidel&#275;j&#257;s ri&#326;&#311;&#299; un tikai mekl&#275;ja un mekl&#275;ja.

Bet Ronja ar Birku jau bija t&#257;lu prom un vairs nedzird&#275;ja kliedzienus. Vi&#326;i dzird&#275;ja vien&#299;gi duno&#326;u, kas pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;, un zin&#257;ja, ka nu beigas ir tuvu.

 M&#257;&#353;el,  Birka sac&#299;ja.

To Ronja nedzird&#275;ja, bet nolas&#299;ja no Birkas l&#363;p&#257;m. Un, lai gan neviens no vi&#326;iem nevar&#275;ja sadzird&#275;t ne v&#257;rda, vi&#326;i run&#257;j&#257;s viens ar otru. Par to, kas j&#257;pasaka, iekams nav par v&#275;lu. Un cik labi ir m&#299;l&#275;t k&#257;du tik stipri, ka nevajag baid&#299;ties pat no visgr&#363;t&#257;k&#257;,  par to vi&#326;i run&#257;j&#257;s,  lai gan neviens no vi&#326;iem nedzird&#275;ja ne v&#257;rda.

Bet p&#275;c tam vi&#326;i vairs nerun&#257;ja. Tikai, aizv&#275;ru&#353;i acis, cie&#353;i tur&#275;ja viens otru.

Te piepe&#353;i n&#257;ca sp&#275;c&#299;gs gr&#363;diens, kas lika vi&#326;iem atmosties. B&#275;rzs bija uzskr&#275;jis virs&#363; Gl&#363;pas blu&#311;im. Atsities pret to, b&#275;rzs pagriez&#257;s ri&#326;&#311;&#299;. Tas main&#299;ja virzienu, un, iekams straume v&#275;l nebija to pasp&#275;jusi uztvert, tas jau bija aizsl&#299;d&#275;jis labu gabalu uz upmalas pusi.

 Ronja, pam&#275;&#291;in&#257;sim!  Birka uzsauca.

Vi&#326;&#353; atr&#257;va Ronju nost no zara, pie kura t&#257; cie&#353;i

tur&#275;j&#257;s. Un t&#363;da&#316; vi&#326;us satv&#275;ra putojo&#353;ais mutulis. Nu vajadz&#275;ja c&#299;n&#299;ties katram par sevi, vajadz&#275;ja sisties uz dz&#299;v&#299;bu un n&#257;vi pret ne&#382;&#275;l&#299;go straumi, kas no visa sp&#275;ka grib&#275;ja ieraut vi&#326;us Gl&#363;pag&#257;z&#257;. Tik tuvu vi&#326;i var&#275;ja saskat&#299;t krasta mier&#299;go &#363;deni. Tik tuvu un tom&#275;r p&#257;r&#257;k t&#257;lu.

Gl&#363;pag&#257;za beig&#257;s uzvar&#275;s, Ronja dom&#257;ja. Vi&#326;a vairs nejaud&#257;ja. Nu vi&#326;a grib&#275;ja padoties, tikai nogrimt, &#316;aut, lai straume ar vi&#326;u paz&#363;d Gl&#363;pag&#257;z&#257;.

Bet vi&#326;ai priek&#353;&#257; bija Birka. Vi&#326;&#353; pagrieza galvu un atskat&#299;j&#257;s. Reizi pa reizei Birka pagriez&#257;s pret vi&#326;u, un Ronja no jauna m&#275;&#291;in&#257;ja. M&#275;&#291;in&#257;ja un m&#275;&#291;in&#257;ja. L&#299;dz vairs nesp&#275;ja.

Bet tad jau vi&#326;a bija mier&#299;g&#257;kos &#363;de&#326;os un Birka vilka Ronju sev l&#299;dzi uz krastu. P&#275;c tam ar&#299; vi&#326;&#353; vairs nejaud&#257;ja.

 Bet mums j&#257;var tev j&#257;var,  Birka elsoja.

Un p&#275;d&#275;jiem sp&#275;kiem, izmisu&#353;i vi&#326;i iztraus&#257;s krast&#257;. Tur saules siltum&#257; vi&#326;i uz vietas aizmiga un pat nezin&#257;ja, ka bija izgl&#257;bu&#353;ies.

Ne &#257;tr&#257;k k&#257; ap saules rietu vi&#326;i non&#257;ca m&#257;j&#257;s, L&#257;&#269;al&#257;. Un tur uz laukumi&#326;a alas priek&#353;&#257; s&#275;d&#275;ja un gaid&#299;ja L&#363;vise.

 ans b&#275;rns,  sac&#299;ja L&#363;vise.  K&#257;di tev slapji mati! Vai tu biji peld&#275;ties?

Ronja r&#257;mi st&#257;v&#275;ja un l&#363;koj&#257;s uz savu m&#257;ti. Tur vi&#326;a s&#275;d&#275;ja, atbalst&#299;jusies pret kalna sienu, stipra un dro&#353;a k&#257; pati klints. Ar m&#299;lest&#299;bu Ronja skat&#299;j&#257;s uz m&#257;ti un v&#275;l&#275;j&#257;s, kaut vi&#326;a b&#363;tu atn&#257;kusi k&#257;du citu reizi. Vienalga kad, tikai ne pa&#353;laik! Pa&#353;laik Ronja grib&#275;ja b&#363;t vienatn&#275; ar Birku. Lik&#257;s, it k&#257; vi&#326;as dv&#275;sele v&#275;l liesmotu p&#275;c visa ne&#382;&#275;l&#299;g&#257; un baism&#257;; ai, kaut Ronja var&#275;tu mier&#299;gi parun&#257;ties ar Birku un kop&#257; ar vi&#326;u priec&#257;ties par to, ka vini ir dz&#299;vi!



14.Bet pa&#353;laik tur s&#275;d&#275;ja L&#363;vise

Bet pa&#353;laik tur s&#275;d&#275;ja L&#363;vise, vi&#326;as m&#299;&#316;&#257; L&#363;vise, kuru Ronja tik ilgi nebija redz&#275;jusi, nevar&#275;ja ta&#269;u vi&#326;as m&#257;te justies k&#257; nel&#363;gts ciemi&#326;&#353;!

Ronja uzsmaid&#299;ja vi&#326;ai.

 J&#257;, m&#275;s bij&#257;m peld&#275;ties. Birka un es!

Birka! Un Ronja ieraudz&#299;ja, ka Birka jau tais&#257;s iet iek&#353;&#257; al&#257;, un to vi&#326;a negrib&#275;ja pie&#316;aut. Tas nedr&#299;kst&#275;ja notikt. Ronja pieskr&#275;ja pie Birkas un klusu jaut&#257;ja:

 Vai tu nen&#257;ksi apsveicin&#257;ties ar manu m&#257;ti?

Birka aukstu pav&#275;r&#257;s Ronj&#257;.

 Ar neaicin&#257;tiem ciemi&#326;iem nesasveicin&#257;s, to man m&#257;te iem&#257;c&#299;ja, mani v&#275;l pie kr&#363;ts nesdama!

Ronja aizsvil&#257;s. Dar&#299;ja s&#257;pes tas, ka vajadz&#275;ja b&#363;t tik me&#382;on&#299;gi niknai un tik me&#382;on&#299;gi izmisu&#353;ai. Tur st&#257;v&#275;ja vi&#326;&#353;, Birka, un ledusaukst&#257;m ac&#299;m skat&#299;j&#257;s uz Ronju; tas pats Birka, kam Ronja tikko bija bijusi tik tuvu un grib&#275;jusi sekot pat Gl&#363;pa- g&#257;z&#257;. Nu Birka vi&#326;u piev&#299;la un k&#316;uva par sve&#353;inieku, ai, k&#257; vi&#326;a neieredz&#275;ja Birku par to; nekad Ronja nebija jutusi t&#257;du niknumu! Ja t&#257; padom&#257;, tad vi&#326;a neieredz&#275;ja ne tikai Birku. Ronja neieredz&#275;ja visu  itin visu un visus, kas vi&#326;u plos&#299;ja un moc&#299;ja t&#257;, ka vi&#326;a vai pu&#353;u pl&#299;sa,  Birku un L&#363;visi, un Matisu, un harpijas, un L&#257;&#269;alu, un me&#382;u, un vasaru, un ziemu, un to Undisi, kas bija m&#257;c&#299;jusi Birk&#257;m mu&#316;&#311;&#299;bas, kad vi&#326;&#353; v&#275;l bija kr&#363;ts b&#275;rns, un t&#257;s neliet&#299;g&#257;s harpijas n&#275;, lai paliek, ar harpij&#257;m jau vi&#326;a vienreiz bija izr&#275;&#311;in&#257;jusies! Tom&#275;r v&#275;l daudz ko vi&#326;a neieredz&#275;ja tik stipri, ka vai kliegt var&#275;ja, pat ja vi&#326;a bija piemirsusi, kas tas bija, bet kliegt vi&#326;ai grib&#275;j&#257;s un t&#257;, lai p&#257;r&#353;&#311;&#275;l&#257;s kalni! 

N&#275;, Ronja nekliedza. Tikai no&#353;&#326;&#257;c&#257;s uz Birku, iekams vi&#326;&#353; iel&#299;da al&#257;:

 &#381;&#275;l, ka m&#257;te neiem&#257;c&#299;ja tev ar&#299; drusku uzve&#353;anos. Kam&#275;r vi&#326;ai bija t&#257;da izdev&#299;ba.

Ronja aizg&#257;ja atpaka&#316; pie L&#363;vises un s&#257;ka skaidrot. Birka esot noguris, vi&#326;a sac&#299;ja, tad apklusa. Vi&#326;a nosl&#299;ga uz akmens blakus savai m&#257;tei un, pasl&#275;pusi seju L&#363;vises kl&#275;p&#299;, raud&#257;ja  ne jau t&#257;, lai p&#257;r&#353;&#311;&#275;l&#257;s kalni, bet klusi un nedzirdami.

 Tu zini, k&#257;d&#275;&#316; esmu atn&#257;kusi,  L&#363;vise teica, un Ronja raud&#257;dama murmin&#257;ja:

 Ne jau nu t&#257;p&#275;c, lai iedotu man maizi?

 N&#275;,  L&#363;vise atteica, noglaudusi Ronjai galvu,  maizi tu dab&#363;si, kad p&#257;rn&#257;ksi m&#257;j&#257;s.

Ronja ie&#353;&#326;ukst&#275;j&#257;s.

 Es vairs neie&#353;u m&#257;j&#257;s.

 J&#257;, tad tas beigsies ar to, ka Matiss iel&#275;ks up&#275;,  L&#363;vise mier&#299;gi sac&#299;ja.

Ronja pac&#275;la galvu.

 Vai vi&#326;&#353; iel&#275;ks up&#275; manis d&#275;&#316;? Vi&#326;&#353; ta&#269;u nemin pat manu v&#257;rdu!

 Nomod&#257; ne,  L&#363;vise turpin&#257;ja,  Bet ik nakti vi&#326;&#353; pa miegam raud un sauc tevi.

 K&#257; tu to zini?  Ronja jaut&#257;ja.  Vai vi&#326;&#353; atkal gu&#316; tav&#257; gult&#257;? Vai vi&#326;&#353; vairs negu&#316; pie Plikpaura P&#275;ra?

 N&#275;,  L&#363;vise atteica.  Plikpauris P&#275;rs vairs nesp&#275;ja ar vi&#326;u iztur&#275;t. Un ar&#299; es tik tikko sp&#275;ju. Bet k&#257;da jau vi&#326;am vajag, kad kl&#257;jas tik &#316;auni.

Vi&#326;a ilgi klus&#275;ja. Tad sac&#299;ja:

 Redzi, Ronja, ir smagi noskat&#299;ties tik necilv&#275;c&#299;g&#257;s mok&#257;s.

Ronja juta, ka nupat tas izlauz&#299;sies  tas kliedziens, kam vajadz&#275;ja p&#257;r&#353;&#311;elt kalnus. Bet vi&#326;a sakoda zobus un mier&#299;gi jaut&#257;ja:

 Paklau, L&#363;vis, ja tu b&#363;tu b&#275;rns un tev b&#363;tu t&#275;vs, kas tevi aizliegtu tik cieti, ka negrib&#275;tu izrun&#257;t pat tavu v&#257;rdu, vai tu atgrieztos pie vi&#326;a? Ja vi&#326;&#353; nemaz nen&#257;ktu un tev to nel&#363;gtu?

L&#363;vise br&#299;di p&#257;rdom&#257;ja.

 N&#275;, to es nedar&#299;tu. Vi&#326;am b&#363;tu j&#257;l&#363;dz, lai es atgrie&#382;os,  to gan!

 Un to Matiss nem&#363;&#382;am nedar&#299;s,  Ronja sac&#299;ja.

Vi&#326;a no jauna iesl&#275;pa seju L&#363;vises kl&#275;p&#299; un slac&#299;ja raupjos vilnas sv&#257;rkus klus&#257;m asar&#257;m.

Bija pien&#257;cis vakars un satumsis; ar&#299; vissmag&#257;k&#257;s dienas reiz beidzas.

 Ej gul&#275;t, Ronja,  L&#363;vise mudin&#257;ja.  Es palik&#353;u un ma&#311;en&#299;t pasnaud&#299;&#353;u, un, gaismai austot, ie&#353;u uz m&#257;j&#257;m.

 Es gribu aizmigt tev uz ce&#316;iem,  Ronja sac&#299;ja.  Un tu dzied&#257;si Vilka dziesmu!

Vi&#326;ai ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, k&#257; pati bija m&#275;&#291;in&#257;jusi dzied&#257;t Vilka dziesmu Birk&#257;m. Bet dr&#299;z vien Ronja bija nogurusi, un dzied&#257;t Birk&#257;m v&#275;l k&#257;dreiz. nedom&#257;ja  tas nu ir dro&#353;i.

