







D&#382;eks Londons

Veco v&#299;ru sazv&#275;rest&#299;ba

Kazarm&#257;s ties&#257;ja k&#257;du cilv&#275;ku, bija paredzams n&#257;ves sods. Tas bija vecs v&#299;rs, iezemietis no Balt&#257;s Zivs upes, kura iepl&#363;st Jukon&#257; lejpus Leb&#257;r&#382;a ezera. &#352;ai pr&#257;vai sasprindzin&#257;ti dz&#299;voja l&#299;dzi visa Dausona, k&#257; ar&#299; Jukonas novada iem&#299;tnieki t&#363;ksto&#353; j&#363;d&#382;u aug&#353;up un lejup pa straumi. Kop&#353; laika gala anglosak&#353;i  laup&#299;t&#257;ji uz sauszemes un j&#363;ras  m&#275;dz izdot likumus taut&#257;m, kuras pak&#316;&#257;vu&#353;i, un bie&#382;i vien &#353;ie likumi ir jo bargi. Ta&#269;u Imbera pr&#257;v&#257; pirmo reizi &#353;&#311;ita, ka &#353;ie likumi ir nepietiekami un p&#257;r&#257;k m&#299;ksti. Jau p&#275;c matem&#257;tiska apr&#275;&#311;ina vien soda m&#275;rs, k&#257;du vi&#326;am var&#275;ja piespriest, nebija taisn&#299;gs. K&#257;ds b&#363;s sods, par to &#353;aubu nevar&#275;ja b&#363;t, tas bija skaidrs pats par sevi; bija paredzams n&#257;ves sods, ta&#269;u Imberain bija tikai viena dz&#299;v&#299;ba, bet uz vi&#326;a sirdsapzi&#326;as gul&#275;ja desmitiem dz&#299;v&#299;bu.

&#299;sten&#299;b&#257; pie Imbera rok&#257;m lipa tik daudzu cilv&#275;ku asinis, ka nebija iesp&#275;jams prec&#299;zi uzskait&#299;t slepkav&#299;bas, par kur&#257;m vi&#326;&#353; atbild&#299;gs. K&#363;pin&#257;dami p&#299;pi atp&#363;tas br&#299;&#382;os ce&#316;mal&#257; vai zviln&#275;dami ap pavardu, v&#299;ri bie&#382;i m&#275;&#291;in&#257;ja kaut aptuveni apl&#275;st vi&#326;a roku nogalin&#257;to cilv&#275;ku skaitu. Nelaim&#299;gie slepkav&#299;bas upuri itin visi bija baltie, nokauti gan pa vienam, gan divat&#257;, gan vesel&#257;m grup&#257;m. Un &#353;&#299;s slepkav&#299;bas bija tik bezm&#275;r&#311;&#299;gas un nepamatotas, ka t&#257;s ilgi palika neizdibin&#257;ms nosl&#275;pums karaliskajai j&#257;tnieku policijai k&#257; toreiz, kad v&#275;l past&#257;v&#275;ja policijas p&#257;rvaldes apgabali, t&#257; v&#275;l&#257;k, kad strauti s&#257;ka dot ien&#257;kumus un no dom&#299;nijas tika ats&#363;t&#299;ts gubernators, lai novadam liktu maks&#257;t par t&#257; bag&#257;t&#299;b&#257;m.

Ta&#269;u v&#275;l liel&#257;ks nosl&#275;pums bija tas, k&#257;p&#275;c Imbers ieradies Dauson&#257;, lai pats sevi nodotu varas iest&#257;d&#275;m. V&#275;l&#257; pavasar&#299;, kad Jukona kr&#257;ca un svaid&#299;j&#257;s zem ledus segas, vecais indi&#257;nis nogriez&#257;s no ledus takas, kas veda pa upi, un, ar gr&#363;t&#299;b&#257;m uzr&#257;pies krast&#257;, acis blisin&#257;dams, palika st&#257;vam uz galvenas ielas. Cilv&#275;ki, kam bija gad&#299;jies iev&#275;rot vi&#326;a atn&#257;k&#353;anu, liecin&#257;ja, ka vecais v&#299;rs bijis v&#257;rgs un drebel&#299;gs, vi&#326;&#353; gr&#299;&#316;odamies aizvilcies l&#299;dz b&#363;v- ba&#316;&#311;u gr&#275;dai un tur aps&#275;dies. T&#257; vi&#326;&#353; nos&#275;d&#275;ja visu dienu, raudz&#299;damies tie&#353;i uz priek&#353;u, kur baltie cilv&#275;ki nebeidzam&#257; straum&#275; pl&#363;da vi&#326;am gar&#257;m. Da&#382;a laba galva, zi&#326;k&#257;ri pagriezusies s&#257;nis, sastap&#257;s ar vi&#326;a st&#299;vo skatienu, un ne viena vien piez&#299;me tika velt&#299;ta vecajam siva&#353;am ar d&#299;vaino sejas izteiksmi. V&#275;l&#257;k neskait&#257;mi cilv&#275;ki atce- r&#275;jas, ka vi&#326;us t&#363;da&#316; satraucis indi&#257;&#326;a neparastais izskats, un p&#275;c tam l&#299;dz m&#363;&#382;a galam liel&#299;j&#257;s ar sav&#257;m sp&#275;j&#257;m t&#363;da&#316; atkl&#257;t visu neikdieni&#353;&#311;o.

Tom&#275;r par &#353;&#257; atgad&#299;juma varoni bija lemts k&#316;&#363;t Diken- senam, Mazajam Dikensenam. Mazais Dikensens bija iebraucis &#353;aj&#257; novad&#257; ar lieliem sap&#326;iem un pilnu kabatu bankno&#353;u, bet l&#299;dz ar t&#257;m izgaisa ar&#299; sap&#326;i, un, lai nopeln&#299;tu naudu atpaka&#316;ce&#316;am uz Savienotaj&#257;m Valst&#299;m, vi&#326;&#353; bija pie&#326;&#275;mis ier&#275;d&#326;a vietu Holbruka un Meisona m&#257;kleru firm&#257;. B&#363;vba&#316;&#311;u kaudze, uz kuras s&#275;d&#275;ja Imbers, atrad&#257;s tie&#353;i pret&#299; Holbruka un Meisona kantora logiem. Pirms do&#353;an&#257;s pusdien&#257;s Dikensens pa logu paraudz&#299;j&#257;s uz sirmgalvi, un, kad vi&#326;&#353; atgriezies no pusdien&#257;m, atkal paraudz&#299;j&#257;s pa logu, vecais siva&#353;s v&#275;l arvien bija turpat.

Dikensens br&#299;di pa br&#299;dim paskat&#299;j&#257;s pa logu, un ar&#299; vi&#326;&#353; p&#275;c tam l&#299;dz m&#363;&#382;a galam liel&#299;j&#257;s ar savu ap&#311;&#275;r&#299;bu. Vi&#326;&#353; bija s&#299;ks, romantiski noska&#326;ots jaunekl&#299;tis un izt&#275;l&#275; sal&#299;dzin&#257;ja veco, nekust&#299;go pag&#257;nu ar visas siva&#353;u cilts dv&#275;seli, kas v&#275;s&#257;m ac&#299;m noraug&#257;s iebruc&#275;ju sak&#353;u ord&#257;s. Stundas g&#257;ja, bet Imbers pozu nemain&#299;ja, pat ne par mata tiesu nesavilka k&#257;du muskuli, un Dikensens atmin&#275;j&#257;s citu v&#299;ru, kas reiz, stalti sasl&#275;jies, bija s&#275;d&#275;jis nart&#257;s galven&#257;s ielas vid&#363;, kur &#316;audis staig&#257;ja &#353;urp un turp. Visi dom&#257;ja, ka indi&#257;nis atp&#363;&#353;as, bet v&#275;l&#257;k, to aizsk&#257;ru&#353;i, atkl&#257;ja, ka &#353;is cilv&#275;ks ir st&#299;vs un auksts, nosalis dz&#299;vas burzmas p&#257;rpiln&#257;s ielas vid&#363;. Lai miru&#353;o atloc&#299;tu taisnu, t&#257;, ka var iedab&#363;t &#353;&#311;irst&#257;, vi&#326;u vajadz&#275;ja aizvilkt pie ugunskura un mazliet atkaus&#275;t. Dikensens nodrebu&#316;oj&#257;s, to atcer&#275;damies.

Mazliet v&#275;l&#257;k Dikensens izg&#257;ja uz ietves, lai izsm&#275;&#311;&#275;tu cig&#257;ru un atv&#275;sin&#257;tos, un v&#275;l p&#275;c br&#299;ti&#326;a sagad&#299;j&#257;s, ka nejau&#353;i gar&#257;m g&#257;ja Em&#299;lija Trevisa. Em&#299;lija Trevisa bija vienreiz&#275;ji izsmalcin&#257;ta, glezna un gracioza, un gan London&#257;, gan Klondaik&#257; vi&#326;a &#291;&#275;rb&#257;s t&#257;, k&#257; piekl&#257;jas raktuvju in&#382;eniera  miljon&#257;ra meitai. Mazais Dikensens nob&#275;dzin&#257;ja cig&#257;ru &#257;rpus&#275; uz palodzes, no kurienes atkal var&#275;tu to pa&#326;emt, un pac&#275;la cepuri.

