





LENNEBERGAS EM&#298;LS


Astrida Lindgr&#275;ne 


Par Lennebergas Em&#299;lu sauca z&#275;nu, kas dz&#299;voja Lenneberg&#257;. Tas bija mazs, palaidn&#299;gs un iecirt&#299;gs b&#275;rns - ne jau tik paklaus&#299;gs k&#257; tu. Lai gan vi&#326;&#353; nudien izskat&#299;j&#257;s glu&#382;i r&#257;tns. Protams, tais reiz&#275;s, kad nebr&#275;ca. Em&#299;lam bija apa&#316;as zilas acis, apa&#316;a seja, s&#257;rti ziedo&#353;i vaigi un gai&#353;i z&#299;daini mati. T&#257; k&#257; vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s t&#299;ri paklaus&#299;gs, tad var&#275;ja pat nodom&#257;t, ka Em&#299;ls ir mazs e&#326;&#291;elis. Tikai to nu gan nevajag iedom&#257;ties. Vi&#326;am bija pieci gadi, un sp&#275;c&#299;gs vi&#326;&#353; bija k&#257; v&#275;rs&#275;ns, un dz&#299;voja vi&#326;&#353; Kathultas s&#275;t&#257;, Lennebergas draudz&#275; Smoland&#275;. Un t&#257;tad vi&#326;&#353; run&#257;ja smolandie&#353;u m&#275;l&#275;, &#353;is mazais puis&#275;ns, - un tur nu vi&#326;&#353; bija bez vainas. Smoland&#275; jau t&#257; run&#257;. Kad Em&#299;ls grib&#275;ja dab&#363;t savu cepuri, tad vis neteica, k&#257; teiktu tu: "Es gribu savu na&#291;eni." Vi&#326;&#353; sac&#299;ja t&#257;: "Es gribu savu n&#257;&#291;en!" Vi&#326;a "n&#257;&#291;ene" bija diezgan negl&#299;ta cepur&#299;te ar melnu nagu un zilu dibenu. Reiz t&#275;vs to bija vi&#326;am p&#257;rvedis no pils&#275;tas. Em&#299;ls &#316;oti priec&#257;j&#257;s par cepuri, un, kad vi&#326;am vakar&#257; vajadz&#275;ja iet gul&#275;t, vi&#326;&#353; pazi&#326;oja: "Es gribu savu n&#257;&#291;en!" Vi&#326;a m&#257;te gan nedom&#257;ja, ka Em&#299;lam b&#363;tu j&#257;&#326;em na&#291;ene gult&#257; l&#299;dzi, vi&#326;a grib&#275;ja nolikt to priek&#353;nam&#257; uz plaukta, bet tad Em&#299;ls laida va&#316;&#257; t&#257;du br&#275;cienu, ka noskan&#275;ja visa Lenneberga: "Es gribu savu n&#257;&#291;en!"

Un Em&#299;ls gul&#275;ja ar n&#257;&#291;eni galv&#257; ik nakti tr&#299;s ned&#275;&#316;as no vietas. J&#257; gan, t&#257; tas bija, lai ar&#299; visai nepat&#299;kami. Ta&#269;u galvenais bija tas, ka Em&#299;ls alla&#382; pan&#257;ca savu; to nu vi&#326;&#353; m&#257;c&#275;ja. Vispirms jau nekad nenotika t&#257;, k&#257; vi&#326;a m&#257;te v&#275;l&#275;j&#257;s. Reiz Ziemassv&#275;tkos m&#257;te cent&#257;s pierun&#257;t Em&#299;lu, lai vi&#326;&#353; &#275;stu sutin&#257;tas pupas: d&#257;rze&#326;i ta&#269;u esot &#316;oti vesel&#299;gi, - bet Em&#299;ls pateica - n&#275;.

- Vai tad tu nekad vairs ne&#275;d&#299;si d&#257;rze&#326;us? - vi&#326;a m&#257;te pajaut&#257;ja.

- &#274;d&#299;&#353;u. - Em&#299;ls atbild&#275;ja. - Bet &#299;stus za&#316;umus.

Un tad vi&#326;&#353; paklus&#257;m nol&#299;da aiz Ziemassv&#275;tku egles un s&#257;ka grauzt k&#257;du zari&#326;u. Ta&#269;u dr&#299;z vien mit&#275;j&#257;s, jo skujas p&#257;rlieku durst&#299;ja muti.

&#352;itik iecirt&#299;gs bija Em&#299;ls. Vi&#326;&#353; grib&#275;ja vald&#299;t p&#257;r t&#275;vu un m&#257;ti, un visu Kathultu un labpr&#257;t b&#363;tu vald&#299;jis ar&#299; p&#257;r visu Lennebergu, ta&#269;u Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji ar to nebija mier&#257;.

- &#381;&#275;l Kathultas Svensonu, kuriem tik palaidn&#299;gs pui&#353;elis, - tie juta l&#299;dzi Em&#299;la vec&#257;kiem. - Nekad no vi&#326;a nekas neizn&#257;ks.

J&#257;, dom&#257;t jau vi&#326;i t&#257; var&#275;ja, &#353;ie Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji! Tom&#275;r vi&#326;i neb&#363;tu vis t&#257; sac&#299;ju&#353;i, ja zin&#257;ju&#353;i, kas no Em&#299;la izn&#257;ks. Ja b&#363;tu paredz&#275;ju&#353;i, ka vi&#326;&#353;, izaudzis liels, k&#316;&#363;s par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju. Tev laikam nav ne jausmas, ko noz&#299;m&#275; b&#363;t par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju, bet tas ir kaut kas &#316;oti smalks, to es dro&#353;i varu apgalvot, un Em&#299;ls v&#275;l&#257;k ar&#299; k&#316;uva par t&#257;du v&#299;ru.

Ta&#269;u tagad m&#275;s pakav&#275;simies pie tiem notikumiem, kuri atgad&#299;j&#257;s ar Em&#299;lu, kad vi&#326;&#353; v&#275;l bija mazs un dz&#299;voja Kathultas s&#275;t&#257;, Lennebergas draudz&#275; Smoland&#275;, kop&#257; ar savu t&#275;vu, ko sauca par Antonu Svensonu, un savu m&#257;ti, ko sauca par Almu Svensoni, un savu mazo m&#257;si&#326;u &#298;du. Kathult&#257; vi&#326;iem bija ar&#299; kalps, kuru sauca par Alfr&#275;du, un kalpone, kuru sauca par L&#299;nu. Jo tolaik, kad Em&#299;ls bija mazs, Lenneberg&#257;, t&#257;pat k&#257; visur citur, bija kalpones un kalpi. Kalpi ara zemi, kopa zirgus un v&#275;r&#353;us, veda sienu un st&#257;d&#299;ja kartupe&#316;us, un kalpones slauca govis, apkopa m&#257;ju un dzied&#257;ja b&#275;rniem dziesmas.

Tagad tu paz&#299;sti visus, kas dz&#299;voja Kathult&#257;, - t&#275;vu Antonu, m&#257;ti Almu, mazo &#298;du, Alfr&#275;du un L&#299;nu. Vi&#326;iem bija ar&#299; divi zirgi, p&#257;ris v&#275;r&#353;u, asto&#326;as govis, tr&#299;s siv&#275;ni, desmit aitas, piecpadsmit vistas, gailis, ka&#311;is un suns. Un tad pats Em&#299;ls.

Kathulta bija maza, skaista lauku s&#275;ta uzkaln&#257; - ar sarkanu m&#257;ji&#326;u, ko iesk&#257;va &#257;beles un ceri&#326;i. Un apk&#257;rt tai plet&#257;s t&#299;rumi, p&#316;avas, gan&#299;bas, ezers un v&#275;l biezs jo biezs me&#382;s.

Dz&#299;ve Kathult&#257; rit&#275;tu klusi un mier&#299;gi, ja vien tur neb&#363;tu Em&#299;la.

- Vi&#326;&#353; alla&#382;i&#326; pastr&#257;d&#257; pulka nedarbu, tas puika, - L&#299;na pukoj&#257;s. - Ja pats nedara palaidn&#299;bas, tad ar vi&#326;u m&#363;&#382;am atgad&#257;s k&#257;da &#311;ibele. &#352;it&#257;du z&#275;nu manas acis v&#275;l nav skat&#299;ju&#353;as.

Ta&#269;u Em&#299;la m&#257;te &#326;&#275;m&#257;s vi&#326;u aizst&#257;v&#275;t.

- Ar Em&#299;lu jau nemaz tik traki nav, - vi&#326;a teica. - &#352;odien vi&#326;&#353; tikai vienu reizi ieknieba &#298;dai un izlaist&#299;ja kafijas kr&#275;jumu, tas ar&#299; viss... j&#257;, un tad v&#275;l trenk&#257;ja ka&#311;i apk&#257;rt vistu k&#363;tij - cik atceros. Bet man tom&#275;r &#353;&#311;iet: vi&#326;&#353; k&#316;&#363;st arvien r&#257;m&#257;ks un paklaus&#299;g&#257;ks.

Un Em&#299;ls nepavisam nebija &#316;auns - t&#257;ds nudien vi&#326;&#353; nebija. Vi&#326;&#353; &#316;oti m&#299;l&#275;ja gan &#298;du, gan ka&#311;i. Bet vi&#326;am ta&#269;u vajadz&#275;ja &#298;dai drusku iekniebt, cit&#257;di vi&#326;a neb&#363;tu atdevusi Em&#299;lam savu s&#299;rupmaizi; un ka&#311;i Em&#299;ls trenk&#257;ja aiz t&#299;r&#257;s labsird&#299;bas, lai redz&#275;tu, vai pats sp&#275;j paskriet tikpat &#257;tri k&#257; ka&#311;is. Bet ka&#311;is jau to nesaprata.

Tas atgad&#299;j&#257;s sept&#299;taj&#257; mart&#257;, kad Em&#299;ls bija gau&#382;&#257;m paklaus&#299;gs - tikai vienu pa&#353;u reizi ieknieba &#298;dai, izlaist&#299;ja kafijas kr&#275;jumu un trenk&#257;ja ka&#311;i. Bet tagad tu dzird&#275;si par p&#257;ris cit&#257;m dien&#257;m Em&#299;la m&#363;&#382;&#257;, kad atgad&#299;j&#257;s kaut kas vair&#257;k - vai nu vi&#326;&#353; pats pastr&#257;d&#257;ja nedarbus, k&#257; izteic&#257;s L&#299;na, vai ar&#299; Em&#299;lu aizvien piemekl&#275;ja k&#257;da &#311;ibele. M&#275;s varam s&#257;kt kaut vaiar to, kas notika




Otrdien, 22. maij&#257;, kad Em&#299;ls ieb&#257;za galvu zupas ter&#299;n&#275;


Todien Kathult&#257; pusdien&#257;s &#275;da ga&#316;as zupu. L&#299;na bija iel&#275;jusi to pu&#311;ain&#257; zupas ter&#299;n&#275; ar os&#257;m, un visi s&#275;d&#275;ja pie virtuves galda un &#275;da; vissirsn&#299;g&#257;k to dar&#299;ja Em&#299;ls. Zupa vi&#326;am gar&#353;oja, un var&#275;ja dzird&#275;t, k&#257; Em&#299;ls ska&#316;i &#353;&#326;ak&#257;ja.

- Vai tad nu t&#257; j&#257;strebj, - Em&#299;la m&#257;te br&#299;n&#299;j&#257;s.

- Cit&#257;di tak nevar zin&#257;t, ka t&#257; ir zupa, - Em&#299;ls atteica, paties&#299;bu sakot, vi&#326;&#353; sac&#299;ja &#353;it&#257;: "Cit&#257;di tak nivar zin&#257;t, ka t&#257; i zupa." Ta&#269;u &#353;obr&#299;d m&#275;s par vi&#326;a smolandie&#353;u izrunu neliksimies ne zinis.

Visi var&#275;ja &#275;st zupu, cik tik grib&#275;ja, - un tad ar&#299; ter&#299;ne bija tuk&#353;a. Tikai maza, maza l&#257;s&#299;te bija palikusi trauka diben&#257;. To Em&#299;ls grib&#275;ja dab&#363;t, un k&#257; gan cit&#257;di tai var&#275;tu tikt kl&#257;t, ja ne ieb&#257;&#382;ot visu galvu zupas trauk&#257; un &#353;o l&#257;s&#299;ti izstrebjot? T&#257; Em&#299;ls ar&#299; izdar&#299;ja, un visi no tiesas dzird&#275;ja, k&#257; vi&#326;&#353; strebj. Ta&#269;u p&#275;c tam vi&#326;am vajadz&#275;ja izvilkt galvu &#257;r&#257;, un vai vari iedom&#257;ties - tas nebija iesp&#275;jams! Trauks cie&#353;i tur&#275;j&#257;s galv&#257;. Tad Em&#299;ls nobijies piel&#275;ca k&#257;j&#257;s - un tur nu vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja ar mu&#269;elei l&#299;dz&#299;go zupas ter&#299;ni galv&#257;. Trauks bija uzmaucies dzi&#316;i p&#257;r ac&#299;m un aus&#299;m. Em&#299;ls r&#257;va trauku nost un ska&#316;i br&#275;ca. Ar&#299; L&#299;na izbij&#257;s.

- M&#363;su smuk&#257; zupas ter&#299;ne, - vi&#326;a satrauc&#257;s. - M&#363;su smuk&#257;, pu&#311;ain&#257; zupas ter&#299;ne, kur nu m&#275;s tagadi&#326; liesim zupu?

T&#257; k&#257; zupas trauks bija Em&#299;lam galv&#257;, tad zupu taj&#257; vairs ieliet nevar&#275;ja: tik daudz ar&#299; vi&#326;a saprata, lai gan cit&#257;di sevi&#353;&#311;i gudra vis nebija.

Ta&#269;u Em&#299;la m&#257;te vair&#257;k uztrauc&#257;s par Em&#299;lu.

- Vai manu dieni&#326;, k&#257; m&#275;s dab&#363;sim to galvu &#257;r&#257;? B&#363;s vien j&#257;&#326;em kr&#257;sns kru&#311;is un ter&#299;ne j&#257;sadauza!

- Vai tu esi pie pilna pr&#257;ta? - Em&#299;la t&#275;vs apskait&#257;s. - B&#316;oda tak maks&#257;ja &#269;etras kronas!

- &#315;auj, es pam&#275;&#291;in&#257;&#353;u, - teica Alfr&#275;ds, kas bija stiprs un izveic&#299;gs kalps. Vi&#326;&#353; satv&#275;ra trauku aiz os&#257;m un no visa sp&#275;ka pac&#275;la to gais&#257;, bet ko tas l&#299;dz&#275;ja? Kur bija ter&#299;ne, tur ar&#299; Em&#299;ls. Jo t&#257; tie&#353;&#257;m cie&#353;i tur&#275;j&#257;s Em&#299;lam galv&#257;. Un Em&#299;ls nu kar&#257;j&#257;s gais&#257; un spirin&#257;ja k&#257;jas, cenzdamies nok&#316;&#363;t uz gr&#299;das.

- Izbeidz... laid mani lej&#257;... beidz ta&#269;u, ka tev saka! - vi&#326;&#353; br&#275;ca. Un tad Alfr&#275;ds ar&#299; palaida vi&#326;u va&#316;&#257;.

Tagad visi patie&#353;&#257;m bija nob&#275;d&#257;ju&#353;ies. T&#275;vs Antons, m&#257;te Alma, maz&#257; &#298;da, Alfr&#275;ds un L&#299;na st&#257;v&#275;ja apk&#257;rt Em&#299;lam un gudroja. Neviens nesp&#275;ja izdom&#257;t, k&#257; lai izvelk Em&#299;la galvu no zupas ter&#299;nes.

- Skatieties, Em&#299;ls raud! - maz&#257; &#298;da iesauc&#257;s, ar pirkstu r&#257;d&#299;dama uz p&#257;ris liel&#257;m asar&#257;m, kas spied&#257;s &#257;r&#257; no zupas trauka un l&#275;ni rit&#275;ja p&#257;r Em&#299;la vaigiem.

- I nedom&#257;ju to dar&#299;t, - Em&#299;ls atsac&#299;ja. - T&#257; ir ga&#316;as zupa, kas raud.

Vi&#326;a balss skan&#275;ja tikpat ietiep&#299;gi k&#257; alla&#382;i&#326;, ta&#269;u sevi&#353;&#311;i pat&#299;kami jau nevar b&#363;t, ja galva iesp&#299;l&#275;ta zupas ter&#299;n&#275;, un padom&#257; tik - ja nu vi&#326;&#353; vairs nekad nedab&#363;s galvu &#257;r&#257;? Nabaga Em&#299;ls, kur tad vi&#326;&#353; uzliks savu "n&#257;&#291;eni"?

Em&#299;la m&#257;tei bija &#257;rk&#257;rt&#299;gi &#382;&#275;l sava maz&#257; puis&#275;na. Vi&#326;a jau atkal dz&#299;r&#257;s &#326;emt rok&#257; kr&#257;sns kru&#311;i, lai sadauz&#299;tu trauku, bet Em&#299;la t&#275;vs noteica:

- Nem&#363;&#382;am! Trauks tak maks&#257;ja &#269;etras kronas! Tad jau lab&#257;k braukt pie daktera uz Mariannelundu. Gan vi&#326;&#353; trauku dab&#363;s nost. Dakteris papras&#299;s tikai tr&#299;s kronas, un t&#257;d&#257; v&#299;z&#275; m&#275;s nopeln&#299;sim vienu kronu.

Em&#299;la m&#257;te atzina, ka tas ir labi izdom&#257;ts. Katru dienu vis negad&#257;s nopeln&#299;t veselu kronu. Padom&#257;, cik daudz jauku lieti&#326;u par to var nopirkt, varb&#363;t k&#257;du nieku mazajai &#298;dai, kurai vajadz&#275;s palikt m&#257;j&#257;s, kam&#275;r Em&#299;ls b&#363;s proj&#257;m.

Nu Kathult&#257; g&#257;ja skubu skub&#257;m. Em&#299;lam bija j&#257;sapo&#353;as, j&#257;nomazg&#257;jas un j&#257;uzvelk glaun&#257;kas dr&#257;nas. Matus sasuk&#257;t nevar&#275;ja un ausis izmazg&#257;t jau ne tik, lai gan to, ai, k&#257; vajadz&#275;ja. Em&#299;la m&#257;te, saprotams, m&#275;&#291;in&#257;ja aizb&#257;zt r&#257;d&#299;t&#257;jpirkstu aiz zupas trauka malas, lai paurbin&#257;tu Em&#299;la ausis, ta&#269;u t&#257; vien lik&#257;s, ka tas slikti beigsies, jo vi&#326;as pirksts ar&#299;dzan iespr&#363;da.

- T&#257;, dar&#299;ts, - maz&#257; &#298;da noteica, un t&#275;vs Antons patiesi noskait&#257;s, kaut gan bija t&#299;ri labsird&#299;gs cilv&#275;ks.

- Kur&#353; v&#275;l grib iespr&#363;st zupas trauk&#257;?! - vi&#326;&#353; kliedza. - L&#363;dzu, dariet to, lai varu &#326;emt lielos siena ratus un aizvest visu Kathultu pie Mariannelundas daktera.

Tad Em&#299;la m&#257;te pirkstu t&#257; k&#257;rt&#299;gi paraust&#299;ja un izdab&#363;ja to &#257;r&#257;.

- Tev nepat&#299;k, ka tev l&#363;ko mazg&#257;t ausis, Em&#299;l, - vi&#326;a noteica un uzp&#363;ta savam pirkstam. No ter&#299;nes apak&#353;as atskan&#275;ja apmierin&#257;ta &#311;i&#311;in&#257;&#353;ana, un Em&#299;ls teica:

- &#352;is ir pirmais patiesais labums, kas man ticis no &#353;it&#257; trauka!

Pa to laiku Alfr&#275;ds jau bija piebraucis zirgu pie lielaj&#257;m k&#257;pn&#275;m, un Em&#299;ls izn&#257;ca &#257;r&#257;, lai s&#275;stos ratos. Vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s varen smalks sav&#257; sv&#299;trainaj&#257; sv&#275;tdienas k&#257;rt&#257; un melnajos z&#257;baci&#326;os - un ar zupas trauku galv&#257;; nu j&#257;, varb&#363;t &#353;&#311;ita ma&#311;en&#299;t neparasti, ka galv&#257; vi&#326;am ir zupas ter&#299;ne, ta&#269;u t&#257; bija smuka un pu&#311;aina, un gandr&#299;z vai l&#299;dzin&#257;j&#257;s jaunmodes vasaras cepurei. Vien&#299;gais, pret ko var&#275;tu iebilst, - t&#257; bija p&#257;r&#257;k dzi&#316;i uz ac&#299;m.

Un t&#257; nu vi&#326;iem vajadz&#275;ja doties ce&#316;&#257; uz Mariannelundu.

- Pieskati k&#257;rt&#299;gi mazo &#298;du, kam&#275;r esam proj&#257;m! - Em&#299;la m&#257;te v&#275;l uzsauca L&#299;nai. Vi&#326;a ar Em&#299;la t&#275;vu aps&#275;d&#257;s priek&#353;&#275;j&#257; s&#275;dekl&#299;. Uz paka&#316;&#275;j&#257; s&#275;dek&#316;a nos&#275;d&#257;s Em&#299;ls ar zupas b&#316;odu galv&#257;. Un savu "n&#257;&#291;eni" vi&#326;&#353; bija nolicis blak&#257;m. Vi&#326;am ta&#269;u vajadz&#275;s kaut ko likt galv&#257;, kad brauks m&#257;j&#257;s. Cik labi, ka Em&#299;lam tas bija ien&#257;cis pr&#257;t&#257;!

- Ko man gatavot vakari&#326;&#257;s? - L&#299;na ieb&#316;&#257;v&#257;s taisni tobr&#299;d, kad rati sakust&#275;j&#257;s.

- Taisi, ko gribi, - Em&#299;la m&#257;te atcirta. - Man tagad j&#257;lauza galva par ko citu.

- Nu tad es v&#257;r&#299;&#353;u ga&#316;as zupu, - L&#299;na iemin&#275;j&#257;s. Bet tan&#299; pa&#353;&#257; mirkl&#299; vi&#326;a paman&#299;ja kaut ko pu&#311;ainu noz&#363;dam ce&#316;a l&#299;kum&#257; un atcer&#275;j&#257;s... par zupas ter&#299;ni. B&#275;d&#299;ga vi&#326;a pagriez&#257;s pret Alfr&#275;du un mazo &#298;du.

- Laikam b&#363;s j&#257;taisa paltes ar spe&#311;i, - vi&#326;a novilka.

Em&#299;ls vair&#257;kas reizes bija braucis uz Mariannelundu. Parasti vi&#326;am patika s&#275;d&#275;t ratos un v&#275;rot, k&#257; l&#299;kumo ce&#316;&#353;, skat&#299;ties uz lauku s&#275;t&#257;m, kur&#257;m brauca gar&#257;m, uz b&#275;rniem, kas tur skraid&#299;ja, uz su&#326;iem, kuri r&#275;ja pie v&#257;rti&#326;iem, uz zirgiem un gov&#299;m gan&#299;b&#257;s. Ta&#269;u &#353;oreiz diez cik jautri vis nebija. Te nu vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja ar ter&#299;ni uz ac&#299;m un pa &#353;auro spraudzi&#326;u tik tikko var&#275;ja saredz&#275;t savus aizpog&#257;tos z&#257;baci&#326;us. Z&#275;ns bez mitas pra&#353;&#326;&#257;ja t&#275;vam: "Kur m&#275;s tagad esam? Vai Pank&#363;ku s&#275;ta jau gar&#257;m? Vai dr&#299;z b&#363;s Siv&#275;nu s&#275;ta?"

Em&#299;ls p&#275;c sava pr&#257;ta bija ied&#275;v&#275;jis ikvienu lauku s&#275;tu ce&#316;a mal&#257;. Par Pank&#363;ku s&#275;tu sauca to, kur reiz, Em&#299;lam gar&#257;mbraucot, pie v&#257;rti&#326;iem st&#257;v&#275;ja tukli b&#275;rne&#316;i un &#275;da pank&#363;kas. Un Siv&#275;nu s&#275;ta bija dab&#363;jusi savu v&#257;rdu no maza, jautra siv&#275;nti&#326;a, kuram Em&#299;ls da&#382;k&#257;rt m&#275;dza pakas&#299;t muguru.

Ta&#269;u &#353;obr&#299;d Em&#299;ls s&#275;d&#275;ja pagalam sadr&#363;v&#275;jies, blenza uz saviem z&#257;baci&#326;iem un neredz&#275;ja nedz pank&#363;kas, nedz jautros siv&#275;nti&#326;us - nav br&#299;nums, ka vi&#326;&#353; &#269;inkst&#275;ja:

- Kur m&#275;s tagad esam? Vai dr&#299;z b&#363;sim Mariannelund&#257;?

Kad Em&#299;ls ar zupas trauku galv&#257; iebr&#257;z&#257;s daktera uzgaid&#257;maj&#257; telp&#257;, t&#257; bija pilna ar cilv&#275;kiem. Visi, kas tur s&#275;d&#275;ja, uzreiz ie&#382;&#275;loj&#257;s par z&#275;nu. Vi&#326;i saprata, ka atgad&#299;jusies liela nelaime. Tikai nejauks, maza auguma ve&#269;uks sm&#275;j&#257;s, v&#275;deru tur&#275;dams - it k&#257; b&#363;tu pat&#299;kami iesp&#299;l&#275;t galvu zupas ter&#299;n&#275;.

- Ha, ha, ha! - ve&#269;uks nerim&#257;s. - Vai tev, pui&#353;el, salst ausis?

- N&#275;-&#275;, - Em&#299;ls atbild&#275;ja, - tagad ne.

- Ak t&#257;, k&#257;p&#275;c ta tev tas joc&#299;gais pods uzmaukts galv&#257;? - ve&#269;uks tincin&#257;ja.

- Cit&#257;di man saltu ausis, - Em&#299;ls atteica. Vi&#326;&#353;, kaut ar&#299; mazs, grib&#275;ja ma&#311;en&#299;t patriekties.

P&#275;c tam Em&#299;lam bija j&#257;iet iek&#353;&#257; pie daktera, un dakterim gan smiekli nemaz nen&#257;ca. Vi&#326;&#353; tikai nosac&#299;ja:

- Sveiki, sveiki! Ko tu tur zem b&#316;odas dari?

Em&#299;ls dakteri neredz&#275;ja, bet sasveicin&#257;ties tom&#275;r vajadz&#275;ja, un t&#257;lab vi&#326;&#353; paklan&#299;j&#257;s, cik dzi&#316;i vien var&#275;ja, lai gan galv&#257; bija trauks. Noskan&#275;ja - bliuk&#353;! - un ter&#299;ne, p&#257;rspr&#257;gusi uz pus&#275;m, gul&#275;ja uz gr&#299;das. Jo p&#257;r&#257;k stipri Em&#299;ls ar galvu bija iebliezis pa daktera rakst&#257;mgaldu.

- Pagalam m&#363;su &#269;etras kronas, - Em&#299;la t&#275;vs paklus&#257;m teica Em&#299;la m&#257;tei. Tom&#275;r dakteris to sadzird&#275;ja.

- Tad jau j&#363;s esat nopeln&#299;ju&#353;i vienu kronu, - vi&#326;&#353; paskaidroja. - Es, l&#363;k, &#326;emu piecas kronas par to, ka velku maziem pui&#353;e&#316;iem galvu &#257;r&#257; no zupas ter&#299;n&#275;m. Ta&#269;u &#353;oreiz puika pats tika gal&#257;.

Tad nu Em&#299;la t&#275;vs gau&#382;&#257;m nopriec&#257;j&#257;s un tencin&#257;ja Em&#299;lu, ka tas p&#257;rsitis b&#316;odu un nopeln&#299;jis veselu kronu. A&#353;i vi&#326;&#353; piev&#257;ca lauskas un, pam&#257;jis Em&#299;lam un Em&#299;la m&#257;tei, dev&#257;s &#257;r&#257;. Kad vi&#326;i bija izn&#257;ku&#353;i uz ielas, Em&#299;la m&#257;te ierun&#257;j&#257;s:

- Padom&#257; tik, nu m&#275;s atkal esam ietaup&#299;ju&#353;i vienu kronu. Ko m&#275;s par to nopirksim?

- Nek&#257;du pirkumu, - Em&#299;la t&#275;vs nor&#363;ca. - Pataup&#299;sim. Lai gan - taisn&#299;bai ta&#269;u j&#257;b&#363;t. Em&#299;ls dab&#363;s piecas &#275;res, ko ielikt sav&#257; kr&#257;jkases siv&#275;nti&#326;&#257;.

Un vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; iz&#326;&#275;ma no maka piec&#275;res gabalu un iedeva to Em&#299;lam. Uzmini - vai Em&#299;ls k&#316;uva priec&#299;gs?

T&#257; nu vi&#326;i atkal dev&#257;s ce&#316;&#257; uz m&#257;j&#257;m - uz Lennebergu. Em&#299;ls, stipri apmierin&#257;ts, ies&#275;d&#257;s paka&#316;&#275;j&#257; s&#275;dekl&#299; - ar piec&#275;res gabalu sauj&#257; un "n&#257;&#291;eni" galv&#257;, tagad vi&#326;&#353; v&#275;roja visus b&#275;rnus, su&#326;us, zirgus, govis un siv&#275;nus, kam vien vi&#326;i brauca gar&#257;m. Bijis Em&#299;ls parasts b&#275;rns, ar vi&#326;u todien nekas vairs neb&#363;tu atgad&#299;jies. Bet Em&#299;ls nebija parasts b&#275;rns - uzmini, ko vi&#326;&#353; izdar&#299;ja? Z&#275;ns sav&#257; nodab&#257; ielika piec&#275;res gabalu mut&#275;, un taisni tobr&#299;d, kad vi&#326;i brauca gar&#257;m Siv&#275;nu s&#275;tai, no paka&#316;&#275;j&#257; s&#275;dek&#316;a atskan&#275;ja kluss klak&#353;&#311;is. Em&#299;ls bija norijis piec&#275;res gabalu.

- Ai! - vi&#326;&#353; izsauc&#257;s. - Cik &#257;tri tas nog&#257;ja uz leju! Nu Em&#299;la m&#257;tei bija jaunas r&#363;pes.

- Vai manu dieni&#326;, k&#257; m&#275;s iz&#326;emsim to naudas gabalu puikam no v&#275;dera? B&#363;s vien j&#257;brauc atpaka&#316; pie daktera.

- K&#257; tad, to tu esi smalki izdom&#257;jusi, - Em&#299;la t&#275;vs noskait&#257;s. - Vai ta m&#275;s maks&#257;sim dakterim piecas kronas, lai dab&#363;tu pret&#299; piecas &#275;res? Diez cik tev bija r&#275;&#311;in&#257;&#353;an&#257;, kad g&#257;ji skol&#257;?

Ta&#269;u Em&#299;ls uz&#326;&#275;ma visu mier&#299;gi. Vi&#326;&#353; papli&#311;&#275;ja sev pa v&#275;deru un teica:

- Es pats varu b&#363;t par kr&#257;jkasi un lab&#257;k uzglab&#257;t naudas gabalu v&#275;der&#257; nek&#257; m&#257;j&#257;s. No t&#257;s kr&#257;jkas&#299;tes tikpat nek&#257; nevar iz&#326;emt. Esmu to p&#257;rbaud&#299;jis ar virtuves nazi, tas nu ir dro&#353;i.

Bet Em&#299;la m&#257;te nebija pierun&#257;jama. Vi&#326;a grib&#275;ja vest Em&#299;lu atpaka&#316; pie daktera.

- Toreiz, kad vi&#326;&#353; norija visas bik&#353;u pogas, es neko nesac&#299;ju, - vi&#326;a atg&#257;din&#257;ja Em&#299;la t&#275;vam. - Ta&#269;u piec&#275;res gabals k&#363;st daudz slikt&#257;k, &#353;itas var b&#275;d&#299;gi beigties, tici man!

Un vi&#326;ai laim&#275;j&#257;s iebied&#275;t Em&#299;la t&#275;vu - vi&#326;&#353; pagrieza zirgu un brauca atpaka&#316; uz Mariannelundu. Jo Em&#299;la t&#275;vs nudien bija noba&#382;&#299;jies par savu z&#275;nu.

Vi&#326;i iejo&#326;oja pie daktera pagalam aizelsu&#353;ies.

- Vai esat ko aizmirsu&#353;i? - dakteris vaic&#257;ja.

- N&#275;-&#275;, Em&#299;ls tagadi&#326; ap&#275;dis piecas &#275;res, - Em&#299;la t&#275;vs paskaidroja. - Ja nu dakteris &#326;emtu un tais&#299;tu oper&#257;ciju... par &#269;etr&#257;m kron&#257;m vai k&#257;... piec&#275;res gabalu tad ar&#299; var&#275;tu patur&#275;t.

Te Em&#299;ls paraust&#299;ja t&#275;vu aiz m&#275;te&#316;a un no&#269;ukst&#275;ja:

- Kaunies! Tas ir mans!

Dakteris, protams, ir nedom&#257;ja at&#326;emt Em&#299;lam naudas gabalu. Vi&#326;&#353; v&#275;l piebilda, ka oper&#257;cija nemaz neb&#363;&#353;ot vajadz&#299;ga. P&#275;c p&#257;ris dien&#257;m piec&#275;res gabals izn&#257;k&#353;ot &#257;r&#257; pats no sevis.

- Lai naudas gabalam v&#275;der&#257; nav garlaic&#299;gi un tas tev tik stipri nespie&#382;, vari ap&#275;st piecas smalkmaiz&#299;tes, - dakteris pam&#257;c&#299;ja.

Tas nu gan bija viens labsird&#299;gs dakteris, maksu ar&#299;dzan ne&#326;&#275;ma! Em&#299;la t&#275;vs jut&#257;s tik apmierin&#257;ts, ka taisni vai staroja no prieka, kad atkal ar Em&#299;lu un Em&#299;la m&#257;ti atrad&#257;s uz ielas.

Bet tagad Em&#299;la m&#257;te t&#363;li&#326; grib&#275;ja doties uz maizn&#299;cu pie Andersonu jaunkundz&#275;m, lai nopirktu Em&#299;lam piecas smalkmaiz&#299;tes.

- Ne pr&#257;t&#257; nen&#257;k, - pretoj&#257;s Em&#299;la t&#275;vs. - Mums m&#257;j&#257;s maiz&#299;&#353;u gana.

Em&#299;ls ma&#311;en&#299;t padom&#257;ja. Vi&#326;&#353; bija liels gudrinieks, jo sevi&#353;&#311;i, kad vajadz&#275;ja &#353;o to izpr&#257;tot, turkl&#257;t vi&#326;&#353; bija ar&#299; izsalcis un t&#257;lab sac&#299;ja:

- Man ta&#269;u v&#275;der&#257; ir piecas &#275;res; ja vien es tiktu t&#257;m kl&#257;t, pats sev nopirktu smalkmaiz&#299;tes.

Vi&#326;&#353; v&#275;l br&#299;di apsv&#275;ra un nopras&#299;ja t&#275;vam:

- Vai tu, t&#275;t, nevari man aizdot uz p&#257;ris dien&#257;m piecas &#275;res? Es tev t&#257;s atdo&#353;u, goda v&#257;rds!

Beidzot Em&#299;la t&#275;vs piek&#257;p&#257;s, vi&#326;i dev&#257;s uz maizn&#299;cu pie Andersonu jaukundz&#275;m un nopirka Em&#299;lam piecas smalkmaiz&#299;tes - apkais&#299;tas ar cukuru - apa&#316;as, zeltaini br&#363;nas un neizsak&#257;mi gar&#353;&#299;gas. Em&#299;ls t&#257;s &#382;igli vien noties&#257;ja.

- &#352;&#299;s ir vislab&#257;k&#257;s z&#257;les, ko sav&#257; m&#363;&#382;&#257; esmu dab&#363;jis, - vi&#326;&#353; priec&#257;j&#257;s.

Te piepe&#353;i Em&#299;la t&#275;vu p&#257;r&#326;&#275;ma tik traka l&#299;ksm&#299;ba, ka vi&#326;&#353; vairs nezin&#257;ja, ko dara.

- Mums ta&#269;u &#353;odien makten paveicies ar naudas peln&#299;&#353;anu, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja un, daudz nedom&#257;dams, par piec&#257;m &#275;r&#275;m nopirka ledenes mazajai &#298;dai.

Iev&#275;ro, ka tas notika tais laikos, kad b&#275;rni daudz neb&#275;d&#257;ja par saviem zobiem - k&#257;di mu&#316;&#311;&#299;&#353;i un nesapra&#353;as! M&#363;slaikos gan b&#275;rni Lenneberg&#257; nesuk&#257; karameles un vi&#326;iem ir tik veseli zobi, ka nenoskat&#299;ties!

P&#275;c tam Kathultas &#316;audis brauca uz m&#257;j&#257;m. Tikko ien&#257;cis pa durv&#299;m un pat neraudz&#299;dams novilkt m&#275;teli un no&#326;emt cepuri, Em&#299;la t&#275;vs sal&#299;m&#275;ja zupas ter&#299;ni. Kas nu tur sevi&#353;&#311;s, t&#257; bija p&#257;rspr&#257;gusi tikai uz pus&#275;m. L&#299;na aiz priekiem pat pal&#275;c&#257;s un uzsauca Alfr&#275;dam, kas v&#275;l arvien izj&#363;dza zirgu:

- Nu Kathult&#257; atkal v&#257;r&#299;sim ga&#316;as zupu!

J&#257;, t&#257; dom&#257;ja L&#299;na! Ac&#299;mredzot vi&#326;a b&#363;s piemirsusi Em&#299;lu.

Tovakar Em&#299;ls neparasti ilgi rota&#316;&#257;j&#257;s ar mazo &#298;du. Gan&#299;b&#257;s starp akme&#326;iem z&#275;ns uztais&#299;ja vi&#326;ai rota&#316;u m&#257;ji&#326;u. &#298;dai bija &#316;oti jautri. Turkl&#257;t vi&#326;&#353; ieknieba m&#257;si&#326;ai tikai paretam - ikreiz, kad grib&#275;ja dab&#363;t ledeni.

Tad satumsa, un Em&#299;ls ar &#298;du pr&#257;toja, ka laiks iet gul&#275;t. Abi ieg&#257;ja virtuv&#275;, lai paskat&#299;tos, vai tur nav m&#257;tes. Vi&#326;as tur nebija. Neviena tur nebija. Tikai zupas ter&#299;ne st&#257;v&#275;ja uz galda - sal&#299;m&#275;ta un smuka. Em&#299;ls un maz&#257; &#298;da nost&#257;j&#257;s pie galda, lai paraudz&#299;tos uz br&#299;numaino b&#316;odu, kas visu garo dienu bija ce&#316;ojusi.

- Padom&#257;, t&#257; aizbraukusi l&#299;dz pat Mariannelundai, - maz&#257; &#298;da noteica. Un tad piebilda:

- Em&#299;l, k&#257; tev izdev&#257;s ieb&#257;zt tai trauk&#257; galvu?

- Kas nu tur sevi&#353;&#311;s, - Em&#299;ls atteica. - &#352;itin t&#257;.

Taisni tobr&#299;d virtuv&#275; ien&#257;ca Em&#299;la m&#257;te. Un pirmais, ko vi&#326;a ieraudz&#299;ja, bija Em&#299;ls: vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja ar zupas ter&#299;ni galv&#257;. Z&#275;ns br&#275;kdams r&#257;va trauku nost; ar&#299; maz&#257; &#298;da br&#275;ca. Jo nu Em&#299;la galva atkal bija iesp&#299;l&#275;ta ter&#299;n&#275; - tikpat pamat&#299;gi k&#257; no r&#299;ta.

Tad m&#257;te pa&#326;&#275;ma kr&#257;sns kru&#311;i un blieza pa ter&#299;ni t&#257;, ka nobl&#299;k&#353;&#311;&#275;ja pa visu Lennebergu. Bliuk&#353;! - un b&#316;oda sa&#353;&#311;&#299;da t&#363;ksto&#353; gabali&#326;os. Vesels lausku lietus nolija p&#257;r Em&#299;lu.

Em&#299;la t&#275;vs bija aitu k&#363;t&#299;, ta&#269;u, izdzirdis bl&#299;k&#353;&#311;i, vi&#326;&#353; t&#363;da&#316; dr&#257;z&#257;s uz m&#257;ju.

Uz virtuves sliek&#353;&#326;a vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s. Un t&#257; nu vi&#326;&#353; tur klusi st&#257;v&#275;ja un raudz&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu, uz lausk&#257;m, uz kr&#257;sns kru&#311;i, ko Em&#299;la m&#257;te tur&#275;ja rok&#257;.

Em&#299;la t&#275;vs nesac&#299;ja ne v&#257;rda. Tikai pagriez&#257;s un aizg&#257;ja atpaka&#316; uz k&#363;ti.

Bet divas dienas v&#275;l&#257;k vi&#326;&#353; dab&#363;ja no Em&#299;la piecas &#275;res - tak jau neliels mierin&#257;jums.

Nu tu apm&#275;ram zini, k&#257;ds bija Em&#299;ls. &#352;is atgad&#299;jums ar zupas ter&#299;ni notika otrdien, divdesmit otraj&#257; maija. Bet varb&#363;t tu gribi dzird&#275;t v&#275;l ar&#299; kas bija




Sv&#275;tdien, 10. j&#363;nij&#257;, kad Em&#299;ls uzvilka mazo &#298;du karoga k&#257;rt&#299;


Sv&#275;tdien, desmitaj&#257; j&#363;nija, Kathult&#257; pos&#257;s dz&#299;r&#275;m. Gaid&#299;ja ierodamies daudz ciemi&#326;u k&#257; no Lennebergas, t&#257; ar&#299; no cit&#257;m mal&#257;m. Nu jau vair&#257;kas dienas Em&#299;la m&#257;te bija gatavojusi &#275;dienus.

- &#352;it&#257;s dz&#299;res san&#257;ks makten d&#257;rgi, - Em&#299;la t&#275;vs s&#363;kst&#299;j&#257;s. - Bet, ja j&#257;r&#299;ko, tad j&#257;r&#299;ko! Nav ko skopu&#316;oties! Lai gan ga&#316;as kotlet&#299;tes jau nu var&#275;ja tais&#299;t ma&#311;en&#299;t maz&#257;kas.

- Es kotlet&#299;tes taisu akur&#257;t t&#257;das, k&#257; vajadz&#299;gs, - Em&#299;la m&#257;te noteica. - Gana lielas, gana apa&#316;&#299;gas, gana br&#363;nas.

T&#257; vi&#326;a ar&#299;dzan dar&#299;ja. Bez tam tika pagatavotas ribi&#326;as un te&#316;a rul&#257;des, un si&#316;&#311;u sal&#257;ti, un marin&#275;tas si&#316;&#311;es, un &#257;bolu torte, un marin&#275;ti zu&#353;i, un saut&#275;jumi, un sacepumi, un divi &#316;oti lieli siera pudi&#326;i, un v&#275;l sevi&#353;&#311;as &#353;&#311;irnes desa, kas bija tik garda, ka cilv&#275;ki labpr&#257;t m&#275;roja t&#257;lo ce&#316;u no Vimmerbijas un Hultsfr&#275;das, lai tikai dab&#363;tu to nogar&#353;ot.

Ar&#299; Em&#299;lam &#353;&#299; desa varen g&#257;ja pie sirds.

&#352;&#299; diena nu reiz lik&#257;s k&#257; rad&#299;ta dz&#299;r&#275;m. Saule sp&#299;d&#275;ja, ceri&#326;i un &#257;beles bija vienos ziedos, gaiss pilns putnu tre&#316;&#316;iem, visa Kathultas s&#275;ta tur pakaln&#257; l&#299;dzin&#257;j&#257;s skaistam sapnim. Pagalms bija tikko nogr&#257;bst&#299;ts, visi istabas kakti izt&#299;r&#299;ti, cienasts gatavs - viss padar&#299;ts. J&#257;, tikai viena gan v&#275;l tr&#363;ka!

- Ak vai, m&#275;s ta&#269;u esam aizmirsu&#353;i uzvilkt karogu! - Em&#299;la m&#257;te atcer&#275;j&#257;s.

Em&#299;la t&#275;vs t&#363;da&#316; saros&#299;j&#257;s. Vi&#326;&#353; izbr&#257;z&#257;s &#257;r&#257; pie karoga k&#257;rts, un cie&#353;i aiz vi&#326;a - Em&#299;ls un maz&#257; &#298;da. Vi&#326;i ta&#269;u grib&#275;ja redz&#275;t, k&#257; pacelsies karogs.

- Es dom&#257;ju, ka &#353;&#299;s nu b&#363;s lieliskas un jautras dz&#299;res, - Em&#299;la m&#257;te teica L&#299;nai, kad vi&#326;as divas vien bija paliku&#353;as virtuv&#275;.

- Laikam gan, bet vai neb&#363;tu dro&#353;&#257;k, ja Em&#299;lu iesl&#275;gtu - jo &#257;tr&#257;k, jo lab&#257;k, - L&#299;nu m&#257;ca &#353;aubas.

Em&#299;la m&#257;te p&#257;rmeto&#353;i paskat&#299;j&#257;s, bet nek&#257; nesac&#299;ja.

Tad L&#299;na atmeta galvu atpaka&#316; un nopurpin&#257;ja: - Ak, ko nu, man vienalga! Tad jau redz&#275;sim, k&#257; b&#363;s.

- Em&#299;ls ir mazs, jauks puis&#275;ns, - Em&#299;la m&#257;te &#316;oti noteikti sac&#299;ja. Pa virtuves logu vi&#326;a redz&#275;ja, k&#257; jaukais puis&#275;ns pagalm&#257; skraid&#299;ja un sp&#275;l&#275;j&#257;s ar savu mazo m&#257;si&#326;u. "Vi&#326;i abi ir skaisti k&#257; divi e&#326;&#291;el&#299;&#353;i, Em&#299;la m&#257;te nodom&#257;ja. "Em&#299;ls r&#363;tain&#257; sv&#275;tdienas uzvalci&#326;&#257; un cepur&#299;ti z&#299;dainaj&#257; galvi&#326;&#257;, &#298;da jaun&#257; sarkan&#257; kleit&#257; ar baltu jostu ap apa&#316;o v&#275;dereli.

Em&#299;la m&#257;te pasmaid&#299;ja. Tad vi&#326;a noraiz&#275;jusies pav&#275;r&#257;s uz ce&#316;a pusi un teica:

- Kaut nu Antons pasp&#275;jis uzvilkt karogu, ciemi&#326;i kuru katru br&#299;di var ierasties!

Lik&#257;s: ar to karoga uzvilk&#353;anu viss ies, k&#257; n&#257;kas. Te piepe&#353;i, padom&#257;, kas par &#311;ibeli, - tikko Em&#299;la t&#275;vs bija sagatavojies uzvilkt karogu, no k&#363;ts atjoza Alfr&#275;ds un ieb&#316;&#257;v&#257;s vist&#299;r&#257;kaj&#257; smolandie&#353;u izloksn&#275;:

- Gos te&#316;ojas, gos te&#316;ojas!

T&#257;, protams, bija Raiba&#316;a - ir nu gan bl&#275;d&#299;ga govs, vajag ar atskriet te&#316;am taisni tobr&#299;d, kad darba l&#299;dz kaklam un karogam ar&#299;dzan j&#257;pl&#299;vo! Em&#299;la t&#275;vam n&#257;c&#257;s visu pamest un steigties uz k&#363;ti. Bet Em&#299;ls un &#298;da palika st&#257;vot pie karoga k&#257;rts. &#298;da atg&#257;za galvu - cik vien var&#275;ja, un p&#275;t&#299;ja zelta lodi k&#257;rts gal&#257;.

- Tik augstu, - vi&#326;a sac&#299;ja. - No turienes gan laikam redzams l&#299;dz pat Mariannelundai!

Em&#299;ls padom&#257;ja. Ta&#269;u ne ilgi.

- To m&#275;s t&#363;li&#326; var&#275;tu izm&#275;&#291;in&#257;t, - vi&#326;&#353; ieteic&#257;s. - Vai gribi, lai uzvelku tevi aug&#353;&#257;?

Maz&#257; &#298;da iesm&#275;j&#257;s, ak, cik Em&#299;ls bija labs, un cik jautras rota&#316;as vi&#326;&#353; alla&#382; izdom&#257;ja!

- J&#257;, gribu gan redz&#275;t Mariannelundu, - maz&#257; &#298;da bija ar mieru.

- Tad tu ar&#299; to redz&#275;si, - Em&#299;ls draudz&#299;gi noteica. Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma k&#257;si, pie kura parasti piestiprina karogu, un aiz&#257;&#311;&#275;ja &#298;dai aiz jostas. P&#275;c tam vi&#326;&#353; ab&#257;m rok&#257;m satv&#275;ra karoga auklu.

- Nu tu pacelsies gais&#257;, - Em&#299;ls sol&#299;ja.

- Hi, hi, - maz&#257; &#298;da &#311;i&#311;in&#257;ja.

Un vi&#326;a ar&#299; pac&#275;l&#257;s gais&#257;. L&#299;dz pa&#353;am karoga k&#257;rts galam. P&#275;c tam Em&#299;ls auklu nostiprin&#257;ja glu&#382;i t&#257;pat k&#257; t&#275;vs, jo vi&#326;&#353; ta&#269;u negrib&#275;ja, lai &#298;da nokristu un sasistos. Un tagad vi&#326;a tur kar&#257;j&#257;s, piesieta tik stipri un dro&#353;i k&#257; v&#275;l nekad.

- Vai tu redzi Mariannelundu? - Em&#299;ls sauca.

- N&#275;, - maz&#257; &#298;da atsauc&#257;s, - tikai Lennebergu.

- Ak tikai Lennebergu... vai tu negribi tikt zem&#275;? - Em&#299;ls uzsauca.

- N&#275;, v&#275;l ne, - atsauc&#257;s &#298;da. - Ar&#299; uz Lennebergu ir t&#299;ri jauki paskat&#299;ties... bet, ai, nu n&#257;k tie ciemi&#326;i!

Un tie nudien bija vi&#326;i. K&#363;ts priek&#353;a jau bija pilna ar ratiem un zirgiem, un dr&#299;z cilv&#275;ki s&#257;ka straum&#275;m pl&#363;st pa v&#257;rti&#326;iem iek&#353;&#257; un l&#275;n&#257;m virz&#299;ties uz m&#257;jas pusi. Priek&#353;gal&#257; g&#257;ja Petrela kundze. Vi&#326;a sav&#257; dro&#353;k&#257; bija atbraukusi no pa&#353;as Vimmerbijas, lai tikai dab&#363;tu nogar&#353;ot Almas m&#257;tes gatavot&#257;s desas. Vi&#326;a bija &#316;oti smalka kundze - kupl&#257;s dr&#257;n&#257;s, ar strausa spalvu pie cepures.

Petrela kundze apmierin&#257;ta v&#275;r&#257;s visapk&#257;rt. Kathulta bija varen skaista, kad t&#257; laist&#299;j&#257;s saul&#275; un sl&#299;ga &#257;be&#316;u un ceri&#326;u puduros, ak tu pasaul&#299;t, t&#257;ds sv&#275;tku noska&#326;ojums, pat karogs uzvilkts... j&#257;, bija gan uzvilkts, to vi&#326;a redz&#275;ja, kaut ar&#299; bija ma&#311;en&#299;t tuvredz&#299;ga.

Karogs!? Piepe&#353;i vi&#326;a pagalam samulsusi apst&#257;j&#257;s. Ko tie Kathultas Svensoni sadom&#257;ju&#353;i - ak, tavu br&#299;numu!

Em&#299;la t&#275;vs tie&#353;i tobr&#299;d izn&#257;ca no k&#363;ts, un Petrela kundze vi&#326;am uzsauca:

- M&#299;&#316;ais Anton, ko tas noz&#299;m&#275;? K&#257;p&#275;c j&#363;s esat uzvilku&#353;i "dannebr&#363;gu"?

Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja vi&#326;ai blakus. Vi&#326;&#353; nezin&#257;ja, kas tas "dannebr&#363;gs" t&#257;ds ir. Vi&#326;&#353; pat neno&#291;ida, ka t&#257; sauc sarkani balto karogu, k&#257;ds ir D&#257;nij&#257;, tur, kur dz&#299;vo d&#257;&#326;i. Bet tik daudz vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka sarkani baltais r&#275;gs tur karoga k&#257;rts aug&#353;&#257; nav nek&#257;ds "dannebr&#363;gs".

- Hi, hi, - Em&#299;ls no&#311;i&#311;in&#257;j&#257;s. - T&#257; jau ir tikai maz&#257; &#298;da.

Un maz&#257; &#298;da, tur aug&#353;&#257; kar&#257;dam&#257;s, ar&#299; sm&#275;j&#257;s.

- Hi, hi, t&#257; esmu tikai es, - vi&#326;a sauca. - Es redzu visu Lennebergu!

Ta&#269;u Em&#299;la t&#275;vam smiekli nebija ne pr&#257;t&#257;. Vi&#326;&#353; steidz&#257;s nolaist mazo &#298;du zem&#275;, un tad meitene sac&#299;ja:

- Hi, hi, tik jautri man sen nebija g&#257;jis - kop&#353; t&#257;s dienas, kad Em&#299;ls mani m&#275;rc&#275;ja br&#363;kle&#326;u sul&#257;.

Vi&#326;a dom&#257;ja to reizi, kad abi ar Em&#299;lu bija sp&#275;l&#275;ju&#353;i indi&#257;&#326;us un Em&#299;ls bija ietupin&#257;jis vi&#326;u lielaj&#257; br&#363;kle&#326;u katl&#257;, lai nokr&#257;sotu viscaur sarkanu - k&#257; jau indi&#257;ni.

J&#257;, Em&#299;ls r&#363;p&#275;j&#257;s, lai &#298;dai b&#363;tu jautri. Ta&#269;u nebija neviena, kas vi&#326;am par to pateiktos. Glu&#382;i otr&#257;di. Tagadi&#326; t&#275;vs, satv&#275;ris Em&#299;lu aiz rokas, vi&#326;u sapurin&#257;ja.

- Ko es teicu, - L&#299;na sac&#299;ja, redz&#275;dama, ka Em&#299;la t&#275;vs ar Em&#299;lu dodas uz galdnieka skab&#363;zi. Tur z&#275;nam bija j&#257;s&#275;&#382; p&#275;c izdar&#299;tajiem nedarbiem.

Em&#299;ls br&#275;ca t&#257;, ka asaras vien &#353;&#311;&#299;da.

- Vi&#326;a tak pati grib&#275;ja redz&#275;t Ma... ri... anne... lu... undu, - z&#275;ns &#353;&#326;ukst&#275;ja.

Em&#299;lam &#353;&#311;ita, ka t&#275;vs ir aplam netaisns. Neviens ta&#269;u nebija teicis, ka Em&#299;ls nedr&#299;kst par&#257;d&#299;t mazajai &#298;dai Mariannelundu. Un neba Em&#299;ls vain&#299;gs, ka vi&#326;a t&#257;l&#257;k par Lennebergu nevar&#275;ja saredz&#275;t.

Em&#299;ls v&#275;l aizvien raud&#257;ja. Ta&#269;u tikai l&#299;dz tam br&#299;dim, kam&#275;r t&#275;vs, aizsl&#275;dzis durvis, aizg&#257;ja. Tad Em&#299;ls mit&#275;j&#257;s. Paties&#299;bu sakot, galdnieka skab&#363;z&#299; bija t&#299;ri omul&#299;gi. Tur bija tik daudz koka gabalu un d&#275;&#316;u galu, no kuriem var&#275;ja darin&#257;t vis&#257;das lieti&#326;as. Em&#299;ls m&#275;dza izgriezt pa mazam, jaukam koka v&#299;ri&#326;am - ikreiz, kad p&#275;c k&#257;da nedarba s&#275;d&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299;. Vi&#326;am jau bija piecdesmit &#269;etri &#353;&#257;di v&#299;ri&#326;i, un t&#257; vien lik&#257;s, ka b&#363;s v&#275;l da&#382;i.

- Nevajag man vi&#326;u mu&#316;&#311;&#299;go dz&#299;ru, - Em&#299;ls teica, - Lai t&#275;vs pats velk karogu, ja vi&#326;am t&#257; t&#299;k! Esmu nodom&#257;jis izdr&#257;zt sev jaunu koka v&#299;ri&#326;u un vienm&#275;r b&#363;t dusm&#299;gs un nejauks.

Em&#299;ls zin&#257;ja, ka dr&#299;z vi&#326;u izlaid&#299;s &#257;r&#257;. Parasti vi&#326;am nevajadz&#275;ja s&#275;d&#275;t galdnieka skab&#363;z&#299; ilgu laiku.

- S&#275;d&#275;si tik ilgi, l&#299;dz b&#363;si k&#257;rt&#299;gi p&#257;rdom&#257;jis savu nedarbu, - t&#275;vs m&#275;dza sac&#299;t, - lai tu vairs nekad t&#257; nedar&#299;tu.

Un Em&#299;ls &#353;ai zi&#326;&#257; bija akur&#257;ts un reti kad izdar&#299;ja vienu un to pa&#353;u nedarbu divas reizes - vi&#326;&#353; arvien izdom&#257;ja jaunus sti&#311;us.

Patlaban Em&#299;ls tur s&#275;d&#275;ja, dr&#257;zdams koka v&#299;ri&#326;u, un p&#257;rdom&#257;ja savu nedarbu ar &#298;du. Ar to vi&#326;&#353; &#257;tri vien tika gal&#257;, jo par nedarbu vi&#326;&#353; nemaz tik daudz nedom&#257;ja un dr&#257;za &#257;tri un izveic&#299;gi.

Ta&#269;u p&#275;c tam vi&#326;&#353; grib&#275;ja tikt no skab&#363;&#382;a &#257;r&#257;. Bet tie dz&#299;rot&#257;ji laikam bija par vi&#326;u aizmirsu&#353;i. Vi&#326;&#353; gaid&#299;ja un gaid&#299;ja, ta&#269;u neviens nen&#257;ca. Tad Em&#299;ls s&#257;ka pr&#257;tot, k&#257; var&#275;tu izk&#316;&#363;t &#257;r&#257;.

Varb&#363;t caur logu? Tas nemaz neb&#363;tu gr&#363;ti, vi&#326;&#353; dom&#257;ja. Tiesa, logs bija augstu, ta&#269;u to var&#275;ja aizsniegt, ja uzr&#257;p&#257;s uz d&#275;&#316;u kaudzes, kas bija sakrauta pie pa&#353;as sienas.

Em&#299;ls atv&#275;ra logu un jau grib&#275;ja l&#275;kt &#257;r&#257;, kad ieraudz&#299;ja nejauk&#257;s n&#257;tres, kas auga zem pa&#353;a loga. Ir &#353;ausm&#299;gi, ja j&#257;lec n&#257;tr&#275;s. Em&#299;ls reiz bija to izm&#275;&#291;in&#257;jis - lai zin&#257;tu, k&#257;da ir ju&#353;ana, kad ielec n&#257;tr&#275;s. Nu vi&#326;&#353; to zin&#257;ja un v&#275;lreiz l&#275;kt n&#257;tr&#275;s negrib&#275;ja.

- Es jau neesmu traks, - Em&#299;ls pr&#257;toja. - Varu tak izdom&#257;t kaut ko j&#275;dz&#299;g&#257;ku.

Ja tu k&#257;dreiz esi bijis t&#257;d&#257; s&#275;t&#257; k&#257; Kathulta, tad zin&#257;si, k&#257; tur izskat&#257;s un cik daudz tur ir jauki sabl&#299;v&#275;tu &#275;ci&#326;u. Tikl&#299;dz nok&#316;&#363;st s&#275;t&#257;, uzreiz sagribas sp&#275;l&#275;t pasl&#275;pes. Kathulta vi&#326;iem bija ne vien stallis un laidars, un c&#363;ku k&#363;ts, un vistu k&#363;ts, un aitu k&#363;ts, bet ar&#299; vesels l&#275;rums citu mazu &#275;ci&#326;u un skab&#363;&#382;u. Tur bija &#382;&#257;v&#275;tava, kur Em&#299;la m&#257;te &#382;&#257;v&#275;ja tik gard&#257;s desas, mazg&#257;tava, kur L&#299;na mazg&#257;ja vi&#326;u net&#299;r&#257;s dr&#275;bes, un tad v&#275;l divas citas &#275;kas - pavisam cie&#353;i viena pie otras. Viena bija malkas un galdnieka skab&#363;zis, otra - ve&#316;as skab&#363;zis un pieliekamais.

Em&#299;ls un maz&#257; &#298;da pa vakariem, sp&#275;l&#275;jot pasl&#275;pes, m&#275;dza nozust starp &#353;&#299;m &#275;ci&#326;&#257;m. Protams, tikai tur, kur nebija n&#257;tru.

Bet tie&#353;i &#353;obr&#299;d Em&#299;ls nek&#257;di nevar&#275;ja sp&#275;l&#275;ties. Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja &#353;e t&#257;lab vien, ka mazaj&#257; laukumi&#326;&#257; starp galdnieka skab&#363;zi un pieliekamo bija saaudzis tik daudz n&#257;tru.

Em&#299;ls br&#299;di apsv&#275;ra. Tad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja, ka pieliekam&#257; logs ir va&#316;&#257;, un vi&#326;am ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257; laba doma. Tas ta&#269;u tik vienk&#257;r&#353;i - p&#257;rlikt d&#275;li no viena loga uz otru un p&#257;rl&#299;st no skab&#363;&#382;a pieliekamaj&#257;! Nu Em&#299;lam no tiesas bija apnicis galdnieka skab&#363;zis, turkl&#257;t vi&#326;&#353; s&#257;ka just izsalkumu.

Em&#299;ls nekad ilgi nepr&#257;toja, kad galv&#257; uzrad&#257;s laba doma. Vien&#257; acumirkl&#299; d&#275;lis atrad&#257;s uz pieliekam&#257; palodzes un Em&#299;ls uz d&#275;&#316;a. L&#299;&#353;ana &#353;&#311;ita traki b&#299;stama, jo d&#275;lis bija &#353;aurs un Em&#299;ls smags.

- Ja &#353;itas joks labi beigsies, tad &#298;da dab&#363;s manu lell&#299;ti, goda v&#257;rds, - Em&#299;ls l&#299;zdams sol&#299;j&#257;s. D&#275;lis tik nejauki iebrak&#353;&#311;&#275;j&#257;s, ka Em&#299;ls, ieraudz&#299;jis apak&#353;&#257; n&#257;tres, izbij&#257;s un sal&#299;goj&#257;s.

- Pal&#299;g&#257;! - Em&#299;ls iebr&#275;c&#257;s un tad krita. Vi&#326;&#353; jau teju, teju bija iek&#353;&#257; n&#257;tr&#275;s, kad p&#275;d&#275;j&#257; mirkl&#299; ar vienu k&#257;ju aiz&#311;&#275;ra d&#275;li, un vi&#326;am atkal laim&#275;j&#257;s uzrausties aug&#353;&#257;. P&#275;c tam viss g&#257;ja gludi, un vi&#326;&#353; iel&#299;da pieliekamaj&#257;.

- Kas nu tur sevi&#353;&#311;s, - Em&#299;ls teica. - Ta&#269;u &#298;da noteikti dab&#363;s manu lell&#299;ti... es dom&#257;ju... k&#257;du citu dienu... ja nu t&#257; b&#363;tu pavisam sapl&#299;susi, tad v&#275;l... nu j&#257;, es padom&#257;&#353;u, ko ies&#257;kt!

Vi&#326;&#353; pagr&#363;da d&#275;li tik spar&#299;gi, ka tas ielidoja atpaka&#316; galdnieka skab&#363;z&#299; -, Em&#299;ls it visur m&#299;l&#275;ja k&#257;rt&#299;bu. P&#275;c tam vi&#326;&#353; pieskr&#275;ja pie durv&#299;m un t&#257;s paraust&#299;ja. Durvis bija aizsl&#275;gtas.

- T&#257; jau es dom&#257;ju, - Em&#299;ls noteica. - Bet &#353;ie tak dr&#299;z n&#257;ks p&#275;c des&#257;m, un man pr&#257;t&#257; k&#257;ds z&#275;ns, kur&#353; no &#353;ejienes aizlaid&#299;sies!

Em&#299;ls paost&#299;ja gaisu. Pieliekamaj&#257; smar&#382;oja pat&#299;kami. Un tur ar&#299; glab&#257;j&#257;s &#299;steni gardumi! Vi&#326;&#353; pal&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt. J&#257;, patiesi, tie tik bija labumi! Aug&#353;&#257; pie griestiem - vesela k&#257;rts ar &#382;&#257;v&#275;tiem &#353;&#311;i&#326;&#311;iem un apa&#316;iem paltes pl&#257;ce&#326;iem, jo Em&#299;la t&#275;vam &#316;oti gar&#353;o paltes ar spe&#311;i un balto m&#275;rci. Un tur st&#363;r&#299;, blakus izvelkamajam galdam, uz kura bija salikti dzeltenie sieri un m&#257;la podi ar tikko sakultu sviestu, atrad&#257;s maizes l&#257;de ar br&#299;numgardajiem klaipiem. Aiz galda st&#257;v&#275;ja koka kubls, pilns ar s&#257;l&#299;tu spe&#311;i, un tur, pie t&#257; liel&#257; skapja, Em&#299;la m&#257;te glab&#257;ja pudeles ar ave&#326;u sulu un marin&#275;tus gur&#311;us, ingver&#257; konserv&#275;tus bumbierus un zeme&#326;u iev&#257;r&#299;jumu. Bet skapja vid&#275;j&#257; plaukt&#257; bija noliktas gar&#353;&#299;g&#257;s desas.

Desas Em&#299;lam gar&#353;oja - un k&#257; v&#275;l gar&#353;oja!

Dz&#299;res Kathult&#257; pa&#353;reiz sita augstu vilni. Ciemi&#326;i jau bija padz&#275;ru&#353;i kafiju ar smalkmaiz&#299;t&#275;m. Tagadi&#326; tie s&#275;d&#275;ja un gaid&#299;ja, kad no jauna sajut&#299;s izsalkumu, lai var&#275;tu &#311;erties pie ribi&#326;&#257;m un si&#316;&#311;u sal&#257;tiem, un des&#257;m, un visa, ko vien sirds k&#257;roja.

Te piepe&#353;i Em&#299;la m&#257;te iesauc&#257;s:

- V&#299; dieni&#326;, m&#275;s ta&#269;u esam aizmirsu&#353;i Em&#299;lu! Ak tu nabadzi&#326;&#353;, nu gan vi&#326;&#353; nos&#275;d&#275;jies skab&#363;z&#299;!

Em&#299;la t&#275;vs t&#363;da&#316; br&#257;z&#257;s uz galdnieka skab&#363;zi, un maz&#257; &#298;da joza vi&#326;am paka&#316;.

- Em&#299;l, nu tu vari n&#257;kt &#257;r&#257;! - Em&#299;la t&#275;vs uzsauca un atv&#275;ra skab&#363;&#382;a durvis l&#299;dz galam va&#316;&#257;. Uzmini - vai vi&#326;&#353; bija p&#257;rsteigts? Em&#299;la nemaz tur nebija!

- Vi&#326;&#353; b&#363;s aizlaidies pa logu, bl&#275;dis t&#257;ds, - Em&#299;la t&#275;vs noteica.

Ta&#269;u, paskat&#299;jies &#257;r&#257; pa logu un ieraudz&#299;jis apak&#353;&#257; nenobrad&#257;tas n&#257;tres - taisnas un svaigas, Em&#299;la t&#275;vs satrauc&#257;s.

- Te vairs nav labi, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - &#352;it&#257;s n&#257;tres neviens nav m&#299;d&#299;jis k&#257;j&#257;m, vismaz cilv&#275;ks ne.

Bet maz&#257; &#298;da ieraud&#257;j&#257;s. Kas gan bija noticis ar Em&#299;lu? L&#299;na m&#275;dza dzied&#257;t k&#257;du skumju dziesmu - par meiteni, kura p&#257;rv&#275;rtusies par baltu balodi un, lai tikai neb&#363;tu j&#257;tup rieb&#299;gaj&#257; naglu muc&#257;, kur&#257; vi&#326;a bijusi iespund&#275;ta, uzlidojusi debes&#299;s. Tiesa gan, ar&#299; Em&#299;ls tika ieslodz&#299;ts, kas zin, vai vi&#326;&#353; ar&#299;dzan nav p&#257;rv&#275;rties par balodi! Maz&#257; &#298;da pav&#275;r&#257;s apk&#257;rt, lai p&#257;rliecin&#257;tos, vai tuvum&#257; nav man&#257;ms k&#257;ds balodis. Bet vien&#299;gais, ko vi&#326;a ieraudz&#299;ja, bija resna, balta vista, kas, uzlas&#299;dama t&#257;rpus, staig&#257;ja gar galdnieka skab&#363;zi. Maz&#257; &#298;da raud&#257;dama r&#257;d&#299;ja uz vistu. - T&#257; tur varb&#363;t ir Em&#299;ls, - &#298;da &#353;&#326;ukst&#275;ja. Em&#299;la t&#275;vs gan tik &#316;auni nedom&#257;ja. Ta&#269;u dro&#353;&#299;bas labad vi&#326;&#353; aizsteidz&#257;s pie Em&#299;la m&#257;tes un pajaut&#257;ja, vai vi&#326;a k&#257;dreiz neesot man&#299;jusi, ka Em&#299;ls prot lidot.

To vi&#326;a nebija vis man&#299;jusi. Nu Kathult&#257; visi saros&#299;j&#257;s. Dz&#299;res n&#257;c&#257;s atlikt. Visiem vajadz&#275;ja n&#257;kt pal&#299;g&#257; mekl&#275;t Em&#299;lu.

- Vi&#326;am j&#257;b&#363;t galdnieka skab&#363;z&#299;, vai tu to saproti? - Em&#299;la m&#257;te bija cie&#353;i p&#257;rliecin&#257;ta, un visi met&#257;s turp, lai mekl&#275;tu atkal.

Ta&#269;u Em&#299;la nemaz tur nebija. Tikai piecdesmit pieci mazi koka v&#299;ri&#326;i st&#257;v&#275;ja sarindoti plaukt&#257;. Petrela kundze nekad nebija redz&#275;jusi tik daudz koka v&#299;ri&#326;u un br&#299;n&#299;j&#257;s, kas gan tos visus izdr&#257;zis.

- Neviens cits k&#257; m&#363;su mazais Em&#299;ls, - m&#257;te atteica un s&#257;ka gau&#382;i raud&#257;t. - Vi&#326;&#353; bija mazs, jauks puis&#275;ns.

- Nu j&#257;, - L&#299;na novilka un atmeta galvu. Un p&#275;c tam piemetin&#257;ja vist&#299;r&#257;kaj&#257; smolandie&#353;u izloksn&#275;:

- Vadzi, ta j&#257;pa&#311;&#299;&#311;er&#275; tai pieliekam&#257;!

&#352;is L&#299;nas ieteikums &#353;oreiz nemaz nebija tik aplams. Visi nes&#257;s uz pieliekamo. Bet Em&#299;la tur nebija!

Maz&#257; &#298;da izmisusi klusi&#326;&#257;m raud&#257;ja, un, kad neviens neredz&#275;ja, vi&#326;a pieg&#257;ja pie balt&#257;s vistas un &#269;ukst&#275;ja:

- Nelido proj&#257;m, m&#299;&#316;o Em&#299;l! Es tev do&#353;u bar&#299;bu un &#363;deni veseliem spai&#326;iem, tu tikai paliec Kathult&#257;!

Tom&#275;r vista neko nesol&#299;ja. Vi&#326;a kladzin&#257;dama g&#257;ja savu ce&#316;u.

Nabaga Kathultas &#316;audis, k&#257; vi&#326;i mekl&#275;ja! Malkas skab&#363;z&#299; un ve&#316;as skab&#363;z&#299;, bet Em&#299;la tur nebija! Stall&#299; un laidar&#257;, un c&#363;ku k&#363;t&#299;... nekur Em&#299;la nebija! Aitu k&#363;t&#299; un vistu k&#363;t&#299;, un &#382;&#257;v&#275;tav&#257;, un mazg&#257;tav&#257;... ne v&#275;sts no Em&#299;la! Tad vi&#326;i iel&#363;koj&#257;s ak&#257;. Ar&#299; tur nek&#257;!

Un paldies Dievam, ka t&#257;; bet nu visi raud&#257;ja piln&#257; bals&#299;. Un Lennebergas &#316;audis, kas bija sabrauku&#353;i uz dz&#299;r&#275;m, &#269;ukstus teica cits citam:

- Vi&#326;&#353;, taisn&#299;bu sakot, bija t&#257;ds jauks, mazs z&#275;ns, tas Em&#299;ls! Nek&#257;ds palaidnieks jau vi&#326;&#353; nemaz nebija... un to es nekad ar&#299; neesmu sac&#299;jis!

- Em&#299;ls laikam b&#363;s iev&#275;lies strauti&#326;&#257;, - L&#299;na sac&#299;ja. Kathultas strauti&#326;&#353; bija &#353;ausm&#299;gi strauj&#353;, un mazi b&#275;rni taj&#257; var&#275;ja viegli nosl&#299;kt.

- Uz turieni vi&#326;am ne&#316;&#257;va iet, to tu zini, - Em&#299;la m&#257;te stingri noteica.

L&#299;na no jauna atmeta galvu.

- Nu j&#257;, un tie&#353;i t&#257;lab, - vi&#326;a piebilda.

Tad visi aizmet&#257;s pie strauti&#326;a. K&#257; par laimi, ar&#299; tur Em&#299;lu neatrada, tom&#275;r raud&#257;t vi&#326;i raud&#257;ja piln&#257; galv&#257;. Nabaga Em&#299;la m&#257;te, vi&#326;a bija cer&#275;jusi, ka &#353;&#299;s b&#363;s lieliskas un jautras dz&#299;res!

Nu vairs nebija neviena st&#363;r&#299;&#353;a, kur mekl&#275;t.

- Ko lai m&#275;s beigu beig&#257;s ies&#257;kam? - Em&#299;la m&#257;te bija izmisusi.

- Vispirms mums der&#275;tu drusku ietur&#275;ties, - Em&#299;la t&#275;vs ieteic&#257;s, un tas bija labi sac&#299;ts, jo mekl&#275;dami un s&#275;rodami visi bija gau&#382;&#257;m izsalku&#353;i.

Em&#299;la m&#257;te t&#363;l&#299;t s&#257;ka kl&#257;t galdu. Da&#382;as vi&#326;as asaras iepil&#275;ja ar&#299; si&#316;&#311;u sal&#257;tos, kad vi&#326;a tos nesa uz viesistabu, kur tie tika pasniegti uz galda kop&#257; ar te&#316;a rul&#257;d&#275;m un ribi&#326;&#257;m, un siera pudi&#326;iem, un v&#275;l daudz ko citu. Petrela kundze aplaiz&#299;j&#257;s - viss &#353;e izskat&#299;j&#257;s tik k&#257;rdino&#353;s. Ta&#269;u vi&#326;a v&#275;l nebija redz&#275;jusi liekam gald&#257; desas, un tas dar&#299;ja vi&#326;u nemier&#299;gu.

Te Em&#299;la m&#257;te pateica tie&#353;i t&#257;, k&#257; tas paties&#299;b&#257; bija:

- L&#299;na, m&#275;s ta&#269;u esam aizmirsu&#353;as desas! T&#363;l&#299;t aizskrien p&#275;c t&#257;m un atnes!

L&#299;na aizjoza p&#275;c des&#257;m. Visi paciet&#299;gi gaid&#299;ja, un Petrela kundze m&#257;ja ar galvu.

- Ak, &#353;&#299;s desas! - vi&#326;a priec&#257;j&#257;s. - T&#257;s mums gar&#353;os burv&#299;gi pat liel&#257;s b&#275;d&#257;s!

Tad atgriez&#257;s L&#299;na. Tikai - bez des&#257;m.

- N&#257;ciet visi man l&#299;dzi, es jums ko par&#257;d&#299;&#353;u, - vi&#326;a teica.

Vi&#326;a izskat&#299;j&#257;s t&#257;da &#275;rmota, ta&#269;u L&#299;na jau m&#275;dza sav&#257;di iztur&#275;ties - tas jau nebija j&#257;&#326;em v&#275;r&#257;.

- K&#257;das mu&#316;&#311;&#299;bas tev atkal padom&#257;? - Em&#299;la m&#257;te stingri nopras&#299;ja.

L&#299;na, sav&#257;di iespurgdam&#257;s, savilka seju v&#275;l &#275;rmot&#257;k&#257; grimas&#275;.

- N&#257;ciet man l&#299;dzi, - L&#299;na teica. Un tad vi&#326;i g&#257;ja ar - visi, kas bija san&#257;ku&#353;i uz Kathultas dz&#299;r&#275;m.

L&#299;na visiem pa priek&#353;u so&#316;oja prom uz pieliekamo, p&#257;r&#275;jie p&#257;rsteigti sekoja. Visu laiku L&#299;na klusi un sav&#257;di &#311;i&#311;in&#257;ja. Un tad vi&#326;a, atv&#275;rusi smag&#257;s durvis, p&#257;rk&#257;pa p&#257;ri augstajam slieksnim, un p&#257;r&#275;jie vi&#326;ai sekoja, un vi&#326;a, pievedusi tos pie liel&#257; skapja, ar br&#299;k&#353;&#311;i attais&#299;ja skapja durvis un nor&#257;d&#299;ja uz vid&#275;jo plauktu, kur Em&#299;la m&#257;te m&#275;dza glab&#257;t gar&#353;&#299;g&#257;s desas.

Tagadi&#326; tur nebija nek&#257;du desu. Toties tur bija Em&#299;ls.

Vi&#326;&#353; gul&#275;ja. Palicis pagalv&#299; desu &#257;das, vi&#326;&#353; bija saldi aizmidzis, &#353;is jaukais puis&#275;ns, un vi&#326;a m&#257;te nopriec&#257;j&#257;s tik &#316;oti, itin k&#257; b&#363;tu skap&#299; uzg&#257;jusi lielu zelta gabalu. Kas par to, ka Em&#299;ls bija noties&#257;jis visas desas! T&#363;ksto&#353;reiz lab&#257;k ta&#269;u atrast plaukt&#257; Em&#299;lu nek&#257; p&#257;ris kilogramu desu! Glu&#382;i t&#257;pat dom&#257;ja ar&#299; Em&#299;la t&#275;vs.

- Hi, hi, tur gu&#316; Em&#299;ls, - maz&#257; &#298;da priec&#257;j&#257;s. - Vi&#326;&#353; nav nemaz tik stipri p&#257;rv&#275;rties.

Padom&#257;, cik &#316;oti sp&#275;j iel&#299;ksmot daudzus cilv&#275;kus viens mazs, laim&#299;gi atrasts puika, kam v&#275;ders pilns ar des&#257;m! Nu beidzot Kathult&#257; b&#363;s lieliskas un jautras dz&#299;res! Em&#299;la m&#257;te ieraudz&#299;ja mazu desas lu&#326;&#311;&#299;ti, ar kuru Em&#299;ls nebija ticis gal&#257;. To, sev par lielu prieku, dab&#363;ja Petrela kundze. Un visiem citiem, kuri palika tuk&#353;&#257;, neb&#363;t nevajadz&#275;ja iet prom no dz&#299;r&#275;m izsalku&#353;iem! Gald&#257; bija ribi&#326;as un te&#316;a rul&#257;des, un ga&#316;as kotlet&#299;tes, un marin&#275;tas si&#316;&#311;es, un saut&#275;jumi, un sacepumi, un marin&#275;ti zu&#353;i, visa k&#257; tik daudz, ka neno&#275;sties. Un visbeidzot vi&#326;i dab&#363;ja br&#299;ni&#353;&#311;&#299;go siera pudi&#326;u ar zeme&#326;u iev&#257;r&#299;jumu un putukr&#275;jumu.

- Tas i tas lapakais, - Em&#299;ls teica vis&#299;st&#257;kaj&#257; smolandie&#353;u izloksn&#275;. Ja tu k&#257;dreiz esi &#275;dis t&#257;du siera pudi&#326;u, k&#257;du gatavoja Kathult&#257;, tad zin&#257;si, ka vi&#326;&#353;, &#353;is Em&#299;ls, teica t&#299;ru paties&#299;bu.

Tad pien&#257;ca vakars, un br&#299;numjauka kr&#275;sla kl&#257;j&#257;s p&#257;r Kathultu, p&#257;r visu Lennebergu un visu Smolandi. Em&#299;la t&#275;vs nolaida karogu. Em&#299;ls un maz&#257; &#298;da st&#257;v&#275;ja vi&#326;am blakus un skat&#299;j&#257;s.

Un t&#257; dz&#299;res Kathult&#257; nu bija beigu&#353;&#257;s. Katrs brauca uz sav&#257;m m&#257;j&#257;m. Cits p&#275;c cita ce&#316;&#257; dev&#257;s paj&#363;gi. P&#275;d&#275;j&#257; sav&#257; dro&#353;k&#257; aizbrauca smalk&#257; Petrela kundze. Em&#299;ls un maz&#257; &#298;da klaus&#299;j&#257;s, k&#257; zirgu pakavu klabo&#326;a noklust aiz pakalniem.

- Es ceru, ka Petrela kundze iztur&#275;sies laipni pret manu mazo pel&#299;ti, - Em&#299;ls bija noraiz&#275;jies.

- Pret k&#257;du pel&#299;ti? - &#298;da br&#299;n&#299;j&#257;s.

- Pret to, kuru ieliku vi&#326;as som&#257;, - Em&#299;ls atbild&#275;ja.

- K&#257;p&#275;c tu t&#257; dar&#299;ji? - maz&#257; &#298;da tauj&#257;ja.

- Nu, man bija &#382;&#275;l t&#257;s pel&#299;tes, - Em&#299;ls skaidroja. - Vi&#326;a sav&#257; m&#363;&#382;&#257; neko citu nav redz&#275;jusi k&#257; vien lielo desu skapi. Es dom&#257;ju: tagad vi&#326;a dab&#363;s redz&#275;t vismaz Vimmerbiju.

- Ka tik nu Petrela kundze b&#363;tu pret vi&#326;u laipna, - maz&#257; &#298;da ar&#299; bija nor&#363;p&#275;jusies.

- Vi&#326;a dro&#353;i vien b&#363;s laipna, - Em&#299;ls bija p&#257;rliecin&#257;ts.


