






EJ PIE R&#362;&#310;A SKOLOTIES !

R&#298;GA AVOTS" 1993

Margarita Sidrasie&#9632; Barvika EJ Pie R&#362;&#310;A SKOLOTIES! Helm&#257;ra Rudz&#299;&#353;a apg&#257;ds Gr&#257;matu draugs"

M. St&#257;rastes ilustr&#257;cijas

Margarita St&#257;raste, teksts un z&#299;m&#275;jumi, 1993



M&#256;JI&#325;A PIE KA&#325;EPJU ME&#381;A

Aiz siliem, aiz z&#257;lainiem klajumiem k&#257;d&#257; pavisam klus&#257; viet&#257; bija maza m&#257;jele. M&#257;ji&#326;ai bija salmu jumts, kas aizvien vair&#257;k p&#257;rkl&#257;j&#257;s ar za&#316;u s&#363;nu. V&#275;j&#353;, p&#257;ri skriedams, iep&#363;ta taj&#257; vienu otru s&#275;kli&#326;u. S&#275;kli&#326;as uzd&#299;ga, un tagad uz jumta jau viet&#257;m auga z&#257;&#316;u ku&#353;&#311;&#299;&#353;i un s&#299;kas pu&#311;&#299;tes baltiem un dzelteniem ziediem.

V&#275;l&#257;k pat da&#382;as su&#326;us&#275;nes pac&#275;la savas cepures blakus skurstenim, kas omul&#299;gi p&#299;p&#275;ja, iegrimis savos m&#299;kstajos s&#363;nu spilvenos.

M&#257;ji&#326;ai bija pavisam nespodras r&#363;tis, jo t&#257;s aizauda zirnek&#316;i ar saviem t&#299;kliem. Pie durv&#299;m nevar&#275;ja atrast nevienu k&#257;jslau&#311;i, bet zvanam, kas l&#299;goj&#257;s, pak&#257;rts virs ieejas, nebija m&#275;les. T&#257; jau sen bija izkritusi, un zvans jau ilgu laiku kar&#257;j&#257;s pavisam m&#275;ms un nomeln&#275;jis.

M&#257;ji&#326;ai nebija pat sak&#326;u d&#257;rza. Apk&#257;rt auga tikai ciesas, zirgsk&#257;benes, m&#257;rrutki un t&#257;l&#257;k biezs ka&#326;epju me&#382;s. Bet ne sk&#257;benes, ne m&#257;rrutkus, ne ka&#326;epes neviens nebija ne st&#257;d&#299;jis, ne s&#275;jis: tiem visiem te laikam bija iepaticies, un t&#257;p&#275;c vi&#326;i pa&#353;i te bija ieaugu&#353;i.

M&#257;jele lik&#257;s pavisam nenoz&#299;m&#299;ga un neiev&#275;rojama, bet &#353;in&#299; m&#257;jel&#275; dz&#299;voja k&#257;ds pla&#353;i paz&#299;stams un &#316;oti gudrs r&#363;&#311;is. Nez vai maz pasaul&#275; bija iesp&#275;jams atrast otru r&#363;&#311;i, kas b&#363;tu gudr&#257;ks par &#353;o.

Vi&#326;&#353; bija &#316;oti pat&#299;kamas dabas r&#363;&#311;is, k&#257;di jau visi r&#363;&#311;i m&#275;dz b&#363;t. Vi&#326;&#353; valk&#257;ja cepuri, kurai pa&#353;&#257; gal&#257; kar&#257;j&#257;s &#316;oti jauks pu&#353;&#311;is, darin&#257;ts no m&#299;kstiem dz&#299;paru galiem. Katrs dz&#299;pars bija cit&#257; kr&#257;s&#257;, un tas izskat&#299;j&#257;s &#316;oti skaisti. R&#363;&#311;is valk&#257;ja tikai r&#363;tainas bikses, jo t&#257;das vi&#326;am laikam visvair&#257;k patika. K&#257;j&#257;s vi&#326;&#353; &#257;va &#316;oti lielas kurpes. Kurp&#275;m bija gari purni, kuru gali sagriez&#257;s aizvien vair&#257;k uz aug&#353;u.

Bet visiev&#275;rojam&#257;k&#257; bija r&#363;&#311;a sirm&#257; b&#257;rda. Vi&#326;&#353; to suk&#257;ja katru r&#299;tu, un t&#257;p&#275;c ari t&#257; izauga tik kupla un gara. &#352;o r&#363;&#311;i sauca par Labrenci, un vi&#326;am vajadz&#275;ja b&#363;t &#316;oti vecam, jo circe&#326;i un zirnek&#316;i, kas dz&#299;voja Labren&#269;a istab&#257;, teica, ka &#353;is r&#363;&#311;is jau &#353;e dz&#299;vojis vi&#326;u t&#275;vu t&#275;vu laikos un jau toreiz vi&#326;am esot bijusi tikpat sirma b&#257;rda. T&#257; vi&#326;u t&#275;vu t&#275;vi esot st&#257;st&#299;ju&#353;i.

Pa&#353;&#257; istabas vid&#363; Labrencim st&#257;v&#275;ja apa&#316;&#353; galds un &#269;etri kr&#275;sli, kuriem atzveltn&#275;s bija iegrieztas mazas saul&#299;tes un zvaigzn&#299;tes. Labrencim bija ari plata gulta un cits par citu liel&#257;ki pieci spilveni, pild&#299;ti ar zosu d&#363;n&#257;m. Pie logiem katrs sav&#257; pod&#257; auga adataini un spalvaini kaktusi. Labrencim pieder&#275;ja ar&#299; v&#275;l daudz citu &#316;oti labu mantu, bet visv&#275;rt&#299;g&#257;kie bija daudzie plaukti gar sien&#257;m. Un &#353;ajos plauktos var&#275;ja redz&#275;t tik daudz gr&#257;matu, ka t&#257;s visas nemaz nevar&#275;ja izskait&#299;t. T&#257;s bija saliktas cie&#353;&#257;s rind&#257;s cita citai blakus, pagriezu&#353;as uz &#257;ru savas muguras, uz kur&#257;m bija iespiesti spo&#382;i zelta burti. Labrencis no&#326;&#275;m&#257;s visu savu m&#363;&#382;u ar gr&#257;mat&#257;m. Visbie&#382;&#257;k vi&#326;&#353; las&#299;ja, s&#275;d&#275;dams atzveltnes kr&#275;sl&#257;. Da&#382;reiz Labrencis piev&#275;ra gr&#257;matu un p&#257;rdom&#257;ja visu, ko bija izlas&#299;jis. Tad vi&#326;&#353; iesm&#275;&#311;&#275;ja savu p&#299;p&#299;ti un laida gais&#257; br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gus d&#363;mu gredzenus. Tie l&#299;da cits citam cauri, sav&#275;r&#257;s virkn&#275;s un ri&#326;&#311;oja ap Labren&#269;a galvu k&#257; zili, smar&#382;&#299;gi m&#257;kon&#299;&#353;i.

Un t&#257;d&#257;s reiz&#275;s, kad Labrencis sp&#275;l&#275;j&#257;s ar saviem d&#363;mu gredzenti&#326;iem, tad visas istabas mu&#353;i&#326;as salidoja vi&#326;am apk&#257;rt, lai lab&#257;k var&#275;tu redz&#275;t. Zirnek&#316;i nebija tik uzb&#257;z&#299;gi. Vi&#326;i noskat&#299;j&#257;s, s&#275;d&#275;dami turpat sava t&#299;kla

viduci, un m&#257;jas circe&#326;i, tie salas&#299;j&#257;s pavarda priek&#353;&#257; un, pac&#275;lu&#353;i gais&#257; savas br&#363;n&#257;s galvas, br&#299;n&#299;j&#257;s par lidojo&#353;iem gredzeniem.

T&#257; k&#257; Labrencis visu dienu pavad&#299;ja pie sav&#257;m biezaj&#257;m gr&#257;mat&#257;m, tad vi&#326;am nemaz neatlika laika citam darbam. Slieksnis palika neslauc&#299;ts, zvans v&#275;l aizvien bija bez m&#275;les un nemazg&#257;t&#257;s r&#363;tis palika aizvien tum&#353;&#257;kas.

Pat st&#257;v&#275;dams pie pavarda un mais&#299;dams putru, Labrencis vien&#257; rok&#257; tur&#275;ja gr&#257;matu un lasot pie sevis klusu murmin&#257;ja. Bie&#382;i vien Labrencis bija t&#257; iegrimis sav&#257; gr&#257;mat&#257;, ka pieb&#275;ra s&#257;li k&#257;das se&#353;as reizes, un zupa izv&#257;r&#299;j&#257;s tik s&#257;&#316;a, ka to nevar&#275;ja nor&#299;t. Pusdienas &#275;dot, Labrencis las&#299;ja. Un tas v&#275;l neb&#363;tu nekas. Bet vakar&#257; vi&#326;&#353; aizdedzin&#257;ja sveci, uzvilka str&#299;painu naktskreklu un iek&#257;pa gult&#257; ar visu gr&#257;matu. T&#257; vi&#326;&#353; las&#299;ja, kam&#275;r aizmiga. Bet svece palika degot.

Labrencis sap&#326;oja, protams, tikai par gr&#257;mat&#257;m, da&#382;reiz pat par veseliem gr&#257;matu kalniem, kas vi&#326;am j&#257;izlasa l&#299;dz r&#299;tam. Bie&#382;i vien Labrencis pamod&#257;s pavisam nosv&#299;dis no liel&#257;s las&#299;&#353;anas. Bet svece  t&#257; pa nakti piln&#299;gi izdega. Nekas no t&#257;s nebija palicis p&#257;ri.

Labrencis piec&#275;l&#257;s gult&#257; s&#275;dus un izberz&#275;ja miegu no ac&#299;m. Gaisma sprauc&#257;s pa sl&#275;&#291;u &#353;&#311;irb&#257;m. Un, kad Labrencis sl&#275;&#291;us atv&#275;ra, tad cauri visiem zirnek&#316;u t&#299;kliem istab&#257; iek&#257;pa balts saules staru k&#363;lis. Un &#353;in&#299; k&#363;l&#299;. k&#257; apreibu&#353;i lidoja un priec&#257;j&#257;s simtiem putekl&#299;&#353;u.

Debe&#353;&#311;&#299;gs laiks!" Labrencis teica, pie sevis smaid&#299;dams. Tad vi&#326;&#353; pieb&#257;za pilnas paduses ar gr&#257;mat&#257;m un izg&#257;ja &#257;r&#257;. Tur Labrencis aps&#275;d&#257;s ka&#326;epju me&#382;a mal&#257; un s&#257;ka &#353;&#311;irst&#299;t biez&#257;s lapas.

Labr&#299;t, Labrenci!" bite d&#363;ca vi&#326;am virs galvas, laizdam&#257;s uz p&#316;avu.

Sveiks, Labrenci!" teica sarkan&#257; skudra, iedama gar&#257;m Labrencim un nesdama uz muguras pr&#257;vu bomi. K&#257; veicas &#353;or&#299;t ar las&#299;&#353;anu?"

Visi pazina Labrenci, un visiem vi&#326;&#353; atbild&#275;ja sav&#257; m&#299;l&#299;gaj&#257; r&#363;&#311;a valod&#257;.

P&#275;c tam vi&#326;&#353; s&#257;ka las&#299;t par to, kur paliek tauki, ja izdeg svece. Un tas Labrenci aizr&#257;va tik &#316;oti, ka vi&#326;&#353; pavisam aizmirsa par brokast&#299;m.

Bet tad  t&#257; ap pusdienas laiku  no biez&#257; ka&#326;epju me&#382;a kaut kas izl&#299;da tie&#353;i Labrencim blakus. R&#363;&#311;is pac&#275;la galvu no burtu rind&#257;m un bija &#316;oti p&#257;rsteigts. Blakus st&#257;v&#275;ja.pel&#275;k&#257; pele, kuru vi&#326;&#353; t&#299;ri labi pazina. Pele lik&#257;s b&#275;du sagrauzta, jo slauc&#299;ja asaras sav&#257; pakulu priek&#353;aut&#257;.

Kas tad tev, Lav&#299;z?" Labrencis noraiz&#275;jies jaut&#257;ja pelei un nolika z&#257;l&#275; savu smago gr&#257;matu. Pele notup&#257;s Labrencim blakus, un vi&#326;&#353; redz&#275;ja, ka tai no raud&#257;&#353;anas bija pavisam sarkanas acis.

Ak," pe&#316;u Lav&#299;ze teica skumj&#257; bals&#299;, man iet &#316;oti gr&#363;ti. K&#257; v&#299;rs aizg&#257;ja aps&#275;rst savus t&#275;va radus, t&#257; vairs nav atgriezies. Vi&#326;am b&#363;s kas &#316;auns ce&#316;&#257; gad&#299;jies. Man palika &#269;etri mazi b&#275;rni, bet neviens negrib par mani ap&#382;&#275;loties un mani pie&#326;emt, jo man vairs nav neviena gra&#353;a, ar ko samaks&#257;t &#299;ri"

Un pe&#316;u Lav&#299;ze s&#257;ka atkal ska&#316;i vaiman&#257;t, lauz&#299;dama savas maz&#257;s &#311;epi&#326;as. Kur es, nabadz&#299;te, lai palieku, kur lai piemetos?" vi&#326;a &#353;&#326;ukst&#275;ja.

Labrencim bija &#316;oti m&#299;ksta sirds. Vi&#326;&#353; nemaz nevar&#275;ja panest, ka k&#257;ds raud&#257;ja.

Slikti!" Labrencis l&#299;dzj&#363;t&#299;gi teica. Pie manis tu ar&#299; nevar&#275;tu dz&#299;vot, jo taviem b&#275;rniem te b&#363;tu &#316;oti gr&#363;ta dz&#299;ve. Redzi  man nav pat sak&#326;u d&#257;rzi&#326;a, kur vi&#326;i var&#275;tu k&#257;dreiz ietec&#275;t, lai pagrauztu k&#257;du bieti vai k&#257;li. Es jums pat k&#257;rt&#299;gu zupu nevar&#275;tu izv&#257;r&#299;t, jo esmu t&#257; iegrimis sav&#257;s gr&#257;mat&#257;s, ka man vienm&#275;r viss p&#257;rs&#257;l&#257;s un piedeg"

Ak, tik vien t&#257;s vainas!" pe&#316;u Lav&#299;ze iesauc&#257;s, un asaras vi&#326;ai uz br&#299;di t&#257; k&#257; piest&#257;ja tec&#275;t. Tas viss ta&#269;u ir kalpones darbs! Tu mani var&#275;tu pie&#326;emt par kalponi, es tev tad str&#257;d&#257;tu visus m&#257;jas darbus."

Un maz&#257; pel&#275;k&#257; pele s&#257;ka Labrencim st&#257;st&#299;t, ko vi&#326;a visu tam var&#275;tu pal&#299;dz&#275;t. Vi&#326;a iest&#257;d&#299;tu sak&#326;u d&#257;rzu un v&#257;r&#299;tu aizvien labas un &#316;oti gar&#353;&#299;gas zupas, jo zupas esot taisni 8

Lav&#299;zes stipr&#257; puse. Vi&#326;a mazg&#257;tu traukus, spodrin&#257;tu logus, berztu gr&#299;das un bez tam izmazg&#257;tu aizvien visas Labren&#269;a r&#363;tain&#257;s bikses un str&#299;painos naktskreklus

Bet Labrencis tikai skumji purin&#257;ja galvu. N&#275;, n&#275;!" vi&#326;&#353; dzi&#316;i nob&#275;d&#257;jies teica. Es tevi tom&#275;r nevaru pie&#326;emt, jo neesmu tik bag&#257;ts, lai var&#275;tu algot kalponi."

Par algu tu neb&#275;d&#257;," Lav&#299;ze teica, to es ar&#299; nemaz

neprasu. Man vajag tikai patv&#275;rumu maniem &#269;etriem b&#275;rniem. Padar&#299;&#353;u tev par to visus darbus! At&#316;auj tikai man un maniem b&#275;rniem piemesties tavos b&#275;ni&#326;os. Neesmu tik tur&#299;ga, ka pati sev var&#275;tu uzcelt m&#257;ju."

Tad Lav&#299;ze salika &#311;epi&#326;as un skat&#299;j&#257;s Labrenc&#299; l&#363;dzo&#353;&#257;m ac&#299;m, bet vi&#326;as aste bija pazem&#299;gi pieplakusi zemei.

Ja jau t&#257;, tad es esmu ar mieru!" Labrencis teica un apmierin&#257;ti smaid&#299;ja. Tu jau &#353;odien vari p&#257;rv&#257;kties uz maniem b&#275;ni&#326;iem!"

Lav&#299;zei no liela prieka t&#363;li&#326; iz&#382;uva visas asaras un vi&#326;a nobu&#269;oja Labrencim roku aiz lielas pateic&#299;bas. Lav&#299;ze jut&#257;s tik priec&#299;ga, cik vien t&#257;da pel&#275;ka pele sp&#275;ja b&#363;t.

Vi&#326;a norais&#299;ja savu pieraud&#257;to pakulu priek&#353;autu un pak&#257;ra ka&#326;epes zar&#257;, lai tas tur iz&#382;&#363;tu, un tad vi&#326;a t&#363;li&#326; aizsteidz&#257;s pie saviem b&#275;rniem. Skriedama pe&#316;u Lav&#299;ze &#353;ad tad pal&#275;c&#257;s augstu gais&#257; un m&#275;t&#257;ja asti no vienas puses uz otru. Tas viss bija no p&#257;r&#257;k negaid&#299;tas laimes.

PE&#315;U LAV&#298;ZE UN VIENPADSMIT ZIRNEK&#315;I

Labrencim tagad kl&#257;j&#257;s &#316;oti labi. Vi&#326;&#353; var&#275;ja visu dienu las&#299;t, atspiedis muguru pret kr&#275;sla atzveltni, kur&#257; bija iegrieztas zvaigzn&#299;tes un saul&#299;tes. Vi&#326;&#353; var&#275;ja p&#299;p&#275;t, rota&#316;&#257;ties ar saviem smar&#382;&#299;gajiem d&#363;mu gredzenti&#326;iem un apmierin&#257;ts glaud&#299;t savu b&#257;rdas galu.

Pe&#316;u Lav&#299;ze tagad bija Labren&#269;a kalpone, kas tec&#275;ja klusiem sol&#299;&#353;iem un padar&#299;ja visus saimniec&#299;bas darbus. Vi&#326;a bija pasp&#275;jusi jau iek&#257;rtot pla&#353;u sak&#326;u d&#257;rzu. Un skat, loki jau za&#316;oja un stiep&#257;s garum&#257; tik &#257;tri, ka taisni br&#299;nums.

Pe&#316;u Lav&#299;ze bija laba kalpone. Pat zvanu pie durv&#299;m vi&#326;a bija izlabojusi. &#352;or&#299;t vi&#326;a piec&#275;l&#257;s jau agri un iz-

mazg&#257;ja Labren&#269;a ve&#316;u. P&#275;c tarn Lav&#299;ze aiztec&#275;ja l&#299;dz ka&#326;epju me&#382;am. Pa&#353;&#257; me&#382;mal&#257; vi&#326;a izvilka diegu no vienas ka&#326;epes uz otru, un tur nu &#382;uva un l&#299;goj&#257;s v&#275;j&#257; Labren&#269;a skaist&#257;s, r&#363;tain&#257;s bikses un smalkie naktskrekli, ad&#299;t&#257;s ze&#311;es, rakst&#299;t&#257;s priev&#299;tes un linu palagi.

P&#275;c ve&#316;as iz&#382;au&#353;anas Lav&#299;ze tec&#275;ja atpaka&#316; un atv&#275;ra Labren&#269;a istabas sl&#275;&#291;us. Saule t&#363;li&#326; ielaida cauri r&#363;t&#299;m savus garos staru pirkstus un pakutin&#257;ja Labren&#269;a plakstus. Labrencis pietr&#363;k&#257;s s&#275;dus, berza miegu no ac&#299;m un sauca: Lav&#299;z!"

Un Lav&#299;ze t&#363;li&#326; pakalp&#299;gi pietec&#275;ja kl&#257;t.

Vecie gr&#299;das d&#275;&#316;i pat neie&#269;&#299;kst&#275;j&#257;s zem vi&#326;as vieglajiem peles so&#316;iem. Vi&#326;a valk&#257;ja m&#299;kstas tupel&#299;tes, kas bija darin&#257;tas no p&#363;polu vilnas. Un ar t&#257;m var&#275;ja staig&#257;t pavisam klusu, lai netrauc&#275;tu Labrenci t&#257;dos br&#299;&#382;os, kad vi&#326;&#353; &#353;&#311;irst&#299;ja savas gudr&#257;s gr&#257;matas.

Lav&#299;ze pienesa Labrencim balti izberztu mutesb&#316;odu ar pavisam dzidru &#363;deni, uz gultasgala vi&#326;a uzk&#257;ra gl&#299;tu linu dvieli, kam abi gali bija iz&#353;&#363;ti &#316;oti skaist&#257;m krustd&#363;rienu rindi&#326;&#257;m.

Kad Labrencis bija izmazg&#257;jis acis v&#275;saj&#257; &#363;den&#299; un noslauc&#299;jies izrakst&#299;taj&#257; dviel&#299;, tad vi&#326;&#353; paskat&#299;j&#257;s uz loga r&#363;t&#299;m, un vi&#326;am ap&#382;ilba acis. Tavu spo&#382;u gaismu! T&#257; saule v&#275;l nekad nebija sp&#299;d&#275;jusi. Un tas Labrencim lik&#257;s t&#257;p&#275;c, ka pe&#316;u Lav&#299;ze bija nomazg&#257;jusi visas r&#363;tis. Tur neredz&#275;ja vairs pat neviena zirnek&#316;a t&#299;kla.

Bet Lav&#299;z!" r&#363;&#311;is p&#257;rsteigts iesauc&#257;s. Kur ir paliku&#353;i mani zirnek&#316;i?"

Vi&#326;i te vairs nedz&#299;vo!" pe&#316;u Lav&#299;ze teica, pazem&#299;gi pieglaudusi savas Osi&#326;as, es vi&#326;us l&#363;dzu p&#257;rv&#257;kties uz citurieni, lai var&#275;tu nomazg&#257;t r&#363;tis un tev b&#363;tu vair&#257;k gaismas las&#299;&#353;anai."

Bet Labrencis lik&#257;s esam pavisam neapmierin&#257;ts. P&#275;c

vi&#326;a dom&#257;m, tas nemaz neesot smalkj&#363;t&#299;gi  izdz&#299;t zirnek&#316;us. Vi&#326;i esot te piedzimu&#353;i un uzaugu&#353;i. Te esot vi&#326;u dzimt&#257; vieta, un pie t&#257;s ta&#269;u katrs turoties. Un, kas attiecoties uz to resno, veco zirnekli, kas esot aiz&#326;&#275;mis aug&#353;&#275;jo r&#363;ti, to Lav&#299;ze nu gan ne- esot dr&#299;kst&#275;jusi dz&#299;t proj&#257;m, jo &#353;eit esot dz&#299;vojis jau vi&#326;a vect&#275;va t&#275;vat&#275;vs, un ar to Labrencis esot bijis &#316;oti lielos draugos. Tas esot bijis viens sevi&#353;&#311;i sirsn&#299;gs zirneklis.

To dzirdot, pe&#316;u Lav&#299;ze &#316;oti nokaun&#275;j&#257;s. Abi ausu gali&#326;i vi&#326;ai stipri nosarka un vi&#326;a nolaida asti. Tad Lav&#299;ze uzskr&#275;ja b&#275;ni&#326;os, kur gul&#275;ja vi&#326;as &#269;etri b&#275;rni, visi uz viena spilvena.

M&#299;l&#299;t! Til&#299;t! C&#299;l&#299;t!" vi&#326;a sauca. Celieties t&#363;l&#299;t aug&#353;&#257;!" Un pe&#316;u meitenes viena p&#275;c otras izl&#275;ca paklaus&#299;gi no gultas un mekl&#275;ja savus brunc&#299;&#353;us. Tikai R&#363;si&#326;am, pe&#316;u Lav&#299;zes vien&#299;gajam d&#275;lam, bija &#316;oti ciets miegs. Vi&#326;u vajadz&#275;ja ilgi purin&#257;t, l&#299;dz tas atmod&#257;s. Bet cit&#257;di R&#363;si&#326;&#353; bija &#316;oti k&#257;rt&#299;gs pe&#316;u puika.

. &#290;&#275;rbjieties visi labi &#257;tri!" pe&#316;u Lav&#299;ze teica. Jums j&#257;steidzas uzmekl&#275;t visus tos vienpadsmit zirnek&#316;us, kuriem es &#353;or&#299;t liku izv&#257;kties no logu r&#363;t&#299;m. Zirnek&#316;i dro&#353;i vien v&#275;l nav nekur t&#257;lu aizg&#257;ju&#353;i. Vi&#326;iem j&#257;b&#363;t tepat tuvum&#257;. Skrieniet &#257;tri zirnek&#316;iem paka&#316;."

Tad pe&#316;u Lav&#299;ze notec&#275;ja atkal lej&#257; un pav&#275;st&#299;ja Labrencim, ka aizs&#363;t&#299;jusi visus savus b&#275;rnus, lai tie l&#363;gtu zirnek&#316;us atgriezties.

Labrencis patreiz &#257;va k&#257;j&#257;s savas kurpes ar garajiem purniem. Vi&#326;&#353; valk&#257;ja t&#257;das kurpes t&#257;p&#275;c, ka baid&#299;j&#257;s no var&#382;ac&#299;m.

Labrencis v&#275;l aizvien izskat&#299;j&#257;s &#316;oti neapmierin&#257;ts. Lai gan pe&#316;u Lav&#299;ze bija pagatavojusi &#316;oti gar&#353;&#299;gas brokastis, t&#257;s Labrencim &#353;oreiz nemaz neg&#257;ja pie sirds. Vi&#326;&#353; visu laiku dom&#257;ja par zirnek&#316;iem un pat las&#299;t Labrencim &#353;odien nemaz nepatika.

Bija jau pien&#257;cis pusdienas laiks, kad pe&#316;u R&#363;si&#326;&#353; beidzot pab&#257;za galvu pa durvju &#353;&#311;irbu un pav&#275;st&#299;ja Labrencim:

Zirnek&#316;i ir jau atpaka&#316;. M&#275;s vi&#326;us pan&#257;c&#257;m pie pa&#353;a ka&#326;epju me&#382;a."

Vai ir visi vienpadsmit?" r&#363;&#311;is jaut&#257;ja, iz&#326;emdams p&#299;pi no mutes.

N&#275;, tikai desmit!" pel&#275;ns teica, noglaud&#299;dams savas d&#299;gsto&#353;&#257;s &#363;si&#326;as. Visi vienpadsmit zirnek&#316;i esot g&#257;ju&#353;i gar&#257; rind&#257; cits aiz cita un dzied&#257;ju&#353;i s&#275;ru dziesmu, bet pa&#353;&#257; priek&#353;gal&#257; &#269;&#257;pojis tas vecais, resnais, kur&#353; Labren&#269;a istab&#257; dz&#299;vojis aug&#353;&#275;j&#257; r&#363;t&#299;. Uz muguras vi&#326;&#353; r&#363;p&#299;gi nesis pa&#353;aust&#257; lakat&#257; iev&#299;st&#299;tus diegu kamoli&#326;us un negrib&#275;jis ielaisties ar pe&#316;u b&#275;rniem nek&#257;d&#257;s sarun&#257;s, tik dusm&#299;gs vi&#326;&#353; bijis. Visi citi zirnek&#316;i esot atgriezu&#353;ies atpaka&#316;, tikai vecais resnais turpin&#257;jis savu ce&#316;u t&#257;l&#257;k un pazudis ka&#326;epju me&#382;&#257;. Vi&#326;&#353; nevarot piedot, ka pe&#316;u Lav&#299;ze vi&#326;u izmetusi no t&#275;vut&#275;vu dz&#299;ves vietas. Vi&#326;&#353; nekad vairs nen&#257;k&#353;ot atpaka&#316;. Bet p&#257;r&#275;jie zirnek&#316;i esot jau p&#257;rn&#257;ku&#353;i un nospriedu&#353;i dz&#299;vot b&#275;ni&#326;os, lai netrauc&#275;tu Labrenci, jo pe&#316;u Lav&#299;ze sakot, ka Labrencis samait&#257;&#353;ot acis, ja zirnek&#316;i aizkl&#257;&#353;ot ar saviem t&#299;kliem vi&#326;a logu. Labrencim ta&#269;u visu dienu esot j&#257;skat&#257;s sav&#257;s gr&#257;matu skudri&#326;&#257;s, un t&#257;s esot tik s&#299;kas un mazi&#326;as. Lai gan R&#363;si&#326;&#353; bija diezgan gudrs pe&#316;u puika, to vi&#326;&#353; tom&#275;r v&#275;l nezin&#257;ja, ka t&#257;s skudri&#326;as bija burti.

Kad R&#363;si&#326;&#353; visu to bija izst&#257;st&#299;jis, tad vi&#326;&#353; pameta ar asti gais&#257; priec&#299;gu loku un uzskr&#275;ja b&#275;ni&#326;os paskat&#299;ties, k&#257; tur iek&#257;rtoju&#353;ies p&#257;rn&#257;ku&#353;ie zirnek&#316;i.

Bet Labrencis v&#275;l aizvien bija &#316;oti sa&#299;dzis un neapmierin&#257;ts. Vi&#326;&#353; v&#275;l vienm&#275;r dom&#257;ja par veco, resno zirnekli. K&#257; gan pe&#316;u Lav&#299;ze uzdro&#353;in&#257;j&#257;s aizdz&#299;t zirnek&#316;us bez Labren&#269;a at&#316;aujas! Tas ta&#269;u bija &#316;oti nepareizi dar&#299;ts! Un Labrencis s&#257;ka jau no&#382;&#275;lot, ka pie&#326;&#275;mis sav&#257; m&#257;j&#257; pe&#316;u Lav&#299;zi.