Vi&#326;i bija k&#257;das min&#363;tes t&#275;rz&#275;ju&#353;i, kad Em&#299;lija Trevisa, pal&#363;kojusies p&#257;r Dikensena plecu, &#299;si un klusi iespiedz&#257;s. Dikensens pagriez&#257;s paskat&#299;ties un ar&#299; satr&#363;k&#257;s. Imbers bija p&#257;rn&#257;cis pari ielai un nu st&#257;v&#275;ja pa gabali&#326;u  izkaltusi, badaina &#275;na , nekust&#299;go skatienu cie&#353;i ieurbis meiten&#275;.

 K&#257; tev vajag?  Mazais Dikensens drebo&#353;&#257; bals&#299; drosm&#299;gi nopras&#299;ja.

Imbers kaut ko no&#326;urd&#275;ja un pieg&#257;ja pavisam kl&#257;t Em&#299;lijai Trevisai. Vi&#326;&#353; saka to apl&#363;kot pamat&#299;gi un v&#275;r&#299;gi, collu pa collai. &#299;pa&#353;i ieinteres&#275;ts vi&#326;&#353; r&#257;d&#299;j&#257;s par Em&#299;lijas Trevisas z&#299;dainajiem, br&#363;najiem matiem un maigi ro&#382;ainajiem vaigiem, kas bija v&#257;ri samtaini k&#257; tauri&#326;a sp&#257;rns. Indi&#257;nis g&#257;ja meitenei apk&#257;rt, apskat&#299;dams vi&#326;u ar v&#275;rt&#275;jo&#353;u skatienu  glu&#382;i ka cilv&#275;ks, kas p&#275;t&#299;, ka noaudzis zirgs vai k&#257; gatavota laiva. Loka beig&#257;s meitenes s&#257;rt&#257; auss nok&#316;uva starp vi&#326;a aci un vakar&#299;go sauli, un vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s, dom&#299;gi p&#275;tidams t&#257;s ro&#382;aino caursp&#299;d&#299;gumu. Tad vi&#326;&#353; atkal atgrie&#382;as pie Em&#299;lijas Trevisas sejas un ilgi, cie&#353;i skat&#299;j&#257;s zilaj&#257;s ac&#299;s. Kaut ko no&#326;urd&#275;jis, vi&#326;&#353; ap&#326;&#275;ma ar roku t&#257;s aug&#353;delmu starp plecu un elkoni. Ar otru roku pac&#275;lis apak&#353;delmu, vi&#326;&#353; to salieca. Indi&#257;&#326;a sej&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s riebuma un neizpratnes grimase, un, nic&#299;gi nogrudzin&#257;damies, vi&#326;&#353; &#316;&#257;va meitenes rokai nosl&#299;gt No- murd&#275;jis k&#257;dus v&#257;rdus r&#299;kles bals&#299;, indi&#257;nis pagrieza vi&#326;ai muguru un piev&#275;rs&#257;s Dikensenam.

Dikensens nesaprata vi&#326;a valodu, bet Em&#299;lija Trevisa sm&#275;j&#257;s. Imbers, pieri saraucis, uzrun&#257;ja gan vienu, gan otru, bet abi purin&#257;ja galvu. Vi&#326;&#353; jau gras&#299;j&#257;s iet prcj&#257;m, kad Em&#299;lija Trevisa izsauc&#257;s:

 Ei, D&#382;immij! Pan&#257;c &#353;urp!

D&#382;immijs pien&#257;ca no ielas vi&#326;as puses. Tas bija gar&#353;, lamz&#299;gs indi&#257;&#326;u puisis, &#291;&#275;rbies uzsv&#275;rti eiropeiski, ar El- dorado kara&#316;a sombrero galv&#257;. V&#257;rdus mekl&#275;dams un r&#299;st&#299;damies, vi&#326;&#353; parun&#257;ja ar Imberu. D&#382;immijs bija sitka, kam par t&#257;l&#257;kajos novados izplat&#299;tajiem dialektiem bija tikai &#316;oti virspus&#275;jas zin&#257;&#353;anas.

 Vi&#326;&#353; Balt&#257;s Zivs v&#299;rs,  D&#382;immijs teica Em&#299;lijai Trevisai.  Mans nezin&#257;t daudz vi&#326;a valodu. Vi&#326;am grib&#275;t satikt galveno balto cilv&#275;ku.

 Gubernatoru?  min&#275;ja Dikensens.

D&#382;immijs v&#275;l parun&#257;ja ar v&#299;ru no Baltas Zivs cilts, un seja vi&#326;am k&#316;uva nopietna un apstulbusi.

 Es dom&#257;t, vi&#326;am grib&#275;t kapteini Aleksanderu,  D&#382;immijs paskaidroja.  Vi&#326;am teikt, ka nokaut balto v&#299;ru, balto sievu, balto z&#275;nu, nokaut daudz baltos cilv&#275;kus. Vi&#326;am grib&#275;t mirt.

 Laikam nenorm&#257;ls,  Dikensens sac&#299;ja.

 K&#257; j&#363;s teikt?  D&#382;immijs pras&#299;ja.

Dikensens noz&#299;m&#299;gi piespieda pirkstu pie deni&#326;iem un pagroz&#299;ja to.

 Var b&#363;t t&#257;, var b&#363;t t&#257;,  D&#382;immijs atteica un atkal parun&#257;ja ar Imberu, bet tas visu laiku tikai tauj&#257;ja p&#275;c galven&#257; balt&#257; cilv&#275;ka.

Grupi&#326;ai pien&#257;ca kl&#257;t k&#257;ds j&#257;tnieku policists (Klondai- kas dienest&#257; tie iztika bez zirgiem) un dzird&#275;ja Imbera atk&#257;rtoti izteikto v&#275;l&#275;&#353;anos. Policists bija sp&#275;kpilns jauneklis ar platiem pleciem, izliekt&#257;m kr&#363;t&#299;m, gl&#299;ti veidot&#257;s k&#257;jas vi&#326;&#353; tur&#275;ja taisni un paplestas, un, kaut gan Imbers bija gar&#353;, policists vi&#326;u p&#257;rsniedza par pusgalvas tiesu. Acis vi&#326;am bija v&#275;sas, pel&#275;kas un mier&#299;gi v&#275;r&#299;gas, bet iztur&#275;&#353;an&#257;s liecin&#257;ja par to &#299;pa&#353;o savas varas apzi&#326;u, kas p&#257;rmantota no sen&#269;iem un nostiprin&#257;ta ar trad&#299;cij&#257;m. Vi&#326;a ko&#353;o v&#299;ri&#353;&#311;&#299;bu akcent&#275;ja izteiktais jaunekl&#299;gums  policists bija v&#275;l t&#299;rais z&#275;ns, un vi&#326;a gludie vaigi r&#257;d&#299;ja, ka sp&#275;j notv&#299;kt tikpat strauji k&#257; meitenei.

Imbers t&#363;da&#316; velt&#299;ja visu uzman&#299;bu policistam. Ac&#299;s tam iekv&#275;loj&#257;s ugunti&#326;a, ieraugot policista vaig&#257; r&#275;tu no zobena cirtiena. Ar iz&#382;uvu&#353;u roku indi&#257;nis pabrauc&#299;ja jaunek&#316;a k&#257;jas stilbu un gl&#257;sto&#353;i paraudz&#299;ja ci&#316;&#326;otos musku&#316;us. Ar pirkstu kauli&#326;iem piedauz&#299;jis pie policista plataj&#257;m kr&#363;t&#299;m, indi&#257;nis paspaid&#299;ja un padunk&#257;ja musku&#316;u biezo polst&#275;jumu, kas kl&#257;ja vi&#326;a plecus k&#257; bru&#326;as. Pulci&#326;am pa to laiku bija pievienoju&#353;ies zi&#326;k&#257;r&#299;gi gar&#257;mg&#257;j&#275;ji  stiegraini zeltra&#269;i, kalnie&#353;i un iece&#316;ot&#257;ji  gark&#257;jainu un platplecainu paaud&#382;u p&#275;cn&#257;c&#275;ji. Imbers rau- dz&#299;jas vi&#326;os, virz&#299;dams skatienu no viena pie otra, un tad ska&#316;i ierun&#257;j&#257;s Balt&#257;s Zivs cilts valod&#257;.

 Ko vi&#326;&#353; teica?  Dikensens vaic&#257;ja.

 Vi&#326;&#353; teikt, tie visi t&#257;di pats k&#257; tas viens, tas policists,  D&#382;immijs paskaidroja.

Mazais Dikensens bija maza auguma un t&#257;p&#275;c no&#382;&#275;loja, ka vaic&#257;jis, jo kl&#257;t ta&#269;u bija mis Trevisa.

Policists juta vi&#326;am l&#299;dzi un nol&#275;ma p&#257;rtraukt &#353;o sarunu.

 Man liekas, vi&#326;a v&#257;rdos kaut kas sl&#275;pjas. Aizved&#299;&#353;u vi&#326;u pie kaptei&#326;a noklau&#353;in&#257;&#353;anai. Pasaki vi&#326;am, D&#382;im- mij, lai n&#257;k man l&#299;dzi.

D&#382;immijs atkal r&#299;st&#299;damies izg&#257;rdza k&#257;dus v&#257;rdus, Imbers at&#326;urd&#275;ja un izskat&#299;j&#257;s apmierin&#257;ts.

 Bet pajaut&#257; vi&#326;am, D&#382;immij, ko vi&#326;&#353; teica un ko dom&#257;ja, satverdams manu roku.

