







GORJUHINAS CIEMA V&#274;STURE

Ja vien dievs dos man las&#299;t&#257;jus, varb&#363;t tiem grib&#275;sies zin&#257;t, k&#257;p&#275;c esmu nol&#275;mis uzrakst&#299;t Gorjuhinas ciema v&#275;sturi. &#352;ai nol&#363;k&#257; man j&#257;iedzi&#316;in&#257;s da&#382;os iepriek&#353;&#275;jos s&#299;kumos.

Esmu dzimis 1801. gada apr&#299;&#316;a 1. dien&#257; Gorjuhinas ciem&#257; k&#257; god&#299;gu un di&#382;cilt&#299;gu vec&#257;ku b&#275;rns un savu pirmo izgl&#299;t&#299;bu sa&#326;&#275;mu no m&#363;su &#311;estera. &#352;im cien&#299;jamam v&#299;ram tad nu j&#257;pateicas par to, ka v&#275;l&#257;k man&#299; rad&#257;s patika las&#299;t un visp&#257;r nodoties liter&#257;ram darbam. Kaut gan manas sekmes bija gausas, tom&#275;r dro&#353;as, jo sava m&#363;&#382;a desmitaj&#257; gad&#257; es jau zin&#257;ju gandr&#299;z visu to, kas l&#299;dz &#353;im pa&#353;am laikam palicis atmi&#326;&#257;, kura no dabas v&#257;ja un kuru tikpat v&#257;j&#257;s vesel&#299;bas d&#275;&#316; man ne&#316;&#257;va p&#257;r&#257;k piep&#363;l&#275;t.

Liter&#257;ta slava man alla&#382; likusies visapskau&#382;am&#257;k&#257;. Mani vec&#257;ki, cien&#299;jami, bet vienk&#257;r&#353;i un veclaiku gar&#257; audzin&#257;ti cilv&#275;ki, nekad nek&#257; nelas&#299;ja, un vis&#257; m&#257;j&#257; bez &#257;beces, kas bija man pirkta, kalend&#257;riem un Jaun&#257;k&#257; v&#275;stulnieka nek&#257;du citu gr&#257;matu nebija. V&#275;stulnieka las&#299;&#353;ana ilg&#257;ku laiku bija mana m&#299;&#316;&#257;k&#257; nodarb&#299;ba. Es zin&#257;ju to no galvas un tom&#275;r katru dienu atradu tur jaunus, v&#275;l nepaman&#299;tus skaistumus. P&#275;c &#291;ener&#257;&#316;a P&#316;emja&#326;&#326;ikova, pie kura mans t&#275;vs k&#257;dreiz bijis par adjutantu, Kurga- novs man lik&#257;s visdi&#382;&#257;kais cilv&#275;ks. Es apvaic&#257;jos par vi&#326;u visiem, bet diem&#382;&#275;l neviens nesp&#275;ja apmierin&#257;t manu zi&#326;k&#257;ri, neviens vi&#326;u nepazina personiski, uz visiem maniem jaut&#257;jumiem atbild&#275;ja tikai, ka Kur- ganovs esot sacer&#275;jis Jaun&#257;ko v&#275;stulnieku, ko es ar&#299; jau agr&#257;k skaidri zin&#257;ju. Nezi&#326;as kr&#275;sla ietina vi&#326;u k&#257; k&#257;du senlaiku pusdievu; da&#382;reiz es pat &#353;aub&#299;jos, vai tikai vi&#326;&#353; patiesi eksist&#275;. Vi&#326;a v&#257;rds man lik&#257;s izdom&#257;ts un nost&#257;sts par vi&#326;u tuk&#353;s m&#299;ts, kas gaida k&#257;dus jauna Nibura p&#275;t&#299;jumus. Tom&#275;r vi&#326;&#353; past&#257;v&#299;gi vaj&#257;ja manu izt&#275;li, es centos dot &#353;im nosl&#275;pumainajam t&#275;lam k&#257;du veidu un beidzot nol&#275;mu, ka vi&#326;am j&#257;b&#363;t t&#257;dam k&#257; pies&#275;d&#275;t&#257;jam Korju&#269;kinam, mazam vec&#299;tim ar sarkanu degunu un sprigan&#257;m ac&#299;m.

1812. gad&#257; mani aizveda uz Maskavu un nodeva K&#257;r&#316;a Ivanovi&#269;a Meijera pansij&#257;, kur nodz&#299;voju ne vair&#257;k k&#257; tr&#299;s m&#275;ne&#353;us, jo pirms ienaidnieka ien&#257;k&#353;anas m&#363;s atlaida m&#257;j&#257;s; tad es aizbraucu uz laukiem.

P&#275;c divpadsmit taut&#299;bu izdz&#299;&#353;anas mani atkal grib&#275;ja vest uz Maskavu paraudz&#299;t, vai K&#257;rlis Ivanovi&#269;s varb&#363;t atgriezies sav&#257; sen&#257;kaj&#257; m&#257;jokl&#299;, vai, pret&#275;j&#257; gad&#299;jum&#257;, nodot mani k&#257;d&#257; cit&#257; skol&#257;, bet es piev&#257;rdoju savu m&#257;mu&#316;u, lai mani atst&#257;j uz laukiem, jo vesel&#299;ba man ne&#316;&#257;va celties no gultas pulksten septi&#326;os, k&#257; tas visp&#257;r m&#275;dz b&#363;t vis&#257;s pansij&#257;s. T&#257;d&#257; k&#257;rt&#257; es sasniedzu 16 gadu vecumu, apmierin&#257;damies ar savu s&#257;kum&#257; ieg&#363;to izgl&#299;t&#299;bu un sizdams ar saviem rota&#316;u biedriem bumbu; t&#257; bija vien&#299;g&#257; zin&#257;tne, kur&#257; biju pamat&#299;gi izgl&#299;tojies, kam&#275;r dz&#299;voju pansij&#257;.

&#352;ai laik&#257; es iest&#257;jos par junkuru ** k&#257;jnieku pulk&#257;, kur nodz&#299;voju l&#299;dz pag&#257;ju&#353;am  18** gadam. Uztur&#275;&#353;an&#257;s pulk&#257; man atst&#257;jusi maz pat&#299;kamu iespaidu, atskaitot paaugstin&#257;&#353;anu par virsnieku un 245 rub&#316;u laim&#275;jumu tai br&#299;d&#299;, kad man kabat&#257; bija palicis tikai rublis un 6 desmitkapeiku gabali. Manu d&#257;rgo vec&#257;ku n&#257;ve spieda mani iesniegt atl&#363;gumos un ierasties sava t&#275;va mui&#382;&#257;.

&#352;is dz&#299;ves posms man tik svar&#299;gs, ka esmu nol&#275;mis par to izteikties pla&#353;&#257;k, jau priek&#353;laikus izl&#363;dzoties no labv&#275;l&#299;g&#257; las&#299;t&#257;ja piedo&#353;anu, ja velti izmanto&#353;u vi&#326;a laipno uzman&#299;bu.