Tas notika desmitaj&#257; j&#363;nij&#257;, kad Em&#299;ls uzvilka mazo &#298;du karoga k&#257;rt&#299; un noties&#257;ja visas desas. Varb&#363;t tu visbeidzot gribi dzird&#275;t ar&#299; kas notika




Sv&#275;tdien, 8. j&#363;lij&#257;, kad Em&#299;ls dz&#299;voja za&#316;i Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257;


Alfr&#275;ds, &#353;is Kathultas s&#275;tas kalps, &#316;oti m&#299;l&#275;ja b&#275;rnus. Jo sevi&#353;&#311;i Em&#299;lu. Em&#299;ls dar&#299;ja nedarbus un bija palaidn&#299;gs pui&#353;elis, ta&#269;u Alfr&#275;ds par to nelik&#257;s zinis. Vi&#326;&#353; tik un t&#257; m&#299;l&#275;ja Em&#299;lu un bija izdr&#257;zis vi&#326;am jauku koka bisi. T&#257; izskat&#299;j&#257;s tie&#353;i t&#257;da pati k&#257; &#299;st&#257; bise, kaut gan, protams, &#353;au&#353;anai t&#257; neder&#275;ja. Bet Em&#299;ls tik kliedza "piff, paff' un &#353;&#257;va t&#257;, ka Kathultas zvirbu&#316;i vair&#257;kas dienas baid&#299;j&#257;s izl&#299;st no pa&#382;obel&#275;m. Em&#299;lam &#257;rk&#257;rt&#299;gi patika bise, un vi&#326;&#353; grib&#275;ja pa nakt&#299;m &#326;emt to gult&#257;. "Es gribu savu b&#299;si!" vi&#326;&#353; kliedza vist&#299;r&#257;kaj&#257; smolandie&#353;u izloksn&#275; un nelik&#257;s mier&#257;, kam&#275;r vi&#326;a m&#257;te, &#299;sti nesadzird&#275;jusi, atsteidz&#257;s ar vi&#326;a "n&#257;&#291;eni", nevis ar "b&#299;si". "Es negribu savu n&#257;&#291;eni," Em&#299;ls br&#275;ca, "es gribu savu b&#299;si" Un tad vi&#326;&#353; ar&#299;dzan to dab&#363;ja.

J&#257;, Em&#299;ls m&#299;l&#275;ja bisi, un v&#275;l vair&#257;k vi&#326;&#353; m&#299;l&#275;ja Alfr&#275;du, kas bisi bija izdr&#257;zis. T&#257;p&#275;c nebija nek&#257;ds br&#299;nums, ka Em&#299;ls raud&#257;ja, kad Alfr&#275;ds no visas tiesas dev&#257;s uz Hultsfr&#275;das l&#299;dzenumu rekr&#363;&#353;u apm&#257;c&#299;b&#257;s. Tu laikam nezini, ko rekr&#363;&#353;u apm&#257;c&#299;b&#257;s dara? Redzi, agr&#257;kos laikos visiem kalpiem no Lennebergas un no visas apk&#257;rtnes bija j&#257;iet rekr&#363;&#353;os, lai m&#257;c&#299;tos par karav&#299;riem.

- Re nu, tam j&#257;notiek akur&#257;t tai laik&#257;, kad mums siens vedams iek&#353;&#257;, - Em&#299;la t&#275;vs pukoj&#257;s.

Vi&#326;&#353; nebija apmierin&#257;ts, ka Alfr&#275;da nebija m&#257;j&#257;s pa&#353;&#257; karst&#257;kaj&#257; siena laik&#257;, jo tad Kathult&#257; g&#257;ja skubu skub&#257;m. Ta&#269;u ne jau Em&#299;la t&#275;vs, bet gan karalis un &#291;ener&#257;&#316;i noteica, kad Lennebergas kalpiem j&#257;brauc uz Hultsfr&#275;das l&#299;dzenumu m&#257;c&#299;ties par karav&#299;riem. Turkl&#257;t Alfr&#275;ds var&#275;s n&#257;kt m&#257;j&#257;s t&#363;l&#299;t pat, kad b&#363;s izm&#257;c&#299;jies, un m&#257;c&#299;bas jau ilgu laiku nevilk&#257;s. T&#257; ka, taisn&#299;bu sakot, Em&#299;lam nevajadz&#275;ja raud&#257;t, ta&#269;u vi&#326;&#353; raud&#257;ja gau&#382;i un L&#299;na ar&#299;. Jo ne jau Em&#299;lam vien patika Alfr&#275;ds.

Alfr&#275;ds pats gan neraud&#257;ja. Vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ka Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257; - tur tik varot "za&#316;i padz&#299;vot" un izpriec&#257;ties uz neb&#275;du. Un, kad rati ar Alfr&#275;du jau s&#257;ka kust&#275;ties un visi st&#257;v&#275;ja un noskumu&#353;i m&#257;ja ardievas, tad Alfr&#275;ds, iel&#299;ksmodams sevi un m&#257;jiniekus, ska&#316;i dzied&#257;ja &#353;o te dziesmi&#326;u:

		Tur pils&#275;t&#257; &#274;k&#353;&#275;, kur Rennesl&#299;dzenums,
		ir dejot polku viegli mums;
		bet ar&#299; &#353;e - kur Hultsfr&#275;d's l&#299;dzenums -
		ikkatrai mei&#269;ai dej&#257; l&#299;ganums.
		Trai rai r&#299;di, trai rai r&#299;di,
		trai rai r&#299;di rallal&#257;...

P&#275;c tam vi&#326;i no Alfr&#275;da dzied&#257;&#353;anas nek&#257; vairs nedzird&#275;ja, jo L&#299;na s&#257;ka kaukt piln&#257; bals&#299;, un dr&#299;z vien rati ar Alfr&#275;du nozuda ce&#316;a l&#299;kum&#257;.

Em&#299;la m&#257;te cent&#257;s mierin&#257;t L&#299;nu.

- Neskumsti, L&#299;na, - vi&#326;a teica. - Pacieties l&#299;dz astotajam j&#363;lijam, tad Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257; r&#299;kos sv&#275;tkus, un m&#275;s brauksim turp apciemot Alfr&#275;du.

- Es ar&#299; brauk&#353;u uz Hultsfr&#275;du, apciemo&#353;u Alfr&#275;du un ar&#299;dzan za&#316;i padz&#299;vo&#353;u, - Em&#299;ls nol&#275;ma.

- Es ar, - maz&#257; &#298;da l&#363;dz&#257;s.

Bet Em&#299;la m&#257;te papurin&#257;ja galvu.

- &#352;&#257;di sv&#275;tki nav par prieku maziem b&#275;rniem, - vi&#326;a atteica. - J&#363;s tikai pazud&#299;siet &#316;au&#382;u p&#363;l&#299;!

- Es atkal dom&#257;ju, ka pazust p&#363;l&#299; ir varen jauki, - Em&#299;ls iebilda, bet tas nel&#299;dz&#275;ja.

Astot&#257; j&#363;lija r&#299;t&#257; Em&#299;la t&#275;vs, Em&#299;la m&#257;te un L&#299;na aizbrauca uz sv&#275;tkiem Hultsfr&#275;d&#257; un atst&#257;ja m&#257;j&#257;s Em&#299;lu un mazo &#298;du ar Kr&#275;sas-Maju, kurai vajadz&#275;ja tos pieskat&#299;t. Kr&#275;sas-Maja bija veca ve&#269;i&#326;a, kas da&#382;k&#257;rt m&#275;dza atn&#257;kt uz Kathultas s&#275;tu un &#353;o to piepal&#299;dz&#275;t m&#257;jas darbos.

Maz&#257; &#298;da bija m&#299;&#316;&#353; b&#275;rns. Vi&#326;a t&#363;li&#326; ies&#275;d&#257;s Kr&#275;sas-Majai kl&#275;p&#299;, un nu tai bija j&#257;st&#257;sta k&#257;ds no saviem vis&#353;ausm&#299;g&#257;kajiem spoku st&#257;stiem - un &#298;da ar to pa&#353;u jut&#257;s apmierin&#257;ta un priec&#299;ga.

Ar Em&#299;lu bija cit&#257;di. Pagalam r&#363;c&#299;gs vi&#326;&#353; dev&#257;s uz aploku un &#382;&#326;audz&#299;ja d&#363;r&#299;t&#275; bisi.

- Ar &#353;ito es neesmu mier&#257;, - Em&#299;ls piktoj&#257;s. - Es ar&#299; brauk&#353;u uz Hultsfr&#275;du un padz&#299;vo&#353;u za&#316;i t&#257;pat k&#257; citi, tas nu ir izlemts. Vai tu to saproti, Jullana?

P&#275;d&#275;jais bija dom&#257;ts Kathultas vecajai &#311;&#275;vei, kas gan&#299;j&#257;s aplok&#257; aiz sta&#316;&#316;a. Vi&#326;iem bija ar&#299; jauns zirgs, to sauca par Markusu. Ta&#269;u Markuss tie&#353;i tobr&#299;d rik&#353;oja uz Hultsfr&#275;du - ar Em&#299;la t&#275;vu, m&#257;ti un L&#299;nu - protams, ir jau ar&#299; t&#257;di, kuriem at&#316;auts priec&#257;ties!

- Bet tagad es zinu divus, kuri j&#257;s uz sv&#275;tkiem t&#257;, ka v&#275;j&#353; vien svilps gar aus&#299;m, - teica Em&#299;ls. - Un tie b&#363;sim m&#275;s: es un tu, Jullana!

Un t&#257; ar&#299; notika. Em&#299;ls uzlika &#311;&#275;vei apau&#353;us un izveda vi&#326;u no aploka.

- Neuztraucies, - vi&#326;&#353; mierin&#257;ja Jullanu. - Alfr&#275;ds b&#363;s priec&#299;gs, kad es ierad&#299;&#353;os, un tu dro&#353;i vien satiksi k&#257;du vecu, laipnu &#311;&#275;vi, ar ko sazviegties un pakav&#275;t laiku, ja cit&#257;di nejaud&#257;si padz&#299;vot za&#316;i.

Em&#299;ls pieveda Jullanu pie v&#257;rti&#326;iem, jo vi&#326;am ta&#269;u vajadz&#275;ja kaut kur pak&#257;pties, lai uztiktu zirg&#257;. Vilt&#299;gs gan vi&#326;&#353; bija, &#353;is z&#275;ns!

- Nu tik lai&#382;amies, - Em&#299;ls skubin&#257;ja. - Trai rai r&#299;di rallal&#257;, m&#275;s atvad&#299;simies no Kr&#275;sas-Majas, kad atgriez&#299;simies m&#257;j&#257;s!

Tad Jullana rik&#353;oja lejup pa pakalniem, un Em&#299;ls ar bisi rok&#257;s s&#275;d&#275;ja zirgam mugur&#257; varen taisni un bra&#353;i; j&#257;, bise bija j&#257;&#326;em l&#299;dzi uz Hultsfr&#275;du! Ja jau Alfr&#275;dam j&#257;k&#316;&#363;st par karav&#299;ru, tad ar&#299; Em&#299;lam vajag par t&#257;du k&#316;&#363;t! Alfr&#275;dam bija &#353;autene, Em&#299;lam - bise, tas bija gandr&#299;z viens un tas pats, vi&#326;i abi b&#363;s karav&#299;ri; t&#257; tam j&#257;b&#363;t, t&#257; Em&#299;ls grib&#275;ja.

Jullana bija veca. Vi&#326;a nevar&#275;ja laisties &#257;tr&#257; riks&#299;, un, lai vi&#326;a pavisam nezaud&#275;tu d&#363;&#353;u, Em&#299;ls iedzied&#257;j&#257;s vist&#299;r&#257;kaj&#257; smolandie&#353;u izloksn&#275;:

		Velk nu mani &#311;&#275;ve sirm&#257;, 
		Kaulu kambars numurs pirm&#257;, 
		Vai, ak vai!
		Manu n&#257;&#291;en velk t&#257; a&#353;i 
		Un to dara diezgan bra&#353;i, 
		Ce&#316;&#353; ja l&#299;dzens gad&#257;s.

Un, lai cik l&#275;ni &#311;&#275;ve vilk&#257;s, vi&#326;i abi - Jullana un Em&#299;ls - beidzot tom&#275;r nok&#316;uva Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257;.

- Heis&#257;! - Em&#299;ls uzsauca. - Nu tik m&#275;s padz&#299;vosim za&#316;i!

Bet tad vi&#326;&#353; pieklusa un plati iepleta acis. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka pasaul&#275; ir daudz &#316;au&#382;u, bet to gan ne, ka visa t&#257; burzma sav&#257;kusies tie&#353;i &#353;eit, Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257;. Nekad vi&#326;&#353; nebija redz&#275;jis vienuviet tik daudz cilv&#275;ku; baru baros tie st&#257;v&#275;ja apk&#257;rt visam lielajam l&#299;dzenumam, un laukuma vid&#363; karav&#299;ri vingrin&#257;j&#257;s celt pie pleca &#353;auteni un griezties pa labi un pa kreisi - k&#257; jau da&#382;dien kareivju apm&#257;c&#299;b&#257;s. Uz zirga j&#257;del&#275;ja viens resns, dusm&#299;gs ve&#269;uks un tik klaig&#257;ja un komand&#275;ja karav&#299;rus: kas vi&#326;iem j&#257;dara un k&#257; j&#257;dara; vi&#326;i paklaus&#299;ja ar&#299; un dar&#299;ja, k&#257; ve&#269;uks grib&#275;ja. Em&#299;lam tas viss izlik&#257;s &#316;oti joc&#299;gi.

- Vai tad &#353;eit nekomand&#275; Alfr&#275;ds? - vi&#326;&#353; jaut&#257;ja diviem zemnieku puik&#257;m, kuri turpat vien st&#257;v&#275;ja. Bet vi&#326;i tik skat&#299;j&#257;s uz karav&#299;riem un neko neatbild&#275;ja.

Em&#299;lam ar&#299; &#353;&#311;ita, ka ir t&#299;ri pat&#299;kami noraudz&#299;ties, k&#257; karav&#299;ri ce&#316; pie pleca &#353;auteni, bet ne jau nu p&#257;r&#257;k ilgi - vi&#326;&#353; vispirms grib&#275;ja notvert Alfr&#275;du; t&#257;lab ta&#269;u vi&#326;&#353; bija atj&#257;jis. Bet visiem kareivjiem bija zilas uniformas, un vi&#326;i visi izskat&#299;j&#257;s glu&#382;i l&#299;dz&#299;gi cits citam. Un tai bar&#257; atrast Alfr&#275;du tik viegli vis nebija.

- Nuja, j&#257;pagaida, kam&#275;r Alfr&#275;ds ieraudz&#299;s mani, - Em&#299;ls skaidroja Jullanai. - Tad vi&#326;&#353; pien&#257;ks kl&#257;t un uzsauks: "Heis&#257;!" - un tad tas dusm&#299;gais ve&#269;uks pats var&#275;s celt &#353;auteni pie pleca, cik vien vi&#326;am t&#299;k!

Un, lai Alfr&#275;ds var&#275;tu vi&#326;u ieraudz&#299;t, Em&#299;ls izj&#257;ja uz laukuma un ieb&#316;&#257;v&#257;s no visa sp&#275;ka:

- Kur tu esi, Alfr&#275;d? N&#257;c &#353;urp, lai varam za&#316;i padz&#299;vot! Vai neredzi, ka es esmu ieradies?

J&#257;, tagadi&#326; Alfr&#275;ds redz&#275;ja, ka tas ir Em&#299;ls, kas atj&#257;jis. Ar savu "n&#257;&#291;eni" un "b&#299;si", un veco &#311;&#275;vi. Ta&#269;u Alfr&#275;ds st&#257;v&#275;ja ierind&#257; un neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s paiet pret&#299; Em&#299;lam, jo tur bija tas resnais, dusm&#299;gais ve&#269;uks, kas b&#316;aust&#299;j&#257;s un visu laiku komand&#275;ja.

Toties resnais ve&#269;uks piej&#257;ja pie Em&#299;la un laipn&#257; balsi jaut&#257;ja:

- Kas tev l&#275;cies, manu puis&#299;t? Vai tu esi aizmald&#299;jies prom no t&#275;va un m&#257;tes?

Tik lielu aplam&#299;bu Em&#299;ls sen nebija dzird&#275;jis. - Es ta&#269;u neesmu aizmald&#299;jies! - vi&#326;&#353; skaidroja. - Es ta&#269;u esmu &#353;eit. Ja te k&#257;ds ir aizmald&#299;jies, tad tie ir t&#275;vs un m&#257;te.

Un tur nu Em&#299;lam bija taisn&#299;ba. Vi&#326;a m&#257;te tika teikusi, ka mazi b&#275;rni Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257; varot pazust. Bet tagadi&#326; vi&#326;a pati dro&#353;i vien st&#257;v&#275;ja pa&#353;&#257; &#316;au&#382;u burzmas vid&#363; kop&#257; ar Em&#299;la t&#275;vu un L&#299;nu un vi&#326;i visi tr&#299;s jut&#257;s k&#257; pazudu&#353;i, jo neviens no vi&#326;iem nevar&#275;ja izkust&#275;ties ne no vietas.

Lai gan vi&#326;i redz&#275;ja, ka Em&#299;ls ir &#353;e, j&#257;nudien! Protams, vi&#326;i redz&#275;ja, k&#257; vi&#326;&#353; te ierad&#257;s ar savu "n&#257;&#291;eni", "b&#299;si" un veco &#311;&#275;vi, un Em&#299;la t&#275;vs sac&#299;ja:

- Tagad vi&#326;&#353; peln&#257;s, laikam grib izgriezt jaunu koka v&#299;ri&#326;u!

- Nu k&#257; tad, - Em&#299;la m&#257;te piekrita. - Bet k&#257; m&#275;s vi&#326;u dab&#363;sim rok&#257;?

J&#257;, nudien, k&#257;? Ja tu k&#257;dreiz esi bijis t&#257;dos sv&#275;tkos k&#257; &#353;e, Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257;, tad saprat&#299;si, k&#257;ds juceklis te vald&#299;ja. Tikl&#299;dz kareivji bija beigu&#353;i vingrin&#257;ties un aizso&#316;oju&#353;i proj&#257;m, viss lielais klajums uzreiz piepl&#363;da pilns ar cilv&#275;kiem. Tur bija t&#257;ds &#326;udzeklis, ka pats pazud&#299;si, kur nu v&#275;l atrad&#299;si Em&#299;lu. Ne vien Em&#299;la m&#257;te un t&#275;vs grib&#275;ja vi&#326;u no&#311;ert, bet ar&#299; Alfr&#275;ds. Jo vi&#326;&#353; tagad bija br&#299;vs un grib&#275;ja b&#363;t kop&#257; ar Em&#299;lu un papriec&#257;ties. Ta&#269;u atrast k&#257;du tai &#316;au&#382;u bar&#257; nebija viegli. Gandr&#299;z ikviens, kas tur bija, staig&#257;ja apk&#257;rt un k&#257;du mekl&#275;ja. Alfr&#275;ds mekl&#275;ja Em&#299;lu, Em&#299;ls - Alfr&#275;du, Em&#299;la m&#257;te - Em&#299;lu, L&#299;na - Alfr&#275;du, Em&#299;la t&#275;vs - Em&#299;la m&#257;ti; j&#257;, jo vi&#326;a patie&#353;&#257;m bija pazudusi, un Em&#299;la t&#275;vam n&#257;c&#257;s mekl&#275;t divas stundas, l&#299;dz vi&#326;u atrada - izmisu&#353;u un cie&#353;i iespiestu starp p&#257;ris Vimmerbijas cien&#299;jam&#257;m person&#257;m.

Toties Em&#299;ls nevienu neatrada, un neviens neatrada Em&#299;lu. Tad vi&#326;&#353; saprata, ka j&#257;s&#257;k padz&#299;vot za&#316;i pa&#353;am uz savu roku, ja vien no t&#257; kaut kas izn&#257;ks.

Bet vispirms Em&#299;lam vajadz&#275;ja izk&#257;rtot t&#257;, lai Jullana dab&#363;tu k&#257;du vecu, laipnu &#311;&#275;vi, ar ko pakav&#275;t laiku: to jau vi&#326;&#353; bija tikpat k&#257; apsol&#299;jis.

Nevienu vecu &#311;&#275;vi Em&#299;ls neatrada. Toties vi&#326;&#353; atrada Markusu, un tas jau bija daudz lab&#257;k. Markuss, piesiets pie koka, st&#257;v&#275;ja t&#257;lu prom me&#382;mal&#257; un &#275;da sienu. Un pavisam l&#299;dz&#257;s atrad&#257;s kathultie&#353;u rati, kurus Em&#299;ls uzreiz pazina. Ieraugot Markusu, Jullana k&#316;uva priec&#299;ga, t&#257; vismaz lik&#257;s. Em&#299;ls pies&#275;ja Jullanu pie t&#257; pa&#353;a koka un atnesa no ratiem kl&#275;pi siena. Tais laikos ratos vienm&#275;r &#326;&#275;ma l&#299;dzi sienu zirgiem. Jullana t&#363;da&#316; s&#257;ka &#275;st, un tad Em&#299;ls sajuta, ka ar&#299; pats ir izsalcis.

"Sienu gan es uzreiz ne&#275;d&#299;&#353;u," Em&#299;ls sprieda.

Un to ar&#299; nemaz nevajadz&#275;ja dar&#299;t. L&#299;dzenum&#257; bija milzum daudz vietu, kur var&#275;ja nopirkt sviestmaizes, desas, maiz&#299;tes un cepumus, cik tik uziet. Saprotams - par naudu.

Un tur bija ar&#299; milzum daudz jauku iesp&#275;ju papriec&#257;ties. Cirks, deju laukums, atrakciju parks ar karuseli un citas izpriecas... padom&#257; tik, tur bija zobenu rij&#275;js, kas var&#275;ja nor&#299;t zobenu, un ugunsrij&#275;js, kas var&#275;ja nor&#299;t uguni, un tad v&#275;l grezna d&#257;ma ar kuplu b&#257;rdu, kura, tiesa, rija tikai kafiju un maiz&#299;tes - ik pa stundai. Ar to vi&#326;a, protams, bag&#257;ta nek&#316;uva, bet, par laimi, vi&#326;ai bija b&#257;rda. To vi&#326;a r&#257;d&#299;ja par naudu un nopeln&#299;ja itin labi.

Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257; viss maks&#257;ja naudu. Bet naudas Em&#299;lam nebija.

Toties vi&#326;&#353; bija mazs, vilt&#299;gs pui&#353;elis, k&#257; jau esmu tev st&#257;st&#299;jusi. Vi&#326;&#353; ta&#269;u grib&#275;ja redz&#275;t cik vien iesp&#275;jams vair&#257;k, un s&#257;ka vi&#326;&#353; ar cirku, t&#257;lab ka to noskat&#299;ties bija visviegl&#257;k. Vajadz&#275;ja tik uzr&#257;pties uz kastes cirka telts aizmugur&#275; un ieskat&#299;ties pa caurumu telt&#299;. Ta&#269;u Em&#299;ls tik dikti sm&#275;j&#257;s par klaunu, kas tur iek&#353;&#257; skraid&#299;ja un tais&#299;ja jokus, ka ar bl&#299;k&#353;&#311;i nog&#257;z&#257;s no kastes un pret akmeni sadauz&#299;ja pakausi. Tad vi&#326;&#353; atmeta cirkam ar roku. Turkl&#257;t vi&#326;&#353; bija izsalcis - v&#275;l trak&#257;k nek&#257; pirm&#299;t.

"Tas nekur neder, k&#257; tad var dz&#299;vot za&#316;i bez &#275;&#353;anas," Em&#299;ls sprieda. "Un bez naudas es &#275;dienu nedab&#363;&#353;u. Te kaut kas j&#257;izdom&#257;."

Vi&#326;&#353; bija iev&#275;rojis, ka &#353;eit, l&#299;dzenum&#257;, naudu var&#275;ja nopeln&#299;t da&#382;&#257;d&#257; veid&#257;, un gan jau ar&#299; vi&#326;&#353; nepaliks tuk&#353;&#257;. Nor&#299;t uguni un zobenu vi&#326;&#353; neprata, b&#257;rdas vi&#326;am ar&#299; nebija, ko &#299;sti lai pas&#257;k?

Em&#299;ls vien&#257; mier&#257; st&#257;v&#275;ja un pr&#257;toja. Tad ieraudz&#299;ja, ka cilv&#275;ku p&#363;l&#299; uz kastes s&#275;d&#275;ja k&#257;ds nabadz&#299;gs, akls vec&#299;tis. Vec&#299;tis dzied&#257;ja &#257;rk&#257;rt&#299;gi skumjas dziesmas - t&#257;s skan&#275;ja gau&#382;&#257;m &#382;&#275;li, ta&#269;u par to vi&#326;&#353; dab&#363;ja naudu. Aklais bija nolicis zem&#275; cepuri, un labi &#316;audis visu laiku meta taj&#257; s&#299;knaudas gabalus.

"&#352;itin to es ar&#299; varu," Em&#299;ls nodom&#257;ja. "Un, k&#257; par laimi, n&#257;&#291;en man ar i."

Vi&#326;&#353; nolika na&#291;eni sav&#257; priek&#353;&#257; un s&#257;ka dzied&#257;t "Velk nu mani &#311;&#275;ve sirm&#257;".

T&#363;l&#299;t vi&#326;am apk&#257;rt sarad&#257;s &#316;audis.

- Vai, tik jauks puis&#299;tis, - tie sac&#299;ja. - Vi&#326;&#353; laikam gan ir &#316;oti nabadz&#299;gs, ja st&#257;v &#353;e un dzied par naudu.

T&#257; k&#257; tais laikos dz&#299;voja daudz nabadz&#299;gu, izsalku&#353;u b&#275;rnu, ar&#299; pie Em&#299;la pien&#257;ca k&#257;da laipna sievi&#326;a un jaut&#257;ja:

- Mazo draudzi&#326;, vai tu &#353;odien esi ar ko &#275;dis?

- Esmu, bet tikai sienu, - Em&#299;ls atbild&#275;ja.

Tad visi no sirds ie&#382;&#275;loj&#257;s par z&#275;nu. K&#257;dam mazam, laipnam zemniekam no V&#275;nas pat asaras saskr&#275;ja ac&#299;s, vi&#326;&#353; apraud&#257;j&#257;s par nelaim&#299;go, nabadz&#299;go b&#275;rnu, kas st&#257;v&#275;ja tik pamests un kam bija tik skaisti, z&#299;daini mati.

Visi s&#257;ka mest piec&#275;res un desmit&#275;res gabalus Em&#299;la "n&#257;&#291;en&#275;". Mazais, laipnais zemnieks no V&#275;nas ar&#299; izvilka no bik&#353;u kabatas div&#275;res gabalu, bet t&#363;da&#316; no&#382;&#275;loja savu r&#299;c&#299;bu un, iekams nebija par v&#275;lu, ieb&#257;za naudu atkal kabat&#257; un pa&#269;ukst&#275;ja Em&#299;lam:

- Ja tu atn&#257;ksi man l&#299;dzi pie ratiem, es pacien&#257;&#353;u tevi ar sienu.

Bet Em&#299;ls tagad bija bag&#257;ts, jo nu vi&#326;am cepure bija pilna ar naudu. Pieg&#257;jis pie galda, vi&#326;&#353; nopirka sev veselu kaudzi sviestmai&#382;u, maiz&#299;&#353;u, cepumu un ar&#299; sulu.

To visu noties&#257;jis, vi&#326;&#353; par &#269;etr&#257;m kron&#257;m un divdesmit &#275;r&#275;m veselas &#269;etrdesmit divas reizes vizin&#257;j&#257;s ar karuseli. Em&#299;ls nekad agr&#257;k nebija ar to braucis, vi&#326;&#353; nezin&#257;ja, ka pasaul&#275; ir kaut kas tik jauks.

"Tagad&#299;t gan es dz&#299;voju za&#316;i," Em&#299;ls nodom&#257;ja, ri&#326;&#311;odams ar karuseli t&#257;, ka z&#299;dainie mati vien pl&#299;voja. "Kaut ko &#353;itik jautru es sav&#257; m&#363;&#382;&#257; v&#275;l neesmu piedz&#299;vojis."

P&#275;c tam vi&#326;&#353; k&#257;du laiku paskat&#299;j&#257;s uz zobenu rij&#275;ju, ugunsrij&#275;ju un b&#257;rdaino d&#257;mu, un p&#275;c &#353;&#299; gr&#363;t&#257; p&#257;rbaud&#299;juma vi&#326;am bija paliku&#353;as p&#257;ri vairs tikai divas &#275;res.

"Es jau varu nodzied&#257;t v&#275;l vienu panti&#326;u un dab&#363;t savu n&#257;&#291;en akal pillu," Em&#299;ls pr&#257;toja. "&#352;eit visi ir tik laipni."

Bet tad vi&#326;&#353; juta, ka ir noguris. Vi&#326;&#353; negrib&#275;ja vairs dzied&#257;t, ar&#299; naudu negrib&#275;ja, t&#257;lab atdeva aklajam vec&#299;tim div&#275;res gabalu. P&#275;c tam, mekl&#275;dams Alfr&#275;du, vi&#326;&#353; ma&#311;en&#299;t paklai&#326;oja.

Ja Em&#299;ls iedom&#257;j&#257;s, ka visi cilv&#275;ki ir laipni, tad vi&#326;&#353; r&#363;gti mald&#299;j&#257;s. &#352;ai pasaul&#275; dz&#299;voja ar&#299; da&#382;s labs &#316;auns cilv&#275;ks, un viens todien bija ieradies uz sv&#275;tkiem Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257;. Tolaik taj&#257; nost&#363;r&#299; dauz&#299;j&#257;s apk&#257;rt k&#257;ds briesm&#299;gs zaglis. Par Zvirbuli vi&#326;u sauca; no vi&#326;a baid&#299;j&#257;s &#316;audis vis&#257; Smoland&#275;. Par vi&#326;a izdar&#299;b&#257;m daudz rakst&#299;ja gan "Smolandes Av&#299;ze", gan "Hultsfr&#275;das Zi&#326;as". Visur - sv&#275;tkos, tirgus pla&#269;os un cit&#257;s viet&#257;s, kur apgroz&#299;j&#257;s cilv&#275;ki un nauda, tur k&#257; likts b&#363;s kl&#257;t ar&#299; Zvirbulis un nozags visu, kas nav piesiets. Lai neviens vi&#326;u nepaz&#299;tu, vi&#326;am katru reizi bija cit&#257;da b&#257;rda un &#363;sas. Ar&#299; &#353;odien &#353;is v&#299;rs bija ieradies Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257; uz sv&#275;tkiem un zagl&#299;gi staig&#257;ja apk&#257;rt, lai paraudz&#299;tos, vai nevar ko no&#269;iept. &#352;odien vi&#326;am bija melna cepure ar plat&#257;m mal&#257;m un melnas &#363;sas. Neviens nenojauta, ka apk&#257;rt lo&#382;&#326;&#257; Zvirbulis, cit&#257;di visi k&#257; viens b&#363;tu pagalam p&#257;rbiju&#353;ies.

Ta&#269;u, ja Zvirbulis b&#363;tu bijis gudrs v&#299;rs, vi&#326;&#353; nesadom&#257;tu n&#257;kt uz Hultsfr&#275;das l&#299;dzenumu todien, kad tur bija Lennebergas Em&#299;ls ar savu "b&#299;si". Jo, uzmini nu, kas notika?

Tur vien&#257; mier&#257;, mekl&#275;dams Alfr&#275;du, klai&#326;oja ar&#299; Em&#299;ls. Kad Em&#299;ls g&#257;ja gar&#257;m b&#257;rdain&#257;s d&#257;mas teltij, vi&#326;&#353; pa telts durvju spraugu ieraudz&#299;ja, ka vi&#326;a skaita naudu. D&#257;ma grib&#275;ja zin&#257;t, cik ie&#326;&#275;musi par savas b&#257;rdas r&#257;d&#299;&#353;anu &#353;ai ra&#382;enaj&#257; sv&#275;tdien&#257;.

Laikam jau tik maz vis nebija, jo vi&#326;a, brauc&#299;dama b&#257;rdu, apmierin&#257;ti v&#299;psn&#257;ja. Un tad vi&#326;a paman&#299;ja Em&#299;lu.

- N&#257;c iek&#353;&#257;, puis&#299;t! - vi&#326;a uzsauca. - Tu izskaties &#316;oti paklaus&#299;gs, t&#257;lab dr&#299;ksti apskat&#299;t manu b&#257;rdu glu&#382;i par velti.

Em&#299;ls jau pirm&#299;t bija raudz&#299;jies uz &#353;o b&#257;rdu tiku tik&#257;m, ta&#269;u vi&#326;&#353; negrib&#275;ja atteikties, ja jau tiek l&#363;gts. Un, t&#257; k&#257; numurs bija par velti, vi&#326;&#353; ieg&#257;ja telt&#299; ar savu "n&#257;&#291;eni" un savu "b&#299;si" un ilgi v&#275;r&#257;s uz b&#257;rdaino d&#257;mu - apm&#275;ram par divdesmit piec&#257;m &#275;r&#275;m.

- K&#257; var uzaudz&#275;t tik skaistu b&#257;rdu? - vi&#326;&#353; piekl&#257;j&#299;gi jaut&#257;ja. Ta&#269;u b&#257;rdain&#257; d&#257;ma uz to nepaguva atbild&#275;t. Jo tai pa&#353;&#257; br&#299;d&#299; &#353;ausm&#299;ga balss no&#353;&#326;&#257;ca:

- T&#363;li&#326; atdod naudu, ja ne, norau&#353;u tev b&#257;rdu!

Tur draud&#275;ja Zvirbulis. Vi&#326;&#353; bija ielav&#299;jies telt&#299; piln&#299;gi neman&#299;ti.

B&#257;rdain&#257;s d&#257;mas seja mirkl&#299; nob&#257;la, protams, iz&#326;emot to vietu, kur auga b&#257;rda. Nabadz&#299;te, vi&#326;a laikam b&#363;tu visu savu naudu atdevusi Zvirbulim, ja Em&#299;ls nepa&#269;ukst&#275;tu:

- &#325;em manu b&#299;si!

Un b&#257;rdain&#257; d&#257;ma sa&#311;&#275;ra bisi, kuru Em&#299;ls slep&#353;us iespieda vi&#326;ai rok&#257;. Telt&#299; bija diezgan tum&#353;s un nek&#257; pr&#257;t&#299;ga nevar&#275;ja saskat&#299;t, t&#257;p&#275;c b&#257;rdain&#257; d&#257;ma nodom&#257;ja, ka &#353;&#299; ir &#299;sta bise, t&#257;da, ar kuru var &#353;aut. Un tici vai ne... ar&#299; Zvirbulis nodom&#257;ja t&#257;pat!

- Rokas aug&#353;&#257;, cit&#257;di &#353;au&#353;u! - d&#257;ma kliedza. Un tagad nob&#257;l&#275;ja Zvirbu&#316;a seja, vi&#326;&#353; pac&#275;la gais&#257; abas rokas - un tur nu vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja, tr&#299;c&#275;dams k&#257; apses lapa, kam&#275;r b&#257;rdain&#257; d&#257;ma sauca policiju t&#257;, ka skan&#275;ja pa visu Hultsfr&#275;das l&#299;dzenumu.

Ierad&#257;s policija, un p&#275;c tam Zvirbuli nekad vairs neredz&#275;ja nedz Hultsfr&#275;d&#257;, nedz ar&#299; kur citur, un - beidzot zag&#353;anai Smoland&#275; bija beigas. J&#257;, j&#257;, t&#257; gan! Par to, ka notv&#275;rusi Zvirbuli, b&#257;rdain&#257; d&#257;ma izpeln&#299;j&#257;s lielu atzin&#299;bu gan "Smolandes Av&#299;z&#275;", gan "Hultsfr&#275;das Zi&#326;&#257;s". Ta&#269;u neviens ne ar v&#257;rdi&#326;u nepiemin&#275;ja Em&#299;lu un vi&#326;a "b&#299;si". T&#257;p&#275;c es dom&#257;ju, ka pien&#257;cis laiks izst&#257;st&#299;t, k&#257; tas viss paties&#299;b&#257; notika.

- T&#299;r&#257; laime, ka es pa&#326;&#275;mu l&#299;dzi uz Hultsfr&#275;du savu n&#257;&#291;eni un "b&#299;si," - skaidroja Em&#299;ls, kad policisti bija aizvedu&#353;i Zvirbuli uz tupt&#363;zi.

- J&#257;, tu esi krietns z&#275;ns, - b&#257;rdain&#257; d&#257;ma priec&#257;j&#257;s. - T&#257;d&#275;&#316; ar&#299; dr&#299;ksti skat&#299;ties uz manu b&#257;rdu, cik vien gribi, - pavisam par velti.

Ta&#269;u Em&#299;ls bija noguris. Vi&#326;&#353; negrib&#275;ja redz&#275;t nedz b&#257;rdu, nedz ar&#299; ko citu, nedz za&#316;i padz&#299;vot. Vi&#326;am grib&#275;j&#257;s tikai gul&#275;t. Jo nu jau diena sliec&#257;s uz vakara pusi. Padom&#257; tik, Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257; bija pag&#257;jusi visa diena... un vi&#326;&#353; nebija atradis Alfr&#275;du!

Em&#299;la t&#275;vs, Em&#299;la m&#257;te un L&#299;na ar&#299; bija noguru&#353;i. Vi&#326;i bija mekl&#275;ju&#353;i un mekl&#275;ju&#353;i Em&#299;lu, un L&#299;na bija mekl&#275;jusi un mekl&#275;jusi Alfr&#275;du, tagad neviens no vi&#326;iem nesp&#275;ja vairs mekl&#275;t.

- Ak, manas nabaga k&#257;jas! - izsauc&#257;s Em&#299;la m&#257;te, un Em&#299;la t&#275;vs dr&#363;mi pam&#257;ja ar galvu.

- J&#257;, &#353;itent&#257;dos sv&#275;tkos ir varen jautri, - vi&#326;&#353; teica. - N&#257;ciet, brauksim m&#257;j&#257;s - uz Kathultu, ko nu vairs.

Un vi&#326;i vilk&#257;s uz me&#382;malu, lai iej&#363;gtu zirgu un dotos ce&#316;&#257;. Tad vi&#326;i ieraudz&#299;ja Jullanu st&#257;vam un &#275;dam sienu pie t&#257; pa&#353;a koka, kur Markuss.

Em&#299;la m&#257;te s&#257;ka raud&#257;t.

- Ak, kur gan tagad ir mans mazais Em&#299;ls! - vi&#326;a b&#275;d&#257;j&#257;s, bet L&#299;na tik atmeta atpaka&#316; galvu.

- &#352;itas puika neko citu nedara k&#257; str&#257;d&#257; nedarbus, &#299;sts palaidnieks, - sac&#299;ja L&#299;na.

Tad vi&#326;i izdzirda, ka elsdams un p&#363;zdams k&#257;ds skrien &#353;urp. Un tas bija Alfr&#275;ds.

- Kur Em&#299;ls? - vi&#326;&#353; jaut&#257;ja. - Es vi&#326;u augu dienu mekl&#275;ju.

- Kas man da&#316;as, kur vi&#326;&#353; ir, - atmeta L&#299;na. P&#275;c tam vi&#326;a ietraus&#257;s ratos, lai brauktu m&#257;j&#257;s. Un padom&#257; tik, vi&#326;a uzk&#257;pa virs&#363; Em&#299;lam!

Ratos bija palicis mazdrusci&#326; siena, un &#353;ai sien&#257; gul&#275;ja Em&#299;ls. Bet, kad L&#299;na iek&#257;pa ratos, vi&#326;&#353; pamod&#257;s un ieraudz&#299;ja, kas bija atn&#257;cis un aizelsies st&#257;v&#275;ja pie ratiem sav&#257; zilaj&#257; formas t&#275;rp&#257;. Tad Em&#299;ls pastiepa roku un aplika Alfr&#275;dam ap kaklu.

- Ak, tas esi tu, Alfr&#275;d! - vi&#326;&#353; noteica. Un t&#363;li&#326; pat iemiga.

P&#275;c tam kathultie&#353;i brauca atpaka&#316; uz Kathultas s&#275;tu. Markusam n&#257;c&#257;s vilkt, un Jullana, piesieta pie ratiem, rik&#353;oja nopaka&#316;us. Em&#299;ls, da&#382;br&#299;d pamodies, redz&#275;ja tum&#353;u me&#382;u, gai&#353;as vasaras debesis un sajuta siena, zirgu un nakts smar&#382;u, dzird&#275;ja, k&#257; klab pakavi un &#269;&#299;kst ratu rite&#326;i. Bet liel&#257;koties vi&#326;&#353; visu ce&#316;u gul&#275;ja un sap&#326;oja, ka Alfr&#275;ds dr&#299;z n&#257;ks m&#257;j&#257;s. Uz Kathultu un pie Em&#299;la. Un t&#257; tam patie&#353;&#257;m bija j&#257;notiek.

Tas bija astotaj&#257; j&#363;lij&#257;, kad Em&#299;ls dz&#299;voja za&#316;i Hultsfr&#275;das l&#299;dzenum&#257;. Uzmini - vai v&#275;l k&#257;ds todien mekl&#275;ja Em&#299;lu? Pajaut&#257; Kr&#275;sas-Majai! N&#275;, lab&#257;k nedari vis to, jo tad Kr&#275;sas-Majai uz rok&#257;m uzmetas sarkanas p&#363;t&#299;tes, kas niez un tik l&#275;ti nenoiet.


Nu tu esi dzird&#275;jis, ko Em&#299;ls izdar&#299;ja sept&#299;taj&#257; mart&#257; un divdesmit otraj&#257; maij&#257;, un desmitaj&#257; j&#363;nij&#257;, un astotaj&#257; j&#363;lij&#257;, ta&#269;u gad&#257; bija v&#275;l daudz dienu t&#257;dam z&#275;nam, kas grib&#275;ja str&#257;d&#257;t nedarbus, un, ai, k&#257; Em&#299;ls to grib&#275;ja. Vi&#326;&#353; palaid&#326;oj&#257;s gandr&#299;z katru dienu visu cauru gadu un jo sevi&#353;&#311;i devi&#326;padsmitaj&#257; august&#257; un vienpadsmitaj&#257; oktobr&#299;, un tre&#353;aj&#257; novembr&#299;. Ha, ha, ha, man j&#257;smejas, kad atceros, ko vi&#326;&#353; izdar&#299;ja tre&#353;aj&#257; novembri, bet to es nest&#257;st&#299;&#353;u, jo esmu Em&#299;la m&#257;tei apsol&#299;jusies klus&#275;t. Kaut gan tie&#353;i p&#275;c &#353;&#299;s delver&#299;bas Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji sav&#257;ca naudu. Vi&#326;iem bij &#382;&#275;l Kathultas Svensonu, kuriem ir tik palaidn&#299;gs pui&#353;elis. T&#257;p&#275;c katrs iedeva pa piecdesmit &#275;r&#275;m, un, ies&#275;ju&#353;i naudu dr&#257;ni&#326;&#257;, vi&#326;i aizg&#257;ja pie Em&#299;la m&#257;tes.

- Varb&#363;t ar to pietiks, lai j&#363;s var&#275;tu Em&#299;lu aizs&#363;t&#299;t uz Ameriku, - vi&#326;i sac&#299;ja.

J&#257;, tas tik b&#363;tu jauki! Aizs&#363;t&#299;t Em&#299;lu uz Ameriku... Kas zina, ko tad Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji b&#363;tu dab&#363;ju&#353;i par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju? Protams, tas notiks tad, kad Em&#299;ls b&#363;s pieaudzis.

Par laimi, Em&#299;la m&#257;te nebija mier&#257; ar tik mu&#316;&#311;&#299;gu priek&#353;likumu. Vi&#326;a noskait&#257;s un svieda dr&#257;ni&#326;u t&#257;, ka nauda aizlidoja pa visu Lennebergu.

- Em&#299;ls ir mazs, jauks puis&#275;ns, - vi&#326;a teica. - Un m&#275;s vi&#326;u m&#299;lam tie&#353;i t&#257;du, k&#257;ds vi&#326;&#353; ir.

Un tom&#275;r vi&#326;a bija ma&#311;en&#299;t noraiz&#275;jusies par savu Em&#299;lu. T&#257;das jau m&#257;tes k&#316;&#363;st, kad &#316;audis n&#257;k un s&#363;dzas par vi&#326;u b&#275;rniem. Un vakar&#257;, kad Em&#299;ls bija gulti&#326;&#257; ar savu "n&#257;&#291;eni" un savu "b&#299;si", m&#257;te ieg&#257;ja pie vi&#326;a un br&#299;ti&#326;u tur pas&#275;d&#275;ja.

- Em&#299;l, - vi&#326;a teica, - tu dr&#299;z b&#363;si liels un s&#257;ksi iet skol&#257;. K&#257; tev kl&#257;sies, ja b&#363;si t&#257;ds palaidnieks un alla&#382;i&#326; dar&#299;si nedarbus?

Em&#299;ls gul&#275;ja gulti&#326;&#257; un ar sav&#257;m apa&#316;aj&#257;m, zilaj&#257;m a&#269;el&#275;m un gai&#353;ajiem, z&#299;dainajiem matiem izskat&#299;j&#257;s p&#275;c maza e&#326;&#291;e&#316;a.

- Trai rai r&#299;di rallal&#257;! - vi&#326;&#353; attrauca, jo t&#257; bija t&#257;da runa, kur&#257; vi&#326;am it nemaz netik&#257;s ieklaus&#299;ties.

- Em&#299;l, - m&#257;te stingri nopras&#299;ja, - diezi k&#257; b&#363;s, kad tu s&#257;ksi iet skol&#257;?

- Labi b&#363;s, - atteica Em&#299;ls. - Es vairs nedar&#299;&#353;u nedarbus, es t&#257; dom&#257;ju... kad s&#257;k&#353;u iet skol&#257;.

Em&#299;la m&#257;te nop&#363;t&#257;s.

- J&#257;, j&#257;, j&#257;cer vien ir, - vi&#326;a noteica un dev&#257;s uz durv&#299;m. Te Em&#299;ls piec&#275;l&#257;s gult&#257; s&#275;dus un, pasmaid&#299;jis k&#257; e&#326;&#291;el&#299;tis, sac&#299;ja:

- Par to nekad nevar b&#363;t dro&#353;s!




LENNEBERGAS EM&#298;LA JAUNIE NEDARBI


Lennebergas Em&#299;ls - vi&#326;&#353; dz&#299;voja Kathultas s&#275;t&#257;, Lennebergas draudz&#275; Smoland&#275;, - vai tu k&#257;dreiz esi ko dzird&#275;jis par vi&#326;u? Ak n&#275;? Tad varu tev apgalvot, ka Lenneberg&#257; nebija neviena cilv&#275;ka, kas nepaz&#299;tu Kathultas s&#275;tas nejauko, mazo z&#275;nu, to Em&#299;lu, kur&#353; izdar&#299;ja vair&#257;k nedarbu, nek&#257; gad&#257; ir dienu, un t&#257; bija iebied&#275;jis Lennebergas iedz&#299;vot&#257;jus, ka vi&#326;i grib&#275;ja aizs&#363;t&#299;t Em&#299;lu uz Ameriku. J&#257; gan, nudien Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji sav&#257;ca naudu, ies&#275;ja to dr&#257;ni&#326;&#257;, aizg&#257;ja pie Em&#299;la m&#257;tes un sac&#299;ja:

- Varb&#363;t ar to pietiks, lai j&#363;s var&#275;tu Em&#299;lu aizs&#363;t&#299;t uz Ameriku.

Vi&#326;i dom&#257;ja, ka dz&#299;ve Lenneberg&#257; k&#316;&#363;s daudz mier&#299;g&#257;ka, kad te vairs neb&#363;s Em&#299;la, un, protams, vi&#326;iem bija taisn&#299;ba. Bet Em&#299;la m&#257;te briesm&#299;gi noskait&#257;s un svieda naudu t&#257;, ka t&#257; aizlidoja pa visu Lennebergu.

- Em&#299;ls ir mazs, jauks puis&#275;ns, - vi&#326;a teica. - M&#275;s vi&#326;u m&#299;lam tie&#353;i t&#257;du, k&#257;ds vi&#326;&#353; ir.

Bet Kathultas kalpone L&#299;na teica:

- Mums tak j&#257;padom&#257; ar&#299;dzan par tiem amerik&#257;&#326;iem. Vi&#326;i tak nik&#257; &#316;auna nau nodar&#299;ju&#353;i, k&#257;p&#275;c tad mums j&#257;uzgr&#363;&#382; vi&#326;iem uz kakla Em&#299;ls?

Tad Em&#299;la m&#257;te ilgi un bargi noraudz&#299;j&#257;s uz L&#299;nu, un L&#299;na saprata, ka izrun&#257;jusies mu&#316;&#311;&#299;gi. Vi&#326;a s&#257;ka stost&#299;ties un m&#275;&#291;in&#257;ja izteikties lab&#257;k.

- Nu j&#257;, kundze. Bet Vimmerbijas pils&#275;tas laikrakst&#257; rakst&#299;ts par &#353;ito &#353;au&#353;al&#299;go zemestr&#299;ci tur, t&#257;lu Amerik&#257;... un tad nu es dom&#257;ju - tas b&#363;tu p&#257;rlieku daudz, ja Em&#299;ls...

- Ciet klusu, L&#299;na, un ej uz laidaru slaukt govis, tas ir vien&#299;gais, ko tu proti, - Em&#299;la m&#257;te attrauca.

Tad L&#299;na pa&#326;&#275;ma slauceni un aiztenter&#275;ja uz laidaru, aps&#275;d&#257;s un slauca t&#257;, ka &#353;&#316;akst&#275;ja vien. Vi&#326;a vienm&#275;r str&#257;d&#257;ja ma&#311;en&#299;t lab&#257;k, ja bija noskaitusies, t&#257;p&#275;c ar&#299; &#353;oreiz slauca k&#257;rt&#299;g&#257;k nek&#257; parasti un visu laiku nez ko klusi murmin&#257;ja:

- Kaut k&#257;dai taisn&#299;bai tak j&#257;b&#363;t! Visu postu tak nivar uzkraut amerik&#257;&#326;iem. Es m&#299;&#316;u pr&#257;tu ar vi&#326;iem main&#299;tos, t&#257;d&#275;&#316; dom&#257;ju vi&#326;iem rakst&#299;t &#353;it&#257;: Te nu jums b&#363;s Em&#299;ls, s&#363;tiet &#353;urp pie mums to zemestr&#299;ci.

L&#299;na gan pl&#257;t&#299;j&#257;s! It k&#257; vi&#326;a b&#363;tu t&#257; &#299;st&#257;, kas var&#275;tu rakst&#299;t uz Ameriku, vi&#326;a, kas neprata uzrakst&#299;t pat t&#257;, lai vi&#326;as rakst&#299;to var&#275;tu izlas&#299;t tepat Smoland&#275;. N&#275;, ja k&#257;ds var&#275;tu rakst&#299;t uz Ameriku, t&#257; var&#275;tu b&#363;t tikai Em&#299;la m&#257;te. Vi&#326;a bija c&#299;t&#299;ga rakst&#299;t&#257;ja. Vi&#326;a pierakst&#299;ja visus Em&#299;la nedarbus zil&#257; burtn&#299;c&#257;, ko tur&#275;ja sekret&#257;ra atvilktn&#275;.

- K&#257;da tam noz&#299;me? - Em&#299;la t&#275;vs aizr&#257;d&#299;ja. - Ar visiem &#353;iem puikas nedarbiem tu tikai noraksti m&#363;su z&#299;muli, vai par to tu esi padom&#257;jusi?

Par to Em&#299;la m&#257;te neraiz&#275;j&#257;s. Vi&#326;a c&#299;t&#299;gi pierakst&#299;ja visus Em&#299;la nedarbus, lai Em&#299;ls, izaudzis liels, dab&#363;tu zin&#257;t, ko dar&#299;jis b&#275;rn&#299;b&#257;, un tad saprastu, k&#257;p&#275;c vi&#326;a m&#257;te nosirmojusi, un varb&#363;t m&#299;l&#275;tu m&#257;ti ar visiem vi&#326;as sirmajiem matiem, jo vi&#326;a nosirmojusi Em&#299;la d&#275;&#316;.

Tikai neiedom&#257;jies, ka Em&#299;ls bija &#316;auns, ak n&#275;, vi&#326;a m&#257;tei bija taisn&#299;ba, kad vi&#326;a sac&#299;ja, ka Em&#299;ls ir mazs, jauks z&#275;ns un ar saviem gai&#353;ajiem, z&#299;dainajiem matiem un biklaj&#257;m, zilaj&#257;m ac&#299;m izskat&#257;s p&#275;c e&#326;&#291;e&#316;a. Protams, Em&#299;ls bija labs, un vi&#326;a m&#257;tei bija taisn&#299;ba, ja vi&#326;a to ierakst&#299;ja taj&#257; zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;.

Vakar Em&#299;ls bija laps, vi&#326;a divdesmit sept&#299;taj&#257; j&#363;lij&#257; rakst&#299;ja sav&#257; zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;. Visu dienu vi&#326;&#353; niizdar&#299;ja nik&#257;dus nidarbus tak laikam t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;am bija drusis un vi&#326;&#353; nek&#257; nisp&#275;ja padar&#299;t.

Bet jau divdesmit astotaj&#257; j&#363;lij&#257; Em&#299;la temperat&#363;ra bija t&#257; pazemin&#257;jusies, ka par vi&#326;a izdar&#299;b&#257;m tika pierakst&#299;tas vair&#257;kas lappuses. Jo vi&#326;&#353;, &#353;is z&#275;ns bija sp&#275;c&#299;gs k&#257; v&#275;rsis un paguva izdar&#299;t nez cik nedarbu, ja vien bija vesels.

- &#352;it&#257;du z&#275;nu es nikad v&#275;l niesmu redz&#275;jusi, - L&#299;na teica.

Tu laikam jau b&#363;si sapratis, ka L&#299;nai Em&#299;ls t&#257; &#299;steni nepatika. Vi&#326;a vair&#257;k m&#299;l&#275;ja Em&#299;la m&#257;si&#326;u, kas bija labs un paklaus&#299;gs b&#275;rns. Bet Alfr&#275;ds, Kathultas kalps, m&#299;l&#275;ja Em&#299;lu, k&#257;p&#275;c - to gan neviens nezin&#257;ja, un ar&#299; Em&#299;ls m&#299;l&#275;ja Alfr&#275;du. Kad Alfr&#275;ds bija br&#299;vs no darba, vi&#326;i abi kop&#257; jut&#257;s jautri, un Alfr&#275;ds iem&#257;c&#299;ja Em&#299;lam daudzus der&#299;gus darbus - apseglot zirgu, &#311;ert l&#299;dakas un &#353;&#326;aukt tabaku, nu j&#257;, &#353;&#299; p&#275;d&#275;j&#257; nodarb&#299;ba nebija visai der&#299;ga, un Em&#299;ls to pam&#275;&#291;in&#257;ja tikai vienu vien&#299;gu reizi. Bet pam&#275;&#291;in&#257;t vi&#326;&#353; pam&#275;&#291;in&#257;ja, jo v&#275;l&#275;j&#257;s dar&#299;t visu, ko dar&#299;ja Alfr&#275;ds. Alfr&#275;ds bija izdr&#257;zis Em&#299;lam koka bisi - tas ta&#269;u bija jauki dar&#299;ts? &#352;&#299; koka bise bija Em&#299;la m&#299;&#316;&#257;k&#257; manta. Un p&#275;c bises vi&#326;a m&#299;&#316;&#257;k&#257; manta bija maza, negl&#299;ta cepur&#299;te ar nagu; cepur&#299;ti t&#275;vs pils&#275;t&#257; vi&#326;am bija nopircis, pats nezin&#257;dams, k&#257;d&#275;&#316;.

- Man pat&#299;k mana b&#299;se un n&#257;&#291;en, - Em&#299;ls sac&#299;ja sav&#257; m&#275;l&#275; un nevienu vakaru neapg&#363;l&#257;s nepa&#326;&#275;mis l&#299;dzi gult&#257; savu b&#299;si un n&#257;&#291;eni.

Vai tagad tu atceries visus, kas dz&#299;voja Kathultas s&#275;t&#257;? Tur bija Em&#299;la t&#275;vs, ko sauca pair Antonu, Em&#299;la m&#257;te Alma, Em&#299;la m&#257;sa &#298;da, kalps Alfr&#275;ds, kalpone L&#299;na un tad pats Em&#299;ls.

Un kur tad v&#275;l, protams, Kr&#275;sas-Maja, vi&#326;u m&#275;s nedr&#299;kstam aizmirst. Vi&#326;a bija maza, izd&#275;d&#275;jusi ieb&#363;vie&#353;a sievele, kas dz&#299;voja ieb&#363;vie&#353;a b&#363;d&#257; me&#382;&#257;, bet alla&#382;i&#326; g&#257;ja uz Kathultas s&#275;tu un pal&#299;dz&#275;ja mazg&#257;t ve&#316;u, pild&#299;t desas un dar&#299;t taml&#299;dz&#299;gus darbus un ar saviem &#353;ausm&#299;gajiem st&#257;stiem par ve&#316;iem, spokiem, r&#275;giem, slepkav&#257;m un zag&#316;iem un citiem l&#299;dz&#299;giem jaukiem nost&#257;stiem l&#299;dz n&#257;vei nobied&#275;ja Em&#299;lu un &#298;du.

Bet varb&#363;t tagad tu grib&#275;si dzird&#275;t kaut. ko par Em&#299;la nedarbiem? Tos vi&#326;&#353; dar&#299;ja ik dienas, iz&#326;emot t&#257;s, kad vi&#326;am bija drudzis, un t&#257;p&#275;c m&#275;s itin mier&#299;gi varam izv&#275;l&#275;ties jebkuru dienu un paraudz&#299;ties, ko vi&#326;&#353; taj&#257; izdar&#299;jis. J&#257;, starp citu, k&#257;p&#275;c gan nemin&#275;t &#353;o pa&#353;u divdesmit astoto j&#363;liju?




Sestdien, 28. j&#363;lij&#257;, kad Em&#299;ls uzg&#257;za t&#275;vam virs&#363; klimpu m&#299;klu un izgrieza savu simto koka v&#299;ri&#326;u


Kathultas virtuv&#275; atrad&#257;s vecs, zili kr&#257;sots d&#299;v&#257;ns, un uz &#353;&#257; d&#299;v&#257;na gul&#275;ja L&#299;na. Tolaik, kad tas notika, visa Smolande bija p&#257;rpilna ar virtuves d&#299;v&#257;niem, uz kuru izs&#275;d&#275;taj&#257;m atsper&#275;m gul&#275;ja s&#299;co&#353;u mu&#353;u aplidotas kalpones, - un k&#257;p&#275;c lai t&#257; neb&#363;tu ar&#299; Kathultas s&#275;t&#257;? L&#299;na gul&#275;ja saldi uz sava d&#299;v&#257;na. Neviens vi&#326;u nesp&#275;ja atmodin&#257;t pirms pulksten pieciem no r&#299;ta, kad ietark&#353;&#311;&#275;j&#257;s modin&#257;t&#257;jpulkstenis un vi&#326;ai vajadz&#275;ja celties un slaukt govis.

Tikl&#299;dz L&#299;na no d&#299;v&#257;na bija piec&#275;lusies, virtuv&#275; ielav&#299;j&#257;s Em&#299;la t&#275;vs, lai vien&#257; mier&#257; iedzertu r&#299;ta kafiju, iekams pamostas Em&#299;ls. P&#275;c vi&#326;a dom&#257;m, bija jauki s&#275;d&#275;t te pie liel&#257; izvelkam&#257; galda glu&#382;i vienam, neredz&#275;t Em&#299;lu, tikai dzird&#275;t &#257;rpus&#275; v&#299;terojam putnus un kladzin&#257;m vistas, s&#363;kt kafiju, mazliet pa&#353;&#363;poties kr&#275;sl&#257; un zem k&#257;j&#257;m just skaistos gr&#299;das d&#275;&#316;us, kurus L&#299;na bija noberzusi glu&#382;i baltus ... Varb&#363;t ar&#299; Em&#299;la t&#275;va k&#257;jas b&#363;tu vajadz&#275;jis noberzt baltas t&#257;pat k&#257; gr&#299;das d&#275;&#316;us. Em&#299;la t&#275;vs no r&#299;tiem staig&#257;ja bas&#257;m k&#257;j&#257;m un ne tikai t&#257;p&#275;c, ka tas bija tik pat&#299;kami.

- Ma&#311;en&#299;t ta&#269;u var pietaup&#299;t ar&#299;dzan apavus, - vi&#326;&#353; aizr&#257;d&#299;ja Em&#299;la m&#257;tei, kas bija tik iecirt&#299;ga un nemaz pat nedom&#257;ja staig&#257;t bas&#257;m k&#257;j&#257;m. - Tu jau t&#257; pl&#275;s kurpes, ka mums ik p&#275;c desmit gadiem atkal ir atkal j&#257;p&#275;rk jaunas.

- J&#257; gan, tie&#353;i t&#257;, - Em&#299;la m&#257;te attrauca, un tad par to vairs netika bilsts ne v&#257;rds.

Es iepriek&#353; sac&#299;ju, ka L&#299;nu nekas nevar&#275;ja pamodin&#257;t k&#257; tikai modin&#257;t&#257;ja tark&#353;&#311;i, bet k&#257;du r&#299;tu L&#299;nu tom&#275;r pamodin&#257;ja kaut kas cits. Tas notika divdesmit sept&#299;taj&#257; j&#363;lij&#257;, tie&#353;i taj&#257; dien&#257;, kad Em&#299;lam bija drudzis. Vai vari iedom&#257;ties kaut ko tik baism&#299;gu: L&#299;na pamod&#257;s pulksten &#269;etros no r&#299;ta, jo p&#257;ri vi&#326;as sejai p&#257;rskr&#275;ja liela &#382;urka. L&#299;na iekliegdam&#257;s pietr&#363;k&#257;s k&#257;j&#257;s un pa&#311;&#275;ra malkas pagali, bet &#382;urka jau bija nozudusi k&#257;d&#257; caurum&#257; malkas gr&#275;d&#257;.

Izdzirdis par &#382;urku, Em&#299;la t&#275;vs briesm&#299;gi satr&#363;k&#257;s.

- Jauka padar&#299;&#353;ana, virtuv&#275; &#382;urkas, t&#257;s jau var ap&#275;st m&#363;su maizi un ga&#316;u! - vi&#326;&#353; izsauc&#257;s.

- Un ar&#299;dzan mani, - L&#299;na piebilda.

- Un p&#275;c tam m&#363;su maizi un ga&#316;u, - Em&#299;la t&#275;vs noteica. - Nakti mums virtuv&#275; j&#257;tur ka&#311;is.

Em&#299;ls dzird&#275;ja par &#382;urku, un, lai gan vi&#326;am bija drudzis, vi&#326;&#353; t&#363;da&#316; s&#257;ka pr&#257;tot, k&#257; no&#311;ert &#382;urku, ja ar ka&#311;i viss saietu d&#275;l&#299;.

Divdesmit sept&#299;taj&#257; j&#363;lij&#257; pulksten desmitos vakar&#257; Em&#299;lam vairs drud&#382;a nebija un vi&#326;&#257; k&#363;s&#257;ja darbo&#353;an&#257;s prieks. Taj&#257; laik&#257; visi Kathultas iem&#299;tnieki gul&#275;ja: Em&#299;la t&#275;vs, Em&#299;la m&#257;te un maz&#257; &#298;da kambar&#299;t&#299; blak&#257;m virtuvei, L&#299;na uz sava virtuves d&#299;v&#257;na un Alfr&#275;ds kalpu istab&#257; pie galdnieka skab&#363;&#382;a. Siv&#275;ni un vistas gul&#275;ja c&#363;ku un vistu k&#363;t&#299;, govis un zirgi gul&#275;ja &#257;r&#257; za&#316;aj&#257;s p&#316;av&#257;s, bet nomod&#257; virtuv&#275; bija tikai ka&#311;is un ilgoj&#257;s p&#275;c laidara, jo tur bija vair&#257;k &#382;urku. Nomod&#257; bija ar&#299; Em&#299;ls un piesardz&#299;gi no sava kambar&#299;&#353;a ielav&#299;j&#257;s virtuv&#275;.

- Nabaga Minkuc&#299;t, te nu tu s&#275;di, - vi&#326;&#353; teica, ieraudz&#299;jis ka&#311;a spo&#382;&#257;s acis pie virtuves durv&#299;m.

Miau! ie&#326;aud&#275;j&#257;s Minkucis. Un Em&#299;ls, b&#363;dams liels dz&#299;vnieku draugs, izlaida ka&#311;i &#257;r&#257;.

Vi&#326;&#353;, protams, saprata, k&#257; &#382;urka j&#257;no&#311;er, un tagad, kad ka&#311;a vairs te nebija, to vajadz&#275;ja izdar&#299;t cit&#257;di. T&#257;p&#275;c Em&#299;ls pa&#326;&#275;ma &#382;urku slazdu, ielika taj&#257; pr&#257;vu gabali&#326;u spe&#311;a un nolika slazdu pie malkas gr&#275;das. Bet tad vi&#326;&#353; p&#257;rdom&#257;ja. Ja &#382;urka, izb&#257;zusi degunu no malkas gr&#275;das, paman&#299;s slazdu, vi&#326;a k&#316;&#363;s aizdom&#299;ga un ne&#316;aus sevi no&#311;ert. B&#363;s lab&#257;k, Em&#299;ls pr&#257;toja, ja &#382;urka pavisam mier&#299;gi paskraid&#299;s pa virtuvi un tad uzreiz paman&#299;si slazdu tur, kur nepavisam nedom&#257;ja to ieraudz&#299;t. Vienu br&#299;di vi&#326;am ien&#257;ca pr&#257;t&#257; uzlikt slazdu uz L&#299;nas sejas, pa kuru &#382;urka skraidot, bet vi&#326;&#353; bai&#316;oj&#257;s, ka L&#299;na pamod&#299;sies un visu izjauks. N&#275;, vi&#326;am j&#257;atrod cita vieta. K&#257;p&#275;c gan ne zem liel&#257; izvelkam&#257; galda? Tie&#353;i tur nokr&#299;t maizes drupa&#269;as, un &#382;urka t&#257;s uzmekl&#275;, protams, ne jau pie t&#275;va kr&#275;sla, tur drupa&#269;u gau&#382;&#257;m maz.

- Bet padom&#257;, cik baigi,- Em&#299;ls ierun&#257;jas un apst&#257;j&#257;s virtuves vid&#363;, - padom&#257;, ja nu &#382;urka te pien&#257;k un, neatradusi maizes drupa&#269;as, s&#257;k grauzt t&#275;va k&#257;jas lielo pirkstu?

Tas nedr&#299;kst notikt, Em&#299;ls par to par&#363;p&#275;sies. T&#257;d&#275;&#316; vi&#326;&#353; nolika &#382;urku slazdu tie&#353;i tur, kur t&#275;vs m&#275;dz izstiept k&#257;jas, un &#316;oti apmierin&#257;ts ier&#257;p&#257;s atpaka&#316; gult&#257;.

Vi&#326;&#353; atmod&#257;s, kad bija jau atausis dzidrs r&#299;ts, jo vi&#326;u pamodin&#257;ja kliedzieni virtuv&#275;.

Vi&#326;i kliedz aiz prieka, ka &#382;urka no&#311;erta, Em&#299;ls nodom&#257;ja, bet taj&#257; pa&#353;&#257; br&#299;d&#299; vi&#326;a kambar&#299;t&#299; iebr&#257;z&#257;s m&#257;te. Vi&#326;a izr&#257;va Em&#299;lu no gultas un ie&#353;&#326;&#257;ca aus&#299;:

- Uz vietas prom galdnieka skab&#363;z&#299;, iekams t&#275;vs no slazda nav izr&#257;vis k&#257;jas lielo pirkstu, cit&#257;di, baidos, tava p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a b&#363;s kl&#257;t.

Vi&#326;a satv&#275;ra Em&#299;lu pie rokas un br&#257;z&#257;s ar vi&#326;u prom, kaut ar&#299; vi&#326;am mugur&#257; bija tikai krekls, jo ap&#291;&#275;rbties vairs nebija laika.

- Bet mana b&#299;se un n&#257;&#291;en j&#257;pa&#326;em l&#299;dz! - Em&#299;ls izsauc&#257;s. Vi&#326;&#353; pa&#311;&#275;ra bisi un n&#257;&#291;eni un tad tie&#353;&#257; ce&#316;&#257; br&#257;z&#257;s uz galdnieka skab&#363;zi, ka krekls vien pland&#275;ja. &#352;aj&#257; istabi&#326;&#257; vi&#326;am bija j&#257;s&#275;&#382; p&#275;c izdar&#299;tiem nedarbiem. Em&#299;la m&#257;te no &#257;rpuses aizbult&#275;ja durvis, lai Em&#299;ls netiktu &#257;r&#257;, un Em&#299;ls savuk&#257;rt aizbult&#275;ja durvis no iek&#353;puses, lai pie vi&#326;a nevar&#275;tu ien&#257;kt t&#275;vs; k&#257; m&#257;te, t&#257; Em&#299;ls r&#299;koj&#257;s gudri un piesardz&#299;gi. Em&#299;la m&#257;te dom&#257;ja, ka b&#363;s lab&#257;k, ja Em&#299;ls p&#257;ris stundu nesatiks t&#275;vu. To pa&#353;u dom&#257;ja ar&#299; Em&#299;ls, un t&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; k&#257;rt&#299;gi aizbult&#275;ja durvis no iek&#353;puses, p&#275;c tam mier&#299;gi aps&#275;d&#257;s uz malkas skald&#257;m&#257; klu&#269;a un s&#257;ka griezt mazu, jauku koka v&#299;ri&#326;u. To vi&#326;&#353; dar&#299;ja ikreiz, kad vi&#326;u p&#275;c k&#257;da nedarba ieslodz&#299;ja galdnieka skab&#363;z&#299;, un vi&#326;&#353; jau bija izgriezis devi&#326;desmit septi&#326;us v&#299;ri&#326;us. Gl&#299;ti sarid&#257;ti, tie st&#257;v&#275;ja uz plaukta, un Em&#299;ls priec&#257;j&#257;s, vi&#326;os noraudz&#299;damies un dom&#257;dams, ka dr&#299;z to b&#363;s vesels simts. T&#257; patie&#353;&#257;m b&#363;s &#299;stena jubileja.

Taj&#257; dien&#257; es sar&#299;ko&#353;u dz&#299;res galdnieka skab&#363;z&#299; un iel&#363;g&#353;u tikai Alfr&#275;du, Em&#299;ls izl&#275;ma, s&#275;d&#275;dams uz klu&#269;a ar atv&#257;&#382;amo nazi rok&#257;. Izt&#257;lis vi&#326;&#353; dzird&#275;ja t&#275;va kliedzienus, bet pamaz&#257;m tie norima. To viet&#257; atskan&#275;ja citi - daudz spalg&#257;ki kliedzieni, un Em&#299;ls uzbudin&#257;ts pr&#257;toja, kas gan noticis vi&#326;a m&#257;tei. Bet tad vi&#326;am ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, ka &#353;odien kaus lielo siv&#275;nm&#257;ti. Tur kliedza vi&#326;a. Nabaga siv&#275;nm&#257;te, vi&#326;ai gan divdesmit astotais j&#363;lijs nebija nek&#257;da mier&#299;g&#257; diena. N&#275;, nepavisam, &#353;&#299; diena ar&#299;dzan da&#382;am labam nebija nek&#257;da priec&#299;ga!

Ap pusdienas laiku Em&#299;lu izlaida no skab&#363;&#382;a, un, kad vi&#326;&#353; ien&#257;ca virtuv&#275;, vi&#326;am pret&#299;, priek&#257; starodama, skr&#275;ja &#298;da.

- Pusdien&#257;s b&#363;s klimpas, - vi&#326;a teica.

Varb&#363;t tu nezini, kas klimpas ir? Tie ir lieli, melni, ar spe&#311;i pild&#299;ti piku&#269;i. Klimpas gar&#353;o p&#275;c asinspudi&#326;a, tom&#275;r sav&#257;d&#257;k un daudz lab&#257;k. T&#257;s gatavo no asin&#299;m - tie&#353;i t&#257;pat, k&#257; no asin&#299;m gatavo asinspudi&#326;u, un, t&#257; k&#257; Kathult&#257; bija nokauta c&#363;ka, tad skaidrs, ka Em&#299;la m&#257;te v&#257;r&#299;s asins klimpas. Vi&#326;a jau bija sagatavojusi klimpu m&#299;klu liel&#257; m&#257;la b&#316;od&#257;, kas atrad&#257;s uz galda; uz pl&#299;ts varen&#257; dzelzs katl&#257; v&#257;r&#299;j&#257;s &#363;dens, un dr&#299;z vien te b&#363;s t&#257;das klimpas, ka nevar&#275;s vien nopriec&#257;ties.

- Es ap&#275;d&#299;&#353;u asto&#326;padsmit gabalus! - liel&#299;gi izsauc&#257;s &#298;da, lai gan vi&#326;a bija tikai maza spindzele, kas, liel&#257;kais, sp&#275;ja ap&#275;st pusklimpu.

- T&#275;vs nu gan tev to ne&#316;aus, - iebilda Em&#299;ls. - Starp citu, kur ta vi&#326;&#353; ir?

- Vi&#326;&#353; gu&#316; un atp&#363;&#353;as, - &#298;da atteica.

Em&#299;ls pal&#363;koj&#257;s &#257;r&#257; pa virtuves logu. Patiesi, tur lej&#257;, z&#257;l&#275;, gul&#275;ja t&#275;vs, uzlicis lielo salmu platmali uz sejas. T&#257; bija vi&#326;a ierast&#257; pusdienas atdusa. Parasti vi&#326;&#353; gan to dar&#299;ja p&#275;c pusdien&#257;m, nevis pirms, ta&#269;u &#353;odien vi&#326;&#353; jut&#257;s sevi&#353;&#311;i gurds, laikam gan akur&#257;t t&#257; j&#363;tas cilv&#275;ks, kur&#353;, dienai s&#257;koties, nok&#316;uvis &#382;urku slazd&#257;.

Em&#299;ls paman&#299;ja, ka t&#275;vam kurpe ir tikai labaj&#257; k&#257;j&#257;. Vispirms Em&#299;ls nodom&#257;ja, ka tas notiek aiz t&#299;r&#257;s taup&#299;bas. T&#275;vs laikam gan grib&#275;ja papriek&#353; novalk&#257;t tikai vienu kurpi. Bet tad Em&#299;ls ieraudz&#299;ja asi&#326;aino aps&#275;ju ap t&#275;va kreis&#257;s k&#257;jas lielo pirkstu un visu saprata. T&#275;vam t&#257; s&#257;p&#275;ja &#353;is kreis&#257;s k&#257;jas lielais pirksts, ka vi&#326;&#353; nevar&#275;ja uzvilkt kurpi. Em&#299;lam samet&#257;s kauns, un vi&#326;&#353; stipri no&#382;&#275;loja mu&#316;&#311;&#299;go nedarbu ar &#382;urku slazdu. Nu vi&#326;&#353; grib&#275;ja t&#275;vu iepriecin&#257;t un, zin&#257;dams, ka t&#275;vam par visu vair&#257;k gar&#353;o klimpas, satv&#275;ra m&#257;la b&#316;odu un pastiepa to &#257;r&#257; pa logu.

- Skaties, t&#275;t, mums pusdien&#257; b&#363;s klimpas! - vi&#326;&#353; gavil&#275;ja.

T&#275;vs, no&#326;&#275;mis salmu platmali no sejas, pameta dr&#363;mu skatienu uz Em&#299;lu. Vi&#326;&#353; v&#275;l nebija aizmirsis &#382;urku slazdu, to skaidri var&#275;ja redz&#275;t, un Em&#299;ls, cik vien sp&#275;ja, p&#363;l&#275;j&#257;s, lai viss atkal b&#363;tu labi.

- Paskaties, cik daudz m&#299;klas! - vi&#326;&#353; gavil&#275;ja un pastiepa b&#316;odu v&#275;l t&#257;l&#257;k uz priek&#353;u. Bet vai varat iedom&#257;ties kaut ko tik briesm&#299;gu - b&#316;oda vi&#326;am izkrita no rok&#257;m un ar visu asi&#326;aino saturu uzg&#257;z&#257;s virs&#363; Em&#299;la t&#275;vam, kad vi&#326;&#353; tur gul&#275;ja, pasl&#275;jis degunu uz aug&#353;u.

- Blurk&#353;! - Em&#299;la t&#275;vs izdvesa, jo vair&#257;k nek&#257; nevar pateikt, ja mute aizm&#363;r&#275;ta ar klimpu m&#299;klu. Vi&#326;&#353; smagi piec&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s un beidzot izgr&#363;da r&#275;cienu, ko apsl&#257;p&#275;ja klimpu m&#299;kla, - apsl&#257;p&#275;tu r&#275;cienu, ta&#269;u v&#275;l&#257;k tas skan&#275;ja p&#257;r visu Lennebergu. M&#257;la b&#316;oda gul&#275;ja uz vi&#326;a galvas k&#257; vikinga &#311;ivere, bet klimpu m&#299;kla tec&#275;ja lejup. Tie&#353;i tobr&#299;d no ve&#316;as mazg&#257;tavas izn&#257;ca Kr&#275;sas-Maja - tur vi&#326;a bija skalojusi c&#363;kas zarnas - un, ieraudz&#299;jusi asin&#299;m aptraip&#299;to Em&#299;la t&#275;vu, kliedza v&#275;l spalg&#257;k par siv&#275;nm&#257;ti un trauc&#257;s pa ciemu ar briesm&#299;go v&#275;sti.

- M&#299;&#316;ajam Kathultas t&#275;vam pien&#257;cis gals! - vi&#326;a br&#275;ca. - Em&#299;ls, &#353;itas nelaimesputns, vi&#326;u t&#257; sasitis, ka asins pl&#363;stin pl&#363;st, ak vai, ak vai, ak vai! Vai manu!

Kad Em&#299;la m&#257;te ieraudz&#299;ja, kas noticis, vi&#326;a atkal satv&#275;ra Em&#299;la roku un, ko k&#257;jas nes, aiz&#353;&#257;v&#257;s uz galdnieka skab&#363;zi. Un, kam&#275;r Em&#299;ls joproj&#257;m tikai ar kreklu mugur&#257; s&#275;d&#275;ja skab&#363;z&#299; un grieza savu devi&#326;desmit dev&#299;to koka v&#299;ri&#326;u, vi&#326;a m&#257;tei bija diezgan, ko no&#326;emties, kam&#275;r vi&#326;a not&#299;r&#299;ja t&#275;vu.

- Berz t&#257;, lai no m&#299;klas izn&#257;ktu vismaz k&#257;das &#269;etras klimpas, - Em&#299;la t&#275;vs aizr&#257;d&#299;ja, bet Em&#299;la m&#257;te skurin&#257;ja galvu.

- Kas izniekots, tas izniekots. Tagad es klimpu viet&#257; izcep&#353;u pladi&#326;as.

- Hihihi, pusdienu viet&#257; m&#275;s dab&#363;sim vakari&#326;as, - ierun&#257;j&#257;s maz&#257; &#298;da, bet uzreiz apklusa, jo cauri klimpu m&#299;klai vi&#326;a ieraudz&#299;ja t&#275;va acis - un to skatiens bija dr&#363;ms.

Em&#299;la m&#257;te pav&#275;l&#275;ja L&#299;nai sar&#299;v&#275;t pladi&#326;&#257;m kartupe&#316;us. Varb&#363;t tu nezini, kas pladi&#326;as ir? T&#257;s ir lielas pank&#363;kas ar kartupe&#316;u piemais&#299;jumu, un es varu galvot, ka t&#257;s gar&#353;o lab&#257;k, nek&#257; izklaus&#257;s. Dr&#299;z vien L&#299;na taj&#257; pa&#353;&#257; m&#257;la b&#316;od&#257;, ko Em&#299;la t&#275;vs bija no&#326;&#275;mis no galvas, sagatavoja biezu, lielisku, iedzeltenu m&#299;klu. Vi&#326;&#353; ta&#269;u negrib&#275;ja staig&#257;t apk&#257;rt visu dienu k&#257; nez k&#257;ds vikings. Tikl&#299;dz vi&#326;&#353; bija daudzmaz not&#299;r&#299;ts, t&#257; dev&#257;s uz druvu p&#316;aut rudzus, kam&#275;r b&#363;s izceptas pladi&#326;as, un Em&#299;la m&#257;te izlaida Em&#299;lu &#257;r&#257; no skab&#363;&#382;a.

Em&#299;ls ilgi bija nos&#275;d&#275;jis nekust&#299;gi un tagad juta nepiecie&#353;am&#299;bu izkust&#275;ties.

- Rota&#316;&#257;simies V&#275;ji&#326;, p&#363;t!, - vi&#326;&#353; teica &#298;dai, un &#298;da t&#363;da&#316; aizb&#275;ga. V&#275;ji&#326;, p&#363;t! bija Em&#299;la pa&#353;a izgudrota rota&#316;a. T&#257; bija jautra skrie&#353;ana no virtuves l&#299;dz lievenim, no lieve&#326;a l&#299;dz istabai, no istabas l&#299;dz virtuvei un no virtuves atkal l&#299;dz lievenim, l&#299;&#269;u lo&#269;u, t&#257; ka v&#275;j&#353; vien &#353;alca apk&#257;rt. Bet Em&#299;ls un &#298;da skr&#275;ja pret&#275;j&#257; virzien&#257; un, ik reizi satiku&#353;ies, viens otram d&#363;ra v&#275;der&#257; ar r&#257;d&#299;t&#257;jpirkstu un kliedza: V&#275;ji&#326;, put! T&#257;p&#275;c &#353;o rota&#316;u t&#257; sauca, un k&#257; Em&#299;lam, t&#257; &#298;dai t&#257; &#353;&#311;ita &#316;oti jauka.

Bet, kad Em&#299;ls, skriedams asto&#326;desmit astoto apli, izbr&#257;z&#257;s no virtuves, vi&#326;&#353; uzskr&#275;ja virs&#363; L&#299;nai, kura ar m&#257;la b&#316;odu rok&#257;s dev&#257;s pie pl&#299;ts, lai beidzot ceptu pladi&#326;as. Un, t&#257; k&#257; Em&#299;ls grib&#275;ja nov&#275;l&#275;t ar&#299; L&#299;nai mazliet prieka, vi&#326;&#353; ied&#363;ra tai ar pirkstu un uzsauca:

- V&#275;ji&#326;, p&#363;t

To vi&#326;am nevajadz&#275;ja dar&#299;t. Vi&#326;&#353; ta&#269;u zin&#257;ja, ka L&#299;nai kut.

- &#298;iiiih! - L&#299;na izsauc&#257;s un noloc&#299;j&#257;s k&#257; t&#257;rps. Un vai varat iedom&#257;ties ko briesm&#299;g&#257;ku? Vi&#326;ai no rok&#257;m izkrita m&#257;la b&#316;oda. Neviens l&#257;g&#257; neaptv&#275;ra, k&#257; tas notika. Tikai viens ir skaidrs, ka Em&#299;la t&#275;vs, kas patlaban, &#353;ausm&#299;gi izsalcis, n&#257;ca &#257;r&#257; no virtuves, dab&#363;ja sej&#257; visu pladi&#326;u m&#299;klu.

- Blurk&#353;! - Em&#299;la t&#275;vs atkal izdvesa, jo vair&#257;k jau nevar pasac&#299;t, ja seja notriepta ar pladi&#326;u m&#299;klu. Em&#299;ls un &#298;da no &#353;&#257; izteiciena v&#275;l&#257;k izveidoja mazu sak&#257;mo.

Blurk&#353;, t&#275;vs sac&#299;ja pladi&#326;u m&#299;kl&#257;, vi&#326;i sm&#299;k&#326;&#257;dami teica, - vai ar&#299;: Blurk&#353;, t&#275;vs sac&#299;ja klimpu m&#299;kl&#257;, - un k&#257; viens, t&#257; otrs izteiciens bija labs.