To teica Em&#299;lija Trevisa, bet D&#382;immijs p&#257;rtulkoja jaut&#257;jumu un sa&#326;&#275;ma atbildi.

 Vi&#326;am teikt, ka j&#363;s nav bail&#299;ga,  D&#382;immijs teica.

Em&#299;lija Trevisa izskat&#299;j&#257;s iepriecin&#257;ta.

 Vi&#326;am teikt, j&#363;s nav skukutn, nav stipra, j&#363;s maiga k&#257; mazs b&#275;rni&#326;&#353;. Ar savas abas rokas vi&#326;&#353; salauz&#299;t j&#363;s mazos gabali&#326;os. Vi&#326;am b&#363;t joc&#299;gi, vi&#326;am nesaprast, k&#257; j&#363;s var b&#363;t m&#257;te t&#257;diem lieliem, t&#257;diem stipriem v&#299;riem k&#257; &#353;is policists.

Em&#299;lija Trevisa notur&#275;ja acis paceltas un pat nepamirk&#353;&#311;in&#257;ja, ta&#269;u vaigos tai piepl&#363;da s&#257;rtums. Mazais Di- kensens ar&#299; pietv&#299;ka un samulsa. Policista z&#275;nisk&#257; seja kv&#275;lot kv&#275;loja.

 Ei tu, n&#257;c l&#299;dzi!  vi&#326;&#353; rupji uzsauca, pagriezdams plecu pret p&#363;li un izlauzdams sev ce&#316;u.

T&#257; Imbers atrada ce&#316;u uz kazarm&#257;m, kur vi&#326;&#353; piln&#299;gi un br&#299;vpr&#257;t&#299;gi atzi&#326;as savos nodar&#299;jumos un no kuru teritorijas ar&#299; vairs nekad neizn&#257;ca.

Imbers izskat&#299;j&#257;s &#316;oti v&#257;rgs. Vecuma un zaud&#275;tu cer&#299;bu gurdums kl&#257;ja vi&#326;a seju. Pleci tam bija skumji nosl&#299;gu&#353;i un acis zaud&#275;ju&#353;as spo&#382;umu. Matu &#353;&#311;ipsnas var&#275;tu b&#363;t biju&#353;as baltas, ta&#269;u, saules svilin&#257;tas un v&#275;ju &#257;rd&#275;tas, t&#257;s &#316;engani kar&#257;j&#257;s nedz&#299;v&#257;s, bezkr&#257;sain&#257;s pink&#257;s. Vi&#326;&#353; itin nemaz neinteres&#275;j&#257;s par to, kas notiek ap vi&#326;u. Tiesas telpa bija b&#257;ztin pieb&#257;zta ar cilv&#275;kiem, kas naca no strautu gultn&#275;m un ce&#316;u tak&#257;m, vi&#326;u apsl&#257;p&#275;to balsu d&#363;ko&#326;&#257; un murdo&#326;&#257; jaut&#257;s kaut kas nelaimi v&#275;st&#299;jo&#353;s, bet indi&#257;&#326;a aus&#299;s ta atbalsojas tikai k&#257; j&#363;ras duno&#326;a dzi&#316;&#257;s piekrastes klin&#353;u al&#257;s.

Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja pie loga un ap&#257;tisk&#257;m ac&#299;m reizi pa reizei paraudz&#299;j&#257;s uz dr&#363;mo, vienmu&#316;o ainavu lauk&#257;. Debess bija apm&#257;kusies, smidzin&#257;ja pel&#275;ks lietuti&#326;&#353;. Jukona pa-

loja. Ledus bija izg&#257;jis un upe piepludin&#257;jusi pils&#275;tu. Pa galveno ielu gan airu, gan stumjamo k&#257;r&#353;u laiv&#257;s &#353;urp un turp braukal&#275;ja m&#363;&#382;am nerimt&#299;gie cilv&#275;ki. Bie&#382;i vi&#326;&#353; redz&#275;ja &#353;&#299;s laivas nogrie&#382;amies no ielas un iebraucam p&#257;rpl&#363;du&#353;aj&#257; lauci&#326;&#257;, kas robe&#382;oj&#257;s ar kazarmu par&#257;des laukumu. Da&#382;reiz t&#257;s nozuda vi&#326;a skatienam apak&#353;&#257; pie sienas, un vi&#326;&#353; dzird&#275;ja, k&#257; t&#257;s atsitas pret ba&#316;&#311;iem, bet iek&#353;&#257; s&#275;d&#275;t&#257;ji r&#257;pjas m&#257;j&#257; pa logu. P&#275;c tam bija dzirdama &#363;dens pl&#299;k&#353;&#311;&#275;&#353;ana, atn&#257;c&#275;jiem brienot pa apak&#353;st&#257;va telp&#257;m, l&#299;dz vi&#326;i uzk&#257;pa pa trep&#275;m. Tad tie par&#257;d&#299;j&#257;s durv&#299;s, cepures no&#326;&#275;mu&#353;i, &#363;denim str&#257;vojot no j&#363;rnieku z&#257;bakiem, un pievienoj&#257;s gaido&#353;ajam p&#363;lim.

Apk&#257;rt&#275;jie skatieniem urb&#257;s indi&#257;n&#299;, jau iepriek&#353; ne&#382;&#275;l&#299;g&#257; patik&#257; izbaud&#299;dami sodu, k&#257;ds tam b&#363;s j&#257;cie&#353;, bet Imbers raudz&#299;j&#257;s vi&#326;os, dom&#257;s apcer&#275;dams vi&#326;u paradumus un vi&#326;u m&#363;&#382;am modro Likumu, kas darbojas nemit&#299;gi  labos un sliktos laikos, gan palos, gan bada gados, s&#275;dams mokas, &#353;ausmas un n&#257;vi, un kas  t&#257; indi&#257;nim &#353;&#311;ita  nekad ar&#299; nep&#257;rtrauks darboties l&#299;dz pat visu laiku galam.

K&#257;ds v&#299;rs skarbi pieklaudzin&#257;ja pa galdu, un sarunu d&#363;ko&#326;a apr&#257;v&#257;s klusum&#257;. Imbers paskat&#299;j&#257;s uz &#353;o v&#299;ru. Tas lik&#257;s esam cilv&#275;ks, kam vara, tom&#275;r Imbers nojauta, ka galvenais p&#257;r visiem un ar&#299; p&#257;r to, kas klaudzin&#257;ja, ir platpierainais v&#299;rs, kas s&#275;d&#275;ja pie galdi&#326;a dzi&#316;&#257;k aizmugur&#275;. K&#257;ds cits v&#299;rs pie liel&#257; galda piec&#275;l&#257;s un s&#257;ka ska&#316;&#257; bals&#299; kaut ko las&#299;t no daudz&#257;m pl&#257;n&#257;m pap&#299;ra lapi&#326;&#257;m. Katru lapi&#326;u ies&#257;kdams, vi&#326;&#353; atk&#257;s&#275;j&#257;s, bet nobeigdams aplaiz&#299;ja pirkstus. Imbers vi&#326;a runu nesaprata, ta&#269;u p&#257;r&#275;jie saprata, un indi&#257;nis redz&#275;ja, ka t&#257; sv&#275;la vi&#326;us niknum&#257;. Da&#382;br&#299;d t&#257; vi&#326;us dar&#299;ja briesm&#299;gi niknus, un reiz k&#257;ds v&#299;rs s&#257;ka Imberu l&#257;d&#275;t strupiem, asiem un negantiem v&#257;rdiem, bet cilv&#275;ks pie galda atkal pieklaudzin&#257;ja, lai apklust.

Cilv&#275;ks las&#299;ja bezgala ilgi. Vi&#326;a monoton&#257;, dziedo&#353;&#257; izruna &#382;&#363;&#382;oja Imberu snaud&#257;, un, kad cilv&#275;ks beidza las&#299;t, indi&#257;nis bija cie&#353;i aizmidzis. K&#257;da balss vi&#326;u uzrun&#257;ja dzimtaj&#257; Balt&#257;s Zivs cilts valod&#257;, vi&#326;&#353; pamod&#257;s un bez jebk&#257;da izbr&#299;na ieskat&#299;j&#257;s sej&#257; savam m&#257;sas d&#275;lam  jauneklim, kas pirms daudziem gadiem bija aizg&#257;jis no cilts, lai mitin&#257;tos pie baltajiem.

 Tu mani neatceries,  tas teica sveiciena viet&#257;.

 K&#257; ne,  Imbers atbild&#275;ja.  Tu esi Haukans, tas, kur&#353; no mums aizg&#257;ja. Tava m&#257;te ir mirusi.

 Vi&#326;a jau bija veca sieva,  Haukans atteica.

Ta&#269;u Imbers jau vairs nedzird&#275;ja, un Haukans vi&#326;u atkal pamodin&#257;ja, sapurinot aiz pleca.

 Man tev j&#257;pasaka tas, ko teica &#353;is v&#299;rs,  tas ir st&#257;sts par noziegumiem, k&#257;dus tu esi pastr&#257;d&#257;jis, un to tu, ak, nej&#275;ga, pats esi izst&#257;st&#299;jis kapteinim Aleksanderam. Tev ir j&#257;saprot, kas tika teikts, un japasaka, vai run&#257;ta paties&#299;ba vai ne. T&#257;da ir pav&#275;le.