Bet L&#363;vise dzied&#257;ja, un uzreiz pasaule k&#316;uva t&#257;da, k&#257;dai tai j&#257;b&#363;t. Ronja iegrima dzi&#316;&#257; b&#275;rn&#299;bas mieg&#257; un, uzlikusi galvu L&#363;visei uz ce&#316;iem, aizmiga zem zvaigzn&#275;m un nepamod&#257;s &#257;tr&#257;k, iekams nebija uzausis visgai&#353;&#257;kais r&#299;ts.

Tad L&#363;vise jau bija proj&#257;m. Bet savu pel&#275;ko lakatu vi&#326;a nebija pa&#326;&#275;musi l&#299;dzi, to vi&#326;a bija uzsegusi Ronjai. Tikko pamodusies, Ronja sajuta t&#257; siltumu un ieelpoja smar&#382;u. J&#257;, t&#257; ir L&#363;vises smar&#382;a, vi&#326;a nodom&#257;ja, lakats mazliet smar&#382;o p&#275;c za&#311;&#275;na, k&#257;ds man reiz bija.

T&#257;l&#257;k pie uguns, atspiedis galvu rok&#257;s, sar&#257;vies s&#275;d&#275;ja Birka, sarkanie vara kr&#257;sas mati apsl&#275;pa vi&#326;a seju. Tur vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja un izskat&#299;j&#257;s tik bezcer&#299;gi pamests, ka Ronjai ies&#257;p&#275;j&#257;s sirds. Nu vi&#326;a aizmirsa visu citu un, lakatu pa zemi vilkdama, g&#257;ja pie Birkas. Bet vi&#326;a nedaudz &#353;aub&#299;j&#257;s  varb&#363;t Birka grib&#275;ja, lai liek to mier&#257;.

Beidzot Ronjai tom&#275;r vajadz&#275;ja pajaut&#257;t:

 Kas ir, Birk?

Vi&#326;&#353; pac&#275;la galvu un pasmaid&#299;ja.

 Es te s&#275;&#382;u un s&#275;roju, m&#257;&#353;el!

 Par ko tad?  Ronja br&#299;n&#299;j&#257;s.

 Es s&#275;roju par to, ka tu esi mana m&#257;sa tikai tad, kad tevi sauc Gl&#363;pag&#257;za, bet cit&#257;di ne. Nevis tad, kad ar da&#382;&#257;diem v&#275;stne&#353;iem tevi sauc t&#275;vs. Un t&#257;lab es izturos k&#257; nelietis  ar&#299; par to es s&#275;roju, ja gribi zin&#257;t.

Kur&#353; nes&#275;ro? Ronja dom&#257;ja. Vai man nav j&#257;s&#275;ro, ka nevaru nevienam izdab&#257;t?

 Bet to es tev no tiesas nevaru p&#257;rmest,  Birka turpin&#257;ja.  Es zinu, t&#257; tam ir j&#257;notiek.

Ronja bikli paskat&#299;j&#257;s uz Birku.

 Vai tu joproj&#257;m gribi b&#363;t mans br&#257;lis?

 J&#257;, patie&#353;&#257;m,  Birka atteica.  Es esmu piln&#299;b&#257; tavs br&#257;lis, uz visiem laikiem, un tu to zini! Bet nu tu ar&#299; uzzin&#257;si, k&#257;p&#275;c es &#353;o vasaru gribu nodz&#299;vot bez jebk&#257;diem v&#275;stne&#353;iem no Matisa pils un k&#257;p&#275;c es nesp&#275;ju run&#257;t par ziemu!

Patie&#353;&#257;m, to vi&#326;a grib&#275;ja uzzin&#257;t vair&#257;k par visu. Daudz vi&#326;a bija pr&#257;tojusi, k&#257;p&#275;c Birka it nemaz nebaid&#257;s ziemas. Pa&#353;laik ir vasara, m&#257;&#353;el, vi&#326;&#353; aizvien bija teicis tik mier&#299;gi, itin k&#257; ziema nemaz nevar&#275;tu atn&#257;kt.

 Mums, tev un man, ir tikai &#353;&#299; vasara,  Birka sac&#299;ja.  Un es nu reiz esmu t&#257; rad&#299;ts, ka neko daudz neiztaisu, vai esmu dz&#299;vs vai ne, ja tu neesi pie manis. Un, ziemai atn&#257;kot, tevis te neb&#363;s. Tad tev b&#363;s j&#257;dodas atpaka&#316; uz Matisa pili.

 Un kur tu?  Ronja jaut&#257;ja.  Kur tu b&#363;si?

 &#352;eit,  Birka atbild&#275;ja.  Protams, es jau var&#275;tu iet un l&#363;gties, lai &#326;em mani atpaka&#316; Borkas cietoksn&#299;, prom raid&#299;ts jau netik&#353;u, to es zinu. Bet ko tas l&#299;dz&#275;s? Tevis man, vienalga, pietr&#363;ks. Es nevar&#275;&#353;u pat redz&#275;t tevi. T&#257;p&#275;c es palik&#353;u L&#257;&#269;- al&#257;.

 Un nosalsi,  Ronja piebilda.

Birka iesm&#275;j&#257;s.

 Varb&#363;t nosal&#353;u un varb&#363;t ne! Esmu izdom&#257;jis, ka tu ar sl&#275;p&#275;m &#353;ad tad var&#275;tu atvest man drusku maizes un s&#257;ls, un manu vilk&#257;das ka&#382;oku, ja vien var&#275;si dab&#363;t to &#257;r&#257; no Borkas cietok&#353;&#326;a.

Ronja krat&#299;ja galvu.

 Ja b&#363;s t&#257;da ziema k&#257; p&#275;rn, tad es necik ne- sl&#275;po&#353;u. Jo netik&#353;u cauri pat Vilka &#382;ok&#316;iem. Un, ja b&#363;s t&#257;da ziema k&#257; p&#275;rn un tu dz&#299;vosi L&#257;&#269;al&#257;, tad ar tevi b&#363;s beigas, Birk, Borkas d&#275;ls!

 Lai tad t&#257; ar&#299; b&#363;tu!  Birka noteica.  Bet pa&#353;laik ir vasara, m&#257;&#353;el!

Ronja nopietni paskat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u.

 Vasara vai ziema kas saka, ka ie&#353;u atpaka&#316; uz Matisa pili?

 To saku es,  Birka teica.  Kaut man pa&#353;am n&#257;ktos tevi uz turieni aiznest. Nosalt es taisos viens pats, ja nu reiz tam j&#257;notiek. Bet es saku, ka pa&#353;laik ir vasara!

Vasara nav m&#363;&#382;&#299;ga, to Birka zin&#257;ja, un to zin&#257;ja ar&#299; Ronja. Bet nu vi&#326;i s&#257;ka dz&#299;vot t&#257;, it k&#257; t&#257; b&#363;tu m&#363;&#382;&#299;ga, un, cik labi vien sp&#275;ja, vi&#326;i atvair&#299;ja visas moko&#353;&#257;s domas par ziemu. Ik br&#299;di  no ausmas l&#299;dz rietam un nakt&#299;  vi&#326;i grib&#275;ja izjust un izbaud&#299;t vasaras saldmi. Lai dienas n&#257;k un iet, vi&#326;i dz&#299;vos vasaras skurbum&#257;, ne&#316;aujoties raiz&#275;m. Vi&#326;iem bija palicis v&#275;l pavisam &#299;ss laici&#326;&#353;.

 Un to mums neviens nesaboj&#257;s,  Birka sac&#299;ja.

&#352;ai zi&#326;&#257; Ronja vi&#326;am piekrita.

 Es uzs&#363;cu sev&#299; vasaru, t&#257;pat k&#257; me&#382;a bites s&#363;c medu,  vi&#326;a st&#257;st&#299;ja.  Es v&#257;cu lielu vasaras pikuci, no k&#257; dz&#299;vot, kad kad vairs neb&#363;s vasaras. Vai tu zini, kas taj&#257; ir?

Un vi&#326;a past&#257;st&#299;ja Birk&#257;m.

 Tas ir viens vien&#299;gs sacepums no saules l&#275;ktiem un melle&#326;u &#269;emuriem, kas pilni ar mellen&#275;m, un vasaras raibumiem, kas tev uz rok&#257;m, un m&#275;ness gaismas vakaros p&#257;r upi; un zvaig&#382;&#326;u debes&#299;m, un me&#382;a dienvidus tveic&#275;, kad saule apsp&#299;d priedes, un s&#299;ka vakara lietuti&#326;a, un daudz k&#257; cita, un v&#257;ver&#275;m, un laps&#257;m, un za&#311;iem, un a&#316;&#326;iem, un visiem savva&#316;as zirgiem, kurus m&#275;s paz&#299;stam, un laika, kad m&#275;s peldam un j&#257;jam me&#382;&#257;,  j&#257;, nu tu dzird&#275;ji, ka tas ir sacepums no visa t&#257;, kas ir vasara!

 Tu esi laba vasaras cep&#275;ja,  Birka priec&#257;j&#257;s.  Turpini vien!

No r&#299;ta l&#299;dz vakaram vi&#326;i dz&#299;voj&#257;s pa me&#382;u. Vi&#326;i zvejoja un med&#299;ja, ko vajadz&#275;ja uzturam, bet cit&#257;di dz&#299;voja mier&#257; ar visu apk&#257;rt&#275;jo rad&#299;bu. Vi&#326;i izstaig&#257;ja t&#257;lus ce&#316;us, lai paraudz&#299;tos uz zv&#275;riem un putniem, vi&#326;i r&#257;p&#257;s kalnos un kokos, vi&#326;i j&#257;ja un peld&#275;j&#257;s mazos ezeri&#326;os, kur tos netrauc&#275;ja neviena harpija,  un vasaras dienas g&#257;ja savu gaitu.

Gaiss k&#316;uva dzidr&#257;ks un v&#275;s&#257;ks. Uzn&#257;ca p&#257;ris aukstu nak&#353;u, un upmalas b&#275;rzam galotn&#275; piepe&#353;i par&#257;d&#299;j&#257;s dzeltenas lapas. K&#257;du agru r&#299;tu, s&#275;&#382;ot pie uguns, vi&#326;i to paman&#299;ja, bet par to nerun&#257;ja.

Un n&#257;ca jaunas dienas, nesdamas aizvien vair&#257;k un vair&#257;k skarbuma un dzidruma gais&#257;. J&#363;dz&#275;m t&#257;lu var&#275;ja saredz&#275;t, raugoties p&#257;ri za&#316;ajiem me&#382;iem, bet ar&#299; to, cik daudz dzeltenu un sarkanu kr&#257;su bija vis&#257; &#353;ai za&#316;um&#257;,  dr&#299;z visa upes krauja dega spilgti dzelten&#257;s un sarkan&#257;s liesm&#257;s. Vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pie uguns un redz&#275;ja, cik tas ir skaisti, bet par to nerun&#257;ja.

P&#257;r upi c&#275;l&#257;s migla  bie&#382;&#257;k nek&#257; agr&#257;k. Un k&#257;du vakaru, kad vajadz&#275;ja iet uz avotu p&#275;c &#363;dens, t&#257; bija uzk&#257;pusi virs me&#382;a. P&#275;k&#353;&#326;i vi&#326;us bija ietinusi visbiez&#257;k&#257; migla. Birka nolika pie malas &#363;dens spai&#326;us un sp&#275;c&#299;gi sa&#326;&#275;ma Ronju aiz rokas.

 Kas ir?  Ronja jaut&#257;ja.  Vai tev bail no miglas? Tu dom&#257;, ka m&#275;s neatrad&#299;sim m&#257;jas?

Birka nesac&#299;ja, par ko bai&#316;oj&#257;s. Bet vi&#326;&#353; gaid&#299;ja. Te uzreiz me&#382;&#257; no t&#257;lienes atskan&#275;ja &#382;&#275;labain&#257; dziesma, kuru Birka tik labi pazina.

Ar&#299; Ronja r&#257;mi st&#257;v&#275;ja un klaus&#299;j&#257;s.

 Vai dzirdi? Tur dzied pazemes balsis! Beidzot es dab&#363;ju t&#257;s dzird&#275;t!

 Vai tad tu agr&#257;k nekad neesi t&#257;s dzird&#275;jusi?  Birka jaut&#257;ja.

 N&#275;, nekad,  Ronja atteica.  T&#257;s grib ievilin&#257;t m&#363;s pazem&#275;, vai tu to zini?

 Zinu,  Birka atbild&#275;ja.  Vai tu grib&#275;tu iet t&#257;m l&#299;dzi?

Ronja sm&#275;j&#257;s.

 Es ta&#269;u neesmu gal&#299;gi traka! Bet Plikpauris P&#275;rs saka

Te Ronja apklusa.

 Ko saka Plikpauris P&#275;rs?  Birka grib&#275;ja zin&#257;t.

 Ek, vai nav vienalga,  Ronja attrauca.

Bet, kam&#275;r vi&#326;i tur st&#257;v&#275;ja un gaid&#299;ja, kad migla

mazliet izkl&#299;d&#299;s, lai var tikt m&#257;j&#257;s, Ronja dom&#257;ja, ko tika sac&#299;jis Plikpauris P&#275;rs:

 Kad pazemes balsis ar sav&#257;m dziesm&#257;m pie- skand&#275; me&#382;u, tad var zin&#257;t, ka ir rudens. Un dr&#299;z b&#363;s ziema, t&#257; ja, t&#257; ja!



15.Plikpaurim P&#275;r&#257;m bija taisn&#299;ba

Plikpaurim P&#275;r&#257;m bija taisn&#299;ba. Kad pazemes balsis ar sav&#257;m &#382;&#275;laj&#257;m dziesm&#257;m piepilda me&#382;u, ir pien&#257;cis rudens. Pat ja Birka ar Ronju to negrib&#275;ja pie&#326;emt. Vasara bija l&#275;n&#257;m nomirusi, nu rudens pl&#299;k&#353;&#311;in&#257;ja tik necie&#353;ami sp&#299;t&#299;gi, ka pat Ronjai no t&#257; met&#257;s nelabi, lai gan citk&#257;rt vi&#326;ai lietus patika.