Bet &#353;oreiz tie&#353;i Em&#299;lam nebija laika sm&#299;k&#326;&#257;t, jo m&#257;te, satv&#275;rusi vi&#326;a roku, ko k&#257;jas nes, aizskr&#275;ja ar vi&#326;u uz galdnieka skab&#363;zi. Em&#299;lam aiz muguras skan&#275;ja t&#275;va r&#275;cieni, s&#257;kum&#257; pladi&#326;u m&#299;klas apsl&#257;p&#275;ti, bet v&#275;l&#257;k tie skan&#275;ja p&#257;r visu Lennebergu.

Kad Em&#299;ls, s&#275;d&#275;dams uz klu&#269;a, grieza simto koka v&#299;ri&#326;u, vi&#326;am itin nemaz nebija jubilejas noska&#326;as, dr&#299;z&#257;k otr&#257;di. Vi&#326;&#353; bija p&#257;rskaities k&#257; lapsene. Vien&#257; un tai pa&#353;&#257; dien&#257; s&#275;d&#275;t tr&#299;s reizes galdnieka skab&#363;z&#299; bija p&#257;rlieku daudz, turkl&#257;t netaisni, t&#257; vi&#326;&#353; dom&#257;ja.

- Ko ta es varu dar&#299;t, ka t&#275;tuks alla&#382; gad&#257;s ce&#316;&#257;, - vi&#326;&#353; &#353;&#326;&#257;ca. - Tu, cilv&#275;ks, &#353;aj&#257; m&#257;j&#257; nevari pat uzst&#257;d&#299;t &#382;urku slazdu, lai t&#275;vs taj&#257; neiespr&#363;stu. K&#257;p&#275;c vi&#326;am vienm&#275;r j&#257;&#353;auj seja tur, kur pl&#363;st klimpu vai pladi&#326;u m&#299;kla?

Es nepavisam negrib&#275;tu, ka tu dom&#257;tu - Em&#299;ls nem&#299;l&#275;ja savu t&#275;vu un t&#275;vs nem&#299;l&#275;ja Em&#299;lu. Parasti vi&#326;i viens otru gau&#382;i m&#299;l&#275;ja. Bet ar&#299; cilv&#275;ki, kas viens otru m&#299;l, da&#382;k&#257;rt var sa&#311;&#299;v&#275;ties, ja notiek &#311;ibele ar klimpu un pladi&#326;u m&#299;klu, &#382;urku slazdu un taml&#299;dz&#299;gi.

Divdesmit astot&#257; j&#363;lija sestdiena sliec&#257;s uz novakari. Em&#299;ls s&#275;d&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299; un aizvien vair&#257;k skait&#257;s. Ne jau &#353;it&#257;du vi&#326;&#353; bija iedom&#257;jies simt&#257; v&#299;ri&#326;a jubileju. Vispirms - bija sestdienas vakars, un k&#257; vi&#326;&#353; var&#275;ja iel&#363;gt sav&#257;s dz&#299;r&#275;s Alfr&#275;du? Sestdienas vakaros Alfr&#275;dam bija citas dar&#299;&#353;anas. Tad vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja uz kalpu istabas k&#257;pn&#275;m un lakstoj&#257;s ar L&#299;nu. Alfr&#275;ds sp&#275;l&#275;ja vi&#326;ai harmonikas, un vi&#326;am nudien nebija laika cit&#257;m dz&#299;r&#275;m.

Em&#299;ls nosvieda atv&#257;&#382;amo nazi. Vi&#326;am nebija pat Alfr&#275;da, vi&#326;&#353; bija glu&#382;i vientu&#316;&#353;, un, jo vair&#257;k vi&#326;&#353; dom&#257;ja par to, k&#257; cilv&#275;ki pret vi&#326;u izturas, jo vair&#257;k saskait&#257;s. Kas gan t&#257; par modi - s&#275;d&#275;t visu garo sestdienu vien&#257; krekl&#257; un pat ne pag&#363;t ap&#291;&#275;rbties &#353;&#299;s m&#363;&#382;&#299;g&#257;s skrie&#353;anas d&#275;&#316; uz galdnieka skab&#363;zi? Nu j&#257;, &#353;itie Kathultas cilv&#275;ki grib&#275;ja vi&#326;u iespund&#275;t galdnieka skab&#363;z&#299;. Labi, to prieku vi&#326;i ar&#299; dab&#363;s!

Em&#299;ls t&#257; trieca ar d&#363;ri pa &#275;velsolu, ka tas nokrak&#353;&#311;&#275;ja. J&#257;, to prieku vi&#326;i dab&#363;s! &#352;aj&#257; br&#299;d&#299; Em&#299;ls pie&#326;&#275;ma baism&#299;gu l&#275;mumu. Visu savu m&#363;&#382;u vi&#326;&#353; paliks galdnieka skab&#363;z&#299;. Vien&#257; krekl&#257;, n&#257;&#291;eni galv&#257;, vientu&#316;&#353;, pamests, visu pamests, vi&#326;&#353; te s&#275;d&#275;s l&#299;dz sava m&#363;&#382;a vakaram.

Tad vi&#326;i beidzot b&#363;s apmierin&#257;ti un &#353;&#299; m&#363;&#382;&#299;g&#257; nevajadz&#299;g&#257; rik&#353;o&#353;ana turp un atpaka&#316; izbeigsies, vi&#326;&#353; pr&#257;toja. Un nemaz nem&#275;&#291;iniet ien&#257;kt man&#257; galdnieka skab&#363;z&#299;, n&#275;, pasarg dievs! Un, ja t&#275;vam vajadz&#275;s no&#275;vel&#275;t p&#257;ris d&#275;&#316;u, vi&#326;&#353; to nevar&#275;s izdar&#299;t, un, starp citu, labi vien b&#363;s, jo cit&#257;di vi&#326;&#353; sev no&#275;vel&#275;s pirkstus. &#352;it&#257;du cilv&#275;ku savu m&#363;&#382;u neesmu saticis!

Bet, kad j&#363;lija vakars satumsa, pie galdnieka skab&#363;&#382;a pien&#257;ca Em&#299;la m&#257;te un atbult&#275;ja durvis. Protams, no &#257;rpuses. Vi&#326;a paraust&#299;ja durvis un, man&#299;jusi, ka t&#257;s aizbult&#275;tas ar&#299; no iek&#353;puses, liegi pasmaid&#299;ja.

- Tev vairs nav j&#257;baid&#257;s, m&#299;&#316;ais Em&#299;l. T&#275;vs jau aizg&#257;jis gul&#275;t. Tagad tu vari n&#257;kt &#257;r&#257;.

Bet tad galdnieka skab&#363;z&#299; atskan&#275;ja baism&#299;gs h&#257;!.

- K&#257;p&#275;c tu s&#257;ki h&#257;? - Em&#299;la m&#257;te vaic&#257;ja. - Atver durvis un n&#257;c &#257;r&#257;!

- Es nem&#363;&#382;am vairs neie&#353;u &#257;r&#257;, - Em&#299;ls dobj&#257; bals&#299; atteica. - Un nem&#275;&#291;ini n&#257;kt iek&#353;&#257;, es &#353;au&#353;u!

Em&#299;la m&#257;te redz&#275;ja savu mazo puis&#275;nu st&#257;vam tur iek&#353;&#257; ar &#353;auteni rok&#257;. S&#257;kum&#257; vi&#326;a netic&#275;ja, ka Em&#299;ls dom&#257; to nopietni, bet, kad beidzot saprata, ka t&#257; notiks, raud&#257;dama aizjoza uz istabu un uzmodin&#257;ja Em&#299;la t&#275;vu.

- Em&#299;ls s&#275;&#382; galdnieka skab&#363;z&#299; un negrib n&#257;kt &#257;r&#257;. Ko lai m&#275;s ies&#257;kam? - vi&#326;a &#353;&#326;ukst&#275;ja.

Atmod&#257;s ar&#299; maz&#257; &#298;da un t&#363;da&#316; s&#257;ka kaukt. Un vi&#326;i visi aizskr&#275;ja uz galdnieka skab&#363;zi: Em&#299;la t&#275;vs, Em&#299;la m&#257;te un maz&#257; &#298;da. Alfr&#275;ds un L&#299;na, kas s&#275;d&#275;ja uz kalpu istabas k&#257;pn&#275;m un lakstoj&#257;s, L&#299;nai par sar&#363;gtin&#257;jumu, bija spiesti izbeigt laksto&#353;anos. Visiem vajadz&#275;ja pal&#299;dz&#275;t izdab&#363;t &#257;r&#257; Em&#299;lu.

Em&#299;la t&#275;vs iztur&#275;j&#257;s &#316;oti bargi.

- Pagaidi, gan tu n&#257;ksi &#257;r&#257;, kad b&#363;si izsalcis! - vi&#326;&#353; kliedza.

- H&#257;! - Em&#299;ls atkal iesauc&#257;s.

T&#275;vs nezin&#257;ja, kas Em&#299;lam ir k&#257;rb&#257; aiz &#275;velsola. Neliels gardu &#275;dienu kr&#257;jums, j&#257;nudien! B&#363;dams diezgan vilt&#299;gs, vi&#326;&#353; jau bija par&#363;p&#275;jies, lai, s&#275;dot galdnieka sk&#257;b&#363;z&#299;, neb&#363;tu j&#257;mok&#257;s ar izsalkumu. Vi&#326;&#353; ta&#269;u nekad nevar&#275;ja zin&#257;t, k&#257;d&#257; dien&#257; vai stund&#257; tur nok&#316;&#363;s, un t&#257;d&#275;&#316; vi&#326;am alla&#382; k&#257;rb&#257; aiz &#275;velsola bija kas &#275;dams. Patlaban tur bija maizes kukulis, siers un da&#382;i spe&#311;a gabali, turkl&#257;t &#382;&#257;v&#275;ti &#311;ir&#353;i un diezgan daudz sausi&#326;u. Karav&#299;ri ielenkum&#257; iztur&#275;ju&#353;i ar maz&#257;ku &#275;diena devu. Em&#299;lam galdnieka skab&#363;zis tie&#353;&#257;m &#353;&#311;ita k&#257; ielenkts cietoksnis, un vi&#326;&#353; bija nodom&#257;jis aizsarg&#257;ties pret visiem ienaidniekiem. Mo&#382;s k&#257; &#299;sts karavadonis vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja pie lodzi&#326;a un t&#275;m&#275;ja ar savu b&#299;si.

- Pirmo, kas &#353;urp n&#257;ks, es no&#353;au&#353;u! - z&#275;ns kliedza.

- V&#299; manu, Em&#299;l, m&#299;&#316;o, labo puis&#299;t, nerun&#257; t&#257;, n&#257;c &#257;r&#257;! - z&#275;na m&#257;te &#353;&#326;ukst&#275;ja. Bet nekas nel&#299;dz&#275;ja. Em&#299;ls bija ciets k&#257; krams. Nel&#299;dz&#275;ja ar&#299; Alfr&#275;da v&#257;rdi:

- Paklau, Em&#299;l, n&#257;c &#257;r&#257;, tad m&#275;s abi iesim uz ezeru peld&#275;ties, tu un es!

- Nu n&#275;! - Em&#299;ls sar&#363;gtin&#257;ts atcirta. - S&#275;di vien ar L&#299;nu uz k&#257;pn&#275;m! Es s&#275;d&#275;&#353;u te!

Un t&#257; notika. Em&#299;ls palika s&#275;&#382;ot galdnieka skab&#363;z&#299;. Un, ja nekas nel&#299;dz&#275;ja - ne draudi, ne l&#363;g&#353;anas -, m&#257;jiniekiem bija j&#257;iet gul&#275;t - Em&#299;la t&#275;vam, Em&#299;la m&#257;tei un mazajai &#298;dai.

Tas bija skumj&#353; sestdienas vakars. Em&#299;la m&#257;te un maz&#257; &#298;da ska&#316;i raud&#257;ja, un Em&#299;la t&#275;vs dzi&#316;i nop&#363;t&#257;s, likdamies gult&#257;, jo vi&#326;am tr&#363;ka maz&#257; puis&#275;na, kas katru nakti gul&#275;ja tur, gulti&#326;&#257;, nolicis z&#299;daino galvi&#326;u uz spilvena un savu na&#291;eni un bisi blakus.

Bet L&#299;nai gan netr&#363;ka Em&#299;la, un vi&#326;a negrib&#275;ja doties pie miera. Vi&#326;a v&#275;l&#275;j&#257;s s&#275;d&#275;t ar Alfr&#275;du uz kalpu istabas k&#257;pn&#275;m, v&#275;l&#275;j&#257;s tur s&#275;d&#275;t vien&#257; mier&#257;, t&#257;p&#275;c ar&#299; jut&#257;s varen apmierin&#257;ta, ka Em&#299;ls paliek galdnieka skab&#363;z&#299;.

- Bet ej nu sazini, cik ilgi &#353;is nejaukais puika tur paliek, - vi&#326;a pie sevis noteica un piec&#275;lusies pieg&#257;ja pie galdnieka skab&#363;&#382;a, un aizbult&#275;ja durvis no &#257;rpuses.

Alfr&#275;ds sp&#275;l&#275;ja harmonikas un dzied&#257;ja, un L&#299;nas negod&#299;go r&#299;c&#299;bu nepaman&#299;ja. Uz m&#257;j&#257;m no kaujas j&#257;j karav&#299;rs, Alfr&#275;ds dzied&#257;ja. Em&#299;ls, s&#275;d&#275;dams uz klu&#269;a, to dzird&#275;ja un smagi nop&#363;t&#257;s.

Bet L&#299;na, apsk&#257;vusi Alfr&#275;da kaklu, t&#275;rg&#257;ja, k&#257; to alla&#382; dar&#299;ja, un Alfr&#275;ds, k&#257; parasti, atbild&#275;ja:

- Nu k&#257; ta, protama lieta, varu tevi prec&#275;t, ja tu tik makten v&#275;lies, bet nav jau ko steigties.

- Nu ta vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; n&#257;kamogad, - L&#299;na noteikti atbild&#275;ja, un Alfr&#275;ds nop&#363;t&#257;s v&#275;l smag&#257;k nek&#257; Em&#299;ls un dzied&#257;ja par Lauvas l&#299;gavu. To dzird&#275;ja ar&#299; Em&#299;ls, s&#275;d&#275;dams uz klu&#269;a, un tad vi&#326;am ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, cik tom&#275;r b&#363;tu jauki aiziet ar Alfr&#275;du pie ezera.

- Nu k&#257; tad, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja, - es ta&#269;u var&#275;tu aiziet ar Alfr&#275;du nopeld&#275;ties un p&#275;c tam no jauna iel&#299;st galdnieka skab&#363;z&#299;, ja t&#257;da b&#363;tu mana griba.

Em&#299;ls pietrauc&#257;s pie durv&#299;m un atbult&#275;ja t&#257;s. Bet ko tas deva, ja nejauk&#257; L&#299;na durvis bija aizbult&#275;jusi no &#257;rpuses. Durvis neatv&#275;r&#257;s, lai gan Em&#299;ls triec&#257;s pret t&#257;m ar visu sp&#275;ku. Tad Em&#299;lam viss bija skaidrs. Vi&#326;&#353; saprata t&#363;da&#316;, kas vi&#326;u iesl&#275;dzis.

- Bet es vi&#326;ai par&#257;d&#299;&#353;u. Nu vi&#326;a redz&#275;s! - z&#275;ns sac&#299;ja.

Vi&#326;&#353; pal&#363;koj&#257;s apk&#257;rt skab&#363;z&#299;, kur jau bija iest&#257;jusies kr&#275;sla. Reiz, izstr&#257;d&#257;jis vienu no saviem &#316;aun&#257;kajiem nedarbiem, Em&#299;ls bija izb&#275;dzis pa logu. Bet p&#275;c &#353;&#257;s izdar&#299;bas t&#275;vs p&#257;ri visai r&#363;tij bija piesitis &#353;&#311;&#275;rskoku, lai Em&#299;ls no jauna nevar&#275;tu izl&#299;st pa rogu un varb&#363;t pat iekrist n&#257;tr&#275;s, kas auga zem loga. Em&#299;la t&#275;vs bai&#316;oj&#257;s par savu z&#275;nu un nev&#275;l&#275;j&#257;s, lai vi&#326;u sadzeltu n&#257;tres.

- Pa logu es netik&#353;u &#257;r&#257; un pa durv&#299;m ar&#299;dzan ne, - Em&#299;ls noteica. - Saukt p&#275;c pal&#299;ga - to es nem&#363;&#382;am nedar&#299;&#353;u. K&#257; lai es izk&#316;&#363;stu &#257;r&#257;?

Dom&#299;gi vi&#326;&#353; noraudz&#299;j&#257;s uz va&#316;&#275;jo pavardu. T&#257;ds bija iem&#363;r&#275;ts galdnieka skab&#363;z&#299;, lai ziem&#257; to var&#275;tu apsild&#299;t, un Em&#299;la t&#275;vs ikreiz iek&#363;ra pavard&#257; uguni, ja vi&#326;am vajadz&#275;ja sasild&#299;t l&#299;mes podu.

- J&#257;lien &#257;r&#257; pa d&#363;meni. - To teicis, vi&#326;&#353; &#382;igli iek&#257;pa pavard&#257; - tie&#353;i pelnos, kas tur atrad&#257;s no pag&#257;ju&#353;&#257;s ziemas un tagad m&#299;ksti ap&#326;&#275;ma vi&#326;a kail&#257;s k&#257;jas un iespied&#257;s starp k&#257;ju pirkstiem.

Em&#299;ls, paraudz&#299;jies aug&#353;up pa d&#363;meni, paman&#299;ja kaut ko jauku. Tie&#353;i virs vi&#326;a galvas d&#363;men&#299; no aug&#353;as iesp&#299;d&#275;ja s&#257;rtais j&#363;lija m&#275;ness, nol&#363;kodamies lejup uz Em&#299;lu.

- Paklau tu, m&#275;nes! Tagad gan tu redz&#275;si z&#275;nu, kas prot k&#257;pt! - Em&#299;ls izsauc&#257;s.

Un vi&#326;&#353; atsp&#275;r&#257;s pret sodr&#275;jainaj&#257;m d&#363;me&#326;a sien&#257;m un l&#299;da aug&#353;up.

Ja tu k&#257;dreiz esi m&#275;&#291;in&#257;jis l&#299;st &#257;r&#257; pa &#353;auru d&#363;meni, tad zin&#257;si, cik tas ir gr&#363;ti un cik melns tu notriepsies, bet nedom&#257;, ka Em&#299;lu tas attur&#275;ja.

L&#299;na, nabaga meitene, kas s&#275;d&#275;ja uz kalpu istabas k&#257;pn&#299;t&#275;m, apsk&#257;vusi Alfr&#275;du, nek&#257; neno&#291;ida. Bet Em&#299;ls ta&#269;u bija teicis, ka gan vi&#326;a redz&#275;s, un tagad vi&#326;a redz&#275;ja. Tie&#353;i tobr&#299;d, kad vi&#326;a pac&#275;la acis, lai pal&#363;kotos uz m&#275;nesi, vi&#326;a t&#257; ieb&#316;&#257;v&#257;s, ka noskan&#275;ja visa Lenneberga.

- R&#275;gs! Uz d&#363;me&#326;a s&#275;&#382; r&#275;gs! - vi&#326;a bail&#275;s kliedza.

R&#275;gi bija mazi ve&#316;u b&#275;rni, no kuriem Smoland&#275; agr&#257;k briesm&#299;gi bai&#316;oj&#257;s. L&#299;na, protams, bija dzird&#275;jusi Kr&#275;sas M&#257;jas baism&#299;gos st&#257;stus par maziem, baigiem r&#275;giem, kas var gad&#299;ties ce&#316;&#257;, un t&#257;p&#275;c tagad, ieraugot uz d&#363;me&#326;a s&#275;&#382;am pavisam melnu un visp&#257;r baigu r&#275;gu, kliedza drausm&#299;gi ska&#316;i.

Alfr&#275;ds ar&#299; pameta acis uz r&#275;gu un tikai sm&#275;j&#257;s.

- &#352;ito r&#275;gu es paz&#299;stu. K&#257;p zem&#275;, Em&#299;l! - vi&#326;&#353; uzsauca.

Em&#299;ls sav&#257; sodr&#275;jainaj&#257; krekl&#257; piec&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s uz jumta un st&#257;v&#275;ja k&#257; mo&#382;s karavadonis. Izstiepissodr&#275;jaino roku pret debes&#299;m, vi&#326;&#353; kliedza tik ska&#316;i, ka tas bija dzirdams vis&#257; Lenneberg&#257;.

- &#352;ovakar galdnieka skab&#363;zis tiks sagrauts, un es nem&#363;&#382;am tur vairs nes&#275;d&#275;&#353;u!

Tad Alfr&#275;ds nost&#257;j&#257;s pie skab&#363;&#382;a tie&#353;i zem Em&#299;la, izpleta rokas un sauca:

- Lec lej&#257;, Em&#299;l!

Un Em&#299;ls l&#275;ca. Vi&#326;&#353; iel&#275;ca tie&#353;i Alfr&#275;da rok&#257;s. Un tad vi&#326;i abi aizg&#257;ja pie ezera un nomazg&#257;j&#257;s. Em&#299;lam tas bija nepiecie&#353;ams.

- &#352;it&#257;du z&#275;nu manas acis v&#275;l nav skat&#299;ju&#353;as, - L&#299;na, neganti p&#257;rskaitusies, sac&#299;ja, g&#257;ja iek&#353;&#257; un apg&#363;l&#257;s uz sava virtuves d&#299;v&#257;na.

Bet Kathultas ezer&#257; starp baltaj&#257;m &#363;densroz&#275;m v&#275;saj&#257; &#363;den&#299; peld&#275;ja Alfr&#275;ds un Em&#299;ls, un debes&#299;s sp&#299;d&#275;ja j&#363;lija m&#275;ness s&#257;rts k&#257; laterna, liedams p&#257;r vi&#326;iem savu gaismu.

- Tu un es, Alfr&#275;d, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

- J&#257;, tu un es, Em&#299;l. Tie&#353;i t&#257;, - Alfr&#275;ds atbild&#275;ja. P&#257;ri ezeram vij&#257;s spo&#382;a m&#275;ness taka, bet krasti sl&#299;ga akl&#257; tums&#257;. Jo tagad bija nakts un divdesmit astotais j&#363;lijs beidzies.


Ta&#269;u pien&#257;ca jaunas dienas ar jauniem nedarbiem. Em&#299;la m&#257;te rakst&#299;ja tik c&#299;t&#299;gi zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;, ka roka s&#257;ka s&#257;p&#275;t, un beidzot burtn&#299;ca bija pilna gan garum&#257;, gan platum&#257;.

- Man j&#257;ieg&#257;d&#257;jas jauna burtn&#299;ca, - Em&#299;la m&#257;te nosprieda. - Dr&#299;z vien Vimmerbij&#257; b&#363;s tirgus, un tad es pils&#275;t&#257; nopirk&#353;u jaunu burtn&#299;cu.

T&#299;r&#257; laime, ka vi&#326;a to izdar&#299;ja, jo kur gan citur vi&#326;a b&#363;tu ierakst&#299;jusi par Em&#299;la nedarbiem tie&#353;i tirgus dien&#257;.

Dievs, st&#257;vi man kl&#257;t &#353;&#257; puikas labat, abet vi&#326;&#353; patiesi tigs t&#257;lu, ja vien izauks liels, kau&#269;u vi&#326;a t&#275;vs tam nitic.

Bet Em&#299;la t&#275;vs &#353;aj&#257; zi&#326;&#257; aloj&#257;s, un Em&#299;la m&#257;tei bija taisn&#299;ba. Em&#299;ls izauga liels un k&#316;uva par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju un nudien bija pats smalk&#257;kais v&#299;rs vis&#257; Lenneberg&#257;.

Bet tagad atgriez&#299;simies pie t&#257;, kas notika Vimmerbijas tirg&#363; toreiz, kad vi&#326;&#353; v&#275;l bija mazs.




Tre&#353;dien, 31. oktobr&#299;, kad Em&#299;ls ieg&#257;d&#257;j&#257;s zirgu un l&#299;dz n&#257;vei nobied&#275;ja Petrela kundzi un visu Vimmerbiju


Ik gadu p&#275;d&#275;j&#257; oktobra tre&#353;dien&#257; Vimmerbij&#257; notika tirgus, un tad pils&#275;t&#257; no agra r&#299;ta l&#299;dz v&#275;lam vakaram vald&#299;ja k&#326;ada un burzma, to es dro&#353;i varu apgalvot. Ikviens cilv&#275;ks gan no Lennebergas, gan cit&#257;m draudz&#275;m brauca uz pils&#275;tu p&#257;rdot v&#275;r&#353;us un iepirkt &#311;&#275;ves, m&#299;t zirgus un satikt draugus, izraudz&#299;ties l&#299;gavai&#326;us un &#275;st polkas siv&#275;nus, dejot skotu polku un izkauties, un ikviens sav&#257; veid&#257; var&#275;ja no sirds izpriec&#257;ties.

Reiz Em&#299;la m&#257;te, grib&#275;dama zin&#257;t, cik L&#299;na ir ap&#311;&#275;r&#299;ga, vaic&#257;ja tai, vai t&#257; varot pateikt, k&#257;das ir gada liel&#257;k&#257;s svin&#299;bas, un L&#299;na sac&#299;ja:

- Es dom&#257;ju, ka ziemsv&#275;tki, lieldienas un Vimmerbijas tirgus.

Tagad tu saprat&#299;si, k&#257;d&#275;&#316; ikviens cilv&#275;ks grib&#275;ja nok&#316;&#363;t Vimmerbij&#257; tr&#299;sdesmit pirmaj&#257; oktobr&#299;. Alfr&#275;ds jau pulksten piecos no r&#299;ta akl&#257; tums&#257; j&#363;dza lielajos ratos zirgu p&#257;ri - Markusu un Jullanu, un tad visa Kathultas saime dev&#257;s ce&#316;&#257;: Em&#299;la t&#275;vs un Em&#299;la m&#257;te, Alfr&#275;ds un L&#299;na, un Em&#299;ls, un maz&#257; &#298;da. M&#257;j&#257;s palika tikai Kr&#275;sas-Maja, kas pieskat&#299;ja m&#257;ju un apr&#363;p&#275;ja dz&#299;vniekus.

- Nabaga Kr&#275;sas-Maja, tu ta&#269;u ar&#299;dzan grib&#275;tu braukt, - labsird&#299;gais Alfr&#275;ds sac&#299;ja.

- Es jau neesmu traka, - Kr&#275;sas-Maja atcirta. - &#352;odien, kad n&#257;k liel&#257; kom&#275;ta. Niparko, paldies! Gribu nomirt Lenneberg&#257; sav&#257;s pierastaj&#257;s m&#257;j&#257;s.

Proti, &#316;audis Smoland&#275; staig&#257;ja apk&#257;rt, gaid&#299;dami lielo kom&#275;tu, kas n&#257;ks uz zemi, jo Vimmerbijas laikrakst&#257; bija rakst&#299;ts, ka tie&#353;i tr&#299;sdesmit pirmaj&#257; oktobr&#299; kom&#275;ta n&#257;ks &#353;&#326;&#257;kdama, nokrit&#299;s varb&#363;t uz zemeslodes un sa&#353;&#311;aid&#299;s to t&#363;ksto&#353; gabalos.

Tu laikam gan nezini, kas t&#257; kom&#275;ta t&#257;da ir, un ar&#299; es gandr&#299;z nek&#257; par to nezinu, ta&#269;u man liekas - t&#257; ir no k&#257;das zvaigznes atl&#363;zusi da&#316;i&#326;a, kas, lai ar&#299; cik maza, lido apk&#257;rt izplat&#299;jum&#257;. Visi smolandie&#353;i bija l&#299;dz n&#257;vei izbiju&#353;ies par &#353;o kom&#275;tu, kas p&#275;k&#353;&#326;i sa&#353;&#311;aid&#299;s zemeslodi un izn&#299;cin&#257;s visu jauko.

- Un skaidrs, ka &#353;&#299; negantniece not&#275;m&#275;jusi tie&#353;i uz Vimmerbijas tirgu, - L&#299;na dusm&#299;gi piebilda. - Bet viss vienalga, kom&#275;ta, kazi, atn&#257;ks tikai vakar&#257;, kad visi liel&#257;kie darbi jau b&#363;s padar&#299;ti.

Vi&#326;a val&#353;&#311;&#299;gi pasmaid&#299;ja un ar elkoni piegr&#363;da Alfr&#275;dam, kas s&#275;d&#275;ja vi&#326;ai blak&#257;m uz paka&#316;&#275;j&#257; s&#275;dek&#316;a. L&#299;na no &#353;&#299;s dienas daudz ko gaid&#299;ja.

Uz priek&#353;&#275;j&#257; s&#275;dek&#316;a s&#275;d&#275;ja Em&#299;la m&#257;te ar &#298;du kl&#275;pi un Em&#299;la t&#275;vs ar Em&#299;lu kl&#275;p&#299;. Uzmini - kas vad&#299;ja zirgus? To dar&#299;ja Em&#299;ls. Esmu piemirsusi past&#257;st&#299;t, cik lieliski Em&#299;ls prata apieties ar zirgiem. Alfr&#275;ds vi&#326;am bija iem&#257;c&#299;jis, kas j&#257;zina par zirgiem, un t&#257; Em&#299;ls zin&#257;ja par zirgiem vair&#257;k nek&#257; jebkur&#353; cits puisis Lenneberg&#257; un pat vair&#257;k nek&#257; Alfr&#275;ds. Tagad vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja t&#275;vam kl&#275;p&#299; un brauca k&#257; vislab&#257;kais ku&#269;ieris, j&#257;, &#353;is z&#275;ns zin&#257;ja, k&#257; j&#257;tur gro&#382;i!

Nakti bija lijis, un &#353;aj&#257; saltaj&#257; oktobra r&#299;t&#257; p&#257;r visu Lennebergu un Smolandi k&#257; smaga villaine kl&#257;j&#257;s migla. Virs koku galotn&#275;m gaisma v&#275;l nebija man&#257;ma, un gar ce&#316;u, pa kuru brauca Kathultas &#316;audis, sl&#275;j&#257;s tum&#353;ais, pieliju&#353;ais me&#382;s. Tom&#275;r visi brauc&#275;ji jut&#257;s priec&#299;gi, un Markuss un Jullana rik&#353;oja t&#257;, ka m&#257;lain&#257; ce&#316;a dub&#316;i ap&#353;&#316;&#257;ca vi&#326;u k&#257;jas.

Skaidrs, ka Jullana nejut&#257;s sevi&#353;&#311;i priec&#299;ga, jo vi&#326;a bija veca un darbam neder&#299;ga; vi&#326;ai vislab&#257;k b&#363;tu paticis palikt m&#257;j&#257;s stall&#299;. Em&#299;ls jau ilgu laiku bija &#269;&#299;kst&#275;jis t&#275;vam, ka vi&#326;iem vajadz&#275;tu ieg&#257;d&#257;t jaunu zirgu, kas Markusam b&#363;tu piem&#275;rot&#257;ks. To vi&#326;i var&#275;tu nok&#257;rtot tagad Vimmerbijas tirg&#363;, t&#257; Em&#299;ls nodom&#257;ja.

Bet Em&#299;la t&#275;vs sac&#299;ja:

- Tev gan liekas, ka m&#275;s sp&#275;jam ieg&#257;d&#257;ties visu ko! Nepavisam ar&#299; ne, vecajai Jullanai b&#363;s v&#275;l j&#257;pap&#363;las savi p&#257;ris gadi&#326;i, tur neko nevar&#275;s dar&#299;t.

Un skaidrs, ka Jullana p&#363;l&#275;j&#257;s. Vi&#326;a bra&#353;i rik&#353;oja kalni&#326;&#257; aug&#353;up, un Em&#299;ls, kas sirmo Jullanu m&#299;l&#275;ja, uzdzied&#257;ja k&#257; parasti, lai &#311;&#275;vi mazliet uzmundrin&#257;tu:

		Velk nu mani &#311;&#275;ve sirm&#257;, 
		Kaulu kambars numurs pirm&#257;, 
		Vai, ak vai!
		Manu n&#257;&#291;en velk t&#257; a&#353;i 
		Un to dara diezgan bra&#353;i, 
		Ce&#316;&#353; ja l&#299;dzens gad&#257;s.

Kad Kathultas iem&#299;tnieki bija non&#257;ku&#353;i Vimmerbij&#257; un Markusu un Jullanu iek&#257;rtoju&#353;i lab&#257; viet&#257; ne visai t&#257;lu no dz&#299;vnieku va&#316;&#326;a, vi&#326;i pa&#353;i var&#275;ja doties katrs sav&#257;s dar&#299;&#353;an&#257;s. Em&#299;la m&#257;te kop&#257; ar &#298;du, kas bija ie&#311;&#275;rusies vi&#326;ai brun&#269;os, g&#257;ja pirkt zilu burtn&#299;cu un p&#257;rdot l&#299;dzpa&#326;emt&#257;s olas un vilnu. L&#299;na t&#363;da&#316; grib&#275;ja kop&#257; ar Alfr&#275;du ieiet konditorej&#257; un padzert kafiju, un tas vi&#326;ai tie&#353;&#257;m izdev&#257;s, lai gan s&#257;kum&#257; puisis r&#257;v&#257;s no vi&#326;as prom un v&#275;l&#275;j&#257;s kop&#257; ar Em&#299;lu un Em&#299;la t&#275;vu aiziet l&#299;dz dz&#299;vnieku valnim.

Ja tu k&#257;dreiz esi bijis Vimmerbij&#257; tirgus dien&#257;, tad zin&#257;si, kas dz&#299;vnieku valnis t&#257;ds ir. Tad tu zin&#257;si, ka t&#257; ir vieta, kur tirgojas ar gov&#299;m un no&#326;emas ar zirgiem. Tie&#353;i tobr&#299;d pie dz&#299;vnieku va&#316;&#326;a k&#363;s&#257;t k&#363;s&#257;ja l&#299;ksma rosme. Em&#299;ls uz vietas grib&#275;ja traukties turp, ar&#299; t&#275;vam nebija iebildumu, lai gan vi&#326;&#353; nebija dom&#257;jis zirgu pirkt, vien&#299;gi v&#275;l&#275;j&#257;s paskat&#299;ties.

- Tikai neaizmirsti, ka pulksten divpadsmitos m&#275;s esam iel&#363;gti pusdien&#257;s pie Petrela kundzes. - Tie bija Em&#299;la m&#257;tes p&#275;d&#275;jie v&#257;rdi, pirms vi&#326;a kop&#257; ar &#298;du aizg&#257;ja.

- Nemaz nebaidies, ka es kaut ko t&#257;du aizmirs&#299;&#353;u, - Em&#299;la t&#275;vs atteica, aiziedams kop&#257; ar Em&#299;lu.

Bet Em&#299;ls bija paguvis pab&#363;t dz&#299;vnieku valn&#299; tikai k&#257;das piecas min&#363;tes, kad jau ieraudz&#299;ja zirgu - zirgu, kuru vi&#326;&#353; v&#275;l&#275;j&#257;s ieg&#363;t un kura d&#275;&#316; vi&#326;a sirds t&#257; s&#257;ka pukst&#275;t k&#257; nekad. &#352;it&#257;ds zirgs! Tas bija neliels, skaists, br&#363;ns, tr&#299;s gadus vecs zirgs. Tas st&#257;v&#275;ja, piesiets pie slitas, un tik m&#299;l&#299;gi raudz&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu, it k&#257; saprazdams, ka Em&#299;ls grib to nopirkt. To Em&#299;ls ar&#299; v&#275;l&#275;j&#257;s, ak tu pasaul&#299;t, k&#257; vi&#326;&#353; to v&#275;l&#275;j&#257;s! Vi&#326;&#353; pameta acis uz t&#275;va pusi un gras&#299;j&#257;s t&#257; &#269;inkst&#275;t, ka t&#275;vs, lai apklusin&#257;tu d&#275;lu, b&#363;tu spiests zirgu nopirkt. Bet vai vari iedom&#257;ties kaut ko tik nejauku! Em&#299;la t&#275;vs bija pazudis. Vi&#326;&#353; bija paguvis ienirt j&#363;kl&#299; starp zemniekiem, kas tark&#353;&#311;&#275;ja, kliedza un sm&#275;j&#257;s, starp zirgiem, kas zviedza un m&#299;&#326;&#257;j&#257;s k&#257;j&#257;m, un gov&#299;m un v&#275;r&#353;iem, kas bauroja un m&#257;va, saceldami briesm&#299;gu traci.

T&#257; jau alla&#382; ir, Em&#299;ls sar&#363;gtin&#257;ts dom&#257;ja. Ar vi&#326;u ir velti tur&#275;ties kop&#257;, jau p&#275;c pirmajiem so&#316;iem vi&#326;&#353; nez kur aizskrien. Un tie&#353;i patlaban vajadz&#275;ja pasteigties. Tur jau n&#257;ca Molilas varenais zirgu tirgonis, nenov&#275;rsdams acu no Em&#299;la zirga.

- Cik maks&#257; &#353;itas tur? - vi&#326;&#353; jaut&#257;ja zirga &#299;pa&#353;niekam, mazam, b&#257;lam Tunas v&#299;relim.

- Tr&#299;ssimt kronas, - Tunas zemnieks atbild&#275;ja, un Em&#299;lam, to dzirdot, ies&#257;p&#275;j&#257;s pakr&#363;t&#275;. Izspiest no t&#275;va tr&#299;ssimt kronas b&#363;tu tas pats, kas izspiest t&#257;s no klints, - to Em&#299;ls saprata.

Bet es pam&#275;&#291;in&#257;&#353;u, vi&#326;&#353; nodom&#257;ja, jo pats bija iecirt&#299;g&#257;kais z&#275;ns vis&#257; Lenneberg&#257; un Smoland&#275;. Tad vi&#326;&#353; iejuka burzm&#257;, lai a&#353;i uzmekl&#275;tu t&#275;vu. Vi&#326;&#353; skraidel&#275;ja &#353;urpu turpu un, k&#316;&#363;dams aizvien nevald&#257;m&#257;ks, raust&#299;ja un tvarst&#299;ja da&#382;&#257;dus zemniekus, kuri no mugurpuses izskat&#299;j&#257;s p&#275;c vi&#326;a t&#275;va. Bet, kad tie pagriez&#257;s, tad vienm&#275;r izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka tie ir piln&#299;gi sve&#353;i zemnieki no Dienvidvijas vai Loknevijas, nevis Antons Svensons no Lennebergas Kathultas.

Tikai nedom&#257;, ka Em&#299;ls t&#257;p&#275;c b&#363;tu zaud&#275;jis uz&#326;&#275;m&#299;bu! Uz va&#316;&#326;a atrad&#257;s neliela karoga k&#257;rts, un Em&#299;ls, uz r&#257;vienu uzr&#257;pies t&#257;s gal&#257;, lai visi var&#275;tu vi&#326;u redz&#275;t, cik vien ska&#316;i sp&#275;dams, kliedza:

- Vai k&#257;ds paz&#299;st &#353;o mazo z&#275;nu ... j&#257;, j&#257;, vi&#326;am nozudis t&#275;vs!

Tad vi&#326;&#353; paman&#299;ja, ka apak&#353; vi&#326;a zemnieku, govju un zirgu j&#363;kl&#299; kaut kas notika. Tur izbr&#299;v&#275;j&#257;s taci&#326;a, un pa to uz karoga k&#257;rts pusi trauc&#257;s Em&#299;la t&#275;vs.

Antons Svensons nokrat&#299;ja d&#275;lu no karoga k&#257;rts, k&#257; nokrata nobriedu&#353;u &#257;bolu no &#257;beles, un par&#257;va vi&#326;u aiz auss.

- Sasod&#299;tais puika, kur tu vaz&#257;jies? Vai tie&#353;&#257;m tev uzreiz vajadz&#275;ja aizmukt? - vi&#326;&#353; sauca.

Em&#299;lam nebija laika, lai atbild&#275;tu uz &#353;iem t&#275;va v&#257;rdiem.

- N&#257;c, te ir k&#257;ds zirgs, kas tev j&#257;redz! - vi&#326;&#353; sauca.

Protams, Em&#299;la t&#275;vs zirgu dab&#363;ja redz&#275;t, bet tad jau tas bija p&#257;rdots. Vai ko briesm&#299;g&#257;ku varat iedom&#257;ties - Em&#299;ls un vi&#326;a t&#275;vs ierad&#257;s tie&#353;i tobr&#299;d, kad Molilas zirgu tirgot&#257;js izvilka maku un, iz&#326;&#275;mis no t&#257; tr&#299;ssimt bankno&#353;u, iespieda t&#257;s Tunas zemnieka plaukst&#257;.

Tad Em&#299;ls raud&#257;ja.

- Zirgs ta&#269;u ir labs? - zirgu tirgot&#257;js vaic&#257;ja.

- Ak j&#257;, vi&#326;&#353; ir gau&#382;i, gau&#382;i labs, - Tunas zemnieks atbild&#275;ja. Bet tad vi&#326;&#353; nov&#275;rsa skatienu, un izskat&#299;j&#257;s, ka vi&#326;&#353; dom&#257; pavisam ko citu.

- Zirgs nav apkalts, k&#257; redzu. Tas j&#257;izdara, iekams es dodos uz m&#257;j&#257;m, - zirgu tirgot&#257;js sac&#299;ja.

Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja un raud&#257;ja, un t&#275;vam bija &#382;&#275;l sava maz&#257; puis&#275;na.

- Neraudi, Em&#299;l, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ap&#326;&#275;m&#299;gi m&#257;dams ar galvu. - Lai vai k&#257;, bet es tev nopirk&#353;u veselu riek&#353;u lede&#326;u.

Vi&#326;&#353; aizveda Em&#299;lu tur, kur st&#257;v&#275;ja konfek&#353;u p&#257;rdev&#275;jas, un par desmit &#275;r&#257;m nopirka Em&#299;lam &#353;&#311;aut&#326;ainas ledenes.

Bet tad t&#275;vs satika k&#257;du citu Lennebergas zemnieku, apst&#257;j&#257;s un uzs&#257;ka sarunas ar to, pavisam aizmirsis Em&#299;lu. Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja, piest&#363;&#311;&#275;jis muti ar leden&#275;m, un asaru piln&#257;m ac&#299;m dom&#257;ja par zirgu. Tad vi&#326;&#353; p&#275;k&#353;&#326;i ieraudz&#299;ja Alfr&#275;du, ko vilka L&#299;na. Puisis izskat&#299;j&#257;s pavisam paguris, un nav ar&#299; nek&#257;ds br&#299;nums, jo L&#299;na septi&#326;padsmit rei&#382;u bija vaz&#257;jusi vi&#326;u gar&#257;m zeltka&#316;u veikaliem, alla&#382; m&#275;&#291;in&#257;dama ievilkt iek&#353;&#257;, lai vi&#326;&#353; nopirktu saderin&#257;&#353;an&#257;s gredzenu.

- Un, ja es neb&#363;tu atsp&#275;ries ar ab&#257;m k&#257;j&#257;m, kas zina, k&#257; tas beigtos, - Alfr&#275;ds apmierin&#257;ts st&#257;st&#299;ja. Vi&#326;&#353;, protams, priec&#257;j&#257;s, paman&#299;jis Em&#299;lu. Em&#299;ls t&#363;da&#316; pasteidz&#257;s vi&#326;am izst&#257;st&#299;t par zirgu, un nu vi&#326;i abi tur st&#257;v&#275;ja, s&#275;rodami, ka &#353;is zirgs nekad nenon&#257;ks Kathult&#257;. Bet tad Alfr&#275;ds nopirka Em&#299;lam m&#257;la dzeguzi no podnieka, kas tirg&#363; t&#257;das p&#257;rdeva.

- T&#257; tev b&#363;s tirgus d&#257;vana no manis, - Alfr&#275;ds sac&#299;ja. Un Em&#299;la nom&#257;kt&#257; sirds uzreiz k&#316;uva viegl&#257;ka.

- J&#257;, j&#257;, m&#257;la dzeguzes tu p&#275;rc, - ierun&#257;j&#257;s L&#299;na. - Starp citu, kad t&#257; kom&#275;ta n&#257;ks? Manupr&#257;t, b&#363;tu jau p&#275;d&#275;jais laiks.

Ta&#269;u nek&#257;da kom&#275;ta nebija redzama, un, t&#257; k&#257; pulkstenis r&#257;d&#299;ja tikai divpadsmit dien&#257;, kom&#275;tai nebija j&#257;steidzas.

Alfr&#275;ds un L&#299;na tagad dz&#299;r&#257;s iet un pal&#363;kot Markusu un Jullanu un ietur&#275;t savas tr&#363;c&#299;g&#257;s pusdienas. Ratos k&#257;d&#257; l&#257;d&#299;t&#275; atrad&#257;s vi&#326;u pusdienu tarba. Em&#299;ls vi&#326;iem labpr&#257;t b&#363;tu g&#257;jis l&#299;dzi, ta&#269;u zin&#257;ja, ka &#275;d&#299;s pusdienas pulksten divpadsmitos Petrela kundzes m&#257;j&#257;, t&#257;p&#275;c l&#363;koj&#257;s apk&#257;rt p&#275;c t&#275;va. Un, tici vai netici, Em&#299;la t&#275;vs bija atkal pazudis! Vi&#326;&#353; no jauna bija iejaucies tirgus burzm&#257; starp konfek&#353;u p&#257;rdev&#275;j&#257;m, podniekiem, grozu pin&#275;jiem, suku darin&#257;t&#257;jiem, balonu p&#257;rdev&#275;jiem, harmoniku sp&#275;lma&#326;iem un vis&#257;diem tirgus jokdariem.

- Pirmo reizi redzu t&#257;du cilv&#275;ku, kas vienm&#275;r paz&#363;d, - Em&#299;ls noteica. - N&#257;kamoreiz, kad brauk&#353;u uz tirgu, vi&#326;am b&#363;s j&#257;paliek m&#257;j&#257;s, jo ilg&#257;k tas nav izturams.

Ta&#269;u t&#257;p&#275;c, ka t&#275;vs pazudis, Em&#299;ls d&#363;&#353;u nezaud&#275;ja. Vi&#326;&#353; jau agr&#257;k bija bijis pils&#275;t&#257; un aptuveni zin&#257;ja, kur Petrela kundze dz&#299;vo. Vi&#326;ai pieder&#275;ja maza, skaista, balta m&#257;ji&#326;a ar stikla verandu kaut kur lejup Lielaj&#257; iel&#257;. T&#257; b&#363;s viegli atrodama, Em&#299;ls nodom&#257;ja.

Petrela kundze bija viena no pils&#275;tas smalk&#257;kaj&#257;m d&#257;m&#257;m, un nudien sav&#257;di, ka vi&#326;a iel&#363;dza pusdien&#257;s Kathultas s&#275;tas zemniekus; ta&#269;u tas notika t&#257;p&#275;c, ka Em&#299;la m&#257;te vi&#326;ai vienm&#275;r veda labas desas, - k&#257; tik traki cilv&#275;kam var gar&#353;ot desas! Petrela kundze turkl&#257;t diezgan bie&#382;i ierad&#257;s dz&#299;r&#275;s Kathultas m&#257;j&#257;s. Gan &#311;ir&#353;u dz&#299;r&#275;s, gan v&#275;&#382;u dz&#299;r&#275;s, gan siera pudi&#326;u dz&#299;r&#275;s, gan cit&#257;s dz&#299;r&#275;s, kur pasniedza desas un j&#275;ra ribi&#326;as, un te&#316;a rul&#257;des, un ga&#316;as kotletes, un omletes, un marin&#275;tu zuti, un da&#382;da&#382;&#257;dus k&#257;rumus. Nevar ta&#269;u vienm&#275;r ierasties dz&#299;r&#275;s cit&#257;s m&#257;j&#257;s un nekad neiel&#363;gt sav&#275;j&#257;s, Petrela kundze dom&#257;ja. Zin&#257;mai taisn&#299;bai ta&#269;u j&#257;b&#363;t. T&#257;p&#275;c vi&#326;a izmantoja &#353;o tirgus dienu, kad kathultie&#353;i ieradu&#353;ies pils&#275;t&#257;, un iel&#363;dza vi&#326;us pulksten divpadsmitos pusdien&#257;s; j&#257;, vi&#326;a pied&#257;v&#257;s vi&#326;iem uzsild&#299;tu zivju pudi&#326;u un melle&#326;u zupu - t&#257; vi&#326;a bija izl&#275;musi. Pati Petrela kundze pulksten vienpadsmitos ie&#275;da mazliet te&#316;a filejas un kumosi&#326;u marcip&#257;na tortes, jo zivju pudi&#326;a bija pamaz&#257;k. Un k&#257; tas izskat&#299;tos, ja vi&#326;a pati s&#275;d&#275;tu un tik dedz&#299;gi &#311;ertos pie pudi&#326;a, kura jau t&#257; visiem nepietiek, n&#275;, t&#257; gan vi&#326;a nedar&#299;s!

Nu vi&#326;i visi s&#275;d&#275;ja stikla verand&#257; pie galda - Em&#299;la t&#275;vs, Em&#299;la m&#257;te un maz&#257; &#298;da.

- &#352;is sasod&#299;tais puika, viegl&#257;k b&#363;tu savald&#299;t riek&#353;u blusu, jo t&#257;s neaizlec tik &#257;tri k&#257; &#353;is resgalis, - Em&#299;la t&#275;vs pukoj&#257;s.

Vi&#326;i run&#257;ja par Em&#299;lu.

Em&#299;la m&#257;te t&#363;da&#316; gras&#299;j&#257;s traukties &#257;r&#257; un mekl&#275;t savu mazo z&#275;nu, bet Em&#299;la t&#275;vs apgalvoja, ka vi&#326;&#353; jau visur to izmekl&#275;jies.

Tad Petrela kundze sac&#299;ja:

- Es paz&#299;stu Em&#299;lu un zinu, ka ce&#316;u &#353;urp vi&#326;&#353; atrad&#299;s.

Un Petrela kundzei bija taisn&#299;ba. Tie&#353;i tobr&#299;d Em&#299;ls ien&#257;ca pa d&#257;rza v&#257;rti&#326;iem. Bet tad, kaut ko ieraudz&#299;jis, apst&#257;j&#257;s. Tie&#353;i blak&#257;m Petrela kundzei dz&#299;voja pils&#275;tas galva. Vi&#326;a jauko m&#257;ju ap&#326;&#275;ma d&#257;rzs, un taj&#257; starp &#257;bel&#275;m ros&#299;j&#257;s z&#275;ns uz augst&#257;m &#311;ekat&#257;m. Tas bija pils&#275;tas galvas mazais Gotfr&#299;ds. Ieraudz&#299;jis Em&#299;lu, vi&#326;&#353; uzreiz ieg&#257;z&#257;s ar galvu ceri&#326;u kr&#363;m&#257;. Ja tu k&#257;dreiz esi m&#275;&#291;in&#257;jis staig&#257;t uz &#311;ekat&#257;m, tad zini, k&#257; tas ir. Nemaz nav viegli notur&#275;t l&#299;dzsvaru uz t&#257;d&#257;m gar&#257;m maikst&#299;m tikai ar mazu paliktni, kur atbalst&#299;t k&#257;jas. Ta&#269;u Gotfr&#299;ds a&#353;i pac&#275;la galvu no ceri&#326;kr&#363;ma, zi&#326;k&#257;ri raudz&#299;damies uz Em&#299;lu. Ja pirmo reizi satiekas divi t&#257;di nadz&#299;gi z&#275;ni, tad vi&#326;u acis t&#363;da&#316; iedzirkstas. Gotfr&#299;ds un Em&#299;ls raudz&#299;j&#257;s viens uz otru un klusi smaid&#299;ja.

- Es grib&#275;tu t&#257;du n&#257;&#291;eni, k&#257;da ir tev, - Gotfr&#299;ds sac&#299;ja. - Vai tu man to aizdosi?

- N&#275;&#275;, - Em&#299;ls attrauca. - Vien&#299;gi tad, ja tu aizdosi man savas &#311;ekatas.

Gotfr&#299;dam &#353;&#257;da mai&#326;a lik&#257;s varen jauka.

- Lai gan ar t&#257;m tu neprat&#299;si staig&#257;t. Tas ir gr&#363;ti, - vi&#326;&#353; piebilda.

- Tad jau redz&#275;sim, - Em&#299;ls atteica.

Vi&#326;&#353; bija veic&#299;g&#257;ks, nek&#257; Gotfr&#299;ds no&#291;ida. Ar vienu l&#275;cienu vi&#326;&#353; jau bija uzr&#257;pies &#311;ekat&#257;s un a&#353;i tenter&#275;ja starp &#257;bel&#275;m. Petrela kundzes pusdienas vi&#326;&#353; pavisam bija aizmirsis.

Bet tur, verand&#257; visi jau &#311;&#275;r&#257;s pie zivju pudi&#326;a. Tas tika a&#353;i ap&#275;sts, un laiks bija str&#275;bt melle&#326;u zupu. T&#257;s bija pietiekami daudz. Galda vid&#363; st&#257;v&#275;ja milzu b&#316;oda, pilna ar zupu.

- &#274;diet ta&#269;u, &#275;diet! Ceru, ka jums ir laba &#275;stgriba, - Petrela kundze skubin&#257;ja.

Vi&#326;ai pa&#353;ai gan nebija nek&#257;das &#275;stgribas, toties vi&#326;a daudz run&#257;ja. Vi&#326;a run&#257;ja par lielo kom&#275;tu, jo par to &#353;odien run&#257;ja visi cilv&#275;ki Vimmerbij&#257;.

- Tas ta&#269;u b&#363;tu briesm&#299;gi, ja viena &#353;&#257;da kom&#275;ta visam dar&#299;tu galu, - vi&#326;a pr&#257;toja.

- J&#257;, diezi vai &#353;&#299; melle&#326;u zupa nav p&#275;d&#275;jais &#275;diens, ko m&#275;s baud&#257;m &#353;aj&#257; dz&#299;v&#275;, - Em&#299;la m&#257;te piebilda, un Em&#299;la t&#275;vs strauji pasniedza Petrela kundzei savu &#353;&#311;&#299;vi.

- Varb&#363;t dr&#299;kstu pal&#363;gt v&#275;l ma&#311;en&#299;t? Dro&#353;&#299;bas labad, - vi&#326;&#353; noteica.

Ta&#269;u, iekams Petrela kundze iel&#275;ja zupu vi&#326;a &#353;&#311;&#299;v&#299;, notika kaut kas &#353;ausm&#299;gs. Atskan&#275;ja &#353;&#311;indi un kliedzieni; pa lielo loga r&#363;ti aiz Petrela kundzes muguras nez kas iebruka, un piepe&#353;i pa visu verandu pa&#353;&#311;&#299;da stikla drumslas un melle&#326;u zupas &#353;&#316;akatas.

- Kom&#275;ta! - izsauc&#257;s Petrela kundze un - bl&#257;k&#353;! - nog&#257;z&#257;s uz gr&#299;das.

Bet t&#257; nebija kom&#275;ta. Tas bija tikai Em&#299;ls, kas iebr&#257;z&#257;s glu&#382;i k&#257; lielgabala lode pa verandas logu iek&#353;&#257;, ieg&#257;zdamies ar galvu melle&#326;u zupas b&#316;od&#257;, ka no&#353;&#316;akst&#275;ja vien.

Ak tu m&#363;&#382;s, k&#257;ds l&#275;rums nu vald&#299;ja verand&#257;! Em&#299;la m&#257;te br&#275;ca, Em&#299;la t&#275;vs r&#275;ca, un maz&#257; &#298;da raud&#257;ja. Vien&#299;gi Petrela kundze klus&#275;ja, jo vi&#326;a ta&#269;u gul&#275;ja uz gr&#299;das bez sama&#326;as.

- A&#353;i uz virtuvi p&#275;c auksta &#363;dens! - Em&#299;la t&#275;vs kliedza. - Vi&#326;ai j&#257;apslauka piere!

Em&#299;la m&#257;te trauc&#257;s, ko k&#257;jas nesa, un Em&#299;la t&#275;vs joza vi&#326;ai paka&#316;, lai &#257;tr&#257;k tiktu virtuv&#275;. Em&#299;ls pac&#275;la zilo seju no melle&#326;u b&#316;odas.

- K&#257;p&#275;c tu alla&#382;i&#326; tik trakoti steidzies &#275;st? - maz&#257; &#298;da vi&#326;am p&#257;rmeta.

Em&#299;ls vi&#326;ai neatbild&#275;ja.

- Gotfr&#299;dam taisn&#299;ba, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - S&#275;tai nevar p&#257;rk&#257;pt p&#257;ri ar &#311;ekat&#257;m. Tagad tas skaidri pier&#257;d&#299;ts.

Bet tad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja nabaga Petrela kundzi gu&#316;am uz gr&#299;das, un vi&#326;am k&#316;uva kundzes &#382;&#275;l.

- Vai tie&#353;&#257;m j&#257;gaida, kam&#275;r atnes&#299;s &#363;deni! Te j&#257;pasteidzas, cik es saprotu, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Em&#299;lam uzreiz bija padoms rok&#257;. Pa&#311;&#275;ris b&#316;odu ar melle&#326;u zupu, vi&#326;&#353; uzg&#257;za to Petrela kundzei uz sejas. Un vari man tic&#275;t - tas l&#299;dz&#275;ja!

- Blurk&#353;! - Petrela kundze izsauc&#257;s un zibens&#257;trum&#257; pietr&#363;k&#257;s k&#257;j&#257;s. Cik labi, ja izv&#257;r&#299;ts tik daudz melle&#326;u zupas, ka ar to pietiek ar&#299; nelaim&#275;!

- Es jau vi&#326;u iz&#257;rst&#275;ju, - Em&#299;ls lepni sac&#299;ja, kad no virtuves ar &#363;deni atbr&#257;z&#257;s m&#257;te un t&#275;vs.

Bet t&#275;vs, uzmetis vi&#326;am dr&#363;mu skatienu, teica:

- Es zinu k&#257;du, kuru vajadz&#275;s &#257;rst&#275;t galdnieka skab&#363;z&#299;, tikl&#299;dz m&#275;s p&#257;rbrauksim m&#257;j&#257;s.

Petrela kundzei galva joproj&#257;m reiba un seja bija glu&#382;i zila t&#257;pat k&#257; Em&#299;lam. Bet Em&#299;la m&#257;te bija veikla un atjaut&#299;ga sieviete, vi&#326;a noguld&#299;ja Petrela kundzi uz d&#299;v&#257;na un sadab&#363;ja ber&#382;amo suku.

- J&#257;t&#299;ra &#353;itin te, - vi&#326;a sac&#299;ja un s&#257;ka r&#299;koties ar suku vispirms pa Petrela kundzes, p&#275;c tam pa Em&#299;la seju un beidzot izberza ar&#299; verandas gr&#299;du. Dr&#299;z vairs nebija redzams neviens melle&#326;u traipi&#326;&#353;, vien&#299;gi mazs melnumi&#326;&#353; aiz Em&#299;la auss. Em&#299;la m&#257;te salas&#299;ja ar&#299; stikla lauskas, un Em&#299;la t&#275;vs aizsteidz&#257;s pie stiklinieka p&#275;c jaunas r&#363;ts, lai ieliktu to vec&#257;s viet&#257;. Em&#299;ls grib&#275;ja t&#275;vam pal&#299;dz&#275;t, bet t&#275;vs nelaida vi&#326;u r&#363;tij pat tuvum&#257;.

- Ej nost no k&#257;j&#257;m! Pazudi un &#257;tr&#257;k nen&#257;c atpaka&#316;, iekams m&#275;s nebrauksim uz m&#257;j&#257;m! - vi&#326;&#353; &#353;&#326;&#257;ca.

Em&#299;lam nebija iebildumu iziet &#257;r&#257;. Vi&#326;&#353; labpr&#257;t v&#275;l&#275;j&#257;s patriekties ar Gotfr&#299;du, bet juta izsalkumu. Z&#275;ns ta&#269;u nebija dab&#363;jis ne kripati&#326;u, iz&#326;emot to nieci&#326;u, ko ier&#257;va mut&#275;, kam&#275;r galva atrad&#257;s melle&#326;u b&#316;od&#257;.

- Vai tev m&#257;j&#257;s ir kas &#275;dams? - vi&#326;&#353; vaic&#257;ja Gotfr&#299;dam, kas joproj&#257;m st&#257;v&#275;ja pie pils&#275;tas galvas d&#257;rza &#382;oga.

- Vari man tic&#275;t. T&#275;vam &#353;odien aprit piecdesmit gadu un mums b&#363;s dz&#299;res. Pieliekamais t&#257; piest&#363;&#311;&#275;ts, ka pat durvis nevar aiztais&#299;t.

- Jauki, tad es ma&#311;en&#299;t pagar&#353;o&#353;u, vai visam pietiekami pielikta s&#257;ls, - Em&#299;ls atbild&#275;ja.

Gotfr&#299;ds daudz nepr&#257;toja. Ieg&#257;jis pils&#275;tas galvas virtuv&#275;, vi&#326;&#353; izn&#257;ca, nesdams &#353;&#311;&#299;vi ar da&#382;&#257;diem gardumiem - d&#363;mu desu, ga&#316;as kotlet&#275;m, neliel&#257;m past&#275;t&#275;m, un no visa bija pa druskai. P&#275;c tam vi&#326;i st&#257;v&#275;ja katrs sav&#257; &#382;oga pus&#275; - Gotfr&#299;ds un Em&#299;ls - un visu ap&#275;da, un tad Em&#299;ls jut&#257;s l&#299;ksms un apmierin&#257;ts.

Gotfr&#299;ds beidzot sac&#299;ja:

- &#352;ovakar mums b&#363;s ugu&#326;o&#353;ana. Liel&#257;k&#257;, k&#257;da jebkad bijusi Vimmerbij&#257;.

Em&#299;ls sav&#257; m&#363;&#382;&#257; nebija redz&#275;jis ugu&#326;o&#353;anu - ar t&#257;d&#257;m mu&#316;&#311;&#299;b&#257;m Lenneberg&#257; nenodarboj&#257;s - un tagad gau&#382;i noskuma, ka te notiks milz&#299;ga ugu&#326;o&#353;ana un vi&#326;&#353; to neredz&#275;s, jo kathultie&#353;iem bija j&#257;brauc uz m&#257;j&#257;m, iekams iest&#257;jas vakars.

Em&#299;ls nop&#363;t&#257;s. T&#257; gan bija b&#275;d&#299;ga tirgus diena, ja t&#257; labi padom&#257;. Bez zirga, bez ugu&#326;o&#353;anas - posts un b&#275;das! Un, m&#257;j&#257;s p&#257;rbraucot, galdnieka skab&#363;zis. Un tas ar&#299; bija viss.

Skumji vi&#326;&#353; atsveicin&#257;j&#257;s no Gotfr&#299;da un g&#257;ja mekl&#275;t Alfr&#275;du, savu draugu un mierin&#257;t&#257;ju gr&#363;t&#257; br&#299;d&#299;.

Bet kur tad Alfr&#275;ds atrodas? Ielas bija b&#257;ztin pieb&#257;ztas ar cilv&#275;kiem - gan tirgus &#316;aud&#299;m, gan Vimmerbijas iedz&#299;vot&#257;jiem -, un &#353;aj&#257; j&#363;kl&#299; atrast Alfr&#275;du nebija vis tik viegli. Em&#299;ls tenter&#275;ja apk&#257;rt un mekl&#275;ja vair&#257;kas stundas, izdar&#299;dams pa to laiku ne vienu nedarbu vien, kas netika ierakst&#299;ts burtn&#299;c&#257;, jo neviens to neuzzin&#257;ja. Bet Alfr&#275;du vi&#326;&#353; neatrada.

Oktobr&#299; &#257;tri iest&#257;jas vakars. Dr&#299;z vien satums&#299;s, un tad &#353;&#299; tirgus diena b&#363;s beigusies uz visiem laikiem. Zemnieki jau pr&#257;toja braukt uz m&#257;j&#257;m, un Vimmerbijas iedz&#299;vot&#257;jiem ar&#299; bija laiks doties m&#257;j&#257;s, bet vi&#326;i to nev&#275;l&#275;j&#257;s. Vi&#326;i joproj&#257;m v&#275;l&#275;j&#257;s smieties, &#269;alot, klaig&#257;t un p&#316;&#257;p&#257;t iel&#257;s; visi vi&#326;i izskat&#299;j&#257;s tik d&#299;vaini uzbudin&#257;ti, jo padom&#257;jiet tikai, kas t&#257; bija par dienu! Tirgus diena un pils&#275;tas galvas dzim&#353;anas diena, un varb&#363;t beidzam&#257; diena zemes virs&#363;, ja nu kom&#275;ta tie&#353;&#257;m atn&#257;k r&#363;kdama. Tu ta&#269;u saprat&#299;si, cik Vimmerbijas iedz&#299;vot&#257;jiem tas &#353;&#311;ita d&#299;vaini - kl&#299;st apk&#257;rt mijkr&#275;sl&#299; un nez ko gaid&#299;t: vai nu jauku, vai &#353;ausm&#299;gu. Ja &#316;audis vien&#257; un tai pa&#353;&#257; laik&#257; ir l&#299;ksmi un izbiju&#353;ies, tad vi&#326;i alla&#382; taisa traci, t&#257;p&#275;c iel&#257;s vald&#299;ja briesm&#299;gs jampadracis, bet m&#257;jas bija klusas, jo taj&#257;s bija palicis varb&#363;t tikai ka&#311;is vai sirma vecm&#257;mu&#316;a, kurai j&#257;pieskata mazb&#275;rni.

Ja tu k&#257;dreiz esi klai&#326;ojis pa iel&#257;m t&#257;d&#257; maz&#257; pils&#275;ti&#326;&#257;, k&#257;da ir Vimmerbij&#257;, un varb&#363;t tie&#353;i tirgus dien&#257; un mijkr&#275;sl&#299;, tad ar&#299;dzan zin&#257;si, cik jauki ir staig&#257;t pa &#353;&#299;m &#353;auraj&#257;m ieli&#326;&#257;m ar bru&#291;&#275;tiem akme&#326;iem un gl&#363;n&#275;t pa logu m&#257;ji&#326;&#257;s uz vecm&#257;mu&#316;u, vi&#326;as mazb&#275;rniem un ka&#311;i un cik satrauco&#353;i ir spiesties cauri tum&#353;aj&#257;m ej&#257;m tirg&#363;, kur saviem ratiem blakus st&#257;v zemnieki, iemezdami p&#275;d&#275;jo alus l&#257;s&#299;ti, lai p&#275;c tam aizj&#363;gtu zirgu un dotos katrs uz savu pusi.

Ar&#299; Em&#299;lam tas &#353;&#311;ita jauki un satrauco&#353;i. Vi&#326;&#353; jau bija aizmirsis nom&#257;kto garast&#257;vokli un bija p&#257;rliecin&#257;ts, ka agri vai v&#275;lu satiks Alfr&#275;du. T&#257; ar&#299; notika, bet iepriek&#353; vi&#326;&#353; satika ko citu.

Tie&#353;i iedams pa mazu &#353;&#311;&#275;rsieli&#326;u, vi&#326;&#353; no k&#257;da tum&#353;a pagalma izdzirda negantu jezgu. Tur da&#382;i v&#299;ri l&#257;d&#275;j&#257;s un kliedza un zirgs zviedza. Em&#299;ls a&#353;i iebr&#257;z&#257;s pagalm&#257;, lai redz&#275;tu, kas tur notiek. Un vi&#326;&#353; nudien ieraudz&#299;ja kaut ko t&#257;du, ka aiz prieka pal&#275;c&#257;s. Pagalm&#257; atrad&#257;s veca sm&#275;de, un pavarda uguns gaism&#257; vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja savu m&#299;&#316;o zirgu, savu br&#363;no zirgu, bet tam apk&#257;rt neganti piktus v&#299;rus. Nu uzmini - k&#257;p&#275;c vi&#326;i bija tik neganti? T&#257;p&#275;c, ka mazais, br&#363;nais zirgs ne&#316;&#257;v&#257;s apkalties. Tikl&#299;dz kal&#275;js m&#275;&#291;in&#257;ja celt vi&#326;a k&#257;ju, zirdzi&#326;&#353; t&#257; sp&#257;rd&#299;j&#257;s un &#257;rd&#299;j&#257;s, ka visi v&#299;ri atl&#275;ca s&#257;&#326;us. Kalvis pluin&#299;ja matus un nezin&#257;ja, ko ies&#257;kt.

- Daudzus zirgus sav&#257; m&#363;&#382;&#257; esmu apkalis, bet kaut ko t&#257;du redzu pirmo reizi, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Varb&#363;t tu nemaz nezini, kas kalvis t&#257;ds ir? Tas ir v&#299;rs, kas pieliek zirgiem kurpes, jo zirgiem t&#257;pat nepiecie&#353;amas kurpes k&#257; tev, cit&#257;di vi&#326;u nagi nodils un vi&#326;i klibos. T&#257;s, protams, nav parastas kurpes, tie ir pakavi, ja tu esi k&#257;dreiz t&#257;dus redz&#275;jis, - saliekta dzelzs, ar ko apka&#316; zirgu.

Bet mazais, br&#363;nais zirdzi&#326;&#353; ac&#299;mredzot bija nol&#275;mis, ka vi&#326;am nav vajadz&#299;gas kurpes. Vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja r&#257;mi un klusi, kam&#275;r neviens nepiesk&#257;r&#257;s vi&#326;a paka&#316;k&#257;j&#257;m, bet, tikl&#299;dz kalvis ar veseri piesk&#257;r&#257;s zirga k&#257;jai, t&#363;da&#316; s&#257;k&#257;s t&#257;ds jand&#257;li&#326;&#353; un zirgs t&#257; sp&#257;rd&#299;j&#257;s, kam&#275;r atbr&#299;voj&#257;s, lai gan vi&#326;u p&#363;l&#275;j&#257;s savald&#299;t vesels ducis v&#299;ru. Molilas zirgu tirgonis, kas &#353;o zirgu bija nopircis, aizvien vair&#257;k saskait&#257;s.

- &#315;aujiet, tagad es pats m&#275;&#291;in&#257;&#353;u,- vi&#326;&#353; sac&#299;ja un nikni satv&#275;ra vienu zirga paka&#316;k&#257;ju. Bet tad sa&#326;&#275;ma t&#257;du sp&#275;rienu, ka ats&#275;d&#257;s tie&#353;i lietus pe&#316;&#311;&#275;.

- J&#257;, j&#257;, t&#257; jau ir, - ierun&#257;j&#257;s k&#257;ds zemnieks, kas st&#257;v&#275;ja un nol&#363;koj&#257;s &#353;aj&#257; jezg&#257;. - Ticiet man, &#353;ito zirgu nevar&#275;s apkalt, jo m&#257;j&#257;s to jau izm&#275;&#291;in&#257;ju&#353;ies vismaz savas divdesmit reizes.

Tad zirgu tirgot&#257;js saprata, ka ir piekr&#257;pts, un saskait&#257;s v&#275;l vair&#257;k.

- Lai &#353;o pag&#257;na zirgu &#326;em, kas grib, - vi&#326;&#353; kliedza, - es to negribu vairs redz&#275;t!

Un kur&#353; pan&#257;c&#257;s uz priek&#353;u? Em&#299;ls.

- Es vi&#326;u varu pa&#326;emt, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. Zirgu tirgot&#257;js iesm&#275;j&#257;s.

- Ak tu, mazais pinti&#311;i!

Vi&#326;&#353; nemaz nebija nopietni dom&#257;jis atdot zirgu, bet, t&#257; k&#257; daudzie zemnieki, kas st&#257;v&#275;ja apk&#257;rt, to bija dzird&#275;ju&#353;i, vi&#326;&#353; m&#275;&#291;in&#257;ja izk&#316;&#363;t no &#311;ezas ar vilt&#299;bu, t&#257;p&#275;c sac&#299;ja:

- Labi, zirgu tu dab&#363;si, ja notur&#275;si to, kam&#275;r m&#275;s apkalsim!

Visi apk&#257;rtst&#257;vo&#353;ie sm&#275;j&#257;s, jo vi&#326;i pa&#353;i jau bija m&#275;&#291;in&#257;ju&#353;i un zin&#257;ja, ka &#353;o zirgu neviens nesp&#275;j notur&#275;t.

Bet nedom&#257;, ka Em&#299;ls bija mu&#316;&#311;is. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja vair&#257;k par zirgiem nek&#257; jebkur&#353; cits vis&#257; Lenneberg&#257; un Smoland&#275;, un, kad nu &#353;is br&#363;nais zirdzi&#326;&#353; tik neganti sp&#257;rd&#299;j&#257;s, m&#299;d&#299;j&#257;s un zviedza, Em&#299;ls dom&#257;ja:

Vi&#326;&#353; izturas tie&#353;i t&#257;, k&#257; to dara L&#299;na m&#257;j&#257;s, kad Alfr&#275;ds to kutina.

T&#257; tas bija, un Em&#299;ls vien&#299;gais to bija sapratis.

&#352;im zirgam &#316;oti kut&#275;ja. T&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; raust&#299;j&#257;s, sp&#257;rd&#299;j&#257;s un me&#382;on&#299;gi zviedza, tikl&#299;dz k&#257;ds piesk&#257;r&#257;s vi&#326;a paka&#316;k&#257;jai, glu&#382;i k&#257; L&#299;na turpat vai no smiekliem nobeigdam&#257;s. J&#257;, tu ta&#269;u pats zini, k&#257; ir, ja kutina.

Bet Em&#299;ls pieg&#257;ja pie zirga un sa&#326;&#275;ma vi&#326;a galvu sav&#257;s sp&#275;c&#299;gaj&#257;s plaukst&#257;s.

- Paklau, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Esmu nodom&#257;jis tevi apkalt un apsolu, ka it nemaz nekutin&#257;&#353;u.

Uzmini, ko Em&#299;ls dar&#299;ja p&#275;c tam? Vi&#326;&#353; mazliet pagroz&#299;j&#257;s apk&#257;rt un, non&#257;cis zirgam aiz muguras, a&#353;i satv&#275;ra vi&#326;a paka&#316;k&#257;ju un pac&#275;la to aug&#353;up. Zirgs tikai pagrieza galvu un laipni paraudz&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu, it ka grib&#275;dams redz&#275;t, kas vi&#326;am pr&#257;t&#257;. Jo redzi - zirga nagi ir tikpat nej&#363;t&#299;gi k&#257; tav&#275;jie, t&#257;p&#275;c tu ar&#299; saprat&#299;si, ka t&#257; vieta vi&#326;am nemaz nekut.

- L&#363;dzu, n&#257;ciet tagad ar pakaviem. Es tur&#275;&#353;u zirga k&#257;ju, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

P&#275;c &#353;iem v&#257;rdiem p&#363;l&#299;t&#299; atskan&#275;ja balsu murdo&#326;a, un t&#257; nerim&#257;s, kam&#275;r Em&#299;ls pal&#299;dz&#275;ja kalvim apkalt visas &#269;etras zirga k&#257;jas.

Bet, kad tas bija padar&#299;ts, zirgu tirgot&#257;js piep&#363;t&#257;s. Vi&#326;&#353; ta&#269;u atcer&#275;j&#257;s savu sol&#299;jumu, bet negrib&#275;ja to pild&#299;t. Vi&#326;&#353; iz&#326;&#275;ma no maka piecas kronas un gras&#299;j&#257;s t&#257;s dot Em&#299;lam.

- Ar t&#257;m ta&#269;u tev pietiks, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Bet tad zemnieki, kas st&#257;v&#275;ja apk&#257;rt, saskait&#257;s, jo vi&#326;i visi bija god&#299;gi &#316;audis un tur&#275;ja doto v&#257;rdu.

- Kaunies! Puis&#275;nam zirgs j&#257;dab&#363;! - vi&#326;i teica.

Pie t&#257; ar&#299; palika. Zirgu tirgot&#257;js bija bag&#257;ts, tas visiem bija zin&#257;ms, un v&#257;rds vi&#326;am j&#257;tur.

- Nu labi, tr&#299;ssimt kronas jau nav nez k&#257;da bag&#257;t&#299;ba. &#325;em &#353;o zirgu un paz&#363;di! - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Vari iedom&#257;ties, cik priec&#299;gs k&#316;uva Em&#299;ls. Vi&#326;&#353; uzl&#275;ca savam tikko apkaltajam zirgam mugur&#257; un k&#257; varens &#291;ener&#257;lis izj&#257;ja pa v&#257;rtiem &#257;r&#257;. Visi zemnieki kliedza ur&#257;!, un kalvis sac&#299;ja:

- &#352;it&#257;das lietas notiek tikai Vimmerbijas tirg&#363;!

Bet Em&#299;ls priec&#299;gs un lepns j&#257;ja cauri visai tirgus burzmai, un lik&#257;s - ap vi&#326;a galvu staro gaisma. Lielaj&#257; iel&#257; pa&#353;&#257; biez&#257;kaj&#257; j&#363;kl&#299; vi&#326;am pret&#299; n&#257;ca Alfr&#275;ds. Vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s, acis iepletis.

- Velns un devi&#326;i p&#275;rkoni! - vi&#326;&#353; izsauc&#257;s. - Kas tad tas par zirgu?

- Mans, - Em&#299;ls atbild&#275;ja. - Vi&#326;u sauc par L&#363;kasu, un vari man tic&#275;t, vi&#326;am t&#257;pat kut k&#257; L&#299;nai.

Bet tur jau bija kl&#257;t ar&#299; L&#299;na un raust&#299;ja Alfr&#275;da sv&#257;rku piedurkni.

- Es dom&#257;ju, ka laiks mums doties uz m&#257;j&#257;m. Saimnieks jau j&#363;dz zirgus, - vi&#326;a sac&#299;ja.

J&#257;, nu visiem priekiem bija pien&#257;ku&#353;as beigas, kathultie&#353;iem bija j&#257;brauc uz m&#257;j&#257;m, uz Lennebergu. Bet vienu gan Em&#299;ls grib&#275;ja v&#275;l izdar&#299;t. Vi&#326;&#353; grib&#275;ja par&#257;d&#299;t Gotfr&#299;dam savu jauno zirgu.

- Saki t&#275;vam, ka es b&#363;&#353;u kl&#257;t p&#275;c piec&#257;m min&#363;t&#275;m, - to teicis, vi&#326;&#353; aizj&#257;ja uz pils&#275;tas galvas m&#257;jas pusi, ka bru&#291;a akme&#326;i vien nodimd&#275;ja.

Oktobra kr&#275;sla kl&#257;ja pils&#275;tas galvas m&#257;ju un d&#257;rzu, bet visi logi bija gai&#353;i, un iek&#353;&#257; skan&#275;ja &#269;alas un smiekli. Pils&#275;tas galvas dz&#299;res sita augstu vilni.

Bet Gotfr&#299;ds staig&#257;ja pa d&#257;rzu. Dz&#299;res vi&#326;am nepatika, Vi&#326;&#353; atkal bija uzk&#257;pis uz sav&#257;m &#311;ekat&#257;m. Ieraudz&#299;jis Em&#299;lu zirga mugur&#257;, vi&#326;&#353; ieg&#257;z&#257;s ceri&#326;u kr&#363;m&#257;.

- Kam tas zirgs pieder? - vi&#326;&#353; vaic&#257;ja, tikko izdab&#363;jis degunu no kr&#363;ma &#257;r&#257;.

- Man. Vi&#326;&#353; ir mans. - Em&#299;ls atteica.

Gotfr&#299;ds s&#257;kum&#257; negrib&#275;ja vi&#326;am tic&#275;t, bet, kad saprata, ka tas ir tiesa, briesm&#299;gi sadusmoj&#257;s. Cik rei&#382;u vi&#326;&#353; nebija plijies t&#275;vam virs&#363;, plijies no r&#299;ta l&#299;dz vakaram, un ko t&#275;vs ikreiz vi&#326;am atbild&#275;ja:

- Tu v&#275;l esi par mazu. Vis&#257; pasaul&#275; nav tik maza z&#275;na, kam b&#363;tu pa&#353;am savs zirgs!

K&#257;di salti un nejauki meli! Te nu ir atj&#257;jis Em&#299;ls, un pils&#275;tas galva pats to var&#275;s redz&#275;t, ja vien vi&#326;am pier&#275; ir acis un vi&#326;&#353; grib&#275;s izn&#257;kt &#257;r&#257; paskat&#299;ties! Bet vi&#326;&#353; jau s&#275;&#382; tur iek&#353;&#257; un dz&#299;ro, Gotfr&#299;ds skaidroja Em&#299;lam, vi&#326;&#353; s&#275;&#382; starp stulbe&#326;iem, kas tikai dzer un t&#275;rg&#257;, un teic nebeidzamas runas.

- Es vi&#326;u nevaru dab&#363;t &#257;r&#257;, - Gotfr&#299;ds dr&#363;mi noteica, un vi&#326;a ac&#299;s saries&#257;s asaras.

Em&#299;lam k&#316;uva Gotfr&#299;da &#382;&#275;l, ta&#269;u vi&#326;&#353; nekad neapjuka. Ja pils&#275;tas galva nevar izn&#257;kt &#257;r&#257; pie zirga, tad zirgs var ieiet pie vi&#326;a, tas nemaz nav tik gr&#363;ti. Atlika tikai uzj&#257;t aug&#353;&#257; pa k&#257;pn&#275;m, iej&#257;t pa durv&#299;m iek&#353;&#257; un cauri priek&#353;namam nok&#316;&#363;t pa&#353;&#257; &#275;damistab&#257;. Gotfr&#299;dam tikai j&#257;atver durvis.

Ja tev gad&#299;jies b&#363;t dz&#299;r&#275;s, kur p&#275;k&#353;&#326;i ien&#257;k zirgs, tad tu zin&#257;si, ka visi cilv&#275;ki ieple&#353; acis un gandr&#299;z vai salecas, itin k&#257; vi&#326;i nekad neb&#363;tu redz&#275;ju&#353;i zirgu. T&#257; tas notika ar&#299; pils&#275;tas galvas dz&#299;r&#275;s. Sevi&#353;&#311;i ar pils&#275;tas galvu. Vi&#326;&#353; sal&#275;c&#257;s, un vi&#326;am balsen&#275; iespr&#363;da tortes kumosi&#326;&#353;, t&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; nevar&#275;ja izteikt ne v&#257;rda sev par attaisnojumu, kad Gotfr&#299;ds sauca:

- Nu, ko tu tagad teiksi? Tu ta&#269;u redzi z&#275;nu, kam pieder zirgs!

Kad istab&#257; bija ien&#257;cis zirgs, visi viesi paties&#299;b&#257; jut&#257;s gau&#382;i l&#299;ksmi, un tas ir glu&#382;i dabiski, jo zirgi ir jauki dz&#299;vnieki. Visi grib&#275;ja papli&#311;&#275;t L&#363;kasu. Em&#299;ls s&#275;d&#275;ja zirga mugur&#257;, apmierin&#257;ti smaid&#299;dams. Lai jau &#353;ie paglauda vi&#326;a zirgu.

Bet tad piec&#275;l&#257;s k&#257;ds majors, kas grib&#275;ja par&#257;d&#299;t, cik labi paz&#299;st zirgus. Vi&#326;&#353; t&#299;koja paknaib&#299;t L&#363;kasa paka&#316;k&#257;ju - ak vai, ak vai, ak vai, vi&#326;&#353; ta&#269;u nezin&#257;ja, cik &#316;oti L&#363;kasam kut!