Ar&#299; pati pe&#316;u Lav&#299;ze bija &#316;oti noskumusi. Vi&#326;a ta&#269;u bija grib&#275;jusi tikai labu. Vi&#326;a grib&#275;jusi saudz&#275;t Labren&#269;a acis, un nu izn&#257;ca tik slikti! Resnais zirneklis neatgriez&#257;s, un Labrencis bija dusm&#299;gs. Un ja nu vi&#326;&#353; atlai&#382; no vietas nabaga pe&#316;u Lav&#299;zi! Kur lai vi&#326;a iet, kur lai vi&#326;a paliek ar saviem &#269;etriem nepieaugu&#353;ajiem b&#275;rniem! Un pele noraud&#257;ja vienu otru r&#363;pju pilnu asaru sav&#257; pakulu priek&#353;aut&#257;

Bet Labrencis, tas s&#275;d&#275;ja atzveltnes kr&#275;sl&#257;, p&#299;p&#275;ja, laida gais&#257; mazus d&#363;mu gredzenti&#326;us un dom&#257;ja par veco zirnekli.

Kling-ling-ling," ieskan&#275;j&#257;s maigi un pat&#299;kami. Tad atv&#275;r&#257;s durvis un istab&#257; iel&#275;ca zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353;.

Labdien!"Tomi&#326;&#353; no&#269;iepst&#275;ja un sniedza Labrencim savu sp&#257;rna galu. Tad Tomi&#326;&#353; uzl&#275;ca uz kr&#275;sla un p&#257;rsteigts skat&#299;j&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m.

Cik tagad jauki pie tevis izskat&#257;s," zvirbulis izbr&#299;n&#299;jies teica, pavisam cit&#257;di k&#257; agr&#257;k. Man tagad te &#316;oti pat&#299;k!"

K&#257;da Labrencim tagad esot t&#299;ra gr&#299;da, nekur neesot neviena putek&#316;a un pat zvanam pie durv&#299;m esot reiz ielikta jauna m&#275;le.

Skat, kas par skaist&#257;m vijol&#299;t&#275;m esot ieliktas tan&#299; zilaj&#257; m&#257;la pod&#257; uz galda! Un r&#363;t&#299;s vairs neesot redzams neviens zirneklis. Tie ta&#269;u nemaz neesot biju&#353;i piem&#299;l&#299;gi kusto&#326;i!

Pe&#316;u Lav&#299;ze bija ietec&#275;ju&#353;i istab&#257; un apl&#275;ja Labren&#269;a

kaktusus, kuri auga katrs sav&#257; pod&#257;. Vi&#326;a visu dzird&#275;ja, bet izskat&#299;j&#257;s t&#257; k&#257; nokaun&#275;jusies. Tev ir tik laba kalpone," zvirbulis teica, atspiedis muguru pret kr&#275;sla atzveltni un sakrustojis iztiept&#257;s k&#257;jas.

Hm!" Labrencis nor&#363;ca un p&#275;c laici&#326;a atkal: Hm!"

Tad pe&#316;u Lav&#299;ze ietec&#275;ja atkal virtuv&#275;, un, kad vi&#326;a n&#257;ca atpaka|, tad uz k&#257;das biezas dad&#382;u lapas nesa kaut ko pavisam negaid&#299;tu. Tas bija medus! Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs dzidrs medus maz&#257;s &#353;&#363;nu kanni&#326;&#257;s!

L&#363;dzu, mielojieties!" pele teica, nolikdama medu uz apa&#316;&#257; galda. Tad vi&#326;a nos&#363;k&#257;ja savas &#311;epi&#326;as, kuras bija t&#257; k&#257; drusku ap&#311;epu&#353;as ar medu, un pateica, ka vi&#326;ai esot tuva paz&#299;&#353;an&#257;s ar k&#257;du tur&#299;gu zemes biti, kura dz&#299;vojot aiz maz&#257; zeme&#326;u kalni&#326;a tan&#299; viet&#257;, kur augot blak&#257;m divi

devi&#326;v&#299;ru sp&#275;ki.

Bite apsol&#299;ja man &#353;ad un tad iedot pa druskai medus," pe&#316;u Lav&#299;ze v&#275;l piebilda.

Labrencis no p&#257;rsteiguma brauc&#299;ja savu garo b&#257;rdu. Bet zvirbulis teica:

Ak, kas tev par labu kalponi! Cita b&#363;tu to medu pati no&#275;du&#353;i. Es ar&#299; sev labpr&#257;t v&#275;l&#275;tos t&#257;du kalponi!"

Labrencim medus gar&#353;oja par visu vair&#257;k pasaul&#275;. Vi&#326;&#353; paskat&#299;j&#257;s uz pe&#316;u Lav&#299;zi, pasm&#299;n&#275;ja un teica:

J&#257;, man ir tie&#353;&#257;m &#316;oti laba kalpone. Es vi&#326;u nekad neatlaid&#299;&#353;u!"

Un, to dzirdot, pe&#316;u Lav&#299;zei

palika tik labi ap sirdi, it k&#257; to b&#363;tu noglaud&#299;ju&#353;i saules siltie pirksti. Vi&#326;a klusu smaid&#299;ja un sak&#257;rtoja savas ret&#257;s &#363;si&#326;as.

Bet Labrencis ar zvirbu&#316;u Tomi&#326;u &#275;da svaigo medu un &#275;zdami visu laiku slav&#275;ja mazo, pel&#275;ko pe&#316;u Lav&#299;zi.



SKOLAS DIBIN&#256;&#352;ANA

&#352;ovasar st&#257;r&#311;u Tenis bija t&#257;ds pavisam gr&#363;tsird&#299;gs. Vai nu vi&#326;&#353; staig&#257;ja p&#257;ri p&#316;avai, vai brad&#257;ja pa mitr&#257;m viet&#257;m, vi&#326;&#353; aizvien izskat&#299;j&#257;s noskumis un nekad nepac&#275;la kn&#257;bi tik stalti gais&#257;, k&#257; to bija dar&#299;jis cit&#257;s vasar&#257;s.

Un Tenim ar&#299; &#353;oreiz bija iemesls b&#363;t t&#257;dam gr&#363;tsird&#299;gam. Vi&#326;a sirsn&#299;gi m&#299;&#316;ot&#257; sieva, kuru sauca par Dros- talu, bija palikusi dienvidos. Kad vi&#326;i pag&#257;ju&#353;o rudeni turpu aizce&#316;oja, tad ar Drostalu notika nelaime: vi&#326;a ievainoja vienu sp&#257;rnu. St&#257;r&#311;u Tenis vad&#257;ja savu sievu gan pie dakteriem, gan pie p&#363;&#353;&#316;ot&#257;jiem, bet sp&#257;rns ne- dzija un nedzija. Kad pien&#257;ca aizce&#316;o&#353;anas laiks, Drosta- la v&#275;l aizvien nebija izvese&#316;ojusies. Tad Tenim bija j&#257;atst&#257;j sava sieva dienvidos un j&#257;ce&#316;o vienam atpaka&#316; uz to vietu, kur atrad&#257;s vi&#326;a dzimtene.

&#352;&#299; vasara st&#257;r&#311;u Tenim nemaz nepatika, jo vi&#326;&#353; bija &#316;oti vientu&#316;&#353;. Bet visvientu&#316;&#257;ks Tenis jut&#257;s sav&#257; ligzd&#257;. Citiem gadiem ap &#353;o laiku p&#257;r ligzdas mal&#257;m jau mazu&#316;i staip&#299;ja savus zi&#326;k&#257;r&#299;gos kn&#257;bjus. Bet &#353;ovasar ligzda lik&#257;s tik cieta, tik milz&#299;gi liela un nem&#257;j&#299;ga. Un tas viss tikai t&#257;p&#275;c, ka Te&#326;a m&#299;&#316;ot&#257; sieva bija palikusi &#257;rzem&#275;s.

Tenis ier&#257;va kaklu, un, st&#257;v&#275;dams uz vienas k&#257;jas k&#257; sastindzis, stund&#257;m ilgi sap&#326;oja par savu Drostalu

Bet tad k&#257;du dienu zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; uzlaid&#257;s uz ligzdas &#382;agariem un no&#269;ivin&#257;ja jautru labdienu.

Ak tu tas esi!" st&#257;r&#311;is sac&#299;ja, un balss vi&#326;am bija stipri skumja.

J&#257;!" Tomi&#326;&#353; &#269;ivin&#257;ja. Redz&#275;ju jau no t&#257;lienes, ka tu t&#257;ds b&#275;d&#299;gs!"

Bet kad st&#257;r&#311;u Tenis neko neatbild&#275;ja, tad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; apl&#275;k&#257;ja apk&#257;rt visai ligzdai un priec&#257;j&#257;s par jauko pasauli, kuru no &#353;ejienes var&#275;ja tik labi p&#257;rredz&#275;t. Tad Tomi&#326;&#353; draudz&#299;gi paskat&#299;jas uz st&#257;r&#311;u Teni un nopietni teica:

Vai zini, Teni, man ir viena laba ideja: tev vajadz&#275;tu atkal prec&#275;ties! Ir ta&#269;u daudz jauku st&#257;r&#311;u meitu. &#352;odien pat es redz&#275;ju k&#257;das tr&#299;s stalti pastaig&#257;jamies pa jaunsaimnieka Zv&#257;rgu&#316;a slapjo p&#316;avu!"

Es nekad citu neprec&#275;&#353;u!" St&#257;r&#311;u Tenis skumji klabin&#257;ja. Nevienai citai st&#257;r&#311;ei nav tik balta vidu&#269;a, tik slaida kn&#257;bja un tik spo&#382;i melnu astes spalvu k&#257; manai Drostalai."

Ak, ko nu!" zvirbulis atmeta ar sp&#257;rnu. Visu jau nevar v&#275;l&#275;ties. &#325;em tik vienu ciet un b&#363;s labi. Aizmirs&#299;si visas b&#275;das!"

N&#275;, n&#275;!" st&#257;r&#311;is krat&#299;ja galvu. Man neviena cita nepat&#299;k. Un bez tam  es neticu, vai k&#257;da cita prastu tik labi izaudzin&#257;t b&#275;rnus k&#257; mana Drostala! Visi m&#363;su b&#275;rni ir izaugu&#353;i k&#257;rt&#299;gi un p&#275;c saviem tikumiem augsti v&#275;rt&#275;jami st&#257;r&#311;i!"

P&#275;c tam st&#257;r&#311;u Tenis klus&#275;ja ilgu laiku.

Ak," vi&#326;&#353; beidzot teica, kaut es vismaz zin&#257;tu, k&#257; manai Drostalai iet. Vi&#326;a varb&#363;t dom&#257;, ka es esmu to pavisam aizmirsis. Bet t&#257; tas nav! Man par vi&#326;u aizvien j&#257;dom&#257;. Tikai es vi&#326;ai to nesp&#275;ju pateikt, jo vi&#326;a ir tik milz&#299;gi t&#257;lu"

Un st&#257;r&#311;u Tenis atkal nok&#257;ra galvu un iegrima liel&#257;s skumj&#257;s.

Zini ko!" zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; p&#275;k&#353;&#326;i iesauc&#257;s. Man ir otra ideja! &#315;oti laba ideja!"

Nu?" st&#257;r&#311;u Tenis jaut&#257;ja pavisam vienaldz&#299;gi.

Aizlido pie r&#363;&#311;u Labren&#269;a!" Tomi&#326;&#353; &#269;ivin&#257;ja. Vi&#326;&#353; uzrakst&#299;s v&#275;stuli tavai Drostalai."

Ak, Tomi&#326;," st&#257;r&#311;u Tenis priec&#299;gi ieklabin&#257;j&#257;s, t&#257; ir viena &#316;oti laba doma!" Un uzTe&#326;a kn&#257;bja par&#257;d&#299;j&#257;s t&#257; k&#257; smaids. Paldies tev, Tomi&#326;! Daudzas reizes paldies!"

Ak, ko nu," zvirbulis atmeta tik ar sp&#257;rnu, nav jau par ko!"

Tad st&#257;r&#311;is saplivin&#257;ja savus smago domu pilnos sp&#257;rnus un laid&#257;s pie Labren&#269;a.

Vispirms gan st&#257;r&#311;u Tenis nolaid&#257;s uz Labren&#269;a m&#257;ji&#326;as jumta blakus skurstenim un sak&#257;rtoja savu ap&#291;&#275;rbu. L&#299;dz &#353;im, dz&#299;vodams vientul&#299;b&#257;, st&#257;r&#311;u Tenis daudz par to nebija dom&#257;jis, bet nu gan bija drusku j&#257;uzc&#275;rtas. Kad beidzot kn&#257;bis bija gl&#299;ti nospodrin&#257;ts un sp&#257;rnu spalvas sak&#257;rtotas, tad st&#257;r&#311;u Tenis nolaid&#257;s pie Labren&#269;a durv&#299;m un piekl&#257;j&#299;gi iesita ar kn&#257;bi pa zvanu. Kling-ling- ling!" tas pavisam jautri iezvan&#299;j&#257;s. Zvans laikam &#316;oti priec&#257;j&#257;s, ieraudz&#299;dams t&#257;du retu viesi.

Tad pe&#316;u Lav&#299;ze pakalp&#299;gi atv&#275;ra durvis un aicin&#257;ja cien&#299;jamo viesi istab&#257;. St&#257;r&#311;is ar&#299; t&#363;li&#326; k&#257;pa p&#257;ri slieksnim, augstu cil&#257;dams savas slaid&#257;s k&#257;jas, kas bija ieautas sarkan&#257;s ze&#311;&#275;s, bet st&#257;r&#311;u Tenim pa k&#257;jstarpu iesprauc&#257;s zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; un ska&#316;i no&#269;iepst&#275;ja:

Labdien visapk&#257;rt! Es atvedu jums vienu retu viesi!"

Tad abi putni sasveicin&#257;j&#257;s ar Labrenci, un p&#275;c tam Labrencis tos l&#363;dza ats&#275;sties atzveltnes kr&#275;slos.

St&#257;r&#311;u Tenim bija diezgan pagr&#363;ta valoda, un, kam&#275;r vi&#326;&#353; dom&#257;ja, k&#257; vislab&#257;k izskaidrot Labrencim savu vajadz&#299;bu, zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; bija visu pa&#269;ivin&#257;jis. Tad

Labrencis t&#363;li&#326; nolika pie malas biezo gr&#257;matu, kuru vi&#326;&#353; tur&#275;ja uz ce&#316;iem, un teica:

,.T&#257;dam cien&#299;jamam viesim, k&#257;ds esi tu, st&#257;r&#311;u Teni, es katr&#257; zi&#326;&#257; t&#363;li&#326; izpal&#299;dz&#275;&#353;u!"

Labrencis piec&#275;l&#257;s, pa&#326;&#275;ma no plaukta k&#257;du trauci&#326;u un no&#326;&#275;ma tam v&#257;ku. Tur bija tum&#353;s &#353;&#311;idrums, kuru

Labrencis sauca par tinti. P&#275;c tam vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma baltu pap&#299;ra lapu un izvilka k&#257;du slaidu zoss spalvu, kas bija iesprausta sienas spraug&#257;, noasin&#257;ja tai galu un tad s&#257;ka rakst&#299;t, satais&#299;jis joti svin&#299;gu seju.

Istab&#257; iest&#257;j&#257;s milz&#299;gs klusums, jo visi zin&#257;ja, ka nedr&#299;kst&#275;ja trauc&#275;t Labrenci t&#257;d&#257; svar&#299;g&#257; br&#299;d&#299;. Peles b&#275;rni apst&#257;ja skraid&#299;t pa b&#275;ni&#326;iem, mu&#353;i&#326;as pieplaka griestiem un kaktusi uz loga baid&#299;j&#257;s pat elpot.

Tikai st&#257;r&#311;u Tenis p&#257;rstiepa savu garo kn&#257;bi p&#257;ri galdam un skat&#299;j&#257;s sav&#257;dajos &#311;eks&#299;&#353;os, kurus Labrencis vilka uz balt&#257;s lapas. Bet st&#257;r&#311;u Tenis tur gan nek&#257; nesaprata. Vi&#326;&#353; piegr&#363;da kn&#257;bi pavisam kl&#257;t Labren&#269;a rokai. Pak&#353;!! Liels traips nokrita pa&#353;&#257; lapas vid&#363;.

Ak, cik nesmuki!" Labrencis iesauc&#257;s. Izmait&#257;ja visu v&#275;stuli!" To dzirdot, st&#257;r&#311;u Tenim palika pavisam b&#275;d&#299;gs kn&#257;bis. Labrencis grib&#275;ja dusmoties, bet, paskat&#299;jies uz st&#257;r&#311;u Teni un iev&#275;rojis, cik tas k&#316;uvis b&#275;d&#299;gs, Labrencim palika vi&#326;a &#382;&#275;l.

Nu, nekas," vi&#326;&#353; mierin&#257;dams teica, var b&#363;t, ka Drostala neko neteiks par to tintes traipu!"

Kad v&#275;stule bija uzrakst&#299;ta, tad Labrencis to nolas&#299;ja visiem priek&#353;&#257;, un v&#275;stule bija t&#257;da:

St&#257;r&#311;u Drostalai T&#257;lajos Dienvidos

&#352;o v&#275;stuli Tev s&#363;ta Tavs st&#257;r&#311;u v&#299;rs. Vi&#326;&#353; liek teikt, ka esot labi p&#257;rce&#316;ojis p&#257;ri j&#363;r&#257;m un turoties pie labas vesel&#299;bas. Vi&#326;&#353; cer, ka Tev vienm&#275;r v&#275;l ir tikpat balts viduklis un tikpat spo&#382;i melnas astes spalvas. Ja Tavs sp&#257;rns ir jau sadzijis, tad n&#257;ko&#353;o vasaru ar&#299; Tu var&#275;si lidot &#353;urpu.

Vec&#257; ligzda v&#275;l vienm&#275;r ir ozol&#257;. Tikai n&#257;kamgad t&#257; b&#363;s pamat&#299;gi j&#257;p&#257;rb&#363;v&#275;, lai olas nebirtu cauri. Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; s&#363;ta Tev &#269;iepsto&#353;us sveicienus, un &#353;o v&#275;stuli raksta r&#363;&#311;u Labrencis ar zoss spalvu. Bet to lielo tintes traipu, kas redzams pa&#353;&#257; lapas vid&#363;, to uzmeta tavs v&#299;rs pats ar savu kn&#257;bi.

Kad v&#275;stule bija nolas&#299;ta, tad Labrencis jaut&#257;ja, k&#257; st&#257;r&#311;u Tenis esot ar to apmierin&#257;ts. Nu, protams, ka st&#257;r&#311;u Tenis bija apmierin&#257;ts. Vi&#326;&#353; pateic&#299;gi nolieca galvu Labren&#269;a priek&#353;&#257;, tad pa&#326;&#275;ma v&#275;stuli zem sp&#257;rna un aizsteidz&#257;s uz pastu.

Bet zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; v&#275;l palika pie Labren&#269;a. Tomi &#326;&#353; p&#275;c dabas bija stipri p&#316;&#257;p&#299;gs. Ja vi&#326;&#353; aizg&#257;ja kaut kur ciemos, tad run&#257;&#353;anu vis tik &#257;tri nevar&#275;ja nobeigt. Labrencis gan &#353;ad un tad ar ilgo&#353;anos s&#257;ka skat&#299;ties uz savu gr&#257;matu, ko vi&#326;&#353; &#353;odien bija s&#257;cis las&#299;t. Bet nevar&#275;ja jau Tomi&#326;am t&#257; vienk&#257;r&#353;i pasac&#299;t, lai vi&#326;&#353; iet proj&#257;m. Zvirbulis bija ta&#269;u viesis, un pret viesiem bija j&#257;izturas &#316;oti piekl&#257;j&#299;gi.

Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; atlaid&#257;s &#275;rti pret kr&#275;sla atzveltni un s&#257;ka st&#257;st&#299;t par saviem t&#275;va un m&#257;tes radiem. T&#275;va m&#257;sas meitai esot viens d&#275;ls t&#257;ds nepadevies: vi&#326;am esot pavisam baltas spalvas. Visi par vi&#326;u zobojoties un saucot par balto zvirbuli. Un Tomi&#326;a t&#275;vocis  tas esot no &#353;ejienes aizlidojis un nometies uz dz&#299;vi pils&#275;t&#257;. Vi&#326;&#353; esot ats&#363;t&#299;jis savu fotogr&#257;fiju un izskatoties p&#275;c pils&#275;tas kunga.

Kad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; beidzot bija izst&#257;st&#299;jis visus jaun&#257;kos notikumus, tad vi&#326;&#353; br&#299;di atspieda galvu uz sp&#257;rna, p&#257;rdom&#257;ja, vai tik v&#275;l nebija kaut kas t&#257;ds p&#257;ri palicis, ko vi&#326;&#353; b&#363;tu aizmirsis past&#257;st&#299;t. Bet Labrencis iz&#326;&#275;ma p&#299;p&#299;ti no savu r&#363;taino bik&#353;u kabatas un laida gais&#257; d&#363;mu gredzenus. Zvirbulis t&#257;dus v&#275;l nekad nebija redz&#275;jis. Vi&#326;&#353; &#316;oti br&#299;n&#299;j&#257;s, plati iepletis savu kn&#257;bi.T&#257; pag&#257;ja apm&#275;ram k&#257;da pusstunda.

Tad negaidot ieskan&#275;j&#257;s durvju zvans: st&#257;r&#311;u Tenis bija atkal atn&#257;cis atpaka&#316;.

Vai tu v&#275;stuli jau nos&#363;t&#299;ji?" jaut&#257;ja zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353;.

Nos&#363;tiju!" st&#257;r&#311;u Tenis teica.

Tad Labrencis l&#363;dza st&#257;r&#311;i ats&#275;sties atzveltnes kr&#275;sl&#257; un jaut&#257;ja  vai tik vi&#326;&#353; neesot aizmirsis uzl&#299;m&#275;t pastmarku.

N&#275;, st&#257;r&#311;u Tenis neko nebija aizmirsis un visu bija pareizi izdar&#299;jis. Cerams, ka Drostala dr&#299;z vien sa&#326;em&#353;ot vi&#326;a v&#275;stuli.

Pati vi&#326;a gan nem&#257;kot las&#299;t. Bet Drostalai esot labi paz&#299;stams k&#257;ds &#316;oti izgl&#299;tots papagailis. Vi&#326;&#353; protot pat cilv&#275;ku valodu. Tas Drostalai dro&#353;i vien var&#275;&#353;ot nolas&#299;t ar&#299; v&#275;stuli.

J&#257;, bet st&#257;r&#311;u Tenis tagad esot atn&#257;cis pie Labren&#269;a ar vienu lielu l&#363;gumu: vai Labrencis nevar&#275;tu iem&#257;c&#299;t Tenim las&#299;t un rakst&#299;t? Tad st&#257;r&#311;u Tenis pats var&#275;tu pal&#363;gt k&#257;dai zosij vienu spalvu un pats uzrakst&#299;t savai Drostalai v&#275;stuli. Tas b&#363;tu tik jauki un pat&#299;kami. Protams, st&#257;r&#311;u Tenis jau negribot neko par velti. Pa&#353;reiz vi&#326;am gan nekas t&#257;ds neesot iekr&#257;ts, t&#257; jau reiz&#275;m gadoties, ja neesot sievas, kas vad&#299;tu saimniec&#299;bu. Bet n&#257;ko&#353;o pavasari, no dienvidiem &#353;urpu lai&#382;oties, st&#257;r&#311;u Tenis var&#275;tu pa&#326;emt l&#299;dzi vienu otru &#316;oti labu mantu. Varb&#363;t Labrencim patiktos k&#257;ds cukurots dienvidu auglis?

Nu, protams, ka Labrencim t&#257;ds patiktu. Vi&#326;&#353; &#316;oti m&#299;l&#275;ja visu, kas bija salds. Un t&#257; ar&#299; Labrencis apsol&#299;j&#257;s izm&#257;c&#299;t st&#257;r&#311;u Teni las&#299;t un rakst&#299;t. Tikai m&#257;c&#299;&#353;anos

vajadz&#275;&#353;ot s&#257;kt jau vis&#257; dr&#299;zum&#257;, lai l&#299;dz tam laikam, kad st&#257;r&#311;iem pien&#257;ktu aizce&#316;o&#353;anas br&#299;dis, Tenim visa rakst&#299;&#353;anas un las&#299;&#353;anas gudr&#299;ba jau botu iedota.

Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; visu laiku zi&#326;k&#257;r&#299;gi klaus&#299;j&#257;s. Tad p&#275;k&#353;&#326;i vi&#326;&#353; nol&#275;ca no sava s&#275;dek&#316;a un ska&#316;i ie&#269;iepst&#275;j&#257;s:

Man ir atkal ideja! Viena laba ideja! Viena br&#299;ni&#353;&#311;&#299;ga ideja!"

Nu?" Labrencis jaut&#257;ja, v&#275;l aizvien laizdams gais&#257; smar&#382;&#299;gus d&#363;mu m&#257;kon&#299;&#353;us.

Tu var&#275;tu dibin&#257;t skolu!" zvirbulis teica. Tav&#257; skol&#257; n&#257;ktu m&#257;c&#299;ties visi zv&#275;ri un putni, jo m&#363;su apvid&#363; v&#275;l neviens neprot ne las&#299;t, ne rakst&#299;t."

Tie&#353;&#257;m laba ideja!" st&#257;r&#311;u Tenis teica un piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja ar galvu. P&#275;c st&#257;r&#311;a dom&#257;m Labrencis jau esot sev&#299; sadzinis tik daudz gudr&#299;bu, ka tas esot p&#257;r&#257;k daudz tik mazam r&#363;&#311;im, k&#257;ds esot Labrencis. Vi&#326;am nu vajadz&#275;tu no t&#257;s gudr&#299;bas s&#257;kt dot kaut ko ar&#299; citiem!

Hm," Labrencis dom&#299;gi nokrek&#353;&#311;in&#257;j&#257;s, hm, hm!"

Tad pe&#316;u Lav&#299;ze pav&#275;ra durvis, pab&#257;za galvu un pazem&#299;gi jaut&#257;ja:

Vai mani b&#275;rni ar&#299; dr&#299;kst&#275;tu iet tan&#299; skol&#257;? Es &#316;oti grib&#275;tu, lai mani b&#275;rni b&#363;tu gudri!"

J&#257;, j&#257;!" zvirbulis &#269;iepst&#275;ja. Skola ir j&#257;dibina katr&#257; zi&#326;&#257;. Pieteiksies daudz skolnieku!"

Dibini, dibini!" st&#257;r&#311;is klabin&#257;ja.

Es skrie&#353;u un pazi&#326;o&#353;u visiem!" zvirbulis iesauc&#257;s. Visi n&#257;ks skoloties, un m&#363;su apvid&#363; b&#363;s tie gudr&#257;kie dz&#299;vnieki pasaul&#275;!"

Nu j&#257;!" Labrencis beidzot teica, glaud&#299;dams savu b&#257;rdas galu. B&#363;s tom&#275;r t&#257; skola j&#257;dibina. Nav jau v&#275;rts las&#299;t t&#257;s gr&#257;matas un kr&#257;t t&#257;s gudr&#299;bas tikai sev vienam!"

Piln&#299;gi pareizi!" st&#257;r&#311;u Tenis piekrita. Gudr&#299;bas ir vajadz&#299;gas ar&#299; citiem!"

Nu zvirbulis vairs ilg&#257;k nesp&#275;ja istab&#257; nociesties. Vi&#326;&#353; izlaid&#257;s pa durv&#299;m, ka nospurk&#353;&#311;&#275;ja vien. &#352;odien bija piedz&#299;vots daudz kas &#316;oti svar&#299;gs. To visu vajadz&#275;ja t&#363;li&#326; iz&#269;ivin&#257;t t&#257;l&#257;k pasaul&#275;.



VIES&#298;BAS UZ CELMALLAPAS

9

Kas &#353;odien bija par jauku laiku! Zirnek&#316;i auda t&#299;klus no vienas z&#257;les gala uz otru. Sien&#257;&#382;i sp&#275;l&#275;ja, un tauri&#326;i dejoja.

Uz k&#257;das ce&#316;mallapas taci&#326;as mal&#257; bija salas&#299;jusies viena &#316;oti pat&#299;kama un jautra sabiedr&#299;ba. Tur k&#257;da trekna slieka, kuru sauca par Cec&#299;liju, bija saaicin&#257;jusi viesus, sak&#363;rusi uguni un v&#257;r&#299;ja biezputru. Viens no vi&#326;as viesiem bija glieme&#382;u Kaspars. Vi&#326;am bija skaisti ragi ar bumbu&#316;iem gal&#257;, un &#353;os ragus Kaspars prata izstiept &#316;oti garus, bet, ja vi&#326;am uzn&#257;ca slikts garast&#257;voklis, tad vi&#326;&#353; var&#275;ja tos ieraut atpaka&#316; galv&#257;.

Glieme&#382;u Kaspars bija viens stipri j&#363;t&#299;gs kustonis. Vi&#326;&#353; bie&#382;i vien apvainoj&#257;s, un vi&#326;am uzn&#257;ca slikts garast&#257;voklis.

T&#257;p&#275;c ar&#299; glieme&#382;u Kaspars visur n&#275;s&#257;ja l&#299;dzi savu kaula m&#257;ju. Ja vi&#326;am kas nepatika, tad vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; iel&#299;da sav&#257; m&#257;j&#257; un nosl&#275;dza durvis.

Otrs viesis bija simtk&#257;ju Pidri&#311;is. Vi&#326;&#353; parasti m&#275;dza valk&#257;t br&#363;nus sv&#257;rkus un &#316;oti m&#299;l&#275;ja iet ciemos.