Vair&#257;kas dienas no vietas vi&#326;i tup&#275;ja al&#257; un klaus&#299;j&#257;s m&#363;&#382;&#299;go plak&#353;&#311;&#275;&#353;anu &#257;rpus&#275; uz akmens. &#352;&#257;d&#257; laik&#257; nevar&#275;ja uztur&#275;t pat uguni, un vi&#326;iem sala tik stipri, ka beidzot n&#257;c&#257;s skriet me&#382;&#257;, lai sasild&#299;tos. No skrie&#353;anas vi&#326;iem k&#316;uva mazliet silt&#257;k un ar&#299; daudz slapj&#257;k. M&#257;j&#257;s, al&#257;, vi&#326;i atkal izgrieza slapj&#257;s dr&#275;bes un, ietinu&#353;ies zv&#275;r&#257;d&#257;s, s&#275;d&#275;ja un raudz&#299;j&#257;s debes&#299;s, vai nepar&#257;d&#299;sies k&#257;ds neliels gai&#353;umi&#326;&#353;. Bet viss, kas pa alas ieeju bija redzams, bija viena lietus siena.

 Mums ir lietaina vasara,  Birka ierun&#257;j&#257;s.  Bet gan jau b&#363;s lab&#257;k!

Un beidzot p&#257;rst&#257;ja l&#299;t. Toties sac&#275;l&#257;s viesu&#316;v&#275;tra, kas satricin&#257;ja visu me&#382;u. T&#257; priedes un

egles izr&#257;va ar vis&#257;m sakn&#275;m un b&#275;rziem nor&#257;va lapas. Zudis bija zeltainais mirdzums, upes krauj&#257; tagad v&#299;d&#275;ja kaili koki, kuri &#382;&#275;li loc&#299;j&#257;s niknaj&#257; v&#275;j&#257;, kas cent&#257;s tos izraut no zemes.

 Mums ir v&#275;jaina vasara,  Birka ieteic&#257;s.  Bet gan jau b&#363;s lab&#257;k!

Tom&#275;r lab&#257;k nek&#316;uva. K&#316;uva slikt&#257;k. Uzn&#257;ca aukstums, ar katru dienu k&#316;uva aukst&#257;ks. Nu vairs nebija iesp&#275;jams atvair&#299;t domas par ziemu, vismaz Ronja to nevar&#275;ja. Pa nakt&#299;m vi&#326;a redz&#275;ja murgus. K&#257;du nakti Ronja redz&#275;ja Birku apsnigu&#353;u gu&#316;am snieg&#257;, baltu seju un sarmu matos. Ronja iekliedz&#257;s un pamod&#257;s. Bija r&#299;ts, un Birka ros&#299;j&#257;s pie uguns. Vi&#326;a aizskr&#275;ja uz turieni un jut&#257;s atvieglota, ieraudz&#299;jusi, ka Birk&#257;m ir tie pa&#353;i sarkanie mati  bez sarmas. Bet me&#382;i vi&#326;pus upes pirmo reizi bija nosarmoju&#353;i.

 Mums ir salnaina vasara,  Birka zoboj&#257;s.

Ronja ar nepatiku v&#275;r&#257;s Birk&#257;. K&#257; vi&#326;&#353; sp&#275;ja

b&#363;t tik mier&#299;gs? K&#257; vi&#326;&#353; var&#275;ja run&#257;t tik vieglpr&#257;t&#299;gi? Vai vi&#326;&#353; nek&#257; nesaprata? Vai nemaz neraiz&#275;j&#257;s par savu nabaga dz&#299;v&#299;bu? Matisa me&#382;&#257; nedr&#299;kst baid&#299;ties, to vi&#326;a zin&#257;ja, bet nu vi&#326;a s&#257;ka baid&#299;ties  t&#257;s bija nejaukas bailes par to, kas ar vi&#326;iem notiks, ziemai atn&#257;kot.

 M&#257;&#353;ele nav priec&#299;ga,  Birka sac&#299;ja.  B&#363;s laikam pien&#257;cis laiks vi&#326;ai tais&#299;ties prom no &#353;ejienes un iet sild&#299;ties pie k&#257;das citas uguns.

Tad Ronja ieg&#257;ja atpaka&#316; al&#257; un atkal apg&#363;l&#257;s. Pie k&#257;das citas uguns,  vi&#326;ai ta&#269;u nebija citur kur iet! Vi&#326;&#353; dom&#257;ja pavardu m&#257;j&#257;s, velvju z&#257;l&#275;, un pietiekami jau Ronja ilgoj&#257;s p&#275;c &#353;&#299;s uguns &#353;ai ne&#353;&#311;&#299;staj&#257; ledus aukstum&#257;; ai, k&#257; vi&#326;a ilgoj&#257;s kaut reizi m&#363;&#382;&#257; atkal sasild&#299;ties! Bet uz Matisa pili vi&#326;a nevar&#275;ja iet, ja jau reiz nebija Matisa b&#275;rns. Uguns m&#257;j&#257;s vi&#326;u nekad vairs nesild&#299;s, to vi&#326;a zin&#257;ja. T&#257; tas nu reiz bija. Lai notiek kas notikdams. Ko l&#299;dz&#275;ja gremzties, kad tik un t&#257; vairs nebija izejas!

Ronja ieraudz&#299;ja, ka spainis ir tuk&#353;s. Tad vi&#326;ai b&#363;s j&#257;iet uz avotu p&#275;c &#363;dens.

 Es n&#257;k&#353;u, kol&#299;dz b&#363;&#353;u iek&#363;ris uguni,  Birka sauca vi&#326;ai nopaka&#316;. Stiept &#363;deni uz m&#257;j&#257;m bija smagi  to vajadz&#275;ja dar&#299;t diviem.

Ronja k&#257;pa pa &#353;auro taci&#326;u gar kalna sienu  tur vajadz&#275;ja b&#363;t uzman&#299;gam un piesarg&#257;ties, lai uz galvas nenoripotu lej&#257;. P&#275;c tam vi&#326;a &#257;tri noskr&#275;ja mazo gabali&#326;u pa me&#382;u, pa b&#275;rzu un eg&#316;u me&#382;u, l&#299;dz lauc&#299;tei, kur atrad&#257;s avots. Bet v&#275;l l&#257;g&#257; netikusi l&#299;dz tam, Ronja piepe&#353;i apst&#257;j&#257;s. Pie avota uz akmens k&#257;ds s&#275;d&#275;ja! Tur s&#275;d&#275;ja Matiss  vi&#326;&#353; un neviens cits! Vi&#326;a uzreiz pazina melno pinkaino galvu, un sirds kr&#363;t&#299;s ietr&#299;s&#275;j&#257;s. Un tagad Ronja s&#257;ka raud&#257;t  st&#257;v&#275;ja starp b&#275;rziem un klusi raud&#257;ja. Tad vi&#326;a ieraudz&#299;ja, ka ar&#299; Matiss raud; j&#257;, uz mata k&#257; toreiz vi&#326;as sapn&#299; tas vientu&#316;&#353; s&#275;d&#275;ja me&#382;&#257;  skuma un raud&#257;ja. V&#275;l Matiss nebija paman&#299;jis Ronju, bet tad pac&#275;la acis un vi&#326;u ieraudz&#299;ja. Tad Matiss pac&#275;la roku virs ac&#299;m, sl&#275;pdams asaras,  tik izmisis un bezpal&#299;dz&#299;gs vi&#326;&#353; bija, ka Ronja nesp&#275;ja to iztur&#275;t. Iekliegdam&#257;s vi&#326;a met&#257;s Matisa apkampienos.

 Mans b&#275;rns,  Matiss &#269;ukst&#275;ja.  Mans b&#275;rns!

P&#275;c tam vi&#326;&#353; ska&#316;&#257; bals&#299; sauca:

 Mans b&#275;rns ir atkal pie manis!

Ronja raud&#257;ja vi&#326;a b&#257;rd&#257; un &#353;&#326;ukst&#275;dama jaut&#257;ja:

 Vai es nu esmu tavs b&#275;rns, Matis? Vai es patie&#353;&#257;m atkal esmu tavs b&#275;rns?

Un Matiss raud&#257;dams atbild&#275;ja:

 J&#257;, k&#257; jau alla&#382; tu esi bijusi, Ronja, meiti&#326;! Mans b&#275;rns, p&#275;c kura esmu raud&#257;jis dien&#257;m un nakt&#299;m. Mans dievs, k&#257;das mokas esmu cietis!

Matiss tur&#275;ja Ronju gabali&#326;u nost&#257;k, lai var&#275;tu saskat&#299;t vi&#326;as seju, un padev&#299;gi jaut&#257;ja:

 Vai t&#257; ir tiesa, ko L&#363;vise saka: ka tu n&#257;ksi m&#257;j&#257;s, ja vien es tevi l&#363;g&#353;u?

Ronja klus&#275;ja. Un &#353;ai mirkl&#299; vi&#326;a ieraudz&#299;ja Birku. Starp b&#275;rziem vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja  b&#257;lu seju un skum&#299;g&#257;m ac&#299;m. Tik nelaim&#299;gs vi&#326;&#353; nedr&#299;kst&#275;ja b&#363;t  Birk, manu br&#257;li, par ko tu dom&#257;, ja tu izskaties tik b&#275;d&#299;gs?

 Vai t&#257; ir tiesa, Ronja, tu tagad n&#257;ksi man l&#299;dzi uz m&#257;j&#257;m?  Matiss v&#275;lreiz jaut&#257;ja.

Ronja klus&#275;dama l&#363;koj&#257;s uz Birku  Birk, manu br&#257;li, vai tu atceries Gl&#363;pag&#257;zu?

 N&#257;c, Ronja, iesim nu,  Matiss mudin&#257;ja.

Un, tur st&#257;v&#275;dams, Birka zin&#257;ja, ka nu ir pien&#257;cis laiks. Laiks teikt ardievas un dot Ronju atpaka&#316; Matisam ar pateic&#299;bu par aizdo&#353;anu. T&#257; tam j&#257;notiek, vi&#326;&#353; ta&#269;u pats to bija v&#275;l&#275;jies. Un sen to bija zin&#257;jis. K&#257;p&#275;c tas dar&#299;ja tik lielas s&#257;pes? Ronja, tu nesaproti, cik tas ir smagi, bet dari to &#257;tri! Ej nu!

 Lai gan es v&#275;l neesmu l&#363;dzis tevi to dar&#299;t,  Matiss atcer&#275;j&#257;s.  Tagad es to daru. Es tevi no sirds l&#363;dzu, Ronja, n&#257;c atkal pie manis uz m&#257;j&#257;m!

Nekad m&#363;&#382;&#257; man v&#275;l nav bijis tik gr&#363;ti, Ronja

dom&#257;ja. Nu vi&#326;ai tas j&#257;pasaka, tas satrieks Matisu, to vi&#326;a saprata, bet tas ir j&#257;pasaka. Ka Ronja grib palikt pie Birkas. Ka nevar atst&#257;t vi&#326;u vienu nosalstam me&#382;&#257; ziem&#257;  Birk, manu br&#257;li, neviens m&#363;s nem&#363;&#382;am ne&#353;&#311;irs, vai tad tu to nezini?

Tikai tagad Matiss ieraudz&#299;ja Birku un smagi nop&#363;t&#257;s. Bet tad uzsauca:

 Pan&#257;c &#353;urp, Birk, Borkas d&#275;ls! Es gribu tev kaut ko sac&#299;t!

Birka negrib&#299;gi tuvoj&#257;s un ne vair&#257;k, k&#257; nepiecie&#353;ams. Izaicino&#353;i paskat&#299;jies uz Matisu, vi&#326;&#353; jaut&#257;ja:

 Ko tu gribi?

 Taisn&#299;bu sakot, tevi iekaust&#299;t,  Matiss atbild&#275;ja.  Bet to es nedar&#299;&#353;u. Toties es tevi &#316;oti l&#363;dzu: n&#257;c tagad man l&#299;dzi uz m&#257;j&#257;m, uz Matisa pili! Ne jau t&#257;p&#275;c, ka tu man patiktu, dieva d&#275;&#316;, to neiedom&#257;jies! Bet manai meitai tu pat&#299;c, t&#257; esmu sapratis, un, kas zina, varb&#363;t ar&#299; es ar laiku pierad&#299;&#353;u. Beidzam&#257; laik&#257; esmu &#353;o to p&#257;rdom&#257;jis!

Kad Ronja aptv&#275;ra, ko Matiss tika pasac&#299;jis, vi&#326;ai kr&#363;t&#299;s kaut kas iedzied&#257;j&#257;s. Ronja juta, ka kaut kas atrais&#257;s. Tas nejaukais ledus gabals, ko vi&#326;a p&#275;d&#275;j&#257; laik&#257; bija n&#275;s&#257;jusi sev&#299;, tas izkusa k&#257; pavasara strauti&#326;&#257;  k&#257; t&#275;vs var&#275;ja to pan&#257;kt ar da&#382;iem v&#257;rdiem? K&#257; piepe&#353;i var&#275;ja notikt tas br&#299;numainais, ka Ronjai vairs nevajadz&#275;ja izv&#275;l&#275;ties starp Birku un Matisu? Tos abus, kurus vi&#326;a m&#299;l&#275;ja,  nu vi&#326;ai nevajadz&#275;ja nevienu no vi&#326;iem zaud&#275;t! Bija noticis br&#299;nums  tie&#353;i &#353;eit un tie&#353;i &#353;ai mirkl&#299;! Pilna prieka, m&#299;lest&#299;bas un pateic&#299;bas Ronja paskat&#299;j&#257;s uz Matisu. Un uz Birku. Tad vi&#326;a paman&#299;ja, ka vi&#326;&#353; it nemaz nav priec&#299;gs. Birka izskat&#299;j&#257;s samulsis un aizdom&#299;gs, un Ronjai samet&#257;s bail. Tik ietiep&#299;gu un st&#363;rgalv&#299;gu dabu k&#257; vi&#326;am; padom&#257;, ja nu Birka negrib saprast savu labumu, ja nu vi&#326;&#353; negrib n&#257;kt l&#299;dzi!