Pils&#275;tas galvam bija laim&#275;jies no balsenes izdab&#363;t &#257;r&#257; tortes kumosi&#326;u, un vi&#326;&#353; gras&#299;j&#257;s teikt Gotfr&#299;dam da&#382;us v&#257;rdus, ta&#269;u tie&#353;i taj&#257; br&#299;d&#299; majors bija satv&#275;ris L&#363;kasa paka&#316;k&#257;ju. N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; gais&#257; pav&#299;d&#275;ja p&#257;ris pakavu, tie atsit&#257;s pret nelielu galdi&#326;u, kas st&#257;v&#275;ja tuvum&#257;, un p&#257;ri visai istabai p&#257;rlidoja kr&#275;juma torte, kura bija atradusies uz galdi&#326;a, un plunk&#353;&#311;&#275;dama uzkrita uz pils&#275;tas galvas sejas.

- Blurk&#353;! - pils&#275;tas galva noteica.

K&#257; par br&#299;numu, visi viesi ska&#316;i sm&#275;j&#257;s - ko lai citu vi&#326;i b&#363;tu dar&#299;ju&#353;i. Tikai pils&#275;tas galvas sieva nedr&#299;kst&#275;ja smieties. Ar tortes nazi rok&#257; vi&#326;a izbijusies pieskr&#275;ja pie v&#299;ra. Bija nepiecie&#353;ams t&#363;da&#316; r&#299;koties, lai vi&#326;as nabaga v&#299;ram b&#363;tu vismaz k&#257;da spraudzi&#326;a, pa kuru skat&#299;ties. Cit&#257;di vi&#326;&#353; ta&#269;u neredz&#275;s, kas notiek vi&#326;a dzim&#353;anas dien&#257;.

Em&#299;ls, p&#275;k&#353;&#326;i atcer&#275;jies, ka vi&#326;am j&#257;tiek Lenneberg&#257;, &#382;igli izj&#257;ja pa durv&#299;m &#257;r&#257;. Gotfr&#299;ds izrik&#353;oja vi&#326;am paka&#316;, jo ar kr&#275;jum&#257; notriepto t&#275;vu vi&#326;&#353; ta&#269;u nevar&#275;ja run&#257;t, turkl&#257;t Gotfr&#299;ds nesp&#275;ja &#353;&#311;irties no L&#363;kasa.

&#256;r&#257; pie v&#257;rti&#326;iem vi&#326;u gaid&#299;ja Em&#299;ls, lai pateiktu ardievas.

- Tu gan esi laim&#299;gs, - Gotfr&#299;ds sac&#299;ja, p&#275;d&#275;jo reizi paglaud&#299;dams L&#363;kasu.

- J&#257;, t&#257;ds es nudien esmu, - Em&#299;ls atbild&#275;ja. Gotfr&#299;ds nop&#363;t&#257;s.

- Zini - ugu&#326;o&#353;ana mums tom&#275;r b&#363;s! - vi&#326;&#353; teica, it k&#257; pats sevi mierin&#257;dams.

Vi&#326;&#353; par&#257;d&#299;ja Em&#299;lam visas ugu&#326;o&#353;anas ier&#299;ces, kas bija noliktas uz galda ceri&#326;u kr&#363;m&#257;j&#257;, un Em&#299;ls iedeg&#257;s zi&#326;k&#257;r&#275;. Vi&#326;am, protama lieta, bija j&#257;steidzas, bet vis&#257; sav&#257; no&#382;&#275;lojam&#257; m&#363;&#382;&#257; vi&#326;&#353; ne reizes nebija redz&#275;jis ugu&#326;o&#353;anu.

- Vienu es labpr&#257;t aizdedzin&#257;tu, lai redz&#275;tu, vai taj&#257; ir spars, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

Gotfr&#299;ds daudz nepr&#257;toja. Vi&#326;&#353; iz&#326;&#275;ma no kaudzes k&#257;du priek&#353;metu.

- Nu, tad &#326;em ar &#353;o mazo blusi&#326;u, - vi&#326;&#353; teica. Em&#299;ls piekrizdams pam&#257;ja ar galvu un nok&#257;pa no zirga.

- J&#257;, tikai &#353;o vienu mazo blusi&#326;u. Iedod man ar&#299; s&#275;rkoci&#326;u!

To vi&#326;&#353; dab&#363;ja. Un - puff, puff - maz&#257; spo&#382;&#257; blusi&#326;a uz&#353;&#257;v&#257;s gais&#257;. Taj&#257; tie&#353;&#257;m bija spars. T&#257; &#353;aud&#299;j&#257;s &#353;urpu turpu un beidzot nokrita uz galda citiem ugu&#326;o&#353;anas daiktiem virs&#363;. Man liekas - t&#257; nev&#275;l&#275;j&#257;s b&#363;t viena. Ne Em&#299;ls, ne ar&#299; Gotfr&#299;ds to neman&#299;ja, jo piepe&#353;i vi&#326;iem aiz muguras atskan&#275;ja ska&#316;i kliedzieni. Uz lieven&#275;m bija izskr&#275;jis pils&#275;tas galva un grib&#275;ja ar vi&#326;iem run&#257;t. Kr&#275;jums no vi&#326;a sejas bija not&#299;r&#299;ts, tikai &#363;sas balti zaigoja oktobra tums&#257;.

Bet pa Vimmerbijas iel&#257;m klai&#326;&#257;ja Vimmerbijas iedz&#299;vot&#257;ji smiedamies, &#269;alodami, klaig&#257;dami, nezin&#257;dami, kas vi&#326;us sagaida - vai kaut kas l&#299;ksms vai briesm&#299;gs.

Un tad notika tas. Notika tas briesm&#299;gais, ko vi&#326;i katrs dzi&#316;i sev&#299; ar baism&#257;m bija gaid&#299;ju&#353;i. P&#275;k&#353;&#326;i virs pils&#275;tas galvas d&#257;rza uzliesmoja debesis. Izplat&#299;jumu ap&#326;&#275;ma liesmain&#257;s, &#353;&#326;&#257;co&#353;as &#269;&#363;skas un mirdzo&#353;as, &#353;&#326;&#257;co&#353;as uguns m&#275;les, visur &#353;&#326;&#257;ca, sprakst&#275;ja, knakst&#275;ja un tik &#353;ausm&#299;gi d&#257;rd&#275;ja, ka nabaga Vimmerbijas iedz&#299;vot&#257;ji aiz bail&#275;m nob&#257;l&#275;ja.

- Kom&#275;ta! Pal&#299;dziet, m&#275;s mirstam! - vi&#326;i kliedza. Un tad atskan&#275;ja kliedzieni un raudas, k&#257;das &#353;aj&#257; pils&#275;t&#257; nekad nebija dzird&#275;tas. Visiem lik&#257;s, ka pien&#257;kusi vi&#326;u p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a. Nemaz nav j&#257;br&#299;n&#257;s, ka cilv&#275;ki pa&#291;&#299;bu&#353;i sakrita kaudz&#275;. Vien&#299;gi Petrela kundze mier&#299;ga s&#275;d&#275;ja sav&#257; stikla verand&#257; un raudz&#299;j&#257;s uz ugun&#299;gaj&#257;m liesm&#257;m debes&#299;s.

- Kom&#275;tai es vairs neticu, tas viss ir nieki un bl&#275;&#326;as. Bet es varu der&#275;t, ka savu roku atkal pielicis Em&#299;ls.

Un Petrela kundzei bija taisn&#299;ba. Protams, vain&#299;gs bija Em&#299;ls un vi&#326;a maz&#257; blusi&#326;a, kas iedvesa t&#257;du sparu vis&#257;m dzim&#353;anas dienas ugu&#326;o&#353;anas ier&#299;c&#275;m, ka t&#257;s uzreiz uzspr&#257;ga gais&#257;.

Un, par laimi, pils&#275;tas galva laik&#257; bija izn&#257;cis &#257;r&#257;, cit&#257;di vi&#326;&#353; nek&#257; neb&#363;tu dab&#363;jis redz&#275;t no &#353;&#299;s lielisk&#257;s ugu&#326;o&#353;anas. T&#257; nu vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja, un ap vi&#326;u viss sprakst&#275;ja un knak&#353;&#311;&#275;ja; labi, ka vi&#326;&#353; laik&#257; atl&#275;ca s&#257;&#326;us, cit&#257;di vi&#326;u b&#363;tu ap&#326;&#275;mu&#353;as liesmu m&#275;les. Em&#299;lam un Gotfr&#299;dam lik&#257;s - vi&#326;&#353; ir apmierin&#257;ts, jo pie katra spr&#257;dziena jubil&#257;rs l&#299;ksmi ier&#275;c&#257;s. Tikai kad viena ra&#311;ete &#353;&#326;&#257;kdama uzkrita uz vi&#326;a biks&#275;m, pils&#275;tas galva saskait&#257;s, jo k&#257;p&#275;c gan vi&#326;&#353; tik briesm&#299;gi b&#363;tu aurojis un &#353;&#257;vies uz &#363;dens mucu, kas bija nolikta m&#257;jas st&#363;r&#299;, un pikti iegr&#363;dis taj&#257; k&#257;ju? T&#257; nu gan nevajadz&#275;tu iztur&#275;ties pret ra&#311;et&#275;m, jo tad t&#257;s nodziest, to ta&#269;u vi&#326;am vajadz&#275;ja saprast.

- Es nu esmu ugu&#326;o&#353;anu redz&#275;jis, - sac&#299;ja Em&#299;ls, nosl&#275;pies aiz pils&#275;tas galvas malkas &#353;&#311;&#363;n&#299;&#353;a; turpat vi&#326;am blak&#257;m gul&#275;ja ar&#299; Gotfr&#299;ds.

P&#275;c tam vi&#326;i abi klus&#275;ja un gaid&#299;ja. Ne jau ko sevi&#353;&#311;u, tikai lai pils&#275;tas galva beigtu ri&#326;&#311;ot pa d&#257;rzu k&#257; liela, nikna lapsene.

Bet, kad p&#275;c k&#257;da laici&#326;a kathultie&#353;i brauca m&#257;jup, visas liesmas un ugunis sen jau bija nodzisu&#353;&#257;s. Virs prie&#382;u galotn&#275;m mirdz&#275;ja tikai zvaigznes. Tum&#353;s bija me&#382;s, un tum&#353;s bija ce&#316;&#353;, bet Em&#299;ls bija priec&#299;gs un, j&#257;dams uz sava zirga, tums&#257; dzied&#257;ja:

		Hei, hopl&#257;, t&#275;ti&#326;,
		Nu man ir zirdzi&#326;&#353;!
		Kas tam par k&#257;j&#257;m,
		Cik varens l&#275;ciens ...

Braucot m&#257;j&#257;s, t&#275;vs tur&#275;ja gro&#382;us un jut&#257;s &#316;oti apmierin&#257;ts ar Em&#299;lu. Z&#275;ns gan ar saviem nedarbiem un trakul&#299;b&#257;m bija l&#299;dz n&#257;vei nobaid&#299;jis Petrela kundzi un visu Vimmerbiju, bet vai tad vi&#326;&#353; nebija glu&#382;i par velti sag&#257;d&#257;jis zirgu? Tas atsv&#275;ra visu citu. T&#257;da z&#275;na nebija vis&#257; Lenneberg&#257;, un &#353;oreiz par galdnieka skab&#363;zi runas nevar&#275;s b&#363;t, Em&#299;la t&#275;vs nodom&#257;ja.

Starp citu, &#353;oreiz vi&#326;&#353; bija p&#257;rgalv&#299;g&#257; om&#257; - varb&#363;t t&#257;p&#275;c, ka &#299;si pirms aizbrauk&#353;anas bija saticis senu pazi&#326;u, kas vi&#326;u pacien&#257;ja ar vair&#257;k&#257;m lab&#257;m Vimmerbijas alus pudel&#275;m. Em&#299;la t&#275;vs parasti gan nem&#275;dza dzert, n&#275;, t&#257;ds vi&#326;&#353; nebija, bet, ja vi&#326;u l&#363;dza iedzert, turkl&#257;t piln&#299;gi par velti, ko citu lai vi&#326;&#353; dar&#299;tu? Em&#299;la t&#275;vs, &#382;irgti pl&#299;k&#353;&#311;in&#257;dams ar p&#257;tagu, sac&#299;ja:

- Te brauc Kathultas s&#275;tas m&#299;&#316;otais t&#275;vs ... iev&#275; ... ro ... jams v&#299;rs!

- Haha, j&#257;nudien! - piebilda Em&#299;la m&#257;te. - Labi gan, ka tirgus nav katru dienu. Ak tu pasaul&#299;t, cik jauki b&#363;s p&#257;rbraukt m&#257;j&#257;s!

Vi&#326;as kl&#275;p&#299; gul&#275;ja maz&#257; &#298;da, cie&#353;i sa&#382;&#326;augusi roci&#326;&#257; tirgus d&#257;vanu. Tas bija mazs, skaist&#257;m roz&#299;t&#275;m izrot&#257;ts porcel&#257;na grozi&#326;&#353;.

Par piemi&#326;u no Vimmerbijas - uz t&#257; bija rakst&#299;ts.

Uz paka&#316;&#275;j&#257; s&#275;dek&#316;a gul&#275;ja L&#299;na, atspiedusies pret Alfr&#275;da roku. Alfr&#275;da roka ar&#299; gul&#275;ja, jo L&#299;na nemaz nebija tik viegla, ta&#269;u pats Alfr&#275;ds bija nomod&#257;. Vi&#326;&#353; - tikpat mo&#382;s un tikpat lielisk&#257; om&#257; k&#257; vi&#326;a saimnieks - teica Em&#299;lam, kas j&#257;ja vi&#326;am blak&#257;m:

- R&#299;t m&#275;s visu dienu ved&#299;sim m&#275;slus - tas tik b&#363;s jauki!

- R&#299;t es j&#257;&#353;u ar savu zirgu. Visu cauru dienu. Tas tik b&#363;s jauki! - Em&#299;ls piebilda.

Tad paj&#363;gs iegriez&#257;s p&#275;d&#275;j&#257; ce&#316;a l&#299;kum&#257;, un vi&#326;i var&#275;ja saredz&#275;t Kathultas apgaismotos logus. M&#257;j&#257;s vi&#326;us gaid&#299;ja Kr&#275;sas-Maja ar vakari&#326;&#257;m.


Tu varb&#363;t dom&#257;si, ka Em&#299;ls savus nedarbus beidzis, t&#257;p&#275;c ka vi&#326;am ir zirgs, - ak n&#275;! Divas dienas Em&#299;ls j&#257;del&#275;ja ar zirgu, bet jau tre&#353;aj&#257; dien&#257;, proti, tre&#353;aj&#257; novembr&#299;, vi&#326;am padom&#257; bija jauni ni&#311;i. Uzmini, ko vi&#326;&#353; izdar&#299;ja ... hahaha, dom&#257;jot par to, man j&#257;smejas! Gad&#299;j&#257;s, ka tie&#353;i taj&#257; dien&#257; Em&#299;ls ... n&#275;, pagaidiet! Pagaidiet! Esmu sol&#299;jusi Em&#299;la m&#257;tei nekad nevienam nest&#257;st&#299;t to, ko vi&#326;&#353; izdar&#299;ja tre&#353;aj&#257; novembr&#299;, jo tie&#353;i p&#275;c &#353;&#257;s delver&#299;bas Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji sav&#257;ca naudu atceries, - es jau iepriek&#353; to min&#275;ju - un grib&#275;ja aizs&#363;t&#299;t Em&#299;lu uz Ameriku. Em&#299;la m&#257;te par &#353;o nedarbu negrib&#275;ja dom&#257;t, vi&#326;a to pat nepierakst&#299;ja zilaj&#257; burtn&#299;c&#257; - un k&#257;p&#275;c lai es to st&#257;st&#299;tu? Toties tu dzird&#275;si, ko Em&#299;ls izstr&#257;d&#257;ja t&#257; gada otrajos ziemsv&#275;tkos.







Pirmdien, 26. decembr&#299;, kad Em&#299;ls sar&#299;koja lielas dz&#299;res Kathult&#257; un no&#311;&#275;ra vilku bedr&#275; Komandanti


Iekams pien&#257;k ziemsv&#275;tki, j&#257;p&#257;rlai&#382; vispirms saltais un lietainais rudens, un tas nekur nav visai t&#299;kams. Ar&#299; Kathult&#257; tas nebija jauks. Alfr&#275;ds lietus g&#257;zm&#257;s staig&#257;ja paka&#316; v&#275;r&#353;iem un ara akme&#326;ain&#257;s t&#299;rumu str&#275;meles, un pa uzartaj&#257;m vag&#257;m vi&#326;am sekoja Em&#299;ls. Vi&#326;&#353; pal&#299;dz&#275;ja Alfr&#275;dam, ar saucieniem uzmundrin&#257;dams v&#275;r&#353;us, kas bija neiedom&#257;jami laiski un, &#353;&#311;iet, nemaz nesaprata, k&#257;da noz&#299;me ir ar&#353;anai. Bet taj&#257;s dien&#257;s &#257;tri iest&#257;j&#257;s tumsa, Alfr&#275;ds izj&#363;dza v&#275;r&#353;us, un vi&#326;i klumz&#257;ja uz m&#257;j&#257;m - Alfr&#275;ds, Em&#299;ls un v&#275;r&#353;i. P&#275;c tam Alfr&#275;ds un Em&#299;ls ieg&#257;ja virtuv&#275; dub&#316;ainos z&#257;bakos un briesm&#299;gi nokaitin&#257;ja L&#299;nu, kas bai&#316;oj&#257;s par savu nule izberzto gr&#299;du.

- Vi&#326;a ir tik s&#299;kumaina. V&#299;ram, kas vi&#326;u apprec&#275;s, neb&#363;s ne br&#299;ti&#326;a miera, - Alfr&#275;ds s&#363;roj&#257;s.

- J&#257;, tiesa kas tiesa, - Em&#299;ls vi&#326;am piekrita. Alfr&#275;ds apklusa un pr&#257;toja t&#257;l&#257;k.

- J&#257;, tu saki - tiesa kas tiesa. Es neuzdr&#299;kstos to dar&#299;t. Neuzdr&#299;kstos to vi&#326;ai ar&#299;dzan pateikt, - vi&#326;&#353; beidzot sac&#299;ja.

- Vai gribi - es vi&#326;ai pateik&#353;u? - vaic&#257;ja drosm&#299;gais un uz&#326;&#275;m&#299;gais Em&#299;ls, bet Alfr&#275;ds to nev&#275;l&#275;j&#257;s.

- Tas j&#257;pasaka smalki, lai vi&#326;u neapvainotu, - puisis piebilda.

Alfr&#275;ds ilgi staig&#257;ja, pr&#257;todams, k&#257; lai smalk&#257;k pasaka L&#299;nai, ka negrib vi&#326;u prec&#275;t, ta&#269;u nek&#257; pr&#257;t&#299;ga nesp&#275;ja izdom&#257;t.

Rudens tumsa smagi sl&#299;ga p&#257;r Kathultu. Jau pulksten trijos p&#275;cpusdien&#257; virtuv&#275; bija j&#257;aizdedzina petrolejas lampa, un vi&#326;i visi tur kvern&#275;ja, katrs dar&#299;dams savu dar&#257;mo. Em&#299;la m&#257;tei bija rati&#326;&#353;, un vi&#326;a v&#275;rpa smalku, baltu vilnu, no kuras Em&#299;lam un &#298;dai ad&#299;s ze&#311;es. L&#299;na k&#257;rsa vilnu, un, ja atn&#257;ca Kr&#275;sas-Maja, ar&#299; vi&#326;a dar&#299;ja to pa&#353;u. Em&#299;la t&#275;vs laboja kurpes, t&#257; ietaup&#299;dams brangu naudu, kas cit&#257;di b&#363;tu j&#257;maks&#257; pils&#275;tas kurpniekam. Alfr&#275;ds ar&#299; nebija sli&#326;&#311;is, vi&#326;&#353; l&#257;p&#299;ja savas ze&#311;es. T&#257;m alla&#382; bija lieli caurumi gan pirkstgalos, gan pap&#275;d&#299;, un Alfr&#275;ds tos &#382;igli vien sadiedza. L&#299;na m&#299;&#316;u pr&#257;tu b&#363;tu Alfr&#275;dam pal&#299;dz&#275;jusi, bet vi&#326;&#353; to noraid&#299;ja.

- N&#275;, n&#275;, redzi, tad vi&#326;a mani sag&#363;st&#299;tu. Lai cik smalki es izrun&#257;tos, tas neko nel&#299;dz&#275;tu, - vi&#326;&#353; paskaidroja Em&#299;lam.

Em&#299;ls un &#298;da liel&#257;koties s&#275;d&#275;ja zem galda un rota&#316;&#257;j&#257;s ar ka&#311;i. K&#257;dreiz Em&#299;ls m&#275;&#291;in&#257;ja iest&#257;st&#299;t &#298;dai, ka ka&#311;is paties&#299;b&#257; ir vilks, un, kad &#298;da tam negrib&#275;ja tic&#275;t, vi&#326;&#353; izgr&#363;da t&#257;du vilka kaucienu, ka virtuv&#275; visi sal&#275;c&#257;s. Em&#299;la m&#257;te grib&#275;ja noskaidrot, ko t&#257;ds kauciens noz&#299;m&#275;, un Em&#299;ls sac&#299;ja:

- Nu j&#257;, zem galda ta&#269;u ir vilks.

Kr&#275;sas-Maja t&#363;da&#316; &#326;&#275;m&#257;s st&#257;st&#299;t par vilkiem, un Em&#299;ls un &#298;da l&#299;ksmi izl&#299;da no pagaldes klaus&#299;ties. Tagad tu dzird&#275;si &#353;ausmu st&#257;stu, jo Kr&#275;sas-Maja st&#257;st&#299;ja tikai &#353;au&#353;al&#299;gus st&#257;stus. Tie bija vai nu par slepkav&#257;m un zag&#316;iem, par spokiem un ve&#316;iem, vai ar&#299; par baism&#299;g&#257;m galvas nocir&#353;an&#257;m, briesm&#299;giem ugunsgr&#275;kiem, &#353;au&#353;al&#299;g&#257;m nelaim&#275;m, n&#257;v&#299;g&#257;m slim&#299;b&#257;m un b&#299;stamiem zv&#275;riem, k&#257;, piem&#275;ram, par vilkiem.

- Kad es biju maza, tad te Smoland&#275; v&#275;l bija daudz vilku, - vi&#326;a uz&#326;&#275;ma valodu.

- Bet tad n&#257;ca K&#257;rlis Divpadsmitais un tos visus no&#353;&#257;va, vai ne? - L&#299;na turpin&#257;ja.

Kr&#275;sas-Maja p&#257;rskait&#257;s; protams, vi&#326;a bija veca, ta&#269;u ne tik aplam veca, k&#257; dom&#257;ja L&#299;na.

- Cik tev t&#257; pr&#257;ti&#326;a ir, t&#257; tu run&#257;, - Kr&#275;sas-Maja atbild&#275;ja un negrib&#275;ja vairs st&#257;st&#299;t t&#257;l&#257;k. Bet Em&#299;ls tik ilgi ap vi&#326;u luncin&#257;j&#257;s, l&#299;dz beidzot vi&#326;a ats&#257;ka tie&#353;&#257;m baismu nost&#257;stu par vilkiem un vilku bedr&#275;m, kuros vilkus &#311;&#275;ra tolaik, kad vi&#326;a v&#275;l bija maza.

- Nu j&#257;, tad jau K&#257;rlim Divpadsmitajam nebija ko dar&#299;t, - L&#299;na iebilda un strauji apklusa. Bet ar to pietika, lai Kr&#275;sas-Maja no jauna saskaistos, un tas jau nebija nek&#257;ds br&#299;nums. K&#257;rlis Divpadsmitais bija dz&#299;vojis pirms simt gadiem, un tik briesm&#299;gi veca Kr&#275;sas-Maja tie&#353;&#257;m nebija.

Bet Em&#299;ls atkal s&#257;ka ap vi&#326;u luncin&#257;ties. Un tad Kr&#275;sas-Maja st&#257;st&#299;ja par vilka&#269;iem, kas bija visbaism&#299;g&#257;kie no visiem vilkiem un klai&#326;oja apk&#257;rt tikai nakt&#299;s, kad sp&#299;d&#275;ja m&#275;ness. Vilka&#269;i pratu&#353;i run&#257;t, Kr&#275;sas-Maja st&#257;st&#299;ja, jo vi&#326;i esot nevis parastie vilki, bet kaut kas vid&#275;js starp cilv&#275;ku un vilku. Ja &#353;&#257;du vilkaci sastapu&#353;i m&#275;nesn&#299;c&#257;, tad m&#257;j&#257;m var&#275;ju&#353;i teikt ardievas, jo me&#382;on&#299;g&#257;ku zv&#275;ru vairs neesot bijis. Un t&#257;p&#275;c nakt&#299;s, kad sp&#299;d&#275;jis m&#275;ness, cilv&#275;kiem bijis j&#257;paliek m&#257;j&#257;s, Kr&#275;sas-Maja sac&#299;ja un pameta skatienu uz L&#299;nu.

- Lai gan K&#257;rlis Divpadsmitais ... - L&#299;na ierun&#257;j&#257;s.

Tad Kr&#275;sas-Maja nolika k&#257;rstuves un teica, ka laiks doties uz m&#257;j&#257;m, jo vi&#326;a esot tik veca un nogurusi.

Bet vakar&#257;, kad Em&#299;ls un &#298;da gul&#275;ja sav&#257;s gulti&#326;&#257;s, vi&#326;i no jauna uz&#326;&#275;ma valodas par vilkiem.

- Labi gan, ka vilku vairs nav, - &#298;da bilda.

- Vilku nav ... K&#257; tu to vari zin&#257;t, ja nav nevienas vilku bedres, kur tos no&#311;ert, - Em&#299;ls attrauca.

Vi&#326;&#353; ilgi palika nomod&#257; un p&#257;rdom&#257;ja, un, jo vair&#257;k dom&#257;ja, jo dro&#353;&#257;ks jut&#257;s - ja tikai b&#363;tu k&#257;da vilku bedre, vi&#326;&#353; noteikti no&#311;ertu ar&#299; vilku. Un, k&#257; jau nadz&#299;gs z&#275;ns, vi&#326;&#353; t&#363;da&#316; otr&#257; r&#299;t&#257; met&#257;s rakt vilku bedri starp galdnieka skab&#363;zi un pieliekamo. Tie&#353;i tur vasar&#257; auga &#316;oti daudz n&#257;tru, bet tagad t&#257;s gul&#275;ja zem&#275; nov&#299;tu&#353;as un nomeln&#275;ju&#353;as.

Lai izraktu vilku bedri, vajag aplam ilgu laiku. Bedrei j&#257;b&#363;t dzi&#316;ai, lai vilks nevar&#275;tu izr&#257;pties &#257;r&#257;, ja tas reiz taj&#257; iekritis. Alfr&#275;ds vi&#326;am l&#257;gu l&#257;giem pal&#299;dz&#275;ja rakt, tom&#275;r bedre bija gatava tikai &#299;si pirms ziemsv&#275;tkiem.

- Tam nav nek&#257;das noz&#299;mes. Vilki tik un t&#257; nen&#257;ks &#257;tr&#257;k no me&#382;a &#257;r&#257; k&#257; tikai ziem&#257;, kad b&#363;s izsalku&#353;i, - Alfr&#275;ds skaidroja.

Maz&#257; &#298;da tr&#299;s&#275;dama dom&#257;ja par vilkiem me&#382;&#257;, kas zagsies &#353;urp aukstaj&#257;s ziemas nakt&#299;s un kauks gar m&#257;jas st&#363;riem. Ta&#269;u Em&#299;ls gan netr&#299;s&#275;ja. Mirdzo&#353;&#257;m ac&#299;m vi&#326;&#353; v&#275;r&#257;s Alfr&#275;d&#257; un l&#299;ksmi dom&#257;ja par vilkiem, kas iekrit&#299;s vi&#326;a bedr&#275;.

- Es p&#257;rkl&#257;&#353;u bedri ar zariem un skuj&#257;m, lai vilks to nevar&#275;tu ieraudz&#299;t, - vi&#326;&#353; apmierin&#257;ts sac&#299;ja, un Alfr&#275;ds vi&#326;am piekrita.

- Tiesa kas tiesa. Viss j&#257;dara ar vilt&#299;bu, sac&#299;ja Dullais Joke un ar k&#257;jas pirkstiem atbr&#299;voj&#257;s no valga.

&#352;is izteiciens Lenneberg&#257; bija k&#316;uvis it k&#257; par sak&#257;mv&#257;rdu, bet Alfr&#275;dam gan to nevajadz&#275;ja sac&#299;t, jo Dullais Joke bija vi&#326;a vect&#275;vs, kas dz&#299;voja Lennebergas nabagm&#257;j&#257;, un par savu vect&#275;vu neder zoboties. Alfr&#275;ds ar to nedom&#257;ja nek&#257; &#316;auna, nudien, vi&#326;&#353; tikai izteica parasto sak&#257;mv&#257;rdu.

Tagad atlika tikai gaid&#299;t, kad atn&#257;ks ziema, un t&#257; atn&#257;ca ar&#299;. &#298;si pirms ziemsv&#275;tkiem iest&#257;j&#257;s sals un t&#257; sniga, ka prieks bija skat&#299;ties. Sniga p&#257;r visu Kathultu un visu Lennebergu, un visu Smolandi, un visa apk&#257;rtne izskat&#299;j&#257;s k&#257; liela sniega kupena. No sniega r&#275;goj&#257;s &#257;r&#257; tikai &#382;ogu maik&#353;u gali&#326;i, un p&#275;c tiem var&#275;ja no&#291;ist, kur iet ce&#316;&#353;. Neviena acs nevar&#275;s paman&#299;t, ka starp galdnieka skab&#363;zi un pieliekamo sl&#275;pjas vilku bedre. Bedri sedza sniegs, m&#299;ksts un balts k&#257; pakl&#257;js, un Em&#299;ls ik vakaru l&#363;dza dievu, lai zari un skujas virs bedres nesal&#363;stu agr&#257;k, iekams taj&#257; nav iekritis vilks.

Kathult&#257; tagad darba bija pilnas rokas, jo par ziemsv&#275;tkiem visiem r&#363;pju gana. Pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m - liel&#257; ve&#316;as mazg&#257;&#353;ana. L&#299;na un Kr&#275;sas-Maja ros&#299;j&#257;s pie Kathultas ledain&#257;s up&#299;tes, skalodamas ve&#316;u. L&#299;na raud&#257;ja un p&#363;ta dva&#353;u uz pirkstiem, kas s&#257;p&#275;ja, it k&#257; tiem b&#363;tu aizl&#363;zu&#353;i nagi. Un tad nok&#257;va siv&#275;nu, un starp vis&#257;m klimp&#257;m, ga&#316;as des&#257;m, putraimu des&#257;m, asins des&#257;m, kartupe&#316;u des&#257;m un d&#363;mu des&#257;m, kas kar&#257;j&#257;s kop&#257; ar &#353;&#311;i&#326;&#311;iem, ribi&#326;&#257;m un recek&#316;iem, p&#275;c L&#299;nas dom&#257;m, cilv&#275;kam vairs nebija vietas, kur apgriezties. Kadi&#311;u dz&#275;riens ar&#299; bija nepiecie&#353;ams. To dar&#299;ja Em&#299;la m&#257;te liel&#257; koka tover&#299;. Un kur tad cep&#353;ana, tur jau cilv&#275;kam var&#275;ja elpa aizrauties, - gan pl&#257;ce&#326;i un s&#299;rupa maize, gan smalkie rudzu rau&#353;i un safr&#257;na maize, gan parastie kvie&#353;u pl&#257;ce&#326;i un pipark&#363;kas, gan sevi&#353;&#311;i mazi, jauki kli&#326;&#291;er&#299;&#353;i un marengas, gan k&#363;ci&#326;as un sviesta cepumi, j&#257;, visu jau nemaz nevar uzskait&#299;t. Un, protams, ar&#299; sveces  t&#257;s ar&#299; bija j&#257;lej. Em&#299;la m&#257;te un L&#299;na no&#326;&#275;m&#257;s gandr&#299;z visu nakti, sveces liedamas, gan mazas, gan ar&#299; egl&#299;&#353;u sveces, jo gaid&#299;ja ta&#269;u ziemsv&#275;tkus. Alfr&#275;ds un Em&#299;ls iej&#363;dza L&#363;kasu ragav&#257;s un aizbrauca uz me&#382;u p&#275;c egl&#299;tes, bet Em&#299;la t&#275;vs, aizg&#257;jis aiz k&#363;ts, atraka da&#382;as tur nosl&#275;pt&#257;s auzu v&#257;rpas, ar ko pabarot zvirbu&#316;us.

- Tas gan ir gatavais &#257;rpr&#257;ts, ta&#269;u zvirbu&#316;iem ziemsv&#275;tkos ar&#299;dzan j&#257;pa&#275;d, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Bija j&#257;dom&#257; ar&#299; par daudziem citiem, kas ziemsv&#275;tkos j&#257;pa&#275;dina. Par vis&#257;m ubadz&#275;m nabagm&#257;j&#257;! Tu jau laikam nezini, kas ubadzes un nabagm&#257;ja ir, un vari b&#363;t par to priec&#299;gs. Nabagm&#257;ja bija agr&#257;kos laikos, un t&#257; bija baism&#299;g&#257;ka nek&#257; visi Kr&#275;sas M&#257;jas nost&#257;sti par slepkav&#257;m, spokiem un me&#382;a zv&#275;riem. Iedom&#257;jies mazu, no&#382;&#275;lojamu m&#257;jeli ar p&#257;ris istab&#257;m, kas ir p&#257;rpilnas nabaga non&#299;ku&#353;iem, izsalku&#353;iem cilv&#275;kiem, kuri tur m&#257;jo net&#299;rumos kop&#257; ar ut&#299;m, un tu saprat&#299;si, kas ir nabagi un kas ir nabagm&#257;ja. Lennebergas nabagm&#257;ja nebija slikt&#257;ka par cit&#257;m, tom&#275;r t&#257; bija baism&#299;g&#257;k&#257; vieta, kur cilv&#275;ki non&#257;ca vecumdien&#257;s, kad tiem citur vairs nebija kur palikt.

- Nabaga vect&#275;vs, - Alfr&#275;ds m&#275;dza sac&#299;t, - vi&#326;am gan nav nek&#257;da viegl&#257; dz&#299;ve. Un neb&#363;tu jau tik &#316;auni, ja tur nevald&#299;tu Komandante.

Komandante bija t&#257;, kas nabagm&#257;j&#257; visu noteica. Protams, vi&#326;a bija t&#257;da pati ubadze k&#257; citi, bet vi&#326;a bija liel&#257;ka, sp&#275;c&#299;g&#257;ka un pikt&#257;ka, t&#257;p&#275;c vi&#326;u iec&#275;la par nabagm&#257;jas pav&#275;lnieci, ta&#269;u tas neb&#363;tu noticis, ja Em&#299;ls jau b&#363;tu liels un iev&#275;l&#275;ts par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju. Bet pagaid&#257;m vi&#326;&#353; bija tikai mazs pui&#353;elis un nek&#257; nevar&#275;ja padar&#299;t Komandantei. Alfr&#275;da vect&#275;vs &#316;oti baid&#299;j&#257;s no Komandantes, t&#257;pat ar&#299; citi nabagi.

Re, vi&#326;a staig&#257; k&#257; r&#363;co&#353;s lauva aitu gan&#257;mpulk&#257;, m&#275;dza sac&#299;t Dullais Joke. Vi&#326;&#353; bija ma&#311;en&#299;t joc&#299;gs - &#353;is Joke - un run&#257;ja k&#257; no b&#299;beles, tom&#275;r vi&#326;&#353; bija labsird&#299;gs, un Alfr&#275;ds gau&#382;i m&#299;l&#275;ja savu vect&#275;vu.

Nabagm&#257;jas iem&#299;tnieki gandr&#299;z nekad nevar&#275;ja pie&#275;st pilnu v&#275;deru, un, p&#275;c Em&#299;la m&#257;tes dom&#257;m, tas bija visliel&#257;kais posts.

- Ak, &#353;ie nabadzi&#326;i, ar&#299;dzan vi&#326;iem ziemsv&#275;tkos vajadz&#275;tu gard&#257;ku kumosi&#326;u, - vi&#326;a sac&#299;ja. Un t&#257;p&#275;c da&#382;as dienas pirms ziemsv&#275;tkiem var&#275;ja redz&#275;t Em&#299;lu un &#298;du nesam grozu pa sniegoto ce&#316;u aug&#353;up uz nabagm&#257;ju. &#352;aj&#257; groz&#257; Em&#299;la m&#257;te bija iesai&#326;ojusi daudzus gardumus; tur bija pa gabali&#326;am no vis&#257;m des&#257;m, spe&#311;a &#353;&#311;&#275;l&#299;tes un &#353;&#311;i&#326;&#311;a &#353;&#311;&#275;l&#299;tes, tur bija pl&#257;ce&#326;i, pladi&#326;as, safr&#257;nriecieni un pipark&#363;kas, sveces un maza t&#257;ss k&#257;rbi&#326;a ar &#353;&#326;aucamo tabaku Dullajam Jokem.

Tikai tas, kur&#353; pats ilgi staig&#257;jis apk&#257;rt izsalcis, var&#275;s saprast, cik priec&#299;gi k&#316;uva nabagm&#257;jas iem&#299;tnieki, kad pie vi&#326;iem ien&#257;ca Em&#299;ls un &#298;da, nesdami grozu. Vi&#326;i t&#363;da&#316; grib&#275;ja nogar&#353;ot atnestos gardumus, visi - gan Dullais Joke, gan P&#299;&#311;a Kalle, gan Juhans Viena &#274;ra, gan Trakais Niklass, gan Palaidne Fija, gan Maz&#257; Muci&#326;a, gan Viber&#291;iene, gan Salijas Am&#257;lija, gan diezin kuri v&#275;l. Bet Komandante teica:

- Pirms ziemsv&#275;tkiem gan ne, tas jums visiem j&#257;zina!

Un neviens neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s kaut ko iebilst.

Em&#299;ls un &#298;da aizg&#257;ja, un t&#257; pien&#257;ca ziemsv&#275;tku vakars. Kathult&#257; gan ziemsv&#275;tku priek&#353;vakar&#257;, gan pa&#353;os ziemsv&#275;tkos vald&#299;ja prieks. Ziemsv&#275;tku vakar&#257; Lennebergas bazn&#299;c&#257; notika dievkalpojums, un Em&#299;ls, s&#275;d&#275;dams kaman&#257;s, priek&#257; staroja, jo L&#363;kass un Jullana t&#257; au&#316;oja, ka sniegs ap vi&#326;iem virpu&#316;ot virpu&#316;oja un visi citi brauc&#275;ji palika t&#257;lu aizmugur&#275;.

Visu ziemsv&#275;tku vakaru Em&#299;ls iztur&#275;j&#257;s tik r&#257;tni un klusi, j&#257;, uzved&#257;s tik smalki, ka m&#257;te ierakst&#299;ja zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;:

&#352;itas puika nudie ir paklausiks un vismaz basnic&#257; nidara nik&#257;das ever&#291;&#275;l&#299;pas.

Visu garo ziemsv&#275;tku dienu Em&#299;ls iztur&#275;j&#257;s tikpat piekl&#257;j&#299;gi. Vi&#326;&#353; un &#298;da itin jauki rota&#316;&#257;j&#257;s ar sav&#257;m sv&#275;tku d&#257;van&#257;m, un vis&#257; Kathultas s&#275;t&#257; vald&#299;ja br&#299;numains miers.

Bet pien&#257;ca ziemsv&#275;tku otr&#257; diena, un Em&#299;la t&#275;vs un m&#257;te bija nodom&#257;ju&#353;i apciemot Skorphultu, kas atrad&#257;s draudzes otr&#257; gal&#257;. Lenneberg&#257; visi pazina Em&#299;lu, t&#257;p&#275;c b&#275;rni nebija iel&#363;gti.

- Man ir glu&#382;i viena alga, - Em&#299;ls sac&#299;ja. - Jo &#316;aun&#257;k pa&#353;iem skorphultie&#353;iem. Nabaga cilv&#275;ki, vi&#326;i mani nem&#363;&#382;am nesastaps!

- Un mani ar&#299;dzan ne, - &#298;da piebilda.

Skaidrs, ka L&#299;nai vajadz&#275;ja palikt m&#257;j&#257;s un pieskat&#299;t b&#275;rnus, bet jau r&#299;ta agrum&#257; vi&#326;&#257; &#269;inkst&#275;ja un l&#363;dz&#257;s, ka vi&#326;ai ar&#299; vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; j&#257;braucot pie m&#257;tes, kura dz&#299;vo k&#257;d&#257; ieb&#363;vie&#353;a m&#257;j&#257; net&#257;lu no Skorphultas. L&#299;na bija izdom&#257;jusi, cik paroc&#299;gi aizbraukt turpu ar kaman&#257;m, jo Em&#299;la vec&#257;kiem ta&#269;u j&#257;brauc uz to pa&#353;u pusi.

- Ko tur tik daudz, b&#275;rnus pieskat&#299;&#353;u es, - ieteic&#257;s Alfr&#275;ds. - &#274;dam&#257; ir pietiekami, un es uzraudz&#299;&#353;u, lai vi&#326;i ne&#326;em s&#275;rkoci&#326;us vai ko taml&#299;dz&#299;gu.

- Tu gan zini, k&#257;ds ir Em&#299;ls, - Em&#299;la t&#275;vs sac&#299;ja, dr&#363;mi paraudz&#299;damies uz Em&#299;lu. Bet Em&#299;la m&#257;te sac&#299;ja:

- Em&#299;ls ir mazs, jauks puis&#275;ns. Un vismaz ziemsv&#275;tkos vi&#326;&#353; nedarbus nedar&#299;s. Nekauc, L&#299;na, tu vari braukt mums l&#299;dzi!

Un t&#257; notika.

Alfr&#275;ds, Em&#299;ls un &#298;da st&#257;v&#275;ja pie virtuves loga un noskat&#299;j&#257;s, k&#257; kamanas aizsl&#299;d pa nog&#257;zi, un, kad t&#257;s vairs nebija redzamas, Em&#299;ls apmierin&#257;ts augsti pal&#275;c&#257;s.

- Heis&#257;! Nu tik mums b&#363;s dz&#299;ve! - vi&#326;&#353; izsauc&#257;s. Bet tad &#298;da ar savu tievo pirksti&#326;u nor&#257;d&#299;ja uz ce&#316;u.

- Re, tur n&#257;k Dullais Joke, - vi&#326;a sac&#299;ja.

- J&#257;nudien, kaut kas b&#363;s sag&#257;jis d&#275;l&#299;, - Alfr&#275;ds piebilda.

Jo parasti Dullais Joke nestaig&#257;ja apk&#257;rt. Vi&#326;a pr&#257;ti&#326;&#353; ta&#269;u bija ma&#311;en&#299;t joc&#299;gs, un vi&#326;&#353; neprata tikt pats ar sevi gal&#257;. T&#257; vismaz apgalvoja Komandante.

Vi&#326;&#353; tenter&#275; gan &#353;urpu, gan turpu. Un man nav laika skraid&#299;t apk&#257;rt, vi&#326;u mekl&#275;jot, vi&#326;a m&#275;dza sac&#299;t.

Bet Kathultas s&#275;tu vi&#326;&#353; tom&#275;r atrada, un nu vi&#326;&#353; glu&#382;i k&#257; mazs, iz&#382;uvis sak&#257;rnis n&#257;ca pa ce&#316;u, bet v&#275;j&#353; pluin&#299;ja sirmos matus; dr&#299;z vien vi&#326;&#353; &#353;&#326;ukst&#275;dams st&#257;v&#275;ja virtuv&#275;.

- M&#275;s nedab&#363;j&#257;m nevienu klimpu un ar&#299;dzan desu ne. Visu pa&#326;&#275;ma Komandante.

To pateicis, vi&#326;&#353; vairs nesp&#275;ja izdvest ne pu&#353;pl&#275;sta v&#257;rdi&#326;a un tikai raud&#257;ja.

Nu gan Em&#299;ls saskait&#257;s, tik briesm&#299;gi saskait&#257;s, ka Alfr&#275;ds un &#298;da tikko uzdro&#353;in&#257;j&#257;s uz vi&#326;u paskat&#299;ties. Vi&#326;a acis me&#382;on&#299;gi sp&#299;d&#275;ja, un vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma no galda mazu porcel&#257;na k&#257;rbi&#326;u.

- Lai Komandante n&#257;k &#353;urp! - vi&#326;&#353; iekliedz&#257;s un ar t&#257;du sp&#275;ku trieca k&#257;rbi&#326;u pret sienu, ka t&#257; sa&#353;&#311;&#299;da vien&#257;s lausk&#257;s. - Un padod man b&#299;si!

Alfr&#275;ds nudien izbij&#257;s.

- Dieva d&#275;&#316;, nomierinies! T&#257; dusmoties ir b&#299;stami, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Tad Alfr&#275;ds s&#257;ka glaud&#299;t un mierin&#257;t savu nabaga vect&#275;vu un grib&#275;ja izdibin&#257;t, k&#257;d&#275;&#316; Komandante izr&#299;kojusies tik briesm&#299;gi, bet Joke var&#275;ja tikai atbild&#275;t:

- M&#275;s neesam dab&#363;ju&#353;i nevienu klimpu. Un nevienu desas kumosi&#326;u. Un es nedab&#363;ju sa-avu &#353;&#326;au-ca-mo ta-ba-ku, - vi&#326;&#353; &#353;&#326;ukst&#275;ja.

Un tad &#298;da atkal par&#257;d&#299;ja uz ce&#316;a pusi.

- Re, tur n&#257;k Maz&#257; Muci&#326;a! - vi&#326;a iesauc&#257;s.

- Lai vestu mani m&#257;j&#257;s, - Joke dreb&#275;dams sac&#299;ja.

Maz&#257; Muci&#326;a bija maza, &#382;irgta nabagm&#257;jas sievele, un Komandante vi&#326;u s&#363;t&#299;ja uz Kathultu, kad Joke bija pazudis. Tur vi&#326;&#353; m&#275;dza iet visbie&#382;&#257;k, tur ta&#269;u bija Alfr&#275;ds un Em&#299;la m&#257;te, kas pret nabaga cilv&#275;kiem iztur&#275;j&#257;s tik labi.

No Maz&#257;s Muci&#326;as vi&#326;i uzzin&#257;ja, k&#257; viss noticis. Komandante bija pasl&#275;pusi &#275;damo aug&#353;istabas skap&#299;, un tas bija labi, jo tur &#353;aj&#257; laik&#257; bija auksts. Bet, kad vi&#326;a ziemsv&#275;tku vakar&#257; uzk&#257;pusi istabas aug&#353;&#257; p&#275;c gardumiem, tad tur tr&#363;cis viens desas lu&#326;&#311;&#299;tis. Komandante n&#257;v&#299;gi p&#257;rskaitusies.

- Vi&#326;a bija glu&#382;i k&#257; r&#363;co&#353;s lauva aitu bar&#257;, - piebilda Dullais Joke, un Maz&#257; Muci&#326;a vi&#326;am piekrita. Pasarg dievs, Komandante sac&#275;lusi briesm&#299;gu traci un par var&#299;t&#275;m grib&#275;jusi izdibin&#257;t, kas &#353;o desas lu&#326;&#311;&#299;ti pa&#326;&#275;mis.

Cit&#257;di jums b&#363;s t&#257;ds ziemsv&#275;tku vakars, ka pat e&#326;&#291;e&#316;i debes&#299;s raud&#257;s, vi&#326;a teikusi. Un t&#257; ar&#299;dzan noticis, Maz&#257; Muci&#326;a apgalvoja. Jo neviens neatzinies, ka b&#363;tu pa&#326;&#275;mis desu, lai k&#257; Komandante kliegusi un &#257;rd&#299;jusies. Da&#382;i pat pr&#257;toja, vai tikai Komandante to nav pati izdom&#257;jusi, lai var&#275;tu patur&#275;t sev visus gardumus, un, lai k&#257; b&#363;tu, vi&#326;u ziemsv&#275;tku vakars nudien bijis t&#257;ds, ka pat e&#326;&#291;e&#316;iem bijis j&#257;raud, Maz&#257; Muci&#326;a piebilda. Komandante s&#275;d&#275;jusi visu dienu aug&#353;istab&#257;, iededzin&#257;jusi uz galda egl&#299;tes sveci un &#275;dusi desas, klimpas, &#353;&#311;i&#326;&#311;i un safr&#257;na maizi, &#275;dusi tik daudz, ka spr&#257;gusi vai pu&#353;u, bet apak&#353;&#257; citi nabadzi&#326;i s&#275;d&#275;ju&#353;i gar sien&#257;m un raud&#257;dami grauzu&#353;i mazu s&#257;l&#299;tas si&#316;&#311;es kumosi&#326;u, kaut gan bijis ziemsv&#275;tku vakars.

Un glu&#382;i t&#257;pat bijis ziemsv&#275;tku dien&#257;. Komandante v&#275;lreiz nozv&#275;r&#275;jusies, ka neviens nedab&#363;s pat pusklimpas, ja desas zaglis neatz&#299;sies, un gaid&#299;dama vi&#326;a s&#275;d&#275;jusi tur aug&#353;&#257; un tikai &#275;dusi un &#275;dusi, un nerun&#257;jusi ne pu&#353;pl&#275;sta v&#257;rdi&#326;a. Maz&#257; Muci&#326;a pati l&#257;giem pagl&#363;n&#275;jusi pa atsl&#275;gas caurumu un redz&#275;jusi, ka visi Em&#299;la m&#257;tes ats&#363;t&#299;tie gardumi pazudu&#353;i Komandantes lielaj&#257; mut&#275;. Vi&#326;a tom&#275;r izbijusies, ka Dullais Joke b&#363;s aizg&#257;jis uz Kathultu un izp&#316;&#257;p&#257;jies, un pav&#275;l&#275;jusi Mazajai Muci&#326;ai, ka vi&#326;ai uz vietas - lai vi&#326;u p&#275;rkons sasper - j&#257;p&#257;rved m&#257;j&#257;s Dullais Joke.

- Un t&#257;p&#275;c b&#363;s lab&#257;k, ja m&#275;s t&#363;da&#316; ejam, Joke, - Maz&#257; Muci&#326;a mudin&#257;ja.

- Ak, m&#299;&#316;o vect&#275;ti&#326;, gr&#363;ta dz&#299;ve nabaga cilv&#275;kam! - Alfr&#275;ds sac&#299;ja.

Em&#299;ls neteica ne v&#257;rda. Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja uz malkas kastes, zobus griezdams. V&#275;l ilgi p&#275;c Maz&#257;s Muci&#326;as un Jokes aizie&#353;anas vi&#326;&#353; tur s&#275;d&#275;ja, ac&#299;mredzot kaut ko gudrodams. Beidzot vi&#326;&#353; trieca d&#363;ri pret malkas kasti un teica:

- Man gan ir zin&#257;ms k&#257;ds, kas sar&#299;kos dz&#299;res!-

- Kas ta? - &#298;da vaic&#257;ja.

- Em&#299;ls v&#275;lreiz trieca d&#363;ri pret malkas kasti.

- To izdar&#299;&#353;u es! - vi&#326;&#353; teica. Un tad past&#257;st&#299;ja, k&#257; tas notiks. Dz&#299;res b&#363;s uz velna parau&#353;anu, un ikviens nabagm&#257;jas iem&#299;tnieks atn&#257;ks uz Kathultas s&#275;tu, turkl&#257;t t&#363;da&#316;!

- Bet, m&#299;&#316;ais Em&#299;l, vai tu esi p&#257;rliecin&#257;ts, ka tas neb&#363;s nedarbs? - maz&#257; &#298;da bail&#299;gi jaut&#257;ja.

Ar&#299; Alfr&#275;ds izbij&#257;s un dom&#257;ja, ka tas tie&#353;&#257;m b&#363;s nedarbs, bet Em&#299;ls apgalvoja, ka nek&#257;d&#257; zi&#326;&#257; ne. Tas b&#363;s labs darbs.

- Un m&#257;mi&#326;a ar&#299; priec&#257;sies, - Em&#299;ls piebilda.

- J&#257;, bet t&#275;ti&#326;&#353;? - &#298;da &#353;aub&#299;j&#257;s.

- Hm, - Em&#299;ls noteica, - un tom&#275;r tas nek&#257;d&#257; zi&#326;&#257; nav nedarbs.

To teicis, vi&#326;&#353; apklusa un atkal gudroja.

- Tom&#275;r pats gr&#363;t&#257;kais b&#363;s izdab&#363;t vi&#326;us &#257;r&#257; no lauvu midze&#326;a, - z&#275;ns sac&#299;ja. - N&#257;ciet, iesim turp un pam&#275;&#291;in&#257;sim.

Pa to laiku Komandante bija aprijusi visas desas un klimpas, visu &#353;&#311;i&#326;&#311;i un recekli, safr&#257;na maizi un pipark&#363;kas un pat iz&#353;&#326;aukusi Dull&#257; Jokes &#353;&#326;aucamo tabaku. T&#257; nu vi&#326;a s&#275;d&#275;ja tur aug&#353;istab&#257; pavisam sadr&#363;musi - k&#257; cilv&#275;ks, kas izdar&#299;jis nel&#257;gu darbu. turkl&#257;t p&#257;r&#275;dies p&#257;rlieku daudz gardumu. Lej&#257; pie citiem vi&#326;a negrib&#275;ja iet, jo tie tikai smagi p&#363;ta un, ne v&#257;rda neteikdami, blenza uz vi&#326;u.

Dr&#363;m&#257;s dom&#257;s nogrimusi, vi&#326;a izdzirda, ka pie &#257;rdurv&#299;m k&#257;ds klauv&#275;, un nok&#257;pa lej&#257; apskat&#299;ties, kas tas ir.

Tas bija Em&#299;ls, kas st&#257;v&#275;ja uz lieve&#326;a, - Kathultas Em&#299;ls. Nu gan Komandante izbij&#257;s, kas zina, vai Dullais Joke un Maz&#257; Muci&#326;a nav izp&#316;&#257;p&#257;ju&#353;ies, un varb&#363;t Em&#299;ls atn&#257;cis t&#257;p&#275;c.

Bet mazais Em&#299;ls tikai piekl&#257;j&#299;gi paloc&#299;j&#257;s un sac&#299;ja:

- Nez vai es neesmu aizmirsis savu atv&#257;&#382;amo nazi, kad p&#275;d&#275;jo reizi te biju?

Padom&#257; tikai, cik Em&#299;ls bija vilt&#299;gs! Atv&#257;&#382;amais nazis, ka parasti, atrad&#257;s vi&#326;a bik&#353;u kabat&#257;, bet kaut ko vi&#326;am vajadz&#275;ja izdom&#257;t, lai attaisnotu savu iera&#353;anos nabagm&#257;j&#257;.

Komandante apgalvoja, ka nek&#257;du nazi nav redz&#275;jusi, un Em&#299;ls sac&#299;ja:

- Vai desas gar&#353;oja labi un receklis, un visi citi gardumi?

Komandante nod&#363;ra acis un nikni l&#363;koj&#257;s uz sav&#257;m plataj&#257;m p&#275;d&#257;m.

- Nu, protama lieta, protama lieta, - vi&#326;a a&#353;i atteica. - J&#257;, m&#299;&#316;&#257; Kathultas m&#257;te nudien zina, kas nabaga cilv&#275;kiem vajadz&#299;gs. Pasveicini vi&#326;u sirsn&#299;gi!

Un tad Em&#299;ls pateica to, ko bija grib&#275;jis sac&#299;t, &#353;urp n&#257;kdams, bet to izmeta tikai t&#257;, gar&#257;mejot, itin k&#257; tas neb&#363;tu nekas svar&#299;gs.

- M&#257;te un t&#275;vs ir Skorphultas dz&#299;r&#275;s, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Nu gan Komandante iedeg&#257;s.

- Ko, vai &#353;odien Skorphult&#257; ir dz&#299;res? To es nezin&#257;ju!

Cit&#257;di vi&#326;a tur b&#363;tu sen aizg&#257;jusi, Em&#299;ls nodom&#257;ja. Vi&#326;&#353;, t&#257;pat k&#257; visi citi Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji, zin&#257;ja - tikl&#299;dz kaut kur r&#299;ko dz&#299;res, t&#257; virtuves durv&#299;s par&#257;d&#257;s Komandante - prec&#299;za k&#257; pulkstenis. Un no vi&#326;as tikai tad var&#275;ja atkrat&#299;ties, kad vi&#326;a vismaz bija nogar&#353;ojusi siera pudi&#326;u. Siera pudi&#326;a labad vi&#326;a bija gatava iet caur uguni un &#363;deni. Un, ja tu k&#257;dreiz esi bijis Lenneberg&#257; dz&#299;r&#275;s, tad zin&#257;si tikpat labi k&#257; Komandante, ka uz galda spo&#382;&#257;s vara k&#257;rb&#257;s rind&#257;m vien st&#257;v da&#382;&#257;di siera pudi&#326;i, ko viesi atvedu&#353;i k&#257; d&#257;vanu vai ciemakukuli, k&#257; m&#275;dz sac&#299;t Lenneberg&#257;.

Em&#299;ls, protams, nevar&#275;ja zin&#257;t, ka Skorphult&#257; ir septi&#326;padsmit da&#382;&#257;di siera pudi&#326;i, un to vi&#326;&#353; nemaz neapgalvoja, jo melot negrib&#275;ja. Vi&#326;&#353; tikai vilt&#299;gi sac&#299;ja:

- Septi&#326;padsmit da&#382;&#257;di siera pudi&#326;i, ko tu par to teiksi?

- J&#257;, tiesa kas tiesa, - Komandante piekrita. Tad Em&#299;ls aizg&#257;ja. Savu vi&#326;&#353; bija padar&#299;jis. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka p&#275;c pusstundas Komandante b&#363;s ce&#316;&#257; uz Skorphultu.

Un Em&#299;ls nudien bija apr&#275;&#311;in&#257;jis pareizi. Vi&#326;&#353;, Alfr&#275;ds un maz&#257; &#298;da st&#257;v&#275;ja, pasl&#275;pu&#353;ies aiz malkas gr&#275;das, un redz&#275;ja Komandanti izn&#257;kam &#257;r&#257;. Vi&#326;a bija ietinusies biez&#257; vilnas lakat&#257; un pasitusi padus&#275; ubaga tarbu, nu vi&#326;a dosies uz Skorphultu. Bet vai tu vari iedom&#257;ties &#353;ito riebekli - vi&#326;a aizsl&#275;dza durvis un sl&#275;dzeni ieb&#257;za tarb&#257;, tas nu gan bija smalki! Tagad &#353;ie nabadzi&#326;i bija iesl&#275;gti k&#257; cietum&#257;, un tas, p&#275;c Komandantes dom&#257;m, bija pareizi dar&#299;ts. Ja Dullais Joke atkal iedom&#257;tos b&#275;gt, vi&#326;&#353; redz&#275;tu, kam ir vara un ar ko nevar rota&#316;&#257;ties.

Tad Komandante joza uz Skorphultu, cik vien &#257;tri tukl&#257;s k&#257;jas sp&#275;ja vi&#326;u nest.

Em&#299;ls pieg&#257;ja un paraust&#299;ja durvis, lai redz&#275;tu, cik cie&#353;i t&#257;s aizsl&#275;gtas. To dar&#299;ja ar&#299; Alfr&#275;ds un maz&#257; &#298;da; j&#257;, durvis bija aizsl&#275;gtas, tur nebija nek&#257;du &#353;aubu.

Pie loga iek&#353;pus&#275; bija saspiedu&#353;ies visi nabagi un izbiju&#353;ies blenza uz tiem trim, kas st&#257;v&#275;ja &#257;rpus&#275; un grib&#275;ja tikt iek&#353;&#257;. Bet Em&#299;ls kliedza:

- J&#363;s n&#257;ksiet Kathult&#257; uz dz&#299;r&#275;m, ja vien m&#275;s j&#363;s izdab&#363;sim &#257;r&#257;!

Tad nabagm&#257;jas istab&#257; ied&#363;c&#257;s k&#257; bi&#353;u strop&#257;. Tas ta&#269;u bija kaut kas vienreiz&#275;js un jauks, tom&#275;r ar&#299; gatavais posts, jo vi&#326;i bija iesl&#275;gti un nek&#257;di nevar&#275;ja tikt &#257;r&#257;.

Tu varb&#363;t teiksi, k&#257;p&#275;c vi&#326;i nevar&#275;ja attais&#299;t logu un izk&#257;pt pa to &#257;r&#257;, tas ta&#269;u neb&#363;tu tik gr&#363;ti? Var redz&#275;t, ka tu nekad neesi dzird&#275;jis run&#257;jam par iek&#353;logu. Ziem&#257; nabagm&#257;j&#257; nevar&#275;ja atv&#275;rt nevienu logu iek&#353;logu d&#275;&#316;. Tie bija k&#257;rt&#299;gi aiznagloti un aizl&#299;m&#275;ti ar pap&#299;ra str&#275;mel&#275;m, lai pa logu spraug&#257;m nep&#363;stu iek&#353;&#257; v&#275;j&#353;.

Bet k&#257; tad var izv&#275;din&#257;t istabu, tu varb&#363;t br&#299;n&#299;sies? M&#299;&#316;ais b&#275;rns, nevaic&#257; tik mu&#316;&#311;&#299;gi! Kur&#353; gan run&#257; par nabagm&#257;jas istabas v&#275;din&#257;&#353;anu, t&#257;das nepr&#257;t&#299;bas nevienam ne pr&#257;t&#257; nen&#257;k, jo nevienam nav vajadz&#299;gs vair&#257;k gaisa par to, kas iepl&#363;st pa va&#316;&#275;jo pl&#299;ti, nel&#299;dzeno sienu un gr&#299;das spraug&#257;m.

N&#275;, pa logu vi&#326;i nevar&#275;ja tikt &#257;r&#257; - &#353;ie nabaga vec&#299;&#353;i. Vienu logu gan var&#275;ja attais&#299;t, bet tas atrad&#257;s aug&#353;&#257; Komandantes istab&#257;, un neviens nabagm&#257;jas vec&#299;tis, lai cik izsalcis b&#363;tu, neuzdr&#299;kst&#275;tos dz&#299;ru d&#275;&#316; l&#275;kt &#257;r&#257; pa logu, kas atrodas &#269;etru metru augstum&#257;, jo tad vi&#326;&#353; noteikti iel&#275;ktu ar&#299; debesu valst&#299;b&#257;.

Bet Em&#299;ls tik viegli vis nepadev&#257;s. Vi&#326;&#353; zem malkas gr&#275;das atrada k&#257;pnes un piesl&#275;ja t&#257;s pie Komandantes loga, ko Maz&#257; Muci&#326;a bija ar prieku atv&#275;rusi. Aug&#353;&#257; uzk&#257;pa Alfr&#275;ds. Vi&#326;&#353; bija liels un sp&#275;c&#299;gs un k&#257; nieku var&#275;ja panest mazus, izd&#275;d&#275;ju&#353;us nabagm&#257;jas vec&#299;&#353;us. Protams, vi&#326;i vaiman&#257;ja un kliedza, bet &#257;r&#257; vi&#326;i tika itin visi. Vien&#299;gi Salijas Am&#257;lija ne. Vi&#326;a neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s un negrib&#275;ja. Tad Viber&#291;iene apsol&#299;ja atnest vi&#326;ai dz&#299;ru gardumus, cik vien var&#275;s panest, un Am&#257;lija apmierin&#257;j&#257;s.

Ja k&#257;ds otrajos ziemsv&#275;tkos b&#363;tu braucis uz Kathultas pusi tie&#353;i tad, kad iest&#257;j&#257;s kr&#275;sla, vi&#326;am b&#363;tu licies, ka vi&#326;&#353; redz mazus, pel&#275;kus r&#275;gus, kas elsdami un p&#363;zdami steber&#275; aug&#353;up Kathultas pakalni&#326;&#257;. Un tie&#353;&#257;m &#353;ie nabadzi&#326;i sav&#257;s skrand&#257;s izskat&#299;j&#257;s p&#275;c r&#275;giem, tom&#275;r vi&#326;i bija l&#299;ksmi k&#257; c&#299;ru&#316;i un kust&#299;gi k&#257; b&#275;rni - ak tu pasaul&#299;t, sen vi&#326;i nebija biju&#353;i ziemsv&#275;tku dz&#299;r&#275;s! Un vi&#326;i priec&#257;j&#257;s ar&#299;, iedom&#257;joties, ka Komandante p&#257;rn&#257;kusi atrad&#299;s nabagm&#257;jas istab&#257; vienu vien&#299;gu no&#382;&#275;lojamu ubadzi.

- Hihihi, to vi&#326;a ir peln&#299;jusi, - sac&#299;ja Juhans Viena &#274;ra, - hihihi, tad vi&#326;a redz&#275;s, k&#257; ir, kad nabagm&#257;j&#257; nav iem&#299;tnieku!

Par &#353;iem v&#257;rdiem vi&#326;i visi apmierin&#257;ti pasm&#275;j&#257;s. Bet, kad vi&#326;i v&#275;l&#257;k ien&#257;ca smalkaj&#257; Kathultas virtuv&#275;, kur Em&#299;ls aizdedzin&#257;ja piecas lielas sveces, kas spogu&#316;oj&#257;s spo&#382;ajos vara traukos gar baltaj&#257;m sien&#257;m, un kur viss sp&#299;d&#275;ja un laist&#299;j&#257;s, vi&#326;i k&#316;uva pavisam klusi, un Dullais Joke nodom&#257;ja, ka nok&#316;uvis debes&#299;s.

- Re, k&#257;da gaisma! - vi&#326;&#353; iesauc&#257;s un s&#257;ka raud&#257;t gan aiz prieka, gan b&#275;d&#257;m.

Bet Em&#299;ls sac&#299;ja:

- Nu tik b&#363;s dz&#299;res!

Un tur tie&#353;&#257;m notika dz&#299;res. Em&#299;ls, Alfr&#275;ds un maz&#257; &#298;da cits citam pal&#299;dz&#275;ja iznest no pieliekam&#257; tik daudz gardumu, cik vien bija vi&#326;u sp&#275;kos. Un es grib&#275;tu, lai tu zini, kas bija salikts uz virtuves galda Kathulta &#353;aj&#257; otro ziemsv&#275;tku dien&#257;.

Tur atrad&#257;s

b&#316;oda ar asins klimp&#257;m,

b&#316;oda ar spe&#311;a des&#257;m,

b&#316;oda ar recekli,

b&#316;oda ar aknu past&#275;ti,

b&#316;oda ar sardel&#275;m,

b&#316;oda ar ga&#316;&#257;s t&#299;ten&#299;&#353;iem,

b&#316;oda ar te&#316;a kotlet&#275;m,

b&#316;oda ar ribi&#326;&#257;m,

b&#316;oda ar putraimu des&#257;m,

b&#316;oda ar kartupe&#316;u des&#257;m,

b&#316;oda ar si&#316;&#311;u sal&#257;tiem,

b&#316;oda ar s&#257;l&#299;tu ga&#316;u,

b&#316;oda ar sutin&#257;tu v&#275;r&#353;a m&#275;li,

b&#316;oda ar asins des&#257;m,

b&#316;oda ar lielu &#353;&#311;i&#326;&#311;i,

b&#316;oda ar lielu sieru,

b&#316;oda ar pl&#257;ce&#326;iem,

b&#316;oda ar s&#299;rupa maizi,

b&#316;oda ar smalku rudzu maizi,

b&#316;oda ar kadi&#311;u dz&#275;rienu,

piena kanna,

&#353;&#311;&#299;vis ar r&#299;su biezputru,

k&#257;rba ar siera pudi&#326;u,

trauks ar pl&#363;m&#275;m,

b&#316;oda ar &#257;bolu torti,

b&#316;oda ar zeme&#326;u iev&#257;r&#299;jumu,

b&#316;oda ar putukr&#275;jumu,

b&#316;oda ar bumbieriem

un neliels, labi nobarots cepts siv&#275;ns, kas bija garn&#275;ts ar krist&#257;la cukuru.

Man liekas - tas ar&#299; bija viss. Ja nu es b&#363;tu ko aizmirsusi, tad, augst&#257;kais, tr&#299;s vai &#269;etrus &#275;dienus, nu, dro&#353;&#299;bas labad teiksim - piecus, bet cit&#257;di gan esmu visu uzskait&#299;jusi.

Un t&#257; vi&#326;i s&#275;d&#275;ja pie galda - visi &#353;ie Lennebergas nabagm&#257;jas vec&#299;&#353;i un vec&#299;tes -, paciet&#299;gi nogaid&#299;dami, vien&#299;gi p&#275;c katras b&#316;odas, kas tika celta gald&#257;, vi&#326;u ac&#299;s saries&#257;s aizvien vair&#257;k asaru.

Beidzot Em&#299;ls sac&#299;ja:

- Esiet tik laipni un iekodiet!

J&#257;, vi&#326;i tie&#353;&#257;m iekoda, koda t&#257;, ka &#353;makst&#275;ja vien.

Alfr&#275;ds, Em&#299;ls un maz&#257; &#298;da ar&#299; &#275;da. Tom&#275;r &#298;da, ap&#275;dusi tikai p&#257;ris ga&#316;as t&#299;ten&#299;&#353;u, nogrima dom&#257;s. Vi&#326;a pr&#257;toja par to, vai visas &#353;&#299;s dz&#299;res tom&#275;r nav nedarbs. Vi&#326;a piepe&#353;i atcer&#275;j&#257;s, ka tre&#353;ajos ziemsv&#275;tkos, ak vai, pie vi&#326;iem atbrauks visi Ingatorpas radinieki! Un vi&#326;iem paredz&#275;tais dz&#299;ru &#275;diens tagad aizg&#257;ja pavisam citu ce&#316;u. Vi&#326;a dzird&#275;ja, k&#257; pie galda &#353;makst&#275;ja, knakst&#275;ja un &#353;&#316;urkst&#275;ja. Lik&#257;s - it k&#257; pie k&#257;rb&#257;m, &#353;&#311;&#299;vjiem un b&#316;od&#257;m b&#363;tu piemeties bars zv&#275;ru. &#298;da saprata, ka t&#257; var &#275;st tikai gal&#299;gi izbad&#275;ju&#353;ies cilv&#275;ki, un tom&#275;r tas bija baism&#299;gi. Vi&#326;a par&#257;va Em&#299;lu aiz piedurknes un pa&#269;ukst&#275;ja t&#257;, ka tikai vi&#326;&#353; to var&#275;ja dzird&#275;t:

- Vai tu esi dro&#353;s, ka tas nav nedarbs? Padom&#257; par tiem, kas r&#299;t atbrauks no Ingatorpas!

- Tie jau ir t&#257;pat diezgan resni. Lab&#257;k, ja &#275;diens non&#257;k pie tiem, kas ir izsalku&#353;i, - Em&#299;ls mier&#299;gi atbild&#275;ja.

Bet, lai b&#363;tu k&#257; b&#363;dams, vi&#326;&#353; tom&#275;r ma&#311;en&#299;t izbij&#257;s, jo izskat&#299;j&#257;s t&#257;, ka p&#257;ri nepaliks pat pusklimpas.

To, ko nabagi neieb&#257;za mut&#275;, iegr&#363;da kabat&#257; vai tarb&#257;, un b&#316;oda bija tuk&#353;a vien&#257; acumirkl&#299;.

- Tagad es v&#275;l iekod&#299;&#353;u ribi&#326;as, - P&#299;&#311;a Kalle sac&#299;ja, ap&#275;zdams p&#275;d&#275;jo ribi&#326;u.

- Un es iekodu si&#316;&#311;u sal&#257;tus, - sac&#299;ja Palaidne Fija.

Es iekodu, vi&#326;i sac&#299;ja, un tas noz&#299;m&#275;ja, ka vi&#326;i ap&#275;du&#353;i visu un b&#316;oda ir tuk&#353;a.

- Nu m&#275;s esam iekodu&#353;i no itin visa, - beidzot noteica Trakais Niklass, un paties&#257;kus v&#257;rdus vi&#326;&#353; l&#299;dz &#353;im v&#275;l nebija teicis. T&#257;p&#275;c &#353;&#299;s dz&#299;res v&#275;l&#257;k uz visiem laikiem tika nosauktas par Lielaj&#257;m ieko&#353;anas dz&#299;r&#275;m Kathult&#257;, jo tu jau saproti, ka par t&#257;m ilgi p&#275;c tam run&#257;ja gan Lenneberg&#257;, gan citos novados.

P&#257;ri bija palicis viens vien&#299;gs &#275;diens, un tas bija ceptais siv&#275;ns. Vi&#326;&#353; atrad&#257;s uz galda un skum&#299;gi blenza ar krist&#257;la cukura ac&#299;m.

- Va velns, &#353;is siv&#275;ns izskat&#257;s p&#275;c spoka,- ierun&#257;j&#257;s Palaidne Fija. - Vi&#326;am es neuzdr&#299;kstos pieskarties!

Vi&#326;a l&#299;dz &#353;im v&#275;l nebija redz&#275;jusi ceptu, nesagrieztu siv&#275;nu, un tie citi ar&#299; t&#257;du nebija redz&#275;ju&#353;i. T&#257;p&#275;c vi&#326;i juta it ka cie&#326;u pret &#353;o siv&#275;nu un neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s tam pieskarties.

- Nez vai neb&#363;tu palicis v&#275;l k&#257;ds desas lu&#326;&#311;&#299;tis? - vaic&#257;ja P&#299;&#311;a Kalle, kad visi trauki bija iztuk&#353;oti.

Em&#299;ls sac&#299;ja, ka tagad visa Kathultas s&#275;t&#257; palicis tikai viens desas lu&#326;&#311;&#299;tis un tas pats uzsprausts uz koci&#326;a vilku bedr&#275;. Tam tur j&#257;paliek un j&#257;vilina vilks, kuru Em&#299;ls gaida, t&#257;p&#275;c ne P&#299;&#311;a Kalle, ne ar&#299; k&#257;ds cits to nevar dab&#363;t.

Tad Viber&#291;iene pac&#275;la balsi:

- Salijas Am&#257;lija - vi&#326;u m&#275;s esam aizmirsu&#353;i! K&#257; nezi&#326;&#257; vi&#326;a pav&#275;r&#257;s apk&#257;rt, un vi&#326;as skatiens apst&#257;jas pie siv&#275;na.

- Vi&#326;a dab&#363;s &#353;itin to, t&#257; m&#363;su Am&#257;lija! Kau&#269;u tas izskat&#257;s p&#275;c spoka. Ko tu par to teiksi, Em&#299;l?

- J&#257;, lai jau vi&#326;a dab&#363; siv&#275;nu, - Em&#299;ls nop&#363;zdamies atteica.

Tagad vi&#326;i visi bija t&#257; pie&#275;du&#353;i, ka pat pakust&#275;ties nevar&#275;ja, kur nu v&#275;l ar sav&#257;m k&#257;j&#257;m non&#257;kt atpaka&#316; nabagm&#257;j&#257;.

- B&#363;s j&#257;pa&#326;em ragavas, - Em&#299;ls sac&#299;ja un t&#257; ar&#299; izdar&#299;ja. Kathult&#257; vi&#326;iem bija garas un platas ragavas, kuras vi&#326;i sauca par malkas ragav&#257;m; &#353;aj&#257;s ragav&#257;s var&#275;ja sas&#275;din&#257;t nez cik nabagm&#257;jas iem&#299;tnieku, kaut gan vi&#326;i &#353;oreiz bija mazliet tukl&#257;ki, nek&#257; parasts.

Bija iest&#257;jies vakars, un pie debes&#299;m mirdz&#275;ja zvaigznes. Sp&#299;d&#275;ja ar&#299; pilns m&#275;ness, sniegs bija tikko uzkritis, un laiks bija maigs un skaists. Tie&#353;&#257;m lielisks vakars braucienam ar ragav&#257;m!

Em&#299;ls un Alfr&#275;ds pal&#299;dz&#275;ja visiem ier&#257;pties ragav&#257;s. Priek&#353;&#257; s&#275;d&#275;ja Viber&#291;iene ar siv&#275;nu, aiz vi&#326;as visi citi p&#275;c k&#257;rtas un pa&#353;&#257;s beig&#257;s maz&#257; &#298;da, Em&#299;ls un Alfr&#275;ds.

- Nu tik laid&#299;simies! - Em&#299;ls uzsauca.

Un vi&#326;i laid&#257;s lejup no Kathultas pakalna, ka sniegs vien put&#275;ja; vec&#299;&#353;i un vec&#299;tes aiz prieka kliedza - vai, k&#257; vi&#326;i kliedza! - jo tik sen nebija brauku&#353;i ar ragav&#257;m, tikai siv&#275;ns Viber&#291;ienes rok&#257;s klus&#275;ja un spoc&#299;gi l&#363;koj&#257;s m&#275;nesn&#299;c&#257;.

J&#257;, bet Komandante - ko dar&#299;ja vi&#326;a? To tu t&#363;da&#316; dzird&#275;si. Es gan b&#363;tu grib&#275;jusi, lai tu vi&#326;u redz&#275;tu, kad vi&#326;a p&#257;rn&#257;ca no Skorphultas dz&#299;r&#275;m! Iedom&#257;jies, ka vi&#326;a n&#257;k, ietinusies pel&#275;k&#257; lakat&#257;, tukla un apmierin&#257;ta, iz&#326;em no kabatas sl&#275;dzeni un ieliek to atsl&#275;g&#257;, mazliet sapurin&#257;s, iedom&#257;dam&#257;s, cik pazem&#299;gi un padev&#299;gi vi&#326;i visi tur iek&#353;&#257; tagad ir, j&#257;, j&#257;, vi&#326;iem j&#257;m&#257;c&#257;s saprast, kam pieder vara pav&#275;l&#275;t - tikai Komandantei.

Nu vi&#326;a pagrie&#382; sl&#275;dzeni, nu p&#257;rk&#257;pj p&#257;ri slieksnim, nu jau ir priek&#353;nam&#257; ... bet k&#257;p&#275;c visur t&#257;ds klusums? Vai vi&#326;i jau gu&#316; jeb&#353;u s&#275;&#382; un pukojas? M&#275;ness sp&#299;d pa nabagm&#257;jas logu, katrs kakti&#326;&#353; istab&#257; ir gai&#353;s, bet k&#257;p&#275;c vi&#326;a neredz nevienu dz&#299;vu dv&#275;seli? T&#257;p&#275;c, ka tur neviena nav! J&#257;, Komandant, tur nav nevienas pa&#353;&#257;s dz&#299;vas dv&#275;seles!

Komandanti p&#257;r&#326;em briesm&#299;gi drebu&#316;i, vi&#326;a j&#363;t t&#257;du izb&#299;li, k&#257;du l&#299;dz &#353;im nekad nav jutusi. Kur&#353; var iziet &#257;r&#257; pa aizsl&#275;gt&#257;m durv&#299;m? Neviens cits k&#257; e&#326;&#291;e&#316;i... ja, laikam gan t&#257; b&#363;s! &#352;os no&#382;&#275;lojamos uba&#291;e&#316;us, kuriem vi&#326;a at&#326;&#275;ma desas, pladi&#326;as un &#353;&#326;aucamo tabaku, b&#363;s pa&#326;&#275;mu&#353;i e&#326;&#291;e&#316;i un aizvedu&#353;i uz lab&#257;ku vietu nek&#257; nabagm&#257;ju. Tikai vi&#326;u vienu tie pametu&#353;i post&#257; un nelaim&#275;, ak vai, ak vai, ak vai! Komandante kauca k&#257; suns.

Bet tad no k&#257;das gultas, kur&#257; zem segas pasl&#275;pies gu&#316; no&#382;&#275;lojams cilv&#275;ci&#326;&#353;, atskan balss.

- K&#257;p&#275;c tu kauc? - Salijas Am&#257;lija vaic&#257;.

Komandante uz vietas at&#382;irgst. &#381;igli vi&#326;a iztin Am&#257;liju no seg&#257;m. Komandante to prot.

Un tad vi&#326;a br&#257;&#382;as uz Kathultas s&#275;tu. Tagad vi&#326;as vec&#299;&#353;iem un vec&#299;t&#275;m a&#353;i j&#257;atgrie&#382;as m&#257;j&#257;s, a&#353;i un klusi, lai Lenneberg&#257; par &#353;o gad&#299;jumu nep&#316;&#257;p&#257;tu.

Kathultas s&#275;ta m&#275;ness gaism&#257; izskat&#257;s tik skaista. Vi&#326;a redz, ka virtuves log&#257; mirdz it k&#257; daudzas sveces. Un tad vi&#326;a piepe&#353;i sakaunas un neuzdr&#299;kstas iet iek&#353;&#257;. Vispirms vi&#326;a pal&#363;r&#275;s pa logu, lai redz&#275;tu, vai nabagm&#257;jas iem&#299;tnieki nudien tur s&#275;&#382; un dz&#299;ro. Bet vi&#326;ai nepiecie&#353;ama kaste vai kas cits, uz k&#257; pak&#257;pties, cit&#257;di vi&#326;a nesasniegs logu. Komandante mazliet pagrie&#382;as uz galdnieka skab&#363;&#382;a pusi, lai tur kaut ko atrastu. Un kaut ko vi&#326;a ar&#299; atrod. Bet tikai ne kasti. Vi&#326;a atrod desas lu&#326;&#311;&#299;ti. Vai varat iedom&#257;ties, uz pu&#316;&#311;&#299;&#353;a uzb&#257;zts, snieg&#257; pav&#299;d kartupe&#316;u desas lu&#326;&#311;&#299;tis - un tie&#353;i t&#257;d&#257; m&#275;nesn&#299;c&#257;! Patlaban Komandante gan ir t&#257; pie&#275;dusi, ka vai pl&#299;st, bet vi&#326;a zina, cik &#257;tri cilv&#275;ks atkal j&#363;t izsalkumu, un atst&#257;t snieg&#257; tik jauku desas lu&#326;&#311;&#299;ti b&#363;tu nepr&#257;t&#299;ba - t&#257; dom&#257; Komandante. Un vi&#326;a pasper soli. Vienu vien&#299;gu lielu soli.

T&#257; agr&#257;kos laikos tika &#311;erti vilki Smoland&#275;.

Tie&#353;i taj&#257; mirkl&#299;, kad Komandante ieg&#257;z&#257;s vilku bedr&#275;, dz&#299;res Kathult&#257; bija beigu&#353;&#257;s un visi nabagm&#257;jas iem&#299;tnieki, izn&#257;ku&#353;i &#257;r&#257;, sak&#257;pa ragav&#257;s, lai brauktu uz m&#257;j&#257;m. No vilku bedres nebija dzirdama ne ska&#326;a, jo s&#257;kum&#257; Komandante negrib&#275;ja saukt pal&#299;g&#257;. Vi&#326;a, protams, dom&#257;ja, ka pati izr&#257;psies &#257;r&#257;, un t&#257;p&#275;c klus&#275;ja.

Un t&#257; vi&#326;as vec&#299;&#353;i un vecen&#299;tes klaig&#257;dami brauca no pakalna lejup, bet, p&#257;rbrauku&#353;i m&#257;j&#257;s, k&#257; par br&#299;numu, durvis atrada va&#316;&#257;; vi&#326;i visi t&#363;da&#316; g&#257;ja pie miera un no dz&#299;r&#275;m un jauk&#257; brauciena jut&#257;s tik l&#299;ksmi, k&#257; daudzus gadus nebija jutu&#353;ies.