Diena bija ruden&#299;ga un apm&#257;kusies. Ieradies stacij&#257;, no kurienes man vajadz&#275;ja doties uz Gorjuhinu, es sal&#299;gu va&#382;oni un braucu pa lauku ce&#316;u. Kaut gan esmu l&#275;n&#299;gas dabas cilv&#275;ks, tom&#275;r nepaciet&#299;ba redz&#275;t atkal t&#257;s vietas, kur biju aizvad&#299;jis savas dz&#299;ves lab&#257;kos gadus, mani p&#257;r&#326;&#275;ma tik sp&#275;c&#299;gi, ka ik mirkli mudin&#257;ju va&#382;oni, gan piesol&#299;dams vi&#326;am dzeramnaudu, gan draud&#275;dams piekaut, un, t&#257; k&#257; man bija paroc&#299;g&#257;k iebukst&#299;t vi&#326;u pa muguru nek&#257; izvilkt un atrais&#299;t naudas maku, tad, atz&#299;stos, reizes tr&#299;s vi&#326;am iesitu, kas man&#257; m&#363;&#382;&#257; v&#275;l nekad nebija gad&#299;jies, jo va&#382;o&#326;u &#353;&#311;ira, pats nezinu, k&#257;p&#275;c, man sevi&#353;&#311;i pat&#299;k. Va&#382;onis trieca savu trijj&#363;gu, bet man t&#257; vien lik&#257;s, ka vi&#326;&#353;, k&#257; jau parasti va&#382;o&#326;i dara, mudin&#257;dams zirgus un vicin&#257;dams p&#257;tagu, tom&#275;r pievilka gro&#382;us. Beidzot es ieraudz&#299;ju Gorjuhinas birzi un p&#275;c desmit min&#363;t&#275;m jau iebraucu kungu m&#257;jas pagalm&#257;. Sirds man sp&#275;c&#299;gi pukst&#275;ja  es raudz&#299;jos apk&#257;rt, neaprakst&#257;mi satraukts. Asto&#326;us gadus nebiju redz&#275;jis Gorjuhinu. B&#275;rzi&#326;i, kurus man&#257; laik&#257; sast&#257;d&#299;ja gar s&#275;tmali, bija saaugu&#353;i par slaikiem, kupliem kokiem. Pagalms, ko reiz bija rot&#257;ju&#353;as tr&#299;s vienveid&#299;gi ier&#299;kotas pu&#311;u dobes, starp kur&#257;m izloc&#299;j&#257;s plats, smilt&#299;m nokais&#299;ts ce&#316;&#353;, tagad bija p&#257;rv&#275;rsts nep&#316;aut&#257; p&#316;av&#257;, kur gan&#299;j&#257;s br&#363;na govs. Paj&#363;gs apst&#257;j&#257;s pie priek&#353;&#275;j&#257; lieve&#326;a. Mans sulainis g&#257;ja atv&#275;rt durvis, bet t&#257;s bija aiznaglotas, lai gan logu sl&#275;&#291;i bija va&#316;&#257; un m&#257;ja lik&#257;s apdz&#299;vota. No kalpu m&#257;jas izn&#257;ca k&#257;da sieva un vaic&#257;ja, ko man vajagot. Dab&#363;jusi zin&#257;t, ka atbraucis kungs, vi&#326;a atkal ieskr&#275;ja iek&#353;&#257;, un dr&#299;z vien mani ielenca saimes &#316;audis. Es biju l&#299;dz sirds dzi&#316;umiem aizkustin&#257;ts, ieraudz&#299;dams gan paz&#299;stamas, gan sve&#353;as sejas,  un draudz&#299;gi ar visiem sask&#363;pst&#299;jos; mani rota&#316;u biedri bija jau lieli v&#299;ri, bet meitenes, kas k&#257;dreiz bija tup&#275;ju&#353;as uz gr&#299;das, gaid&#299;damas pav&#275;les, nu jau bija prec&#275;tas sievas. V&#299;rie&#353;i raud&#257;ja. Sieviet&#275;m es nekautr&#275;damies teicu:  K&#257; tu esi novecojusi,  un man sirsn&#299;gi atbild&#275;ja:  Cik gan j&#363;s, kungs, esat k&#316;uvis negl&#299;ts.  Mani vad&#299;ja uz otru lieveni, pret&#299; izn&#257;ca mana aukle un raud&#257;dama un vaiman&#257;dama apkampa mani k&#257; daudz cietu&#353;o

Odiseju. &#315;audis aizsteidz&#257;s kurin&#257;t pirti. Pav&#257;rs, bezdarb&#299;b&#257; uzaudz&#275;jis b&#257;rdu, pied&#257;v&#257;j&#257;s par&#363;p&#275;t man pusdienas vai vakari&#326;as  jo vies&#257;s jau kr&#275;sla. T&#363;li&#326; saposa man istabas, kur dz&#299;voja aukle kop&#257; ar manas nelai&#311;es m&#257;tes kalpon&#275;m, un es atrados klusaj&#257; t&#275;vu mitekl&#299; un aizmigu tan&#299; pa&#353;&#257; istab&#257;, kur&#257; priek&#353; 23 gadiem biju piedzimis.

Ned&#275;&#316;as tr&#299;s man pag&#257;ja da&#382;neda&#382;&#257;d&#257;s r&#363;p&#275;s  es no&#326;&#275;mos ar pies&#275;d&#275;t&#257;jiem, priek&#353;niekiem un vis&#257;diem guber&#326;as ier&#275;d&#326;iem. Beidzot p&#257;r&#326;&#275;mu mantojumu un tiku atz&#299;ts par dzimtmui&#382;as &#299;pa&#353;nieku; es nomierin&#257;jos, bet dr&#299;z vien bezdarba garlaic&#299;ba s&#257;ka mani nom&#257;kt. Es v&#275;l nebiju iepazinies ar savu jauko un cien&#299;jamo kaimi&#326;u **. Saimniec&#299;bas darbi man bija pavisam sve&#353;i. Sarunas ar aukli, ko es iec&#275;lu par saimniec&#299;bas vad&#299;t&#257;ju un p&#257;rvaldnieci, aprobe&#382;oj&#257;s ar piecpadsmit m&#257;jas anekdot&#275;m, kuras man &#316;oti patika, bet kuras vi&#326;a st&#257;st&#299;ja vienm&#275;r vien&#257;di, t&#257; ka vi&#326;a man k&#316;uva par otru Jaun&#257;ko v&#275;stulnieku, kur&#257; es zin&#257;ju, k&#257;da rindi&#326;a k&#257;d&#257; lappus&#275; atrodama. Pa&#353;u nopelniem bag&#257;to v&#275;stulnieku es atradu pieliekamaj&#257; starp da&#382;&#257;d&#257;m graba&#382;&#257;m it no&#382;&#275;lojam&#257; st&#257;vokl&#299;. Es iznesu to dienas gaism&#257; un s&#257;ku jau las&#299;t, bet Kurganovs man&#257;s ac&#299;s bija zaud&#275;jis savu sen&#257;ko skaistumu; es to gan v&#275;lreiz p&#257;rlas&#299;ju, bet tad netiku vairs atv&#275;ris.

&#352;&#257;d&#257; posta st&#257;vokl&#299; man ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257;, vai neder&#275;tu pam&#275;&#291;in&#257;t pa&#353;am kaut ko sacer&#275;t. Laipnais las&#299;t&#257;js jau zina, ka mana izgl&#299;t&#299;ba nebija ne gra&#353;a v&#275;rta un ka man pa&#353;am nekad nebija radusies izdev&#299;ba ieg&#363;t to, kas reiz bija palaists v&#275;j&#257;, l&#299;dz se&#353;padsmit gadu vecumam rota&#316;&#257;joties ar kalpu z&#275;niem, bet p&#275;c tam klai&#326;ojot no vienas guber&#326;as uz otru, no viena dz&#299;vok&#316;a uz otru, nositot laiku kop&#257; ar &#382;&#299;diem un marki- tantiem, sp&#275;l&#275;jot uz nodrisk&#257;tiem biljarda galdiem un mar&#353;&#275;jot pa dub&#316;iem.

Bez tam b&#363;t par rakstnieku man lik&#257;s tik gr&#363;ta, tik nesasniedzama lieta, ka s&#257;kum&#257; nodoms &#311;erties pie spalvas mani bied&#275;ja. 'Vai es maz dr&#299;kst&#275;ju iedom&#257;ties k&#257;dreiz iek&#316;&#363;t rakstnieku skait&#257;, ja mana dedz&#299;g&#257; v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s sastapt k&#257;du no tiem nekad nebija piepild&#299;jusies? Bet tas man atg&#257;dina gad&#299;jumu, ko esmu nodom&#257;jis past&#257;st&#299;t par pier&#257;d&#299;jumu savai nemit&#299;gajai kaislei uz t&#275;vzemes literat&#363;ru.