 Matis,  Ronja ieteic&#257;s,  man j&#257;parun&#257; ar Birku divat&#257;!

 K&#257;p&#275;c t&#257;?  Matiss jaut&#257;ja.  N&#363;ja, es tikm&#275;r ie&#353;u un apskat&#299;&#353;os savu veco L&#257;&#269;alu. Bet run&#257; &#257;tri, jo mums laiks iet m&#257;j&#257;s!

 Mums laiks iet m&#257;j&#257;s!  Birka nic&#299;gi noteica, kad Matiss bija aizg&#257;jis.  Uz k&#257;d&#257;m m&#257;j&#257;m? Vai vi&#326;&#353; dom&#257;, ka es b&#363;&#353;u vi&#326;a iekaust&#257;mais puika pie Matisa laup&#299;t&#257;jiem? Nem&#363;&#382;am!

 Iekaust&#257;mais puika! Cik tu esi dumj&#353;!  Ronja sac&#299;ja un bija dusm&#299;ga.  Vai tu lab&#257;k gribi nosalt L&#257;&#269;al&#257;?

Br&#299;di klus&#275;jis, Birka sac&#299;ja:

 J&#257;, dom&#257;ju gan!

Tad Ronju p&#257;r&#326;&#275;ma izmisums.

 Dz&#299;v&#299;ba ir t&#257;da manta, kuru vajag glab&#257;t, vai tu to nesaproti? Un, ja tu paliksi pa ziemu L&#257;&#269;al&#257;, tad izpost&#299;si savu m&#363;&#382;u! Un manu!

 K&#257;p&#275;c tu t&#257; saki?  Birka br&#299;n&#299;j&#257;s.  K&#257; es varu izpost&#299;t tavu m&#363;&#382;u?

Tad Ronja izmisusi un noskaitusies iekliedz&#257;s:

 T&#257;p&#275;c, ka tad es palik&#353;u pie tevis, tu, aitas- galva! Vai tu to gribi vai ne!

Birka st&#257;v&#275;ja klusi un ilgi skat&#299;j&#257;s Ronj&#257;, tad teica:

 Vai tu zini, ko tu run&#257;, Ronja?

 Zinu gan,  Ronja atkliedza.  To, ka nekas nevar m&#363;s &#353;&#311;irt! Un ar&#299; tu to zini, aitasgalva t&#257;ds!

Tad Birka pasmaid&#299;ja savu visjauk&#257;ko smaidu, un vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s skaists, kad smaid&#299;ja.

 Tavu dz&#299;vi es negribu izpost&#299;t, m&#257;&#353;el! To es vismaz&#257;k v&#275;los dar&#299;t. Es seko&#353;u tev, kur vien tu iesi. Pat tad, ja man b&#363;s j&#257;dz&#299;vo pie Matisa laup&#299;t&#257;jiem, l&#299;dz dab&#363;ju galu!

Vi&#326;i bija nodz&#275;su&#353;i uguni un visu sakrav&#257;ju&#353;i. Nu vi&#326;i atst&#257;ja L&#257;&#269;alu, un tas bija gr&#363;ti. Bet Ronja pa&#269;ukst&#275;ja Birk&#257;m klusi, t&#257;, lai Matiss nedzird un nes&#257;k nevajadz&#299;gi bai&#316;oties:

 N&#257;kamo pavasari m&#275;s atkal p&#257;rv&#257;ksimies uz &#353;ejieni!

 J&#257;, jo tad m&#275;s joproj&#257;m b&#363;sim dz&#299;vi!  Birka sac&#299;ja, un t&#257; vien lik&#257;s, ka vi&#326;am ir prieks par to.

Ar&#299; Matiss bija priec&#299;gs. Vi&#326;&#353; g&#257;ja pa priek&#353;u

cauri me&#382;am un dzied&#257;ja tik ska&#316;i, ka visi savva&#316;as zirgi vi&#326;u ce&#316;&#257; izbied&#275;ti aizskr&#275;ja starp kokiem. Visi, iz&#326;emot Rakari un Trakuli. Tie r&#257;mi st&#257;v&#275;ja un gaid&#299;ja, dom&#257;dami, ka nu atkal b&#363;s skrie&#353;an&#257;s.

 &#352;odien ne,  Ronja mierin&#257;ja, noglaud&#299;dama savu zirgu.  Bet varb&#363;t jau r&#299;t. Varb&#363;t v&#275;l daudz dienu, ja neb&#363;s p&#257;r&#257;k liels sniegs!

Un Birka papli&#311;&#275;ja Trakuli.

 J&#257;, m&#275;s v&#275;l atgriez&#299;simies! Turieties tik pie dz&#299;v&#299;bas!

Vi&#326;i ieraudz&#299;ja, ka zirgiem jau ir izaugusi biez&#257;ka spalva, dr&#299;z tie b&#363;s pavisam pinkaini, lai aizsarg&#257;tos pret aukstumu. Ar&#299; Rakaris un Trakulis izdz&#299;vos l&#299;dz pavasarim.

Bet Matiss bija aizg&#257;jis t&#257;lu uz priek&#353;u me&#382;&#257; un dzied&#257;ja, nu vi&#326;iem vajadz&#275;ja pasteigties to no&#311;ert. Un, kad vi&#326;i bija ilgi g&#257;ju&#353;i, vi&#326;i tuvoj&#257;s Vilka &#382;ok&#316;iem. Tur Birka apst&#257;j&#257;s.

 Matis,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja,  es vispirms gribu aiziet uz m&#257;j&#257;m, uz Borkas cietoksni, un apskat&#299;ties, k&#257; dz&#299;vo Undise ar Borku. Bet es esmu tev dikti pateic&#299;gs, ka varu n&#257;kt pie tevis un satikt Ronju vienm&#275;r tie&#353;i tad, kad gribu.

 J&#257;, j&#257;,  Matiss novilka,  viegli jau man neb&#363;s, bet n&#257;c vien!

Tad vi&#326;&#353; iesm&#275;j&#257;s.

 Vai zin&#257;t, ko saka Plikpauris P&#275;rs? Tas te&#316;apakausis dom&#257;, ka fogts un kareivji beidzot uzvar&#275;s, ja m&#275;s nepiesarg&#257;&#353;oties. Un t&#257;p&#275;c b&#363;tu gudr&#257;k, vi&#326;&#353; saka, ja Matisa laup&#299;t&#257;ji un Borkas laup&#299;t&#257;ji mestos uz vienu roku; j&#257;, pl&#257;npr&#257;t&#299;gu domu vi&#326;am netr&#363;kst, tam vecajam nelg&#257;m!

Vi&#326;&#353; l&#299;dzciet&#299;gi paskat&#299;j&#257;s uz Birku.

 &#381;&#275;l, ka tavs t&#275;vs ir t&#257;ds m&#275;slu vabole, cit&#257;di par to varb&#363;t var&#275;tu padom&#257;t.

 Tu pats esi laba m&#275;slu vabole!  Birka draudz&#299;gi sac&#299;ja, un Matiss atzin&#299;gi pasmaid&#299;ja.

Birka sniedza Ronjai roku. Seit, lejpus Vilka &#382;ok&#316;iem, vi&#326;i m&#275;dza atvad&#299;ties.

 M&#275;s v&#275;l redz&#275;simies, laup&#299;t&#257;jmeit! Visas dienas, to tu zini, m&#257;&#353;el!

Ronja pam&#257;ja ar galvu.

 Visas dienas, Birk, Borkas d&#275;ls!

Kad Matiss ar Ronju ien&#257;ca velvju z&#257;l&#275;, laup&#299;t&#257;ji uzreiz apklusa. Neviens neiedro&#353;in&#257;j&#257;s gavil&#275;t  tas bija tik sen, kad vi&#326;u vadonis bija at&#316;&#257;vis Matisa pil&#299; jebk&#257;du gavil&#275;&#353;anu. Vien&#299;gi Plikpauris P&#275;rs aiz prieka iztais&#299;ja savam vecumam nedab&#299;gi augstu l&#275;cienu, palaizdams vieglu purk&#353;&#311;i. Bet to vi&#326;&#353; uz&#326;&#275;ma mier&#299;gi.

 Kaut k&#257;dam sal&#363;tam tak j&#257;b&#363;t, kad &#316;audis p&#257;rrodas m&#257;j&#257;s,  sac&#299;ja Plikpauris P&#275;rs. Un par to Matiss tik stipri un ilgi sm&#275;j&#257;s, ka laup&#299;t&#257;jiem aiz laimes asaras saskr&#275;ja ac&#299;s. Tie bija pirmie smiekli, kurus vi&#326;i dzird&#275;ja kop&#353; t&#257; nelaim&#299;g&#257; r&#299;ta pie Elles r&#299;kles, un laup&#299;t&#257;ji steidz&#257;s piebalsot. Vi&#326;i sm&#275;j&#257;s loc&#299;damies  visi sm&#275;j&#257;s, ar&#299; Ronja. Bet tad no aitu k&#363;ts ien&#257;ca L&#363;vise un iest&#257;j&#257;s klusums. Nevar ta&#269;u smieties, kad redzi, k&#257; m&#257;te sa&#326;em savu pazudu&#353;o, tikko m&#257;j&#257;s p&#257;rn&#257;ku&#353;o b&#275;rnu,  ar&#299; par to laup&#299;t&#257;jiem sav&#257; vienties&#299;b&#257; saskr&#275;ja asaras ac&#299;s.

 L&#363;vis, vai tu nevar&#275;tu man satais&#299;t lielo &#363;dens ba&#316;&#316;u?  Ronja jaut&#257;ja.

L&#363;vise pam&#257;ja ar galvu.

 J&#257;, es jau sildu &#363;deni!

 T&#257; jau es dom&#257;ju,  Ronja sac&#299;ja.  Tu esi m&#257;te, kas dom&#257; par visu. Un net&#299;r&#257;ku b&#275;rnu tu v&#275;l nekad neb&#363;si redz&#275;jusi!

 N&#275;, neb&#363;&#353;u vis!

Ronja gul&#275;ja sav&#257; gult&#257; pa&#275;dusi, t&#299;ra un sasild&#299;jusies. Vi&#326;a bija &#275;dusi L&#363;vises maizi un izdz&#275;rusi stopu piena, un p&#275;c tam L&#363;vise bija berzusi vi&#326;u lielaj&#257; ve&#316;as ba&#316;&#316;&#257;, l&#299;dz &#257;da sp&#299;d&#275;ja. Nu vi&#326;a gul&#275;ja sav&#257; vecaj&#257; gult&#257; un caur aizkariem skat&#299;j&#257;s, k&#257; pavard&#257; l&#275;n&#257;m kuras uguns. Viss bija t&#257;, k&#257; tam j&#257;b&#363;t. L&#363;vise bija nodzied&#257;ju&#353;i vi&#326;ai un Matisam Vilka dziesmu. Bija laiks gul&#275;t. Ronja bija samiegojusies, bet domas v&#275;l arvien klai&#326;oja apk&#257;rt.

L&#257;&#269;al&#257;, tur tagad gan ir auksts, Ronja dom&#257;ja. Un es te gu&#316;u, un man ir silti l&#299;dz pat k&#257;ju pirkstiem. Vai nav sav&#257;di, ka tu vari b&#363;t laim&#299;gs par t&#257;diem s&#299;kumiem! P&#275;c tam vi&#326;a iedom&#257;j&#257;s par Birku un pr&#257;toja, k&#257; vi&#326;am kl&#257;jas sav&#257; Borkas cietoksn&#299;. Kaut nu ar&#299; vi&#326;&#353; b&#363;tu sasild&#299;jies l&#299;dz pat k&#257;ju pirkstiem, Ronja dom&#257;ja un aizv&#275;ra acis. To es vi&#326;am r&#299;t pajaut&#257;&#353;u.

Pils z&#257;le sl&#299;ga klusum&#257;. Bet no Matisa puses atskan&#275;ja noba&#382;&#299;jies sauciens.

 Ronja!

 Kas ir?  vi&#326;a pusmieg&#257; murmin&#257;ja.

 Es tikai gtib&#275;ju dzird&#275;t, vai tu patie&#353;&#257;m tur esi,  Matiss atteica.

 Zin&#257;ms, ka es te esmu,  Ronja novilka.

Un t&#363;l&#299;t aizmiga.



16.Me&#382;s, kuru Ronja m&#299;l&#275;ja

Me&#382;s, kuru Ronja m&#299;l&#275;ja,  ari rudens me&#382;s, ziemas me&#382;s,  tagad atkal bija vi&#326;as draugs t&#257;pat k&#257; agr&#257;k. P&#275;d&#275;jo laiku s&#275;d&#275;dama L&#257;&#269;al&#257;, vi&#326;a bija sajutusi to tik draud&#299;gu un naid&#299;gu. Nu Ronja un Birka j&#257;del&#275;ja apk&#257;rt pa sarmaino me&#382;u, kas vi&#326;ai d&#257;v&#257;ja vien&#299;gi l&#299;ksmi, un Ronja st&#257;st&#299;ja Bir-

kam:

 Ja zini, ka, m&#257;j&#257;s p&#257;rn&#257;kot, var&#275;si sasild&#299;ties l&#299;dz pat k&#257;ju pirkstiem, tad me&#382;&#257; var uztur&#275;ties jebkur&#257; laik&#257;. Nevis tad, ja p&#275;c tam j&#257;gu&#316; un j&#257;drebin&#257;s aukst&#257; al&#257;.

Un Birka, kas bija nodom&#257;jis p&#257;rlaist ziemu L&#257;&#269;al&#257;, no tiesas bija apmierin&#257;ts, ka var sild&#299;ties pie pavarda m&#257;j&#257;s, Borkas cietoksn&#299;.