M&#257;jup uz Kathultu m&#275;nesn&#299;c&#257; un zvaig&#382;&#326;u mirdzum&#257; dev&#257;s Em&#299;ls, Alfr&#275;ds un maz&#257; &#298;da. Em&#299;ls un Alfr&#275;ds vilka ragavas, bet &#298;da s&#275;d&#275;ja taj&#257;s un uzbrauca aug&#353;&#257; visos pakalnos, jo vi&#326;a ta&#269;u bija v&#275;l maza.

Ja tu k&#257;dreiz esi Lenneberg&#257; klus&#257; m&#275;nesn&#299;cas vakar&#257; vizin&#257;jies kamani&#326;&#257;s pa &#353;&#257;du ziemas ce&#316;u, tad ar&#299; zin&#257;si, cik tur ir br&#299;numaini kluss, itin k&#257; visa zeme dus&#275;tu. Un var&#275;si iedom&#257;ties, cik &#353;ausm&#299;gi, ja &#353;aj&#257; dzi&#316;aj&#257; klusum&#257; atskan pret&#299;gi kliedzieni. Un t&#257; Em&#299;ls, Alfr&#275;ds un &#298;da, nek&#257; &#316;auna nenojauzdami, uzbrauca ar ragav&#257;m p&#275;d&#275;j&#257; kalni&#326;&#257; un piepe&#353;i no Em&#299;la vilku bedres izdzirda t&#257;dus kaucienus, ka jebkuram asinis b&#363;tu var&#275;ju&#353;as sastingt. Maz&#257; &#298;da nob&#257;l&#275;ja un &#353;aj&#257; br&#299;d&#299; gau&#382;i ilgoj&#257;s p&#275;c m&#257;tes. Bet Em&#299;ls nu gan ne. Vi&#326;&#353;, me&#382;on&#299;ga prieka p&#257;r&#326;emts, tais&#299;ja &#299;stus &#257;&#382;a l&#275;cienus.

- Man&#257; bedr&#275; iekritis vilks! Vai die, kur t&#257; mana b&#299;se! - vi&#326;&#353; sauca.

Jo tuv&#257;k vi&#326;i n&#257;ca, jo briesm&#299;g&#257;ki un briesm&#299;g&#257;ki k&#316;uva kaucieni. Tie atbalsoj&#257;s vis&#257; Kathult&#257;, un var&#275;ja dom&#257;t, ka me&#382;s ir p&#257;rpilns vilku, kuri atbild uz no&#311;ert&#257; vilka &#382;&#275;labu kaucieniem.

Bet Alfr&#275;ds sac&#299;ja:

- Joc&#299;gi gan &#353;is vilks kauc! Paklausieties!

Vi&#326;i m&#275;nesn&#299;c&#257; apst&#257;j&#257;s un klaus&#299;j&#257;s vilka baism&#299;gajos kaucienos.

- Pal&#299;g&#257;! Pal&#299;g&#257;! Pal&#299;g&#257;! - tas kauca. Em&#299;la acis iemirdz&#275;j&#257;s.

- Vilkacis. Nudien esmu p&#257;rliecin&#257;ts, ka tas ir vilkacis, - vi&#326;&#353; teica.

Ar p&#257;ris l&#275;cieniem vi&#326;&#353; pirmais atrad&#257;s pie vilku bedres. Un tad vi&#326;&#353; redz&#275;ja, k&#257;du vilku no&#311;&#275;ris. Tas bija nevis vilkacis, bet tikai no&#382;&#275;lojam&#257; Komandante! Em&#299;ls p&#257;rskait&#257;s: kas tad vi&#326;ai mekl&#275;jams vilku bedr&#275;! Vi&#326;&#353; ta&#269;u grib&#275;ja no&#311;ert &#299;stu vilku. Bet tad vi&#326;&#353; p&#257;rdom&#257;ja. Varb&#363;t tom&#275;r tam ir sava noz&#299;me, ka vilku bedr&#275; ieg&#257;zusies Komandante. Vi&#326;am ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, ka varb&#363;t &#353;o neganteli var&#275;tu ma&#311;en&#299;t savald&#299;t, lai vi&#326;a k&#316;&#363;tu mazliet labsird&#299;g&#257;ka, ne tik neganta, j&#257;, varb&#363;t vi&#326;am pat lik&#257;s, ka &#353;o sievi&#353;&#311;i var&#275;tu iem&#257;c&#299;t kaun&#275;ties. To Komandantei tie&#353;&#257;m vajadz&#275;ja iem&#257;c&#299;t. Un t&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; uzsauca Alfr&#275;dam un &#298;dai:

- N&#257;ciet &#353;urp! N&#257;ciet, tad j&#363;s redz&#275;siet k&#257;du rieb&#299;gu un pret&#299;gu zv&#275;ru.

Un t&#257; vi&#326;i visi tr&#299;s tur st&#257;v&#275;ja un blenza uz Komandanti, kura, aptinusies ar savu pel&#275;ko lakatu, tie&#353;&#257;m izskat&#299;j&#257;s p&#275;c vilka.

- Vai tu esi p&#257;rliecin&#257;ts, ka tas ir vilkacis? - maz&#257; &#298;da drebo&#353;&#257; bals&#299; vaic&#257;ja.

- Vari man tic&#275;t. T&#257; nudien ir veca, neganta vilkace, un t&#257;das ir visb&#299;stam&#257;k&#257;s, - Em&#299;ls atbild&#275;ja.

- J&#257;, jo t&#257;s ir &#316;oti rij&#299;gas, - Alfr&#275;ds piemetin&#257;ja.

- J&#257;, paraugies tikai uz &#353;ito. Cik t&#257; sav&#257; m&#363;&#382;&#257; nav aprijusi! Bet tagad tam pien&#257;cis gals. Alfr&#275;d, padod manu b&#299;si! - Em&#299;ls sac&#299;ja.

- V&#299; manu dieni&#326;, va tad tu niredzi, kas es t&#257;da esmu! - Komandante briesm&#299;g&#257;s bail&#275;s atsauc&#257;s, dzird&#275;dama, ka Em&#299;ls gras&#257;s &#326;emt bisi. Vi&#326;a ta&#269;u nezin&#257;ja, ka t&#257; ir tikai rota&#316;u bise, ko Alfr&#275;ds bija darin&#257;jis Em&#299;lam.

- Vai tu dzird&#275;ji, ko vilkacis teica? - Em&#299;ls vaic&#257;ja. - Es nek&#257; nesadzird&#275;ju.

Alfr&#275;ds paskurin&#257;ja galvu.

- N&#275;-&#275;, es ar&#299;dzan nesadzird&#275;ju.

- Un visp&#257;r man par to nav nek&#257;das da&#316;as. Dod &#353;urp manu b&#299;si, Alfr&#275;d! - Em&#299;ls sauca.

Tad Komandante iekliedz&#257;s:

- Va ta j&#363;s niredzat, ka t&#257; esmu es, kas &#353;eit iespr&#363;dusi?!

- Ko vi&#326;a tur muld? Vi&#326;a laikam grib zin&#257;t, vai m&#275;s esam redz&#275;ju&#353;i vi&#326;as t&#275;vam&#257;ti, - Em&#299;ls atcirta.

- Nu j&#257;, bet to ta&#269;u m&#275;s neesam redz&#275;ju&#353;i, - Alfr&#275;ds piebilda.

- N&#275;, un ar&#299;dzan vi&#326;as m&#257;tesm&#257;su ne, - Em&#299;ls sac&#299;ja. - Jo cit&#257;di m&#275;s vi&#326;as bedri &#257;tri vien b&#363;tu piesviedu&#353;i ar vilkac&#275;m. Dod &#353;urp manu b&#299;si, Alfr&#275;d!

Nu gan Komandante iegaudoj&#257;s piln&#257; bals&#299;.

- J&#363;s esat gau&#382;i &#316;auni, tiesa kas tiesa, - vi&#326;a &#353;&#326;ukst&#275;ja.

- Vai vi&#326;a saka, ka vi&#326;ai gar&#353;o desa? - Em&#299;ls bija neizpratn&#275;.

- Protams, - Alfr&#275;ds atteica, - bet desu mums nav.

- N&#275;, vis&#257; Smoland&#275; nav neviena desas lu&#326;&#311;&#299;&#353;a, jo t&#257;s visas aprijusi Komandante, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

Bet nu Komandante kauca v&#275;l ska&#316;&#257;k, jo saprata, ka Em&#299;ls uzzin&#257;jis, cik &#316;auni vi&#326;a iztur&#275;jusies pret Dullo Joki un citiem nabagm&#257;jas iem&#299;tniekiem. Vi&#326;a t&#257; kauca, ka Em&#299;lam k&#316;uva vi&#326;as &#382;&#275;l, jo vi&#326;&#353; bija labsird&#299;gs z&#275;ns. Tom&#275;r, lai nabagm&#257;j&#257; tie&#353;&#257;m notiktu k&#257;da p&#257;rmai&#326;a, &#353;o Komandanti tik viegli vis nevar&#275;ja izlaist &#257;r&#257;, t&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; sac&#299;ja:

- Paklau, Alfr&#275;d, ja &#353;o vilkaci apl&#363;ko t&#257; v&#275;r&#299;g&#257;k, vai tev neliekas, ka tas sav&#257; zi&#326;&#257; ir l&#299;dz&#299;gs nabagm&#257;jas Komandantei?

- Un, ja ar&#299;dzan t&#257; b&#363;tu, Komandante ir &#316;aun&#257;ka par visiem Smolandes vilka&#269;iem, - Alfr&#275;ds atbild&#275;ja.

- J&#257;, tev taisn&#299;ba, - Em&#299;ls piekrita. - Vilka&#269;i sal&#299;dzin&#257;jum&#257; ar Komandanti ir gatavie j&#275;ri&#326;i. Jo Komandante nenov&#299;d nevienam nenieka. Es tikai gudroju, kas no skapja iz&#326;&#275;ma to desas lu&#326;&#311;i.

- T&#257; biju es, - Komandante vaiman&#257;ja.- T&#257; biju es! Esmu ar mieru atz&#299;ties velns zina k&#257;d&#257; p&#257;rk&#257;pum&#257;, ja tikai j&#363;s mani izlaid&#299;siet &#257;r&#257;.

Tad Em&#299;ls un Alfr&#275;ds, klusi smaid&#299;dami, saskat&#299;j&#257;s.

- Alfr&#275;d, va ta tev nav acu pier&#275;? Va tu neredzi, ka tas ir nevis vilkacis, bet gan Komandante? - Em&#299;ls vaic&#257;ja.

- Sasper vi&#326;u jods, k&#257; m&#275;s t&#257; var&#275;j&#257;m aloties! - Alfr&#275;ds izsauc&#257;s.

- J&#257;, ar&#299;dzan es to nesaprotu. Protams, vi&#326;a ir l&#299;dz&#299;ga vilkacim, ta&#269;u tam nav t&#257;da lakata, - Em&#299;ls atbild&#275;ja.

- Nn&#275;, t&#257;da tam nav. Toties b&#257;rda gan vilkacim ir.

- Ej nu ej, Alfr&#275;d, esi tagad laipns pret Komandanti un atnes k&#257;pnes, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

Bedr&#275; nolaida k&#257;pnes, un Komandante, ska&#316;i raud&#257;dama, izr&#257;p&#257;s no bedres un t&#257; aizbr&#257;z&#257;s proj&#257;m, ka v&#275;j&#353; vien no&#353;alca, jo nu vi&#326;a nem&#363;&#382;am vairs ner&#257;d&#299;sies Kathult&#257;. Nem&#363;&#382;am vairs te nespers k&#257;ju. Ta&#269;u, iekams Komandante pazuda aiz pakalna, vi&#326;a pagriez&#257;s un sauca:

- J&#257;, es pa&#326;&#275;mu desu, dievs piedod man gr&#275;kus, bet ziemsv&#275;tku vakar&#257; es to biju aizmirsusi. Zv&#275;ru, ka biju to aizmirsusi.

- Nu tad ir labi, ka tu br&#299;di te pas&#275;d&#275;ji un to atcer&#275;jies, - Em&#299;ls atteica. - T&#257;tad &#353;&#299;s vilku bedres ar&#299;dzan kaut kam noder.

Bet Komandante klunkuroja lejup no pakalna, cik &#257;tri tukl&#257;s k&#257;jas sp&#275;ja vi&#326;u panest, un nabagm&#257;j&#257; non&#257;ca glu&#382;i aizelsusies. Visi nabagm&#257;jas iem&#299;tnieki gul&#275;ja sav&#257;s utu aps&#275;staj&#257;s gult&#257;s, un Komandante neparko negrib&#275;ja vi&#326;us modin&#257;t. T&#257;p&#275;c vi&#326;a iezag&#257;s iek&#353;&#257; klusi k&#257; r&#275;gs, tik klusi vi&#326;a nekad nebija n&#257;kusi te iek&#353;&#257;.

Tur gul&#275;ja visi vi&#326;as &#316;auti&#326;i, un vi&#326;a tos saskait&#299;ja glu&#382;i k&#257; aitas: Dullais Joke un P&#299;&#311;u Kalle, Juhans Viena &#274;ra un Trakais Niklass, Palaidne Fija un Maz&#257; Muci&#326;a, Viber&#291;iene un Salijas Am&#257;lija, j&#257;, tur bija vi&#326;i visi. Bet p&#275;k&#353;&#326;i vi&#326;a ieraudz&#299;ja v&#275;l kaut ko. Uz galda blak&#257;m Salijas Am&#257;lijas gultai st&#257;v&#275;ja... ak pasaul&#299;t, tur st&#257;v&#275;ja spoks. J&#257;, protams, tas bija spoks, lai gan bija l&#299;dz&#299;gs mazam, briesm&#299;gam siv&#275;nam, bet varb&#363;t tas bija vilkacis, kas tur st&#257;v&#275;ja un blenza uz vi&#326;u ar sav&#257;m baigaj&#257;m, baltaj&#257;m ac&#299;m!

Tik daudz izb&#299;&#316;a vien&#257; un tai pa&#353;&#257; dien&#257; - tas Komandantei bija par daudz. Smagi nop&#363;tusies, vi&#326;a sa&#316;ima uz gr&#299;das. Tur nu vi&#326;a gul&#275;ja un atmod&#257;s tikai, kad pa nabagm&#257;jas istabas logu iesp&#299;d&#275;ja saule; t&#257; bija tre&#353;o ziemsv&#275;tku diena.

Tre&#353;o ziemsv&#275;tku diena, kad Ingatorpas radinieki ierad&#299;sies Kathult&#257; uz dz&#299;r&#275;m, - ak vai, ak vai, ak vai, kas nu t&#257;s b&#363;s par dz&#299;r&#275;m? Un tom&#275;r! Tover&#299;t&#299; pieliekamaj&#257; bija tikko s&#257;l&#299;ts spe&#311;is, un ceptu spe&#311;i ar kartupe&#316;iem un loku m&#275;rci var pat pasniegt pa&#353;am karalim, ja nu t&#257; gad&#257;s.

Bet, kad Em&#299;la m&#257;te taj&#257; vakar&#257; rakst&#299;ja sav&#257; zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;, vi&#326;a bija satriekta, tas j&#257;atz&#299;st, un taj&#257;s lappus&#275;s v&#275;l &#353;obaltdien redzami asaru traipi.

Par man&#257;m tre&#353;o ziemsv&#275;tku raiz&#275;m - t&#257;ds bija virsraksts. Un tad sekoja: &#352;odien vi&#326;&#353; visu dienu nos&#275;d&#275;j galdnieka skab&#363;z&#299;, nabag b&#275;rns. Paties&#299;p&#257; vi&#326;&#353; ir diesgan laps, &#353;is puika, lai gan da&#382;k&#257;rt man liekas, vi&#326;&#353; ir pagalam trags!

Bet dz&#299;ve Kathult&#257; rit&#275;ja t&#257;l&#257;k. Ziema dr&#299;z vien bija pag&#257;jusi, un iest&#257;j&#257;s pavasaris. Em&#299;ls bie&#382;i s&#275;d&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299;, un, ja vi&#326;a nebija tur, tad vi&#326;&#353; rota&#316;&#257;j&#257;s ar &#298;du, j&#257;ja L&#363;kasu un veda piena kannas, &#311;&#299;v&#275;j&#257;s ar L&#299;nu, run&#257;ja ar Alfr&#275;du un laiku pa laikam izdar&#299;ja jaunus nedarbus, kas vi&#326;a dienas no r&#299;ta l&#299;dz vakaram v&#275;rta bag&#257;tas un da&#382;&#257;das; un t&#257; maija s&#257;kum&#257; galdnieka skab&#363;&#382;a plaukt&#257; jau s&#275;d&#275;ja simt divdesmit pieci koka v&#299;ri&#326;i, j&#257;, ir gan darb&#299;gs &#353;is z&#275;ns!

Alfr&#275;ds gan nedar&#299;ja nek&#257;dus nedarbus, tom&#275;r vi&#326;u m&#257;ca raizes, jo vi&#326;&#353; nebija uzdr&#299;kst&#275;jies pateikt L&#299;nai, ka negrib vi&#326;u prec&#275;t.

- Tom&#275;r b&#363;s lab&#257;k, ja to pateik&#353;u es, - Em&#299;ls plij&#257;s virs&#363;, bet Alfr&#275;ds negrib&#275;ja par to ne dzird&#275;t.

- Es ta&#269;u teicu, ka tas j&#257;izdara smalki, lai vi&#326;a neapvainojas.

Alfr&#275;ds nudien bija labsird&#299;ga dv&#275;sele, un vi&#326;&#353; nezin&#257;ja, k&#257; lai smalk&#257;k to pasaka L&#299;nai. Bet k&#257;d&#257; sestdienas vakar&#257; maija s&#257;kum&#257;, kad L&#299;na s&#275;d&#275;ja uz kalpu istabas k&#257;pn&#275;m un ietiep&#299;gi gaid&#299;ja Alfr&#275;du, kas atn&#257;ks ar vi&#326;u palakstoties, Alfr&#275;ds nol&#275;ma, ka nu tam j&#257;notiek. Un vi&#326;&#353;, izliecies &#257;r&#257; pa kalpa istabas logu, uzsauca:

- Paklau, L&#299;na, es sen tev grib&#275;ju kaut ko sac&#299;t!

L&#299;na tikai pasm&#299;k&#326;&#257;ja, un vi&#326;ai lik&#257;s - tagad nudien vi&#326;&#353; pateiks to, ko vi&#326;a jau tik sen gaid&#299;jusi.

- Ko ta tu man grib&#275;ji sac&#299;t, m&#299;&#316;ais Alfr&#275;d, - vi&#326;a atsauc&#257;s, - teic, ko tu grib&#275;ji sac&#299;t!

- Nu j&#257;, tas bija par to prec&#275;&#353;anos, par ko m&#275;s run&#257;j&#257;m... paklau, t&#257; ir viena c&#363;c&#299;ga padar&#299;&#353;ana.

J&#257;, t&#257; vi&#326;&#353; teica, nabaga Alfr&#275;ds! Nudien baism&#299;gi, ja kaut kas t&#257;ds j&#257;saka. Es gandr&#299;z to nemaz negrib&#275;ju tev sac&#299;t, jo nev&#275;los tev iem&#257;c&#299;t v&#275;l citus nejaukus v&#257;rdus. Bet atceries, ka Alfr&#275;ds bija tikai nabaga Lennebergas kalps, bet tu t&#257;ds neesi. Lai cik ilgi vi&#326;&#353; bija gudrojis, vi&#326;&#353; nevar&#275;ja izdom&#257;t, k&#257; lai izsak&#257;s smalk&#257;k. Nabaga Alfr&#275;ds!

L&#299;na, starp citu, nemaz nelik&#257;s apb&#275;din&#257;ta.

- Ak &#353;it&#257;, gan tu redz&#275;si! - vi&#326;a atsauc&#257;s.

Un Alfr&#275;ds saprata, ka vi&#326;&#353; nem&#363;&#382;am no L&#299;nas netiks va&#316;&#257;. Bet tie&#353;i taj&#257; vakar&#257; vi&#326;&#353; grib&#275;ja b&#363;t laim&#299;gs un br&#299;vs un t&#257;p&#275;c kop&#257; ar Em&#299;lu aizg&#257;ja uz Kathultas d&#299;&#311;i mak&#353;&#311;er&#275;t asarus.

Vakars bija tik jauks, k&#257;ds var b&#363;t vien&#299;gi Smoland&#275;. Visas Kathultas ievas zied&#275;ja, strazdi svilpoja, odi s&#299;ca, un asari makten &#311;&#275;r&#257;s. T&#257; nu vi&#326;i tur s&#275;d&#275;ja - Em&#299;ls un Alfr&#275;ds - un redz&#275;ja, ka vi&#326;u mak&#353;&#311;eres &#353;&#363;pojas dzidraj&#257; &#363;den&#299;. Neko daudz vi&#326;i nerun&#257;ja, tom&#275;r jut&#257;s labi. Vi&#326;i g&#257;ja uz m&#257;j&#257;m tikai tad, kad saule jau bija noriet&#275;jusi; Alfr&#275;ds uz spailes nesa asarus, un Em&#299;ls svilpoja svilpi, ko Alfr&#275;ds vi&#326;am bija darin&#257;jis. Vi&#326;i g&#257;ja p&#257;ri p&#316;avai pa taci&#326;u, kas izvij&#257;s starp pavasar&#299;gi za&#316;ajiem b&#275;rziem. Em&#299;ls svilpoja t&#257;, ka pat strazdi br&#299;n&#299;j&#257;s, bet piepe&#353;i pierima un iz&#326;&#275;ma stabuli no mutes.

- Vai zini, ko es dar&#299;&#353;u r&#299;tdien? - vi&#326;&#353; vaic&#257;ja.

- Nn&#275;&#275;, vai tas b&#363;s k&#257;ds nedarbs? - Alfr&#275;ds atjaut&#257;ja.

Em&#299;ls atkal iesprauda mut&#275; stabuli un svilpoja t&#257;l&#257;k. Laici&#326;u vi&#326;&#353; g&#257;ja, ska&#316;i svilpodams un nopietni gudrodams.

- Es pats to nezinu. To es iepriek&#353; nekad nezinu, - vi&#326;&#353; beidzot sac&#299;ja.




LENNEBERGAS EM&#298;LA DZ&#298;VE RIT T&#256;L&#256;K


Tu jau p&#257;rliecin&#257;jies, ka vis&#257; Lenneberg&#257;, vis&#257; Smoland&#275;, vis&#257; Zviedrij&#257; un, kas zin, varb&#363;t vis&#257; pasaul&#275; laikam gan neb&#363;s dz&#299;vojis z&#275;ns, kas izdar&#299;jis vair&#257;k nedarbu nek&#257; Em&#299;ls, kur&#353; sen atpaka&#316; dz&#299;voja Kathultas s&#275;t&#257; Lennebergas draudz&#275; Smoland&#275;. T&#299;rais br&#299;nums, ka &#353;is puika, izaudzis liels, k&#316;&#363;s par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju, ta&#269;u vi&#326;&#353; patiesi k&#316;uva par priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju un ar&#299; par smalk&#257;ko v&#299;ru vis&#257; Lenneberg&#257;. Paskat, t&#257; nu izn&#257;k, ka pat pa&#353;i ner&#257;tn&#257;kie b&#275;rne&#316;i ar laiku izaug par k&#257;rt&#299;giem cilv&#275;kiem - p&#275;c man&#257;m dom&#257;m, tas ir jauki. Vai tu man piekr&#299;ti? K&#257; tad, tu ta&#269;u ar&#299; b&#363;si pastr&#257;d&#257;jis ne vienu vien nedarbu! Ak n&#275;? Vai gan es var&#275;ju tik &#316;oti k&#316;&#363;d&#299;ties?

Kathultas s&#275;tas saimniece Alma Svensone - Em&#299;la m&#257;te - ierakst&#299;ja visus Em&#299;la nedarbus zil&#257;s burtn&#299;c&#257;s, kuras vi&#326;a pasl&#275;pa sekret&#257;ra atvilktn&#275;. Beidzot atvilktne bija t&#257; pieb&#257;zta ar burtn&#299;c&#257;m, ka to tikai ar p&#363;l&#275;m var&#275;ja attais&#299;t. K&#257;da sa&#326;urc&#299;ta burtn&#299;ca alla&#382; sprauc&#257;s &#257;r&#257;. Tom&#275;r zil&#257;s burtn&#299;cas ir saglab&#257;ju&#353;&#257;s tai pa&#353;&#257; vecaj&#257; sekret&#257;r&#257; l&#299;dz pat &#353;ai dienai, iz&#326;emot tr&#299;s, kuras Em&#299;ls, kad vi&#326;am ievajadz&#275;j&#257;s naudas, reiz sv&#275;tdienas skol&#257; m&#275;&#291;in&#257;ja p&#257;rdot skolot&#257;jai. Kad vi&#326;a t&#257;s negrib&#275;ja pirkt, Em&#299;ls &#326;&#275;ma un saloc&#299;ja no t&#257;m pap&#299;ra ku&#291;&#299;&#353;us, kurus palaida Kathultas strauti&#326;&#257;, un kop&#353; t&#257; laika neviens tos vairs nav redz&#275;jis.

Skolot&#257;ja nesp&#275;ja saprast, k&#257;lab vi&#326;ai j&#257;p&#275;rk no Em&#299;la kaut k&#257;das burtn&#299;cas.

- Kur es t&#257;s lik&#353;u? - vi&#326;a izbr&#299;n&#257; jaut&#257;ja.

- Lai m&#257;c&#299;tu b&#275;rnus, ka tie niizaug tik &#353;ausmig k&#257; es, - Em&#299;ls atteica.

J&#257;, j&#257;, Em&#299;ls t&#299;ri labi zin&#257;ja, kas vi&#326;&#353; par kn&#275;veli, un, ja ar&#299; to nejau&#353;i piemirsa, tad tuvum&#257; alla&#382; gad&#299;j&#257;s L&#299;na, Kathultas kalpone, kas vi&#326;am to atg&#257;din&#257;ja.

- Tevi jau nilon s&#363;t&#299;t kau&#269; k&#257;d&#257; sv&#275;tdienas skol&#257;, - vi&#326;a sac&#299;ja, - tikpat tev tai pr&#257;ti&#326;&#257; nekas niaiz&#311;eras, un debes&#299;s tu t&#257;pat nitiksi... vien&#299;gi, ja tur vajadz&#275;s pa&#353;u p&#275;rkonu!

L&#299;na ar to dom&#257;ja Em&#299;lu, jo, kur vien vi&#326;&#353; par&#257;d&#299;j&#257;s, tur t&#363;li&#326; bija troksnis un k&#326;ada.

- &#352;it&#257;du z&#275;nu manas acis v&#275;l nav skat&#299;ju&#353;as, - vi&#326;a teica un pa&#326;&#275;ma mazo &#298;du, Em&#299;la m&#257;si&#326;u, l&#299;dzi uz gan&#299;b&#257;m, kur &#298;da las&#299;ja me&#382;a zemenes, kam&#275;r L&#299;na slauca Kathultas govis. Kad &#298;da, sav&#275;rusi zemenes uz smilg&#257;m, p&#257;rnesa t&#257;s m&#257;j&#257;s, Em&#299;ls no piec&#257;m smilg&#257;m izm&#257;n&#299;ja vi&#326;ai tikai divas - tik v&#275;l&#299;gs vi&#326;&#353; tom&#275;r bija.

Tu tikai nedom&#257;, ka Em&#299;ls grib&#275;ja iet kop&#257; ar L&#299;nu un &#298;du uz govju gan&#299;b&#257;m; n&#275; jel, vi&#326;&#353; v&#275;l&#275;j&#257;s izpriec&#257;ties no visas sirds un t&#257;lab, pa&#311;&#275;ris savu "n&#257;&#291;eni" un "b&#299;si", taisn&#257; ce&#316;&#257; aizskr&#275;ja uz zirgu gan&#299;b&#257;m, uzl&#275;ca mugur&#257; L&#363;kasam un, cik jaudas, aizaulek&#353;oja gar lazdu puduriem, ka vel&#275;nas vien nogriez&#257;s pa gaisu. Vi&#326;&#353; izt&#275;loj&#257;s, k&#257; "Smolandes karav&#299;ri dodas uzbrukum&#257;"; to vi&#326;&#353; bija noskat&#299;jis k&#257;d&#257; av&#299;zes ilustr&#257;cij&#257; un t&#257;p&#275;c zin&#257;ja, k&#257; to dara.

"Na&#291;ene" "b&#299;se" un L&#363;kass - t&#257;s bija m&#299;&#316;&#257;k&#257;s lietas, kas Em&#299;lam &#353;ai pasaul&#275; pieder&#275;ja. L&#363;kass bija vi&#326;a zirgs; j&#257;, tas tie&#353;&#257;m pieder&#275;ja vi&#326;am, jo to

Em&#299;ls pats aiz savas ap&#311;&#275;r&#299;bas bija ieg&#257;d&#257;jies Vimmerbijas tirg&#363;. "N&#257;&#291;eni" - mazu, negl&#299;tu cepur&#299;ti ar nagu - vi&#326;am reiz nopirka t&#275;vs. Koka "b&#299;si" vi&#326;am bija darin&#257;jis Alfr&#275;ds, Kathultas kalps, tamd&#275;&#316; vien, ka vi&#326;&#353; &#316;oti m&#299;l&#275;ja Em&#299;lu. Cit&#257;di jau Em&#299;ls pats b&#363;tu izdr&#257;zis sev bisi. Ja visp&#257;r bija k&#257;ds d&#363;&#353;&#299;gs kokgriez&#275;js, tad tas bija Em&#299;ls, un vi&#326;&#353; jau ar&#299; c&#299;t&#299;gi vingrin&#257;j&#257;s. Proti, katru reizi, kad Em&#299;ls izstr&#257;d&#257;ja k&#257;du nedarbu, vi&#326;&#353; tika ieslodz&#299;ts galdnieka skab&#363;z&#299;, un tad vi&#326;&#353; m&#275;dza izgriezt pa mazam, jaukam koka v&#299;ri&#326;am. T&#257;d&#257; veid&#257; vi&#326;am san&#257;ca tr&#299;ssimt se&#353;desmit devi&#326;i koka v&#299;ri&#326;i, kuri v&#275;l &#353;obaltdien atrodas plaukt&#257;, iz&#326;emot vienu, kuru m&#257;te noraka aiz j&#257;&#326;ogu kr&#363;ma, jo tas &#316;oti l&#299;dzin&#257;j&#257;s m&#257;c&#299;t&#257;jam. "Nevar tak m&#257;c&#299;t&#257;ju r&#257;d&#299;t t&#257;d&#257; izskat&#257;, "sac&#299;ja Em&#299;la m&#257;te.

J&#257;, nu tu apm&#275;ram zini, k&#257;ds bija Em&#299;ls. Vi&#326;&#353; dar&#299;ja nedarbus visu cauru gadu, tiklab ziemu, k&#257; vasaru, un es, kas esmu izlas&#299;jusi visas t&#257;s zil&#257;s burtn&#299;cas, tagad past&#257;st&#299;&#353;u par da&#382;&#257;m dien&#257;m Em&#299;la m&#363;&#382;&#257;. Tad tu paman&#299;si, ka Em&#299;ls izdar&#299;ja ar&#299; daudz labu darbu. J&#257;b&#363;t ta&#269;u taisn&#299;gai un j&#257;izraug&#257;s ar&#299; kaut kas labs, ne jau tikai &#353;ausm&#299;gie nedarbi vien. Visi, starp citu, nemaz tik dikti &#353;ausm&#299;gi nebija; vi&#326;&#353; pastr&#257;d&#257;ja ar&#299; labu tiesu t&#299;ri nevain&#299;gu nedarbi&#326;u, un paties&#299;b&#257; tikai tre&#353;aj&#257; novembr&#299; notika kaut kas &#257;rk&#257;rt&#299;gi traks... n&#275;, nem&#275;&#291;ini mani pierun&#257;t izst&#257;st&#299;t to, ko vi&#326;&#353; izdar&#299;ja tre&#353;aj&#257; novembr&#299;, to es nekad nedar&#299;&#353;u, t&#257; esmu apsol&#299;jusi Em&#299;la m&#257;tei. Un p&#257;rmai&#326;as p&#275;c izv&#275;l&#275;simies dienu, kad Em&#299;ls liel&#257; m&#275;r&#257; uzved&#257;s patiesi labi, lai gan vi&#326;a t&#275;vs glu&#382;i t&#257; nedom&#257;ja. Proti:




Sestdien, 12. j&#363;nij&#257;, kad Em&#299;ls veiksm&#299;gi iepirk&#257;s Bakhorvas &#363;trup&#275;


K&#257;du j&#363;nija sestdienu Bakhorv&#257; bija gaid&#257;ma &#363;trupe, un visi pos&#257;s uz turieni, jo Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275; &#316;audis nezin&#257;ja neko jautr&#257;ku par &#363;trup&#275;m. Uz turieni, saprotams, pos&#257;s Em&#299;la t&#275;vs - Antons Svensons; ar&#299; Alfr&#275;ds un L&#299;na bija pliju&#353;ies virs&#363;, lai &#326;em tos l&#299;dzi, un, zin&#257;ms, ar&#299; Em&#299;ls.

Ja tu k&#257;dreiz esi bijis &#363;trup&#275;, tad zin&#257;si, kas tur notiek. Tad tu saprat&#299;si: ja cilv&#275;ki grib p&#257;rdot savus kr&#257;mus un graba&#382;as, tad vi&#326;i r&#299;ko &#363;trupi, kur&#257; citi var n&#257;kt un tos nopirkt. Bakhorvas iem&#299;tnieki grib&#275;ja izp&#257;rdot visu savu iedz&#299;vi, jo p&#257;rc&#275;l&#257;s dz&#299;vot uz Ameriku, k&#257; tolaik r&#299;koj&#257;s daudzi, - un uz turieni jau nevar&#275;ja pa&#326;emt l&#299;dzi virtuves d&#299;v&#257;nus, pannas, govis, siv&#275;nus un vistas, un tamd&#275;&#316; pa&#353;&#257; vasaras s&#257;kum&#257; ar&#299; Bakhorv&#257; bija gaid&#257;ma &#363;trupe.

Em&#299;la t&#275;vs cer&#275;ja par l&#275;tu naudu ieg&#257;d&#257;ties govi, varb&#363;t ar&#299; siv&#275;nm&#257;ti un, iesp&#275;jams, p&#257;ris vistu. L&#363;k, k&#257;p&#275;c vi&#326;am bija j&#257;dodas uz Bakhorvu, un t&#257;p&#275;c ar&#299; Alfr&#275;dam vajadz&#275;ja braukt l&#299;dzi, jo Em&#299;la t&#275;vam ta&#269;u bija nepiecie&#353;ams k&#257;ds pal&#299;gs, lai dab&#363;tu m&#257;j&#257;s tos lopi&#326;us, kurus vi&#326;&#353; bija nodom&#257;jis pirkt.

- Bet, ko tur dar&#299;s Em&#299;ls, tas man nav skaidrs, - iebilda Em&#299;la t&#275;vs.

- Tur ar&#299; bez Em&#299;la b&#363;s tracis, - L&#299;na bija p&#257;rliecin&#257;ta.

L&#299;na zin&#257;ja, cik lieli tra&#269;i un kauti&#326;i m&#275;dza notikt &#363;trupju laik&#257; Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275;, un vi&#326;ai sav&#257; zi&#326;&#257; bija taisn&#299;ba, ta&#269;u Em&#299;la m&#257;te stingri paskat&#299;j&#257;s uz L&#299;nu un sac&#299;ja:

- Ja Em&#299;ls grib braukt uz &#363;trupi, tad vi&#326;&#353; brauks, tev par to nav j&#257;b&#275;d&#257;. Padom&#257; lab&#257;k, k&#257; tu pati uzvedies, kad tiec cilv&#275;kos!

Nu L&#299;nai bija mute ciet!

Em&#299;ls uzlika galv&#257; savu "n&#257;&#291;eni" un gatavoj&#257;s doties ce&#316;&#257;.

- Nop&#275;rciet man ar&#299; kaut ko, - maz&#257; &#298;da, pie&#353;&#311;iebusi galvi&#326;u, l&#363;dz&#257;s.

Vi&#326;a nevienam &#299;pa&#353;i nepras&#299;ja, ta&#269;u t&#275;vs t&#363;da&#316; sarauca uzacis.

- Pirkt un pirkt - neko citu vairs nedzird! Vai es tev par desmit &#275;r&#275;m nupat k&#257; nenopirku br&#363;no cukuru? Janv&#257;r&#299;, uz tavu dzim&#353;anas dienu - vai to tu esi aizmirsusi?

Em&#299;ls tikko bija nodom&#257;jis l&#363;gt t&#275;vam drusku naudas, jo nevar ta&#269;u braukt uz &#363;trupi bez &#275;res kabat&#257;, bet nu vi&#326;&#353; p&#257;rdom&#257;ja. &#352;is nebija &#299;stais br&#299;dis, lai izspiestu no t&#275;va naudu, to vi&#326;&#353; saprata. Vismaz pa&#353;laik ne, kad vald&#299;ja steiga un t&#275;vs jau s&#275;d&#275;ja lielajos piena ratos, gatavs doties ce&#316;&#257;. "Bet, ko nevar dab&#363;t vien&#257;di, to var dab&#363;t otr&#257;di," pr&#257;toja Em&#299;ls. Vi&#326;&#353;, mirkli padom&#257;jis, sac&#299;ja:

- Brauciet vien proj&#257;m! Es j&#257;&#353;u p&#275;c&#257;k ar L&#363;kasu!

To izdzirdis, Em&#299;la t&#275;vs saaus&#299;j&#257;s, ta&#269;u vi&#326;&#353; negrib&#275;ja kav&#275;ties, t&#257;p&#275;c tikai noteica:

- J&#257;, j&#257;, lab&#257;k jau b&#363;tu, ka tu paliktu m&#257;j&#257;s!

P&#275;c tam vi&#326;&#353; nopl&#299;k&#353;&#311;in&#257;ja ar p&#257;tagu - un rati s&#257;ka kust&#275;ties. Alfr&#275;ds m&#257;ja Em&#299;lam, L&#299;na m&#257;ja mazajai &#298;dai, un Em&#299;la m&#257;te sauca paka&#316; Em&#299;la t&#275;vam:

- Pieraugiet, ka p&#257;rbraucat m&#257;j&#257;s ar vesel&#257;m rok&#257;m un k&#257;j&#257;m!

Tie&#353;i t&#257; vi&#326;a sac&#299;ja, jo ar&#299; zin&#257;ja, cik me&#382;on&#299;gi da&#382;k&#257;rt iet &#363;trup&#275;s.

Dr&#299;z vien piena rati nozuda aiz l&#299;kuma. Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja ce&#316;a putek&#316;os un noskat&#299;j&#257;s paka&#316; ratiem. Bet tad vi&#326;am n&#257;c&#257;s pasteigties - vajadz&#275;ja sadab&#363;t naudu; bet k&#257; to lai izdara, k&#257; tev &#353;&#311;iet?

Ja tu ar&#299; k&#257;dreiz b&#275;rn&#299;b&#257; esi dz&#299;vojis Smoland&#275; - tais laikos, kad Em&#299;ls bija mazs, - tad tev b&#363;tu j&#257;zina, cik pasaul&#299;gi daudz v&#257;rtu bija ier&#299;kots viet&#257;s, kur gan&#299;bu aploki &#353;&#311;&#275;rsoja ce&#316;us. V&#257;rti bija t&#257;p&#275;c, lai visi Smolandes v&#275;r&#353;i, govis un aitas gan&#299;tos sav&#257;s gan&#299;b&#257;s, un varb&#363;t ar&#299; t&#257;p&#275;c, lai visi Smolandes b&#275;rni &#353;ad tad var&#275;tu nopeln&#299;t pa naudas gabalam, atverot v&#257;rtus k&#257;dam slinkam zemniekam, kas s&#275;d&#275;ja paj&#363;g&#257; un pats nev&#299;&#382;oja k&#257;pt &#257;r&#257; un v&#275;rt tos va&#316;&#257;.

Ar&#299; uz Kathultas ce&#316;a bija v&#257;rti, ta&#269;u Em&#299;ls tur it nekad nebija nopeln&#299;jis ne &#275;res, jo Kathulta atrad&#257;s draudzes nomal&#275; un tur reti k&#257;ds iegriez&#257;s. Aiz t&#257;s atrad&#257;s tikai viena lauku s&#275;ta, un t&#257; bija Bakhorva, un tie&#353;i tur &#353;odien gaid&#299;ja &#363;trupi.

"Tas noz&#299;m&#275;, ka ikviena dz&#299;va rad&#299;ba, kas dosies uz turieni, brauks cauri m&#363;su v&#257;rtiem," pr&#257;toja Em&#299;ls, &#353;is vilt&#299;gais z&#275;ns.

Veselu stundu Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja pie v&#257;rtiem un, vai vari maz iedom&#257;ties, sapeln&#299;ja piecas kronas un septi&#326;desmit &#269;etras &#275;res.

Zirgu paj&#363;gi pl&#363;da tik cie&#353;&#257; straum&#275;, ka vi&#326;&#353; tikko sp&#275;ja aizv&#275;rt v&#257;rtus aiz vieniem, kad jau vajadz&#275;ja atdar&#299;t otriem, un visi zemnieki bija lab&#257; om&#257; - jo brauca ta&#269;u uz &#363;trupi - un labpr&#257;t meta div&#275;res un piec&#275;res gabalus Em&#299;la "n&#257;&#291;en&#275;". Da&#382;i bag&#257;t&#257;kie saimnieki bija tik dev&#299;gi, ka pameta vi&#326;am veselu desmit&#275;res gabalu, lai gan t&#363;da&#316; savu dev&#299;bu r&#363;gti no&#382;&#275;loja.

Bet ieb&#363;vietis no V&#257;rnu m&#257;j&#257;m k&#316;uva t&#299;ri pikts, kad Em&#299;ls vi&#326;a br&#363;najai &#311;&#275;vei aizv&#275;ra v&#257;rti&#326;us deguna priek&#353;&#257;.

- K&#257;p&#275;c tu taisi ciet v&#257;rtus?! - vi&#326;&#353; uzkliedza.

- Man tak vispirms j&#257;aiztaisa, lai peic tam atkal varu attais&#299;t, - Em&#299;ls skaidroja.

- Par ko ta &#353;it&#257;d&#257; dien&#257; v&#257;rti nevar st&#257;v&#275;t va&#316;&#257;? - ieb&#363;vietis dusmoj&#257;s.

- V&#299;, es tak niesmu traks, - Em&#299;ls attrauca, - kad man ar vienreiz tiek labums no &#353;itiem vecajiem v&#257;rtiem!

Bet ieb&#363;vietis tik no&#353;v&#299;kstin&#257;ja p&#257;tagu un neiedeva Em&#299;lam ne pliku grasi.

Kad visi, kam vajadz&#275;ja nok&#316;&#363;t &#363;trup&#275;, bija izbrauku&#353;i pa Em&#299;la v&#257;rtiem un vairs nek&#257;da peln&#299;&#353;an&#257;s neizn&#257;ca, Em&#299;ls uzs&#275;d&#257;s L&#363;kasa mugur&#257; un j&#257;ja t&#257;, ka naudas gabali bik&#353;u kabat&#257; skan&#275;ja un zem zirga pakaviem dun&#275;ja visa zeme.

&#362;trupe Bakhorv&#257; pa&#353;laik rit&#275;ja piln&#257; spar&#257;. Cilv&#275;ki dr&#363;zm&#275;j&#257;s pagalm&#257; ap vecajiem kr&#257;miem, kas spilgtaj&#257; saul&#275; izskat&#299;j&#257;s k&#257; iemald&#299;ju&#353;ies neviet&#257;; visa &#353;&#299; jucek&#316;a vid&#363;, uzr&#257;pies uz mucas, st&#257;v&#275;ja &#363;trupnieks un par augst&#257;m cen&#257;m izsauca pannas, kafijas tases, vecus koka kr&#275;slus un sazin v&#275;l ko. Saproti, &#363;trup&#275; jau t&#257; notiek: &#326;&#275;m&#275;js pasaka &#363;trupniekam, cik vi&#326;&#353; dod par k&#257;du mantu, un, ja ir k&#257;ds, kas sp&#275;j sol&#299;t vair&#257;k, tas ar&#299; dab&#363; vai nu virtuves d&#299;v&#257;nu, vai ar&#299; ko citu - par ko nu tobr&#299;d &#311;&#299;v&#275;jas.

P&#363;lis no&#353;alc&#257;s vien, kad Em&#299;ls uz L&#363;kasa ieau&#316;oja pagalm&#257;, un daudzi purpin&#257;ja: - Nu ir kl&#257;t tas Kathultas puika - tad jau lab&#257;k braukt m&#257;j&#257;s!

Ta&#269;u Em&#299;l&#257; tagad k&#363;s&#257;ja pirk&#353;anas prieks, un naudas vi&#326;am bija, cik uziet. Tikko norausies no zirga, vi&#326;&#353; jau piesol&#299;ja tr&#299;s kronas par vecu dzelzs gultu, kuru vi&#326;&#353; negrib&#275;ja pat par baltu velti. Par laimi, viena zemniece sol&#299;ja &#269;etras kronas, un t&#257; Em&#299;ls tika no gultas va&#316;&#257;. Ta&#269;u vi&#326;&#353; iekarsis turpin&#257;ja sol&#299;t par visu p&#275;c k&#257;rtas; un uz r&#257;vienu tika par triju mantu &#299;pa&#353;nieku. Pirm&#257; bija izbal&#275;jusi samta k&#257;rbi&#326;a ar maz&#257;m, zil&#257;m &#363;densroz&#275;m uz v&#257;ci&#326;a - to dab&#363;s maz&#257; &#298;da, otr&#257; manta bija maizes lize - l&#257;psta gar&#257; k&#257;t&#257;, ar kuru &#353;auj kr&#257;sn&#299; maizes kuku&#316;us, un tre&#353;&#257; - vecs, sar&#363;s&#275;jis ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;knis, par kuru vis&#257; Lenneberg&#257; neviens negrib&#275;ja dot ne desmit &#275;res. Em&#299;ls sol&#299;ja divdesmit piecas un s&#363;kni dab&#363;ja.

"Ai, gl&#257;biet, &#353;ito es nemaz negrib&#275;ju!" Em&#299;ls dom&#257;ja. Bet t&#257; bija izn&#257;cis, ka ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;knis tagad pieder&#275;ja vi&#326;am, vai vi&#326;&#353; to grib&#275;ja vai ne.

Pien&#257;ca Alfr&#275;ds un, ieraudz&#299;jis Em&#299;la s&#363;kni, iesm&#275;j&#257;s.

- Ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;k&#326;a &#299;pa&#353;nieks Em&#299;ls Svensons! - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Kur ta tu &#353;ito daiktu liksi?

- Ja iespers p&#275;rkons un s&#257;ks degt, - Em&#299;ls atteica. Un n&#257;kam&#257; mirkl&#299; p&#275;rkons iesp&#275;ra - vismaz pirmaj&#257; br&#299;d&#299; Em&#299;lam t&#257; lik&#257;s -, bet izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka p&#275;rkona viet&#257; bija tikai vi&#326;a t&#275;vs, kas satv&#275;ra Em&#299;lu aiz kr&#257;gas un purin&#257;ja t&#257;, ka z&#299;dainie mati vien pl&#299;voja.

- Sasod&#299;tais puika, ko tu te dari?! - Em&#299;la t&#275;vs kliedza.

Vi&#326;&#353; vien&#257; mier&#257; bija g&#257;jis lej&#257; pa k&#363;tskalni&#326;u un noskat&#299;jis sev vienu govi, kad aizelsusies atskr&#275;ja L&#299;na.

- Saimniek, saimniek, Em&#299;ls ir kl&#257;t un tik p&#275;rk ugunsdz&#275;s&#275;js&#363;k&#326;us, vai j&#363;s vi&#326;am at&#316;&#257;v&#257;t?

Em&#299;la t&#275;vs ta&#269;u nezin&#257;ja, ka Em&#299;lam pa&#353;am ir nauda. T&#275;vs dom&#257;ja, ka vi&#326;am b&#363;s j&#257;maks&#257; par to, ko Em&#299;ls izsaucis, un t&#257;p&#275;c nav ko br&#299;n&#299;ties, ka vi&#326;&#353;, izdzirdis par ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;kni, nob&#257;la un s&#257;ka tr&#299;c&#275;t k&#257; ap&#353;u lapa.

- Laid mani! Es pats maks&#257;&#353;u! - Em&#299;ls br&#275;ca. Un vi&#326;am beidzot laim&#275;j&#257;s t&#275;vam ieskaidrot, k&#257;, atv&#275;rdams Kathultas v&#257;rtus, vi&#326;&#353; ticis pie savas liel&#257;s bag&#257;t&#299;bas. Em&#299;la t&#275;vs dom&#257;ja, ka tas ir labs darbs, bet vi&#326;&#353; ar&#299; sprieda, ka nav gudri izmest naudu par vienu vecu ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;kni.

- Ne par k&#257;diem trakiem pirkumiem es negribu vairs dzird&#275;t! - vi&#326;&#353; stingri noteica. Un piepras&#299;ja, lai Em&#299;ls par&#257;da visu, ko nupat nosol&#299;jis, un t&#275;vam k&#316;uva smagi ap sirdi, ieraugot nekam neder&#299;gu vecu samta k&#257;rbi&#326;u, maizes lizi - kad vi&#326;iem m&#257;j&#257;s jau bija lieliska lize -, nu vieni traki pirkumi! Tom&#275;r vistrak&#257;k&#257; manta bija ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;knis.

- Iegaum&#275; reizi par vis&#257;m reiz&#275;m! J&#257;p&#275;rk tikai tas, kas ir pavisam nepiecie&#353;ams! - Em&#299;la t&#275;vs m&#257;c&#299;ja.

Tur nu vi&#326;am vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; bija taisn&#299;ba; bet k&#257; lai zina, kas ir nepiecie&#353;ams? Cukur&#363;dens - vai tas ir nepiecie&#353;ams? Em&#299;ls dom&#257;ja, ka ir. Vi&#326;&#353; staig&#257;ja apk&#257;rt mazdrusci&#326; sadr&#363;v&#275;jies p&#275;c sa&#326;emt&#257; br&#257;ziena, un tie&#353;i tobr&#299;d, kad Em&#299;ls t&#257; pastaig&#257;j&#257;s, vi&#326;&#353; uzg&#257;ja ceri&#326;u lapen&#275; galdu, kur tika p&#257;rdots alus un cukur&#363;dens. Bakhorvas &#316;audis, kas bija slaveni ar savu p&#257;rdro&#353;&#299;bu, bija savedu&#353;i no Vimmerbijas alus dar&#299;tavas pilnas kastes dzeram&#257;, lai var&#275;tu pacien&#257;t visus izsl&#257;pu&#353;os.

Em&#299;ls tikai reizi m&#363;&#382;&#257; bija dz&#275;ris cukur&#363;deni, un vi&#326;u p&#257;r&#326;&#275;ma sv&#275;tlaime, zinot, ka &#353;e p&#257;rdod cukur&#363;deni un vi&#326;am ir pilna kabata ar naudu; padom&#257;, k&#257;da laim&#299;ga sagad&#299;&#353;an&#257;s!

Em&#299;ls pal&#363;dza tr&#299;s gl&#257;zes cukur&#363;dens un &#382;igli izdz&#275;ra. Ta&#269;u tad no jauna nogranda p&#275;rkons. Tas satv&#275;ra Em&#299;lu aiz kr&#257;gas un sapurin&#257;ja t&#257;, ka cukur&#363;dens iesit&#257;s degun&#257;.

- Sasod&#299;tais puika, tu te st&#257;vi un dzer cukur&#363;deni, vienreiz nopeln&#299;jis ma&#311;en&#299;t naudas!

Bet &#353;oreiz saniknoj&#257;s Em&#299;ls un atcirta, k&#257; n&#257;kas.

- Zini ko, nu man m&#275;rs ir pilns! - vi&#326;&#353; kliedza. - Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert cukur&#363;deni, un, kad man ir nauda, tad es nedr&#299;kstu to dzert, nol&#257;p&#299;ts, kad tad lai es to dzeru!

Em&#299;la t&#275;vs stingri paskat&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu.

- Par &#353;ito tu s&#275;d&#275;si galdnieka skab&#363;z&#299;, tikl&#299;dz p&#257;rbrauksim m&#257;j&#257;s!

Vi&#326;&#353;, vair&#257;k nek&#257; nesac&#299;jis, dev&#257;s lej&#257; pa k&#363;tskalni&#326;u. Un Em&#299;ls palika st&#257;vot, un vi&#326;am samet&#257;s kauns. Vi&#326;&#353; saprata, cik &#353;ausm&#299;gi ir iztur&#275;jies. Vi&#326;&#353; kaun&#275;j&#257;s ne tik daudz par to, ka run&#257;jis pret&#299;, bet ka teicis "nol&#257;p&#299;ts" jo tas jau l&#299;dzin&#257;j&#257;s lamu v&#257;rdam, un lamu v&#257;rdus Kathult&#257; nem&#275;dza &#326;emt mut&#275;. K&#257; zin&#257;ms, Em&#299;la t&#275;vs ta&#269;u bija bazn&#299;cas vec&#257;kais un tic&#299;gs cilv&#275;ks! Em&#299;ls da&#382;us mirk&#316;us pakaun&#275;j&#257;s, tad, nopircis v&#275;l vienu gl&#257;zi cukur&#363;dens, atdeva to Alfr&#275;dam, un vi&#326;i abi aps&#275;d&#257;s nost&#257;k - pie bakhorvie&#353;u malkas skab&#363;&#382;a - un p&#316;&#257;p&#257;ja, kam&#275;r Alfr&#275;ds dz&#275;ra, - un p&#275;c tam Alfr&#275;ds sac&#299;ja: kaut ko tik gar&#353;&#299;gu vi&#326;&#353; sav&#257; m&#363;&#382;&#257; v&#275;l neesot baud&#299;jis. - Vai esi redz&#275;jis L&#299;nu? - Em&#299;ls jaut&#257;ja. Tad Alfr&#275;ds ar &#299;k&#353;&#311;i nor&#257;d&#299;ja, kur atrodas L&#299;na. Vi&#326;a s&#275;d&#275;ja za&#316;aj&#257; z&#257;l&#299;t&#275;, ar muguru atspiedusies pret zede&#326;u &#382;ogu, un vi&#326;ai blak&#257;m - ieb&#363;vietis no V&#257;rnu m&#257;j&#257;m, tas pats, kas bija uz&#353;&#257;vis Em&#299;lam ar p&#257;tagu; uzreiz var&#275;ja redz&#275;t, ka L&#299;na ir aizmirsusi visus br&#299;din&#257;jumus, jo nu vi&#326;a sm&#275;j&#257;s un &#311;i&#311;in&#257;ja, k&#257; to dar&#299;ja alla&#382;, kad nok&#316;uva cilv&#275;kos. Var&#275;ja man&#299;t, ka ieb&#363;vietim L&#299;nas uzved&#299;ba patika, un Em&#299;ls nopriec&#257;j&#257;s.

- Padom&#257; tik, Alfr&#275;d, ja m&#275;s var&#275;tu saprecin&#257;t L&#299;nu ar ieb&#363;vieti no V&#257;rn&#257;m! - vi&#326;&#353; cer&#299;g&#257; bals&#299; sac&#299;ja. - Tad tu vienreiz tiktu no &#353;&#299;s va&#316;&#257;!

Proti, L&#299;na bija uzdom&#257;jusi par savu l&#299;gavaini Alfr&#275;du un grib&#275;ja ar vi&#326;u prec&#275;ties, kaut ar&#299; Alfr&#275;ds tam par var&#299;t&#275;m pretoj&#257;s. Alfr&#275;ds un Em&#299;ls daudz tika lauz&#299;ju&#353;i galvu, k&#257; atpest&#299;t Alfr&#275;du no L&#299;nas; nu abi saros&#299;j&#257;s, padom&#257; tik - ja &#353;oreiz veiktos un ieb&#363;vietis grib&#275;tu L&#299;nu &#326;emt par sievu! Tiesa, vi&#326;am bija gandr&#299;z piecdesmit gadu un glu&#382;i pliks pauris, bet vi&#326;am tom&#275;r pieder&#275;ja ieb&#363;vie&#353;a m&#257;jele, un gan jau L&#299;nai iek&#257;rosies k&#316;&#363;t par saimnieci V&#257;rnu m&#257;j&#257;s.

- Mums j&#257;raug&#257;s, lai neviens vi&#326;us neiztrauc&#275;, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

Vi&#326;&#353; saprata, ka L&#299;nai n&#257;ksies ilgi &#311;i&#311;in&#257;t un run&#257;t vis&#257;dus niekus, lai ieb&#363;vietis zaud&#275;tu sapra&#353;anu un patie&#353;&#257;m uz&#311;ertos uz &#257;&#311;a.

Pa to laiku pie k&#363;tskalni&#326;a bija s&#257;kusies lopu p&#257;rdo&#353;ana, un Alfr&#275;ds ar Em&#299;lu dev&#257;s uz turieni.

Em&#299;la t&#275;vs nosol&#299;ja vienu siv&#275;nm&#257;ti, kas gaid&#299;ja siv&#275;nus, bet par gov&#299;m izc&#275;l&#257;s str&#299;ds. K&#257;ds v&#299;rs no Bastefallas grib&#275;ja &#326;emt visas septi&#326;as, un Em&#299;la t&#275;vam vajadz&#275;ja sol&#299;t asto&#326;desmit kronas, lai tikai dab&#363;tu govi, ko bija nule noskat&#299;jis. Em&#299;la t&#275;vs, klusi sten&#275;dams, maks&#257;ja bargo naudu, un p&#275;c tam vi&#326;am vairs nebija par ko nopirkt vistas. V&#299;rs no Bastefallas nosol&#299;ja ar&#299; t&#257;s, iz&#326;emot vienu, kuru nek&#257;di negrib&#275;ja &#326;emt.

- Kur es lik&#353;u klibu vistu? - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - To j&#363;s varat kaut nost!

Vista, ko Bastefallas saimnieks grib&#275;ja nolemt n&#257;vei, reiz tika salauzusi k&#257;ju, un t&#257; bija saaugusi nepareizi, t&#257;p&#275;c nabaga visti&#326;a kliboja. Bet Em&#299;lam blakus st&#257;v&#275;ja viens no Bakhorvas b&#275;rniem, kas sac&#299;ja:

- &#352;ito dumjo ve&#269;uku, negrib &#326;emt Klibo Lotu! Vi&#326;a tak ir vislab&#257;k&#257; d&#275;j&#275;ja!

Tad Em&#299;ls ska&#316;i izsauc&#257;s:

- Dodu divdesmit piecas &#275;res par Klibo Lotu!

Visi sm&#275;j&#257;s. Visi, iz&#326;emot, protams, Em&#299;la t&#275;vu. Vi&#326;&#353; pieskr&#275;ja pie Em&#299;la un satv&#275;ra z&#275;nu aiz kr&#257;gas.

- Sasod&#299;tais puika, cik daudz traku pirkumu tu taisies ieg&#257;d&#257;ties vien&#257; un tai pa&#353;&#257; dien&#257;? Par to tu man s&#275;d&#275;si galdnieka skab&#363;z&#299; divtik ilgi!

Tom&#275;r, kas izdar&#299;ts, - izdar&#299;ts! Em&#299;ls bija sol&#299;jis divdesmit piecas &#275;res, un pie t&#257; vi&#326;am n&#257;c&#257;s palikt. Tagad Klib&#257; Lota pieder&#275;ja Em&#299;lam, lai ar&#299; ko vi&#326;a t&#275;vs par to dom&#257;tu.

- Tagad man vismaz ir divi lopi&#326;i, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja Alfr&#275;dam. - Zirgs un vista!

- J&#257;, zirgs un kliba vista, - Alfr&#275;ds atteica un iesm&#275;j&#257;s, bet tie bija labsird&#299;gi smiekli, k&#257;dus sm&#275;ja vien&#299;gi Alfr&#275;ds.

Em&#299;ls ielika Klibo Lotu kast&#275; un novietoja to l&#299;dz&#257;s saviem p&#257;r&#275;jiem d&#257;rgumiem pie malkas skab&#363;&#382;a. Tur jau bija ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;knis, maizes lize, samta k&#257;rbi&#326;a un piesiets st&#257;v&#275;ja ar&#299; L&#363;kass. Em&#299;ls raudz&#299;j&#257;s uz visu savu mant&#299;bu un jut&#257;s gau&#382;&#257;m apmierin&#257;ts.

Bet k&#257; pa &#353;o laiku kl&#257;j&#257;s L&#299;nai ar ieb&#363;vieti? Em&#299;ls un Alfr&#275;ds apmeta l&#299;kumu, lai uz &#353;iem paskat&#299;tos, un nopriec&#257;j&#257;s par L&#299;nas labo uzved&#299;bu. Ieb&#363;vietis tur&#275;ja L&#299;nu ap viduci, un vi&#326;a sm&#275;j&#257;s un &#311;i&#311;in&#257;ja ska&#316;&#257;k k&#257; jebkad, l&#257;gu l&#257;giem piegr&#363;zdama ieb&#363;vietim ar elkoni tik stipri, ka vi&#326;&#353; ik reizes atkrita pret zede&#326;u &#382;ogu.

- &#352;iten tas vi&#326;am varen pat&#299;k, - Em&#299;ls sac&#299;ja. - Kaut tik nu L&#299;na nesabiksta &#353;o p&#257;r&#257;k stipri.

Em&#299;ls un Alfr&#275;ds bija no sirds apmierin&#257;ti ar L&#299;nas iztur&#275;&#353;anos. Ta&#269;u k&#257;dam tas nepatika, un &#353;is cilv&#275;ks bija B&#363;m&#257;ju Bulta.

Bulta bija liel&#257;kais kauslis un plencis vis&#257; Lenneberg&#257;, un me&#382;on&#299;gie kauti&#326;i &#363;trup&#275;s visbie&#382;&#257;k notika Bultas vainas d&#275;&#316;, jo parasti vi&#326;&#353; tos ies&#257;ka. Tev j&#257;liek aiz auss, ka tais laikos kalps cauru gadu str&#257;d&#257;ja no r&#299;ta l&#299;dz vakaram, muguru neatliecis, un nezin&#257;ja nek&#257;du izpriecu, t&#257;p&#275;c &#353;&#257;da &#363;trupe sag&#257;d&#257;ja lielu prieku, un tad vi&#326;am rokas vien niez&#275;ja uz kau&#353;anos. Vi&#326;&#353; nezin&#257;ja, ko lai dara ar to me&#382;on&#299;go sp&#275;ku, kas piepe&#353;i k&#363;s&#257;ja kr&#363;t&#299;s, kad vi&#326;&#353; izg&#257;ja cilv&#275;kos un tika ar&#299; iebaud&#299;jis p&#257;ris stipr&#257;ku malku; j&#257;, diem&#382;&#275;l ne jau visi dz&#275;ra cukur&#363;deni. Vismaz Bulta to nedar&#299;ja.

Nu Bulta bija kl&#257;t un, ieraudz&#299;jis L&#299;nu, kura lakstoj&#257;s ar ieb&#363;vieti no V&#257;rnu m&#257;j&#257;m, sac&#299;ja:

- Vai tev, L&#299;na, kauna nemaz nav? Ko tu ies&#257;ksi ar t&#257;du plikpaurainu m&#275;rdeli? Vi&#326;&#353; tak ir par vecu priek&#353; tevis, vai tu to nesaj&#275;dz?

T&#257; ies&#257;kas kauti&#326;i.

Em&#299;ls un Alfr&#275;ds, tur st&#257;v&#275;dami, redz&#275;ja, ka ieb&#363;vietis saniknots palai&#382; L&#299;nu va&#316;&#257;; j&#257;, tas tik ir jauki, vajadz&#275;ja ar Bultai atn&#257;kt un izjaukt visu, ko Alfr&#275;ds un Em&#299;ls bija iecer&#275;ju&#353;i!

- S&#275;di, s&#275;di, Dieva d&#275;&#316;! - Em&#299;ls uzsauca ieb&#363;vietim. - Ar Bultu es tik&#353;u gal&#257;!

Un tad vi&#326;&#353;, pa&#311;&#275;ris maizes lizi, pamat&#299;gi iezv&#275;la Bultai pa mugurpusi. Bet to vi&#326;am nevajadz&#275;ja vis dar&#299;t. Jo Bulta, apgriezies ri&#326;&#311;&#299;, satv&#275;ra Em&#299;lu. Bulta dusm&#257;s pat p&#257;rgrieza acis, un Em&#299;ls, &#311;epurodamies vi&#326;a milz&#299;gaj&#257;s plaukst&#257;s, dom&#257;ja, ka nu pien&#257;kusi p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a. Bet tad Alfr&#275;ds uzkliedza:

- Laid puiku va&#316;&#257;, cit&#257;di tu var&#275;si k&#257;jas un rokas pauni&#326;&#257; nest uz m&#257;ju!

Alfr&#275;ds nebija no bail&#299;gajiem, un ar&#299; vi&#326;am rokas niez&#275;ja uz kau&#353;anos, un nepag&#257;ja ne mirklis, kad abi ar Bultu vicoj&#257;s, ka brak&#353;&#311;&#275;ja vien.

Te nu s&#257;k&#257;s tas, ko visi jau sen bija gaid&#299;ju&#353;i.

- Vai ta nu dr&#299;z nes&#257;ksies kauti&#326;&#353;? - vair&#257;ki zemnieki jau bija tauj&#257;ju&#353;i, un tagad vi&#326;i steidz&#257;s &#353;urp no vis&#257;m pus&#275;m un grib&#275;ja piedal&#299;ties.

Bet L&#299;na s&#257;ka kaukt.

- Manis d&#275;&#316; kaujas! - vi&#326;a sauca. - Ak, tavu postu!

- Kam&#275;r vien man rok&#257;s b&#363;s maizes lize, nek&#257;da posta neb&#363;s, - Em&#299;ls pa&#316;&#257;v&#299;gi sac&#299;ja.

Tagad visi kalpi gul&#275;ja vien&#257; bl&#257;&#311;&#299; un glu&#382;i k&#257; v&#275;&#382;i ar sp&#299;l&#275;m tvarst&#299;ja cits citu; vi&#326;i r&#257;va un pl&#275;sa, un kliedza, un koda, un dunck&#257;ja, un sita, un l&#257;d&#275;j&#257;s, un kauca - un pa&#353;&#257; apak&#353;&#257; gul&#275;ja Alfr&#275;ds ar Bultu un ieb&#363;vietis, un v&#275;l da&#382;i v&#299;ri.

Em&#299;lam samet&#257;s bail, ka vi&#326;i Alfr&#275;du samals miltos, un vi&#326;&#353; ar maizes lizi bikst&#299;ja kalpu kaudzi, lai dab&#363;tu Alfr&#275;du &#257;r&#257;. Ta&#269;u ar to nebija l&#299;dz&#275;ts, un, lai kur Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja, vienm&#275;r pa&#353;&#257;v&#257;s k&#257;da d&#363;re, kas m&#275;&#291;in&#257;ja vi&#326;u nog&#257;zt un ieraut kauti&#326;&#257;.

Ar to Em&#299;ls negrib&#275;ja samierin&#257;ties. T&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; uzl&#275;ca L&#363;kasam mugur&#257; un riks&#299; laida apk&#257;rt kau&#353;&#316;iem, pl&#299;vojo&#353;iem matiem un sitienam paceltu maizes lizi gandr&#299;z vai atg&#257;din&#257;dams bru&#326;inieku, kas ar paceltu p&#299;&#311;i metas c&#299;&#326;as mutul&#299;.

Em&#299;ls j&#257;ja ri&#326;&#311;&#299; un ar maizes lizi zvet&#275;ja pa labi un pa kreisi; j&#257;jot izn&#257;ca lab&#257;ks atv&#275;ziens, un vi&#326;am tie&#353;&#257;m laim&#275;j&#257;s nolob&#299;t kaudzei vismaz virs&#275;jo kalpu k&#257;rtu, ta&#269;u virs&#363; alla&#382;i&#326; uzbruka atkal jauna un, lai ar&#299; cik sird&#299;gi Em&#299;ls str&#257;d&#257;ja ar maizes lizi, Alfr&#275;du atbr&#299;vot nesp&#275;ja.

Sievietes un b&#275;rni, visi, kas bija sabrauku&#353;i uz &#363;trupi, vaiman&#257;ja jau pavisam izmis&#299;gi, un Em&#299;la t&#275;vs un p&#257;r&#275;jie pr&#257;t&#299;g&#257;kie ve&#269;i, kuriem kau&#353;an&#257;s nedara godu, st&#257;v&#275;ja un bezpal&#299;dz&#299;gi klaig&#257;ja:

- Nu gan jums, z&#275;ni, j&#257;beidz! V&#275;l tak b&#363;s citas &#363;trupes ar, pataupiet sp&#275;ku cit&#257;m reiz&#275;m!

Bet kalpi bija t&#257; iekarsu&#353;i, ka neko nedzird&#275;ja, - vi&#326;i grib&#275;ja tikai kauties un kauties! Em&#299;ls aizsvieda prom maizes lizi.

- L&#299;na, nest&#257;vi un nekauc, bet n&#257;c pal&#299;g&#257;, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Padom&#257;, ka pa&#353;&#257; apak&#353;&#257; gu&#316; tavs br&#363;tg&#257;ns!

Es jau tiku sac&#299;jusi, ka Em&#299;ls ir vilt&#299;gs; uzmini - ko vi&#326;&#353; izdar&#299;ja? Ugunsdz&#275;s&#275;ju s&#363;knis ta&#269;u vi&#326;am bija un ar&#299; &#363;dens ak&#257; papilnam. Vi&#326;&#353; lika L&#299;nai pump&#275;t, kam&#275;r pats darboj&#257;s ar &#353;&#316;&#363;teni, - un &#363;dens &#353;&#316;&#257;c&#257;s t&#257;, ka nenopriec&#257;ties!

Kalpu kaudze it k&#257; noraust&#299;j&#257;s, kad no visa sp&#275;ka virs&#363; uztriec&#257;s pirm&#257;s aukst&#257;s &#363;dens &#353;altis. Un, tici vai ne, Em&#299;lam n&#257;c&#257;s laist&#299;t tikai &#299;su br&#299;di, kad kauti&#326;&#353; bija mit&#275;jies. Kalpi, pac&#275;lu&#353;i sapampu&#353;as un izbr&#299;n&#299;tas sejas, cits p&#275;c cita l&#275;n&#257;m traus&#257;s k&#257;j&#257;s.

To tev der atcer&#275;ties! Ja tu k&#257;dreiz pats nejau&#353;i iek&#316;&#363;sti kauti&#326;&#257; un gribi to izbeigt, paturi pr&#257;t&#257;: auksts &#363;dens noder lab&#257;k nek&#257; maizes lize!

Kalpi uz Em&#299;lu nemaz nedusmoj&#257;s. Nu vi&#326;i savu niknumu bija izl&#257;d&#275;ju&#353;i un dom&#257;ja: labi vien ir, ka &#353;oreiz kauti&#326;&#353; gal&#257;.

- Vadzi, n&#257;kamned&#275;&#316; b&#363;s &#363;trupe Knashult&#257;, - sac&#299;ja B&#363;m&#257;ju Bulta un ieb&#257;za degun&#257; mazliet s&#363;nas, lai aptur&#275;tu asinis.

Tad Em&#299;ls pieg&#257;ja pie knashultie&#353;a, kas ar&#299; bija v&#275;rojis kauti&#326;u, un p&#257;rdeva vi&#326;am savu &#353;&#316;&#363;teni par piecdesmit &#275;r&#275;m.

- T&#257; es nopeln&#299;ju divdesmit piecas &#275;res, - Em&#299;ls v&#275;l&#257;k st&#257;st&#299;ja Alfr&#275;dam, un tad Alfr&#275;ds s&#257;ka apjaust, ka Em&#299;ls, izaudzis liels, iesp&#275;jams, k&#316;&#363;s varens veikalnieks.

Nu &#363;trupe bija beigusies un visiem vajadz&#275;ja doties ce&#316;&#257; - ar tiem kr&#257;miem, kas bija sapirkti. Em&#299;la t&#275;vs ar&#299; grib&#275;ja vest m&#257;j&#257;s savu govi un siv&#275;nm&#257;ti. Siv&#275;nm&#257;ti iec&#275;la piena ratos un turpat ielika ar&#299; kasti ar Klibo Lotu, kaut gan Em&#299;la t&#275;vs noskat&#299;j&#257;s uz to pavisam &#353;&#311;&#299;bi. Goti&#326;ai Rellai vajadz&#275;ja so&#316;ot pa&#353;ai, t&#257; bija nolemts. Ta&#269;u neviens vi&#326;ai nebija pras&#299;jis, ko vi&#326;a par to dom&#257;.

Tu varb&#363;t b&#363;si dzird&#275;jis par nikniem bu&#316;&#316;iem? Bet vai tu kaut ko zini par me&#382;on&#299;g&#257;m gov&#299;m? Tad es tev varu pateikt: ja govij uzn&#257;k trakums, tad pat visnikn&#257;kajam bullim s&#257;k tr&#299;c&#275;t k&#257;jas un tas mekl&#275;, kur pasl&#275;pties.

M&#299;&#316;&#257;ku un paklaus&#299;g&#257;ku goti&#326;u par Rellu l&#299;dz &#353;im nemaz iedom&#257;ties nevar&#275;ja. Ta&#269;u, kad Alfr&#275;ds un L&#299;na pien&#257;ca kl&#257;t, lai dz&#299;tu vi&#326;u prom uz Kathultas s&#275;tu, vi&#326;a nor&#257;v&#257;s un izgr&#363;da tik velni&#353;&#311;&#299;gu m&#257;vienu, ka visi aiz p&#257;rb&#299;&#316;a sal&#275;c&#257;s. Varb&#363;t Rella, noskat&#299;jusies, k&#257; kaujas kalpi, nodom&#257;ja: "Ja jau reiz ir &#363;trupe, tad lai ar&#299; ir!" Govs spri&#326;&#291;oja k&#257; traka un nelaida nevienu sev tuvum&#257;. Vispirms izm&#275;&#291;in&#257;j&#257;s Alfr&#275;ds, tad Em&#299;la t&#275;vs, ta&#269;u Rella, ska&#316;i maudama, ar noliektu galvu met&#257;s vi&#326;iem paka&#316;, un abi dab&#363;ja diebt, ko k&#257;jas nes, lai pagl&#257;btos no vi&#326;as ragiem. San&#257;ca pal&#299;gi, bet Rella trieca prom ikvienu, kas tuvoj&#257;s k&#363;tij.

- Tavu postu, - L&#299;na sac&#299;ja, redz&#275;dama, k&#257; Rella dzenas paka&#316; it visiem - v&#299;ram no Bakhorvas un ieb&#363;vietim, un B&#363;m&#257;ju Bultai, un v&#299;riem no Bastefallas un Knashultas - un k&#257; vi&#326;i pa galvu pa kaklu metas b&#275;gt.

Beidzot Em&#299;la t&#275;vs saniknoj&#257;s un iesauc&#257;s:

- Asto&#326;desmit kronas es atdevu par &#353;ito &#275;rmu, bet nu &#353;is ir j&#257;&#353;au nost, do &#353;u bisi!

To pateicis, vi&#326;&#353; sar&#257;v&#257;s, ta&#269;u no trakas govs jau tikpat nav nek&#257;da prieka, to vi&#326;&#353; saprata, un to saprata visi, t&#257;p&#275;c Bakhorvas saimnieks atnesa piel&#257;d&#275;tu bisi un iespieda to Em&#299;la t&#275;vam rok&#257;.

- B&#363;s lab&#257;k, ja tu izdar&#299;si to pats, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. Tad Em&#299;ls iesauc&#257;s:

- Pagaidi br&#299;di!

Es jau tiku st&#257;st&#299;jusi, ka Em&#299;ls ir viens vilt&#299;gs z&#275;ns. Tagad vi&#326;&#353; pieg&#257;ja pie sava t&#275;va un sac&#299;ja t&#257;:

- Ja tu gribi vi&#326;u &#353;aut nost, tad lab&#257;k atdod man!

- Kur tu liksi traku govi? - Em&#299;la t&#275;vs br&#299;n&#299;j&#257;s. - Med&#299;si lauvas, vai?

Ta&#269;u Em&#299;la t&#275;vs zin&#257;ja, ka Em&#299;ls m&#257;k apieties ar dz&#299;vniekiem, un t&#257;p&#275;c sac&#299;ja: ja Em&#299;ls var&#275;&#353;ot aizdz&#299;t Rellu uz Kathultu, tad t&#257; uz m&#363;&#382;&#299;giem laikiem pieder&#275;&#353;ot vi&#326;am, lai cik ar&#299; traka b&#363;dama.

Tad Em&#299;ls pieg&#257;ja pie Bastefallas saimnieka, kas bija nopircis p&#257;r&#275;j&#257;s se&#353;as govis, un sac&#299;ja t&#257;:

- Cik es dab&#363;&#353;u, ja aizdz&#299;&#353;u tavas govis l&#299;dz Kathultai?

Bastefallas m&#257;jas atrad&#257;s t&#257;lu - draudzes otr&#257; gal&#257;; aizdz&#299;t govis l&#299;dz turienei nebija pat&#299;kams darbs, to saimnieks saprata un t&#257;p&#275;c t&#363;da&#316; iz&#326;&#275;ma no bik&#353;u kabatas divdesmit piecas &#275;res.

- Lai notiek, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Te b&#363;s nauda.

Uzmini - ko Em&#299;ls p&#275;c tam izdar&#299;ja? J&#257;, vi&#326;&#353; aizjoza p&#257;r k&#363;tskalni&#326;u, tie&#353;i gar&#257;m Rellai, ieskr&#275;ja k&#363;t&#299; un atrais&#299;ja visas govis, un, kad vi&#326;&#353; t&#257;s izlaida &#257;r&#257;, Rella piepe&#353;i p&#257;rst&#257;ja maut, nod&#363;ra acis un, skaidri redzams, bija nokaun&#275;jusies par savu uzve&#353;anos... bet ko lai nabaga goti&#326;a dara, kad to dzen &#257;r&#257; no vec&#257;s k&#363;ts vienu pa&#353;u, at&#353;&#311;irot no p&#257;r&#275;j&#257;m gov&#299;m, ar kur&#257;m tik &#316;oti sarasts? Govij san&#257;k dusmas un k&#316;&#363;st smagi, ta&#269;u to bija sapratis vien&#299;gi Em&#299;ls.

Tagad Rella m&#299;&#316;u pr&#257;tu g&#257;ja pa ce&#316;u bar&#257; ar p&#257;r&#275;j&#257;m gov&#299;m, un visi, kas bija san&#257;ku&#353;i uz &#363;trupi, sm&#275;j&#257;s un teica:

- Tas Kathultas puika nav nemaz t&#257;ds mu&#316;&#311;is!

Sm&#275;j&#257;s ar&#299; Alfr&#275;ds.

- M&#257;jlopu &#299;pa&#353;niek Em&#299;l Svenson, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja, - nu tev ir zirgs, kliba vista un traka govs - vai tev vair&#257;k nek&#257; neb&#363;s?

- J&#257;, gan ar laiku &#353;is tas v&#275;l rad&#299;sies, - Em&#299;ls mier&#299;gi atbild&#275;ja.

Em&#299;la m&#257;te, st&#257;v&#275;dama Kathult&#257; pie virtuves loga un skat&#299;dam&#257;s, vai vi&#326;as m&#299;&#316;ie dr&#299;z nebrauks m&#257;j&#257;s no &#363;trupes, plati iepleta acis, ieraudz&#299;jusi pa ce&#316;u braucam lepnu virteni. Pa&#353;&#257; priek&#353;&#257; piena rati ar Em&#299;la t&#275;vu, Alfr&#275;du, L&#299;nu, siv&#275;nm&#257;ti un Klibo Lotu, kas ska&#316;i kladzin&#257;ja aiz prieka par tikko izd&#275;to olu, tad septi&#326;as govis un visbeidzot Em&#299;ls L&#363;kasa mugur&#257;, kas ar maizes lizi izr&#299;koja garo govju rindu.

Em&#299;la m&#257;te izmet&#257;s &#257;r&#257;, un &#298;da uz p&#275;d&#257;m nopaka&#316;us.

- Septi&#326;as govis! - vi&#326;a sauca Em&#299;la t&#275;vam. - Kur&#353; no mums ir jucis, tu vai es?

- N&#275;-&#275;, gos, - Em&#299;la t&#275;vs noburk&#353;&#311;&#275;ja sav&#257; m&#275;l&#275;. Ta&#269;u v&#275;l liel&#257;ka burk&#353;&#311;&#275;&#353;ana bija vajadz&#299;ga, lai Em&#299;la m&#257;te beidzot saprastu, kas noticis &#363;trup&#275;. Tad vi&#326;a ar m&#299;lest&#299;bas pilnu skatu pav&#275;r&#257;s Em&#299;l&#257;.

- Lai Dievs tevi sv&#275;t&#299;, Em&#299;l! Bet saki man - k&#257; tu var&#275;ji zin&#257;t, ka, &#353;aujot kr&#257;sn&#299; kuku&#316;us, nupat sal&#363;za m&#363;su maizes lize?

Tad vi&#326;a iekliedz&#257;s, ieraudz&#299;jusi Alfr&#275;da degunu, jo tas bija divtik liels k&#257; parasti.

- Ak Dievi&#326; t&#275;t&#299;t, kur tu esi bijis ar savu degunu? - Em&#299;la m&#257;te br&#299;n&#299;j&#257;s.

- &#362;trup&#275; Bakhorv&#257;, - Alfr&#275;ds atteica. - Un n&#257;kamsestdien atkal b&#363;s &#363;trupe Knashult&#257;.

L&#299;na izk&#257;pa no ratiem dom&#299;ga un sadr&#363;v&#275;jusies. Nu bija beigusies laksto&#353;an&#257;s un &#311;i&#311;in&#257;&#353;ana.

- Ko tu t&#257;da sask&#257;busi? - Em&#299;la m&#257;te vaic&#257;ja. - Kas tev l&#275;cies?

- Zobs s&#257;p, - L&#299;na novilka. Ieb&#363;vietis no V&#257;rnu m&#257;j&#257;m bija cien&#257;jis un cien&#257;jis vi&#326;u ar karamel&#275;m, un tagad vi&#326;as caurais dzeroklis s&#257;p&#275;ja t&#257;, ka galva spr&#257;ga pu&#353;u.

Ta&#269;u - vai nu ar, vai bez zobu s&#257;p&#275;m - L&#299;nai t&#363;li&#326; bija j&#257;iet uz gan&#299;b&#257;m slaukt Kathultas govis, jo slaucamais laiks jau sen bija gar&#257;m.

Slaucamais laiks jau sen bija gar&#257;m ar&#299; Rellai un p&#257;r&#275;j&#257;m &#363;trupes gov&#299;m, un t&#257;s, sevi atg&#257;din&#257;damas, ska&#316;i m&#257;va.

- Ko es varu dar&#299;t, ka Bastefallas saimnieks nav te un pats nevar izslaukt savas govis? - Em&#299;ls sac&#299;ja un &#311;&#275;r&#257;s pie darba; vispirms vi&#326;&#353; izslauca Rellu, p&#275;c tam p&#257;r&#275;j&#257;s se&#353;as govis, t&#257; izslaucot tr&#299;sdesmit litrus piena, ko vi&#326;a m&#257;te nolika pagrab&#257; un v&#275;l&#257;k sas&#275;ja no t&#257; sieru. Liels un varens izn&#257;ca Em&#299;la siera ritulis, un par to vi&#326;am v&#275;l ilgi bija prieks!