1820. gad&#257;, kad biju v&#275;l junkurs, man kro&#326;a dar&#299;&#353;an&#257;s vajadz&#275;ja ierasties P&#275;terburg&#257;. Es tur nodz&#299;voju veselu ned&#275;&#316;u un, lai gan man tur nebija neviena pazi&#326;as, laiku tom&#275;r aizvad&#299;ju &#316;oti jautri: katru dienu mier&#299;gi g&#257;ju uz te&#257;tri, uz 4. balkona galeriju. Visus aktierus iepazinu p&#275;c v&#257;rdiem un kaisl&#299;gi iem&#299;l&#275;jos **, kura k&#257;d&#257; sv&#275;tdien&#257; &#316;oti spilgti t&#275;loja Am&#257;lijas lomu dr&#257;m&#257; Cilv&#275;ku n&#299;&#353;ana un no&#382;&#275;las. R&#299;tos, n&#257;kdams no Galven&#257; &#353;t&#257;ba, es parasti iegriezos maz&#257; saldumu veikali&#326;&#257; un pie tases &#353;okol&#257;des las&#299;ju liter&#257;rus &#382;urn&#257;lus. T&#257; es reiz s&#275;d&#275;ju, nodzi&#316;in&#257;jies Bla- gonamerennija kritisk&#257; apcer&#275;; pien&#257;ca k&#257;ds zir&#326;u za&#316;&#257; m&#275;tel&#299; &#291;&#275;rbies v&#299;rs un l&#275;ni izvilka no manas gr&#257;matas apak&#353;as Hamburgas Av&#299;zes lapu. Es biju t&#257; aizr&#257;vies ar las&#299;&#353;anu, ka nepac&#275;lu ne acu. Nepaz&#299;stamais lika pasniegt bif&#353;teku, nos&#275;d&#257;s man iepret&#299;; es v&#275;l arvien las&#299;ju, vi&#326;u neiev&#275;rodams; vi&#326;&#353; pa tam ietur&#275;ja r&#299;ta malt&#299;ti, pikti sar&#257;ja apkalpot&#257;ju par nev&#275;r&#299;bu, izdz&#275;ra puspudeli v&#299;na un aizg&#257;ja. Turpat ietur&#275;ja r&#299;ta azaidu divi jaunek&#316;i.  Vai zini, kas tas bija?  viens vaic&#257;ja otram.  Tas bija B., rakstnieks.  Rakstnieks!  es nevi&#316;us iesaucos un, pametis &#382;urn&#257;lu neizlas&#299;tu un tasi neizdzertu, steidzos samaks&#257;t un, nenogaid&#299;jis izsniedzam naudas atlikumu, izskr&#275;ju uz ielas. Apskat&#299;jies uz vis&#257;m pus&#275;m, es not&#257;l&#275;m ieraudz&#299;ju zir&#326;u za&#316;o m&#275;teli un devos tam paka&#316; pa &#325;evas prospektu  t&#299;ri vai skrie&#353;us. Da&#382;us so&#316;us pag&#257;jis, p&#275;k&#353;&#326;i jutu, ka mani aiztur,  paskatos, gvardes virsnieks man aizr&#257;da, ka nevajagot vi&#326;u gr&#363;st no ietves nost, bet gan apst&#257;ties un atdot godu. P&#275;c &#353;&#257; br&#299;din&#257;juma k&#316;uvu uzman&#299;g&#257;ks; man, par nelaimi, ce&#316;&#257; ik br&#299;di gad&#299;j&#257;s virsnieki, es ik mirkli apst&#257;jos, bet rakstnieks aizg&#257;ja arvien t&#257;l&#257;k uz priek&#353;u. Nekad vis&#257; m&#363;&#382;&#257; kareivja m&#275;telis mani nebija t&#257; apgr&#363;tin&#257;jis, nekad m&#363;&#382;&#257; uzple&#269;i nebija liku&#353;ies tik apskau&#382;ami; beidzot pie pa&#353;a A&#326;i&#269;kina tilta es pan&#257;cu zir&#326;u za&#316;o m&#275;teli.  At&#316;aujiet vaic&#257;t,  es teicu, pielikdams roku pie cepures,  vai j&#363;s esat B. kungs, kura jauk&#257;s apceres man bijusi laime las&#299;t' Apgaism&#299;bas Veicin&#257;t&#257;j&#257;?  Nepavisam ne,  vi&#326;&#353; man atbild&#275;ja,  es neesmu rakstnieks, bet advok&#257;ts; ** man gan labi paz&#299;stams; pirms stundas ceturk&#353;&#326;a es vi&#326;u sastapu uz Policijas tilta.  T&#257;d&#257; k&#257;rt&#257; cien&#299;ba pret krievu literat&#363;ru man maks&#257;ja 30 kapeiku nesa&#326;emt&#257; naudas atlikuma, r&#257;jienu un gandr&#299;z vai arestu  un viss glu&#382;i velt&#299;gi.

Par sp&#299;ti visai sapr&#257;ta pretest&#299;bai, man ik mirkli uzm&#257;.c&#257;s p&#257;rdro&#353;&#257; doma k&#316;&#363;t par rakstnieku. Beidzot, nesp&#275;dams vairs pretoties dabiskajai tieksmei, es sa&#353;uvu sev biezu burtn&#299;cu, cie&#353;i nol&#275;mis to ar kaut ko piepild&#299;t. Visus dzejas veidus (jo pazem&#299;g&#257; proza man v&#275;l nebija pr&#257;t&#257;) es biju iztirz&#257;jis, nov&#275;rt&#275;jis un katr&#257; zi&#326;&#257; nol&#275;mis s&#257;kt ar episku po&#275;mu, &#326;emot t&#257;s saturu no t&#275;vzemes v&#275;stures. Varonis man nebija ilgi j&#257;mekl&#275;. Es izv&#275;l&#275;jos Rjuriku  un &#311;&#275;ros pie darba.

Dzejo&#316;u rakst&#299;&#353;an&#257; es biju jau ieguvis zin&#257;mu prasmi, p&#257;rrakstot burtn&#299;ci&#326;as, kas g&#257;ja no rokas rok&#257; m&#363;su virsnieku vid&#363;, piem&#275;ram: B&#299;stamo kaimi&#326;u, Maskavas bulv&#257;ra un Pres&#326;as d&#299;&#311;u kritiku un tml. Tom&#275;r mana po&#275;ma virz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u l&#275;ni, un es to atmetu jau pie tre&#353;&#257; panta. Es dom&#257;ju, ka episkais veids nav mans veids, un ies&#257;ku tra&#291;&#275;diju Rjuriks. Tra&#291;&#275;dija neved&#257;s. Es raudz&#299;ju to p&#257;rtais&#299;t par bal&#257;di  bet ar&#299; bal&#257;de man nepadev&#257;s. Beidzot mani p&#257;r&#326;&#275;ma iedvesma, es s&#257;ku un laim&#299;gi pabeidzu uzrakstu Rjurika &#291;&#299;metnei.

Kaut ar&#299; mans uzraksts diezgan liel&#257; m&#275;r&#257; bija iev&#275;r&#299;bas cien&#299;gs, &#299;pa&#353;i k&#257; jauna dzejnieka pirmais sacer&#275;jums, es tom&#275;r sajutu, ka neesmu dzimis dzejnieks, un apmierin&#257;jos ar &#353;o pirmo m&#275;&#291;in&#257;jumu. Bet mani dai&#316;rades pas&#257;kumi t&#257; piesaist&#299;ja mani liter&#257;ram darbam, ka vairs nesp&#275;ju &#353;&#311;irties no burtn&#299;cas un tintes pudeles. Es grib&#275;ju nosl&#299;d&#275;t l&#299;dz prozai. Nev&#275;l&#275;damies nodarboties ar iepriek&#353;&#275;j&#257;m studij&#257;m, pl&#257;na izstr&#257;d&#257;&#353;anu, da&#316;u sasaist&#299;&#353;anu un tml., nol&#275;mu uzmest atsevi&#353;&#311;&#257;s domas bez k&#257;da sakara, bez jebk&#257;das k&#257;rt&#299;bas, taisni t&#257;, k&#257; t&#257;s ien&#257;ks man pr&#257;t&#257;. Par nelaimi, galv&#257; nerad&#257;s domas  un vesel&#257;s div&#257;s dien&#257;s es sadom&#257;ju vien&#299;gi &#353;&#257;du piez&#299;mi:

Cilv&#275;ks, kas nepadodas sapr&#257;ta likumiem un paradis sekot kaisl&#299;bu iedvesmai, bie&#382;i vien mald&#257;s un pak&#316;auj sevi v&#275;l&#257;kai no&#382;&#275;lai. Doma, protams, pareiza, bet nav vairs jauna. Atst&#257;jis domas, es s&#257;ku rakst&#299;t st&#257;stus, bet, neprazdams not&#275;lot izdom&#257;tu notikumu, izv&#275;l&#275;jos iev&#275;rojam&#257;k&#257;s anekdotes, ko k&#257;dreiz biju dzird&#275;jis no da&#382;&#257;d&#257;m person&#257;m, un centos paties&#299;bu skaistin&#257;t ar st&#257;st&#299;juma spriegumu un pie reizes ar savas izt&#275;les ziediem. Veidodams &#353;os st&#257;stus, es pamaz&#257;m izkopu savu stilu un iem&#257;c&#299;jos izteikties pareizi, t&#299;kami un br&#299;vi. Bet dr&#299;z vien mans kr&#257;jums izs&#299;ka, un es atkal s&#257;ku mekl&#275;t vielu savai liter&#257;rajai darb&#299;bai.