Tur vi&#326;am j&#257;dz&#299;vo  to Birka saprata, un to saprata ar&#299; Ronja. Cit&#257;di Matisa kalna pil&#299; izceltos v&#275;l liel&#257;ks ienaids.

 Un vai zini, kad es p&#257;rrados, vi&#326;i k&#316;uva p&#257;r m&#275;ru priec&#299;gi  Undise un Borka,  Birka teica.  Es nekad neb&#363;tu dom&#257;jis, ka vi&#326;i par mani tik &#316;oti raiz&#275;jas!

 J&#257;, tu vari tur dz&#299;vot,  Ronja sac&#299;ja.

 L&#299;dz pat pavasarim!

Matisam ar&#299; lik&#257;s apsveicami, ka Birka uztur&#275;j&#257;s pie sav&#275;jiem.

 Protams, protams,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja L&#363;visei.

 Tas sumpurn&#275;ns var n&#257;kt un iet, kad vien grib. Es gan l&#363;dzu vi&#326;u n&#257;kt mums l&#299;dzi uz m&#257;j&#257;m. Bet man ir liels atvieglojums, ka ik br&#299;di nevajag skat&#299;ties uz vi&#326;u sarkano pauri!

Dz&#299;ve Matisa pil&#299; rit&#275;ja savu gaitu, un patlaban tur atkal vald&#299;ja jautr&#299;ba. Laup&#299;t&#257;ji dzied&#257;ja un dancoja, un Matiss sm&#275;j&#257;s savus d&#257;rdo&#353;os smieklus uz mata k&#257; agr&#257;k.

Bet laup&#299;t&#257;ju dz&#299;ve vis neg&#257;ja uz priek&#353;u k&#257; agr&#257;k. C&#299;&#326;a ar fogta kareivjiem bija k&#316;uvusi nikn&#257;ka. Matiss zin&#257;ja, ka nu tie patie&#353;&#257;m ir vi&#326;am uz p&#275;d&#257;m. Un, k&#257;p&#275;c, to vi&#326;&#353; Ronjai past&#257;st&#299;ja.

 Tikai t&#257;p&#275;c vien, ka m&#275;s k&#257;d&#257; tum&#353;&#257; nakt&#299; izpest&#299;j&#257;m Pelji no nejauk&#257; cietuma kambara, kur vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja. Un pie t&#257;s pa&#353;as reizes ar&#299; divus no Borkas sumpur&#326;iem.

 Mazais Klipens gan dom&#257;ja, ka Pelji pak&#257;rs,  Ronja ieteic&#257;s.

 Manus laup&#299;t&#257;jus neviens nekar,  Matiss sac&#299;ja.  Un nu es tam nelietim fogtam esmu par&#257;d&#299;jis, ka laup&#299;t&#257;ji nav ar pliku roku &#326;emami!

Bet Plikpauris P&#275;rs pr&#257;tnieciski purin&#257;ja savu kailo galvu.

 T&#257;p&#275;c ar&#299; mums me&#382;s ir pilns ar kareivjiem k&#257; s&#363;du mu&#353;&#257;m. Un fogts beidzot uzvar&#275;s, Matis, cik rei&#382;u man tas tev j&#257;saka?

Nu jau vi&#326;&#353;, Plikpauris P&#275;rs, atkal s&#257;ka savu gau&#353;anos par to, ka Matisam un Borkam vajagot izl&#299;gt, iekams nav par v&#275;lu. Ar fogtu un visiem vi&#326;a daudzajiem kareivjiem varb&#363;t var&#275;tu tikt gal&#257; viena vien&#299;ga stipra laup&#299;t&#257;ju banda, nevis divas, kas liel&#257;ko da&#316;u sava laika iz&#353;&#311;ie&#382;, viena otru apm&#257;not un kaujoties par laup&#299;jumu k&#257; vilki ap ga&#316;as gabalu. T&#257; run&#257;ja Plikpauris P&#275;rs.

T&#257;das valodas Matisam netik&#257;s dzird&#275;t. Pietika jau, ka &#353;ad un tad vi&#326;&#353; pats par to z&#363;d&#299;j&#257;s.

 Tu run&#257; t&#257;, it k&#257; tev b&#363;tu k&#257;da sapra&#353;ana, vecais v&#299;rs,  Matiss &#299;g&#326;oj&#257;s.  Sav&#257; zi&#326;&#257; jau tev ir ar&#299; taisn&#299;ba. Bet kas t&#257;dai laup&#299;t&#257;ju bandai b&#363;s par vadoni, k&#257; tu dom&#257;?

Vi&#326;&#353; &#316;auni iesm&#275;j&#257;s.

 Borka, ko? Es, Matiss, esmu varen&#257;kais un sp&#275;c&#299;g&#257;kais laup&#299;t&#257;ju vadonis p&#257;r visiem kalniem un me&#382;iem un dom&#257;ju t&#257;ds palikt! Bet nevar jau b&#363;t dro&#353;s, ka m&#299;&#316;otais Borka to saprat&#299;s.

 Tad pier&#257;di vi&#326;am to,  Plikpauris P&#275;rs ieteica.  Divc&#299;&#326;u ar vi&#326;u tu ta&#269;u vinn&#275;si, tu, lielais v&#275;rsi!

To Plikpauris P&#275;rs vilt&#299;gi bija izpr&#257;tojis vientu&#316;os br&#299;&#382;os. Divc&#299;&#326;a, kas par&#257;d&#299;s Borkam vi&#326;a vietu un dar&#299;s vi&#326;u sapr&#257;t&#299;gu; p&#275;c tam Matisa pil&#299; b&#363;s viena vien&#299;ga laup&#299;t&#257;ju banda, kur visi kop&#299;giem sp&#275;kiem l&#299;dz&#275;s uzvest kareivjus uz nepareiz&#257;m p&#275;d&#257;m un sagand&#275;s tiem dz&#299;vi, l&#299;dz tie nogurs vaj&#257;t laup&#299;t&#257;jus. Vai tas neb&#363;tu vilt&#299;gi?

 Man liekas, ka visvilt&#299;g&#257;k b&#363;tu izbeigt laup&#299;&#353;anu,  Ronja ierun&#257;j&#257;s.  T&#257; man vienm&#275;r ir licies.

Plikpauris P&#275;rs uzsmaid&#299;ja vi&#326;ai savu laipno bezzobu smaidu.

 Tur tev, Ronja, gan ir taisn&#299;ba! Tik gudra tu esi! Bet es esmu par vecu un nesp&#275;c&#299;gu, lai to sp&#275;tu iedz&#299;t Matisam paur&#299;!

Matiss sird&#299;gi uz vi&#326;u paskat&#299;j&#257;s.

 Un to saki tu, kas pats esi bijis dro&#353;sird&#299;gs laup&#299;t&#257;js gan pie mana t&#275;va, gan pie manis! Beigt laup&#299;&#353;anu! No k&#257; tad m&#275;s v&#275;l&#257;k dz&#299;vosim, vai par to tu esi dom&#257;jis? 

 Vai tu nemaz neesi paman&#299;jis,  Plikpauris P&#275;rs iejaut&#257;j&#257;s,  ka ir cilv&#275;ki, kas nav laup&#299;t&#257;ji un tom&#275;r dz&#299;vo?

 J&#257;, bet k&#257;?  Matiss sadr&#363;v&#275;jies pras&#299;ja.

Ak vai, varot da&#382;&#257;di, Plikapuris P&#275;rs skaidroja.

 Es zinu, ko var&#275;tu tev iem&#257;c&#299;t, ja nezin&#257;tu, ka tu esi un paliksi laup&#299;t&#257;js, l&#299;dz tevi pak&#257;rs. Bet Ronjai, kad pien&#257;ks laiks, es past&#257;st&#299;&#353;u k&#257;du mazu, labu nosl&#275;pumu.

 K&#257;du nosl&#275;pumu?  Matiss saaus&#299;j&#257;s.

 K&#257; jau tikko min&#275;ju,  Plikpauris P&#275;rs turpin&#257;ja,  to es past&#257;st&#299;&#353;u Ronjai, lai taj&#257; dien&#257;, kad tevi pak&#257;rs, vi&#326;a nepaliktu bez atspaida!

 Pak&#257;rs, pak&#257;rs un pak&#257;rs!  Matiss sird&#299;j&#257;s.  Tagad tu apklusti, vecais nelaimes putns!

Un dienas g&#257;ja, Matisam neklausot Plikpaura P&#275;ra padomu. Bet k&#257;d&#257; agr&#257; r&#299;t&#257;, iekams Matisa laup&#299;t&#257;ji v&#275;l nebija pasp&#275;ju&#353;i apseglot savus zirgus, uz Vilka &#382;ok&#316;iem atau&#316;oja Borka un pa&#291;&#275;r&#275;ja, ka gribot run&#257;t ar Matisu. Borka nesa nelaimes v&#275;sti. Un, t&#257; k&#257; vi&#326;a n&#257;v&#299;g&#257;kais ienaidnieks ne p&#257;r&#257;k sen tik c&#275;li bija izgl&#257;bis no fogta cietuma divus Borkas v&#299;rus, vi&#326;&#353; grib&#275;ja Matisam atdar&#299;t un to br&#299;din&#257;t. Borka sac&#299;ja, lai todien neviens laup&#299;t&#257;js, kam d&#257;rga dz&#299;v&#299;ba, ner&#257;dot me&#382;&#257; savu degunu. Jo nu tie atkal esot gatav&#299;b&#257;. Borka n&#257;ca tie&#353;i no Laup&#299;t&#257;ju takas, kur kareivji bija ier&#299;koju&#353;i sl&#275;pni. Divus no vi&#326;a v&#299;riem tie jau bija paguvu&#353;i notvert un tre&#353;o, kad tas m&#275;&#291;in&#257;ja b&#275;gt, smagi ievainoja ar bultu.

 Sitie nelie&#353;i i maizes kumosu nenov&#299;d nabaga laup&#299;t&#257;jam,  Borka r&#363;gti noteica.

Matiss sarauca uzacis.

 N&#275;, dr&#299;z mums vajadz&#275;s tiem iem&#257;c&#299;t prasties kaunu! Sit&#257; vairs ilg&#257;k nevar iet!

Tikai p&#275;c tam vi&#326;&#353; attapa, ka bija pasac&#299;jis m&#275;s, un smagi nop&#363;t&#257;s. Br&#299;di Matiss st&#257;v&#275;ja kluss un m&#275;roja ar skatienu Borku no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m.

 Mums varb&#363;t vajadz&#275;tu mesties kop&#257;,  vi&#326;&#353; beidzot izdab&#363;ja, pats notr&#299;s&#275;dams par saviem v&#257;rdiem. T&#257; run&#257;t ar Borkas d&#275;lu! Vi&#326;a t&#275;vs un t&#275;vat&#275;vs, un t&#275;vat&#275;vat&#275;vs, to izdzirdu&#353;i, apgrieztos kap&#257; otr&#257;di!

Bet Borka izskat&#299;j&#257;s atdz&#299;vojies.

 Nu tu reiz pateici kaut ko gudru, Matis! Viena stipra laup&#299;t&#257;ju banda, tas b&#363;tu labi! Zem viena stipra vado&#326;a! Es zinu vienu, kas der&#275;tu!  to pateicis, vi&#326;&#353; izsl&#275;j&#257;s.  B&#363;dams tik stiprs un ap&#326;&#275;m&#299;gs!

Tad Matiss izgr&#363;da briesm&#299;gus smieklus.

 Pan&#257;c &#353;urp, tad es tev par&#257;d&#299;&#353;u, kur&#353; der par vadoni!

Un t&#257; Plikpauris P&#275;rs pan&#257;ca savu gribu. J&#257;notiek divc&#299;&#326;ai, to Matiss ar Borku beidzot bija ieskat&#299;ju&#353;i par pareizu. Matisa v&#299;riem bija liels uztraukums par tik iev&#275;rojamu jaunumu, un c&#299;&#326;as r&#299;t&#257; vi&#326;a laup&#299;t&#257;ji t&#257; &#353;&#363;m&#275;j&#257;s, ka L&#363;visei n&#257;c&#257;s izdz&#299;t tos &#257;r&#257;.

 &#256;r&#257;!  vi&#326;a kliedza.  Es nesp&#275;ju klaus&#299;ties &#353;ito jand&#257;li&#326;u!

Pietika jau klaus&#299;ties Matisu. Vi&#326;&#353; staig&#257;ja pa z&#257;li uz priek&#353;u un atpaka&#316;, pl&#257;t&#299;damies un zobus griezdams, ka vi&#326;&#353; sam&#299;c&#299;&#353;ot Borku t&#257;, ka pat Un- dise vi&#326;u p&#275;c tam nepaz&#299;&#353;ot.

Plikpauris P&#275;rs sm&#299;n&#275;ja.

 Lielies, kad j&#257;si m&#257;j&#257;s, alla&#382; sac&#299;ja mana m&#257;te!

Un Ronja ar nepatiku l&#363;koj&#257;s uz savu c&#299;&#326;as k&#257;ro t&#275;vu.

 Es negribu redz&#275;t, k&#257; tu k&#257;du sam&#299;ci!

 Tas tev ar&#299; neb&#363;s j&#257;redz,  Matiss sac&#299;ja. Sieviet&#275;m un b&#275;rniem, p&#275;c vis&#257;m para&#353;&#257;m, tur nav ko dar&#299;t. Uzskat&#299;ja, ka tiem nav j&#257;redz, kas notiek pie me&#382;a zv&#275;ru tik&#353;an&#257;s. T&#257; d&#275;v&#275;ja &#353;&#257;da veida m&#275;ro&#353;anos sp&#275;kiem, un ar saviem rupjajiem pa&#326;&#275;mieniem t&#257; &#353;o v&#257;rdu attaisnoja.