Tre&#353;ais viesis bija k&#257;ds paresns dundurs caursp&#299;d&#299;giem sp&#257;rniem, un vi&#326;u sauca par Reini.

Kam&#275;r biezputra v&#257;r&#299;dam&#257;s p&#316;ep&#275;ja, tikm&#275;r viesi bija omul&#299;gi atlaidu&#353;ies uz glud&#257;s ce&#316;mallapas un dunduru Reinis st&#257;st&#299;ja savus varo&#326;darbus: k&#257; vi&#326;&#353; protot kaitin&#257;t govis un cik izveic&#299;gs vi&#326;&#353; esot; bet simtk&#257;ju Pidri&#311;is un glieme&#382;u Kaspars bija no &#353;&#299; st&#257;sta t&#257; aizgr&#257;bti, ka klaus&#299;j&#257;s ar va&#316;&#275;j&#257;m mut&#275;m. N&#275;, vi&#326;i gan nekad neuzdro&#353;in&#257;tos uzbrukt tik lielam lopam k&#257; govij.

Beidzot, p&#275;c krietni ilgas gaid&#299;&#353;anas, biezputra bija gatava. Tad visi ar kop&#299;giem sp&#275;kiem noc&#275;la to no uguns, sas&#275;d&#257;s apk&#257;rt un s&#257;ka mieloties. Biezputra &#353;oreiz bija izv&#257;r&#299;jusies &#316;oti garda. T&#257; ap&#275;d&#257;s milz&#299;gi &#257;tri. Kad katls bija iz&#275;sts, slieku Cec&#299;lija v&#275;l izlaiz&#299;ja visu katla iek&#353;pusi, bet simtk&#257;ju Pidri&#311;is teica, ka t&#257;du gardu putru vi&#326;&#353; esot &#275;dis pirmo reizi sav&#257; m&#363;&#382;&#257;, un laiz&#299;damies vi&#326;&#353; v&#275;l ilgi s&#363;k&#257;ja visas savas k&#257;jas.

P&#275;c lielas iz&#275;&#353;an&#257;s viesus p&#257;r&#326;&#275;ma t&#257;ds k&#257; nogurums. Nevienam vairs l&#257;g&#257; negrib&#275;j&#257;s t&#275;rz&#275;t. Dunduru Reinis bija aizsnaudies. T&#257;ds snaudiens vi&#326;am uzn&#257;ca bie&#382;i vien, kad v&#275;ders bija piebl&#299;v&#275;ts. Glieme&#382;u Kaspars ievilk&#257;s sav&#257; kaulu m&#257;j&#257; un ari ier&#299;koj&#257;s uz diendusu, bet simtk&#257;ju Pidri&#311;is miegaini &#382;&#257;v&#257;j&#257;s, tur&#275;dams mutei priek&#353;&#257; vienu no sav&#257;m daudzaj&#257;m k&#257;j&#257;m.

Tad negaidot ierad&#257;s zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353;. Slieka, vi&#326;u ieraudz&#299;jusi, stipri nosarka un jut&#257;s &#316;oti neveikli, jo katls bija pavisam tuk&#353;s un izlaiz&#299;ts. Vi&#326;ai vairs nebija nek&#257;, ar ko pacien&#257;t zvirbu&#316;u Tomi&#326;u. Bet, ja vienTomi&#326;am esot laika pagaid&#299;t, tad slieku Cec&#299;lija varot izv&#257;r&#299;t v&#275;l vienu katlu.

Ko nu! Ko nu!" zvirbulis atmeta ar sp&#257;rnu. Neesot jau v&#275;rts sliekai vi&#326;a d&#275;&#316; t&#257; nop&#363;l&#275;ties. Tomi&#326;&#353; jau bija iev&#275;rojis, ka slieku Cec&#299;lijas katls izskat&#299;j&#257;s p&#257;r&#257;k mazs, lai rio t&#257; var&#275;tu pa&#275;st tik liels putns, k&#257;ds bija zvirbulis.

Tad Tomi&#326;&#353; pateica, ka vi&#326;&#353; &#353;oreiz neesot vis n&#257;cis ciemoties, bet gan pazi&#326;ot kaut ko &#316;oti svar&#299;gu.

To dzirdot, glieme&#382;u Kaspars t&#363;li&#326; izb&#257;za ragus no savas kaula m&#257;jas, slieka pac&#275;la galvu, simtk&#257;jis beidza &#382;&#257;v&#257;ties un dunduru Reinis pietr&#363;k&#257;s no sava snaudiena.

R&#363;&#311;u Labrencis nodibin&#257;ja skolu!" zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; priec&#299;gi no&#269;iepst&#275;ja.

Simtk&#257;ju Pidri&#311;is palika t&#257;ds k&#257; dom&#299;gs.

Vai tur var&#275;s m&#257;c&#299;ties ar&#299; t&#257;di s&#299;kumi k&#257; m&#275;s?" vi&#326;&#353; beidzot kaun&#299;gi iejaut&#257;j&#257;s. Un, kad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; past&#257;st&#299;ja, ka augums nemaz neesot tik svar&#299;gs un skoloties varot katrs, kam vien uz to nesoties pr&#257;ts, tad visi &#269;etri nieki, kas bija salas&#299;ju&#353;ies uz ce&#316;mallapas, k&#316;uva &#316;oti priec&#299;gi. Vi&#326;i visi grib&#275;ja iet skol&#257; un katrs par&#257;d&#299;ja savu prieku, k&#257; vien'm&#257;c&#275;dams: dunduru Reinis laim&#299;gi r&#363;ca, simtk&#257;ju Pidri&#311;is groz&#299;ja savu vidukli, slieku Cec&#299;lija jautri loc&#299;j&#257;s, bet glieme&#382;u Kaspars apmierin&#257;ti &#353;&#363;poja savus ragus.

P&#275;c tam simtk&#257;jis t&#363;li&#326; aizsteidz&#257;s samekl&#275;t k&#257;du amatnieku, kas var&#275;tu pagatavot t&#257;du skolas solu, kur&#257; var&#275;tu s&#275;d&#275;t cits citam blakus visi &#269;etri draugi, kas &#353;odien bija sapulc&#275;ju&#353;ies uz ce&#316;mallapas. J&#257;, katr&#257; zi&#326;&#257; vi&#326;i grib&#275;ja visi s&#275;d&#275;t kop&#257;  vien&#257; sol&#257;!

Slieku Cec&#299;lija un glieme&#382;u Kaspars sarun&#257;ja jau t&#363;li&#326; doties uz skolu. Kam&#275;r vi&#326;i abi aizl&#299;d&#299;&#353;ot, paie&#353;ot vesela ned&#275;&#316;a.

Tad ar&#299; dunduru Reinis pac&#275;l&#257;s gais&#257;, un vi&#326;am bija &#316;oti augstpr&#257;t&#299;ga seja. Es dr&#299;z b&#363;&#353;u visgudr&#257;kais dundurs pasaul&#275;!" vi&#326;&#353; pie sevis liel&#299;gi d&#363;ca un laid&#257;s uz to pusi, kur za&#316;oja kuplas ka&#326;epes. Vi&#326;&#353; bija dzird&#275;jis, ka aiz ka&#326;ep&#275;m esot Labren&#269;a m&#257;ja. M&#257;ji&#326;ai esot apdrupis skurstenis, un tam apk&#257;rt augot lielas un mazas su&#326;u s&#275;nes.



E&#381;U &#256;DAMS UN ZA&#310;U B&#274;RTULIS

9

Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; palaid&#257;s v&#275;l mazu gabali&#326;u un groz&#299;ja acis uz vis&#257;m pus&#275;m, lai redz&#275;tu, vai kaut kur neb&#363;tu v&#275;l kaut kas, kam var&#275;tu past&#257;st&#299;t par jauno Labren&#269;a skolu.

Tad p&#275;k&#353;&#326;i Tomi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja e&#382;u &#256;damu un za&#311;u B&#275;rtuli. Tie abi st&#257;v&#275;ja uz taci&#326;as, pl&#257;t&#299;j&#257;s\ar &#311;ep&#257;m un sarun&#257;j&#257;s par &#316;oti svar&#299;g&#257;m liet&#257;m. Za&#311;u B&#275;rtulim bija padus&#275; milz&#299;ga k&#257;postgalva.

To vi&#326;&#353; nupat esot nopircis.

Ak tu debesti&#326;! Za&#311;is liel&#299;j&#257;s, kas t&#257; esot par lielisku k&#257;postgalvu un kas tai esot par sul&#299;g&#257;m lap&#257;m. Za&#311;u B&#275;rtulis nevar&#275;ja vien beigt slav&#275;t savu pirkumu. Lapas ap&#275;d&#299;&#353;ot vi&#326;&#353; pats, bet kacenu nomizo&#353;ot un do&#353;ot savai sievai. &#352;im jau nu vajadz&#275;ja b&#363;t sevi&#353;&#311;i gar&#353;&#299;gam k&#257;postam.

Var jau b&#363;t," teica e&#382;u &#256;dams, izvilka kabatlakati&#326;u un s&#257;ka v&#275;din&#257;ties. Tagad vasaras vid&#363; dienas laik&#257; esot stipri karsti. Parasti gan e&#382;u &#256;dams ejot pastaig&#257;ties tikai pie vakara, jo karstums vi&#326;am nemaz nepat&#299;kot. Bet, t&#257; k&#257; &#353;odien e&#382;u &#256;damam bijusi k&#257;da &#316;oti svar&#299;ga izrun&#257;&#353;an&#257;s ar t&#299;taru Bulduri, tad vi&#326;am vajadz&#275;jis iziet t&#257; agr&#257;k no m&#257;j&#257;m.

Tev ir &#316;oti skaists kabatlakats!" za&#311;u B&#275;rtulis sac&#299;ja.

J&#257;, tas ir gl&#299;ts!" e&#382;u &#256;dams diezgan braman&#299;gi atbild&#275;ja. Es jau ar vi&#326;u &#316;oti taupu un lietoju tikai tad, ja eju kur ciemos."

Tad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; nolaid&#257;s uz taci&#326;as un no&#269;ivin&#257;ja labdienu.

Par&#257;di man ar&#299; savu kabatlakatu!" vi&#326;&#353; teica ezim.

J&#257;, tas bija tie&#353;&#257;m lielisks kabatlakats ar apv&#299;l&#275;t&#257;m mal&#257;m un zilu neaizmirstuli katr&#257; st&#363;r&#299;.

&#352;o kabatlakatu man d&#257;vin&#257;ja sieva m&#363;su k&#257;zu dien&#257;,"

e&#382;u &#256;dams st&#257;st&#299;ja. Vi&#326;a pati esot v&#299;l&#275;jusi mali&#326;as un iz&#353;uvusi neaizmirstules st&#363;ros."

Tev ir gudra un att&#299;st&#299;ta sieva," zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; teica, un ar&#299; tu pats izskaties vispr&#257;t&#299;g&#257;kais un visgudr&#257;kais no visiem e&#382;iem, k&#257;dus es l&#299;dz &#353;im esmu sastapis."

To es jau sen zin&#257;ju, ka m&#275;s esam viens &#316;oti gudrs laul&#257;ts p&#257;ris!" e&#382;u &#256;dams sac&#299;ja un liel&#299;gi pac&#275;la savu melno degunu.

Bet zini ko!" zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; ie&#269;iepst&#275;j&#257;s, j&#363;s abi esat gudri, bet varat k&#316;&#363;t v&#275;l gudr&#257;ki. R&#363;&#311;u Labrencis dibina skolu, un tur j&#363;s var&#275;tu izgl&#299;toties t&#257;l&#257;k."

Ko tad tur m&#257;c&#299;s?" e&#382;u &#256;dams zi&#326;k&#257;r&#299;gi jaut&#257;ja.

Las&#299;t, rakst&#299;t un v&#275;l daudz citu gudr&#299;bu," zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; teica. Labrencis zina past&#257;st&#299;t pat to, kur saule gu&#316; pa nakti, k&#257; bijis pasaul&#275; pirms daudziem t&#363;ksto&#353;iem gadu un k&#257; izskat&#257;s sve&#353;&#257;s zem&#275;s."

Tas par t&#257;m sve&#353;&#257;m zem&#275;m mani nemaz t&#257; neinteres&#275;," e&#382;u &#256;dams atteica un atmeta ar priek&#353;&#311;epu, to man var

past&#257;st&#299;t ar&#299; st&#257;r&#311;u Tenis. Bet t&#257; las&#299;&#353;ana un rakst&#299;&#353;ana b&#363;tu gan laba un noder&#299;ga." Un ezis dom&#299;gi noglaud&#299;ja savas nadaudz&#257;s meln&#257;s &#363;su spalvi&#326;as.

J&#257;" zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; ie&#269;ivin&#257;j&#257;s, un, kad tava sieva paz&#299;s burtus, tad vi&#326;a var&#275;s ie&#353;&#363;t tav&#257; kabatlakat&#257; ar&#299; tavu v&#257;rdu."  Tas b&#363;tu gan jauki!" e&#382;u &#256;dams priec&#257;j&#257;s, r&#299;v&#275;dams plaukstas. Es katr&#257; zi&#326;&#257; grib&#275;tu,lai vi&#326;a to v&#257;rdu ie&#353;&#363;tu ar sarkaniem diegiem."

Man gan lab&#257;k patiktu ar za&#316;iem!" za&#311;is teica. Ja tas b&#363;tu mans kabatlakats un mana sieva, tad es liktu &#353;&#363;t tikai ar za&#316;iem diegiem!"

Bet tas nav ne tavs kabatlakats, ne ar&#299; tava sieva!" e&#382;u &#256;dams atcirta t&#299;ri dusm&#299;g&#257; balsi un sac&#275;la visas savas adatas. Kungi," zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; &#269;ivin&#257;ja starp&#257;, tur

nemaz nav par ko &#311;ildoties. Laidiet tik savas sievas skol&#257;, un, kad vi&#326;as paz&#299;s burtus, gan jau tad t&#257;s pa&#353;as zin&#257;s, kura kr&#257;sa katram v&#257;rdam lab&#257;k der&#275;s. Sievas t&#257;das lietas zina vislab&#257;k pa&#353;as." Tomi&#326;am bija taisn&#299;ba.

Tad za&#311;u B&#275;rtulis t&#363;li&#326; aizcilpoja pieteikties par skolnieku pie gudr&#257; Labren&#269;a. Bet e&#382;u &#256;dams tipin&#257;ja B&#275;rtulim paka&#316; saviem s&#299;kajiem sol&#299;&#353;iem. Za&#311;u B&#275;rtulis pat ne&#382;&#275;loja savu lielo k&#257;postgalvu, atdeva to Labrencim un teica  vi&#326;&#353; esot dzird&#275;jis, ka cit&#257;s skol&#257;s maks&#257;jot par m&#257;c&#299;&#353;anos skolas naudu. Tad lai nu Labrencis pie&#326;emot &#353;o k&#257;postgalvu k&#257; pirmo iemaksu.

Ar&#299; e&#382;u &#256;dams negrib&#275;ja palikt za&#311;im iepaka&#316;. Vi&#326;&#353; apsol&#299;ja Labrencim divus kabatlakatus. Viens b&#363;&#353;ot par vi&#326;a pa&#353;a, otrs  par vi&#326;a sievas izskolo&#353;anu. Un e&#382;u &#256;dams varot jau iepriek&#353; Labrencim teikt, ka tie b&#363;&#353;ot t&#257;di  tik skaisti kabatlakati, k&#257;dus Labrencis v&#275;l nekad neb&#363;&#353;ot redz&#275;jis.

Tad e&#382;u &#256;dams atsveicin&#257;j&#257;s, sakrustojis rokas uz kr&#363;t&#299;m, un liel&#299;gi, izg&#257;zis v&#275;deru, aizg&#257;ja uz savas m&#257;jas pusi, visu laiku iedom&#299;gi puk&#353;&#311;&#275;dams.



ZVIRBU&#315;U TOMI&#325;&#352; PIE RAIBA&#315;AS UN DUK&#352;A

P&#316;av&#257; gan&#299;j&#257;s Raiba&#316;a, pagriezusi pret m&#257;j&#257;m savu mitro purnu. &#352;ad un tad vi&#326;a pakustin&#257;ja asti, lai aizdz&#299;tu k&#257;du mu&#353;u, un gaid&#299;ja, kad &#275;nas s&#257;ks palikt gar&#257;kas.

Tad atlaid&#257;s zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; un, jautri &#269;iepst&#275;dams, l&#275;k&#257;ja Raiba&#316;ai apk&#257;rt.

Kas tev par sav&#257;du asti!" Tomi&#326;&#353; t&#275;rz&#275;ja. Gara k&#257; dz&#299;sla un tad v&#275;l t&#257;ds joc&#299;gs pu&#353;&#311;is gal&#257;!"

Klus&#299;b&#257; pie sevis Tomi&#326;&#353; nodom&#257;ja, ka labi gan, ka zvirbu&#316;iem nav t&#257;das negl&#299;tas astes. P&#275;c k&#257; gan tad vi&#326;i

34

izskat&#299;tos! Bet, protams, ska&#316;i zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; to neuzdro&#353;in&#257;j&#257;s teikt, lai neapvainotu govi.

Tad zvirbulis pasveicin&#257;ja Raiba&#316;u no r&#363;&#311;a Labren&#269;a un teica, ka vi&#326;ai katr&#257; zi&#326;&#257; b&#363;tu ieteicams iet Labren&#269;a skol&#257; papildin&#257;t savas zin&#257;&#353;anas. Raiba&#316;ai esot stipri liela galva, un t&#257;d&#257; liel&#257; galv&#257; var&#275;tu salikt ar&#299; &#316;oti daudz zin&#257;&#353;anu.

Raiba&#316;a to visu noklaus&#299;j&#257;s, ielaida savu lunkano m&#275;li vispirms vien&#257; n&#257;s&#299;, p&#275;c tam otr&#257;, nop&#363;t&#257;s un sac&#299;ja, ka tas gan vi&#326;ai neb&#363;&#353;ot iesp&#275;jams, jo vi&#326;a vienm&#275;r esot piesieta un varot aiziet tikai tik t&#257;lu, cik t&#257;lu sniedzoties &#311;&#275;de. Bez tam Raiba&#316;a jau esot krietni paveca, un tikpat veca esot ar&#299; vi&#326;as galva. Vi&#326;a esot dzird&#275;jusi, ka vec&#257;s galv&#257;s nekas vairs nelienot iek&#353;&#257;. Un galvenais  vi&#326;a esot stipri neveikla, k&#257;das jau visas govis parasti m&#275;dzot b&#363;t. Ja starp skolniekiem gad&#299;tos k&#257;ds s&#299;k&#257;ks t&#257;rps vai kukainis, vi&#326;a v&#275;l var&#275;tu to sam&#299;t. Kad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; to visu p&#257;rdom&#257;ja, tad ar&#299; vi&#326;&#353; piekrita, ka Raiba&#316;ai lab&#257;k vajadz&#275;ja palikt tepat. Varb&#363;t vi&#326;as viet&#257; atrad&#299;&#353;oties cits skolnieks.

Un zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; laid&#257;s atkal t&#257;l&#257;k, l&#299;dz nolaid&#257;s k&#257;d&#257; pagalm&#257;. Pie pa&#353;as k&#363;ts sienas bija pieb&#363;v&#275;ta maza, &#316;oti gl&#299;ta m&#257;ji&#326;a, un t&#257; bija za&#316;i kr&#257;sota. Tomi&#326;&#353; piel&#275;ca pie durv&#299;m un ska&#316;i iesauc&#257;s: Ei, D&#363;ksi, vai tu esi m&#257;j&#257;?"

J&#257;, su&#326;u Duksis bija m&#257;j&#257;, un tas aicin&#257;ja, lai zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; n&#257;kot vien dzi&#316;&#257;k. Tad Tomi&#326;&#353; p&#257;rl&#275;ca p&#257;r slieksni un pateica labdienu. Te izskat&#299;j&#257;s &#316;oti jauki. D&#363;ksim bija tikai viena pati istaba, bet t&#257; bija &#316;oti m&#257;j&#299;gi iek&#257;rtota. Sienas nelaida v&#275;jus cauri, un jumts ne&#316;&#257;va izs&#363;kties nevienai lietus pilei, bet visa gr&#299;da bija izkl&#257;ta m&#299;kstiem salmiem.

&#315;oti laba m&#257;ja!" zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; slav&#275;ja. Vai tu pats vi&#326;u c&#275;li?"  N&#275;," Duksis atbild&#275;ja, &#275;rti izstiepies uz

salmiem, es to mantoju no sava priek&#353;g&#257;j&#275;ja  vec&#257; su&#326;u Kran&#269;a, kur&#353; pag&#257;ju&#353;o rudeni p&#275;k&#353;&#326;i izg&#257;ja no m&#257;j&#257;m un vairs neatgriez&#257;s. Varb&#363;t tu vi&#326;u pazini? Tas bija pat&#299;kams suns ar raibu muguru un strupu asti."

J&#257;, zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; atceroties gan su&#326;u Kranci. Tas aizvien esot s&#363;dz&#275;jies par necie&#353;am&#257;m kaulu s&#257;p&#275;m.

Tad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; pa&#269;ivin&#257;ja par Labren&#269;a skolu un ar&#299; par to, ka pieteiku&#353;ies jau daudz skolnieku  peles b&#275;rni, st&#257;r&#311;u Tenis, slieku Cec&#299;lija, v&#275;l daudzi citi, un ar&#299; vi&#326;&#353; pats  zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353;.

To dzirdot, su&#326;u Duksis palika &#316;oti dom&#299;gs. Vi&#326;&#353; tik labpr&#257;t b&#363;tu g&#257;jis t&#257;l&#257;k skoloties. Vi&#326;&#353; protot jau &#353;o un to: peld&#275;t paka&#316; sprungu&#316;iem, kurus saimnieku J&#257;n&#299;tis iemetot d&#299;&#311;&#299;, m&#257;kot s&#275;d&#275;t uz div&#257;m k&#257;j&#257;m un riet, lai dab&#363;tu k&#257;du gard&#257;ku kumosu, un v&#275;l &#353;o un to. Bet pie Labren&#269;a skol&#257; es gan nevar&#275;&#353;u iet," Duksis beidzot sac&#299;ja. Es te str&#257;d&#257;ju par sargu, un man tas uzdevums ir j&#257;pilda dienu un nakti. Pagalmu es nedr&#299;kstu atst&#257;t."

Es nu gan t&#257; kaut ko nevar&#275;tu iztur&#275;t," zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; uztraucies &#269;iepst&#275;ja, es aizb&#275;gtu!"

Nemaz nav tik &#316;auni, k&#257; tu iedom&#257;jies," Duksis r&#257;mi teica, kas&#299;dams ar paka&#316;k&#257;ju aiz auss. Es sa&#326;emu reti labu algu  man ir aizvien &#316;oti gar&#353;&#299;gs &#275;diens b&#316;odi&#326;&#257;, un bez tam man ir ar&#299; br&#299;vs dz&#299;voklis. Par &#353;o za&#316;o m&#257;ju man &#299;re nav j&#257;maks&#257;."

Ak, tad t&#257;das t&#257;s lietas!" zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; iesauc&#257;s, tad tu te str&#257;d&#257; par algotu darbinieku." J&#257;, t&#257; apm&#275;ram ir," su&#326;u Duksis sac&#299;ja, nolika galvu uz priek&#353;&#311;etn&#257;m un apmierin&#257;ts piev&#275;ra plakstus, man iet &#316;oti labi."

V&#275;l k&#257;du laici&#326;u zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; pas&#275;d&#275;ja, bet tad vi&#326;&#353; s&#257;ka jau gatavoties uz t&#257;l&#257;k lai&#353;anos. Vi&#326;&#353; bija jau diezgan atp&#363;ties un izciemojies.

Bet par to jauno skolu tu katr&#257; zi&#326;&#257; pazi&#326;o citiem m&#257;jas kusto&#326;iem," zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; v&#275;l D&#363;ksim stingri piekodin&#257;ja.

J&#257;, to Duksis varot gan! Vi&#326;&#353; esot lielos draugos ar s&#275;tas gaili un person&#299;gi paz&#299;stot ar&#299; da&#382;as no vi&#326;a vist&#257;m. T&#257;s visas esot krietnas un d&#275;j&#299;gas vistas, bet, ko vi&#326;as dom&#257;jot par skolo&#353;anos, to gan Duksis nezinot. Ar&#299; ar c&#363;ku Madi Duksis varot parun&#257;t p&#257;ris v&#257;rdu, kad vi&#326;a atkal atn&#257;k&#353;ot paberz&#275;ties pie Duk&#353;a m&#257;jas st&#363;ra. Zosu Zuzi gan Duksis t&#257; tuv&#257;k nepaz&#299;stot, bet pateikt jau varot ar&#299; vi&#326;ai, jo Zosu Zuze izskatoties taisni t&#257;da, kas dom&#257;jot par augst&#257;m liet&#257;m. Duksis esot nov&#275;rojis, ka vi&#326;a ce&#316;ot savu galvu &#316;oti augstu.

Tad zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; pastiepa D&#363;ksim savu labo sp&#257;rnu, sirsn&#299;gi atsveicin&#257;j&#257;s un izspurk&#353;&#311;&#275;ja pa durvju spraugu.

Duksis izn&#257;ca &#257;r&#257; savas m&#257;jas priek&#353;&#257;, aps&#275;d&#257;s un ilgi skat&#299;j&#257;s uz to pusi, kur aizlaid&#257;s mazais Tomi&#326;&#353;.



LIDULIDIS UN J&#362;RAS ZIVIS

Zi&#326;a par r&#363;&#311;a Labren&#269;a skolu bija jau t&#257;lu izplat&#299;jusies. Par to run&#257;ja visas meln&#257;s un sarkan&#257;s skudras sav&#257;s pils&#275;t&#257;s, par to klaig&#257;ja vientu&#316;&#257;s dz&#275;rves un cekulain&#257;s &#311;&#299;v&#299;tes, laidel&#275;joties virs p&#316;avas. Par to vid&#382;in&#257;ja pat bezdel&#299;gas, s&#275;d&#275;damas sav&#257;s pel&#275;kaj&#257;s ligzd&#257;s, kas bija piel&#299;m&#275;tas pie k&#363;ts griestiem.

Beidzot &#353;&#299; zi&#326;a nok&#316;uva ar&#299; l&#299;dz j&#363;rai. To aiznesa k&#257;ds tauri&#326;&#353;, kam bija balti sp&#257;rni un divi gari, maigi taustek&#316;i, aplipu&#353;i viegliem putek&#316;iem. &#352;o tauri&#326;u sauca par Lidu- lidi, un vi&#326;&#353; bija pats dro&#353;&#257;kais no visiem tauri&#326;iem. Lidulidis aizlidoja t&#257;lu p&#257;ri j&#363;rai un izskat&#299;j&#257;s tik s&#299;ks k&#257; pu&#311;es ziedlapi&#326;a, kuru vasaras v&#275;j&#353; dzen&#257;tu p&#257;ri bezgal&#299;gajiem &#363;de&#326;iem.

Lidulidis bija dz&#299;vespriec&#299;gs tauri&#326;&#353;. Vi&#326;&#353; priec&#257;j&#257;s par savu sp&#257;rnu vieglumu, par sauli, kas skaloj&#257;s &#363;den&#299;, un par s&#299;kajiem viln&#299;&#353;iem, kuriem bija baltas putu muguras.

Tad k&#257;ds br&#275;tli&#326;&#353; pac&#275;la savu galvu virs &#363;dens, un Lidulidis uzlaid&#257;s uz vi&#326;a deguna, lai drusku atp&#363;tin&#257;tu savus sp&#257;rnus. Tauri&#326;&#353; te jut&#257;s t&#299;ri &#275;rti. Vi&#326;&#353; kustin&#257;ja savus taustek&#316;us un st&#257;st&#299;ja par Labren&#269;a skolu, par to, cik Labrencis esot gudrs r&#363;&#311;is, cik vi&#326;am esot daudz gr&#257;matu un cik daudz skolnieku jau esot pieteiku&#353;ies vi&#326;a skol&#257;.

Tas viss bija &#316;oti interesanti, ko zin&#257;ja pateikt mazais Lidulidis. Apk&#257;rt sapeld&#275;ja lieli re&#326;&#291;u bari, mencas sudrabotiem s&#257;niem, lunkani lu&#269;i un beidzot ar&#299; divas smagas la&#353;u m&#257;tes pac&#275;la savus platos purnus virs j&#363;ras l&#299;me&#326;a. Mums ar&#299; b&#363;s j&#257;iet tan&#299; skola," k&#257;ds lucis teica, mais&#299;damies visiem pa vidu. Tam piekrita ar&#299; citas zivis. Tikai bute, &#353;is sav&#257;dais, plakanais rad&#299;jums, kam katra &#311;erme&#326;a puse bija cit&#257;d&#257; kr&#257;s&#257;, sa&#353;&#311;ieba pavisam nejauki savu &#291;&#299;mi.

Es gan nezinu, vai tur kas izn&#257;ks," vi&#326;a teica. K&#257; gan lai m&#275;s nok&#316;&#363;stam l&#299;dz tai Labren&#269;a skolai?"

Nu ar&#299; citas zivis palika pavisam nopietnas un nezin&#257;ja, ko dar&#299;t.

Ja m&#275;s nevaram aizpeld&#275;t turp, tad varb&#363;t Labrencis var atn&#257;kt pie mums," br&#275;tli&#326;&#353; beidzot ieteic&#257;s.

Bet tad tauri&#326;u Lidulidis s&#257;ka krat&#299;t savu galvu tik stipri, ka nobira vair&#257;ki ziedputek&#316;i un iekrita j&#363;r&#257;.

