




&#256;RSTA MORO SALA

Herberts Velss



PRIEK&#352;V&#256;RDI

1887. gada 1. febru&#257;r&#299; Lady Vairi aizg&#257;ja boj&#257;, saduroties ar 'pamestu ku&#291;i. Katastrofa notika viet&#257;, kuras koordin&#257;tes apm&#275;ram &#353;&#257;das: 1 d. pl., 107 r. &#291;.

1888. gada 5. janv&#257;r&#299;  tas ir, vienpadsmit m&#275;ne&#353;us un &#269;etras dienas v&#275;l&#257;k  manu t&#275;voci Edvardu Prendiku, priv&#257;tu d&#382;entlmeni, kas neap&#353;aub&#257;mi uzk&#257;pa uz ku&#291;a Lady Vairi Kallao osta un ko uzskat&#299;ja par nosl&#299;ku&#353;u, atrada Klusaj&#257; oke&#257;n&#257; (53'd. pl., 101 r. g.) un uz&#326;&#275;ma no mazas, va&#316;&#275;jas laivas, kuras nosaukumu nevar&#275;ja salas&#299;t, bet kura, dom&#257;jams, pieder&#275;ja pie pazudu&#353;&#257; &#353;onera Ipecacuanha. Vi&#326;&#353; st&#257;st&#299;ja par sevi t&#257;das d&#299;vain&#299;bas, ka &#353;&#311;ita sajucis pr&#257;t&#257;. P&#275;c&#257;k vi&#326;&#353; apgalvoja, ka neatceroties, ko piedz&#299;vojis, kop&#353; ticis proj&#257;m no grimsto&#353;&#257;s Lady Vairi. Psihologi toreiz apsprieda &#353;o gad&#299;jumu ka interesantu atmi&#326;as zudumu aiz fiziskas un gar&#299;gas p&#257;rp&#363;les. Vi&#326;a krustd&#275;ls un mantinieks, &#353;o rindu rakstitajs, uzg&#257;ja starp vi&#326;a pap&#299;riem sekojo&#353;o st&#257;stu, ta&#269;u bez jebk&#257;da skaidra nor&#257;d&#299;juma to public&#275;t.

Rajon&#257;, kur atrada manu t&#275;voci, vien&#299;ga zin&#257;m&#257; sala ir Noble's Isle  vulk&#257;niska neapdz&#299;vota sali&#326;a. 1891. gad&#257; to apmekl&#275;ja Vi&#326;as Majest&#257;tes ku&#291;is Scorpion. Grupa j&#363;rnieku toreiz izk&#257;pa mala, ta&#269;u neman&#299;ja uz sali&#326;as citus dz&#299;vniekus k&#257; tikai kaut k&#257;dus d&#299;vainus baltus tauri&#326;us, da&#382;us tru&#353;us un c&#363;kas un da&#382;as diezgan savadas &#382;urkas. Vi&#326;i nepa&#326;&#275;ma l&#299;dzi nevienu no min&#275;taj&#257;m rad&#299;b&#257;m. T&#257; nu paliek neapstiprin&#257;ts gandr&#299;z vai pats galvenais &#353;in&#299; st&#257;st&#257;. Sis apstak- lis vedina uz domam, ka nenodar&#299;&#353;u nek&#257;du &#316;aunumu, ja &#353;o d&#299;vaino st&#257;stu public&#275;&#353;u, k&#257; man &#353;&#311;iet, saska&#326;&#257; ar t&#275;vo&#269;a v&#275;l&#275;&#353;anos.

Tam vismaz ir &#353;&#257;ds apstiprin&#257;jums. Mans t&#275;vocis nozuda ap 5 d. pl. un 105 a. g. un p&#275;c vienpadsmit m&#275;ne&#353;iem atkal par&#257;d&#299;j&#257;s tan&#299; pa&#353;&#257; oke&#257;na da&#316;&#257;. Pa &#353;o laiku vi&#326;am vajadz&#275;ja kaut kur dz&#299;vot. Un ir zin&#257;ms, ka &#353;oneris Ipecacuanha ar piedz&#275;ru&#353;u kapteini D&#382;onu Deivisu 1887. gada janv&#257;r&#299; patie&#353;&#257;m atst&#257;jis Ariku, vezdams pumu un v&#275;l k&#257;dus citus dz&#299;vniekus, ka &#353;is ku&#291;is iegriezies vair&#257;k&#257;s Klus&#257; oke&#257;na dienvidu ost&#257;s un p&#275;d&#275;jo reizi man&#299;ts Banj&#257;, no kurienes aiz- bur&#257;jis ar pr&#257;vu kopras kravu pret&#299; savam nezin&#257;majam liktenim 1887. gada decembri  atbilsto&#353;i mana t&#275;vo&#269;a st&#257;stam. *

&#268;arlzs Eduards Prendiks



I. LAIV&#256;

Es nedom&#257;ju papildin&#257;t to, kas jau rakst&#299;ts par Lady Vain boj&#257; eju. K&#257; visi zina, Lady Vairi atst&#257;ja Kallao un p&#275;c desmit dienu brauciena sad&#363;r&#257;s ar pamestu ku&#291;i. Barkasu ar septi&#326;iem komandas v&#299;riem asto&#326;padsmit dienas v&#275;l&#257;k uz&#326;&#275;ma Vi&#326;as Majest&#257;tes lielgaballaiva Myrtle, un st&#257;sts par &#353;o v&#299;ru p&#257;rciestaj&#257;m gr&#363;t&#299;b&#257;m k&#316;uvis gandr&#299;z tikpat labi zin&#257;ms k&#257; v&#275;l baism&#299;g&#257;kais gad&#299;jums ar Medusa. Ta&#269;u es gribu tagad pievienot public&#275;tajam st&#257;stam par Lady Vain citu, tikpat drausmu un, bez &#353;aub&#257;m, daudz d&#299;vain&#257;ku. L&#299;dz &#353;im uzskat&#299;ja, ka tie &#269;etri v&#299;ri, kas tika gig&#257;, aizg&#257;ju&#353;i boj&#257;, bet tas nav taisn&#299;ba. Es varu to apgalvot visdro&#353;&#257;k, jo esmu viens no &#353;iem &#269;etriem.

Papriek&#353; man j&#257;paskaidro, ka &#353;in&#299; laiva tika nevis &#269;etri, bet tr&#299;s v&#299;ri. Konstanss, ko kapteinis redz&#275;ja metamies gig&#257; (Daily News, 1887. g. 17. marta numurs), par laimi mums un par nelaimi sev, nesasniedza m&#363;s. Nolaidies caur virvju mud&#382;ekli zem sadrag&#257;t&#257; bugsprita gaij&#257;m, vi&#326;&#353; l&#275;ca, bet pap&#275;dis aiz&#311;&#275;r&#257;s aiz k&#257;das tievas virves, vi&#326;&#353; palika mirkli karajamies ar galvu uz leju, p&#275;c tam krita un triec&#257;s pret k&#257;du atl&#363;zni vai takel&#257;&#382;as apa&#316;koku, kas peldeja &#363;den&#299;. M&#275;s air&#275;j&#257;m uz vi&#326;a pusi, bet vi&#326;&#353; nemaz neuznira.

K&#257; jau teicu, mums par laimi vi&#326;&#353; nesasniedza m&#363;s, un es gandr&#299;z var&#275;tu piebilst, ka t&#257; bija ar&#299; vi&#326;a laime, jo m&#275;s palik&#257;m vien&#299;gi ar mazu muci&#326;u &#363;dens un da&#382;iem izmirku&#353;iem sausi&#326;iem  tik p&#275;k&#353;&#326;i m&#363;s p&#257;rsteidza trauksme, tik slikti ku&#291;is bija sagatavots av&#257;rijas gad&#299;jumam. Dom&#257;j&#257;m, ka v&#299;ri barkas&#257; apg&#257;d&#257;ju&#353;ies lab&#257;k (ta&#269;u, k&#257; liekas, tas t&#257; nebija), un m&#275;s l&#363;koj&#257;m vi&#326;us sasaukt. Vi&#326;i dro&#353;i vien nedzird&#275;ja m&#363;s, un otr&#257; r&#299;t&#257; m&#275;s vairs nevar&#275;j&#257;m vi&#326;us redz&#275;t. Smidzin&#257;ja s&#299;ks lietus, kas mit&#275;j&#257;s tikai p&#275;c pusdienas. Laiva gareniski &#353;&#363;poj&#257;s, t&#257; ka nevar&#275;j&#257;m piecelties un pav&#275;rties apk&#257;rt. J&#363;ra v&#275;la lielus vi&#316;&#326;us, un mums &#316;oti gr&#363;ti n&#257;c&#257;s notur&#275;t pret tiem laivas priek&#353;galu. Kop&#257; ar mani pagaid&#257;m bija izgl&#257;bu&#353;ies Helm&#257;rs, pasa&#382;ieris, t&#257;pat k&#257; es, un k&#257;ds drukns, plec&#299;gs matrozis, kur&#353; raust&#299;ja valodu un kura v&#257;rdu es nezin&#257;ju.

M&#275;s dreif&#275;j&#257;m asto&#326;as dienas, ciet&#257;m badu un, izdz&#275;ru&#353;i visu &#363;deni, moc&#299;j&#257;mies neizturam&#257;s sl&#257;p&#275;s. P&#275;c otr&#257;s dienas j&#363;ra l&#275;n&#257;m norima spogu&#316;ain&#257; mier&#257;. Las&#299;t&#257;js nemaz nesp&#275;j iedom&#257;ties &#353;&#299;s asto&#326;as dienas. Sev par laimi, vi&#326;&#353; nav piedz&#299;vojis nek&#257; l&#299;dz&#299;ga. P&#275;c pirm&#257;s dienas m&#275;s gandr&#299;z vairs nerun&#257;j&#257;m cits ar citu, gul&#275;j&#257;m savas viet&#257;s laiv&#257; un lielam, izv&#257;rgu&#353;&#257;m ac&#299;m p&#275;t&#299;j&#257;m apv&#257;rsni vai v&#275;roj&#257;m, ka cie&#353;anas un v&#257;jums aizvien vairak nom&#257;c biedru. Saule s&#257;ka ne&#382;&#275;l&#299;gi cepin&#257;t. Odens izbeidz&#257;s ceturtaj&#257; dien&#257;, un m&#275;s jau &#316;avamies neparast&#257;m domam, ko izpauda m&#363;su acis; bet, ja atmi&#326;a mani nevi&#316;, tikai sestaj&#257; Helm&#257;rs pateica to, kas bija pr&#257;t&#257; mums visiem. Es atceros, m&#363;su balsis bija v&#257;jas un &#269;&#275;rksto&#353;as, ta ka paliec&#257;mies cits pret citu un run&#257;j&#257;m aprauti. Par vari tur&#275;jos pret&#299; vi&#326;a ierosin&#257;jumam, es uzskat&#299;ju parlabaku iedauz&#299;t laivu un visiem kop&#257; aiziet boj&#257; starp haiziv&#299;m, kas sekoja mums; ta&#269;u, kad Helm&#257;rs sac&#299;ja, ka m&#275;s dab&#363;&#353;ot dzeramo, ja pie&#326;em&#353;ot vi&#326;a priek&#353;likumu, matrozis pieslej&#257;s vi&#326;am.

Es tom&#275;r negrib&#275;ju vilkt lozi, un nakt&#299; matrozis atkal un atkal &#269;ukst&#275;ja kaut ko Helmaram, un es s&#275;d&#275;ju priek&#353;gal&#257;, iemiedzis plaukst&#257; salieceni,  lai gan &#353;aubos, vai b&#363;tu jaud&#257;jis c&#299;n&#299;ties. Otr&#257; r&#299;t&#257; es pievienojos Helm&#257;r&#257; priek&#353;likumam, un m&#275;s met&#257;m puspenijus, lai iz&#353;&#311;irtu, kur&#353; no mums lieks.

Loze krita matrozim, bet vi&#326;&#353; bija pats stipr&#257;kais starp mums, nedom&#257;ja samierin&#257;ties ar &#353;&#257;du izn&#257;kumu un, laizdams va&#316;u rok&#257;m, uzbruka Helmaram. Abi sa&#311;&#275;r&#257;s un gandr&#299;z piec&#275;l&#257;s st&#257;vus. Es r&#257;poju pie vi&#326;iem, jo grib&#275;ju satvert matro&#382;a k&#257;ju un t&#257;d&#275;j&#257;di pal&#299;dz&#275;t Helmaram, bet, laivai zvalstoties, matrozis paklupa, un abi nog&#257;z&#257;s uz margapmaja un p&#257;rv&#275;l&#257;s p&#257;r bortu. Vi&#326;i nogrima k&#257; akme&#326;i. Es atceros, ka iesm&#275;jos, to redz&#275;dams, un p&#275;c&#257;k gudroju, kamd&#275;&#316; sm&#275;jos. &#352;ie smiekli mani piepe&#353;i it k&#257; sagr&#257;ba no &#257;rienes.

Nezinu, cik ilgi nogul&#275;ju krusteniski p&#257;r airsolu, dom&#257;dams, ja tikai es sp&#275;tu piecelties, tad sadzertos j&#363;ras &#363;deni, lai apdullin&#257;tos un dr&#299;z&#257;k nomirtu. T&#257; gu&#316;ot, redz&#275;ju par&#257;d&#257;mies pie apv&#257;r&#353;&#326;a un tuvojamies burinieku, kas tom&#275;r daudz neinteres&#275;ja mani, it k&#257; es skat&#299;tu vien&#299;gi gleznu. Es laikam murgoju, ta&#269;u glu&#382;i skaidri atceros, kas notika. Atminos, ka mana galva &#353;&#363;pojas l&#299;dzi vi&#316;&#326;iem un horizonts ar burinieku l&#275;k&#257;ja aug&#353;up un lejup. Bet tikpat skaidri es ar&#299; atceros, ka &#353;&#311;itu sevi miru&#353;u un dom&#257;ju, k&#257;da &#316;auna ironija, ka mani atrod mazdrusci&#326; par v&#275;lu,  kad dv&#275;sele jau atst&#257;jusi miesas.

Bezgala ilgi, t&#257; man lik&#257;s, es gul&#275;ju ar galvu uz airsola, v&#275;rodams l&#275;k&#257;jo&#353;o ku&#291;i  mazu sl&#299;pi uztake- l&#275;tu &#353;oneri, kas tuvoj&#257;s, it k&#257; iznirstot no j&#363;ras. Tas lavier&#275;ja u-z vienu un otru pusi arvien plat&#257;k&#257; un plat&#257;k&#257; le&#326;&#311;&#299;, jo brauca tie&#353;i pret v&#275;ju. Es nem&#275;&#291;in&#257;ju piesaist&#299;t uzman&#299;bu, tas nepavisam neien&#257;ca man pr&#257;t&#257;; redz&#275;ju burinieka s&#257;nus, un skaidri neatminos, kas sekoja turpm&#257;k, l&#299;dz attapos maz&#257; kaj&#299;t&#275; &#353;onera paka&#316;gal&#257;. K&#257; pa miglu tom&#275;r atceros, ka mani uzc&#275;la l&#299;dz portam un liela, sarkana seja, ko kl&#257;ja vasaras* raibumi un iek&#316;&#257;va rudu matu apd&#257;rzs, man&#299; v&#275;r&#257;s p&#257;r fal&#353;bortu. Man ari palika nesakar&#299;gs iespaids par k&#257;du melnu seju ar &#316;oti sav&#257;d&#257;m ac&#299;m turpat pie man&#275;jas, bet, kam&#275;r to neredz&#275;ju atkal, dom&#257;ju, ka tas bijis murgs. &#352;&#311;iet, v&#275;l atminos,  man iel&#275;ja starp zobiem kaut k&#257;du &#353;&#311;idrumu, Un tas ir viss,



II. CILV&#274;KS, KAS BRAUCA UZ NEKURIENI

Kaj&#299;te, kur attapos, bija maza un neuzkopta. Pajauns v&#299;rieiis ar gai&#353;dzelteniem matiem, sarain&#257;m salmu kr&#257;sas &#363;s&#257;m un atkarenu apak&#353;l&#363;pu s&#275;d&#275;ja un tur&#275;ja manu roku. K&#257;du laici&#326;u m&#275;s klus&#275;dami v&#275;r&#257;mies viens otr&#257;. Vi&#326;a &#363;de&#326;ain&#257;s, pel&#275;k&#257;s acis bija neparasti trulas.

No aug&#353;as piepe&#353;i atskan&#275;ja k&#257;da liela dz&#299;vnieka dobj&#257;, nikn&#257; r&#275;ko&#326;a, pie tam dzird&#275;ju it k&#257; gr&#363;st&#257;m dzelzs gultu. Taisni &#353;in&#299; br&#299;d&#299; v&#299;rietis atkal ierun&#257;j&#257;s.

 K&#257; tagad j&#363;taties?  vi&#326;&#353; atk&#257;rtoja savu jaut&#257;jumu.

Man liekas, es teicu, ka j&#363;tos labi. Es nevar&#275;ju atcer&#275;ties, k&#257; biju te nok&#316;uvis. &#352;o jaut&#257;jumu vi&#326;&#353; dro&#353;i vien nolas&#299;ja no manas sejas, jo pats nedzird&#275;ju savu balsi.

 J&#363;s atrada laiv&#257;  mirstam bada n&#257;v&#275;. Uz laivas rakst&#299;ts: Lady Vain, un margapmalis bija notraip&#299;ts asin&#299;m.

&#352;in&#299; br&#299;d&#299; es uzl&#363;koju savu roku, kas bija t&#257; sadilu&#353;i, ka izskat&#299;j&#257;s p&#275;c net&#299;ra &#257;das maisi&#326;a, kur&#353; pieb&#275;rts pilns ar kauliem, un man&#257; atmi&#326;&#257; atausa viss, ko biju piedz&#299;vojis laiv&#257;.

 Dzeriet,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja un deva man k&#257;das sarkanas z&#257;les, aukstas k&#257; ledus.

T&#257;s gar&#353;oja p&#275;c asin&#299;m un atspirdzin&#257;ja mani.

 Jums laim&#275;jies,  vi&#326;&#353; turpin&#257;ja,  j&#363;s izgl&#257;bis ku&#291;is, uz kura ir &#257;rsts.

Vi&#326;&#353; run&#257;ja, muti &#269;&#257;pstinot, tikko man&#257;mi &#353;&#316;upstot.

 Kas tas ir par ku&#291;i?  es gausi vaic&#257;ju, aizsmacis no ilgas klus&#275;&#353;anas.

 Mazs tirdzniec&#299;bas ku&#291;is no Arikas un Kallao. Es nekad neesmu pras&#299;jis, no kurienes tas uzradies s&#257;kum&#257;. No dzimu&#353;u stulbe&#326;u zemes, man liekas. Es pats esmu pasa&#382;ieris, uzk&#257;pu Arik&#257;. Mu&#316;&#311;a &#275;zelis, v&#257;rd&#257; Deiviss, kuram tas pieder  vi&#326;&#353; ar&#299; ir kapteinis,  pazaud&#275;jis savus pap&#299;rus vai ko citu. Ziniet, k&#257;ds vi&#326;&#353; cilv&#275;ks  nokrist&#299;jis &#353;o &#269;aumalu

par Ipecacuanha,  visdumj&#257;kais un dra&#326;&#311;&#299;g&#257;kais v&#257;rds, lai ar&#299;, kad lieli vi&#316;&#326;i un nav v&#275;ja, t&#257; neap&#353;aub&#257;mi attaisno savu nosaukumu.?

Tad aug&#353;&#257; par jaunu atskan&#275;ja troksnis  sird&#299;ga r&#275;ko&#326;a un cilv&#275;ka balss. P&#275;c tam k&#257;da cita balss pav&#275;l&#275;ja, lai nol&#257;d&#275;tais te&#316;apakausis rimstoties.

 J&#363;s bij&#257;t gandr&#299;z miris,  mans sarunu biedrs teica.  J&#257;, j&#363;su dz&#299;v&#299;ba kar&#257;j&#257;s mata gal&#257;. Bet tagad esmu j&#363;s saz&#257;&#316;ojis. Rokas s&#257;p&#299;gas, vai ne? Injekcijas. Jus nogul&#275;j&#257;t bez sama&#326;as gandr&#299;z tr&#299;sdesmit stundas.

Es dom&#257;ju gausi. Nu mani iztrauc&#275;ja daudzu su&#326;u kaucieni.

 Vai dr&#299;kstu &#275;st ko sp&#275;c&#299;gu?  es jaut&#257;ju.

 Sakiet man paldies,  vi&#326;&#353; atbild&#275;ja.  J&#275;ra ga&#316;a jau v&#257;r&#257;s.

 J&#257;,  teicu p&#257;rliecin&#257;ti,  es var&#275;tu iebaud&#299;t gabali&#326;u j&#275;ra ga&#316;as.

Bet,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja minstin&#257;damies,  ziniet, man &#316;oli &#316;oti grib&#275;tos dzird&#275;t, ka j&#363;s gad&#299;j&#257;ties laiv&#257; viens pats.  Man &#353;&#311;ita, ka vi&#326;a ac&#299;s pav&#299;d&#275;ja t&#257;das k&#257; aizdomas.  Velns lai parauj &#353;o gaudo&#326;u!

Vi&#326;&#353; izmet&#257;s no kaj&#299;tes, un es dzird&#275;ju vi&#326;u neganti baramies uz k&#257;du, kur&#353; atbild&#275;ja, k&#257; man lik&#257;s, neskaidri vervel&#275;dams. Izklaus&#299;j&#257;s, it k&#257; str&#299;ds beigtos ar sitieniem, bet dom&#257;ju, ka &#353;in&#299; zi&#326;&#257; ausis mani v&#299;la. P&#275;c tam vi&#326;&#353; uzkliedza su&#326;iem un atgriez&#257;s kaj&#299;t&#275;.

 Nu?  vi&#326;&#353; ien&#257;kdams sac&#299;ja.  J&#363;s pirm&#299;t tais&#299;j&#257;ties stastit par sevi.

Pateicu, ka mani sauc Edvards Prendiks, un past&#257;st&#299;ju, k&#257; nodevos dabaszin&#257;tn&#275;m, glabdamies no savas, &#275;rt&#257;s, materi&#257;li nodro&#353;in&#257;t&#257;s dz&#299;ves vienmu&#316;&#299;bas. Tas lik&#257;s vi&#326;u ieinteres&#275;jam.

 Es pats mazliet esmu nodarbojies ar zin&#257;tni, prepar&#275;dams sliekas oln&#299;cu un glieme&#382;a radulu, un t&#257; t&#257;l&#257;k,  esmu stud&#275;jis biolo&#291;iju universit&#257;tes koled&#382;&#257;. Ak dievs! Tas bija pirms desmit gadiem. Bet turpiniet, turpiniet vien,  st&#257;stiet par laivu.

Ac&#299;m redzot, vi&#326;am patika mana va&#316;sird&#299;ba. Es dab&#363;ju p&#257;r l&#363;p&#257;m tikai aprautus teikumus, jo jutos

gau&#382;&#257;m v&#257;rgs, un, kad mans st&#257;sts bija gal&#257;, vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; ats&#257;ka run&#257;t par dabaszin&#257;tn&#275;m un sav&#257;m biolo&#291;ijas studij&#257;m. Vi&#326;&#353; &#326;&#275;m&#257;s mani s&#299;ki iztauj&#257;t par Totnemas Kortrodu un Gauerstr&#299;tu.

 Vai Kaplaci ze&#316; joproj&#257;m? Kas tas bija par veikalu!  J&#257;dom&#257;, vi&#326;&#353; bijis &#316;oti vienk&#257;r&#353;s medic&#299;nas students. Vi&#326;&#353; aizrun&#257;j&#257;s l&#299;dz m&#363;zikholiem un past&#257;st&#299;ja man da&#382;as anekdotes.  Visu to pametu pirms desmit gadiem,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Cik jautri dz&#299;voj&#257;m! Ta&#269;u es iztais&#299;jos par jaunu &#275;zeli Apraku sevi, kad nebiju v&#275;l divdesmit vienu gadu vecs. J&#257;atz&#299;st, tagad viss cit&#257;di Bet man j&#257;aiziet pie t&#257; mu&#316;&#311;&#299;g&#257; pav&#257;ra un j&#257;apskat&#257;s, cik t&#257;lu vi&#326;&#353; ir ar j&#275;ra ga&#316;u.

R&#275;ko&#326;a aug&#353;&#257; atjaunoj&#257;s tik piepe&#353;i un ar t&#257;du negantu niknumu, ka iztr&#363;cin&#257;ja mani.

 Kas tur ir?  es saucu vi&#326;am nopaka&#316;, bet durvis jau bija aizv&#275;ru&#353;&#257;s.

Vi&#326;&#353; atgriez&#257;s ar izv&#257;r&#299;to ga&#316;u, kuras kair&#257; smar&#382;a t&#257; uzbudin&#257;ja mani, ka t&#363;l&#299;t aizmirsu zv&#275;ra sacelto troksni.

P&#257;rmai&#326;us gul&#275;dams un &#275;zdams, es t&#257;d&#257; m&#275;r&#257; atlabu, ka otra diena var&#275;ju uzcelties no kojas. Pie- g&#257;ju pie iluminatora un redz&#275;ju za&#316;us vi&#316;&#326;us, kas it ka ine&#291;inaja tikt mums l&#299;dzi. Nospriedu, ka &#353;oneris brauc pa v&#275;jam. Kam&#275;r st&#257;v&#275;ju, Montgomerijs  t&#257; sauca dzeltenmati  atkal ien&#257;ca kaj&#299;t&#275;, un es pal&#363;dzu vi&#326;am k&#257;dus ap&#291;&#275;rba gabalus. Vi&#326;&#353; iedeva kaut ko no' sav&#257;m rupja audekla dr&#275;b&#275;m, jo t&#257;s, ko biju valk&#257;jis laiv&#257;, esot, k&#257; vi&#326;&#353; teica, p&#257;rmestas p&#257;r bortu. Dab&#363;t&#257;s dr&#275;bes man nepiegul&#275;ja, t&#257;p&#275;c ka vi&#326;&#353; bija liels un garkaulains.

Starp citu, vi&#326;&#353; past&#257;st&#299;ja, ka pats kapteinis sav&#257; kaj&#299;t&#275; esot pilns k&#257; m&#257;konis. Sa&#326;emdams dr&#275;bes, es s&#257;ku Montgomeriju iztauj&#257;t par ku&#291;a ce&#316;a m&#275;r&#311;i. Vi&#326;&#353; sac&#299;ja, ka &#353;oneris braucot uz Havaju, bet pats izk&#257;p&#353;ot agr&#257;k.

 Kur?  es jaut&#257;ju.

 K&#257;d&#257; sal&#257;  Tur es dz&#299;voju. Cik man zin&#257;ms, tai nav nosaukuma. _

Vi&#326;&#353; pav&#275;r&#257;s man&#299;, pie tam atk&#257;ra apak&#353;l&#363;pu un p&#275;k&#353;&#326;i izskat&#299;j&#257;s p&#275;c t&#257;da, kas t&#275;lo nej&#275;gu, un man ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, ka vi&#326;&#353; v&#275;las izvair&#299;ties no maniem jaut&#257;jumiem. Es biju tik smalkj&#363;t&#299;gs, ka nevaic&#257;ju neko vair&#257;k.

III



III. SAV&#256;D&#256; SEJA

M&#275;s izg&#257;j&#257;m no kaj&#299;tes un ieraudz&#299;j&#257;m m&#363;su ce&#316;&#257; k&#257;du cilv&#275;ku. Pagriezis mums muguru, vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja uz trapa, cie&#353;i skat&#299;damies p&#257;r l&#363;kas komingu. Cik var&#275;ju redz&#275;t, tas bija &#311;&#275;m&#299;gs cilv&#275;ks, zems, drukns un neveikls, ar l&#299;ku muguru, spalvainu kaklu un plecos iegrimu&#353;u galvu. Vi&#326;&#353; bija &#291;&#275;rbies tum&#353;zila ser&#382;a dr&#275;b&#275;s, un vi&#326;a melnie mati &#353;&#311;ita neparasti biezi un rupji. Es dzird&#275;ju nikni iekaucamies su&#326;us, un t&#363;l&#299;t vi&#326;&#353; atr&#257;v&#257;s atpaka&#316;, skardams manu roku, ko biju pastiepis, lai vi&#326;u atvair&#299;tu. Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s ar dz&#299;vnieka a&#353;umu.

Pazib&#275;ja melna seja, kas nezin k&#257;p&#275;c dzi&#316;i satrauca mani. T&#257; bija &#257;rk&#257;rt&#299;gi nejauka. Uz priek&#353;u izvirz&#299;t&#257; da&#316;a neskaidri atg&#257;din&#257;ja purnu, un milz&#299;g&#257; pusatv&#275;rt&#257; mute r&#257;d&#299;ja baltus zobus  tik lielus, k&#257;dus v&#275;l nekad nebiju redz&#275;jis cilv&#275;ka mut&#275;. Vi&#326;a acis bija piepl&#363;du&#353;as asin&#299;m, gai&#353;br&#363;n&#257;s z&#299;l&#299;tes iek&#316;&#257;va tievi&#326;&#353;, balts ri&#326;&#311;&#299;tis. Vi&#326;a seja d&#299;vaini kaita uzbudin&#257;jum&#257;.

 Kad tevi pi&#311;is!  Montgomerijs iesauc&#257;s.  Velna milti, k&#257;p&#275;c tu nekusties nost no ce&#316;a?

Cilv&#275;ks ar melno seju atspr&#257;ga s&#257;nis, neteikdams ne v&#257;rda.

Es devos aug&#353;up pa trapu, instinkt&#299;vi patur&#275;dams vi&#326;u ac&#299;s. Montgomerijs v&#275;l br&#299;di palika apak&#353;&#257;.

 Zini, tev nekas nav te mekl&#275;jams,  vi&#326;&#353; l&#275;ni teica.  Tava vieta ir priek&#353;gal&#257;.

Cilv&#275;ks ar melno seju sar&#257;v&#257;s.

 Vi&#326;i. .. negrib mani priek&#353;gal&#257;.

Vi&#326;&#353; run&#257;ja gausi, ar sav&#257;du balss piesmakumu.

 Negrib tevi priek&#353;gal&#257;!  Montgomerijs at&#326;&#275;ma draud&#299;g&#257; bals&#299;.  Bet es lieku tev iet.

Vi&#326;&#353; dz&#299;r&#257;s sac&#299;t v&#275;l ko, bet piepe&#353;i uzl&#363;koja mani un dev&#257;s aug&#353;up pa trapu man l&#299;dzi.

Pa pusei izk&#257;pis no l&#363;kas, es apst&#257;jos un atskat&#299;jos, v&#275;l nevar&#275;dams nobr&#299;n&#299;ties par &#353;&#299; melnsej&#299;g&#257; rad&#299;juma grotesko kropl&#299;bu. Nekad agr&#257;k nebiju redz&#275;jis t&#257;du rieb&#299;gu un neparastu seju, un tom&#275;r  ja vien &#353;&#299; pretruna ticama  tan&#299; pa&#353;&#257; laik&#257; es d&#299;vaini apjautu, ka esmu jau sastapies taisni ar tiem vaibstiem un kust&#299;b&#257;m, kas tagad p&#257;rsteidza mani. V&#275;l&#257;k iedom&#257;jos, ka dro&#353;i vien redz&#275;ju vi&#326;u, kad mani uzc&#275;la uz ku&#291;a, un tom&#275;r es joproj&#257;m noman&#299;ju, ka esmu vi&#326;u pazinis- iepriek&#353;. Ta&#269;u nesp&#275;ju aptvert, k&#257; var aizmirst, k&#257;dos apst&#257;k&#316;os gad&#299;jies uzl&#363;kot tik sav&#257;du seju.

Kad ar&#299; Montgomerijs dev&#257;s aug&#353;up pa trapu, mana uzman&#299;ba atsl&#257;ba, un es pagriezos un p&#257;rlaidu skatienu p&#257;r maz&#257; &#353;onera l&#299;dzeno kl&#257;ju. Dzird&#275;tie trok&#353;&#326;i mani jau bija pa pusei sagatavoju&#353;i tam, ko tagad redz&#275;ju. Katr&#257; zi&#326;&#257; es pirmo reizi skat&#299;ju tik net&#299;ru kl&#257;ju. Tas bija piem&#275;t&#257;ts apgrauztiem burk&#257;niem, kaut k&#257;d&#257;m za&#316;&#257;m drisk&#257;m un neaprakst&#257;mi piem&#275;slots. Pie grotmasta bija piesieti &#311;&#275;d&#275;s vair&#257;ki pel&#275;ki brie&#382;u su&#326;i, kas saka riet un klupt uz mani; pie bezanmasta milz&#299;ga puma iesprostota maz&#257; dzelzs kr&#257;ti&#326;&#257;, tik &#353;aur&#257;, ka t&#257; nevareja ne apgriezties. T&#257;l&#257;k, labaj&#257; pus&#275; pie fal&#353;borta, atrad&#257;s da&#382;i lieli b&#363;ri ar daudziem tru&#353;iem, un ku&#291;a priek&#353;gal&#257; vientul&#299;ga lama bija iespiesta kr&#257;ti&#326;&#257;, pareiz&#257;k  kast&#275;. Su&#326;iem bija uzlikti siksnu uzpur&#326;i. Uz kl&#257;ja neredz&#275;ja nevienu citu cilv&#275;ku k&#257; tikai klusu, kalsenu j&#363;rnieku pie st&#363;res rata.

Net&#299;rie un iel&#257;pumainie spenkeri bija piep&#363;tu&#353;ies v&#275;j&#257;, un mazais ku&#291;is &#353;&#311;ita braucam ar piln&#257;m bur&#257;m. Debess bija skaidra, saule laid&#257;s uz vakara pusi; gari vi&#316;&#326;i, kam v&#275;j&#353; uzlicis putu cepures, traucas mums l&#299;dzi. M&#275;s aizg&#257;j&#257;m gar&#257;m st&#363;rmanim l&#299;dz p&#363;pes marg&#257;m un redz&#275;j&#257;m putojo&#353;u &#311;&#299;&#316;&#363;deni, kur l&#275;k&#257;ja un pl&#299;sa burzgu&#316;i. Es pagriezos un p&#257;rl&#363;koju nepievilc&#299;go ku&#291;i vis&#257; garum&#257;.

 Vai tas ir zv&#275;ru d&#257;rzs oke&#257;na?  es jautaju.

 T&#257; izskat&#257;s,  Montgomerijs atbild&#275;ja.

 K&#257;dam nol&#363;kam &#353;ie dz&#299;vnieki? Prece, reti eksempl&#257;ri? Vai kapteinis dom&#257; tos p&#257;rdot kaut kur Dienvidj&#363;r&#257;?

 T&#257; jau izskat&#257;s,  Montgomerijs noteica un atkal pagriez&#257;s pret &#311;lj&#363;deni.

Piepe&#353;i m&#275;s izdzird&#275;j&#257;m b&#316;&#257;vienu un veselu birumu ne&#353;petnu lamu v&#257;rdu no trapa l&#363;kas, un &#311;&#275;m&#299;gais cilv&#275;ks ar melno seju steidz&#299;gi uztraus&#257;s aug&#353;&#257;. Vi&#326;am pa p&#275;d&#257;m sekoja smagn&#275;js rudmatains v&#299;rs baltu cepuri galv&#257;. Ieraugot melnsej&#299;go, brie&#382;u su&#326;i, kas visi jau bija piekusu&#353;i riet uz mani, neganti saniknoj&#257;s, s&#257;ka gaudot un raust&#299;t savas &#311;&#275;des. Nejauc&#275;ns sabij&#257;s no tiem un apst&#257;j&#257;s, t&#257; ka rudmatis vi&#326;am tika kl&#257;t un ne&#382;&#275;l&#299;gi iezv&#275;la starp l&#257;psti&#326;&#257;m. Nabags nokrita k&#257; apdullin&#257;ts v&#275;rsis un valst&#299;j&#257;s net&#299;rumos starp satracin&#257;tajiem su&#326;iem. Vi&#326;am par laimi, tiem bija uzlikti uzpur&#326;i. Rudmatis nor&#275;c&#257;s k&#257; uzvar&#275;t&#257;js, vi&#326;&#353; &#316;og&#257;- j&#257;s un, manupr&#257;t, tais&#299;j&#257;s atmuguriski g&#257;zties trapa l&#363;k&#257; vai krist virs&#363; savam upurim.

Ieraudz&#299;dams otro v&#299;ru, Montgomerijs stipri satr&#363;k&#257;s.

 Beidziet jel!  vi&#326;&#353; iesauc&#257;s nosodo&#353;i.

Da&#382;i matro&#382;i par&#257;d&#299;j&#257;s uz baka. Gaudodams neparast&#257; bals&#299;, melnsej&#299;gais cilv&#275;ks v&#257;rt&#299;j&#257;s pa kl&#257;ju, su&#326;i klupa vi&#326;am virs&#363;. Neviens nem&#275;&#291;in&#257;ja vi&#326;am pal&#299;dz&#275;t. Dz&#299;vnieki vi&#326;u bad&#299;ja purniem un par vari grib&#275;ja saplos&#299;t. Lokanie, pel&#275;kie &#311;erme&#326;i &#353;aud&#299;j&#257;s ap neveiklo gar&#353;&#316;aukus izstiepu&#353;os augumu. Matro&#382;i priek&#353;gal&#257; su&#326;us uzmundrin&#257;ja kliedzieniem, it k&#257; notiktu lieliska izprieca. Montgomerijs dusm&#299;gi nosauc&#257;s un gariem so&#316;iem dev&#257;s atpaka&#316;. Es sekoju vi&#326;am.

N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; melnsej&#299;gais cilv&#275;ks uz&#311;epuroj&#257;s k&#257;j&#257;s un meimuroja uz priek&#353;u. Vi&#326;&#353; atd&#363;r&#257;s pret fal&#353;- bortu pie galvenaj&#257;m vant&#299;m, kur ar&#299; palika, elsdams un &#353;&#311;iel&#275;dams p&#257;r plecu uz su&#326;iem. .Rudmatis apmierin&#257;ti nosm&#275;j&#257;s.

 Klausieties, kaptein,  &#353;&#316;upst&#275;dams mazliet vair&#257;k nek&#257; parasti, Montgomerijs sac&#299;ja, pie kam satv&#275;ra sarkanmata elko&#326;us.  To nedr&#299;kst.

Es st&#257;v&#275;ju aiz Montgomerija. Kapteinis pagriez&#257;s un uzl&#363;koja vi&#326;u stulb&#257;m un dr&#363;m&#257;m piedz&#275;ru&#353;a cilv&#275;ka ac&#299;m.

 Ko nedr&#299;kst?  kapteinis nosvepst&#275;ja un, br&#299;di truli v&#275;ries Montgomerija sej&#257;, piemetin&#257;ja:  Nol&#257;d&#275;tais kaulu z&#257;&#291;eris!

Ar piepe&#353;u kust&#299;bu vi&#326;&#353; atbr&#299;voja rokas, un p&#275;c diviem neveiksm&#299;giem m&#275;&#291;in&#257;jumiem vi&#326;am izdev&#257;s ieb&#257;zt savas m&#363;sain&#257;s d&#363;res s&#257;nu kabat&#257;s.

 Sis cilv&#275;ks ir pasa&#382;ieris,  Montgomerijs sac&#299;ja.  Neaiztieciet vi&#326;u, esiet tik labs.

 Ejiet ell&#275;!  kapteinis spar&#299;gi atcirta. Vi&#326;&#353; p&#275;k&#353;&#326;i pagriez&#257;s un streipu&#316;oja uz borta pusi.  Uz sava ku&#291;a es daru, ko gribu,  vi&#326;&#353; piebilda.

Man &#353;&#311;iet, Montgomerijam toreiz vajadz&#275;ja vi&#326;u likt mier&#257;  tas lops ta&#269;u bija piedz&#275;ries. Tom&#275;r Montgomerijs tikai k&#316;uva mazliet b&#257;l&#257;ks un, sekodams kapteinim, dev&#257;s pie fal&#353;borta.

 Klausieties, kaptein,  vi&#326;&#353; teica.  Pret manu cilv&#275;ku nedr&#299;kst slikti iztur&#275;ties. Uz j&#363;su ku&#291;a vi&#326;&#353; past&#257;v&#299;gi cie&#353; p&#257;rest&#299;bas.

K&#257;du br&#299;di alkohola tvans ne&#316;&#257;va kapteinim run&#257;t.

 Nol&#257;d&#275;tais kaulu z&#257;&#291;eris!  tas bija viss, ko vi&#326;&#353; atzina par vajadz&#299;gu pasac&#299;t.

Redz&#275;ju, ka Montgomerijs ir viens no tiem, kas cie&#353;as un cie&#353;as, l&#299;dz iedegas t&#257;d&#257;s dusm&#257;s, ko nevar vairs apsl&#257;p&#275;t, un es ar&#299; nosk&#257;rtu, ka &#353;&#299; &#311;ilda jau briedusi labu laiku.

 &#352;is cilv&#275;ks ir piedz&#275;ries,  es iebildu, kaut ar&#299; varb&#363;t man nekl&#257;j&#257;s iejaukties str&#299;d&#257;.  J&#363;s neko ne- pan&#257;ksit.

Montgomerija atkaren&#257; l&#363;pa nejauki noraust&#299;jas.

 Vi&#326;&#353; vienm&#275;r piedz&#275;ries. Vai dom&#257;jat, tas attaisno vi&#326;a uzbrukumus pasa&#382;ieriem?

 Mans ku&#291;is,  kapteinis ies&#257;ka, ar &#316;enganu roku pam&#257;dams uz kr&#257;ti&#326;u pusi,  bija t&#299;rs ku&#291;is. Pal&#363;kojiet, k&#257;ds tas tagad.  Protams, tas nepavisam nebija t&#299;rs.  Komanda,  vi&#326;&#353; turpin&#257;ja,  krietna, cien&#299;jama komanda.

 J&#363;s uz&#326;&#275;m&#257;ties vest dz&#299;vniekus.

 Kaut manas acis nekad neskat&#299;tu jusu dra&#326;&#311;&#299;go salu! K&#257;da velna p&#275;c,,* vajadz&#299;gi zv&#275;ri t&#257;d&#257; sal&#257;?

Turkl&#257;t j&#363;su cilv&#275;ks.. Man r&#257;d&#299;j&#257;s, ka vi&#326;&#353; ir cilv&#275;ks. Bet vi&#326;&#353; ir pl&#257;npr&#257;tis. Un vi&#326;am nav ko mekl&#275;t ku&#291;a paka&#316;gal&#257;. Vai dom&#257;jat, ka viss &#353;oneris pieder jums?

 J&#363;su matro&#382;i s&#257;ka &#353;im nabaga nejauc&#275;nam dar&#299;t p&#257;ri, kol&#299;dz vi&#326;&#353; uzk&#257;pa uz ku&#291;a.

 J&#257;, vi&#326;&#353; ir nejauks  nejauks k&#257; velns. Mani &#316;audis nevar vi&#326;u ciest. Es nevaru vi&#326;u ciest. Neviens no mums nevar vi&#326;u ciest. J&#363;s pats ar&#299; ne.

Montgomerijs nov&#275;rs&#257;s.

 Lai b&#363;tu k&#257; b&#363;dams, &#316;aujiet &#353;im cilv&#275;kam mieru,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja, klan&#299;dams galvu.

Bet kapteinis tagad grib&#275;ja &#311;ildoties. Vi&#326;&#353; pac&#275;la balsi.

 Ziniet, ja vi&#326;&#353; v&#275;l l&#299;d&#299;s uz &#353;o galu, es izg&#257;z&#299;&#353;u vi&#326;am iek&#353;as. Iz&#311;id&#257;&#353;u k&#257; nabagu! J&#363;s neb&#363;sit tas, kas mani m&#257;c&#299;s, ko dr&#299;kstu dar&#299;t. Ziniet, es esmu &#353;&#299; ku&#291;a kapteinis  kapteinis un &#299;pa&#353;nieks. Ziniet, es te esmu noteic&#275;js  man tiesa un taisn&#299;ba. Es sal&#299;gu aizg&#257;d&#257;t l&#299;dz Arikai cilv&#275;ku un vi&#326;a kalpot&#257;ju un no turienes abus kop&#257; ar k&#257;diem dz&#299;vniekiem uz salu. Es nekad neesmu l&#299;dzis, ka man j&#257;ved v&#257;jpr&#257;t&#299;gs velns un dulls kaulu z&#257;&#291;eris, &#353;it&#257;ds ..,

Nu, vienalga, k&#257; vi&#326;&#353; nosauca Montgomeriju. Es redz&#275;ju, ka p&#275;d&#275;jais sper soli uz priek&#353;u, un iest&#257;jos starp&#257;.

 Vi&#326;&#353; ir piedz&#275;ries,  es sac&#299;ju. Kapteinis v&#275;l ne&#311;&#299;tr&#257;k palaida muti.  Rimstieties!  es teicu, a&#353;i pagriezdamies pret vi&#326;u, jo saskat&#299;ju draudus Montgomerija b&#257;laj&#257; sej&#257;.

Tagad lamu krusa &#311;&#275;ra mani. Es tom&#275;r biju priec&#299;gs, ka p&#275;d&#275;j&#257; mirkl&#299; nov&#275;rsu kauti&#326;u, lai ar&#299; izpeln&#299;jos piedz&#275;ru&#353;&#257; kaptei&#326;a nelabv&#275;l&#299;bu. Esmu diezgan bie&#382;i nok&#316;uvis ekscentrisk&#257; sabiedr&#299;b&#257;, ta&#269;u nedom&#257;ju, ka b&#363;tu jebkad agr&#257;k dzird&#275;jis tik daudz j&#275;lu v&#257;rdu nep&#257;rtraukt&#257; straum&#275; pl&#363;stam p&#257;r viena cilv&#275;ka l&#363;p&#257;m. Da&#382;us no tiem man gr&#363;ti n&#257;c&#257;s panest, kaut gan esmu l&#275;n&#299;gas dabas. Protams, kad teicu kapteinim rimties, es piemirsu, ka esmu vien&#299;gi niec&#299;gs j&#363;r&#257; atrasts cilv&#275;ks, kas, palicis bez l&#299;dzek&#316;iem, nevar samaks&#257;t par braucienu, tikai nejau&#353;i uziets apg&#257;d&#257;jamais, kur&#353; atkar&#299;gs no ku&#291;inieku dev&#299;bas vai spekulat&#299;v&#257; pas&#257;kuma. Uz visu to kapteinis man nor&#257;d&#299;ja gau&#382;&#257;m skaidri. Lai nu bija k&#257; b&#363;dams, es nepie&#316;&#257;vu c&#299;&#326;u.



IV. PIE &#352;ONERA MARG&#256;M

P&#275;c saules rieta m&#275;s tovakar saskat&#299;j&#257;m zemi, un &#353;oneris lik&#257;s dreif&#257;. Montgomerijs izmeta, ka esot redzams vi&#326;a ce&#316;a m&#275;r&#311;is. Nevar&#275;ja neko skaidri iz&#353;&#311;irt no t&#257;da att&#257;luma; k&#257; man toreiz &#353;&#311;ita, v&#299;d&#275;ja tikai tum&#353;zila, zema l&#257;ma nenoteikti zilpel&#275;k&#257; oke&#257;n&#257;. No t&#257;s gandr&#299;z vertik&#257;li c&#275;l&#257;s pret debes&#299;m d&#363;mu str&#363;kla.

Kaptei&#326;a nebija uz kl&#257;ja, kad ieraudz&#299;j&#257;m salu. Izg&#257;zis savu niknumu uz mani, vi&#326;&#353; bija nostreipu&#316;ojis lej&#257; un dro&#353;i vien aizmidzis uz gr&#299;das sav&#257; kaj&#299;t&#275;. Faktiski nu komand&#275;ja vi&#326;a pal&#299;gs  kalsenais nerun&#299;gais cilv&#275;ks, ko bij&#257;m redz&#275;ju&#353;i pie st&#363;res rata. Ac&#299;m redzot, ar&#299; vi&#326;&#353; &#316;aunoj&#257;s uz Montgomeriju. Vi&#326;&#353; nepiev&#275;rsa mums abiem ne mazako uzman&#299;bu. M&#275;s kop&#257; ar vi&#326;u &#275;d&#257;m dr&#363;m&#257; klusum&#257;, p&#275;c tam kad biju velt&#299;gi m&#275;&#291;in&#257;jis uzs&#257;kt sarunu. Man ar&#299; d&#363;r&#257;s ac&#299;s, ka matro&#382;i tiplam skarbi iztur&#275;j&#257;s pret manu biedru un vi&#326;a dz&#299;vniekiem. Atzinu, ka Montgomerijs &#316;oti nosl&#275;pumains attiec&#299;b&#257; uz savu ce&#316;a m&#275;r&#311;i un to, ko nodom&#257;jis dar&#299;t ar &#353;iem rad&#299;jumiem, un es netincin&#257;ju vi&#326;u, kaut ar&#299; sajutu aizvien liel&#257;ku zi&#326;k&#257;ri.

Sarun&#257;damies m&#275;s abi palik&#257;m uz kvarterkl&#257;ja,-l&#299;dz debess raiboja vien&#257;s zvaigzn&#275;s. Nakts bija &#316;oti klusa, tikai &#353;ad un tad atlidoja no dzelteni apgaismot&#257; baka da&#382;a ska&#326;a un reizumis dzird&#275;ja kustamies dz&#299;vniekus. Sar&#257;vusies &#269;okur&#257;, puma gul&#275;ja, v&#275;rojot m&#363;s sp&#299;do&#353;&#257;m ac&#299;m,  melns kamols kr&#257;ti&#326;a st&#363;r&#299;. Su&#326;i &#353;&#311;ita aizmigu&#353;i. Montgomerijs izvilka cig&#257;rus.

It k&#257; &#316;audamies skum&#299;g&#257;m atmi&#326;&#257;m, vi&#326;&#353; run&#257;ja par Londonu, pie kam s&#299;ki iztauj&#257;ja mani, k&#257;das p&#257;rmai&#326;as tur notiku&#353;as. Vi&#326;&#353; lika noprast, ka m&#299;l&#275;jis dz&#299;vi &#353;in&#299; pils&#275;t&#257;, no kuras piepe&#353;i at&#353;&#311;irts uz visiem laikiem.

K&#257; m&#257;c&#275;dams t&#275;rz&#275;ju par &#353;o un to. Past&#257;v&#299;gi jautu, cik vi&#326;&#353; d&#299;vains, un run&#257;dams es skat&#299;ju vi&#326;a sav&#257;do, b&#257;lo seju, ko palsi apgaismoja kompasm&#257;ji&#326;as laterna man&#257; aizmugur&#275;. P&#275;c tam l&#363;kojos tums&#299;gaj&#257; j&#363;r&#257;  uz to pusi, kur nakts sl&#275;pa vi&#326;a mazo salu.

&#352;&#311;ita, ka &#353;is cilv&#275;ks ieradies no bezgal&#299;bas tikai izgl&#257;bt man dz&#299;v&#299;bu. N&#257;kamaj&#257; dien&#257; vi&#326;&#353; atst&#257;s ku&#291;i un pazud&#299;s no mana redzes loka. Tas viss pat ikdieni&#353;&#311;os apst&#257;k&#316;os b&#363;tu mani vedin&#257;jis mazliet padom&#257;t Bet vispirms bija neparasti, ka izgl&#299;tots cilv&#275;ks d^&#299;vo &#353;in&#299; sve&#353;aj&#257; sali&#326;&#257;, un kur tad v&#275;l vi&#326;a &#299;patn&#275;j&#257; bag&#257;&#382;a. Es pie&#311;&#275;ru sevi atk&#257;rtojam kaptei&#326;a jaut&#257;jumu  ko Montgomerijs grib&#275;ja dar&#299;t ar &#353;iem dz&#299;vniekiem? Un  kad pirmoreiz iemin&#275;jos par tiem  k&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; izlik&#257;s, it k&#257; tie nepieder&#275;tu vi&#326;am? Turkl&#257;t mani dzi&#316;i ietekm&#275;ja vi&#326;a kalpot&#257;ja &#275;rm&#299;gums. &#352;ie apst&#257;k&#316;i Mont- gomeriju ietina nosl&#275;pumain&#299;bas d&#363;mak&#257;. Tie nodarbin&#257;ja manu izt&#275;li un gausin&#257;ja manu valodu.

Pret pusnakti m&#363;su saruna par Londonu aps&#299;ka, un, p&#257;rlieku&#353;ies p&#257;r fal&#353;bortu, m&#275;s st&#257;v&#275;j&#257;m blakus viens otram, sap&#326;aini raudz&#299;damies uz kluso j&#363;ru zvaig&#382;&#326;u gaism&#257;, grimdami katrs sav&#257;s dom&#257;s. &#352;&#257;da atmosf&#275;ra m&#299;kstin&#257;ja sirdi, un es s&#257;ku paust savas pateic&#299;bas j&#363;tas.

 Ja at&#316;aujat sac&#299;t,  es ierun&#257;jos p&#275;c br&#299;&#382;a,  j&#363;s esat izgl&#257;bis man dz&#299;v&#299;bu.

 Nejau&#353;&#299;ba,  vi&#326;&#353; atbild&#275;ja,  t&#299;r&#257; nejau&#353;&#299;ba.

 Es tom&#275;r v&#275;los pateikties savam labdarim.