 Lai gan tu, Plikpauri P&#275;r, piedal&#299;sies vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257;,  Matiss apgalvoja.  Saprotams, tu esi san&#299;cis, bet me&#382;a zv&#275;ru tik&#353;an&#257;s tevi uzmundrin&#257;s. N&#257;c, vecais v&#299;rs, lai uzce&#316;u tevi zirg&#257;. Jo nu ir laiks!

Bija auksts, saulains r&#299;ts ar sarmas kl&#257;tu zemi, un lauc&#299;t&#275; lejpus Vilka &#382;ok&#316;iem st&#257;v&#275;ja Matisa laup&#299;t&#257;ji un Borkas laup&#299;t&#257;ji, ar saviem &#353;&#311;&#275;piem izveidoju&#353;i apli ap Matisu un Borku. Tagad &#353;eit k&#316;&#363;s zin&#257;ms un pier&#257;d&#299;sies, kur&#353; vislab&#257;k der par vadoni.

Turpat l&#299;dz&#257;s aug&#353;&#257; kalna kor&#275;, iev&#299;st&#299;ts zv&#275;r&#257;d&#257;, s&#275;d&#275;ja Plikpauris P&#275;rs. Vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s k&#257; veca, izsp&#363;rusi v&#257;rna, bet acis vi&#326;am sp&#299;d&#275;ja gaid&#257;s, kad vi&#326;&#353; dedz&#299;gi sekoja notieko&#353;ajam lej&#257;.

C&#299;ksto&#326;i bija nometu&#353;i visas savas dr&#275;bes, iz&#326;emot kreklus, un nu tie kail&#257;m k&#257;j&#257;m m&#299;d&#299;j&#257;s pa sasalu&#353;o zemi. Iesild&#299;damies vi&#326;i taust&#299;ja un brauc&#299;ja roku musku&#316;us un svaid&#299;ja k&#257;jas.

 Liekas, ka tev deguns t&#257;ds nosalis, Borka, 

Matiss ieteic&#257;s.  Bet es tev apsolu, ka dr&#299;z tu sasild&#299;sies!

 Un es tev apsolu t&#257;du pa&#353;u labumu,  Borka apgalvoja.

Pie me&#382;a zv&#275;ru tik&#353;an&#257;s bija pie&#316;aujami vis&#257;di knifi un bezkaun&#299;gi pa&#326;&#275;mieni. Dr&#299;kst&#275;ja lauzt un liekt, un pl&#275;st, un plos&#299;t, un skr&#257;p&#275;t, un kost; kail&#257;m k&#257;j&#257;m ar&#299; dr&#299;kst&#275;ja spert, bet tikai ne starp k&#257;j&#257;m. To uzskat&#299;ja par &#316;aunu darbu, un t&#257;ds, kas &#311;&#275;r&#257;s pie &#353;&#257;da pa&#326;&#275;miena, ar to pa&#353;u ar&#299; c&#299;&#326;u zaud&#275;ja.

Bet nu Fj&#363;soks deva z&#299;mi, uz ko visi gaid&#299;ja,  nu bija laiks s&#257;kt, un Matiss un Borka ar kaujas saucienu izdr&#257;z&#257;s viens otram pret&#299; un s&#257;ka c&#299;kst&#275;ties.

 Mani m&#257;c skumjas,  Matiss sac&#299;ja, ar sav&#257;m l&#257;&#269;a &#311;ep&#257;m satverdams Borku ap vidu,  ka tu esi t&#257;ds m&#275;slu vabole,  to teikdams, vi&#326;&#353; saspieda Borku tik stipri, ka tam izspied&#257;s sviedri,  cit&#257;di es jau labi sen b&#363;tu iztais&#299;jis tevi par savu apak&#353;vadoni,  vi&#326;&#353; izdar&#299;ja v&#275;l vienu &#353;au&#353;al&#299;gu tv&#275;rienu,  un tagad man nevajadz&#275;tu izspiest tev taukus no nier&#275;m,  te vi&#326;&#353; saspieda Borku tik sp&#275;c&#299;gi, ka tas s&#257;ka s&#275;kt.

Kad Borka bija beidzis s&#275;kt, vi&#326;&#353; atspieda savu cieto galvu pret Matisa degunu t&#257;, ka izspr&#257;ga asinis.  Mani m&#257;c skumjas,  Borka sac&#299;ja,  ka j&#257;saboj&#257; tavs purns,  to teikdams, vi&#326;&#353; saspieda

to no jauna,  jo tu jau agr&#257;k biji tik nesmuks, ka otru t&#257;du gr&#363;ti atrast,  nu vi&#326;&#353; satv&#275;ra vienu Matisa ausi un par&#257;va to.  Divas ausis,  vai tev nepietiek ar vienu?  vi&#326;&#353; jaut&#257;ja, paraudams ausi v&#275;l reizi t&#257;, ka t&#257; atpl&#299;sa no pamatnes. Bet vi&#326;&#353; pazaud&#275;ja tv&#275;rienu, kad to pa&#353;u br&#299;di Matiss apg&#257;za vi&#326;u un ar dzelzs cietu d&#363;ri ietrieca vi&#326;am sej&#257; un saspieda to v&#275;l plakan&#257;ku.  Man p&#257;rlieku lielas s&#257;pes dara tas,  Matiss sac&#299;ja,  ka j&#257;sam&#299;ca tevi t&#257;, lai Undisei uzn&#257;k raudiens, ik reizi uzskatot tevi dienas gaism&#257;!  Matiss no jauna spieda vi&#326;am seju, bet nu Borkam izdev&#257;s satvert zobos gabali&#326;u no Matisa delnas un iekost. Matiss iekliedz&#257;s, vi&#326;&#353; m&#275;&#291;in&#257;ja roku izraut, bet Borka tur&#275;ja to ciet, l&#299;dz vairs nesp&#275;ja dab&#363;t elpu. Tad Matisa acu priek&#353;&#257; Borka izsp&#316;&#257;va p&#257;ris &#257;das str&#275;mel&#299;&#353;u.  Te tev b&#363;s, aiznes m&#257;j&#257;s ka&#311;im,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja, stipri elsdams, jo nu Matiss ar visu savu svaru bija uzg&#363;lies vi&#326;am virs&#363;. Un dr&#299;z izr&#257;d&#299;j&#257;s  kaut ar&#299; Borkam bija stipri zobi, ta&#269;u cit&#257;di vi&#326;&#353; ar Matisu nevar&#275;ja m&#275;roties sp&#275;kiem.

Kad c&#299;&#326;a bija gal&#257;, Matiss st&#257;v&#275;ja k&#257; laup&#299;t&#257;ju vadonis  asi&#326;ains no skata, un ap augumu vi&#326;am pland&#299;j&#257;s s&#299;kas str&#275;meles, kas bija paliku&#353;as p&#257;ri no krekla. Bet k&#257; vadonis gan  no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m , tas bija j&#257;atz&#299;st visiem laup&#299;t&#257;jiem, kaut ar&#299; da&#382;iem tas lik&#257;s dr&#363;mi, jo sevi&#353;&#311;i Borkam.

Borka bija stipri savainots, vi&#326;&#353; bija tuvu raud&#257;m, un Matiss labpr&#257;t grib&#275;ja teikt vi&#326;am p&#257;ris mierino&#353;u v&#257;rdu.

 Br&#257;li Borka,  j&#257;, no &#353;&#299; br&#299;&#382;a m&#275;s esam br&#257;&#316;i,  Matiss sac&#299;ja.  Vado&#326;a v&#257;rdu un godu tu vari patur&#275;t visas savas m&#363;&#382;a dienas un pats vari vald&#299;t savus v&#299;rus. Bet neaizmirsti, ka Matiss ir visvaren&#257;kais vadonis p&#257;r visiem kalniem un me&#382;iem, un no &#353;&#299; br&#299;&#382;a mans v&#257;rds visu nosaka  to iegaum&#275;!

Borka m&#275;mi pam&#257;ja  sevi&#353;&#311;i run&#299;gs vi&#326;&#353; &#353;obr&#299;d nebija.

Bet to pa&#353;u vakaru Matiss tur&#275;ja mielastu viesiem  Matisa pils laup&#299;t&#257;jiem  gan saviem, gan Borkas , varenas dz&#299;res ar &#275;dienu p&#257;rpiln&#299;bu un krietni daudz alus.

Un, vakaru vadot, Matiss un Borka aizvien vair&#257;k tapa br&#257;&#316;i. Br&#299;&#382;am smiedamies un br&#299;&#382;am raud&#257;dami, tie s&#275;d&#275;ja blakus pie gar&#257; galda un atcer&#275;j&#257;s savu b&#275;rn&#299;bu, kad vecaj&#257; c&#363;ku k&#363;t&#299; abi bija dzen&#257;ju&#353;i &#382;urkas. Daudz k&#257; cita uzjautrino&#353;a tie var&#275;ja past&#257;st&#299;t, un vi&#326;iem v&#275;l tagad bija ko atcer&#275;ties. Visi laup&#299;t&#257;ji, ska&#316;i smiedamies, klaus&#299;j&#257;s ar labpatiku; pat Birk&#257;m un Ronjai, kuri s&#275;d&#275;ja galda vi&#326;&#257; gal&#257;, bija prieks klaus&#299;ties. Vi&#326;u smiekli skan&#275;ja tik ska&#316;i un dzidri p&#257;r laup&#299;t&#257;ju rupjaj&#257;m bals&#299;m, ka Matiss ar Borku nevar&#275;ja vien nopriec&#257;ties. Ilgu laiku Matisa pil&#299; neviens nebija sm&#275;jies  ne Birka, ne Ronja , un Matiss ar Borku v&#275;l nebija l&#257;g&#257; pieradu&#353;i pie laimes, ka b&#275;rni atkal ir m&#257;j&#257;s. T&#257;p&#275;c vi&#326;u aus&#299;m &#353;ie smiekli lik&#257;s k&#257; vismaig&#257;k&#257; m&#363;zika, un tas mudin&#257;ja vi&#326;us pl&#257;t&#299;ties v&#275;l vair&#257;k par saviem b&#275;rn&#299;bas varo&#326;darbiem.

Te piepe&#353;i Matiss ieteic&#257;s:

 Nes&#275;ro, Borka, ka tev &#353;odien neveic&#257;s! Borkas dzimtai var pien&#257;kt lab&#257;ki laiki. Kad m&#275;s ar tevi vairs neb&#363;sim, tad, j&#257;dom&#257;, vadonis b&#363;s tavs d&#275;ls. Jo mana meita negrib, un, kad vi&#326;a saka  n&#275;, tad t&#257; ar&#299; ir, to vi&#326;a mantojusi no savas m&#257;tes.

To izdzirdis, Borka no sirds izskat&#299;j&#257;s apmierin&#257;ts. Bet Ronja p&#257;ri galdam uzsauca:

 Un vai tu dom&#257;, ka Birka grib b&#363;t par laup&#299;t&#257;ju vadoni?

 To vi&#326;&#353; grib,  Borka bija cie&#353;i p&#257;rliecin&#257;ts.

Tad Birka nog&#257;ja no galda un nost&#257;j&#257;s t&#257;, lai

visi var&#275;tu vi&#326;u redz&#275;t. Pac&#275;lis savu labo roku, vi&#326;&#353; deva sv&#275;tu zv&#275;restu: lai kas ar&#299; notiktu, vi&#326;&#353; nekad neb&#363;s laup&#299;t&#257;js.

Dr&#363;ms klusums nolaid&#257;s p&#257;r velvju z&#257;li. Borka s&#275;d&#275;ja asaru piln&#257;m ac&#299;m, noskumis par savu d&#275;lu, kas tik nedabiski atsak&#257;s iet t&#275;va p&#275;d&#257;s. Bet Matiss raudz&#299;ja vi&#326;u mierin&#257;t.

 Man ir n&#257;cies pierast,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja,  un ar&#299; tev n&#257;ksies. S&#257;jos laikos ar b&#275;rniem neko nevar pan&#257;kt. Tie dara, k&#257; pa&#353;i grib,  atliek vien&#299;gi samierin&#257;ties. Bet viegli tas nav!

Abi vado&#326;i ilgi s&#275;d&#275;ja un dr&#363;mi raudz&#299;j&#257;s n&#257;kotn&#275;, kur Matisa dzimtas un Borkas dzimtas lepn&#257; laup&#299;t&#257;ju dz&#299;ve b&#363;s vien&#299;gi pasaka un &#257;trai aizmirst&#299;bai nolemtas atmi&#326;as.

Tikai pamaz&#257;m tie atkal atgriez&#257;s pie &#382;urku med&#299;b&#257;m c&#363;ku k&#363;t&#299; un, par sp&#299;ti saviem ietiep&#299;gajiem b&#275;rniem, nol&#275;ma priec&#257;ties. Un vi&#326;u laup&#299;t&#257;ji sacent&#257;s, lai ar jautr&#257;m laup&#299;t&#257;ju dziesm&#257;m un me&#382;on&#299;giem dan&#269;iem aizdz&#299;tu dr&#363;mumu. Tie griez&#257;s ri&#326;&#311;&#299; tik trakul&#299;gi, ka gr&#299;das d&#275;&#316;i krak&#353;&#311;&#275;ja; pat Birka ar Ronju l&#275;ca l&#299;dzi takt&#299;, un Ronja iem&#257;c&#299;ja Birk&#257;m daudzus priec&#299;gus laup&#299;t&#257;ju l&#275;cienus.

Pa to laiku L&#363;vise ar Undisi sav&#257; nodab&#257; s&#275;d&#275;ja kambar&#299;. Vi&#326;as &#275;da un dz&#275;ra, un run&#257;j&#257;s. Liel&#257;koties vi&#326;u domas bija at&#353;&#311;ir&#299;gas, tikai par vienu vi&#326;as bija vienis pr&#257;tis: cik varen jauki ir &#353;ad un tad atp&#363;tin&#257;t ausis un nedzird&#275;t i p&#299;kstienu no k&#257;da v&#299;rie&#353;a cilv&#275;ka.