Doma atmest nenoz&#299;m&#299;g&#257;s un ap&#353;aub&#257;m&#257;s anekdotes un not&#275;lot paties&#299;gus un svar&#299;gus atgad&#299;jumus jau sen nedeva miera manai izt&#275;lei. B&#363;t par gadsimtu un tautu tiesnesi, nov&#275;rot&#257;ju un pravieti man lik&#257;s augst&#257;k&#257; pak&#257;pe, ko rakstnieks var sasniegt. Bet k&#257;du gan v&#275;sturi es var&#275;ju sarakst&#299;t ar savu no&#382;&#275;lojamo izgl&#299;t&#299;bu, kur man priek&#353;&#257; neb&#363;tu jau aizsteigu&#353;ies augsti m&#257;c&#299;ti, apzin&#299;gi v&#299;ri? K&#257;du v&#275;stures veidu vi&#326;i v&#275;l neb&#363;tu izp&#275;t&#299;ju&#353;i? Vai lai s&#257;ku rakst&#299;t vispasaules v&#275;sturi  bet vai nav jau uzrakst&#299;ts nemirst&#299;gais abata Milota darbs? Vai lai piev&#275;r&#353;os t&#275;vzemes v&#275;sturei? Ko gan lai saku p&#275;c Tati&#353;&#269;eva, Boltina un Go&#316;kova? Un vai gan es lai b&#363;tu tas, kas raktos vec&#257;s hronik&#257;s un nok&#316;&#363;tu l&#299;dz apsl&#275;ptajam senvalo- das saturam, kad nesp&#275;ju iem&#257;c&#299;ties pat ne sl&#257;vu skait&#316;us? Es dom&#257;ju par maz&#257;ka apm&#275;ra v&#275;sturi, piem&#275;ram, par m&#363;su guber&#326;as pils&#275;tas v&#275;sturi; bet ar&#299; te tik daudz vis&#257;du man nep&#257;rvaramu &#353;&#311;&#275;r&#353;&#316;u! Brauciens uz pils&#275;tu, viz&#299;tes pie gubernatora un arhiereja, l&#363;gums ielaist arh&#299;vos un klosteru mantu glab&#257;tav&#257;s un citur. M&#363;su apri&#326;&#311;a pils&#275;tas v&#275;sture man b&#363;tu izdev&#299;g&#257;ka, bet t&#257; nevar&#275;ja ieinteres&#275;t ne filozofu, ne pragmati&#311;i un deva maz vielas dai&#316;run&#299;bai: **bija p&#257;rd&#275;v&#275;ta par pils&#275;tu 17** gad&#257;, un vien&#299;gais iev&#275;ro

jamais atgad&#299;jums, kas uzglab&#257;jies t&#257;s hronik&#257;s, ir briesm&#299;gais ugunsgr&#275;ks, kas bija izc&#275;lies pirms desmit gadiem un izn&#299;cin&#257;jis tirgu un valsts iest&#257;des.

Nejau&#353;s gad&#299;jums izklied&#275;ja manas &#353;aubas. K&#257;da sieva, &#382;audama b&#275;ni&#326;os ve&#316;u, bija atradusi vecu grozu, pilnu skaid&#257;m, vis&#257;d&#257;m draz&#257;m un gr&#257;mat&#257;m. Visa m&#257;ja zin&#257;ja manu las&#299;tk&#257;ri. Mana saimniece taisni tai br&#299;d&#299;, kad es, s&#275;d&#275;dams pie savas burtn&#299;cas, grauzu spalvask&#257;tu un dom&#257;ju par lauku sv&#275;trunu sacer&#275;&#353;anu, svin&#299;gi ievilka grozu man&#257; istab&#257;, l&#299;ksmi iesaukdam&#257;s:  Gr&#257;matas! Gr&#257;matas!  Gr&#257;matas!  es j&#363;sm&#299;gi atk&#257;rtoju un metos pie groza. Un patiesi, es ieraudz&#299;ju veselu kaudzi gr&#257;matu za&#316;&#257; un zil&#257; pap&#299;ra ies&#275;jum&#257;  tas bija vecu kalend&#257;ru kr&#257;jums. &#352;is atkl&#257;jums atv&#275;sin&#257;ja manu saj&#363;smu, bet es tom&#275;r biju priec&#299;gs par nejau&#353;o atradumu: t&#257;s tom&#275;r bija gr&#257;matas, un es jo dev&#299;gi atalgoju ve&#316;as mazg&#257;t&#257;jas p&#363;li&#326;us ar sudraba pusrubli. Palicis viens, s&#257;ku p&#257;rskat&#299;t savus kalend&#257;rus, un dr&#299;z vien tie cie&#353;i piesaist&#299;ja manu uzman&#299;bu. Tie sast&#257;d&#299;ja nep&#257;rtrauktu gadu virkni no 1744. l&#299;dz 1799. gadam, t. i., taisni 55 gadus. Zil&#257;s lapas, k&#257;das parasti iesien kalend&#257;ros, bija no vienas vietas aprakst&#299;tas veclaic&#299;g&#257; rokrakst&#257;. Pametot skatienu uz &#353;&#299;m rind&#257;m, es izbr&#299;n&#257; ieraudz&#299;ju, ka tur bija ne vien piez&#299;mes par laiku un saimniec&#299;bas r&#275;&#311;ini, bet ar&#299; &#299;sas v&#275;sturiskas zi&#326;as par Gorjuhinas ciemu. T&#363;li&#326; s&#257;ku skat&#299;t cauri &#353;&#299;s v&#275;rt&#299;g&#257;s piez&#299;mes un dr&#299;z vien atradu, ka tur ir manas dzimtmui&#382;as piln&#299;ga v&#275;sture gandr&#299;z vesela gadsimta posm&#257; visnoteikt&#257;k&#257; hronolo&#291;isk&#257; k&#257;rt&#299;b&#257;. Bez tam tur bija neizsme&#316;ams ekonomisku, statistisku, meteorolo&#291;isku un citu zin&#257;tnisku nov&#275;rojumu kr&#257;jums.

No &#353;&#257; br&#299;&#382;a &#353;o piez&#299;mju stud&#275;&#353;ana mani gal&#299;gi aizr&#257;va, jo es redz&#275;ju iesp&#275;ju no t&#257;m izlob&#299;t saskan&#299;gu, pievilc&#299;gu un pam&#257;c&#299;gu st&#257;st&#299;jumu. Pietiekami pamat&#299;gi iepazinies ar &#353;&#299;m v&#275;rt&#299;gaj&#257;m atz&#299;m&#275;m, es s&#257;ku mekl&#275;t jaunus Gorjuhinas ciema v&#275;stures avotus. Un dr&#299;z vien mani p&#257;rsteidza to p&#257;rpiln&#299;ba. Ziedojis veselus se&#353;us m&#275;ne&#353;us to iepriek&#353;&#275;j&#257;m studij&#257;m, es beidzot s&#257;ku sen k&#257;roto darbu  un ar dieva pal&#299;gu to pabeidzu 1827. gada novembra m&#275;ne&#353;a 3. dien&#257;.

Un tagad, t&#257;pat k&#257; k&#257;ds man l&#299;dz&#299;gs v&#275;sturnieks, kura v&#257;rdu vairs neatceros, beigdams savu gr&#363;to darbu, nolieku spalvu un skumju sirdi dodos sav&#257; d&#257;rz&#257; p&#257;rdom&#257;t, ko esmu veicis. Ar&#299; man liekas, ka, uzrakst&#299;jis Gorjuhinas v&#275;sturi, vairs neesmu pasaulei vajadz&#299;gs, ka mans pien&#257;kums veikts un ka man laiks doties pie miera!