Lidulidis teica, ka &#353;urpu gan Labrencis nen&#257;k&#353;ot, jo tas esot p&#257;rak gar&#353; ce&#316;&#353; tik vecam r&#363;&#311;u v&#299;ram. Un kas tad t&#257; var&#275;tu b&#363;t par skolo&#353;anos  pa&#353;&#257; j&#363;ras vid&#363;! Vai tad zivis dom&#257;jot, ka Labrencis vi&#326;as var&#275;tu skolot, s&#275;d&#275;dams uz &#363;dens virsmas? Tauri&#326;am gan liekoties, ka Labrencis b&#363;tu par smagu, nogrimtu un nosl&#299;ktu. Un tad neb&#363;tu vairs neviena, kas skolotu visus pasaules rad&#299;jumus.

Beidzot lucim bija kaut kas ie&#353;&#257;vies pr&#257;t&#257;. Vi&#326;&#353; pameta jautri ar asti virs &#363;dens un iesauc&#257;s:

S&#363;t&#299;sim kaiju Aiju m&#363;su viet&#257;! Vi&#326;a izskolosies, atlidos atpaka&#316; un past&#257;st&#299;s mums visu, ko b&#363;s iem&#257;c&#299;jusies."

J&#257;! T&#257; bija labi! Un visas zivjs s&#257;ka l&#275;k&#257;t p&#257;r vi&#316;&#326;iem no p&#257;r&#257;k liela prieka. Vi&#326;u s&#257;ni laist&#299;j&#257;s saul&#275; k&#257; sudrabs. Tikai la&#353;u m&#257;tes bija par smag&#257;m, lai tik gais&#299;gi par&#257;d&#299;tu savu prieku. T&#257;p&#275;c vi&#326;as tikai cien&#299;gi kustin&#257;ja savas astes. Ar&#299; tas br&#275;tli&#326;&#353;, uz kura purna gala tauri&#326;&#353; p&#363;tin&#257;ja savus sp&#257;rnus, nedr&#299;kst&#275;ja daudz trakot, lai nesaslapin&#257;tu mazo Lidulidi.

Tad tauri&#326;am blak&#257;m piepeld&#275;ja k&#257;da paliela menca un teica:

Es nopeld&#275;&#353;u pa&#353;&#257; j&#363;ras diben&#257;. Tur uz glieme&#382;v&#257;kiem gu&#316; k&#257;ds &#316;oti dzidrs dzintara gabals. To Lidulidis var&#275;tu aiznest Labrencim."

N&#275;!" Lidulidis atteica. T&#257;ds liels d&#257;rgakmens gan man par smagu. Ar t&#257;du smagumu es nevar&#275;&#353;u pacelties sp&#257;rnos. Bet kaiju Aijai tas b&#363;s t&#299;rais nieks. Lai vi&#326;a nes."

Tad Lidulidis saplivin&#257;ja savus baltos sp&#257;rnus, pam&#257;ja ar saviem taustek&#316;iem ziv&#299;m ardievas un laid&#257;s uz to pusi, kur s&#257;k&#257;s krasts un s&#299;ki viln&#299;&#353;i izn&#299;ka krasta smilt&#299;s.

Bet visi br&#275;tli&#326;i, sudrabot&#257;s re&#326;&#291;es, lu&#269;i un smag&#257;s la&#353;u m&#257;tes, mencas un plakan&#257;s butes, pac&#275;lu&#353;as purnus virs &#363;dens, aizpeld&#275;ja katra uz savu pusi, lai mekl&#275;tu kaiju Aiju un s&#363;t&#299;tu vi&#326;u Labren&#269;a skol&#257;.

L&#363;k, tur t&#257;lum&#257; jau kaut kas peld&#275;ja. Var b&#363;t, ka t&#257; bija tikai j&#363;ras vi&#316;&#326;a putain&#257; mugura, bet varb&#363;t, ka tur vi&#316;&#326;os &#353;&#363;poj&#257;s ar&#299; balt&#257; kaiju Aija.



UZ SKOLU, UZ SKOLU!

Dr&#299;z vien kaiju Aija laid&#257;s pie Labren&#269;a, lai tur iem&#257;c&#299;tos daudz gudr&#299;bu un p&#275;c tam visu to m&#257;c&#299;tu atkal t&#257;l&#257;k j&#363;ras zivim. Menca no j&#363;ras dibena bija uznesusi gai&#353;i dzelteno dzintara gabalu. Tas bija br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs dzintars, un kaija to nesa gudrajam Labrencim. Kad vi&#326;a pac&#275;l&#257;s virs ieza&#316;gan&#257; &#363;dens, tad izlik&#257;s, it k&#257; dzintara viet&#257; vi&#326;a tur&#275;tu savos nagos dzidru medus l&#257;si.

Kaiju Aija lidoja uz krastu, un vi&#326;as kn&#257;bis izskat&#299;j&#257;s &#316;oti priec&#299;gs. Vi&#326;a v&#275;l atgrieza galvu atpaka&#316;, ska&#316;i ie&#311;&#275;rc&#257;s un tikai p&#275;c tam pazuda aiz j&#363;rmalas tum&#353;aj&#257;m pried&#275;m.

Ziv&#299;m s&#257;k&#257;s liela gaid&#299;&#353;ana. Vi&#326;as bie&#382;i vien pab&#257;za galvas virs &#363;dens un skat&#299;j&#257;s uz krastu, vai neieraudz&#299;s atgrie&#382;amies balto kaiju Aiju. Bet krast&#257; redz&#275;j&#257;s tikai pel&#275;ki t&#299;kli un pel&#275;kas zvejnieku b&#363;di&#326;as, kur&#257;m &#353;ad un tad k&#363;p&#275;ja skurste&#326;i. Kaiju Aija neatgriez&#257;s, un vi&#326;u n&#257;c&#257;s v&#275;l ilgi gaid&#299;t.'

Visgr&#363;t&#257;k ar gaid&#299;&#353;anu g&#257;ja butei. No liel&#257;m ilg&#257;m vi&#326;as &#291;&#299;mis sa&#353;&#311;ieb&#257;s ik dienas vair&#257;k un vair&#257;k.

Kaiju Aijai bija diezgan t&#257;lu ko lidot. Vi&#326;a laid&#257;s p&#257;ri pried&#275;m, kur&#257;m bija tum&#353;i skuju vainagi un slaidi, l&#299;dzeni stumbri. Starp pried&#275;m bija baltas vasarn&#299;cas ar sarkaniem jumtiem, un t&#257;s izskat&#299;j&#257;s k&#257; milz&#299;gas s&#275;nes.

Tad kaija lidoja p&#257;ri mitrai p&#316;avai, kur auga asa z&#257;le un viet&#257;m pasp&#299;d&#275;ja &#363;de&#326;i k&#257; mier&#299;gas, pel&#275;kas acis. Tur brad&#257;ja dz&#275;rves viegl&#257;m k&#257;j&#257;m un noskat&#299;j&#257;s paka&#316; kaiju Aijai, pac&#275;lu&#353;as savus smailos kn&#257;bjus.

Kaija laid&#257;s p&#257;ri izcirtumiem, kur redz&#275;j&#257;s gai&#353;as skaidas un m&#275;t&#257;j&#257;s &#382;agari.

T&#257;l&#257;k s&#257;k&#257;s l&#299;dzenas gan&#299;bas, kur kl&#299;da br&#363;nas govis. Un t&#257;m bija balti iel&#257;pi uz mugur&#257;m un p&#257;ri krusta kauliem. Maza meitene staig&#257;ja lopiem paka&#316;. Vi&#326;ai bija galv&#257; s&#299;ku pu&#311;u vainags, un vi&#326;a dzied&#257;ja dziesmu bez v&#257;rdiem. Vi&#326;a prata v&#299;terot k&#257; c&#299;rulis, pac&#275;lusi galvu un skat&#299;dam&#257;s debesu pla&#353;um&#257;.

Tad kaiju Aija nok&#316;uva virs lielas upes. &#362;dens &#353;odien bija tik r&#257;ms, ka kaija redz&#275;ja tur atsp&#299;dam savu balto pav&#275;deri un dzelteno dzintara l&#257;si, kuru vi&#326;a tur&#275;ja sa&#382;&#326;augtu nagos. Br&#299;&#382;am kaiju Aija nolaid&#257;s pavisam zemu, pieskardam&#257;s &#363;denim, un &#363;dens viegli no&#382;v&#299;kst&#275;ja gar vi&#326;as spalv&#257;m.

Otr&#257; krast&#257; redz&#275;j&#257;s nami, nami un atkal nami, cits par citu augst&#257;ki, cits par citu varen&#257;ki, bet aiz namiem bija daudz tor&#326;u, un tie visi lik&#257;s tik augsti, it k&#257; grib&#275;tu berz&#275;ties pret debes&#299;m.

Vesels pulks balo&#382;u laid&#257;s kaiju Aijai pretim, &#353;v&#299;kstin&#257;dami sp&#257;rnus. Tie izskat&#299;j&#257;s &#316;oti uzcirtu&#353;ies, k&#257; jau t&#257;di, kas ilgus gadus pavad&#299;ju&#353;i pils&#275;t&#257;. Kakli vi&#326;iem mirdz&#275;ja un k&#257;jas vi&#326;i bija apaudz&#275;ju&#353;i ar spalv&#257;m.

Uz skolu, uz skolu!" kaiju Aija vi&#326;iem sauca. Bet pils&#275;tas balo&#382;i bija slinki putni. Vi&#326;i nemaz nev&#275;l&#275;j&#257;s iet skol&#257;. Tom&#275;r pils&#275;t&#257; bija ar&#299; da&#382;i citi, kuri sadzird&#275;ja kaiju Aijas saucienus. Orma&#326;a zirgs satr&#363;k&#257;s no snaudiena un pagrieza galvu uz upes pusi.

Uz skolu!"

Cik jauki tas skan&#275;ja!

Tad zirgs smagi nop&#363;t&#257;s, jo vi&#326;&#353; nedr&#299;kst&#275;ja atst&#257;t pils&#275;tu. Vi&#326;am bija ik dienas j&#257;rik&#353;o p&#257;ri nekaltajiem akme&#326;iem un j&#257;pelna nauda, lai uztur&#275;tu savu veco saimnieku, kas s&#275;d&#275;ja uz bukas. Ja saimniekam vairs neb&#363;tu zirga, vi&#326;&#353; aizietu post&#257;, jo citu neko tas neprata str&#257;d&#257;t k&#257; tikai s&#275;d&#275;t uz bukas. Un bez tam saimnieks bija jau &#316;oti &#316;oti vecs.

Orma&#326;zirgs ska&#316;i iezviedzas, aizvien v&#275;l skat&#299;damies uz upi. Un kaiju Aija &#316;oti labi saprata, ko vi&#326;&#353; teica: tie bija sveicieni, kuri bija j&#257;aiznes gudrajam Labrencim, kur&#353; dz&#299;voja pie maz&#257; ka&#326;epju me&#382;a un skoloja visus pasaules dz&#299;vniekus.

Kaiju Aija jau sen bija nozudusi. Bet orma&#326;zirgs v&#275;l aizvien n&#299;ka uz sava ielas st&#363;ra.

Nami iededzin&#257;ja savas acis, iemirdz&#275;j&#257;s garas laternu rindas, un iel&#257;s so&#316;i klaudz&#275;ja aizvien ret&#257;k.

Bet nabaga zirgs v&#275;l aizvien dom&#257;ja par r&#363;&#311;a Labren&#269;a skolu, &#353;ad un tad smagi nop&#363;zdamies.

Ap pusnakti ka&#311;u Mince izb&#257;za galvu no v&#257;rtu apak&#353;as un paskat&#299;j&#257;s uz ab&#257;m pus&#275;m. Iela bija pavisam tuk&#353;a un klusa.

Tad Mince izl&#299;da no v&#257;rtiem un grib&#275;ja skriet p&#257;ri ielai.

Pagaidi drusku!" zirgs teica.

Vai no m&#363;su pils&#275;tas neviens nedom&#257; doties uz r&#363;&#311;a Labren&#269;a skolu?" vi&#326;&#353; jaut&#257;ja.

Mince aizl&#299;da l&#299;dz kurpnieka slieksnim, aptup&#257;s tur un sac&#299;ja:

Balo&#382;i ir par slinkiem, lai skolotos, un &#382;urkas, kas dz&#299;vo m&#275;slu kast&#275;, saka, ka vi&#326;as tur varot atrast treknus kumosus ari bez visas skolas."

Zirgs to visu noklaus&#299;j&#257;s un neapmierin&#257;ti krat&#299;ja galvu.

Man patlaban ir &#269;etri pavisam mazi b&#275;rni&#326;i," ka&#311;u Mince st&#257;st&#299;ja t&#257;l&#257;k, tiem v&#275;l nav pat acu, un vi&#326;i visi v&#275;l ir &#316;oti v&#257;rgi. Ar&#299; es nevar&#275;&#353;u iet skoloties. Bet, kad b&#275;rni paaugs, es dom&#257;ju s&#363;t&#299;t vi&#326;us."

J&#257;," ka&#311;u Mince p&#275;c tam v&#275;l piebilda, viens j&#363;ras c&#363;ci&#326;u p&#257;ris gan ir nol&#275;mis skoloties un t&#363;li&#326; do&#353;oties ce&#316;&#257;."

Tad Mince nomazg&#257;ja &#316;oti r&#363;p&#299;gi seju un abas ausis un teica, ka vi&#326;a v&#275;l aizie&#353;ot atvad&#299;ties, jo t&#257; esot bijusi viena &#316;oti laipna un laba rakstura j&#363;ras c&#363;ka un vi&#326;as v&#299;rs  viens &#316;oti piekl&#257;j&#299;gs j&#363;ras kuilis.

Bet, kam&#275;r ka&#311;e mazg&#257;j&#257;s un sarun&#257;j&#257;s ar orma&#326;zirgu, tikm&#275;r jau j&#363;ras c&#363;ku p&#257;ris bija sapakojis visas savas lietas un izn&#257;cis uz ielas. J&#363;ras c&#363;k&#257;m pils&#275;t&#257; kl&#257;j&#257;s &#316;oti gr&#363;ti. Vi&#326;as izmuka no kr&#257;ti&#326;a, kur t&#257;s bija ieslodz&#299;jis k&#257;ds &#316;oti nepat&#299;kams leijerkastnieks. Abas bija pa&#326;&#275;mu&#353;as z&#299;mu&#316;us par ce&#316;a spie&#311;iem un ietinu&#353;&#257;s tum&#353;os lakatos, lai raib&#257;s muguras par daudz nesp&#299;d&#275;tu.

J&#363;ras kuilis g&#257;ja pa priek&#353;u, sievu dro&#353;in&#257;dams un mierino&#353;i urrin&#257;dams, un j&#363;ras c&#363;ka tec&#275;ja v&#299;ram paka&#316;, &#353;ad un tad klusu un bail&#299;gi iekviekdam&#257;s.

Laim&#299;gu ce&#316;u! Laim&#299;gu ce&#316;u!" orma&#326;zirgs teica, skumji klan&#299;dams savu smago galvu.

Ardiev.u! Ardievu!" ka&#311;u Mince &#269;ukst&#275;ja, un p&#257;ri vi&#326;as m&#299;kstajiem vaidzi&#326;iem noripoja divas lielas un &#316;oti skumjas asaras.

T&#257;s bija atvad&#299;&#353;an&#257;s asaras.



PIRM&#256; SKOLAS DIENA

Jau no t&#257;lienes var&#275;ja just, ka &#353;odien mazaj&#257; r&#363;&#311;a Labren&#269;a m&#257;ji&#326;&#257; pie ka&#326;epju me&#382;a notika kaut kas sevi&#353;&#311;s. Pe&#316;u Lav&#299;ze bija appu&#353;&#311;ojusi durvis un palodzi, bet mazie, pel&#275;kie peles b&#275;rni uzk&#257;pu&#353;i uz s&#363;nain&#257; jumta un nolas&#299;ju&#353;i visus gru&#382;us no s&#275;&#326;u plataj&#257;m cepur&#275;m. S&#275;tsvidus bija noslauc&#299;ts un slieksnis nomazg&#257;ts. Un Labren&#269;a istab&#257;  tur izskat&#299;j&#257;s v&#275;l svin&#299;g&#257;k: gr&#299;das bija balti noberztas un r&#363;tis br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi nospodrin&#257;tas. Lieli m&#257;la podi st&#257;v&#275;ja salikti gan uz galda, gan uz skapjaug&#353;as, gan pie loga un visos Istabas st&#363;ros  cits dzeltens, cits za&#316;&#353;, cits l&#257;sains. Da&#382;i bija ar tieviem kakliem, da&#382;i bez kakliem, da&#382;i ar os&#257;m, da&#382;i bez os&#257;m. Un visos &#353;ajos podos bija ieliets &#363;dens un saliktas pu&#311;es: atraitn&#299;tes plat&#257;m sej&#257;m, pupu ziedi un t&#299;rumu t&#299;te&#326;i, ugunspu&#311;es, pol&#299;&#353;i un gri&#311;i, blusi&#326;as un baltas lauvmut&#299;tes ar dzelten&#257;m r&#299;kl&#299;t&#275;m.

Visvair&#257;k par daudzaj&#257;m pu&#311;&#275;m m&#257;la podos priec&#257;j&#257;s kaktusi, kuri auga uz loga palodzes, un vi&#326;u za&#316;ie vaigi, kas bija apaugu&#353;i ar retu, asu b&#257;rdu, laim&#299;gi smaid&#299;ja.

Visi pe&#316;u Lav&#299;zes b&#275;rni bija sa&#291;&#275;rbti k&#257; uz sv&#275;tkiem, un pats Labrencis s&#275;d&#275;ja sav&#257; atzveltnes kr&#275;sl&#257; k&#257; kaut ko gaid&#299;dams. Ar&#299; pe&#316;u Lav&#299;ze &#353;ad un tad izskr&#275;ja pagalm&#257;, skat&#299;j&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m un reiz&#275;m jaut&#257;ja ar&#299; s&#275;n&#275;m, kas auga uz jumta, vai t&#257;s t&#257;lum&#257; kaut ko neredzot. &#352;odien atv&#275;ra Labren&#269;a skolu, un pe&#316;u Lav&#299;ze nevar&#275;ja vien sagaid&#299;t, kad ierad&#299;sies skolnieki.

Pirmais atn&#257;ca zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353;, nesdams padus&#275; sarkanu z&#299;muli un dz&#275;&#353;lapu. &#352;&#299;s lietas vi&#326;&#353; vakar bija nopircis pils&#275;t&#257; un izdevis par t&#257;m visu savu naudu. Atlaid&#257;s ar&#299; st&#257;r&#311;u Tenis un nost&#257;j&#257;s istabas st&#363;r&#299;, svin&#299;gi pac&#275;lis vienu k&#257;ju. Tad atn&#257;ca reiz&#275; za&#311;u B&#275;rtulis un e&#382;u &#256;dams. Vi&#326;iem abiem bija glu&#382;i jaunas bikses ar &#316;oti liel&#257;m un dzi&#316;&#257;m kabat&#257;m, kur var&#275;ja sab&#257;zt daudz da&#382;&#257;du mantu. E&#382;u &#256;dams bija pa&#326;&#275;mis l&#299;dzi ari sievu, bet za&#311;u B&#275;rtulis sav&#275;jo neparko nebija var&#275;jis pierun&#257;t n&#257;kt skoloties, jo vi&#326;a sieva bija &#316;oti kautr&#299;ga un vair&#299;j&#257;s no katras sabiedr&#299;bas.

Atlidoja balt&#257; kaiju Aija, tauri&#326;u Lidulidis un br&#299;di v&#275;l&#257;k n&#257;ca ar&#299; zosu Zuze, gadzin&#257;dama un ska&#316;i liel&#299;dam&#257;s visai pasaulei, ka vi&#326;a ejot uz skolu.

Jagailis atveda l&#299;dzi tr&#299;s no sav&#257;m d&#275;j&#299;g&#257;kaj&#257;m vist&#257;m. Divas no t&#257;m bija baltas, bet tre&#353;&#257; dzeltena ar br&#363;niem sp&#257;rniem.

Ien&#257;cis istab&#257;, Jagailis v&#299;ri&#353;&#311;&#299;gi sasita sp&#257;rnus, nodzied&#257;ja labdienu un p&#275;c tam pav&#275;l&#275;ja sav&#257;m trim siev&#257;m s&#275;d&#275;t pavisam klusu un nep&#316;&#257;p&#257;t sav&#257; starp&#257;, jo skol&#257; to nedr&#299;kst dar&#299;t.

J&#363;ras c&#363;ka un j&#363;ras kuilis ierad&#257;s &#316;oti noguru&#353;i un t&#257; noput&#275;ju&#353;i, ka skaistos raibumus uz vi&#326;u mugur&#257;m gandr&#299;z nemaz vairs nevar&#275;ja saskat&#299;t. Tas jau ar&#299; bija piln&#299;gi saprotams, jo no pils&#275;tas l&#299;dz Labren&#269;a skolai j&#257;noiet milz&#299;gs gabals. No liel&#257;s ie&#353;anas vi&#326;u paka&#316;k&#257;j&#257;m bija nodilu&#353;i visi nagi. Kad ierad&#257;s c&#363;ku Made, tad visi skolnieki sab&#257;za galvas kop&#257; un sa&#269;ukst&#275;j&#257;s, bet kaktusi sm&#299;n&#275;ja uz palodzes. Tas bija t&#257;p&#275;c, ka c&#363;ku Made atn&#257;ca pavisam nev&#299;&#382;&#299;gi ap&#291;&#275;rbusies: viena k&#257;ja ieauta v&#299;z&#275;, otra

pastal&#257;, un lindraki bija t&#257; nosm&#275;r&#275;ti, ka neviens vairs nesp&#275;tu pateikt, k&#257;d&#257; kr&#257;s&#257; tie k&#257;dreiz biju&#353;i kr&#257;soti.

Labrencis s&#275;d&#275;ja sav&#257; kr&#275;sl&#257;, apmierin&#257;ti glaud&#299;dams b&#257;rdu un laizdams gais&#257; no savas p&#299;p&#299;tes zilus d&#363;mu mutul&#299;&#353;us. Tik daudz skolnieku Labrencis nemaz nebija gaid&#299;jis. Un vienm&#275;r v&#275;l n&#257;ca jauni kl&#257;t. Beidzot istaba

bija tik pilna, ka nevar&#275;ja vairs apgriezties, t&#257;p&#275;c vajadz&#275;ja p&#257;rv&#257;kties pagalm&#257;.

C&#363;ku Made pal&#299;dz&#275;ja iznest t&#257;feli, zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; stiepa kr&#299;ta gabalus, citi nesa solus un tintes podus.

P&#275;c tam ierad&#257;s &#269;etri ne&#353;&#311;irami draugi: slieku Cec&#299;lija, dunduru Reinis, simtk&#257;ju Pidri&#311;is un glieme&#382;u Kaspars. Vi&#326;i bija atnesu&#353;i l&#299;dzi pa&#353;i savu skolas solu un grib&#275;ja katr&#257; zi&#326;&#257; tur s&#275;d&#275;t visi kop&#257;. T&#257; k&#257; Labrencim &#353;ie draugi neizlik&#257;s sevi&#353;&#311;i p&#316;&#257;p&#299;gi, tad vi&#326;&#353; to ar&#299; at&#316;&#257;va.

Atn&#257;ca ar&#299; k&#257;da pavisam balta pele. T&#257; bija &#316;oti lepna d&#257;ma, jo vi&#326;ai pieder&#275;ja zila rokas soma ar roz&#257; oderi un raibs saulessargs. Baltajai pelei aiz muguras tec&#275;ja vesels pulks t&#257;du pat baltu pe&#316;u b&#275;rnu. Tiem visiem bija izrakst&#299;tas ze&#311;es un rok&#257;s pirkstaini cimdi. No b&#275;ni&#326;iem nol&#299;da ar&#299; pe&#316;u Lav&#299;zes pel&#275;kie b&#275;rni un desmit zirnek&#316;i, jo ar&#299; tie bija sadom&#257;ju&#353;i skoloties.

Tad Labrencim lik&#257;s, ka visi skolnieki bija jau san&#257;ku&#353;i, un vi&#326;&#353; grib&#275;ja s&#257;kt skolo&#353;anu.

Labrencis aps&#275;d&#257;s uz koka kastes, kuru sauca par katedru, iem&#275;rca spalvu tintes pudel&#275; un ierakst&#299;ja savos pap&#299;ros visu skolnieku v&#257;rdus un uzv&#257;rdus.

Tad p&#275;k&#353;&#326;i var&#275;ja dzird&#275;t, ka k&#257;ds steidzas cauri ka&#326;epju me&#382;am un visu laiku &#316;oti ska&#316;i baras. Un ka&#326;epes knik&#353;&#311;&#275;ja un l&#363;za vi&#326;am visapk&#257;rt. Tas bija t&#299;taru Bul- durs, kas steidz&#257;s &#353;urpu, milz&#299;gi piesarcis un piep&#363;ties. Visi skolnieki pagrieza galvas uz ka&#326;epju me&#382;a pusi un skat&#299;j&#257;s  ko gan vi&#326;&#353; &#299;sti grib&#275;ja?

Tad t&#299;taru Buldurs ieskr&#275;ja pagalm&#257; skolnieku vid&#363;, groz&#299;j&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m, piep&#363;ties, izlaidis sp&#257;rnus un milz&#299;gi uztraucies buldur&#275;ja t&#257;, ka neviens nek&#257; nevar&#275;ja saprast. Vi&#326;&#353; t&#257; sabaid&#299;ja balt&#257;s peles b&#275;rnus, ka tie p&#299;kst&#275;dami sab&#275;ga zem m&#257;tes brun&#269;iem.

Buldur&#275;dams un ar sp&#257;rniem pl&#257;t&#299;damies, t&#299;tars apg&#257;za vienu tintes podu un apl&#275;ja e&#382;u &#256;dama jaun&#257;s bikses.

Nu sac&#275;l&#257;s milz&#299;ga br&#275;ka.

T&#257;du nekrietnu putnu!" e&#382;u &#256;dams izsauc&#257;s &#316;oti uzbudin&#257;jies. K&#257; gan es var&#275;&#353;u tagad izmazg&#257;t savas bikses?"

J&#363;s pa&#353;i esat nekrietni!" t&#299;taru Buldurs p&#257;rskaities br&#275;ca.

K&#257;p&#275;c man neviens laik&#257; nepazi&#326;oja, ka nodibin&#257;ta skola? J&#363;s laikam gribat, lai es visu m&#363;&#382;u esmu mu&#316;&#311;is?"

K&#257; gan tas bija gad&#299;jies, ka t&#299;taru Bulduram neviens nek&#257; nebija teicis? Tikai nupat vi&#326;&#353; to esot dab&#363;jis zin&#257;t no k&#257;da veca sien&#257;&#382;u inval&#299;da, kuram esot tikai viena paka&#316;k&#257;ja.

Tad Labrencis nok&#257;pa no savas katedras, pieg&#257;ja pie t&#299;taru Buldura un uzlika vi&#326;am roku uz muguras. Apmierinies," vi&#326;&#353; teica, v&#275;l es neko neesmu s&#257;cis m&#257;c&#299;t. Pierakst&#299;ju tikai skolnieku v&#257;rdus."

Bet t&#299;taru Buldurs nebija no tiem, kas tik &#257;tri var&#275;tu apmierin&#257;ties, ja k&#257;dreiz uztrauc&#257;s. Visu pirmo stundu vi&#326;&#353; nost&#257;v&#275;ja piep&#363;ties, un vi&#326;a deguns bija &#316;oti sarkans un &#316;oti gar&#353;.

Es v&#275;l nekad neesmu redz&#275;jusi tik negl&#299;tu rad&#299;jumu!" teica k&#257;da su&#326;u s&#275;ne, kas auga uz Labren&#269;a m&#257;jas jumta un br&#299;n&#299;dam&#257;s ilgi &#353;&#363;poja galvu.



iedom&#299;ga zosu zuze

Kad pe&#316;u Lav&#299;ze paraust&#299;ja zvanu aiz m&#275;les, tad vienm&#275;r s&#257;k&#257;s br&#299;vstunda. Tad skolnieki dr&#299;kst&#275;ja piecelties no saviem soliem, iet pastaig&#257;ties vai dar&#299;t ko citu, kas nu katram patika.

Ar&#299; r&#363;&#311;u Labrencis nok&#257;pa no katedras, aizg&#257;ja l&#299;dz ka&#326;epju me&#382;am un aps&#275;d&#257;s z&#257;l&#299;t&#275;. Vi&#326;am aizvien bija l&#299;dzi k&#257;da gr&#257;mata, un r&#363;&#311;is visu br&#299;vstundu &#269;akli las&#299;ja, vilkdams ar pirkstu l&#299;dzi katrai burtu rindai.

Dunduru Reinis atg&#363;l&#257;s pagalma smilt&#299;s un, sild&#299;dams muguru saul&#299;t&#275;, atk&#257;rtoja reizr&#275;&#311;inu, simtk&#257;ju Pidri&#311;is drusku nosnaud&#257;s, jo vi&#326;&#353; ar m&#257;c&#299;b&#257;m aizvien &#316;oti piep&#363;l&#275;j&#257;s un nogura. Bet glieme&#382;u Kaspars un slieku Cec&#299;lija norun&#257;ja uzsp&#275;l&#275;t ri&#269;u-ra&#269;u.

N&#257;c tu ar m&#363;su pulk&#257;!" slieku Cec&#299;lija l&#363;dza zosu Zuzi. Sasp&#275;l&#275;sim! Tagad jau m&#275;s protam skait&#299;t." Sliekai bija &#316;oti laipns &#291;&#299;mis un l&#363;p&#257;s smaids.

Bet zosu Zuze bija milz&#299;gi iedom&#299;ga. Vi&#326;a pac&#275;la galvu, cik augstu var&#275;dama, un, satais&#299;jusi iedom&#299;gu kn&#257;bi, augstpr&#257;t&#299;gi teica:

Es ar jums nev&#275;los ielaisties nek&#257;d&#257;s dar&#299;&#353;an&#257;s. P&#275;c man&#257;m dom&#257;m, j&#363;s nemaz neesat kusto&#326;i. Kas gan tas var b&#363;t par kustoni, kas ir tik nepat&#299;kami slapj&#353; un auksts k&#257; j&#363;s!"