Bet pils z&#257;l&#275; turpin&#257;j&#257;s sv&#275;tki. L&#299;dz Plikpauris P&#275;rs aiz noguruma piepe&#353;i nov&#275;l&#257;s uz gr&#299;das. Par sp&#299;ti savam vecumam, vi&#326;&#353; bija pieredz&#275;jis vienu priec&#299;gu un jautru dienu, bet nu vairs nejaud&#257;ja, un Ronja pal&#299;dz&#275;ja vi&#326;am aiziet uz gu&#316;amkambari. Tur vi&#326;&#353; apmierin&#257;ts un bez sp&#275;ka atkrita sav&#257; gult&#257;, un Ronja apsedza vi&#326;u ar zv&#275;r&#257;du.

 Manu veco sirdi mierina tas,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja,  ka ne tu, ne Birka negribat b&#363;t laup&#299;t&#257;ji. Ar prieku to var&#275;ja dar&#299;t agr&#257;kus laikus, tad

es neko nesac&#299;tu. Bet nu ir barg&#257;ki laiki, nu tu, cilv&#275;ks, vari tikt pak&#257;rts, iekams pasp&#275;si noskait&#299;t t&#275;vreizi.

 J&#257;, un cilv&#275;ki tad kliedz un raud, kad vi&#326;iem at&#326;em to, kas vi&#326;iem pieder,  Ronja piebilda.  Es to nem&#363;&#382;am nesp&#275;tu iztur&#275;t.

 N&#275;, mans b&#275;rns, to tu nem&#363;&#382;am nesp&#275;tu iztur&#275;t,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja.  Bet nu es tev past&#257;st&#299;&#353;u k&#257;du mazu, labu nosl&#275;pumu, ja tu apsolies to neteikt nevienai dz&#299;vai dv&#275;selei.

Un Ronja apsol&#299;j&#257;s.

Tad Plikpauris P&#275;rs sa&#326;&#275;ma vi&#326;as maz&#257;s, silt&#257;s rokas, lai sasild&#299;tu savas, kas bija aukstas, un past&#257;st&#299;ja.

 Tu, mans prieks un mana l&#299;ksme,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Kad es biju jauns un dz&#299;vojos pa me&#382;u uz mata k&#257; tu, man gad&#299;j&#257;s reiz izgl&#257;bt dz&#299;v&#299;bu k&#257;dam mazam pel&#275;kam mo&#353;&#311;ulim, ko harpijas par visu vari grib&#275;ja nogal&#275;t. Pel&#275;kie mo&#353;&#311;u&#316;i jau ir vieni sala&#353;&#326;as, bet tas bija t&#257;ds k&#257; cit&#257;d&#257;ks, un pateic&#299;gs vi&#326;&#353; p&#275;c tam bija tik &#316;oti, ka gandr&#299;z vai netiku no vi&#326;a va&#316;&#257;. Vi&#326;&#353; ietiep&#257;s un grib&#275;ja man dot re, ar&#299; Matiss ir kl&#257;t,  Plikpauris P&#275;rs sac&#299;ja, jo nu durv&#299;s st&#257;v&#275;ja Matiss un grib&#275;ja zin&#257;t, kur Ronja tik ilgi paliek. Sv&#275;tki bija beigu&#353;ies, un bija laiks Vilka dziesmai.

 Vispirms man j&#257;noklaus&#257;s l&#299;dz galam &#353;&#299; pasaka,  Ronja sac&#299;ja.

Un, kam&#275;r Matiss ietiep&#299;gi st&#257;v&#275;ja un gaid&#299;ja, Pikpauris P&#275;rs ie&#269;ukst&#275;ja turpin&#257;jumu vi&#326;ai aus&#299;.

 Tad jau labi,  Ronja noteica, kad bija visu dzird&#275;jusi.

Tad pien&#257;ca nakts. Visa Matisa pils ar visiem saviem rupjajiem laup&#299;t&#257;jiem dr&#299;z jau gul&#275;ja. Tikai Matiss gr&#363;&#353;i &#382;&#275;loj&#257;s sav&#257; gu&#316;as viet&#257;. L&#363;vise bija pamat&#299;gi ieziedusi visas vi&#326;a br&#363;ces un visus sasitumus, bet nekas nel&#299;dz&#275;ja. Tikai tagad vi&#326;&#353; s&#257;ka just s&#257;pes, un, tikl&#299;dz pakustin&#257;ja kaut mazo pirksti&#326;u, vainas rad&#299;ja neizsak&#257;mas cie&#353;anas. Matiss ne acu neaizv&#275;ra, un vi&#326;u kaitin&#257;ja tas, ka L&#363;vise var tik mier&#299;gi gul&#275;t. Beidzot vi&#326;&#353; to pamodin&#257;ja.

 Man s&#257;p,  vi&#326;&#353; gaud&#257;s.  Un mana vien&#299;g&#257; cer&#299;ba ir, ka tas rakaris Borka gu&#316; un mok&#257;s v&#275;l trak&#257;k!

L&#363;vise pagriez&#257;s pret sienu.

 Ek, v&#299;ri&#353;&#311;i,  vi&#326;a noteica un t&#363;li&#326; aizmiga.



17.Veciem v&#299;riem nav ko s&#275;d&#275;t un sald&#275;t dibenu

Veciem v&#299;riem nav ko s&#275;d&#275;t un sald&#275;t dibenu, kad tiekas me&#382;a zv&#275;ri,  L&#363;vise stingri sac&#299;ja, kad n&#257;kamaj&#257; dien&#257; Plikpaurim P&#275;r&#257;m bija drebu&#316;i un s&#257;pes vis&#257; &#311;ermen&#299; un vi&#326;&#353; negrib&#275;ja celties aug&#353;&#257;. Savu gultu vi&#326;&#353; atteic&#257;s atst&#257;t v&#275;l ar&#299; tad, kad drebu&#316;i jau sen bija p&#257;rg&#257;ju&#353;i.

 Blenzt sien&#257; es varu tiklab s&#275;&#382;ot, k&#257; gu&#316;ot,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Katru dienu Matiss ien&#257;ca pie vi&#326;a kambar&#299;, lai pav&#275;st&#299;tu, k&#257; jaun&#257; laup&#299;t&#257;ju dz&#299;ve iet uz priek&#353;u. Matiss pats bija apmierin&#257;ts. Vi&#326;&#353; teica, ka Borka uzvedoties labi un muti nepalai&#382;ot. Sapr&#257;t&#299;gs v&#299;rs vi&#326;&#353; esot turkl&#257;t, un kop&#257; vi&#326;i esot dab&#363;ju&#353;i vienu labu laup&#299;jumu p&#275;c otra. Fogta kareivjus vi&#326;i esot apm&#257;n&#299;ju&#353;i, ka prieks redz&#275;t, un dr&#299;z Matisa me&#382;&#257; b&#363;&#353;ot tuk&#353;s no visiem uzm&#257;c&#299;gajiem kareive- &#316;iem,  t&#257; dro&#353;i apgalvoja Matiss.

 J&#257;, j&#257;, lielies, kad j&#257;si m&#257;j&#257;s,  Plikpauris P&#275;rs burk&#353;&#311;&#275;ja, bet Matiss vi&#326;&#257; neklaus&#299;j&#257;s. Vi&#326;am ar&#299; nebija daudz laika to dar&#299;t.

 Izdilu&#353;ais v&#257;rguli,  vi&#326;&#353; maigi sac&#299;ja, pa- pli&#311;&#275;dams Plikpauri P&#275;ru, iekams aizg&#257;ja.  Sa&#326;emies sp&#275;k&#257;, lai vari vismaz nost&#257;v&#275;t uz k&#257;j&#257;m!

Un &#353;ai zi&#326;&#257; L&#363;vise dar&#299;ja visu, ko vien sp&#275;ja. Vi&#326;a atnesa siltu, sp&#275;cino&#353;u zupu un daudz ko citu, kas Plikpaurim P&#275;r&#257;m gar&#353;oja.

 Ie&#275;d zupu, lai vari sasild&#299;ties,  vi&#326;a teica. Tom&#275;r pat viskarst&#257;k&#257; zupa nesp&#275;ja izdz&#299;t aukstumu no Plikpaura P&#275;ra, un tas dar&#299;ja raizes L&#363;visei.

 M&#275;s var&#275;tu ienest vi&#326;u z&#257;l&#275; un sasild&#299;t,  L&#363;vise ieteic&#257;s Matisam k&#257;du vakaru. Un, Matisa sp&#275;c&#299;go roku nests, Plikpauris P&#275;rs atst&#257;ja savu vientul&#299;go kambari. Vi&#326;am vajadz&#275;ja gul&#275;t kop&#257; ar Matisu. L&#363;vise p&#257;rc&#275;l&#257;s pie Ronjas.

 Beidzot es, vecs nabags, tik&#353;u reiz pie siltuma,  Plikpauris P&#275;rs priec&#257;j&#257;s.

Matiss bija tik karsts k&#257; svelm&#275;jo&#353;a uguns, un Plikpauris P&#275;rs piel&#299;da vi&#326;am kl&#257;t k&#257; b&#275;rns, kas mekl&#275; siltumu un mierin&#257;jumu pie savas m&#257;tes.

 Neb&#257;zies man virs&#363;,  Matiss sac&#299;ja. Bet tas nel&#299;dz&#275;ja, Plikpauris P&#275;rs tik l&#299;da vien kl&#257;t. Un, kad atausa r&#299;ts, vi&#326;&#353; atteic&#257;s iet atpaka&#316; uz savu kambari. &#352;ai gult&#257; vi&#326;&#353; jut&#257;s labi un &#353;eit gri- g&#275;ja palikt. Te vi&#326;&#353; var&#275;ja gul&#275;t un skat&#299;ties, k&#257; pa dienu ros&#257;s L&#363;vise, &#353;eit vakaros p&#257;rradu&#353;ies, ap vi&#326;u salas&#299;j&#257;s laup&#299;t&#257;ji un st&#257;st&#299;ja savas d&#275;kas; ar&#299; Ronja p&#257;rn&#257;kusi st&#257;st&#299;ja, k&#257; vi&#326;ai ar Birku g&#257;jis pa me&#382;u. Plikpauris P&#275;rs jut&#257;s apmierin&#257;ts.

 Kam&#275;r es gaidu, es grib&#275;tu, lai &#353;it&#257; b&#363;tu visu laiku,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

 Ko ta tu gaidi?  Matiss vaic&#257;ja.

 K&#257; tev liekas, ko?  Plikpauris P&#275;rs atvai- c&#257;ja.

Matiss nesp&#275;ja uzmin&#275;t. Bet nemier&#299;gu pr&#257;tu vi&#326;&#353; man&#299;ja, ka Plikpauris P&#275;rs aizvien vair&#257;k izdziest, un apjaut&#257;j&#257;s L&#363;visei:

 K&#257; tu dom&#257;, kas vi&#326;am ir?

 Vecums,  L&#363;vise atbild&#275;ja.

Matiss bail&#299;gi uz vi&#326;u paskat&#299;j&#257;s.

 Bet no t&#257; ta&#269;u vi&#326;&#353; nemirs?

 Mirs gan,  L&#363;vise atteica.

Tad Matiss ieraud&#257;j&#257;s.

 N&#275;, ej pa gaisu k&#257; divi devi&#326;i!  vi&#326;&#353; b&#316;&#257;va.  Ar to es neesmu mier&#257;!

L&#363;vise purin&#257;ja galvu.

 Daudz ko tu vari noteikt, bet to noteikt tu nevari!

Ar&#299; Ronja raiz&#275;j&#257;s par Plikpauri P&#275;ru, un, jo vair&#257;k vi&#326;&#353; dzisa, jo vair&#257;k t&#257; pie vi&#326;a s&#275;d&#275;ja. Nu vi&#326;&#353; liel&#257;ko tiesu tikai gul&#275;ja un snauda, pa br&#299;&#382;am atv&#275;rdams acis un paskat&#299;damies uz Ronju. Tad vi&#326;&#353; pasmaid&#299;ja un sac&#299;ja:

 Mans prieks un acuraugs, tu ta&#269;u neaizmirs&#299;si, ko uzzin&#257;ji?

 N&#275;! Kaut tikai var&#275;tu vien atrast,  Ronja sac&#299;ja.

 Gan jau var&#275;si,  Plikpauris P&#275;rs apgalvoja.  Kad pien&#257;ks laiks, atrad&#299;si!

 J&#257;, gan jau b&#363;s labi,  Ronja piekrita.

G&#257;ja laiks, un Plikpauris P&#275;rs k&#316;uva aizvien

v&#257;rg&#257;ks. Beidzot pien&#257;ca nakts, kad pie vi&#326;a s&#275;d&#275;ja visi  Matiss un L&#363;vise, un Ronja, un laup&#299;t&#257;ji. Plikpauris P&#275;rs gul&#275;ja nekust&#299;gi, aizv&#275;ris acis. Matiss nobijies mekl&#275;ja k&#257;das dz&#299;v&#299;bas z&#299;mes. Bet ap gultu bija kr&#275;slains, lai gan bija uguns atbl&#257;zma un tauku sveces, kuras L&#363;vise bija iededzin&#257;jusi; n&#275;, nevar&#275;ja saman&#299;t nek&#257;das dz&#299;v&#299;bas z&#299;mes, un Matiss p&#275;k&#353;&#326;i iekliedz&#257;s:

 Vi&#326;&#353; ir miris!

Tad Plikpauris P&#275;rs pav&#275;ra vienu aci un p&#257;rmeto&#353;i pal&#363;koj&#257;s uz Matisu.

 Zin&#257;ms, ka neesmu miris! Vai tu dom&#257;, ka man nav tik daudz sapra&#353;anas, lai es pateiktu ardievas, pirms aizeju?

P&#275;c tam vi&#326;&#353; labu laiku snaudu&#316;oja, un vi&#326;i tur st&#257;v&#275;ja klusi un dzird&#275;ja vien&#299;gi atsevi&#353;&#311;us viegli svelpjo&#353;us elpas vilcienus.