Haukans bija nok&#316;uvis pie mision&#257;riem, un tie vi&#326;u bija iem&#257;c&#299;ju&#353;i las&#299;t un rakst&#299;t. Vi&#326;&#353; tur&#275;ja rok&#257; daudz&#257;s pl&#257;n&#257;s lapi&#326;as, no kur&#257;m pirm&#299;t &#353;is v&#299;rs ska&#316;&#257; bals&#299; las&#299;ja un kuras bija pierakst&#299;jis k&#257;ds rakstvedis, kad Imbers pirmo reizi ar D&#382;immija mutes starpniec&#299;bu izteica savu atz&#299;&#353;anos kapteinim Aleksanderam. Haukans s&#257;ka las&#299;t. Imbers k&#257;du br&#299;ti&#326;u klaus&#299;j&#257;s, tad vi&#326;a sej&#257; izpaud&#257;s p&#257;rsteigums, un vi&#326;&#353; a&#353;i p&#257;rtrauca run&#257;t&#257;ju.

 Tie ir mani v&#257;rdi, Haukan. Tie n&#257;k no tav&#257;m l&#363;p&#257;m, kaut gan tavas ausis tos nav dzird&#275;ju&#353;as.

Haukans pa&#353;apzin&#299;gi pasm&#299;n&#275;ja. Mati tam bija p&#257;r&#353;&#311;irti celi&#326;&#257;.

 N&#275;, ak, Imber, &#353;ie v&#257;rdi n&#257;k no pap&#299;ra. Manas ausis tos nekad nav dzird&#275;ju&#353;as. Tie n&#257;k no pap&#299;ra, caur man&#257;m ac&#299;m tie iet man&#257; galv&#257;, un mana mute tos saka tev. T&#257; tas notiek.

 Tad t&#257; tas notiek? Tad tie ir uz pap&#299;ra?  Imbcra balss noplaka bij&#299;g&#257; &#269;ukst&#257;, kad vi&#326;&#353; paburz&#299;ja pap&#299;ru starp &#299;k&#353;&#311;i un p&#257;r&#275;jiem pirkstiem, raudz&#299;damies uz t&#257; sa- kricel&#275;tajos burtu &#311;eburos.  T&#257; ir liela burvest&#299;ba, Haukan, un tu esi br&#299;numdaris.

 Nieks vien ir, nieks vien ir,  jauneklis nev&#275;r&#299;gi un lepni attrauca. Tad uz labu laimi s&#257;ka las&#299;t k&#257;du no dokumenta lap&#257;m:

 Taj&#257; gad&#257; pirms ledus uzl&#363;&#353;anas ierad&#257;s k&#257;ds vecs virs ar z&#275;nu, kam bija kliba k&#257;ja. Ari tos es nok&#257;vu, un vecais v&#299;rs ska&#316;i kliedza 

 Taisn&#299;ba,  Imbers p&#257;rtrauca, elpai aizraujoties.  Vi&#326;&#353; ska&#316;i kliedza un ilgu laiku negrib&#275;ja nomirt. Bet k&#257; tu to zini, Haukan? Varb&#363;t balto cilv&#275;ku priek&#353;nieks tev pateica? Neviens mani toreiz neredz&#275;ja, un es past&#257;st&#299;ju tikai vi&#326;am vien.

Haukans nepaciet&#299;gi papurin&#257;ja galvu.

 Vai tad es tev, ak, nej&#275;ga, neteicu, ka tavi v&#257;rdi ir uz pap&#299;ra?

Imbers cie&#353;i blenza ar tinti apskribel&#275;taj&#257; lappus&#275;.

 T&#257;pat k&#257; mednieks, raudz&#299;damies snieg&#257;, saka: te v&#275;l vakardien ir skr&#275;jis trus&#299;tis, un te pie k&#257;rklu kr&#363;ma vi&#326;&#353; ir apst&#257;jies un klaus&#299;jies, kaut ko sadzird&#275;jis un nobijies, te vi&#326;&#353; pagriezies atpaka&#316; pa sav&#257;m p&#275;d&#257;m, un te vi&#326;&#353; jo&#326;ojis &#316;oti &#257;tri, lieliem l&#275;cieniem, bet te  v&#275;l &#257;tr&#257;k un v&#275;l liel&#257;kiem l&#275;cieniem  tuvojies l&#363;sis, un te, kur &#311;epas iecirstas dzi&#316;i snieg&#257;, l&#363;sis atsperies &#316;oti lielam l&#275;cienam, un te vi&#326;&#353; atkal non&#257;cis zem&#275;, tie&#353;i trus&#299;tim virs&#363;, un apv&#275;lies ar v&#275;deru gais&#257;, un te ved t&#257;l&#257;k l&#363;&#353;a p&#275;du sliede, bet trus&#299;&#353;a vairs nav,  t&#257;pat k&#257; mednieks, skat&#299;damies uz z&#299;m&#275;m snieg&#257;, saka: t&#257; tas bija un te, un tur,  t&#257; ar&#299; tu, skat&#299;damies uz pap&#299;ru, saki  t&#257; tas bija, te un tur notika lielie darbi, ko vecais Imbers dar&#299;jis?

 Tie&#353;i t&#257;,  Haukans atbild&#275;ja.  Bet tagad klausies un turi aiz zobiem savu sievie&#353;a m&#275;li, l&#299;dz tevi aicin&#257;s run&#257;t.

P&#275;c tam Haukans ilgu laiku las&#299;ja vi&#326;am priek&#353;&#257; atz&#299;&#353;an&#257;s pierakstu, bet Imbers s&#275;d&#275;ja klusu, dom&#257;s iegrimis. Kad las&#299;jums beidz&#257;s, vi&#326;&#353; teica:

 Tie ir mani v&#257;rdi un paties&#299;gi v&#257;rdi, bet es, Haukan, esmu k&#316;uvis vecs, un tagad man n&#257;k pr&#257;t&#257; aizmirsu&#353;ies notikumi, ko tam tur priek&#353;niekam vajadz&#275;tu dzird&#275;t. T&#257;tad vispirms bija tas v&#299;rs, kas atn&#257;ca p&#257;ri Ledus kalniem, nesdams l&#299;dzi no dzelzs gatavotas vilt&#299;gas lamatas, vio&#353; k&#257;roja &#311;ert bebrus Baltas Zivs up&#275;. Es vi&#326;u nositu. P&#275;c tam bija tie tr&#299;s v&#299;ri, kas sen atpaka&#316; mekl&#275;ja zeltu pie Balt&#257;s Zivs upes. Tos ar&#299; es nositu un izsviedu ti&#326;iern. Un tad pie Piecu Pirkstu kr&#257;c&#275;m tas v&#299;rs, kam bija plosts un uz t&#257; daudz ga&#316;as.

Mirk&#316;os, kad Imbers pieklusa, lai sak&#257;rtotu atmi&#326;as, Haukans p&#257;rtulkoja teikto, bet rakstvedis visu pierakst&#299;ja. Tiesas telp&#257; sapulc&#275;ju&#353;ies klus&#275;dami uzklaus&#299;ja katru &#353;o mazo, neizpu&#353;&#311;oto tra&#291;&#275;diju, l&#299;dz Imbers s&#257;ka st&#257;st&#299;t par sarkanmati, kam acis &#353;&#311;iel&#275;ju&#353;as krust&#257;m un ko vi&#326;&#353; no&#353;&#257;vis no &#316;oti liela t&#257;luma.

 Velnos,  izsauc&#257;s k&#257;ds skat&#299;t&#257;js no priek&#353;&#275;j&#257;m rind&#257;m. Balss vi&#326;am bija b&#275;d&#299;ga un sagrauzta. Vi&#326;&#353; bija sarkanmatis.  Velnos,  cilv&#275;ks atk&#257;rtoja.  Tas bija mans br&#257;lis Bills.

Visas sesijas laik&#257; ik pa br&#299;dim telp&#257; bija dzirdams vi&#326;a svin&#299;gais izsauciens Velnos!; biedri vi&#326;u nem&#275;&#291;in&#257;ja apklusin&#257;t, un ari cilv&#275;ks pie galda neklaudzin&#257;ja, saucot pie k&#257;rt&#299;bas.

Imbera galva atkal nosl&#299;ga un acis aizmiglojas, it k&#257; t&#257;s pamaz&#257;m aizsegtu pl&#275;ve, ne&#316;audama saskat&#299;t apk&#257;rt&#275;jo pasauli. Vi&#326;&#353; sap&#326;oja, k&#257; m&#275;dz sap&#326;ot vien&#299;gi sirm&#257; vecum&#257;, par velt&#299;gi iz&#353;&#311;iesto jaun&#299;bu.

Haukans p&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;u no jauna pamodin&#257;ja, teikdams:

 Piecelies, ak, Imber. Tev ir pav&#275;l&#275;ts izst&#257;st&#299;t, k&#257;p&#275;c tu izdar&#299;ji &#353;os noziegumus un nok&#257;vi &#353;os cilv&#275;kus un k&#257;p&#275;c galu gal&#257; atn&#257;ci &#353;urp mekl&#275;t Likumu.

Imbers nevar&#299;gi pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s un st&#257;v&#275;dams &#353;&#363;poj&#257;s uz priek&#353;u un atpaka&#316;. Vi&#326;&#353; s&#257;ka run&#257;t klus&#257;, v&#257;rgi g&#257;rdzo&#353;&#257; bals&#299;, bet Haukans vi&#326;u p&#257;rtrauca.