Un zoss aizg&#257;ja gar&#257;m glieme&#382;u Kasparam un slieku Cec&#299;lijai, uz vi&#326;iem pat nepaskat&#299;dam&#257;s.

Bet, lai gan glieme&#382;u Kasparam bija aukstas asinis, vi&#326;&#353; tom&#275;r bija &#316;oti j&#363;t&#299;gs. Zosu Zuze glieme&#382;u Kasparu bija t&#257; apvainojusi, ka vi&#326;&#353; iel&#299;da sav&#257; kaula m&#257;j&#257;, aizsl&#275;dza durvis un bija sar&#363;gtin&#257;ts pret visu pasauli.

Ar&#299; slieku Cec&#299;lijai tas bija &#316;oti stipri &#311;&#275;ries pie sirds. Vi&#326;a bija saraukusi pieri, atmetusi l&#363;pas un dom&#257;ja, ka

gudr&#257;kais b&#363;tu t&#363;li&#326; &#353;in&#299; pa&#353;&#257; viet&#257; ierakties zem&#275;. Tur vi&#326;u vairs neviens nevar&#275;tu t&#257; apvainot.

Bet zosu Zuze g&#257;ja tik t&#257;l&#257;k, &#353;ad un tad nicino&#353;i iegadzin&#257;dam&#257;s.

Pagaidi!" c&#363;ku Made sauca, skriedama vi&#326;ai pakaj.  Tu laikam gribi iet drusku pastaig&#257;ties. Man ar&#299; ir t&#257;da pati v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s. L&#299;dz n&#257;ko&#353;&#257;s stundas s&#257;kumam m&#275;s v&#275;l varam izmest krietnu l&#299;kumu." Un c&#363;ku Made aplika zosu Zuzei maigi roku ap vidu, sagriezusi asti draudz&#299;g&#257; gredzen&#257;.

Bet tad notika kaut kas, ko c&#363;ku Made nemaz nebija gaid&#299;jusi.

Neskaries man kl&#257;t!" zosu Zuze nikni ie&#353;&#326;&#257;c&#257;s un iesita c&#363;ku Madei ar sp&#257;rnu. Es negribu, ka man pieskaras tik net&#299;rs kustonis k&#257; tu," zoss saskaitusies nikni &#353;&#326;&#257;ca, man kauns pat just tevi sav&#257; tuvum&#257;. K&#257;ds tavs ap&#291;&#275;rbs un k&#257;das tavas ciskas! Viens c&#363;c&#299;gs kustonis!"

Tad zosu Zuze uzp&#363;t&#299;gi apg&#363;l&#257;s uz Labren&#269;a m&#257;jas sliek&#353;&#326;a, bet c&#363;ku Made no p&#257;rsteiguma bija zaud&#275;jusi valodu.

Turpat uz sliek&#353;&#326;a s&#275;d&#275;ja ar&#299; j&#363;ras kuilis ar savu sievu un vilka smilt&#299;s visus tos ciparus, kurus bija iem&#257;c&#299;ju&#353;ies.

Labi, ka tu atn&#257;ci pie mums," j&#363;ras kuilis teica, zosu Zuzi &#316;oti piekl&#257;j&#299;gi uzrun&#257;dams. Vai tu nevar&#275;tu

par&#257;d&#299;t, k&#257; raksta 5. Mums ar sievu tas cipars nemaz nepadodas."

Neuzb&#257;zies!" Zuze atcirta. Es augsti dzimus&#299; zoss, nekad nedraudz&#275;&#353;os ar tik vienk&#257;r&#353;iem kusto&#326;iem."

J&#363;ras kuilis piesarcis paskat&#299;j&#257;s uz savu sievu, un j&#363;ras c&#363;ka paskat&#299;j&#257;s uz savu v&#299;ru. Vi&#326;i abi bija nepat&#299;kami p&#257;rsteigti un aizvainoti.

J&#257;, t&#257;di j&#363;s esat," zosu Zuze gadzin&#257;ja. Kas tas par dz&#299;vnieku, kam nemaz nav kakla, ausu viet&#257; t&#257;das lupati&#326;as, un pat astes jums nav! Un k&#257;jas  vai kaut kur ir redz&#275;tas tik mu&#316;&#311;&#299;gas k&#257;jas! Priek&#353;&#275;j&#257;m &#269;etri pirksti, bet paka&#316;&#275;j&#257;m tikai pa trim!"

Zoss v&#275;lreiz nic&#299;gi nogadzin&#257;j&#257;s un p&#275;c tam pagrieza galvu uz otru pusi.

Bet nabaga j&#363;ras c&#363;kas bija milz&#299;gi sa&#353;utu&#353;as. Vi&#326;as t&#363;li&#326; piec&#275;l&#257;s no sliek&#353;&#326;a un g&#257;ja citur. J&#363;ras c&#363;ka uztraukusies kviekst&#275;ja, ka tik rupju dz&#299;vnieku vi&#326;a v&#275;l nekad neesot sastapusi.

Br&#299;vstunda bija beigusies. Izn&#257;ca pe&#316;u Lav&#299;ze un paraust&#299;ja atkal zvana m&#275;li. Tad Labrencis aizv&#275;ra savu gr&#257;matu, pasita padus&#275; un steidz&#257;s uz pagalmu pie saviem skolniekiem.

Tie visi jau bija sas&#275;du&#353;ies savos solos, kad atn&#257;ca zosu Zuze. Klausies," vi&#326;a uzsauca t&#299;taru Bulduram, ej mekl&#275; sev citur s&#275;dekli. Es nevaru s&#275;d&#275;t kop&#257; ar tik nesmuku putnu. Tu jau nemaz neesi putns, bet tas negl&#299;t&#257;kais &#275;rms pasaul&#275;."

To dzirdot, t&#299;taru Buldurs &#316;oti uzbudin&#257;j&#257;s. Un vi&#326;am, nabagam, bija t&#257; nelaime, ka uzbudin&#257;jum&#257; vi&#326;&#353; aizvien palika v&#275;l negl&#299;t&#257;ks  spalvas izplet&#257;s katra uz savu pusi, un deguns izstiep&#257;s un nokar&#257;j&#257;s lejup k&#257; sarkana dz&#299;sla.

Kad r&#363;&#311;u Labrencis ien&#257;ca pagalm&#257;, tad tur bija

milz&#299;ga k&#326;ada. J&#363;ras kuilis un j&#363;ras c&#363;ka bija jau sapakoju&#353;i visas savas lietas un apliku&#353;i tum&#353;os lakatus. Vi&#326;i ie&#353;ot atpaka&#316; uz pils&#275;tu sav&#257; kr&#257;ti&#326;&#257;. Lai gan tur esot bijis gr&#363;ti, tom&#275;r neviens vi&#326;us nekad neesot tik smagi apvainojis.

T&#299;tars buldur&#275;ja, ka vi&#326;&#353; ie&#353;ot pasaul&#275; un mekl&#275;&#353;ot citu skolu, kur piekl&#257;j&#299;g&#257;ki skolnieki. C&#363;ku Made kvieca un &#382;&#275;loj&#257;s, ka zoss esot noniev&#257;jusi c&#363;ku tautas tikumus. T&#257;p&#275;c Made te nepalik&#353;ot nevienu stundu, nevienu min&#363;ti. Slieku Cec&#299;lija jau urb&#257;s zem&#275;, bet glieme&#382;u Kaspars bija iesl&#275;dzies sav&#257; kaulu m&#257;j&#257; un atmetis visam ar roku.

Ar&#299; visi p&#257;r&#275;jie skolnieki gatavoj&#257;s iet proj&#257;m. Neviens te negrib&#275;ja palikt. Balt&#257; pele uzvilka visiem saviem b&#275;rniem pirkstainos cimdus un s&#257;ka atvad&#299;ties. Vi&#326;a jau nevarot te palikt tik ilgi, l&#299;dz ar&#299; vi&#326;u kaut k&#257; apvainotu. Dunduru Reinis sa&#311;&#275;r&#257;s rok&#257;s ar simtk&#257;ju Pidri&#311;i un g&#257;ja jau &#257;r&#257; no pagalma.

Tad r&#363;&#311;u Labrencis steidz&#299;gi uzk&#257;pa katedr&#257; un sauca: Uzgaidiet! Es gribu v&#275;l ko pateikt."

Un tad, nervozi glaud&#299;dams savu garo b&#257;rdu, vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ka nevienam nekur neesot j&#257;iet. Zosu Zuze esot vain&#299;ga, un vi&#326;ai esot j&#257;aiziet. Citi varot mier&#299;gi palikt tepat un turpin&#257;t skolo&#353;anos.

&#352;it&#257;da skola man nemaz nav vajadz&#299;ga!" zosu Zuze iegadzin&#257;j&#257;s. Kas te par sabiedr&#299;bu  viens ir slapj&#353; un auksts, otram nav astes, tre&#353;ais ir net&#299;rs, ceturtais nesmuks, un ar&#299; visi p&#257;r&#275;jie man nemaz nav simp&#257;tiski."

Tad zoss piec&#275;l&#257;s un, lepni pac&#275;lusi galvu, izg&#257;ja &#257;r&#257; pa pagalma v&#257;rtiem.

Vi&#326;a g&#257;ja un g&#257;ja, aizg&#257;ja t&#257;lu p&#316;av&#257;, aptup&#257;s, izlaida sp&#257;rnus un acis piemiegusi skat&#299;j&#257;s saul&#299;t&#275;.

Bet tad no malu mal&#257;m salaid&#257;s vis&#257;di kni&#353;&#316;i un vienas dienas mu&#353;i&#326;as, laidel&#275;j&#257;s ap zosu Zuzes galvu un visu laiku palaidn&#299;gi s&#299;ca:

Visi putni gudri k&#316;&#363;s, Ram  tai  ridi  r&#257;, Zosu Zuze mu&#316;&#311;e b&#363;s, Tr&#257; - di - ral - lai - l&#257;!"

Zuzei t&#257;da dzied&#257;&#353;ana nemaz nepatika. Vi&#326;a gan krat&#299;ja galvu, gan plivin&#257;ja sp&#257;rnus, gan dusm&#299;gi gadzin&#257;ja, bet kni&#353;&#316;i tikai s&#299;ca un s&#299;ca.

Beidzot Zuze to vairs nevar&#275;ja paciest. Vi&#326;a aizsteidz&#257;s uz d&#299;&#311;i, iepeld&#275;ja pa&#353;&#257; vid&#363; un ieb&#257;za galvu &#363;den&#299;, lai nek&#257; nedzird&#275;tu. Bet zem &#363;dens za&#316;&#353; var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; air&#275;j&#257;s ap Zuzes galvu un, vi&#326;u izsmiedams, vis&#257;di &#353;&#311;ob&#299;ja savu &#291;&#299;mi. Ilgi jau ar&#299; t&#257; nevar&#275;ja tur&#275;t galvu zem &#363;dens. Kakls s&#257;ka tirpt. Bet, tikl&#299;dz zosu Zuze pac&#275;la galvu aug&#353;up, t&#257; t&#363;li&#326; visi odi, kni&#353;&#316;i un viendien&#299;tes dzied&#257;ja:

Zosu Zuze mu&#316;&#311;e bus, Tr&#257;di - ral - lai - l&#257;!"

Bet resnais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; uzraus&#257;s uz k&#257;das l&#275;pes lapas, piep&#363;ta vaigus un kurkst&#275;ja:

T&#299;tars m&#257;c&#275;s visu ko, Kvarks!"

Zosu Zuze it neko, Kvarks!"

N&#275;, to nu gan Zuze nevar&#275;ja pie&#316;aut, ka vi&#326;a, augsti dzimus&#299; zoss, paliktu mu&#316;&#311;&#257;ka par to negl&#299;to t&#299;taru. Vi&#326;a s&#257;ka aiz dusm&#257;m sist pa &#363;dens virsu tik stipri, ka pat za&#316;ais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; sabij&#257;s un iel&#275;ca d&#299;&#311;&#299;, pazuda visi kni&#353;&#316;i un aizlaid&#257;s viendien&#299;tes.

Ilgi zoss dom&#257;ja, ko t&#257;l&#257;k dar&#299;t, un peld&#275;ja no vienas d&#299;&#311;a malas l&#299;dz otrai un atkal atpaka&#316;. Pati no sevis vi&#326;a nevar&#275;ja palikt gudra. T&#257;p&#275;c zosu Zuzei cits nekas neatlika k&#257; iet atpaka&#316; uz Labren&#269;a skolu, lai t&#299;tars neaizsko- lotos priek&#353;&#257;.

Un zosu Zuze g&#257;ja atpaka&#316;.

Bet, jo tuv&#257;k vi&#326;a n&#257;ca Labren&#269;a skolai, jo vi&#326;a k&#316;uva pazem&#299;g&#257;ka, un vi&#326;as kn&#257;bis nolaid&#257;s zem&#257;k un zem&#257;k. Beidzot Zuze apst&#257;j&#257;s s&#275;tmal&#257; pie balto n&#257;tru pudura, un vi&#326;ai vairs nebija drosmes t&#257;l&#257;k iet. Te auga ar&#299; daudz u&#353;&#326;u un balandu. Visas t&#257;s skat&#299;j&#257;s uz zosu Zuzi un zobgal&#299;gi sm&#299;n&#275;ja. Vi&#326;a izskat&#299;j&#257;s tik no&#382;&#275;lojama! Pat virza, kas stiep&#257;s gar pa&#353;u zemi, sm&#275;ja s&#299;kus smiekli&#326;us. Beidzot zosij tom&#275;r vajadz&#275;ja sad&#363;&#353;oties un iet pagalm&#257;.

Pa&#353;reiz bija r&#275;&#311;in&#257;&#353;anas stunda. Skolnieki s&#275;d&#275;ja savos solos un r&#363;&#311;u Labrencis st&#257;v&#275;ja pie t&#257;feles.

Es atn&#257;cu atpaka&#316;," zosu Zuze teica pavisam padev&#299;g&#257; un klus&#257; bals&#299;. Bet neviens uz vi&#326;u neklaus&#299;j&#257;s. Visi bija &#316;oti aiz&#326;emti un skat&#299;j&#257;s uz melno t&#257;feli, kur Labrencis vilka ar kr&#299;tu baltus ciparus.

Es atn&#257;cu atpaka&#316;," Zuze teica v&#275;l padev&#299;g&#257;k&#257; bals&#299;. Tad vi&#326;a nolieca galvu l&#299;dz pa&#353;ai zemei un pavisam pazem&#299;gi teica: Es tik &#316;oti gribu n&#257;kt atkal skol&#257; un m&#257;c&#299;ties t&#257;l&#257;k!"

Un, kas labi ieklaus&#299;j&#257;s, var&#275;ja just zosu Zuzes bals&#299; t&#257; k&#257; asaras. Tad c&#363;ku Made saskat&#299;j&#257;s ar t&#299;taru Bulduri un glieme&#382;u Kaspars ar slieku Cec&#299;liju. Bet r&#363;&#311;u Labrencis s&#257;ka dom&#299;gi brauc&#299;t savu garo b&#257;rdu.

"Es d&#257;vin&#257;&#353;u rakst&#299;&#353;anai katram pa vienai no sav&#257;m spalv&#257;m," zosu Zuze v&#275;l piebilda, kaun&#299;gi skat&#299;dam&#257;s uz zemi, man ir &#316;oti labas spalvas."

Uz&#326;emsim Zuzi atkal skol&#257;!" j&#363;ras kuilis teica, jo vi&#326;&#353; bija labs dz&#299;vnieks un vi&#326;am bija &#316;oti labs raksturs.

Ja jau citi t&#257; dom&#257;, tad es ar&#299; neko daudz nesaku pret&#299;," c&#363;ku Made sm&#299;n&#275;dama teica, jo vi&#326;ai &#316;oti r&#363;p&#275;ja rakst&#257;m&#257; spalva. Ar&#299; t&#299;tars nobuldur&#275;ja kaut ko par to, ka Zuzi var&#275;tu pam&#275;&#291;in&#257;t &#326;emt atpaka&#316;. Varb&#363;t vi&#326;a v&#275;l labotos.

Es jau esmu izlabojusies!" zosu Zuze sac&#299;ja pavisam nopietni. Tad vi&#326;a izr&#257;va sev vienu spalvu, pasniedza to j&#363;ras kuilim un teica: Es nemaz agr&#257;k nebiju iev&#275;rojusi, cik tev ir skaistas, sarkanas acis! Un kas tavai kundzei par br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gu dzeltenu raibumu uz kreis&#257;s auss! J&#363;s abi esat tie&#353;&#257;m &#316;oti gl&#299;ti!" To dzirdot, j&#363;ras c&#363;ka t&#363;li&#326; s&#257;ka smaid&#299;t, un j&#363;ras kuilim k&#316;uva &#316;oti labs garast&#257;voklis.

Tad zosu Zuze izr&#257;va sev otru spalvu un pasniedza t&#299;taram. Kas tev par jauku mazu, melnu b&#257;rdas ku&#353;&#311;&#299;ti 60 pie guznas, " vi&#326;a teica. Tas izskat&#257;s tik &#299;patn&#275;ji un dai&#316;i."

T&#299;taram t&#257;da valoda &#316;oti patika. Vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; izpleta savu asti un staig&#257;ja pa pagalmu, to lepni groz&#299;dams.

T&#257; zosu Zuze apd&#257;vin&#257;ja visus skolniekus un pie katra vi&#326;a atrada kaut ko gl&#299;tu. St&#257;r&#311;u Tenim esot skaists profils, zvirbu&#316;u Tomi&#326;am pat&#299;kams kn&#257;bis un Jagailim vareni pie&#353;i.

Glieme&#382;u Kaspara kaulu m&#257;ja esot tik moderna, tik praktiska un tik m&#257;j&#299;gi iek&#257;rtota. Tauri&#326;u Lidulidim esot taisni debe&#353;&#311;&#299;gi sp&#257;rni, visiem pe&#316;u b&#275;rniem tik nevain&#299;gas maigas seji&#326;as un simtk&#257;ju Pidri&#311;im t&#257;s gl&#299;t&#257;k&#257;s k&#257;jas, k&#257;das zosu Zuze jebkad redz&#275;jusi.

Nu visi skolnieki bija &#316;oti apmierin&#257;ti un priec&#299;gi groz&#299;ja rok&#257;s savas jaun&#257;s rakst&#257;m&#257;s spalvas. Zosu Zuze bija tik dev&#299;ga, ka ne&#382;&#275;loja savas spalvas pat t&#257;m su&#326;u s&#275;n&#275;m, kas auga uz Labren&#269;a m&#257;jas jumta, lai gan &#353;&#299;s s&#275;nes nemaz nem&#257;c&#299;j&#257;s rakst&#299;t.

Zosu Zuze tie&#353;&#257;m bija labojusies. Vi&#326;a nekad vairs neapvainoja nevienu dz&#299;vnieku un k&#316;uva par t&#299;ri piekl&#257;j&#299;gu putnu.

Za&#316;ais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; vairs nesm&#275;j&#257;s par zosu Zuzi, bet katru reizi vi&#326;u laipni sveicin&#257;ja, ja gad&#299;j&#257;s satikties pie d&#299;&#311;a.



PE&#315;U &#268;ABUL&#298;&#352;A PIEDZ&#298;VOJUMS

Lepnajai baltajai pelei, kura valk&#257;ja cimdus, bija viens d&#275;l&#275;ns, kur&#353; nemaz negrib&#275;ja m&#257;c&#299;ties. Vi&#326;am daudz lab&#257;k patika skraid&#299;t pa p&#316;avu un raut pu&#311;u ziedlapi&#326;as. Bet visbie&#382;&#257;k vi&#326;&#353; iezag&#257;s sak&#326;u d&#257;rz&#257; un grauza Lav&#299;zes st&#257;d&#299;tos burk&#257;nus, jo tie visi bija br&#299;numsaldi.

Ir gan nedienas ar t&#257;du b&#275;rnu!" balt&#257; pele &#382;&#275;loj&#257;s

pel&#275;kajai pe&#316;u Lav&#299;zei. Bet tur tie&#353;&#257;m nek&#257; nevar&#275;ja dar&#299;t. M&#257;te var&#275;ja pel&#275;nu b&#257;rt, var&#275;ja likt kakt&#257;, bet vi&#326;&#353; tikai palika slink&#257;ks un slink&#257;ks. Citi pe&#316;u b&#275;rni vi&#326;u izsm&#275;ja, bet mazais baltais pel&#275;ns to nemaz ne&#326;&#275;ma v&#275;r&#257;. Vi&#326;&#353; tikai gul&#275;ja saul&#299;t&#275;, sp&#275;l&#275;j&#257;s ar savu s&#257;rto ast&#299;ti un &#257;bec&#275; nemaz vairs neieskat&#299;j&#257;s.

K&#257;du dienu, kam&#275;r citi pel&#275;ni m&#257;c&#299;j&#257;s, mazais baltais &#268;abul&#299;tis atkal klejoja pa p&#316;avu, baid&#299;dams za&#316;os

sprad&#382;us, kas gul&#275;ja uz lap&#257;m, un purin&#257;dams &#311;imenes, lai s&#275;klas birtu lej&#257;.

Tad p&#275;k&#353;&#326;i pe&#316;u &#268;abul&#299;tis ieraudz&#299;ja kaut ko tupam starp &#257;boli&#326;a ziediem un timoti&#326;a smilg&#257;m.

&#268;abul&#299;tis bija &#316;oti zi&#326;k&#257;r&#299;gs pel&#275;ns. Vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; skr&#275;ja skat&#299;ties.

Tur s&#275;d&#275;ja vecais &#382;urku Je&#353;ka, kas jau s&#257;ka mesties sirms un drusku kliboja. Vi&#326;&#353; p&#299;p&#275;ja un atp&#363;tin&#257;ja savu slimo k&#257;ju. Ar&#299; &#381;urku Je&#353;ka paman&#299;ja balto pe&#316;u b&#275;rnu, kas bija aizsl&#275;pies aiz k&#257;das sk&#257;be&#326;u lapas un skat&#299;j&#257;s zi&#326;k&#257;r&#299;g&#257;m ac&#299;m. N&#257;c &#353;urp!" uzsauca &#382;urku Je&#353;ka un pam&#257;ja &#268;abul&#299;tim ar priek&#353;&#311;epu.

Pe&#316;u &#268;abul&#299;tis ar&#299; t&#363;li&#326; attec&#275;ja. Vi&#326;&#353; nost&#257;j&#257;s &#382;urku Je&#353;kas priek&#353;&#257; un izskat&#299;j&#257;s &#316;oti s&#299;ci&#326;&#353; un &#316;oti niec&#299;gs.

Skat, k&#257;ds pils&#275;tas jaunskungs baltos sv&#257;rkos!" &#382;urku Je&#353;ka noteica. Kur tad tu te t&#257;ds gad&#299;jies?"

Es atn&#257;cu no pils&#275;tas," pe&#316;u &#268;abul&#299;tis st&#257;st&#299;ja. Man te ir ar&#299; mamma, m&#257;sas un br&#257;&#316;i. Un tie visi ir tikpat balti k&#257; es."

Bet ko tad j&#363;s te &#299;sti dar&#257;t?" &#382;urku Je&#353;ka jaut&#257;ja.

M&#257;c&#257;mies," pel&#275;ns sac&#299;ja, r&#299;v&#275;dams degungalu ar kreiso &#311;epi&#326;u.

J&#257;, j&#257;," &#382;urku Je&#353;ka pie sevis noteica, esmu jau dzird&#275;jis, ka r&#363;&#311;u Labrencis esot atv&#275;ris skolu."

Bet man nemaz nepat&#299;k iet skol&#257;," pe&#316;u &#268;abul&#299;tis &#382;&#275;loj&#257;s. Man nemaz nepat&#299;k m&#257;c&#299;ties."

Tad &#382;urku Je&#353;ka noglaud&#299;ja savas sirm&#257;s Osi&#326;as un, vilt&#299;gi piemiedzis vienu aci, kaut ko p&#257;rdom&#257;ja.

Klausies, puika," vi&#326;&#353; beidzot teica, kustin&#257;dams savu garo, pliko asti, ja tev nepat&#299;k skoloties, tad n&#257;c pie manis. Es tev maks&#257;&#353;u labu algu."

Bet kas man b&#363;s j&#257;dara?" pe&#316;u &#268;abul&#299;tis jaut&#257;ja, sa&#353;&#311;iebis l&#363;pi&#326;as. Vi&#326;&#353; bija &#316;oti slinks pel&#275;ns.

Hm, hrn!" &#382;urku Je&#353;ka nokrek&#353;&#311;in&#257;j&#257;s. P&#275;c laici&#326;a vi&#326;&#353; teica: Vair&#257;k nekas, tikai j&#257;pasp&#275;l&#275;jas ar maniem b&#275;rniem, lai tiem neb&#363;tu garlaic&#299;gi."

Ai, jauki!" iesauc&#257;s pe&#316;u &#268;abulitis un pal&#275;c&#257;s gais&#257;. Man &#316;oti pat&#299;k rota&#316;&#257;ties. Es t&#363;li&#326; ie&#353;u tev l&#299;dzi." Tad pel&#275;ns pieskr&#275;ja pie &#382;urku Je&#353;kas un vilka vi&#326;u aiz sv&#257;rkiem. Iesim t&#363;li&#326; pie taviem b&#275;rniem, &#382;urku krustt&#275;v! Es nemaz nevaru sagaid&#299;t, kad var&#275;&#353;u s&#257;kt peln&#299;t naudu," pe&#316;u &#268;a- bul&#299;tis nepaciet&#299;gi p&#299;kst&#275;ja.

Tad &#382;urku Je&#353;ka ar&#299; piec&#275;l&#257;s un s&#257;ka l&#275;ni klibot uz savas m&#257;jas pusi, un mazais pe&#316;u &#268;abul&#299;tis tec&#275;ja vi&#326;am paka&#316; laim&#299;g&#257;m acti&#326;&#257;m.

Bija j&#257;noiet milz&#299;gs gabals. Kad vi&#326;i lika gal&#257;, tad jau m&#275;ness bija uzl&#275;cis, un tam apk&#257;rt mirgoja zvaigznes.

&#381;urku Je&#353;ka izvilka no bik&#353;u kabatas tr&#299;s milz&#299;gas atsl&#275;gas un ilgi grabin&#257;j&#257;s ap sav&#257;m durv&#299;m, l&#299;dz t&#257;s atsl&#275;dza. Tad vi&#326;&#353; atsp&#275;ra durvis ar k&#257;ju un ieb&#299;d&#299;ja pel&#275;nu k&#257;d&#257; patum&#353;&#257; telp&#257;. Pie griestiem kar&#257;j&#257;s pavisam maza spuldz&#299;te, bet nekur nebija neviena loga.

&#268;abul&#299;tim sakrita virs&#363; vesels bars pel&#275;ku &#382;urkul&#275;nu. Tie raust&#299;ja vi&#326;u aiz k&#257;ji&#326;&#257;m, knieba s&#257;nos, vilka aiz ast&#299;tes un pl&#275;sa aiz &#363;si&#326;&#257;m. Tas bija pavisam &#353;ausm&#299;gi.

Tad &#382;urku Je&#353;ka teica savai sievai:

Es atvedu tev pal&#299;gu. Vi&#326;&#353; var&#275;s tav&#257; viet&#257; berzt gr&#299;du, mazg&#257;t traukus un ve&#316;u."

Bet vec&#257; &#382;urka iesprauda rokas s&#257;nos, niev&#257;jo&#353;i noskat&#299;j&#257;s uz mazo pe&#316;u &#268;abul&#299;ti un sac&#299;ja: T&#257;ds nieks! Tas jau neko nesp&#275;s padar&#299;t! B&#363;s tikai lieks &#275;d&#275;js!"

Gan m&#275;s vi&#326;u izdres&#275;sim!" &#382;urku Je&#353;ka atteica un iesita ar asti pa gr&#299;du. Tad vi&#326;&#353; lika saviem b&#275;rniem sal&#299;st kaktos. Bet baltajam pel&#275;nam t&#363;li&#326; st&#257;ties pie gr&#299;das mazg&#257;&#353;anas.

To dzirdot, pe&#316;u &#268;abul&#299;tis savilka pavisam sk&#257;bu &#291;&#299;mi un s&#257;ka raud&#257;t. Es gribu m&#257;j&#257;s! Laidiet mani t&#363;li&#326; m&#257;j&#257;s!" vi&#326;&#353; pink&#353;&#311;&#275;ja. Bet, kad &#382;urku Je&#353;ka to nemaz nedom&#257;ja dar&#299;t, tad pe&#316;u &#268;abul&#299;tis s&#257;ka br&#275;kt v&#275;l ska&#316;&#257;k un dauz&#299;ja durvis ar sav&#257;m d&#363;r&#299;t&#275;m. Bet t&#257;s bija aizsl&#275;gtas, un &#382;urku b&#275;rni sp&#299;do&#353;&#257;m ac&#299;m sm&#275;j&#257;s no visiem kaktiem.

Tad pie &#268;abul&#299;&#353;a pien&#257;ca vec&#257; &#382;urcene. Vi&#326;a sapurin&#257;ja pel&#275;nu aiz aus&#299;m un stingri noteica, ja vi&#326;&#353; t&#363;l&#299;t nest&#257;&#353;oties pie darba, tad dab&#363;&#353;ot t&#257;du p&#275;rienu, kuru vi&#326;&#353; atcer&#275;&#353;oties visu m&#363;&#382;u. Nabaga baltais &#268;abul&#299;tis tad sabij&#257;s tik &#316;oti, ka vi&#326;am dreb&#275;ja abas ro&#382;ain&#257;s austi&#326;as un astes gali&#326;&#353;. Pel&#275;ns t&#363;li&#326; s&#257;ka berzt istabas gr&#299;du, un vi&#326;a s&#299;k&#257;s &#363;si&#326;as visu laiku uztraukti raust&#299;j&#257;s.