 Nepateicieties nevienam. Jums vajadz&#275;ja pal&#299;dz&#299;bas, un es pratu to sniegt: es j&#363;s durst&#299;ju un &#275;din&#257;ju gandr&#299;z t&#257;pat, it k&#257; b&#363;tu uzg&#257;jis interesantu dz&#299;vnieku. Es garlaikojos, un man grib&#275;j&#257;s pastr&#257;d&#257;t. Ja es b&#363;tu p&#257;rguris tan&#299; dien&#257; vai man nepatiktu j&#363;su deguns, nu  diezin kur tad j&#363;s atrastos tagad.

&#352;ie v&#257;rdi mazliet atv&#275;sin&#257;ja mani.

 Lai nu k&#257; .. .  es turpin&#257;ju.

 Es saku, t&#257; ir nejau&#353;&#299;ba,  vi&#326;&#353; p&#257;rtrauca mani,  k&#257; viss cilv&#275;ka m&#363;&#382;&#257;. Vien&#299;gi &#275;ze&#316;i to neapj&#275;dz. K&#257;p&#275;c tagad esmu &#353;eit, izstumts no civiliz&#275;t&#257;s pasaules? K&#257;p&#275;c nevaru b&#363;t laim&#299;gs, baud&#299;t visus Londonas priekus? Tikai t&#257;p&#275;c, ka vienpadsmit gadus atpaka&#316; es k&#257;d&#257; miglot&#257; nakt&#299; uz desmit min&#363;t&#275;m pazaud&#275;ju galvu.

Vi&#326;&#353; apr&#257;v&#257;s.

 J&#257;?  es bildu.

 Tas ir viss.

M&#275;s atkal klus&#275;j&#257;m. P&#275;c laici&#326;a vi&#326;&#353; iesm&#275;j&#257;s.

 &#352;&#299; zvaig&#382;&#326;u gaisma kaut k&#257; raisa va&#316;&#257; m&#275;li. Esmu &#275;zelis, un tom&#275;r man t&#257; k&#257; grib&#275;tos jums izst&#257;st&#299;t savas b&#275;das.

 Varat b&#363;t dro&#353;s, ka neizpaud&#299;&#353;u to, ko dzird&#275;&#353;u no jums,  ja t&#257; vajag.

Vi&#326;&#353; dz&#299;r&#257;s uz&#326;emt valodu, bet p&#275;k&#353;&#326;i pakrat&#299;ja &#352;aub&#257;s galvu.

 Nest&#257;stiet,  es teicu.  Man viss viens. Galu gal&#257; ir lab&#257;k, ka neatkl&#257;j nosl&#275;pumu. J&#363;s neg&#363;sit neko citu k&#257; tikai mazu atvieglojumu, ja attaisno&#353;u j&#363;su uztic&#299;bu. Ja neattaisno&#353;u  Nu?

Vi&#326;&#353; minstin&#257;damies ie&#326;urd&#275;j&#257;s. Jutu, ka esmu vi&#326;u it k&#257; iedzinis spruk&#257;s, notr&#257;p&#299;dams t&#257;du br&#299;di, kad vi&#326;am gribas izkrat&#299;t sirdi; un paties&#299;b&#257; es nek&#257;roju izdibin&#257;t, kas piespiedis jaunu medic&#299;nas studentu pamest Londonu. Man netr&#363;kst izt&#275;les. Es paraust&#299;ju plecus un nov&#275;rsos. P&#257;rliekusies par p&#363;pes marg&#257;m, melna fig&#363;ra klus&#275;dama v&#275;roja zvaigznes. Tas bija Montgomerija sav&#257;dais kalpot&#257;js. Man sakustoties, vi&#326;&#353; asi atskatijas p&#257;r plecu, p&#275;c tam atkal l&#363;koj&#257;s proj&#257;m.

Tas varb&#363;t jums &#353;&#311;iet nesvar&#299;gi, bet mani p&#257;rsteidza k&#257; piepe&#353;s trieciens. M&#363;su tuvum&#257; bija tikai viens gaismeklis  laterna pie st&#363;res rata. &#352;&#299; rad&#299;juma seja ufr &#299;su mirkli pagriez&#257;s pret uguni, un es redz&#275;ju, ka acis, kas mani uzskat&#299;ja, zaigoja ieza&#316;gan&#257; kr&#257;s&#257;.

Es toreiz nezin&#257;ju, ka vismaz sarkan&#275;js sp&#299;dums nereti v&#275;rojams cilv&#275;ka ac&#299;s. &#352;o &#299;pa&#353;&#299;bu es uztv&#275;ru k&#257; glu&#382;i necilv&#275;cisku. &#352;is melnais st&#257;vs ar gail&#275;jo&#353;&#257;m ac&#299;m nom&#257;ca visas manas v&#299;ra domas un j&#363;tas, un mani uz br&#299;di atkal sagr&#257;ba aizmirst&#257;s b&#275;rnu dienu &#353;ausmas. P&#275;c tam &#353;is iespaids izzuda, k&#257; bija radies. Melns, lemp&#299;gs cilv&#275;ka st&#257;vs, neiev&#275;rojams cilv&#275;ka st&#257;vs, zvaig&#382;&#326;u gaism&#257; bija p&#257;rk&#257;ries p&#257;r p&#363;pes marg&#257;m, un es dzird&#275;ju Montgomeriju uzrun&#257;jam mani.

 Es nu dom&#257;ju, ka j&#257;liekas uz auss,  vi&#326;&#353; teica,  ja esat diezgan izv&#275;din&#257;jies.

Es ierun&#257;jos par ko citu. M&#275;s nog&#257;j&#257;m lej&#257;, un pie manas kaj&#299;tes durv&#299;m vi&#326;&#353; nov&#275;l&#275;ja man labu nakti.

Es redz&#275;ju &#316;oti nepat&#299;kamus sap&#326;us. Dilsto&#353;ais m&#275;ness uzl&#275;ca v&#275;lu. Tas iemeta man&#257; kaj&#299;t&#275; baltu, spoc&#299;gu v&#257;jas gaismas k&#363;li, un baiga fig&#363;ra &#275;noj&#257;s uz d&#275;&#316;u ap&#353;uvuma pie manas kojas. P&#275;c tam pamod&#257;s brie&#382;u su&#326;i, tie s&#257;ka riet un gaudot, t&#257; ka laiku pa laikam uztr&#363;kos no sap&#326;a, un es tikpat k&#257; negul&#275;ju l&#299;dz ausmas pirmajam sv&#299;dumam.



V. CILV&#274;KS, KAM NEBIJA KURP DOTIES

Agr&#257; r&#299;t&#257;  tas bija otrais r&#299;ts, kop&#353; atlabu, un, dom&#257;ju, ceturtais, kop&#353; mani uz&#326;&#275;ma ku&#291;is  es pamodos p&#275;c nemier&#299;giem sap&#326;iem, p&#275;c murgiem par grando&#353;iern lielgabaliem un aurojo&#353;iem p&#363;&#316;iem, un jautu aizsmaku&#353;us kliedzienus aug&#353;&#257;. Izberz&#275;jis acis, es gul&#275;ju, klaus&#299;damies &#353;in&#299;s trok&#353;&#326;os, un k&#257;du br&#299;di &#299;sti neapj&#275;dzu, kur atrodos. Piepe&#353;i dzird&#275;ju dipam basas k&#257;jas, svaid&#257;m smagus priek&#353;metus, neganti dverkstam un klaudzam &#311;&#275;des. Murd&#275;ja &#363;dens, jo ku&#291;i p&#275;k&#353;&#326;i grieza apk&#257;rt; putains, dzeltenza&#316;&#353; vilnis ie&#353;&#316;&#257;c&#257;s apa&#316;aj&#257; lodzi&#326;&#257; un straum&#299;t&#275; pl&#363;da lejup pa stiklu. Es uzr&#257;vu dr&#275;bes un devos uz kl&#257;ja.

K&#257;pdams aug&#353;up pa trapu, es ieraudz&#299;ju pret kv&#275;- lain&#257;m debes&#299;m  pa&#353;laik l&#275;ca saule  kaptei&#326;a plato - muguru un rudos matus un p&#257;r vi&#326;a plecu pumu, kas v&#275;rp&#257;s ri&#326;&#311;&#299;, pacelta ar trici, kura bija pier&#299;kota pie bezanmasta spenkera koka. Nabaga dz&#299;vnieks &#353;&#311;ita briesm&#299;gi p&#257;rbied&#275;ts un plaka pie sava maz&#257; kr&#257;ti&#326;a gr&#299;das.

 P&#257;r bortu tos!  kapteinis b&#316;&#257;va.  P&#257;r bortu! Dr&#299;z ku&#291;is b&#363;s t&#299;rs no visas &#353;it&#257;s komp&#257;nijas.

Kapteinis st&#257;v&#275;ja man ce&#316;&#257;, t&#257; ka gribot negribot piesitu vi&#326;am pie pleca, lai tiktu uz kl&#257;ja. Vi&#326;&#353; satr&#363;cies apgriez&#257;s apk&#257;rt un pastreipu&#316;oja da&#382;us so&#316;us

atpaka&#316;, lai nop&#275;t&#299;tu mani. Var&#275;ja skaidri redz&#275;t, ka &#353;is cilv&#275;ks joproj&#257;m bija kunga pr&#257;t&#257;.

 Sveika b&#363;&#353;ana!  kapteinis stulbi sac&#299;ja, un p&#275;c tam vi&#326;a skatiens k&#316;uva &#382;irgt&#257;ks.  Ak j&#257;, tas tak ir misters  misters? 

 Prendiks,  es papildin&#257;ju.

 Prendiku ell&#275; rat&#257;!  vi&#326;&#353; izgr&#363;da.  Turi &#381;aunas!  t&#257;ds ir tavs v&#257;rds. Misters Turi &#381;aunas!

Nebija noz&#299;mes atbild&#275;t &#353;im rupulim. Bet es nemaz negaid&#299;ju vi&#326;a n&#257;kamo g&#257;jienu. Vi&#326;&#353; pastiepa roku pret portu, pie kura st&#257;v&#275;ja Montgomerijs, run&#257;dams ar k&#257;du smagn&#275;ju baltmatainu v&#299;ru net&#299;r&#257;s, zil&#257;s flane&#316;a dr&#275;b&#275;s. Ac&#299;m redzot, tas bija tikko uzk&#257;pis uz ku&#291;a.

 Lasies, nol&#257;d&#275;to mister Turi &#381;aunas! Lasies!  kapteinis r&#275;ca.

Dzirdot &#353;os v&#257;rdus, Montgomerijs un vi&#326;a sarunu biedrs pagriez&#257;s pret mani.

 Ko j&#363;s gribat ar to sac&#299;t?  es vaic&#257;ju.

 Lasies, nol&#257;d&#275;to mister Turi &#381;aunas!  to es gribu sac&#299;t. P&#257;r bortu, mister Turi &#381;aunas!  un m&#275;rka&#311;a &#257;trum&#257;! M&#275;s t&#299;r&#257;m visu ku&#291;i, t&#299;r&#257;m &#353;o apg&#257;n&#299;to ku&#291;i. Un tev j&#257;lai&#382;as p&#257;r bortu.

Es apstulbin&#257;ts blenzu vi&#326;&#257;. P&#275;c tam iedom&#257;jos, ka &#353;&#257;ds uzaicin&#257;jums man tie&#353;i pa pr&#257;tam. Nebija ta&#269;u ko noskumt, ka zaud&#275;tas izredzes ce&#316;ot k&#257; vien&#299;gajam pasa&#382;ierim kop&#257; ar &#353;o ka&#353;&#311;&#299;go lieldz&#275;r&#257;ju. Es piev&#275;rsos Montgomerijam.

 Nevaram j&#363;s &#326;emt l&#299;dzi!  Montgomerija biedrs strupi teica.

 Nevarat mani &#326;emt l&#299;dzi!  es izsaucos drausm&#257;s.

Vi&#326;&#353; r&#257;d&#299;ja tik stingru un noraid&#299;gu seju, k&#257;du v&#275;l i nekad nebiju skat&#299;jis.

 Klausieties,  es ies&#257;ku, pagriezdamies pret kapteini.

 P&#257;r bortu!  kapteinis atcirta.  &#352;is ku&#291;is nav zv&#275;riem un kanib&#257;liem, ne nu v&#275;l tiem, kas slim&#257;ki par zv&#275;riem. Tev j&#257;lai&#382;as p&#257;r bortu mister Turi faunas! Jav &#353;ie nevar tevi &#326;emt l&#299;dzi, tad liecies dreif&#257;. Bet tu aizv&#257;ksies, lai tur vai kas! Kop&#257; ar taviem

draugiem. &#352;o sasod&#299;to salu es atst&#257;ju uz visiem laikiem, amen! Man nu reiz ir diezgan.

 Bet Montgomerij   es l&#363;dzos.

Sa&#353;&#311;ob&#299;jis apak&#353;l&#363;pu, vi&#326;&#353; bezcer&#299;gi pameta ar galvu uz blakus st&#257;vo&#353;o sirmo v&#299;ru, t&#257;d&#275;j&#257;di nor&#257;d&#299;dams, ka nesp&#275;j man pal&#299;dz&#275;t.

 Es dr&#299;z par&#363;p&#275;&#353;os par jums,  kapteinis sac&#299;ja.

Nu s&#257;k&#257;s &#299;patn&#275;ja v&#257;rdu p&#257;rmai&#326;a starp trijiem cilv&#275;kiem. Es l&#363;dzos gan vienu, gan otru, vispirms balt- mataino v&#299;ru, lai atv&#275;l man izcelties mal&#257;, p&#275;c tam skurbo kapteini, lai mani patur uz ku&#291;a. Ska&#316;&#257;, &#382;&#275;l&#257; bals&#299; v&#275;rsos pat pie matro&#382;iem. Montgomerijs neteica ne v&#257;rda, vi&#326;&#353; tikai krat&#299;ja galvu.

 Es saku, tu laid&#299;sies p&#257;r bortu,  kapteinis skandin&#257;ja vienu un to pa&#353;u.  Likumu ell&#275; rat&#257;! Es te esmu kungs.

J&#257;atz&#299;stas, beidzot mana balss p&#275;k&#353;&#326;i aizr&#257;v&#257;s, t&#257; ka mani ska&#316;ie draudi aps&#299;ka pusv&#257;rd&#257;. Es jutu sev&#299; uzbangojam hist&#275;risku dusmu vilni, aizg&#257;ju ku&#291;a paka&#316;gal&#257; un dr&#363;mi blenzu tuk&#353;um&#257;.

Tikm&#275;r matro&#382;i &#257;tri vien kr&#257;va &#257;r&#257; sai&#326;us un iesprostotos dz&#299;vniekus. Aizv&#275;ja pus&#275; pie &#353;onera &#353;&#363;poj&#257;s liela barkasa ar div&#257;m st&#257;vo&#353;&#257;m r&#257;jbur&#257;m, un tan&#299; vi&#326;i laida &#353;o neparasto bag&#257;&#382;u. No salas atbrauku&#353;os str&#257;dniekus, kas &#326;&#275;ma pret&#299; sai&#326;us, toreiz neredz&#275;ju, t&#257;p&#275;c ka barkasas korpuss sl&#275;p&#257;s aiz &#353;onera s&#257;niem.

Montgomerijs un vi&#326;a biedrs man nepiegrieza ne maz&#257;ko v&#275;r&#299;bu, abi ros&#299;j&#257;s, pal&#299;dz&#275;dami un dodami nor&#257;d&#299;jumus &#269;etriem vai pieciem matro&#382;iem, kas ku&#291;i atbr&#299;voja no kravas. Kapteinis g&#257;ja uz priek&#353;galu, vair&#257;k kav&#275;dams, nek&#257; sekm&#275;dams darbu. Es sl&#299;gu dr&#299;z izmisum&#257;, dr&#299;z nepr&#257;t&#257;. St&#257;v&#275;ju, gaid&#299;dams nenov&#275;r&#353;amo izn&#257;kumu, un p&#257;ris rei&#382;u hist&#275;riski nosm&#275;jos par savu k&#316;&#363;mo likstu. Jutos v&#275;l jo nelaim&#299;g&#257;ks t&#257;p&#275;c, ka biju palicis bez brokast&#299;m. Bads un asins&#311;ermen&#299;&#353;u tr&#363;kums laupa cilv&#275;kam v&#299;ri&#353;&#311;&#299;bu. Es glu&#382;i skaidri apzin&#257;jos, ka nejaud&#257;ju nedz pretoties kapteinim, ja tas nol&#275;mis mani aizdz&#299;t, nedz ar&#299; uzspiest sevi Montgo- merijam un vi&#326;a biedram. Tamd&#275;&#316; pas&#299;vi gaid&#299;ju savu likteni, un matro&#382;i turpin&#257;ja darbu, p&#257;rvietodami barkas&#257; Montgomerija &#298;pa&#353;umu, it ka manis nemaz neb&#363;tu pasaul&#275;.

&#352;o darbu dr&#299;z nobeidza, un p&#275;c tam s&#257;k&#257;s c&#299;&#326;a; mani vilka uz portu, un es v&#257;ji pretojos. Pat tobr&#299;d iev&#275;roju, cik sav&#257;das bija br&#363;n&#257;s sejas v&#299;riem, kas kop&#257; ar Montgomeriju atrad&#257;s barkas&#257;. T&#257; nu bija piekrauta pilna, un to steidz&#299;gi atgr&#363;da no ku&#291;a. Zem manis par&#257;d&#299;j&#257;s za&#316;a &#363;dens sprauga, kas k&#316;uva aizvien plat&#257;ka, un es visiem sp&#275;kiem st&#299;v&#275;jos atpaka&#316;, lai nenokristu uz galvas lej&#257;.

Str&#257;dnieki barkas&#257; izsm&#275;j&#299;gi klaig&#257;ja, un es dzird&#275;ju, ka Montgomerijs nolam&#257;j&#257;s uz vi&#326;iem. Kapteinis ar savu pal&#299;gu un vienu matrozi mur&#299;ja mani uz ku&#291;a paka&#316;galu. Lady Vain giga bija vilkta tros&#275;; pa pusei piepild&#299;jusies ar &#363;deni, bez airiem un jebk&#257;da provianta. Es liedzos k&#257;pt &#353;in&#299; laiv&#257; un nostiepos gar&#353;&#316;aukus uz kl&#257;ja. Beigu beig&#257;s mani nolaida lej&#257; ar virvi, jo paka&#316;gal&#257; nebija trapa, un atst&#257;ja dreif&#257;.

Es l&#275;n&#257;m dreif&#275;ju proj&#257;m no &#353;onera. T&#257;d&#257; k&#257; sting&#257; muls&#257; redz&#275;ju visu komandu &#311;eramies pie takel&#257;&#382;as virv&#275;m, un ku&#291;is gausi, bet noteikti griez&#257;s pret v&#275;ju. Buras sapland&#299;j&#257;s, p&#275;c tam piep&#363;t&#257;s, kad v&#275;j&#353; iegul&#257;s tan&#299;s. Es v&#275;ros apbru&#382;&#257;tajos ku&#291;a s&#257;nos, kas strauji nosv&#275;r&#257;s pret mani. Dr&#299;z tas pazuda no man&#257;m ac&#299;m.

Es nepagriezu galvu un neskat&#299;jos tam nopaka&#316;. S&#257;kum&#257; gandr&#299;z nesp&#275;ju tic&#275;t notiku&#353;ajam. Apstulbis krukn&#275;ju gigas diben&#257;, truli blenzdams uz tuk&#353;o, sp&#299;d&#299;go j&#363;ru. P&#275;c tam apj&#275;dzu, ka esmu atkal maz&#257; ell&#299;t&#275;, &#353;oreiz pa pusei iesl&#299;cis &#363;den&#299;. Atskat&#299;damies p&#257;r laivas malu, es redz&#275;ju &#353;oneri att&#257;lin&#257;mies un rudmataino kapteini pie p&#363;pes marg&#257;m &#326;irg&#257;jamies par mani; un, pav&#275;rsies pret salu, skat&#299;jos, ka barkasa raucas aizvien maz&#257;ka, tuvodam&#257;s krastam.

Piepe&#353;i attapos, cik ne&#382;&#275;l&#299;gi esmu pamests. Man nebija nek&#257;da l&#299;dzek&#316;a, k&#257; sasniegt krastu, var&#275;ja tikai gad&#299;ties, ka aizdreif&#275;ju uz turieni. Jums j&#257;atceras, ka joproj&#257;m jutos sl&#257;bans p&#275;c v&#257;rg&#353;anas laiv&#257;; un es biju tuk&#353;&#257; d&#363;&#353;&#257; un gau&#382;&#257;m v&#257;j&#353;, tamd&#275;&#316; man pietr&#363;ka v&#299;ri&#353;&#311;&#299;bas. Es sp&#275;ji s&#257;ku elsot un raud&#257;t, k&#257; v&#275;l nekad nebiju dar&#299;jis kop&#353; savas mazotnes. Asaras rit&#275;ja man p&#257;r seju.

Izmisuma l&#275;km&#275; dauz&#299;ju ar d&#363;r&#275;m &#363;deni laivas diben&#257; un neganti sp&#257;rd&#299;ju margapmali. Es ska&#316;i l&#363;dzu dievu, lai vi&#326;&#353; s&#363;ta man n&#257;vi.



VI. &#315;AUN&#256; IZSKATA LAIVINIEKI

Redz&#275;dami, ka esmu patie&#353;&#257;m atst&#257;ts likte&#326;a var&#257;, salinieki tom&#275;r ie&#382;&#275;loj&#257;s par mani. Es &#316;oti l&#275;ni dreif&#275;ju austrumu virzien&#257;, sl&#299;pi tuvodamies salai, un hist&#275;risk&#257; atvieglojum&#257; dr&#299;z redz&#275;ju, ka barkasa pagrie&#382;as un bur&#257; uz mani. Kad t&#257; ar savu lielo kravu piebrauca tuv&#257;k, es saskat&#299;ju Montgomerija plec&#299;go, baltmataino biedru, kas s&#275;d&#275;ja pie &#353;ot&#275;m laivas paka&#316;gal&#257;, iespiests starp su&#326;iem un vair&#257;k&#257;m bag&#257;&#382;as kast&#275;m. Klus&#275;dams un nekust&#275;damies &#353;is cilv&#275;ks cie&#353;i v&#275;r&#257;s man&#299;. Tikpat cie&#353;i uz mani blenza melnsej&#299;gais kroplis pie pumas priek&#353;gal&#257;. Vel bija tr&#299;s d&#299;vaini v&#299;ri, dz&#299;vnieciska izskata rad&#299;jumi, uz kuriem neganti r&#363;ca brie&#382;u su&#326;i. Montgomerijs vad&#299;ja laivu. Sasniedzis gigu, vi&#326;&#353; uzc&#275;l&#257;s, satv&#275;ra manu trosi un pies&#275;ja pie. st&#363;res pinnes, lai mani vilktu l&#299;dzi, jo barkas&#257; nebija vietas.

Es jau biju atguvies no savas hist&#275;rijas un, kad barkasa tuvoj&#257;s, atbild&#275;ju uz vi&#326;a saucienu t&#299;ri bra&#353;i. Es teicu, ka giga tikpat k&#257; piepl&#363;du&#353;i pilna, un vi&#326;&#353; padeva man virlopu. Mani par&#257;va atpaka&#316;, trosei saspringstot starp ab&#257;m laiv&#257;m. Kadu laiku ros&#299;jos, smeldams &#257;r&#257; &#363;deni.

Es tiku gal&#257; ar &#363;deni, kas ie&#353;&#316;&#257;cies gig&#257;, kura bija glu&#382;i vesela, un p&#275;c tam atkal var&#275;ju apl&#363;kot cilv&#275;kus barkas&#257;.

Redz&#275;ju, ka baltmatainais v&#299;rs joproj&#257;m v&#275;r&#299;gi raug&#257;s uz mani, bet tagad, lik&#257;s, ar t&#257;da ka apjukuma izteiksmi. Kad m&#363;su skatieni sastap&#257;s, vi&#326;&#353; nod&#363;ra galvu, uzl&#363;kodams brie&#382;u suni, kas s&#275;d&#275;ja starp vi&#326;a c&#275;&#316;iem. &#352;is bija cilv&#275;ks ar skaistu pieri, parupjiem vaibstiem un, k&#257; jau esmu min&#275;jis, sp&#275;c&#299;gu miesas b&#363;vi, bet vi&#326;a &#257;da virs acu plakstiem d&#299;vaini atkar&#257;j&#257;s, sav&#299;tusi ilgaj&#257; m&#363;&#382;&#257;, un smag&#257;s mutes no&#353;&#316;uku&#353;ie kakti&#326;i pie&#353;&#311;&#299;ra vi&#326;am kausl&#299;gas ap&#326;&#275;m&#299;bas izteiksmi.

Vi&#326;&#353; run&#257;ja ar Montgomeriju tik klusi, ka nedzird&#275;ju v&#257;rdus. Mans skatiens nu aizkl&#299;da pie p&#257;r&#275;jiem trijiem v&#299;riem, un &#353;ie patie&#353;&#257;m bija sav&#257;di br&#257;&#316;i. Redz&#275;ju tikai vi&#326;u sejas, kas nezin k&#257;p&#275;c sp&#275;ji pamodin&#257;ja man&#299; neparastu riebumu. Es cie&#353;i v&#275;roju vi&#326;us, un &#353;is iespaids neizzuda, kaut ar&#299; nevar&#275;ju izdibin&#257;t, kas &#299;sti to rad&#299;jis. Vi&#326;i toreiz man &#353;&#311;ita tum&#353;&#257;daini, bet vi&#326;u locek&#316;i l&#299;dz pat pirkstiem un p&#275;d&#257;m bija d&#299;vaini iev&#299;st&#299;ti pl&#257;n&#257;, net&#299;r&#257;, balt&#257; dr&#275;b&#275;. Esmu redz&#275;jis satinu&#353;&#257;s austrumu sievietes, bet &#353;&#257;di ietuntu&#316;otus v&#299;rie&#353;us sastapu pirmo reizi. Vi&#326;i valk&#257;ja ar&#299; turb&#257;nus, un man pret&#299; v&#275;r&#257;s nejaukas sejas ar sp&#299;do&#353;&#257;m ac&#299;m un izvirz&#299;tu apak&#353;&#382;okli. Vi&#326;iem bija gludi, melni mati, kas atg&#257;din&#257;ja zirga astrus, un s&#275;dus vi&#326;i izskat&#299;j&#257;s, it k&#257; b&#363;tu visgar&#257;kie cilv&#275;ki, k&#257;dus jebkad esmu redz&#275;jis. Baltmatainais v&#299;rs, kura augums, k&#257; zin&#257;ju, sasniedza krietnas se&#353;as p&#275;das, s&#275;do&#353;&#257; st&#257;vokl&#299; bija par galvas tiesu zem&#257;ks nek&#257; ikkatrs no &#353;iem trijiem. V&#275;l&#257;k atkl&#257;ju, ka &#299;sten&#299;b&#257; neviens no vi&#326;iem nebija liel&#257;ks par mani, bet vi&#326;u rumpji nenorm&#257;li gari un aug&#353;stilbi &#299;si, pie tam &#275;rm&#299;gi saliekti. Vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; &#353;&#299; bija aplam derdz&#299;ga sabiedr&#299;ba, un virs vi&#326;u galvam, zem priek&#353;&#275;j&#257;s r&#257;jburas, savu melno seju r&#257;d&#299;ja cilv&#275;ks, kura acis bija zaigoju&#353;as tumsa.

Kad v&#275;roju &#353;os cilv&#275;kus, vi&#326;i pal&#363;koj&#257;s man ac&#299;s un tad cits p&#275;c cita nov&#275;rs&#257;s no mana tie&#353;&#257; skatiena, un meta uz mani d&#299;vainus, zagl&#299;gus mirk&#316;us. Es iedom&#257;jos, ka varb&#363;t vi&#326;us &#299;dzinu, un piev&#275;rsu uzman&#299;bu salai, kurai tuvoj&#257;mies.

T&#257; bija zema un kl&#257;ta ar leknu ve&#291;et&#257;ciju, kur domin&#275;ja palmas, k&#257;das v&#275;l nepazinu. Tievs, balts d&#363;mu stabi&#326;&#353; vien&#257; viet&#257; sl&#299;peniski pac&#275;l&#257;s liel&#257; augstum&#257; un tur izkl&#299;da k&#257; d&#363;nas. Tagad m&#275;s atrad&#257;mies plat&#257; l&#299;c&#299;, kas ab&#257;s pus&#275;s robe&#382;oj&#257;s ar zemu ragu. Skum&#299;gi pel&#275;kas smilts liedags krauji sl&#275;j&#257;s aug&#353;up l&#299;dz kosai, kas st&#257;v&#275;ja savas se&#353;desmit  septi&#326;desmit p&#275;das virs j&#363;ras l&#299;me&#326;a un bija nevien&#257;di apaugusi ar kokiem un kr&#363;miem. Nog&#257;zes vid&#363; redz&#275;ju raibu taisnst&#363;rainu akmens ap&#382;ogojumu, kur&#353;, k&#257; v&#275;l&#257;k atkl&#257;ju, bija celts no kora&#316;&#316;iem un pumeka lavas. Aiz &#353;&#299; ap&#382;ogojuma v&#299;d&#275;ja divi niedru jumti.

M&#363;s gaid&#299;dams, &#363;dens mal&#257; st&#257;v&#275;ja k&#257;ds cilv&#275;ks. No t&#257;lienes man &#353;&#311;ita, ka redz&#275;ju v&#275;l &#316;oti groteskus rad&#299;jumus iemetamies atg&#257;z&#275;s kr&#363;m&#257;j&#257;, ta&#269;u es vairs neman&#299;ju tos, kad piebrauc&#257;m tuv&#257;k. &#352;is cilv&#275;ks bija vid&#275;ja auguma, ar melnu negro&#299;da seju. Vi&#326;am bija liela mute gandr&#299;z bez l&#363;p&#257;m, &#257;rk&#257;rt&#299;gi izst&#299;dz&#275;ju&#353;as rokas, l&#299;kas k&#257;jas un garas, pl&#257;nas p&#275;das, un, izstiepis savu trulo seju uz priek&#353;u, vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja, v&#275;rodams m&#363;s. Vi&#326;&#353; valk&#257;ja zila ser&#382;a sv&#257;rkus un bikses, t&#257;pat k&#257; Montgomerijs ar savu biedru.

Kad piebrauc&#257;m v&#275;l tuv&#257;k, &#353;is &#299;patnis s&#257;ka pa liedagu skraidel&#275;t &#353;urp un turp, kust&#275;damies gau&#382;&#257;m gro- teska veid&#257;. P&#275;c Montgomerija pav&#275;les &#269;etri v&#299;ri barkas&#257; pietr&#363;k&#257;s ar sav&#257;diem, neveikliem &#382;estiem un ievilka r&#257;jburas. Montgomerijs laivu pagrieza un ievad&#299;ja maz&#257;, &#353;aur&#257; dok&#257;, kur&#353; bija izrakts liedag&#257;. Tad cilv&#275;ks krastmal&#257; steidz&#257;s pie mums. Tas, ko es saucu par doku, &#299;sten&#299;b&#257; bija tikai gr&#257;vis, pietiekami gar&#353;, lai &#353;in&#299;s paisuma apst&#257;k&#316;os uz&#326;emtu barkasu.

Dzird&#275;ju liel&#257;s laivas priek&#353;galu no&#353;&#326;irkstam pret smilt&#299;m, ar virlopu gr&#363;du gigu proj&#257;m no barkasas st&#363;res un, atrais&#299;jis trosi, izk&#257;pu mal&#257;. Gau&#382;&#257;m neveikli iz&#311;epuroju&#353;ies smil&#353;ainaj&#257; krast&#257;, tr&#299;s sat&#299;tie v&#299;ri t&#363;l&#299;t &#326;&#275;m&#257;s kraut &#257;r&#257; bag&#257;&#382;u, un vi&#326;iem pal&#299;dz&#275;ja cilv&#275;ks liedag&#257;. Mani it sevi&#353;&#311;i p&#257;rsteidza, cik &#275;rm&#299;gi cil&#257;ja k&#257;jas &#353;ie tr&#299;s sav&#299;st&#299;tie un p&#257;rsietie laivinieki  t&#257;s bija nevis st&#299;vas, bet sav&#257;di kropl&#299;gas, it k&#257; loc&#299;tavas b&#363;tu nepareiz&#257;s vietas. Su&#326;i joproj&#257;m staip&#299;ja &#311;&#275;des un r&#363;ca uz &#353;iem cilv&#275;kiem, kad baltmatainais v&#299;rs kop&#257; ar vi&#326;iem izk&#257;pa mal&#257;.

Tr&#299;s rump&#299;gie t&#275;vai&#326;i sarun&#257;j&#257;s sav&#257; starp&#257; d&#299;vain&#257;m r&#299;kles ska&#326;&#257;m, un, kad vi&#326;i &#311;&#275;r&#257;s pie sai&#326;iem barkasas paka&#316;gal&#257;, cilv&#275;ks, kas bija m&#363;s gaid&#299;jis liedag&#257;, s&#257;ka satraukti &#269;alin&#257;t uz vi&#326;iem  k&#257;d&#257; sve&#353;&#257; valod&#257;, man lik&#257;s. Nevar&#275;ju atmin&#275;ties, kur esmu jau dzird&#275;jis &#353;&#257;du balsi. Baltmatainais v&#299;rs st&#257;v&#275;ja, vald&#299;dams se&#353;us nemier&#299;gos su&#326;us un to &#311;auksto&#326;&#257; izkliegdams pav&#275;les. No&#326;&#275;mis barkasas st&#363;ri, izk&#257;pa ar&#299; Montgomerijs, un visi ros&#299;j&#257;s, laivu atbr&#299;vodami no kravas. Es jutos tik v&#257;j&#353;, ka nesp&#275;ju pal&#299;dz&#275;t, jo biju ilgi gav&#275;jis un saule svelm&#275;ja manu kailo galvu.

P&#275;c br&#299;&#382;a baltmatainais v&#299;rs &#353;&#311;ita atcer&#275;jies mani un pien&#257;ca kl&#257;t.

 J&#363;s izskat&#257;ties,  vi&#326;&#353; ierun&#257;j&#257;s,  it k&#257; nemaz neb&#363;tu &#275;dis brokastis.  Vi&#326;a maz&#257;s, meln&#257;s a&#269;eles sp&#299;d&#275;ja zem kuplaj&#257;m uzac&#299;m.  Man j&#257;atvainojas par to. Tagad esat m&#363;su viesis, un mums j&#257;r&#363;p&#275;jas par jums,  kaut ar&#299;, k&#257; pats zin&#257;t, esat nel&#363;gts.  Vi&#326;&#353; asi ieskat&#299;j&#257;s man sej&#257;.  Montgomerijs teica, j&#363;s esot izgl&#299;tots cilv&#275;ks, mister Prendik,  teica, j&#363;s kaut ko saprotot no zin&#257;tnes. Vai dr&#299;kstu jaut&#257;t, ko tas noz&#299;m&#275;?

Es past&#257;st&#299;ju vi&#326;am, ka esmu sabijis k&#257;dus gadus Karaliskaj&#257; Zin&#257;t&#326;u koled&#382;&#257; un veicis Hakslija vad&#299;b&#257; da&#382;us p&#275;t&#299;jumus biolo&#291;ij&#257;. To dzirdot, vi&#326;&#353; mazliet pac&#275;la uzacis.

 Tad jau ir drusku cit&#257;di, mister Prendik,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja, izpauzdams mazliet vair&#257;k cie&#326;as.  T&#257; nu gad&#299;jies, ka m&#275;s te esam biologi. &#352;&#299; ir biolo&#291;iska stacija  t&#257; var&#275;tu teikt.  Vi&#326;a skatiens piev&#275;rs&#257;s cilv&#275;kiem baltaj&#257;s dr&#275;b&#275;s, kuri ar velt&#326;u pal&#299;dz&#299;bu c&#299;t&#299;gi vilka pumu uz m&#363;ra ap&#382;ogojuma pusi.  Vismaz m&#275;s ar Montgomeriju esam biologi,  vi&#326;&#353; piebilda.  Es gan nevaru pateikt, kad tiksit proj&#257;m,  vi&#326;&#353; turpin&#257;ja.  M&#275;s esam atstatus no visiem ce&#316;iem. Redzam ku&#291;i vien&#299;gi k&#257;du reizi pa gadu.

Vi&#326;&#353; piepe&#353;i atst&#257;ja mani, dev&#257;s aug&#353;up pa liedagu, aizso&#316;oja gar&#257;m &#353;ai grupai un, j&#257;dom&#257;, ieg&#257;ja no&#382;ogojum&#257;. P&#257;r&#275;jie divi cilv&#275;ki bija kop&#257; ar Montgomeriju un kr&#257;va uz zemiem bag&#257;&#382;as rati&#326;iem maz&#257;kus sai&#326;us. Lama un tru&#353;u b&#363;ri v&#275;l palika barkas&#257;; brie&#382;u su&#326;i joproj&#257;m bija piesieti pie airsoliem. Sakr&#257;vu&#353;i pilnu vezumu, visi tr&#299;s v&#299;ri &#311;&#275;r&#257;s pie rati&#326;iem un s&#257;ka stumt apm&#275;ram tonnu smago kravu nopaka&#316; pumai. P&#275;c br&#299;&#382;a Montgomerijs pien&#257;ca pie manis un izstiepa roku.

 Man pa&#353;am prieks,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.^ Tas kapteinis bija mu&#316;&#311;a &#275;zelis. Vi&#326;&#353; b&#363;tu sag&#257;d&#257;jis jums s&#363;ras dienas.

 J&#363;s atkal izgl&#257;b&#257;t mani,  es teicu.

 To m&#275;s v&#275;l redz&#275;sim. J&#363;s p&#257;rliecin&#257;sities, ka_ &#353;&#299; sala ir sasod&#299;ti &#275;rm&#299;ga vieta, ticiet man. Es j&#363;su ad&#257; b&#363;tu piesardz&#299;gs uz katra so&#316;a. Vi&#326;&#353;  Montgome* rijs minstin&#257;j&#257;s un &#353;&#311;ita p&#257;rv&#275;rt&#275;jam v&#257;rdus, kas vi&#326;am bija uz m&#275;les.  Vai j&#363;s nepal&#299;dz&#275;tu man dab&#363;t &#257;r&#257; &#353;os tru&#353;us?  vi&#326;&#353; jaut&#257;ja.

Ar tru&#353;iem vi&#326;&#353; r&#299;koj&#257;s sav&#257;di. M&#275;s abi iebrid&#257;m &#363;den&#299;, un es pal&#299;dz&#275;ju vi&#326;am iznest krast&#257; vienu b&#363;ri. Vi&#326;&#353; t&#363;li&#326; attais&#299;ja b&#363;ra durti&#326;as, pac&#275;la t&#257; galu un izb&#275;ra zem&#275; dz&#299;vo saturu. Tru&#353;i &#311;epurodamies sakrita kaudz&#275; cits citam virs&#363;. Vi&#326;&#353; sasita plaukstas, un t&#363;li&#326; tie aizcilpoja aug&#353;up pa liedagu. P&#275;c man&#257;m dom&#257;m, to bija piecpadsmit  divdesmit.

 Audziet un vairojieties, mani draugi,  Montgomerijs sac&#299;ja.  Apdz&#299;vojiet &#353;o salu. L&#299;dz &#353;im esam te jutu&#353;i zin&#257;mu ga&#316;as tr&#363;kumu.

Kam&#275;r v&#275;roju tos noz&#363;dam, baltmatainais v&#299;rs atgriez&#257;s ar pudeli brendija un da&#382;iem sausi&#326;iem.

 Apremd&#275;jiet nu pirmo izsalkumu, Prendik,  vi&#326;&#353; teica daudz v&#275;l&#299;g&#257;k&#257; bals&#299; nek&#257; iepriek&#353;.

Es nelikos l&#363;gties un uzreiz &#311;&#275;ros pie sausi&#326;iem, kam&#275;r baltmatainais v&#299;rs pal&#299;dz&#275;ja Montgomerijam izlaist v&#275;l p&#257;rdesmit tru&#353;u. Tr&#299;s lielus b&#363;rus tom&#275;r aizg&#257;d&#257;ja l&#299;dz ar pumu uz m&#257;ju. Brendiju es neaiztiku, jo esmu no b&#275;rna k&#257;jas bijis attur&#299;bnieks.



VII. AIZSL&#274;GT&#256;S DURVIS

K&#257; las&#299;t&#257;js dro&#353;i vien saprat&#299;s, ies&#257;kum&#257; viss &#353;&#311;ita tik sve&#353;s ap mani un &#353;in&#299; st&#257;vokli biju nok&#316;uvis p&#275;c t&#257;diem negaid&#299;tiem piedz&#299;vojumiem, ka nesp&#275;ju noteikt atsevi&#353;&#311;o apk&#257;rt&#275;jo priek&#353;metu relat&#299;vo sve&#353;umu. Sekoju lamai aug&#353;up pa liedagu, kur mani pan&#257;ca Montgomerijs, kas piesac&#299;ja, lai es neejot akmens no&#382;ogojum&#257;. Toreiz iev&#275;roju, ka puma ar kr&#257;ti&#326;u un sai&#326;u kaudze bija novietoti &#257;rpus&#275; pie ieejas &#353;in&#299; &#269;etrst&#363;rainaj&#257; pagalm&#257;.

Es pagriezos un redz&#275;ju, ka barkasa nu bija piln&#299;gi izkrauta un, tika vilkta krast&#257; un baltmatainais v&#299;rs dev&#257;s uz m&#363;su pusi. Vi&#326;&#353; uzrun&#257;ja Montgomeriju.

 Un tagad mums j&#257;izsprie&#382; jaut&#257;jums par &#353;o nel&#363;gto viesi. Ko m&#275;s dar&#299;sim ar vi&#326;u?

 Vi&#326;&#353; kaut ko saj&#275;dz no zin&#257;tnes.  Montgomerijs teica.

 Es k&#257;rot k&#257;roju atkal st&#257;ties pie darba  ar &#353;o jauno materi&#257;lu,  sirmais v&#299;rs sac&#299;ja, ar galvas m&#257;jienu nor&#257;d&#299;dams uz ap&#382;ogojumu, un vi&#326;a acis k&#316;uva &#382;irgt&#257;kas.

 Es dom&#257;ju gan!  Montgomerijs atbild&#275;ja t&#257;d&#257; bals&#299;, kas neb&#363;t neskan&#275;ja laipni.

 M&#275;s nevaram vi&#326;u s&#363;t&#299;t uz turieni, un mums nav laika celt vi&#326;am jaunu b&#363;du. Un katr&#257; zi&#326;&#257; v&#275;l nevaram vi&#326;am uztic&#275;ties.

 Esmu j&#363;su rok&#257;s,  es teicu.

Man nebija ne jausmas, ko noz&#299;m&#275; uz turieni.

 Esmu gudrojis par to pa&#353;u,  Montgomerijs sac&#299;ja.  Lai vi&#326;&#353; dz&#299;vo man&#257; istab&#257;, tan&#299; tiek pa &#257;rdurv&#299;m 

 Skaidrs,  vec&#299;gais v&#299;rs t&#363;l&#299;t piekrita, pal&#363;kodamies uz Montgomeriju, un m&#275;s visi tr&#299;s dev&#257;mies uz ap&#382;ogojuma pusi.  Ne&#326;emiet &#316;aun&#257; &#353;&#257;du slepen&#299;bu, mister Prendik,  jums j&#257;patur pr&#257;t&#257;, ka esat nel&#363;gts. M&#363;su maz&#257; iest&#257;de glab&#257; da&#382;us nosl&#275;pumus, t&#257; paties&#299;b&#257; ir t&#257;da k&#257; Zilb&#257;r&#382;a istaba. Te &#299;sten&#299;b&#257; nav nek&#257; sevi&#353;&#311;i briesm&#299;ga  norm&#257;lam cilv&#275;kam. Bet uzreiz  t&#257; k&#257; nepaz&#299;stam j&#363;s 

 Bez &#353;aub&#257;m,  es teicu.  Es b&#363;tu nelga, ja apvainotos par to, ka izturaties ar neuztic&#299;bu pret mani.

Vi&#326;&#353; sa&#353;&#311;ob&#299;ja tikko man&#257;m&#257; smaid&#257; savas biez&#257;s l&#363;pas  vi&#326;&#353; bija viens no tiem dr&#363;majiem cilv&#275;kiem, kas smaida ar nolaistiem mutes kakti&#326;iem,  un pa klan&#299;j&#257;s par z&#299;mi, ka atzin&#299;gi nov&#275;rt&#275;jis manu padev&#299;bu. M&#275;s aizso&#316;oj&#257;m gar&#257;m ap&#382;ogojuma galvenajai ieejai  mas&#299;viem nosl&#275;gtiem koka v&#257;rtiem, kas bija apkalti ar dzelzi; turpat &#257;rpus&#275; bija salikta barkasas krava. M&#275;s non&#257;c&#257;m l&#299;dz st&#363;rim un pieg&#257;j&#257;m pie ma- a zas durvju ailes, ko agr&#257;k netiku iev&#275;rojis. Sirmais v&#299;rs izvilka no net&#299;ro, zilo sv&#257;rku kabatas sl&#275;dze&#326;u sai&#353;&#311;i, attais&#299;ja &#353;&#299;s durvis un ieg&#257;ja iek&#353;&#257;. Es pabr&#299;n&#299;jos par sl&#275;dzen&#275;m un to, cik r&#363;p&#299;gi nosl&#275;gta paliek &#353;&#299; vieta ar&#299; tad, kad vi&#326;&#353; pats tuvum&#257;.

Es sekoju vi&#326;am un nok&#316;uvu maz&#257; istaba, kas bija vienk&#257;r&#353;i, bet diezgan m&#257;j&#299;gi iek&#257;rtota. Iek&#353;durvis bija

puspiev&#275;rtas un veda uz bru&#291;&#275;tu pagalmu. &#352;&#299;s iek&#353;dur- vis Montgomerijs t&#363;l&#299;t aiztais&#299;ja. Telpas tum&#353;&#257;kaj&#257; st&#363;r&#299; ie&#353;&#311;&#275;rs&#257;m kar&#257;j&#257;s gu&#316;amt&#299;kls; j&#363;ras pus&#275; bija mazs aizrestots logs bez stikla.

Sirmais v&#299;rs pateica, ka te b&#363;&#353;ot mans miteklis un es nedr&#299;kstot iet t&#257;l&#257;k par iek&#353;durv&#299;m, ko vi&#326;&#353; dro&#353;&#299;bas p&#275;c aizsl&#275;g&#353;ot no otras puses. Vi&#326;&#353; piev&#275;rsa manu uzman&#299;bu &#275;rtam atp&#363;tas kr&#275;slam pie loga un rindai vecu gr&#257;matu uz plaukta gujamt&#299;kla tuvum&#257;, galvenok&#257;rt, k&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s, grie&#311;u un lat&#299;&#326;u klasisk&#257;s literat&#363;ras izdevumiem  &#353;in&#299;s valod&#257;s es lasu ar gr&#363;t&#299;b&#257;m  un darbiem par hirur&#291;iju. Vi&#326;&#353; izg&#257;ja no istabas pa &#257;r&#275;j&#257;m durv&#299;m, k&#257; izsarg&#257;damies par jaunu atv&#275;rt iek&#353;&#275;j&#257;s.

 Malt&#299;tes m&#275;s parasti ieturam &#353;eit,  Montgomerijs sac&#299;ja un p&#275;c tam it k&#257; &#353;aub&#299;damies dev&#257;s nopaka&#316; biedram.  Moro!  es dzird&#275;ju vi&#326;u iesaucamies, bet tobr&#299;d nepiev&#275;rsu uzman&#299;bu &#353;im v&#257;rdam. Tikai v&#275;l&#257;k tas uznira man&#257; apzi&#326;&#257;, kad p&#257;rskat&#299;ju gr&#257;matas uz plaukta. Kur .es agr&#257;k biju dzird&#275;jis v&#257;rdu Moro?

Es aps&#275;dos pie loga, iz&#326;&#275;mu sausi&#326;us, kas v&#275;l bija man paliku&#353;i, un &#275;du ar lielisku apet&#299;ti. Moro?

Caur logu es redz&#275;ju vienu no &#353;iem m&#299;klainajiem cilv&#275;kiem baltajos tinumos stiepjam pa liedagu bag&#257;&#382;as kasti. Dr&#299;z loga r&#257;mis vi&#326;u pasl&#275;pa. P&#275;c tam dzird&#275;ju sl&#275;dzeni ieb&#257;&#382;am un pagrie&#382;am atsl&#275;g&#257; aiz manis. Br&#299;ti&#326;u v&#275;l&#257;k es saklaus&#299;ju caur aizsl&#275;gtaj&#257;m durv&#299;m troksni, ko rad&#299;ja brie&#382;u su&#326;i, kurus tagad uzveda no liedaga. Tie ner&#275;ja, bet sav&#257;di r&#363;ca un &#353;&#326;&#257;k&#257;ja. Var&#275;ju dzird&#275;t, ka tie &#382;igli dipina k&#257;j&#257;m un Montgomerijs tos bals&#299; mierina.

Mani &#316;oti iespaidoja &#353;o divu cilv&#275;ku r&#363;p&#299;g&#257; piesardz&#299;ba. Ko vi&#326;i te sl&#275;pa no manis? K&#257;du laiku es dom&#257;ju par to. Gudroju ar&#299;, k&#257;p&#275;c Moro v&#257;rds man liekas paz&#299;stams. Ta&#269;u m&#363;su atmi&#326;a ir tik d&#299;vaina, ka toreiz nevar&#275;ju &#299;sti atcer&#275;ties, k&#257;d&#257; sakar&#299;b&#257; man zin&#257;ms &#353;is v&#257;rds. P&#275;c tam s&#257;ku dom&#257;t par to, cik &#275;rm&#299;gs izskat&#299;j&#257;s kropl&#299;gais balt&#257;s dr&#275;b&#275;s sav&#299;st&#299;tais cilv&#275;ks liedag&#257;. Vi&#326;&#353; tik sav&#257;di vilka savu kasti. Es v&#275;l nekad nebiju redz&#275;jis t&#257;du gaitu, t&#257;das d&#299;vainas kust&#299;bas.

Man ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, ka neviens no &#353;iem cilv&#275;kiem netika run&#257;jis ar mani, kaut ar&#299; vi&#326;i gandr&#299;z visi laiku pa laikam pameta uz mani sav&#257;dus, zagl&#299;gus mirk&#316;us, kas nemaz nel&#299;dzin&#257;j&#257;s atkl&#257;tajiem naivu me&#382;o&#326;u skatieniem. Man grib&#275;j&#257;s zin&#257;t, k&#257;d&#257; valod&#257; vi&#326;i run&#257;. Vi&#326;i &#353;&#311;ita sevi&#353;&#311;i skopi v&#257;rdos, un, kad &#353;ie cilv&#275;ki run&#257;ja, vi&#326;u balsis skan&#275;ja gau&#382;&#257;m nelabi. Kas vi&#326;iem kait&#275;ja? Tad atcer&#275;jos Montgomerija lemp&#299;g&#257; kalpot&#257;ja acis.

Taisni &#353;in&#299; br&#299;d&#299; vi&#326;&#353; ierad&#257;s pats. Vi&#326;&#353; tagad bija &#291;&#275;rbies balt&#257;s dr&#275;b&#275;s un nesa mazu papl&#257;ti ar kafiju un v&#257;r&#299;tiem d&#257;rze&#326;iem. Es tikko sp&#275;ju apspiest riebuma drebu&#316;us, kad vi&#326;&#353; ien&#257;ca, v&#275;l&#299;gi paloc&#299;j&#257;s un nolika papl&#257;ti man priek&#353;&#257; uz galda.

P&#275;c tam sastingu p&#257;rsteigum&#257;. Zem &#353;&#311;iedrainajiem, melnajiem matiem es ieraudz&#299;ju vi&#326;a ausi! T&#257; p&#275;k&#353;&#326;i d&#363;r&#257;s ac&#299;s, turpat pie manas sejas. Sim cilv&#275;kam bija smailas ausis, ko sedza smalka, br&#363;na spalva!

 Brokastis, ser,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Es blenzu vi&#326;a sej&#257;, pat nem&#275;&#291;in&#257;dams atbild&#275;t. Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un dev&#257;s uz durv&#299;m, pie kam d&#299;vaini l&#363;koj&#257;s man&#299; p&#257;r plecu.