 Sis ve&#269;uks ir gal&#299;gi jucis,  Haukans angliski teica platpierainajam cilv&#275;kam.  Vi&#326;a runas ir aplamas un t&#257;das k&#257; b&#275;rnam.

 M&#275;s gribam dzird&#275;t &#353;&#299;s vi&#326;a runas, kas ir k&#257; b&#275;rnam,  atbild&#275;ja platpierainais.  M&#275;s gribam dzird&#275;t v&#257;rdu pa v&#257;rdam, t&#257;, k&#257; vi&#326;&#353; saka. Vai saprati?

Haukans saprata, un Imbera acis uzplaiksn&#299;ja, jo vi&#326;&#353; bija atsk&#257;rtis, kas norisin&#257;s starp vi&#326;a m&#257;sas d&#275;lu un v&#299;ru, kam pieder vara. Tad s&#257;k&#257;s st&#257;sts  bronz&#257;daina patriota eposs, kas b&#363;tu peln&#299;jis, ka to ieraksta bronz&#257; v&#275;l nedzimu&#353;o paaud&#382;u zin&#257;&#353;anai. P&#363;lis iegrima d&#299;vain&#257; klusum&#257;, un platpierainais tiesnesis atbalst&#299;ja galvu rok&#257;, itin k&#257; iedzi&#316;in&#257;damies india&#326;a dv&#275;sel&#275;, visas vi&#326;a tautas dv&#275;sel&#275;. Bija dzirdama tikai Imbera dobj&#257; run&#257;&#353;ana, ko ik p&#275;c laici&#326;a nomain&#299;ja tulka spalg&#257; balss, un br&#299;di pa br&#299;dim, glu&#382;i k&#257; bazn&#299;cas zvans, no sarkanmatain&#257; l&#363;p&#257;m atskan&#275;ja izbr&#299;n&#299;tais un dom&#299;gais izsauciens Velnos!.

 Es esmu Imbers no Balt&#257;s Zivs cilts.  Tie&#353;i t&#257; ar&#299; tulkoja Haukans, jo, tikl&#299;dz vi&#326;&#353; uztv&#275;ra vec&#257; Imbera st&#257;st&#299;juma senatn&#299;go skan&#299;gumu un ritmu, jaunajam indi&#257;nim t&#363;da&#316; nobirza misij&#257; ieg&#363;tais kult&#363;ras un civiliz&#257;cijas slan&#299;tis un vi&#326;&#257; no jauna pamod&#257;s pirmatn&#275;jais me&#382;onis.  Mans t&#275;vs bija Otsbaoks, sp&#275;c&#299;gs v&#299;rs. Kad es biju z&#275;ns, m&#363;su zeme bija silta no saules spo&#382;uma un no prieka. Cilv&#275;ki v&#275;l nek&#257;roja p&#275;c nepaz&#299;stam&#257;m mant&#257;m un neuzklaus&#299;ja nezin&#257;mas balsis, vi&#326;u t&#275;vu ce&#316;i bija ar&#299; vi&#326;u ce&#316;i. Jaunie&#353;i ar prieku raudz&#299;j&#257;s meiten&#275;s, un t&#257;s vi&#326;iem &#353;&#311;ita pat&#299;kamas. Z&#299;dai&#326;i s&#363;ca kr&#363;tis siev&#257;m, kuru gurni bija smagi no cilts pieauguma. Taj&#257;s dien&#257;s v&#299;ri bija v&#299;ri. Miera un p&#257;rpiln&#299;bas dien&#257;s, kara un bada laik&#257;  vi&#326;i bija v&#299;ri.

Tolaik &#363;de&#326;os bija vair&#257;k zivju nek&#257; tagad un me&#382;os vair&#257;k med&#299;juma. M&#363;su su&#326;i bija k&#257; vilki, to s&#257;nus sild&#299;ja biezi ka&#382;oki, un tie nejuta ne sala, ne v&#275;tru. K&#257;di bija m&#363;su su&#326;i, t&#257;di bij&#257;m ar&#299; m&#275;s, jo m&#275;s t&#257;pat nej&#363;t&#257;m ne sala, ne v&#275;tru. Kad pelliji iebruka m&#363;su zem&#275;, m&#275;s k&#257;v&#257;m vi&#326;us un vi&#326;i k&#257;va m&#363;s. Jo m&#275;s bij&#257;m v&#299;ri, m&#275;s, Balt&#257;s Zivs cilts, un jau m&#363;su t&#275;vi un m&#363;su t&#275;vu t&#275;vi bija c&#299;n&#299;ju&#353;ies ar peilijiem un noteiku&#353;i m&#363;su zemes robe&#382;as.

K&#257; jau teicu, k&#257;di bija m&#363;su su&#326;i, t&#257;di bij&#257;m m&#275;s. Bet k&#257;du dienu pie mums atn&#257;ca pirmais baltais cilv&#275;ks. Vi&#326;&#353; r&#257;poja pa sniegu, rau, t&#257;, &#269;etrr&#257;pus. &#256;da vi&#326;am bija apsp&#299;l&#275;ta, un zem t&#257;s asi izspied&#257;s kauli. T&#257;ds cilv&#275;ks v&#275;l nav redz&#275;ts, m&#275;s dom&#257;j&#257;m, un m&#275;s pr&#257;toj&#257;m, no k&#257;das sve&#353;as cilts vi&#326;&#353; var&#275;tu b&#363;t un kas t&#257; par zemi, no kuras vi&#326;&#353; n&#257;k. Vi&#326;&#353; bija v&#257;rgs, pavisam nov&#257;rdzis, glu&#382;i k&#257; mazs b&#275;rns, t&#257;p&#275;c m&#275;s dev&#257;m vi&#326;am vietu pie ugunskura un siltas zv&#275;r&#257;das, uz k&#257; gul&#275;t, un baroj&#257;m vi&#326;u, k&#257; baro mazus b&#275;rnus.

Vi&#326;am l&#299;dzi bija suns, tik liels k&#257; tr&#299;s m&#363;su su&#326;i, bet tas ar&#299; bija &#316;oti v&#257;rgs. &#352;&#299; su&#326;a spalva bija &#299;sa, t&#257; nesild&#299;ja, un aste bija apsald&#275;ta, t&#257; ka gals tai nokrita. Ar&#299; &#353;o sve&#353;o suni m&#275;s baroj&#257;m un guld&#299;j&#257;m pie ugunskura un dzin&#257;m prom m&#363;su su&#326;us, kas cit&#257;di b&#363;tu to saplos&#299;ju&#353;i. &#274;zdami brie&#382;a ga&#316;u un saul&#275; kalt&#275;tus la&#353;us, cilv&#275;ks un suns atguva sp&#275;kus, bet l&#299;dz ar sp&#275;ku tie k&#316;uva di&#382;&#299;gi un neapmierin&#257;ti. Sve&#353;ais v&#299;rs run&#257;ja ska&#316;us v&#257;rdus, sm&#275;j&#257;s par sirmgalvjiem un jaunek&#316;iem un nekaun&#299;gi apskat&#299;ja meitenes. Vi&#326;a suns pl&#275;s&#257;s ar m&#363;su su&#326;iem, un, kaut gan spalva tam bija &#299;sa un &#257;da m&#299;ksta, tas nokoda tr&#299;s m&#363;s&#275;jos vien&#257; dien&#257;.

Kad m&#275;s &#353;im v&#299;ram vaic&#257;jam par vi&#326;a cilti, vi&#326;&#353; atbild&#275;ja: Man ir daudz br&#257;&#316;u,  un sm&#275;j&#257;s nelabiem smiekliem. Atguvis sp&#275;kus piln&#299;b&#257;, vi&#326;&#353; aizg&#257;ja atpaka&#316;, bet l&#299;dzi vi&#326;am aizg&#257;ja Noda, virsai&#353;a meita. Dr&#299;z p&#275;c tam viena m&#363;su kuce apb&#269;rnoj&#257;s. T&#257;da su&#326;u suga v&#275;l nebija redz&#275;ta  ar liel&#257;m galv&#257;m, resniem &#382;ok&#316;iem, &#299;su spalvu un gal&#299;gi nevar&#299;gi. , Es labi atceros savu t&#275;vu Otsbaoku, kas bija sp&#275;c&#299;gs v&#299;rs. Seja vi&#326;am pietv&#299;ka aiz dusm&#257;m par &#353;&#257;diem &#326;erg&#316;iem, vi&#326;&#353; pa&#311;&#275;ra akmeni  t&#257; un t&#257; , un &#326;erg&#316;u vairs nebija. Pec div&#257;m vasar&#257;m pie mums atgriez&#257;s Noda, nesdama padus&#275; pui&#353;eli.