&#352;e pielieku to avotu sarakstu, kurus esmu izmantojis, sacerot Gorjuhinas ciema v&#275;sturi:

1. Veclaiku kalend&#257;ru kr&#257;jums, 55 da&#316;as. Pirm&#257;s 20 da&#316;as rakst&#299;tas senlaic&#299;g&#257; rokrakst&#257; ar sa&#299;sin&#257;jumu z&#299;m&#275;m. &#352;o hroniku sarakst&#299;jis mans vect&#275;va t&#275;vs Andrejs Stepanovi&#269;s Belkins. T&#257; at&#353;&#311;iras ar savu skaidro un &#299;so izteiksmi, piem&#275;ram: 4. maijs. Sniegs. Tri&#353;ka par rupj&#299;bu p&#275;rts. 6.  br&#363;n&#257; govs nospr&#257;ga. Se&#326;ka par piedzer&#353;anos p&#275;rts. 8.  skaidrs laiks. 9.  lietus un sniegs. Tri&#353;ka p&#275;rts laika d&#275;&#316;. 11.  skaidrs laiks. Irdens sniegs. Nomed&#299;ju ar su&#326;iem tr&#299;s za&#311;us,  un taml&#299;dz&#299;gi, bez liekas gudro&#353;anas  P&#257;r&#275;j&#257;s 35 da&#316;as rakst&#299;tas da&#382;&#257;d&#257; rokrakst&#257;, liel&#257;ko tiesu t&#257; sauktaj&#257; bodnieku rakst&#257; ar sa&#299;sin&#257;jumu z&#299;m&#275;m un bez t&#257;m, visp&#257;r pla&#353;i, nesakar&#299;gi, nev&#275;rojot pareizrakst&#299;bu. &#352;ur tur man&#257;ma sievietes roka. &#352;ai noda&#316;&#257; atrodas mana vect&#275;va Ivana Andrejevi&#269;a Belkina un manas vecm&#257;mu&#316;as  vi&#326;a sievas Eip- raksijas Aleksejevnas, k&#257; ar&#299; p&#257;rvaldnieka Garbo- vicka piez&#299;mes.

2. Gorjuhinas &#311;estera hronika. &#352;o jauko rokrakstu es atradu pie sava popa, kas apprec&#275;jis hronista meitu. Pirm&#257;s lapas bija izpl&#275;stas, un priestera b&#275;rni t&#257;s bija izlietoju&#353;i t&#257; saucamajiem p&#363;&#311;iem. Viens no t&#257;diem iekrita ar&#299; man&#257; s&#275;tsvid&#363;. Es to pac&#275;lu un gras&#299;jos jau atdot b&#275;rniem, kad paman&#299;ju, ka tas aprakst&#299;ts. No pa&#353;&#257;m pirmaj&#257;m rind&#257;m es nosk&#257;rtu, ka p&#363;&#311;is tais&#299;ts no hronikas, un, par laimi, paguvu pagl&#257;bt atliku&#353;o. &#352;&#299; hronika, ko ieguvu par &#269;etverti auzu, iev&#275;rojama ar dzi&#316;dom&#299;bu un neparastu valo- d&#299;gumu.

3. Mutiski nost&#257;sti.  Es nenoniecin&#257;ju neviena v&#275;st&#299;juma. Bet jo sevi&#353;&#311;i man j&#257;pateicas Agrafenai Trifonovai, st&#257;rasta Avdeja m&#257;tei, kas, k&#257; st&#257;sta, bijusi p&#257;rvaldnieka Garbovicka m&#299;&#316;&#257;k&#257;.

4. Pagasta ru&#316;&#316;i ar agr&#257;ko st&#257;rastu piez&#299;m&#275;m (r&#275;&#311;inu un izdevumu gr&#257;matas), z&#299;m&#275;joties uz zemnieku tikum&#299;bu un tur&#299;bu.

Valst&#299;ba, ko t&#257;s galvaspils&#275;tas v&#257;rd&#257; d&#275;v&#275; par Gorjuhinu, uz zemeslodes aiz&#326;em vair&#257;k nek&#257; 240 deset&#299;nu plat&#299;bas. Iedz&#299;vot&#257;ju skaits sniedzas l&#299;dz 63 dv&#275;sel&#275;m. Zieme&#316;os tai saiet robe&#382;as ar Djeriuhovas un

Perkuhovas ciematiem, kuru iedz&#299;vot&#257;ji ir nabadz&#299;gi, nov&#257;j&#275;ju&#353;i un maza auguma, bet vi&#326;u lepnie &#299;pa&#353;nieki nodevu&#353;ies trakul&#299;g&#257;m za&#311;u med&#299;b&#257;m. Dienvidos Sivkas upe to no&#353;&#311;ir no Kara&#269;evskas br&#299;v&#316;au&#382;u &#299;pa&#353;umiem  no nemier&#299;giem kaimi&#326;iem, kas slaveni ar nevald&#257;mi cietsird&#299;gu dabu. Rietumpus&#275; to iek&#316;auj ziedo&#353;ie Zaharjinskas lauki, kas plaukst un ze&#316; gudru un izgl&#299;totu mui&#382;turu vald&#299;&#353;an&#257;. Austrumos t&#257; piek&#316;aujas me&#382;on&#299;gam, neapdz&#299;votam apgabalam, nep&#257;rejamam purvam, kur aug vien&#299;gi dz&#275;rvenes, kur atskan tikai vienmu&#316;&#299;g&#257; var&#382;u kurk&#353;ana un kur m&#257;&#326;tic&#299;ga teika dom&#257; esam k&#257;da velna m&#257;jokli.

NB. &#352;is purvs ar&#299; saucas par Velnapurvu. St&#257;sta, it k&#257; k&#257;da pl&#257;npr&#257;te gane net&#257;lu no &#353;&#299;s noma&#316;&#257;s vietas pieskat&#299;jusi c&#363;ku baru. Vi&#326;a k&#316;uvusi gr&#363;ta un nek&#257;di nav var&#275;jusi paties&#299;gi izskaidrot &#353;o atgad&#299;jumu. Tautas balss vainojusi velnu  bet &#353;is nost&#257;sts nav v&#275;sturnieka iev&#275;r&#299;bas cien&#299;gs, un p&#275;c Nibura b&#363;tu nepiedodami tam notic&#275;t.

Jau no senlaikiem Gorjuhina iev&#275;rojama ar savu augl&#299;bu un labv&#275;l&#299;go klimatu. Rudzi, auzas, mie&#382;i un gri&#311;i briest augl&#299;gaj&#257;s druv&#257;s. B&#275;rzu birzs un eg&#316;u me&#382;s apg&#257;d&#257; iedz&#299;vot&#257;jus ar ba&#316;&#311;iem un kritu&#353;iem kokiem &#275;ku cel&#353;anai un apkurei. Netr&#363;kst riekstu, dz&#275;rve&#326;u, br&#363;kle&#326;u un melle&#326;u. Aug neparasti daudz s&#275;&#326;u; saceptas un ar kr&#275;jumu t&#257;s ir gar&#353;&#299;ga, kaut gan nevesel&#299;ga bar&#299;ba. D&#299;&#311;is pilns ar kar&#363;s&#257;m, bet Sivkas up&#275; m&#299;t l&#299;dakas un v&#275;dzeles.

Gorjuhinas iedz&#299;vot&#257;ji liel&#257;ko tiesu vid&#275;ja auguma, sp&#275;c&#299;gi un v&#299;ri&#353;&#311;&#299;gi mies&#257;s, acis vi&#326;iem pel&#275;kas, mati gai&#353;i vai r&#363;sgani. Sievietes iev&#275;rojamas ar mazliet aug&#353;up uzrautiem deguniem, izspiestiem vaigu kauliem un tuklumu.  NB. Vesel&#299;ga sieva  &#353;&#257;ds apz&#299;m&#275;jums bie&#382;i vien gad&#257;s st&#257;rasta piez&#299;m&#275;s pagasta ru&#316;&#316;os.  V&#299;rie&#353;i ir labsird&#299;gi, str&#257;d&#299;gi (sevi&#353;&#311;i sav&#257; druv&#257;), dro&#353;sird&#299;gi, kareiviski: daudzi no vi&#326;iem vieni pa&#353;i iet l&#257;&#269;u med&#299;b&#257;s un apkaim&#275; paz&#299;stami k&#257; d&#363;ru varo&#326;i; visp&#257;r visi nododas jutekliskai dzer&#353;anas baudai. Bez m&#257;jas darbiem sievietes piedal&#257;s v&#299;rie&#353;u darbu liel&#257;kaj&#257; da&#316;&#257; un nepaliek tiem paka&#316; drosm&#275;, reti k&#257;da baid&#257;s st&#257;rasta. Vi&#326;as izveido sp&#275;c&#299;gu sabiedrisku sardzi, kas past&#257;v&#299;gi modra kunga s&#275;t&#257;, un tiek sauktas par p&#299;&#311;eniec&#275;m (no v&#257;rda p&#299;&#311;is). P&#299;&#311;enie&#269;u galvenais uzdevums  p&#275;c iesp&#275;jas bie&#382;&#257;k dauz&#299;t ar akmeni pa &#269;uguna pl&#257;ksni un t&#257; baid&#299;t &#316;aunpr&#257;t&#299;bu. Vi&#326;as ir tikpat &#353;&#311;&#299;stas, cik skaistas; p&#257;rdro&#353;nieka uzbrukumam atbild skarbi un iespaid&#299;gi.