Es vi&#326;u pavad&#299;ju ar ac&#299;m, un &#353;in&#299; br&#299;d&#299;, notiekot k&#257;dam sare&#382;&#291;&#299;tam zemapzi&#326;as procesam, man&#257; pr&#257;t&#257; uzpeld&#275;ja fr&#257;ze: Moro &#353;aubas? Es minstin&#257;jos. Moro?  Ah&#257;! Tas lika man dom&#257;s p&#257;rcelties desmit gadus, atpaka&#316;. Moro &#353;ausmas. Vienu momentu &#353;&#299; fr&#257;ze miglaini v&#299;d&#275;ja man&#257; atmi&#326;&#257;, un p&#275;c tam gara acu priek&#353;&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s &#353;&#257;ds uzraksts sarkaniem burtiem uz mazas, tum&#353;dzeltenas bro&#353;&#363;ras, kas drausmin&#257;ja las&#299;t&#257;ju, t&#257; ka vi&#326;am auksti &#353;ermu&#316;i skr&#275;ja p&#257;r kauliem. Tagad es v.isu atcer&#275;jos skaidri. &#352;&#299; sen aizmirst&#257; bro&#353;&#363;ra jo spilgti atplaiksn&#299;j&#257;s man&#257; pr&#257;t&#257;. Tolaik es biju v&#275;l tikai t&#257;ds pui&#353;elis, bet Moro  man &#353;&#311;iet, jau gadus piecdesmit vecs v&#299;rs. Vi&#326;&#353; bija izcils un lietprat&#299;gs fiziologs, zin&#257;tnieku aprind&#257;s paz&#299;stams ar savu &#257;rk&#257;rt&#299;gi rado&#353;o izt&#275;li un rupjo tie&#353;umu diskusij&#257;s. Vai &#353;is b&#363;tu tas pats Moro? Vi&#326;&#353; public&#275;ja da&#382;us t&#299;ri apbr&#299;nojamus faktus sakar&#257; ar asins p&#257;rlie&#353;anu un turkl&#257;t, ka bija zin&#257;ms, veica v&#275;rt&#299;gu darbu attiec&#299;b&#257; uz audz&#275;jiem. Bet p&#275;k&#353;&#326;i vi&#326;a karjerai pien&#257;ca gals. Vi&#326;am vajadz&#275;ja atst&#257;t Angliju. D&#275;v&#275;damies par laborantu, k&#257;ds &#382;urna- lists ar iepriek&#353;&#275;ju nol&#363;ku celt gaism&#257; sensacion&#257;lus atkl&#257;jumus dab&#363;ja at&#316;auju apmekl&#275;t Moro laboratoriju, un skandaloza nejau&#353;&#299;ba  ja vien t&#257; bija nejau&#353;&#299;ba  veicin&#257;ja &#382;urn&#257;lista baism&#299;g&#257;s bro&#353;&#363;ras popularit&#257;ti. Public&#275;&#353;anas dien&#257; no Moro m&#257;jas izb&#275;ga nabaga suns  apd&#299;r&#257;ts un v&#275;l cit&#257;di sakrop&#316;ots.

Tas notika preses pieklusuma period&#257;, un k&#257;ds paz&#299;stams redaktors, &#299;slaic&#299;g&#257; laboranta br&#257;l&#275;ns, apel&#275;ja pie n&#257;cijas sirdsapzi&#326;as. S&#299; nebija pirm&#257; reize, kad sirdsapzi&#326;a v&#275;r&#353;as pret p&#275;t&#299;&#353;anas metod&#275;m. &#256;rstu izvaj&#257;ja no Anglijas. Varb&#363;t vi&#326;&#353; dab&#363;ja ciest peln&#299;ti, ta&#269;u, manupr&#257;t, j&#257;kaunas, ka citi p&#275;tnieki visu to diezgan cent&#299;gi atbalst&#299;ja un zin&#257;tnisko darbinieku lielais pulks vi&#326;u pameta nelaim&#275;. P&#275;c &#382;urn&#257;lista apraksta, da&#382;i Moro eksperimenti tom&#275;r bija p&#257;rlieku ne&#382;&#275;l&#299;gi. Vi&#326;&#353; dro&#353;i vien var&#275;tu izl&#299;gt ar sabiedr&#299;bu, ja p&#257;rtrauktu savus p&#275;t&#299;jumus, bet, ac&#299;m redzot, neatteic&#257;s no tiem, k&#257; dar&#299;tu vairums cilv&#275;ku, ko reiz p&#257;r&#326;&#275;musi zin&#257;tnisko mekl&#275;jumu valdon&#299;ga burv&#299;ba. Turkl&#257;t Moro bija neprec&#275;jies, t&#257; ka vi&#326;am vajadz&#275;ja b&#275;d&#257;t tikai par sevi 

Es jutos p&#257;rliecin&#257;ts, ka &#353;irn j&#257;b&#363;t tam pa&#353;am cilv&#275;kam. Viss nor&#257;d&#299;ja, ka nemaldos. Piepe&#353;i apjautu, k&#257;dam m&#275;r&#311;im vi&#326;&#353; izraudz&#299;jis pumu un citus dz&#299;vniekus, ko tagad kop&#257; ar p&#257;r&#275;jo bag&#257;&#382;u nog&#257;d&#257;ja ap&#382;o- gojum&#257; aiz m&#257;jas; un specifiska, &#353;&#311;eb&#299;ga smaka, t&#257;ds k&#257; paz&#299;stams tvanums, smaka, ko l&#299;dz &#353;im biju pusap- zin&#257;ti noman&#299;jis, sp&#275;ji sarosin&#257;ja manas domas. T&#257; bija oper&#257;ciju z&#257;les antiseptisk&#257; smaka. Caur sienu dzird&#275;ju pumu r&#363;cam un vienu suni nokaucamies, it k&#257; tam b&#363;tu iesists

Ta&#269;u, it sevi&#353;&#311;i cilv&#275;kam ar zin&#257;tnisku izgl&#299;t&#299;bu, vi- visekcija nemaz neliekas tik &#353;ausm&#299;ga, ka attaisnotu &#353;o slepen&#299;bu. Man&#257;s dom&#257;s notika d&#299;vains l&#275;ciens, ar visliel&#257;ko skaidr&#299;bu atkal ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257; Montgomerija kalpot&#257;ja smail&#257;s ausis un zaigojo&#353;&#257;s acis. Es l&#363;kojos &#257;rup uz za&#316;o j&#363;ru, kas putoja spirgt&#257; v&#275;j&#257;, un &#316;&#257;vos &#353;&#299;m un cit&#257;m sav&#257;daj&#257;m pa&#353;u p&#275;d&#275;jo dienu atmi&#326;&#257;m, kuras rais&#299;j&#257;s trauksmaini.

Ko tas viss var&#275;ja noz&#299;m&#275;t? Aizsl&#275;gts ap&#382;ogojurns uz vientul&#299;gas salas, paz&#299;stams vivisektors un &#353;ie kroplie un &#311;&#275;m&#299;gie cilv&#275;ki? ., <



VIII. PUMAS R&#274;CIENI

Ap pulksten vieniem Montgomerijs p&#257;rtrauca manu aizdomu un min&#275;jumu jucekl&#299;go dr&#363;zmu, un vi&#326;am sekoja groteskais kalpot&#257;js, nesdams uz papl&#257;tes maizi, za&#316;umus un citas &#275;damvielas, pudeli viskija, kr&#363;zi &#363;dens un tr&#299;s gl&#257;zes un na&#382;us. Es pa&#353;&#311;iel&#275;ju uz &#353;o neparasto rad&#299;jumu un redz&#275;ju, ka vi&#326;a sav&#257;d&#257;s, nemier&#299;g&#257;s acis v&#275;ro mani. Montgomerijs pav&#275;st&#299;ja, ka brokasto&#353;ot kop&#257; ar mani, bet Moro esot p&#257;r&#257;k neva&#316;&#299;gs, lai piebiedrotos mums.

 Moro!  es sac&#299;ju.  Es zinu &#353;o v&#257;rdu.

 Lai velns parauj j&#363;su zin&#257;&#353;anu!  vi&#326;&#353; atcirta.  Es biju gatavs &#275;zelis, kad pateicu jums &#353;o v&#257;rdu. Man vajadz&#275;ja apdom&#257;ties. Lai vai k&#257;, tas pal&#299;dz&#275;s jums izost m&#363;su  nosl&#275;pumus. Viskiju?

 N&#275;, paldies. Es nedzeru.

 Bijis ar&#299; es t&#257;ds s&#257;t&#299;bnieks! Bet, kas par v&#275;lu, tas par v&#275;lu. &#352;&#299; elles dzira jau mani atveda &#353;urp. T&#257; un k&#257;da miglota nakts. Es toreiz dom&#257;ju, ka esmu laim&#299;gs, kad Moro pied&#257;v&#257;j&#257;s mani aizg&#257;d&#257;t proj&#257;m. Tas ir &#275;rmoti 

 Montgomerij,  es piepe&#353;i ierun&#257;jos, kol&#299;dz &#257;rdurvis aizv&#275;r&#257;s,  k&#257;p&#275;c j&#363;su kalpot&#257;jam ir smailas ausis?

 Devi&#326;i p&#275;rkoni!  vi&#326;&#353; izsauc&#257;s, ie&#311;&#275;ris pirmo kumosu. Vi&#326;&#353; k&#257;du br&#299;di blenza man&#299; un p&#275;c tam atk&#257;rtoja:  Smailas ausis?

 T&#257;m ir smaili gali&#326;i,  es aiztr&#363;ksto&#353;&#257; bals&#299; sac&#299;ju, cik iesp&#275;jams mier&#299;g&#257;k,  un smalka, tum&#353;a spalva gar m#l&#257;m.

Vi&#326;&#353; &#316;oti uzman&#299;gi l&#275;ja sev viskiju un &#363;deni.

 Man r&#257;d&#299;j&#257;s ka vi&#326;a mati sedz ausis.

 Es t&#257;s redz&#275;ju, kad vi&#326;&#353; pieliec&#257;s, lai noliktu uz galda kafiju, ko ats&#363;t&#299;j&#257;t. Un vi&#326;a acis sp&#299;d tums&#257;.

Montgomerijs jau bija atguvies no izbr&#299;na p&#275;c mana jaut&#257;juma.

 Es vienm&#275;r dom&#257;ju,  vi&#326;&#353; gausi teica ar savu &#353;&#316;upst&#299;go pieska&#326;u, kas tagad tika mazliet uzsv&#275;rta,  ka vi&#326;a ausis patie&#353;&#257;m nav l&#257;dz&#299;g&#257;s, jo vi&#326;&#353; tas sl&#275;pj zem matiem  K&#257;das t&#257;s izskat&#299;j&#257;s?

Montgomerija iztur&#275;&#353;an&#257;s mani p&#257;rliecin&#257;ja, ka &#353;&#299; nezi&#326;a bija m&#257;kslota. Ta&#269;u es diezin vai var&#275;ju &#353;im cilv&#275;kam sac&#299;t, ka uzl&#363;koju vi&#326;u par meli.

 Smailas,  es teicu,  pamazas un spalvainas  &#299;sti spalvainas. Bet &#353;is cilv&#275;ks visp&#257;r ir pati d&#299;vain&#257;k&#257; b&#363;tne, k&#257;du vien esmu redz&#275;jis.

Sp&#275;j&#353;, piesmacis dz&#299;vnieka s&#257;pju r&#275;ciens atskan&#275;ja no ap&#382;ogojuma aiz mums. Dobj&#257; un pla&#353;&#257; balss lika noprast, ka r&#275;ca puma. Es iev&#275;roju, ka Montgomerijs sar&#257;v&#257;s.

 Ja?  vi&#326;&#353; bilda.

 Kur j&#363;s samekl&#275;j&#257;t &#353;o rad&#299;jumu?

 E . .. Sanfrancisko .. . Tiesa, vi&#326;&#353; ir pret&#299;gs gaudenis. Ziniet, pl&#257;npr&#257;tis. Es nevaru atcer&#275;ties, no kurienes vi&#326;&#353; uzradies. Bet, ziniet, esmu pieradis pie vi&#326;a. M&#275;s abi esam pieradu&#353;i. K&#257;du iespaidu vi&#326;&#353; atst&#257;jis uz jums?

 Vi&#326;&#353; ir nedabisks,  es teicu.  Vi&#326;am piem&#299;t kaut kas  Neuzskatiet mani par untumnieku, bet es izj&#363;tu riebumu un mani musku&#316;i saspringst, kad vi&#326;&#353; n&#257;k tuvum&#257;. Tad &#353;&#311;iet, ka pieskarsies kas s&#257;tanisks, nudien.

Klaus&#299;damies &#353;in&#299;s v&#257;rdos, Montgomerijs bija p&#257;rst&#257;jis &#275;st.

 &#274;rmoti,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Es gan neko t&#257;du nemanu.  Vi&#326;&#353; atkal &#311;&#275;r&#257;s pie brokast&#299;m.  Man nebija ne jausmas par to,  vi&#326;&#353; teica un ko&#353;&#316;&#257;ja kumosu.  &#352;onera komandas v&#299;ri laikam jutu&#353;i to pa&#353;u Vi&#326;i moc&#299;ja vai nost nabaga nejauc&#275;nu J&#363;s redz&#275;j&#257;t kapteini? ..,

P&#275;k&#353;&#326;i puma ier&#275;c&#257;s atkal, &#353;oreiz v&#275;l skaudr&#257;k. Montgomerijs paklus&#257;m nolam&#257;j&#257;s. Dz&#299;ros vi&#326;u iztincin&#257;t par cilv&#275;kiem liedag&#257;. Tad nabaga dz&#299;vnieks iek&#353;pus&#275; laida va&#316;&#257; &#299;sus, griez&#299;gus kaucienus.

 J&#363;su cilv&#275;ki liedag&#257;,  es sac&#299;ju,  pie k&#257;das rases vi&#326;i pieder?

 Vareni pui&#353;i, vai ne?  vi&#326;&#353; izklaid&#299;gi atjaut&#257;ja, pie kam sarauca uzacis, kad dz&#299;vnieks spalgi iegaudoj&#257;s.

Es vairs nevaic&#257;ju neko. No jauna atskan&#275;ja kauciens, negant&#257;ks par iepriek&#353;&#275;jo. Vi&#326;&#353; pal&#363;koj&#257;s uz mani sav&#257;m trulaj&#257;m, pel&#275;kaj&#257;m ac&#299;m un p&#275;c tam iedz&#275;ra v&#275;l viskiju. Vi&#326;&#353; m&#275;&#291;in&#257;ja mani ievilkt diskusija par alkoholu, apgalvodams, ka esot ar to izgl&#257;bis man dz&#299;v&#299;bu. Lik&#257;s, vi&#326;&#353; &#316;oti grib&#275;ja uzsv&#275;rt, ka man par savu dz&#299;v&#299;bu j&#257;pateicas vi&#326;am. Atbild&#275;ju izvair&#299;gi. Dr&#299;z m&#363;su malt&#299;te bija gal&#257;, kropl&#299;gais smailausainais izdzimums nokopa galdu un Montgomerijs atkal pameta mani vienu istab&#257;. Visu laiku vi&#326;&#353; nesp&#275;ja &#299;sti apsl&#275;pt uzbudin&#257;jumu par vivisec&#275;t&#257;s pumas gaud&#257;m. Vi&#326;&#353; run&#257;ja par savu d&#299;vaino nervozit&#257;ti" un p&#275;c tam atst&#257;ja mani, ac&#299;m redzami apstiprin&#257;dams savus v&#257;rdus.

Es pats atzinu, ka &#353;ie r&#275;cieni &#257;rk&#257;rt&#299;gi uzbudina. Gausi vilk&#257;s p&#275;cpusdiena, un tie k&#316;uva aizvien dobj&#257;ki un sp&#275;c&#299;g&#257;ki. Tie s&#257;kum&#257; d&#363;r&#257;s sird&#299; un p&#275;d&#299;gi, bez mitas atk&#257;rtodamies, mani pavisam izsita no l&#299;dzsvara. Nosviedu ielas&#299;to Hor&#257;cija darbu tulkojumu pie malas un s&#257;ku v&#299;st&#299;t d&#363;res, kod&#299;t l&#363;pas un so&#316;ot pa istabu.

P&#275;c br&#299;&#382;a es l&#363;koju ar pirkstiem aizb&#257;zt ausis.

&#352;ie gaudieni mani sa&#382;&#275;linaja aizvien vair&#257;k, l&#299;dz beidzot tik asi pauda cie&#353;anas, ka ilg&#257;k nesp&#275;ju tos iztur&#275;t sav&#257; &#353;auraj&#257; istab&#257;. Es izmetos lauk&#257; v&#275;l&#257;s p&#275;cpusdienas midzino&#353;aj&#257; tveic&#275; un, pag&#257;jis gar&#257;m lielajiem v&#257;rtiem, kuri, k&#257; iev&#275;roju, bija atkal aizsl&#275;gti, nogriezos aiz m&#363;ra aps&#275;tas st&#363;ra.

&#256;r&#257; &#353;ie kaucieni atskan&#275;ja v&#275;l ska&#316;&#257;k. &#352;&#311;ita, ka visas pasaules s&#257;pes radu&#353;as kop&#299;gu balsi. Ta&#269;u, ja es zin&#257;tu, ka blakus istab&#257; k&#257;ds mok&#257;s &#353;&#257;d&#257;s s&#257;p&#275;s, un t&#257;s b&#363;tu m&#275;mas, dro&#353;i vien  t&#257; v&#275;l&#257;k dom&#257;ju par to  es sp&#275;tu saglab&#257;t dv&#275;seles mieru. Bet m&#363;s satrauc l&#299;dzj&#363;t&#299;ba, kad cie&#353;anas izpau&#382;as bals&#299; un liek tr&#299;s&#275;t m&#363;su nerviem. Par sp&#299;ti spo&#382;ai saules gaismai un koku za&#316;ajiem v&#275;dek&#316;iem, kuri &#353;&#363;poj&#257;s gl&#257;st&#299;g&#257; j&#363;ras br&#299;z&#275;, pasaule &#353;&#311;ita tum&#353;a, kl&#299;sto&#353;u melnu un sarkanu r&#275;gu pilna, kam&#275;r nebiju ticis t&#257;d&#257; att&#257;lum&#257; no m&#257;jas un raib&#257; m&#363;ra, ka nedzird&#275;ju vairs pumas r&#275;cienus.



IX. B&#362;TNE ME&#381;&#256;

Daudz nev&#275;rodams, kurp eju, es lieliem so&#316;iem devos cauri atvas&#257;jam, kas sedza kosu aiz m&#257;jas. P&#275;c tam g&#257;ju pa &#275;nu, ko meta biezs puduris slaidu koku aiz kosas, un dr&#299;z vien atrados k&#257;du gabali&#326;u otrpus t&#257;s un k&#257;pu lejup, uz strauti&#326;u, kur&#353; tec&#275;ja pa &#353;auru ieleju. Es apst&#257;jos un klaus&#299;jos. Veiktais att&#257;lums un bie&#382;&#326;as mas&#299;v&#257; starpsiena apklusin&#257;tu katru ska&#326;u, kas n&#257;ktu no ap&#382;ogojuma. Gaiss bija r&#257;ms. &#268;abin&#257;dams izl&#275;ca trusis un aizdiedza aug&#353;up pa atg&#257;zi man&#257; priek&#353;&#257;. Es vilcin&#257;jos un aps&#275;dos &#275;nas mal&#257;.

Skats bija t&#299;kams. T&#275;rce sl&#275;p&#257;s savu krastu leknaj&#257; za&#316;um&#257;, tikai vien&#257; viet&#257; es saman&#299;ju spogu&#316;ojam tr&#299;s- st&#363;rainu &#363;dens l&#257;mi&#326;u. Vi&#326;&#257; pus&#275; redz&#275;ju cauri zilganai d&#363;makai J<oku un lo&#382;&#326;augu mud&#382;ekli un virs t&#257; atkal debess dzidro zilumu. Sur un tur balts vai tum&#353;sarkans l&#257;sums iez&#299;m&#275;ja k&#257;du ziedo&#353;u b&#257;rkstainu epif&#299;tu. Es k&#257;du br&#299;di laidu skatienu p&#257;r &#353;o ainavu, un p&#275;c tam manu pr&#257;tu atkal nodarbin&#257;ja Montgome,- rija kalpot&#257;ja sav&#257;d&#257;s &#299;patn&#299;bas. Bet t&#257;d&#257; tveic&#275; nevar&#275;ju dom&#257;t skaidri un dr&#299;z vien s&#257;ku snaudu&#316;ot.

Nezinu, p&#275;c cik ilga laika mani iztr&#363;cin&#257;ja &#269;abo&#326;a za&#316;umos otrpus strauta. Pirmaj&#257; mirkl&#299; saskat&#299;ju tikai ie&#353;&#363;potas niedru un papar&#382;u galotnes. Piepe&#353;i strauta krast&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s kaut kas  ies&#257;kum&#257; nevar&#275;ju iz&#353;&#311;irt, kas &#299;sti. Tas nolieca pie &#363;dens galvu un dz&#275;ra. Tad redz&#275;ju, ka tas bija cilv&#275;ks, kas staig&#257; &#269;etreniski  t&#257;pat k&#257; dz&#299;vnieks!

Vi&#326;a augumu sedza iezilganas dr&#275;bes, &#257;da bija vara kr&#257;s&#257;, mati  melni. Lik&#257;s, groteska kropl&#299;ba bija rakstur&#299;ga visiem &#353;iem saliniekiem. Es dzird&#275;ju, ka vi&#326;&#353; dzerot s&#363;ca ar l&#363;p&#257;m &#363;deni.

Es saliecos uz priek&#353;u, lai vi&#326;u redz&#275;tu lab&#257;k, un mana roka pagr&#363;da lavas gabalu; tas grab&#275;dams aizv&#275;l&#257;s lejup pa nog&#257;zi. Vi&#326;&#353; vain&#299;gi pac&#275;la acis, un m&#363;su skatieni sastap&#257;s. Sis rad&#299;jums t&#363;l&#299;t uz&#311;epuroj&#257;s k&#257;j&#257;s un st&#257;v&#275;ja, slauc&#299;dams ar savu neveiklo roku muti un l&#363;kodamies man&#299;. Vi&#326;a k&#257;jas nebija ne pus&#275; tik garas k&#257; rumpis. T&#257; m&#275;s apmulsu&#353;i v&#275;r&#257;mies viens otr&#257; k&#257;du min&#363;ti. P&#275;c tam vi&#326;&#353; lav&#299;j&#257;s proj&#257;m caur kr&#363;miem pa labi no manis, pie kam da&#382;as reizes apst&#257;j&#257;s, lai atskat&#299;tos. Laiku pa laikam vi&#326;&#353; cie&#353;i uzl&#363;koja mani. Es dzird&#275;ju, ka lapu &#269;auksto&#326;a k&#316;uva aizvien klus&#257;ka un izdzisa t&#257;lum&#257;. Vi&#326;&#353; nozuda, bet es v&#275;l ilgi s&#275;d&#275;ju un raudz&#299;jos vi&#326;am paka&#316;. Mana laisk&#257; miegul&#299;ba bija izgaisusi.

Mani iztrauc&#275;ja troksnis aizmugur&#275;, un, sp&#275;ji apgriezies, redz&#275;ju tru&#353;a balto, &#316;engano &#316;ipu aizzibam aug&#353;up pa atg&#257;zi. Es uzl&#275;cu k&#257;j&#257;s.

P&#275;c grotesk&#257; puskusto&#326;a par&#257;d&#299;&#353;an&#257;s p&#275;cpusdienas klusums man p&#275;k&#353;&#326;i lik&#257;s dz&#299;v&#299;bas pilns. Es tram&#299;gi aplaidu acis apk&#257;rt, no&#382;&#275;lodams, ka esmu bez iero&#269;a. P&#275;c tam iedom&#257;jos, ka nule redz&#275;tais cilv&#275;ks bija nevis kails k&#257; me&#382;onis, bet &#291;&#275;rbies iezilgan&#257;s dr&#275;b&#275;s, un &#353;in&#299; sakar&#299;b&#257; es m&#275;&#291;in&#257;ju sevi p&#257;rliecin&#257;t, ka galu gal&#257; vi&#326;&#353; dro&#353;i vien ir mierm&#299;l&#299;gs rad&#299;jums un vi&#326;a sejas trulais bargums dod aplamu priek&#353;statu par vi&#326;u pa&#353;u.

Tom&#275;r &#353;is r&#275;gs mani stipri uzbudin&#257;ja. Es g&#257;ju uz kreiso pusi pa atg&#257;zi, groz&#299;dams galvu un skat&#299;damies visapk&#257;rt starp koku taisnajiem stumbriem. Kamd&#275;&#316; cilv&#275;kam vajadz&#275;ja staig&#257;t &#269;etreniski un dzert ar l&#363;p&#257;m? P&#275;c br&#299;&#382;a atkal izdzird&#275;ju gaudojam dz&#299;vnieku un, dom&#257;dams, ka t&#257; ir puma, pagriezos, un devos tie&#353;i proj&#257;m no &#353;&#299; trok&#353;&#326;a. T&#257; es nok&#257;pu pie strauta, p&#257;rl&#275;cu tam p&#257;ri un spraucos aug&#353;up caur atvas&#257;ju otr&#257; pus&#275;. ^

Mani iztr&#363;cin&#257;ja liels, spilgti sarkans plankums uz zemes, un, pieg&#257;jis kl&#257;t, es atkl&#257;ju, ka t&#257; bija &#299;patn&#275;ja s&#275;ne, izzarota un iekrok&#257;ta l&#299;dz&#299;gi lapveidigam &#311;&#275;rpim, bet no piesk&#257;riena t&#257; saplaka g&#316;ot&#257;s. P&#275;c tam atradu kuplu papar&#382;u &#275;n&#257; kaut ko nepat&#299;kamu  beigtu trusi ar atrautu galvu. Tas bija aplipis ar sp&#299;d&#299;g&#257;m mu&#353;&#257;m, ta&#269;u v&#275;l silts. Es drausm&#257;s apst&#257;jos, ieraudz&#299;dams iz&#353;&#316;akst&#299;t&#257;s asinis. Te nu bija nogalin&#257;ts vismaz viens salas apmekl&#275;t&#257;js!

Nek&#257;du citu vardarb&#299;bas p&#275;du es neman&#299;ju. Izskat&#299;j&#257;s, it k&#257; trusis b&#363;tu piepe&#353;i sakampts un non&#257;v&#275;ts. V&#275;rdamies &#353;in&#299; spalvainaj&#257; &#311;ermen&#299;t&#299;, es nodevos min&#275;jumiem, k&#257; tas var&#275;ja gad&#299;ties. T&#257; st&#257;v&#275;dams jutu, ka m&#257;cas virs&#363; m&#299;klainas bailes, ko bija pamodin&#257;jis ar savu necilv&#275;cisko seju rad&#299;jums pie strauta. Es s&#257;ku noprast, cik b&#299;stams mans g&#257;jiens starp &#353;iem nezin&#257;majiem &#316;aud&#299;m. Apk&#257;rt&#275;jais biezoknis tagad man t&#275;loj&#257;s cit&#257;ds. Nu katr&#257; &#275;n&#257; sl&#275;p&#257;s ienaidnieks, katra &#269;abo&#326;a noz&#299;m&#275;ja briesmas. &#352;&#311;ita, ka neredzamas b&#363;tnes gl&#363;n uz mani.

Nol&#275;mu doties atpaka&#316; uz ap&#382;ogojumu krastmal&#257;. Es a&#353;i pagriezos un strauji, gandr&#299;z j&#257;saka, nepr&#257;t&#299;gi br&#257;&#382;os cauri kr&#363;miem, par vari grib&#275;dams atkal tikt klaj&#257; viet&#257;.

Es p&#275;k&#353;&#326;i apst&#257;jos pie k&#257;da klajumi&#326;a. T&#257; bija t&#257;da k&#257; lauce, kas radusies, kokiem izg&#257;&#382;oties; jau z&#275;la s&#275;- je&#326;i, lai c&#299;n&#299;tos par br&#299;vo vietu, ko vi&#326;&#257; pus&#275; atkal iek&#316;&#257;va stumbru un v&#299;te&#326;augu bie&#382;&#326;a ar s&#275;&#326;u un pu&#311;u iel&#257;sumiem. Uz milz&#299;ga kritu&#353;a koka piepjainajiem trupek&#326;iem man&#257; priek&#353;&#257; vienkopus tup&#275;ja tr&#299;s groteski cilv&#275;ki, v&#275;l neman&#299;dami, ka esmu pien&#257;cis vi&#326;iem tuvum&#257;. Vina, ac&#299;m redzot, bija sieviete, divi p&#257;r&#275;jie  v&#299;rie&#353;i. Visi bija puskaili, tikai viduk&#316;us sedza sarkanas dr&#275;bes tinumi, un es v&#275;l nekad nebiju redz&#275;jis me&#382;o&#326;us ar t&#257;du pel&#275;c&#299;gi sarkanbr&#363;nu &#257;du. Tuklas, lielas sejas bez zoda, sl&#299;pas pieres, reti, saraini mati uz galvas. Es pirmo reizi sastapu tik- kustoniska izskata rad&#299;jumus.

Vi&#326;i sarun&#257;j&#257;s, pareiz&#257;k, viens no v&#299;rie&#353;iem run&#257;ja ar abiem p&#257;r&#275;jiem, un visi tr&#299;s bija p&#257;r&#257;k aizr&#257;vu&#353;ies, lai justu mani pien&#257;kam. Vi&#326;i &#353;&#363;poja galvas un plecus uz vienu un otru pusi. Run&#257;t&#257;js &#353;makstin&#257;dams b&#275;ra v&#257;rdus, kurus dzird&#275;ju skaidri, ta&#269;u nevar&#275;ju saprast, ko vi&#326;&#353; teica. Man &#353;&#311;ita, ka vi&#326;&#353; atk&#257;rto k&#257;du sare&#382;&#291;&#299;tu penteri. P&#275;c laici&#326;a &#353;&#299; balss k&#316;uva skarb&#257;ka, un, izplezdams rokas, vi&#326;&#353; piec&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s.

Nu ar&#299; p&#257;r&#275;jie uzc&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s un izpleta rokas, pie kam s&#257;ka vervel&#275;t vi&#326;am l&#299;dzi, &#353;&#363;podamies savas gar&#257;s penteres ritm&#257;. Es tobr&#299;d iev&#275;roju, ka vi&#326;iem lemp&#299;gas, pl&#257;nas p&#275;das un neparasti &#299;si stilbi. Visi tr&#299;s s&#257;ka l&#275;n&#257;m so&#316;ot ri&#326;&#311;&#299;, paceldami un piecirzdami k&#257;jas un vicin&#257;dami rokas; vi&#326;u ritmiskaj&#257; run&#257; ievij&#257;s t&#257;da k&#257; meldija ar refr&#275;nu, kur&#353; skan&#275;ja al&#363;la vai bal&#363;la. Vi&#326;u

acis iedeg&#257;s un &#311;&#275;m&#299;g&#257;s sejas k&#316;uva &#382;irgt&#257;kas, pau&#382;ot sav&#257;du prieku. Siekalas pil&#275;ja no bezl&#363;pu mut&#275;m.

V&#275;rodams vi&#326;u groteskos un m&#299;klainos &#382;estus, es piepe&#353;i pirmo reizi skaidri nosk&#257;rtu, k&#257;p&#275;c vi&#326;i tik derdz&#299;gi un atst&#257;j t&#257;du nenoteiktu, pretrun&#299;gu iespaidu, it k&#257; b&#363;tu glu&#382;i sve&#353;i un tan&#299; pa&#353;&#257; laik&#257; sve&#353;&#257;di paz&#299;stami. Sie tr&#299;s rad&#299;jumi, kas bija iegrimu&#353;i sav&#257; nosl&#275;pumainaj&#257; ritu&#257;l&#257;, l&#299;dzin&#257;j&#257;s cilv&#275;kiem un tom&#275;r visd&#299;vain&#257;kaj&#257; k&#257;rt&#257; atg&#257;din&#257;ja k&#257;du paz&#299;stamu dz&#299;vnieku. Par sp&#299;ti uz&#291;&#275;rbtajai lupatai, cilv&#275;ka st&#257;vam, cilv&#275;ciskam augumam, katrs no &#353;iem rad&#299;jumiem sav&#257;s kust&#299;b&#257;s, sejas izteiksm&#275;, vis&#257; &#257;rien&#275;, k&#257; tagad apjautu, bija nenoliedzami ie&#326;&#275;mies c&#363;kai piem&#299;to&#353;as &#299;patn&#299;bas, c&#363;cisku piejaukumu, nep&#257;rprotamas &#353;&#299; kusto&#326;a paz&#299;mes.

Es st&#257;v&#275;ju, padevies &#353;&#299;s p&#257;rsteidzo&#353;&#257;s atzi&#326;as varai, un n&#257;kamaj&#257; br&#299;d&#299; man ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257; visbaig&#257;kie jaut&#257;jumi. B&#316;audami un urk&#353;&#311;&#275;dami d&#299;vainie rad&#299;jumi cits p&#275;c cita s&#257;ka l&#275;kt gais&#257;. Vienam pasl&#299;d&#275;ja k&#257;ja, un k&#257;du mirkli vi&#326;&#353; palika uz vis&#257;m &#269;etr&#257;m, iek&#257;m tika atkal aug&#353;&#257;. Tan&#299; moment&#257; pietiekami skaidri atplaiksn&#299;j&#257;s &#353;o briesmo&#326;u patiesais dz&#299;vnieciskums.

Es pagriezos p&#275;c iesp&#275;jas klus&#257;k un, l&#257;giem sastingdams aiz bail&#275;m, ka mani nodos zara br&#299;k&#353;&#311;is vai lapas &#269;abiens, steidzos atpaka&#316; kr&#363;mos. Pag&#257;ja labs laiks, iek&#257;m k&#316;uvu dro&#353;&#257;ks un uzdr&#299;kst&#275;jos kust&#275;ties br&#299;vi.

Tobr&#299;d mana vien&#299;g&#257; doma bija tikt proj&#257;m no &#353;iem derg&#316;iem, un es gandr&#299;z neman&#299;ju, ka esmu izn&#257;cis uz v&#257;ji iem&#299;tas taci&#326;as starp kokiem. Tad, piepe&#353;i &#353;&#311;&#275;rsodams mazu lauc&#299;ti, nepat&#299;kami satr&#363;kos, ieraudz&#299;jis starp stumbriem jardus tr&#299;sdesmit atstatu divas lemp&#299;gas k&#257;jas, kas klusi so&#316;oja paral&#275;li manam virzienam. Galvu un &#311;erme&#326;a aug&#353;da&#316;u sl&#275;pa lo&#382;&#326;augu mud&#382;eklis. Es sp&#275;ji apst&#257;jos, cer&#275;dams, ka &#353;is rad&#299;jums mani neredz. Vi&#326;a k&#257;jas apst&#257;j&#257;s reiz&#275; ar mani. Es biju t&#257; uzbudin&#257;ts, ka tik tikko savald&#299;jos un nemetos b&#275;gt pa kaklu pa galvu.

P&#275;c tam, cie&#353;i iel&#363;kojies, es saskat&#299;ju cauri sare&#382;&#291;&#299;tajam vijumam galvu un rumpi  to pa&#353;u lopisko izdzimumu, ko biju redz&#275;jis dzeram. Vi&#326;&#353; pakustin&#257;ja galvu. No koku pa&#275;nas vi&#326;&#353; uzmeta man

acis, un t&#257;s zibsn&#299;ja za&#316;&#257;m ugunti&#326;&#257;m, kas nozuda, tikl&#299;dz vi&#326;&#353; atkal pagrieza galvu. Vi&#326;&#353; k&#257;du br&#299;di palika nekust&#299;gs un p&#275;c tam laid&#257;s skriet klusiem so&#316;iem caur za&#316;o labirintu. N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; vi&#326;&#353; nozuda aiz kr&#363;miem. Es nevar&#275;ju vi&#326;u redz&#275;t, bet jutu, ka vi&#326;&#353; apst&#257;jies un atkal v&#275;ro mani.

Kas &#299;sti tas bija  cilv&#275;ks vai dz&#299;vnieks? Ko vi&#326;&#353; . grib&#275;ja no manis? Es biju bez iero&#269;a, pat bez n&#363;jas. B&#275;gt b&#363;tu nepr&#257;ts. Lai nu kas bija &#353;is rad&#299;jums, vi&#326;&#353; tom&#275;r neiedro&#353;in&#257;j&#257;s man uzbrukt. Stingri sakodis zobus, g&#257;ju tie&#353;i uz vi&#326;a pusi. Par vari centos neizr&#257;d&#299;t bailes, kas &#353;&#311;ita stindzin&#257;m manu muguru. Es izspraucos caur augstu, balti ziedo&#353;u kr&#363;mu biezokni un divdesmit jardus atstatu ieraudz&#299;ju vi&#326;u skat&#257;mies p&#257;r plecu uz mani un vilcin&#257;mies. Es pasp&#275;ru da&#382;us sojus uz priek&#353;u, cie&#353;i l&#363;kodamies vi&#326;am ac&#299;s.

 Kas j&#363;s esat?  es nopras&#299;ju.

Vi&#326;&#353; m&#275;&#291;in&#257;ja iztur&#275;t manu skatienu.

 N&#275;!  vi&#326;&#353; piepe&#353;i teica, pagriez&#257;s un l&#275;k&#353;iem dev&#257;s proj&#257;m no manis caur atvas&#257;ju.

P&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;&#353; atkal pagriez&#257;s un blenza uz mani. Vi&#326;a acis gai&#353;i sp&#299;d&#275;ja kr&#275;sl&#257; zem kokiem.

Man d&#363;&#353;a saskr&#275;ja pap&#275;&#382;os, ta&#269;u jutu, ka vien&#299;gais gl&#257;bi&#326;&#353;  izlikties dro&#353;am, un stingr&#257; gait&#257; g&#257;ju vi&#326;am virs&#363;. Vi&#326;&#353; par jaunu nov&#275;rs&#257;s un pazuda kr&#275;sl&#257;. Man &#353;&#311;ita, ka v&#275;lreiz iev&#275;roju pazibam vi&#326;a acis, un tas bija viss.

Pirmo reizi atsk&#257;rtu, ka &#353;&#299; v&#275;l&#257; stunda var&#275;tu k&#316;&#363;t man b&#299;stama. Saule bija noriet&#275;jusi pirms da&#382;&#257;m min&#363;t&#275;m, tropu &#299;s&#257; kr&#275;sla jau brieda par tumsu debess austrumda&#316;&#257;, un k&#257;ds agr&#299;ns naktstaurenis klusu lidin&#257;j&#257;s pie manas galvas. Ja negrib&#275;ju p&#257;rnak&#353;&#326;ot &#353;in&#299; nosl&#275;pumainaj&#257; me&#382;&#257;, kas pilns nezin&#257;mu briesmu, man vajadz&#275;ja steigties atpaka&#316; uz ap&#382;ogojumu.

Doma atgriezties &#353;in&#299; s&#257;pju piemekl&#275;taj&#257; patv&#275;rum&#257; gau&#382;&#257;m nepatika, ta&#269;u b&#363;tu v&#275;l nepat&#299;kam&#257;k, ja mani te &#257;r&#257; p&#257;rsteigtu dzi&#316;a tumsa un viss, kas var&#275;ja tan&#299; sl&#275;pties. Es v&#275;lreiz ieskat&#299;jos zilaj&#257;s &#275;n&#257;s, kur&#257;s bija ieniris d&#299;vainais rad&#299;jums, un p&#275;c tam devos atpaka&#316;, lejup pa nog&#257;zi, uz strauta pusi, iedams, k&#257; spriedu, turp, no kurienes n&#257;cis.

So&#316;oju ar skubu, visu &#353;o piedz&#299;vojumu samulsin&#257;ts, un dr&#299;z atrados starp skrajiem kokiem l&#299;dzen&#257; viet&#257;. Bezkr&#257;sas dzidrums, kas seko saulrieta atbl&#257;zmai, s&#257;ka tum&#353;oties. Debess zilums virs marias galvas ik mirkli k&#316;uva sul&#299;g&#257;ks, un maz&#257;s zvaigznes cita p&#275;c citas p&#257;rsp&#275;ja dziesto&#353;o gaismu; spraugas att&#257;l&#257;kaj&#257; lapotn&#275; un koku starpas bija v&#299;d&#275;ju&#353;as d&#363;makaini zilas klusin&#257;t&#257; dienas gaism&#257;, bet tagad k&#316;uva melnas un nosl&#275;pumainas.

Es traucos t&#257;l&#257;k. Apk&#257;rtne zaud&#275;ja kr&#257;sas, koku galotnes k&#257; melni silueti sl&#275;j&#257;s pret zaig&#257;m, zil&#257;m debes&#299;m, un lejpus &#353;&#299;s kont&#363;rl&#299;nijas viss sakusa vien&#257; bezveid&#299;g&#257; tum&#353;um&#257;. Dr&#299;z koki k&#316;uva ret&#257;ki un kr&#363;mainais atvas&#257;js kupl&#257;ks. Non&#257;cu tuksne&#353;ain&#257;, balt&#257; smiltien&#257; un p&#275;c tam atkal pla&#353;&#257;, mud&#382;ekl&#299;g&#257; brik- sn&#257;j&#257;.

Mani dar&#299;ja nemier&#299;gu v&#257;ja &#269;auksto&#326;a labaj&#257; pus&#275;. S&#257;kum&#257; dom&#257;ju, ka vi&#316;os, jo, kad vien apst&#257;jos, vald&#299;ja klusums, tikai vakara v&#275;sma &#353;alca koku galotn&#275;s. Bet, tikl&#299;dz atkal uz&#326;&#275;mu savu ce&#316;u, mani so&#316;i it k&#257; atbalsoj&#257;s.

Es virz&#299;jos proj&#257;m no biezok&#326;iem, tur&#275;damies klaj&#257;k&#257;s viet&#257;s, un reizi pa reizei sp&#275;ji pagriezos, lai p&#257;rsteigtu &#353;o rad&#299;jumu  ja t&#257;ds eksist&#275;ja  zogamies uz mani. Neredz&#275;ju nek&#257; aizdom&#299;ga, un tom&#275;r arvien noteikt&#257;k apjautu k&#257;da kl&#257;tb&#363;tni. Pa&#257;trin&#257;ju gaitu un p&#275;c laici&#326;a non&#257;cu pie mazas kosas;-p&#257;rg&#257;jis tai p&#257;ri, a&#353;i apgriezos un to cie&#353;i v&#275;roju no &#353;&#299;s puses. Meln&#257; kosa skaidri at&#353;&#311;&#299;r&#257;s no tumsto&#353;aj&#257;m debes&#299;m.

P&#275;c br&#299;&#382;a k&#257;ds bezveida kumurs strauji pac&#275;l&#257;s uz debess fona un nozuda. Tagad jutos p&#257;rliecin&#257;ts, ka mans br&#363;nsej&#299;gais pretinieks atkal lav&#257;s man l&#299;dzi. Un tan&#299; pa&#353;&#257; mirkl&#299; atsk&#257;rtu v&#275;l ko nepat&#299;kamu: es biju apmald&#299;jies.

Pagalam samulsin&#257;ts, slepen&#257; ienaidnieka vaj&#257;ts, es k&#257;du laiku steidzos uz priek&#353;u. &#352;is rad&#299;jums, lai tas b&#363;tu kas b&#363;dams, vai nu neiedro&#353;in&#257;j&#257;s man uzbrukt, vai gaid&#299;ja izdev&#299;g&#257;ku br&#299;di. Es neatlaid&#299;gi tur&#275;jos klaj&#257;s viet&#257;s. Reiz&#275;m apst&#257;jos un klaus&#299;jos, un dr&#299;z pa pusei p&#257;rliecin&#257;ju sevi, ka mans vaj&#257;t&#257;js vairs nedzenas paka&#316; vai radies -tikai man&#257; sakairin&#257;taj&#257; izt&#275;l&#275;. Tad izdzird&#275;ju &#353;alkojam j&#363;ru. Es pasku- bin&#257;jos, dodamies gandr&#299;z skrie&#353;us, un t&#363;l&#299;t k&#257;ds paklupa aiz manis.

Piepe&#353;i apcirtos un v&#275;ros koku izpl&#363;du&#353;ajos apveidos man&#257; aizmugur&#275;. &#352;&#311;ita, kaut kas melns iel&#275;ca &#275;n&#257;. Es sastingu un klaus&#299;jos, ta&#269;u dzird&#275;ju vien&#299;gi savas asinis t&#363;kstam galv&#257;. Nodom&#257;ju, ka mani nervi sabeigti un jutek&#316;i v&#299;lu&#353;i, un ap&#326;&#275;m&#299;gi pagriezos atkal pret &#353;alkojo&#353;o j&#363;ru.

P&#275;c p&#257;ris min&#363;t&#275;m koki tapa ret&#257;ki, un izk&#316;uvu kail&#257;, zem&#257; laid&#257;, kas iesniedz&#257;s tum&#353;&#257; &#363;den&#299;. Nakts bija r&#257;ma un skaidra, un j&#363;ras l&#275;naj&#257;s &#353;&#363;p&#257;s mirgu&#316;oja zvaig&#382;&#326;u augo&#353;o pulku atsp&#299;dumi. Atstat&#257;k b&#257;li viz&#275;ja bangas pret nesimetrisku rifa loku. Rietumos redz&#275;ju zodiak&#257;lo gaismu, kas sapl&#363;da ar vakarzvaigznes dzelteno spo&#382;umu. Krasts stiep&#257;s proj&#257;m no manis uz austrumiem, un rietumos to sl&#275;pa zemesraga izcilnis. Tad atcer&#275;jos, ka Moro pludmale atrodas rietumos.

Aiz manis p&#257;rl&#363;za k&#257;ds zari&#326;&#353; un no&#269;ab&#275;ja lapas. Es pagriezos un st&#257;v&#275;ju, l&#363;kodamies tum&#353;ajos kokos. Nevar&#275;ju nek&#257; saskat&#299;t  vai ar&#299; saskat&#299;ju p&#257;r&#257;k daudz. Katrs melns apveids tums&#257; lik&#257;s draudo&#353;s un d&#299;vaini atg&#257;din&#257;ja modru, v&#275;r&#299;gu b&#363;tni. T&#257; nost&#257;v&#275;ju k&#257;du min&#363;ti un p&#275;c tam, joproj&#257;m uzman&#299;dams kokus, nogriezos uz rietumiem, lai &#353;&#311;&#275;rsotu zemesm&#275;li. Tikl&#299;dz uz&#326;&#275;mu savu ce&#316;u, viena no gl&#363;no&#353;aj&#257;m &#275;n&#257;m sakust&#275;j&#257;s un sekoja.

Mana sirds dauz&#299;j&#257;s strauji. Dr&#299;z k&#316;uva redzams l&#299;&#269;a pla&#353;ais apveids rietumos, un es apst&#257;jos par jaunu. Klus&#257; &#275;na apst&#257;j&#257;s jardus desmit no manis. Maza ugunti&#326;a mirgoja ieliekuma t&#257;l&#257;kaj&#257; gal&#257;, un pel&#275;kais smilts liedags tikko jau&#353;ami v&#299;d&#275;ja zvaig&#382;&#326;u gaism&#257;. L&#299;dz &#353;ai ugunti&#326;ai var&#275;ja b&#363;t savas divas j&#363;dzes. Lai sasniegtu pludmali, man vajadz&#275;ja tikt cauri kokiem, kur gl&#363;n&#275;ja &#275;nas, un nok&#257;pt pa kr&#363;maino atg&#257;zi.

Tagad var&#275;ju &#353;o rad&#299;jumu redz&#275;t mazliet skaidr&#257;k. Tas nebija dz&#299;vnieks, jo st&#257;v&#275;ja vertik&#257;li. T&#363;l&#299;t atv&#275;ru muti, lai ierun&#257;tos, bet mana balss aiz&#382;&#326;audz&#257;s. M&#275;&#291;in&#257;ju v&#275;lreiz un iekliedzos: Kas tur ir? Man neatbild&#275;ja. Es pasp&#275;ru soli uz priek&#353;u. Rad&#299;jums nekust&#275;

j&#257;s no vietas, tikai sar&#257;vas mazaks. Mana k&#257;ja atsit&#257;s pret akmeni.

Tas mani uzvedin&#257;ja uz k&#257;du domu. Nenolaizdams acis no meln&#257; st&#257;va man&#257; priek&#353;&#257;, pieliecos un pac&#275;lu &#353;o klints gabalu. L&#299;dz ar manu kust&#299;bu rad&#299;jums a&#353;i pagriez&#257;s, k&#257; b&#363;tu dar&#299;jis suns, un aizlav&#299;j&#257;s ies&#257;&#326;us t&#257;l&#257;k tums&#257;. Tad atcer&#275;jos skolas z&#275;na pa&#326;&#275;mienu, ar kuru aizbaid&#299;t lielus su&#326;us, iev&#299;st&#299;ju akmeni kabatas lakati&#326;&#257; un griezu ap plaukstas pamatu. Es dzird&#275;ju troksni att&#257;l&#257;kaj&#257;s &#275;n&#257;s, it k&#257; rad&#299;jums b&#275;gtu. Tad piepe&#353;i mans sasprindzin&#257;tais uzbudin&#257;jums atsl&#257;ba; padzinis naidnieku, iespiedis plaukst&#257; savu ieroci, es nosv&#299;du slapj&#353; un s&#257;ku dreb&#275;t.

Pag&#257;ja savs laiks, kam&#275;r sad&#363;&#353;ojos doties lejup uz liedagu caur kokiem un kr&#363;miem, kas auga s&#257;nis zemes laidai. &#352;o atstatumu es p&#275;d&#299;gi veicu skrie&#353;us un, izk&#316;uvis no biezok&#326;a, ticis smil&#353;ainaj&#257; pludmal&#275;, izdzird&#275;ju k&#257;du br&#257;&#382;amies man paka&#316;.

No bail&#275;m piln&#299;gi zaud&#275;jis galvu, metos skriet pa smilt&#299;m. T&#363;l&#299;t aiz manis s&#257;ka &#382;igli dip&#275;t m&#299;kstas k&#257;jas. Es izgr&#363;du nelabu kliedzienu un divk&#257;rt pa&#257;trin&#257;ju soli. Kad traucos t&#257;l&#257;k, da&#382;as melnas, neskaidras b&#363;tnes, tr&#299;s &#269;etras reizes liel&#257;kas par tru&#353;iem, aizskr&#275;ja vai aizl&#275;ca aug&#353;up pa liedagu uz kr&#363;mu pusi. Es visu m&#363;&#382;u atcer&#275;&#353;os, k&#257;das drausmas man iedvesa &#353;&#299; paka&#316;dz&#299;&#353;an&#257;s. Skr&#275;ju gar pa&#353;u &#363;dens malu un l&#257;gu l&#257;giem dzird&#275;ju &#353;&#316;akstus, ko tuvodamies sac&#275;la vaj&#257;t&#257;js. T&#257;lum&#257;, bezcer&#299;bas t&#257;lum&#257;, sp&#299;d&#275;ja dzelten&#257; gaisma. Nakts visapk&#257;rt bija melna un r&#257;ma. &#352;&#316;akstiem aizmugur&#275; atskan&#275;ja arvien tuv&#257;k. Man tr&#363;ka elpas, jo nemaz nebiju radis skriet; kr&#363;tis g&#257;rdza un skaudra s&#257;pe k&#257; ar nazi d&#363;ra s&#257;nos. Jutu, ka vaj&#257;t&#257;js mani pan&#257;ks daudz &#257;tr&#257;k, nek&#257; sp&#275;&#353;u sasniegt ap&#382;ogojumu; izmisis un aizelsies apsviedos apk&#257;rt un, kad vi&#326;&#353; piek&#316;uva man kl&#257;t, zv&#275;lu vi&#326;am  zv&#275;lu, cik jaudas. Akmens izsl&#299;d&#275;ja no kabatas lakati&#326;a cilpas.

Kad pagriezos, rad&#299;jums, kas bija skr&#275;jis &#269;etreniski, izsl&#275;j&#257;s k&#257;j&#257;s, un mans metamais vi&#326;u &#311;&#275;ra tie&#353;i kreisajos deni&#326;os. Galvaskauss ska&#316;i noknauk&#353;&#311;&#275;ja, un dz&#299;vnieks-cilv&#275;ks uzmeimuroja man virs&#363;, rok&#257;m atgr&#363;da mani, aizsteber&#275;ja gar&#257;m un nog&#257;z&#257;s smilt&#299;s ar galvu uz priek&#353;u un seju &#363;den&#299;. Un tur vi&#326;&#353; palika nekust&#299;gi gu&#316;am.

Neuzdro&#353;in&#257;jos pieiet pie &#353;&#299; meln&#257; kumura. Atst&#257;ju vi&#326;u turpat pie sa&#326;irbin&#257;t&#257; &#363;dens zem klusajam zvaigzn&#275;m un, apmetis ap vi&#326;u l&#299;kumu, turpin&#257;ju savu ce&#316;u uz dzelteno gaismu, kas sp&#299;d&#275;ja no m&#257;jas. Un dr&#299;z sajutu atvieglojumu, izdzirdot pumas &#382;&#275;labainas gaudas, ska&#326;as, kas ies&#257;kum&#257; bija mani aizdzinu&#353;as p&#275;t&#299;t &#353;o nosl&#275;pumaino salu. Kaut ar&#299; biju v&#257;j&#353; un briesm&#299;gi noguris, sa&#326;&#275;mu visus sp&#275;kus un laidos atkal skriet uz gaismu. &#352;&#311;ita, ka mani sauc k&#257;da balss.



X. CILV&#274;KA VAIDI

Tuvodamies m&#257;jai, redz&#275;ju, ka gaisma sp&#299;d&#275;ja pa manas istabas va&#316;&#275;j&#257;m durv&#299;m; un tad pie &#353;&#299; oran&#382;kr&#257;- sas plankuma dzird&#275;ju atskanam no tumsas Montgomerija balsi.

 Prendik!  vi&#326;&#353; sauca.

Es v&#275;l skr&#275;ju. P&#275;c br&#299;&#382;a atkal dzird&#275;ju vi&#326;a saucienu.

 Hallo!  es v&#257;rgi atbild&#275;ju un n&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; piestreipu&#316;oju pie vi&#326;a.