T&#257;ds bija ies&#257;kums. Atn&#257;ca otrs baltais cilv&#275;ks ar &#299;sspalvainiem su&#326;iem, bet aiziedams atst&#257;ja su&#326;us pie mums. Vi&#326;am l&#299;dzi aizg&#257;ja se&#353;i no m&#363;su stipr&#257;kajiem su&#326;iem, par kuriem apmai&#326;ai vi&#326;&#353; K&#363;sot&#299;, manas m&#257;tes br&#257;lim, bija iedevis br&#299;numainu pistoli, kas &#316;oti &#257;tri &#353;&#257;va se&#353;as reizes p&#275;c k&#257;rtas. K&#363;sot&#299; varen di&#382;oj&#257;s ar savu pistoli un sm&#275;j&#257;s par m&#363;su lokiem un bult&#257;m. Sievie&#353;u sp&#275;l&#299;tes, vi&#326;&#353; t&#257;s nosauca un ar pistoli rok&#257; izg&#257;ja pret b&#257;lsejaino grizli. Tagad ir zin&#257;ms, ka nav labi b&#257;lsejaino grizli med&#299;t ar pistoli, bet k&#257; m&#275;s to var&#275;j&#257;m zin&#257;t? Un k&#257; to var&#275;ja zin&#257;t K&#363;sot&#299;? T&#257; nu vi&#326;&#353; drosm&#299;gi dev&#257;s pret&#299; b&#257;lsejainim un &#316;oti &#257;tri se&#353;as reizes iz&#353;&#257;va no pistoles, bet b&#257;lsejainis tikai nor&#363;c&#257;s un ielauza vi&#326;am kr&#363;tis, it k&#257; t&#257;s b&#363;tu olas &#269;aumala, un K&#363;sot&#299; smadzenes l&#257;soja zem&#275; glu&#382;i k&#257; medus no bi&#353;u k&#257;res. Vi&#326;&#353; bija labs mednieks, bet nu vairs nebija neviena, kas nestu ga&#316;u vi&#326;a sievai un b&#275;rniem. M&#275;s bij&#257;m sar&#363;gtin&#257;ti un teic&#257;m: Tas, kas ir labs baltajiem cilv&#275;kiem, nav labs mums. Un tas ir tiesa. Balto cilv&#275;ku ir daudz, tin vi&#326;i ir trekni, bet, dz&#299;vojot p&#275;c vi&#326;u para&#382;&#257;m, m&#363;su ir k&#316;uvis maz un m&#275;s esam v&#257;ji.

Atn&#257;ca tre&#353;ais baltais cilv&#275;ks, atnesdams l&#299;dzi lielu bag&#257;t&#299;bu visvis&#257;du br&#299;numainu &#275;dienu un ar&#299; mantu. Apmai&#326;ai pret t&#257;m vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma divdesmit m&#363;su stipr&#257;ko su&#326;u. T&#257;pat par d&#257;van&#257;m un lieliem sol&#299;jumiem desmit m&#363;su jaunie mednieki pavad&#299;ja vi&#326;u ce&#316;ojum&#257;  neviens cilv&#275;ks nezina, uz kurieni. Run&#257;ja, ka vi&#326;i miru&#353;i Ledus kalnu snieg&#257;jos, kur v&#275;l neviens cilv&#275;ks nav bijis, vai ar&#299; Klusuma Pakalnos, kas atrodas aiz zemes malas. Lai bija k&#257; b&#363;dams, bet ne su&#326;i, ne jaunie mednieki Balt&#257;s Zivs cilt&#299; vairs netika redz&#275;ti.

Ar gadiem n&#257;ca arvien vair&#257;k balto cilv&#275;ku, un alla&#382; vi&#326;i par maksu un par d&#257;van&#257;m aizveda sev l&#299;dzi jaunek&#316;us. Reiz&#275;m &#353;ie jaunek&#316;i atgriez&#257;s, pilni ar d&#299;vainiem st&#257;stiem par briesm&#257;m un moc&#299;b&#257;m zem&#275;s aiz pelliju cilts novadiem, un reiz&#275;m vi&#326;i neatgriez&#257;s. M&#275;s teic&#257;m: Ja baltie cilv&#275;ki nebaid&#257;s par dz&#299;v&#299;bu, tas ir t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;iem dz&#299;v&#299;bu ir daudz, bet Balt&#257;s Zivs cilt&#299; m&#363;su ir maz, t&#257;p&#275;c jaunek&#316;i vairs nedr&#299;kst iet proj&#257;m. Tom&#275;r jaunek&#316;i gaja proj&#257;m, proj&#257;m g&#257;ja ar&#299; jaun&#257;s sievietes, un m&#275;s bij&#257;m &#316;oti dusm&#299;gi.

Tiesa, m&#275;s tagad &#275;d&#257;m miltus un s&#257;l&#299;tu c&#363;kga&#316;u un dz&#275;r&#257;m t&#275;ju, kas ir &#316;oti pat&#299;kami, tom&#275;r, ja t&#275;ju dab&#363;t vairs nevar&#275;ja, tad bija slikti, m&#363;su valoda k&#316;uva strupa, bet dusmas &#257;tras. T&#257; m&#275;s s&#257;k&#257;m k&#257;rot p&#275;c mantam, ko baltie cilv&#275;ki atveda, lai tirgotos. Tirgoties! Tirgoties! Visu laiku to vien tikai dom&#257;j&#257;m, k&#257; tirgoties! Kadu ziemu m&#275;s p&#257;rdev&#257;m visu ga&#316;u par sienas pulksteni, kas neg&#257;ja, un rokas pulksteni ar salauzt&#257;m iek&#353;&#257;m, par z&#257;&#291;iem, kas bija nodeld&#275;ti gludi, un pistol&#275;m, kam tr&#363;ka patronu un kas t&#257;lab nekur neder&#275;ja. Tad s&#257;k&#257;s bads, mums tr&#363;ka ga&#316;as, un &#269;etrdesmit cilv&#275;ku nomira, pirms v&#275;l bija pien&#257;cis pavasaris.

Nu m&#275;s esam k&#316;uvu&#353;i v&#257;ji, m&#275;s teic&#257;m, un pelliji mums uzbruks un ie&#326;ems m&#363;su robe&#382;as. Bet t&#257;pat, k&#257; bija noticis ar mums, bija noticis ari ar pellijiem, vi&#326;i bija p&#257;r&#257;k v&#257;ji, lai mums uzbruktu.

Mans t&#275;vs Otsbaoks, sp&#275;c&#299;gs v&#299;rs, nu bija k&#316;uvis vecs un &#316;oti gudrs. Vi&#326;&#353; run&#257;ja ar virsaiti un teica tam:

Paskaties, m&#363;su su&#326;i nekur neder. Tie vairs nav sp&#275;c&#299;gi, ar bieziem ka&#382;okiem, tie mirst sala laik&#257; un aiz p&#257;rp&#363;les aizj&#363;g&#257;. Iesim pa ciematu un nokausim tos, atst&#257;sim tikai vilku su&#326;u kuces, nakt&#299; t&#257;s atrais&#299;sim un palaid&#299;sim &#257;rpus apmetnes, lai sap&#257;rojas ar me&#382;a vilkiem. T&#257; m&#275;s atkal dab&#363;sim sp&#275;c&#299;gus su&#326;us ar siltiem ka&#382;okiem.

Vi&#326;a v&#257;rdi tapa uzklaus&#299;ti, un t&#257; m&#275;s, Balt&#257;s Zivs cilts, k&#316;uv&#257;m paz&#299;stami ar m&#363;su su&#326;iem, kas bija lab&#257;kie vis&#257; zem&#275;. Ta&#269;u ar m&#363;su cilv&#275;kiem m&#275;s nebij&#257;m paz&#299;stami. Lab&#257;kie no m&#363;su jaunek&#316;iem un meiten&#275;m bija aizg&#257;ju&#353;i l&#299;dzi baltajiem cilv&#275;kiem, lai pa tak&#257;m un up&#275;m ce&#316;otu uz t&#257;liem novadiem. Jaun&#257;s sievietes atgriez&#257;s novecoju&#353;as un salauztas, t&#257;pat k&#257; bija p&#257;rn&#257;kusi Noda, vai ar&#299; neatgriez&#257;s nemaz. Bet jaunek&#316;i atgriez&#257;s, lai uz neilgu laiku pas&#275;d&#275;tu pie ugunskura, tiem bija nelabas valodas un rupjas para&#382;as, vi&#326;i dz&#275;ra nel&#257;ga dz&#275;rienus, sp&#275;l&#275;ja k&#257;rtis aug&#257;m nakt&#299;m un dien&#257;m, vi&#326;u sirdi alla&#382; pild&#299;ja liels nemiers, l&#299;dz vi&#326;us sasniedza balto cilv&#275;ku sauciens, un tad vi&#326;i atkal aizg&#257;ja uz nezin&#257;miem novadiem. Vi&#326;i nepazina ne goda, ne cie&#326;as, vi&#326;i &#326;irg&#257;j&#257;s par senlaiku ieradumiem un sm&#275;j&#257;s tie&#353;i sej&#257; virsaitim un &#353;ama&#326;iem.

K&#257; jau teicu, m&#275;s, Balt&#257;s Zivs cilts, bij&#257;m k&#316;uvu&#353;i v&#257;ji. M&#275;s p&#257;rdev&#257;m savas silt&#257;s a&#316;&#326;&#257;das un zv&#275;r&#257;das par tabaku un viskiju, un pl&#257;n&#257;m kat&#363;na dr&#275;b&#275;m, zem kur&#257;m m&#275;s aukstum&#257; tr&#299;c&#275;j&#257;m. M&#363;s p&#257;r&#326;&#275;ma klepus s&#275;rga, v&#299;ri un sievietes klepoja un sv&#299;da augas gar&#257;s naktis, bet mednieki uz takas sp&#316;&#257;va asinis snieg&#257;. Te vienam, te otram s&#257;ka pl&#363;st asinis pa muti, un vi&#326;i dr&#299;z nomira. Sievietes dzemd&#275;ja maz b&#275;rnu, un tie, ko vi&#326;as dzemd&#275;ja, bija v&#257;rgi un slim&#299;gi. No baltajiem cilv&#275;kiem pie mums uzrad&#257;s v&#275;l cit&#257;das slim&#299;bas, k&#257;das l&#299;dz tam nebij&#257;m pazinu&#353;i un nesp&#275;j&#257;m saprast. Bakas, masalas  t&#257; es dzitd&#275;ju nosaucam &#353;&#299;s slim&#299;bas, un m&#275;s no t&#257;m mir&#257;m bariem, k&#257; klus&#257;s attek&#257;s mirst la&#353;i, kad tie ruden&#299; ir beigu&#353;i n&#257;rstot un tiem vairs nav vajadz&#299;gs dz&#299;vot.