No virtuves izl&#299;da liela, resna vabole ar ziliem, sp&#299;d&#299;giem sp&#257;rniem uz muguras un lielu v&#275;deru. Vi&#326;a te kalpoja par vir&#275;ju un vi&#326;u sauca par Augusti. Auguste ienesa sak&#326;u zupu, kuru bija izv&#257;r&#299;jusi vakari&#326;&#257;m, un uzlika to uz neapkl&#257;ta piepes galda.

Balti garai&#326;i c&#275;l&#257;s pret griestiem, kutin&#257;dami degunu un smar&#382;odami p&#275;c dill&#275;m un s&#299;poliem. &#381;urc&#275;ni t&#363;li&#326; saskr&#275;ja apk&#257;rt, astes sac&#275;lu&#353;i. Tad visa liel&#257; &#382;urku &#291;imene &#275;da vakari&#326;as, ka &#353;&#326;akst&#275;ja vien, un notraip&#299;ja visu galda virsu ar taukain&#257;m pil&#275;m. Tikai mazajam pe&#316;u &#268;abul&#299;tim neviens nek&#257; nedeva. Vi&#326;am bija j&#257;ber&#382; gr&#299;da.

T&#257; pel&#275;ns nodz&#299;voja &#382;urku m&#257;j&#257; ilgu laiku. Cik dienas jau bija pag&#257;ju&#353;as, to neviens nezin&#257;ja, jo &#382;urku m&#257;joklim nebija neviena loga, pa kuru iesp&#299;d&#275;tu &#257;ra gaisma. Tikai maz&#257; spuldz&#299;te aizvien dega pie griestiem. Vabo&#316;u Auguste k&#257;du dienu &#268;abul&#299;tim past&#257;st&#299;ja, ka &#353;o spuldz&#299;ti &#382;urku Je&#353;ka at&#326;&#275;mis k&#257;dam j&#257;&#326;t&#257;rpi&#326;am, kur&#353; te reiz g&#257;jis gar&#257;m.

Tum&#353;aj&#257; &#382;urku pazemes m&#257;j&#257; mazajam nabaga pel&#275;nam nebija neviena drauga. Vien&#299;gi vabo&#316;u Auguste bija laipna un aizvien draudz&#299;gi &#269;aukstin&#257;ja savus taustek&#316;us.

&#268;abul&#299;tim bija j&#257;str&#257;d&#257; gr&#363;ti darbi no r&#299;ta l&#299;dz vakaram. Vi&#326;am bija j&#257;izmazg&#257; visi &#382;urku &#326;ieburi un apak&#353;bikses, krekli un vestes, j&#257;ber&#382; katli un j&#257;ma&#316; milti, un, ja vi&#326;&#353; k&#257;dreiz bija tik piekusis, ka aps&#275;d&#257;s, tad t&#363;li&#326; dab&#363;ja p&#275;rienu, jo &#382;urc&#275;ni s&#363;dz&#275;ja m&#257;tei, ka &#268;abul&#299;tis slinkojot.

Vec&#257; &#382;urka bija &#316;oti skopa. Vi&#326;a deva &#275;st &#268;abul&#299;tim tik maz, ka tur pat mu&#353;ai neb&#363;tu pieticis. Vabo&#316;u Auguste t&#257;p&#275;c bie&#382;i vien pasl&#275;pa kaut ko zem priek&#353;auta un

iedeva pe&#316;u &#268;abul&#299;tim, kad neviens neredz&#275;ja. Ja vi&#326;a to neb&#363;tu dar&#299;jusi, tad mazais pel&#275;ns jau sen b&#363;tu nomiris bad&#257;.

Pe&#316;u &#268;abul&#299;tis tagad bie&#382;i atcer&#275;j&#257;s Labren&#269;a skolu, atcer&#275;j&#257;s visus savus br&#257;&#316;us un m&#257;sas. Tie tagad laikam bija nob&#275;d&#257;ju&#353;ies un mamma  t&#257; varb&#363;t pat raud&#257;ja sava &#268;abul&#299;&#353;a d&#275;&#316;

Ak, ja tagad pe&#316;u &#268;abul&#299;tis tiktu &#257;r&#257; no tum&#353;&#257;s &#382;urku m&#257;jas, kur smiltis bira no griestiem, tad vi&#326;&#353; t&#363;l&#299;t steigtos pie mammas. Cik labi vi&#326;&#353; m&#257;c&#299;tos un cik paklaus&#299;gs vi&#326;&#353; b&#363;tu!

Bet pe&#316;u &#268;abul&#299;tis netika &#257;r&#257;, jo durvis aizvien bija nosl&#275;gtas un atsl&#275;gas skan&#275;ja &#382;urku Je&#353;kas dzi&#316;aj&#257;s kabat&#257;s

Mazajam pel&#275;nam kl&#257;j&#257;s gr&#363;ti, bet vec&#257; &#382;urka bija krietni nobarojusies pa &#353;o laiku, jo vi&#326;ai vairs nebija nek&#257;da darba. Visu padar&#299;ja mazais pe&#316;u &#268;abul&#299;tis. &#381;urka s&#257;ka aptaukoties. Vaigi vi&#326;ai sp&#299;d&#275;ja, v&#275;l&#257;k s&#257;ka rasties pat pakakle, un visi lindraki k&#316;uva par &#353;auriem. Visbie&#382;&#257;k &#382;urka tagad s&#275;d&#275;ja gult&#257;, s&#363;k&#257;dama cukura graudu un spodrin&#257;dama nagus.

K&#257;du dienu, kad Je&#353;ka bija aizg&#257;jis med&#299;b&#257;s, mazie &#382;urc&#275;ni izlaisti &#257;r&#257; paskraid&#299;ties un vec&#257; &#382;urcene aizg&#257;jusi pie dr&#275;bnieka, lai tas uz&#353;&#363;tu vi&#326;ai k&#257;du plat&#257;ku kleitu, tad vabo&#316;u Auguste pam&#257;ja ar taustek&#316;iem un pe&#316;u &#268;abul&#299;tis ietec&#275;ja pie vi&#326;as virtuv&#275;.

Es kaut ko izdom&#257;ju,"

vi&#326;a teica, klusi &#269;aukst&#275;dama. Tevj&#257;izliekas par beigtu, tad tu varb&#363;t tiksi no &#353;ejienes &#257;r&#257;."

Vabo&#316;u Auguste v&#275;l grib&#275;ja daudz ko teikt, bet, kad vi&#326;a izdzirda, ka &#257;rpus&#275; &#382;urku Je&#353;ka s&#257;ka grabin&#257;t savas atsl&#275;gas un sl&#275;dza va&#316;&#257; dz&#299;vok&#316;a durvis, tad vabo&#316;u Auguste steig&#353;us izb&#299;d&#299;ja &#268;abul&#299;ti no virtuves.

Un mazais pe&#316;u &#268;abul&#299;tis t&#363;li&#326; nog&#257;z&#257;s uz istabas gr&#299;das un izstiepa asti pavisam taisnu. Kad istab&#257; ien&#257;ca vecais &#382;urku Je&#353;ka, tad pel&#275;ns gul&#275;ja k&#257; sastindzis. Vi&#326;&#353; nemirk&#353;&#311;in&#257;ja ne aci un nepakustin&#257;ja ne &#363;si&#326;u.

&#381;urku Je&#353;ka pagr&#363;da &#268;abul&#299;ti ar k&#257;ju, apv&#275;la aug&#353;p&#275;du, bet pel&#275;ns nekust&#275;j&#257;s. Tad no virtuves izl&#299;da vabo&#316;u Auguste un nod&#363;ca: Vi&#326;&#353; ir beigts. Laikam no bada."

Hm, hm!" &#382;urku Je&#353;ka pavisam neapmierin&#257;ts nokrek&#353;&#311;in&#257;j&#257;s.Tad vi&#326;&#353; atsl&#275;dza durvis, pa&#326;&#275;ma pel&#275;nu aiz astes un aizvilka uz m&#275;slaini.

&#381;&#275;l!" &#382;urku Je&#353;ka pie sevis noteica, dom&#299;gi kas&#299;dams aiz auss. Kur nu m&#275;s &#326;emsim jaunu str&#257;dnieku?"

Tad Je&#353;ka, l&#275;ni klibodams, aizg&#257;ja atpaka&#316; uz savu m&#257;jokli, un vi&#326;a plik&#257; aste vilk&#257;s pa zemi.

Kad viss beidzot bija palicis pavisam klusu, tad pe&#316;u &#268;abul&#299;tis l&#275;n&#257;m pav&#275;ra vienu plakstu un p&#275;c tam otru. Vi&#326;&#353; gul&#275;ja m&#275;slain&#275; blakus nolauztam t&#275;jkannas sn&#299;p&#299;tim, stikla gabali&#326;iem, kuri vizu&#316;oja saul&#275;, un baltai kr&#275;juma kr&#363;z&#299;tes osi&#326;ai.

M&#299;ksts v&#275;ji&#326;&#353; lo&#382;&#326;&#257;ja ap pe&#316;u &#268;abul&#299;ti, un debesis  t&#257;s &#353;odien lik&#257;s tik augstas un tik &#316;oti, &#316;oti m&#299;l&#299;gas un siltas.

Pe&#316;u &#268;abul&#299;tis piec&#275;l&#257;s, paskr&#275;ja gabali&#326;u un pal&#275;c&#257;s gais&#257;, paskr&#275;ja v&#275;l gabali&#326;u un atkal pal&#275;c&#257;s. Vi&#326;a acti&#326;as sp&#299;d&#275;ja un vi&#326;a sirsni&#326;a sita: tuk, tuk, tuk.

Un k&#257; gan vi&#326;a lai nesistu! L&#363;k, tur jau redz&#275;j&#257;s ka&#326;epju me&#382;i&#326;&#353; un aiz t&#257;  Labren&#269;a m&#257;jas s&#363;nainais jumts. Uz jumta p&#299;p&#275;ja apdrupu&#353;ais skurstenis un smaid&#299;ja laipn&#257;s s&#275;nes.

Kad pe&#316;u &#268;abul&#299;tis ieskr&#275;ja Labren&#269;a pagalm&#257;, tad vi&#326;am lik&#257;s, ka vi&#326;&#353; bija tas laim&#299;g&#257;kais pe&#316;u b&#275;rns pasaul&#275;.

Br&#257;&#316;i un m&#257;sas l&#275;k&#257;ja &#268;abul&#299;tim apk&#257;rt uz vienas k&#257;jas, un baltajai pe&#316;u mammai noripoja divas asaras no atkalredz&#275;&#353;an&#257;s prieka. Tad &#268;abul&#299;tis nobu&#269;oja maigi mammas degungalu un teica:

Es tagad m&#257;c&#299;&#353;os un b&#363;&#353;u viens &#316;oti labs pe&#316;u puika."

Un tie&#353;&#257;m  pe&#316;u &#268;abul&#299;tis s&#257;ka m&#257;c&#299;ties. Bie&#382;i vien balt&#257; pele ieg&#257;ja virtuv&#275; pie pel&#275;k&#257;s Lav&#299;zes, aps&#275;d&#257;s pie pavarda un aizr&#257;vusies ilgi st&#257;st&#299;ja  cik vi&#326;as &#268;abul&#299;tis esot &#269;akls, cik vi&#326;&#353; esot apd&#257;vin&#257;ts un cik vi&#326;&#353; labi lasot. No &#268;abul&#299;&#353;a izn&#257;k&#353;ot profesors!



C&#362;KU MADES NELAIME

Bija pag&#257;jis jau krietni ilgs laiks, kop&#353; r&#363;&#311;u Labrencis bija atv&#275;ris savu skolu, un visi dz&#299;vnieki &#316;oti &#257;tri pie&#326;&#275;m&#257;s sapra&#353;an&#257; un gudr&#299;b&#257;.

Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; var&#275;ja jau veikli no&#269;iepst&#275;t l&#299;dz pat simtam un atpaka&#316;. Tauri&#326;u Lidulidis laidel&#275;damies jau saburtoja gandr&#299;z visu, kas bija uzrakst&#299;ts uz ce&#316;a stabiem. Pel&#275;kie zirnek&#316;i izskait&#299;ja un zin&#257;ja, cik vi&#326;iem k&#257;ju. Bet Jagailis un visas tr&#299;s vi&#326;a sievas las&#299;ja jau pavisam teko&#353;i. St&#257;r&#311;u Teni gan las&#299;&#353;ana tik daudz neinteres&#275;ja. Vi&#326;&#353; vair&#257;k nodev&#257;s rakst&#299;&#353;anas m&#257;kslai. Un r&#363;&#311;u Labrencis vienm&#275;r slav&#275;ja st&#257;r&#311;u Te&#326;a rokrakstu. Visi burti vi&#326;am vienm&#275;r izn&#257;kot tik k&#257;rt&#299;gi un tik skaidri salas&#257;mi. To dzirdot, st&#257;r&#311;u Tenis laim&#299;gi smaid&#299;ja, nost&#257;j&#257;s uz vienas k&#257;jas un dom&#257;ja par to dienu, kad var&#275;s pats uzrakst&#299;t pirmo v&#275;sttuli savai sievai, kura bija palikusi dienvidos un &#257;rst&#275;ja tur savu slimo sp&#257;rnu.

Slieku Cec&#299;lija, zosu Zuze, dunduru Reinis, kaiju Aija un visi citi bija labi skolnieki. Vien&#299;gi nabaga cuku Madei ar m&#257;c&#299;b&#257;m nemaz neveic&#257;s. Ja Labrencis uzrakst&#299;ja uz liel&#257;s skolas t&#257;feles A un B, tad pat &#353;os divus burtus cuku Made nevar&#275;ja iegaum&#275;t un at&#353;&#311;irt vienu no otra. Vi&#326;a pat nezin&#257;ja pateikt, vai tas bija burts vai cipars.

C&#363;ku Madei ir pavisam stulba galva," glieme&#382;u Kaspars &#269;ukst&#275;ja simtk&#257;ju Pidri&#311;im, pieliecies vi&#326;am pie pa&#353;as auss.

Bet c&#363;ku Made to tom&#275;r bija dzird&#275;jusi, un vi&#326;a stipri nosarka, jo vi&#326;ai bija &#316;oti kauns, ka par vi&#326;as galvu izplat&#299;j&#257;s t&#257;das nesmukas valodas.

Kad atskan&#275;ja zvans un s&#257;k&#257;s br&#299;vstunda, tad c&#363;ku Made t&#363;li&#326; piec&#275;l&#257;s no sava sola un steidz&#257;s &#257;r&#257; pa pagalma v&#257;rtiem.

Vi&#326;a ilgi staig&#257;ja pa p&#316;avu te uz vienu pusi, te uz otru, taisni t&#257;, it k&#257; mekl&#275;tu kaut ko &#316;oti svar&#299;gu. Beidzot Made non&#257;ca pie zemas m&#257;jeles. T&#257; bija celta no zem&#275;m, un tur dz&#299;voja kurmju Andrievs. Vi&#326;&#353; pa&#353;reiz s&#275;d&#275;ja uz soli&#326;a m&#257;jas priek&#353;&#257; un p&#299;p&#275;ja. Kurmju Andrievs bija diezgan paput&#275;jis saimnieks. Ce&#316;gali vi&#326;am aizvien bija cauri un k&#257;jas basas.

Klausies, Made!" kurmju Andrievs sauca, iz&#326;&#275;mis p&#299;pi no mutes. Ko tu tik c&#299;t&#299;gi mekl&#275; pa manu p&#316;avu?"

Tad c&#363;ku Made pienaca pie kurmja m&#257;jeles un piesarkusi t&#257; paklusu teica: Man esot &#316;oti stulba galva. Mekl&#275;ju k&#257;du p&#363;&#353;&#316;ot&#257;ju, kas to var&#275;tu iz&#257;rst&#275;t."

Kurmis t&#257; vilt&#299;gi pasm&#299;n&#275;ja un teica: Tad tu esi atn&#257;kusi &#299;st&#257; viet&#257;. Es taisni esmu p&#363;&#353;&#316;ot&#257;js  un pie tam v&#275;l &#316;oti labs."

Ai, cik pat&#299;kami!" iesauc&#257;s c&#363;ku Made. Tad jau man nekur t&#257;l&#257;k vairs neb&#363;s j&#257;mekl&#275;. Vai tu proti iz&#257;rst&#275;t stulbu galvu?"

J&#257;, to kurmju Andrievs protot gan, un &#353;in&#299; slim&#299;b&#257; vi&#326;am esot pat sevi&#353;&#311;i lieli pan&#257;kumi. Vi&#326;&#353; esot jau iz&#257;rst&#275;jis &#269;etrpadsmit &#363;dens vaboles, tr&#299;sdesmit septi&#326;us siksp&#257;r&#326;us un devi&#326;desmit divus seskus. Un &#353;ie visi esot biju&#353;i &#316;oti, &#316;oti stulbi.

Ak, m&#299;&#316;ais Andriev," l&#363;dz&#257;s c&#363;ku Made, vai tu nevar&#275;tu iz&#257;rst&#275;t ar&#299; mani, man tik &#316;oti kauns, ka man gad&#299;jusies tik stulba galva. Es nesp&#275;ju at&#353;&#311;irt burtus. Man tie visi liekas vien&#257;di." Var&#275;tu jau pam&#275;&#291;in&#257;t," kurmju Andrievs teica, kas&#299;dams aiz auss, Bet vai tu man var&#275;si samaks&#257;t par &#257;rst&#275;&#353;anu?"

To dzirdot, c&#363;ku Made k&#316;uva &#316;oti s&#275;r&#299;ga un ausis vi&#326;ai no&#316;uka pavisam. Made nebija nek&#257; iekr&#257;jusi. Vi&#326;ai bija tikai tas, kas mugur&#257;.

Kurmju Andrievs br&#299;di dom&#257;ja, groz&#299;dams savu mazo ast&#299;ti no vienas puses uz otru. Tad vi&#326;&#353; teica: Ja tu man atdotu visu to, kas tev uzvilkts mugur&#257; un k&#257;j&#257;s, tad es tevi varb&#363;t iz&#257;rst&#275;tu."

Nu c&#363;ku Made nezin&#257;ja, ko ies&#257;kt. Vi&#326;a ta&#269;u nevar&#275;ja iet plika atpaka&#316; uz skolu! Bet kurmju Andrievs teica, ka lab&#257;k b&#363;t plikai un ar gudru galvu nek&#257; ap&#291;&#275;rbtai un stulbai. Tad c&#363;ku Made beidzot piekrita. Vi&#326;&#353; atdeva kurmim savus brun&#269;us, savu linu kreklu, apak&#353;sv&#257;rkus un bikses. Vi&#326;a novilka pat abus savus apavus  kreis&#257;s k&#257;jas v&#299;zi un lab&#257;s k&#257;jas pastalu. Kurmju Andrievs gan no&#326;urd&#275;ja, ka viss tas esot jau stipri novalk&#257;ts, bet tad pa&#326;&#275;ma gan dr&#275;bes, apavus un ienesa sav&#257; m&#257;jel&#275;. Kad kurmis atkal no turienes izn&#257;ca, tad vi&#326;&#353; iznesa pr&#257;vu podu un platu otu.

Tagad es tevi nozied&#299;&#353;u," kurmju Andrievs teica, un, kad tu aiziesi atpaka&#316; skol&#257;, tad tava galva vairs nemaz neb&#363;s stulba." Un kurmis nozieda c&#363;ku Madi pavisam za&#316;u. Tad vi&#326;a p&#363;&#353;&#316;o&#353;ana bija gal&#257;  un Made var&#275;ja iet atpaka&#316; uz skolu.

Vi&#326;a skr&#275;ja &#316;oti &#257;tri un reiz&#275;m patt iekviec&#257;s no liela prieka.

Vispirms c&#363;ku Madi ieraudz&#299;ja t&#257;s s&#275;nes, kas auga uz Labren&#269;a m&#257;jas jumta.

C&#363;ku Made ir za&#316;a!" vi&#326;as sauca, c&#363;ku Made ir pavisam za&#316;a!" Labrencis un visi skolnieki pac&#275;la aug&#353;up galvas un skat&#299;j&#257;s uz s&#275;n&#275;m. Neviens nevar&#275;ja saprast, ko t&#257;s tur tik nesakar&#299;gi klaig&#257;ja.

Bet tie&#353;&#257;m  kad c&#363;ku Made aizelsusies ieskr&#275;ja pagalm&#257;, vi&#326;a bija piln&#299;gi za&#316;a. Aste bija za&#316;a un za&#316;as bija pat visas skropstas. Un visur, kur vien Made piesk&#257;r&#257;s, palika za&#316;&#353;, e&#316;&#316;ains laukums. Bet sav&#257;d&#257;kais bija tas, ka Madei nebija vairs neviena ap&#291;&#275;rba gabala. Pat k&#257;jas bija basas.

Sav&#257;da lieta," Labrencis pie sevis nor&#363;ca. Bet c&#363;ku Made aps&#275;d&#257;s sav&#257; viet&#257; un smaid&#299;ja pavisam laim&#299;gi.

Es tagad esmu k&#316;uvusi &#316;oti gudra," vi&#326;a teica, es varu at&#353;&#311;irt visus burtus un visus ciparus."

Vai tas var&#275;tu b&#363;t?!" glieme&#382;u Kaspars iesauc&#257;s. Es nu gan tam negribu tic&#275;t."

Tad Labrencis pieg&#257;ja pie liel&#257;s skolas t&#257;feles un uzrakst&#299;ja tur ar kr&#299;tu A, B un C. Bet atkal nek&#257;. C&#363;ku

Mades galva bija tikpat stulba k&#257; bijusi. Vi&#326;a t&#257;pat k&#257; agr&#257;k nevar&#275;ja iegaum&#275;t, kur&#353; no burtiem bija A, kur&#353; B un kur&#353; C.

Tad c&#363;ku Made s&#257;ka &#353;&#326;ukst&#275;t un izst&#257;st&#299;ja visu par kurmju Andrievu.

Ak,&#353;is nelietis!" iesauc&#257;s Jagailis un dusm&#299;gi sasita sp&#257;rnus.

Vi&#326;&#353; uzdevies par p&#363;&#353;&#316;ot&#257;ju!" kladzin&#257;ja vistas.

Piekr&#257;pis c&#363;ku Madi!" buldur&#275;ja t&#299;tars.

Ak vai, ak vai!" raud&#257;ja c&#363;ku Made, aizkl&#257;jusi acis ar priek&#353;k&#257;j&#257;m. Ausis vi&#326;ai bija pavisam no&#316;uku&#353;as un aste  t&#257; vairs nebija saritin&#257;jusies c&#363;cisk&#257; gredzen&#257;, bet no b&#275;d&#257;m izstiepusies glu&#382;i taisna.

Tad r&#363;&#311;u Labrencis noglaud&#299;ja savu sirmo b&#257;rdu un teica, ka vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; ie&#353;ot pie kurmju Andrieva, lai vi&#326;u nop&#275;rtu un dab&#363;tu atpaka&#316; c&#363;ku Mades dr&#275;bes, kuras kurmis esot tik negod&#299;gi piesavin&#257;jies.

Ar&#299; visi Labren&#269;a skolnieki g&#257;ja l&#299;dzi, jo vi&#326;i visi bija noskaitu&#353;ies uz kurmju Andrievu un grib&#275;ja vi&#326;u p&#257;rm&#257;c&#299;t. Tikai slieku Cec&#299;lijai un glieme&#382;u Kasparam bija j&#257;paliek turpat pagalm&#257;, jo vi&#326;i vilk&#257;s p&#257;r&#257;k l&#275;ni un nevar&#275;ja tikt citiem l&#299;dzi.

Ar&#299; s&#275;nes palika m&#257;j&#257;s, jo vi&#326;as nevar&#275;ja nok&#257;pt no jumta. Vi&#326;as var&#275;ja tikai noskat&#299;ties, uz kurieni visi aizg&#257;ja. Nojumta var&#275;ja t&#257;lu redz&#275;t.

Labren&#269;is g&#257;ja pa priek&#353;u, drosm&#299;gi izg&#257;zis v&#275;deru un ieb&#257;zis rokas savu r&#363;taino bik&#353;u kabat&#257;s. Virs galvas vi&#326;am laid&#257;s dunduru Reinis un tauri&#326;u Lidulidis, bet aiz muguras so&#316;oja t&#299;taru Buldurs. Tas bija &#316;oti piep&#363;ties, un kurmju Andrievam dro&#353;i vien no t&#299;tara b&#363;tu milz&#299;gas bailes, ja vi&#326;&#353; to t&#257;du ieraudz&#299;tu. Aiz t&#299;tara Buldura steidz&#257;s visi p&#257;r&#275;jie: za&#311;u B&#275;rtulis un kaiju Aija, simtk&#257;ju Pidri&#311;is un zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353;, e&#382;u &#256;dams ar savu sievu, nabaga izkr&#257;sot&#257; c&#363;ku Made un visi citi. Vi&#326;i izg&#257;ja cauri ka&#326;epju me&#382;am un steidz&#257;s p&#257;ri p&#316;avai uz to pusi, kur redz&#275;j&#257;s kurmju Andrieva nolaist&#257; m&#257;jele.

Bet kas tad tas? Kad visi bija san&#257;ku&#353;i ap m&#257;jeli, tad vi&#326;i redz&#275;ja, ka sl&#275;&#291;i bija aizv&#275;rti un durvis aiznaglotas. Viss bija klusu, un soli&#326;&#353; m&#257;jas priek&#353;&#257; tuk&#353;s.

Tad k&#257;ds &#326;iprs spradzis uzl&#275;ca uz kurmja m&#257;jeles skurste&#326;a un pateica, ka kurmis esot aizb&#275;dzis uz pils&#275;tu. Visas c&#363;ku Mades dr&#275;bes vi&#326;&#353; esot ies&#275;jis lakat&#257;, pasitis padus&#275; un aizg&#257;jis. Pie tam vi&#326;&#353; esot sav&#257;di sm&#299;n&#275;jis un teicis, ka atpaka&#316; gan vairs nen&#257;k&#353;ot.

Ak tu palaidnis!" j&#363;ras kuilis iesauc&#257;s.

Ai, ai, ai!" noteica Labrencis, krat&#299;dams galvu. T&#257;s dr&#275;bes vi&#326;&#353; p&#257;rdos un naudu izputin&#257;s. Cik slikti!"

Tad visi g&#257;ja atpaka&#316; uz Labren&#269;a skolu, jo te nu vairs nebija ko dar&#299;t. Visb&#275;d&#299;g&#257;k so&#316;oja c&#363;ku Made. Vi&#326;a g&#257;ja pati beidzam&#257; un savu za&#316;o galvu tur&#275;ja pavisam zenriu.

St&#257;r&#311;u Tenis ieteic&#257;s, ka c&#363;ku Madei gan nemaz nepiest&#257;vot za&#316;&#257; kr&#257;sa, vajadz&#275;tu to pam&#275;&#291;in&#257;t nomazg&#257;t. Tad kaiju Aija un st&#257;r&#311;u Tenis aizveda c&#363;ku Madi uz d&#299;&#311;i. Tur Made mazg&#257;j&#257;s veselu pusstundu, un beig&#257;s zosu Zuze vi&#326;ai v&#275;l pal&#299;dz&#275;ja noberzt muguru. Kad Made beidzot izk&#257;pa no d&#299;&#311;a, vi&#326;a bija t&#257; t&#299;r&#257;k&#257;, t&#257; skaist&#257;k&#257; un ro&#382;ain&#257;k&#257; c&#363;ka pasaul&#275;.

P&#275;c tam maz&#257;, raib&#257; j&#363;ras c&#363;ka, kas bija viens &#316;oti labsird&#299;gs dz&#299;vnieks, atd&#257;vin&#257;ja Madei savu tum&#353;o plecu lakatu. Ja otram bija k&#257;da nelaime, tad ta&#269;u vajadz&#275;ja pal&#299;dz&#275;t. Simtk&#257;ju Pidri&#311;is vilka nost savus z&#257;bakus un ze&#311;es, bet c&#363;ku .Madei tie nemaz neder&#275;ja, jo bija p&#257;r&#257;k mazi.

Tad r&#363;&#311;u Labrencis ietec&#275;ja istab&#257; un iznesa Madei savus sv&#275;tdienas z&#257;bakus, kuri gan bija ar &#316;oti gariem purngaliem, k&#257;dus Labrencis parasti valk&#257;ja, bet tom&#275;r c&#363;ku Madei tie &#316;oti patika.

Nu ar&#299; e&#382;u &#256;dams negrib&#275;ja palikt iepaka&#316;. Vi&#326;&#353; atd&#257;vin&#257;ja c&#363;ku Madei savu kabatlakati&#326;u, to pa&#353;u kabat- lakatu, kuru vi&#326;am sieva bija d&#257;vin&#257;jusi k&#257;zu dien&#257; un uz kuru vi&#326;&#353; bija tik &#316;oti lepns. Katrs saprata, ka tas bija &#316;oti liels upuris no e&#382;a puses. C&#363;ku Made bija milz&#299;gi aizkustin&#257;ta. Vi&#326;a apsol&#299;j&#257;s turpm&#257;k vienm&#275;r b&#363;t k&#257;rt&#299;ga un nenotraip&#299;t savas dr&#275;bes.

Kad nu beidzot Made bija kaut cik ap&#291;&#275;rbta, tad vi&#326;u

nos&#275;din&#257;ja pirmaj&#257; sol&#257;  pa&#353;&#257; priek&#353;&#257;, un visi &#311;&#275;r&#257;s atkal pie m&#257;c&#299;b&#257;m. R&#363;&#311;u Labrencis pieg&#257;ja pie t&#257;feles un uzrakst&#299;ja A, B un C. Un tavu lielu br&#299;numu  c&#363;ku Made p&#275;k&#353;&#326;i var&#275;ja at&#353;&#311;irt visus burtus un nosauca katru pareizi, kuru r&#363;&#311;u Labrencis uzrakst&#299;ja uz liel&#257;s skolas t&#257;feles.