 Kur j&#363;s bij&#257;t?  vi&#326;&#353; nopras&#299;ja, pietur&#275;dams mani t&#257;d&#257; atstatum&#257;, ka gaisma no durv&#299;m krita uz manas sejas.  M&#275;s abi t&#257; r&#257;v&#257;mies ar darbu, ka atmin&#275;j&#257;mies j&#363;s tikai pirms k&#257;das pusstundas.  Vi&#326;&#353; mani ieveda istab&#257; un nos&#275;din&#257;ja atp&#363;tas kr&#275;sl&#257;. Uz laici&#326;u es ap&#382;ilbu gaism&#257;.  M&#275;s nedom&#257;j&#257;m, ka s&#257;ksit &#353;o salu p&#275;t&#299;t bez m&#363;su zi&#326;as,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Es biju noba&#382;&#299;jies! Bet kas tad nu?  Paklau!

Es zaud&#275;ju p&#275;d&#275;jos sp&#275;kus, un mana galva nosl&#299;ga uz kr&#363;t&#299;m. &#352;&#311;iet, vi&#326;&#353; izjuta zin&#257;mu gandar&#299;jumu, dodams man brendiju.

 Dieva d&#275;&#316;,  es l&#363;dzos,  aizsl&#275;dziet t&#257;s durvis,

 J&#363;s satap&#257;t k&#257;du no m&#363;su br&#299;numiem, ja?  vi&#326;&#353; vaic&#257;ja.

Montgomerijs nosl&#275;dza durvis un atkal piev&#275;rs&#257;s man. Vi&#326;&#353; nejaut&#257;ja neko, bet deva v&#275;l brendiju ar &#363;deni un lika &#275;st. Es biju noguris l&#299;dz n&#257;vei. Vi&#326;&#353; neskaidri izteic&#257;s, ka piemirsis mani br&#299;din&#257;t, un &#299;si vaic&#257;ja, kad es aizg&#257;jis no m&#257;jas un ko redz&#275;jis. Es atbild&#275;ju tikpat &#299;sos, aprautos teikumos.

 Ko tas viss noz&#299;m&#275;?  es jaut&#257;ju gandr&#299;z vai hist&#275;rij&#257;.

 Nav jau nek&#257; sevi&#353;&#311;i briesm&#299;ga,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Bet dom&#257;ju, ka &#353;odien esat jau piedz&#299;vojis diezgan.  P&#275;k&#353;&#326;i puma spalgi iekauc&#257;s s&#257;p&#275;s. To dzirdot, vi&#326;&#353; paklus&#257;m nolam&#257;j&#257;s.  Lai mani zibens sasper,  vi&#326;&#353; teica,  ja &#353;&#299; vieta nav tikpat dra&#326;&#311;&#299;ga k&#257; Gauerstrita ar saviem ka&#311;iem.

 Montgomerij,  es turpin&#257;ju,  kas* dzin&#257;s man paka&#316;? Vai tas bija kustonis vai cilv&#275;ks?

 Ja &#353;onakt negul&#275;sit, tad r&#299;tdien b&#363;sit mu&#316;&#311;a pr&#257;t&#257;,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Es piec&#275;los un nost&#257;jos vi&#326;a priek&#353;&#257;.

 Kas tas bija par rad&#299;jumu, kur&#353; dzin&#257;s man paka&#316;?  es nopras&#299;ju.

Montgomerijs stingri iel&#363;koj&#257;s man ac&#299;s un sa&#353;&#311;ob&#299;ja muti. Vi&#326;a acis, kas nupat bija raudz&#299;ju&#353;&#257;s &#382;irgti, k&#316;uva trulas.

 P&#275;c j&#363;su st&#257;sta sprie&#382;u, ka tas bijis bubulis,  vi&#326;&#353; teica.

Man p&#257;rskr&#275;ja sp&#275;j&#353; dusmu vilnis. Es atkritu kr&#275;sl&#257; un spiedu ar rok&#257;m pieri. Puma s&#257;ka atkal gaudot. Montgomerijs nost&#257;j&#257;s aiz manis un uzlika savu roku uz mana pleca.

 Klausieties, Prendik,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja,  man nevajadz&#275;ja pie&#316;aut, ka j&#363;s klai&#326;ojat pa m&#363;su nej&#275;dz&#299;go salu. Bet nav tik &#316;auni, k&#257; jums liekas, draugs. J&#363;su nervi ir sabend&#275;ti. Es iedo&#353;u jums miega z&#257;les. &#352;&#299; kauko&#326;a v&#275;l turpin&#257;sies stund&#257;m. Jums j&#257;aizmieg, cit&#257;di es neatbildu par sek&#257;m.

Es klus&#275;ju. Sagumu uz priek&#353;u un aizkl&#257;ju ar rok&#257;m seju. P&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;&#353; atgriez&#257;s, nesdams gl&#257;z&#299;ti ar tum&#353;u &#353;&#311;idrumu. To vi&#326;&#353; deva man iedzert. Noriju to bez ierun&#257;m, un vi&#326;&#353; pal&#299;dz&#275;ja man ierausties gu&#316;am- t&#299;kl&#257;.

Pamodos liela diena. K&#257;du laici&#326;u gul&#275;ju izstiepies un v&#275;ros jumt&#257; virs manis. Iev&#275;roju, ka sp&#257;res izgatavotas no ku&#291;a brang&#257;m. P&#275;c tam pagriezu galvu un redz&#275;ju, ka uz galda man nolikts &#275;diens. Es sajutu izsalkumu un dz&#299;ros k&#257;pt &#257;r&#257; no gu&#316;amt&#299;kla, kas4 apsteigdams manu nodomu, loti laipni p&#257;rmetas otr&#257;di un izv&#275;la mani &#269;etreniski uz gr&#299;das.

Es uzc&#275;los un aps&#275;dos ietur&#275;t malt&#299;ti. Jutu smagumu galv&#257; un s&#257;kum&#257; skaidri neatcer&#275;jos, kas noticis vakar vakar&#257;. R&#299;ta v&#275;sma pa bezstikla logu &#316;oti pat&#299;kami dvesa istab&#257;, kop&#257; ar &#275;dienu veicinot manu labsaj&#363;tu. Dr&#299;z aiz manis atv&#275;r&#257;s durvis, kas veda uz ie&#382;ogoto pagalmu. Es pagriezos un ieraudz&#299;ju Montgomerija seju.

 Vesels?  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Esmu traki neva&#316;&#299;gs.

Vi&#326;&#353; aiztais&#299;ja durvis. V&#275;l&#257;k izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka vi&#326;&#353; aizmirsis t&#257;s nosl&#275;gt par jaunu.

Man ien&#257;ca pr&#257;t&#257; vi&#326;a vakar&#275;j&#257; sejas izteiksme, un l&#299;dz ar to atmi&#326;&#257; uzausa viss, ko biju piedz&#299;vojis. No iek&#353;puses atskan&#275;ja gaudas  taisni tan&#299; mirkl&#299;, kad atcer&#275;jos &#353;&#299;s drausmas. Bet &#353;oreiz t&#257;s nebija pumas gaudas.

Es nolaidu kumosu, ko biju pac&#275;lis pie l&#363;p&#257;m, un klaus&#299;jos. Klusums. Tikai r&#299;ta v&#275;sma &#382;&#363;&#382;oja. Es nodom&#257;ju, ka ausis mani v&#299;lu&#353;as.

P&#275;c krietna br&#299;&#382;a ats&#257;ku malt&#299;ti, joproj&#257;m klaus&#299;damies ab&#257;m aus&#299;m. Dr&#299;z atkal sadzird&#275;ju &#316;oti v&#257;jas un klusas ska&#326;as. Es paliku s&#275;&#382;am k&#257; sasalis. Kaut ari v&#257;jas un klusas, tas satrauca mani dzi&#316;&#257;k nek&#257; viss, ko biju l&#299;dz &#353;im dzird&#275;jis par &#353;ausm&#257;m aiz sienas. Tagad nevar&#275;ju k&#316;&#363;d&#299;ties attiec&#299;b&#257; uz &#353;o saraust&#299;to, tum&#353;o ska&#326;u raksturu, ne maz&#257;k&#257; m&#275;r&#257; &#353;aub&#299;ties par to izcel&#353;anos; vaidi mij&#257;s ar s&#257;pju g&#257;rdzieniem un els&#257;m. &#352;oreiz tas nebija dz&#299;vnieks. Tur cieta cilv&#275;ks!

Visu to atsk&#257;rtis, uzl&#275;cu k&#257;j&#257;s, trim so&#316;iem &#353;&#311;&#275;rsoju istabu, satv&#275;ru iek&#353;durvju rokturi un atgr&#363;du t&#257;s va&#316;&#257;.

 Prendik, cilv&#275;k! Pagaidiet!  Montgomerijs izsauc&#257;s, piepe&#353;i iejaukdamies.

K&#257;ds iztr&#363;cin&#257;ts skotu kurts ier&#275;j&#257;s un nor&#363;ca. Es redz&#275;ju br&#363;nas un sarkanas asinis izlietn&#275; un saodu karbolsk&#257;bes specifisko smaku. Pa va&#316;&#275;ju durvju aili ieraudz&#299;ju tum&#353;&#257; &#275;n&#257; kaut ko ne&#382;&#275;l&#299;gi piesietu pie k&#257;da re&#382;&#291;a, sagraiz&#299;tu, asi&#326;ainu, sat&#299;tu. Un tad, to aizsedzot, parad&#299;jas veca Moro seja, b&#257;la un baiga.

N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; vi&#326;&#353; mani sagr&#257;ba ar asi&#326;ainu roku aiz pleca, notrieca no k&#257;j&#257;m un spar&#299;gi iegr&#363;da atpakaj istab&#257;. Vi&#326;&#353; pac&#275;la mani k&#257; mazu b&#275;rnu. Es nokritu gar&#353;&#316;aukus uz gr&#299;das, durvis aizcirt&#257;s un pasl&#275;pa vi&#326;a nikno seju. P&#275;c tam dzird&#275;ju sl&#275;dzeni no- skrapstam un Montgomeriju ierun&#257;jamies p&#257;rmeto&#353;&#257; bals&#299;.

 Saboj&#257;t m&#363;&#382;a darbu!  Moro sac&#299;ja.

 Vi&#326;&#353; nesaprot,  Montgomerijs atbild&#275;ja, un vi&#326;a turpm&#257;kos v&#257;rdus nevar&#275;ju saklaus&#299;t.

 Man pagaid&#257;m nav laika,  Moro teica.

P&#257;r&#275;jo nedzird&#275;ju. Uzrausies k&#257;j&#257;s, tr&#299;c&#275;ju pie visas

miesas, un man&#257; pr&#257;t&#257; jucekl&#299;gi dr&#363;zm&#275;j&#257;s visdrausm&#299;g&#257;k&#257;s nojautas. Vai b&#363;tu iesp&#275;jama t&#257;da negant&#299;ba k&#257; cilv&#275;ku vivisekcija? es dom&#257;ju. Sis jaut&#257;jums uzplaiksn&#299;ja k&#257; zibens negaisa m&#257;ko&#326;os Un p&#275;k&#353;&#326;i &#353;&#299;s drausmas man&#257; apdugu&#353;aj&#257; pr&#257;t&#257; p&#257;rv&#275;rt&#257;s as&#257; briesmu apzi&#326;&#257;.



XI. CILV&#274;KA MED&#298;BAS

L&#299;dz ar domu, ka istabas &#257;rdurvis joproj&#257;m va&#316;&#257;, man uzausa nepr&#257;t&#299;ga cer&#299;ba uz gl&#257;bi&#326;u. Tagad biju p&#257;rliecin&#257;ts, piln&#299;gi dro&#353;s, ka Moro vivisec&#275;jis cilv&#275;ku. Kop&#353; t&#257; mirk&#316;a, kad izdzird&#275;ju vi&#326;a v&#257;rdu, es past&#257;v&#299;gi sav&#257; pr&#257;t&#257; biju m&#275;&#291;in&#257;jis salinieku grotesko clz&#299;vnieciskumu kaut k&#257; saist&#299;t ar vi&#326;a derdz&#299;gajiem darbiem, un tagad dom&#257;ju, ka saprotu visu. Atmin&#275;jos vi&#326;a p&#275;t&#299;jumus par asins p&#257;rlie&#353;anu. &#352;ie rad&#299;jumi, ko tiku redz&#275;jis, bija k&#257;da rieb&#299;ga eksperimenta upuri!

Abi pret&#299;gie ne&#291;&#275;&#316;i grib&#275;ja mani tikai aiztur&#275;t, apmu&#316;&#311;ot ar savu lieku&#316;oto laipn&#299;bu un v&#275;l&#257;k piev&#257;r&#275;t, un tad mans liktenis b&#363;tu drausm&#299;g&#257;ks par n&#257;vi, jo es izciestos moc&#299;bas un p&#275;c tam mani sagaid&#299;tu visrieb&#299;g&#257;k&#257; degrad&#257;cija, k&#257;da dom&#257;jama  vi&#326;i pievienotu mani, pazudu&#353;u dv&#275;seli, kustoni, p&#257;r&#275;jo briesmek&#316;u baram. Es skat&#299;jos p&#275;c k&#257;da iero&#269;a. Itin nek&#257;. Tad man ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257; padoms, es apg&#257;zu atp&#363;tas kr&#275;slu, uzliku tam virs&#363; k&#257;ju un nopl&#275;su s&#257;nkoku. L&#299;dz ar to atr&#257;v&#257;s k&#257;da nagla, kuras smaile padar&#299;ja drusku b&#299;stam&#257;ku &#353;o cit&#257;di maznoz&#299;m&#299;go ieroci. Izdzird&#275;ju so&#316;us &#257;rpus&#275;, nekav&#275;joties atgr&#363;du va&#316;&#257; durvis un turpat ieraudz&#299;ju Montgomeriju. Vi&#326;am bija nodoms aizsl&#275;gt &#257;rdurvis.

Es pac&#275;lu savu n&#363;ju ar naglu un m&#275;&#291;in&#257;ju vi&#326;am iecirst pa seju, bet vi&#326;&#353; atl&#275;ca nost. Mirkli vilcin&#257;jies, pagriezos un b&#275;gu aiz m&#257;jas st&#363;ra. Prendik, cilv&#275;k! dzird&#275;ju vi&#326;u iesaucamies p&#257;rsteigum&#257;. Neesiet mu&#316;&#311;a &#275;zelis!

V&#275;l viena min&#363;te, dom&#257;ju, un vi&#326;&#353; b&#363;tu mani iesl&#275;dzis, un tad es k&#257; laboratorijas trusis gaid&#299;tu savu likteni. Vi&#326;&#353; jau bija &#353;aipus st&#363;ra, jo dzird&#275;ju vi&#326;u iesaucamies: Prendik! P&#275;c tam vi&#326;&#353; s&#257;ka dz&#299;ties man paka&#316;, kaut ko kliegdams. Skrienot, kurp k&#257;jas nesa, es &#353;oreiz devos uz zieme&#316;austrumiem, taisn&#257; le&#326;&#311;&#299; novirz&#299;damies no sava vakar&#275;j&#257; ce&#316;a. Kad traucos k&#257; apsvi- lis aug&#353;up pa liedagu, vienu reizi atskat&#299;jos p&#257;r plecu un redz&#275;ju, ka Montgomerijam pievienojies vi&#326;a kalpot&#257;js. Trak&#257; steig&#257; uzjozu pa atg&#257;zi, p&#275;c tam nogriezos uz austrumiem un laidos pa klin&#353;ainu ieleju, ko iesk&#257;va d&#382;ung&#316;i. Pavisam noskr&#275;ju apm&#275;ram j&#363;dzi, manas kr&#363;tis pl&#275;&#353;&#257;ja, sirds puksti skan&#275;ja aus&#299;s, un tad, vairs nejuzdams Montgomeriju un vi&#326;a kalpot&#257;ju, man&#299;dams, ka izs&#299;kst p&#275;d&#275;jie sp&#275;ki, cirtos atpaka&#316;, k&#257; spriedu, uz liedaga pusi, un nokritu niedr&#257;ja pav&#275;n&#299;.

Tur paliku labu laiku, baid&#299;damies kust&#275;t, pat baid&#299;damies dom&#257;t, ko dar&#299;&#353;u t&#257;l&#257;k. Apk&#257;rt&#275;j&#257; me&#382;on&#299;g&#257; ainava klusi dus&#275;ja saul&#275;, un tuvum&#257; nedzird&#275;ju neko citu k&#257; vien&#299;gi smalku sano&#326;u: mani bija atradu&#353;i s&#299;ki odi. Dr&#299;z saklaus&#299;ju midzino&#353;as, it k&#257; dvestas ska&#326;as  j&#363;ras &#269;alas pludmal&#275;.

P&#275;c k&#257;das stundas sadzird&#275;ju t&#257;lu zieme&#316;os Montgomeriju saucam mani. Tas pamudin&#257;ja mani dom&#257;t, k&#257; r&#299;koties turpm&#257;k. Toreiz nopratu, ka &#353;o salu apdz&#299;voja tikai abi vivisektori un vi&#326;u kustoniskotie upuri. Bez &#353;aub&#257;m, da&#382;us no &#353;iem derg&#316;iem vi&#326;i var&#275;tu izmantot pret mani, ja rastos vajadz&#299;ba. Es zin&#257;ju, ka Moro un

Montgomerijs n&#275;s&#257; revolverus; bet mans vien&#299;gais ierocis bija nieka d&#275;&#316;a gabals ar mazu, asu naglu, t&#299;rais skangals, ne zve&#316;amais.

Tamd&#275;&#316; es nekust&#299;gi gul&#275;ju turpat, l&#299;dz s&#257;ku dom&#257;t par &#275;dienu un dz&#275;rienu. Un &#353;in&#299; mirkl&#299; &#299;sti ap&#291;idu savu bezcer&#299;bas st&#257;vokli. Nezin&#257;ju, k&#257; sadab&#363;t sev p&#257;rtiku; biju p&#257;r&#257;k liels nej&#275;ga bot&#257;nik&#257;, lai samekl&#275;tu &#275;damus aug&#316;us un saknes, kas var&#275;ja atrasties tuvum&#257;; man nebija nek&#257;da l&#299;dzek&#316;a, ar kuru &#311;ert nedaudzos tru&#353;us uz salas. Jo vair&#257;k pr&#257;toju par sav&#257;m izredz&#275;m, jo dr&#363;m&#257;kas t&#257;s r&#257;d&#299;j&#257;s. Izmisis par savu st&#257;vokli, p&#275;d&#299;gi iedom&#257;jos dz&#299;vnieciskos cilv&#275;kus, ar kuriem biju sastapies. Vi&#326;us atmin&#275;damies, l&#363;koju rast k&#257;du cer&#299;bu. Citu p&#275;c cita atg&#257;d&#257;jos &#353;os rad&#299;jumus, z&#299;l&#275;dams, vai vi&#326;i nevar&#275;tu man pal&#299;dz&#275;t.

Piepe&#353;i izdzird&#275;ju brie&#382;u suni rejam un t&#363;l&#299;t apzin&#257;jos jaunas briesmas. Es daudz negudroju  cit&#257;di vaj&#257;t&#257;ji toreiz b&#363;tu sag&#363;st&#299;ju&#353;i mani,  bet, pakampis n&#363;ju ar naglu, aizg&#363;tn&#275;m metos no savas pasl&#275;ptuves uz j&#363;ras pusi. Atceros, ka spraucos cauri &#275;rk&#353;&#311;iem, kas d&#363;ra k&#257; na&#382;i. Asi&#326;ains, sapl&#275;st&#257;m dr&#275;b&#275;m nok&#316;uvu pie gara l&#299;&#269;a, kas iesniedz&#257;s no zieme&#316;iem. Ne mirkli nevilcin&#257;damies, devos tie&#353;i &#363;den&#299;; es bridu aug&#353;up pa l&#299;ci un dr&#299;z atrados l&#299;dz ce&#316;iem maz&#257; straut&#257;. P&#275;d&#299;gi iz&#311;epurojos rietumu krast&#257; un, sirds tukstiem ska&#316;i atbalsojoties aus&#299;s, iel&#299;du papar&#382;u biezokn&#299;, lai nogaid&#299;tu gala izn&#257;kumu. Dzird&#275;ju, ka suns  tikai viens  tuvojas un, pieskr&#275;jis pie &#275;rk&#353;&#311;iem, iekauc&#257;s. Neko vair&#257;k nesaklaus&#299;ju un dr&#299;z nodom&#257;ju, ka esmu izgl&#257;bies.

Pag&#257;ja min&#363;tes, joproj&#257;m vald&#299;ja klusums, un beidzot, p&#275;c k&#257;das stundas dro&#353;&#299;b&#257;, es pamaz&#257;m atguvu d&#363;&#353;u.

Nejutu vairs nedz lielas drausmas, nedz lielu &#382;&#275;lumu, jo biju, t&#257; sac&#299;t, p&#257;rk&#257;pis bai&#316;u un izmisuma robe&#382;as. Tagad apzin&#257;jos, ka mana dz&#299;v&#299;ba tikpat k&#257; zaud&#275;ta, un &#353;&#299; p&#257;rliec&#299;ba deva man &#257;rk&#257;rt&#299;gu drosmi. Pat grib&#275;j&#257;s sastapties ar Moro vaigu vaig&#257;. Kad bridu pa &#363;deni, man ien&#257;ca pr&#257;t&#257;, ka paliktu vismaz viens gl&#257;bi&#326;&#353; no moc&#299;b&#257;m, ja cita vairs neb&#363;tu,  es var&#275;tu nosl&#299;cin&#257;ties, ko vaj&#257;t&#257;jiem diezin vai izdotos aizkav&#275;t. Toreiz jau tais&#299;jos nosl&#299;cin&#257;ties, bet mani attur&#275;ja d&#299;vaina v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s izdz&#299;vot visu &#353;o d&#275;ku l&#299;dz p&#275;d&#275;jam br&#299;dim, sav&#257;da objekt&#299;va dzi&#316;a interese par sevi pa&#353;u. Es izstaip&#299;ju smaguma pilnos locek&#316;us, kas s&#363;rst&#275;ja no dzelo&#326;augu d&#363;rieniem, p&#257;rlaidu acis kokiem un saskat&#299;ju melnu seju, kas v&#275;r&#257;s man&#299;,  saskat&#299;ju tik p&#275;k&#353;&#326;i, ka t&#257; &#353;&#311;ita izlecam no apk&#257;rt&#275;j&#257; ornament&#257;l&#257; za&#316;uma.

Es ieraudz&#299;ju to pa&#353;u p&#275;rti&#311;veid&#299;go rad&#299;jumu, kur&#353; liedag&#257; bija sagaid&#299;jis barkasu. Vi&#326;&#353; tur&#275;j&#257;s pie sll- pena palmas stumbra. Pa&#311;&#275;ris savu n&#363;ju, pietr&#363;kos k&#257;j&#257;s, nost&#257;damies vi&#326;am pret&#299;. Vi&#326;&#353; s&#257;ka &#269;alin&#257;t. Tu  tu . .. tu  tas bija viss, ko var&#275;ju ies&#257;kum&#257; saprast. Vi&#326;&#353; piepe&#353;i nol&#275;ca no koka, n&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; pa&#353;&#311;&#299;ra lapas un zi&#326;k&#257;r&#299;gi uzl&#363;koja mani.

&#352;is rad&#299;jums nemodin&#257;ja man&#299; t&#257;du riebumu, k&#257;du biju izjutis, sastopoties ar citiem dz&#299;vnieciskajiem cilv&#275;kiem.

 Tu ar laivu,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

&#352;is rad&#299;jums var&#275;ja run&#257;t, t&#257;tad vi&#326;&#353; bija cilv&#275;ks, vismaz tikpat cilv&#275;cisks k&#257; Montgomerija kalpot&#257;js.

 J&#257;,  es teicu.  Atbraucu ar laivu. No ku&#291;a.

 A!  vi&#326;&#353; izdvesa, un vi&#326;a &#382;irgt&#257;s, nemier&#299;g&#257;s acis &#353;aud&#299;j&#257;s, app&#275;t&#299;damas mani: rokas, n&#363;ju, ko tur&#275;ju, k&#257;jas, sadrisk&#257;to ap&#291;&#275;rbu, manas br&#363;ces un skrambas, kuras biju dab&#363;jis, br&#257;&#382;oties caur &#275;rk&#353;&#311;iem. &#352;&#311;ita, vi&#326;u kaut kas mulsin&#257;ja. Vi&#326;a skatiens atgriez&#257;s pie man&#257;m rok&#257;m. Vi&#326;&#353; izstiepa roku un l&#275;n&#257;m skait&#299;ja savus pirkstus: Viens, divi, tr&#299;s, &#269;etri, pieci  j&#257;?

Es toreiz neaptv&#275;ru, ko vi&#326;&#353; grib&#275;ja teikt. V&#275;l&#257;k uzzin&#257;ju, ka lielai da&#316;ai &#353;o dz&#299;vniecisko cilv&#275;ku bija kropl&#299;gas rokas, kam da&#382;k&#257;rt tr&#363;ka pat tr&#299;s pirkstu. Nospriedis, ka vi&#326;&#353; t&#257;d&#275;j&#257;di apsveicin&#257;s, atbildot dar&#299;ju to pa&#353;u. Vi&#326;&#353; at&#326;irdz&#257;s milz&#299;g&#257; apmierin&#257;jum&#257;. P&#275;c tam vi&#326;a a&#353;ais, &#353;aud&#299;gais skatiens atkal kl&#299;da apk&#257;rt. Vi&#326;&#353; strauji sakust&#275;j&#257;s un nozuda. Papar&#382;u lapas, starp kur&#257;m vi&#326;&#353; bija st&#257;v&#275;jis, no&#269;aukst&#275;damas sak&#316;&#257;v&#257;s.

Spraucos &#257;r&#257; no bie&#382;&#326;as, sekodams vi&#326;am, un p&#257;rsteigts redz&#275;ju, ka vi&#326;&#353; jautri &#353;&#363;pojas, ar savu izst&#299;dz&#275;ju&#353;o roku tur&#275;damies lo&#382;&#326;augu virv&#275;, kuri cilp&#257;m nokar&#257;j&#257;s no aug&#353;&#275;jiem koku zariem. Vi&#326;&#353; bija pagriezis man muguru.

 Hallo!  es iesaucos.

Vi&#326;&#353; apsviezdamies nol&#275;ca zem&#275; un palika st&#257;vam ar seju pret mani.

 Klausieties,  es teicu.  Kur var&#275;tu dab&#363;t kaut ko &#275;st?_

 Est!  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.  Tagad &#275;d cilv&#275;ka bar&#299;bu.  Vi&#326;a acis atkal piev&#275;rs&#257;s virvju &#353;&#363;pol&#275;m.  B&#363;d&#257;s.

 Bet kur ir b&#363;das?

 &#256;!

 Ziniet, es te esmu v&#275;l sve&#353;inieks.

Vi&#326;&#353; t&#363;l&#299;t apcirt&#257;s apk&#257;rt un a&#353;iem so&#316;iem dev&#257;s proj&#257;m. Visas vi&#326;a kust&#299;bas bija neparasti &#382;iglas.

 N&#257;c l&#299;dzi, 1 vi&#326;&#353; teica.

Sekoju vi&#326;am, grib&#275;dams redz&#275;t, k&#257; beigsies &#353;&#299; d&#275;ka. Nosk&#257;rtu, ka b&#363;das ir k&#257;da primit&#299;va pajumte, kur mitin&#257;s vi&#326;&#353; un citi dz&#299;vnieciskie cilv&#275;ki. Iesp&#275;jams, vi&#326;i iztur&#275;sies draudz&#299;gi pret mani, es var&#275;&#353;u saprasties ar vi&#326;iem. Es v&#275;l nezin&#257;ju, cik maz &#353;in&#299;s rad&#299;jumos izpau&#382;as cilv&#275;ka iedaba, ko pied&#275;v&#275;ju vi&#326;iem.

P&#275;rti&#311;im l&#299;dz&#299;gais ce&#316;abiedrs tec&#275;ja man blakus, vi&#326;a rokas nokar&#257;j&#257;s, &#382;oklis bija izvirz&#299;ts uz priek&#353;u. Man grib&#275;j&#257;s zin&#257;t, k&#257;da vi&#326;am atmi&#326;a.

 Cik ilgi esat nodz&#299;vojis uz &#353;&#299;s salas?  es vaic&#257;ju.-

 Cik ilgi?  vi&#326;&#353; at&#326;&#275;ma.

Es atk&#257;rtoju savu jaut&#257;jumu, un vi&#326;&#353; pac&#275;la roku, r&#257;d&#299;dams tr&#299;s pirkstus. &#352;is rad&#299;jums bija gandr&#299;z vai idiots. M&#275;&#291;in&#257;ju izdibin&#257;t, ko vi&#326;&#353; dom&#257;jis ar to, un &#353;&#311;ita, ka vi&#326;am apn&#299;k &#353;&#257;da uzm&#257;c&#299;ba. Kad biju uzdevis v&#275;l p&#257;ris jaut&#257;jumu, vi&#326;&#353; piepe&#353;i met&#257;s s&#257;nis un pal&#275;c&#257;s p&#275;c aug&#316;iem, kas kar&#257;j&#257;s kok&#257;. Vi&#326;&#353; nor&#257;va pilnu riek&#353;avu dzelo&#326;ainu p&#257;k&#353;u un, &#275;zdams izlob&#299;tos m&#299;kstumus, turpin&#257;ja ce&#316;u. &#352;is nov&#275;rojums apmierin&#257;ja mani: te bija vismaz kaut kas l&#299;dz&#299;gs p&#257;rtikai. Es v&#275;l l&#363;koju vi&#326;u iztauj&#257;t, bet vi&#326;a no&#269;alin&#257;t&#257;s t&#363;l&#299;t&#275;j&#257;s atbildes parasti nepavisam nesaist&#299;j&#257;s ar maniem jaut&#257;jumiem. Tikai da&#382;as bija viet&#257;, p&#257;r&#275;j&#257;s vi&#326;&#353; nob&#275;ra bezj&#275;dz&#299;gi k&#257; papagailis.

&#352;&#299;s d&#299;vain&#299;bas tik &#316;oti ieinteres&#275;ja mani, ka gandr&#299;z neiev&#275;roju taku, pa kuru g&#257;j&#257;m. Dr&#299;z non&#257;c&#257;m pie br&#363;niem, apog&#316;otiem kokiem un p&#275;c tam izk&#316;uv&#257;m kail&#257; viet&#257;, kuru kl&#257;ja dzeltenbalta garoza un p&#257;r kuru v&#275;l&#257;s d&#363;mu gr&#299;stes, kas s&#299;vi koda ac&#299;s un degun&#257;. Labaj&#257; pus&#275; redz&#275;ju p&#257;r kailas klints izcilni j&#363;ras zilo l&#299;meni. Taci&#326;a krauji l&#299;kumoja lejup, vezdama &#353;aur&#257; grav&#257; starp haotiski sabl&#299;v&#275;tiem melnganu vulk&#257;nisku s&#257;r&#326;u bl&#257;&#311;iem. M&#275;s ienir&#257;m &#353;in&#299; dzi&#316;um&#257;.

P&#275;c saules &#382;ilbino&#353;&#257;s gaismas, kas atstaroj&#257;s no s&#275;rain&#257;s zemes, &#353;&#299; eja lik&#257;s gal&#299;gi tum&#353;a. Sienas k&#316;uva st&#257;v&#257;kas un tuvoj&#257;s viena otrai. Za&#316;i un sarkani plankumi &#326;irb&#275;ja manu acu priek&#353;&#257;. Mans pavadonis piepe&#353;i apst&#257;j&#257;s.

 M&#257;jas,  vi&#326;&#353; teica.

Es st&#257;v&#275;ju dzi&#316;as aizas diben&#257;, kur ies&#257;kum&#257; &#353;&#311;ita piln&#299;gi tum&#353;s. Izdzird&#275;ju sav&#257;das ska&#326;as un piegr&#363;du pie ac&#299;m kreis&#257;s rokas pirkstu skrum&#353;&#316;us. Sajutu nepat&#299;kamu smaku, k&#257;da dve&#353; no pavir&#353;i t&#299;r&#299;tiem p&#275;rti&#311;u b&#363;riem. T&#257;l&#257;k klints atkal pac&#275;l&#257;s, p&#257;riedama saules apsp&#299;d&#275;t&#257;, za&#316;umiem noaugu&#353;&#257; l&#275;zen&#257; pieg&#257;z&#275;, un no ab&#257;m pus&#275;m gaisma pa &#353;auru spraugu &#353;&#257;v&#257;s lejup uz tum&#353;o vidu.



XII. LIKUMA TEIC&#274;JI

Kaut kas auksts piesk&#257;r&#257;s manai rokai. Es stipri iztr&#363;kos un turpat klat saman&#299;ju ies&#257;rtu b&#363;tni, kas visvair&#257;k atg&#257;din&#257;ja b&#275;rnu, kuram nospraukta &#257;da. &#352;im rad&#299;jumam tie&#353;i piemita sli&#326;&#311;a iez&#299;mes, kuras gan ned&#363;r&#257;s ac&#299;s, ta&#269;u modin&#257;ja riebumu,  t&#257; pati zem&#257; piere, t&#257;s pa&#353;as gaus&#257;s kust&#299;bas. Kad manas acis kaut cik aprada ar tumsu, redz&#275;ju apk&#257;rtni skaidr&#257;k. Mazais sli&#326;&#311;im l&#299;dz&#299;gais rad&#299;jums st&#257;v&#275;ja un v&#275;r&#257;s mae&#299;. Pavadonis bija nozudis.

Es atrados &#353;aur&#257; ej&#257; starp augst&#257;m sien&#257;m  plais&#257;, kas pa&#353;&#311;&#299;rusies lavas mezglainaj&#257; tec&#275;jum&#257;, un mud&#382;ekl&#299;gi j&#363;ras z&#257;les l&#275;ve&#326;i, palmu v&#275;dek&#316;i un niedres, sliedamies pret klinti, ab&#257;s pus&#275;s veidoja t&#257;das k&#257; necaurredzami tum&#353;as alas. Celi&#326;&#353;, kas vij&#257;s aug&#353;up pa gravu starp t&#257;m, labi ja tr&#299;s jardus plats, bija piem&#275;slots p&#363;sto&#353;iem aug&#316;iem un citiem atkritumiem, tamd&#275;&#316; jau ari &#353;&#299; vieta tik nel&#257;gi dvakoja.

Mazais, s&#257;rtais sli&#326;&#311;im l&#299;dz&#299;gais rad&#299;jums joproj&#257;m blenza man&#299;, kad tuv&#275;j&#257;s alas va&#316;um&#257; atkal par&#257;d&#299;j&#257;s p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks, ar m&#257;jienu aicin&#257;dams mani iek&#353;&#257;. Tan&#299; pa&#353;&#257; laik&#257; k&#257;ds lemp&#299;gs &#275;rms izk&#363;&#326;oj&#257;s no att&#257;l&#257;kas vietas &#353;&#299;s sav&#257;d&#257;s ielas mal&#257; un, l&#363;kodamies man&#299;, palika st&#257;vam k&#257; neizteiksm&#299;gs siluets uz ko&#353;o za&#316;umu fona. Es vilcin&#257;jos  man t&#257; vien grib&#275;j&#257;s laisties atpaka&#316; pa ce&#316;u, ko biju n&#257;cis  un p&#275;c tam, nol&#275;mis &#353;o d&#275;ku izdz&#299;vot l&#299;dz galam, satv&#275;ru vid&#363; savu n&#363;ju ar naglu un, sekodams pavadonim, iel&#299;du maz&#257;, nejauki piesmirdu&#353;&#257; nojum&#275;.

Iek&#316;uvu pusapa&#316;&#257; telp&#257;, kas formas zi&#326;&#257; atg&#257;din&#257;ja pusi stropa. Pret klints st&#257;vumu, kas veidoja iek&#353;&#275;jo sienu, sl&#275;j&#257;s kaudz&#275; da&#382;da&#382;&#257;di aug&#316;i  kokosi un citi. Nedaudzi primit&#299;vi lavas un koka trauki m&#275;t&#257;j&#257;s pa gr&#299;du, un viens st&#257;v&#275;ja uz rupji darin&#257;ta &#311;eb&#316;a. Uguns nebija. B&#363;das tum&#353;&#257;kaj&#257; kakt&#257; s&#275;d&#275;ja melns, izbl&#299;dis bl&#257;&#311;is, kas ieurk&#353;&#311;&#275;j&#257;s Hei!, tikl&#299;dz es ien&#257;cu, un p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks, st&#257;v&#275;dams ieejas ailes kr&#275;slainaj&#257; gaism&#257;, pastiepa man p&#257;r&#353;&#311;eltu kokosu, kad ierausos otr&#257; kakt&#257; un notupos zem&#275;. Pa&#326;&#275;mu riekstu un s&#257;ku to grauzt, cik iespejams, mier&#299;g&#257;k, par sp&#299;ti saviem sasp&#299;l&#275;tajiem nerviem un gandr&#299;z necie&#353;ami smac&#299;gajam alas gaisam. Mazais, s&#257;rtais sli&#326;&#311;iskais rad&#299;jums st&#257;v&#275;ja b&#363;das va&#316;um&#257;, un k&#257;ds ar pel&#275;ki br&#363;nu seju un sp&#299;do&#353;&#257;m ac&#299;m pien&#257;ca un blenza p&#257;r vi&#326;a plecu.

 Hei!  atskan&#275;ja no mistisk&#257;s gubas pret&#275;j&#257; pus&#275;.

 Tas ir cilv&#275;ks! Tas ir cilv&#275;ks!  mans pavadonis vervel&#275;ja.  Cilv&#275;ks, cilv&#275;ks, dz&#299;vs cilv&#275;ks, tapat k&#257; es.

 Muti ciet!  balss no tumsas uzsauca un ieurk&#353;&#311;&#275;j&#257;s. Es grauzu savu kokosriekstu, iespaid&#299;ga klusuma ap&#326;emts. Ar ac&#299;m urbos- melnum&#257;, bet nevar&#275;ju neko iz&#353;&#311;irt.  Tas ir cilv&#275;ks,  balss atk&#257;rtoja.  Vai vi&#326;&#353; n&#257;k dz&#299;vot pie mums?

T&#257; bija padobja, sve&#353;&#257;da balss ar &#299;patn&#275;ju svelpjo&#353;u pieska&#326;u, ta&#269;u v&#257;rdi tika izrun&#257;ti br&#299;num pareizi.

P&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks skat&#299;j&#257;s uz manu it k&#257; vi&#326;&#353; ko gaid&#299;tu. Es atsk&#257;rtu, ka &#353;is klusuma br&#299;dis noz&#299;m&#275; jaut&#257;jumu.

 Vi&#326;&#353; n&#257;k dz&#299;vot pie jums,  es teicu.

 Tas ir cilv&#275;ks. Vi&#326;am j&#257;m&#257;c&#257;s Likums.

Tagad s&#257;ku iz&#353;&#311;irt ko&#353;&#257;ku melnumu tums&#257;, k&#257;das

sakumpu&#353;as fig&#363;ras izpl&#363;du&#353;os apveidus. Tad iev&#275;roju, ka alas va&#316;um&#257; r&#275;gojas v&#275;l divas galvas. Mana roka sa&#382;&#326;audza n&#363;ju.

 Saki &#353;os v&#257;rdus,  b&#363;tne tums&#257; atk&#257;rtoja ska&#316;&#257;k. Es biju palaidis gar aus&#299;m t&#257;s p&#275;d&#275;jo nor&#257;d&#299;jumu.  Nestaig&#257;t &#269;etreniski  t&#257;ds ir Likums,  t&#257; atk&#257;rtoja dziedo&#353;&#257; bals&#299;.

Es apjuku.

 Saki &#353;os v&#257;rdus,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks mudin&#257;ja un atk&#257;rtoja, kas bija teikts priek&#353;&#257;, un vi&#326;am draud&#299;gi piebalsoja b&#363;tnes ieejas ail&#275;.

Es sapratu, ka man j&#257;atk&#257;rto &#353;&#299; idiotisk&#257; formula. Un tad s&#257;k&#257;s visnej&#275;dz&#299;g&#257;k&#257; ceremonija. Balss tums&#257; rindu pa rindai skait&#299;ja absurdu lit&#257;niju, un es un p&#257;r&#275;jie to atk&#257;rtoj&#257;m. Tan&#299; pa&#353;&#257; laik&#257; vi&#326;i &#353;&#363;poj&#257;s uz vienu un otru pusi, ar rok&#257;m sizdami pa ce&#316;iem, un es sekoju vi&#326;u priek&#353;z&#299;mei. Var&#275;ju iedom&#257;ties, ka esmu jau miris un cit&#257; pasaul&#275;. S&#299; tum&#353;&#257; b&#363;da, &#353;&#299;s grotesk&#257;s, neskaidr&#257;s fig&#363;ras, ko tikai &#353;ur un tur apgaismoja v&#257;j&#353; sp&#299;dums, un visas t&#257;s &#353;&#363;poj&#257;s vien&#257; ritm&#257; un dziedo&#353;i skait&#299;ja:

 Nestaig&#257;t &#269;etreniski  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?'

 Nes&#363;kt dz&#275;rienu  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?

 Ne&#275;st galu un zivis  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?

 Neskr&#257;p&#275;t kokiem mizu  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?.

 Nemed&#299;t citus cilv&#275;kus  t&#257;ds ir Likums. Vai .m&#275;s neesam cilv&#275;ki?

&#352;o mu&#316;&#311;&#299;bu aizliegumus nomain&#299;ja piekodin&#257;jumi, kas aizliedza, k&#257; man toreiz &#353;&#311;ita, visstulb&#257;ko, neiesp&#275;jam&#257;ko un piedauz&#299;g&#257;ko iztur&#275;&#353;anos, k&#257;du vien var&#275;ja iedom&#257;ties. Mums uzn&#257;ca t&#257;da k&#257; rilmiz&#275;ta l&#275;kme; atk&#257;rtodami &#353;o &#275;rm&#299;go Likumu, m&#275;s penter&#275;j&#257;m un &#353;&#363;poj&#257;mies arvien &#257;tr&#257;k un &#257;tr&#257;k. &#256;r&#275;ji es biju pak&#316;&#257;vies &#353;o dz&#299;vniecisko cilv&#275;ku ietekmei, bet sirds dr&#299;z iekut&#275;j&#257;s jautr&#299;b&#257;, dr&#299;z sa&#382;&#326;audz&#257;s riebum&#257;. Uzskait&#299;ju&#353;i garu virkni aizliegumu, m&#275;s s&#257;k&#257;m p&#257;tarot p&#275;c &#316;aunas formulas:

 Vi&#326;am pieder S&#257;pju m&#257;ja,

 Vi&#326;a roka rada.

 Vi&#326;a roka grie&#382; br&#363;ces.

 Vi&#326;a roka dzied&#275;.

T&#257; turpin&#257;j&#257;s otra gara pentere, liel&#257;koties man glu&#382;i neaptverams sav&#257;rst&#299;jums par vi&#326;u, lai nu vi&#326;&#353; b&#363;tu kas b&#363;dams. Var&#275;tu likties, ka sap&#326;oju, ta&#269;u nekad v&#275;l nebiju dzird&#275;jis sapn&#299; t&#257;dus p&#257;tarus.

 Vi&#326;am pieder zibens liesma,  m&#275;s dzied&#257;j&#257;m.

 Vi&#326;am pieder dzi&#316;&#257;, s&#257;&#316;&#257; j&#363;ra.

Man paplaiksn&#299;j&#257;s drausm&#299;ga doma, ka Moro vispirms dz&#299;vnieciskojis cilv&#275;kus un p&#275;c tam su&#291;est&#275;jis &#353;os mazpr&#257;ti&#326;us, lai tie piel&#363;dz vi&#326;u k&#257; diev&#299;bu. Es tom&#275;r p&#257;r&#257;k skaudri noman&#299;ju ap sevi baltus zobus un sp&#275;c&#299;gas &#311;etnas, lai &#353;in&#299; sakar&#299;b&#257; mit&#275;tos skait&#299;t l&#299;dzi.

 Vi&#326;am pieder zvaigznes debes&#299;s.

P&#275;d&#299;gi &#353;&#299; dziesma beidz&#257;s. Redz&#275;ju p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ka seju sp&#299;d am sviedros, un, ta k&#257; manas acis jau bija &#299;sti apradu&#353;as ar tumsu, skaidrak iz&#353;&#311;&#299;ru fig&#363;ru kakt&#257;, no kurienes skan&#275;ja balss. &#352;is bija rad&#299;jums cilv&#275;ka lielum&#257;, ta&#269;u &#353;&#311;ita apaudzis ar pel&#275;c&#299;gu spalvu gandr&#299;z k&#257; skotu terjers. Kas vi&#326;&#353; bija? Kas bija vi&#326;i visi? Iedom&#257;jieties sevi starp vis&#353;ausm&#299;g&#257;kajiem gaude&#326;iem un maniakiem, k&#257;dus vien iesp&#275;jams izt&#275;loties, un j&#363;s mazliet saprat&#299;sit, k&#257; jutos &#353;o grotesko, izkari&#311;&#275;to cilv&#275;ku vid&#363;.

 Vi&#326;am pieci, vi&#326;am pieci, vi&#326;am pieci  t&#257;pat k&#257; man,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks teica.

Es r&#257;d&#299;ju savas rokas. Pel&#275;kais rad&#299;jums kakt&#257; saguma uz priek&#353;u.

 Neskriet &#269;etreniski  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?  vi&#326;&#353; sac&#299;ja.

Vi&#326;&#353; izstiepa savu d&#299;vaini kroplo &#311;epu un sagr&#257;ba manus pirkstus. T&#257; gandr&#299;z izskat&#299;j&#257;s p&#275;c brie&#382;a k&#257;jas, kuras apak&#353;da&#316;&#257; izveidoti atsevi&#353;&#311;i nagi. Es tikko neiekliedzos s&#257;p&#275;s un p&#257;rsteigum&#257;. Vi&#326;a seja paliec&#257;s uz priek&#353;u un v&#275;r&#257;s manos nagos, par&#257;d&#299;j&#257;s b&#363;das va&#316;uma

gaism&#257;, un es nodreb&#275;ju riebum&#257;, jo tas, ko redz&#275;ju, neatg&#257;din&#257;ja ne cilv&#275;ka seju, ne dz&#299;vnieka purnu, bet bija viens vien&#299;gs pel&#275;ku matu &#275;rkulis ar trij&#257;m p&#257;r- kar&#275;m, kas meta &#275;nas, iez&#299;m&#275;jot muti un acis.

 Vi&#326;am ir mazi nagi,  &#353;is palsais rad&#299;jums noteica sav&#257; kuplaj&#257; b&#257;rd&#257;.  Tas ir labi.

Vi&#326;&#353; atlaida manu roku, un es instinkt&#299;vi satv&#275;ru savu n&#363;ju.

 Ed saknes un za&#316;umus  t&#257;da ir vi&#326;a griba,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks sac&#299;ja.

 Es esmu Likuma teic&#275;js,  pel&#275;cis turpinaja.  Uz &#353;ejieni n&#257;k visi jaunie m&#257;c&#299;ties Likumu. Es s&#275;&#382;u tums&#257; un saku priek&#353;&#257; Likumu.

 Tie&#353;i t&#257;,  apstiprin&#257;ja viens no kusto&#326;iem ie- ejas'ail&#275;.

 Bargi soda tos, kas p&#257;rk&#257;pu&#353;i Likumu. Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  dz&#299;vnieku cilv&#275;ki atk&#257;rtoja, slepus paskat&#299;damies cits uz citu.

 Nek&#257;da, nek&#257;da,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks teica.  Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a. L&#363;k! Es neklaus&#299;ju, reiz neklaus&#299;ju. Es murk&#353;&#311;&#275;ju, murk&#353;&#311;&#275;ju, vairs nerun&#257;ju. Neviens nevar&#275;ja saprast. Man iededzin&#257;ja z&#299;mi rok&#257;. Vi&#326;&#353; ir liels, vi&#326;&#353; ir labs!

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  pel&#275;kais rad&#299;jums kakt&#257; sac&#299;ja.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  dz&#299;vnieku cilv&#275;ki atk&#257;rtoja, &#353;&#311;iel&#275;dami cits uz citu. .

 Katrs grib dar&#299;t ko &#316;aunu,  pelekais Likuma teic&#275;js sac&#299;ja.  Ko tu grib&#275;si, m&#275;s nezin&#257;m. M&#275;s zin&#257;sim. Da&#382;i grib sekot visam, kas kustas, gl&#363;n&#275;t .un zagties, un gaid&#299;t, un klupt virs&#363;, n&#257;v&#275;t un kost, dzi&#316;i un gar&#353;&#299;gi kost, s&#363;cot asinis .. . Tas ir slikti. Nemed&#299;t citus cilv&#275;kus  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki? Ne&#275;st ga&#316;u un zivis  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  piebilda k&#257;ds l&#257;sumains kustonis, kas st&#257;v&#275;ja alas va&#316;um&#257;.

 Katrs grib dar&#299;t ko &#316;aunu,  pel&#275;kais Likuma teic&#275;js ats&#257;ka.  Da&#382;i grib ar rok&#257;m un zobiem rakt saknes, o&#353;&#326;&#257;jot zemi Tas ir slikti.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  sac&#299;ja cilv&#275;ki ieejas ail&#275;.

 Da&#382;i m&#275;dz skr&#257;p&#275;t kokus, citi m&#275;dz k&#257;rp&#299;t mi- ru&#353;p kapus; da&#382;i m&#275;dz c&#299;n&#299;ties pier&#275;m, k&#257;j&#257;m vai nagiem, citi piepe&#353;i ko&#382; bez k&#257;da iemesla; da&#382;iem pat&#299;k net&#299;r&#299;ba.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks teica, kas&#299;dams k&#257;jas ikrus.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  mazais, s&#257;rtais sli&#326;&#311;im l&#299;dz&#299;gais rad&#299;jums atk&#257;rtoja.

 Sods ir bargs un neizb&#275;gams. Tamd&#275;&#316; m&#257;cies Likumu. Saki &#353;os v&#257;rdus,  un t&#363;l&#299;t pel&#275;cis ats&#257;ka sav&#257;do Likuma lit&#257;niju un es un visi &#353;ie rad&#299;jumi atkal s&#257;k&#257;m vilkt l&#299;dzi un &#353;&#363;poties.

Man galva reiba no &#353;&#299;s buldur&#275;&#353;anas un mitek&#316;a smac&#299;g&#257;s dvakas, ta&#269;u tur&#275;jos citiem l&#299;dzi, cer&#275;dams, ka dr&#299;zum&#257; notiks k&#257;da p&#257;rmai&#326;a.

 Nestaig&#257;t &#269;etreniski  t&#257;ds ir Likums. Vai m&#275;s neesam cilv&#275;ki?

M&#275;s tais&#299;j&#257;m t&#257;du troksni, ka nepavisam neman&#299;ju k&#326;adu &#257;r&#257;, l&#299;dz k&#257;ds  manupr&#257;t, viens no diviem c&#363;ku v&#299;rie&#353;iem, ko biju redz&#275;jis iepriek&#353;  pab&#257;za galvu p&#257;r maz&#257;, s&#257;rt&#257; sli&#326;&#311;veid&#299;g&#257; rad&#299;juma plecu un izgr&#363;da satraukuma pilnu kliedzienu, kuru es nesapratu. Tie, kas st&#257;v&#275;ja b&#363;das va&#316;um&#257;, uzreiz nozuda, mans p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks izmet&#257;s lauk&#257;, b&#363;tne, kura s&#275;d&#275;ja tums&#257;, sekoja vi&#326;am  iev&#275;roju tikai, ka t&#257; bija liela un neveikla un apaugusi ar sudrabainu spalvu,  un es paliku viens.

Tad, iek&#257;m tiku l&#299;dz izejai, sadzird&#275;ju brie&#382;u su&#326;a rejas.

N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; st&#257;v&#275;ju &#257;rpus b&#363;das, tur&#275;dams rok&#257; savu kr&#275;sla sklandu, juzdams tr&#299;sas katr&#257; muskul&#299;. Man bija uzgriezu&#353;i savas neveikl&#257;s muguras kadi p&#257;rdesmit dz&#299;vnieku cilv&#275;ki, kuru &#311;&#275;m&#299;g&#257;s galvas pa pusei sl&#275;p&#257;s aiz vi&#326;u l&#257;psti&#326;&#257;m. Vi&#326;i satraukti &#382;estikul&#275;ja. No b&#363;d&#257;m jaut&#257;jo&#353;i blenza v&#275;l citi pusdz&#299;vnie- ciski &#291;&#299;mji. L&#363;kodamies virzien&#257;, kur&#257; visi v&#275;r&#257;s, d&#363;mak&#257; zem kokiem ieraudz&#299;ju Moro b&#257;lo, baigo seju un tum&#353;o st&#257;vu. Vi&#326;&#353; n&#257;ca uz aizu, vald&#299;dams brie&#382;u suni, kas raust&#299;ja saiti, un vi&#326;am cie&#353;i pa p&#275;d&#257;m sekoja Montgomerijs ar revolveri rok&#257;.

Uz mirkli es sastingu &#353;ausm&#257;s.

Pal&#363;kojos s&#257;nis ,un redz&#275;ju, ka, nogriezdams man atk&#257;p&#353;an&#257;s ce&#316;us, tuvojas k&#257;ds smagn&#275;js kustonis ar milz&#299;gu, pel&#275;ku &#291;&#299;mi un zalgojo&#353;&#257;m a&#269;el&#275;m. Apskat&#299;jos visapk&#257;rt un ieraudz&#299;ju pa labi no manis piecus se&#353;us jardus atstatfl &#353;auru spraugu, kura bija izveidojusies klints sien&#257; un pa kuru krita &#275;n&#257;s sl&#299;ps staru k&#363;lis.