Bet olu, kuru Klib&#257; Lota bija izd&#275;jusi ce&#316;&#257; uz m&#257;j&#257;m, vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; izv&#257;r&#299;ja un nolika uz virtuves galda, pie kura s&#275;d&#275;ja t&#275;vs un, drusku sap&#299;cis, gaid&#299;ja vakari&#326;as.

- &#352;it&#257; no Klibas Lotas, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

P&#275;c tam vi&#326;&#353; iel&#275;ja t&#275;vam ar&#299; gl&#257;zi izk&#257;sta, tikko slaukta piena.

- &#352;itas no Rellas, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

T&#275;vs klus&#275;dams &#275;da un dz&#275;ra, kam&#275;r m&#257;te ie&#353;&#257;va kr&#257;sn&#299; visus maizes kuku&#316;us.

Bet L&#299;na pielika s&#257;po&#353;ajam zobam karstu kartupeli, un zobs ies&#257;p&#275;j&#257;s septi&#326;reiz stipr&#257;k - k&#257; jau vi&#326;a bija to paredz&#275;jusi.

- Nu pagaidi tu man, - L&#299;na sac&#299;ja zobam. - Ja tu esi mu&#316;&#311;is, es ar&#299; varu b&#363;t mu&#316;&#311;e.

Alfr&#275;ds iesm&#275;j&#257;s.

- Re, k&#257; ieb&#363;vietis tevi sacien&#257;jis ar karamel&#275;m, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Ta tik precies nost.

L&#299;na iespurdz&#257;s.

- Ar to sak&#257;rni! Vi&#326;am ir piecdesmit gadu un man tikai divdesmit pieci! Dom&#257;: es gribu t&#257;du, kas divreiz vec&#257;ks par mani?

- Un kas par to? - Em&#299;ls dedz&#299;gi iebilda. - Tas ta&#269;u nav galvenais.

- Tev viegli run&#257;t, - L&#299;na atteica. - Tagad v&#275;l nekas, bet padom&#257;: kad man b&#363;s piecdesmit, tad vi&#326;am b&#363;s simt gadu; ak tu m&#363;&#382;s, &#353;ito klapatu!

- Tu t&#257; run&#257;, L&#299;na, it k&#257; tev par to b&#363;tu k&#257;da j&#275;ga, - Em&#299;la m&#257;te sac&#299;ja, ielikusi cepties p&#275;d&#275;jo klaipu, un aiztais&#299;ja kr&#257;sns durti&#326;as. - &#352;it&#257; ir lieliska maizes lize, - vi&#326;a piebilda.

Kad Em&#299;la t&#275;vs bija ap&#275;dis olu un izdz&#275;ris piena gl&#257;zi, Em&#299;ls noteica:

- Nu tagad man j&#257;iet uz galdnieka skab&#363;zi!

Em&#299;la t&#275;vs noburk&#353;&#311;&#275;ja, ka tie&#353;i &#353;odien, ja t&#257; labi padom&#257;jot, Em&#299;ls neesot pastr&#257;d&#257;jis neko tik briesm&#299;gu, lai s&#275;d&#275;tu galdnieka skab&#363;z&#299;, ta&#269;u Em&#299;ls palika pie sava:

- Nu n&#275;, kas sac&#299;ts - sac&#299;ts!

Un vi&#326;&#353; klusi un cien&#299;gi ieg&#257;ja galdnieka skab&#363;z&#299; un aps&#275;d&#257;s, lai izgrieztu savu simt divdesmit dev&#299;to koka v&#299;ri&#326;u.

Ap &#353;o laiku Klib&#257; Lota jau tup&#275;ja sav&#257; lakt&#257; vistu k&#363;t&#299; un Rella pavisam apmierin&#257;ta g&#257;ja uz gan&#299;b&#257;m kop&#257; ar Kathultas gov&#299;m. P&#275;c k&#257;da laici&#326;a atn&#257;ca Bastefallas saimnieks, lai pa&#326;emtu savus se&#353;us lopi&#326;us. Vi&#326;&#353; labu br&#299;di t&#275;rz&#275;ja ar Em&#299;la t&#275;vu par &#363;trupi un p&#257;rsprieda visu, kas tur bija noticis, t&#257;p&#275;c pag&#257;ja krietns laiks, iekams Em&#299;la t&#275;vs var&#275;ja izlaist &#257;r&#257; Em&#299;lu; ta&#269;u, tikl&#299;dz bastefallietis bija devies ce&#316;&#257;, t&#275;vs steidz&#257;s uz galdnieka skab&#363;zi.

N&#257;kot tuv&#257;k, vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja, ka maz&#257; &#298;da ir uzr&#257;pusies uz soli&#326;a pie skab&#363;&#382;a loga. Roci&#326;&#257;s vi&#326;ai bija samta k&#257;rbi&#326;a ar &#363;densroz&#275;m uz v&#257;ci&#326;a; vi&#326;a tur&#275;ja to k&#257; visliel&#257;ko d&#257;rgumu, kuru sav&#257; m&#363;&#382;&#257; dab&#363;jusi. Un t&#257; jau ar&#299; bija. Ta&#269;u Em&#299;la t&#275;vs noburk&#353;&#311;&#275;ja:

- Trakoti pirkumi! Veca samta k&#257;rba!

Maz&#257; &#298;da neman&#299;ja, ka pien&#257;cis t&#275;vs, t&#257;p&#275;c neapklusa, bet pa&#316;&#257;v&#299;gi atk&#257;rtoja v&#257;rdus, kurus Em&#299;ls &#269;ukstus sauca vi&#326;ai no tum&#353;&#257; galdnieka skab&#363;&#382;a. Tos izdzirdis, Em&#299;la t&#275;vs nob&#257;la, jo briesm&#299;g&#257;ki v&#257;rdi par &#353;iem Kathult&#257; netika teikti. Un tie nek&#316;uva maig&#257;ki, kaut ar&#299; &#298;da tos atk&#257;rtoja t&#257;d&#257; m&#299;&#316;&#257;, jauk&#257; balsti&#326;&#257;.

- Klusu, &#298;da! - Em&#299;la t&#275;vs uzbr&#275;ca. Un, ieb&#257;zis d&#363;ri pa logu, satv&#275;ra Em&#299;lu aiz kr&#257;gas.

- Sasod&#299;tais puika, vai tu s&#275;di te, lai m&#257;c&#299;tu savu m&#257;su lam&#257;ties?

- Es tak nem&#257;cu lam&#257;ties, - Em&#299;ls attrauca. - Es tikai m&#257;c&#299;ju, lai vi&#326;a nekad nesaka "nol&#257;p&#299;ts" un pie viena es vi&#326;ai iedzinu galv&#257; ar&#299; l&#275;veni citu v&#257;rdu, no kuriem j&#257;b&#299;stas k&#257; no uguns.

J&#257;, nu tu zini, ko Em&#299;ls pastr&#257;d&#257;ja divpadsmitaj&#257; j&#363;nij&#257;, un, ja ar&#299; viss neizn&#257;ca tik labi, k&#257; grib&#275;tos, tad j&#257;atz&#299;st, ka todien vi&#326;&#353; iepirk&#257;s visai pr&#257;t&#299;gi; padom&#257;, ieg&#257;d&#257;ties vien&#257; reiz&#275; - labu slaucamu govi, lielisku d&#275;j&#275;jvistu, teicamu maizes lizi un v&#275;l pienu t&#257;d&#257; daudzum&#257;, ka t&#257; pietika lielam br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gam siera ritulim.

Vien&#299;gais, par ko vi&#326;a t&#275;vs var&#275;ja &#299;g&#326;oties, bija vec&#257; samta k&#257;rbi&#326;a, kas nekam neder&#275;ja, bet kuru maz&#257; &#298;da tik &#316;oti glab&#257;ja. Vi&#326;a ielika taj&#257; uzpirksteni, &#353;&#311;&#275;res, mazu dziesmu gr&#257;mati&#326;u, ko bija dab&#363;jusi sv&#275;tdienas skol&#257;, skaistu zilganu stikla gabali&#326;u un savu sarkano matu lenti. Kad &#298;da pirmoreiz atv&#275;ra k&#257;rbi&#326;u, taj&#257; bija vecu v&#275;stu&#316;u sain&#299;tis, kuru meitene t&#363;li&#326; nometa uz gr&#299;das. Bet tai sestdienas vakar&#257; Em&#299;ls, ticis &#257;r&#257; no galdnieka skab&#363;&#382;a un ien&#257;cis virtuv&#275;, ieraudz&#299;ja st&#363;r&#299; nomesto v&#275;stu&#316;u sain&#299;ti un pac&#275;la to. Em&#299;ls par&#257;d&#299;ja sain&#299;ti Alfr&#275;dam, kas ar pletni rok&#257;s klimta pa virtuvi, no visa sp&#275;ka sizdams mu&#353;as, lai L&#299;nai b&#363;tu sv&#275;tdien t&#299;ra virtuve.

- Viss reiz var noder&#275;t, - Em&#299;ls sac&#299;ja. - Ja man k&#257;dreiz b&#363;s j&#257;s&#363;ta v&#275;stules, tad te jau vesels l&#275;venis ir uzrakst&#299;ts!

Pa&#353;&#257; virs&#363; bija v&#275;stule no Amerikas, un, to ieraudz&#299;jis, Em&#299;ls iesvilp&#257;s.

- Paskat, Alfr&#275;d, te ir v&#275;stule no Adriana!

Adrians - Bakhorvu vec&#257;kais d&#275;ls - sen atpaka&#316; bija aizbraucis uz Ameriku un pa visu laiku tikai vienu vien&#299;gu reizi atrakst&#299;jis uz m&#257;j&#257;m - to zin&#257;ja visa Lenneberga -, un visi dusmoj&#257;s uz Adrianu, jo vi&#326;iem bija &#382;&#275;l nabaga vec&#257;ku. Ta&#269;u, ko Adrians &#353;ai v&#275;stul&#275; rakst&#299;jis, to neviens nedab&#363;ja zin&#257;t; par to m&#257;jinieki klus&#275;ja.

- Nu to var uzzin&#257;t, - sac&#299;ja Em&#299;ls, &#353;is d&#363;&#353;&#299;gais z&#275;ns, kas pats bija iem&#257;c&#299;jies las&#299;t gan druk&#257;to, gan rakst&#299;to tekstu.

Vi&#326;&#353; atpl&#275;sa v&#275;stuli un ska&#316;i izlas&#299;ja to Alfr&#275;dam priek&#353;&#257;, las&#299;&#353;ana g&#257;ja &#257;tri, jo v&#275;stule bija &#299;sa. T&#257; skan&#275;ja &#353;&#257;di:

"Es i ridz&#275;js l&#257;ci. Aizs&#363;t jums adres. &#352;oreis gudbai."

- Diez vai &#353;it&#257; v&#275;stule man noder&#275;s, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

Bet to vi&#326;&#353; v&#275;l redz&#275;s!

Tad pien&#257;ca vakars. Divpadsmit&#257; j&#363;nija sestdiena sliec&#257;s uz novakari, nakts nolaid&#257;s p&#257;r Kathultu, nesdama klusumu un mieru visiem, kas tur dz&#299;voja, - tiklab cilv&#275;kiem, k&#257; lopi&#326;iem. Visiem, iz&#326;emot L&#299;nu, kurai s&#257;p&#275;ja zobs. Vi&#326;a nomod&#257; gul&#275;ja uz virtuves d&#299;v&#257;na un sten&#275;ja, un vaid&#275;ja, kam&#275;r &#299;s&#257; j&#363;nija nakts atn&#257;ca un aizg&#257;ja un uzausa jauna diena.

Jauna diena ar&#299; Em&#299;la dz&#299;v&#275;!




Sv&#275;tdien, 13. j&#363;nij&#257;, kad Em&#299;ls tr&#299;s reizes drosm&#299;gi m&#275;&#291;in&#257;ja izraut L&#299;nai dzerokli un p&#275;c tam nokr&#257;soja &#298;du tum&#353;i zil&#257; kr&#257;s&#257;


Vai t&#257; bija sv&#275;tdiena vai darbdiena - govis vajadz&#275;ja slaukt. Piecos no r&#299;ta virtuv&#275; zvan&#299;ja modin&#257;t&#257;js, un L&#299;na iztraus&#257;s no gultas pagalam nomoc&#299;jusies ar zobu s&#257;p&#275;m. Vi&#326;a ieskat&#299;j&#257;s kumodes spogul&#299; un spalgi iekliedz&#257;s, ak tu viens, k&#257;da vi&#326;a izskat&#299;j&#257;s! Labais vaigs bija uzt&#363;cis k&#257; p&#363;k&#353;&#311;&#299;gs pl&#257;cenis; n&#275;, tas nu bija par traku! L&#299;na s&#257;ka raud&#257;t.

Tagad no visas tiesas k&#316;uva vi&#326;as &#382;&#275;l, jo tie&#353;i &#353;odien Kathultas s&#275;t&#257; uz sv&#275;tdienas kafiju bija uzl&#363;gta gandr&#299;z visa draudze.

- Es tak nevaru r&#257;d&#299;ties cilv&#275;kiem, kad man abi vaigi nav vien&#257;di, - L&#299;na noburk&#353;&#311;&#275;ja un &#353;&#326;ukst&#275;dama aizg&#257;ja slaukt govis.

Bet ilgi vi&#326;ai vairs nevajadz&#275;ja s&#275;rot par saviem nevien&#257;dajiem vaigiem, jo tie&#353;i tobr&#299;d, kad vi&#326;a s&#275;d&#275;ja un slauca govis, k&#363;t&#299; ielidoja lapsene un iedz&#275;la L&#299;nai kreisaj&#257; vaig&#257;. Var&#275;tu likties, ka nu vi&#326;a b&#363;s mier&#257;, jo kreisais vaigs &#257;tri uzt&#363;ka un bija tikpat resns k&#257; labais; j&#257;, nu L&#299;na bija dab&#363;jusi, ko grib&#275;jusi: abi vaigi bija vien&#257;di - un tom&#275;r vi&#326;a raud&#257;ja &#382;&#275;l&#257;k k&#257; pirm&#299;t.

Kad L&#299;na no k&#363;ts ien&#257;ca virtuv&#275;, visi s&#275;d&#275;ja pie brokastu galda, un, raugi, vi&#326;i plati iepleta acis, ieraudz&#299;ju&#353;i sapampu&#353;o, noraud&#257;ju&#353;os sievu, kas piepe&#353;i st&#257;v&#275;ja tur durv&#299;s un &#316;oti l&#299;dzin&#257;j&#257;s L&#299;nai. Nabadz&#299;te, skatoties uz vi&#326;u, t&#299;ri vai raudiens n&#257;ca, un t&#257;d&#275;&#316; nebija l&#257;g&#257;, ka Em&#299;ls iesm&#275;j&#257;s. Vi&#326;&#353; lika pie mutes gl&#257;zi ar pienu un, ieraudz&#299;jis, k&#257;d&#257; izskat&#257; L&#299;na ien&#257;ca virtuv&#275;, iespurdz&#257;s t&#257;, ka piena &#353;&#316;akatas p&#257;ri galdam tr&#257;p&#299;ja t&#275;va smalko bazn&#299;cas vesti. Pat Alfr&#275;ds nevar&#275;ja notur&#275;ties, nepalaidis smieklu, j&#257;, L&#299;nas patie&#353;&#257;m bija &#382;&#275;l. Em&#299;la m&#257;te stingri paraudz&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu un Alfr&#275;du, aizr&#257;d&#299;dama, ka te gan neesot ko smieties, ta&#269;u, t&#299;r&#299;dama t&#275;va vesti, m&#257;te no jauna pav&#275;r&#257;s L&#299;n&#257;, un lik&#257;s, ka vi&#326;a saprot, k&#257;p&#275;c Em&#299;ls nav notur&#275;jies. Ta&#269;u vi&#326;ai, protams, L&#299;nas bija &#382;&#275;l.

- Nabadz&#299;te, - vi&#326;a sac&#299;ja, - t&#257;d&#257; izskat&#257; tu nevienam nevari r&#257;d&#299;ties ac&#299;s. Tev, Em&#299;l, vajadz&#275;s aizskriet pie Kr&#275;sas-Majas, lai vi&#326;a n&#257;k pal&#299;g&#257; uzkl&#257;t kafijas galdu!

Sv&#275;tdienas kafija visiem Lennebergas iedz&#299;vot&#257;jiem &#316;oti g&#257;ja pie sirds, t&#257;p&#275;c vis&#257;s m&#257;j&#257;s vald&#299;ja prieks, kad tika sa&#326;emta Em&#299;la m&#257;tes v&#275;stule, kur&#257; vi&#326;a rakst&#299;ja:



"God&#257;ti Kundzes un Kungi, vai j&#363;s nib&#363;tu tik laipni un niatn&#257;ktu pie mums uz sv&#275;tdienskapij. Ar laipn&#299;bu iel&#363;dz

Alma un Antons Svensoni, Kathultas s&#275;t&#257;, Lennebergas draudz&#275;." 


Nu bija laiks posties uz bazn&#299;cu. Em&#299;la t&#275;vs un m&#257;te dev&#257;s ce&#316;&#257;, jo vi&#326;iem, protams, vispirms vajadz&#275;ja braukt uz bazn&#299;cu un tikai p&#275;c tam var&#275;ja b&#363;t runa par sv&#275;tdienas kafijas dzer&#353;anu.

Un Em&#299;ls paklaus&#299;gi dev&#257;s ar l&#363;gumu pie Kr&#275;sas-Majas. Bija skaists r&#299;ts, un vi&#326;&#353; apmierin&#257;ti svilpoja, so&#316;odams pa taci&#326;u uz Kr&#275;sas-Majas m&#257;j&#257;m; sievi&#326;a dz&#299;voja vec&#257; ieb&#363;vie&#353;a m&#257;jel&#275; aug&#353;&#257; me&#382;&#257;.

Ja tu k&#257;dreiz esi g&#257;jis pa me&#382;u agr&#257; j&#363;nija sv&#275;tdienas r&#299;t&#257; Smoland&#275;, tad tu atcer&#275;sies, k&#257; tur izskat&#257;s. Tu dzirdi k&#363;kojam dzeguzi un svilpojam melnos strazdus, j&#363;ti, cik m&#299;ksta ir skujain&#257; taci&#326;a zem tav&#257;m kailaj&#257;m p&#275;d&#257;m un k&#257; saul&#299;te silda tavu pakausi, tu ej starp egl&#275;m un pried&#275;m un ieelpo sve&#311;u smar&#382;u, tu redzi, cik balti zied me&#382;a zemenes izcirtum&#257;. Tie&#353;i t&#257; jut&#257;s ar&#299; Em&#299;ls, un t&#257;d&#275;&#316; vi&#326;&#353; nekur nesteidz&#257;s, bet tik un t&#257; non&#257;ca pie Kr&#275;sas-Majas m&#257;ji&#326;as, kas aiz eg&#316;u stumbriem v&#299;d&#275;ja tik &#316;oti maza, pel&#275;ka un sa&#353;&#311;iebu&#353;ies, ka tikko bija saman&#257;ma.

Kr&#275;sas-Maja s&#275;d&#275;ja istab&#257; un las&#299;ja av&#299;zi, reiz&#275; nobijusies un apmierin&#257;ta par to, kas tur bija rakst&#299;ts.

- Jen&#353;&#275;ping&#257; ir t&#299;fs, - vi&#326;a sac&#299;ja, l&#257;g&#257; nepaguvusi at&#326;emt Em&#299;la labdienu, un pab&#257;za tam zem deguna av&#299;zi, lai pats izlasa. Tie&#353;i t&#257; tur bija rakst&#299;ts: jen&#353;&#275;pingie&#353;i smagi saslimu&#353;i ar t&#299;fu, un Kr&#275;sas-Maja apmierin&#257;ti m&#257;ja ar galvu.

- T&#299;fs, t&#257; gan ir &#353;ausm&#299;ga slim&#299;ba, - vi&#326;a sac&#299;ja. - Un dr&#299;z t&#257; b&#363;s ar&#299; pie mums, Lenneberg&#257;, tici man!

- K&#257;p&#275;c? K&#257; tad t&#257; tiks &#353;urp? - Em&#299;ls tauj&#257;ja.

- Kam&#275;r tu te st&#257;vi, t&#257; lido k&#257; piene&#326;u p&#363;kas p&#257;r visu Smolandi, - Kr&#275;sas-Maja atteica. - Kilogramiem t&#299;fa baci&#316;u, un lai Dievs st&#257;v kl&#257;t tam, kuram tie piel&#299;p!

- K&#257;ds tas t&#299;fs ir, vai apm&#275;ram t&#257;ds k&#257; m&#275;ris? - Em&#299;ls vaic&#257;ja. Par m&#275;ri Kr&#275;sas-Maja bija st&#257;st&#299;jusi; vi&#326;a zin&#257;ja visas slim&#299;bas un epid&#275;mijas un tika sac&#299;jusi, ka m&#275;ris esot kaut kas dikti briesm&#299;gs - sensenis tas pa&#326;&#275;mis gandr&#299;z vai visus Smolandes &#316;audis; padom&#257;, ja nu t&#299;fs ir tikpat &#353;ausm&#299;gs!

Kr&#275;sas-Maja drusci&#326; padom&#257;ja.

- J&#257;, tas ir aptuveni t&#257;ds k&#257; m&#275;ris, - vi&#326;a apmierin&#257;ti sac&#299;ja. - Es jau tik labi nezinu, kau&#269;u atceros, ka slimajiem k&#316;&#363;st zila seja un tad vi&#326;i mirst; j&#257;, t&#299;fs ir &#353;ausm&#299;ga slim&#299;ba, ak vai, ak vai, ak vai!

Ta&#269;u tad, dab&#363;jusi dzird&#275;t par L&#299;nas zobu s&#257;p&#275;m un &#311;ibeli ar vi&#326;as uzt&#363;ku&#353;ajiem vaigiem tie&#353;i &#353;odien, kad j&#257;cien&#257; viesi ar sv&#275;tdienas kafiju, Kr&#275;sas-Maja apsol&#299;j&#257;s dr&#299;z vien atn&#257;kt uz Kathultas s&#275;tu.

Em&#299;ls dev&#257;s m&#257;j&#257;s un atrada L&#299;nu s&#275;&#382;am uz virtuves k&#257;pn&#275;m un vaiman&#257;jam par zobu s&#257;p&#275;m, un blak&#257;m vi&#326;ai pagalam apjuku&#353;i st&#257;v&#275;ja Alfr&#275;ds un maz&#257; &#298;da.

- Tev tom&#275;r b&#363;s j&#257;iet pie Kal&#275;ju Pelles, - ieteic&#257;s Alfr&#275;ds.

Kal&#275;ju Pelle bija Lennebergas kal&#275;js, kas ar sav&#257;m lielaj&#257;m, briesm&#299;gaj&#257;m knaibl&#275;m izr&#257;va lennebergie&#353;u s&#257;po&#353;os zobus.

- Cik vi&#326;&#353; &#326;em par t&#257;du zobu rau&#353;anu? - L&#299;na &#353;&#326;ukstot vaic&#257;ja.

- Piecdesmit &#275;res stund&#257;, - Alfr&#275;ds atbild&#275;ja, un L&#299;na nodreb&#275;ja, izdzirdusi, cik ilga un d&#257;rga ir t&#257;da zoba izrau&#353;ana.

Ta&#269;u Em&#299;ls, gari nepr&#257;tojis, sac&#299;ja:

- Man liekas - es varu izraut zobu gan l&#275;t&#257;k, gan &#257;tr&#257;k. Un zinu, k&#257;!

Un tad vi&#326;&#353; paskaidroja L&#299;nai, Alfr&#275;dam un mazajai &#298;dai.

- Rau, kas man vajadz&#299;gs: L&#363;kass un gara, stipra stieple. Stieples vienu galu es apt&#299;&#353;u ap tavu zobu, bet otru apsie&#353;u sev ap vidu, tad pats uzl&#275;k&#353;u L&#363;kasa mugur&#257; un met&#299;&#353;os au&#316;os, un - kniuk&#353; - zobs b&#363;s &#257;r&#257;!

- Kniuk&#353;, n&#275;, pateicos! - L&#299;na satrauc&#257;s. - Ar manu zobu neviens lai nedom&#257; au&#316;ot!

Bet tie&#353;i tobr&#299;d zobs iepukst&#275;j&#257;s daudz stipr&#257;k, un L&#299;na p&#257;rdom&#257;ja. Vi&#326;a smagi nop&#363;t&#257;s.

- Varam jau pam&#275;&#291;in&#257;t, Dies, st&#257;vi man kl&#257;t, nabadz&#299;tei! - vi&#326;a noels&#257;s un aizg&#257;ja p&#275;c stieples.

Un Em&#299;ls izdar&#299;ja t&#257;, k&#257; bija teicis. Vi&#326;&#353; pieveda L&#363;kasu pie virtuves k&#257;pn&#275;m un, aps&#275;jis stiepli sev ap vidu, uzk&#257;pa zirg&#257;. Nabaga L&#299;na, st&#257;v&#275;dama zirgam pie astes, sten&#275;ja un vaiman&#257;ja, un maz&#257; &#298;da notr&#299;s&#275;ja, bet Alfr&#275;ds apmierin&#257;ti noteica:

- Nu tik m&#275;s gaid&#299;sim to kniuk&#353;!

Tad Em&#299;ls palaida zirgu au&#316;os.

- Ak, nu jau dr&#299;z b&#363;s! - maz&#257; &#298;da piebilda.

Bet tik dr&#299;z nebija vis. Jo au&#316;ot, l&#363;k, s&#257;ka ar&#299; L&#299;na. Vi&#326;a tik &#316;oti baid&#299;j&#257;s no kniuk&#353;&#311;&#275;&#353;anas, kas atskan&#275;tu, tikl&#299;dz stieple b&#363;tu k&#257;rt&#299;gi nostiepusies, ka n&#257;ves bail&#275;s skr&#275;ja tikpat &#257;tri k&#257; L&#363;kass. Nel&#299;dz&#275;ja Em&#299;la izsauciens, lai L&#299;na st&#257;vot uz vietas, - vi&#326;a tik skr&#275;ja, stieple nokar&#257;j&#257;s, - un kniuk&#353; t&#257; ar&#299; neizn&#257;ca.

Bet, ja Em&#299;ls reiz nodom&#257;jis L&#299;nai pal&#299;dz&#275;t, vi&#326;&#353; to ar&#299; izdar&#299;s. T&#257;p&#275;c Em&#299;ls laida uz tuv&#275;jo zede&#326;u &#382;ogu, un L&#363;kass vien&#257; l&#275;cien&#257; bija tam p&#257;ri. Ta&#269;u L&#299;na vi&#326;iem sekoja, un, no bail&#275;m glu&#382;i bez pr&#257;ta, ar&#299; vi&#326;a p&#257;rl&#275;ca p&#257;r &#382;ogu. Mazajai &#298;dai, kas tur st&#257;v&#275;ja un skat&#299;j&#257;s, nekad neaizmirs&#299;sies &#353;itas skats. Visu m&#363;&#382;u vi&#326;a atcer&#275;sies, k&#257; L&#299;na uzpampu&#353;iem vaigiem, izbol&#299;t&#257;m ac&#299;m un stiepl&#275; aiz&#257;&#311;&#275;tu zobu, p&#257;rl&#275;kusi p&#257;ri zede&#326;u &#382;ogam, kliedza: - Pagaidi! Pagaidi! Negribu kniuk&#353;!

V&#275;l&#257;k L&#299;na kaun&#275;j&#257;s, ka bija visu saboj&#257;jusi, bet groz&#299;t tur nek&#257; vairs nevar&#275;ja. Nu vi&#326;a atkal s&#275;d&#275;ja uz virtuves k&#257;pn&#275;m ar savu s&#257;po&#353;o zobu un izskat&#299;j&#257;s gau&#382;i nob&#275;d&#257;jusies. Ta&#269;u Em&#299;ls nepadev&#257;s.

- Varu izdom&#257;t ar&#299; ko citu, - vi&#326;&#353; apsol&#299;j&#257;s.

- J&#257;, kas neiet tik &#257;tri, - L&#299;na l&#363;dz&#257;s. - To dra&#326;&#311;a zobu tak nevajag raut ar t&#257;du kniuk&#353;, to tak var dab&#363;t &#257;r&#257; ar stiep&#353;anu.

Un, necik ilgi pr&#257;tojis, Em&#299;ls jau zin&#257;ja, ko dar&#299;t.

L&#299;nai vajadz&#275;ja nos&#275;sties pie liel&#257;s bumbieres, un, kam&#275;r Alfr&#275;ds un &#298;da zi&#326;k&#257;r&#299;gi skat&#299;j&#257;s, Em&#299;ls pamat&#299;gi pies&#275;ja L&#299;nu ar stipru virvi pie stumbra.

- Nu tu vis nepaskriesi, - vi&#326;&#353; noteica, pa&#326;emdams stiepli, kuras viens gals joproj&#257;m bija L&#299;nai mut&#275;, un aizvilka br&#299;vo galu l&#299;dz tec&#299;lai, kur Alfr&#275;ds m&#275;dza asin&#257;t savu izkapti un Em&#299;la t&#275;vs na&#382;us un cirvjus. Stiepli vi&#326;&#353; aptina ap tec&#299;las rokturi, un rau&#353;ana var&#275;ja s&#257;kties.

- Tagad neb&#363;s t&#257;ds a&#353;s kniuk&#353;, bet gan tikai trrrrr - pavisam l&#275;n&#257;m, k&#257; jau tu grib&#275;ji, - Em&#299;ls skaidroja.

Maz&#257; &#298;da tr&#299;c&#275;ja, L&#299;na sten&#275;ja un vaiman&#257;ja, un Em&#299;ls s&#257;ka griezt rokturi. Stieple, kura no s&#257;kuma va&#316;&#299;gi gul&#275;ja zem&#275;, k&#316;uva &#299;s&#257;ka un nostiep&#257;s arvien vair&#257;k, un, jo vair&#257;k t&#257; nostiep&#257;s, jo trak&#257;k L&#299;na p&#257;rbij&#257;s, ta&#269;u kur vi&#326;a var&#275;ja d&#275;ties.

- Dr&#299;z dzird&#275;sim to trrrrr, - maz&#257; &#298;da sac&#299;ja. Bet L&#299;na ieb&#316;&#257;v&#257;s:

- Pagaidi! Es negribu!

Un zibens&#257;trum&#257; vi&#326;a, izr&#257;vusi no priek&#353;auta kabatas &#353;&#311;&#275;r&#299;tes, smalko stiepli p&#257;rgrieza.

P&#275;c tam vi&#326;u atkal m&#257;ca kauns un b&#275;das, jo vi&#326;a ta&#269;u grib&#275;ja tikt va&#316;&#257; no zoba. &#352;&#299; patie&#353;&#257;m bija viena liela nel&#257;dz&#299;ba. Em&#299;ls un Alfr&#275;ds, un maz&#257; &#298;da jut&#257;s gau&#382;&#257;m neapmierin&#257;ti, un tad Em&#299;ls sac&#299;ja:

- S&#275;di vien ar savu zobu, ja gribi! Esmu dar&#299;jis visu, ko var&#275;jis!

Tad L&#299;na sac&#299;ja: ja Em&#299;ls grib&#275;tu pam&#275;&#291;in&#257;t v&#275;l tikai vienu vien&#299;gu reizi, tad vi&#326;a, lai tur vai kas, nedar&#299;&#353;ot nek&#257;das mu&#316;&#311;&#299;bas.

- Bet nu tas zobs j&#257;dab&#363; &#257;r&#257;, kau&#269;u ar man gals kl&#257;t! - L&#299;na ap&#326;&#275;m&#257;s. - Dod &#353;u stiepli!

Em&#299;ls bija ar mieru m&#275;&#291;in&#257;t v&#275;lreiz, un Alfr&#275;ds un maz&#257; &#298;da, to izdzirdu&#353;i, man&#257;mi atplauka.

- Es tom&#275;r dom&#257;ju, ka &#257;tr&#257; rau&#353;ana ir pati lab&#257;k&#257;, - Em&#299;ls noteica. - Bet j&#257;r&#299;kojas t&#257;, lai tu nevari visu saboj&#257;t, ja atkal nob&#299;sties.

Un, t&#257; k&#257; Em&#299;ls bija uz izgudro&#353;anu makten nadz&#299;gs, tad dr&#299;z vien vi&#326;am padoms bija rok&#257;.

- M&#275;s tevi uzvilksim uz k&#363;ts jumta, un tev vajadz&#275;s l&#275;kt lej&#257; uz salmu kaudzes, un pusce&#316;&#257; - kniuk&#353; - zobs b&#363;s &#257;r&#257;!

- Kniuk&#353;! - atk&#257;rtoja maz&#257; &#298;da un notr&#299;s&#275;ja. Bet, neskatoties uz savu sol&#299;jumu, L&#299;na spuroj&#257;s pret&#299; un neparko negrib&#275;ja k&#257;pt uz jumta.

- Kaut ko tik necilv&#275;c&#299;gu tikai tu, Em&#299;l, vari izdom&#257;t, - vi&#326;a sac&#299;ja un ietiep&#299;gi palika s&#275;&#382;am uz virtuves k&#257;pn&#275;m.

Ta&#269;u zobs s&#257;p&#275;ja k&#257; traks, un, smagi nop&#363;zdam&#257;s, vi&#326;a beidzot piec&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s.

- B&#363;s jau j&#257;m&#275;&#291;ina... nu gan mana p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a kl&#257;t!

Alfr&#275;ds &#382;igli piesl&#275;ja k&#363;tsgal&#257; k&#257;pnes, un Em&#299;ls k&#257;pa aug&#353;&#257;. Ap&#326;&#275;m&#299;gi satv&#275;ris stiepli, vi&#326;&#353; glu&#382;i k&#257; suni sait&#275; vilka sev l&#299;dz L&#299;nu, un vi&#326;a sten&#275;dama padev&#299;gi k&#257;pa vi&#326;am nopaka&#316;us.

Em&#299;lam bija l&#299;dzi &#257;murs un se&#353;coll&#299;ga nagla, un, pamat&#299;gi iedzinis naglu jumta kor&#275;, vi&#326;&#353; pies&#275;ja pie t&#257;s stiepli - un tagad viss bija k&#257;rt&#299;b&#257;.

- Lec nu! - Em&#299;ls mudin&#257;ja.

Nabaga L&#299;na, vi&#326;a j&#257;teniski s&#275;d&#275;ja uz jumta kores, blenza lejup un vaiman&#257;ja t&#257;, ka vai sirds l&#363;za. Lej&#257; vi&#326;a redz&#275;ja st&#257;vam Alfr&#275;du un mazo &#298;du, kuri bija pav&#275;rsu&#353;i sejas pret debes&#299;m un vi&#326;u; j&#257;, nu vi&#326;i gaid&#299;ja L&#299;nu k&#257; kom&#275;tu dr&#257;&#382;amies no debes&#299;m un iekr&#299;tam salmu kaudz&#275;... L&#299;nas vaimanas skan&#275;ja aizvien izmis&#299;g&#257;k.

- Man bail, es jums saku, man bail!

- Nu, ja tu gribi to zobu patur&#275;t mut&#275;, kas tad man, - Em&#299;ls noteica.

Tad Lina ieb&#316;&#257;v&#257;s t&#257;, ka noskan&#275;ja visa Lenneberga, un tr&#299;co&#353;iem ce&#316;iem piec&#275;l&#257;s un nost&#257;j&#257;s uz pa&#353;as jumta kores, &#353;&#363;podam&#257;s uz priek&#353;u un atpaka&#316; ka priede v&#275;j&#257;, bet maz&#257; &#298;da aizkl&#257;ja ar roci&#326;&#257;m acis; vi&#326;a neuzdro&#353;in&#257;j&#257;s paskat&#299;ties.

- Ak tu pasaul&#299;t! - L&#299;na &#353;&#326;ukst&#275;ja. - Ak tu pasaul&#299;t!

Jau tad ir &#353;ausm&#299;ga saj&#363;ta, kad j&#257;lec lej&#257; no k&#363;ts jumta bez neviena zoba mut&#275;, kur nu v&#275;l, zinot, ka pusce&#316;&#257; atskan&#275;s tas briesm&#299;gais - kniuk&#353;; tas bija gandr&#299;z p&#257;ri cilv&#275;ka sp&#275;kiem.

- Lec, L&#299;na, - Alfr&#275;ds mudin&#257;ja, - lec ta&#269;u!

L&#299;na vaiman&#257;ja un &#353;aub&#299;j&#257;s.

- Es tev piepal&#299;dz&#275;&#353;u, - Em&#299;ls sol&#299;j&#257;s, jo bija labs z&#275;ns. L&#299;nai vajadz&#275;ja tikai drusci&#326; iebakst&#299;t ar pirkstu mugur&#257;, un vi&#326;a, spalgi iekliegdam&#257;s, lidoja lej&#257; no jumta.

Var&#275;ja gan dzird&#275;t klusu kniuk&#353;, kad se&#353;coll&#299;g&#257; nagla izr&#257;v&#257;s no jumta kores.

L&#299;na gul&#275;ja salmu kaudz&#275;, s&#257;po&#353;ais zobs bija mut&#275;, un nagla kar&#257;j&#257;s stieples otr&#257; gal&#257;.

Nu vi&#326;a visvair&#257;k sadusmoj&#257;s uz Em&#299;lu.

- Izdom&#257;t nedarbus un trakul&#299;bas, to tu m&#257;ki, bet izraut zobu tu nej&#275;dz!

L&#299;nas niknums bija pa&#353;&#257; reiz&#275;, jo nu vi&#326;a balt&#257;s dusm&#257;s dev&#257;s tie&#353;i pie Kal&#275;ju Pelles. Vi&#326;&#353; ar sav&#257;m &#353;ausm&#299;gaj&#257;m knaibl&#275;m sagr&#257;ba zobu un, atskanot kniuk&#353;, to izr&#257;va, un L&#299;na p&#257;rskaitusies aizsvieda zobu Pelles m&#275;slain&#275; un tikai tad n&#257;ca uz m&#257;j&#257;m.

Bet nevajag dom&#257;t, ka pa to laiku Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja bez darba. Alfr&#275;ds bija atlaidies z&#257;l&#275; zem bumbieres - no vi&#326;a tobr&#299;d nek&#257;da prieka nebija. T&#257;lab Em&#299;ls ar mazo &#298;du ieg&#257;ja istab&#257;; vi&#326;&#353; dom&#257;ja, ka neb&#363;tu slikti k&#257;du br&#299;di parota&#316;&#257;ties, kam&#275;r t&#275;vs un m&#257;te atgrie&#382;as no bazn&#299;cas un &#311;eras pie kafijas dzer&#353;anas.

- Es b&#363;&#353;u Mariannelundas dakteris, - Em&#299;ls ierosin&#257;ja, - un tu b&#363;si slims b&#275;rni&#326;&#353;, kur&#353; man j&#257;&#257;rst&#275;.

&#298;da uzreiz bija ar mieru. No&#291;&#275;rbusies vi&#326;a apg&#363;l&#257;s gult&#257;, un Em&#299;ls apskat&#299;ja vi&#326;ai kaklu, paklaus&#299;j&#257;s kr&#363;tis un iztur&#275;j&#257;s uz mata k&#257; Mariannelundas dakteris.

- Kas man kait&#275;s? - &#298;da jaut&#257;ja.

Em&#299;ls padom&#257;ja. Un piepe&#353;i izl&#275;ma.

- Tev b&#363;s t&#299;fs, - vi&#326;&#353; teica. - T&#257; ir &#353;ausm&#299;ga slim&#299;ba.

Tad vi&#326;&#353; atcer&#275;j&#257;s, ko Kr&#275;sas-Maja tika sac&#299;jusi, - no t&#299;fa laikam k&#316;&#363;stot zila seja. Un, t&#257; k&#257; Em&#299;ls &#353;&#257;d&#257;s rota&#316;&#257;s m&#299;l&#275;ja k&#257;rt&#299;bu, vi&#326;&#353; paraudz&#299;j&#257;s apk&#257;rt, pr&#257;todams, k&#257; var&#275;tu pie&#353;&#311;irt &#298;das sejai vajadz&#299;go kr&#257;su. Nost&#257;k uz sekret&#257;ra st&#257;v&#275;ja m&#257;tes tintn&#299;ca, kur&#257; vi&#326;a m&#275;rca spalvu, kad c&#299;t&#299;gi atz&#299;m&#275;ja sav&#257;s burtn&#299;c&#257;s Em&#299;la nedarbus un kad rakst&#299;ja v&#275;stules, kur&#257;s iel&#363;dza uz sv&#275;tdienas kafiju. Iel&#363;guma paraugs ar&#299;, starp citu, gul&#275;ja uz sekret&#257;ra. Em&#299;ls izlas&#299;ja "ar laipn&#299;bu iel&#363;dz" un apbr&#299;noja savu m&#257;ti, kas bija tik d&#363;&#353;&#299;ga rakst&#299;t&#257;ja un m&#257;c&#275;ja visu tik jauki izdom&#257;t. Nevis t&#257; k&#257; Adrians, kas ar p&#363;l&#275;m sp&#275;ja uz&#353;&#326;&#257;pt, ka ir "ridz&#275;js l&#257;ci".

Tagad jau m&#257;tei pap&#299;ru vairs nevajadz&#275;ja, t&#257;p&#275;c Em&#299;ls to sa&#326;urc&#299;ja maz&#257; bumbi&#326;&#257;, kuru iem&#275;rca tintn&#299;c&#257;, un, kad pap&#299;rs bija pietiekami uzs&#363;cis tinti, vi&#326;&#353; to izvilka &#257;r&#257; un ar zilo bumbi&#326;u pirkstos tuvoj&#257;s &#298;dai.

- Nu, &#298;da, tu redz&#275;si, k&#257;ds izskat&#257;s t&#299;fs, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja, un &#298;da saj&#363;sm&#257; spiedza.

- Taisi ciet acis, lai taj&#257;s neiek&#316;&#363;st tinte, - Em&#299;ls pam&#257;c&#299;ja un nokr&#257;soja &#298;das seji&#326;u skaisti zilu, ta&#269;u, b&#363;dams uzman&#299;gs, vi&#326;&#353; nesm&#275;r&#275;ja tuvu pie pa&#353;&#257;m ac&#299;m, un t&#257; nu ap ac&#299;m bija redzami lieli, balti ri&#326;&#311;i, un &#353;ie baltie ri&#326;&#311;i zilaj&#257; sej&#257; v&#275;rta meiteni tik &#353;ausm&#299;gi slimu, ka Em&#299;ls nobij&#257;s - &#298;da gandr&#299;z vai l&#299;dzin&#257;j&#257;s spoc&#299;gam m&#275;rka&#311;&#299;tim, k&#257;du vi&#326;&#353; bija redz&#275;jis pie m&#257;c&#299;t&#257;ja gr&#257;mat&#257; "Zv&#275;ru dz&#299;ve."

- Ak, - Em&#299;ls nop&#363;t&#257;s. - Kr&#275;sas-Majai taisn&#299;ba, t&#299;fs ir &#353;ausm&#299;ga slim&#299;ba.

Tie&#353;i ap &#353;o laiku Kr&#275;sas-Maja pusteci&#326;us izn&#257;ca no me&#382;a un pie Kathultas v&#257;rtiem satika L&#299;nu, kura so&#316;oja m&#257;j&#257;s no Kal&#275;ju Pelles.

- K&#257; ir, vai zobs v&#275;l s&#257;p? - Kr&#275;sas-Maja grib&#275;ja zin&#257;t.

- To es nezinu, - L&#299;na atteica.

- Nezini? Ko tas noz&#299;m&#275;?

- Nu, zobs tak tagad gu&#316; Kal&#275;ju Pelles m&#275;slu kaudz&#275;, &#353;itas ne&#353;&#311;&#299;stenis. Bet es ceru, ka tas gu&#316; un s&#257;p k&#257; traks.

L&#299;na bija priec&#299;ga, un vi&#326;as vaigi vairs nebija tik &#316;oti uzt&#363;ku&#353;i k&#257; pirm&#299;t. Vi&#326;a pieg&#257;ja pie bumbieres, lai par&#257;d&#299;tu Alfr&#275;dam sava zoba caurumu, un Kr&#275;sas-Maja dev&#257;s uz virtuvi v&#257;r&#299;t kafiju. Sievi&#326;a dzird&#275;ja, ka b&#275;rni istab&#257; run&#257;jas, un vi&#326;ai sagrib&#275;j&#257;s apsveicin&#257;ties ar mazo &#298;du, kas bija vi&#326;as m&#299;lule.

Kad Kr&#275;sas-Maja ieraudz&#299;ja savu m&#299;luli gu&#316;am gult&#257; ar tik &#257;rk&#257;rt&#299;gi zilu seju uz balt&#257; spilvena, vi&#326;a ska&#316;i iekliedz&#257;s:

- Ak tu t&#275;t&#299;t, kas...

- Tas ir t&#299;fs, - Em&#299;ls, viegli sm&#299;n&#275;dams, sac&#299;ja.

To pa&#353;u br&#299;di no ce&#316;a atskan&#275;ja ratu r&#299;bo&#326;a. Nu vi&#326;i bija m&#257;j&#257;s - Em&#299;la m&#257;te un t&#275;vs, un visi vi&#326;u ciemi&#326;i ar m&#257;c&#299;t&#257;ju priek&#353;gal&#257;. Un, tikl&#299;dz lej&#257; pie sta&#316;&#316;a bija izj&#363;gti zirgi, bazn&#299;c&#275;ni - gaidu pilni un noilgoju&#353;ies p&#275;c kafijas - naskoja uz dz&#299;vojamo &#275;ku. Bet uz k&#257;pn&#275;m st&#257;v&#275;ja Kr&#275;sas-Maja un griez&#299;g&#257; bals&#299; sauca:

- Brauc prom! Brauc prom! M&#257;j&#257; t&#299;fs!

Visi pamira un satraukti un nobiju&#353;ies palika st&#257;vam, vien&#299;gi Em&#299;la m&#257;te pajaut&#257;ja:

- Ko tu run&#257;? Kam ir t&#299;fs?

Te piepe&#353;i durv&#299;s aiz Kr&#275;sas-Majas par&#257;d&#299;j&#257;s maz&#257; &#298;da - zilu seju, baltiem ri&#326;&#311;im ap ac&#299;m un vien&#257; krekl&#257;.

- T&#257; esmu es, - vi&#326;a teica un saj&#363;sm&#257; ie&#311;i&#311;in&#257;j&#257;s. Visi s&#257;ka smieties, visi, iz&#326;emot Em&#299;la t&#275;vu. Vi&#326;&#353; tikai nopras&#299;ja, uzsv&#275;rdams katru v&#257;rdu:

- Kur ir Em&#299;ls?

Ta&#269;u Em&#299;ls bija pazudis. Vi&#326;&#353; ner&#257;d&#299;j&#257;s visu kafijas dzer&#353;anas laiku.

Padz&#275;ris kafiju, m&#257;c&#299;t&#257;js izg&#257;ja virtuv&#275;, lai nomierin&#257;tu Kr&#275;sas-Maju, kas s&#275;d&#275;ja dusm&#299;ga un b&#275;d&#299;ga par to, ka t&#299;fs nemaz nebija &#299;sts. Un, kad m&#257;c&#299;t&#257;js bija vi&#326;u nomierin&#257;jis, atgad&#299;j&#257;s pats svar&#299;g&#257;kais - m&#257;c&#299;t&#257;js ieraudz&#299;ja Em&#299;la v&#275;stu&#316;u sain&#299;ti, kas bija nomests uz kr&#275;sla.

Vi&#326;&#353; izbr&#299;n&#257; izsauc&#257;s un izr&#257;va no sain&#299;&#353;a Adriana Amerikas v&#275;stuli.

- N&#275;, tas nevar b&#363;t, ka jums ir tie&#353;i t&#257; pastmarka, kuru es tik ilgi esmu mekl&#275;jis!

M&#257;c&#299;t&#257;js, l&#363;k, bija pastmarku kr&#257;j&#275;js un zin&#257;ja, k&#257;d&#257; v&#275;rt&#275; ir ret&#257;s markas. Nu vi&#326;&#353;, daudz nedom&#257;dams, sol&#299;ja par marku uz Adriana v&#275;stules &#269;etrdesmit kronas.

Em&#299;la t&#275;vs noels&#257;s, izdzirdis briesm&#299;go summu; padom&#257;, k&#257; var maks&#257;t &#269;etrdesmit kronas par t&#257;du pap&#299;ra gabali&#326;u! Vi&#326;&#353; gandr&#299;z vai dusm&#299;gi pakrat&#299;ja galvu... k&#257; tad, t&#257;, protams, atkal bija Em&#299;la veiksme! Izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka vec&#257; samta k&#257;rbi&#326;a ar&#299; ir viena laba manta - vislab&#257;k&#257;, ko Em&#299;ls vakar &#363;trup&#275; bija nopircis!

- Par &#269;etrdesmit kron&#257;m tak es varu nopirkt pusgovi, - Em&#299;la t&#275;vs t&#299;ri vai ar p&#257;rmetumu sac&#299;ja m&#257;c&#299;t&#257;jam.

Tad Em&#299;ls vairs ilg&#257;k nevar&#275;ja nociesties malkas kast&#275;, kur bija pasl&#275;pies. Vi&#326;&#353; pac&#275;la v&#257;ku un zi&#326;k&#257;r&#299;gi pab&#257;za &#257;r&#257; galvu.

- Ja tu dom&#257; pirkt pusgovi, - vi&#326;&#353; jaut&#257;ja, - vai tu &#326;emsi priek&#353;galu, kas mauj, vai paka&#316;galu, kas vicina asti?

- Em&#299;l, ej prom uz galdnieka skab&#363;zi! - t&#275;vs pav&#275;l&#275;ja.

Un Em&#299;ls g&#257;ja. Bet vispirms vi&#326;&#353; no m&#257;c&#299;t&#257;ja dab&#363;ja &#269;etras skaistas desmitkronu banknotes un n&#257;kamaj&#257; dien&#257;, aizj&#257;jis uz Bakhorvu, atdeva atpaka&#316; v&#275;stuli un pusi naudas un p&#275;c tam, Bakhorvas &#316;au&#382;u sv&#275;t&#299;bas pavad&#299;ts, j&#257;ja m&#257;jup un &#311;&#275;r&#257;s pie jauniem nedarbiem.

- Es dom&#257;ju, ka b&#363;s v&#275;l j&#257;pabrauk&#257; pa &#363;trup&#275;m, - vi&#326;&#353;, atgriezies m&#257;j&#257;s, sac&#299;ja. - Vai tu, t&#275;t, t&#257; nedom&#257;?

T&#275;vs kaut ko noburk&#353;&#311;&#275;ja, ta&#269;u neviens vi&#326;a atbildi &#299;sti nesaprata.

Bet visu sv&#275;tdienas vakaru - p&#275;c kafijas dzer&#353;anas - Em&#299;ls s&#275;d&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299; un grieza savu simt tr&#299;sdesmito koka v&#299;ri&#326;u, kad piepe&#353;i atcer&#275;j&#257;s, ka ir ta&#269;u sv&#275;tdiena un nedr&#299;kst griezt ar nazi - tas ir &#353;ausm&#299;gs gr&#275;ks. Iesp&#275;jams: nedr&#299;kst ar&#299; zobus raut un izkr&#257;sot k&#257;du zil&#257; kr&#257;s&#257;. Em&#299;ls novietoja savu izgriezto koka v&#299;ri&#326;u uz plaukta pie citiem. Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja uz malkas klu&#269;a un dom&#257;ja par saviem gr&#275;kiem, kam&#275;r aiz galdnieka skab&#363;&#382;a loga sabiez&#275;ja kr&#275;sla. Beidzot z&#275;ns sa&#326;&#275;ma roci&#326;as un l&#363;dza:

"M&#299;&#316;o Dievi&#326;! Izdari t&#257;, ka es beidzu str&#257;d&#257;t nedarbus! Ar laipn&#299;bu l&#363;dz Em&#299;ls Svensons Kathultas s&#275;t&#257;, Lennebergas draudz&#275;."




Otrdien, 10. august&#257;, kad Em&#299;ls ielaida kafijas groz&#257; vardi un pastr&#257;d&#257;ja kaut ko tik &#353;ausm&#299;gu, ko gandr&#299;z nav iesp&#275;jams izst&#257;st&#299;t


Taisn&#299;bu sakot, bija t&#299;ri vai &#382;&#275;l Em&#299;la t&#275;va. T&#257; nu vi&#326;a z&#275;ns bija traki iepircies &#363;trup&#275;, ieg&#257;d&#257;damies vienu mantu lab&#257;ku par otru, kam&#275;r vi&#326;&#353; pats p&#257;rbrauca m&#257;j&#257;s tikai ar vienu siv&#275;nm&#257;ti, un, padom&#257;, k&#257;du nakti pavisam negaid&#299;ti &#353;im &#353;ausm&#299;gajam lopi&#326;am piedzimst vienpadsmit siv&#275;nti&#326;u, un vi&#326;a t&#363;li&#326; desmit no tiem noko&#382;, jo t&#257; jau da&#382;k&#257;rt siv&#275;nm&#257;tes dara. Ar&#299; vienpadsmitais siv&#275;ns b&#363;tu aizg&#257;jis uz vi&#326;pasauli, ja Em&#299;ls neb&#363;tu to izgl&#257;bis. Em&#299;ls nakt&#299; pamod&#257;s, jo vi&#326;am s&#257;p&#275;ja v&#275;ders un vajadz&#275;ja iziet &#257;r&#257;, un t&#257;, ejot gar&#257;m c&#363;ku k&#363;tij, vi&#326;&#353; izdzirda nejauki kviecam tikko piedzimu&#353;u siv&#275;nti&#326;u. Em&#299;ls atr&#257;va k&#363;ts durvis - vi&#326;&#353; bija atn&#257;cis p&#275;d&#275;j&#257; br&#299;d&#299;. P&#275;d&#275;j&#257; mirkl&#299; vi&#326;&#353; izr&#257;va beidzamo siv&#275;nti&#326;u ne&#382;&#275;l&#299;gajai m&#257;tei no mutes; tavu &#316;aunu siv&#275;nm&#257;ti! Dr&#299;z p&#275;c tam vi&#326;a saslima ar k&#257;du d&#299;vainu kaiti un tre&#353;aj&#257; dien&#257; nomira. Nabaga Em&#299;la t&#275;vs, te nu vi&#326;am palika vairs tikai viens kusls siv&#275;ntelis - l&#363;k, ko vi&#326;&#353; bija ieguvis Bakhorvas &#363;trup&#275;, un nemaz nav j&#257;br&#299;n&#257;s, ka vi&#326;&#353; sadr&#363;ma.

- Tiem bakhorvie&#353;iem ir tikai vienas &#311;ibeles un nelaimes, - vakar&#257; pirms gul&#275;tie&#353;anas vi&#326;&#353; sac&#299;ja Em&#299;la m&#257;tei. - Skaidri redzams, ka visiem vi&#326;u lopi&#326;iem uzbrukusi k&#257;da sod&#299;ba.

Em&#299;ls gulti&#326;&#257; to sadzird&#275;ja un t&#363;li&#326; pasl&#275;ja degunteli p&#257;r gultas malu.

- Es varu &#326;emt siv&#275;nu sev, - vi&#326;&#353; pied&#257;v&#257;j&#257;s. - Man vienalga, vai vi&#326;am uzbrukusi sod&#299;ba vai ne.

Bet Em&#299;la t&#275;vam &#353;&#257;da runa nepatika.

- Tev tikai vajag un vajag, - vi&#326;&#353; sar&#363;gtin&#257;ts sac&#299;ja. - Un man? Vai man ar kaut ko nevajag?

Tad Em&#299;ls apklusa un k&#257;du laiku siv&#275;nu nepiemin&#275;ja. Starp citu, tas bija gau&#382;&#257;m no&#382;&#275;lojams siv&#275;nti&#326;&#353;, n&#299;kul&#299;gs un zilgans un tik tikko vilka dz&#299;v&#299;bu. "T&#257; dro&#353;i vien ir sod&#299;ba, kas nabadzi&#326;am at&#326;em sp&#275;kus," dom&#257;ja Em&#299;ls, un vi&#326;am lik&#257;s &#353;ausm&#299;gi netaisni, ka &#353;&#257;ds liktenis piemekl&#275; siv&#275;nti&#326;u, kur&#353; nav izdar&#299;jis nek&#257; &#316;auna.

Ar&#299; Em&#299;la m&#257;te dom&#257;ja t&#257;pat.

- Nabaga s&#299;kul&#299;tis, - vi&#326;a sac&#299;ja, jo Smoland&#275; t&#257; saka, ja &#382;&#275;lo k&#257;du, kas ir &#316;oti mazs.

L&#299;na ar&#299; &#316;oti &#382;&#275;loja dz&#299;vniekus un jo sevi&#353;&#311;i &#353;o te siv&#275;nti&#326;u.

- Nabaga ruks&#299;tis, - vi&#326;a teica, - &#353;is ilgi neizvilks.

Un dro&#353;i vien t&#257; b&#363;tu noticis, ja Em&#299;ls neb&#363;tu ienesis siv&#275;nu virtuv&#275; un ietinis m&#299;kst&#257; seg&#257;, ielicis groz&#257; un barojis ar pudel&#299;ti, vis&#257;di r&#363;p&#275;joties par vi&#326;u glu&#382;i k&#257; m&#257;te.

Ien&#257;ca Alfr&#275;ds un, ieraudz&#299;jis, k&#257; Em&#299;ls m&#275;&#291;ina barot mazo nabadzi&#326;u, jaut&#257;ja:

- K&#257; tad iet siv&#275;nam?

- Vi&#326;am uzbrukusi sod&#299;ba, un vi&#326;&#353; ne&#275;d, - Em&#299;ls atbild&#275;ja.

- Ak t&#257;, par ko ta vi&#326;&#353; t&#257;ds dusm&#299;gs? - Alfr&#275;ds tauj&#257;ja. Tad Em&#299;ls v&#275;lreiz paskaidroja, ka siv&#275;ns nemaz nav dusm&#299;gs, bet ir v&#257;j&#353; un n&#299;kul&#299;gs t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;am uzbrukusi sod&#299;ba.

- Bet ar to es tik&#353;u gal&#257;, - Em&#299;ls dro&#353;in&#257;ja. - &#352;ito siv&#275;nu es izvilk&#353;u, t&#257; es esmu nol&#275;mis.

Un vi&#326;&#353; patiesi to izdar&#299;ja! Nepag&#257;ja ilgs laiks, kad siv&#275;ns k&#316;uva roz&#299;gs, apa&#316;&#353; un &#382;irgts - k&#257; jau visi mazi siv&#275;ni&#326;i.

- Es ar&#299;dzan dom&#257;ju, ka ruks&#299;tis iz&#311;epurosies, - L&#299;na tad sac&#299;ja. "Ruks&#299;tis," vi&#326;a teica, un siv&#275;ns t&#257; ar&#299; nedab&#363;ja cita v&#257;rda, kam&#275;r vien dz&#299;voja.

- J&#257;, vi&#326;&#353; patie&#353;&#257;m iz&#311;epurosies, - Em&#299;la t&#275;vs sac&#299;ja. - To tu, Em&#299;l, esi labi izdar&#299;jis!

Em&#299;ls nopriec&#257;j&#257;s, sa&#326;emdams uzslavu no sava t&#275;va, un tad piesardz&#299;gi pajaut&#257;ja:

- Cik rei&#382;u man vi&#326;&#353; j&#257;izgl&#257;bj, lai var&#275;tu saukt par savu?

Bet Em&#299;la t&#275;vs tikai nor&#363;ca "khm" un sadr&#363;ma, bet Em&#299;ls apklusa un siv&#275;nu k&#257;du laiku vairs nepiemin&#275;ja.

Tagad Ruks&#299;tim atkal bija j&#257;p&#257;rce&#316;as uz c&#363;ku aizgaldu, ta&#269;u vi&#326;am tas l&#257;g&#257; nepatika. Siv&#275;ns m&#299;&#316;upr&#257;t sekoja Em&#299;lam pa p&#275;d&#257;m glu&#382;i k&#257; suns, un Em&#299;ls gandr&#299;z vai caur&#257;m dien&#257;m laida vi&#326;u sav&#257; va&#316;&#257;.

- Ruks&#299;tis laikam dom&#257;, ka tu esi vi&#326;a mamma, - maz&#257; &#298;da teica. Varb&#363;t Ruks&#299;tis tie&#353;&#257;m t&#257; dom&#257;ja, jo, tikl&#299;dz ieraudz&#299;ja Em&#299;lu, t&#257;, gavil&#275;dams un spalgi un l&#299;ksmi urk&#353;&#311;&#275;dams, met&#257;s pie vi&#326;a. Ruks&#299;tis grib&#275;ja b&#363;t kop&#257; ar Em&#299;lu, un visvair&#257;k vi&#326;am patika, kad Em&#299;ls l&#257;gu l&#257;giem kas&#299;ja vi&#326;am muguru, un uz to Em&#299;ls bija nep&#257;rsp&#275;jams.

- Kas&#299;t siv&#275;nus - tur man ir nags, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. Un, ies&#275;dies &#353;&#363;pol&#275;s zem &#311;ir&#353;u koka, kas&#299;ja Ruks&#299;tim muguru ilgi un pamat&#299;gi, un Ruks&#299;tis st&#257;v&#275;ja piev&#275;rt&#257;m ac&#299;m un aiz labsaj&#363;tas ik pa br&#299;dim ieruk&#353;&#311;&#275;j&#257;s.

Vasaras dienas n&#257;ca un g&#257;ja; kok&#257;, zem kura st&#257;v&#275;ja Ruks&#299;tis, kad vi&#326;am kas&#299;ja muguru, pamaz&#257;m nogatavoj&#257;s &#311;ir&#353;i. &#352;ad un tad Em&#299;ls sar&#257;va pa saujai ogu un cien&#257;ja siv&#275;nu, kuram gar&#353;oja &#311;ir&#353;i un patika Em&#299;ls; j&#257;, arvien vair&#257;k Ruks&#299;tis p&#257;rliecin&#257;j&#257;s, cik jauka var b&#363;t dz&#299;ve siv&#275;nam, ja nok&#316;&#363;st tur, kur dz&#299;vo t&#257;ds Em&#299;ls.

Em&#299;ls ar&#299; m&#299;l&#275;ja Ruks&#299;ti - jo dienas, jo vair&#257;k, un k&#257;du dienu, s&#275;d&#275;dams &#353;&#363;pol&#275;s un kas&#299;dams siv&#275;nam muguru, vi&#326;&#353; iedom&#257;j&#257;s, cik &#316;oti vi&#326;&#353; to m&#299;l&#275;ja, un pr&#257;toja, kuri v&#275;l vi&#326;am b&#363;tu m&#299;&#316;i.

"Vispirms Alfr&#275;ds," vi&#326;&#353; dom&#257;ja, "tad L&#363;kass, p&#275;c tam t&#363;l&#299;t &#298;da un Ruks&#299;tis... ai, bet es ta&#269;u esmu aizmirsis m&#257;ti... skaidrs, ka m&#257;ti es m&#299;lu... bet cit&#257;di tie ir: Alfr&#275;ds, L&#363;kass, &#298;da un Ruks&#299;tis." Tad Em&#299;ls sarauca uzacis un ilgi pr&#257;toja. "Un tad v&#275;l t&#275;tis un L&#299;na," vi&#326;&#353; dom&#257;ja. "Nu j&#257;, da&#382;dien es t&#275;ti m&#299;lu, da&#382;dien ne. Un par L&#299;nu es skaidri nezinu, vai es vi&#326;u m&#299;lu vai ne... reiz&#275;m vi&#326;a staig&#257; apk&#257;rt k&#257; ka&#311;e."

Em&#299;ls, protams, turpin&#257;ja dar&#299;t nedarbus vai katru dienu un tikpat c&#299;t&#299;gi tup&#275;ja ar&#299; galdnieka skab&#363;z&#299;, par ko liecina t&#257; laika ieraksti zilaj&#257;s burtn&#299;c&#257;s. Ta&#269;u Em&#299;la m&#257;tei lab&#299;bas p&#316;aujas laik&#257; bija steidzami darbi, tamd&#275;&#316; tur rakst&#299;ts tikai "Emils galdniek skab&#363;z&#299;" nepaskaidrojot - par k&#257;diem gr&#275;kiem.

Tagad katru reizi, kad Em&#299;ls tup&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299;, vi&#326;&#353; bija pas&#257;cis &#326;emt sev l&#299;dzi ar&#299; Ruks&#299;ti, jo maza, jauka siv&#275;na sabiedr&#299;b&#257; laiks paiet &#257;tr&#257;k un nevar alla&#382;i&#326; tikai dr&#257;zt koka v&#299;ri&#326;us. Nevienam vis&#257; Lenneberg&#257; pat sap&#326;os ner&#257;d&#299;j&#257;s, ka parasts Smolandes siv&#275;ns sp&#275;j tik labi apg&#363;t sti&#311;us, kurus tam &#326;&#275;m&#257;s m&#257;c&#299;t Em&#299;ls. Em&#299;ls to dar&#299;ja piln&#299;g&#257; slepen&#299;b&#257;, un Ruks&#299;tis bija uzc&#299;t&#299;gs skolnieks un &#316;oti apmierin&#257;ts ar visu, sevi&#353;&#311;i tais reiz&#275;s, kad, iem&#257;c&#299;jies ko jaunu, dab&#363;ja no Em&#299;la k&#257;du k&#257;rumu. Proti, kast&#275; aiz &#275;velsola Em&#299;lam bija nosl&#275;pti sausi&#326;i, cepumi, &#382;&#257;v&#275;ti &#311;ir&#353;i un daudz k&#257; cita; j&#257;, nekad jau nevar&#275;ja zin&#257;t, kad vi&#326;&#353; tiks ieslodz&#299;ts galdnieka skab&#363;z&#299;, un Em&#299;ls negrib&#275;ja s&#275;d&#275;t un lieki badoties.

- Ar nelielu bl&#275;d&#299;bu un da&#382;iem kalt&#275;tiem &#311;ir&#353;iem siv&#275;nam var iem&#257;c&#299;t visu ko, - Em&#299;ls skaidroja Alfr&#275;dam un &#298;dai; bija sestdienas vakars, kad vi&#326;&#353; tiem par&#257;d&#299;ja Ruks&#299;&#353;a slepen&#299;b&#257; iem&#257;c&#299;tos numurus, kurus neviens l&#299;dz &#353;im nebija redz&#275;jis. Tas notika ceri&#326;u lapen&#275;, un Em&#299;lam un Ruks&#299;tim tas bija liels notikums. Alfr&#275;ds un &#298;da s&#275;d&#275;ja uz sola un aiz br&#299;numiem acis vien iepleta par Ruks&#299;&#353;a veikl&#299;bu. Savu m&#363;&#382;u vi&#326;i nebija redz&#275;ju&#353;i t&#257;du siv&#275;nu. Vi&#326;&#353; prata s&#275;d&#275;t tikpat skaisti k&#257; suns, kad Em&#299;ls sac&#299;ja: "S&#275;di - smuki!" - un gul&#275;t nekust&#299;gi, kad Em&#299;ls teica: "Guli!" - un siv&#275;ns prata ar&#299; izstiept priek&#353;k&#257;ju un pateikties, kad sa&#326;&#275;ma &#382;&#257;v&#275;tu &#311;irsi. &#298;da saj&#363;sm&#257; sita plaukstas.

- Vai vi&#326;&#353; v&#275;l ko m&#257;k? - meitene dikti grib&#275;ja zin&#257;t.

Tad Em&#299;ls uzsauca: "Spri&#326;&#291;o!" - un Ruks&#299;tis uzreiz met&#257;s apk&#257;rt ceri&#326;u lapenei, bet laiku pa laikam, atskanot: "Hop!" - iztais&#299;ja gais&#257; mazu pal&#275;cienu un tik spri&#326;&#291;oja t&#257;l&#257;k, likdamies ar sevi &#316;oti apmierin&#257;ts.

- Ai, cik vi&#326;&#353; ir jauks! - maz&#257; &#298;da sac&#299;ja, un tas nudien izskat&#299;j&#257;s varen jauki, kad Ruks&#299;tis lapen&#275; tais&#299;ja savus mazos pal&#275;cienus.

- Kaut ar&#299; &#353;&#311;iet nedabiski, ka t&#257; izturas siv&#275;ns, - Alfr&#275;ds sac&#299;ja.

Ta&#269;u Em&#299;ls bija lepns un apmierin&#257;ts - otru t&#257;du Ruks&#299;ti neatrast vis&#257; Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275;, tas nu ir dro&#353;i.

Pamaz&#257;m Ruks&#299;tis iem&#257;c&#299;j&#257;s ar&#299; l&#275;kt p&#257;r auklu. Vai tu k&#257;dreiz esi redz&#275;jis siv&#275;nu lecam p&#257;r auklu? N&#275;, to tu neb&#363;si vis redz&#275;jis, glu&#382;i t&#257;pat k&#257; Em&#299;la t&#275;vs. Ta&#269;u k&#257;du dienu, n&#257;kdams no k&#363;tskalni&#326;a, vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja Em&#299;lu un &#298;du st&#257;vam un grie&#382;am auklu, p&#257;r kuru l&#275;ca Ruks&#299;tis, ka nadzi&#326;i vien skrapst&#275;ja.

- Ruks&#299;tim liekas, ka tas ir jautri, - maz&#257; &#298;da p&#257;rliecino&#353;i sac&#299;ja, bet vi&#326;as t&#275;vam tas bijis nebijis.

- Siv&#275;niem nevajag kum&#275;di&#326;u, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Siv&#275;ns ir priek&#353; Ziemassv&#275;tku cepe&#353;a, un ar &#353;it&#257;du l&#275;k&#257;&#353;anu vi&#326;&#353; paliks v&#257;j&#353; k&#257; med&#299;bu suns.

Em&#299;ls piepe&#353;i nobij&#257;s. No Ruks&#299;&#353;a tais&#299;s Ziemassv&#275;tku cepeti - tik t&#257;lu vi&#326;&#353; nebija aizdom&#257;jies! Bet nu vi&#326;&#353; dom&#257;ja un p&#257;rlika, vai &#353;&#299; nav viena no t&#257;m dien&#257;m, kad vi&#326;&#353; savu t&#275;vu nemaz tik &#316;oti nem&#299;l&#275;ja.

Tas notika otrdien, desmitaj&#257; august&#257;, kad Em&#299;ls nemaz tik &#316;oti savu t&#275;vu nem&#299;l&#275;ja. Toreiz siltas, saulainas vasaras dienas r&#299;t&#257; Ruks&#299;tis uz k&#363;tskalni&#326;a l&#275;ca p&#257;r auklu un Em&#299;la t&#275;vs atg&#257;din&#257;ja par Ziemassv&#275;tku cepeti. Bet tad t&#275;vs nozuda, jo Kathult&#257; tie&#353;i todien s&#257;ka p&#316;aut rudzus un vi&#326;am vajadz&#275;ja b&#363;t druv&#257; l&#299;dz pa&#353;am vakaram.

- Zini ko, Ruks&#299;t, - Em&#299;ls m&#257;c&#299;ja siv&#275;nu, kad t&#275;vs bija aizg&#257;jis, - k&#316;&#363;sti vien v&#257;j&#353; k&#257; med&#299;bu suns, tad, kazi, tev laim&#275;sies - cit&#257;di... tu jau nepaz&#299;sti manu t&#275;vu!

Visu dienu Em&#299;ls staig&#257;ja apk&#257;rt, bai&#316;odamies par Ruks&#299;ti, un izdar&#299;ja tikai da&#382;us s&#299;kus nedarbi&#326;us, kuri gandr&#299;z nebija paman&#257;mi. Vi&#326;&#353; ies&#275;din&#257;ja &#298;du vecaj&#257; koka sil&#275;, kur tika dzirdin&#257;tas govis un zirgi, un iedom&#257;j&#257;s, ka t&#257; ir ku&#291;is, kas &#353;&#363;pojas j&#363;r&#257;. Un p&#275;c tam vi&#326;&#353; piel&#275;ja sili pilnu ar &#363;deni, un vi&#326;i rota&#316;&#257;j&#257;s, it k&#257; ku&#291;&#299; &#353;ausm&#299;gi smeltos iek&#353;&#257; &#363;dens, t&#257;p&#275;c &#298;da k&#316;uva slapja no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m, kas vi&#326;ai &#353;&#311;ita t&#299;ri pat&#299;kami. P&#275;c tam Em&#299;ls ar savu ka&#311;eni not&#275;m&#275;ja uz b&#316;odu ar rabarberu &#311;&#299;seli, ko m&#257;te bija nolikusi pieliekamaj&#257; uz loga, lai atdziest. Vi&#326;&#353; tikai grib&#275;ja redz&#275;t, vai var&#275;s b&#316;odai tr&#257;p&#299;t; vi&#326;am pat pr&#257;t&#257; nen&#257;ca, ka t&#257; var&#275;tu sapl&#299;st, bet t&#257; tom&#275;r sapl&#299;sa. Un tad Em&#299;ls bija priec&#299;gs, ka t&#275;vs ir prom rudzu druv&#257;. M&#257;te lika Em&#299;lam s&#275;d&#275;t galdnieka skab&#363;z&#299; tikai &#299;su br&#299;di - pa da&#316;ai t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;ai bija &#382;&#275;l Em&#299;la, pa da&#316;ai ar&#299; t&#257;p&#275;c, ka vajadz&#275;ja k&#257;du, kas aiznes p&#316;&#257;v&#275;jiem kafiju. Kafiju uz lauka dz&#275;ra p&#316;&#257;v&#275;ji vis&#257; Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275;, un tie&#353;i b&#275;rnus no vis&#257;m m&#257;j&#257;m s&#363;t&#299;ja ar kafiju.

&#352;ie Smolandes b&#275;rne&#316;i patiesi izskat&#299;j&#257;s k&#257; m&#299;&#316;i v&#275;stne&#353;i, kad vi&#326;i ar kafijas groziem g&#257;ja cauri gan&#299;b&#257;m un p&#257;ri p&#316;av&#257;m pa l&#299;klo&#269;u tak&#257;m, kuras visas alla&#382; izbeidz&#257;s pie k&#257;das lielas lauka str&#275;meles, tik pilnas ar akme&#326;u kaudz&#275;m, ka grib&#275;j&#257;s vai raud&#257;t. Ta&#269;u Smolandes b&#275;rni neraud&#257;ja, jo starp akme&#326;iem auga daudz zeme&#326;u, un zemenes vi&#326;iem gar&#353;oja.

Ar&#299; Em&#299;lu un &#298;du todien s&#363;t&#299;ja uz lauka, un vi&#326;i jau laikus izn&#257;ca no m&#257;j&#257;m, r&#257;tni tec&#275;dami katrs sav&#257; kafijas groza pus&#275;. Ta&#269;u ar Em&#299;lu bija t&#257;, ka vi&#326;&#353; nekad neg&#257;ja taisnu ce&#316;u, bet gan meta vis&#257;dus l&#299;klo&#269;us &#353;urpu turpu - kur bija ko paskat&#299;ties -, un, kur g&#257;ja Em&#299;ls, tur ar&#299; &#298;da. Em&#299;ls, starp citu, apmeta l&#299;kumu l&#299;dz purvam, kur var&#382;u bija papilnam, un vienu vi&#326;&#353; ar&#299; no&#311;&#275;ra. Grib&#275;dams apl&#363;kot vardi tuv&#257;k, z&#275;ns nodom&#257;ja, ka vardei nen&#257;ks par &#316;aunu maza p&#257;rmai&#326;a. Lai vardei nevajadz&#275;tu visu dienu tup&#275;t purv&#257;, vi&#326;&#353; ielaida to kafijas groz&#257; un aiztais&#299;ja v&#257;ci&#326;u: nu varde bija dro&#353;&#299;b&#257;.

- Kur gan citur lai es to lieku? - Em&#299;ls sac&#299;ja, kad &#298;da &#353;aub&#299;j&#257;s, vai ir labi likt vardi kafijas groz&#257;. - Man ta&#269;u, k&#257; zin&#257;ms, bik&#353;u kabatas cauras. Es jau vi&#326;u ilgi netur&#275;&#353;u, tikai mazu br&#299;ti&#326;u, p&#275;c tam vi&#326;a var&#275;s atkal l&#275;kt atpaka&#316; uz savu purvu, - &#353;is sapr&#257;t&#299;gais z&#275;ns skaidroja.

Rudzu druv&#257; Em&#299;la t&#275;vs un Alfr&#275;ds katrs p&#316;&#257;va savu v&#257;lu, un aiz vi&#326;iem g&#257;ja L&#299;na un Kr&#275;sas-Maja un, v&#257;kdamas kop&#257; nop&#316;autos rudzus, s&#275;ja tos k&#363;l&#299;&#353;os. T&#257; &#353;o darbu dar&#299;ja agr&#257;kos laikos.

Kad Em&#299;ls un &#298;da beidzot par&#257;d&#299;j&#257;s ar kafijas grozu, t&#275;vs vis neapsveica vi&#326;us k&#257; da&#382;dien m&#299;&#316;us v&#275;stne&#353;us, bet, glu&#382;i otr&#257;di, nor&#257;ja, ka tie atn&#257;ku&#353;i tik v&#275;lu. Jo t&#257; bija pie&#326;emts, ka noteikt&#257; laik&#257; kafijai vajadz&#275;ja b&#363;t kl&#257;t.

- J&#257;, bet nu gan der&#275;s iedzert k&#257;du malku, - sac&#299;ja Alfr&#275;ds, kas grib&#275;ja uzvedin&#257;t Em&#299;la t&#275;vu uz cit&#257;m dom&#257;m. Un, ja tu k&#257;dreiz esi bijis uz lauka silt&#257; augusta dien&#257; Lennebergas pus&#275;, tad zin&#257;si, cik pat&#299;kami ir s&#275;d&#275;t pie sasilu&#353;as akmens kaudzes, atp&#363;&#353;oties, t&#275;rz&#275;jot, dzerot kafiju un pieko&#382;ot kl&#257;t sviestmaizes. Ta&#269;u Em&#299;la t&#275;vs joproj&#257;m bija dusm&#299;gs un nek&#316;uva ar&#299; laipn&#257;ks, kad, par&#257;vis grozu uz savu pusi, attais&#299;ja v&#257;ci&#326;u, t&#257;p&#275;c ka taisni tobr&#299;d vi&#326;am virs&#363; uzl&#275;ca varde un pazuda aiz krekla, ko vi&#326;&#353; bija atpog&#257;jis l&#299;dz puskr&#363;t&#299;m, jo bija silts. T&#275;vam nezin k&#257;p&#275;c nepatika vard&#299;tes aukst&#257;s k&#257;jas. Vi&#326;&#353; riebum&#257; savicin&#257;ja roku un, k&#257; par nelaimi, tr&#257;p&#299;ja kafijas kannai, un t&#257; apg&#257;z&#257;s. Kaut gan Em&#299;ls bija &#382;igli kl&#257;t un kannu pac&#275;la, no t&#257;s pasp&#275;ja iztec&#275;t da&#382;as l&#257;ses. Vardi nekur neredz&#275;ja. Laikam aiz briesm&#299;g&#257; izb&#299;&#316;a t&#257; bija jau iel&#299;dusi Em&#299;la t&#275;va biks&#275;s, un, kad vi&#326;&#353; to sajuta, tad k&#316;uva pavisam nevald&#257;ms. Lai izkrat&#299;tu vardi no bik&#353;u staras, vi&#326;&#353; s&#257;ka sp&#257;rd&#299;ties k&#257;j&#257;m, bet, tavu postu, ce&#316;&#257; atkal patr&#257;p&#299;j&#257;s kafijas kanna. T&#257; dab&#363;ja t&#257;du sp&#275;rienu, ka apg&#257;z&#257;s, un, ja Em&#299;ls neb&#363;tu kannu veikli pac&#275;lis, kafijas dzer&#353;ana b&#363;tu izn&#257;kusi bez kafijas, un tas b&#363;tu skumji.

Varde neparko negrib&#275;ja tur&#275;ties vien&#257; viet&#257;. T&#257; sl&#299;d&#275;ja pa bik&#353;u staru uz leju, un tad Em&#299;ls to satv&#275;ra. Ta&#269;u vi&#326;a t&#275;vs v&#275;l joproj&#257;m bija dusm&#299;gs. Vi&#326;&#353; dom&#257;ja, ka &#353;is ir Em&#299;la k&#257;rt&#275;jais nedarbs, ta&#269;u t&#257; tas nemaz nebija. Em&#299;ls bija cer&#275;jis, ka grozu attais&#299;s L&#299;na un k&#316;&#363;s &#257;rk&#257;rt&#299;gi priec&#299;ga, ieraudz&#299;jusi m&#299;&#316;u vard&#299;ti. Es to visu st&#257;stu t&#257;p&#275;c, lai tu saprastu, ka Em&#299;lam nemaz nekl&#257;j&#257;s viegli un da&#382;reiz n&#257;c&#257;s ciest par nedarbiem, kuri nemaz nebija &#299;sti nedarbi. T&#299;ri vai j&#257;br&#299;n&#257;s, kur lai Em&#299;ls, p&#275;c t&#275;va dom&#257;m, liek vardi? Vi&#326;am ta&#269;u abas bik&#353;u kabatas cauras!

L&#299;na par Em&#299;lu alla&#382; sac&#299;ja:

- T&#257;du b&#275;rnu, kas t&#257; str&#257;d&#257; nedarbus, manas acis v&#275;l nav skat&#299;ju&#353;as. Ja vi&#326;&#353; ar&#299; pats nedara nedarbus, tad vi&#326;am vien&#257;di&#326; neveicas!

"Vien&#257;di&#326; neveicas" - to L&#299;na pr&#257;t&#299;gi sac&#299;ja. Tas pier&#257;d&#299;j&#257;s v&#275;l&#257;k, tai pa&#353;&#257; dien&#257;. Em&#299;lam tik &#316;oti neveic&#257;s, ka tas gandr&#299;z vai nav izst&#257;st&#257;ms, un ar&#299; visi Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji &#382;&#275;loj&#257;s un vaiman&#257;ja v&#275;l labu laiku. Viss s&#257;k&#257;s ar to, ka vi&#326;a m&#257;te bija tik krietna saimniece un ka tie&#353;i togad Kathult&#257; bija tik labi padevu&#353;ies &#311;ir&#353;i. Bet tur jau Em&#299;ls neko nevar&#275;ja dar&#299;t; n&#275;, vi&#326;am patiesi neveic&#257;s.