Labrencis noglaud&#299;ja savu b&#257;rdu un laim&#299;gi pasmaid&#299;ja. Nu vi&#326;&#353; beidzot zin&#257;ja, kas c&#363;ku Madei agr&#257;k bijusi par nelaimi: vi&#326;a bija s&#275;d&#275;jusi p&#257;r&#257;k t&#257;lu no t&#257;feles  vi&#326;a bija stipri &#299;sredz&#299;ga un burtus nemaz nebija var&#275;jusi saskat&#299;t!

Tad bag&#257;t&#257; balt&#257; pele atv&#275;ra savu grezno rokassomu un aizdeva c&#363;ku Madei naudu. Bet c&#363;ku Made otr&#257; dien&#257; dev&#257;s uz pils&#275;tu un nopirka sev brilles. Nu bija labi.

Made &#257;tri vien iem&#257;c&#299;j&#257;s las&#299;t un rakst&#299;t. Dr&#299;z vien vi&#326;a bija tikusi jau tik t&#257;lu, ka m&#257;c&#299;j&#257;s jau pavisam gr&#363;tas lietas: reizin&#257;&#353;anu un dal&#299;&#353;anu.

C&#363;ku Madei ir &#316;oti gudra galva," glieme&#382;u Kaspars &#269;ukst&#275;ja simtk&#257;ju Pidri&#311;im, pieliecies tam pavisam pie auss.

Bet c&#363;ku Made to tom&#275;r dzird&#275;ja. Vi&#326;a s&#257;ka smaid&#299;t, un abi tuklie vaigi nosarka no liela prieka.



K&#256; &#381;URKU JE&#352;KA SKOLOJ&#256;S

Bija sv&#275;tdiena, t&#257;p&#275;c &#353;odien nevienam nevajadz&#275;ja m&#257;c&#299;ties. Katrs var&#275;ja dar&#299;t, kas vi&#326;am patika, un iet, kurp vien grib&#275;ja. Skolas pagalms bija piln&#299;gi tuk&#353;s. Labrencis s&#275;d&#275;ja sav&#257; istab&#257;, p&#299;p&#275;ja, ietinies zil&#257; d&#363;mu m&#257;kon&#299;, un las&#299;ja biezu gr&#257;matu, kurai bija zelt&#299;tas malas. Labren&#269;a kalpone  pel&#275;k&#257; pe&#316;u Lav&#299;ze bija aiztec&#275;jusi pie savas pazi&#326;as, tur&#299;g&#257;s zemes bites, kura dz&#299;voja aiz maz&#257; zeme&#326;u kalni&#326;a, tan&#299; viet&#257;, kur auga blak&#257;m divi devi&#326;vlrsp&#275;ki. St&#257;r&#311;u Tenis st&#257;v&#275;ja sav&#257; ligzd&#257; uz vienas k&#257;jas un p&#257;rdom&#257;ja visu, ko &#353;oned&#275;&#316; bija iem&#257;c&#299;jies. Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; bija aizlaidies uz pils&#275;tu, lai nopirktu k&#257;du m&#299;kstu mago&#326;maiz&#299;ti. Pe&#316;u b&#275;rni skraid&#299;ja pa p&#316;avu, &#363;densputni plun&#269;&#257;j&#257;s pa d&#299;&#311;i, un p&#257;r&#275;jie bija aizkl&#299;du&#353;i kur nu kurais.

T&#257;p&#275;c s&#275;n&#275;m uz jumta bija &#316;oti garlaic&#299;gi. Vi&#326;as s&#257;ka &#382;&#257;v&#257;ties un beidzot aizmiga, sa&#353;&#311;iebu&#353;as cepures t&#257;, lai saule nesp&#299;d&#275;tu ac&#299;s.

Tad k&#257;ds izn&#257;ca no ka&#326;epju me&#382;a un slapst&#299;damies l&#299;da uz Labren&#269;a skolas pusi. Tas bija sirmais &#382;urku Je&#353;ka. Vi&#326;&#353; aizlav&#299;j&#257;s l&#299;dz s&#275;tmalai, iesl&#275;p&#257;s balto n&#257;tru pudur&#299; un l&#363;r&#275;ja pagalm&#257;. Tur neviena nebija, laidel&#275;j&#257;s tikai divas dad&#382;u p&#363;kas. Pa&#353;&#257; pagalma vid&#363; st&#257;v&#275;ja melna t&#257;fele un tuk&#353;i skolas soli. Uz platas rabarberu lapas bija salikta vesela kaudze sav&#257;du ballu stien&#299;&#353;u.-To &#382;urku Je&#353;ka, protams, nezin&#257;ja, ka tas bija kr&#299;ts. Turpat redz&#275;j&#257;s ar&#299; da&#382;&#257;di podi&#326;i  cits liel&#257;ks, cits maz&#257;ks. &#381;urku Je&#353;ka c&#275;l&#257;s uz pirkstu galiem, staip&#299;ja sirm&#257;s &#363;sas un laiz&#299;ja l&#363;pas. Vi&#326;am &#316;oti grib&#275;j&#257;s zin&#257;t, kas gan atrad&#257;s tan&#299;s daudzajos podos. Var b&#363;t, ka tur bija ieliets kaut kas sevi&#353;&#311;i gar&#353;&#299;gs. Ka t&#257; bija tikai tinte, to jau &#382;urku Je&#353;ka nezin&#257;ja. Beidzot zi&#326;k&#257;r&#299;ba s&#257;ka vi&#326;u par daudz moc&#299;t. Vi&#326;&#353; uzman&#299;gi paskat&#299;j&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m un ielav&#299;j&#257;s pagalm&#257;. Tad &#382;urku Je&#353;ka pieb&#257;za ar kr&#299;tu pilnas kabatas, izmekl&#275;j&#257;s visliel&#257;kos tintes podus, pa&#311;&#275;ra katr&#257; padus&#275; pa vienam un met&#257;s prom, cik &#257;tri vien at&#316;&#257;va vi&#326;a klib&#257; paka&#316;k&#257;ja.

&#381;urku Je&#353;ka apst&#257;j&#257;s tikai tad, kad bija izskr&#275;jis cauri visam ka&#326;epju me&#382;am. Tum&#353;ais &#353;&#311;idrums gan drusku bija iz&#353;&#316;akst&#299;jies un noziedis &#382;urku Je&#353;kas &#311;epas un p&#275;l&#275;kos sv&#257;rkus. Bet tas nekas. Vi&#326;&#353; aps&#275;d&#257;s zem k&#257;das kuplas ka&#326;epes, nolika z&#257;l&#275; tintes podus, izkrav&#257;ja no kabat&#257;m visus kr&#299;ta gabalus un salika sev blak&#257;m.

Vispirms Je&#353;ka ieb&#257;za &#311;epu vien&#257; tintes pod&#257; un apmais&#299;ja sav&#257;do &#353;&#311;idrumu. Un, kad &#382;urku Je&#353;ka izvilka &#311;epu atkal &#257;r&#257;, t&#257; bija k&#316;uvusi tum&#353;i zila. Vi&#326;&#353; ieb&#257;za to mut&#275; un drusku pas&#363;k&#257;ja. Gar&#353;&#299;gs tas &#353;&#311;idrums nav," &#382;urku Je&#353;ka pie sevis sprieda, bet laikam gan &#316;oti stiprs un sp&#275;c&#299;gs! Dro&#353;i vien &#353;is ir tas pats &#353;&#311;idrums, kuru Labrencis dod saviem skolniekiem, lai tie k&#316;&#363;tu gudri."

Un tad ar&#299; sirmais &#382;urku Je&#353;ka nodom&#257;ja pam&#275;&#291;in&#257;t k&#316;&#363;t gudrs. Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma pirmo podu, atlieca galvu, vieb-

damies izdz&#275;ra to sausu un pa starp&#257;m uzkoda kritu. Otro podu iztuk&#353;ot jau bija &#316;oti gr&#363;ti. P&#275;d&#275;jie malki gar&#353;oja pavisam nel&#257;gi. Vajadz&#275;ja milz&#299;gi piespiesties un sa&#326;emties, lai tos nor&#299;tu.

P&#275;c tam &#382;urku Je&#353;ka s&#257;ka &#382;agodamies spaid&#299;t savu v&#275;deru. Tas bija piep&#363;ties k&#257; p&#363;slis. Nu katr&#257; zi&#326;&#257; &#382;urku Je&#353;kam vajadz&#275;ja b&#363;t gudram. Vi&#326;&#353; ta&#269;u bija ap&#275;dis tik daudz balto gudr&#299;bas stien&#299;&#353;u un izdz&#275;ris veselus divus podus ar tum&#353;o gudr&#299;bas &#353;&#311;idrumu. Vair&#257;k no vi&#326;a nemaz nevar&#275;ja pras&#299;t!

Neilgi p&#275;c tam pel&#275;k&#257; pe&#316;u Lav&#299;ze g&#257;ja gar&#257;m tai vietai, kur s&#275;d&#275;ja sirmais &#382;urku Je&#353;ka. Lav&#299;ze bija krietni izciemojusies pie laipn&#257;s zemes bites un izst&#257;st&#299;jusi visus svar&#299;g&#257;kos notikumus. Nu vi&#326;a tec&#275;ja m&#257;jup, nesdama smagas, ar medu pilnas &#353;&#363;nas, kuras bija r&#363;p&#299;gi iev&#299;st&#299;tas lap&#257;s.

P&#275;k&#353;&#326;i pe&#316;u Lav&#299;ze apst&#257;j&#257;s. Vi&#326;a klaus&#299;j&#257;s, sac&#275;lusi abas pel&#275;k&#257;s austi&#326;as. Kaut kur viens vaid&#275;ja. Pe&#316;u Lav&#299;ze klaus&#299;j&#257;s labu br&#299;di. Un tie&#353;&#257;m  tepat tuvum&#257; k&#257;ds vaid&#275;ja pavisam nelab&#257; bals&#299;. Pe&#316;u Lav&#299;ze s&#257;ka t&#363;li&#326; iet uz to pusi, kur atskan&#275;ja &#382;&#275;lie kunkstieni.

Un ko vi&#326;a ieraudz&#299;ja  zem k&#257;das ka&#326;epes pavisam sak&#326;upis s&#275;d&#275;ja vecais &#382;urku Je&#353;ka un nejauki br&#275;ca. Bet turpat blak&#257;m bija divi tuk&#353;i podi, un &#353;os podus pe&#316;u Lav&#299;ze &#316;oti labi pazina.

Kas tad tev par nelaimi?" Lav&#299;ze jaut&#257;ja. Bet &#382;urku Je&#353;ka tikai spaid&#299;ja savu v&#275;deru un &#353;&#311;ob&#299;ja &#291;&#299;mi.

Es grib&#275;ju b&#363;t gudrs," vi&#326;&#353; vaid&#275;ja, ap&#275;du baltos stien&#299;&#353;us un izdz&#275;ru divus podus ar gudr&#299;bas &#353;&#311;idrumu. Bet mans ku&#326;&#291;is nemaz gudr&#299;bu nepanes" Un sirmais &#382;urku Je&#353;ka s&#257;ka vaid&#275;t v&#275;l nelab&#257;k&#257; bals&#299;. Vi&#326;&#353; dom&#257;ja, ka pel&#275;k&#257; pe&#316;u Lav&#299;ze vi&#326;am kaut k&#257; pal&#299;dz&#275;s. Bet nek&#257;: notika pavisam kas cits  pe&#316;u Lav&#299;ze s&#257;ka smieties.

Vi&#326;a sm&#275;j&#257;s tik sirsn&#299;gi, ka asaras vi&#326;ai bira p&#257;r vaigiem un v&#275;ders raust&#299;j&#257;s.

Un, kad pe&#316;u Lav&#299;ze bija jau aizg&#257;jusi, &#382;urku Je&#353;kam v&#275;l ilgi skan&#275;ja aus&#299;s vi&#326;as smiekli. Par ko gan Lav&#299;ze sm&#275;j&#257;s? Vai par to, ka &#382;urku Je&#353;ka grib&#275;ja izgl&#299;toties? Bet tur ta&#269;u nebija nek&#257; smiekl&#299;ga!

&#381;urku Je&#353;ka nos&#275;d&#275;ja v&#275;l ilgi blakus tuk&#353;ajiem podiem dom&#257;dams un spaid&#299;dams savu tintaino v&#275;deru. Un v&#275;l &#353;odien vi&#326;&#353; nesaprot, par ko pele var&#275;ja t&#257; smieties.



TINTES TRAIPI UN RAKST&#256;M&#256;S SPALVAS

P&#275;d&#275;j&#257; laik&#257; Labren&#269;a skol&#257; notika pavisam d&#299;vainas lietas. K&#257;d&#257; r&#299;t&#257;, kad st&#257;r&#311;u Tenis at\ &#275;ra savu domrakstu burtn&#299;cu, tad vi&#326;&#353; &#353;ausm&#257;s ieklabin&#257;j&#257;s. Iedom&#257;jieties tik: pa nakti k&#257;ds bija &#353;&#311;irst&#299;jis Te&#326;a burtn&#299;cu un uzmetis uz katras lapas lielus, negl&#299;tus tintes traipus. St&#257;r&#311;u Tenis nost&#257;j&#257;s uz vienas k&#257;jas, purin&#257;ja galvu Un bija &#316;oti nel&#257;g&#257; om&#257;.

Un p&#275;c k&#257;da laici&#326;a, kad skolas pagalm&#257; san&#257;ca, sal&#299;da un salaid&#257;s visi p&#257;r&#275;jie skolnieki, tad ies&#257;k&#257;s milz&#299;ga k&#326;ada. Pat su&#326;us&#275;nes uz jumta saliec&#257;s cik vien var&#275;damas uz priek&#353;u, lai lab&#257;k saredz&#275;tu, kas tur lej&#257; &#299;sti notika.

Visi br&#275;ca un klaig&#257;ja. Peles uzbudin&#257;ti p&#299;kst&#275;ja. Kaiju Aija &#311;&#275;rca, vistas kladzin&#257;ja, dunduru Reinis br&#275;ca, pl&#257;t&#299;dams savus sp&#257;rnus, j&#363;ras kuilis kvieca augstos to&#326;os un e&#382;u &#256;dams ar savu sievu nervozi staig&#257;ja p&#257;ri pagalmam, sac&#275;lu&#353;i gais&#257; visas adatas. Bija jau ar&#299; par ko uztraukties: visas burtn&#299;cas pilnas tintes traipiem! Tos pa nakti k&#257;ds tur bija iemetis, un visas nabaga burtn&#299;cas nu izskat&#299;j&#257;s tik &#316;oti negl&#299;tas!

Kad ierad&#257;s Labrencis, ari vi&#326;&#353; bija &#316;oti p&#257;rsteigts par sav&#257;dajiem tintes traipiem. Vi&#326;&#353; nek&#257; nevar&#275;ja saprast, glaud&#299;ja savu garo b&#257;rdu un bija &#316;oti dom&#299;gs.

Kas gan var&#275;ja b&#363;t tas nelietis, kas nakt&#299;s iel&#299;da skolas pagalm&#257; un tik ne&#382;&#275;l&#299;gi pie&#311;&#275;p&#257;ja visas skolnieku burtn&#299;cas?

Vai &#382;urku Je&#353;ka? N&#275;, &#382;urku Je&#353;ka tas nevar&#275;ja b&#363;t, jo no t&#257;s reizes, kad Je&#353;ka sadz&#275;r&#257;s tinti, vi&#326;am no skolas bija t&#257;das bailes, ka uz &#353;o pusi vi&#326;&#353; nemaz vairs ner&#257;d&#299;j&#257;s.

Pag&#257;ja p&#257;ris dienu. Bet p&#275;c tam k&#257;d&#257; r&#299;t&#257; skolas pagalm&#257; bija atkal liela k&#326;ada un nemiers. Atkal nakt&#299; viens bija p&#257;rmekl&#275;jis skolas solus un nozadzis visas zosu Zuzes d&#257;v&#257;t&#257;s rakst&#257;mspalvas! Viena sav&#257;da b&#363;&#353;ana!" pr&#257;toja tauri&#326;u Lidulidis, sa&#353;&#311;iebis galvu uz kreiso pusi.

Pavisam sav&#257;da!" buldur&#275;ja t&#299;tars.

Bet visb&#275;d&#299;g&#257;kais izskat&#299;j&#257;s st&#257;r&#311;u Tenis. Taisni &#353;odien vi&#326;&#353; bija nodom&#257;jis rakst&#299;t v&#275;stuli savai sievai. Rakst&#299;&#353;ana bija vi&#326;a sirdslieta. Bet nu vairs nevienam nebija nevienas rakst&#257;mspalvas. Te ir laikam k&#257;da burv&#299;ba," zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; &#269;ukst&#275;ja glieme&#382;u Kasparam. Un Kaspars, izdzirdis v&#257;rdu burv&#299;ba", t&#257; satr&#363;k&#257;s, ka t&#363;li&#326; ier&#257;va ragus galv&#257;, ieb&#275;ga sav&#257; kaula m&#257;j&#257; un nosl&#275;dza durvis ar vair&#257;k&#257;m atsl&#275;g&#257;m.

Labrencis nos&#275;d&#257;s katedr&#257;, kas&#299;ja aiz auss un nezin&#257;ja, ko ies&#257;kt. Nekas cits neatlika  zosu Zuzei atkal vajadz&#275;ja uzupur&#275;ties citu lab&#257;  izraut atkal savas lab&#257;k&#257;s spalvas un izdal&#299;t skolniekiem. Zosu Zuzei tas nu gan sevi&#353;&#311;i nepatika, jo, kad vi&#326;a v&#275;l&#257;k aizg&#257;ja l&#299;dz d&#299;&#311;im un sevi t&#257; uzman&#299;gi apskat&#299;ja &#363;dens spogul&#299; no vis&#257;m pus&#275;m, tad vi&#326;a t&#363;li&#326; iev&#275;roja, ka nebija vairs tik skaista un iznes&#299;ga k&#257; agr&#257;k.

&#352;&#299; nu gan ir p&#275;d&#275;j&#257; reize, kad izdalu savas spalvas!" zosu Zuze noteica stingr&#257; balsi.

St&#257;r&#311;u Tenis ar savu jauno spalvu bija &#316;oti apmierin&#257;ts.

T&#257; rakstot daudz lab&#257;k nek&#257; vec&#257;. Un, kad st&#257;r&#311;u Tenis bija izm&#275;&#291;in&#257;jis savu spalvu, tad vi&#326;&#353; s&#257;ka rakst&#299;t v&#275;stuli savai sievai.

Tenim bija &#316;oti daudz, ko rakst&#299;t. Ar sveicieniem vien pierakst&#299;j&#257;s vesela lapaspuse, jo visi lika Drostalu sveicin&#257;t. Labrencis, pel&#275;k&#257; pe&#316;u Lav&#299;ze un visi desmit zirnek&#316;i, slieku Cec&#299;lija, kaiju Aija, Jagailis un vi&#326;a tr&#299;s sievas, e&#382;u &#256;dams, simtk&#257;ju Pidri&#311;is, tauri&#326;u Lidulidis un visi citi.

Tenis rakst&#299;ja visu dienu. Vi&#326;&#353; pabeidza tikai tad, kad met&#257;s kr&#275;sla un nevar&#275;ja vairs redz&#275;t. Tad st&#257;r&#311;u Tenis v&#275;stuli r&#363;p&#299;gi p&#257;rloc&#299;ja un atst&#257;ja to l&#299;dz r&#299;tam. R&#299;t&#257; uzlik&#353;ot v&#275;l parakstu un datumu. Tad v&#275;stule b&#363;&#353;ot piln&#299;gi gatava un to var&#275;&#353;ot nos&#363;t&#299;t uz dienvidiem.

Bet, kad pien&#257;ca r&#299;ts un st&#257;r&#311;u Tenis steidz&#257;s uz skolu, tad vi&#326;&#353; jau no t&#257;lienes juta, ka tur atkal kaut kas nebija k&#257;rt&#299;b&#257;, jo s&#275;nes uz jumta uztrauku&#353;&#257;s kustin&#257;ja galvas un pagalm&#257; visi stipri klaig&#257;ja.

Un k&#257; tad: rakst&#257;m&#257;s spalvas atkal bija nozagtas un st&#257;r&#311;u Te&#326;a v&#275;stule piln&#299;gi saboj&#257;ta. Tur bija samesti virs&#363; tik daudz apa&#316;u un iegarenu tintes traipu, ka vairs nemaz nebija iesp&#275;jams izlas&#299;t tos daudzos sveicienus, kurus st&#257;r&#311;u Tenis tik gl&#299;ti bija sarakst&#299;jis.

Tenis ilgi skat&#299;j&#257;s uz savu v&#275;stuli  un kn&#257;bis vi&#326;am k&#316;uva aizvien b&#275;d&#299;g&#257;ks un nosl&#299;d&#275;ja aizvien zem&#257;k un zem&#257;k, jo nebija vairs nevienas spalvas, ar ko uzrakst&#299;t jaunu v&#275;stuli.

N&#275;!" zosu Zuze teica un ener&#291;iski purin&#257;ja galvu, es nedo&#353;u vairs nevienu no sav&#257;m spalv&#257;m. Es negribu staig&#257;t apk&#257;rt k&#257; biedeklis. Jau tagad esmu t&#257; noplicin&#257;ta, ka man nakt&#299;s salst s&#257;ni. Dab&#363;&#353;u v&#275;l kaulu s&#257;pes."

St&#257;r&#311;u Tenis gan v&#275;l m&#275;&#291;in&#257;ja l&#363;gties, &#382;&#275;l&#299;gi izstiepis sp&#257;rnus. Bet tas neko nel&#299;dz&#275;ja. Ko zosu Zuze bija teikusi, pie t&#257; vi&#326;a palika. Bet rakst&#257;m&#257;s spalvas mums ir &#316;oti nepiecie&#353;amas," r&#363;&#311;u Labrencis teica dzi&#316;&#257; nopietn&#299;b&#257;, ja mums nav spalvu, ar ko rakst&#299;t, tad skola ir j&#257;sl&#275;dz ciet."

J&#257;, j&#257;," st&#257;r&#311;u Tenis piebilda, rakst&#299;&#353;ana ir &#316;oti svar&#299;ga."

Beidzot zosu Zuzei iekrita pr&#257;t&#257; k&#257;da &#316;oti laim&#299;ga doma. Bambali&#326;u ciem&#257; dz&#299;vojot zosu Katr&#299;ne. Vi&#326;a tur tirgojoties ar ol&#257;m un esot Zuzei t&#257;da att&#257;la radiniece. Zuze var&#275;tu aiziet pie zosu Katr&#299;nes aprun&#257;ties. Varb&#363;t Katr&#299;ne b&#363;tu ar mieru p&#257;rdot da&#382;as no sav&#257;m spalv&#257;m.

Kad zosu Zuze to bija past&#257;st&#299;jusi, tad visi saskr&#275;ja vi&#326;ai apk&#257;rt un &#316;oti l&#363;dza, lai Zuze pam&#275;&#291;inot gan parun&#257;t ar savu radinieci.

B&#363;tu ta&#269;u pavisam slikti, ja Labrencim skola b&#363;tu j&#257;sl&#275;dz tikai t&#257;p&#275;c, ka nebija vairs spalvu, ar ko rakst&#299;t.

Tad skolnieki sameta naudu, katrs p&#275;c savas tur&#299;bas, cik nu var&#275;dami. Zosu Zuze apvilka savas sv&#275;tdienas dr&#275;bes, aiz&#326;&#275;m&#257;s no balt&#257;s peles raibo saulessargu un dev&#257;s ce&#316;&#257;.

Bambuli&#326;u ciems bija diezgan t&#257;lu, un diena bija stipri karsta. T&#257;p&#275;c zosu Zuze izpeld&#275;j&#257;s katr&#257; d&#299;&#311;&#299;, kur&#353; vi&#326;ai gad&#299;j&#257;s ce&#316;&#257;.

Kad zosu Zuze non&#257;ca pie pirmajiem ciema name&#316;iem, tad vi&#326;a vispirms nopurin&#257;ja putek&#316;us no sava lakata un no raib&#257; saulessarga, noberza ar z&#257;les ku&#353;&#311;i kurpju purnus, uzlika cepuri stingr&#257;k galv&#257; un tikai tad g&#257;ja dzi&#316;&#257;k ciem&#257;.

Pret&#299; n&#257;ca seski ar cepur&#275;m galv&#257;s un &#257;p&#353;i ar punktainiem kaklautiem, tec&#275;ja skudras ar maisiem uz muguras un no maizn&#299;cas izn&#257;ca sien&#257;&#382;i ar kli&#326;&#291;eriem padus&#275;.

Dr&#299;z vien zosu Zuze non&#257;ca pa&#353;&#257; Bambali&#326;u ciema vid&#363;. Tur bija pr&#257;vs laukums, un &#353;in&#299; laukum&#257; &#353;odien bija liels tirgus. 86

Drukna zemes bite str&#299;painos sv&#257;rkos p&#257;rdeva medu vaska kanni&#326;&#257;s, &#269;urkste tirgoj&#257;s ar gl&#299;tiem, apa&#316;iem upes o&#316;iem.

K&#257;da raiba trusene ar no&#353;&#316;uku&#353;&#257;m aus&#299;m pied&#257;v&#257;ja sul&#299;gas sal&#257;tgalvi&#326;as un bie&#353;u lapas, bet turpat drusku t&#257;l&#257;k m&#257;r&#299;te p&#257;rdeva piene&#326;u s&#275;kli&#326;as un gl&#299;tus gri&#311;u graudus.

Gar tirgot&#257;jiem staig&#257;ja br&#363;nas un sarkanas v&#257;veres, un t&#257;m jau bija paduses pilnas vis&#257;diem iepirkumiem; k&#257;da vabole, kurai bija tum&#353;i br&#363;na mugura, nesa veselu grozu ar skaist&#257;m skudru ol&#257;m. Apk&#257;rt skraid&#299;ja kukai&#326;u pusaud&#382;i, redz&#275;j&#257;s ar&#299; viens otrs j&#257;&#326;t&#257;rpi&#326;&#353; un k&#257;ds cien&#299;jams zemesv&#275;zis. Zosu Zuze ieraudz&#299;ja ar&#299; veco &#382;urku Je&#353;ku. Vi&#326;&#353; lo&#382;&#326;&#257;ja gar p&#257;rdev&#275;jiem, sab&#257;zis rokas bik&#353;u kabat&#257;s, visur pieb&#257;za savu zi&#326;k&#257;r&#299;go degunu, bet pirkt gan nek&#257; nepirka. Vi&#326;am laikam nebija naudas.

Zosu Zuze jau grib&#275;ja nogriezties no tirgus laukuma un iet t&#257;l&#257;k pa Susuri&#326;u ielu, kur dz&#299;voja vi&#326;as radiniece zosu Katr&#299;ne. Bet tad p&#275;k&#353;&#326;i Zuze izdzirda k&#257;du ska&#316;u un diezgan melodisku balsi:

P&#275;rciet spalvas! Kvarks!

P&#275;rciet labas rakst&#257;m&#257;s spalvas!

Kvarks!"

Zosu Zuze t&#363;li&#326; steidz&#257;s uz to pusi, no kurienes atskan&#275;ja &#353;ie saucieni.

Tur s&#275;d&#275;ja za&#316;ais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353;, kuru Zuze jau t&#299;ri labi pazina. Vi&#326;&#353; bija pakl&#257;jis spo&#382;u l&#275;pes lapu un uz t&#257;s salicis veselu kaudzi garu, slaidu zosu spalvu. Bet, ja t&#257; labi ieskat&#299;j&#257;s, tad var&#275;ja redz&#275;t, ka visi spalvu gali bija tum&#353;i zili, it k&#257; tie jau k&#257;dreiz b&#363;tu m&#275;rc&#275;ti tint&#275;.

Tad zosu Zuze nolieca galvu v&#275;l zem&#257;k, un ko vi&#326;a ieraudz&#299;ja! Cepure vi&#326;ai no p&#257;rsteiguma sa&#353;&#311;ieb&#257;s pavisam uz vienu pusi. T&#257;s ta&#269;u bija vi&#326;as pa&#353;as spalvas! Un kura zoss gan nepaz&#299;tu pati savas spalvas!

Kusto&#326;i, m&#299;&#316;ie!" zosu Zuze iesauc&#257;s. T&#257;s ta&#269;u ir manas spalvas! Var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; vi&#326;as nozadzis!"

Un zosu Zuze s&#257;ka uztraukum&#257; gadzin&#257;t tik stipri, ka

apk&#257;rt saskr&#275;ja visi tirdzinieki un s&#257;ka dr&#363;zm&#275;ties ap za&#316;o var&#382;u t&#275;vi&#326;u. &#381;urku Je&#353;ka, spraukdamies gar&#257;m vabolei, izb&#257;rst&#299;ja vi&#326;as skudru olas, ka&#311;u Grietai burzm&#257; p&#257;rspied&#257;s kr&#275;juma pods  un viss salija uz &#269;urkstes muguras. Citos apst&#257;k&#316;os tas b&#363;tu bijis viens &#316;oti liels notikums, bet tagad neviens nepiegrieza v&#275;r&#299;bu ka&#311;u Grietas kr&#275;juma podam. Visi skat&#299;j&#257;s tikai uz zosu Zuzi, uz za&#316;o var&#382;u t&#275;vi&#326;u un uz l&#275;pes lapu, kur bija saliktas gar&#257;s, slaid&#257;s spalvas.