Bet visd&#299;vain&#257;kais ir tas, ka baltie cilv&#275;ki gan n&#257;k k&#257; n&#257;ves dva&#353;a, visi vi&#326;u ce&#316; i ved uz n&#257;vi un vi&#326;u n&#257;sis to izelpo,  ta&#269;u pa&#353;i vi&#326;i nemirst. Vi&#326;iem ir viskijs un tabaka, un &#299;sspalvainie su&#326;i, vi&#326;iem ir daudz slim&#299;bu  bakas un masalas, klepus s&#275;rga un asins sp&#316;au&#353;anas s&#275;rga; vi&#326;u &#257;da ir balta, un vi&#326;i ir v&#257;r&#299;gi pret salu un v&#275;tr&#257;m; vi&#326;iem ir pistoles, kas &#316;oti &#257;tri &#353;auj se&#353;as reizes no vietas, bet nekur neder. Un tom&#275;r vi&#326;i k&#316;&#363;st trekni ar vis&#257;m sav&#257;m daudzaj&#257;m kait&#275;m, vi&#326;iem viss paveicas, vi&#326;i ir uzliku&#353;i smagu roku visai pasaulei un dzen gr&#363;t&#257; j&#363;g&#257; visas tautas. Ari vi&#326;u sievietes ir maigas k&#257; mazi b&#275;rni, &#316;oti trauslas un tom&#275;r nekad nel&#363;st  un t&#257;s ir &#353;o v&#299;ru m&#257;tes. Un no visa &#353;&#299; g&#316;&#275;vuma, no slim&#299;b&#257;m, no v&#257;juma rodas sp&#275;ks un vara. Vi&#326;i ir vai nu dievi, vai velni. Es nezinu. Ko gan es zinu, es, vecais Imbers no Balt&#257;s Zivs cilts? Zinu tikai vienu  ka vi&#326;us saprast nav iesp&#275;jams, &#353;os baltos cilv&#275;kus, kas ir t&#257;lu ce&#316;u g&#257;j&#275;ji un karot&#257;ji pa visu zemi.

K&#257; jau teicu, med&#299;juma me&#382;&#257; k&#316;uva maz&#257;k un maz&#257;k. Tiesa, balt&#257; cilv&#275;ka &#353;autene ir varens ierocis un non&#257;v&#275; pa lielu gabalu, bet k&#257;da v&#275;rt&#299;ba &#353;autenei, ja nav med&#299;juma, ko &#353;aut? Kad es v&#275;l biju z&#275;ns, pie Balt&#257;s Zivs upes briedis bija katr&#257; pakaln&#257; un ik gadus ierad&#257;s nesaskait&#257;mi a&#316;&#326;i. Tagad mednieki var staig&#257;t taku desmit dienas un neviens briedis neiepriecin&#257;s vi&#326;u acis, bet nesaskait&#257;mie a&#316;&#326;i nen&#257;k vairs nemaz. Es saku, maza v&#275;rt&#299;ba ir &#353;autenei, kas sp&#275;j non&#257;v&#275;t pa gabalu, ja nav nek&#257;, ko med&#299;t.

Un es, Imbers, s&#257;ku p&#257;rdom&#257;t visu notieko&#353;o, v&#275;rodams, ka Balt&#257;s Zivs cilts &#316;audis un pelliji, un visas ciltis m&#363;su zem&#275; izn&#299;kst t&#257;pat, k&#257; ir izn&#299;cis med&#299;jums me&#382;os. Ilgi es p&#257;rdom&#257;ju. Es apspriedos ar &#353;ama&#326;iem un vecajiem v&#299;riem, kas ir gudri. Es aizg&#257;ju noma&#316;&#257; viet&#257;, lai ciemata trok&#353;&#326;i mani netrauc&#275;tu, un ne&#275;du vairs ga&#316;u, lai pilnais v&#275;ders man nespiestu un nedar&#299;tu gausas acis un ausis. Es ilgi s&#275;d&#275;ju me&#382;&#257; bez miega, plat&#257;m ac&#299;m v&#275;rodams, vai nepar&#257;d&#299;sies k&#257;da z&#299;me, ar saspringt&#257;m aus&#299;m paciet&#299;gi klaus&#299;damies, vai neatskan&#275;s v&#257;rds, kam j&#257;n&#257;k. Un viens pats es nakts melnum&#257; aizg&#257;ju upes krast&#257;, kur v&#275;j&#353; vaiman&#257; un &#363;dens raud, un tur es tauj&#257;ju p&#275;c gudr&#299;bas veco, sen miru&#353;o un aizg&#257;ju&#353;o &#353;ama&#326;u gariem, kas m&#299;t kokos.

Un p&#275;d&#299;gi es skat&#299;ju redz&#275;jumu  pie manis skr&#275;ja is- spalvaini un rieb&#299;gi su&#326;i, un nu man ce&#316;&#353; &#353;&#311;ita skaidrs. P&#275;c gudr&#257; padoma, ko deva Otsbaoks, mans t&#275;vs un sp&#275;c&#299;gs v&#299;rs, m&#363;su pa&#353;u vilku su&#326;u suga bija uztur&#275;ta t&#299;ra, t&#257;p&#275;c tiem bija silti ka&#382;oki un tie bija sp&#275;c&#299;gi iej&#363;g&#257;. T&#257; es atgriezos m&#363;su ciemat&#257; un teicu v&#299;riem runu.

Vi&#326;i ir cilts, &#353;ie baltie cilv&#275;ki, es teicu. &#315;oti liela cilts, un nav &#353;aubu, vi&#326;u zem&#275; vairs nav med&#299;juma, t&#257;p&#275;c vi&#326;i ir ieradu&#353;ies pie mums, lai ieg&#363;tu sev jaunu zemi. Bet vi&#326;i padara m&#363;s v&#257;jus, un m&#275;s mirstam. T&#257; ir &#316;oti badaina tauta. Nu jau ari pie mums ir izbeidzies med&#299;jums, un, ja m&#275;s gribam dz&#299;vot, b&#363;tu labi, ja m&#275;s ar vi&#326;iem r&#299;kotos t&#257;pat, k&#257; r&#299;koj&#257;mies ar vi&#326;u su&#326;iem.

Es run&#257;ju v&#275;l daudz un devu padomu c&#299;n&#299;ties. Balt&#257;s Zivs cilts v&#299;ri klaus&#299;j&#257;s, da&#382;s teica &#353;o, un da&#382;s teica to, un da&#382;s run&#257;ja pavisam ko citu un nej&#275;dz&#299;gu, bet neviens v&#299;rs neteica drosm&#299;gus v&#257;rdus par varo&#326;darbiem un karu. Bet, kam&#275;r jaunek&#316;i bija v&#257;ji k&#257; &#363;dens un nobiju&#353;ies, es v&#275;roju, ka vecie v&#299;ri s&#275;&#382; klus&#275;dami un vi&#326;u ac&#299;s uzdegas un nodziest ugunti&#326;as. V&#275;l&#257;k, kad ciemat&#257; visi gul&#275;ja un neviens neredz&#275;ja, es aizvedu vecos v&#299;rus me&#382;&#257; un m&#275;s ilgi run&#257;j&#257;m. Nu m&#275;s bij&#257;m vienis pr&#257;tis, m&#275;s piemin&#275;jam jauk&#257;s jaun&#299;bas dienas un br&#299;vo zemi, un parpiln&#299;bas laikus, un prieku, un saules spo&#382;umu; m&#275;s sauc&#257;m cits citu par br&#257;&#316;iem, sol&#299;j&#257;m glab&#257;t nosl&#275;pumu un ar varenu zv&#275;restu apzv&#275;r&#275;j&#257;m izt&#299;r&#299;t zemi no negant&#257;s cilts, kas taj&#257; iebruku&#353;i. &#352;&#311;aid&#299;s, ka m&#275;s bij&#257;m nelgas, bet k&#257; m&#275;s to var&#275;j&#257;m zin&#257;t, m&#275;s, vecie v&#299;ri no Balt&#257;s Zivs cilts?

Lai iedrosmin&#257;tu p&#257;r&#275;jos, es paveicu pirmo darbu. Es s&#275;d&#275;ju sardz&#275; pie Jukonas, l&#299;dz pirm&#257; laiva brauca lejup. Taj&#257; atrad&#257;s divi baltie v&#299;ri, un, kad es krast&#257; izsl&#275;jos vis&#257; augum&#257; un pac&#275;lu roku, vi&#326;i main&#299;ja kursu un st&#363;r&#275;ja pie manis. Un, kad v&#299;rs, kas s&#275;d&#275;ja priek&#353;gal&#257;, pac&#275;la galvu, lai uzzin&#257;tu, ko man no vi&#326;a vajag, mana bulta aizspindza pa gaisu, ieurbdam&#257;s vi&#326;am r&#299;kl&#275;, un vi&#326;&#353; uzzin&#257;ja. Otrais v&#299;rs, kas paka&#316;gal&#257; tur&#275;ja st&#363;res airi, bija paguvis pacelt &#353;auteni tikai lidz pusplecam, kad vi&#326;u &#311;&#275;ra pirmais no manis sviestajiem trim &#353;&#311;&#275;piem.