Gorjuhinas iedz&#299;vot&#257;ji kop&#353; senlaikiem pla&#353;i tirgojas ar l&#363;kiem, s&#275;tuv&#275;m un v&#299;z&#275;m. To veicina Sivkas upe, p&#257;r kuru vi&#326;i p&#257;rce&#316;as pavasaros laivi&#326;&#257;s, glu&#382;i k&#257; senie skandin&#257;vi, bet p&#257;r&#275;j&#257; gadalaik&#257; p&#257;rbrien, iepriek&#353; atlokot bikses l&#299;dz ce&#316;galiem.

Gorjuhinas valoda noteikti ir sl&#257;vu valodas atzarojums, bet at&#353;&#311;iras no t&#257;s t&#257;pat k&#257; krievu valoda. T&#257; p&#257;rpilna sa&#299;sin&#257;jumiem un apraut&#299;b&#257;m  taj&#257; da&#382;i burti vai nu pavisam atmesti, vai apmain&#299;ti ar citiem. Tom&#275;r krievu cilv&#275;kam viegli saprast gorjuhinieti  un otr&#257;di.

V&#299;rie&#353;i parasti precas 13 gadu veci ar 20 gadu jaunav&#257;m. Sievas sit. savus v&#299;rus 4 vai 5 gadus. P&#275;c tam v&#299;ri s&#257;k sist sievas; t&#257;d&#275;j&#257;di abiem dzimumiem ir savs vald&#299;&#353;anas laiks un l&#299;dzsvars iev&#275;rots.

B&#275;ru sar&#299;ko&#353;ana notikusi &#353;&#257;d&#257; k&#257;rt&#257;. Jau n&#257;ves dien&#257; miru&#353;o aiznesa uz kaps&#275;tu  lai istab&#257; t&#299;ri par velti neaiz&#326;emtu lieku vietu. T&#257;p&#275;c gad&#299;j&#257;s, ka pieder&#299;giem par neizsak&#257;mu prieku miru&#353;ais s&#257;ka &#353;&#311;a- v&#257;t vai &#382;&#257;v&#257;ties taisni tai br&#299;d&#299;, kad vi&#326;u &#353;&#311;irst&#257; iznesa pa ciema v&#257;rtiem. Sievas apraud&#257;ja v&#299;rus vaiman&#257;damas un skait&#299;damas: Gai&#353;umi&#326;, mana bra&#353;&#257; galvi&#326;a! Kam tu mani pamet? K&#257; lai tevi pieminu? P&#257;rn&#257;kot no kaps&#275;tas, nelai&#311;im par godu s&#257;k&#257;s b&#275;ru svin&#299;bas, un radi un draugi bija piedz&#275;ru&#353;ies 23 dienas vai pat visu ned&#275;&#316;u atkar&#299;b&#257; no sirsn&#299;bas un pie&#311;er&#353;an&#257;s vi&#326;a piemi&#326;ai. &#352;&#299;s senlaiku para&#382;as god&#257; v&#275;l &#353;obaltdien.

Gorjuhinie&#353;u ap&#291;&#275;rbam pieder&#275;j&#257;s krekls, ko valk&#257;ja virs biks&#275;m, un t&#257; ir vi&#326;u sl&#257;visk&#257;s izcel&#353;an&#257;s paz&#299;me. Ziem&#257; vi&#326;i valk&#257;ja ait&#257;das ka&#382;oku, bet vair&#257;k gan izskata p&#275;c nek&#257; aiz &#299;stas nepiecie&#353;am&#299;bas  jo ka&#382;oku parasti uzmeta uz viena pleca un nosvieda pie vismaz&#257;k&#257; darba, kas vien pras&#299;ja kust&#299;bas.

Zin&#257;tne, m&#257;ksla un dzeja Gorjuhin&#257; jau kop&#353; senlaikiem atradu&#353;&#257;s diezgan ziedo&#353;&#257; st&#257;vokl&#299;. Bez priestera un bazn&#299;cas kalpot&#257;jiem arvien bijis iesp&#275;jams sastapt v&#275;l ar&#299; citus rakstu prat&#275;jus. Hronikas min rakstvedi Terentiju, kas dz&#299;vojis ap 1767. gadu un pratis rakst&#299;t ne vien ar labo, bet ar&#299; ar kreiso roku. &#352;is neparastais cilv&#275;ks bijis apkaim&#275; iev&#275;rojams k&#257; da&#382;&#257;du v&#275;stu&#316;u, l&#363;gumrakstu, priv&#257;tu pasu u. tml. sacer&#275;t&#257;js. Ne vienu reizi vien cietis par savu m&#257;kslu, pakalp&#299;bu un piedal&#299;&#353;anos da&#382;&#257;dos svar&#299;gos notikumos; vi&#326;&#353; nomiris liel&#257; vecum&#257;, taisni ap to laiku, kad m&#257;c&#299;jies rakst&#299;t ar labo k&#257;ju, jo abu roku raksts bijis p&#257;r&#257;k paz&#299;stams. K&#257; las&#299;t&#257;js redz&#275;s, vi&#326;am pieder iev&#275;rojama loma ar&#299; Gorjuhinas ciema v&#275;stur&#275;.

Ar&#299; m&#363;zika arvien bijusi izgl&#299;toto gorjuhinie&#353;u iecien&#299;ta m&#257;ksla; balalaika un d&#363;das, sag&#257;d&#257;damas baudu j&#363;t&#299;gaj&#257;m sird&#299;m, v&#275;l tagad dzirdamas vi&#326;u m&#257;jok&#316;os, &#299;pa&#353;i vecaj&#257; sabiedriskaj&#257; nam&#257;, kas greznots ar egl&#299;ti un divgalvain&#257; &#275;rg&#316;a atveidu.

K&#257;dreiz senaj&#257; Gorjuhin&#257; z&#275;lusi ar&#299; dzeja. Arhipa Plikpaura v&#257;rsmas v&#275;l l&#299;dz &#353;im laikam saglab&#257;ju&#353;&#257;s p&#275;cn&#257;c&#275;ju atmi&#326;&#257;.

T&#257;s sav&#257; piem&#299;l&#299;b&#257; nav v&#275;rt&#275;jamas zem&#257;k par slaven&#257; Vergila eklog&#257;m, izt&#275;les skaistum&#257; t&#257;lu p&#257;rsniedz Sumarokova kunga idiles. Un, kaut gan izteiksmes izsmalcin&#257;t&#299;bas zi&#326;&#257; nevar l&#299;dzin&#257;ties m&#363;su dzejdaru jaun&#257;kajiem sacer&#275;jumiem, tom&#275;r l&#299;dzv&#275;rt&#299;gas tiem ar izdomu un aspr&#257;t&#299;bu.

Piem&#275;ra p&#275;c min&#275;sim te &#353;o sat&#299;risko dzejoli:

Uz to lielu baj&#257;rs&#275;tu St&#257;rasts Antons staig&#257; mo&#382;s, (2) Birkas azoti nes dro&#353;s, (2) Saka: baj&#257;ram t&#257;s dos'. Baj&#257;rs tikai skat&#257;s, Groza acis plat&#257;s. Ak, tas Antons, st&#257;rasti&#326;&#353;, Kungus smalki apzog vi&#326;&#353;! Ciemu pliku iz&#291;&#275;rbis, Savu sievu ap&#291;&#275;rbis.