Em&#299;la m&#257;te bija nep&#257;rsp&#275;jama saimniece, kad vajadz&#275;ja v&#257;r&#299;t iev&#257;r&#299;jumu, spiest sulu, nolas&#299;t un sagatavot visu, kas auga d&#257;rz&#257; un me&#382;&#257;. Vi&#326;a las&#299;ja br&#363;klenes, mellenes un avenes, cik vien sp&#275;ja; vi&#326;a v&#257;r&#299;ja &#257;bolu biezeni un bumbieru iev&#257;r&#299;jumu ar ingveru, j&#257;&#326;ogu &#382;eleju un &#275;rk&#353;&#311;ogu iev&#257;r&#299;jumu, spieda sk&#257;bo &#311;ir&#353;u sulu un raudz&#299;j&#257;s, lai gardaj&#257;m aug&#316;u zup&#257;m b&#363;tu sa&#382;&#257;v&#275;ts ziemai pietiekami daudz aug&#316;u. Gan &#257;boli, gan bumbieri, gan &#311;ir&#353;i tika kalt&#275;ti lielaj&#257; virtuves kr&#257;sn&#299; un p&#275;c tam iesieti baltos lina maisi&#326;os, kurus pakarin&#257;ja pieliekamaj&#257; pie griestiem; j&#257;, uz pieliekamo bija prieks paskat&#299;ties.

Pa&#353;&#257; lab&#257;kaj&#257; &#311;ir&#353;u laik&#257; no Vimmerbijas uz Kathultu atbrauca smalk&#257; Petrela kundze, un Em&#299;la m&#257;te pa&#382;&#275;loj&#257;s vi&#326;ai par pasaul&#299;gi daudzajiem &#311;ir&#353;iem, kurus dr&#299;z vairs nezin&#257;&#353;ot, kur likt.

- Es dom&#257;ju, Almai vajadz&#275;tu tais&#299;t &#311;ir&#353;u v&#299;nu, - Petrela kundze ieteic&#257;s.

- N&#275;, pasarg Dievs! - Em&#299;la m&#257;te iebilda.

Par &#311;ir&#353;u v&#299;nu vi&#326;a negrib&#275;ja ne dzird&#275;t. Kathult&#257; alkoholu nelietoja. Em&#299;la t&#275;vs neko stipr&#257;ku ne mut&#275; ne&#326;&#275;ma; vi&#326;&#353; nedz&#275;ra pat alu, iz&#326;emot, protams, t&#257;s reizes, kad vi&#326;&#353; tika pacien&#257;ts - tirgos un taml&#299;dz&#299;g&#257;s viet&#257;s -, tad jau atteikties nevar&#275;ja. K&#257; tad b&#363;t, ja k&#257;ds par var&#299;t&#275;m cen&#353;as iespiest vienu vai divas pudeles alus? Em&#299;la t&#275;vs t&#363;li&#326; sar&#275;&#311;in&#257;ja, ka divas pudeles alus maks&#257; tr&#299;sdesmit &#275;res, un k&#257; lai aizmet prom tr&#299;sdesmit &#275;res! Atliek tikai piekrist un dzert, vai pats to grib&#275;ja vai ne. Tom&#275;r &#311;ir&#353;u v&#299;nu vi&#326;&#353; neb&#363;s ar mieru br&#363;v&#275;t, to Em&#299;la m&#257;te saprata un t&#257; ar&#299; pateica Petrela kundzei. Tad Petrela kundze iemin&#275;j&#257;s, ka citur ta&#269;u esot cilv&#275;ki, kam nav nekas pretim iebaud&#299;t k&#257;du gl&#257;zi. Vi&#326;a pati labpr&#257;t grib&#275;tu p&#257;ris pude&#316;u &#311;ir&#353;u v&#299;na; un k&#257;lab Em&#299;la m&#257;te paklus&#257;m nevar&#275;tu ielikt r&#363;g&#353;anai k&#257;du kr&#363;zi &#311;ir&#353;u kartupe&#316;u pagraba att&#257;l&#257;k&#257; st&#363;r&#299;, kur neviens to neredz? Kad v&#299;ns b&#363;&#353;ot labi nor&#363;dzis, Petrela kundze atbrauk&#353;ot tam paka&#316; un labi samaks&#257;&#353;ot, - t&#257; vi&#326;a sac&#299;ja.

Em&#299;la m&#257;tei alla&#382; bija gr&#363;ti atteikt, ja k&#257;ds ko l&#363;dza, turkl&#257;t, k&#257; jau sac&#299;ju, vi&#326;a bija krietna saimniece, kura grib&#275;ja visus labumus izmantot, un togad jau bija sa&#382;&#257;v&#275;ts vair&#257;k &#311;ir&#353;u, nek&#257; vajadz&#299;gs. T&#257; nu izn&#257;ca, ka, pa&#353;ai nemanot, vi&#326;a bija apsol&#299;jusi Petrela kundzei izbr&#363;v&#275;t &#311;ir&#353;u v&#299;nu. Ta&#269;u Em&#299;la m&#257;te neprata neko izdar&#299;t paklus&#257;m; vi&#326;a izst&#257;st&#299;ja visu Em&#299;la t&#275;vam, kur&#353; ilgi purpin&#257;ja, ta&#269;u beidzot sac&#299;ja:

- Dari, k&#257; redzi! Starp citu, cik vi&#326;a sol&#299;ja tev samaks&#257;t?

Par to Petrela kundze neko netika min&#275;jusi. Ta&#269;u vair&#257;kas ned&#275;&#316;as vi&#326;as v&#299;ns st&#257;v&#275;ja un r&#363;ga kartupe&#316;u pagrab&#257;, un tie&#353;i &#353;aj&#257; augusta dien&#257; Em&#299;la m&#257;tei lik&#257;s, ka v&#299;ns ir nor&#363;dzis. Nu ir laiks pild&#299;t to pudel&#275;s. Bija ar&#299; piem&#275;rots br&#299;dis, m&#257;te nodom&#257;ja, kam&#275;r Em&#299;la t&#275;vs ir rudzu druv&#257;; tagad vi&#326;&#353; to neredz&#275;s un nejut&#299;sies gr&#275;c&#299;gs un samait&#257;ts, ka vi&#326;a m&#257;j&#257;s br&#363;v&#275; v&#299;nu.

Dr&#299;z Em&#299;la m&#257;tei uz galda, lepni sarindotas, jau st&#257;v&#275;ja desmit pudeles, t&#257;s vi&#326;a iesai&#326;os groz&#257; un noliks kartupe&#316;u pagrab&#257;, kur nevienam no t&#257;m &#316;aunums necelsies, un Petrela kundze var&#275;s braukt paka&#316; savam v&#299;nam, kad vien v&#275;l&#275;sies.

Kad Em&#299;ls un &#298;da p&#257;rrad&#257;s no rudzu druvas ar tuk&#353;o kafijas grozu, &#311;ir&#353;u ogas, no kur&#257;m tika tais&#299;ts v&#299;ns, bija ieb&#275;rtas spain&#299;, kas st&#257;v&#275;ja pie virtuves durv&#299;m.

- Em&#299;l, pa&#326;em spaini, - m&#257;te sac&#299;ja, - un noroc ogas m&#275;slain&#275;.

Em&#299;ls, paklaus&#299;gs b&#363;dams, g&#257;ja ar&#299;. Bet m&#275;slaine atrad&#257;s t&#363;l&#299;t aiz c&#363;ku aploka, kur skraidel&#275;ja Ruks&#299;tis. Ieraudz&#299;jis Em&#299;lu, vi&#326;&#353; priec&#299;gi ieruk&#353;&#311;&#275;j&#257;s, likdams saprast, ka tagad vi&#326;&#353; grib tikt &#257;r&#257; un b&#363;t kop&#257; ar Em&#299;lu.

- Tu tiksi lauk&#257;, - Em&#299;ls sac&#299;ja, nolicis spaini zem&#275;. Vi&#326;&#353; attais&#299;ja aploka v&#257;rti&#326;us, un Ruks&#299;tis, uzvaro&#353;i ruk&#353;&#311;&#275;dams, met&#257;s &#257;r&#257;. Vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; ieb&#257;za &#353;&#326;ukuru spain&#299;, jo dom&#257;ja, ka Em&#299;ls vi&#326;am atnesis &#275;dienu. Tikai tad Em&#299;ls iepr&#257;toj&#257;s, ko tika teikusi vi&#326;a m&#257;te: vi&#326;am j&#257;aprokot &#311;ir&#353;ogas m&#275;slain&#275;. Tas nudien ir sav&#257;di: Kathult&#257; nekad nem&#275;dz aprakt m&#275;slain&#275; to, kas ir &#275;dams! Un &#353;&#299;s ogas ac&#299;mredzot bija gar&#353;&#299;gas. Ruks&#299;tis jau da&#382;as bija noties&#257;jis. Em&#299;ls nodom&#257;ja, ka m&#257;te grib&#275;jusi norakt ogas t&#257;p&#275;c, lai t&#257;s nepamana t&#275;vs, kur&#353; katru br&#299;di var p&#257;rn&#257;kt no rudzu druvas.

"Bet tad jau ogas var ap&#275;st ar&#299; Ruks&#299;tis," Em&#299;ls nodom&#257;ja. "Vi&#326;&#353; ta&#269;u ir k&#257; traks uz &#311;ir&#353;iem!"

Izskat&#299;j&#257;s, ka tie&#353;i &#353;&#299;s ogas Ruks&#299;tis &#275;da ar sevi&#353;&#311;u k&#257;ri. Vi&#326;&#353; saj&#363;smin&#257;ti ruk&#353;&#311;&#275;ja un &#353;&#326;akstin&#257;ja t&#257;, ka viss &#353;&#326;ukurs k&#316;uva sarkans. Lai Ruks&#299;tis var&#275;tu v&#275;l lab&#257;k pamieloties, Em&#299;ls izb&#275;ra ogas zem&#275;. Bet te pien&#257;ca gailis un ar&#299; grib&#275;ja piedal&#299;ties dz&#299;r&#275;s. Ruks&#299;tis, nikni pablenzis uz vi&#326;u, tom&#275;r at&#316;&#257;va &#275;st ar&#299; gailim, un gailis kn&#257;b&#257;ja ogas, cik vien sp&#275;ja. P&#275;c tam uzrad&#257;s vistas ar Klibo Lotu priek&#353;gal&#257; un t&#299;koja zin&#257;t, k&#257;dus k&#257;rumus gailis atradis, ta&#269;u &#353;ie labumi nebija dom&#257;ti vi&#326;&#257;m. Ruks&#299;tis un gailis bez &#382;&#275;last&#299;bas dzina vistas prom, tikl&#299;dz t&#257;s raudz&#299;ja pastiept savus kn&#257;bjus. &#352;&#299;s ta&#269;u laikam bija izcili labas ogas, jo gailis un Ruks&#299;tis grib&#275;ja t&#257;s ap&#275;st vieni pa&#353;i.

Em&#299;ls s&#275;d&#275;ja turpat l&#299;dz&#257;s uz apg&#257;zt&#257; spai&#326;a. Vi&#326;&#353; kod&#299;ja z&#257;les stiebru un neko sevi&#353;&#311;u nedom&#257;ja. Te piepe&#353;i, sev par izbr&#299;nu, vi&#326;&#353; iev&#275;roja, ka gailis nog&#257;&#382;as gar zemi. Tas vair&#257;kas reizes m&#275;&#291;in&#257;ja piecelties, bet velti. Tikl&#299;dz tas pa pusei bija uzsl&#275;jies k&#257;j&#257;s, t&#257; atkal nov&#275;l&#257;s uz galvas, un tur nu tas gul&#275;ja. Gabali&#326;u nost&#257;k bar&#257; st&#257;v&#275;ja vistas un, v&#275;rodamas, cik sav&#257;di uzvedas vi&#326;u gailis, uztraukti kladzin&#257;ja. Tas gaili saniknoja; gul&#275;dams vi&#326;&#353; dusm&#299;gi blenza uz vist&#257;m: vai vi&#326;am nav br&#299;v gul&#275;t un rausties k&#257;j&#257;s p&#275;c sava pr&#257;ta?

Em&#299;ls nesaprata, kas gailim l&#275;cies, ta&#269;u vi&#326;am bija gai&#316;a &#382;&#275;l, un, pieg&#257;jis kl&#257;t, z&#275;ns piec&#275;la un nolika gaili uz k&#257;j&#257;m. K&#257;du br&#299;di gailis zv&#257;roj&#257;s uz priek&#353;u un atpaka&#316;, it k&#257; p&#257;rbaud&#299;dams, vai k&#257;jas sp&#275;s vi&#326;u nest, bet tad vi&#326;am ien&#257;ca pr&#257;t&#257; k&#257;da trakul&#299;ba; vi&#326;&#353; iedzied&#257;j&#257;s un, p&#257;rgalv&#299;gi savicin&#257;jis sp&#257;rnus, ar griez&#299;gu "kikerig&#363;" met&#257;s iek&#353;&#257; vistu bar&#257;. Nu vistas laid&#257;s v&#275;ja sp&#257;rniem un raudz&#299;ja pasl&#275;pties kur kur&#257;, jo skaidri redz&#275;ja, ka gailis k&#316;uvis traks. To redz&#275;ja ar&#299; Em&#299;ls, un, muti atpl&#275;tis, z&#275;ns blenza uz gai&#316;a me&#382;on&#299;go skr&#275;jienu, nemaz neiev&#275;rodams Ruks&#299;ti. J&#257;, ja nu k&#257;ds te piepe&#353;i bija pavisam negl&#257;bjami sajucis, tad tas bija Ruks&#299;tis. Vi&#326;&#353; ar&#299; grib&#275;ja piedal&#299;ties skr&#275;jien&#257;, lai patrenk&#257;tu vistas, un, pal&#275;kdamies uz priek&#353;k&#257;j&#257;m un spalgi urk&#353;&#311;&#275;dams, met&#257;s gailim paka&#316;. Em&#299;ls br&#299;n&#299;j&#257;s aizvien vair&#257;k, &#353;iten to nu vi&#326;&#353; nesaprata. Siv&#275;ns skr&#275;ja, ska&#316;i un me&#382;on&#299;gi ruk&#353;&#311;&#275;dams, un &#353;&#311;ita, ka vi&#326;am tas &#316;oti pat&#299;k, ta&#269;u Em&#299;ls paman&#299;ja, ka siv&#275;nam joc&#299;gi metas k&#257;jas. T&#257;s it k&#257; negrib&#275;ja vi&#326;am klaus&#299;t, un Ruks&#299;tis laikam b&#363;tu ar&#299; nog&#257;zies, ja vien ikreiz, kad vi&#326;&#353; gras&#299;j&#257;s velties, neb&#363;tu iztais&#299;jis mazu pal&#275;cienu, k&#257; Em&#299;ls vi&#326;am to bija m&#257;c&#299;jis, - un tas vi&#326;am pal&#299;dz&#275;ja notur&#275;t l&#299;dzsvaru.

Bet vistu gan bija &#382;&#275;l. Savu m&#363;&#382;u t&#257;s nebija redz&#275;ju&#353;as, ka t&#257; uzvedas siv&#275;ns, un t&#257;s nu b&#275;ga, ko m&#257;c&#275;ja. Nabaga p&#257;rbied&#275;t&#257;s vistas, &#353;it&#257;du kladzin&#257;&#353;anu, - pietika jau ar to, ka gailis bija k&#316;uvis traks, bet nu ar&#299; me&#382;on&#299;gais siv&#275;ns, pal&#275;kdamies un &#353;ausm&#299;gi izbol&#299;jis acis, dzin&#257;s paka&#316; - un tas gan bija par daudz!

J&#257;, tas gan bija par daudz! T&#257; jau aiz bail&#275;m un p&#257;rb&#299;&#316;a var galu dab&#363;t, to Em&#299;ls zin&#257;ja un piepe&#353;i ieraudz&#299;ja, ka cita p&#275;c citas vistas nove&#316;as zem&#275; un paliek nekust&#299;gi gu&#316;am, glu&#382;i k&#257; bez dz&#299;v&#299;bas. Visapk&#257;rt z&#257;l&#275; m&#275;t&#257;j&#257;s beigtas vistas - baltas un pavisam mier&#299;gas; tas bija &#353;ausm&#299;gs skats. Em&#299;ls k&#316;uva pavisam b&#275;d&#299;gs un s&#257;ka raud&#257;t. Ko teiks m&#257;te, kad atrad&#299;s beigt&#257;s vistas? Klib&#257; Lota, vi&#326;a vista, ar&#299; gul&#275;ja k&#257; balts nedz&#299;vs pikucis, un Em&#299;ls raud&#257;dams pa&#326;&#275;ma to rok&#257;; j&#257;, t&#257; bija pagalam - nek&#257;du dz&#299;v&#299;bas paz&#299;mju! Nabaga Lota, beigas nu vi&#326;ai un daudzaj&#257;m ol&#257;m! Vien&#299;gais, ko Em&#299;ls var&#275;ja dar&#299;t, - cik &#257;tri vien iesp&#275;jams, sar&#299;kot vi&#326;ai pien&#257;c&#299;gu apbed&#299;&#353;anu. Z&#275;ns jau izt&#275;loj&#257;s, kas b&#363;s rakst&#299;ts uz vi&#326;as kapakmens: "&#352;e dus Klib&#257; Lota, p&#257;rbied&#275;ta no Ruks&#299;&#353;a."

Em&#299;ls bija patiesi sar&#363;gtin&#257;ts par Ruks&#299;ti; to nezv&#275;ru vi&#326;&#353; ieslodz&#299;s c&#363;ku aplok&#257; un nekad vairs nelaid&#299;s &#257;r&#257;! Tikm&#275;r lai Klib&#257; Lota pagu&#316; galdnieka skab&#363;z&#299;. Uzman&#299;gi pa&#326;&#275;mis rok&#257;s, Em&#299;ls nolika vi&#326;u uz malkas c&#275;rtam&#257; klu&#269;a, tur nu nabaga Lota var&#275;ja atdus&#275;ties, gaidot savu apbed&#299;&#353;anu!

Kad Em&#299;ls izn&#257;ca no malkas skab&#363;&#382;a, vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja, ka gailis un Ruks&#299;tis atkal uzklupu&#353;i &#311;ir&#353;iem; j&#257;, tie tik ir bra&#353;u&#316;i! Vispirms p&#257;rbied&#275; l&#299;dz n&#257;vei vistas un p&#275;c tam, it k&#257; nekas neb&#363;tu noticis, mier&#299;gi turpina dz&#299;ro&#353;anu! Gailim jau nu tik daudz vajadz&#275;ja prasties goda un ma&#311;en&#299;t pas&#275;rot, ka uzreiz nobeidzis visas savas sievas, bet, skaidri redzams, &#353;is to uz&#326;&#275;ma mier&#299;gi.

Ta&#269;u mielo&#353;an&#257;s ar &#311;ir&#353;og&#257;m l&#257;g&#257; neved&#257;s. Jo gailis nog&#257;z&#257;s uzreiz un t&#363;l&#299;t p&#275;c vi&#326;a ar&#299; Ruks&#299;tis. Em&#299;ls uz abiem t&#257; sadusmoj&#257;s, ka vi&#326;am bija vienalga, vai &#353;ie ir dz&#299;vi vai miru&#353;i, un, starp citu, var&#275;ja man&#299;t, ka glu&#382;i tik beigti k&#257; vistas vi&#326;i nav. Gailis, v&#257;rgi iedzied&#257;jies, drusku patirin&#257;ja k&#257;jas, bet Ruks&#299;tis snaudu&#316;odams ik br&#299;di m&#275;&#291;in&#257;ja atv&#275;rt acis un mieg&#257; pat iekr&#257;c&#257;s.

Z&#257;l&#275; gul&#275;ja diezgan daudz &#311;ir&#353;ogu, un Em&#299;ls vienu ogu nogar&#353;oja. Gar&#353;a nelik&#257;s glu&#382;i parasta, bet, taisn&#299;bu sakot, oga bija t&#299;ri garda! K&#257; m&#257;tei var&#275;ja ien&#257;kt pr&#257;t&#257; likt aprakt tik labas ogas?

Ak j&#257;, m&#257;te! Em&#299;lam n&#257;ksies iet pie vi&#326;as un past&#257;st&#299;t par nelaimi ar vist&#257;m. Ta&#269;u to dar&#299;t nebija nek&#257;da prieka. Vismaz t&#363;li&#326; ne. Vi&#326;&#353; dom&#299;gi ap&#275;da v&#275;l p&#257;ris ogu... tad v&#275;l... n&#275;, tagad vi&#326;&#353; negrib&#275;ja iet.


Pa to laiku m&#257;te virtuv&#275; bija uzkl&#257;jusi vakari&#326;u galdu p&#316;&#257;v&#275;jiem, un vi&#326;i nu, noguru&#353;i un izsalku&#353;i p&#275;c gar&#257;s darba dienas, n&#257;ca visi m&#257;j&#257;s - Em&#299;la t&#275;vs, Alfr&#275;ds, L&#299;na un Kr&#275;sas-Maja. Visi sas&#275;d&#257;s ap virtuves galdu. Ta&#269;u Em&#299;la vieta palika tuk&#353;a, un Em&#299;la m&#257;te atcer&#275;j&#257;s, ka vi&#326;a labi sen nav redz&#275;jusi savu z&#275;nu.

- L&#299;na, aizej un paskaties, vai Em&#299;ls nav &#257;r&#257; pie Ruks&#299;&#353;a, - Em&#299;la m&#257;te sac&#299;ja.

L&#299;na aizg&#257;ja un ilgi bija proj&#257;m. Beidzot ien&#257;kusi, vi&#326;a apst&#257;j&#257;s uz sliek&#353;&#326;a un gaid&#299;ja, l&#299;dz visi uz vi&#326;u paskat&#299;sies. Par &#353;o nedzird&#275;to notikumu L&#299;na grib&#275;ja pav&#275;st&#299;t visiem.

- Kas tev l&#275;cies? Ko tu st&#257;vi? Vai kas noticis? - Em&#299;la m&#257;te jaut&#257;ja.

L&#299;na pie sevis pasmaid&#299;ja.

- Noticis, mj&#257;, nezinu, ko teikt... tak vistas pagalam! Un gailis ir pill&#257;! Un Ruks&#299;tis ar&#299; pill&#257;! Un ja run&#257; par Em&#299;lu...

- Kas ir ar Em&#299;lu? - Em&#299;la m&#257;te uztraukti jaut&#257;ja.

- Em&#299;ls, - L&#299;na sac&#299;ja un dzi&#316;i ievilka elpu. - Em&#299;ls ar&#299; ir pill&#257;!

&#352;it&#257;du vakaru Kathult&#257;! To nemaz nevar aprakst&#299;t.

Em&#299;la t&#275;vs b&#257;r&#257;s un kliedza, m&#257;te raud&#257;ja, maza &#298;da ar&#299; un L&#299;na visiem l&#299;dzi; Kr&#275;sas-Maja vaiman&#257;ja un vaiman&#257;ja, un vi&#326;ai vairs nebija laika pat palikt uz vakari&#326;&#257;m: vi&#326;ai t&#363;l&#299;t vajadz&#275;ja skriet uz ciemu, lai ikvienam pav&#275;st&#299;tu: "Ak, ak, ak, nabaga Kathultas Svensoni! Em&#299;ls, &#353;itais nelaimes putns, ir piedz&#275;ries un nogal&#275;jis visas vistas, ak, ak, ak vai manu!"

Alfr&#275;ds bija vien&#299;gais, kuram bija kaut cik sapr&#257;ta. Vi&#326;&#353; ar&#299; izbr&#257;z&#257;s &#257;r&#257; kop&#257; ar p&#257;r&#275;jiem, kad L&#299;na bija pateikusi briesm&#299;go zi&#326;u, un atrada Em&#299;lu raib&#257;m ac&#299;m gu&#316;am z&#257;l&#275; blakus siv&#275;nam un gailim; j&#257;, L&#299;nai bija taisn&#299;ba - Em&#299;ls patie&#353;&#257;m bija pamat&#299;gi pill&#257;. Smagi atzv&#275;lies pret Ruks&#299;ti, vi&#326;&#353;, redzams, jut&#257;s &#316;oti slikti. Ieraudz&#299;jusi savu nabaga nelaim&#299;go z&#275;nu, Em&#299;la m&#257;te raud&#257;ja &#382;&#275;las asaras un t&#363;li&#326; grib&#275;ja nest vi&#326;u istab&#257;, ta&#269;u Alfr&#275;ds, kas kaut ko saprata no t&#257;d&#257;m vain&#257;m, sac&#299;ja:

- Vi&#326;am b&#363;s lab&#257;k &#257;r&#257;, svaig&#257; gais&#257;.

Un p&#275;c tam Alfr&#275;ds visu vakaru s&#275;d&#275;ja uz lieve&#326;a kalpu istabas priek&#353;&#257; ar Em&#299;lu kl&#275;p&#299;; Alfr&#275;ds pal&#299;dz&#275;ja Em&#299;lam, kad vi&#326;am bija j&#257;vemj, un mierin&#257;ja, kad vi&#326;&#353; raud&#257;ja, jo Em&#299;ls l&#257;gu l&#257;giem pamod&#257;s un apraud&#257;j&#257;s par savu postu. Vi&#326;&#353; jau bija sadzird&#275;jis, ka esot piedz&#275;ries, lai gan nevar&#275;ja saprast, k&#257; tas var&#275;ja gad&#299;ties. Em&#299;ls nezin&#257;ja, ka, taisot v&#299;nu no &#311;ir&#353;iem, ogas, kas r&#363;gu&#353;as pietiekami ilgi, ir pies&#363;ku&#353;&#257;s ar kaut ko t&#257;du, no k&#257; var noreibt. L&#363;k, k&#257;d&#275;&#316; m&#257;te bija likusi norakt ogas m&#275;slain&#275;, ta&#269;u vi&#326;&#353; bija ar t&#257;m mielojies t&#257;pat k&#257; gailis un Ruks&#299;tis un t&#257;p&#275;c tagad k&#257; vraks gul&#275;ja Alfr&#275;da rok&#257;s.

T&#257; vi&#326;&#353; gul&#275;ja ilgi. Pien&#257;ca vakars, noriet&#275;ja saule, un p&#257;r Kathultu atsp&#299;d&#275;ja m&#275;ness, bet Alfr&#275;ds v&#275;l aizvien s&#275;d&#275;ja ar Em&#299;lu kl&#275;p&#299;.

- K&#257; tev ir, Em&#299;l? - vi&#326;&#353; pras&#299;ja, redz&#275;dams, ka Em&#299;ls mazlieti&#326; paver acis.

- V&#275;l jau esu dz&#299;vs, - Em&#299;ls sac&#299;ja v&#257;rg&#257; bals&#299; un &#269;ukstus piebilda:

- Ja es nomir&#353;u, tad tu, Alfr&#275;d, &#326;em L&#363;kasu!

- Tu nemirsi, - Alfr&#275;ds vi&#326;u mierin&#257;ja.

N&#275;, Em&#299;ls nenomira vis un ar&#299; Ruks&#299;tis un gailis ne.

Un ar&#299; vistas ne, tas &#353;oreiz bija visneparast&#257;kais. Proti, b&#275;du nom&#257;kt&#257; Em&#299;la m&#257;te aizs&#363;t&#299;ja mazo &#298;du p&#275;c malkas. &#298;da raud&#257;dama paklaus&#299;ja; &#353;is patiesi bija &#299;sts b&#275;du vakars, un v&#275;l gau&#382;&#257;k vi&#326;a raud&#257;ja, kad, ieg&#257;jusi malkas skab&#363;z&#299;, uz malkas c&#275;rtam&#257; klu&#269;a ieraudz&#299;ja Klibo Lotu.

- Nabaga Lota, - &#298;da nop&#363;t&#257;s. Vi&#326;a, pastiepusi savu mazo roci&#326;u, vistu noglaud&#299;ja. Un vai vari maz iedom&#257;ties - Lota atdz&#299;voj&#257;s! Vista atv&#275;ra acis un, ska&#316;i kladzin&#257;dama, noplivin&#257;j&#257;s zem&#275; no klu&#269;a un dusm&#299;gi izkliboja pa durv&#299;m. &#298;da izbr&#299;n&#299;jusies st&#257;v&#275;ja un nek&#257;di nesaprata, ko tas viss noz&#299;m&#275;: var b&#363;t, ka vi&#326;a prot burt un sp&#275;j atdz&#299;vin&#257;t miru&#353;os!

Aiz b&#275;d&#257;m par Em&#299;lu neviens nebija par&#363;p&#275;jies par vist&#257;m, kuras joproj&#257;m gul&#275;ja z&#257;l&#275;. Bet te pien&#257;ca &#298;da un, noglaud&#299;jusi visas vistas p&#275;c k&#257;rtas, t&#257;s atdz&#299;vin&#257;ja; j&#257;, t&#257;s nemaz nebija beigtas, tikai apdullu&#353;as no p&#257;rb&#299;&#316;a, kad Ruks&#299;tis met&#257;s t&#257;m paka&#316;, - t&#257; jau da&#382;reiz ar vist&#257;m gad&#257;s.

Bet &#298;da lepni ieg&#257;ja virtuv&#275;, kur s&#275;rodami un raud&#257;dami s&#275;d&#275;ja vi&#326;as m&#257;te un t&#275;vs; nu ar&#299; vi&#326;ai bija savi jaunumi.

- J&#257;, nu es vismaz esmu atdz&#299;vin&#257;jusi nomiru&#353;&#257;s vistas, - vi&#326;a apmierin&#257;ti noteica.

Gan gailis, gan Ruks&#299;tis, gan Em&#299;ls n&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; bija cik necik atlabu&#353;i. Kaut gan gailis tr&#299;s dienas vairs nebija dzied&#257;t&#257;js. Ik pa br&#299;dim izm&#275;&#291;in&#257;jies, vi&#326;&#353; nesp&#275;ja izdab&#363;t neko citu k&#257; tikai t&#257;du &#353;ausm&#299;gu &#311;&#275;rcienu, kas vi&#326;u pa&#353;u &#257;rk&#257;rt&#299;gi samulsin&#257;ja. Vistas tad ik reizi uz vi&#326;u p&#257;rmeto&#353;i paskat&#299;j&#257;s, un gailis iel&#299;da kr&#363;mos nokaun&#275;ties.

Ruks&#299;tis gan nekaun&#275;j&#257;s. Ta&#269;u Em&#299;ls visu dienu bija t&#257;ds t&#299;ri kaun&#299;gs, un L&#299;na vi&#326;u r&#257;ja.

- Gul&#275;ji piedz&#275;ries kop&#257; ar siv&#275;nu - tas tik ir smalki! Dz&#275;r&#257;jc&#363;kas, l&#363;k, kas j&#363;s esat abi ar Ruks&#299;ti, un t&#257; es j&#363;s turpm&#257;k sauk&#353;u!

- Man &#353;&#311;iet: tu var&#275;tu likt vi&#326;iem mieru, - Alfr&#275;ds, cie&#353;i uz vi&#326;u paskat&#299;jies, noteica, un L&#299;na apklusa.

Bet ar to &#353;is atgad&#299;jums v&#275;l nebeidz&#257;s. P&#275;c pusdien&#257;m pa Kathultas s&#275;tas v&#257;rti&#326;iem ien&#257;ca tr&#299;s nopietni v&#299;ri, tr&#299;s attur&#299;bnieki no Lennebergas Attur&#299;bnieku biedr&#299;bas; j&#257;, tu laikam nezini, kas Attur&#299;bnieku biedr&#299;ba t&#257;da ir, - tad es tev varu past&#257;st&#299;t, ka &#353;&#299; biedr&#299;ba senos laikos bija &#316;oti nepiecie&#353;ama Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275;. Attur&#299;bnieki g&#257;d&#257;ja par to, lai cilv&#275;ki tiktu va&#316;&#257; no &#353;ausm&#299;g&#257; dzer&#353;anas posta, kas agr&#257;k tik daudzus dar&#299;ja nelaim&#299;gus un, starp citu, dara nelaim&#299;gus ar&#299; &#353;obaltdien.

Kr&#275;sas-Majas vaimanas par Em&#299;la piedzer&#353;anos bija satrauku&#353;as Attur&#299;bnieku biedr&#299;bu. T&#257;s p&#257;rst&#257;vji atn&#257;ku&#353;i v&#275;l&#275;j&#257;s run&#257;t ar Em&#299;la m&#257;ti un t&#275;vu. Vi&#326;i dom&#257;ja, ka neb&#363;tu slikti, ja Em&#299;ls vakar&#257; ierastos uz saie&#353;anu Attur&#299;bnieku nam&#257; un k&#316;&#363;tu par attur&#299;bnieku. Em&#299;la m&#257;te &#257;rk&#257;rt&#299;gi p&#257;rskait&#257;s un t&#363;da&#316; izst&#257;st&#299;ja, kas bija noticis ar Em&#299;lu un izmestajiem &#311;ir&#353;iem, ta&#269;u &#353;ie tr&#299;s v&#299;ri tom&#275;r izskat&#299;j&#257;s noraiz&#275;ju&#353;ies, un viens no vi&#326;iem sac&#299;ja:

- J&#257;, viens tak tom&#275;r ir, kur&#353; redz, kas ar to Em&#299;lu notiek! Un pam&#257;c&#299;ba vi&#326;am &#353;ovakar par &#316;aunu neb&#363;s!

Ar&#299; Em&#299;la t&#275;vs tam piekrita. Bet priec&#299;gs nejut&#257;s, neb&#363;s jau nemaz pat&#299;kami st&#257;v&#275;t visu acu priek&#353;&#257; un kaun&#275;ties par savu z&#275;nu, bet aiziet varb&#363;t vajadz&#275;ja - lai uzvestu Em&#299;lu uz attur&#299;bas ce&#316;a.

- Es ie&#353;u vi&#326;am l&#299;dzi, - Em&#299;la t&#275;vs dr&#363;mi noburk&#353;&#311;&#275;ja.

- Nu n&#275;, ja jau j&#257;iet uz turieni, tad l&#299;dzi ie&#353;u es, - Em&#299;la m&#257;tei bija d&#363;&#353;as gana. - Tikai es un neviens cits br&#363;v&#275;ja to nejauko v&#299;nu, un par to tev, Anton, nav j&#257;cie&#353;. Vien&#299;gi man nepiecie&#353;ams tas attur&#299;bnieku spredi&#311;is, un es jau varu pa&#326;emt l&#299;dzi ar&#299; Em&#299;lu, ja j&#363;s dom&#257;jat, ka to vajag.

Kad iest&#257;j&#257;s vakars, Em&#299;ls apvilka sv&#275;tdienas dr&#275;bes un ar&#299; na&#291;eni uzlika - vi&#326;am nebija nekas pretim tikt atgrieztam. Ir t&#299;ri jauki nok&#316;&#363;t ar&#299; cilv&#275;kos.

Ar&#299; Ruks&#299;tis dom&#257;ja t&#257;pat. Kad Em&#299;ls ar m&#257;ti so&#316;oja pa ce&#316;u, Ruks&#299;tis spri&#326;&#291;oja nopaka&#316;, jo ar&#299; grib&#275;ja tikt l&#299;dzi. Bet Em&#299;ls pav&#275;l&#275;ja: "Guli!" - un Ruks&#299;tis paklaus&#299;gi nolik&#257;s uz ce&#316;a un, nekust&#299;gi gul&#275;dams, ar ilgu skatienu v&#275;r&#257;s nopaka&#316;us Em&#299;lam.

Man j&#257;saka, ka tovakar Attur&#299;bnieku nams bija b&#257;ztin pieb&#257;zts ar cilv&#275;kiem. Visa Lenneberga grib&#275;ja piedal&#299;ties Em&#299;la atgrie&#353;an&#257; uz attur&#299;bas ce&#316;a. Priek&#353;&#257; uz paaugstin&#257;juma st&#257;v&#275;ja biedr&#299;bas koris un, tikl&#299;dz Em&#299;ls ien&#257;ca pa durv&#299;m, s&#257;ka jo ska&#316;i dzied&#257;t:

		Tu, jaunekli, kam gl&#257;zi tver 
		un n&#257;ves indi iek&#353;&#257; dzer...

- T&#257; nebija gl&#257;ze, - Em&#299;la m&#257;te pikti sac&#299;ja, bet to sadzird&#275;ja tikai Em&#299;ls.

Kad dziesma beidz&#257;s, priek&#353;&#257; izn&#257;ca k&#257;ds v&#299;rs, kur&#353; ilgi un nopietni run&#257;ja ar Em&#299;lu un visbeidzot jaut&#257;ja vi&#326;am, vai Em&#299;ls grib&#275;tu dot attur&#299;bnieka sol&#299;jumu un iev&#275;rot to visu m&#363;&#382;u.

- Varu jau sol&#299;ties, - Em&#299;ls atteica.

Tie&#353;i tobr&#299;d no durvju puses atskan&#275;ja klusa ruk&#353;&#311;&#275;&#353;ana un z&#257;l&#275; ietec&#275;ja Ruks&#299;tis. Vi&#326;&#353; paklus&#257;m bija sekojis Em&#299;lam un tagad bija kl&#257;t. Ieraudz&#299;jis pirmaj&#257; sol&#257; Em&#299;lu, Ruks&#299;tis nopriec&#257;j&#257;s un t&#363;li&#326; spri&#326;&#291;oja turp. Tagad z&#257;l&#275; vald&#299;ja liels satraukums. Attur&#299;bnieku nam&#257; nekad nebija ien&#257;cis siv&#275;ns, un ar&#299; tagad kl&#257;teso&#353;ie to nepavisam nev&#275;l&#275;j&#257;s. Vi&#326;i dom&#257;ja, ka &#353;&#257;d&#257;s saie&#353;an&#257;s siv&#275;nam nav ko mekl&#275;t. Bet Em&#299;ls sac&#299;ja:

- Vi&#326;am ar&#299; der&#275;tu dot attur&#299;bnieka sol&#299;jumu. Vi&#326;&#353; ta&#269;u ap&#275;da vair&#257;k ogu nek&#257; es.

Ar&#299; patlaban Ruks&#299;tis izskat&#299;j&#257;s p&#257;r&#257;k mundrs, t&#257;p&#275;c Em&#299;ls vi&#326;am sac&#299;ja: "S&#275;di smuki!" - un Ruks&#299;tis, Lennebergas iedz&#299;vot&#257;jiem par lielu izbr&#299;nu, nos&#275;d&#257;s uz paka&#316;k&#257;j&#257;m k&#257; suns. T&#257; s&#275;&#382;ot, vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s &#316;oti jauks un piem&#299;l&#299;gs. Em&#299;ls, izvilcis no kabatas da&#382;us &#382;&#257;v&#275;tus &#311;ir&#353;us, iedeva tos siv&#275;nam, un lennebergie&#353;i netic&#275;ja sav&#257;m ac&#299;m, kad siv&#275;ns pastiepa labo k&#257;ju, pateikdamies par cienastu.

Visi t&#257; iej&#363;smin&#257;j&#257;s par Ruks&#299;ti, ka gandr&#299;z vai aizmirsa par attur&#299;bnieka sol&#299;jumu. Em&#299;lam pa&#353;am n&#257;c&#257;s to atg&#257;din&#257;t:

- K&#257; tad nu b&#363;s, vai man kas j&#257;sola vai ne?

Un tad Em&#299;ls sol&#299;j&#257;s "uz visiem laikiem attur&#275;ties no stipriem dz&#275;rieniem un ar&#299; vis&#257;di veicin&#257;t attur&#299;bu l&#299;dzcilv&#275;ku vid&#363;". &#352;ie te jaukie v&#257;rdi noz&#299;m&#275;ja to, ka Em&#299;ls savu m&#363;&#382;u ne&#326;ems mut&#275; neko spirtotu un pal&#299;dz&#275;s no t&#257; attur&#275;ties ar&#299; p&#257;r&#275;jiem.

- Ruks&#299;t, tas attiecas ar&#299; uz tevi, - Em&#299;ls sac&#299;ja, kad bija beidzis sol&#299;ties, un v&#275;l&#257;k visi Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji run&#257;ja, ka, iz&#326;emot Em&#299;lu, neviens v&#275;l neesot devis attur&#299;bnieka sol&#299;jumu kop&#257; ar siv&#275;nu.

- Bet tas Kathultas puika gan ir apbr&#299;nojams, - vi&#326;i sac&#299;ja.

Kad Em&#299;ls ar Ruks&#299;ti ien&#257;ca virtuv&#275;, tur s&#275;d&#275;ja vi&#326;a t&#275;vs, un petrolejas lampas gaism&#257; Em&#299;ls paman&#299;ja, ka t&#275;vs ir raud&#257;jis. Nekad vi&#326;&#353; nebija redz&#275;jis savu t&#275;vu raudam, un Em&#299;lam tas gau&#382;i nepatika. Ta&#269;u t&#275;vs pateica kaut ko t&#257;du, kas Em&#299;lam patika par visu vair&#257;k.

- Klausies, Em&#299;l, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja un, cie&#353;i sa&#326;&#275;mis Em&#299;la rokas, ieskat&#299;j&#257;s vi&#326;am ac&#299;s. - Em&#299;l, ja tu apsolies visu savu m&#363;&#382;u b&#363;t attur&#299;bnieks, vari &#326;emt sev to nelabojamo siv&#275;nu... diezin vai no vi&#326;a izn&#257;ks k&#257;ds labais spe&#311;is p&#275;c visiem &#353;iem l&#275;cieniem un dzer&#353;an&#257;m.

Em&#299;ls no priekiem augstu pal&#275;c&#257;s. Vi&#326;&#353; v&#275;lreiz sol&#299;j&#257;s visu savu m&#363;&#382;u b&#363;t attur&#299;bnieks. Savu v&#257;rdu vi&#326;&#353; ar&#299; tur&#275;ja. Tik attur&#299;gu komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju, par k&#257;du k&#316;uva Em&#299;ls, neviens netika redz&#275;jis ne Lenneberg&#257;, ne vis&#257; Smoland&#275;, un t&#257;p&#275;c varb&#363;t nemaz nebija slikti, ka vi&#326;&#353;, mazs b&#363;dams, k&#257;du vasaras dienu nogar&#353;oja ier&#363;gu&#353;us &#311;ir&#353;us.

Tovakar Em&#299;ls ilgi run&#257;j&#257;s ar &#298;du.

- Tagad man ir zirgs, govs, siv&#275;ns un vista, - vi&#326;&#353; sprieda.

- To vistu atdz&#299;vin&#257;ju es, - maz&#257; &#298;da atg&#257;din&#257;ja, un Em&#299;ls vi&#326;ai par to pateic&#257;s.

N&#257;kamor&#299;t vi&#326;&#353; pamod&#257;s agri un dzird&#275;ja virtuv&#275; sarun&#257;jamies Alfr&#275;du ar L&#299;nu, kuri pie galda dz&#275;ra kafiju. Em&#299;ls izl&#275;ca no gultas, jo bija ta&#269;u j&#257;past&#257;sta Alfr&#275;dam, ka nu vi&#326;am pieder Ruks&#299;tis.

- M&#257;jlopu &#299;pa&#353;nieks Em&#299;ls Svensons, - Alfr&#275;ds teica un iesm&#275;j&#257;s. Bet L&#299;na atmeta galvu un noskald&#299;ja r&#299;mi, ko nupat, slaucot govis, bija sacer&#275;jusi. L&#363;k, ko vi&#326;a dzied&#257;ja:

		Bet m&#257;te vi&#326;u aizveda uz attur&#299;bniek' namu,
		kur vi&#326;a labad bija lau&#382;u, ka biezs,
		nu vi&#353; ir sol&#299;jies b&#363;t skaidrs,
		un nu &#353;im ir siv&#275;ns, k&#257;ds reiz bija pats.

Mu&#316;&#311;&#299;g&#257;ku dziesmu gan gr&#363;ti iedom&#257;ties: "un nu &#353;im ir siv&#275;ns, k&#257;ds reiz bija pats" - mu&#316;&#311;&#299;gi, ta&#269;u L&#299;na jau lab&#257;k neprata.

Un tad Alfr&#275;dam un L&#299;nai atkal bija laiks doties uz rudzu druvu kop&#257; ar Em&#299;la t&#275;vu un Kr&#275;sas-Maju.

Em&#299;la m&#257;te ar b&#275;rniem palika m&#257;j&#257;s. Ar to vi&#326;a bija dikti mier&#257;, jo &#353;odien gaid&#299;ja Petrela kundzi atbraucam p&#275;c sav&#257;m v&#299;na pudel&#275;m, un Em&#299;la m&#257;te diezin k&#257; nev&#275;l&#275;j&#257;s, lai tad tuvum&#257; b&#363;tu t&#275;vs.

"B&#363;tu labi, ja pudeles dr&#299;z&#257;k dab&#363;tu prom no m&#257;jas," dom&#257;ja Em&#299;la m&#257;te, ros&#299;dam&#257;s pa virtuvi. Kuru katru br&#299;di var&#275;ja ierasties Petrela kundze. Dr&#299;z no ce&#316;a puses vajadz&#275;ja atskan&#275;t ratu rite&#326;u r&#299;bo&#326;ai. Bet, lai cik sav&#257;di, atskan&#275;ja cits troksnis - it k&#257; k&#257;ds dauz&#299;tu stiklu.

Paskat&#299;jusies pa logu, vi&#326;a ieraudz&#299;ja Em&#299;lu. Em&#299;ls, salicis sev priek&#353;&#257; pude&#316;u rindu, s&#275;d&#275;ja ar kr&#257;sns kru&#311;i rok&#257;s un p&#275;c k&#257;rtas sita pudeles t&#257;, ka &#353;&#311;&#299;da lauskas un pludoja v&#299;ns.

Em&#299;la m&#257;te, atr&#257;vusi va&#316;&#257; logu, uzsauca:

- Pasaul&#299;t m&#299;&#316;o, ko tu, Em&#299;l, dari?

Vi&#326;&#353; uz br&#299;di p&#257;rst&#257;ja dauz&#299;t, lai var&#275;tu m&#257;tei atbild&#275;t:

- Es te izpildu attur&#299;bnieka sol&#299;jumu, - vi&#326;&#353; noteica. - Dom&#257;ju s&#257;kt ar Petrela kundzi.




Da&#382;&#257;das dienas Em&#299;la m&#363;&#382;&#257;, kur&#257;s vi&#326;&#353; pastr&#257;d&#257;ja ne vien &#353;&#257;dus t&#257;dus nedarbi&#326;us, bet ar&#299; daudz labu darbu


&#352;o te nejauko &#311;ir&#353;u v&#299;nu - to Lenneberg&#257; v&#275;l ilgi atcer&#275;j&#257;s. Lai gan Em&#299;la m&#257;te labpr&#257;t grib&#275;ja to uz &#257;tr&#257;ko aizmirst. Ne v&#257;rda vi&#326;a neierakst&#299;ja zilaj&#257; burtn&#299;c&#257; par to, k&#257; Em&#299;lam kl&#257;j&#257;s tai k&#316;&#363;m&#299;gaj&#257; desmit&#257; augusta dien&#257;; tas bija par daudz &#353;ausm&#299;gi, vi&#326;a laikam gan nevar&#275;ja piespiest sevi to visu izlikt uz pap&#299;ra. Ta&#269;u vienpadsmitaj&#257; august&#257; vi&#326;a kaut ko ma&#311;en&#299;t uzrakst&#299;ja, un, ja to lasa, nezinot, kas ar Em&#299;lu notika dienu iepriek&#353;, tad t&#299;ri vai gais&#257; j&#257;lec.

"Dies, pal&#299;dzi man ar to puiku, tad &#353;odien vi&#326;&#353; vismaz bij skaidr&#257;." T&#257; tur rakst&#299;ts. Ne v&#257;rdi&#326;a vair&#257;k - un ko par to lai dom&#257;? J&#257;s&#257;k tic&#275;t, ka Em&#299;ls reti m&#275;dzis b&#363;t skaidr&#257; pr&#257;t&#257;. Es patie&#353;&#257;m dom&#257;ju, ka Em&#299;la m&#257;tei bija j&#257;paskaidro, k&#257; lai to saprot. Bet vi&#326;a, k&#257; jau teicu, nevar&#275;ja piespiest sevi to izdar&#299;t.

Ar&#299; piecpadsmitaj&#257; august&#257; ir ieraksts. L&#363;k, k&#257;ds:

"Nakti Em&#299;ls un Alfr&#275;ds &#311;&#275;ra v&#275;sus un dab&#363;ja &#269;etrdesmit k&#257;lus, bet peic tam, ak manu vai..."

&#268;etrdesmit k&#257;lus - vai tu kaut ko t&#257;du esi dzird&#275;jis? Tas ir viens bezdiev&#299;gs daudzums v&#275;&#382;u - par&#275;&#311;ini pats, tad redz&#275;si! Nu vienreiz Em&#299;lam bija priec&#299;ga nakts, man j&#257;saka: ja tu k&#257;dreiz esi &#311;&#275;ris v&#275;&#382;us tum&#353;&#257; augusta nakt&#299; k&#257;d&#257; maz&#257; Smolandes ezer&#257;, tu saprat&#299;si pats. Tad tu zin&#257;si, cik pat&#299;kami ir v&#275;&#382;ot un cik slapj&#353; k&#316;&#363;st t&#257;ds v&#275;&#382;u &#311;&#275;r&#257;js, un cik br&#299;numaina &#353;&#311;iet visa apk&#257;rtne. Ui, akla tumsa, ezers me&#382;a ielok&#257; glu&#382;i melns, viss tik kluss - un dzirdams vien&#299;gi, k&#257; &#353;&#316;akst &#363;dens ap k&#257;j&#257;m, brienot uz krastu. Ja l&#299;dzi ir l&#257;pa, ar ko apgaismot apk&#257;rtni, nu t&#257;da, k&#257;da bija Em&#299;lam un Alfr&#275;dam, tad var ieraudz&#299;t v&#275;&#382;us - lielus un melnus - lod&#257;jam gar akme&#326;iem pa ezera dibenu, - un atliek tikai ieb&#257;zt roku &#363;den&#299;, lai tos var&#275;tu satvert aiz mugur&#257;m un citu p&#275;c cita ieb&#257;zt mais&#257;.

Kad r&#299;tausm&#257; Em&#299;ls un Alfr&#275;ds so&#316;oja m&#257;jup, vi&#326;i bija no&#311;&#275;ru&#353;i tik daudz v&#275;&#382;u, ka tikko jaud&#257;ja panest, un Em&#299;ls visu ce&#316;u svilpoja un dzied&#257;ja.

"Nu t&#275;vam b&#363;s varens p&#257;rsteigums," vi&#326;&#353; nodom&#257;ja. Lai nu k&#257;, bet Em&#299;ls dikti grib&#275;ja par&#257;d&#299;t t&#275;vam, cik vi&#326;&#353; d&#363;&#353;&#299;gs, kaut ar&#299; cit&#257;di vi&#326;am dz&#299;v&#275; tik bie&#382;i nelaim&#275;j&#257;s. Tagad vi&#326;&#353; v&#275;l&#275;j&#257;s, kaut t&#275;vs ieraudz&#299;tu visus &#353;os v&#275;&#382;us, kol&#299;dz b&#363;s pamodies, un t&#257;lab Em&#299;ls ieb&#275;ra v&#275;&#382;us liel&#257; vara katl&#257;, tai pa&#353;&#257;, kur sestdienas vakaros Em&#299;ls un &#298;da mazg&#257;j&#257;s, un, ienesis katlu kambar&#299;, nolika to pie t&#275;va gultas.

"Kas tas b&#363;s par tr&#257;dir&#299;di, kad visi pamod&#299;sies un ieraudz&#299;s manus v&#275;&#382;us!" Em&#299;ls nodom&#257;ja un noguris un apmierin&#257;ts iel&#299;da sav&#257; gulti&#326;&#257; un aizmiga.

Istab&#257; viss bija klusu. No t&#275;va gultas atskan&#275;ja viegli svelpjo&#353;i kr&#257;cieni. Un bez tam - klusa v&#275;&#382;u &#269;abo&#326;a no katla. V&#275;&#382;i jau m&#275;dz t&#257; &#269;abin&#257;ties.

Ik r&#299;tu Em&#299;la t&#275;vs c&#275;l&#257;s &#316;oti agri, un t&#257; bija ar&#299; todien. Tikl&#299;dz sienas pulkstenis nosita piecas reizes, vi&#326;&#353; nometa segu un, nolaidis k&#257;jas p&#257;r gultas malu, k&#257;du br&#299;di palika s&#275;&#382;am, lai izberz&#275;tu no ac&#299;m miegu. Vi&#326;&#353; izstaip&#299;j&#257;s, no&#382;&#257;v&#257;j&#257;s, mazliet pabu&#382;in&#257;ja matus un pakustin&#257;ja k&#257;ju pirkstus. Reiz vi&#326;a kreis&#257;s k&#257;jas lielais pirksts bija iespr&#363;dis Em&#299;la uzst&#257;d&#299;taj&#257; &#382;urku slazd&#257;, un p&#275;c &#353;&#299;s delver&#299;bas t&#275;va pirksts bija t&#257;ds past&#299;vs un t&#257;p&#275;c to no r&#299;tiem vajadz&#275;ja nedaudz ieloc&#299;t. Bet tie&#353;i tobr&#299;d, kad t&#275;vs s&#275;d&#275;ja un ieloc&#299;ja pirkstu, vi&#326;am paspruka t&#257;ds r&#275;ciens, ka Em&#299;la m&#257;te un maz&#257; &#298;da aiz p&#257;rb&#299;&#316;a uztr&#363;k&#257;s no miega. Vi&#326;as dom&#257;ja, ka Em&#299;la t&#275;vam k&#257;ds gras&#257;s at&#326;emt dz&#299;v&#299;bu. Ta&#269;u vain&#299;gais bija tikai v&#275;zis, kas tor&#299;t ie&#311;&#275;r&#257;s vi&#326;a k&#257;jas lielaj&#257; pirkst&#257;, tai pa&#353;&#257;, kas jau agr&#257;k cieta no &#382;urku slazda. Ja tev k&#257;dreiz lielais pirksts ir iespr&#363;dis v&#275;&#382;a sp&#299;l&#275;s, tad tu zin&#257;si, ka tas ir gandr&#299;z tikpat nepat&#299;kami k&#257; nok&#316;&#363;t &#382;urku slazd&#257; un par to nav j&#257;r&#275;c maz&#257;k ska&#316;i. V&#275;&#382;i ir vieni st&#363;rgalv&#299;gi rakari - tie neatlai&#382;as un gatavi tur&#275;ties uz dz&#299;v&#299;bu un n&#257;vi, kniebdami aizvien stingr&#257;k un stingr&#257;k; nemaz nav j&#257;br&#299;n&#257;s, ka Em&#299;la t&#275;vs kliedza. Starp citu, to dar&#299;ja ar&#299; Em&#299;la m&#257;te un maz&#257; &#298;da, jo nu vi&#326;as ieraudz&#299;ja v&#275;&#382;us: simtiem v&#275;&#382;u, kuri lod&#257;ja pa gr&#299;du, - ak vai, nu bija t&#257;ds tr&#257;dir&#299;di, ka tik turies!

- Em&#299;l! - Em&#299;la t&#275;vs ska&#316;i kliedza, jo vi&#326;&#353; bija ne vien dusm&#299;gs, bet vi&#326;am ar&#299; bija nepiecie&#353;amas kn&#299;pstangas, ar ko atraut v&#275;zi, un vi&#326;&#353; grib&#275;ja, lai Em&#299;ls t&#257;s atnes. Bet Em&#299;ls gul&#275;ja un nebija uzmodin&#257;ms ne ar k&#257;du tr&#257;dir&#299;di. Em&#299;la t&#275;vam n&#257;c&#257;s pa&#353;am uz vienas k&#257;jas l&#275;kt l&#299;dz darbar&#299;ku kastei, kas atrad&#257;s virtuves skap&#299;, lai pa&#326;emtu knaibles, un, kad maz&#257; &#298;da ieraudz&#299;ja t&#275;vu lecam reiz&#275; ar v&#275;zi, kas spirin&#257;j&#257;s, cie&#353;i ie&#311;&#275;ries lielaj&#257; pirkst&#257;, vi&#326;ai sa&#382;&#326;audz&#257;s sirds. T&#257;p&#275;c ka Em&#299;ls gul&#275;ja un visu to nevar&#275;ja redz&#275;t!

- Em&#299;l, mosties! - vi&#326;a sauca. - Mosties, tu ieraudz&#299;si kaut ko jautru!

Bet tad vi&#326;a apklusa, jo t&#275;vs apvelt&#299;ja vi&#326;u ar tik dr&#363;mu skatienu, ka bija skaidrs - vi&#326;&#353; nu gan it nek&#257; nesaprot no jautr&#299;bas.

Pa to laiku Em&#299;la m&#257;te r&#257;poja pa gr&#299;du un las&#299;ja v&#275;&#382;us. P&#275;c div&#257;m stund&#257;m vi&#326;a visus v&#275;&#382;us bija sav&#257;kusi, un, kad Em&#299;ls uz pusdien&#257;m beidzot pamod&#257;s, vi&#326;&#353; uzreiz sajuta pl&#363;stam no virtuves tikko v&#257;r&#299;tu v&#275;&#382;u debe&#353;&#311;&#299;go smar&#382;u un aiz prieka a&#353;i bija k&#257;j&#257;s.

Tr&#299;s dienas Kathult&#257; tika &#275;sti v&#275;&#382;i, ka nenoskat&#299;ties. Bez tam Em&#299;ls, not&#299;r&#299;jis milzum daudz v&#275;&#382;u astu, p&#257;rdeva t&#257;s m&#257;c&#299;t&#257;ja kundzei par divdesmit piec&#257;m &#275;r&#275;m litr&#257;. Pe&#316;&#326;u vi&#326;&#353; taisn&#299;gi sadal&#299;ja uz pus&#275;m ar Alfr&#275;du, kam alla&#382; tr&#363;ka naudas un kur&#353; dom&#257;ja, ka t&#257;du naudas peln&#299;t&#257;ju k&#257; Em&#299;ls var pamekl&#275;t.

- Tu, Em&#299;l, gan esi izveic&#299;gs puika, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja, un tie bija patiesi v&#257;rdi. Em&#299;la kr&#257;jkas&#299;t&#275; jau bija piecdesmit kronas, kuras vi&#326;&#353; bija pats nopeln&#299;jis. Reiz vi&#326;&#353; sadom&#257;ja izp&#257;rdot visus savus koka v&#299;ri&#326;us Petrela kundzei, kura par tiem &#316;oti priec&#257;j&#257;s, ta&#269;u, k&#257; par laimi, no t&#257; nekas neizn&#257;ca. Koka v&#299;ri&#326;i palika st&#257;vam uz plaukta un st&#257;v tur v&#275;l &#353;obaltdien. Petrela kundze grib&#275;ja ar&#299; nopirkt Em&#299;la koka bisi un uzd&#257;vin&#257;t to k&#257;dam paz&#299;stamam, nejaukam z&#275;nam, bet ar&#299; no t&#257; nekas neizn&#257;ca. Kaut ar&#299; Em&#299;ls dom&#257;ja, ka ir par lielu, lai rota&#316;&#257;tos ar bisi, tom&#275;r p&#257;rdot to negrib&#275;ja. Vi&#326;&#353; pienagloja bisi galdnieka skab&#363;z&#299; pie sienas un virs t&#257;s ar sarkanu z&#299;muli uzrakst&#299;ja: "PIEMI&#325;A NO ALFR&#274;DA."

To ieraudz&#299;jis, Alfr&#275;ds pasm&#275;j&#257;s, tom&#275;r var&#275;ja redz&#275;t, ka vi&#326;am tas pat&#299;k.

Na&#291;eni Em&#299;ls n&#275;s&#257;ja alla&#382;, nesp&#275;dams bez t&#257;s it nek&#257;di iztikt, un vi&#326;&#353; to uzlika galv&#257; ar&#299; tad, kad pirmo reizi g&#257;ja uz skolu; j&#257;, nu bija pien&#257;cis laiks Em&#299;lam iet skol&#257;, un visi Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji aiztur&#275;ja elpu.

L&#299;na neko labu negaid&#299;ja no Em&#299;la skolas gait&#257;m.

- Vi&#326;&#353; apg&#257;z&#299;s skolu un pielaid&#299;s skolot&#257;jai uguni, - vi&#326;a sac&#299;ja, bet Em&#299;la m&#257;te uz L&#299;nu stingri paskat&#299;j&#257;s.

- Em&#299;ls ir mazs, jauks puis&#275;ns, - vi&#326;a noteica. - Bija jau t&#257;, ka vi&#353; nisen aizdidzin&#257;ja m&#257;c&#299;t&#257;j kundzi, bet par to tak vi&#353; i s&#275;d&#275;js galdniekskab&#363;z&#299;, un tev nivajag to vi&#326;am p&#257;rmest.

Tas atgad&#299;j&#257;s septi&#326;padsmitaj&#257; august&#257;, kad Em&#299;ls m&#257;c&#299;t&#257;ja kundzes d&#275;&#316; s&#275;d&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299;. Proti, todien vi&#326;a atn&#257;ca uz Kathultas s&#275;tu, lai no Em&#299;la m&#257;tes dab&#363;tu rakstu au&#353;anai. M&#257;te uzaicin&#257;ja vi&#326;u uz kafijas tasi ceri&#326;u lapen&#275;, kur pie viena var&#275;ja ar&#299; apskat&#299;t rakstu. M&#257;c&#299;t&#257;ja kundzei bija v&#257;jas acis, un t&#257;p&#275;c vi&#326;a no somi&#326;as izvilka palielin&#257;mo stiklu.

T&#257;du Em&#299;ls nekad nebija redz&#275;jis un dikti grib&#275;ja to apskat&#299;t.

- Vari pa&#326;emt, ja v&#275;lies, - m&#257;c&#299;t&#257;ja kundze sav&#257; vienties&#299;b&#257; at&#316;&#257;va. Vi&#326;a laikam nezin&#257;ja, ka Em&#299;ls sp&#275;j pastr&#257;d&#257;t nedarbus ar itin visu, un palielin&#257;mais stikls nemaz nav pati pe&#316;am&#257;k&#257; manta. Em&#299;ls dr&#299;z iev&#275;roja, ka to var izmantot par "aizdedzin&#257;mo stiklu". Kad stiklu apsp&#299;d&#275;ja saule, t&#257;s stari sav&#257;c&#257;s vien&#257; punkt&#257;, kur&#353; sp&#299;d&#275;ja un kv&#275;loja, un Em&#299;ls tad paraudz&#299;j&#257;s visapk&#257;rt, vai nevar&#275;tu kaut ko pa &#299;stam aizdedzin&#257;t. M&#257;c&#299;t&#257;ja kundze tik s&#275;d&#275;ja un run&#257;ja ar m&#257;ti vien&#257; run&#257;&#353;an&#257;, tom&#275;r galvu vi&#326;a tur&#275;ja p&#257;rlieku taisni un mier&#299;gi. P&#363;kain&#257;s strausa spalvas pie vi&#326;as smalk&#257;s cepures bija k&#257; rad&#299;tas deg&#353;anai, un Em&#299;ls izm&#275;&#291;in&#257;ja, ne jau nu glu&#382;i t&#257;p&#275;c, ka cer&#275;ja: vi&#326;am laim&#275;sies t&#257;s aizdedzin&#257;t, - ta&#269;u "pam&#275;&#291;in&#257;t vajag" vi&#326;&#353; nodom&#257;ja, "k&#257; gan cit&#257;di &#353;ai pasaul&#275; var kaut ko uzzin&#257;t?"

Vi&#326;a p&#363;li&#326;u rezult&#257;ts ir att&#275;lots zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;.

"Te ar reizi s&#257;ka smird&#275;t un pac&#275;l&#257;s d&#363;mi no M&#257;c&#299;t&#257;jkundzes spalv&#257;m, bet aizdegties vis niaizdeg&#257;s, tak p&#275;c deguma smird&#275;ja gan. Un es atkal dom&#257;ju, ka nu vi&#353; b&#363;s lap&#257;ks, kad k&#316;&#363;s par attur&#299;pnieku; j&#257;, smuki gan, attur&#299;pniekkungs s&#275;d&#275;ja visu p&#257;r&#275;jo dienu galdniekskap&#363;z&#299;, ak &#382;&#275;lig debes, t&#257; tas bij."

Divdesmit piektaj&#257; august&#257; Em&#299;ls s&#257;ka iet skol&#257;. Ja Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji dom&#257;ja, ka tur vi&#326;&#353; sevi apkaunos, vi&#326;i r&#363;gti mald&#299;j&#257;s. Skolot&#257;ja laikam gan bija pirm&#257;, kas no&#291;ida, ka sol&#257; vistuv&#257;k pie loga s&#275;&#382; n&#257;kamais komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;js - jo, klausies un br&#299;nies, Em&#299;ls bija lab&#257;kais skolnieks klas&#275;! Las&#299;t vi&#326;&#353; jau prata, starp citu, ar&#299; rakst&#299;t un r&#275;&#311;in&#257;t vi&#326;&#353; iem&#257;c&#299;j&#257;s &#257;tr&#257;k par visiem. Saprotams, vi&#326;&#353; str&#257;d&#257;ja ar&#299; nedarbus, bet ne tik trakus, ka skolot&#257;ja tos nevar&#275;tu paciest... j&#257;, vienreiz gan vi&#326;&#353; &#326;&#275;ma un nobu&#269;oja skolot&#257;ju tie&#353;i uz mutes - ar&#299; par to Lenneberg&#257; ilgi run&#257;ja.

Tas gad&#299;j&#257;s t&#257;. Em&#299;ls st&#257;v&#275;ja pie t&#257;feles un izr&#275;&#311;in&#257;ja patiesi gr&#363;tu piem&#275;ru, un, kad r&#275;&#311;ins bija gal&#257;, skolot&#257;ja sac&#299;ja:

- Labi, Em&#299;l! Vari s&#275;sties!

To vi&#326;&#353; ar&#299; izdar&#299;ja, ta&#269;u gar&#257;mejot vi&#326;&#353; noliec&#257;s pie skolot&#257;jas, kas s&#275;d&#275;ja katedr&#257;, un nobu&#269;oja to tie&#353;i uz mutes. Kaut ko t&#257;du vi&#326;a v&#275;l nebija pieredz&#275;jusi, t&#257;p&#275;c nosarka un izdvesa:

- K&#257;p&#275;c... k&#257;p&#275;c tu t&#257; dar&#299;ji, Em&#299;l?

- To es izdar&#299;ju aiz savas labsird&#299;bas, - Em&#299;ls atteica, un &#353;is teiciens Lenneberg&#257; k&#316;uva par sak&#257;mv&#257;rdu. "To es izdar&#299;ju aiz savas labsird&#299;bas, sac&#299;ja Kathultas puika, kad nobu&#269;oja skolot&#257;ju," - t&#257; vi&#326;i m&#275;dza teikt un, kas zina, varb&#363;t saka v&#275;l &#353;odien.

Starpbr&#299;d&#299; pie vi&#326;a pien&#257;ca k&#257;ds no lielajiem puik&#257;m un &#326;&#275;m&#257;s Em&#299;lu izsmiet.

- Tu nobu&#269;oji skolot&#257;ju, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja un &#326;irdza.

- J&#257;, vai gribi, lai to atk&#257;rtoju? - Em&#299;ls attrauca.

Bet to vi&#326;&#353; nedar&#299;ja. Tas atgad&#299;j&#257;s tikai vienu vien&#299;gu reizi. Un skolot&#257;ja nepavisam nebija dusm&#299;ga uz Em&#299;lu &#353;&#299;s bu&#269;as d&#275;&#316;.

Em&#299;ls daudz ko izdar&#299;ja aiz savas labsird&#299;bas. Brokastu starpbr&#299;d&#299; vi&#326;&#353; m&#275;dza aizjozt l&#299;dz nabagm&#257;jai, lai palas&#299;tu Dullajam Jokem un p&#257;r&#275;jiem nabadzi&#326;iem "Smolandes Av&#299;zi"; t&#257; ka nedom&#257;, sirds Em&#299;lam bija laba.

Kad atn&#257;ca Em&#299;ls, Dullais Joke, J&#363;hans Viena &#274;re, Maz&#257; Muci&#326;a, P&#299;&#311;a Kalle - visi, k&#257; nu vi&#326;us sauca, tos nabadzi&#326;us, dom&#257;ja, ka &#353;is ir jauk&#257;kais br&#299;dis vis&#257; garaj&#257; dien&#257;. Dullais Joke neko daudz no dzird&#275;t&#257; vis nesaprata, jo, kad Em&#299;ls vi&#326;iem izlas&#299;ja priek&#353;&#257;, ka Ek&#353;es viesn&#299;c&#257; n&#257;kamosestdien notiks liela balle, Dullais Joke sa&#326;&#275;ma rokas un sac&#299;ja:

- &#256;men, &#257;men, t&#257; jau tam b&#363;s b&#363;t!

Ta&#269;u galvenais bija tas, ka Jokem un visiem citiem patika s&#275;d&#275;t un klaus&#299;ties Em&#299;l&#257;. Nepatika vien&#299;gi Komandantei. Tikl&#299;dz ierad&#257;s Em&#299;ls, vi&#326;a iesl&#275;dz&#257;s sav&#257; b&#275;ni&#326;u istab&#257;, jo reiz bija s&#275;d&#275;jusi Em&#299;la izraktaj&#257; vilku bedr&#275;, un to vi&#326;a nesp&#275;ja aizmirst.

Tagad tu varb&#363;t uztrauksies un nodom&#257;si, ka Em&#299;lam vairs nav laika nedarbiem, jo vi&#326;&#353; ta&#269;u iet skol&#257;? Vari b&#363;t pavisam mier&#299;gs! Redzi, tolaik, kad Em&#299;ls bija mazs, skol&#257; g&#257;ja tikai ik p&#257;rdienas - skat, k&#257;da laime!

- Ar ko tad tu tagadi&#326; no&#326;&#275;mies? - Dullais Joke k&#257;du dienu jaut&#257;ja, kad Em&#299;ls atn&#257;ca, lai palas&#299;tu priek&#353;&#257; av&#299;zi.

Em&#299;ls mirkli padom&#257;ja un sac&#299;ja t&#257;, k&#257; tas paties&#299;b&#257; ar&#299; bija:

- Vienu dienu es daru nedarbus un otru dienu eju skol&#257;.







Sv&#275;tdien, 14. novembr&#299;, kad Kathult&#257; notika m&#257;jas p&#257;rklaus&#299;&#353;ana un Em&#299;ls iesl&#275;dza savu t&#275;vu Trises kab&#363;z&#299;


N&#257;ca rudens - aizvien tuv&#257;k un tuv&#257;k. Aizvien tum&#353;&#257;kas un pel&#275;k&#257;kas k&#316;uva dienas Kathultas s&#275;t&#257;, vis&#257; Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275;.

- Ka tevi pi&#311;is! - L&#299;na pukoj&#257;s, kad vi&#326;ai piecos no r&#299;ta bija j&#257;dodas uz laidaru - v&#275;l piln&#299;gi meln&#257; tums&#257;. Vi&#326;ai gan bija l&#257;kturis, kas apgaismoja ce&#316;u, ta&#269;u apk&#257;rtnes pel&#275;kum&#257; tas sp&#299;d&#275;ja tik s&#275;r&#299;gi un vientu&#316;i. Pel&#275;c&#299;gs, pel&#275;c&#299;gs - viss rudens l&#299;dzin&#257;j&#257;s vienai garai, pel&#275;kai ikdienai, kur&#257; k&#257; bl&#257;vs un vientu&#316;&#353; gaismas stari&#326;&#353; tums&#257; iemirdz&#275;j&#257;s pa k&#257;dai dienai, kad notika vai nu dz&#299;res, vai p&#257;rklau&#353;as.

J&#257;dom&#257;: tu vis neko nezini par p&#257;rklau&#353;u, ta&#269;u tolaik cilv&#275;kiem vajadz&#275;ja zin&#257;t, kas rakst&#299;ts B&#299;beles st&#257;stos un kat&#311;ism&#257;, un t&#257;p&#275;c laiku pa laikam m&#257;c&#299;t&#257;js p&#257;rklaus&#299;ja &#316;audis, lai redz&#275;tu, cik daudz vi&#326;i zina, un ar p&#257;rklaus&#299;&#353;anu moc&#299;ja ne vien b&#275;rnus, bet ar&#299; citus draudzes locek&#316;us - k&#257; lielus, t&#257; mazus. &#352;&#257;das p&#257;rklau&#353;as Lenneberg&#257; tika notur&#275;tas katr&#257; m&#257;j&#257; p&#275;c k&#257;rtas, un, ja pati p&#257;rklaus&#299;&#353;ana nebija diez cik pat&#299;kama, tad dz&#299;res, kas tai sekoja, bija daudz jautr&#257;kas. Piedal&#299;ties vajadz&#275;ja ikvienam draudzes loceklim, pat nabagm&#257;jas iem&#299;tniekiem, un vi&#326;i ar&#299; n&#257;ca - visi, kas vien sp&#275;ja atvilkties, - jo p&#275;c p&#257;rklaus&#299;&#353;anas var&#275;ja pie&#275;sties l&#299;dz kaklam, un daudzi dom&#257;ja, ka tas ir varen labi.

K&#257;du novembra dienu ar&#299; Kathult&#257; notika p&#257;rklaus&#299;&#353;ana, kas visus iel&#299;ksmoja, sevi&#353;&#311;i jau L&#299;nu, jo p&#257;rklau&#353;a vi&#326;ai patika.

- J&#257;, bet ne viss, ko tur prasa, - vi&#326;a sac&#299;ja. - Citreiz es nemaz nezinu, ko atbild&#275;t.

Viens bija skaidrs: L&#299;nai B&#299;beles gudr&#299;bas bija pasve&#353;as. M&#257;c&#299;t&#257;js to zin&#257;ja un m&#275;dza uzdot vi&#326;ai tikai vieglus jaut&#257;jumus, jo bija labsird&#299;gs cilv&#275;ks. Vi&#326;&#353; gari un pla&#353;i bija st&#257;st&#299;jis par &#256;damu un Ievu, kuri dz&#299;voju&#353;i &#274;denes d&#257;rz&#257; un biju&#353;i pirmie cilv&#275;ki uz zemes, un m&#257;c&#299;t&#257;js, protams, dom&#257;ja, ka visi to ir iegaum&#275;ju&#353;i - pat L&#299;na -, jo, kad pien&#257;ca vi&#326;as k&#257;rta, m&#257;c&#299;t&#257;js vaic&#257;ja:

- L&#299;na, k&#257; tad nu sauca m&#363;su pirmos vec&#257;kus?

- T&#363;rs un Freija, - acis nepamirk&#353;&#311;inot, L&#299;na attrauca, un Em&#299;la m&#257;te piesarka no dusm&#257;m par L&#299;nas dumjo atbildi - k&#257; nu ne! - T&#363;rs un Freija ta&#269;u bija veci dievi, kuriem Smolandes &#316;audis tic&#275;ja pag&#257;nu laikos, pirms gadu t&#363;ksto&#353;iem, kad neviens ij dzird&#275;jis nebija par B&#299;beles st&#257;stiem.

- Pag&#257;ns tu biji un pag&#257;ns paliksi, - Em&#299;la m&#257;te p&#275;c&#257;k teica L&#299;nai, ta&#269;u vi&#326;a tur&#275;j&#257;s pret&#299;.

- Vi&#326;u ir tik daudz, ka man j&#363;k! Par ko ta man akur&#257;t viss j&#257;patur pr&#257;t&#257;?

Ta&#269;u m&#257;c&#299;t&#257;js p&#257;rklaus&#299;ja &#316;oti ieciet&#299;gi. Vi&#326;&#353; lik&#257;s neman&#257;m L&#299;nas greizo atbildi un s&#257;ka st&#257;st&#299;t par to, k&#257; Dievs rad&#299;jis pasauli un visus cilv&#275;kus, kas p&#275;c&#257;k dz&#299;voja uz zemes, un cik &#353;&#299; rad&#299;&#353;ana ir br&#299;numaina.

- Pat tu, L&#299;na, esi &#299;sts br&#299;numdarbs, - m&#257;c&#299;t&#257;js apgalvoja un jaut&#257;ja L&#299;nai, vai L&#299;na to apzinoties un vai vi&#326;ai neliekoties br&#299;numaini, ka Dievs vi&#326;u rad&#299;jis.

L&#299;na sac&#299;ja, ka liekoties gan br&#299;numaini, bet tad p&#257;rdom&#257;ja:

- Nu, mani pa&#353;u rad&#299;t jau nebija liela m&#257;ksla, bet visus tos &#311;eburus, kas man saveidoti aus&#299;s, tos gan nebija viegli dab&#363;t gatavus!

Tad Em&#299;la m&#257;te no jauna nosarka, jo dom&#257;ja, ka L&#299;na ar sav&#257;m mu&#316;&#311;&#299;gaj&#257;m atbild&#275;m dara kaunu visai Kathultai. Un tad v&#275;l no istabas st&#363;ra, kur s&#275;d&#275;ja Em&#299;ls, atskan&#275;ja dzidri, skan&#299;gi smiekli. Nabaga Em&#299;la m&#257;te, m&#257;jas p&#257;rklaus&#299;&#353;an&#257; nevienam nekl&#257;j&#257;s smieties - nu vi&#326;a s&#275;d&#275;ja un kaun&#275;j&#257;s, un nomierin&#257;j&#257;s tikai tad, kad p&#257;rklaus&#299;&#353;ana bija gal&#257; un var&#275;ja s&#257;kt mielastu.

Em&#299;la m&#257;te bija sagatavojusi tikpat daudz gardu &#275;dienu, cik parasti tais&#299;ja dz&#299;r&#275;m, lai gan Em&#299;la t&#275;vs bija m&#275;&#291;in&#257;jis iebilst.

- B&#299;bele un kat&#311;isms ta&#269;u ir galvenais, bet tu vair&#257;k no&#326;&#275;mies ar ga&#316;as kotlet&#299;t&#275;m un siera pudi&#326;iem!

- Visam savs laiks! - Em&#299;la m&#257;te sapr&#257;t&#299;gi atbild&#275;ja. - Savs laiks kat&#311;ismam, savs laiks siera pudi&#326;iem!

J&#257;, siera pudi&#326;iem nudien bija pien&#257;cis &#299;stais laiks, un visi, kas bija san&#257;ku&#353;i uz p&#257;rklaus&#299;&#353;anu Kathult&#257;, &#275;da un jut&#257;s gandar&#299;ti. Ar&#299; Em&#299;ls &#275;da siera pudi&#326;u tiku tik&#257;m - gan ar kr&#275;jumu, gan iev&#257;r&#299;jumu -, un tie&#353;i tobr&#299;d, kad vi&#326;&#353; bija k&#257;rt&#299;gi pa&#275;dis, pien&#257;ca vi&#326;a m&#257;te un sac&#299;ja:

- Em&#299;l, esi tik labs un aiztaisi vistu k&#363;ts durvis!

Vistas caur&#257;m dien&#257;m staig&#257;ja sav&#257; va&#316;&#257;, bet, pien&#257;kot vakaram, t&#257;s vajadz&#275;ja sadz&#299;t k&#363;t&#299;, jo nakt&#299;s gar pak&#353;&#311;iem lod&#257;ja lapsa.

Bija jau gandr&#299;z satumsis, un lija, tom&#275;r Em&#299;lam lik&#257;s jauki uz br&#299;ti&#326;u tikt lauk&#257; no istabas siltuma, p&#316;&#257;p&#257;m un siera pudi&#326;iem. Gandr&#299;z visas vistas jau tup&#275;ja lakt&#257;, vien&#299;gi Klib&#257; Lota un k&#257;das p&#257;ris glup&#257;kas vistas v&#275;l skraid&#299;ja pa lietu, ta&#269;u Em&#299;ls t&#257;s sadzina iek&#353;&#257; un k&#257;rt&#299;gi aiz&#353;&#257;va durvju bultu, nu lapsa var n&#257;kt, ja grib. Blakus vistu k&#363;tij atrad&#257;s c&#363;ku k&#363;ts. Gar&#257;mejot Em&#299;ls paskat&#299;j&#257;s, ko dara Ruks&#299;tis, un apsol&#299;ja vi&#326;am vakari&#326;&#257;s dz&#299;ru &#275;dienu.

- Es tev atnes&#299;&#353;u &#275;dienu - uz &#353;&#311;&#299;vjiem jau alla&#382; pulka paliek, kad tie badak&#257;&#353;i b&#363;s pie&#275;du&#353;ies, - Em&#299;ls sac&#299;ja, un Ruks&#299;tis gaid&#257;s ieruk&#353;&#311;&#275;j&#257;s.

- Es dr&#299;z b&#363;&#353;u atpaka&#316;, - Em&#299;ls apsol&#299;ja un k&#257;rt&#299;gi aizbult&#275;ja c&#363;ku k&#363;ts durvis.

Vi&#326;pus c&#363;ku k&#363;ts atrad&#257;s ateja; j&#257;, t&#257; agr&#257;kus laikus tika saukta &#353;&#299; vieta. Tu varb&#363;t dom&#257;, ka tas nav nek&#257;ds smukais v&#257;rds, bet tad tev vajadz&#275;ja dzird&#275;t to v&#257;rdu, ko lietoja Alfr&#275;ds; vi&#326;&#353; sauca to par... nu j&#257;, tas, starp citu, man tev nemaz nav j&#257;m&#257;ca! Atejai Kathult&#257; bija ar&#299; smalk&#257;ks v&#257;rds. To sauca par Trises kab&#363;zi - k&#257;da kalpa Trises v&#257;rd&#257;, kas &#316;oti sen, v&#275;l Em&#299;la vect&#275;va laik&#257;, bija uzc&#275;lis &#353;o mazo, vajadz&#299;go m&#257;ji&#326;u.

Em&#299;ls bija aizbult&#275;jis vistu un c&#363;ku k&#363;ts durvis, un nu vi&#326;&#353; &#257;trum&#257; aiz&#353;&#257;va ar&#299; Trises kab&#363;&#382;a durvju bultu, kas bija &#316;oti neapdom&#299;gi dar&#299;ts. Vi&#326;am ta&#269;u vajadz&#275;ja iedom&#257;ties: ja durvis nav no &#257;rpuses aizbult&#275;tas, tad tur k&#257;ds ir iek&#353;&#257;. Bet Em&#299;ls nekad ilgi nepr&#257;toja. Ar r&#257;vienu vi&#326;&#353; aizgr&#363;da bultu un p&#275;c tam, uz aug&#353;u pal&#275;kdamies, skr&#275;ja prom un dzied&#257;ja:

"Nu esu es aizbult&#275;jis, nu esu es aizbult&#275;jis it visas durvis ciet!"

Vi&#326;a t&#275;vs, s&#275;d&#275;dams Trises kab&#363;z&#299;, izdzird&#275;ja &#353;o jautro dziesmi&#326;u un nobij&#257;s. Vi&#326;&#353; t&#363;l&#299;t met&#257;s pie durv&#299;m un t&#257;s paraust&#299;ja. Patiesi, t&#257;s bija ciet, k&#257; jau tam j&#257;b&#363;t, un Em&#299;la t&#275;vs ieb&#316;&#257;v&#257;s:

- EM&#298;L!

Ta&#269;u Em&#299;ls jau bija aizl&#275;k&#353;ojis savu ce&#316;u, ska&#316;i un sirsn&#299;gi dzied&#257;dams: "Nu esu es aizbult&#275;jis..." - un itin nek&#257; nedzird&#275;ja.