 St&#257;t!  Moro iekliedz&#257;s, tikl&#299;dz es devos uz &#353;o plaisu.  Turiet vi&#326;u!

Pret mani pagriez&#257;s vispirms viena seja un p&#275;c tam citas. Par laimi, &#353;o kusto&#326;u pr&#257;ti bija gausi.

Es iebelzu ar plecu neveiklam bied&#275;klim, kas v&#275;rs&#257;s uz Moro pusi, lai apj&#275;gtu, ko tas dom&#257;jis, un uzgr&#363;du virs&#363; k&#257;dam citam. Briesmonis rokas vien nopl&#257;t&#299;ja, velt&#299;gi tverdams mani. Mazais, s&#257;rtais sli&#326;&#311;im l&#299;dz&#299;gais rad&#299;jums met&#257;s uz mani, un es notriecu vi&#326;u zem&#275;, ar savas n&#363;jas naglu gareniski ie&#353;&#326;&#257;pdams br&#363;ci vi&#326;a nejaukaj&#257; &#291;&#299;m&#299;, un n&#257;kamaj&#257; br&#299;d&#299; rausos aug&#353;up pa st&#257;vu s&#257;nceli&#326;u, pa t&#257;du k&#257; krauju aizu, kas veda &#257;r&#257; no gravas. Dzird&#275;ju gaudo&#326;u aizmugur&#275; un kliedzienus &#310;eriet vi&#326;u! Turiet vi&#326;u!, un rad&#299;jums ar pel&#275;ko &#291;&#299;mi par&#257;d&#299;j&#257;s aiz manis. Vi&#326;a milz&#299;gais &#311;ermenis iespied&#257;s spraug&#257;. Uz priek&#353;u, uz priek&#353;u! dzird&#275;ju aurojam. Es &#311;epurojos aug&#353;up pa &#353;auro klints plaisu un izk&#316;uvu s&#275;rainaj&#257; laukum&#257; rietumos no dz&#299;vnieku cilv&#275;ku ciema.

J&#257;dom&#257;, &#353;&#299; sprauga mani gl&#257;ba, jo &#353;aurais celi&#326;&#353;, kas sl&#299;peniski st&#299;dz&#275;ja aug&#353;up, aizkav&#275;ja tuv&#257;kos vaj&#257;t&#257;jus. Es p&#257;rskr&#275;ju p&#257;ri gai&#353;ajam laukumam, laidos lejup pa st&#257;vu atg&#257;zi, kas apaugusi skrajiem kokiem, un nok&#316;uvu iel&#299;kn&#275;, kur sl&#275;j&#257;s garas niedres. No &#353;ejienes izspraucos tum&#353;&#257;, biez&#257; atvas&#257;j&#257;, kas z&#275;la meln&#257;, slapj&#257; zem&#275;. Kad ieniru niedr&#275;s, mani priek&#353;&#275;jie vaj&#257;t&#257;ji tika &#257;r&#257; no spraugas. Da&#382;as min&#363;tes lauzos cauri atv^is&#257;jam. Dr&#299;z viss gaiss ap mani skan&#275;ja draud&#299;gos kliedzienos. Dzird&#275;ju k&#326;adu, ko sac&#275;la mani vaj&#257;t&#257;ji atg&#257;z&#275;s spraug&#257;, p&#275;c tam knakst&#275;ja niedres un laiku pa laikam spalgi nobr&#299;k&#353;&#311;&#275;ja k&#257;ds zars. Da&#382;i no &#353;iem rad&#299;jumiem r&#275;ca k&#257; satracin&#257;ti pl&#275;s&#299;gi zv&#275;ri. Brie&#382;u suns r&#275;ja pa kreisi no manis. Tan&#299; pa&#353;&#257; pus&#275; dzird&#275;ju Moro

un Montgomerija saucienus. Es asi nogriezos pa labi. Tie&#353;i tobr&#299;d man &#353;&#311;ita, ka Montgomerijs mudina mani skriet, cik jaudas.

Dr&#299;z manas k&#257;jas grima trekn&#257;, d&#363;&#326;ain&#257; zem&#275;; ta&#269;u, izmisuma dz&#299;ts, es aizg&#363;tn&#299;gi metos mukl&#257;j&#257;, k&#363;&#326;ojos tam p&#257;ri, stigdams l&#299;dz ce&#316;iem, un izk&#363;los uz l&#299;kumainas takas starp gar&#257;m niedr&#275;m. Vaj&#257;t&#257;ju troksnis aizvirz&#299;j&#257;s pa kreisi no manis. K&#257;d&#257; viet&#257; tr&#299;s s&#257;rti, sav&#257;di dz&#299;vnieki apm&#275;ram ka&#311;a lielum&#257; tram&#299;gi aizjoza man pa priek&#353;u. &#352;is celi&#326;&#353; veda kalnup, p&#257;ri otram gai&#353;as garozas segtam klajumam un atkal ienira niedru bie&#382;&#326;&#257;.

Piepe&#353;i taka asi pagriez&#257;s gar st&#257;vu nokranti. Es joproj&#257;m skr&#275;ju, ko k&#257;jas nesa, un nemaz neiev&#275;roju nok&#257;ri, l&#299;dz aizlidoju k&#363;leniski pa gaisu.

Uz apak&#353;delmiem un galvas nokritis starp dzelo&#326;- augiem, piec&#275;los ar iepl&#275;stu ausi un asi&#326;ainu seju. Es biju ieg&#257;zies klin&#353;ain&#257; un &#275;rk&#353;&#311;ot&#257; grav&#257; ar krauj&#257;m sien&#257;m. Pa vidu aizvij&#257;s lejup &#353;aura t&#275;rce, no kuras c&#275;l&#257;s d&#363;makaina migla, kas gr&#299;st&#275;m pland&#299;j&#257;s visapk&#257;rt". Mani p&#257;rsteidza &#353;&#299; pl&#257;n&#257; migla spo&#382;&#257; saules gaism&#257;, bet toreiz man nebija laika st&#257;v&#275;t un br&#299;n&#299;ties. Nogriezies pa labi, devos lejup gar strautu, cer&#275;dams, ka t&#257;d&#275;j&#257;di tik&#353;u pie j&#363;ras, kur&#257; var&#275;&#353;u nosl&#299;cin&#257;ties. Tikai v&#275;l&#257;k atkl&#257;ju, ka krizdams esmu pametis savu n&#363;ju ar naglu.

Dr&#299;z grava k&#257;d&#257; posm&#257; k&#316;uva &#353;aur&#257;ka, un es neuzman&#299;gi iek&#257;pu straut&#257;. Mud&#299;gi vien izl&#275;cu &#257;r&#257;, jo &#363;dens bija gandr&#299;z verdo&#353;s. Es ar&#299; iev&#275;roju, ka pl&#257;na s&#275;rainu putu k&#257;rti&#326;a peld&#275;ja pa mutu&#316;ain&#257; &#363;dens virsmu. Gandr&#299;z t&#363;l&#299;t grava meta l&#299;kumu un par&#257;d&#299;j&#257;s zils, neskaidrs horizonts. Tuv&#275;j&#257; j&#363;r&#257; rot&#257;ja saule. Redz&#275;ju n&#257;vi sav&#257; priek&#353;&#257;. Bet biju sakarsis un aizelsies, siltas asinis, kas t&#299;kami rit&#275;ja pa dz&#299;sl&#257;m, l&#257;soja no manas sejas. Jutu ar&#299; ko l&#299;dz&#299;gu v&#275;trainai l&#299;ksmei, ka esmu atr&#257;vies no saviem vaj&#257;t&#257;jiem. Man v&#275;l negrib&#275;j&#257;s iebrist j&#363;r&#257; un nosl&#299;cin&#257;ties. Atskat&#299;jos uz ce&#316;u, pa kuru biju traucies.

Es klaus&#299;jos. S&#299;ca odi un &#269;irkst&#275;ja k&#257;di mazi kukain&#299;&#353;i, kas l&#275;k&#257;ja pa &#275;rk&#353;&#311;iem, cit&#257;di gais&#257; vald&#299;ja klusums. Tad &#316;oti v&#257;ji atskan&#275;ja su&#326;a rejas, sadzird&#275;ju

&#268;alo&#326;u un vervel&#275;&#353;anu, p&#257;tagas pl&#299;k&#353;&#311;i, balsis. Tas k&#316;uva ska&#316;&#257;kas, p&#275;c tam atkal klus&#257;kas. Troksnis aizklimsteja aug&#353;up pa strautu un izdzisa. Pagaid&#257;m mani vairs

nevaj&#257;ja.

Bet tagad zin&#257;ju, k&#257;du pal&#299;dz&#299;bu var&#275;ju cer&#275;t no dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem.



XIII. SARUNAS

Apgriezos un devos lejup uz j&#363;ru. Karstais strauts izpl&#363;da platum&#257;, p&#257;riedams z&#257;lain&#257; s&#275;kl&#299;, kur vesels pulks krabju un gar&#311;ermen&#299;gu, daudzk&#257;jainu rad&#299;jumu iztr&#363;k&#257;s no maniem so&#316;iem. Pieg&#257;ju pie pa&#353;as s&#257;&#316;a &#363;dens malas un tad jutos dro&#353;&#299;b&#257;. Apgriezos apk&#257;rt un, iespiedis rokas s&#257;nos, v&#275;ros kuplaj&#257; za&#316;um&#257;, kur tvai- kain&#257; grava z&#299;m&#275;j&#257;s k&#257; ie&#353;&#311;elta k&#363;po&#353;a br&#363;ce. Bet, atg&#257;dinu, es biju p&#257;r&#257;k uzbudin&#257;ts un  skaidra paties&#299;ba, kaut ar&#299; to ap&#353;aub&#299;tu tie, kuri nav iepazinu&#353;i briesmas  p&#257;r&#257;k izmisis, lai dar&#299;tu sev galu.

Tagad man ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257;, ka varu v&#275;l izm&#275;&#291;in&#257;t laimi. Ja nu es dotos apk&#257;rt gar pludmali un tiktu l&#299;dz no&#382;ogojumam, kam&#275;r Moro un Montgomerijs, un vi&#326;u kusto&#326;u bars mani mekl&#275; pa salu? Ja es patie&#353;&#257;m apietu vi&#326;u flangu, varb&#363;t izlauztu kadu akmeni no va&#316;&#299;gi celt&#257; m&#363;ra, iedrag&#257;tu maz&#257;ko durvju atsl&#275;gu un sal&#363;kotu nazi, revolveri vai citu ieroci, ko c&#299;n&#299;ties, kad vi&#326;i atgrieztos? T&#257;d&#275;j&#257;di es vismaz liktu samaks&#257;t par savu dz&#299;v&#299;bu.

Tamd&#275;&#316; pagriezos uz rietumiem un g&#257;ju gar &#363;dens malu. Grimsto&#353;&#257; saule svelmaini zv&#275;roja, &#382;ilbinot acis. Klus&#257; oke&#257;na vieglais paisums c&#275;l&#257;s ar r&#257;mu gul- dzo&#326;u.

P&#275;c br&#299;&#382;a krasts aizstiep&#257;s uz dienvidiem un saule novirz&#299;j&#257;s pa labi. Tad piepe&#353;i t&#257;lu priek&#353;&#257; ieraudz&#299;ju vispirms vienu vaj&#257;t&#257;ju un p&#275;c tam citus izn&#257;kam no kr&#363;miem  Moro ar savu dzin&#275;jsuni, p&#275;c tam Montgomeriju un v&#275;l divus. To redz&#275;dams, apst&#257;jos,

Vi&#326;i ieraudz&#299;ja mani un &#382;estikul&#275;jot dev&#257;s &#353;urp. Es st&#257;v&#275;ju, v&#275;rodams vi&#326;us tuvojamies. Abi dz&#299;vnieku cilv&#275;ki skr&#275;ja pa priek&#353;u, lai nogrieztu man ce&#316;u uz atva- s&#257;ju. Montgomerijs trauc&#257;s taisni uz mani. Moro ar suni sekoja l&#275;n&#257;k.

P&#275;d&#299;gi uztr&#363;kos no sastinguma, pagriezos pret j&#363;ru un g&#257;ju tie&#353;i &#363;den&#299;. S&#257;kum&#257; tas bija &#316;oti sekls. Es nobridu tr&#299;sdesmit, jardus, iek&#257;m vi&#316;&#326;i man sniedz&#257;s l&#299;dz vidum. Var&#275;ju neskaidri redz&#275;t, ka b&#275;guma joslas b&#363;tnes &#353;&#257;v&#257;s proj&#257;m no man&#257;m k&#257;j&#257;m.

 Cilv&#275;k, ko j&#363;s dar&#257;t?  Montgomerijs kliedza.

Iebridis l&#299;dz jostas vietai, apgriezos un skat&#299;jos uz

vi&#326;iem.

Montgomerijs elsdams st&#257;v&#275;ja &#363;dens mal&#257;. Vi&#326;a seja bija ko&#353;i s&#257;rta no piep&#363;les, garie salmu kr&#257;sas mati izbu&#382;in&#257;ti, atkaren&#257; apak&#353;l&#363;pa r&#257;d&#299;ja vi&#326;a nel&#299;dzenos zobus. Tobr&#299;d pien&#257;ca Moro ar b&#257;lu un stingru seju, un brie&#382;u suns, ko vi&#326;&#353; tur&#275;ja sait&#275;, r&#275;ja uz mani. ^biem v&#299;riem bija krietnas p&#257;tagas. Dz&#299;vnieku cilv&#275;ki palika augst&#257;k liedag&#257; un blenza not&#257;l&#275;m.

 Ko es daru? Taisos nosl&#299;cin&#257;ties,  es atcirtu.

Montgomerijs un Moro saskat&#299;j&#257;s.

 K&#257;p&#275;c?  Moro vaic&#257;ja.

 Lab&#257;k mirt, nek&#257; doties jums nagos un &#316;aut sevi moc&#299;t.

 Vai es neteicu jums?  Montgomerijs sac&#299;ja, un Moro kaut ko atbild&#275;ja klus&#257; bals&#299;.

 Kas vedina uz dom&#257;m, ka moc&#299;&#353;u j&#363;s?  Moro jaut&#257;ja.

 Tas, ko esmu redz&#275;jis,  teicu.  Un vi&#326;i tur.

 Cietiet klusu!  Moro izsauc&#257;s un pac&#275;la roku.

 Negribu,  es sac&#299;ju.  Vi&#326;i biju&#353;i cilv&#275;ki. Kas vi&#326;i ir tagad? Es vismaz negribu k&#316;&#363;t t&#257;ds k&#257; vi&#326;i.  L&#363;kojos gar&#257;m saviem sarunu biedriem. Augst&#257;k liedag&#257; st&#257;v&#275;ja Mlings  Montgomerija kalpot&#257;js  un k&#257;ds no balti sat&#299;tajiem derg&#316;iem, ko biju redz&#275;jis barkas&#257;. T&#257;l&#257;k, koku &#275;n&#257;s, saskat&#299;ju mazo p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ku un aiz vi&#326;a da&#382;as citas tum&#353;as fig&#363;ras.  Kas ir &#353;ie rad&#299;jumi?  es iesaucos, nor&#257;d&#299;dams uz vi&#326;iem. Piep&#363;l&#275;ju balsi aizvien vair&#257;k, lai vi&#326;i var&#275;tu to sadzird&#275;t.  Vi&#326;i biju&#353;i cilv&#275;ki  t&#257;di pa&#353;i cilv&#275;ki k&#257; j&#363;s, &#353;iem cilv&#275;kiem j&#363;s esat uzspiedu&#353;i kustoniskuma z&#299;mogu, j&#363;s esat vi&#326;us padar&#299;ju&#353;i par vergiem un joproj&#257;m baid&#257;ties no vi&#326;iem. Klausieties!  kliedzu, v&#275;rsdamies pie dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem un &#353;oreiz norad&#299;dams uz Moro.  Klausieties! Vai neredzat, ka &#353;ie v&#299;ri aizvien v&#275;l sarg&#257;s un baid&#257;s no jums? K&#257;p&#275;c tad j&#363;s baid&#257;ties no vi&#326;iem? J&#363;su ir daudz 

 Dieva d&#275;&#316;,  Montgomerijs kliedza,  beidziet jel, Prendik!

 Prendik!  Moro iesauc&#257;s.

Abi kliedza reiz&#275;, it k&#257; grib&#275;dami nom&#257;kt manu balsi. Aiz vi&#326;iem dr&#363;mi v&#299;d&#275;ja nekust&#299;gas sejas, dz&#299;vnieku cilv&#275;ki neizpratn&#275; st&#257;v&#275;ja ar uzrautiem pleciem un nokaren&#257;m, &#311;&#275;m&#299;g&#257;m rok&#257;m. Man tobr&#299;d &#353;&#311;ita, ka vi&#326;i cen&#353;as apj&#275;gt manus v&#257;rdus, atmin&#275;ties kaut ko no savas cilv&#275;cisk&#257;s pag&#257;tnes.

Es kliedzu bez mitas, skaidri neatceros, ko &#299;sti. Moro un Montgomeriju var nogalin&#257;t, no vi&#326;iem nevajag baid&#299;ties  tas bija pats galvenais, ko m&#275;&#291;in&#257;ju pirms savas boj&#257; ejas iedvest &#353;iem dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem. Es redz&#275;ju, ka z&#257;&#316;acainais cilv&#275;ks tum&#353;aj&#257;s skrand&#257;s, ar kuru biju sastapies pirmaj&#257; vakar&#257; p&#275;c savas iera&#353;an&#257;s, izn&#257;ca no koku pa&#275;nas un vi&#326;am sekoja citi, lai lab&#257;k sadzird&#275;tu mani.

P&#275;d&#299;gi es apr&#257;vos, jo pietr&#363;ka elpas.

 Vienu mirkli uzklausiet mani,  atskan&#275;ja Moro stingr&#257; balss,  un p&#275;c tarn sakiet, ko gribat.

 Nu?  es atsviedu.

Vi&#326;&#353; noklepoj&#257;s, padom&#257;ja, p&#275;c tam sauca:  Lat&#299;&#326;u valoda, Prendik! Slikta lat&#299;&#326;u valoda! Skolas z&#275;na lat&#299;&#326;u valoda! Bet l&#363;kojiet saprast. Hi non sunt homi- nes, sunt animalia qui nos habemus[2] vivisec&#275;ju&#353;i. Cilv&#275;cisko&#353;anas process. Es izskaidro&#353;u. N&#257;ciet krast&#257;.

Es iesm&#275;jos.

 Nest&#257;stiet niekus,  teicu.  Vi&#326;i run&#257;, ce&#316; mitek&#316;us, gatavo &#275;dienu. Vi&#326;i biju&#353;i cilv&#275;ki. Mani varb&#363;t izskalos krast&#257;.

 &#362;dens aiz jums ir dzi&#316;&#353;  un mud&#382; no haiziv&#299;m.

 Tad labi vien b&#363;s,  es sac&#299;ju.  Atra n&#257;ve. T&#363;l&#299;t.

 Pagaidiet br&#299;di.  Vi&#326;&#353; iz&#326;&#275;ma no kabatas k&#257;du priek&#353;metu, kas laist&#299;j&#257;s saul&#275;, un nosvieda pie sav&#257;m k&#257;j&#257;m.  Sis ir piel&#257;d&#275;ts revolveris,  vi&#326;&#353; teica.

 Montgomerijs dar&#299;s t&#257;pat. M&#275;s abi aiziesim pa liedagu tik t&#257;lu, ka var&#275;sit justies dro&#353;s. P&#275;c tam n&#257;ciet &#257;r&#257; un &#326;emiet revolverus.

 Nek&#257; nebija! Jums ir v&#275;l tre&#353;ais.

 Es gribu, ka j&#363;s pagudrotu, Prendik. Pirmk&#257;rt, nepavisam neesmu j&#363;s aicin&#257;jis uz &#353;o salu. Otrk&#257;rt, m&#275;s b&#363;tu j&#363;s saz&#257;&#316;oju&#353;i vakar vakar&#257;, ja b&#363;tu grib&#275;ju&#353;i jums dar&#299;t &#316;aunu. Tre&#353;k&#257;rt, tagad, kad j&#363;su pirmais izb&#299;lis p&#257;rskr&#275;jis un varat mazliet dom&#257;t,  vai Montgomerijs glu&#382;i izskat&#257;s p&#275;c t&#257;da, par k&#257;du uzl&#363;kojat vi&#326;u? M&#275;s dzin&#257;mies jums paka&#316; j&#363;su pa&#353;u lab&#257;. &#352;&#299; sala ir pilna ar naid&#299;giem fenomeniem. K&#257;da j&#275;ga &#353;aut uz jums, ja pats tikko piesol&#299;j&#257;t nosl&#299;cin&#257;ties?

 K&#257;p&#275;c uzr&#299;d&#299;j&#257;t man j&#363;su cilv&#275;kus, kad biju b&#363;d&#257;?

 M&#275;s bij&#257;m p&#257;rliecin&#257;ti, ka notversim j&#363;s un izsarg&#257;sim no briesm&#257;m. V&#275;l&#257;k m&#275;s t&#299;&#353;&#257;m novirz&#299;j&#257;mies no p&#275;d&#257;m  j&#363;su pa&#353;u lab&#257;.

Es pr&#257;toju. Tas viss &#353;&#311;ita ticams. P&#275;c tam es ko atcer&#275;jos.

 Bet es redz&#275;ju,  teicu,  ap&#382;ogojum&#257; 

 T&#257; bija puma.

 Klausieties, Prendik,  Montgomerijs sac&#299;ja.

 J&#363;s esat mu&#316;&#311;a &#275;zelis. N&#257;ciet &#257;r&#257; no &#363;dens un &#326;emiet &#353;os revolverus  un parun&#257;simies. Tagad m&#275;s nevaram dar&#299;t neko vair&#257;k.

JAan j&#257;atz&#299;stas, ka toreiz un &#299;sten&#299;b&#257; vienm&#275;r es baid&#299;jos no Moro un neuztic&#275;jos vi&#326;am. Bet jutu, ka saprotos ar Montgomeriju.

 Ejiet proj&#257;m pa liedagu,  teicu p&#275;c &#299;s&#257;m p&#257;rdom&#257;m.  Un turiet rokas aug&#353;&#257;,  piemetin&#257;ju.

 To nevaram dar&#299;t,  Montgomerijs atbild&#275;ja, z&#299;m&#299;gi pam&#257;dams ar galvu p&#257;r plecu.  Pazemojums.

 Tad aize&#316;iet l&#299;dz kokiem,  es sac&#299;ju,  k&#257; v&#275;laties.

 Sasod&#299;ti mu&#316;&#311;&#299;ga ceremonija,  Montgomerijs teica.

Abi pagriez&#257;s pret se&#353;iem vai septi&#326;iem groteska- jiem rad&#299;jumiem, kas, mezdami &#275;nas, st&#257;v&#275;ja saules gaism&#257;, telpiski, kusto&#353;i, un tom&#275;r negrib&#275;j&#257;s nemaz tic&#275;t, ka vi&#326;i re&#257;li. Montgomerijs nopl&#299;k&#353;&#311;in&#257;ja savu p&#257;tagu, un t&#363;l&#299;t vi&#326;i visi pagriez&#257;s un juku juk&#257;m ieb&#275;ga starp kokiem. Kad Moro un Montgomerijs man &#353;&#311;ita pietiekami t&#257;lu, es izbridu krast&#257; un pac&#275;lu un ap- p&#275;t&#299;ju revolverus. Nom&#275;r&#311;&#275;jis uz k&#257;du apa&#316;u lavas gabalu, iz&#353;&#257;vu ar vienu, lai p&#257;rliecin&#257;tos, vai mani negrib smalki piem&#257;n&#299;t, un apmierin&#257;ts redz&#275;ju, ka akmens sa&#353;&#311;&#299;da un tum&#353;as drumslas nobira p&#257;r liedagu.

Es tom&#275;r v&#275;l mirkli vilcin&#257;jos.

 Risk&#275;&#353;u,  p&#275;d&#299;gi sac&#299;ju, un, tur&#275;dams katr&#257; rok&#257; revolveri, devos aug&#353;up pa liedagu pie vi&#326;iem.

 Tas jau lab&#257;k,  Moro v&#275;si teica.  Ar savu nol&#257;d&#275;to izt&#275;li j&#363;s esat izputin&#257;jis man gandr&#299;z visu dienu.

Ar t&#257;du k&#257; nievu, kas nokaunin&#257;ja mani, Moro un Montgomerijs pagriez&#257;s un klus&#275;dami g&#257;ja pa priek&#353;u.

Dz&#299;vnieku cilv&#275;ku pulci&#326;&#353; joproj&#257;m neizpratn&#275; st&#257;v&#275;ja pa gabalu starp kokiem. Es so&#316;oju vi&#326;iem gar&#257;m, cik mier&#299;gi vien var&#275;dams. K&#257;ds dz&#299;r&#257;s man sekot, bet atk&#257;p&#257;s, kol&#299;dz Montgomerijs nopl&#299;k&#353;&#311;in&#257;ja savu p&#257;tagu. P&#257;r&#275;jie klusi st&#257;v&#275;ja, v&#275;rodami m&#363;s. Iesp&#275;jams, ka vi&#326;i k&#257;dreiz biju&#353;i dz&#299;vnieki. Bet es nekad v&#275;l nebiju redz&#275;jis dz&#299;vnieku, kas m&#275;&#291;ina dom&#257;t.



XIV. &#256;RSTS MORO SKAIDRO

. Un tagad, Prendik, es paskaidro&#353;u visu,  &#257;rsts Moro sac&#299;ja, tikl&#299;dz bij&#257;m apremd&#275;ju&#353;i izsalkumu un sl&#257;pes.  J&#257;atz&#299;stas, j&#363;s esat vispras&#299;g&#257;kais viesis, k&#257;du man gad&#299;jies uz&#326;emt. Iel&#257;gojiet: &#353;&#299; ir p&#275;d&#275;j&#257; reize, kad p&#363;los jums izdab&#257;t. Ja v&#275;l draud&#275;sit izdar&#299;t pa&#353;n&#257;v&#299;bu, necel&#353;u ne ausi, kaut ar&#299; man b&#363;tu nepat&#299;kami.

Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja man&#257; atp&#363;tas kr&#275;sl&#257;, tur&#275;dams pussm&#275;- &#311;&#275;tu cig&#257;ru baltajos, veiklajos pirkstos. Piekaru lampas gaisma krita uz vi&#326;a sirmajiem matiem; vi&#326;&#353; l&#363;koj&#257;s caur lodzi&#326;u uz zvaig&#382;&#326;u vizmu. Nolicis revolverus pa &#311;&#275;rienam, s&#275;d&#275;ju otrpus galda p&#275;c iesp&#275;jas t&#257;l&#257;k no vi&#326;a. Montgomerija tr&#363;ka. Man negrib&#275;j&#257;s b&#363;t kopa ar vi&#326;iem abiem tik maz&#257; istabi&#326;&#257;.

 T&#257;tad j&#363;s atz&#299;stat, ka vivisec&#275;tais cilv&#275;ks, k&#257; nosauc&#257;t &#353;o b&#363;tni, galu gal&#257; ir tikai puma?  Moro jaut&#257;ja.

Vi&#326;&#353; bija piedab&#363;jis mani apskat&#299;t &#353;o baismeni iek&#353;&#275;j&#257; telp&#257;, lai es p&#257;rliecin&#257;tos, ka tas nav cilv&#275;ks.

 T&#257; ir puma,  teicu,  joproj&#257;m dz&#299;va, bet sagraiz&#299;ta un izkrop&#316;ota, ka l&#363;dzu dievu, lai nekad vairs neredz&#275;tu tik briesm&#299;gi apstr&#257;d&#257;tu dz&#299;vu miesu. Liel&#257;ku negant&#299;bu 

 Beidziet &#353;&#257;das runas,  Mioro p&#257;rtrauca mani.  Es vismaz negribu dzird&#275;t &#353;o puicisko drausmin&#257;- &#353;anos. Montgomerijs bija t&#257;ds pats. J&#363;s atz&#299;stat, ka t&#257; ir puma. Tad nu s&#275;diet r&#257;mi, kam&#275;r lasu jums lekciju par fiziolo&#291;iju.

Vi&#326;&#353; nekav&#275;joties st&#257;st&#299;ja par savu darbu, s&#257;kdams pagalam garlaikota cilv&#275;ka bals&#299;, bet v&#275;l&#257;k mazliet iesildams. Vi&#326;&#353; skaidroja vienk&#257;r&#353;i un p&#257;rliecino&#353;i. &#352;ad un tad vi&#326;a v&#257;rdos izskan&#275;ja sarkasms. Dr&#299;z degu kaun&#257; par sav&#257;m tuk&#353;aj&#257;m iedom&#257;m.

&#352;ie rad&#299;jumi, ko tiku redz&#275;jis, bija nevis p&#257;rv&#275;rsti cilv&#275;ki, bet dz&#299;vnieki, cilv&#275;ciskoti dz&#299;vnieki, vivisekci- jas triumfs.

 J&#363;s aizmirstat, ko visu var izdar&#299;t ar dz&#299;v&#257;m b&#363;tn&#275;m prasm&#299;gs vivisektors,  Moro sac&#299;ja.  Man pa&#353;am t&#299;ri j&#257;br&#299;n&#257;s, ka agr&#257;k neviens nav izdar&#299;jis to, ko esmu paveicis &#353;eit. Protams, mazi pan&#257;kumi jau g&#363;ti iepriek&#353;  amput&#257;cija, ekscizijas, m&#275;les oper&#257;cijas. J&#363;s dro&#353;i vien zin&#257;t, ka hirur&#291;iski var rad&#299;t vai &#257;rst&#275;t &#353;&#311;iel&#275;&#353;anu? P&#275;c ekscizij&#257;m notiek da&#382;da&#382;&#257;das sekund&#257;ras p&#257;rv&#275;rt&#299;bas, p&#257;rmai&#326;as pigment&#257;cij&#257;, temperament&#257;, taukaudu sekr&#275;cij&#257;. Bez &#353;aub&#257;m, j&#363;s esat dzird&#275;jis par visu to?

 Protams,  es atbild&#275;ju.  Bet j&#363;su derdz&#299;gie rad&#299;jumi,.

 Visu sav&#257; laik&#257;,  vi&#326;&#353; attrauca, paceldams roku.  Es tikai s&#257;ku. Min&#275;ju trivi&#257;lus p&#257;rv&#275;rt&#299;bu gad&#299;jumus. Hirur&#291;ija sp&#275;j vair&#257;k. T&#257; ne vien &#257;rda un maina, bet ar&#299; veido no jauna. Jums varb&#363;t zin&#257;ma parasta hirur&#291;iska oper&#257;cija, ko izdara gad&#299;jumos, kad sakrop&#316;ots deguns. No pieres atloba &#257;das l&#275;veri, ko uzliek uz deguna un pieaudz&#275; &#353;in&#299; jaunaj&#257; viet&#257;. Dz&#299;vniekam transplant&#275; da&#316;u no vi&#326;a pa&#353;a. Iesp&#275;jams ar&#299; transplant&#275;t tikko ieg&#363;tu materi&#257;lu no cita dz&#299;vnieka,  piem&#275;ram, zobus. Adu un kaulu transplant&#275;, lai veicin&#257;tu dz&#299;&#353;anu. Hirurgs ieliek br&#363;ces vid&#363; &#257;das gabali&#326;us, kas atgriezti citam dz&#299;vniekam, vai tikko nogalin&#257;ta upura k-aula drumslas. Hantera [3] gai&#316;a piesis  varb&#363;t esat dzird&#275;jis  auga uz v&#275;r&#353;a kakla. Un Al&#382;&#299;rijas zu&#257;vu degunrad&#382;a &#382;urkas ar&#299; j&#257;uzskata par fabric&#275;tiem monstriem  parastai &#382;urkai no astes at&#353;&#311;elta sloksn&#299;te un pieaudz&#275;ta pie purna.

 Fabric&#275;ti monstri!  es izsaucos.  Tad j&#363;s gribat man sac&#299;t

 J&#257;. J&#363;s esat te redz&#275;jis dz&#299;vniekus, kas hirur&#291;iski p&#257;rveidoti jaun&#257; form&#257;. &#352;im darbam  dz&#299;vu b&#363;t&#326;u plastiskuma studij&#257;m  ziedots mans m&#363;&#382;s. Ilgus gadus esmu nodevies &#353;iem p&#275;t&#299;jumiem, uzkr&#257;dams zin&#257;&#353;anas. K&#257; redzu, jums drausmi, ta&#269;u nest&#257;stu neko jaunu. To visu jau sen bija izvirz&#299;jusi praktisk&#257; anatomija, bet nevienam nepietika drosmes &#311;erties pie attiec&#299;giem m&#275;&#291;in&#257;jumiem. Es varu p&#257;rmain&#299;t ne tikai dz&#299;vnieka &#257;rieni. Iesp&#275;jams ar&#299; pan&#257;kt stabilu modifik&#257;ciju organisma fiziolo&#291;iskajos procesos, &#311;&#299;miskaj&#257;s noris&#275;s,  vakcin&#257;cija un citas metodes, p&#275;c kur&#257;m iepot&#275; dz&#299;vus vai non&#257;v&#275;tus ierosin&#257;t&#257;jus, ir piem&#275;ri, kas, bez &#353;aub&#257;m, jums zin&#257;mi. L&#299;dz&#299;ga oper&#257;cija ir asins p&#257;rlie&#353;ana, ar kuru &#299;sten&#299;b&#257; s&#257;ku savus p&#275;t&#299;jumus. &#352;ie visi labi zin&#257;mi gad&#299;jumi. Maz&#257;k paz&#299;stamas un, j&#257;dom&#257;, daudz vair&#257;k izplat&#299;tas bija oper&#257;cijas, ko veica tie viduslaiku hirurgi, kuri tais&#299;ja pundurus, ubagot&#257;jus krop&#316;us un par naudu r&#257;d&#257;mus monstrus un kuru m&#257;ksla v&#275;l nav piln&#299;gi aizmirsta, k&#257; to liecina jaunu &#257;kstu un akrob&#257;tu iepriek&#353;&#275;ja sagatavo&#353;ana. Par &#353;iem hirurgiem

Viktors Igo past&#257;sta rom&#257;n&#257; Cilv&#275;ks, kas smejas.,, Ta&#269;u jums varb&#363;t jau k&#316;uvis skaidrs, ko gribu sac&#299;t. J&#363;s dro&#353;i vien s&#257;kat saprast, ka audus iesp&#275;jams transplant&#275;t uz citu &#311;erme&#326;a da&#316;u vai ar&#299; uz citu dz&#299;vnieku, iesp&#275;jams p&#257;rmain&#299;t organisma att&#299;st&#299;bu un &#311;&#299;misk&#257;s reakcijas, modific&#275;t locek&#316;us, radik&#257;li p&#257;rveidot visu dz&#299;vnieku.

Un tom&#275;r neviens p&#275;tnieks m&#363;su dien&#257;s nebija spraudis sev m&#275;r&#311;i sistem&#257;tiski stud&#275;t &#353;o sevi&#353;&#311;o zin&#257;tnes nozari, iek&#257;m es &#311;&#275;ros pie t&#257;s! L&#299;dz&#299;gi rezult&#257;ti biju&#353;i uztr&#257;p&#299;ti ar ekstr&#275;miem hirur&#291;iskiem pa&#326;&#275;mieniem; liel&#257;ko tiesu &#353;&#257;du gad&#299;jumu, kas uzaus&#299;s j&#363;su atmi&#326;&#257;, it k&#257; nejau&#353;i nodemonstr&#275;ju&#353;i tir&#257;ni, krimin&#257;lnoziedznieki, zirgu un su&#326;u audz&#275;t&#257;ji, vis&#257;di nem&#257;ku&#316;i, kas p&#363;l&#275;j&#257;s sasniegt pa&#353;i savus tie&#353;os m&#275;r&#311;us. Es pirmais nodevos &#353;ai probl&#275;mai, bru&#326;ots ar antiseptisko hirur&#291;iju un organisma att&#299;st&#299;bas likumu &#299;sti zin&#257;tnisku izpratni.

Ta&#269;u dom&#257;ju, ka visu to slepeni dar&#299;ja agr&#257;k. T&#257;di rad&#299;jumi k&#257; Siamas dv&#299;&#326;i Un inkviz&#299;cijas pagrabos  Bez &#353;aub&#257;m, inkvizitoru galvenais nol&#363;ks bija rafin&#275;ta sp&#299;dzin&#257;&#353;ana, bet dro&#353;i vien vismaz da&#382;i no vi&#326;iem jutu&#353;i kaut ko l&#299;dz&#299;gu p&#275;tnieciskai zin&#257;tk&#257;rei..,

 Bet &#353;&#299;s b&#363;tnes  &#353;ie dz&#299;vnieki ta&#269;u run&#257;!  es sac&#299;ju.

To apstiprin&#257;jis, vi&#326;&#353; turpin&#257;ja savu st&#257;stu, nor&#257;d&#299;dams, ka fiziska metamorfoze neesot vivisekcijas iesp&#275;ju robe&#382;a. C&#363;ku varot izgl&#299;tot. Gar&#299;g&#257; strukt&#363;ra esot v&#275;l maz&#257;k notur&#299;ga nek&#257; miesas uzb&#363;ve. Hipnotisma zin&#257;tne att&#299;stoties un liekot cer&#275;t, ka vecos, iedzimtos instinktus var&#275;&#353;ot aizst&#257;t ar jauniem iedvesumiem, mantotos, iesak&#326;oju&#353;os j&#275;dzienus  aizst&#257;t vai nom&#257;kt ar citiem. &#299;sten&#299;b&#257; tas, ko saucot par mor&#257;lu izgl&#299;t&#299;bu, liel&#257;koties esot &#353;&#257;da m&#257;ksl&#299;ga instinktu modifik&#257;cija un perversit&#257;te; kausl&#299;gumu p&#257;raudzinot drosm&#299;g&#257; pa&#353;aizliedz&#299;b&#257;, apspiestu seksualit&#257;ti  reli&#291;isk&#257; emocij&#257;. Vi&#326;&#353; teica, ka galven&#257; at&#353;&#311;ir&#299;ba starp p&#275;rti&#311;i un cilv&#275;ku esot balsen&#275;  p&#275;rti&#311;is nesp&#275;jot veidot smalki diferenc&#275;tus ska&#326;u simbolus, kuros var&#275;tu iet&#275;rpt domu. Sin&#299; zi&#326;&#257; es nepiekritu &#257;rstam Moro, bet vi&#326;&#353; diezgan strupi noraid&#299;ja manas ierunas. Vi&#326;&#353; atk&#257;rtoja, ka tas t&#257; esot, un turpin&#257;ja st&#257;stu par savu darbu.

Jaut&#257;ju, k&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; &#326;&#275;mis par modeli cilv&#275;ka veidu. &#352;&#257;da izv&#275;le man toreiz lik&#257;s un joproj&#257;m liekas d&#299;vaina &#316;aunest&#299;ba.

Vi&#326;&#353; atzin&#257;s, ka esot izraudz&#299;jies &#353;o veidu uz labu laimi.

 Es glu&#382;i t&#257;pat b&#363;tu var&#275;jis aitu p&#257;rv&#275;rst lam&#257; un lamu  ait&#257;. Man &#353;&#311;iet, cilv&#275;ka veids sp&#275;j rosin&#257;t m&#257;ksliniecisk&#257;s slieksmes stipr&#257;k nek&#257; jebkura dz&#299;vnieka augums. Es tom&#275;r esmu darin&#257;jis ne tikvien cilv&#275;kus. P&#257;ris rei&#382;u  K&#257;du min&#363;ti vi&#326;&#353; klus&#275;ja.  &#352;ie gadi! K&#257; tie aizsteigu&#353;ies! Un esmu zaud&#275;jis dienu, gl&#257;bdams j&#363;su dz&#299;v&#299;bu, un tagad t&#275;r&#275;ju stundu, dodams paskaidrojumus!

 Ta&#269;u netieku v&#275;l gudrs,  es sac&#299;ju.  J&#363;s sag&#257;d&#257;jat s&#257;pes, bet kur attaisnojums? Manupr&#257;t, var&#275;tu aizbildin&#257;t vien&#299;gi t&#257;du vivisekciju, kas n&#257;k pan labu r..

 Glu&#382;i pareizi,  vi&#326;&#353; teica.  Bet es, k&#257; redzat, esmu cit&#257;da kaluma cilv&#275;ks. Mums katram savs viedoklis. J&#363;s esat materi&#257;lists.

 Neb&#363;t neesmu materi&#257;lists,  attraucu iekaisdams.

 P&#275;c mana uzskata  p&#275;c mana uzskata. M&#275;s neesam vienis pr&#257;tis taisni &#353;in&#299; jaut&#257;jum&#257; par s&#257;p&#275;m. Kam&#275;r redzamas vai dzirdamas s&#257;pes jums &#353;&#311;ebina d&#363;&#353;u, kam&#275;r j&#363;su pa&#353;a s&#257;pes valda p&#257;r jums, kam&#275;r uz s&#257;p&#275;m pamatojas j&#363;su noj&#275;gumi par gr&#275;ku, tikm&#275;r, ticiet man, j&#363;s esat rad&#299;jums, kas dom&#257; drusci&#326; skaidr&#257;k, nek&#257; dz&#299;vnieks j&#363;t. &#352;&#299;s s&#257;pes 

Es nepaciet&#299;gi noraust&#299;ju plecus par &#353;&#257;du sofistiku.

 Ak! T&#257;s ta&#269;u ir tik niec&#299;gas. Pr&#257;tam, kas nenoraida zin&#257;tni, j&#257;saj&#275;dz, cik t&#257;s niec&#299;gas. Varb&#363;t, ja atskaita &#353;o mazo plan&#275;tu, &#353;o kosmisko putekli, kas izzustu skatienam daudz agr&#257;k, nek&#257; m&#275;s sasniegtu vistuv&#257;ko zvaigzni,  varb&#363;t, ziniet, nekur neeksist&#275; tas, ko saucam par s&#257;p&#275;m. Bet lik&#363;mi, p&#275;c kuriem taust&#257;m ce|u uz  Nu, kas t&#257;s par s&#257;p&#275;m, pat uz &#353;&#299;s zemes, pat dz&#299;v&#257;m b&#363;tn&#275;m?

T&#257; run&#257;dams, vi&#326;&#353; izvilka no kabatas mazu salie- ceni, atv&#257;za &#299;s&#257;ko asmeni un past&#363;ma kr&#275;slu, t&#257; ka var&#275;ju redz&#275;t vi&#326;a gurnu. P&#275;c tam, r&#363;p&#299;gi izv&#275;l&#275;jies vietu, vi&#326;&#353; iegr&#363;da k&#257;j&#257; asmeni un izr&#257;va to &#257;r&#257;.

 Bez &#353;aub&#257;m, j&#363;s esat to redz&#275;jis agr&#257;k. Tas nes&#257;p ne tik, cik adatas d&#363;riens. Ko tas viss pier&#257;da? Sp&#275;ja sajust s&#257;pes ir lieka &#353;im muskulim un nav tam pie&#353;&#311;irta; t&#257; maz vajadz&#299;ga &#257;dai, un vien&#299;gi &#353;ur un tur gurn&#257; k&#257;da vieta sp&#275;j sajust s&#257;pes. S&#257;pes ir tikai iek&#353;&#275;jais medic&#299;niskais padomdev&#275;js, kas br&#299;dina un stimul&#275; m&#363;s. Ne jau visi dz&#299;vie audi s&#257;p, ne visi nervi, pat ne visi sensoriskie nervi. Redzes nerva saj&#363;t&#257;s nav ne maz&#257;ko s&#257;pju, re&#257;lu s&#257;pju. Ja ievaino redzes nervu, tad vien&#299;gi samana ugun&#299;gu &#326;irbo&#326;u; dzirdes nerva boj&#257;jums rada tikai d&#363;ko&#326;u aus&#299;s. Augi nej&#363;t s&#257;pes; zem&#257;kie dz&#299;vnieki  iesp&#275;jams, t&#257;di dz&#299;vnieki k&#257; lan- gusti un j&#363;ras zvaigznes nej&#363;t s&#257;pes. Un cilv&#275;ki  jo sapr&#257;t&#299;g&#257;ki vi&#326;i k&#316;&#363;s, jo sapr&#257;t&#299;g&#257;k g&#257;d&#257;s par savu labkl&#257;j&#299;bu un maz&#257;k vi&#326;iem vajadz&#275;s &#353;&#299;s r&#299;kstes, kas izsarga no briesm&#257;m. Es nekad neesmu dzird&#275;jis par t&#257;du nevajadz&#299;gu lietu, ko evol&#363;cija neb&#363;tu samalusi agr&#257;k vai v&#275;l&#257;k. Vai j&#363;s esat? Un s&#257;pes top nevajadz&#299;gas.

Turkl&#257;t, Prendik, esmu reli&#291;iozs, k&#257;dam j&#257;b&#363;t katram norm&#257;lam cilv&#275;kam. Man &#353;&#311;iet, ka bu&#353;u iedzi&#316;in&#257;jies &#353;&#299;s pasaules rad&#299;t&#257;ja darbos vair&#257;k nek&#257; j&#363;s, jo visu m&#363;&#382;u esmu centies p&#275;c savas metodes izdibin&#257;t vi&#326;a likumus, kam&#275;r j&#363;s, k&#257; sprie&#382;u, esat kolekcion&#275;jis tauri&#326;us. Un ticiet man, priekam un s&#257;p&#275;m nav nek&#257;da sakara ar debes&#299;m un elli. Prieks un s&#257;pes  ha! Vai j&#363;su teologa ekst&#257;ze nav nekas cits k&#257; Muhameda h&#363;- rija tums&#257;? Prendik, pie&#353;&#311;irdami lielu noz&#299;mi priekam un s&#257;p&#275;m, v&#299;rie&#353;i un sievietes l&#299;dzin&#257;s dz&#299;vniekiem, no kuriem vi&#326;i c&#275;lu&#353;ies. S&#257;pes! S&#257;pes un prieks mums eksist&#275; vien&#299;gi tik ilgi, kam&#275;r lok&#257;mies putek&#316;os k&#257; t&#257;rpi

K&#257; redzat, savus p&#275;t&#299;jumus turpin&#257;ju virzien&#257;, k&#257;d&#257; tie veda mani. Cik man zin&#257;ms, p&#275;tniekam nav cita ce&#316;a. Es uzdevu sev jaut&#257;jumu, izgudroju metodi, p&#275;c kuras dab&#363;t atbildi,  un rad&#257;s otrs jaut&#257;jums. Kur paties&#299;ba? Kur &#353;&#311;itums? J&#363;s nevarat iedom&#257;ties, ko noz&#299;m&#275; p&#275;tniekam &#353;ie min&#275;jumi, k&#257;d&#257; intelektu&#257;l&#257; entuziasm&#257; vi&#326;&#353; iedegas. J&#363;s nevarat iedom&#257;ties &#353;o intelektu&#257;lo ilgojumu sav&#257;do, bezkr&#257;saino skaistumu. B&#363;tne j&#363;su priek&#353;&#257; vairs nav dz&#299;vnieks, rad&#299;jums, t&#257; k&#316;uvusi par probl&#275;mu. Z&#275;lums  to neesmu pazinis kop&#353; daudziem gadiem. Es grib&#275;ju  vien&#299;gais, ko grib&#275;ju  izdibin&#257;t dz&#299;vu b&#363;t&#326;u plastiskuma gal&#275;jo robe&#382;u. *  Bet,  es teicu,  t&#257; ir negant&#299;ba 

 L&#299;dz &#353;im gan neesmu uztraucies par sava pas&#257;kuma &#275;tisko pusi. P&#275;tot dabu, p&#275;d&#299;gi k&#316;&#363;stam tikpat bezj&#363;t&#299;gi k&#257; daba. Es turpin&#257;ju savu darbu, piegriezdams v&#275;r&#299;bu tikai jaut&#257;jumam, ko risin&#257;ju, un rezult&#257;ti pamaz&#257;m . .. kr&#257;j&#257;s tan&#299;s b&#363;d&#257;s  Pag&#257;ju&#353;i gandr&#299;z vienpadsmit gadi, kop&#353; m&#275;s abi ar Montgomeriju un se&#353;i kanaki ierad&#257;mies &#353;eit. Man &#353;&#311;iet, tas bija vakar  tik skaidri atceros tuksnes&#299;go oke&#257;nu ap mums un salas za&#316;o mieru. &#352;&#299; vieta lik&#257;s gaid&#257;m mani.

Izkr&#257;v&#257;m bag&#257;&#382;u, uzc&#275;l&#257;m m&#257;ju. Kanaki uztais&#299;ja da&#382;as b&#363;das pie gravas. Es &#311;&#275;ros pie darba, izmantodams dz&#299;vo materi&#257;lu, ko biju atvedis l&#299;dzi. Pirmaj&#257; laik&#257; gad&#299;j&#257;s &#353;&#257;das t&#257;das nepatik&#353;anas. Ies&#257;ku ar aitu, un to non&#257;v&#275;ju p&#275;c pusotr&#257;m dien&#257;m, k&#316;&#363;m&#299;gi pasl&#299;dot skalpelim; otru aitu p&#257;rv&#275;rtu s&#257;pju un bai&#316;u piln&#257; b&#363;tn&#275;, ko atst&#257;ju sasietu, lai dz&#299;st. Kad beidzu darbu, t&#257; izskat&#299;j&#257;s glu&#382;i cilv&#275;ciska; bet v&#275;l&#257;k, atgriezies pie t&#257;s, es v&#299;los sav&#257;s cer&#299;b&#257;s. T&#257; atmin&#275;j&#257;s mani un briesm&#299;gi p&#257;rbij&#257;s, un tai bija tikai aitas pr&#257;ts. Jo ilg&#257;k l&#363;kojos &#353;in&#299; monstr&#257;, jo nej&#275;dz&#299;g&#257;ks tas &#353;&#311;ita, un p&#275;d&#299;gi es izbeidzu t&#257; cie&#353;anas. &#352;ie dz&#299;vnieki bez drosmes, &#353;ie tram&#299;gie, s&#257;p&#275;m pak&#316;&#257;v&#299;gie rad&#299;jumi bez maz&#257;k&#257; c&#299;&#326;as spara, ar kuru sp&#299;t&#275;t moc&#299;b&#257;m,  no t&#257;diem neizdari- n&#257;t cilv&#275;kus.

P&#275;c tam &#326;&#275;mu l&#299;dzatvesto gorillu un, str&#257;d&#257;dams sevi&#353;&#311;i r&#363;p&#299;gi, atkal un atkal p&#257;rvar&#275;dams gr&#363;t&#299;bas, no t&#257;s izdarin&#257;ju savu pirmo cilv&#275;ku. Vi&#326;u veidoju visu ned&#275;lu, dien&#257;m un nakt&#299;m. Te vajadz&#275;ja veidot galvenok&#257;rt smadzenes; daudz kas bija j&#257;pie&#353;&#311;ir vai j&#257;maina. Beidzot nospriedu, ka esmu rad&#299;jis lielisku negro&#299;d&#257;s rases p&#257;rst&#257;vi, un apv&#299;st&#299;ts un sasiets vi&#326;&#353; nekust&#299;gi gul&#275;ja man&#257; priek&#353;&#257;. Tikai p&#275;c tam kad izgaisa manas ba&#382;as par vi&#326;a dz&#299;v&#299;bu, es atgriezos &#353;in&#299; istab&#257;, kur atradu Montgomeriju gandr&#299;z t&#257;d&#257; pa&#353;&#257; j&#363;to&#326;&#257;, k&#257;d&#257; esat j&#363;s. Vi&#326;&#353; bija dzird&#275;jis jaunrad&#299;t&#257; cilv&#275;ka kliedzienus  kliedzienus, k&#257;di tik &#316;oti uztrauca ar&#299; j&#363;s, Prendik. S&#257;kum&#257; es neuztic&#275;ju Montgomerijam visu. Un ar&#299; kanaki &#353;o to bija nosk&#257;rtu&#353;i. Ieraugot mani, vi&#326;i p&#257;rbij&#257;s bez j&#275;gas. Es pusl&#299;dz p&#257;rliecin&#257;ju Montgomeriju, bet mums abiem gau&#382;&#257;m gr&#363;ti n&#257;c&#257;s notur&#275;t kanakus. Galu gal&#257; vi&#326;i aizb&#275;ga, un t&#257;d&#275;j&#257;di m&#275;s pazaud&#275;j&#257;m jahtu.

Pavad&#299;ju daudzas dienas, izgl&#299;todams p&#257;rv&#275;rsto dz&#299;vnieku. Vi&#326;&#353; palika pie manis tr&#299;s vai &#269;etrus m&#275;ne&#353;us. Es vi&#326;u kaut cik ielauz&#299;ju ang&#316;u valod&#257;, devu vi&#326;am priek&#353;statu par skait&#316;iem, pat piespiedu savu skolnieku las&#299;t alfab&#275;tu. Bet &#353;in&#299; zi&#326;&#257; vi&#326;am bija gr&#363;ta galva,  kaut ar&#299; esmu sastapis v&#275;l gr&#363;tgalv&#299;g&#257;kus idiotus. S&#257;kum&#257; vi&#326;a mentalit&#257;te atg&#257;din&#257;ja neaprakst&#299;tu lapu; vi&#326;&#353; itin neko neatmin&#275;j&#257;s par savu pag&#257;tni. Kad vi&#326;&#353; bija sadzied&#275;jis br&#363;ces, vairs nejuta s&#257;pes, k&#316;uva lokan&#257;ks un var&#275;ja drusci&#326; sarun&#257;ties, es vi&#326;u aizvedu pie kanakiem un st&#257;d&#299;ju priek&#353;&#257; k&#257; interesantu pasa&#382;ieri, kas atbraucis par za&#311;i.