T&#257;d&#257; k&#257;rt&#257; iepaz&#299;stin&#257;jis savu las&#299;t&#257;ju ar Gorjuhinas etnogr&#257;fisko un statistisko st&#257;vokli un ar t&#257;s iem&#299;tnieku tikumiem un para&#382;&#257;m, s&#257;k&#353;u tagad pa&#353;u nost&#257;stu.



TEIKSMU LAIKI ST&#256;RASTS TRIFONS

Vald&#299;&#353;anas veids Gorjuhinas ciem&#257; vair&#257;kas reizes main&#299;jies. Ciems p&#275;c k&#257;rtas atradies gan vecajo p&#257;rvald&#299;&#353;an&#257;, ko izv&#275;l&#275; ciema sapulce, gan p&#257;rvaldnieku, kurus iece&#316; mui&#382;nieki, un p&#275;d&#299;gi pa&#353;u mui&#382;as &#299;pa&#353;nieku rok&#257;s. &#352;o da&#382;&#257;do p&#257;rvald&#299;&#353;anas veidu labumus un &#316;aunumus es apr&#257;d&#299;&#353;u sav&#257; turpm&#257;kaj&#257; st&#257;st&#299;jum&#257;.

Gorjuhinas dibin&#257;&#353;ana un t&#257;s pirmatn&#275;jie iedz&#299;vot&#257;ji t&#299;ti nezi&#326;as kr&#275;sl&#257;. Neskaidri nost&#257;sti pau&#382;, ka Gorjuhinas ciems reiz bijis bag&#257;ts un liels ciems, ka visi t&#257; iedz&#299;vot&#257;ji biju&#353;i tur&#299;gi, ka nodevas v&#257;ktas reizi gad&#257; un vair&#257;kos vezumos nez kam s&#363;t&#299;tas. Tolaik visu pirku&#353;i par l&#275;tu maksu, bet d&#257;rgi p&#257;rdevu&#353;i. P&#257;rvaldnieku nav bijis, st&#257;rasti nevienam nav dar&#299;ju&#353;i p&#257;ri, iedz&#299;vot&#257;ji str&#257;d&#257;ju&#353;i pavisam maz un dz&#299;voju&#353;i cepures kuldami, un gani gan&#299;ju&#353;i, z&#257;bakos &#257;vu&#353;ies. Mums nekl&#257;jas aizrauties ar &#353;o br&#299;ni&#353;&#311;&#299;go ainavu. Doma par zelta laikiem radniec&#299;ga vis&#257;m taut&#257;m un pier&#257;da tikai to, ka cilv&#275;ki nekad nav apmierin&#257;ti ar eso&#353;o, un, t&#257; k&#257; no pieredzes vi&#326;iem zin&#257;ms, ka uz n&#257;kotni var cer&#275;t maz, tad tie izgrezno neatsaucamo pag&#257;j&#299;bu vis&#257;diem savas izt&#275;les ziediem. L&#363;k, kas noteikti zin&#257;ms:

Kop&#353; seniem laikiem Gorjuhinas ciems pieder&#275;jis slavenajai Belkinu dzimtai. Bet mani sen&#269;i, vald&#299;dami ar&#299; daudzas citas mui&#382;as, nav piev&#275;rsu&#353;i &#353;ai noma&#316;ajai vietai nek&#257;das uzman&#299;bas. Gorjuhina maks&#257;jusi mazus nodok&#316;us, un to p&#257;rvald&#299;ju&#353;i vecajie, ko iev&#275;l&#275;jusi pati tauta sapulc&#275;, kas saukta par visp&#257;r&#275;ju ciema san&#257;ksmi.

Bet ar laiku Belkinu dzimt&#299;pa&#353;umi sadal&#299;j&#257;s un paput&#275;ja. Bag&#257;t&#257; vect&#275;va nabadz&#299;b&#257; kritu&#353;ie d&#275;lad&#275;li nesp&#275;ja atradin&#257;ties no savas bag&#257;t&#257;s dz&#299;ves grezn&#299;- gaj&#257;m para&#382;&#257;m un piepras&#299;ja sen&#257;kos bag&#257;t&#299;gos ien&#257;kumus no mui&#382;as, kura bija jau desmitk&#257;rt samazin&#257;jusies. Bargi priek&#353;raksti n&#257;ca cits p&#275;c cita. St&#257;rasts tos nolas&#299;ja ciema sapulc&#275;s; vecajie laida va&#316;&#257; visu savu dai&#316;run&#299;bu, &#316;audis kurn&#275;ja  bet kungi divk&#257;r&#353;o nodevu viet&#257; sa&#326;&#275;ma vilt&#299;gas izrunas un pazem&#299;gus l&#363;gumus, kas bija rakst&#299;ti uz taukiem notriepta pap&#299;ra un aizz&#299;mogoti ar grasi.

Tum&#353;s m&#257;konis nogula p&#257;r Gorjuhinu, bet neviens par to nedom&#257;ja. P&#275;d&#275;j&#257; tautas izv&#275;l&#275;t&#257; st&#257;rasta Trifona beidzamaj&#257; vald&#299;&#353;anas gad&#257;, pa&#353;&#257; bazn&#299;cas sv&#275;tku dien&#257;, kad visi trok&#353;&#326;aini pulc&#275;j&#257;s vai nu pie izpriecas m&#257;jas (vienk&#257;r&#353;u &#316;au&#382;u valod&#257; sauktas par krogu), vai klejoja pa iel&#257;m, apkampu&#353;ies un ska&#316;i dzied&#257;dami Arhipa Plikpaura dziesmas, ciemat&#257; iebrauca p&#299;ta, sl&#275;gta kulba, ko vilka divi tikko dz&#299;vi zir&#291;e&#316;i; uz bukas s&#275;d&#275;ja noskrandis &#382;&#299;ds, bet no kulbas izsprauc&#257;s galva ar naga cepuri un, lik&#257;s, ieinteres&#275;ta noraudz&#299;j&#257;s &#316;au&#382;u l&#299;ksm&#299;b&#257;. &#315;audis brauc&#275;jus sa&#326;&#275;ma ar smiekliem un rupj&#257;m piez&#299;m&#275;m. (NB. Saritin&#257;ju&#353;i sv&#257;rku st&#363;rus, nej&#275;gas &#326;irg&#257;j&#257;s par ebreju va&#382;oni un izsmiedami uzsauca: Z&#299;d, &#382;&#299;d, &#275;d c&#363;kas ausi! .. . Gorjuhinas &#311;estera hronika.) Bet cik liels bija vi&#326;u izbr&#299;ns, kad kulba apst&#257;j&#257;s ciemata vid&#363; un kad atbrauc&#275;js, no t&#257;s izl&#275;cis, pav&#275;lnieka bals&#299; piepras&#299;ja st&#257;rastu Trifonu! &#352;is varasv&#299;rs atrad&#257;s izpriecas nam&#257;, no kurienes vi&#326;u divi ciema vecajie izveda zem rokas. Sve&#353;ais, st&#257;rastu bargi uzl&#363;kojis, pasniedza vi&#326;am v&#275;stuli un lika to t&#363;li&#326; izlas&#299;t. Gorjuhinas ciema st&#257;rasti nekad nem&#275;dza pa&#353;i kaut ko las&#299;t. St&#257;rasts neprata ne las&#299;t, ne rakst&#299;t. Aizs&#363;t&#299;ja p&#275;c rakstve&#382;a Avdeja. To atrada turpat net&#257;lu k&#257;d&#257; &#353;&#311;&#275;rsieli&#326;&#257; pie s&#275;tas gu&#316;am un atveda pie sve&#353;inieka. Bet vai nu p&#275;k&#353;&#326;u izbai&#316;u, vai dr&#363;mu nojautu d&#275;&#316; skaidri uzrakst&#299;t&#257;s v&#275;stules burti vi&#326;am lik&#257;s apmigloti  vi&#326;&#353; tos nevar&#275;ja salas&#299;t. Briesm&#299;gi l&#257;d&#275;damies, sve&#353;inieks beidzot s&#363;t&#299;ja st&#257;rastu Trifonu un rakstvedi Avdeju izgul&#275;ties, atlikdams v&#275;stules las&#299;&#353;anu uz r&#299;tdienu, un dev&#257;s p&#257;rvaldnieka istab&#257;, kur &#382;&#299;ds tam ienesa vi&#326;a nelielo ce&#316;asomu.