 Bet nu,  Plikpauris P&#275;rs ieteic&#257;s un atv&#275;ra acis,  labie draugi, nu es atvados no jums visiem! Jo nu es mir&#353;u.

Un t&#257; vi&#326;&#353; nomira.

Ronja nekad v&#275;l nebija redz&#275;jusi k&#257;du mirstam, un vi&#326;a br&#299;ti&#326;u raud&#257;ja. Lai gan p&#275;d&#275;j&#257; laik&#257; vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s stipri noguris, Ronja dom&#257;ja, tagad varb&#363;t vi&#326;&#353; var&#275;s atp&#363;sties k&#257;d&#257; cit&#257; viet&#257;, par kuru es nek&#257; nezinu.

Bet Matiss staig&#257;ja uz priek&#353;u un atpaka&#316; pa z&#257;li, vis&#257; galv&#257; raud&#257;dams, un kliedza:

 Vi&#326;&#353; past&#257;v&#299;gi ir bijis! Un nu vi&#326;a vairs nav!

Un no jauna Matiss sauca vienu un to pa&#353;u:

 Vi&#326;&#353; past&#257;v&#299;gi ir bijis! Un nu vi&#326;a vairs nav!

Tad L&#363;vise sac&#299;ja:

 Matis, tu ta&#269;u zini, ka neviens nevar dz&#299;vot m&#363;&#382;&#299;gi. M&#275;s piedzimstam un nomirstam  t&#257; tas alla&#382; ir bijis, par ko tu gremzies?

 Bet man vi&#326;a pietr&#363;kst!  Matiss b&#316;&#257;va.  Man vi&#326;a pietr&#363;kst tik &#316;oti, ka sirds pl&#299;st pu&#353;u!

 Vai tu gribi, lai es tevi drusku atbalstu?  L&#363;vise jaut&#257;ja.

 J&#257;, dieva d&#275;&#316; dari to!  vi&#326;&#353; kliedza.  Un ari tu, Ronja!

P&#275;c tam vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja, br&#299;&#382;am atspiezdamies pret L&#363;visi un br&#299;&#382;am pret Ronju, un izraud&#257;ja savas s&#275;ras p&#275;c Plikpaura P&#275;ra, kas past&#257;v&#299;gi bija bijis vi&#326;a dz&#299;v&#275; un nu vairs nebija.

N&#257;kamaj&#257; dien&#257; vi&#326;i Plikpauri P&#275;ru apbed&#299;ja lej&#257; pie upes. Ziema bija pan&#257;kusies tuv&#257;k, pirmoreiz sniga, un baltas, m&#299;kstas p&#257;rslas krita uz Plikpaura P&#275;ra &#353;&#311;irsta, kad Matiss ar saviem laup&#299;t&#257;jiem to nesa p&#275;d&#275;j&#257; gait&#257;. &#352;&#311;irstu Plikpauris P&#275;rs pats sev bija sanaglojis sav&#257;s sp&#275;ka dien&#257;s un visus &#353;os gadus bija glab&#257;jis dzi&#316;i dr&#275;bju kambar&#299;.

Laup&#299;t&#257;jam z&#257;rku var ievajadz&#275;ties tad, kad vi&#326;&#353; vismaz&#257;k to jau&#353;,  t&#257; tika sac&#299;jis vi&#326;&#353;, Plikpauris P&#275;rs, un p&#275;d&#275;jos gadus bija br&#299;n&#299;jies, k&#257;d&#275;&#316; tik ilgi j&#257;gaida.

Bet agri vai v&#275;lu tas noder&#275;s, vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Tagad tas noder&#275;ja.

Tuk&#353;ums p&#275;c Plikpaura P&#275;ra smagi g&#363;l&#257;s p&#257;r pili. Visu ziemu Matiss bija sadr&#363;v&#275;jies. Ar&#299; laup&#299;t&#257;ji staig&#257;ja no&#353;&#316;uku&#353;i, jo Matisa oma noteica gan skumjas, gan priekus Matisa pil&#299;.

Ronja ar Birku b&#275;ga uz me&#382;u, kur pa&#353;laik bija ziema, un, st&#257;v&#275;dama uz sl&#275;p&#275;m kalna kor&#275;, vi&#326;a aizmirsa visas skumjas. Bet t&#257;s Ronja atmin&#275;j&#257;s, kol&#299;dz vi&#326;a p&#257;rbrauca m&#257;j&#257;s un ieraudz&#299;ja pavarda priek&#353;&#257; s&#275;&#382;am dr&#363;mo Matisu.

 Mierini mani, Ronja!  vi&#326;&#353; l&#363;dz&#257;s.  Pal&#299;dzi man remd&#275;t b&#275;das!

 Dr&#299;z atkal b&#363;s pavasaris, tad b&#363;s viegl&#257;k,  Ronja mierin&#257;ja, bet Matiss t&#257; nedom&#257;ja.

 Plikpauris P&#275;rs vairs neredz&#275;s nevienu pavasari,  vi&#326;&#353; sar&#363;gtin&#257;ts sac&#299;ja. Un tam Ronja nesp&#275;ja rast mierin&#257;jumu.

Bet ziema g&#257;ja. Un pien&#257;ca pavasaris  tas jau pien&#257;k aizvien, lai kas ar&#299; dz&#299;vo un mirst. Matiss k&#316;uva priec&#299;g&#257;ks  t&#257;ds vi&#326;&#353; k&#316;uva ik pavasari  svilpoja un dzied&#257;ja, j&#257;dams saviem laup&#299;t&#257;jiem pa priek&#353;u cauri Vilka &#382;ok&#316;iem. Tur lej&#257; jau gaid&#299;ja Borka ar saviem v&#299;riem. Hoi, nu p&#275;c gar&#257;s ziemas laup&#299;t&#257;ju dz&#299;ve beidzot atkal rit&#275;s piln&#257; spar&#257;! Par to vi&#326;i sav&#257; glup&#299;b&#257; l&#299;ksmoja abi, Matiss un Borka, k&#257; jau da&#382;dien, b&#363;dami dzimu&#353;i laup&#299;t&#257;ji.

Vi&#326;u b&#275;rni bija krietni vien gudr&#257;ki. Tie priec&#257;j&#257;s par glu&#382;i ko citu. Par to, ka ir nokusis sniegs vismaz tik daudz, lai vi&#326;i beidzot var&#275;tu atkal j&#257;t un lai vi&#326;i dr&#299;z var&#275;tu p&#257;rv&#257;kties atpaka&#316; uz L&#257;&#269;alu.

 Un v&#275;l es esmu priec&#299;ga, ka tu, Birk, nekad negrib&#275;si b&#363;t par laup&#299;t&#257;ju,  Ronja teica.

Birka sm&#275;j&#257;s.

 N&#275;, to jau es esmu zv&#275;r&#275;jis. Bet es pr&#257;toju  no k&#257; m&#275;s dz&#299;vosim, tu un es?

 Es zinu,  Ronja sac&#299;ja.  M&#275;s b&#363;sim kalna v&#299;ri, ko tu saki par to?

Un vi&#326;a izst&#257;st&#299;ja Birk&#257;m pasaku par Plikpaura P&#275;ra sudraba kalnu  to, ko mazais pel&#275;kais mo&#353;- &#311;ulis pateic&#299;b&#257; par izgl&#257;bto dz&#299;v&#299;bu reiz sen, sen vi&#326;am bija par&#257;d&#299;jis.

 Sudraba gabali tur esot tik lieli k&#257; akme&#326;i,  Ronja teica.  Un, kas zina, t&#257; varb&#363;t nemaz nav nek&#257;da pasaka? Plikpauris P&#275;rs zv&#275;r&#275;ja, ka t&#257; esot paties&#299;ba. K&#257;du dienu m&#275;s varam aizj&#257;t uz turieni un paskat&#299;ties  es zinu, kur tas atrodas.

 Bet nav jau nek&#257;das steigas,  Birka sac&#299;ja.  Turi to tikai slepen&#299;b&#257;! Cit&#257;di saskries visi laup&#299;t&#257;ji un grib&#275;s raust sudrabu!

Tad Ronja iesm&#275;j&#257;s.

 Tu esi tikpat gudrs k&#257; Plikpauris P&#275;rs. Vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ka laup&#299;t&#257;ji esot tikpat k&#257;ri uz laup&#299;&#353;anu k&#257; klij&#257;ni, t&#257;p&#275;c es nedr&#299;kst&#275;ju to sac&#299;t nevienam citam k&#257; tev!

 Bet pagaid&#257;m m&#275;s glu&#382;i labi varam iztikt bez sudraba, m&#257;&#353;el,  Birka teica.  L&#257;&#269;al&#257; vajag k&#257; cita!

Pavasaris bija j&#363;tams aizvien vair&#257;k un vair&#257;k, un Ronja baid&#299;j&#257;s par to br&#299;di, kad vi&#326;ai b&#363;s j&#257;run&#257;

ar Matisu, ka nu vi&#326;a atkal grib p&#257;rcelties uz L&#257;&#269;- alu. Ta&#269;u Matiss bija viens apbr&#299;nojams v&#299;rs  ar vi&#326;u nekad neko nevar&#275;ja zin&#257;t.

 Mana vec&#257; ala, j&#257;, t&#257; ir jauka,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Nekur citur &#353;ai gadalaik&#257; nav tik labi dz&#299;vot k&#257; tur! Vai ne, L&#363;vis?

L&#363;vise jau bija pieradusi pie Matisa main&#299;gaj&#257;m dom&#257;m un nelik&#257;s sevi&#353;&#311;i izbr&#299;n&#299;jusies.

 Ej vien, b&#275;rns, ja tavam t&#275;vam t&#257; t&#299;k,  vi&#326;a at&#316;&#257;va.  Lai gan man tevis pietr&#363;ks.

 Bet ruden&#299; tu ta&#269;u n&#257;ksi m&#257;j&#257;s  t&#257; jau tu m&#275;dz dar&#299;t,  Matiss teica, it k&#257; Ronja gadiem b&#363;tu ce&#316;ojusi no Matisa pils uz me&#382;u un atpaka&#316;.

 J&#257;, es dar&#299;&#353;u t&#257;, k&#257; m&#275;dzu dar&#299;t,  Ronja apgalvoja priec&#299;ga un p&#257;rsteigta, ka &#353;oreiz viss tik viegli izdevies. Vi&#326;a bija gaid&#299;jusi asaras un kliedzienus, un te nu Matiss s&#275;d&#275;ja un izskat&#299;j&#257;s tikpat laim&#299;gs, k&#257; atcer&#275;damies savus b&#275;rn&#299;bas priekus vecaj&#257; c&#363;kk&#363;t&#299;.

 J&#257;, kad es dz&#299;voju L&#257;&#269;al&#257;, tad tik bija dz&#299;ve!  vi&#326;&#353; atmin&#275;j&#257;s.  Un paties&#299;b&#257; ala ir mana, to neaizmirstiet! Es varb&#363;t j&#363;s &#353;ad tad apciemo&#353;u!

Kad Ronja to pateica Birk&#257;m, vi&#326;&#353; lepni sac&#299;ja:

 Man vienalga, lai n&#257;k! Bet,  vi&#326;&#353; piebilda,  man b&#363;s liels atvieglojums ik dienas neredz&#275;t vi&#326;a melno, pinkaino galvu!

Ir agrs r&#299;ts. Tik skaists k&#257; pirmais r&#299;ts virs zemes! L&#257;&#269;alas jaunsaimnieki  tur vi&#326;i iet pa savu me&#382;u, un ap vi&#326;iem ir ziedo&#326;a burv&#299;gums. Tas dz&#299;vo visos kokos un visos &#363;de&#326;os, un visos za&#316;ajos kr&#363;m&#257;jos,  tas vid&#382;ina un &#353;alko, un bur- zgu&#316;o, un dzied, un &#269;alo,  visapk&#257;rt skan pavasara svaig&#257;, me&#382;on&#299;g&#257; dziesma.

Un vi&#326;i ir atn&#257;ku&#353;i uz savu alu, uz sav&#257;m m&#257;j&#257;m me&#382;ain&#275;. Un viss ir k&#257; agr&#257;k  dro&#353;s un paz&#299;stams: upe, kas tur lej&#257; &#353;&#326;&#257;c, me&#382;i r&#299;tausm&#257;, viss  k&#257; agr&#257;k. Pavasaris ir jauns, bet t&#257;ds pats k&#257; vienm&#275;r.

 Nebaidies, Birk!  Ronja sac&#299;ja.  Tagad tu dzird&#275;si manu pavasara kliedzienu!

Un vi&#326;a kliedza: spalgi k&#257; putns  tas bija gavi&#316;u kliedziens, kas aizskan&#275;ja t&#257;lu, t&#257;lu me&#382;&#257;.

Jaun&#257;k&#257; skolas vecuma b&#275;rniem

Astrida Lindgr&#275;ne RONJA - LAUPITAJA MEITA Redaktors Vidvuds Medenis M&#257;kslinieciskais redaktors Andris Lamsters Tehnisk&#257; redaktore Ir&#275;na Soide Korektore Anita Pleik&#353;ne

Nodota salik&#353;anai 12.10.87. Parakst&#299;ta iespie&#353;anai 21.07.88. Form&#257;ts 70x90/16. Ofseta pap&#299;rs Jft 1. Ba&#326;&#326;ikova garnit&#363;ra. Ofsetspiedums. 18,72 uzsk. iespiedi.; 38,83 uzsk. kr&#257;su nov.; 9,94 izdevn. 1. Metiens 100 000 eks. (2. laidiens 50 001 -100 000 eks.) Pa&#353;&#363;t. N<? 103590. Cena 80 kap. Izdevniec&#299;ba Li esma, 226256 R&#299;g&#257;, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nv 87/32844/B-1015. Iespiesta R&#299;gas Paraugtipogr&#257;fij&#257;, 226004 R&#299;g&#257;, Vien&#299;bas gatv&#275; 11.