S&#257;kum&#257; nezin k&#257;p&#275;c tie drausm&#257;s vair&#299;j&#257;s no vi&#326;a, t&#257; ka mazliet apvainojos, jo pats biju lepns uz savu darin&#257;jumu; bet vi&#326;&#353; iztur&#275;j&#257;s tik r&#257;mi un pazem&#299;gi, ka tie v&#275;l&#257;k vi&#326;u uz&#326;&#275;ma un l&#363;koja izgl&#299;tot t&#257;l&#257;k. Vi&#326;&#353; v&#275;r&#299;gi m&#257;c&#299;j&#257;s, veikli imit&#275;ja un piel&#257;goj&#257;s, uzc&#275;la sev nojumi, kura man &#353;&#311;ita v&#275;l lab&#257;ka par kanaku b&#363;di&#326;&#257;m. Viens no pui&#353;iem bija t&#257;ds k&#257; mision&#257;rs, un tas m&#257;c&#299;ja &#353;o rad&#299;jumu las&#299;t vai vismaz izsaukt burtus un deva vi&#326;am primit&#299;vu priek&#353;statu par mor&#257;li, ta&#269;u, liekas, p&#257;rv&#275;rstais dz&#299;vnieks ie&#326;&#275;m&#257;s ar&#299; ko nev&#275;lamu.

Es atp&#363;tos da&#382;as dienas un dz&#299;ros aprakst&#299;t savu veikumu, lai sarosin&#257;tu ang&#316;u fiziologus. Tad uzg&#257;ju &#353;o rad&#299;jumu tupam kok&#257; un berbel&#275;jam uz diviem kanakiem, kas bija &#311;ircin&#257;ju&#353;i vi&#326;u. Piedraud&#275;ju vi&#326;am, teicu, ka &#353;&#257;da iztur&#275;&#353;an&#257;s nepiekl&#257;jas cilv&#275;kam, pamodin&#257;ju vi&#326;&#257; kauna j&#363;tas un atgriezos m&#257;j&#257;s, nol&#275;mi&#353; sasniegt lab&#257;kus rezult&#257;tus un tikai p&#275;c tam vest savu roku darbu uz Angliju. Esmu sasniedzis lab&#257;kus rezult&#257;tus; bet nezin k&#257;p&#275;c &#353;&#299;s b&#363;tnes sl&#299;d atpaka&#316; sav&#257; agr&#257;kaj&#257; st&#257;vokl&#299;, uzm&#257;c&#299;g&#257; dz&#299;vniecisk&#257; miesa vienm&#275;r

aug no jauna  Es dom&#257;ju v&#275;l darin&#257;t lab&#257;kas b&#363;tnes. Ceru g&#363;t uzvaru. &#352;&#299; puma 

T&#257; nu ir noticis. Visi kanaki aizg&#257;ju&#353;i boja. Viens p&#257;rkrita p&#257;r barkasas bortu, viens nomira, jo ievainoja pap&#275;di, ar auga sulu kaut k&#257; saind&#275;dams br&#363;ci. Tr&#299;s aizb&#275;ga ar jahtu, un es dom&#257;ju un ceru, ka vi&#326;i nosl&#299;ku&#353;i. Sesto non&#257;v&#275;ja. Nu, vi&#326;us esmu aizst&#257;jis. Montgomerijs s&#257;kum&#257; uzved&#257;s gandr&#299;z t&#257;pat k&#257; j&#363;s un p&#275;c tam 

 Kas &#299;sti notika ar sesto kanaku?  es strauji ievaic&#257;jos.  Ar to, ko non&#257;v&#275;ja?

 Paties&#299;bu sakot, j&#257;atz&#299;stas, ka, izdarin&#257;jis vair&#257;kas cilv&#275;ciskas b&#363;tnes, es darin&#257;ju k&#257;du

Vi&#326;&#353; minstin&#257;j&#257;s.

 J&#257;?  es bildu.

 &#352;o darin&#257;jumu no&#353;&#257;va.

 Nesaprotu,  es teicu.  Vai j&#363;s gribat sac&#299;t, ka

 Vi&#326;&#353; nonav&#275;ja kanaku, j&#257; gan. Non&#257;v&#275;ja ar&#299; vair&#257;kas citas b&#363;tnes, ko sa&#311;&#275;ra. M&#275;s vi&#326;u vaj&#257;j&#257;m da&#382;as dienas. Vi&#326;&#353; aizb&#275;ga  es nepavisam negrib&#275;ju vi&#326;u laist va&#316;&#257;. Es vi&#326;u nepabeidzu. Tas bija t&#299;rs eksperiments. &#352;is bija rad&#299;jums bez locek&#316;iem, ar baism&#299;gu &#291;&#299;mi, vi&#326;&#353; loc&#299;damies l&#299;da pa zemi l&#299;dz&#299;gi &#269;&#363;skai. Vi&#326;&#353; bija &#257;rk&#257;rt&#299;gi sp&#275;c&#299;gs, satracin&#257;j&#257;s s&#257;p&#275;s un trauc&#257;s, pal&#275;kdamies k&#257; delf&#299;ns &#363;den&#299;. K&#257;das dienas vi&#326;&#353; sl&#275;p&#257;s me&#382;&#257;, par nelaimi visiem, kas gad&#299;j&#257;s ce&#316;&#257;. P&#275;d&#299;gi sadzin&#257;m &#353;o briesmoni, un tad vi&#326;&#353; aizloc&#299;j&#257;s uz salas zieme&#316;da&#316;u, un m&#363;su grupa sadal&#299;j&#257;s, lai vi&#326;u aplenktu. - Montgomerijs neparko neatst&#257;j&#257;s no manis. M&#275;s atrad&#257;m kanaka l&#299;&#311;i, vi&#326;a &#353;autenes stobrs bija saliekts S veid&#257; un gandr&#299;z vai p&#257;rkosts,.. Montgomerijs no&#353;&#257;va drausmeni.,. Kop&#353; t&#257;s reizes turos pie cilv&#275;kveid&#299;ga parauga,  ja atskaita mazas b&#363;tnes.

Vi&#326;&#353; apklusa. Es s&#275;d&#275;ju, v&#275;rodams vi&#326;a seju.

-  T&#257; esmu str&#257;d&#257;jis pavisam divdesmit gadus, no tiem devi&#326;us Anglij&#257;, un &#353;in&#299; darb&#257; joproj&#257;m kaut kas sp&#299;t&#275;, sag&#257;d&#257; vil&#353;anos, prasa jaunus p&#363;li&#326;us. Da&#382;reiz pan&#257;ku vair&#257;k, citreiz m&#257;z&#257;k, bet nekad nesasniedzu, ko esmu iecer&#275;jis. Tagad gandr&#299;z bez k&#257;d&#257;m gr&#363;t&#299;b&#257;m varu izveidot cilv&#275;ka augumu, lokanu un graciozu vai

druknu un sp&#275;c&#299;gu; ta&#269;u bie&#382;i neizdodas rokas un nagi  s&#257;p&#299;gs materi&#257;ls, ko neuzdro&#353;inos veidot visai br&#299;vi. Bet manas galven&#257;s gr&#363;t&#299;bas ir darb&#257; gar smadzen&#275;m  smalk&#257; transplant&#257;cij&#257; un p&#257;rveido&#353;an&#257;. Bie&#382;i vien v&#275;rojams d&#299;vaini v&#257;j&#353; pr&#257;ts ar m&#299;klainiem tuk&#353;umiem, negaid&#299;tiem robiem. Un vismaz&#257;k esmu apmierin&#257;ts ar to, ka nevaru izdibin&#257;t, kur lokaliz&#275;tas emocijas. Tieksmes, instinkti, iek&#257;res, kas gand&#275; cilv&#275;ka dabu,  sav&#257;ds apsl&#275;pts avots, kur&#353; piepe&#353;i izverd, un tad rad&#299;jumu p&#257;r&#326;em dusmas, naids vai bailes. Manas b&#363;tnes jums lik&#257;s sav&#257;das un baism&#299;gas, kad s&#257;k&#257;t t&#257;s nov&#275;rot, bet man pa&#353;am t&#363;l&#299;t p&#275;c izveido&#353;anas t&#257;s &#353;&#311;iet neapstr&#299;dami cilv&#275;ciski rad&#299;jumi. Tikai v&#275;l&#257;kie nov&#275;rojumi izgaisina &#353;o p&#257;rliec&#299;bu. Dz&#299;vnieka paz&#299;mes cita p&#275;c citas n&#257;k klaj&#257; un duras ac&#299;s  Es tom&#275;r g&#363;&#353;u v&#275;l uzvaru. Ikreiz, kad dz&#299;vu rad&#299;jumu gremd&#275;ju svilino&#353;u s&#257;pju dzelmen&#299;, saku sev: &#352;oreiz izsvilin&#257;&#353;u visu dz&#299;vniecisko, &#353;oreiz izdarin&#257;&#353;u sapr&#257;t&#299;gu b&#363;tni. Kas galu gal&#257; ir desmit gadi? Cilv&#275;ks veidots simt t&#363;ksto&#353;u gados.

Vi&#326;&#353; iesl&#299;ga dr&#363;m&#257;s p&#257;rdom&#257;s.

 Bet es tuvojos m&#275;r&#311;im. S&#299; puma  K&#257;du br&#299;di vald&#299;ja klusums.  Un vi&#326;i de&#291;ener&#275;jas. L&#299;dzko es savu roku at&#326;emu, dz&#299;vnieks s&#257;k lav&#299;ties atpaka&#316;, s&#257;k par jaunu apliecin&#257;t sevi . ..

Vi&#326;&#353; ilgi klus&#275;ja.

 Savus darin&#257;jumus j&#363;s aizvedat uz tiem mitek&#316;iem?  es iejaut&#257;jos.

 Vi&#326;i pa&#353;i aiziet. Es vi&#326;us izdzenu &#257;r&#257;, l&#299;dzko saskatu dz&#299;vnieka paz&#299;mes &#353;in&#299;s darin&#257;jumos, un dr&#299;z vien vi&#326;i aizkl&#299;st uz turieni. Vi&#326;i visi baid&#257;s no &#353;&#299;s m&#257;jas un manis. Vi&#326;u apmetne ir t&#257;da k&#257; cilv&#275;ku sabiedr&#299;bas parodija. Montgomerijs to zina, jo iejaucas vi&#326;u dz&#299;v&#275;. Vienu otru vi&#326;&#353; iem&#257;c&#299;jis kalpot mums. Vi&#326;&#353; kaunas par &#353;&#257;du sabiedr&#299;bu, bet, man &#353;&#311;iet, mazdrusci&#326; iem&#299;&#316;ojis da&#382;us no &#353;iem kusto&#326;iem. T&#257; ir vi&#326;a dar&#299;&#353;ana, nevis mana. Vi&#326;i tikai &#353;&#311;ebina man d&#363;&#353;u, atg&#257;dinot, ka esmu neveiksminieks. Es neinteres&#275;jos par vi&#326;iem. Dom&#257;ju, vi&#326;i seko nor&#257;d&#299;jumiem, ko deVis kanaku mision&#257;rs, un it k&#257; parod&#275; sapr&#257;t&#299;gu dz&#299;vi,  nabaga kusto&#326;i! Kaut ko vi&#326;i sauc par Likumu. Dzied himnas

tam kungam. Vi&#326;i ce&#316; savus mitek&#316;us, v&#257;c aug&#316;us, pl&#363;c za&#316;umus  pat precas. Bet es redzu tam visam cauri, ieskatos vi&#326;u dv&#275;sel&#275;s, un redzu tikai dz&#299;vnieku dv&#275;seles, redzu dz&#299;vniekus, kas n&#299;ku&#316;o,  un zemisk&#257;s dzi&#326;as gumda vi&#326;us Ta&#269;u vi&#326;i ir d&#299;vaini. Sare&#382;&#291;&#299;ti,  k&#257; cita dz&#299;v&#257; rad&#299;ba. Vi&#326;os v&#275;rojama ar&#299; t&#257;da k&#257; c&#275;l&#257;ka tieksme  gan godk&#257;re, gan v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s zin&#257;t. &#352;&#299; tieksme vien&#299;gi kaitina mani Es lieku cer&#299;bas uz &#353;o pumu; esmu c&#299;t&#299;gi str&#257;d&#257;jis gar zv&#275;ra galvu un smadzen&#275;m . . .

 Un ko tagad teiksit?  vi&#326;&#353; pieceldamies vai- k c&#257;ja, p&#275;c tam kad bij&#257;m ilgi klus&#275;ju&#353;i, nododamies katrs sav&#257;m domam.  V&#275;l baid&#257;ties no manis?

Es l&#363;kojos vi&#326;&#257; un redz&#275;ju vien&#299;gi sirmgalvi ar b&#257;lu seju un r&#257;m&#257;m ac&#299;m. Ja neb&#363;tu &#353;&#299;s apskaidr&#299;bas, &#353;&#299; klus&#257; skaistuma, kur&#353; piemita vi&#326;a dzi&#316;ajam mieram un majest&#257;tiskajam augumam, vi&#326;&#353; izskat&#299;tos p&#275;c glu&#382;i ikdieni&#353;&#311;a, omul&#299;ga veca d&#382;entlme&#326;a. Tad es nodreb&#275;ju. Izstiepu rokas, sniegdams vi&#326;am abus revolverus par atbildi uz otro jaut&#257;jumu.

 Paturiet tos,  Moro sac&#299;ja un no&#382;&#257;v&#257;j&#257;s, pie&#353;audams plaukstu pie mutes. Vi&#326;&#353; palika st&#257;vam, noraudz&#299;j&#257;s man&#299; un pasmaid&#299;ja.  J&#363;s esat piedz&#299;vojis divas notikumiem bag&#257;tas dienas,  vi&#326;&#353; turpin&#257;ja.  Es ieteiktu jums nogul&#275;ties. Man prieks, ka esat ticis skaidr&#299;b&#257;. Ar labu nakti!

Vi&#326;&#353; pavilcin&#257;jas, p&#275;c tam izg&#257;ja pa iek&#353;&#275;j&#257;m durv&#299;m. Es nekav&#275;joties nosl&#275;dzu &#257;r&#275;j&#257;s.

Aps&#275;dos par jaunu un k&#257;du laiku nokvern&#275;ju pr&#257;ta trulum&#257;, t&#257; p&#257;rguris emocion&#257;li, psihiski un fiziski, ka nesp&#275;ju vairs dom&#257;t, kol&#299;dz Moro atst&#257;ja mani. Melnais lodzi&#326;&#353; v&#275;r&#257;s man&#299; k&#257; acs. P&#275;d&#299;gi es piep&#363;l&#275;damies nodz&#275;su lampu un ierausos gu&#316;amt&#299;kl&#257;. Gandr&#299;z t&#363;l&#299;t iegrimu nema&#326;&#257;.



XV. PAR DZ&#298;VNIEKU CILV&#274;KIEM

Pamodos agri. Tikl&#299;dz atv&#275;ru acis, skaidri un gai&#353;i atmin&#275;jos Moro st&#257;stu. Izrausies no gu&#316;amt&#299;kla, pieg&#257;ju pie durv&#299;m, lai p&#257;rliecin&#257;tos, vai t&#257;s aizsl&#275;gtas.

P&#275;c tam paraust&#299;ju lodzi&#326;a restes. T&#257;s &#353;&#311;ita iztur&#299;gas. Ka paties&#299;b&#257; &#353;ie cilv&#275;kveid&#299;gie rad&#299;jumi bija izkrop&#316;oti dz&#299;vnieki, vien&#299;gi groteskas cilv&#275;ku parodijas,  tas modin&#257;ja man&#299; mulsu nemieru, jo nezin&#257;ju, kas &#299;sti sagaid&#257;ms no vi&#326;iem, un &#353;&#257;da nezi&#326;a moc&#299;ja vair&#257;k par noteikt&#257;m bail&#275;m. K&#257;ds klusi pieklauv&#275;ja pie durv&#299;m, un es izdzird&#275;ju Mlinga neskaidro runu. Ieb&#257;zu kabat&#257; vienu revolveri un, tur&#275;dams roku pie spala, atv&#275;ru durvis.

 Labr&#299;t, ser,  vi&#326;&#353; teica, ienesdams bez parastaj&#257;m ve&#291;et&#257;raj&#257;m brokast&#299;m v&#275;l slikti sagatavotu trusi.

Mlingam sekoja Montgomerijs. Vi&#326;a &#353;aud&#299;g&#257;s acis uzskat&#299;ja manu roku, un vi&#326;&#353; greizi pasm&#299;n&#275;ja.

Todien pumai &#316;&#257;va dzied&#275;t savas br&#363;ces; bet Moro bija &#299;sts savrupnieks un nepiebiedroj&#257;s mums. Es izjaut&#257;ju Montgomeriju, lai g&#363;tu skaidr&#257;ku priek&#353;statu par kustonisko cilv&#275;ku dz&#299;vi. Mani it sevi&#353;&#311;i interes&#275;ja, k&#257; apvalda &#353;os bied&#275;k&#316;us, lai vi&#326;i neuzbruktu Moro un Montgomerijam un nesaplos&#299;tu cits citu.

Montgomerijs man paskaidroja, ka vi&#326;&#353; un Moro varot pateikties par savu relat&#299;vo dro&#353;&#299;bu &#353;o briesmo&#326;u &#352;aurajam gara apv&#257;rsnim. Kaut ar&#299; vi&#326;i &#353;o to saj&#275;dzot un tan&#299; pa&#353;&#257; laik&#257; izr&#257;dot sliec&#299;bu uz dz&#299;vnieciskiem instinktiem, ta&#269;&#363; pak&#316;aujoties zin&#257;miem piekodin&#257;jumiem, ko &#257;rsts Moro iepot&#275;jis vi&#326;u pr&#257;tos un kas aprobe&#382;ojot vi&#326;u izt&#275;li. &#299;sten&#299;b&#257; vi&#326;i esot hipnotiz&#275;ti, vi&#326;iem iegalvots, k&#257;da r&#299;c&#299;ba neiesp&#275;jama, k&#257;da  nepie&#316;aujama, un &#353;ie aizliegumi ieausti vi&#326;u smadzen&#275;s, t&#257; ka vi&#326;i tos iev&#275;rojot akl&#257; padev&#299;b&#257;. Da&#382;&#257; zi&#326;&#257; vi&#326;i tom&#275;r neesot tik paklaus&#299;gi: vecie instinkti pretojoties Moro ietekmei. Piesac&#299;jumu virkni, ko es jau biju dzird&#275;jis, vi&#326;i saucot par Likumu, un tas vi&#326;u pr&#257;tos c&#299;noties ar dz&#299;vniecisk&#257;s dabas ies&#299;kst&#275;ju&#353;aj&#257;m, past&#257;v&#299;gi dump&#299;gaj&#257;m dzi&#326;&#257;m.

K&#257; redz&#275;ju, &#353;o Likumu vi&#326;i vienm&#275;r atk&#257;rtoja un  vienm&#275;r p&#257;rk&#257;pa. Montgomerijam un Moro sevi&#353;&#311;i r&#363;p&#275;ja, ka tikai &#353;&#299;s b&#363;tnes neuzzina asins gar&#353;u. Vi&#326;i baid&#299;j&#257;s no &#353;&#257;da baud&#299;juma nenov&#275;r&#353;amajam sek&#257;m.

Montgomerijs past&#257;st&#299;ja, ka l&#299;dz ar tumsas iest&#257;&#353;anos Likuma ietekme d&#299;vaini v&#257;jinoties, it &#299;pa&#353;i starp.

tiem, kas veidoti no ka&#311;u dzimtas dz&#299;vniekiem; tad kustonisk&#257;s sliec&#299;bas esot visstipr&#257;k&#257;s. Kad metoties kr&#275;sla, vi&#326;i k&#316;&#363;stot nemier&#299;gi un uzdro&#353;inoties dar&#299;t to, par ko laikam nemaz nedom&#257;jot dien&#257;. Tamd&#275;&#316; jau leoparda cilv&#275;ks bija zadzies man l&#299;dzi  pirmaja vakar&#257; p&#275;c manas iera&#353;an&#257;s. Bet, kad s&#257;ku dz&#299;vot uz salas, vi&#326;i p&#257;rk&#257;pa Likumu tikai slepen&#299;b&#257; un tums&#257;; dien&#257; vi&#326;i visi cent&#257;s iev&#275;rot &#353;os da&#382;&#257;dos aizliegumus.

Un tagad dro&#353;i vien neb&#363;tu lieki sniegt da&#382;as visp&#257;r&#299;gas zi&#326;as par so salu un dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem. Salas apveids bija neregul&#257;rs, t&#257; tikai mazliet pac&#275;l&#257;s virs j&#363;ras l&#299;me&#326;a un, p&#275;c man&#257;m dom&#257;m, aiz&#326;&#275;ma septi&#326;as asto&#326;as kvadr&#257;tj&#363;dzes. [4] T&#257; bija radusies vulk&#257;niski, un tagad to no trij&#257;m pus&#275;m iesk&#257;va kora&#316;&#316;u rifi. Vien&#299;gi da&#382;as fumarolas [5] zieme&#316;os un karsts avots v&#275;l liecin&#257;ja par sp&#275;kiem, kas bija k&#257;dreiz izveidoju&#353;i salu. Sad un tad var&#275;ja man&#299;t v&#257;ju zemestr&#299;ci, un reiz&#275;m tvaika mutu&#316;i iz&#353;&#257;v&#257;s l&#299;dzi d&#363;mu stabam. Bet tas ar&#299; bija viss. Montgomerijs sac&#299;ja, ka salu pa&#353;laik apdz&#299;vojot vair&#257;k nek&#257; se&#353;desmit &#353;o sav&#257;do Moro m&#257;kslas darin&#257;jumu, ja neskaitot maz&#257;kus bied&#275;k&#316;us, kas mitinoties atvas&#257;j&#257; un neesot veidoti p&#275;c cilv&#275;ka. Pavisam Moro esot darin&#257;jis gandr&#299;z simt divdesmit, bet daudzi miru&#353;i; un citi esot nogalin&#257;ti, t&#257;pat k&#257; lieno&#353;&#257; bezk&#257;ju b&#363;tne, par kuru Moro bija man st&#257;st&#299;jis. Atbildot uz manu jaut&#257;jumu, Montgomerijs teica, ka ar&#299; vi&#326;iem esot p&#275;cn&#257;c&#275;ji, bet parasti tie dr&#299;z mirstot. K&#257; redzams, tiem neiedzimstot nek&#257;das ieg&#363;tas cilv&#275;ka &#299;pa&#353;&#299;bas. Ja tie dz&#299;vojot, Moro pie&#353;&#311;irot tiem cilv&#275;ka veidu. Sievie&#353;u esot maz&#257;k nek&#257; v&#299;rie&#353;u, un tie slepeni uzm&#257;coties vi&#326;&#257;m, kaut gan Likums nosakot monogamiju.

Es nevaru &#353;os dz&#299;vnieku cilv&#275;kus aprakst&#299;t s&#299;ki  mana acs nav ievingrin&#257;ta s&#299;kumos,  un, diem&#382;&#275;l, neprotu z&#299;m&#275;t. Uzl&#363;kojot &#353;os rad&#299;jumus, visvair&#257;k izbr&#299;n&#299;jos par to, ka vi&#326;u k&#257;jas bija nesam&#275;r&#299;gi &#299;sas un rumpji  nesam&#275;r&#299;gi gari; un tom&#275;r  tik main&#299;gs ir musu priek&#353;stats par skaistumu  manas acis aprada ar &#353;o d&#299;vain&#299;bu, un beidzot es pat piekritu vi&#326;iem, ka mani garie stilbi &#353;&#311;iet lemp&#299;gi. Otra &#299;patn&#299;ba  uz priek&#353;u izvirz&#299;ta galva un neveikls mugurkaula izliekums. Pat p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ka mugurai tr&#363;ka t&#257; slaid&#257; ieliekuma, kas dara cilv&#275;ka augumu tik graciozu. Daudziem bija neveikli uzrauti pleci, un vi&#326;u &#299;s&#257;s rokas &#316;engani kar&#257;j&#257;s gar s&#257;niem. &#299;sti spalvaini bija tikai da&#382;i  vismaz, kam&#275;r dz&#299;voju uz salas.

Ar&#299; vi&#326;u sejas izskat&#299;j&#257;s &#311;&#275;m&#299;gas. Gandr&#299;z visiem bija izspiedu&#353;ies &#382;ok&#316;i, kropl&#299;gas ausis, lieli un apa&#316;&#299;gi deguni, &#316;oti vilnaini vai &#316;oti saraini mati un bie&#382;i vien sav&#257;das acis  neparast&#257; kr&#257;s&#257; vai neparasti izvietotas. Neviens nevar&#275;ja smieties, tikai p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks &#382;adzino&#353;i &#311;i&#311;in&#257;ja. Ja neskaita &#353;&#299;s kop&#275;j&#257;s iez&#299;mes, vi&#326;u galvas maz l&#299;dzin&#257;j&#257;s cita citai; katrs saglab&#257;ja savas sugas &#299;patn&#299;bas. Cilv&#275;ka izskats p&#257;rv&#275;rta, bet nenosl&#275;pa leopardu, v&#275;rsi, c&#363;ku vai citu dz&#299;vnieku, vai dz&#299;vniekus, no kuriem veidota b&#363;tne. Ar&#299; balsis bija &#316;oti da&#382;&#257;das. Rokas bija kropl&#299;gas; un, kaut ar&#299; da&#382;as man lik&#257;s br&#299;num l&#299;dz&#299;gas cilv&#275;ka rok&#257;m, gandr&#299;z vis&#257;m bija maz&#257;k pirkstu, rupji nagi un v&#257;ja taustes saj&#363;ta.

Visbaism&#299;g&#257;ki &#353;&#311;ita divi dz&#299;vnieku cilv&#275;ki  leoparda cilv&#275;ks un k&#257;da b&#363;tne, kas darin&#257;ta no hi&#275;nas un c&#363;kas. Liel&#257;ki par &#353;iem bija tr&#299;s v&#275;r&#353;a cilv&#275;ki, kas air&#275;ja barkasu. P&#275;c vi&#326;iem j&#257;min pel&#275;kspalvainais Likuma teic&#275;js, Mlings un k&#257;da sat&#299;ram l&#299;dz&#299;ga b&#363;tne, kas veidota no p&#275;rti&#311;a un &#257;&#382;a. Bija tr&#299;s c&#363;kas v&#299;rie&#353;i trrr'vieha c&#363;kas sieviete, k&#257;da &#311;&#275;ves-degunrad&#382;a b&#363;tne un da&#382;as citas sievietes, kuru izcel&#353;anos netiku noskaidrojis. V&#275;l bija vair&#257;ki vilka cilv&#275;ki, viens l&#257;&#269;a- v&#275;r&#353;a cilv&#275;ks un viens senbernardie&#353;a cilv&#275;ks. Par p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ku esmu jau st&#257;st&#299;jis. Sevi&#353;&#311;i pret&#299;ga bija k&#257;da smirdo&#353;a veca sieviete, kas darin&#257;ta no lapsas un l&#257;&#269;a un ko nevar&#275;ju ieredz&#275;t no pa&#353;a s&#257;kuma. Dzird&#275;ju, ka vi&#326;a dedz&#299;gi piekr&#299;tot Likumam. Pie maz&#257;kiem rad&#299;jumiem pieder&#275;ja kaut k&#257;di l&#257;sumaini jaunie&#353;i un min&#275;t&#257; sli&#326;&#311;veid&#299;g&#257; b&#363;tne. Bet pietiek ar &#353;o uzskait&#299;jumu!

S&#257;kum&#257; &#353;ie kusto&#326;i man riebtin rieb&#257;s, es parak skaudri sajutu, ka galu gal&#257; tie ir dz&#299;vnieki; bet, pa&#353;am nemanot, es daudzmaz apradu ar tiem, turkl&#257;t mani ietekm&#275;ja Montgomerija iztur&#275;&#353;an&#257;s pret &#353;iem kusto&#326;iem. Vi&#326;&#353; bija tik ilgi dz&#299;vojis kop&#257; ar tiem, ka gandr&#299;z uzskat&#299;ja tos par glu&#382;i parastiem cilv&#275;kiem  Londona vi&#326;am &#353;&#311;ita jauks sapnis, kas zudis uz visiem laikiem. Tikai p&#257;ris rei&#382;u gad&#257; vi&#326;&#353; brauca uz Ariku nosl&#275;gt dar&#299;jumus ar Moro a&#291;entu  dz&#299;vnieku tirgot&#257;ju. &#352;in&#299; ostas pils&#275;ti&#326;&#257;, kur dz&#299;voja sp&#257;nie&#353;u metisi, vi&#326;&#353;, j&#257;dom&#257;, nesastapa nek&#257;dus smalkos &#316;audis.

Cilv&#275;ki uz ku&#291;a, vi&#326;&#353; sac&#299;ja, s&#257;kum&#257; esot vi&#326;am liku&#353;ies tikpat sav&#257;di, cik sav&#257;di man &#353;&#311;ita dz&#299;vnieku cilv&#275;ki,  nedabiski gar&#257;m k&#257;j&#257;m, plakan&#257;m sej&#257;m, augst&#257;m pier&#275;m, aizdom&#299;gi, b&#299;stami un bezj&#363;t&#299;gi. &#299;sten&#299;b&#257; vi&#326;&#353; nem&#299;lot cilv&#275;kus. Pret mani vi&#326;&#353; laikam b&#363;&#353;ot iesilis t&#257;p&#275;c, ka izgl&#257;bis man dz&#299;v&#299;bu.

Man jau tobr&#299;d &#353;&#311;ita, ka Montgomerijs nezin k&#257;p&#275;c iem&#299;&#316;ojis da&#382;us p&#257;rv&#275;rstos dz&#299;vniekus un vi&#326;am vien&#257; otr&#257; zi&#326;&#257; pat&#299;k to iztur&#275;&#353;an&#257;s, ta&#269;u s&#257;kum&#257; vi&#326;&#353; cent&#257;s no manis sl&#275;pt &#353;&#299;s nel&#257;dz&#299;g&#257;s simp&#257;tijas.

Mlings, melnsej&#299;gais cilv&#275;ks, Montgomerija kalpot&#257;js, pirmais dz&#299;vnieku cilv&#275;ks, ko sastapu, nedz&#299;voja kop&#257; ar citiem salas otr&#257; pus&#275;, tas mitin&#257;j&#257;s maz&#257; b&#363;di&#326;&#257; aiz ap&#382;ogojuma. &#352;is rad&#299;jums, &#353;&#311;iet, nesaj&#275;dza ne tik, cik p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks, toties bija paklaus&#299;g&#257;ks, turkl&#257;t izskat&#299;j&#257;s cilv&#275;cisk&#257;ks par citiem p&#257;rv&#275;rstajiem kusto&#326;iem, un Montgomerijs bija iem&#257;c&#299;jis to gatavot &#275;dienu un veikt visus vienk&#257;r&#353;os m&#257;jas darbus. &#352;is sare&#382;&#291;&#299;tais Moro baism&#299;g&#257;s m&#257;kslas darin&#257;jums bija veidots no l&#257;&#269;a, su&#326;a un v&#275;r&#353;a un sevi&#353;&#311;i smalki nostr&#257;d&#257;ts. Mlings iztur&#275;j&#257;s pret Montgomeriju ar sav&#257;du maigumu un padev&#299;bu. Reiz&#275;m Montgomerijs k&#316;uva laipn&#299;gs pret savu kalpot&#257;ju, plik&#353;&#311;in&#257;ja to, jokojot sauca zobgal&#299;gos v&#257;rdos, un tas l&#275;k&#257;ja, prieka p&#257;r&#326;emts; reiz&#275;m, it &#299;pa&#353;i tad, kad bija sadz&#275;ries viskiju, vi&#326;&#353; apg&#257;j&#257;s ar to slikti, sp&#257;rd&#299;ja to, sita, apm&#275;t&#257;ja ar akme&#326;iem un dego&#353;iem s&#275;rkoci&#326;iem. Ta&#269;u, vai nu vi&#326;&#353; apg&#257;j&#257;s ar to labi vai slikti, tas vism&#299;&#316;&#257;k uztur&#275;j&#257;s vi&#326;a tuvuma.

J&#257;, es pieradu pie dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem, t&#257; ka t&#363;ksto&#353; iez&#299;mes, kas bija man &#353;&#311;itu&#353;as nedabiskas un derdz&#299;gas, dr&#299;z vien k&#316;uva dabiskas un ikdieni&#353;&#311;as. Manupr&#257;t, viss pak&#316;auts apk&#257;rt&#275;j&#257;s vides ietekmei. Moro un Montgomerijs bija tik &#299;patn&#275;ji un savdab&#299;gi, ka izb&#257;l&#275;ja mans visp&#257;r&#299;gais priek&#353;stats par cilv&#275;ku. Ja redz&#275;ju k&#257;du no neveiklajiem v&#275;r&#353;a cilv&#275;kiem, kas bija izkr&#257;vu&#353;i barkasu, smagiem so&#316;iem ejam pa atvas&#257;ju, es nevil&#353;us jaut&#257;ju pats sev, p&#363;l&#275;jos atcer&#275;ties, ar ko vi&#326;&#353; at&#353;&#311;iras no zemnieka, kur&#353; klambo m&#257;jup, beidzis savu gr&#363;to darbu; un, uzskat&#299;dams lapsas-l&#257;&#269;a sievietes vilt&#299;go, dz&#299;vo seju, kuras bl&#275;d&#299;g&#257; izteiksme lik&#257;s d&#299;vaini cilv&#275;ciska, es pat iedom&#257;jos, ka &#353;o seju esmu jau redz&#275;jis k&#257;d&#257; pils&#275;tas s&#257;niel&#257;.

Sad un tad tom&#275;r dz&#299;vnieciskais paplaiksn&#299;j&#257;s neap&#353;aub&#257;mi un nenoliedzami. Var&#275;ja dom&#257;t, ka alas ieej&#257; notupies nejauks cilv&#275;ks, me&#382;onis ar kumpu muguru, un piepe&#353;i tas izstiepa rokas un no&#382;&#257;v&#257;j&#257;s, drausmi at&#326;irgdams griez&#299;gus priek&#353;zobus un l&#299;kus ilk&#326;us, asus un spo&#382;us k&#257; na&#382;us. Vai ar&#299;  saticis uz taci&#326;as lokanu balt&#257; dr&#275;b&#275; ietinu&#353;os sievieti, es uzdro&#353;in&#257;jos ieskat&#299;ties vi&#326;ai ac&#299;s un, saraudamies &#353;au&#353;al&#257;s, p&#275;k&#353;&#326;i ieraudz&#299;ju &#353;aurus, garenus redzok&#316;us, vai, pal&#363;kojies lejup, iev&#275;roju izliektu nagu, ar kuru vi&#326;a tur&#275;ja savu neizskat&#299;go apmetni. Starp citu, j&#257;min kas interesants, un nek&#257;di nevaru to izskaidrot. Kad s&#257;ku dz&#299;vot, uz salas, &#353;&#299;s m&#299;klain&#257;s b&#363;tnes  es dom&#257;ju &#353;&#299;s sievietes  instinkt&#299;vi apzin&#257;j&#257;s pa&#353;as savu pret&#299;go negl&#299;tumu, t&#257;p&#275;c piegrieza sevi&#353;&#311;u v&#275;r&#299;bu savam &#291;&#275;rbam, cenzdam&#257;s to valk&#257;t piekl&#257;j&#299;gi.



XVI. K&#256; DZ&#298;VNIEKU CILV&#274;KI NOGAR&#352;OJA ASINIS

Bet es zaud&#275;ju sava st&#257;sta pavedienu, jo neesmu pieredz&#275;jis rakstnieks.

M&#275;s ar Montgomeriju ietur&#275;j&#257;m brokastis un izg&#257;j&#257;m apskat&#299;t fumarolu un verdo&#353;o avotu, kura karstaja &#363;den&#299; biju nejau&#353;i iek&#257;pis iepriek&#353;&#275;j&#257; dien&#257;. Mums bija l&#299;dzi p&#257;tagas un piel&#257;d&#275;ti revolveri. Dodamies cauri k&#257;dam lapotam biezoknim, m&#275;s _ izdzird&#275;j&#257;m trusi kv&#299;kstam. Apst&#257;j&#257;mies un klaus&#299;j&#257;mies, ta&#269;u vair&#257;k neko nedzird&#275;j&#257;m; dr&#299;z turpin&#257;j&#257;m savu ce&#316;u, un &#353;is starpgad&#299;jums piemirs&#257;s. Montgomerijs v&#275;rsa manu uzman&#299;bu uz maziem, s&#257;rtiem dz&#299;vniekiem ar gar&#257;m paka&#316;k&#257;j&#257;m, kuri l&#275;k&#257;ja pa atvas&#257;ju. Moro esot sagudrojis izveidot no dz&#299;vnieku cilv&#275;ku p&#275;cn&#257;c&#275;jiem &#353;&#257;dus rad&#299;jumus. Vi&#326;&#353; cer&#275;jis tos ieaudz&#275;t, lai netr&#363;ktu ga&#316;as, bet &#353;is nodoms izjucis, jo tie, t&#257;pat k&#257; tru&#353;i, ap&#275;dot savus mazu&#316;us. Es jau biju sastapis &#353;os rad&#299;jumus, m&#275;nesn&#299;c&#257; mukdams no leoparda cilv&#275;ka un iepriek&#353;&#275;j&#257; dien&#257; b&#275;gdams no Moro. Gad&#299;j&#257;s, ka, vair&#299;damies no mums, viens iel&#275;ca bedr&#275;, kas radusies, v&#275;jam izg&#257;&#382;ot koku. M&#275;s sa&#311;&#275;r&#257;m &#353;o dz&#299;vnieku^ iek&#257;m tas paguva iz&#311;epuroties &#257;r&#257;. Tas sprausl&#257;ja l&#299;dz&#299;gi ka&#311;im, skr&#257;p&#275;ja, spar&#299;gi spirin&#257;j&#257;s ar paka&#316;k&#257;j&#257;m, m&#275;&#291;in&#257;ja kost, bet zobi tom&#275;r bija v&#257;ji, t&#257; ka var&#275;ja tikai nes&#257;p&#299;gi iekniebt. Sis lik&#257;s glu&#382;i jauks dz&#299;vnieci&#326;&#353;, un, t&#257; k&#257; Montgomerijs st&#257;st&#299;ja, tas nekad nerokot alas un esot visai t&#299;r&#299;gs, es dom&#257;ju, ka mui&#382;u parkos to var&#275;tu audz&#275;t parast&#257; tru&#353;a viet&#257;.

Pa ce&#316;am redz&#275;j&#257;m ar&#299; k&#257;du stumbru ar sadr&#299;k- sn&#257;tu mizu un dzi&#316;&#257;m skramb&#257;m. Montgomerijs piev&#275;rsa manu uzman&#299;bu &#353;im kokam.

 Neskr&#257;p&#275;t kokiem mizu  t&#257;ds ir Likums,  vi&#326;&#353; teica.  Da&#382;i gan daudz neb&#275;d&#257; par to!

Liekas, dr&#299;z p&#275;c tam sastap&#257;m sat&#299;ru un p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ku. Sis sat&#299;rs it k&#257; atspogu&#316;oja Moro atmi&#326;as par ant&#299;ko pasauli, vi&#326;am bija &#257;&#382;a &#291;&#299;mis, skarba mek&#353;&#311;i- no&#353;a balss un velna k&#257;jas. Vi&#326;&#353; grauza k&#257;da aug&#316;a p&#257;kstveid&#299;go &#269;aulu, iedams mums gar&#257;m. Abi sveicin&#257;ja Montgomeriju.

 Vesels,  vi&#326;i uzsauca,  Otrais ar p&#257;tagu!

 Tagad ir v&#275;l tre&#353;ais ar p&#257;tagu,  Montgomerijs atbild&#275;ja.  T&#257;p&#275;c uzmanieties labi!

 Vai vi&#326;&#353; nav tais&#299;ts?  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks jaut&#257;ja.  Vi&#326;&#353; teica  vi&#326;&#353; teica, vi&#326;&#353; esot tais&#299;ts.

Sat&#299;rs zi&#326;k&#257;r&#299;gi l&#363;koj&#257;s man&#299;.

 Tre&#353;ais ar p&#257;tagu, kur&#353; raud&#257;dams brien j&#363;r&#257;, vi&#326;am ir smalka, balta seja.

 Vi&#326;am ir smalka, gara p&#257;taga,  Montgomerijs sac&#299;ja.

 Vakar vi&#326;&#353; asi&#326;oja un raud&#257;ja,  sat&#299;rs teica.

 Tu nekad neasi&#326;o un neraudi. Kungs neasi&#326;o un neraud.

 Ak tu m&#363;dzi!  Montgomerijs izsauc&#257;s.  Tu asi&#326;osi un raud&#257;si, ja nepiesarg&#257;sies.

 Vi&#326;am pieci pirksti, pieci pirksti, t&#257;pat k&#257; man,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks sac&#299;ja.

 Iesim,. Prendik,  Montgomerijs mudin&#257;ja, pa&#326;emdams mani aiz rokas, un es devos vi&#326;am l&#299;dzi.

Sat&#299;rs un p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks st&#257;v&#275;ja, v&#275;rodami m&#363;s un izteikdami v&#275;l citas piez&#299;mes.

 Vi&#326;&#353; nerun&#257;,  sat&#299;rs sac&#299;ja.  Cilv&#275;kam ir balss.

 Vakar vi&#326;&#353; pras&#299;ja man &#275;st,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks atbild&#275;ja.  Vi&#326;&#353; nezin&#257;ja, kur dab&#363;t. t Es nevar&#275;ju vairs saklaus&#299;t vi&#326;u v&#257;rdus, tikai dzird&#275;ju, ka sat&#299;rs nosm&#275;j&#257;s.

Atpaka&#316;ce&#316;&#257; m&#275;s uzg&#257;j&#257;m beigtu trusi. Nabaga dz&#299;vnieci&#326;a sarkanais &#311;ermen&#299;tis bija saplos&#299;ts gabalos, ga&#316;a nopl&#275;sta no daudz&#257;m rib&#257;m un mugurkauls, ac&#299;m redzot, apgrauzts. To iev&#275;rodams, Montgomerijs apst&#257;j&#257;s.

 Nu tu br&#299;nums!  vi&#326;&#353; izsauc&#257;s, pie kam noliec&#257;s un pac&#275;la da&#382;us no sadrag&#257;tajiem skrieme&#316;iem, grib&#275;dams tos apl&#363;kot tuv&#257;k.  Nu lu br&#299;nums!  vi&#326;&#353; atk&#257;rtoja.  Ko tas var&#275;tu noz&#299;m&#275;t?

 K&#257;ds no j&#363;su ga&#316;&#275;d&#257;jiem atmin&#275;jies savus vecos paradumus,  es atbild&#275;ju p&#275;c br&#299;&#382;a.  Sis mugurkauls ticis p&#257;rkosts.

Iepletis acis, Montgomerijs st&#257;v&#275;ja ar b&#257;lu seju un sa&#353;&#311;iebtu l&#363;pu.

 Tas man nepat&#299;k,  vi&#326;&#353; gausi noteica.

 Kaut ko l&#299;dz&#299;gu jau redz&#275;ju todien, kad atbraucu,  es sac&#299;ju.

 Velna milti! Ko &#299;sti?

 Trusi ar apgrieztu kaklu.

 Todien, kad atbrauc&#257;t?

 Todien, kad atbraucu. Redz&#275;ju atvas&#257;j&#257; aiz ap&#382;ogojuma, pievakar&#275; staig&#257;dams pa salu. Galva bija norauta pavisam.

Montgomerijs paklusi, gari nosvilp&#257;s.

 Turkl&#257;t es noprotu, kur&#353; no j&#363;su kusto&#326;iem to

izdar&#299;jis. Zin&#257;ms, t&#257;s ir tikai aizdomas. Iek&#257;m uzg&#257;ju &#353;o trusi, redz&#275;ju vienu no j&#363;su briesmo&#326;iem dzeram pie strauta.

 Vi&#326;&#353; s&#363;ca &#363;deni?

 J&#257;.'

 Nes&#363;kt dz&#275;rienu  tads ir Likums. Sie kusto&#326;i daudz vis neb&#275;d&#257; par Likumu, kad Moro nav tuvum&#257;.'

 Tas bija tas pats kustonis, kas dzin&#257;s man paka&#316;.

 K&#257; tad,  Montgomerijs sac&#299;ja.  T&#257; jau ga&#316;- &#275;d&#257;ji dara. Nogalin&#257;ju&#353;i savu upuri, vi&#326;i dzer. Ziniet  asins gar&#353;a 

 K&#257;ds izskat&#299;j&#257;s &#353;is kustonis?  vi&#326;&#353; jaut&#257;ja.  Vai j&#363;s paz&#299;tu vi&#326;u?  Izplatu st&#257;v&#275;dams pie saplos&#299;t&#257; tru&#353;a, vi&#326;&#353; v&#275;r&#257;s apk&#257;rt, p&#275;t&#299;dams biezok&#326;a &#275;nas un aizkl&#257;jus, me&#382;a lamatas un sl&#275;p&#326;us.  Asins gar&#353;a   vi&#326;&#353; atk&#257;rtoja.

Vi&#326;&#353; izvilka revolveri, p&#257;rl&#363;koja patronas un atkal ieb&#257;za to kabat&#257;. P&#275;c tam vi&#326;&#353; s&#257;ka staip&#299;t.savu at- kareno l&#363;pu.

 Es dro&#353;i vien paz&#299;tu &#353;o kustoni. Es vi&#326;u apdullin&#257;ju. Vi&#326;am b&#363;s izaudzis krietns puns pier&#275;.

 Bet tad mums j&#257;pier&#257;da, ka vi&#326;&#353; nogalin&#257;jis trusi,  Montgomerijs atbild&#275;ja.  Es v&#275;l&#275;tos, kaut nemaz neb&#363;tu vedis tru&#353;us uz &#353;ejieni.

Es grib&#275;ju turpin&#257;t ce&#316;u, bet vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja pie sa- pluin&#299;t&#257; tru&#353;a, nogrimis t&#257;d&#257;s k&#257; muls&#257;s dom&#257;s. P&#275;d&#299;gi pag&#257;jos tik t&#257;lu, ka neredz&#275;ju vairs tru&#353;a atliekas.

 N&#257;ciet!  es saucu.

Montgomerijs atmod&#257;s k&#257; no miega un dev&#257;s uz manu pusi. *

 Ziniet;  vi&#326;&#353; pus&#269;ukstus teica,  mums lik&#257;s, vi&#326;i visi ie&#326;&#275;mu&#353;ies domu, ka nedr&#299;kst &#275;st nevienu b&#363;tni, kas skraida pa zemi. Ja k&#257;ds kustonis nejau&#353;i nogar&#353;ojis asinis 

K&#257;du laiku m&#275;s g&#257;j&#257;m klus&#275;dami.

 Grib&#275;tos zin&#257;t, k&#257; tas var&#275;ja notikt,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja pats sev.  Es nesen izdar&#299;ju mu&#316;&#311;&#299;bu,  vi&#326;&#353; turpin&#257;ja, br&#299;di klus&#275;jis.  Mans kalpot&#257;js Es vi&#326;am par&#257;d&#299;ju, k&#257; nod&#299;r&#257;t un izcept trusi. D&#299;vaini Es redz&#275;ju, ka vi&#326;&#353; laiz&#299;ja savas rokas  Tas man nekad nebija n&#257;cis pr&#257;t&#257;.

 Mums j&#257;dara gals &#353;&#299;m ner&#257;tn&#299;b&#257;m,  vi&#326;&#353; piebilda.  Vajag visu past&#257;st&#299;t Moro.

Iedams m&#257;jup, vi&#326;&#353; nevar&#275;ja vairs dom&#257;t par ko citu.

Uzzin&#257;jis notiku&#353;o, Moro k&#316;uva v&#275;l ba&#382;&#299;g&#257;ks nek&#257; Montgomerijs, un, glu&#382;i saprotams, man pielipa vi&#326;u redzam&#257;s bailes.

 Mums j&#257;soda vain&#299;gais citiem par m&#257;c&#299;bu,  Moro sac&#299;ja.  Es pats esmu piln&#299;gi p&#257;rliecin&#257;ts, ka nogr&#275;kojies ir leoparda cilv&#275;ks. Bet k&#257; varam to pier&#257;d&#299;t? Es v&#275;l&#275;tos, Montgomerij, kaut j&#363;s b&#363;tu maz&#257;k k&#257;rojis p&#275;c ga&#316;as un attur&#275;jies no &#353;iem satrauco&#353;ajiem jaunin&#257;jumiem. Ar visu to m&#275;s varam v&#275;l iekulties nepatik&#353;an&#257;s.

 Es biju mu&#316;&#311;a &#275;zelis,  Montgomerijs atzina.  Bet, kas padar&#299;ts, tas padar&#299;ts. Un j&#363;s jau pats man atv&#275;l&#275;j&#257;t tos tru&#353;us.

 Mums t&#363;l&#299;t j&#257;l&#363;ko gl&#257;bt st&#257;vokli,  Moro teica.  Man liekas, Mlings var&#275;s par&#363;p&#275;ties pats par sevi, ja notiks kas &#316;aun&#257;ks.

 Es gan neesmu tik dro&#353;s par Mlingu,  Montgomerijs atbild&#275;ja.  Es dom&#257;ju, ka paz&#299;stu vi&#326;u lab&#257;k.

P&#275;cpusdien&#257; Moro, Montgomerijs, es un Mlings dev&#257;mies uz salas otru malu  uz b&#363;d&#257;m, kas saceltas grav&#257;. Mums trim bija iero&#269;i. Mlings nesa stieples ritul&#299;ti un mazu cirvi, ar kuru m&#275;dza cirst malku. Moro bija uzk&#257;ris plec&#257; lielu gana tauri.

 J&#363;s redz&#275;sit dz&#299;vnieku cilv&#275;ku sapulci,  Montgomerijs sac&#299;ja.  Tas b&#363;s varens skats.

Pa ce&#316;am Moro neteica ne v&#257;rda, bet vi&#326;a lielaj&#257; sej&#257;, ko iesk&#257;va balti mati, z&#299;m&#275;j&#257;s dr&#363;mi, stingri vaibsti.

M&#275;s &#353;&#311;&#275;rsoj&#257;m gravu, kur tec&#275;ja karstais k&#363;po&#353;ais strauts, un g&#257;j&#257;m pa l&#299;kumotu taku cauri niedr&#257;jam, l&#299;dz sasniedz&#257;m pr&#257;vu klajumu, ko sedza bieza dzeltenu putek&#316;u k&#257;rta. Manupr&#257;t, tas bija s&#275;rs. Aiz k&#257;da z&#257;laina izvirz&#299;ta s&#275;k&#316;a mirdz&#275;ja j&#363;ra. Non&#257;c&#257;m viet&#257;, kas izskat&#299;j&#257;s p&#275;c sekla dabiska amfite&#257;tra, un te m&#275;s visi &#269;etri apst&#257;j&#257;mies. Tad Moro s&#257;ka p&#363;st savu tauri, p&#257;rtraukdams tropu p&#275;cpusdienas miegaino klusumu. &#352;&#311;iet, vi&#326;am bija stipras plau&#353;as. Spalg&#257;s ska&#326;as atbalsodam&#257;s pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;, l&#299;dz beidzot krita vai ausis ciet.

 Ah!  Moro izdvesa, nolaizdams ragu.

T&#363;l&#299;t atskan&#275;ja br&#299;k&#353;&#311;i dzeltenaj&#257; niedr&#257;j&#257; un balsis no za]&#257;s bie&#382;&#326;as, kas kuploja muklain&#275;, pa kuru es biju skr&#275;jis iepriek&#353;&#275;j&#257; dien&#257;. P&#275;c tam trij&#257;s vai &#269;etr&#257;s viet&#257;s s&#275;rain&#257;s klajotnes mal&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s dz&#299;vnieku cilv&#275;ku groteskie augumi. Vi&#326;i steidz&#257;s pie mums. Man drausm&#257;s &#353;ermu&#316;i g&#257;ja p&#257;r kauliem, kad vi&#326;i cits p&#275;c cita izrik&#353;oja no me&#382;a un niedr&#257;ja un klamboja pa karstajiem putek&#316;iem &#353;urp. Bet Moro un Montgomerijs palika itin mier&#299;gi st&#257;vam, un es gribot negribot tur&#275;jos kop&#257; ar vi&#326;iem. Pirmais izskr&#275;ja sat&#299;rs, sav&#257;di nere&#257;ls, kaut ar&#299; vi&#326;&#353; meta &#275;nu un izsp&#257;rd&#299;ja ar nagiem putek&#316;us; p&#275;c vi&#326;a no niedr&#257;ja iztraus&#257;s &#311;&#275;m&#299;ga, neveikla b&#363;tne, zirga un degunrad&#382;a sajaukums, t&#257; tuvoj&#257;s, gremodama stiebru; un p&#275;c tam par&#257;d&#299;j&#257;s c&#363;kas sieviete un divas vilka sievietes; p&#275;c tam ieraudz&#299;ju lapsas-l&#257;&#269;a raganu ar sarkanaj&#257;m ac&#299;m un iesmailo, sarkano &#291;&#299;mi un v&#275;l&#257;k  citus. Visi steidz&#257;s aizg&#363;tn&#275;m vien. Tuvodamies mums, vi&#326;i s&#257;ka klan&#299;ties pret Moro un cits caur citu skait&#299;t pantus no Likuma otr&#257;s da&#316;as: Vi&#326;a roka grie&#382; br&#363;ces, vi&#326;a roka dzied&#275;,  un t&#257; t&#257;l&#257;k.