Gorjuhinie&#353;i klus&#257; izbr&#299;n&#257; noraudz&#299;j&#257;s &#353;ai neparastaj&#257; notikum&#257;, bet dr&#299;z vien kulba, &#382;&#299;ds un sve&#353;inieks bija piemirsti. Diena beidz&#257;s trok&#353;&#326;aini un l&#299;ksmi  un Gorjuhina iemiga, nenojauzdama, kas to sagaida.

R&#299;ta saulei lecot, iedz&#299;vot&#257;ji tika modin&#257;ti ar sitieniem pie loga r&#363;ts, aicinot uz ciema sapulci. Pilso&#326;i cits p&#275;c cita sarad&#257;s p&#257;rvaldes nama pagalm&#257;, kas bija past&#257;v&#299;g&#257; &#316;au&#382;u san&#257;ksmes vieta. Vi&#326;u acis bija miglainas un sasarku&#353;as, sejas uzpampu&#353;as; &#382;&#257;v&#257;damies un kas&#299;damies vi&#326;i raudz&#299;j&#257;s v&#299;r&#257;, kas naga cepuri galv&#257;, vecos, zilos sv&#257;rkos di&#382;man&#299;gi st&#257;v&#275;ja uz p&#257;rvaldes nama k&#257;pn&#275;m,  un m&#275;&#291;in&#257;ja atcer&#275;ties vi&#326;a seju, ko k&#257;dreiz bija redz&#275;ju&#353;i. St&#257;rasts Trifons un rakstvedis Avdejs st&#257;v&#275;ja vi&#326;am blakus bez cepur&#275;m, verdziskas padev&#299;bas un dzi&#316;u skumju pilniem vaibstiem.  Vai visi san&#257;ku&#353;i?  vaic&#257;ja sve&#353;inieks.  Vai visi ir te?  atk&#257;rtoja st&#257;rasts.  Visi ir te,  atbild&#275;ja pilso&#326;i. Tad st&#257;rasts pav&#275;st&#299;ja, ka no kunga sa&#326;emts raksts, un lika rakstvedim to nolas&#299;t visiem priek&#353;&#257;. Avdejs izn&#257;ca un p&#275;rkona bals&#299; las&#299;ja sekojo&#353;o. (NB. &#352;is &#353;ausmu raksts no st&#257;rasta Trifona manis norakst&#299;ts iraid, tas vi&#326;am sv&#275;tbil&#382;u skap&#299;t&#299; kop&#257; ar cit&#257;m piemin&#275;&#353;anas z&#299;m&#275;m par vi&#326;a vald&#299;&#353;anas laiku Gorjuhin&#257; likts bija. Es pats nevar&#275;ju atrast &#353;o interesanto v&#275;stuli.)

Trifon Ivanov!

&#352;&#299;s v&#275;stules pasniedz&#275;js, mans pilnvarotais**, brauc uz manu dzimto mui&#382;u Gorjuhinas ciem&#257;, lai uz&#326;emtos t&#257;s p&#257;rvald&#299;&#353;anu. P&#275;c vi&#326;a iera&#353;an&#257;s t&#363;l&#299;t j&#257;sasauc zemnieki un j&#257;pav&#275;st&#299; vi&#326;iem mana kundzisk&#257; griba, proti: mana pilnvarot&#257; ** pav&#275;l&#275;m vi&#326;iem, zemniekiem, j&#257;klausa t&#257;pat k&#257; man&#257;m pav&#275;l&#275;m. Un visu, ko vien vi&#326;&#353; piepras&#299;s, dar&#299;t bez v&#257;rda runas, pret&#275;j&#257; gad&#299;jum&#257; vi&#326;am ties&#299;ba apieties ar tiem vis&#257; bardz&#299;b&#257;. Uz to mani mudin&#257;jusi vi&#326;u nekaun&#299;g&#257; nepaklaus&#299;ba un Tava, Trifon Ivanov, bl&#275;d&#299;g&#257; palaidn&#299;ba.

Parakst&#299;jies N. N.

Tad **, izpl&#275;tis k&#257;jas l&#299;dz&#299;gi burtam X un iespriedis rokas s&#257;nos l&#299;dz&#299;gi krievu burtam O, teica sekojo&#353;u &#299;su un kodol&#299;gu uzrunu:  Piel&#363;kojiet j&#363;s man, ka neko daudz nepr&#257;tojat,  j&#363;s, es zinu, esat izlaisti &#316;audis, bet es izdz&#299;&#353;u no j&#363;su galv&#257;m durnumu varb&#363;t v&#275;l &#257;tr&#257;k nek&#257; vakardienas skurbuli.  Bet skurbu&#316;a vairs nevien&#257; galv&#257; nebija. Gorjuhinie&#353;i, k&#257; p&#275;rkona p&#257;rsteigti, nok&#257;ra degunus  un &#353;ausmu pilni izkl&#299;da pa m&#257;j&#257;m.



P&#256;RVALDNIEKA ** VALD&#298;&#352;ANA

** p&#257;r&#326;&#275;ma vald&#299;&#353;anas gro&#382;us un uzs&#257;ka ieviest dz&#299;v&#275; savu politisko sist&#275;mu. T&#257; ir sevi&#353;&#311;as apl&#363;ko&#353;anas cien&#299;ga.

T&#257;s galvenais pamats bija sekojo&#353;a aksioma: jo zemnieks tur&#299;g&#257;ks, toties tas izlutin&#257;t&#257;ks, jo nabadz&#299;g&#257;ks, toties pazem&#299;g&#257;ks. T&#257;p&#275;c ** cent&#257;s p&#275;c dzimtmui&#382;as pazem&#299;bas k&#257; p&#275;c galven&#257; zemnieku tikuma. Vi&#326;&#353; piepras&#299;ja zemnieku sarakstus, sadal&#299;ja zemniekus tur&#299;gajos un nabagajos. 1) Nenok&#257;rtot&#257;s nodevas tika uzliktas vistur&#299;g&#257;kajiem zemniekiem un piedz&#299;tas ar visliel&#257;ko bardz&#299;bu. 2) Nabadz&#299;gajiem un slaistiem t&#363;da&#316; lika apstr&#257;d&#257;t zemi  un, ja, p&#275;c p&#257;rvaldnieka dom&#257;m, vi&#326;u darbs izr&#257;d&#299;j&#257;s nepietiekams, tad vi&#326;&#353; tos nodeva par kalpiem pie citiem zemniekiem, par ko &#353;ie vi&#326;am maks&#257;ja labpr&#257;t&#299;gu nodevu, bet kalp&#299;b&#257; nodotajam bija piln&#299;gas ties&#299;bas atpirkties, samaks&#257;jot bez par&#257;da v&#275;l divk&#257;rt&#299;gu gada nodevu. Visas sabiedriska veida klau&#353;as tika uzliktas tur&#299;gajiem zemniekiem. Rekr&#363;&#353;u &#326;em&#353;ana bija &#353;&#257; savt&#299;g&#257; p&#257;rvaldnieka liel&#257;k&#257; varen&#299;ba, jo no t&#257;s p&#275;c k&#257;rtas atpirk&#257;s visi tur&#299;g&#257;kie zemnieki, kam&#275;r p&#275;d&#299;gi pien&#257;ca k&#257;rta nelietim vai izpost&#299;tajam.[15] &#315;au&#382;u san&#257;ksmes tika atceltas. Nodevas vi&#326;&#353; v&#257;ca pamaz&#257;m un cauru gadu no vietas. Bez tam v&#275;l ieveda neparedz&#275;tas nodevas. Lik&#257;s  zemnieki nemaks&#257;ja neko vair&#257;k k&#257; sen&#257;k, ta&#269;u nevar&#275;ja ne sapeln&#299;t, ne sakr&#257;t pietiekami daudz naudas. Triju gadu laik&#257; Gorjuhina gal&#299;gi paput&#275;ja.

Gorjuhina pan&#299;ka, tirgus bija tuk&#353;s, Arhipa Plikpaura dziesmas apklusa. B&#275;rni g&#257;ja ubagot. Puse zemnieku bija ar&#257;jos, bet otra puse g&#257;ja par kalpiem; un bazn&#299;cas sv&#275;tku diena, k&#257; v&#275;st&#299; hronists, bija vairs nevis prieka un l&#299;ksm&#299;bas, bet b&#275;du un r&#363;gtu atmi&#326;u gadadiena.