&#352;itik negod&#299;gs kustonis," &#353;&#326;&#257;ca zosu Zuze, t&#257;ds t&#363;li&#326; j&#257;liek cietum&#257;," un vi&#326;a s&#257;ka aiz dusm&#257;m sist ar sp&#257;rniem pret zemi. Tad za&#316;ais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353;, kuru sauca par Kvark&#353;&#311;i, piec&#275;l&#257;s un ielika rokas s&#257;nos. K&#257; j&#363;s iedro&#353;inieties apvainot par zagli mani  vienu no

visgod&#299;g&#257;kajiem var&#382;u t&#275;vi&#326;iem vis&#257; pasaul&#275;! Es sav&#257; garaj&#257; m&#363;&#382;&#257; v&#275;l nevienam neko neesmu nozadzis!"

 Kvark&#353;&#311;is br&#275;ca.

Bet kur tad tu &#326;&#275;mi manas spalvas?" zosu Zuze izsmejo&#353;i jaut&#257;ja. D&#257;vin&#257;jusi es tev t&#257;s neesmu!"

Tad var&#382;u Kvark&#353;&#311;is sird&#299;gi piep&#363;ta vaigus un sac&#299;ja, ka vi&#326;&#353; varot ar&#299; pateikt, kur spalvas esot dab&#363;jis. Tur jau nemaz neesot ko sl&#275;pt! K&#257;d&#257; r&#299;t&#257; t&#257;s visas peld&#275;ju&#353;as tan&#299; d&#299;&#311;&#299;, kur Kvark&#353;&#311;is dz&#299;vojot. Vi&#326;&#353; t&#257;s izzvejojis, izkalt&#275;jis saul&#299;t&#275; un atvedis uz tirgu, jo var&#382;u Kvark&#353;&#311;im pa&#353;am t&#257;s neesot vajadz&#299;gas.

Tie ir nieki!" zosu Zuze nikni iesauc&#257;s un piesp&#275;ra ar k&#257;ju pie zemes K&#257; manas spalvas ar tintainiem galiem var&#275;ja iek&#316;&#363;t d&#299;&#311;&#299;! To pasaku tu pats esi izdom&#257;jis! Ak, &#353;it&#257;du mel&#299;gu kustoni!" Var&#382;u Kvark&#353;&#311;is gan grib&#275;ja v&#275;l ko teikt, lai sevi aizst&#257;v&#275;tu, bet vi&#326;am neviens vairs ne&#316;&#257;va run&#257;t. Lai vi&#326;&#353; tik kraujot &#311;err&#257; visas spalvas un vedot atpaka&#316; uz turieni, no kurienes vi&#326;&#353; t&#257;s tik negod&#299;gi esot nozadzis. Nel&#299;dz&#275;ja vairs nek&#257;da pretim run&#257;&#353;ana. Kvark&#353;&#311;is ar pavisam dusm&#299;gu &#291;&#299;mi kr&#257;va &#311;err&#257; spalvas un p&#275;c tam s&#257;ka stumties uz to pusi, kur g&#257;ja ce&#316;&#353; uz Labren&#269;a skolu.

Za&#316;o var&#382;u Kvark&#353;&#311;i pavad&#299;ja vai visi Bambali&#326;u ciema iedz&#299;vot&#257;ji. Visi bija uz vi&#326;u &#316;oti nikni, jo tik liela z&#257;dz&#299;ba v&#275;l nekad nebija dzird&#275;ta. Lielais p&#363;lis aizg&#257;ja l&#299;dzi lielu gabalu.

T&#257;ds necie&#353;ams tips!" viens no &#257;p&#353;iem nicino&#353;i teica un nosp&#316;&#257;v&#257;s caur zobiem. Tad vi&#326;&#353; sak&#257;rtoja savu punktaino kaklautu un griez&#257;s atpaka&#316;. M&#257;r&#299;tes st&#257;v&#275;ja, atspiedu&#353;as smakrus deln&#257;s, un nevar&#275;ja saprast, k&#257; god&#299;gais var&#382;u Kvark&#353;&#311;is var&#275;jis izdar&#299;t t&#257;das neticamas lietas! Ar&#299; v&#257;veru Vilma teica, ka t&#257; kaut ko vi&#326;a no var&#382;u Kvark&#353;&#311;a neb&#363;tu gaid&#299;jusi. Bet god&#299;go &#269;urksti &#353;is notikums t&#257; bija satraucis, ka vi&#326;ai s&#257;ka pavisam necie&#353;ami s&#257;p&#275;t galva. Vi&#326;a bija j&#257;aps&#275;dina turpat ielas mal&#257; un j&#257;uzliek auksta komprese uz galvas.

Vien&#299;gi sirmais &#382;urku Je&#353;ka neko daudz neuztrauc&#257;s un staig&#257;ja, sab&#257;zis rokas bik&#353;u kabat&#257;s.

Pa to laiku za&#316;ais var&#382;u Kvark&#353;&#311;is bija jau nog&#257;jis krietni lielu gabalu. Vi&#326;am pa priek&#353;u g&#257;ja zosu Zuze un v&#275;l vienm&#275;r ska&#316;i iegadzin&#257;j&#257;s no aiztur&#275;t&#257;m dusm&#257;m. Bet Kvark&#353;&#311;im aiz muguras so&#316;oja divi za&#316;i sien&#257;&#382;i un &#316;oti stingri uzman&#299;ja, lai zagl&#299;gais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; nekur neaiz- muktu.

Var&#382;u Kvark&#353;&#311;im g&#257;ja &#316;oti gr&#363;ti. Saule dedzin&#257;ja un kalt&#275;ja vi&#326;a maigo &#257;du. &#310;erra k&#316;uva aizvien smag&#257;ka, un br&#299;&#382;am bija tik gr&#363;ti to pastumt, ka nabaga Kvark&#353;&#311;im acis spied&#257;s pavisam uz &#257;ru.

Kad beidzot bija sasniegts Labren&#269;a pagalms un skolnieki ieraudz&#299;ja &#311;erru pilnu ar gar&#257;m, slaid&#257;m rakst- &#257;mspalv&#257;m, tad s&#257;k&#257;s atkal milz&#299;ga kviek&#353;ana un kladzin&#257;&#353;ana, p&#299;kst&#275;&#353;ana un d&#363;k&#353;ana. Un troksnis k&#316;uva v&#275;l liel&#257;ks, kad zosu Zuze pateica, ka za&#316;ais var&#382;u Kvark&#353;&#311;is esot tas, kas vi&#326;iem nozadzis spalvas un tirgojies ar t&#257;m Bambuli&#326;u miesta tirg&#363;.

Cietum&#257; t&#257;du!" sauca e&#382;u &#256;dams, draudo&#353;i sac&#275;lis adatas.

Pie maizes un &#363;dens!" buldur&#275;ja t&#299;tars, satais&#299;jis pavisam briesm&#299;gu seju.

Za&#316;ais var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; &#316;oti nobij&#257;s, un vi&#326;am s&#257;ka tr&#299;c&#275;t paka&#316;k&#257;jas. Vi&#326;&#353; salika rokas uz m&#299;kst&#257;, raib&#257; v&#275;dera un s&#257;ka gau&#382;i l&#363;gties, lai ap&#382;&#275;lojot. Pirmk&#257;rt  vi&#326;&#353; jau nemaz neesot vain&#299;gs, un  otrk&#257;rt  par to &#363;deni vi&#326;&#353; v&#275;l neko nesakot, bet maizi gan vi&#326;&#353; nemaz ne&#275;dot,-un t&#257;p&#275;c vi&#326;am cietum&#257; b&#363;&#353;ot j&#257;nomirst bad&#257;. Tad st&#257;r&#311;u Tenis nost&#257;j&#257;s svin&#299;gi uz vienas k&#257;jas un teica:

Ja var&#382;u Kvark&#353;&#311;is b&#363;tu va&#316;sird&#299;gi atzinies, tad m&#275;s vi&#326;u, protams, b&#363;tu ap&#382;&#275;loju&#353;i. Bet vi&#326;&#353; mums grib iest&#257;st&#299;t niekus. Spalvas jau pa&#353;as nevar aiziet uz d&#299;&#311;i! Bez tam Kvark&#353;&#311;is notraip&#299;jis nakt&#299;s visas m&#363;su burtn&#299;cas ar tintes traipiem un samait&#257;jis ar&#299; manu garo v&#275;stuli, kuru es rakst&#299;ju savai sievai. Sods vi&#326;am ir j&#257;sa&#326;em!"

J&#257;sa&#326;em, j&#257;sa&#326;em!" kladzin&#257;ja vistas.

Protams, ka j&#257;sa&#326;em!" uzst&#257;j&#257;s t&#299;taru Buldurs.

To dzirdot, Kvark&#353;&#311;is &#316;oti nobij&#257;s. Vi&#326;&#353; pieplaka pavisam pie zemes un izskat&#299;j&#257;s &#316;oti nelaim&#299;gs.

Bet kur m&#275;s to Kvark&#353;&#311;i lai ieslogam?" tauri&#326;u Lidu- lidis iejaut&#257;j&#257;s. Mums ta&#269;u cietuma nemaz nav!"

Cietums bija j&#257;uzce&#316;. Un Labrencis aizs&#363;t&#299;ja zvirbu&#316;u Tomi&#326;u uz tuv&#275;jo liel&#257;ko skudru pils&#275;tu, lai tas tur sarun&#257;tu lab&#257;kos b&#363;vju meistarus.

Otr&#257; dien&#257;, kad pie ka&#326;epju me&#382;a pieci simti divpadsmit skudras jau bija ies&#257;ku&#353;as b&#363;v&#275;t cietuma pamatus, tad glu&#382;i negaidot skolas pagalm&#257; ieskr&#275;ja k&#257;ds zirneklis. Un vi&#326;&#353; bija t&#257; aizelsies, ka vajadz&#275;ja nogaid&#299;t labu br&#299;di, l&#299;dz vi&#326;&#353; var&#275;ja run&#257;t.

Mani sauc Daniels!" zirneklis beidzot teica un piel&#299;da Labrencim pavisam tuvu, lai tas vi&#326;u var&#275;tu lab&#257;k redz&#275;t. Es esmu tas pats zirneklis, kur&#353; dz&#299;voja aug&#353;&#275;j&#257; loga r&#363;t&#299; un kuru Lav&#299;ze izmeta no dz&#299;vok&#316;a."

Tad zirnek&#316;u Daniels drusku atvilka elpu un st&#257;st&#299;ja t&#257;l&#257;k:

Un tad; kad es biju izlikts no t&#257;s vietas, kur dzimu&#353;i un augu&#353;i visi mani t&#275;vut&#275;vi, tad man&#257; zirnek&#316;a sird&#299; sac&#275;l&#257;s milz&#299;gas dusmas, un t&#257;s auga aizvien liel&#257;kas un liel&#257;kas, jo es biju &#316;oti pie&#311;&#275;ries tai vietai, kur reiz piedzimu." Un, to st&#257;stot, Daniels tur&#275;ja savu roku uz t&#257;s vietas, kur pukst&#275;ja vi&#326;a zirnek&#316;a sirds. Tad vi&#326;&#353; labu br&#299;di smagi elsoja un nolaistiem plakstiem st&#257;st&#299;ja t&#257;l&#257;k:

Un tad es nol&#275;mu atriebties. Es biju tas, kas nakt&#299;s sameta burtn&#299;cas tintes traipus. Es biju tas, kas samait&#257;ja st&#257;r&#311;u Te&#326;a v&#275;stuli. Es pa&#326;&#275;mu rakst&#257;m&#257;s spalvas un dusm&#257;s sametu tan&#299; d&#299;&#311;&#299;, kur dz&#299;voja za&#316;ais var&#382;u Kvark&#353;&#311;is"

Visi nu bija t&#257; p&#257;rsteigti, ka nevar&#275;ja vairs izteikt ne v&#257;rdi&#326;a. Za&#311;u B&#275;rtulis &#269;apstin&#257;ja muti, simtk&#257;ju Pidri&#311;is groz&#299;ja acis un glieme&#382;u Kaspars ieb&#275;ga sav&#257; kaulu m&#257;j&#257;, lai klus&#299;b&#257; visu p&#257;rdom&#257;tu. Visi klus&#275;ja. Tikai za&#316;ais var&#382;u Kvark&#353;&#311;is laim&#299;gi iesauc&#257;s:

Kvarks! Kvarks!"

J&#257;!" zirnek&#316;u Daniels atzin&#257;s, es esmu tas vain&#299;gais. Bet &#353;or&#299;t, kad es aizg&#257;ju uz Bambali&#326;u miestu izlabot savu atspoli, tad es tur dzird&#275;ju, ka manis d&#275;&#316; apcietin&#257;ts k&#257;ds pavisam nevain&#299;gs. To es nevaru pie&#316;aut!"

Kvarks! Kvarks!" var&#382;u t&#275;vi&#326;&#353; piebilda.

Kvark&#353;&#311;is t&#363;l&#299;t j&#257;atbr&#299;vo!" iesauc&#257;s r&#363;&#311;u Labrencis.

Tad visi skolnieki saskr&#275;ja ap var&#382;u Kvark&#353;&#311;i un ats&#275;ja vi&#326;a notirpu&#353;&#257;s za&#316;&#257;s rokas un k&#257;jas.

P&#275;c tam Labrencis no&#326;&#275;ma savu cepuri, kurai bija gal&#257; pr&#257;vs dz&#299;para pu&#353;&#311;is, noliec&#257;s var&#382;u t&#275;vi&#326;a priek&#353;&#257; un pazem&#299;gi teica: L&#363;dzu atvaino&#353;anu sav&#257; un visu skolnieku v&#257;rd&#257;!"

Var&#382;u Kvark&#353;&#311;is vispirms izstaip&#299;ja savas rokas un k&#257;jas. Tad vi&#326;&#353; br&#299;di padom&#257;ja un teica Labrencim: Ja tu apsolies mani izskolot par pagasta rakstvedi, tad es var&#275;tu pam&#275;&#291;in&#257;t atvainot." Un r&#363;&#311;u Labrencis apsol&#299;j&#257;s jau &#353;odien s&#257;kt za&#316;&#257; var&#382;u Kvark&#353;&#311;a skolo&#353;anu.

Tad ar&#299; zirnek&#316;u Daniels nomet&#257;s skolas pagalm&#257; uz ce&#316;iem un l&#363;dza, lai vi&#326;am piedodot. Vi&#326;&#353; nekad vairs neb&#363;&#353;ot atrieb&#299;gs, un bez tam  vi&#326;&#353; esot ar mieru noaust katram skolniekam pa lakatam no sav&#257;m vissmalk&#257;kaj&#257;m dzij&#257;m.

Ari visi desmit zirnek&#316;i, kuri dz&#299;voja Labren&#269;a m&#257;jas b&#275;ni&#326;os, gau&#382;i l&#363;dz&#257;s, lai &#353;oreiz piedodot vi&#326;u radagabalam. Vi&#326;i r&#363;p&#275;&#353;oties par to, lai Danielam vairs nekad neien&#257;ktu pr&#257;t&#257; nek&#257;di sti&#311;i. Bez tam  lai padom&#257;jot tik, cik daudz nabaga Danielam n&#257;cies ciest, kad vi&#326;&#353; bijis padz&#299;ts no dzimt&#257;s vietas, kur augu&#353;i vi&#326;a t&#275;vi un t&#275;vut&#275;vi

Protams, ka zirnek&#316;u Danielam bija j&#257;piedod.

Tad Labrencis atv&#275;ra savas istabas durvis un l&#363;dza zirnekli n&#257;kt iek&#353;&#257;. Un zirnek&#316;u Daniels dr&#299;kst&#275;ja iek&#257;rtoties atkal tan&#299; pa&#353;&#257; aug&#353;&#275;j&#257; r&#363;t&#299;, kur vi&#326;&#353; jau agr&#257;k bija dz&#299;vojis. Neviens vi&#326;u vairs nedzina proj&#257;m. T&#257; Danielam bija liela laime. Vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; s&#257;ka aust apsol&#299;tos lakatus, un vi&#326;am vairs nekad neien&#257;ca pr&#257;t&#257; atrieb&#299;gas domas.



PALIEC SVEIKA, LABREN&#268;A SKOLA!

Vasaras beig&#257;s tauri&#326;u Lidulidi s&#257;ka moc&#299;t liels gurdenums. Lidulidis teica, ka vi&#326;a galva esot tik smaga k&#257; nobriedusi v&#257;rpa un tur vairs nekas neejot iek&#353;&#257;. T&#257;p&#275;c Lidulidis samaks&#257;ja skolas naudu par visu to, ko bija iem&#257;c&#299;jies, un atvad&#299;damies pateic&#299;gi nolieca savus taustek&#316;us Labren&#269;a priek&#353;&#257;. Tad tauri&#326;u Lidulidis sapli- vin&#257;ja sp&#257;rnus un aizlaid&#257;s p&#257;ri ka&#326;epju me&#382;am k&#257; koka lapa, kas atrais&#299;jusies no zara.

P&#275;c k&#257;d&#257;m ned&#275;&#316;&#257;m ar&#299; dunduru Reinis un slieku Cec&#299;lija s&#257;ka pakot savas mantas. Cik vi&#326;i l&#299;dz &#353;im esot iem&#257;c&#299;ju&#353;ies, ar to vi&#326;u m&#363;&#382;am pietik&#353;ot. Tiem abiem piebiedroj&#257;s ar&#299; simtk&#257;ju Pidri&#311;is un glieme&#382;u Kaspars, jo vi&#326;i visi &#269;etri bija v&#275;l vienm&#275;r t&#257;di pa&#353;i ne&#353;&#311;irami draugi k&#257; agr&#257;k.

Vi&#326;i izg&#257;ja pa skolas v&#257;rtiem, draudz&#299;gi rok&#257;s sadevu&#353;ies, un dunduru Reinis d&#363;ca s&#275;r&#299;gu atvad&#299;&#353;an&#257;s dziesmu:

Paliec sveika, skola!

Zumm!

Kur uz viena sola,

Zumm!

Visi kop&#257; s&#275;d&#275;j&#257;m,

&#256;bec&#299;ti &#353;&#311;irst&#299;j&#257;m,

Zumm! Zumm! Zumm!"

P&#257;r&#275;jie tr&#299;s draugi ar&#299; labpr&#257;t b&#363;tu dzied&#257;ju&#353;i dunduru Reinim l&#299;dzi, bet vi&#326;iem visiem bija p&#257;r&#257;k v&#257;jas balsis.

Kad Jagailis iem&#257;c&#299;j&#257;s reizr&#275;&#311;inu un prata teko&#353;i las&#299;t, tad ar&#299; vi&#326;&#353; aizg&#257;ja p&#257;ri p&#316;avai, lai mekl&#275;tu sev k&#257;du piem&#275;rotu nodarbo&#353;anos. Tikai savas tr&#299;s sievas vi&#326;&#353; v&#275;l

atst&#257;ja Labren&#269;a skol&#257;. Vi&#326;&#257;m v&#275;l bija j&#257;sad&#275;j k&#257;ds grozs olu par visu to, ko bija iem&#257;c&#299;ju&#353;&#257;s.

Nu b&#363;s j&#257;iet ar! mums," zoss k&#257;du dienu teica t&#299;taram. Rudens jau pien&#257;cis. Mums j&#257;par&#363;p&#275;jas par k&#257;du k&#257;rt&#299;gu ziemas m&#257;jokli, kam&#275;r v&#275;l nav pien&#257;cis sals!"

Bet, pirms vi&#326;i aizg&#257;ja, t&#299;tars v&#275;l atvadoties sirsn&#299;gi spieda Labrencim roku un teica, ja vien vi&#326;am

laim&#275;&#353;oties apprec&#275;ties, tad vi&#326;&#353; katr&#257; zi&#326;&#257; s&#363;t&#299;&#353;ot Labren&#269;a skol&#257; visus savus b&#275;rnus.

Ar&#299; balt&#257; pele s&#257;ka palikt nemier&#299;ga. Ruden&#299; uz laukiem esot garlaic&#299;gi un vi&#326;a ilgojoties p&#275;c pils&#275;tas. Pele atv&#275;ra savu grezno rokassomu, kurai bija roz&#257; odere, samaks&#257;ja Labrencim skolas naudu par sevi un b&#275;rniem un sak&#257;rtoj&#257;s ce&#316;am: uzvilka pirkstainos cimdus un atpleta savu raibo saulessargu. Tad vi&#326;a aizg&#257;ja un vi&#326;ai l&#299;dzi baltie pel&#275;ni. Un tiem visiem bija &#316;oti gudras sejas.

Kaiju Aija aizlaid&#257;s uz j&#363;ru. Un, pirms s&#257;k&#257;s liel&#257;s rudens v&#275;tras, kaijai v&#275;l bija j&#257;padara k&#257;ds liels darbs: viss tas, ko vi&#326;a bija iem&#257;c&#299;jusies, bija j&#257;m&#257;ca t&#257;l&#257;k j&#363;ras ziv&#299;m.

Br&#275;tli&#326;i un lu&#269;i, mencas un re&#326;&#291;es aizvien bie&#382;&#257;k un nepaciet&#299;g&#257;k s&#257;ka pacelt savas galvas virs &#363;dens. Vi&#326;as

Za&#316;ais Kvark&#353;&#311;is izv&#275;rt&#257;s par &#316;oti cien&#299;jamu var&#382;u v&#299;ru.

Bet zvirbu&#316;u To- mi&#326;&#353; aizlidoja uz pils&#275;tu, lai mekl&#275;tu tur k&#257;du lab&#257;ku ier&#275;d&#326;a vietu.

Labrencis bija vi&#326;u izskolojis par rakstvedi. Nu vi&#326;&#353; str&#257;d&#257;ja pagasta vald&#275; un rakst&#299;ja uz baltiem pap&#299;riem.

visas tik &#316;oti bija noilgoju&#353;&#257;s p&#275;c balt&#257;s kaiju Aijas.

Un st&#257;r&#311;u Tenis 

tas nevar&#275;ja vien sagaid&#299;t to dienu, kad visi st&#257;r&#311;i jau b&#363;s tikt&#257;l sagatavoju&#353;ies, ka var&#275;s doties uz dienvidiem. Tur Teni ta&#269;u gaid&#299;ja vi&#326;a slim&#257; sieva!

E&#382;a kundze atvadoties pasniedza Labrencim divus &#316;oti gl&#299;tus kabatlakatus, un tur bija ie&#353;&#363;ts Labren&#269;a v&#257;rds ar ko&#353;i ziliem z&#299;da diegiem. Par &#353;o d&#257;vanu Labrencis bija sevi&#353;&#311;i saj&#363;smin&#257;ts. Vi&#326;&#353; kabatas lakatus

r&#363;p&#299;gi saloc&#299;ja un noglab&#257;ja skapja atvilktne blakus dzidrajam dzintara gabalam, kuru bija atnesusi balt&#257; kaiju Aija. ^

Bet e&#382;u &#256;dams, pa&#326;&#275;mis savu sievu m&#299;l&#299;gi zem rokas, aizg&#257;ja uz me&#382;a pusi. Tur vi&#326;i iek&#257;rtoja sev &#275;rtu ziemas m&#257;ju blakus tai eglei, zem kuras zariem dz&#299;voja za&#311;u B&#275;rtulis ar savu sievu. &#352;is abas &#291;imenes pa skolas laiku bija cie&#353;i sadraudz&#275;ju&#353;&#257;s. Vi&#326;i g&#257;ja viens pie otra ik dienas ciemos, las&#299;ja laikrakstus un priec&#257;j&#257;s par to, cik gudri bija k&#316;uvu&#353;i Labren&#269;a skol&#257;.

Ar&#299; j&#363;ras kuilis, kas bija pavisam nabags atn&#257;cis no pils&#275;tas, tagad beidzot nok&#316;uva uz za&#316;a zara. Vi&#326;&#353; atv&#275;ra rakst&#257;mlietu lieltirgotavu Dedesti&#326;u grav&#257;, jo tagad, kad &#353;in&#299; apvid&#363; bija tik daudz izgl&#299;totu dz&#299;vnieku, p&#275;c &#353;&#299;m liet&#257;m bija milz&#299;gs piepras&#299;jums.

Maig&#257; j&#363;rasc&#363;ka ar dzelteno raibumu uz kreis&#257;s auss s&#275;d&#275;ja pie kases uz d&#363;nu spilvena un v&#275;l&#299;gi uzsmaid&#299;ja visiem pirc&#275;jiem. Veikals g&#257;ja Joti labi.

Pamaz&#257;m bija pazudu&#353;i visi skolnieki un Labren&#269;a skol&#257; palikusi tikai pel&#275;k&#257; pe&#316;u Lav&#299;ze m&#257;jas b&#275;ni&#326;os, jo Labrencis nevar&#275;ja iztikt bez kalpones. Ar&#299; zirnek&#316;u D&#257;nie&#316;i un visus p&#257;r&#275;jos desmit vi&#326;a radiniekus Labrencis nelaida prom, jo tie visi bija d&#363;&#353;&#299;gi aud&#275;ji.

&#352;ad un tad Labrencim atrakst&#299;ja zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; no pils&#275;tas un st&#257;r&#311;u Tenis no dienvidiem. Un visi burti, kas bija ierakst&#299;ti Te&#326;a v&#275;stul&#275;, izskat&#299;j&#257;s &#316;oti priec&#299;gi. T&#257;diem vi&#326;iem ar&#299; vajadz&#275;ja b&#363;t, jo tie st&#257;st&#299;ja par to, ka st&#257;r&#311;u Drostala esot izdzied&#275;jusi savu sp&#257;rnu un pavasar&#299; laid&#299;&#353;oties v&#299;ram l&#299;dzi  &#353;urpu uz savu veco m&#299;&#316;o ligzdu.

Ziem&#257;, kad uzn&#257;ca lielais sals, tad Labrencis piegr&#363;da savu atzveltnes kr&#275;slu pie kr&#257;sns, aps&#275;d&#257;s, pa&#326;&#275;ma gr&#257;matu uz ce&#316;iem un las&#299;ja.

Sniega p&#257;rslas, kas dejoja gar Labren&#269;a logu, redz&#275;ja

vi&#326;u aizvien dzi&#316;i iegrimu&#353;u gr&#257;mat&#257;s, un to pa&#353;u redz&#275;ja ari zvaigznes, kad t&#257;s v&#275;s&#257;s, skaidr&#257;s ziemas naktis k&#257;dreiz ieskat&#299;j&#257;s pa mazaj&#257;m Labren&#269;a rot&#299;m.

Bet caursp&#299;d&#299;g&#257; l&#257;steka, kas kar&#257;j&#257;s pie jumta ned&#275;&#316;&#257;m ilgi, t&#257; zin&#257;ja past&#257;st&#299;t daudz vair&#257;k. Vi&#326;a esot redz&#275;jusi, ka Labrencis da&#382;reiz ar&#299; piev&#275;ris savu gr&#257;matu. Tas bijis t&#257;d&#257;s reiz&#275;s, kad Lav&#299;ze vi&#326;am ienesusi k&#363;po&#353;u t&#275;jas tasi. Un, kad t&#275;ja bijusi izdzerta, tad pel&#275;k&#257; pe&#316;u Lav&#299;ze no- tupusies pie r&#363;&#311;a k&#257;j&#257;m, bet Labrencis aizsm&#275;&#311;&#275;jis savu p&#299;p&#299;ti un laidis gais&#257; vieglus, zilus d&#363;mu gredzenti&#326;us. Tie sav&#275;ru&#353;ies kop&#257; un tinu&#353;ies k&#257; klusi sap&#326;i ap veco Labrenci un pel&#275;ko pe&#316;u Lav&#299;zi.

Un l&#257;steka zin&#257;ja pat pateikt, ko Labrencis run&#257;jies ar pe&#316;u Lav&#299;zi. Vi&#326;i esot skat&#299;ju&#353;ies kr&#257;sns liesm&#257;s un pr&#257;toju&#353;i par n&#257;kamo vasaru, kad atkal saule uzk&#257;p&#353;ot augstu debes&#299;s, za&#316;o&#353;ot biezais ka&#326;epju me&#382;s, uz jumta aug&#353;ot s&#275;nes plat&#257;m cepur&#275;m un Labrencis var&#275;&#353;ot atkal atv&#275;rt savu skolu.




SATURS

M&#257;ji&#326;a pie ka&#326;epju me&#382;a.. 3: #AutBody_0bookmark0

Pe&#316;u Lav&#299;ze un vienpadsmit zirnek&#316;i  10: #AutBody_0bookmark1

Skolas dibin&#257;&#353;ana.. 17

Vies&#299;bas uz ce&#316;mallapas . 26: #AutBody_0bookmark2

E&#382;u &#256;dams un za&#311;u B&#275;rtulis .. 31

Zvirbu&#316;u Tomi&#326;&#353; pie Raiba&#316;as un Duk&#353;a .. 34

Lidulidis un j&#363;ras zivis.. .. 39: #AutBody_0bookmark3

Uz skolu, uz skolu! . 43

Pirm&#257; skolas diena .. 47: #AutBody_0bookmark4

Iedom&#299;g&#257; zosu Zuzc. 54: #AutBody_0bookmark5

Pe&#316;u &#268;abul&#299;&#353;a piedz&#299;vojums. 61

C&#363;ku Mades nelaime .. 70

K&#257; &#382;urka Je&#353;ka skoloj&#257;s  78

Tintes traipi un rakst&#257;mspalvas.. 82: #AutBody_0bookmark6

Paliec sveika, Labren&#269;a skola!  95: #AutBody_0bookmark7

Parakst&#299;ta iespieianai 05. 06. 93. Rcfc. apl. N 2 02<H>. Form&#257;ti 60X 84/15,Pasut No 676. l/dcvnicciba /\voU", LV -1050 R&#299;ga, Aspazija butv. 24. iespiesta a/ft Preses nams" LV - 1081, R&#299;ga, Balasta dambi 3.

St&#257;raste M.

Star 140 Ej pie r&#363;&#311;a skoloties! - R.: Avots", 1993.103 lpp., ii.

84.4C