Jardus tr&#299;sdesmit no mums visi apst&#257;j&#257;s un, sak&#326;upu&#353;i uz ce&#316;iem un elko&#326;iem, &#326;&#275;m&#257;s apb&#257;rst&#299;t ar gai&#353;ajiem putek&#316;iem sev galvas. Iedom&#257;jieties &#353;o skatu, ja varat. Mes, tr&#299;s viri zil&#257;s dr&#275;b&#275;s, ar savu nejauko melnsej&#299;go apkalpotaju st&#257;v&#275;j&#257;m putek&#316;ain&#257; saules apsp&#299;d&#275;t&#257; klajum&#257; zem zil&#257;m, starojo&#353;&#257;m debes&#299;m, un, &#382;estikul&#275;dami un muguras loc&#299;dami, m&#363;s aps&#275;da &#353;ie baidek&#316;i  da&#382;i gandr&#299;z cilv&#275;ka izskat&#257;, ja atskaita vi&#326;u &#382;estus un sejas izteiksmi, citi l&#299;dz&#299;gi krop&#316;iem, da&#382;i tik d&#299;vaini iz&#311;&#275;moti, ka atg&#257;din&#257;ja visbaig&#257;kos r&#275;gus, k&#257;di vien redz&#275;ti sap&#326;os. Un t&#257;l&#257;k, vien&#257; pus&#275; &#353;maugu niedru audze, otr&#257;  mud&#382;ekl&#299;gs palmu biezoknis, kas &#353;&#311;&#299;ra m&#363;s no gravas un b&#363;d&#257;m, zieme&#316;os  Klus&#257; oke&#257;na d&#363;makainais horizonts.

 Se&#353;desmit divi, se&#353;desmit tr&#299;s, ^tyloro skait&#299;ja.  &#268;etru v&#275;l tr&#363;ksi

 Neredzu leoparda cilv&#275;ka,  es teicu.

N&#257;kamaj&#257; br&#299;d&#299; Moro atkal p&#363;ta lielo tauri, un, dzird&#275;dami &#353;&#299;s ska&#326;as, dz&#299;vnieku cilv&#275;ki sar&#257;v&#257;s un v&#257;rt&#299;j&#257;s putek&#316;os. Tad par&#257;d&#299;j&#257;s leoparda cilv&#275;ks. Sameties k&#363;kum&#257;, vi&#326;&#353; izlav&#299;j&#257;s no niedr&#257;ja un cent&#257;s aiz Moro muguras iezagties putek&#316;u k&#257;rp&#299;t&#257;ju lok&#257;. Un es redz&#275;ju, ka vi&#326;am bija puns pier&#275;. Pats p&#275;d&#275;jais ierad&#257;s mazais p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks. Agr&#299;g&#257;kie kusto&#326;i, sakarsu&#353;i un paguru&#353;i no zemo&#353;an&#257;s, meta uz vi&#326;u niknus skatienus.

 Rimstieties!  Moro sac&#299;ja sav&#257; stingraj&#257;, ska&#316;aj&#257; bals&#299;, un dz&#299;vnieku cilv&#275;ki atlaid&#257;s s&#275;dus un atels&#257;s p&#275;c savas l&#363;g&#353;anas.

 Kur Likuma teic&#275;js?  Moro jaut&#257;ja, un pel&#275;k- spalvainais &#353;ausmonis nolieca galvu putek&#316;os.

 Saki priek&#353;&#257; v&#257;rdus!  Moro pav&#275;l&#275;ja, un t&#363;l&#299;t visi, uzrausu&#353;ies ce&#316;os, ats&#257;ka savu d&#299;vaino lit&#257;niju, &#353;&#363;podamies uz vienu un otru pusi un pasviezdami gais&#257; s&#275;ra putek&#316;us, papriek&#353; ar labo roku, p&#275;c tam ar kreiso.

Kad vi&#326;i skait&#299;ja Ne&#275;st ga&#316;u un zivis  t&#257;ds ir Likums, Moro pac&#275;la savu kalsno, balto roku.

 Pietiek!  vi&#326;&#353; izsauc&#257;s, un visi uzreiz apklusa.

Manupr&#257;t, vi&#326;i visi zin&#257;ja, kas notiks, un baidij&#257;s

no t&#257;. Es v&#275;ros apk&#257;rt, raudz&#299;damies vi&#326;u sav&#257;daj&#257;s sej&#257;s. &#310;ad redz&#275;ju vi&#326;u sagumu&#353;os augumus un slepenas bailes vi&#326;u sp&#299;do&#353;aj&#257;s ac&#299;s, es br&#299;n&#299;jos, ka biju k&#257;dreiz notur&#275;jis vi&#326;us par cilv&#275;kiem.

 &#352;is Likums ir p&#257;rk&#257;pts,  Moro sac&#299;ja.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  pel&#275;kspalvain&#257; bezsejas b&#363;tne teica.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  uz ce&#316;iem saknupu&#353;ie dz&#299;vnieku cilv&#275;ki atk&#257;rtoja.

Kur&#353; vain&#299;gs?  Moro izsauc&#257;s un laida acis apk&#257;rt, iel&#363;kodamies vi&#326;u sej&#257;s un pl&#299;k&#353;&#311;in&#257;dams savu p&#257;tagu. Man &#353;&#311;ita, ka hi&#275;na-c&#363;ka izskat&#299;j&#257;s dr&#363;ma, un t&#257;ds pats lik&#257;s ar&#299; leoparda cilv&#275;ks. Moro skatiens piev&#275;rs&#257;s &#353;im rad&#299;jumam, kas bail&#275;s klan&#299;j&#257;s pret vi&#326;u, atmin&#275;damies, k&#257;das briesm&#299;gas mokas p&#257;rcietis.  Kur&#353; vain&#299;gs?  Moro atk&#257;rtoja p&#275;rkona bals&#299;.

 &#315;auns, kas p&#257;rk&#257;pj Likumu,  spredi&#311;oja Likuma teic&#275;js.

Moro skat&#299;j&#257;s leoparda cilv&#275;kam ac&#299;s, it k&#257; raudams vi&#326;am sirdi no kr&#363;t&#299;m lauk&#257;.

 Kas p&#257;rk&#257;pj Likumu  Moro sac&#299;ja, nov&#275;rsdams skatienu no sava upura un uzl&#363;kodams m&#363;s. Man &#353;&#311;ita, vi&#326;a bals&#299; ieskan&#275;j&#257;s prieks.

 .., iet atpaka&#316; uz S&#257;pju m&#257;ju,  visi auroja,  iet atpaka&#316; uz S&#257;pju m&#257;ju, ak kungs!

 Atpaka&#316; uz S&#257;pju m&#257;ju  atpaka&#316; uz S&#257;pju m&#257;ju,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks vervel&#275;ja, it k&#257; &#353;&#299; doma b&#363;tu vi&#326;am &#316;oti pat&#299;kama.

 Vai dzirdi?  Moro teica, atkal piev&#275;rsdamies gr&#275;ciniekam.  Mans drau  Eil

Atbr&#299;vots no Moro skatiena, leoparda cilv&#275;ks bija t&#363;l&#299;t pietr&#363;cies k&#257;j&#257;s, un tagad vi&#326;&#353; gailo&#353;&#257;m ac&#299;m met&#257;s uz savu moc&#299;t&#257;ju, at&#326;irdzis lielos, sp&#299;d&#299;gos ka&#311;a ilk&#326;us. Esmu p&#257;rliecin&#257;ts, ka vi&#326;&#353; uzbruka vien&#299;gi trak&#257;s, necie&#353;am&#257;s bail&#275;s. &#352;&#311;ita, ka visi se&#353;desmit briesmo&#326;i ap mums sace&#316;as. Es izvilku revolveri. Abi augumi sad&#363;r&#257;s. Moro sagr&#299;&#316;oj&#257;s no leoparda cilv&#275;ka sitiena. Apk&#257;rt dzird&#275;ju negantu kauko&#326;u un r&#275;ko&#326;u. Visi kust&#275;j&#257;s &#257;tri.-Nodom&#257;ju, ka s&#257;cies visp&#257;r&#275;js dumpis.

Gar ac&#299;m nozib&#275;ja leoparda cilv&#275;ka niknais &#291;&#299;mis, Mlings dzin&#257;s vi&#326;am paka&#316;. Redz&#275;ju, ka hienas-c&#363;kas dzelten&#257;s acis deg uzbudin&#257;jum&#257; un t&#257; saliekusies uz priek&#353;u, it k&#257; grib&#275;tu man uzbrukt. P&#257;r hi&#275;nas-c&#363;kas uzrautajiem pleciem ar&#299; sat&#299;rs neganti skat&#299;j&#257;s uz mani. Dzird&#275;ju Moro revolvera sprak&#353;&#311;i un redz&#275;ju s&#257;rtu uzliesmojumu nostiepjamies p&#257;r satraukto p&#363;li. &#352;&#311;ita, viss bars pagriez&#257;s uguns noplaiksn&#299;juma virzien&#257;, un t&#299;ri nev.il&#353;us pagriezos ar&#299; es. N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; es skr&#275;ju kop&#257; ar uzbudin&#257;to, kliedzo&#353;o baru, dz&#299;damies paka&#316; b&#275;go&#353;ajam leoparda cilv&#275;kam.

Tas ir viss, ko varu past&#257;st&#299;t noteikti. Redz&#275;ju, ka leoparda cilv&#275;ks iezv&#275;la &#257;rstam Moro, un p&#275;c tam viss sagriez&#257;s ap mani vien&#257; j&#363;kl&#299; un es skr&#275;ju pa kaklu pa galvu.

Mlings bija priek&#353;gal&#257;, vi&#326;&#353; cie&#353;i pa p&#275;d&#257;m sekoja b&#275;glim. Aiz Mlinga, jau izk&#257;ru&#353;as m&#275;les, lieliem l&#275;cieniem cilpoja vilku sievietes. Vi&#326;&#257;m sekoja c&#363;ku cilv&#275;ki, kv&#299;kst&#275;dami satraukum&#257;, un divi v&#275;r&#353;u .cilv&#275;ki savos baltajos tinumos. Vi&#326;iem nopaka&#316;, iejucis dz&#299;vnieku cilv&#275;ku bari&#326;&#257;, trauc&#257;s Moro ar revolveri rok&#257;, v&#275;j&#353; bija nop&#363;tis vi&#326;a platmalaino salmen&#299;cu, un gludie, baltie mati pl&#299;voja. Hi&#275;na-c&#363;ka skr&#275;ja kop&#257; ar mani, tur&#275;dam&#257;s l&#299;dz&#257;s un sav&#257;m ka&#311;a ac&#299;m slepus &#353;&#311;iel&#275;dama uz mani, un citi kliedzot dip&#353;oja aiz mums.

Leoparda cilv&#275;ks br&#257;z&#257;s cauri garaj&#257;m niedr&#275;m, kas sit&#257;s atpaka&#316;, &#353;aust&#299;damas Mlinga seju. Sasniegu&#353;i niedr&#257;ju, m&#275;s, p&#257;r&#275;jie, atrad&#257;m jau iem&#299;tu taci&#326;u. Vaj&#257;dami b&#275;gli, norik&#353;oj&#257;m pa niedr&#257;ju k&#257;du ceturtda&#316;- j&#363;dzi un p&#275;c tam ienir&#257;m biezokn&#299;, kas &#316;oti pal&#275;nin&#257;ja m&#363;su gaitu, kaut ar&#299; m&#275;s dev&#257;mies tam cauri visi vien&#257; bar&#257;,  zari sit&#257;s mums sej&#257;s, lip&#299;gie lo&#382;&#326;augi &#311;&#275;r&#257;s aiz zoda vai pot&#299;t&#275;m, &#275;rk&#353;&#311;i plos&#299;ja dr&#275;bes un miesu.

 Vi&#326;&#353; devies te cauri uz vis&#257;m &#269;etr&#257;m,  elsa Moro, kas tagad meimuroja man tie&#353;i pa priek&#353;u.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  vilks-l&#257;cis teica, med&#299;bu priek&#257; smiedamies man ac&#299;s.

M&#275;s izsprauc&#257;mies klin&#353;ain&#257; klajum&#257; un atkal ieraudz&#299;j&#257;m b&#275;gli, kas skr&#275;ja &#269;etreniski, t&#257; ka rokas viegli met&#257;s pie zemes, un, atskat&#299;damies p&#257;r plecu, vi&#326;&#353; r&#363;ca uz mums. Vilku cilv&#275;ki nok&#257;iic&#257;s aiz patikas. B&#275;g&#316;a miesu joproj&#257;m sedza &#291;&#275;rbs, un not&#257;l&#275;m vi&#326;a seja aizvien v&#275;l &#353;&#311;ita cilv&#275;ciska, ta&#269;u vi&#326;&#353; skr&#275;ja l&#299;dz&#299;gi ka&#311;im, tram&#299;gi nolaidis plecus ka vaj&#257;ts zv&#275;rs. P&#257;rl&#275;cis p&#257;r dzelo&#326;ainiem kr&#363;miem, kas zied&#275;ja dzelteniem ziediem, vi&#326;&#353; nozuda. Mlings tobr&#299;d sasniedza klajuma vidu.

M&#275;s gandr&#299;z visi tagad skr&#275;j&#257;m l&#275;n&#257;k nek&#257; pa&#353;&#257; s&#257;kum&#257;, rik&#353;oj&#257;m gar&#257;k&#257; un vienm&#275;r&#299;g&#257;k&#257; sol&#299;. Kad &#353;&#311;&#275;rsoj&#257;m klajumu, es redz&#275;ju, ka vaj&#257;t&#257;ju kolona izv&#275;r&#353;as &#311;&#275;d&#275;. Hi&#275;na-c&#363;ka joproj&#257;m tur&#275;j&#257;s man l&#299;dz&#257;s, pie kam v&#275;roja mani un laiku pa laikam sakrunkoja purnu, r&#363;c&#299;gi nosmiedam&#257;s.

Leoparda cilv&#275;ks bija iel&#275;cis atvas&#257;j&#257;, kas auga klintaines mal&#257;. Saprazdams, ka dodas uz zemesragu, kur zadzies man l&#299;dzi pirmaj&#257; vakar&#257; p&#275;c manas atbrauk&#353;anas, vi&#326;&#353; bija meties s&#257;nis. Bet Montgomerijs bija iev&#275;rojis &#353;o vilt&#299;bu un aizsteidzies vi&#326;am priek&#353;&#257;.

T&#257; nu es, elsdams, klupdams pret klint&#299;m, &#275;rk&#353;&#311;u plos&#299;ts, spraukdamies cauri papard&#275;m un niedr&#275;m, pal&#299;dz&#275;ju g&#363;st&#299;t leoparda cilv&#275;ku, kas p&#257;rk&#257;pis Likumu,

un hi&#275;na-c&#363;ka skr&#275;ja man blak&#257;m, nelabi smiedama. Es streipu&#316;oju uz priek&#353;u, nokusis l&#299;dz n&#257;vei, galva reiba, sirds dauz&#299;j&#257;s k&#257; negudra, un tom&#275;r neiedro&#353;in&#257;jos apst&#257;ties, jo baid&#299;jos palikt viens ar &#353;o briesm&#299;go pavadoni. Par sp&#299;ti &#257;rk&#257;rt&#299;gam nogurumam un tropu p&#275;cpusdienas tveicei, es meimuroju t&#257;l&#257;k.

Un p&#275;d&#299;gi vaj&#257;&#353;anas niknums atsl&#257;ba. M&#275;s bij&#257;m iedzinu&#353;i nelaim&#299;go kustoni salas st&#363;r&#299;. Moro ar p&#257;tagu rok&#257; nost&#257;d&#299;ja m&#363;s visus gandr&#299;z taisn&#257; l&#299;nij&#257;, un m&#275;s l&#275;n&#257;m virz&#299;j&#257;mies uz priek&#353;u, sasaukdamies un ielenkdami savu upuri. M&#275;s vi&#326;u nej&#363;t&#257;m, vi&#326;&#353; sl&#275;p&#257;s kr&#363;mos, caur kuriem pusnakt&#299; biju skr&#275;jis, b&#275;gdams no vi&#326;a.

 Uzmanieties!  Moro iekliedz&#257;s, kad m&#363;su &#311;&#275;des gali apliec&#257;s ap mud&#382;ekl&#299;go atvas&#257;ju un iesl&#275;dza kustoni.  Uzmanieties!

 Riesargieties!  Montgomerijs izsauc&#257;s aiz biezok&#326;a.

Es atrados nog&#257;z&#275; aug&#353;pus kr&#363;miem. Moro un Montgomerijs staig&#257;ja gar krastu lejpus&#275;. M&#275;s l&#275;n&#257;m sprauc&#257;mies cauri zaru un lapu ornament&#257;lajam savi- jumam. Vaj&#257;tais kustonis iztur&#275;j&#257;s klusi.

 Atpaka&#316; uz S&#257;pju m&#257;ju, uz S&#257;pju m&#257;ju, uz S&#257;pju m&#257;ju!  spiedza p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks jardus divdesmit pa labi no manis.

To dzird&#275;dams, es piedevu nelaim&#299;gajam rad&#299;jumam visas bailes, ko vi&#326;&#353; bija man iedvesis.

Es dzird&#275;ju, ka labaj&#257; pus&#275; br&#299;k&#353;&#311; zari un &#353;v&#299;kst lapas  tur smagiem so&#316;iem sprauc&#257;s caur bie&#382;&#326;u zirgs- degunradzis. Un p&#275;k&#353;&#326;i pa k&#257;du va&#316;umu ieraudz&#299;ju pustums&#257; zem leknajiem sakuplojumiem kustoni, ko g&#363;st&#299;j&#257;m. Es apst&#257;jos. Vi&#326;&#353; bija sar&#257;vies &#269;okur&#257;, un vi&#326;a sp&#299;do&#353;&#257;s, za&#316;&#257;s acis p&#257;r plecu v&#275;r&#257;s man&#299;.

Lai cik ar&#299; sav&#257;di liktos  es nevaru to izskaidrot,-  bet tagad, redz&#275;dams, ka &#353;is rad&#299;jums pieplacis glu&#382;i k&#257; dz&#299;vnieks, vi&#326;a acis zalgo un seja, kur&#257; saman&#257;mi cilv&#275;ka vaibsti, sa&#353;&#311;ob&#299;ta bail&#275;s, es atkal apjautu, ka. vi&#326;&#353; l&#299;dzin&#257;s cilv&#275;kam. N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; vi&#326;u ieraudz&#299;tu ar&#299; citi vaj&#257;t&#257;ji, vi&#326;u piev&#257;r&#275;tu un sag&#363;st&#299;tu, un aizvestu uz ap&#382;ogojumu, kur vi&#326;am no jauna b&#363;tu

j&#257;izcie&#353; drausm&#299;gas mokas. Es a&#353;i izvilku revolveri, not&#275;m&#275;ju starp vi&#326;a bai&#316;pilnaj&#257;m ac&#299;m un iz&#353;&#257;vu.

Sin&#299; br&#299;d&#299; hi&#275;na-c&#363;ka paman&#299;ja upuri, t&#257; aizg&#363;dam&#257;s iekliedz&#257;s, met&#257;s vi&#326;am virs&#363; un k&#257;ri iekod&#257;s kakl&#257;. Viss za&#316;ais biezoknis ap mani s&#257;ka l&#299;goties un br&#299;k&#353;&#311;&#275;t, dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem traucoties &#353;urp. Par&#257;d&#299;j&#257;s seja p&#275;c sejas.

 Prendik, nenogaliniet vi&#326;u!  Moro kliedza.

 Nenogaliniet vi&#326;u!

Es redz&#275;ju, ka vi&#326;&#353; pieliec&#257;s, spraukdamies cauri lielaj&#257;m papard&#275;m.

N&#257;kamaj&#257; mirkl&#299; Moro ar p&#257;tagas k&#257;tu aizdzina hi&#275;nu-c&#363;ku, un vi&#326;&#353; kop&#257; ar Montgomeriju gai&#326;&#257;ja uzbudin&#257;tos ga&#316;&#275;d&#257;jus dz&#299;vnieku cilv&#275;kus, it sevi&#353;&#311;i Mlingu, proj&#257;m no &#311;erme&#326;a, kas v&#275;l dreb&#275;ja. Pel&#275;k- spalvain&#257; b&#363;tne &#353;&#326;auk&#257;dama l&#299;da man gar&#257;m pie nogalin&#257;t&#257;. Citi kusto&#326;i dz&#299;vniecisk&#257; straujum&#257; gr&#363;da mani, lai apskat&#299;tos tuv&#257;k.

 Velns j&#363;s r&#257;vis, Prendik!  Moro izsauc&#257;s.

 Es grib&#275;ju vi&#326;u dab&#363;t rok&#257; dz&#299;vu.

 Man &#316;oti &#382;&#275;l,  es teicu, kaut ar&#299; neno&#382;&#275;loju padar&#299;to.  &#256;trum&#257; t&#257; gad&#299;j&#257;s.

Jutos v&#257;rgs p&#275;c uzbudin&#257;juma un piep&#363;les. Es pagriezos, izspraucos cauri dz&#299;vnieku cilv&#275;ku p&#363;lim un devos viens pats pa atg&#257;zi uz zemesraga augst&#257;ko da&#316;u. Dzird&#275;ju, ka, paklausot Moro ska&#316;aj&#257;m pav&#275;l&#275;m, balt&#257;s dr&#275;b&#275;s iet&#299;tie v&#275;r&#353;u cilv&#275;ki s&#257;ka vilkt upuri lejup uz &#363;dens pusi.

Tagad var&#275;ju palikt viens. Dz&#299;vnieku cilv&#275;ki izr&#257;d&#299;ja glu&#382;i cilv&#275;cisku zi&#326;k&#257;ri par nogalin&#257;to un &#353;&#326;auk&#257;dami un &#326;urd&#275;dami sekoja tam cie&#353;&#257; pulci&#326;&#257;, kad v&#275;r&#353;u v&#299;ri vilka to lejup pa liedagu. Es pak&#257;pos v&#275;l augst&#257;k un v&#275;roju v&#275;r&#353;u v&#299;rus, kas, melni z&#299;m&#275;damies pret vakara debes&#299;m, nesa smago nedz&#299;vo &#311;ermeni uz j&#363;ru, un man&#257; pr&#257;t&#257; k&#257; vilnis iesit&#257;s atzi&#326;a, ka dz&#299;ve uz &#353;&#299;s salas rit neizsak&#257;mi bezm&#275;r&#311;&#299;gi. Aplenku&#353;i Moro un Montgomeriju, starp klint&#299;m liedag&#257; st&#257;v&#275;ja p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks, hi&#275;na-c&#363;ka un vair&#257;ki citi dz&#299;vnieku cilv&#275;ki. Vi&#326;i aizvien v&#275;l bija dzi&#316;i satraukti, un visi jo ska&#316;i un c&#299;t&#299;gi izteica savu padev&#299;bu Likumam. Ta&#269;u es jutos piln&#299;gi p&#257;rliecin&#257;ts, ka ar&#299; hi&#275;na-c&#363;ka vainojama tru&#353;u

nogalin&#257;&#353;an&#257;. Man uzausa d&#299;vaina doma, ka uz &#353;&#299;s salas  kaut ar&#299; augumi ir groteski un negl&#299;ti  es redzu cilv&#275;ku dz&#299;vi miniat&#363;r&#257;, instinkta, sapr&#257;ta un likte&#326;a mijiedarb&#299;bu visvienk&#257;r&#353;&#257;kaj&#257; veid&#257;. Boja bija g&#257;jis leoparda cilv&#275;ks. T&#257; bija visa starp&#299;ba.

Nabaga kusto&#326;i! Es tagad s&#257;ku &#299;sti aptvert, cik &#316;auna Moro cietsird&#299;ba. Agr&#257;k nebiju dom&#257;jis par t&#257;m cie&#353;an&#257;m un bail&#275;m, kas uzbr&#363;k &#353;iem nelaim&#299;gajiem upuriem, kad Moro palaidis vi&#326;us, va&#316;&#257;. L&#299;dz &#353;im mani bija &#353;ausmin&#257;ju&#353;as vien&#299;gi mokas, ko vi&#326;i izcie&#353; ap&#382;ogo- jum&#257;. Bet tagad t&#257;s nelik&#257;s galven&#257;s. Agr&#257;k vi&#326;i biju&#353;i dz&#299;vnieki, kuru instinkti piel&#257;goti apk&#257;rt&#275;jai videi, vi&#326;i jutu&#353;ies apmierin&#257;ti, cik apmierin&#257;ti var justies dz&#299;vi rad&#299;jumi. Tagad vi&#326;i k&#363;&#326;oj&#257;s cilv&#275;ka va&#382;&#257;s, dz&#299;voja vien&#257;s bail&#275;s, vi&#326;us moc&#299;ja likums, ko pa&#353;i nesp&#275;ja saprast; &#353;o izkari&#311;&#275;to cilv&#275;ku eksistence s&#257;k&#257;s s&#257;pju agonij&#257; un bija past&#257;v&#299;ga iek&#353;&#275;ja c&#299;&#326;a, past&#257;v&#299;gas baidies no Moro  un kam tas viss? S&#299; bezj&#275;dz&#299;ba mani uztrauca. 

Ja Moro censtos sasniegt k&#257;du gudru m&#275;r&#311;i, es kaut mazliet justu simp&#257;tijas pret vi&#326;u. Mani nevar sa&#382;&#275;li- n&#257;t tik viegli. Es &#353;o to piedetu vi&#326;am pat tad, ja vi&#326;a dzenulis b&#363;tu naids. Bet vi&#326;&#353; r&#299;koj&#257;s tik bezatbild&#299;gi, tik vieglpr&#257;t&#299;gi. Zi&#326;k&#257;re, nepr&#257;t&#299;gi bezm&#275;r&#311;a p&#275;t&#299;jumi gumd&#299;ja vi&#326;u, un p&#257;rv&#275;rsti kusto&#326;i tika izsviesti no ap&#382;ogojuma, lai vi&#326;i p&#257;ris gadus dz&#299;votu, c&#299;n&#299;tos, ciestu, k&#316;&#363;d&#299;tos un p&#275;d&#299;gi nomirtu mok&#257;s. Vi&#326;i bija patie&#353;&#257;m no&#382;&#275;lojami, vecais dz&#299;vnieciskais naids urd&#299;ja uzbrukt otram, Likums attur&#275;ja no &#299;sas, niknas c&#299;&#326;as, kas dar&#299;tu galu iedab&#257;tai nesatic&#299;bai.

Tan&#299;s dien&#257;s manas bailes no dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem saist&#299;j&#257;s ar bail&#275;m par Moro. Beidzot mani p&#257;r&#326;&#275;ma slim&#299;ga j&#363;to&#326;a, dzi&#316;a un ilgsto&#353;a, t&#257; nebija rada bail&#275;m un atst&#257;ja neizdz&#275;&#353;amas p&#275;das man&#257; apzi&#326;&#257;. J&#257;atz&#299;stas, es zaud&#275;ju tic&#299;bu veselajam sapr&#257;tam, v&#275;rodams bezj&#275;dz&#299;g&#257;s moc&#299;bas uz &#353;&#299;s salas. Akls liktenis, milz&#299;ga, nesaudz&#299;ga ma&#353;&#299;na &#353;&#311;ita grafz&#257;m un veidojam dz&#299;ves audus, un, past&#257;v&#299;gi grie&#382;oties, &#353;&#299; &#257;rk&#257;rt&#299;gi sare&#382;&#291;&#299;t&#257; meh&#257;nisma rite&#326;i ne&#382;&#275;l&#299;gi un nenov&#275;r&#353;ami spieda un plos&#299;ja mani, Moro, kas nodevies p&#275;t&#299;jumiem, Montgomeriju, kas nodevies dzer&#353;anai, un gar&#299;gi aprobe&#382;o

tos dz&#299;vnieku cilv&#275;kus, kuriem savi instinkti. Bet &#353;&#299; j&#363;to&#326;a neuzm&#257;c&#257;s piepe&#353;i Patie&#353;&#257;m, man &#353;&#311;iet, ka, st&#257;st&#299;dams par to, esmu mazliet aizsteidzies priek&#353;&#257; notikumiem.



XVII. NELAIME

Aizrit&#275;ja turpat vai se&#353;as ned&#275;&#316;as, un es nejutu vairs neko citu k&#257; vien&#299;gi nepatiku un riebumu pret Moro kaunpilnajiem eksperimentiem. Es karsti v&#275;l&#275;jos Mikt proj&#257;m no &#353;iem briesmo&#326;iem, atgriezties jauk&#257; un vesel&#299;g&#257; cilv&#275;ku sabiedr&#299;b&#257;. Atmin&#275;damies cilv&#275;kus, no kuriem biju at&#353;&#311;irts, s&#257;ku vi&#326;iem pied&#275;v&#275;t idilisku krietnumu un skaistumu. Ar Montgomeriju es. cie&#353;&#257;k ne- sadraudz&#275;jos. Vi&#326;&#353; man lik&#257;s t&#257;ds k&#257; samait&#257;ts, jo bija tik ilgi dz&#299;vojis &#353;&#311;irti no cilv&#275;kiem, palaid&#257;s- dzer&#353;an&#257; un, ac&#299;m redzot, m&#299;l&#275;ja &#353;os kusto&#326;us. Vair&#257;kas reizes Montgomerijs viens dev&#257;s pie vi&#326;iem  es neg&#257;ju l&#299;dzi. Es visnota&#316; vair&#299;jos satikties ar vi&#326;iem. Aizvien ilg&#257;k un ilg&#257;k uztur&#275;jos liedag&#257;, raudz&#299;damies p&#275;c ku&#291;a, kas atbr&#299;votu mani, bet tas nepar&#257;d&#299;j&#257;s, un p&#275;d&#299;gi mums k&#257;du dienu uzbruka drausm&#299;ga nelaime, t&#257; ka mana d&#299;vain&#257; apk&#257;rtne k&#316;uva redzama glu&#382;i cit&#257; skat&#299;jum&#257;.

Bija pag&#257;ju&#353;as septi&#326;as asto&#326;as ned&#275;&#316;as kop&#353; manas iera&#353;an&#257;s  pat vair&#257;k, man &#353;&#311;iet, kaut ar&#299; neesmu centies skait&#299;t laiku. Nelaime notika agr&#257; r&#299;t&#257;  liekas, ap pulksten se&#353;iem. Es piec&#275;los un pabrokastoju agri, jo mani pamodin&#257;ja troksnis, ko sac&#275;la tr&#299;s dz&#299;vnieku cilv&#275;ki, ienesdami malku ap&#382;ogojum&#257;.

P&#275;c brokast&#299;m aizg&#257;ju l&#299;dz ap&#382;ogojuma va&#316;&#275;jiem v&#257;rtiem un st&#257;v&#275;ju, sm&#275;&#311;&#275;dams cigareti un baud&#299;dams agr&#257; r&#299;ta svaigumu. P&#275;c br&#299;&#382;a Moro n&#257;ca gar ap&#382;ogojuma st&#363;ri un sveicin&#257;ja mani. Vi&#326;&#353; dev&#257;s man gar&#257;m, un es dzird&#275;ju vi&#326;a atsl&#275;dzam durvis un ieejam laboratorij&#257;. Moro negant&#299;bas jau bija nocietin&#257;ju&#353;&#257;s manu sirdi, t&#257;p&#275;c es nemaz nesatraucos, dzird&#275;dams, ka vi&#326;a upurim  pumai  s&#257;kas v&#275;l viena mokpilna diena.' Savu sp&#299;dzin&#257;t&#257;ju puma sagaid&#299;ja ar spalgu

kliedzienu, kas tie&#353;i izklaus&#299;jas p&#275;c saniknotas sievietes kliedziena.

Tad kaut kas atgad&#299;j&#257;s. Kas &#299;sti notika  to nezinu v&#275;l &#353;obaltdien. Es dzird&#275;ju griez&#299;gu kliedzienu aiz muguras un kritienu un pagriezdamies ieraudz&#299;ju baism&#299;gu &#291;&#299;mi, kas met&#257;s uz mani; tas neizskat&#299;j&#257;s ne dz&#299;vniecisks, nedz cilv&#275;cisks, tas bija velni&#353;&#311;&#299;gs, br&#363;ns, zarainu, sarkanu r&#275;tu izvagots, sarkanas l&#257;ses spied&#257;s uz &#257;ru, bezplaksti&#326;u acis gail&#275;ja. Es pa&#353;&#257;vu roku aug&#353;up, atvair&#299;damies no sitiena, un k&#363;leniski nog&#257;zos ar p&#257;rlauztu apak&#353;delmu, un lielais &#353;ausmonis, sav&#299;st&#299;ts linu plu&#269;os, p&#257;rl&#275;ca man p&#257;ri un dev&#257;s proj&#257;m, asi&#326;ainiem aps&#275;jiem plandoties. Es v&#275;los lejup pa liedagu, m&#275;&#291;in&#257;ju piecelties s&#275;dus un- saknupu uz p&#257;rlauzt&#257;s rokas. Tad par&#257;d&#299;j&#257;s Moro. No vi&#326;a pieres tec&#275;ja asinis, kas lielo, b&#257;lo seju v&#275;rta v&#275;l baig&#257;ku. Vi&#326;&#353; tur&#275;ja rok&#257; revolveri. Moro nemaz nepaskat&#299;j&#257;s uz mani, bet t&#363;l&#299;t trauc&#257;s g&#363;st&#299;t pumu.

Es izm&#275;&#291;in&#257;ju otru roku un piec&#275;los s&#275;dus. Apv&#299;s- t&#299;t&#257; b&#363;tne skr&#275;ja lieliem, platiem l&#275;cieniem pa liedagu, un Moro tai sekoja. T&#257; pagrieza galvu, ieraudz&#299;ja vi&#326;u, cirt&#257;s s&#257;nis un dev&#257;s uz kr&#363;miem. Ar katru soli t&#257; att&#257;lin&#257;j&#257;s no vi&#326;a. Moro skr&#275;ja ie&#353;&#311;&#275;rs&#257;m, grib&#275;dams tai nogriezt ce&#316;u. Es redz&#275;ju to ienirstam kr&#363;mos, un vi&#326;&#353; iz&#353;&#257;va, bet netr&#257;p&#299;ja. P&#275;c tam ar&#299; vi&#326;&#353; nozuda za&#316;aj&#257; biezokn&#299;.

Es v&#275;ros vi&#326;iem nopaka&#316;, un tad mana roka s&#257;ka skaud&#299;gi s&#257;p&#275;t, un es ievaid&#275;damies uz&#311;epurojos k&#257;j&#257;s. Montgomerijs ap&#291;&#275;rbies par&#257;dijas v&#257;rtos, tur&#275;dams rok&#257; revolveri.

 Lai dievs pasarg&#257;, Prendik!  vi&#326;&#353; izsauc&#257;s, neman&#299;dams, ka esmu savainots.  Tas kustonis ticis va&#316;&#257;! Izr&#257;vis &#311;&#275;di no sienas. Vai neredz&#275;j&#257;t vi&#326;us?  P&#275;c tam, iev&#275;rodams, ka esmu sa&#311;&#275;ris savu roku, vi&#326;&#353; strauji nopras&#299;ja:  Kas jums kai&#353;?

. St&#257;v&#275;ju v&#257;rtos,  es atbild&#275;ju.

Vi&#326;&#353; pien&#257;ca kl&#257;t un sa&#326;&#275;ma manu roku.

 Dr&#275;be asi&#326;aina,  vi&#326;&#353; noteica un uzrot&#299;ja flane&#316;a piedurkni. Vi&#326;&#353; ieb&#257;za revolveri kabat&#257;, s&#257;p&#299;gi iztaust&#299;ja manu roku un ieveda mani istab&#257;.  J&#363;su roka ir lauzta,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja. P&#275;c tam vi&#326;&#353; turpin&#257;ja:  Past&#257;stiet, k&#257; tas &#299;sti gad&#299;j&#257;s  kas &#299;sti notika.

Es past&#257;st&#299;ju, ko biju redz&#275;jis, st&#257;st&#299;ju saraust&#299;tos teikumos, pastarp&#257;m noelsdamies s&#257;p&#275;s, un tikm&#275;r vi&#326;&#353; &#316;oti veikli un &#257;tri p&#257;rs&#275;ja manu roku. Vi&#326;&#353; iek&#257;ra to sait&#275;, atk&#257;p&#257;s un nol&#363;koj&#257;s man&#299;.

 T&#257; b&#363;s labi,  vi&#326;&#353; teica.  Un tagad?

Montgomerijs k&#316;uva dom&#299;gs. P&#275;c tam vi&#326;&#353; izg&#257;ja

un aizsl&#275;dza ap&#382;ogojuma v&#257;rtus. K&#257;du laiku vi&#326;&#353; palika &#257;r&#257;.

Es galvenok&#257;rt raiz&#275;jos par savu roku. Atgad&#299;jums ar pumu lik&#257;s tikai viena no daudz&#257;m negant&#299;b&#257;m. Aps&#275;dos atp&#363;tas kr&#275;sl&#257; un, j&#257;atz&#299;stas, nejauki nosod&#299;- jos par &#353;o salu. Pirm&#257;s trul&#257;s s&#257;pes, ko jutu rok&#257;, jau p&#257;rg&#257;ja svelo&#353;&#257; smeldz&#275;, kad Montgomerijs atgriez&#257;s. Vi&#326;a seja bija pab&#257;la un apak&#353;l&#363;pa atk&#257;rusies vair&#257;k nek&#257; parasti.

 No vi&#326;a ne jutin nej&#363;t,  Montgomerijs sac&#299;ja.  Es dom&#257;ju, ka vi&#326;am varb&#363;t vajadz&#299;ga mana pal&#299;dz&#299;ba.  Vi&#326;a neizteiksm&#299;g&#257;s acis v&#275;r&#257;s man&#299;.  Tas nu gan sp&#275;c&#299;gs kustonis,  vi&#326;&#353; turpin&#257;ja.  Izr&#257;vis &#311;&#275;di no sienas k&#257; nieku.  Vi&#326;&#353; pieg&#257;ja pie loga, p&#275;c tam pie durv&#299;m un pagriez&#257;s pret mani.  Es ie&#353;u vi&#326;u mekl&#275;P Ir v&#275;l viens revolveris, un to varu atst&#257;t jums. Nav ko sl&#275;pt, esmu ta ka noba&#382;&#299;jies.

Montgomerijs dab&#363;ja ieroci, nolika man pa &#311;&#275;rienam uz galda, p&#275;c tam izg&#257;ja &#257;r&#257;. Man pielipa vi&#326;a nemiers. Es ilgi nenos&#275;d&#275;ju istab&#257;' Pa&#326;&#275;mis revolveri, devos uz v&#257;rtiem.

Vald&#299;ja n&#257;ves klusums. Nezuz&#275;ja ne v&#275;smi&#326;a, j&#363;ra bija gluda k&#257; spogulis, debesis klajas, liedags tuksne&#353;ains. Es biju uzbudin&#257;ts, miesa karsa, un &#353;is klusums nom&#257;ca mani.

M&#275;&#291;in&#257;ju svilpot, un ska&#326;as izdzisa. Es atkal no- sod&#299;jos  otro reizi &#353;in&#299; r&#299;t&#257;. P&#275;c tam aizg&#257;ju l&#299;dz ap&#382;ogojuma st&#363;rim un skat&#299;jos uz za&#316;ajiem kr&#363;miem, kur bija ieniru&#353;i Moro un Montgomerijs. Vai vi&#326;i atgriez&#299;sies? Un k&#257;?

Tad t&#257;lum&#257; liedaga aug&#353;pus&#275; par&#257;d&#299;j&#257;s mazs, pel&#275;ks dz&#299;vnieku cilv&#275;ks, vi&#326;&#353; noskr&#275;ja lej&#257; pie &#363;dens un s&#257;ka plun&#269;&#257;ties pa to. Es devos atpaka&#316; uz v&#257;rtiem, p&#275;c tam atkal aizg&#257;ju l&#299;dz st&#363;rim, un tcf s&#257;ku so&#316;ot &#353;urp un turp k&#257; sargs posten&#299;. Vienu reizi apst&#257;jos, izdzird&#275;dams Montgomerija balsi t&#257;lum&#257;. &#362;-&#362;  Mo-ro! vi&#326;&#353; auroja. Mana roka vairs nes&#257;p&#275;ja tik &#316;oti, bet stipri karsa. Es kaisu drudz&#299; un jutu sl&#257;pes. Mana &#275;na rauc&#257;s &#299;s&#257;ka. Es v&#275;roju att&#257;lo fig&#363;ru, l&#299;dz t&#257; nozuda. Vai Moro un Montgomerijs nekad neatgriez&#299;sies? Tr&#299;s j&#363;ras putni s&#257;ka pl&#363;kties par k&#257;du d&#257;rgumu, kas izmests krast&#257;. ,

Tad izdzird&#275;ju revolvera &#353;&#257;vienu t&#257;lum&#257; aiz ap&#382;ogojuma. Ilg&#257;ku laiku vald&#299;ja klusums, un p&#275;c tam atskan&#275;ja v&#275;l viens &#353;&#257;viens. P&#275;c tam  nelabs kliedziens jau tuv&#257;k, un atkal iest&#257;j&#257;s baigs klusums. Sakairin&#257;t&#257; fant&#257;zija s&#257;ka mani ..moc&#299;t. Piepe&#353;i noskan&#275;ja &#353;&#257;viens pavisam tuvu.

Es iztr&#363;cin&#257;ts aizg&#257;ju l&#299;dz st&#363;rim un ieraudz&#299;ju Montgomeriju, vi&#326;a seja bija s&#257;rta, mati izsp&#363;ru&#353;i, bik&#353;u celis sapl&#275;sts. Seja pauda dzi&#316;as bailes. Aiz vi&#326;a klamboja Mlings ar biedino&#353;iem br&#363;niem traipiem ap muti.

 P&#257;rn&#257;ca?  Montgomerijs jaut&#257;ja.

 Moro?  es atvaic&#257;ju.  N&#275;.

 Ak dievs!  Montgomerijs elsa un p&#363;ta aizg&#363;- damies.  Iesim iek&#353;&#257;,  vi&#326;&#353; teica, sa&#326;emdams manu roku.  Vi&#326;i ir traki. Vi&#326;i visi skraida k&#257; apsvilu&#353;i. Kas gan var&#275;ja gad&#299;ties? Es nezinu. Atvilk&#353;u elpu  izst&#257;st&#299;&#353;u visu. Der&#275;tu brendijs.

Vi&#326;&#353; iekliboja man pa priek&#353;u istab&#257; un nos&#275;d&#257;s atp&#363;tas kr&#275;sl&#257;. Mlings nomet&#257;s zem&#275; turpat pie v&#257;rtiem un elsa k&#257; suns. Es dab&#363;ju Montgomerijam brendiju un &#363;deni. St&#299;vi iepletis acis, vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja un p&#363;t&#257;s. P&#275;c laici&#326;a vi&#326;&#353; s&#257;ka man st&#257;st&#299;t, kas noticis.

K&#257;du gabali&#326;u vi&#326;&#353; sekojis abiem pa p&#275;d&#257;m. S&#257;kum&#257; tas nemaz nen&#257;cies gr&#363;ti: vi&#326;&#353; redz&#275;jis pieliektus un aplauztus zarus, baltas driskas, kuras norautas no pumas p&#257;rs&#275;jiem, un da&#382;viet asins traipus uz kr&#363;mu un. atvas&#257;ja lap&#257;m. Vi&#326;&#353; tom&#275;r pazaud&#275;jis p&#275;das, kad izk&#316;uvis klintain&#275; aiz strauta, pie kura biju redz&#275;jis leoparda cilv&#275;ku dzeram, un vi&#326;&#353; klimst&#275;jis uz rietumiem, saukdams Moro. Tad vi&#326;am piebiedrojies Mlings, kam bijis l&#299;dzi neliels,cirvis. Mlings neesot redz&#275;jis pumu aizb&#275;gam, tas cirtis malku un izdzird&#275;jis Montgomeriju &#363;jin&#257;m. Abi devu&#353;ies t&#257;l&#257;k', saukdami Moro. Divi sal&#299;ku&#353;i un gl&#363;n&#299;gi dz&#299;vnieku cilv&#275;ki tuvoju&#353;ies pa atva- s&#257;ju  ar t&#257;d&#257;m sav&#257;d&#257;m kust&#299;b&#257;m, tik zagl&#299;g&#257; gait&#257;, ka Montgomerijs satr&#363;cies. Vi&#326;&#353; uzsaucis, un tie aiz- muku&#353;i, it k&#257; b&#363;tu pie&#311;erti nedarbos. P&#275;c tam vi&#326;&#353; mit&#275;jies &#363;jin&#257;t, paklejojis k&#257;du laiku uz labu laimi un nol&#275;mis apraudz&#299;t b&#363;das.

Grava bijusi pamesta.

Vi&#326;a pr&#257;ts k&#316;uvis ^aizvien nemier&#299;g&#257;ks, un vi&#326;&#353; devies atpaka&#316; pa to pa&#353;u ce&#316;u, pa kuru n&#257;cis. Tad vi&#326;&#353; saticis divus c&#363;ku cilv&#275;kus, ko biju redz&#275;jis dejojam pirmaj&#257; vakar&#257; p&#275;c manas iera&#353;an&#257;s; mutes tiem biju&#353;as asi&#326;ainas, un tie izskat&#299;ju&#353;ies &#316;oti uzbudin&#257;ti. Tie br&#257;zu&#353;ies cauri papard&#275;m un, ieraudz&#299;dami vi&#326;u, apst&#257;ju&#353;ies ar nikniem &#291;&#299;mjiem. Vi&#326;&#353; satraukts nopl&#299;k&#353;&#311;in&#257;- jis p&#257;tagu, un t&#363;li&#326; tie metu&#353;ies vi&#326;am virs&#363;. L&#299;dz &#353;im neviens dz&#299;vnieku cilv&#275;ks neesot iedro&#353;in&#257;jies t&#257; dar&#299;t. Vienam uzbruc&#275;jam vi&#326;&#353; ietriecis lodi galv&#257;, Mlings uzklupis otram, un abi sa&#311;&#275;ru&#353;ies un nog&#257;zu&#353;ies zem&#275;. Mlings uzv&#275;lies savam pretiniekam virs&#363; un iekodies tam kakl&#257;, un Montgomerijs no&#353;&#257;vis ar&#299; &#353;o c&#363;kas cilv&#275;ku, kad tas &#311;epurojies Mlinga maigl&#275;s. Mlings bijis diezgan gr&#363;ti piedab&#363;jams sekot Montgomerijam.

No turienes abi steigu&#353;ies atpaka&#316; pie manis. Pa ce&#316;am Mlings piepe&#353;i iemeties biezokn&#299; un izdzinis zema auguma ocelota cilv&#275;ku, kas ar&#299; bijis notraip&#299;jies asin&#299;m. Tas klibojis, jo bijis ievainots k&#257;j&#257;. Ocelota cilv&#275;ks paskr&#275;jis k&#257;du gabali&#326;u, p&#275;c tam nikni griezies pret&#299; vaj&#257;t&#257;jam, un Montgomerijs  man liekas, bez &#299;sti dibin&#257;ta iemesla  no&#353;&#257;vis &#353;o kustoni.

 Ko tas viss noz&#299;m&#275;?  es jaut&#257;ju.

Montgomerijs pakrat&#299;ja galvu un atkal iedz&#275;ra brendiju.



XVIII. M&#274;S ATRODAM MORO

Redz&#275;dams, ka Montgomerijs tempj tre&#353;o porciju brendija, nol&#275;mu iejaukties. Vi&#326;&#353; jau bija krietni iereibis. Es teicu, ka dro&#353;i vien ar Moro notikusi k&#257;da nelaime, cit&#257;di vi&#326;&#353; b&#363;tu jau atgriezies, un mums j&#257;noskaidro, kas &#299;sti gad&#299;jies. Montgomerijs &#353;o to iebilda, bet p&#275;d&#299;gi piekrita. M&#275;s iekod&#257;m, un p&#275;c tam visi tr&#299;s dev&#257;mies ce&#316;&#257;.

Laikam tamd&#275;&#316;, ka toreiz mana uzman&#299;ba bija sasprindzin&#257;ta, es v&#275;l tagad neparasti spilgti atminos, k&#257; aizg&#257;j&#257;m no m&#257;jas tan&#299; klusaj&#257; un tveic&#299;gaj&#257; tropu p&#275;cpusdien&#257;. Uzr&#257;vis plecus, Mlings g&#257;ja pirmais, pie kam a&#353;i pacirta s&#257;nis savu d&#299;vaino, melno galvu, pal&#363;kodamies te uz vienu, te uz otru pusi. Vi&#326;&#353; bija neapbru&#326;ots. Savu cirvi Mlings bija pametis, satikdamies ar c&#363;ku cilv&#275;kiem. Vi&#326;a iero&#269;i bija zobi. Aiz vi&#326;a ste- ber&#275;ja Montgomerijs, rokas kabat&#257;s sab&#257;zis, acis nod&#363;ris; sav&#257; kunga pr&#257;t&#257; vi&#326;&#353; &#299;g&#326;oj&#257;s uz mani par neizdzerto brendiju. Kreis&#257; roka man bija sait&#275;  laime, ka v&#275;l kreis&#257;,  un es tur&#275;ju revolveri labaj&#257;.

M&#275;s g&#257;j&#257;m pa &#353;auru taci&#326;u caur salas kuplo saaugu uz zieme&#316;rietumiem. P&#275;c br&#299;&#382;a Mlings apst&#257;j&#257;s un sastinga aus&#299;damies. Montgomerijs gandr&#299;z uzstrei- pu&#316;oja vi&#326;am virs&#363; un ar&#299; apst&#257;j&#257;s. P&#275;c tam, uzman&#299;gi klaus&#299;damies, m&#275;s izdzird&#275;j&#257;m aiz kokiem balsis un so&#316;us, kas tuvoj&#257;s.

 Vi&#326;&#353; ir miris,  teica zema, drebo&#353;a balss.

 Vi&#326;&#353; nav miris, vi&#326;&#353; nav miris,  vervel&#275;ja cita.

 M&#275;s redz&#275;j&#257;m, m&#275;s redz&#275;j&#257;m,  atskan&#275;ja vair&#257;kas balsis.

 Ei!  Montgomerijs piepe&#353;i izsauc&#257;s.  Ei j&#363;s tur!

 Velns j&#363;s r&#257;vis!  es nosod&#299;jos, sa&#382;&#326;augdams revolveri.

K&#257;du br&#299;di vald&#299;ja klusums, p&#275;c tam izdzird&#275;j&#257;m br&#299;k&#353;&#311;us biezokn&#299;, vien&#257; viet&#257;, otr&#257;, un par&#257;d&#299;jas se&#353;i &#291;&#299;mji, sav&#257;di &#291;&#299;mji sav&#257;d&#257; gaisma. Mlings g&#257;rdzo&#353;i ie&#326;urd&#275;j&#257;s. Es ieraudz&#299;ju p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ku  paties&#326; es vi&#326;u jau biju pazinis p&#275;c balss  un divus balt&#257;s dr&#275;b&#275;s sat&#299;tos br&#363;nsej&#299;gos rad&#299;jumus, ko tiku redz&#275;jis Montgomerija laiv&#257;. Kop&#257; ar vi&#326;iem bija divi plankumoti kusto&#326;i un pel&#275;kais, baism&#299;gi sagumu&#353;ais Likuma teicejs, kupl&#257;m, pel&#275;k&#257;m uzac&#299;m, matainiem vaigiem un sl&#299;pu sprogotu pieri, pa kuras vidu &#353;&#311;&#299;r&#257;s celi&#326;&#353;. S&#299; smagn&#275;j&#257; bezsejas b&#363;tne ar d&#299;vain&#257;m, sarkan&#257;m ac&#299;m p&#275;to&#353;i l&#363;koj&#257;s no za&#316;&#257;s bie&#382;&#326;as uz mums.

K&#257;du laici&#326;u yisi klus&#275;ja.

 Kas teica, ka vi&#326;&#353; miris?  p&#275;d&#299;gi Montgomerijs no&#382;agodamies ievaic&#257;j&#257;s.

P&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks vain&#299;gi pal&#363;koj&#257;s uz spalvaino, pel&#275;ko b&#363;tni.

 Vi&#326;&#353; ir miris,  &#353;is briesmonis sac&#299;ja.  Vi&#326;i redz&#275;ja.

Lai b&#363;tu k&#257; b&#363;dams, &#353;ie kusto&#326;i neiztur&#275;j&#257;s draud&#299;gi. Tie &#353;&#311;ita samulsu&#353;i un bij&#299;gi.

 Kur vi&#326;&#353; ir?  Montgomerijs nopras&#299;ja.

 Tur,  pel&#275;k&#257; b&#363;tne nor&#257;d&#299;ja.