&#352;ie lai b&#363;tu pirmie, es teicu, kad vecie v&#299;ri bija sapulc&#275;ju&#353;ies ap mani. V&#275;l&#257;k m&#275;s apvienosim visus vecos v&#299;rus vis&#257;s cilt&#299;s, p&#275;c tam ar&#299; tos jaunek&#316;us, kas v&#275;l paliku&#353;i stipri, un tad darbs k&#316;&#363;s viegls.

Abus miru&#353;os baltos cilv&#275;kus m&#275;s iemet&#257;m up&#275;. Bet no laivas  t&#257; bija &#316;oti laba laiva  m&#275;s sak&#363;r&#257;m ugunskuru un sadedzin&#257;j&#257;m ar&#299; visas mantas, kas atrad&#257;s laiv&#257;. Vispirms m&#275;s &#353;&#299;s mantas gan apskat&#299;j&#257;m, tur bija &#257;das maisi, kurus m&#275;s ar dun&#269;iem p&#257;rgriez&#257;m. &#352;ajos maisos bija daudz ar z&#299;m&#275;m kl&#257;tu pap&#299;ru, t&#257;di k&#257; tas, no kura tu, Haukan, las&#299;ji, m&#275;s tos apbr&#299;noj&#257;m un nesp&#275;j&#257;m saprast. Tagad esmu k&#316;uvis gudrs un zinu, ka t&#257;s bija cilv&#275;ku runas, k&#257; tu man past&#257;st&#299;ji.

Tiesas telpa no&#353;alca &#269;uksti un d&#363;ko&#326;a, kad Haukans bija p&#257;rtulkojis notikumu ar laivu, un k&#257;da v&#299;rie&#353;a balss ierun&#257;j&#257;s:

 Tas bija devi&#326;desmit pirmaja gad&#257; pazudu&#353;ais pasts, to veda P&#299;ters D&#382;eimss un Delenijs; p&#275;d&#275;jo reizi ar vi&#326;iem bija run&#257;jis Metj&#363;zs, kas izbrauca pret&#299; pie Leb&#257;r&#382;a ezera.

Rakstvedis c&#299;t&#299;gi pierakst&#299;ja, un Zieme&#316;zemes v&#275;sturei pievienoj&#257;s jauna noda&#316;a.

 Atlicis vairs nedaudz ko st&#257;st&#299;t,  Imbcrs gausi turpin&#257;ja.  Lai tiek uzlikts uz pap&#299;ra viss, ko m&#275;s nodar&#299;j&#257;m. M&#275;s bij&#257;m veci v&#299;ri, un m&#275;s nesapratam. Pat es, Imbers, v&#275;l arvien nesaprotu. Slepen&#299;b&#257; m&#275;s nok&#257;v&#257;m un arvien tikai nok&#257;v&#257;m, jo ar gadiem bij&#257;m k&#316;uvu&#353;i vilt&#299;gi un iem&#257;c&#299;ju&#353;ies, ka vis&#257;tr&#257;k iet tas, kas nesteidzas. Kad m&#363;su cilt&#299; ierad&#257;s baltie cilv&#275;ki ar nikniem skatieniem un rupjiem v&#257;rdiem un, sasaist&#299;ju&#353;i dzelzs sait&#275;s, aizveda l&#299;dzi se&#353;us jaunek&#316;us, m&#275;s zin&#257;j&#257;m, ka nokaut vajag t&#257;l&#257;k no ciemata un pla&#353;&#257;k&#257; apkaim&#275;. Un cits p&#275;c cita m&#275;s, vecie v&#299;ri, aizg&#257;jam pa upi aug&#353;up un lejup uz nezin&#257;m&#257;m zem&#275;m. T&#257; bija drosm&#299;ga r&#299;c&#299;ba. Kaut gan m&#275;s bij&#257;m veci un nek&#257; nebij&#257;mies, tom&#275;r bailes no t&#257;liem novadiem  t&#257;s ir &#353;ausm&#299;gas bailes cilv&#275;kiem, kad tie k&#316;&#363;st veci.

T&#257; m&#275;s nok&#257;v&#257;m  bez steigas un vilt&#299;gi. M&#275;s nok&#257;v&#257;m Cilkut&#257; un Jukonas Delt&#257;, no kalnu p&#257;r&#275;j&#257;m l&#299;dz pat j&#363;rai, kur vien baltie cilv&#275;ki c&#275;la apmetnes un lauza savas takas. Tiesa, vi&#326;i nomira, bet tam visam nebija nek&#257;das v&#275;rt&#299;bas. Arvien vi&#326;i n&#257;ca kl&#257;t p&#257;ri kalniem, vi&#326;u k&#316;uva vair&#257;k un vair&#257;k, bet m&#275;s bij&#257;m veci, un m&#363;su k&#316;uva maz&#257;k un maz&#257;k. Es atceros, pie A&#316;&#326;u p&#257;rejas k&#257;ds baltais cilv&#275;ks bija ier&#299;kojis apmetni. Vi&#326;&#353; bija &#316;oti mazi&#326;&#353; baltais cilv&#275;ks, un tr&#299;s vecie v&#299;ri vi&#326;am uzbruka nakt&#299; mieg&#257;. N&#257;kamaj&#257; diena es atradu vi&#326;us visus &#269;etrus. Vien&#299;gi baltais cilv&#275;ks v&#275;l elpoja, un dva&#353;as vi&#326;am pietika, lai mani sp&#275;c&#299;gi un pamat&#299;gi nol&#257;d&#275;tu, pirms vi&#326;&#353; nomira.

Un t&#257; vi&#326;i aizg&#257;ja, te viens vecais v&#299;rs, te otrs. Da&#382;reiz zi&#326;a par to m&#363;s sasniedza ilgi p&#275;c vi&#326;u n&#257;ves un da&#382;reiz nesasniedza nemaz. Bet citu cil&#353;u vecie v&#299;ri bija v&#257;ji un bail&#299;gi, vi&#326;i mums nepievienoj&#257;s. K&#257; jau teicu, cits p&#275;c cita vi&#326;i aizg&#257;ja, l&#299;dz biju palicis es viens pats. Es esmu Imbers no Balt&#257;s Zivs cilts. Mans t&#275;vs bija Otsbaoks, sp&#275;c&#299;gs v&#299;rs. Balt&#257;s Zivs cilts vairs nav. No vecajiem v&#299;riem es esmu p&#275;d&#275;jais. Jaunek&#316;i un meitenes ir izkl&#299;du&#353;i, da&#382;i dz&#299;vo pie pellijiem, da&#382;i La&#353;u cilt&#299;, bet visvair&#257;k pie baltajiem cilv&#275;kiem. Es esmu &#316;oti vecs un &#316;oti noguris, un, t&#257; k&#257; ir velt&#299;gi c&#299;n&#299;ties pret Likumu, k&#257; tu, Haukan, teici, tad es esmu atn&#257;cis mekl&#275;t Likumu.

 Ak, Imber, tik tie&#353;&#257;m tu esi nej&#275;ga,  Haukans sac&#299;ja.

Bet Imbers jau bija iesl&#299;dzis sap&#326;os. Ar&#299; tiesnesis ar plato pieri bija iegrimis sap&#326;os; vi&#326;a acu priek&#353;&#257; k&#257; varen&#257; procesij&#257; iznira visa vi&#326;a rase  dzelz&#299; kalt&#257;, bru&#326;&#257;s t&#275;rpt&#257; rase, likumdev&#275;ji un pasaules iek&#257;rtot&#257;ji visai cilv&#275;ku ciltij. Vi&#326;&#353; redz&#275;ja &#353;&#299;s rases v&#275;stures r&#299;tausmu sarkani l&#257;kt&#299;jam p&#257;r tum&#353;iem me&#382;iem un dr&#363;m&#257;m j&#363;r&#257;m; vi&#326;&#353; redz&#275;ja t&#257;s pla&#353;o un triumf&#257;lo uzliesmojumu zen&#299;t&#257;, sarkanu k&#257; asinis, un noriet&#257; aiz &#275;nu pilnaj&#257;m kalnu nog&#257;z&#275;m vi&#326;&#353; redz&#275;ja asinss&#257;rt&#257;s smiltis iegrimstam nakts tums&#257;. Bet p&#257;ri visam vi&#326;&#353; izjuta Likumu, ne&#382;&#275;l&#299;gu un varm&#257;c&#299;gu, nenov&#275;r&#353;amu un visvarenu, p&#257;r&#257;ku par niec&#299;gajiem putekl&#299;&#353;iem  cilv&#275;kiem, kuri r&#299;koj&#257;s t&#257; v&#257;rd&#257; vai sabruka zem t&#257; svara, un p&#257;r&#257;ku ar&#299; par sevi, tiesnesi, kura sird&#299; run&#257;ja l&#299;dzj&#363;t&#299;ba.