Nabaga Em&#299;la t&#275;vs, vi&#326;&#353; k&#316;uva tik dusm&#299;gs, ka sirds kr&#363;t&#299;s pamira. Tas nu bija kaut kas nedzird&#275;ts, un, saki viens cilv&#275;ks, k&#257; lai tiek &#257;r&#257;? Vi&#326;&#353; me&#382;on&#299;gi dauz&#299;ja pa durv&#299;m, klaudzin&#257;ja un sita, bet ko tas l&#299;dz&#275;ja? Em&#299;la t&#275;vs s&#257;ka spert pa durv&#299;m ar k&#257;ju. Vi&#326;&#353; blieza t&#257;, ka k&#257;ju pirksti saliec&#257;s, ta&#269;u &#353;is Trise bija prasm&#299;gi str&#257;d&#257;jis, &#353;&#299;s bija stingras un labas durvis, kas pat p&#275;c dauz&#299;&#353;anas neizkust&#275;j&#257;s ne par mata tiesu. Em&#299;la t&#275;vs tapa nikn&#257;ks un nikn&#257;ks. Vi&#326;&#353; s&#257;ka gramst&#299;ties pa bik&#353;u kabat&#257;m p&#275;c saliekam&#257; na&#382;a, dom&#257;dams izgriezt durv&#299;s spraudzi&#326;u, lai ar na&#382;a galu var&#275;tu attais&#299;t bultu. Ta&#269;u nazis atrad&#257;s vi&#326;a darba biks&#275;s, un &#353;odien ta&#269;u vi&#326;am mugur&#257; bija sv&#275;tdienas dr&#257;nas. Em&#299;la t&#275;vs t&#257; nost&#257;v&#275;ja labu br&#299;di un tikai &#353;&#326;&#257;ca aiz dusm&#257;m; n&#275;, lam&#257;ties vi&#326;&#353; nelam&#257;j&#257;s, jo bija ta&#269;u tic&#299;gs cilv&#275;ks, vi&#326;&#353; liel&#257;koties &#353;&#326;&#257;ca uz Em&#299;lu un ar&#299; Trisi, kur&#353; nebija tik daudz v&#299;&#382;ojis, k&#257; iztais&#299;t kab&#363;z&#299; k&#257;rt&#299;gu logu, bet tikai t&#257;du &#353;auru l&#363;ci&#326;u augstu virs durv&#299;m. Em&#299;la t&#275;vs nikni pagl&#363;n&#275;ja uz aplam mazo l&#363;ku un, v&#275;lreiz iesp&#275;ris pa durv&#299;m, nos&#275;d&#257;s gaid&#299;t.

Trises kab&#363;z&#299; bija veselas tr&#299;s s&#275;dvietas, un uz vienas no t&#257;m aps&#275;d&#257;s Em&#299;la t&#275;vs. Vi&#326;&#353;, t&#257; s&#275;d&#275;dams, aiz dusm&#257;m grieza zobus un satracin&#257;ts gaid&#299;ja, kad ievajadz&#275;sies k&#257;dam n&#257;kt uz &#353;ejieni! 

"Ta&#269;u man t&#257; cilv&#275;ka &#382;&#275;l, jo pirmo, kas par&#257;d&#299;sies, es nogal&#275;&#353;u," vi&#326;&#353; dom&#257;ja, un tas patie&#353;&#257;m bija netaisni un negl&#299;ti no Em&#299;la t&#275;va puses. Bet, lai ar&#299; k&#257;, tom&#275;r var jau saprast vi&#326;a dusmas.

Tumsa sabiez&#275;ja p&#257;r Trises kab&#363;zi, kam&#275;r Em&#299;la t&#275;vs t&#257; s&#275;d&#275;ja un gaid&#299;ja, ta&#269;u neviens nen&#257;ca. Vi&#326;&#353; dzird&#275;ja pa jumtu grabin&#257;mies lietu, un ju&#353;ana bija tik dr&#363;ma, ka vi&#326;&#353; k&#316;uva aizvien pikt&#257;ks un pikt&#257;ks; n&#275;, patiesi sirds aptekas, ja tev j&#257;s&#275;&#382; tums&#257; un vientul&#299;b&#257;, kam&#275;r citi l&#299;ksmojas istab&#257; pie gai&#353;as uguns un dz&#299;ro uz vi&#326;a r&#275;&#311;ina! Nu tam reiz j&#257;dara gals - vi&#326;&#353; tiks &#257;r&#257;! &#256;r&#257;! Pat ja n&#257;ktos izspraukties caur l&#363;ku!

- Jo nu man m&#275;rs ir pilns! - vi&#326;&#353; ska&#316;i sac&#299;ja un piec&#275;l&#257;s.

Trises kab&#363;z&#299; st&#257;v&#275;ja kaste ar vec&#257;m av&#299;z&#275;m - to vi&#326;&#353; apg&#257;za s&#257;niski un pak&#257;p&#257;s - j&#257;, pasniegties var&#275;ja, to vi&#326;&#353; man&#299;ja, un tikt&#257;l viss b&#363;tu labi. L&#363;ci&#326;as r&#257;mi iz&#326;&#275;mis bez gr&#363;t&#299;b&#257;m, vi&#326;&#353; izb&#257;za pa spraugu galvu un raudz&#299;j&#257;s p&#275;c pal&#299;dz&#299;bas.

Nekur neredz&#275;ja neviena, kas sp&#275;tu &#353;obr&#299;d pal&#299;dz&#275;t, tikai lietus auma&#316;&#257;m vien lija uz skausta. Laba tiesa aiztec&#275;ja aiz krekla, un tas bija gau&#382;&#257;m nepat&#299;kami. Un tom&#275;r nekas nesp&#275;ja attur&#275;t Em&#299;la t&#275;vu, jo vi&#326;am bija j&#257;tiek lauk&#257;, lai p&#257;r vi&#326;u n&#257;k kaut vai gr&#275;ku pl&#363;di.

Ar liel&#257;m p&#363;l&#275;m izb&#257;zis caur l&#363;ku rokas un plecus, vi&#326;&#353; l&#275;n&#257;m, spr&#299;di pa spr&#299;dim sprauc&#257;s &#257;r&#257;. "Ja cilv&#275;ks ir no tiesas dusm&#299;gs, tad t&#257; lieta iet," Em&#299;la t&#275;vs nodom&#257;ja. Bet tie&#353;i tobr&#299;d vi&#326;&#353; iestr&#275;ga. Pamat&#299;gi iestr&#275;ga. Vi&#326;&#353; r&#257;v&#257;s t&#257;, ka seja k&#316;uva zila, vi&#326;&#353; sp&#257;rd&#299;j&#257;s, me&#382;on&#299;gi vicin&#257;dams abas rokas un k&#257;jas, bet &#353;&#257;di vi&#326;am vien&#299;gi laim&#275;j&#257;s apg&#257;zt kasti, un nabadzi&#326;&#353; nu kar&#257;j&#257;s bez jebk&#257;da atbalsta, netikdams ne uz priek&#353;u, ne atpaka&#316;.

Ko dara bazn&#299;cas vec&#257;kais, ar &#311;erme&#326;a priek&#353;da&#316;u kar&#257;damies lietus g&#257;z&#275; un aizmugures da&#316;u atej&#257;, - vai vi&#326;&#353; sauc p&#275;c pal&#299;dz&#299;bas? N&#275;, to vi&#326;&#353; nedara. Jo vi&#326;&#353; paz&#299;st lennebergie&#353;us. Vi&#326;&#353; zina: ja &#353;ito uzzin&#257;s draudz&#275;, tad b&#363;s t&#257;da zvieg&#353;ana, kas neapklus&#299;s tik ilgi, kam&#275;r vien k&#257;ds dz&#299;vos Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275;. P&#275;c pal&#299;dz&#299;bas vi&#326;&#353; nesauks!

Em&#299;ls, kas priec&#299;gs un apmierin&#257;ts bija atgriezies dz&#299;ru nam&#257;, p&#363;l&#275;j&#257;s ko m&#257;c&#275;dams, lai uzjautrin&#257;tu &#298;du. Vi&#326;ai visa &#353;&#299; p&#257;rklaus&#299;&#353;ana lik&#257;s garlaic&#299;ga, t&#257;lab Em&#299;ls izveda vi&#326;u priek&#353;nam&#257;, un vi&#326;i pal&#299;dz&#275;ja viens otram uzm&#275;r&#299;t kalo&#353;as. T&#257;s tur st&#257;v&#275;ja gar&#257;s rind&#257;s - gan lielas, gan mazas -, un &#298;da saj&#363;sm&#257; spiedza, kad Em&#299;ls, m&#257;c&#299;t&#257;ja kalo&#353;&#257;s so&#316;odams pa priek&#353;namu, sac&#299;ja "&#353;iten t&#257;" un "turkl&#257;t" - glu&#382;i k&#257; m&#257;c&#299;t&#257;js. Un beidzot kalo&#353;as bija izm&#275;t&#257;tas pa visu priek&#353;namu, un Em&#299;ls, kam patika k&#257;rt&#299;ba, sav&#257;ca visas liel&#257; kaudz&#275;, kas nudien l&#299;dzin&#257;j&#257;s augstam kalnam.

Tad Em&#299;ls piepe&#353;i atcer&#275;j&#257;s Ruks&#299;ti, kam tika apsol&#299;tas dz&#299;ru vakari&#326;as. Ieg&#257;jis virtuv&#275;, vi&#326;&#353; sagrabin&#257;ja b&#316;od&#257; &#275;diena atliekas un ar b&#316;odu vien&#257; un k&#363;ts l&#257;kturi otr&#257; rok&#257; izg&#257;ja liet&#363; un tums&#257;, lai iepriecin&#257;tu savu siv&#275;nti&#326;u.

Un tad, ak vai, mani s&#257;k krat&#299;t drebu&#316;i, kad to iedom&#257;jos! Tad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja savu t&#275;vu. Un t&#275;vs ieraudz&#299;ja vi&#326;u, ai, ai, ai, k&#257; tik da&#382;reiz nenotiek!

- Aizskrej p&#275;c Alfr&#275;da, - t&#275;vs &#353;&#326;&#257;ca, - un pasaki vi&#326;am, lai pa&#326;em l&#299;dzi kilo dinam&#299;tu, jo Trises kab&#363;zis tiks nol&#299;dzin&#257;ts ar zemi!

Em&#299;ls aizskr&#275;ja, un Alfr&#275;ds atn&#257;ca. Ne jau ar dinam&#299;tu - t&#257; Em&#299;la t&#275;vs nemaz nebija dom&#257;jis -, bet ar z&#257;&#291;i, j&#257;, vajadz&#275;ja ta&#269;u izz&#257;&#291;&#275;t Em&#299;la t&#275;vu, cit&#257;di vi&#326;&#353; &#257;r&#257; netiks.

Un, kam&#275;r Alfr&#275;ds z&#257;&#291;&#275;ja, Em&#299;ls, pak&#257;pies uz neliel&#257;m k&#257;pn&#299;t&#275;m, st&#257;v&#275;ja un izmisis tur&#275;ja lietussargu virs nabaga t&#275;va galvas, lai vi&#326;am nel&#299;tu virs&#363; lietus. Tu laikam gan noproti, ka Em&#299;lam &#353;ie mirk&#316;i uz k&#257;pn&#275;m nebija pat&#299;kami, jo vi&#326;a t&#275;vs visu &#353;o laiku &#353;&#326;&#257;ca un sol&#299;ja, ko visu ar Em&#299;lu izdar&#299;s, kad tiks &#257;r&#257;. Un ne drusku vi&#326;&#353; nebija pateic&#299;gs par Em&#299;la uzman&#299;bu. "Ko tas l&#299;dz," vi&#326;&#353; sprieda, "ja tik un t&#257; esmu slapj&#353; l&#299;dz &#257;dai, uz galvo&#353;anu: es apsald&#275;&#353;os un dab&#363;&#353;u plau&#353;u karsoni!" Ta&#269;u Em&#299;ls sac&#299;ja:

- Nu n&#275;, &#353;oreiz tu neapsald&#275;sies, jo galvenais, lai k&#257;jas b&#363;tu sausas!

Ar&#299; Alfr&#275;ds dom&#257;ja t&#257;pat.

- Pats galvenais, lai k&#257;jas b&#363;tu sausas, tiesa kas tiesa!

Un skaidrs, ka Em&#299;la t&#275;vam k&#257;jas bija sausas, to vi&#326;&#353; nevar&#275;ja noliegt, ta&#269;u vi&#326;&#353; it nemaz nebija apmierin&#257;ts, un Em&#299;ls jau baid&#299;j&#257;s no t&#257; br&#299;&#382;a, kad vi&#326;a t&#275;vs tiks izz&#257;&#291;&#275;ts.

Alfr&#275;ds z&#257;&#291;&#275;ja t&#257;, ka skaidas l&#275;ca, un Em&#299;ls bija sagatavojies b&#275;gt. Tai pa&#353;&#257; acumirkl&#299;, kad Alfr&#275;ds bija beidzis z&#257;&#291;&#275;t un Em&#299;la t&#275;vs ar b&#363;k&#353;&#311;i nokritis uz gr&#299;das, Em&#299;ls nosvieda lietussargu un, ko k&#257;jas nes, met&#257;s uz galdnieka skab&#363;zi. Vi&#326;&#353; pasp&#275;ja iemukt skab&#363;z&#299; p&#275;d&#275;j&#257; br&#299;d&#299; un v&#275;l patapa aizbult&#275;t durvis, iekams piesteidz&#257;s t&#275;vs. Un, b&#363;dams jau t&#257; noguris no st&#257;v&#275;&#353;anas un dauz&#299;&#353;anas pa aizbult&#275;t&#257;m durv&#299;m, vi&#326;&#353; tikai no&#353;&#326;&#257;ca da&#382;us stiprus v&#257;rdus un nozuda. Vi&#326;am ta&#269;u bija j&#257;par&#257;d&#257;s dz&#299;ru nam&#257;. Bet vispirms vajadz&#275;ja ie&#353;maukt istab&#257; un apvilkt sausas dr&#275;bes.

- Kur tu tik ilgi biji? - Em&#299;la m&#257;te no tiesas dusm&#299;gi jaut&#257;ja savam v&#299;ram.

- Par to parun&#257;sim v&#275;l&#257;k, - Em&#299;la t&#275;vs klusi noteica.

Un tad ar&#299; dz&#299;res Kathultas s&#275;t&#257; bija gal&#257;. M&#257;c&#299;t&#257;js uzs&#257;ka parasto psalmu, un lennebergie&#353;i no visas sirds katrs sav&#257; meldi&#326;&#257; vilka l&#299;dzi.

"T&#257; diena prom no m&#363;su laika iet, un atpaka&#316; t&#257; nen&#257;ks vairs," vi&#326;i dzied&#257;ja. Un p&#275;c tam visiem vajadz&#275;ja doties m&#257;jup - &#257;r&#257;, novembra tums&#257;. Bet, kad viesi izn&#257;ca priek&#353;nam&#257;, lai apvilktu virsdr&#275;bes, pirmais, ko vi&#326;i petrolejas lampas bl&#257;vaj&#257; gaism&#257; ieraudz&#299;ja, bija augstais kalo&#353;u kalns priek&#353;nama vid&#363;.

- &#352;it&#257;du &#316;aunpr&#257;t&#299;bu, tas var b&#363;t tikai Em&#299;la darbs, - Lennebergas iedz&#299;vot&#257;ji sprieda. P&#275;c tam visi, ar&#299; m&#257;c&#299;t&#257;js un vi&#326;a kundze, nos&#275;d&#275;ja divas stundas, laikodami kalo&#353;as, un p&#275;c tam diezgan sask&#257;bu&#353;&#257;m sej&#257;m, pasac&#299;ju&#353;i "paldies" un "sveiki", nozuda liet&#363;. Em&#299;lam vi&#326;i ardievas nevar&#275;ja pateikt, jo z&#275;ns ta&#269;u s&#275;d&#275;ja galdnieka skab&#363;z&#299; un grieza savu simt asto&#326;desmit ceturto koka v&#299;ri&#326;u.




Sestdien, 8. decembr&#299;, kad Em&#299;ls izdar&#299;ja t&#257;du varo&#326;darbu, ka visa Lenneberga uzgavil&#275;ja un visi vi&#326;a nedarbi tika piedoti un aizmirsti


Tuvoj&#257;s Ziemassv&#275;tki. K&#257;du vakaru visi Kathultas &#316;audis s&#275;d&#275;ja virtuv&#275;, katrs dar&#299;dams savu dar&#257;mo. Em&#299;la m&#257;te mina v&#275;rpjamo rati&#326;u, Em&#299;la t&#275;vs pielaboja kurpes, L&#299;na k&#257;rsa vilnu, Alfr&#275;ds un Em&#299;ls dr&#257;za gr&#257;beklim zarus, un maz&#257; &#298;da par var&#299;t&#275;m cent&#257;s uzs&#257;kt ar L&#299;nu k&#257;du sp&#275;li ar pirkstiem, lai gan tas trauc&#275;ja L&#299;nu str&#257;d&#257;t.

- &#352;it&#257; sp&#275;le j&#257;sp&#275;l&#275; ar to, kam kut, - &#298;da sac&#299;ja, un tam nu L&#299;na bija piem&#275;rota.

&#298;da &#316;&#257;va saviem mazajiem pirksti&#326;iem l&#275;ni virz&#299;ties aug&#353;up pa L&#299;nas sv&#257;rkiem un skand&#275;ja:

		M&#299;&#316;ie t&#275;vs un m&#257;te,
		dodiet miltus man un s&#257;li,
		jo Ziemassv&#275;tku vepri kau&#353;u,
		un, kad to kau&#353;u, vi&#326;&#353; b&#316;aus k&#257; traks.

Tikusi l&#299;dz v&#257;rdam "b&#316;aus", &#298;da ar r&#257;d&#299;t&#257;jpirkstu iebakst&#299;ja L&#299;nai s&#257;nos, un vi&#326;a, par lielu apmierin&#257;jumu &#298;dai, kliedza un sm&#275;j&#257;s.

Em&#299;la t&#275;vs s&#275;d&#275;ja un ar&#299; dzird&#275;ja &#353;o "Ziemassv&#275;tku vepri kau&#353;u" un tas uzvedin&#257;ja vi&#326;u uz k&#257;d&#257;m dom&#257;m, jo piepe&#353;i vi&#326;&#353; pateica kaut ko briesm&#299;gu.

- J&#257;, dr&#299;z b&#363;s Ziemassv&#275;tki, nu ir laiks, Em&#299;l, kaut tavu siv&#275;nu!

Em&#299;lam nazis izkrita no rok&#257;m. Vi&#326;&#353; blenza uz savu t&#275;vu.

- Ruks&#299;ti neviens nekaus, - vi&#326;&#353; noteica. - Tas ta&#269;u ir mans siv&#275;ns, mans attur&#299;bnieka siv&#275;ns, vai esi aizmirsis?

Em&#299;la t&#275;vs nebija vis to aizmirsis. Ta&#269;u vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ka neviens vis&#257; Smoland&#275; neesot dzird&#275;jis par t&#257;diem attur&#299;bnieku siv&#275;niem; un Em&#299;ls ta&#269;u tikt&#257;l b&#363;&#353;ot zemnieks, kas sp&#275;tu saprast: kad siv&#275;ns ir pietiekami liels, tad vi&#326;u kauj nost, t&#257;d&#275;&#316; jau siv&#275;nus tur.

- Vai tad tu to nezini? - Em&#299;la t&#275;vs br&#299;n&#299;j&#257;s.

J&#257;, to Em&#299;ls zin&#257;ja un ies&#257;kum&#257; neko nevar&#275;ja atbild&#275;t, bet p&#275;c tam vi&#326;am ien&#257;ca pr&#257;t&#257; laba doma.

- Cikt&#257;l es esmu zemnieks, tikt&#257;l es saprotu - da&#316;a siv&#275;nu k&#316;&#363;st par c&#363;ku t&#275;viem, un esmu nol&#275;mis, ka ar&#299; Ruks&#299;tis t&#257;ds taps.

Em&#299;ls zin&#257;ja to, ko tu varb&#363;t nezini: da&#382;k&#257;rt pieaudzis siv&#275;ns var k&#316;&#363;t par t&#275;vu daudziem siv&#275;nti&#326;iem. "Un &#353;&#299; s&#363;t&#299;ba b&#363;tu Ruks&#299;&#353;a gl&#257;bi&#326;&#353;," dom&#257;ja Em&#299;ls, jo mu&#316;&#311;is nebija. Vi&#326;&#353; pacent&#299;&#353;oties Ruks&#299;tim sadab&#363;t k&#257;du siv&#275;nm&#257;ti - t&#257; Em&#299;ls skaidroja t&#275;vam. "Un p&#275;c tam vi&#326;iem b&#363;s siv&#275;nti&#326;u tik daudz, ka nenopriec&#257;ties," Em&#299;ls dom&#257;ja.

- J&#257;, tas izklaus&#257;s labi, - Em&#299;la t&#275;vs sac&#299;ja. - Bet Kathult&#257; b&#363;s &#353;vaki Ziemassv&#275;tki. Ne &#353;&#311;i&#326;&#311;a, ne desu, ne klimpu, itin nek&#257;!

		Dodiet miltus man un s&#257;li,
		gard&#257;s klimpas lai varu v&#257;r&#299;t!

noskait&#299;ja maz&#257; &#298;da, ta&#269;u Em&#299;ls sakliedza uz vi&#326;u:

- Beidz tu ar sav&#257;m klimp&#257;m!

Jo vi&#326;&#353; itin labi zin&#257;ja, ka klimp&#257;m vajag ne vien miltus un s&#257;li, bet ar&#299; siv&#275;na asinis.

Bet tikai ne Ruks&#299;&#353;a asinis! Vismaz tik ilgi ne, kam&#275;r Em&#299;ls ir dz&#299;vs, tas nu ir dro&#353;i!

Labu br&#299;di virtuv&#275; vald&#299;ja klusums - dr&#363;ms klusums. Te piepe&#353;i Alfr&#275;ds nolam&#257;j&#257;s. Vi&#326;&#353; bija iegriezis ar aso nazi sev &#299;k&#353;&#311;&#299;, un no t&#257; tec&#275;ja asinis.

- No tavas lam&#257;&#353;an&#257;s jau lab&#257;k nek&#316;&#363;s, - Em&#299;la t&#275;vs stingri noteica. - Un es sav&#257; m&#257;j&#257; lamu v&#257;rdus negribu dzird&#275;t.

Em&#299;la m&#257;te, sadab&#363;jusi t&#299;ru lina dr&#257;ni&#326;u, aps&#275;ja Alfr&#275;da &#299;k&#353;&#311;i, un tad vi&#326;&#353; atkal dr&#257;za gr&#257;beklim zarus. Tas bija labs ziemas darbs, bija j&#257;p&#257;rskata visi gr&#257;bek&#316;i un j&#257;ieliek jauni zari, kur vajadz&#299;gs, lai, pavasarim atn&#257;kot, viss b&#363;tu k&#257;rt&#299;b&#257;.

- Nu, j&#257;... Kathult&#257; b&#363;s &#353;vaki Ziemassv&#275;tki, - Em&#299;la t&#275;vs novilka un dr&#363;mi raudz&#299;j&#257;s sev priek&#353;&#257;.

Tovakar Em&#299;ls ilgi gul&#275;ja nomod&#257;, un n&#257;kamo r&#299;tu vi&#326;&#353; sasita savu kr&#257;jkas&#299;tes siv&#275;nti&#326;u, pa&#326;&#275;ma tr&#299;sdesmit piecas kronas, iej&#363;dza L&#363;kasu vecaj&#257;s kaman&#257;s un brauca uz Bastefallu, kur bija c&#363;ku, cik uziet, un p&#257;rveda m&#257;j&#257;s lielisku siv&#275;nu, kuru ielaida c&#363;ku k&#363;t&#299; pie Ruks&#299;&#353;a.

- Nu c&#363;ku k&#363;t&#299; ir divi siv&#275;ni, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Kaujiet vien, tikai piel&#363;kojiet - nek&#316;&#363;dieties!

Em&#299;lu bija p&#257;r&#326;&#275;mis liels niknums, t&#257;ds vi&#326;am da&#382;reiz uzn&#257;ca, un tad vi&#326;&#353; daudz neb&#275;d&#257;ja, vai tas bija t&#275;vs, ar kuru run&#257;ja, vai ne. Lik&#257;s drausm&#299;gi, ka Ruks&#299;&#353;a dz&#299;v&#299;ba j&#257;izp&#275;rk, nokaujot k&#257;du citu nabaga siv&#275;nu, ta&#269;u vi&#326;&#353; neredz&#275;ja nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a: Em&#299;ls zin&#257;ja, ka neb&#363;s miera no t&#275;va, kur&#353; nek&#257; nesaprata no attur&#299;bnieku siv&#275;niem.

Divas dienas Em&#299;ls neg&#257;ja uz c&#363;ku k&#363;ti un &#316;&#257;va L&#299;nai nest &#275;dienu abiem siv&#275;niem. Bet tre&#353;&#257;s dienas r&#299;t&#257; vi&#326;&#353; pamod&#257;s v&#275;l pi&#311;a meln&#257; tums&#257; un izdzird&#275;ja kviecam siv&#275;nu. Tas kvieca ska&#316;i un spalgi, tad piepe&#353;i apklusa.

Em&#299;ls uzp&#363;ta dva&#353;u aizsalu&#353;ajai loga r&#363;tij, lai pa spraudzi&#326;u var&#275;tu paskat&#299;ties &#257;r&#257;. Vi&#326;&#353; redz&#275;ja pie k&#363;ts sp&#299;dam l&#257;kturi un kustamies tum&#353;as &#275;nas; nu siv&#275;ns bija beigts, to Em&#299;ls saprata; nu L&#299;na st&#257;v&#275;ja un notecin&#257;ja siv&#275;nam asinis; p&#275;c tam t&#275;vs un Alfr&#275;ds vi&#326;u svilin&#257;s, kas&#299;s un griez&#299;s, un tad atn&#257;ks Kr&#275;sas-Maja un vi&#326;as abas ar L&#299;nu ve&#316;as skab&#363;z&#299; skalos zarnas, un tad Bastefall&#257; nopirktajam siv&#275;nam dz&#299;ve b&#363;s gal&#257;.

"Un, kad to kau&#353;u, vi&#326;&#353; b&#316;aus k&#257; traks," Em&#299;ls murmin&#257;dams iel&#299;da atpaka&#316; gulti&#326;&#257; un ilgi raud&#257;ja.

Ta&#269;u cilv&#275;ks jau ir t&#257;ds rad&#299;jums, kas sp&#275;j aizmirst savas b&#275;das, un t&#257;ds bija ar&#299; Em&#299;ls. P&#275;cpusdien&#257; vi&#326;&#353; br&#299;ti&#326;u pas&#275;d&#275;ja c&#363;ku k&#363;t&#299; un, kas&#299;dams Ruks&#299;tim muguru, dom&#299;gi sac&#299;ja:

- Tu, Ruks&#299;t, esi dz&#299;vs! Rau, cik sav&#257;di iet pasaul&#275; - tu esi dz&#299;vs!

Bet p&#275;c tam vi&#326;&#353; nol&#275;ma aizmirst Bastefallas siv&#275;nu un, kad Kr&#275;sas-Maja un L&#299;na s&#275;d&#275;ja virtuv&#275; un lob&#299;ja ga&#316;u no kauliem, ka bija ko redz&#275;t, un Em&#299;la m&#257;te mais&#299;ja desu m&#299;klu un v&#257;r&#299;ja klimpas, un s&#257;l&#299;ja Ziemsv&#275;tku &#353;&#311;i&#326;&#311;i, un kad L&#299;na dzied&#257;ja "No j&#363;ras p&#363;&#353; auksts, auksts v&#275;j&#353;" un Kr&#275;sas-Maja st&#257;st&#299;ja par bezgalvaino spoku m&#257;c&#299;t&#257;jmui&#382;as b&#275;ni&#326;os, tad Em&#299;ls jut&#257;s labi un vairs nedom&#257;ja par Bastefallas siv&#275;nu, bet par to, ka dr&#299;z b&#363;s Ziemassv&#275;tki un cik labi, ka beidzot bija s&#257;cis pa &#299;stam snigt.

- Re, kur naiki snieg, - teica maz&#257; &#298;da, jo t&#257; jau Smoland&#275; saka, kad sniegs n&#257;k zem&#275; bl&#257;&#311;iem.

Un sniga ar&#299;. Ar katru dienu sasniga aizvien vair&#257;k un vair&#257;k sniega, p&#363;ta v&#275;j&#353;, un sniega v&#275;rpetes griez&#257;s t&#257;, ka, paskatoties &#257;r&#257;, tikko var&#275;ja saredz&#275;t laidaru.

- J&#257;, nu savelkas sniegputenis, - Kr&#275;sas-Maja sac&#299;ja. - K&#257; es tik&#353;u m&#257;j&#257;s?

- Tu vari palikt pie mums pa nakti, - Em&#299;la m&#257;te pied&#257;v&#257;ja. - P&#257;rgul&#275;si uz virtuves d&#299;v&#257;na kop&#257; ar L&#299;nu.

- J&#257;, bet tad esi tik laba un guli mier&#299;gi k&#257; beigts siv&#275;ns, un &#326;em v&#275;r&#257;, ka man kut, - L&#299;na m&#257;c&#299;ja.

Pie vakari&#326;&#257;m Alfr&#275;ds &#382;&#275;loj&#257;s par savu &#299;k&#353;&#311;i. Vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ka tas stipri s&#257;pot, un Em&#299;la m&#257;te attina dr&#257;ni&#326;u, lai paskat&#299;tos, k&#257;ds &#299;k&#353;&#311;is izskat&#257;s un k&#257;p&#275;c tas nav sadzijis.

Tas, ko vi&#326;a ieraudz&#299;ja, nebija pat&#299;kams skats; ak vai, &#299;k&#353;&#311;is izskat&#299;j&#257;s nel&#257;gi - savainots, sarkans, v&#257;r&#299;gs un uzpampis, un ar&#299; uz delnu stiep&#257;s sarkanas sv&#299;tras.

Kr&#275;sas-Majai iesp&#299;d&#275;j&#257;s acis.

- T&#257; ir b&#299;stama vaina. Asins saind&#275;&#353;an&#257;s, - vi&#326;a sac&#299;ja.

Ta&#269;u Em&#299;la m&#257;te aizg&#257;ja p&#275;c sublim&#257;ta pudel&#299;tes un uzlika Alfr&#275;da delnai un rokai kompresi.

- Ja l&#299;dz r&#299;tam nek&#316;&#363;s lab&#257;k, b&#363;s j&#257;brauc uz Mariannelundu pie daktera, - vi&#326;a sac&#299;ja.

Tonakt vis&#257; Smoland&#275; sniga un pute&#326;oja tik stipri, ka neviens neatcer&#275;j&#257;s tik traku puteni redz&#275;jis, un, kad Kathultas &#316;audis no r&#299;ta pamod&#257;s, viss d&#257;rzs bija iesl&#275;pts liel&#257;, m&#299;kst&#257;, balt&#257; sniega kupen&#257;. Ta&#269;u sniega v&#275;tra turpin&#257;j&#257;s. V&#275;j&#353; p&#363;ta tik stipri un sniga t&#257;, ka tik tikko var&#275;ja degunu izb&#257;zt &#257;r&#257;, un v&#275;j&#353; gaudoja skursten&#299;, ak, t&#257;ds laiks v&#275;l nebija redz&#275;ts!

- Nu Alfr&#275;dam visu dienu b&#363;s j&#257;cil&#257; sniega l&#257;psta, - L&#299;na sac&#299;ja. - Bet lai nu paliek vien t&#257;pat, tas tik un t&#257; ir velt&#299;gi.

Ta&#269;u todien Alfr&#275;ds sniegu net&#299;r&#299;ja. Kad vajadz&#275;ja &#275;st brokastis, vi&#326;a vieta pie virtuves galda palika tuk&#353;a - un nekas par vi&#326;u nebija zin&#257;ms. Em&#299;lam k&#316;uva neomul&#299;gi. Vi&#326;&#353; uzlika savu na&#291;eni, uzvilka biezo vadmalas m&#275;teli un dev&#257;s &#257;r&#257;. Pa&#326;&#275;mis pie virtuves durv&#299;m pieslieto sniega l&#257;pstu, vi&#326;&#353; a&#353;i not&#299;r&#299;ja celi&#326;u uz kalpu istabu, kas atrad&#257;s tie&#353;i pie galdnieka skab&#363;&#382;a.

L&#299;na, pa logu redz&#275;dama vi&#326;u t&#299;r&#257;m sniegu, apmierin&#257;ti m&#257;ja ar galvu.

"Cik pr&#257;t&#299;gi, ka Em&#299;ls no&#353;&#311;&#363;r&#275; sniegu uz galdnieka skab&#363;zi, nevar jau zin&#257;t, kad vi&#326;am to ievajadz&#275;sies."

Mu&#316;&#311;a L&#299;na, vi&#326;a nesaprata, ka Em&#299;ls lau&#382;as pie Alfr&#275;da.

Kad Em&#299;ls ieklupa kalpu istab&#257;, tur jaud&#257;s v&#275;sums, jo kr&#257;sni Alfr&#275;ds nebija kurin&#257;jis. Vi&#326;&#353; tur gul&#275;ja uz sava izvelkam&#257; d&#299;v&#257;na un negrib&#275;ja celties aug&#353;&#257;. Un sac&#299;ja, ka negribot ar&#299; &#275;st. Nu Em&#299;ls k&#316;uva nemier&#299;gs. Ja Alfr&#275;ds nav izsalcis, tad ar vi&#326;u ir atgad&#299;jies kaut kas &#316;auns.

Em&#299;ls ielika kr&#257;sn&#299; malku un aizkurin&#257;ja, un p&#275;c tam aizskr&#275;ja p&#275;c savas m&#257;tes. Vi&#326;a atn&#257;ca, starp citu, atn&#257;ca visi, Em&#299;la t&#275;vs, L&#299;na, Kr&#275;sas-Maja un maz&#257; &#298;da, jo nu visi bija noraiz&#275;ju&#353;ies par Alfr&#275;du.

Nabaga Alfr&#275;ds, vi&#326;&#353; tur gul&#275;ja un snaudu&#316;oja. Alfr&#275;ds dega k&#257; ugun&#299;s, ta&#269;u vi&#326;am pa&#353;am aizvien v&#275;l sala. Sarkan&#257;s sv&#299;tras jau stiep&#257;s aug&#353;up pa roku, tas bija &#353;ausm&#299;gi.

Kr&#275;sas-Maja &#326;ipri m&#257;ja ar galvu.

- Kad &#353;it&#257;s str&#299;pas aizies l&#299;dz sirdij, tad ir beigas, tad vi&#326;&#353; mirs.

- Apklusti, - Em&#299;la m&#257;te sac&#299;ja, ta&#269;u Kr&#275;sas-Maja nebija tik viegli apklusin&#257;ma. Vi&#326;a zin&#257;ja vismaz pusduci cilv&#275;ku Lennebergas draudz&#275; vien, kas bija nomiru&#353;i ar asins saind&#275;&#353;anos, un vi&#326;a nu tos p&#275;c k&#257;rtas uzskait&#299;ja.

- Lai gan t&#257;p&#275;c jau nedom&#257;sim par Alfr&#275;du t&#363;l&#299;t to &#316;aun&#257;ko, - Kr&#275;sas-Maja piebilda.

Vi&#326;a dom&#257;ja: varb&#363;t l&#299;dz&#275;tu, ja pa&#326;emtu &#353;&#311;ipsni&#326;u Alfr&#275;da matu, str&#275;meli no vi&#326;a krekla un tos pusnakt&#299; ieraktu uz zieme&#316;iem no m&#257;jas, pie reizes noskaitot k&#257;dus buramv&#257;rdus; un vi&#326;a sac&#299;j&#257;s da&#382;us protam.

"Tp&#363;, tp&#363;, kas no s&#257;tana n&#257;k, lai pie s&#257;tana atpaka&#316; iet, un t&#257; lai tas notiek, tp&#363;, tp&#363;!"

Ta&#269;u Em&#299;la t&#275;vs atg&#257;din&#257;ja, ka pietiekot jau ar t&#257; gara izsauk&#353;anu, kuru Alfr&#275;ds piesauca, kad iegrieza pirkst&#257;, un, ja kaut ko vajagot ierakt zem&#275; zieme&#316;os no m&#257;jas nakts vid&#363;, tad Kr&#275;sas-Maja &#353;it&#257;d&#257; laik&#257; to varot dar&#299;t pati.

Kr&#275;sas-Maja dr&#363;mi &#353;&#363;poja galvu.

- J&#257;, k&#257; nu b&#363;s, t&#257; b&#363;s, ai, ai, ai, vai manu!

Em&#299;ls saskait&#257;s.

- Kas t&#257;s par sievu gaud&#257;m? Alfr&#275;dam dr&#299;z b&#363;s labi, vai tu to saproti?

Tad Kr&#275;sas-Maja lik&#257;s mier&#257;.

- J&#257;, Em&#299;li&#326;, vi&#326;am b&#363;s labi, protams, ka b&#363;s labi!

Un dro&#353;&#299;bas labad, paglaud&#299;jusi gulo&#353;o Alfr&#275;du, ska&#316;i dro&#353;in&#257;ja:

- Protams, Alfr&#275;d, tev paliks labi, to tak es saprotu.

Bet p&#275;c tam, paskat&#299;jusies uz kalpu istabas durv&#299;m, pie sevis nomurmin&#257;ja:

- Vienu gan es neaptveru - k&#257; j&#363;s pa &#353;itik &#353;aur&#257;m durv&#299;m dab&#363;sit iek&#353;&#257; z&#257;rku!

Em&#299;ls, to izdzirdis, saka raudat. Vi&#326;&#353; neatlaid&#299;gi raust&#299;ja t&#275;vu aiz m&#275;te&#316;a.

- Mums j&#257;dab&#363; Alfr&#275;ds uz Mariannelundu pie daktera, k&#257; m&#257;te teica.

Tad Em&#299;la t&#275;vs ar m&#257;ti t&#257; sav&#257;di saskat&#299;j&#257;s. &#352;odien nebija nek&#257;das izredzes nok&#316;&#363;t Mariannelund&#257;, to vi&#326;i zin&#257;ja, j&#257;, neko dar&#299;t, ta&#269;u k&#257; lai to pasaka Em&#299;lam, kad vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja tik nob&#275;d&#257;jies. Em&#299;la t&#275;vs un m&#257;te jau ar&#299; grib&#275;ja Alfr&#275;dam pal&#299;dz&#275;t, vi&#326;i tikai nezin&#257;ja padoma un neattapa, ko atbild&#275;t Em&#299;lam. Em&#299;la t&#275;vs, ne v&#257;rda nesac&#299;jis, izlav&#299;j&#257;s &#257;r&#257; no kalpu istabas. Ta&#269;u Em&#299;ls nepadev&#257;s. Vi&#326;&#353; sekoja t&#275;vam pa p&#275;d&#257;m, kurp vien tas g&#257;ja, un raud&#257;ja un l&#363;dz&#257;s, un kliedza, un draud&#275;ja, un bija no tiesas necie&#353;ams, un, padom&#257;, vi&#326;a t&#275;vs tom&#275;r nesadusmoj&#257;s, bet gan pavisam mier&#299;gi atbild&#275;ja:

- Tas nav iesp&#275;jams, Em&#299;l, tas nav iesp&#275;jams, tu pats to zini!

L&#299;na s&#275;d&#275;ja virtuv&#275; un raud&#257;ja, un pu&#326;&#311;oj&#257;s vis&#257; galv&#257;.

- Un es t&#257; dom&#257;ju, ka m&#275;s uz pavasari apprec&#275;simies; j&#257;, nu ardievu, nu Alfr&#275;dam beigas, un te nu es palik&#353;u s&#275;&#382;am ar &#269;etriem palagiem un duci dvie&#316;u, j&#257;, tas tik b&#363;s glauni!

Beidzot Em&#299;ls aptv&#275;ra, kas par trakumu. Nebija kur rast pal&#299;dz&#299;bu. Z&#275;ns dev&#257;s atpaka&#316; uz kalpu istabu. Vi&#326;&#353; nos&#275;d&#275;ja pie Alfr&#275;da visu dienu, un t&#257; bija visgar&#257;k&#257; diena Em&#299;la m&#363;&#382;&#257;. Alfr&#275;ds gul&#275;ja gult&#257; un snaudu&#316;oja. Tikai br&#299;&#382;iem vi&#326;&#353; atv&#275;ra acis un katru reizi noteica:

- Un te esi tu, Em&#299;l!

Em&#299;ls redz&#275;ja aiz loga puteni, un vi&#326;&#353; ien&#299;da to tik stipri, ka no &#353;&#299; naida vien sniegam vis&#257; Lenneberg&#257; un vis&#257; Smoland&#275; vajadz&#275;ja izkust. "Bet laikam jau t&#257; nolemts, ka pasaulei j&#257;p&#257;rkl&#257;jas ar sniegu," dom&#257;ja Em&#299;ls, jo sniegs tikai g&#257;z&#257;s un g&#257;z&#257;s lejup veseliem bl&#257;&#311;iem.

Ziemas dienas ir &#299;sas, kaut ar&#299; t&#257;dam, kas s&#275;&#382; un gaida - k&#257; to dar&#299;ja Em&#299;ls -, t&#257;s liekas garas. S&#257;ka kr&#275;slot, dr&#299;z iest&#257;sies tumsa.

- Un te esi tu, Em&#299;l! - Alfr&#275;ds sac&#299;ja atkal, bet nu vi&#326;am bija gr&#363;t&#257;k dab&#363;t v&#257;rdus p&#257;r l&#363;p&#257;m.

Em&#299;la m&#257;te, atnesusi ga&#316;as zupu, piespieda Em&#299;lu pa&#275;st. Vi&#326;a m&#275;&#291;in&#257;ja ar&#299; Alfr&#275;dam iedot k&#257;du kumosu, ta&#269;u vi&#326;&#353; atteic&#257;s. Tad Em&#299;la m&#257;te nop&#363;tusies dev&#257;s proj&#257;m.

Kad bija jau v&#275;ls vakars, atn&#257;ca L&#299;na ar zi&#326;u, ka Em&#299;lam esot laiks iet gul&#275;t; j&#257;, t&#257; vi&#326;i bija iedom&#257;ju&#353;ies.

- Es gul&#275;&#353;u tepat uz gr&#299;das, blakus Alfr&#275;dam, - Em&#299;ls sac&#299;ja. Un t&#257; notika.

Z&#275;ns samekl&#275;ja sev vecu matraci un zirga de&#311;i - gul&#275;&#353;anai nek&#257; vair&#257;k nevajadz&#275;ja. Turkl&#257;t miegs nen&#257;ca. Vi&#326;&#353; gul&#275;ja t&#257;pat nomod&#257; un raudz&#299;j&#257;s, k&#257; kr&#257;sn&#299; izdziest ogles, un, klaus&#299;damies Alfr&#275;da modin&#257;t&#257;jpulkste&#326;a tik&#353;&#311;os, dzird&#275;ja, cik &#257;tri Alfr&#275;ds elpoja un k&#257; da&#382;br&#299;d ievaid&#275;j&#257;s. Pa br&#299;dim iekrizdams snaud&#257;, Em&#299;ls t&#363;l&#299;t pat ar r&#257;vienu bija aug&#353;&#257;. Tad vi&#326;a kr&#363;t&#299;s kaut kas ies&#363;rst&#275;j&#257;s no b&#275;d&#257;m, un, jo vair&#257;k nakts g&#257;ja uz r&#299;ta pusi, jo skaidr&#257;k vi&#326;&#353; saprata, cik nel&#257;gi ir ar Alfr&#275;du un ka dr&#299;z varb&#363;t b&#363;s par v&#275;lu - par v&#275;lu uz visiem laikiem kaut ko groz&#299;t.

Un, kad pulkstenis r&#257;d&#299;ja &#269;etri no r&#299;ta, Em&#299;ls izl&#275;ma, ko dar&#299;t. Vi&#326;&#353; aizved&#299;s Alfr&#275;du uz Mariannelundu pie daktera, kaut ar&#299; vi&#326;am pa&#353;am un Alfr&#275;dam pien&#257;ktu ce&#316;&#257; p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a.

"Tu ta&#269;u negaid&#299;si sav&#257; gult&#257; n&#257;vi, Alfr&#275;d, n&#275;, tas nenotiks!"

Vi&#326;&#353; to nesac&#299;ja ska&#316;i, vi&#326;&#353; tikai t&#257; dom&#257;ja, ak, k&#257; vi&#326;&#353; dom&#257;ja! Un t&#363;li&#326; &#311;&#275;r&#257;s pie lietas. Bija j&#257;tiek ce&#316;&#257;, iekams k&#257;ds pamostas un m&#275;&#291;ina vi&#326;u aizkav&#275;t. Vi&#326;am bija stunda laika, kam&#275;r L&#299;na celsies slaukt govis, un &#353;ai laik&#257; viss j&#257;nok&#257;rto.

Neviens nezina, k&#257; Em&#299;lam kl&#257;j&#257;s un cik &#316;oti vi&#326;&#353; pa &#353;o stundu nomoc&#299;j&#257;s. P&#299;t&#257;s kamanas vajadz&#275;ja dab&#363;t &#257;r&#257; no ratn&#299;cas, L&#363;kasu izvest no sta&#316;&#316;a un iej&#363;gt kaman&#257;s, Alfr&#275;du vajadz&#275;ja dab&#363;t &#257;r&#257; no gultas un iek&#353;&#257; kaman&#257;s; izdar&#299;t p&#275;d&#275;jo bija visgr&#363;t&#257;k. Nabaga Alfr&#275;ds, vi&#326;&#353; g&#257;ja gr&#299;&#316;odamies un smagi uzg&#363;la Em&#299;lam, un, kad Em&#299;lam laim&#275;j&#257;s to aizdab&#363;t l&#299;dz kaman&#257;m, Alfr&#275;ds uz galvas iekrita ait&#257;d&#257;s un gul&#275;ja k&#257; miris.

Apspraud&#299;jis vi&#326;u t&#257;, ka tikai degungals vien bija redzams, Em&#299;ls pats aps&#275;d&#257;s uz bukas, par&#257;va gro&#382;us, skubin&#257;dams L&#363;kasu, ka nu vi&#326;iem j&#257;dodas ce&#316;&#257;. Bet L&#363;kass, pagriezis galvu, netic&#299;gi skat&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu. T&#257; ta&#269;u bija viena mu&#316;&#311;&#299;ga padar&#299;&#353;ana - doties &#257;r&#257; &#353;it&#257;d&#257; snieg&#257;, vai tad Em&#299;ls to nesaprata?

- Tagad b&#363;s t&#257;, k&#257; es lik&#353;u, - Em&#299;ls sac&#299;ja, - n&#363;, L&#363;kas, braucam!

Virtuv&#275; jau iedeg&#257;s gaisma; nu L&#299;na bija aug&#353;&#257;. P&#275;d&#275;j&#257; br&#299;d&#299; Em&#299;la kamanas izl&#299;goja pa Kathultas v&#257;rtiem un snieg&#257; un v&#275;j&#257; st&#363;r&#275;ja prom pa zemes ce&#316;u.

Visapk&#257;rt virpu&#316;oja sniegputenis. Sniegs sit&#257;s gar aus&#299;m un &#311;ep&#275;ja ciet acis t&#257;, ka Em&#299;ls nek&#257; neredz&#275;ja, ta&#269;u vi&#326;&#353; grib&#275;ja redz&#275;t vismaz ce&#316;u. Vi&#326;&#353; nobrauc&#299;ja seju ar d&#363;raini, bet joproj&#257;m nesp&#275;ja saskat&#299;t ce&#316;u, kaut ar&#299; pie kaman&#257;m bija piestiprin&#257;ti divi ratu lukturi. Ce&#316;a nebija. Bija tikai sniegs. Ta&#269;u L&#363;kass jau daudzas reizes bija braucis uz Mariannelundu. Varb&#363;t p&#275;c savas zirga atmi&#326;as vi&#326;&#353; zin&#257;ja, kur atrodas ce&#316;&#353;. Un vi&#326;&#353;, L&#363;kass, b&#363;dams paciet&#299;gs un iztur&#299;gs, tie&#353;&#257;m bija zirgs, ar kuru v&#275;rts braukt ar&#299; sniegputen&#299;! Atsp&#275;ries vi&#326;&#353; r&#257;va kamanas cauri kupen&#257;m: tas g&#257;ja l&#275;ni, un katru reizi, kad kamanas iestiga, t&#257;s tika izvilktas ar sp&#275;c&#299;gu r&#257;vienu, un t&#257; vi&#326;i mazpamaz&#257;m virz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u. Em&#299;lam ik br&#299;di vajadz&#275;ja pal&#299;dz&#275;t ar sniega l&#257;pstu. Vi&#326;&#353; bija stiprs k&#257; v&#275;rs&#275;ns, &#353;is Em&#299;ls, un tonakt vi&#326;&#353; t&#257; l&#257;pstoja sniegu, ka nekad to nesp&#275;ja aizmirst.

- Kad cilv&#275;kam j&#257;var, tas k&#316;&#363;st &#316;oti stiprs, - vi&#326;&#353; skaidroja L&#363;kasam.

Un zin&#257;ms, ka Em&#299;ls bija stiprs, zin&#257;ms, ka viss g&#257;ja labi - pirmo pusj&#363;dzi, ta&#269;u p&#275;c tam k&#316;uva gr&#363;ti, j&#257;, p&#275;c tam Em&#299;lam kl&#257;j&#257;s pavisam nel&#257;gi. Tagad, kad vi&#326;&#353; jau bija noguris, sniega l&#257;psta lik&#257;s tik &#316;oti smaga un Em&#299;ls nejaud&#257;ja vairs izdar&#299;t tik sp&#275;c&#299;gus v&#275;zienus. Vi&#326;am sala, z&#257;baki bija pilni ar sniegu, pirkstu gali s&#257;p&#275;ja no aukstuma, ar&#299; ausis sala, neskatoties uz to, ka vi&#326;&#353; bija aps&#275;jis vilnas &#353;alli p&#257;r n&#257;&#291;eni, lai v&#275;j&#353; nesap&#363;stu ausis. Viss &#353;&#311;ita viena liela nel&#257;dz&#299;ba, un mazpamaz&#257;m Em&#299;lam zuda drosme; padom&#257; - ja nu vi&#326;a t&#275;vam bija taisn&#299;ba, kad vi&#326;&#353; sac&#299;ja: "Tas nav iesp&#275;jams, Em&#299;l, tu zini, ka tas nav iesp&#275;jams!"

Ar&#299; L&#363;kass zaud&#275;ja uz&#326;&#275;m&#299;bu. Zirgam aizvien gr&#363;t&#257;k un gr&#363;t&#257;k n&#257;c&#257;s izvilkt kamanas, kad t&#257;s iestiga, un visbeidzot notika tas, no k&#257; Em&#299;ls visu laiku bija baid&#299;jies. Kamanas piepe&#353;i iegrima pavisam dzi&#316;i, un Em&#299;ls saprata, ka nu vi&#326;i ir gr&#257;v&#299;.

J&#257;, kamanas bija gr&#257;v&#299;, un tur nu vi&#326;i s&#275;d&#275;ja. Nel&#299;dz&#275;ja, ka L&#363;kass stiepa un vilka un Em&#299;ls gr&#363;da un st&#363;ma t&#257;, ka asinis s&#257;ka tec&#275;t pa degunu, - kamanas palika, kur biju&#353;as.

Tad Em&#299;lu p&#257;r&#326;&#275;ma briesm&#299;gs niknums, un vi&#326;&#353; tik nepr&#257;t&#299;gi saskait&#257;s uz sniegu, kaman&#257;m, gr&#257;vi un visu &#353;o dra&#326;&#311;&#299;go pasauli, ka zaud&#275;ja visu sapra&#353;anu. Vi&#326;&#353; laida va&#316;&#257; t&#257;du kaucienu, kas izklaus&#299;j&#257;s glu&#382;i k&#257; pirmatn&#275;j&#257; cilv&#275;ka kauciens. L&#363;kass izbij&#257;s un, iesp&#275;jams, ar&#299; Alfr&#275;ds, ta&#269;u vi&#326;&#257; neman&#299;ja nek&#257;das dz&#299;v&#299;bas paz&#299;mes. Em&#299;ls piepe&#353;i nobij&#257;s un uzreiz p&#257;rst&#257;ja gaudot.

- Vai tu v&#275;l esi dz&#299;vs, Alfr&#275;d? - vi&#326;&#353; bail&#275;s jaut&#257;ja.

- N&#275;-&#275;, laikam jau esmu miris, - Alfr&#275;ds atteica s&#275;co&#353;&#257;, &#353;ausm&#299;gi d&#299;vain&#257; bals&#299;. Un tad niknums atst&#257;ja Em&#299;lu un vi&#326;&#257; palika vairs tikai b&#275;das. Z&#275;ns jut&#257;s tik vientu&#316;&#353;. Neskatoties uz to, ka kaman&#257;s gul&#275;ja Alfr&#275;ds, vi&#326;&#353; bija pavisam vientu&#316;&#353;, un vi&#326;am nebija neviena, kas sp&#275;tu pal&#299;dz&#275;t. Nu Em&#299;ls vairs nezin&#257;ja, ko ies&#257;kt. M&#299;&#316;u pr&#257;tu vi&#326;&#353; b&#363;tu apg&#363;lies snieg&#257; un aizmidzis.

Ta&#269;u att&#257;l&#257;k bija k&#257;das m&#257;jas. T&#257;s pa&#353;as, ko Em&#299;ls bija ied&#275;v&#275;jis par Pank&#363;ku s&#275;tu. Piepe&#353;i vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja k&#363;t&#299; iesp&#299;damies uguni - un vi&#326;&#257; pamod&#257;s neliela cer&#299;ba.

- Es, Alfr&#275;d, ie&#353;u p&#275;c pal&#299;dz&#299;bas, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. Ta&#269;u Alfr&#275;ds neatbild&#275;ja, un Em&#299;ls g&#257;ja. Vi&#326;&#353; tuntu&#316;oja cauri dzi&#316;aj&#257;m kupen&#257;m un, ieg&#257;zies pa k&#363;ts durv&#299;m, vair&#257;k l&#299;dzin&#257;j&#257;s sniegav&#299;ram nek&#257; cilv&#275;kb&#275;rnam.

K&#363;t&#299; bija Pank&#363;ka pats, un vi&#326;&#353; dikti izbr&#299;n&#299;j&#257;s, ieraudz&#299;dams durv&#299;s st&#257;vam Kathultas puiku - asi&#326;ojo&#353;u degunu un vien&#257;s asar&#257;s - j&#257;, tagad Em&#299;ls raud&#257;ja, nu vairs nebija gl&#257;bi&#326;a, un vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka vi&#326;am ir j&#257;raud, lai tikai izdab&#363;tu Pank&#363;ku &#257;r&#257; snieg&#257;. Vi&#326;&#353; bija ietiep&#299;gs, &#353;is Pank&#363;ka, bet vi&#326;&#353; saprata, ka vi&#326;am j&#257;iet, un vi&#326;&#353;, kaut ar&#299; visu laiku dusm&#299;gi burk&#353;&#311;&#275;dams, n&#257;ca ar zirgu un virvi, un instrumentiem un izvilka ragavas no gr&#257;vja.

Ja Pank&#363;ku zemniekam b&#363;tu kaut drusci&#326; kauna, tad vi&#326;&#353; gan pal&#299;dz&#275;tu Em&#299;lam aizk&#316;&#363;t l&#299;dz Mariannelundai, ta&#269;u vi&#326;&#353; to nedar&#299;ja. Em&#299;lam ar L&#363;kasu n&#257;c&#257;s turpin&#257;t savu bezcer&#299;go katorgas ce&#316;u caur sniega kupen&#257;m, k&#257; pa&#353;i m&#257;c&#275;ja. Nu vi&#326;i vairs nesp&#275;ja. Vi&#326;i abi izm&#275;&#291;in&#257;j&#257;s, ta&#269;u bija tik noguru&#353;i - un viss vilk&#257;s tik no&#382;&#275;lojami l&#275;ni -, un tad pien&#257;ca br&#299;dis, kad Em&#299;ls padev&#257;s. Vi&#326;&#353; vairs nejaud&#257;ja. Vi&#326;&#353; nesp&#275;ja pacelt pat l&#257;pstu.

- Alfr&#275;d, es vairs nevaru, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja un ieraud&#257;j&#257;s. Nu l&#299;dz Mariannelundai bija paliku&#353;i tikai p&#257;ris kilometru, un, kad vi&#326;i bija tik tuvu, &#353;&#299; pado&#353;an&#257;s &#353;&#311;ita v&#275;l smag&#257;ka.

No kaman&#257;m neatskan&#275;ja ne maz&#257;kais troksn&#299;tis. "Alfr&#275;ds laikam ir miris," dom&#257;ja Em&#299;ls. L&#363;kass st&#257;v&#275;ja noliektu galvu, un izskat&#299;j&#257;s, it k&#257; vi&#326;&#353; kaun&#275;tos. Ar&#299; vi&#326;&#353; vairs nesp&#275;ja.

Em&#299;ls, aps&#275;dies uz bukas, palika t&#257; s&#275;&#382;am. Z&#275;ns klusi raud&#257;ja, sniegs krita vi&#326;am virs&#363;, un vi&#326;&#353; nekust&#275;j&#257;s. Nu visam ir beigas, nu var&#275;ja snigt, cik uziet, vi&#326;&#353; vairs par to neuztrauc&#257;s.

Em&#299;ls iesnaud&#257;s; k&#257; vi&#326;am grib&#275;j&#257;s gul&#275;t! Kam&#275;r sniga, vi&#326;&#353; var&#275;ja s&#275;d&#275;t uz bukas un pagul&#275;t. "Tas b&#363;tu tik jauki," vi&#326;&#353; iedom&#257;j&#257;s.

Lai gan &#299;sten&#299;b&#257; nebija nedz sniega, nedz ziemas. Galu gal&#257; bija ta&#269;u vasara, to vi&#326;&#353; redz&#275;ja, jo abi ar Alfr&#275;du bija Kathultas ezer&#257; un peld&#275;j&#257;s. Un Alfr&#275;ds grib&#275;ja iem&#257;c&#299;t Em&#299;lu peld&#275;t, mu&#316;&#311;a Alfr&#275;ds, vai tad vi&#326;&#353; nezina, ka Em&#299;ls jau prot peld&#275;t! Alfr&#275;ds pats ta&#269;u vi&#326;am to bija iem&#257;c&#299;jis pirms vair&#257;kiem gadiem, vai tad to vi&#326;&#353; ir aizmirsis? Un p&#275;c tam vi&#326;i abi peld&#275;ja un peld&#275;ja arvien t&#257;l&#257;k un t&#257;l&#257;k iek&#353;&#257; ezer&#257;, un &#363;den&#299; bija tik jauki, un Em&#299;ls sac&#299;ja: "Tu un es, Alfr&#275;d!" Un vi&#326;&#353; gaid&#299;ja, ka Alfr&#275;ds, k&#257; parasti, atbild&#275;s: "K&#257; tad, tu un es, Em&#299;l!" Ta&#269;u atbildes viet&#257; Em&#299;ls izdzird&#275;ja zvani&#326;a ska&#326;as, un tas nu bija aplam. Kad peldas, tad ta&#269;u nedzird zvani&#326;a ska&#326;as!

Em&#299;ls, uztr&#363;cies no sap&#326;a, ar mok&#257;m atv&#275;ra acis. Un tad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja sniega t&#299;r&#299;t&#257;ju! Pa&#353;&#257; sniegputen&#299; &#353;urp brauca sniega t&#299;r&#299;t&#257;js, j&#257;, patie&#353;&#257;m, tas bija sniega t&#299;r&#299;t&#257;js no Mariannelundas. Un vad&#299;t&#257;js blenza uz Em&#299;lu t&#257;, it k&#257; b&#363;tu ieraudz&#299;jis spoku, nevis gal&#299;gi apsnigu&#353;u puiku no Kathultas s&#275;tas.

- Vai ce&#316;&#353; ir t&#299;r&#299;ts l&#299;dz Mariannelundai? - Em&#299;ls dedz&#299;gi jaut&#257;ja.

- J&#257;, - vad&#299;t&#257;js atbild&#275;ja, - ja vien tu pasteigsies. P&#275;c pusstundas ce&#316;&#353; atkal b&#363;s ciet.

Ta&#269;u ar pusstundu Em&#299;lam bija diezgan.

Kad Em&#299;ls iebr&#257;z&#257;s daktera uzgaid&#257;maj&#257; istab&#257;, t&#257; bija pilna ar cilv&#275;kiem. &#256;rsts tie&#353;i tobr&#299;d pab&#257;za galvu pa durv&#299;m, lai paraudz&#299;tos, kuru tad nu p&#275;c k&#257;rtas dziedin&#257;t... Ta&#269;u Em&#299;ls iekliedz&#257;s t&#257;, ka visi vai sal&#275;c&#257;s:

- Alfr&#275;ds gu&#316; ragav&#257;s un mirst nost!

Dakteris nebija nej&#275;ga. A&#353;i pa&#326;&#275;mis pal&#299;gos p&#257;ris ve&#269;u, kuri s&#275;d&#275;ja uzgaid&#257;maj&#257; istab&#257;, vi&#326;&#353; ienesa Alfr&#275;du iek&#353;&#257; un nolika uz oper&#257;ciju galda. Un, kad dakteris bija uzmetis Alfr&#275;dam &#382;iglu skatienu, vi&#326;&#353; izsauc&#257;s:

- Ejiet nu m&#257;j&#257;s, ve&#269;i un vec&#299;tes! Tagad man dar&#257;ms kas svar&#299;g&#257;ks!

Em&#299;ls bija dom&#257;jis, ka Alfr&#275;ds k&#316;&#363;s vesels tai pa&#353;&#257; mirkl&#299;, kad non&#257;ks pie daktera, bet, ieraudz&#299;jis, ka dakteris pakrata galvu glu&#382;i t&#257;pat k&#257; Kr&#275;sas-Maja, vi&#326;&#353; nobij&#257;s. Padom&#257; tik, ja nu tom&#275;r par v&#275;lu, ja nu Alfr&#275;du nekas vairs nesp&#275;j gl&#257;bt? Par to iedom&#257;joties, vi&#326;am sirsni&#326;a s&#257;ka s&#257;p&#275;t, un, asaras r&#299;dams, vi&#326;&#353; nob&#275;ra dakterim:

- Tu dab&#363;si manu zirgu, ja vi&#326;u iz&#257;rst&#275;si... un manu siv&#275;nu ar&#299;; tu tikai iz&#257;rst&#275; Alfr&#275;du. Vai tu dom&#257;, ka tas b&#363;s iesp&#275;jams?

Dakteris ilgu skatienu l&#363;koj&#257;s Em&#299;l&#257;.

- Es dar&#299;&#353;u visu, ko var&#275;&#353;u, bet es neko neapsolu.

Alfr&#275;ds gul&#275;ja un neizr&#257;d&#299;ja nek&#257;du dz&#299;v&#299;bas paz&#299;mju. Ta&#269;u piepe&#353;i vi&#326;&#353; atv&#275;ra acis un samulsis paskat&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu.

- Un te esi tu, Em&#299;l, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

- J&#257;, Em&#299;ls ir te, - &#257;rsts atteica, - bet nu b&#363;s lab&#257;k, ja vi&#326;&#353; uz br&#299;ti&#326;u izies &#257;r&#257;, jo nu es, Alfr&#275;d, griez&#299;&#353;u tev pirkst&#257;.

Tad no Alfr&#275;da ac&#299;m var&#275;ja noman&#299;t, ka vi&#326;&#353; sab&#299;stas, jo nebija radis pie dakteriem un grie&#353;anas.

- Es dom&#257;ju, ka vi&#326;am ir drusku bailes, - Em&#299;ls skaidroja. - Vai neb&#363;s lab&#257;k, ja es palik&#353;u &#353;ite?

Dakteris pam&#257;ja ar galvu.

- Ja jau tu sp&#275;ji vi&#326;u atvest &#353;urp, tad &#353;eit ar&#299; tiksi gal&#257;.

Un Em&#299;ls sa&#326;&#275;ma Alfr&#275;da veselo roku sav&#275;j&#257; un cie&#353;i to tur&#275;ja, kam&#275;r &#257;rsts oper&#275;ja slimo. Alfr&#275;ds pat neiep&#299;kst&#275;j&#257;s. Vi&#326;&#353; nedz kliedza, nedz raud&#257;ja, bet Em&#299;ls drusci&#326; paraud&#257;ja, lai gan klusi - t&#257; ka neviens neman&#299;ja.

Em&#299;ls ar Alfr&#275;du atgriez&#257;s m&#257;j&#257;s tikai dienu pirms Ziemsv&#275;tkiem. Tad jau visa Lenneberga zin&#257;ja par vi&#326;a lielo varo&#326;darbu - un visi Em&#299;lam uzgavil&#275;ja.

- &#352;itas Kathultas puika, vi&#326;&#353; man vien&#257;di&#326; ir paticis, - visi k&#257; viens sac&#299;ja. - Es nesaprotu, k&#257;p&#275;c cilv&#275;ki alla&#382;i&#326; s&#363;dzas un nedod vi&#326;am mieru. Ma&#311;en&#299;t nedarbu jau dara visi puikas.

Starp citu, Em&#299;lam no daktera bija v&#275;stule priek&#353; t&#275;va un m&#257;tes, un tur st&#257;v&#275;ja rakst&#299;ts:

"Jums ir z&#275;ns, ar kuru varat lepoties." Un Em&#299;la m&#257;te ierakst&#299;ja zilaj&#257; burtn&#299;c&#257;: "Mans Dies, k&#257; tas mierina nabaga m&#257;tes sirdi, kas ir tik daudz b&#275;d&#257;jusies par Em&#299;lu. Un nupat&#257;s es l&#363;ko&#353;u, lai &#353;itas drauc&#275; n&#257;ktu zin&#257;ms!"

Bet, ak vai, cik nemier&#299;gas bija Kathult&#257; &#353;&#299;s dienas! Kad tai &#353;ausm&#299;gaj&#257; r&#299;t&#257; atkl&#257;j&#257;s, ka Em&#299;ls un Alfr&#275;ds ir nozudu&#353;i, Em&#299;la t&#275;vam uzn&#257;ca tik lieli kre&#326;&#311;i, ka s&#257;ka s&#257;p&#275;t v&#275;ders un vi&#326;am vajadz&#275;ja likties gult&#257;. Vi&#326;&#353; dom&#257;ja, ka savu m&#363;&#382;u vairs neredz&#275;s Em&#299;lu. P&#275;c tam bija pien&#257;kusi zi&#326;a no Mariannelundas, kas t&#275;vu nomierin&#257;ja, ta&#269;u v&#275;ders vi&#326;am s&#257;p&#275;ja ar&#299; tad, kad Em&#299;ls p&#257;rrad&#257;s m&#257;j&#257;s un iebr&#257;z&#257;s gu&#316;amistab&#257;, lai par&#257;d&#299;tos, ka nu vi&#326;&#353; atkal ir m&#257;j&#257;s.

Em&#299;la t&#275;vs skat&#299;j&#257;s uz d&#275;lu, un acis vi&#326;am met&#257;s valgas.

- Tu esi labs z&#275;ns, Em&#299;l, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja, un Em&#299;lam k&#316;uva viegli ap sirdi. &#352;&#299;, l&#363;k, bija tie&#353;i t&#257; diena, kad vi&#326;&#353; t&#275;vu &#316;oti m&#299;l&#275;ja.

Un tur st&#257;v&#275;ja Em&#299;la m&#257;te un bija t&#299;ri vai piep&#363;tusies no lepnuma.

- J&#257;, vi&#326;&#353; ir d&#363;&#353;&#299;gs z&#275;ns, tas m&#363;su Em&#299;ls, - vi&#326;a sac&#299;ja un noglaud&#299;ja Em&#299;la z&#299;daino galvi&#326;u.

Em&#299;la t&#275;vs gul&#275;ja gult&#257; ar siltu katla v&#257;ku uz v&#275;dera, jo tas tik jauki no&#326;&#275;ma s&#257;pes. Bet nu v&#257;ks bija atdzisis un to vajadz&#275;ja atkal sasild&#299;t.

- To es protu, - Em&#299;ls dedz&#299;gi iesauc&#257;s, - es jau tagad esmu pieradis kopt slimniekus.

Em&#299;la t&#275;vs labpatik&#257; pam&#257;ja ar galvu.

- Un tu var&#275;tu atnest man gl&#257;zi sulas, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja Em&#299;la m&#257;tei; j&#257;, tagad vi&#326;&#353; nudien jut&#257;s labi, kad &#353;e gul&#275;ja un tika appui&#353;ots.

Ta&#269;u Em&#299;la m&#257;tei tobr&#299;d bija cits dar&#257;mais un pag&#257;ja labs br&#299;dis, iekams vi&#326;a satais&#299;ja sulu, un, kad to bija iel&#275;jusi gl&#257;z&#275;, vi&#326;a izdzirda velni&#353;&#311;&#299;gu r&#275;cienu. Istab&#257; kliedza Em&#299;la t&#275;vs. Em&#299;la m&#257;te, nekav&#275;joties ne mirkli, iebr&#257;z&#257;s iek&#353;&#257; tie&#353;i tobr&#299;d, kad virs&#363; ripoja katla v&#257;ks. Vi&#326;a izbail&#275;s pasp&#275;ja nedaudz pal&#275;kt s&#257;&#326;us, ta&#269;u izlaist&#299;ja visu sulu uz v&#257;ka. Tas pamat&#299;gi no&#269;&#363;kst&#275;ja.

- Nelaim&#299;gais puika, cik siltu tu to v&#257;ku esi uzsild&#299;jis? - vi&#326;a jaut&#257;ja Em&#299;lam, kur&#353; st&#257;v&#275;ja, pagalam apjucis.

- Es dom&#257;ju, ka v&#257;kam j&#257;b&#363;t tikpat karstam k&#257; plet&#299;zerim, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

V&#275;l&#257;k izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka Em&#299;la t&#275;vs bija nejau&#353;i iesnaudies, kam&#275;r Em&#299;ls virtuv&#275; uz pl&#299;ts sild&#299;ja katla v&#257;ku, un, kad Em&#299;ls, atgriezies ar v&#257;ku, ieraudz&#299;ja, cik mier&#299;gi vi&#326;a t&#275;vs gu&#316;, vi&#326;&#353;, protams, t&#275;vu nemodin&#257;ja, bet gan, uzman&#299;gi pab&#257;zis v&#257;ku zem segas, uzlika to t&#275;vam uz v&#275;dera. J&#257;, nelaime tikai, ka katla v&#257;ks izr&#257;d&#299;j&#257;s par karstu. Em&#299;la m&#257;te dar&#299;ja visu, ko var&#275;ja, lai nomierin&#257;tu savu v&#299;ru.

- T&#257;, t&#257;, nu es atnes&#299;&#353;u ka&#316;&#311;a sm&#275;ru, - vi&#326;a sac&#299;ja.

Bet Em&#299;la t&#275;vs c&#275;l&#257;s aug&#353;&#257;. Vi&#326;&#353; neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s vairs ilg&#257;k slimot, kad reiz Em&#299;ls bija p&#257;rradies m&#257;j&#257;s, un turkl&#257;t vi&#326;&#353; grib&#275;ja apsveicin&#257;ties ar Alfr&#275;du.

Alfr&#275;ds - pavisam b&#257;ls - s&#275;d&#275;ja virtuv&#275;, un roka vi&#326;am joproj&#257;m bija nosait&#275;ta, ta&#269;u pats bija priec&#299;gs un apmierin&#257;ts, un L&#299;na lidin&#257;j&#257;s vi&#326;am ri&#326;&#311;&#299; bezgal&#299;g&#257; saj&#363;sm&#257;. Vi&#326;as abas ar Kr&#275;sas-Maju berza vara traukus - visiem podiem un k&#257;rb&#257;m, un pann&#257;m uz Ziemassv&#275;tkiem vajadz&#275;ja sp&#299;d&#275;t un laist&#299;ties. Ta&#269;u L&#299;na nesp&#275;ja nost&#257;v&#275;t mier&#257;. Ar lupatu vien&#257; rok&#257; un siera k&#257;rbu otr&#257; vi&#326;a ri&#326;&#311;oja apk&#257;rt Alfr&#275;dam un iztur&#275;j&#257;s uz mata t&#257;, it k&#257; pavisam negaid&#299;ti virtuv&#275; b&#363;tu atradusi zelta gabalu. Ar&#299; maz&#257; &#298;da nenolaida acis no Alfr&#275;da. Vi&#326;a skat&#299;j&#257;s nopietn&#257;m ac&#299;m uz Alfr&#275;du un t&#257; &#299;sti nemaz nesaprata, vai tas tie&#353;&#257;m b&#363;tu tas pats vecais Alfr&#275;ds, kas p&#257;rbraucis m&#257;j&#257;s.

Kr&#275;sas-Majai &#353;is bija viens no svar&#299;g&#257;kajiem br&#299;&#382;iem. Vi&#326;a run&#257;ja par asins saind&#275;&#353;anos tik aizraut&#299;gi, ka mutes kakti&#326;os par&#257;d&#299;j&#257;s putas. Alfr&#275;ds varot b&#363;t priec&#299;gs, ka viss labi beidzies, vi&#326;a sac&#299;ja.

- Bet tikai neesi p&#257;r&#257;k pa&#353;apzin&#299;gs, jo, rau, asins saind&#275;&#353;an&#257;s, t&#257; ir viena naiki gr&#363;ta un ilgsto&#353;a &#311;&#275;pa, un cilv&#275;ks slimo v&#275;l ilgi p&#275;c tam, kad jau palicis vesels. T&#257; tas ir, j&#257; - nudien.

Tovakar Kathult&#257; vald&#299;ja omul&#299;ba. Em&#299;la m&#257;te c&#275;la gald&#257; tikko tais&#299;tas putraimu desas, un t&#257;s bija &#299;stas desu dz&#299;res; vi&#326;i visi Ziemassv&#275;tku noska&#326;&#257; s&#275;d&#275;ja virtuv&#275; priec&#299;gi un apmierin&#257;ti - Em&#299;ls, vi&#326;a m&#257;te, t&#275;vs, maz&#257; &#298;da, Alfr&#275;ds, L&#299;na, Kr&#275;sas-Maja -, j&#257;, izn&#257;ca akur&#257;t k&#257; mazi Ziemassv&#275;tki - ar svec&#275;m uz galda un taml&#299;dz&#299;giem priekiem. Un kur tad v&#275;l desa: t&#257; bija neizsak&#257;mi garda - br&#363;na un krauk&#353;&#311;o&#353;a, un vi&#326;i to &#275;da ar svaig&#257;m br&#363;klen&#275;m. Sevi&#353;&#311;i daudz &#275;da Alfr&#275;ds, lai gan vi&#326;am ar vienu roku &#275;&#353;ana ved&#257;s t&#257; pagr&#363;t&#257;k.

L&#299;na skat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u m&#299;lest&#299;bas piln&#257;m ac&#299;m, un, pie galda s&#275;&#382;ot, vi&#326;ai ien&#257;ca pr&#257;t&#257; kaut kas br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs.

- Bet, Alfr&#275;d, nu tak tev nau asins saind&#275;&#353;an&#257;s, ta jau var&#275;sim uz pavasari prec&#275;ties, ko?

Alfr&#275;ds tik &#316;oti sabij&#257;s, ka no tiesas pal&#275;c&#257;s gais&#257; un uzl&#275;ja sev uz biks&#275;m vai visas br&#363;klenes.

- To es nesolu, - vi&#326;&#353; sac&#299;ja. - Man ta&#269;u ir v&#275;l viens &#299;k&#353;&#311;is, nav teikts, ka es nedab&#363;ju ar&#299; taj&#257; asins saind&#275;&#353;anos, vai ne?

- Bet tad, Alfr&#275;d, es tevi aprak&#353;u zieme&#316;os no m&#257;jas, tas nu ir dro&#353;i, jo uz Mariannelundu es tevi vairs neved&#299;&#353;u, - Em&#299;ls sac&#299;ja.

Kr&#275;sas-Maja &#353;&#311;&#299;bi paskat&#299;j&#257;s uz Em&#299;lu. - K&#257; tad, to vien m&#257;k, k&#257; izsmiet, vai nu nezinu, - vi&#326;a aizvainoti sac&#299;ja.

Kad nu vi&#326;i tur Ziemassv&#275;tku sve&#269;u gaism&#257; s&#275;d&#275;ja tik jauki un t&#257; k&#257; mazlieti&#326; svin&#299;gi, tad Em&#299;la m&#257;te iz&#326;&#275;ma v&#275;stuli no priek&#353;auta kabatas un nolas&#299;ja, ko dakteris bija rakst&#299;jis par Em&#299;lu. "Par &#316;aunu jau nen&#257;ks, ja vi&#326;i dab&#363;s to dzird&#275;t v&#275;lreiz," vi&#326;a nodom&#257;ja.

P&#275;c tam visi pieklusa. Iest&#257;j&#257;s dzi&#316;&#353; klusums - jo tie ta&#269;u bija noz&#299;m&#299;gi un skaisti v&#257;rdi. Beidzot maz&#257; &#298;da ieteic&#257;s:

- &#352;itas bija par tevi, Em&#299;l!

Bet Em&#299;ls samulsis s&#275;d&#275;ja un nezin&#257;ja, kur d&#275;ties. Visi skat&#299;j&#257;s uz vi&#326;u, un tas Em&#299;lam nemaz nepatika, t&#257;d&#275;&#316; vi&#326;&#353; st&#363;rgalv&#299;gi raudz&#299;j&#257;s &#257;r&#257; pa logu. Bet ar&#299; tur nebija nekas iepriecino&#353;s, jo nu vi&#326;&#353; redz&#275;ja, ka atkal snieg, un saprata, kuram r&#299;t b&#363;s agri j&#257;ce&#316;as un j&#257;not&#299;ra sniegs.

Em&#299;ls no jauna &#311;&#275;r&#257;s pie putraimu desas, bet vi&#326;&#353; &#275;da, plakstus nolaidis, un tikai br&#299;&#382;iem slepus pal&#363;r&#275;ja aug&#353;up: vai &#353;ie v&#275;l joproj&#257;m skat&#257;s uz vi&#326;u?

Em&#299;la m&#257;te vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; skat&#299;j&#257;s. Vi&#326;a nevar&#275;ja atraut acis no m&#299;&#316;ot&#257; puis&#275;na. Vi&#326;&#353; &#353;&#311;ita tik jauks, tur s&#275;d&#275;dams s&#257;rtiem vaigiem, z&#299;dainiem matiem un dzidr&#257;m, zil&#257;m ac&#299;m. "J&#257;, vi&#326;&#353; patie&#353;&#257;m izskat&#257;s p&#275;c maza Ziemassv&#275;tku e&#326;&#291;e&#316;a," dom&#257;ja vi&#326;a m&#257;te, un tagad vi&#326;ai turkl&#257;t bija apliecin&#257;jums no daktera, ka vi&#326;a tie&#353;&#257;m var b&#363;t lepna uz Em&#299;lu.

- Sav&#257;di, - Em&#299;la m&#257;te sac&#299;ja. - Da&#382;reiz, kad skatos uz Em&#299;lu, tad izt&#275;lojos, ka no vi&#326;a izn&#257;ks liels v&#299;rs.

Em&#299;la t&#275;vs t&#257; k&#257; &#353;aub&#299;j&#257;s.

- K&#257; t&#257; - liels v&#299;rs? - vi&#326;&#353; br&#299;n&#299;j&#257;s.

- Nj&#257;, vai es zinu? Varb&#363;t... komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;js vai kas cits.

Tad L&#299;na laida va&#316;&#257; savu ska&#316;o smieklu.

- Tas tak nav iesp&#275;jams, ka jums b&#363;s komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;js, kas dara nedarbus!

Em&#299;la m&#257;te bargi uz L&#299;nu pal&#363;koj&#257;s, bet nek&#257; neteica, tikai drusku sadusmota atkal pied&#257;v&#257;ja visapk&#257;rt desu.

Em&#299;ls uzlika gabali&#326;u uz &#353;&#311;&#299;vja, un, kam&#275;r vi&#326;&#353; l&#275;n&#257;m l&#275;ja br&#363;kle&#326;u iev&#257;r&#299;jumu uz desas, vi&#326;&#353; pr&#257;toja, ko m&#257;te tika sac&#299;jusi, - padom&#257;: ja vi&#326;&#353; tie&#353;&#257;m k&#316;&#363;tu par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju, kad izaugtu liels, tas varb&#363;t nemaz tik aplami neb&#363;tu! K&#257;dam tak j&#257;b&#363;t ar&#299; par priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju!

P&#275;c tam Em&#299;ls s&#257;ka p&#257;rdom&#257;t, ko tika sac&#299;jusi L&#299;na. Ja nu vi&#326;&#353; k&#316;&#363;s t&#257;ds komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;js, kas dara nedarbus... k&#257;di gan var&#275;tu b&#363;t tie nedarbi?

Vi&#326;&#353;, iel&#275;jis gl&#257;z&#275; pienu, turpin&#257;ja pr&#257;tot... komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ja nedarbi laikam gan b&#363;s kaut kas vair&#257;k nek&#257; parasti nedarbi. T&#257;dus jau no gaisa nepagr&#257;bsi. Vi&#326;&#353; pielika gl&#257;zi pie mutes, lai iedzertu k&#257;du malku, un tie&#353;i tobr&#299;d vi&#326;am pr&#257;t&#257; ie&#353;&#257;v&#257;s k&#257;ds pavisam joc&#299;gs nedarbs un vi&#326;&#353; no smiekliem iespurdz&#257;s t&#257;, ka piena &#353;alts, k&#257; jau parasti, p&#257;ri galdam tr&#257;p&#299;ja t&#275;vu. Em&#299;la t&#275;vs nek&#316;uva sevi&#353;&#311;i dusm&#299;gs - nevar ta&#269;u b&#257;rties uz z&#275;nu, kuru tik &#316;oti slav&#275;jis dakteris un kur&#353; izdar&#299;jis tik iev&#275;rojamu varo&#326;darbu. Em&#299;la t&#275;vs tikai noslauc&#299;j&#257;s un bargi sac&#299;ja:

- J&#257;, nu var redz&#275;t, kas p&#257;rn&#257;cis m&#257;j&#257;s!

- T&#257; tu nedr&#299;ksti teikt, - Em&#299;la m&#257;te p&#257;rmeto&#353;i sac&#299;ja, un t&#275;vs apklusa, iegrimdams p&#257;rdom&#257;s par savu z&#275;nu un vi&#326;a n&#257;kotni.

- Es &#353;aubos, vai Em&#299;ls k&#316;&#363;s par komun&#257;lvaldes priek&#353;s&#275;d&#275;t&#257;ju, - vi&#326;&#353; beidzot sac&#299;ja. - Tom&#275;r no vi&#326;a var&#275;tu izn&#257;kt t&#299;ri k&#257;rt&#299;gs v&#299;rs. Ja vi&#326;&#353; dz&#299;vos un vi&#326;am b&#363;s laba vesel&#299;ba un ja Dievs t&#257; grib&#275;s.

Em&#299;la m&#257;te piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja ar galvu.

- J&#257;, j&#257;! Ja Dievs t&#257; grib&#275;s!

- Un ja Em&#299;ls grib&#275;s, - maz&#257; &#298;da noteica.

Em&#299;ls liegi pasmaid&#299;ja. - Gan jau redz&#275;sim, - vi&#326;&#353; teica. - Gan jau redz&#275;sim.

Un tad pien&#257;ca vakars un iest&#257;j&#257;s nakts, un visi dev&#257;s pie miera, un sniegs krita p&#257;r Kathultu un visu Lennebergu, un visu Smolandi.


N&#275;, n&#275;! Dakteris nepa&#326;&#275;ma Em&#299;la L&#363;kasu un Ruks&#299;ti, par to tev nevajag uztraukties!