 Vai tagad ir Likums?  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks jaut&#257;ja.  Vai t&#257;pat nedr&#299;kst dar&#299;t &#353;o un to? Vai vi&#326;&#353; patie&#353;&#257;m miris?

 Vai tagad ir Likums?  atk&#257;rtoja cilv&#275;ks baltaj&#257; &#291;&#275;rb&#257;.  Vai tagad ir Likums, tu, Otrais ar patagu?

 Vi&#326;&#353; ir miris,  spalvain&#257;, pel&#275;k&#257; b&#363;tne sac&#299;ja.

Vi&#326;i visi st&#257;v&#275;ja, v&#275;rojot m&#363;s.

 Prendik,  Montgomerijs teica, pav&#275;rsdams uz mani savas miglain&#257;s acis.  Vi&#326;&#353; ir miris  j&#257;dom&#257;.

Es st&#257;v&#275;ju aiz Montgomerija, kam&#275;r notika &#353;&#299; saruna. S&#257;ku saprast vi&#326;u st&#257;vokli. Piepe&#353;i es izg&#257;ju priek&#353;&#257; un ierun&#257;jos ska&#316;&#257; bals&#299;.

 Likuma b&#275;rni,  es sac&#299;ju,  vi&#326;&#353; nav miris.  Mlings mani uzl&#363;koja sav&#257;m skadraj&#257;m ac&#299;m.  Vi&#326;&#353; p&#257;rmain&#299;jis izskatu  vi&#326;&#353; p&#257;rmain&#299;jis miesas,  es turpin&#257;ju.  K&#257;du laiku j&#363;s vi&#326;u neredz&#275;sit. Vi&#326;&#353; ir .., tur,  es r&#257;d&#299;ju uz aug&#353;u.  No turienes vi&#326;&#353; var j&#363;s v&#275;rot. J&#363;s nevarat vi&#326;u redz&#275;t. Bet vi&#326;&#353; var redz&#275;t j&#363;s. B&#299;stieties Likuma.

Es vi&#326;us cie&#353;i uzskat&#299;ju. Vi&#326;i sar&#257;v&#257;s.

 Vi&#326;&#353; ir liels, vi&#326;&#353; ir labs,  p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks teica, bail&#299;gi gl&#363;n&#275;dams aug&#353;up caur biezo koku zariem.

 Un otra b&#363;tne?  es p&#275;t&#299;ju.

 B&#363;tne, kas asi&#326;oja un skr&#275;ja kliegdama un elsodama,  ar&#299; t&#257; ir mirusi,  pel&#275;kais rad&#299;jums atbild&#275;ja, joproj&#257;m v&#275;rdamies man&#299;.

 Tas ir labi,  Montgomerijs no&#326;urd&#275;ja.

 Otrais ar p&#257;tagu   pel&#275;k&#257; b&#363;tne ies&#257;ka.

 Nu?  es bildu.

  sac&#299;ja, ka vi&#326;&#353; miris.

Montgomerijs tom&#275;r bija v&#275;l pietiekami skaidr&#257; pr&#257;t&#257;, lai apj&#275;gtu, k&#257;p&#275;c noliedzu Moro n&#257;vi.

 Vi&#326;&#353; nav miris,  Montgomerijs gausi teica.

 Vi&#326;&#353; ir dz&#299;vs. Tikpat dz&#299;vs k&#257; es.

 Da&#382;i ir p&#257;rk&#257;pu&#353;i Likurr$,  es sac&#299;ju.  Tiem j&#257;mirst. Da&#382;i jau miru&#353;i. Tagad par&#257;diet mums, kur atrodas vi&#326;a vec&#257;s miesas  miesas, ko vi&#326;&#353; pametis, jo t&#257;s vairs nav vajadz&#299;gas.

 T&#257;s ir tur, J&#363;r&#257; brid&#275;j,  pel&#275;kais rad&#299;jums teica.

Kop&#257; ar &#353;&#299;m se&#353;&#257;m b&#363;tn&#275;m, kas r&#257;d&#299;ja ce&#316;u, m&#275;s

g&#257;j&#257;m pa koku stumbru, papar&#382;u un lo&#382;&#326;augu labirintu uz zieme&#316;rietumiem. Tad izdzird&#275;j&#257;m kaucienus un br&#299;k&#353;&#311;us, un s&#257;rts pundur&#299;tis spiegdams aizdr&#257;z&#257;s mums gar&#257;m. Pa galvu pa kaklu dz&#299;damies vi&#326;am paka&#316;, t&#363;l&#299;t par&#257;d&#299;j&#257;s me&#382;on&#299;gs asin&#299;m apta&#353;&#311;&#299;jies briesmonis, kas iejo&#326;oja m&#363;su vid&#363;, vairs neattapdams apst&#257;ties. Pelek&#257; b&#363;tne atl&#275;ca s&#257;nis; Mlings ier&#363;kdamies met&#257;s vaj&#257;t&#257;jam virs&#363;, bet dab&#363;ja belzienu un atspr&#257;ga s&#257;nis; Montgomerijs iz&#353;&#257;va un netr&#257;p&#299;ja, nolieca galvu, a&#353;i pac&#275;la roku un pagriez&#257;s uz b&#275;g&#353;anu. Es iz&#353;&#257;vu, bet &#353;ausmonis aizvien v&#275;l tuvoj&#257;s; iz&#353;&#257;vu pa otram l&#257;gam, t&#275;m&#275;dams tie&#353;i vi&#326;a &#311;&#275;m&#299;gaj&#257; &#291;&#299;m&#299;. T&#257; vaibsti izzuda &#353;&#257;viena uzliesmojum&#257;. Vi&#326;a &#291;&#299;mis bija iedrag&#257;ts. Nezv&#275;rs tom&#275;r aiztrauc&#257;s man gar&#257;m un sagr&#257;ba Montgomeriju, p&#275;c tam, neatlaizdams vi&#326;u, nog&#257;z&#257;s gar&#353;&#316;aukus vi&#326;am l&#299;dz&#257;s un n&#257;ves agonij&#257; vilka vi&#326;u sev virs&#363;.

Es biju palicis viens ar Mlingu, nogalin&#257;to kustoni un gar&#353;&#316;aukus izstiepu&#353;os cilv&#275;ku. Montgomerijs l&#275;ni c&#275;l&#257;s s&#275;dus, mulsi blenzdams uz sadrag&#257;to &#353;ausmoni, kas gul&#275;ja vi&#326;am blakus. No &#353;&#299; skata vi&#326;&#353; krietni vien atskurba. Vi&#326;&#353; uz&#311;epuroj&#257;s k&#257;j&#257;s. P&#275;c tam redz&#275;ju starp kokiem, ka pel&#275;k&#257; b&#363;tne piesardz&#299;gi atgrie&#382;as.

 L&#363;k,  es teicu, r&#257;d&#299;dams uz nogalin&#257;to kustoni.

 Vai Likums nepast&#257;v? T&#257; iet, kad p&#257;rk&#257;pj Likumu.

Pel&#275;kais rad&#299;jums pagl&#363;n&#275;ja uz beigto briesmoni.

 Vi&#326;&#353; s&#363;ta uguni, kas n&#257;v&#275;,  vi&#326;&#353; sac&#299;ja sava zemaj&#257; bals&#299;, atk&#257;rtodams da&#316;u no ritu&#257;la.

Citi san&#257;ca apkart un kadu laiku skat&#299;jas.

P&#275;d&#299;gi m&#275;s tuvoj&#257;mies salas rietumu galam. Uzg&#257;j&#257;m apgrauzto un sakrop&#316;oto pumas &#311;ermeni, lode bija sa&#353;&#311;aid&#299;jusi tai pleca kaulu, un jardus divdesmit t&#257;l&#257;k m&#275;s beidzot atrad&#257;m to, ko mekl&#275;j&#257;m. Nokritis uz mutes, Moro gul&#275;ja izm&#299;d&#299;t&#257; niedr&#257;j&#257;. Viena plauksta bija gandr&#299;z norauta un sirmie mati aptraip&#299;ti asin&#299;m. Galva iedrag&#257;ta ar pumas &#311;&#275;i. Salauzt&#257;s niedres bija nota&#353;&#311;&#299;tas asin&#299;m. Vi&#326;a revolveri m&#275;s nevar&#275;j&#257;m atrast. Montgomerijs vi&#326;u apv&#275;la apk&#257;rt.

Laiku pa laikam atp&#363;zdamies, m&#275;s nes&#257;m vi&#326;u uz ap&#382;ogojumu, un mums pal&#299;dz&#275;ja septi&#326;i dz&#299;vnieku cilv&#275;ki, jo Moro bija smags. Tumsa nakts. Divas reizes izdzird&#275;j&#257;m neredzamus rad&#299;jumus kaucam un spiedzam net&#257;lu no m&#363;su pulci&#326;a, un vienu reizi par&#257;d&#299;j&#257;s maz&#257; sli&#326;&#311;veid&#299;g&#257; b&#363;tne. T&#257; pablenza uz mums un nozuda. Bet neviens vairs neuzbruka mums. Pie ap&#382;ogojuma v&#257;rtiem dz&#299;vnieku cilv&#275;ku bari&#326;&#353; m&#363;s atst&#257;ja, ar&#299; Mlings g&#257;ja l&#299;dzi citiem. M&#275;s iesl&#275;dz&#257;mies, aiznes&#257;m sakrop&#316;oto Moro &#311;ermeni pagalm&#257; un nolik&#257;m uz &#382;agaru kaudzes.

P&#275;c tam non&#257;v&#275;j&#257;m visas b&#363;tnes, kas atrad&#257;s laboratorij&#257;.



XIX. MONTGOMERIJA DZ&#298;RES

To izdar&#299;ju&#353;i, nomazg&#257;ju&#353;ies un pa&#275;du&#353;i, m&#275;s ar Montgomeriju ieg&#257;j&#257;m man&#257; istabi&#326;&#257; un pirmo reizi .^opietni apspried&#257;m m&#363;su st&#257;vokli. Jau tuvoj&#257;s pusnakts. Vi&#326;&#353; bija gandr&#299;z piln&#299;gi atskurbis, ta&#269;u pavisam samulsis. D&#299;vain&#257; k&#257;rt&#257; vi&#326;&#353; bija l&#299;dz &#353;im pak&#316;&#257;- vies Moro person&#299;bas ietekmei. Es dom&#257;ju, vi&#326;am nekad nebija n&#257;cis pr&#257;t&#257;, ka Moro var&#275;tu nomirt. &#352;&#299; nelaime piepe&#353;i izgaisin&#257;ja paradumus, ko Montgomerijs bija ie&#326;&#275;mies vismaz desmit vienmul&#299;gos gados, kurus nodz&#299;vojis uz salas. Vi&#326;&#353; run&#257;ja nenoteikti, uz

maniem jaut&#257;jumiem atbild&#275;ja izvair&#299;gi, aizkl&#299;da visp&#257;r&#299;gos spriedel&#275;jumos.

 Tavu stulbu pasauli!  Montgomerijs sac&#299;ja.

 Viens vien&#299;gs juceklis! Es nemaz neesmu dz&#299;vojis. Grib&#275;tos zin&#257;t, kad s&#257;k&#353;u dz&#299;vot. Se&#353;padsmit gadus mani p&#275;c sirds patikas sp&#299;dzin&#257;ja aukles un skolot&#257;ji, piecus gadus London&#257; no&#326;&#275;mos ar medic&#299;nu  tr&#363;c&#299;gs &#275;diens, nabadz&#299;gs miteklis, nabadz&#299;gas dr&#275;bes, b&#275;d&#299;gs netikums  rupja k&#316;&#363;da  es nezin&#257;ju neko lab&#257;ku,  un mani aizr&#257;va uz &#353;o dra&#326;&#311;&#299;go salu. Desmit gadi &#353;eit! Kam tas viss, Prendik? Vai m&#275;s esam ziepju burbu&#316;i, ko izp&#363;&#353; b&#275;rns?

Gr&#363;ti n&#257;c&#257;s aptur&#275;t &#353;&#257;dus v&#257;rdu pl&#363;dus.

 Tagad mums j&#257;dom&#257; par to, k&#257; tikt proj&#257;m no &#353;&#299;s salas,  es teicu.

 K&#257;da j&#275;ga tikt proj&#257;m? Es esmu atstumts. Kur atrad&#299;&#353;u pajumti? Jums, Prendik, gan neb&#363;tu ko b&#275;d&#257;t. Nabaga vecais Moro! M&#275;s nevaram vi&#326;u atst&#257;t &#353;eit, lai apskrubina vi&#326;a kaulus. &#299;sten&#299;b&#257; Un kas notiks ar r&#257;tn&#257;kajiem dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem?

 Nu,  es sac&#299;ju,  r&#299;t ar&#299; v&#275;l diena. Man pr&#257;ts sakraut no &#382;agariem s&#257;rtu un sadedzin&#257;t vi&#326;a l&#299;&#311;i kop&#257; ar tiem citiem  J&#257;, kas notiks ar dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem?

 Es gan nezinu. P&#275;c man&#257;m dom&#257;m, tie, kas veidoti no pl&#275;s&#299;gajiem zv&#275;riem, agr&#257;k vai v&#275;l&#257;k pa&#353;i izveidosies par stulbiem &#275;ze&#316;iem. M&#275;s nevaram apkaut visus. Varam? Vai j&#363;su cilv&#275;c&#299;b&#257; to pie&#316;autu? Bet vi&#326;i p&#257;rmain&#299;sies. Vi&#326;i katr&#257; zi&#326;&#257; p&#257;rmain&#299;sies.

T&#257; vi&#326;&#353; run&#257;ja tuk&#353;u, l&#299;dz beidzot es jutu, ka zaud&#275;ju paciet&#299;bu.

 Velna milti!  vi&#326;&#353; iesauc&#257;s, kad biju izmetis k&#257;du as&#257;ku piez&#299;mi.  Vai neapj&#275;dzat, ka esmu liel&#257;k&#257; &#311;ez&#257; nek&#257; j&#363;s?  Vi&#326;&#353; piec&#275;l&#257;s un aizg&#257;ja p&#275;c brendija.  Dzeriet,  vi&#326;&#353; atgriezdamies teica.

 Pr&#257;tv&#275;der, bezdievi ar b&#257;lu sv&#275;tu&#316;a &#291;&#299;mi, dzeriet.

 Nedzer&#353;u vis,  es atcirtu un s&#275;d&#275;ju, dr&#363;mi v&#275;rodams vi&#326;a seju petrolejas lampas dzelten&#257;s liesmas gaism&#257;, kam&#275;r vi&#326;&#353; t&#257; pies&#363;c&#257;s, ka s&#257;ka buldur&#275;t vien&#257; laid&#257;.

Atceros, vi&#326;&#353; man pagalam apnika. Vi&#326;&#353; raudul&#299;g&#257; bals&#299; &#326;&#275;m&#257;s aizst&#257;v&#275;t dz&#299;vnieku cilv&#275;kus, it sevi&#353;&#311;i Mlingu. Mlings esot vien&#299;gais rad&#299;jums, kas &#299;sti m&#299;lot vi&#326;u. Un piepe&#353;i vi&#326;am kaut kas ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257;.

 Ak es nol&#257;d&#275;tais!  vi&#326;&#353; izgr&#363;da, uz&#316;odz&#299;damies k&#257;j&#257;s un sagr&#257;bdams brendija pudeli.

Es uzreiz apjautu, kas vi&#326;am nodom&#257;.

 J&#363;s nedosit brendiju tam kustonim!  es sac&#299;ju, pieceldamies un nost&#257;damies vi&#326;am priek&#353;&#257;.

 Kustonim!  vi&#326;&#353; iekliedz&#257;s.  J&#363;s pats esat kustonis. Mlings dzer k&#257; krist&#299;gais. Nest&#257;viet ce&#316;&#257;, Prendik.

 Dieva d&#275;&#316;  es l&#363;dzos.

 Nepinieties  pa k&#257;j&#257;m!  vi&#326;&#353; b&#316;&#257;va, piepe&#353;i izraudams revolveri.

 Lieliski,  es noteicu un pasp&#275;ru soli s&#257;nis. Kad Montgomerijs tv&#275;ra durvju aiz&#353;aujamo, es grib&#275;ju vi&#326;am uzbrukt, ta&#269;u attur&#275;jos,-iedom&#257;damies savu nevar&#299;go roku.  J&#363;s esat k&#316;uvis par kustoni. Varat iet pie citiem kusto&#326;iem.

Vi&#326;&#353; atgr&#363;da va&#316;&#257; durvis un, pus&#275; pagriezies pret mani, nost&#257;j&#257;s starp dzelteno lampas gaismu un b&#257;lo m&#275;nesn&#299;cu; vi&#326;a acu dobu&#316;i bija ka melni plankumi zem spurainaj&#257;m uzac&#299;m.

 J&#363;s esat uzp&#363;t&#299;gs matu skald&#299;t&#257;js, Prendik, mu&#316;&#311;a &#275;zelis! J&#363;s vienm&#275;r bai&#316;ojaties un fantaz&#275;jat. M&#275;s esam spruk&#257;s. R&#316;t b&#363;&#353;u spiests p&#257;rgriezt sev r&#299;kli. &#352;ovakar dz&#299;ro&#353;u uz velna parau&#353;anu.  Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un izg&#257;ja m&#275;ness gaism&#257;.  Mling!  vi&#326;&#353; sauca.  Mling, vecais draugs!

Tr&#299;s izpl&#363;du&#353;i st&#257;vi sudrabotaj&#257; gaism&#257; tuvoj&#257;s gar &#363;dens malu pa bl&#257;vo liedagu  viens balt&#257;s dr&#275;b&#275;s sat&#299;ts rad&#299;jums un divas melnas fig&#363;ras. Visi tr&#299;s apst&#257;j&#257;s un skat&#299;j&#257;s uz m&#363;su pusi. Tad ieraudz&#299;ju Mlinga uzrautos plecus, vi&#326;&#353; n&#257;ca gar m&#257;jas st&#363;ri.

 Dzeriet!  Montgomerijs iesauc&#257;s.  Dzeriet, lopi&#326;i! Dzeriet un esiet p&#275;c cilv&#275;kiem! Velna milti, es esmu visgudr&#257;kais! Moro bija piemirsis &#353;o l&#299;dzekli. Tas ir p&#275;d&#275;jais. Dzeriet, es jums saku.

Vicin&#257;dams pudeli, vi&#326;&#353; &#257;triem rik&#353;iem dev&#257;s uz rietumu pusi, Mlings tur&#275;j&#257;s starp vi&#326;u un trim neskaidrajiem st&#257;viem, kas ar&#299; sekoja Montgomerijam.

Es pieg&#257;ju pie atv&#275;rtaj&#257;m durv&#299;m. Augumus jau gr&#363;ti n&#257;c&#257;s iz&#353;&#311;irt palsaj&#257; m&#275;nesn&#299;c&#257;, iek&#257;m Montgomerijs apst&#257;j&#257;s. Es redz&#275;ju, ka vi&#326;&#353; Mlingu uzcien&#257;ja ar neat&#353;&#311;aid&#299;to brendiju un pieci st&#257;vi sapl&#363;da vien&#257; nenoteikt&#257; plankum&#257;.

 Dziediet!  es dzird&#275;ju Montgomeriju kliedzam.  Dziediet visi kop&#257;: Lai zibens sasper veco Pren- diku!- T&#257; ir labi. Nu v&#275;lreiz: Lai zibens sasper veco Prendiku!

Melnais kumurs saira piec&#257;s atsevi&#353;&#311;&#257;s fig&#363;r&#257;s, kas l&#275;n&#257;m vilk&#257;s proj&#257;m pa vizo&#353;&#257; liedaga joslu. Visi b&#316;aust&#299;j&#257;s p&#275;c sirds patikas, lam&#257;jot mani, &#316;aujot va&#316;u j&#363;t&#257;m, k&#257;das vien uzvirda dz&#275;rum&#257;  &#353;in&#299; jaunaj&#257; iedvesm&#257;.

P&#275;c br&#299;&#382;a saklaus&#299;ju Montgomerija balsi izt&#257;l&#275;m. Uz labo! vi&#326;&#353; komand&#275;ja, un visi kliegdami un aurodami ieg&#257;ja me&#382;&#257;, kas melnoja aug&#353;pus liedaga. Balsis att&#257;lin&#257;j&#257;s, pamaz&#299;ti&#326;&#257;m noklusdamas.

Atkal vald&#299;ja nakts cilden&#257; rimt&#299;ba. P&#257;rg&#257;jis meridi&#257;nu, m&#275;ness jau laid&#257;s lejup rietumu pus&#275;. Tas bija pilns un gai&#353;i sp&#299;d&#275;ja, sl&#299;dot pa klaj&#257;m, zil&#257;m debes&#299;m. Pie man&#257;m k&#257;j&#257;m gul&#275;ja m&#363;ra &#275;na, jardu plata, melna k&#257; pi&#311;is. J&#363;ra austrumos izskat&#299;j&#257;s vienmu&#316;i pel&#275;ka, dr&#363;ma un nosl&#275;pumaina, un starp j&#363;ru un m&#363;ra &#275;nu sp&#299;gu&#316;oja un viz&#275;ja pals&#257;s smiltis (vulk&#257;niskie ie&#382;i un krist&#257;li), it k&#257; liedags b&#363;tu nokais&#299;ts dimantiem. Aiz manis petrolejas lampa dega ar karstu, ies&#257;rtu liesmu.

Tad es aizv&#275;ru un nosl&#275;dzu durvis un izg&#257;ju ap&#382;o- gojum&#257;, kur Moro gul&#275;ja blakus saviem p&#275;d&#275;jiem upuriem  lamai, brie&#382;u su&#326;iem un da&#382;iem citiem nelaim&#299;giem dz&#299;vniekiem. Vi&#326;a liel&#257; seja ar&#299; p&#275;c drausm&#299;g&#257;s n&#257;ves pauda mieru, sting&#257;s atplest&#257;s acis v&#275;r&#257;s baltum baltaj&#257; m&#275;nes&#299;. Es aps&#275;dos uz izlietnes malas un, l&#363;kodamies &#353;in&#299; &#353;ausm&#299;gaj&#257; sudrabot&#257;s gaismas un biedino&#353;o &#275;nu bl&#257;&#311;&#299;, s&#257;ku p&#257;rdom&#257;t, ko dar&#299;t turpm&#257;k.

No r&#299;ta b&#363;tu j&#257;sanes laivi&#326;&#257; p&#257;rtika, j&#257;aizdedzina &#353;is s&#257;rts man&#257; priek&#353;&#257; un atkal j&#257;izbrauc tuksnes&#299;g&#257; atkl&#257;t&#257; j&#363;r&#257;. Es jutu, ka Montgomerijs nav vairs gl&#257;bjams, ka &#299;sten&#299;b&#257; vi&#326;&#353; k&#316;uvis l&#299;dz&#299;gs &#353;iem kusto&#326;iem un neiederas starp cilv&#275;kiem. Nezinu, cik ilgi nos&#275;d&#275;ju. gudrodams. Liekas, t&#257; pag&#257;ja vismaz stunda. P&#275;c tam mans domu pavediens p&#257;rtr&#363;ka, jo Montgomerijs atkal bija tuvum&#257;. Es izdzird&#275;ju b&#316;&#257;vienus no daudz&#257;m r&#299;kl&#275;m, auro&#353;anu un kauko&#326;u, v&#275;trainas gaviles un uzbudin&#257;juma spiedzienus. &#352;&#311;ita, ka visa &#353;&#299; jezga ve&#316;as lejup pa liedagu un apst&#257;jas &#363;dens mal&#257;. Tracis pastiprin&#257;j&#257;s, p&#275;c tam pierima; dzird&#275;ju smagus belzienus, spraik&#353;&#311;&#275;ja l&#363;sto&#353;s koks, bet toreiz &#353;ie trok&#353;&#326;i nesatrauca mani. S&#257;k&#257;s nesaskan&#299;ga dzied&#257;&#353;ana.

Es atkal dom&#257;ju par to, k&#257; aizb&#275;gt no salas. Piec&#275;los, atnesu lampu un ieg&#257;ju nojum&#275;, lai apskat&#299;tu muci&#326;as, ko biju iev&#275;rojis ajgr&#257;k. Mani ieinteres&#275;ja ar&#299; sausi&#326;u k&#257;rbas, un attais&#299;ju vienu no 1&#257;m. &#274;s kaut ko saman&#299;ju pa acu galam  lik&#257;s, sarkanu fig&#363;ru,'un a&#353;i pagriezos.

Man&#257; priek&#353;&#257; bija pagalms, kur meln&#257;s &#275;nas krasi kontrast&#275;ja ar b&#257;lo m&#275;ness gaismu. Uz malkas un &#382;agaru kaudzes gul&#275;ja Moro un vi&#326;a sakrop&#316;otie upuri cits citam virs&#363;. Vi&#326;i &#353;&#311;ita cits citu sa&#311;&#275;ru&#353;i p&#275;d&#275;j&#257; atrieb&#299;gaj&#257; kampien&#257;. Tad ieraudz&#299;ju drebo&#353;u, sarkan&#299;gu sp&#299;dumu, kas atplaiksn&#299;j&#257;s pret&#275;j&#257; sien&#257;. &#352;o sp&#299;dumu es biju saman&#299;jis pirm&#299;t. Es to aplam iztulkoju, nodom&#257;ju, ka t&#257; ir manas lampas &#353;aud&#299;g&#257;s liesmas atbl&#257;zma, un atkal piev&#275;rsos mant&#299;bai nojum&#275;. Cik nu var&#275;ju ar vienu roku, es p&#257;rmekl&#275;ju &#353;o kr&#257;jumu, atrazdams da&#382;u labu noder&#299;gu lietu un atlikdams to r&#299;tdienas ce&#316;am. Manas kust&#299;bas bija gausas, un laiks aizrit&#275;ja &#257;tri. Dr&#299;z s&#257;ka aust diena.

Dzied&#257;&#353;ana p&#257;rg&#257;ja klaig&#257;s, p&#275;c tam s&#257;k&#257;s no jauna, un piepe&#353;i izc&#275;l&#257;s neganta k&#326;ada. Es dzird&#275;ju kliedzienus V&#275;l, v&#275;l!, t&#257;du k&#257; &#311;ildo&#353;anos un p&#275;k&#353;&#326;u nelabu spiedzienu. Balsis p&#257;rv&#275;rt&#257;s tik &#316;oti, ka saist&#299;ja manu uzman&#299;bu. Es izg&#257;ju pagalm&#257; un klaus&#299;jos. Tad &#353;in&#299; jezg&#257; skaudri nosprakst&#275;ja revolvera &#353;&#257;viens.

Es t&#363;l&#299;t iemetos sav&#257; istab&#257; un steidzos pie mazaj&#257;m durv&#299;m. Aiz manis da&#382;as kastes r&#299;b&#275;damas nog&#257;z&#257;s uz pajumes gr&#299;das, no&#353;&#311;ind&#275;ja stikli. Bet es ne

piegriezu tam v&#275;r&#299;bu. Atgr&#363;du vaj&#257; durvis un l&#363;kojos &#257;r&#257;.

Pie laivu &#353;&#311;&#363;&#326;a liedag&#257; dega ugunskurs, &#353;&#311;iez- dams dzirksteles pel&#275;kaj&#257; nokr&#275;sl&#257;. Ap &#353;o ugunskuru c&#299;n&#299;j&#257;s daudzi melni st&#257;vi. Dzird&#275;ju, ka Montgomerijs sauca mani. Es t&#363;l&#299;t skr&#275;ju uz uguni, tur&#275;dams rok&#257; revolveri. Redz&#275;ju s&#257;rtu &#353;v&#299;ku noplaiksn&#257;mies cie&#353;i gar zemi  Montgomerijs vienu reizi iz&#353;&#257;va. Vi&#326;&#353; bija pakritis. Es iekliedzos, cik jaudas, un iz&#353;&#257;vu gais&#257;.

K&#257;ds iesauc&#257;s: Kungs! Melnais c&#299;n&#299;t&#257;ju kumurs izjuka, ugunskurs uzl&#257;kt&#299;ja un apdzisa. Dz&#299;vnieku cilv&#275;ku p&#363;lis p&#275;k&#353;&#326;&#257;s panisk&#257;s bail&#275;s b&#275;ga aug&#353;up pa liedagu. Uzbudin&#257;jum&#257; es vi&#326;iem &#353;&#257;vu mugur&#257;s, kad vi&#326;i ienira kr&#363;mos. P&#275;c tam piev&#275;rsos melnajiem &#311;erme&#326;iem smilt&#299;s.

Montgom&#275;rijs gul&#275;ja aug&#353;p&#275;du, un spalvain&#257;, pel&#275;k&#257; b&#363;tne bija ie&#353;&#311;&#275;rs&#257;m uzkritusi vi&#326;am virs&#363;. &#352;is kustonis bija beigts, ta&#269;u vi&#326;a l&#299;kie nagi v&#275;l &#382;&#326;audza Montgomerija r&#299;kli. Turpat pie vi&#326;iem glu&#382;i mier&#299;gi uz mutes gul&#275;ja Mlings ar p&#257;rkostu kaklu, vi&#326;am rok&#257; bija palikusi sapl&#275;st&#257;s brendija pudeles aug&#353;da&#316;a. Divi p&#257;r&#275;jie gul&#275;ja pie pa&#353;a ugunskura, viens nemaz nekust&#275;j&#257;s, otrs krampjaini kunkst&#275;ja, &#353;ad un tad l&#275;ni pac&#275;la galvu un atkal nolaida. v

Es satv&#275;ru pel&#275;ko b&#363;tni un vilku nost no Montgomerija. Briesmo&#326;a nagi &#311;&#275;r&#257;s saplos&#299;tajos sv&#257;rkos, kad r&#257;vu vi&#326;u proj&#257;m.

Montgomerijs bija nozil&#275;jis un tik tikko elpoja. Es vi&#326;am ap&#353;&#316;akst&#299;ju ar j&#363;ras &#363;deni seju un paliku zem galvas savus saritin&#257;tos sv&#257;rkus. Mlings bija miris. Izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka ievainotais rad&#299;jums  tas bija vilka cilv&#275;ks ar b&#257;rdainu, pel&#275;ku &#291;&#299;mi  gul&#275;ja ar &#311;erme&#326;a priek&#353;galu uz gruzdo&#353;&#257;m pagal&#275;m. Nelaim&#299;gais bija dab&#363;jis tik drausm&#299;gus miesas boj&#257;jumus, ka es aiz &#382;&#275;last&#299;bas t&#363;l&#299;t ietriecu vi&#326;am lodi galv&#257;. Pie pa&#353;a ugunskura v&#275;l gul&#275;ja viens no v&#275;r&#353;a cilv&#275;kiem baltaj&#257;s dr&#275;b&#275;s. Ari tas bija beigts.

Citi dz&#299;vnieku cilv&#275;ki bija pazudu&#353;i no liedaga. Es atkal pieg&#257;ju pie Montgomerija, nometos uz ce&#316;iem vi&#326;am blakus, sod&#299;damies, ka neko nej&#275;dzu no medic&#299;nas.

Ugunskurs bija apdzisis, un tikai gari nodegu&#316;i gruzd&#275;ja pelnos. Es nevi&#316;us nodom&#257;ju, kur Montgomerijs &#326;&#275;mis &#353;&#257;du malku. Tad iev&#275;roju, ka atausis r&#299;ts. Debess bija tapusi gai&#353;&#257;ka, rieto&#353;ais m&#275;ness zaigaj&#257; zilgm&#275; k&#316;uva b&#257;ls. Pamale austrumos s&#257;rtoja.

Tad izdzird&#275;ju b&#363;k&#353;&#311;i un &#353;&#326;&#257;ko&#326;u aizmugur&#275;, atskat&#299;jos un, &#353;ausm&#257;s iekliegdamies, uzl&#275;cu k&#257;j&#257;s. No ap&#382;ogojuma pret r&#299;ta liegaj&#257;m debes&#299;m auma&#316;&#257;m v&#275;l&#257;s milz&#299;gi, melni d&#363;mu mutu&#316;i, un &#353;in&#299; bangainaj&#257; tum&#353;um&#257; &#353;aud&#299;j&#257;s liesmu m&#275;les, s&#257;rtas k&#257; asinis. P&#275;c tam aizdeg&#257;s niedru jumts. Es redz&#275;ju, ka liesmas sa&#275;da t&#257; sl&#299;po segumu. Uguns &#353;alts iz&#353;&#257;v&#257;s pa manas istabas logu.

Es uzreiz sapratu, kas *noticis. Atcer&#275;jos stiklu &#353;&#311;indo&#326;u. Steigdamies Montgomerijam pal&#299;g&#257;, biju apg&#257;zis lampu.

Skaidrs, ka nebija vairs dom&#257;jams kaut ko iznest no ap&#382;ogojuma. Es atg&#257;d&#257;jos, ka esmu nol&#275;mis b&#275;gt, a&#353;i pagriezos un skat&#299;jos p&#275;c ab&#257;m laiv&#257;m liedag&#257;. T&#257;s bija nozudu&#353;as! Divi cirvji gul&#275;ja smilt&#299;s pie man&#257;m k&#257;j&#257;m, visapk&#257;rt bija izm&#275;t&#257;ti skangali un skaidas, un ugunskura pelni k&#363;p&#275;ja un melnoja r&#299;ta gaism&#257;. Lai es nevar&#275;tu atgriezties pie cilv&#275;kiem, Montgomerijs bija sadedzin&#257;jis abas laivas, grib&#275;dams man sariebt.

Mani p&#275;k&#353;&#326;i sagr&#257;ba negantas dusmas. Ta vien grib&#275;j&#257;s iedrag&#257;t &#353;im nelg&#257;m galvu, kad vi&#326;&#353; gul&#275;ja nevar&#299;gs pie man&#257;m k&#257;j&#257;m. Piepe&#353;i vi&#326;&#353; pakustin&#257;ja roku, tik v&#257;rgi, tik no&#382;&#275;lojami, ka mans niknums izgaisa. Vi&#326;&#353; ievaid&#275;j&#257;s un uz mirkli atv&#275;ra acis.

Es nometos uz ce&#316;iem pie Montgomerija un mazliet pac&#275;lu vi&#326;a galvu. Vi&#326;&#353; atkal atdar&#299;ja acis, klus&#275;dams v&#275;r&#257;s r&#299;ta gaism&#257;, un tad m&#363;su skatieni sastap&#257;s. Vi&#326;a plaksti aizkrita.

 Piedodiet,  p&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;&#353; izrun&#257;ja ar p&#363;l&#275;m. &#352;&#311;ita, vi&#326;&#353; cent&#257;s sak&#257;rtot domas.  Ardievu,  vi&#326;&#353; murmin&#257;ja,  ardievu, stulb&#257; pasaule. K&#257;ds juceklis 

Es klaus&#299;jos. Vi&#326;a galva nevar&#299;gi no&#353;&#316;uka s&#257;nis. Es dom&#257;ju, vi&#326;&#353; var&#275;tu at&#382;irgt, ja dab&#363;tu dzert, bet tuvum&#257; nebija ne dzeram&#257;, nedz trauka, ar kuru atnest dzeramo. Vi&#326;&#353; piepe&#353;i it k&#257; k&#316;uva smag&#257;ks. Man p&#257;rskr&#275;ja auksts p&#257;r kauliem.

Es pieliecos un aizb&#257;zu roku aiz vi&#326;a bl&#363;zes. Vi&#326;&#353; bija miris. Un taisni &#353;in&#299; br&#299;d&#299; austrumu pamal&#275; pak&#257;p&#257;s balti kv&#275;lojo&#353;a saule, kuras spo&#382;ajos staros iemargoj&#257;s debesis un tum&#353;&#257; j&#363;ra p&#257;rv&#275;rt&#257;s &#382;ilbino&#353;as gaismas palos. It k&#257; oreols apsp&#299;d&#275;ja vi&#326;a sakri- tu&#353;o seju.

Es l&#275;n&#299;t&#275;m nolaidu vi&#326;a galvu uz rupj&#257; spilvena, ko biju sagatavojis, un piec&#275;los k&#257;j&#257;s. Man&#257; priek&#353;&#257; plet&#257;s mirgojo&#353;s j&#363;ras klaids, kur jau biju p&#257;rcietis tik drausm&#299;gu vientul&#299;bu; aizmugur&#275; atrad&#257;s r&#299;ta klusuma ap&#326;emta sala ar dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem, ko pagaid&#257;m neman&#299;ju. M&#257;ja un viss proviants un mun&#299;cija dega trok&#353;&#326;aini, ar sp&#275;j&#257;m liesmu &#353;alt&#299;m, br&#257;zmainu spr&#275;- go&#326;u un paretiem br&#257;k&#353;&#311;iem. Biezos d&#363;mus v&#275;j&#353; nesa aug&#353;up pa liedagu proj&#257;m no manis, un tie zemu v&#275;l&#257;s p&#257;r att&#257;lo koku galotn&#275;m uz grav&#257; sacelto b&#363;du pusi. Pie man&#257;m k&#257;j&#257;m bija apdegu&#353;as laivu atliekas un pieci l&#299;&#311;i-.

Tad no kr&#363;miem izn&#257;ca tr&#299;s dz&#299;vnieku cilv&#275;ki ar uzrautiem pleciem, kropl&#299;g&#257;m, neveikl&#257;m rok&#257;m, uz priek&#353;u izvirz&#299;t&#257;m galv&#257;m un p&#275;to&#353;&#257;m naid&#299;g&#257;m ac&#299;m. Vi&#326;i man tuvoj&#257;s vilcin&#257;damies.



XX. VIENS PATS AR DZ&#298;VNIEKU CILV&#274;KIEM

Es st&#257;jos pret&#299; &#353;iem cilv&#275;kiem, no kuriem bija atkar&#299;gs mans liktenis,  st&#257;jos pret&#299; viens pats, turkl&#257;t ar lauztu roku. Man kabat&#257; bija revolveris ar div&#257;m tuk&#353;&#257;m kamor&#257;m. Starp skaid&#257;m, kas bija izkais&#299;tas pa pludmali, gul&#275;ja abi cirvji, ar kuriem tiku&#353;as saskald&#299;tas laivas. Aiz manis l&#275;n&#257;m c&#275;l&#257;s paisums.

Man neatlika nekas cits k&#257; sa&#326;emt d&#363;&#353;u. Es cie&#353;i raudz&#299;jos sej&#257;s &#353;iem briesmo&#326;iem, kas n&#257;ca arvien tuv&#257;k. Vi&#326;i vair&#299;j&#257;s no mana skatiena, un vi&#326;u drebo&#353;&#257;s n&#257;sis o&#353;&#326;&#257;ja l&#299;&#311;us, kas gul&#275;ja aiz manis liedag&#257;. Es pasp&#275;ru da&#382;us so&#316;us, pac&#275;lu asi&#326;aino p&#257;tagu, kas atrad&#257;s zem vilka cilv&#275;ka &#311;erme&#326;a, un nopl&#299;k&#353;&#311;in&#257;ju,

Vi&#326;i apst&#257;j&#257;s un blenza uz mani.

 Zemojieties!  es uzsaucu.  Kr&#299;tiet ce&#316;os!

Vi&#326;i vilcin&#257;j&#257;s. Viens paklan&#299;j&#257;s. Ar tr&#299;co&#353;u sirdi

atk&#257;rtoju savu pav&#275;li un g&#257;ju vi&#326;iem virs&#363;. Viens nomet&#257;s ce&#316;os, p&#275;c tam ar&#299; p&#257;r&#275;jie divi.

Es pagriezos un g&#257;ju uz l&#299;&#311;u pusi, pie kam patur&#275;ju ac&#299;s visus tr&#299;s ce&#316;os nosl&#299;gu&#353;os dz&#299;vnieku cilv&#275;kus, gandr&#299;z t&#257;pat k&#257; aktieris patur ac&#299;s publiku, atiedams pa skatuvi.

 Vi&#326;i p&#257;rk&#257;pa Likumu,  es sac&#299;ju, uzlicis k&#257;ju uz Likuma teic&#275;ja nedz&#299;vaj&#257;m mies&#257;m.  Vi&#326;i ir nogalin&#257;ti. Pat Likuma teic&#275;js. Pat Otrais ar p&#257;tagu. Varens ir Likums! N&#257;ciet un skatieties.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  viens sac&#299;ja un n&#257;ca tuv&#257;k, bikli gl&#363;n&#275;dams.

 Nek&#257;da gl&#257;bi&#326;a,  es atk&#257;rtoju.  T&#257;p&#275;c klausieties un dariet, ko pav&#275;l&#275;&#353;u.

Piec&#275;lu&#353;ies vi&#326;i jaut&#257;jo&#353;i l&#363;koj&#257;s cits uz citu.

 Past&#257;viet turpat,  es teicu.

> Es pac&#275;lu cirvjus un iek&#257;ru tos rokas sait&#275;, p&#275;c tam apv&#275;lu Montgomeriju apk&#257;rt, izvilku vi&#326;a revolveri ar div&#257;m piel&#257;d&#275;t&#257;m kamor&#257;m, noliecies p&#257;rmekl&#275;ju vi&#326;a kabatas un atradu se&#353;as patronas.

 &#325;emiet vi&#326;u!  es pav&#275;l&#275;ju, izsliedamies un nor&#257;d&#299;dams ar p&#257;tagu.  &#325;emiet vi&#326;u, nesiet proj&#257;m un iemetiet j&#363;r&#257;!

Visi tr&#299;s tuvoj&#257;s, ac&#299;m redzami joproj&#257;m baid&#299;damies no Montgomerija, ta&#269;u v&#275;l vair&#257;k baid&#299;damies no manas pl&#299;k&#353;&#311;o&#353;&#257;s asi&#326;ain&#257;s p&#257;tagas. Vi&#326;i t&#363;&#316;oj&#257;s un vilcin&#257;j&#257;s, tom&#275;r, kad saplik&#353;&#311;in&#257;ju p&#257;tagu un sakliedzu, uzman&#299;gi pac&#275;la mironi, aiznesa lejup pa liedagu un, &#353;&#316;akstinot &#363;deni, iebrida j&#363;ras &#382;ilbino&#353;aj&#257;s mirgas.

 T&#257;l&#257;k!  es saucu.  V&#275;l t&#257;l&#257;k! Aiznesiet vi&#326;u labi t&#257;lu!  Vi&#326;i iebrida l&#299;dz padus&#275;m, apst&#257;j&#257;s un skat&#299;j&#257;s uz mani.  Laidiet va&#316;&#257;,  es teicu, un Montgomerija &#311;ermenis nozuda, &#363;dens vien uz&#353;&#316;aksteja gais&#257;. Man t&#257; k&#257; sa&#382;&#326;audz&#257;s sirds.  Labi!  es sac&#299;ju aizl&#363;zu&#353;&#257; bals&#299;.

Vi&#326;i tram&#299;gi steidz&#257;s mal&#257;, atst&#257;dami aiz sevis garas, melnas vagas sudrabotaja klajum&#257;. Tiku&#353;i krast&#257;, vi&#326;i apgriez&#257;s un blenza uz j&#363;ru, it k&#257; gaid&#299;dami, ka Montgomerijs dr&#299;z pacelsies no turienes un atriebsies.

 Tagad &#353;os!  es teicu, nor&#257;d&#299;dams uz p&#257;r&#275;jiem l&#299;&#311;iem.

Vair&#299;damies no vietas, kur iemests Montgomerijs, vi&#326;i aiznesa &#269;etrus nogalin&#257;tos dz&#299;vnieku cilv&#275;kus s&#257;nis, k&#257;dus simt jardus proj&#257;m pa liedagu, un tikai p&#275;c tam iebrida j&#363;r&#257; un iesvieda &#353;os l&#299;&#311;us &#363;den&#299;.

V&#275;rodams, k&#257; vi&#326;i tais&#299;j&#257;s nogremd&#275;t sakrop&#316;oto Mlinga &#311;ermeni, izdzird&#275;ju vieglu dipo&#326;u aiz muguras un, a&#353;i apgriezies, ieraudz&#299;ju lielo hi&#275;nu-c&#363;ku  jardus desmit no manis. Kusto&#326;a galva bija pieliekta, zibo&#353;&#257;s acis v&#275;r&#257;s man&#299;, &#299;s&#257;s, resn&#257;s rokas savilktas d&#363;r&#275;s un piespiestas pie s&#257;niem. Kol&#299;dz apgriezos, vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s &#353;&#257;d&#257; draud&#299;g&#257; poz&#257;, pav&#275;rsdams skatienu mazliet s&#257;&#326;us.

K&#257;du br&#299;ti&#326;u m&#275;s st&#257;v&#275;j&#257;m aci pret aci. Es nometu p&#257;tagu un tv&#275;ru p&#275;c revolvera kabat&#257;. Grib&#275;ju pirmaj&#257; izdev&#299;gaj&#257; gad&#299;jum&#257; non&#257;v&#275;t &#353;o kustoni  pa&#353;u briesm&#299;g&#257;ko no visiem, kas tagad paliku&#353;i uz salas. T&#257;ds nu bija mans nodoms, kaut ar&#299; tas varb&#363;t &#353;&#311;iet &#316;auns. No vi&#326;a viena es baid&#299;jos daudz vair&#257;k nek&#257; no jebkuriem diviem citiem dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem. Es jutu, ka vi&#326;&#353; apdraud manu dz&#299;v&#299;bu.

Pag&#257;ja savs mirklis, kam&#275;r sasparojos.

 Zemojies! Loki ce&#316;us!  es beidzot iekliedzos.

Vi&#326;&#353; ier&#363;kdamies at&#326;irdza savus sp&#299;d&#299;gos zobus.

 Kas tu t&#257;ds esi, ka man 

Varb&#363;t p&#257;r&#257;k drud&#382;aini izr&#257;vu revolveri, not&#275;m&#275;ju un steig&#257; iz&#353;&#257;vu. Vi&#326;&#353; iekauc&#257;s, es redz&#275;ju vi&#326;u metamies s&#257;&#326;us un pagrie&#382;amies, sapratu, ka neesmu tr&#257;p&#299;jis, un ar &#299;k&#353;&#311;i uzvilku gaili n&#257;kamajam &#353;&#257;vienam. Bet vi&#326;&#353; jau skr&#275;ja pa kaklu pa galvu, l&#275;kdams cilpu cilp&#257;m, un es baid&#299;jos k&#316;&#363;d&#299;ties v&#275;lreiz. L&#257;gu l&#257;giem v&#299;&#326;&#353; pa&#353;&#311;iel&#275;ja p&#257;r plecu uz mani. Vi&#326;&#353; trauc&#257;s ies&#257;nis proj&#257;m pa liedagu un nozuda aiz kuplajiem d&#363;mu mutu&#316;iem, kas v&#275;l arvien v&#275;l&#257;s no dego&#353;&#257; ap&#382;ogojuma. K&#257;du laiku nost&#257;v&#275;ju, skat&#299;damies vi&#326;am paka&#316;. P&#275;c tam piev&#275;rsos saviem trim paklaus&#299;gajiem dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem un devu z&#299;mi nogr.emd&#275;t l&#299;&#311;i, ko vi&#326;i v&#275;l tur&#275;ja. Tad atgriezos viet&#257;, kur bija gul&#275;ju&#353;i miro&#326;i pie ugunskura, un izsp&#257;rd&#299;ju smiltis, izdz&#275;sdams visus br&#363;nos asins traipus.

Ar rokas m&#257;jienu atlaidis savus tr&#299;s kalpus, devos aug&#353;up pa liedagu uz biezokni. Es tur&#275;ju rok&#257; revolveri, mana p&#257;taga l&#299;dz ar cirvjiem bija aizb&#257;zta aiz saites. Man &#316;oti grib&#275;j&#257;s pab&#363;t vienam, lai p&#257;rdom&#257;tu st&#257;vokli, k&#257;d&#257; nu biju nokjuvis.

Tikai tagad s&#257;ku apzin&#257;ties baigo paties&#299;bu, ka uz visas &#353;&#299;s salas vairs nebija nevienas dro&#353;as vietas, kur es var&#275;tu viens pats mier&#299;gi atp&#363;sties un nogul&#275;ties. Es biju krietni atspirdzis, te dz&#299;vodams, ta&#269;u v&#275;l diezgan nervozs un var&#275;ju sabrukt aiz liela sasprindzin&#257;juma. Manupr&#257;t, vajadz&#275;ja doties uz salas pret&#275;jo pusi un apmesties pie dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem, kur es b&#363;tu dro&#353;&#299;b&#257;, ja iemantotu vi&#326;u uztic&#299;bu. Bet man pietr&#363;ka d&#363;&#353;as. Tamd&#275;J so&#316;oju atpaka&#316; uz pludmali. Pagriezies pret austrumiem, aizg&#257;ju gar dego&#353;o ap&#382;ogojumu un devos uz smil&#353;ainu str&#275;li, kas sniedz&#257;s j&#363;r&#257; pret&#299; kora&#316;&#316;u rifiem. Tur mani p&#275;k&#353;&#326;i nep&#257;rsteigtu, es var&#275;tu dom&#257;t, s&#275;d&#275;dams ar muguru pret j&#363;ru un patur&#275;dams ac&#299;s visu piekrasti. Un tur es s&#275;d&#275;ju, piespiedis zodu pie ce&#316;iem, gudrodams, k&#257; nodz&#299;vot l&#299;dz tam br&#299;dim, kad mani izgl&#257;bs,  ja visp&#257;r izgl&#257;bs. Saule svelm&#275;ja galvu, pr&#257;ts k&#316;uva aizvien ba&#382;&#299;g&#257;ks. Es centos mier&#299;gi apsv&#275;rt savu st&#257;vokli, ta&#269;u nesp&#275;ju dom&#257;t aukstasin&#299;gi.

Es s&#257;ku pr&#257;tot, k&#257;ds c&#275;lonis Montgomerija pesimismam. Vi&#326;i p&#257;rmain&#299;sies, Montgomerijs bija teicis. Vi&#326;i katr&#257; zi&#326;&#257; p&#257;rmain&#299;sies. Un Moro  ko Moro bija sac&#299;jis? Uzm&#257;c&#299;g&#257; dz&#299;vniecisk&#257; miesa vienm&#275;r aug no jauna  P&#275;c tam iedom&#257;jos hi&#275;nu-c&#363;ku. Jutos p&#257;rliecin&#257;ts, ka &#353;is kustonis nogalin&#257;s mani, ja es nenogalin&#257;&#353;u vi&#326;u  Likuma teic&#275;js bija miris  k&#257;da nelaime!  Tagad vi&#326;i zin&#257;ja, ka m&#363;s, cilv&#275;kus ar p&#257;tag&#257;m, var non&#257;v&#275;t glu&#382;i t&#257;pat k&#257; vi&#326;us pa&#353;us.,.

Vai vi&#326;i jau gl&#363;n uz mani no att&#257;l&#257; za&#316;&#257; palmu un papar&#382;u biezok&#326;a  v&#275;ro, vai nepien&#257;k&#353;u vi&#326;iem pa l&#275;cienam? Vai vi&#326;i perina &#316;aunu pret mani? Ko hi&#275;na- c&#363;ka vi&#326;iem saka? Izt&#275;le mani ievilka nepamatotu bai&#316;u purv&#257;.

Manas domas iztrauc&#275;ja j&#363;ras putni, kuri br&#275;kdami steidz&#257;s pie k&#257;da melna priek&#353;meta, ko vi&#316;&#326;i bija izskaloju&#353;i pludmal&#275; net&#257;lu no ap&#382;ogojuma. Es zin&#257;ju, kas tas bija par priek&#353;metu, ta&#269;u man tr&#363;ka d&#363;&#353;as griezties atpaka&#316; un aizdz&#299;t putnus.' Es devos pa liedagu pret&#275;j&#257; virzien&#257;, jo grib&#275;ju apmest l&#299;kumu gar salas austrumu krastu un t&#257;d&#275;j&#257;di tuvoties b&#363;d&#257;m grav&#257;, izvairoties no biezok&#326;iem, kur var&#275;tu man uzbrukt slepeni.

Nog&#257;jis k&#257;du pusj&#363;dzi pa liedagu, ieraudz&#299;ju vienu no saviem trim dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem, kur&#353; izn&#257;ca no piekrastes kr&#363;miem, dodamies uz manu pusi. Es jau biju t&#257; uzbudin&#257;jies pats ar sav&#257;m iedom&#257;m, ka t&#363;l&#299;t izr&#257;vu revolveri. Kaut ar&#299; &#353;&#299; rad&#299;juma kust&#299;bas pauda padev&#299;bu, manas bailes neizzuda.

Vi&#326;&#353; vilcin&#257;damies tuvoj&#257;s.

 Ej proj&#257;m!  es iekliedzos. Ar savu pazem&#299;go gaitu &#353;is rad&#299;jums &#316;oti atg&#257;dinaja suni. Vi&#326;&#353; pag&#257;j&#257;s atpaka&#316; glu&#382;i k&#257; suns, ko raida uz m&#257;j&#257;m, un apst&#257;j&#257;s, ar br&#363;n&#257;m su&#326;a ac&#299;m l&#363;dzo&#353;i raudz&#299;damies man&#299;.  Ej proj&#257;m!  es teicu.  Nen&#257;c man kl&#257;t!

 Vai es nedr&#299;kstu iet tev kl&#257;t?  vi&#326;&#353; jaut&#257;ja.

 N&#275;. Ej proj&#257;m,  es uzst&#257;ju un nopl&#299;k&#353;&#311;in&#257;ju ar p&#257;tagu.

P&#275;c tam, iekodis p&#257;tagu zobos, noliecos, tais&#299;damies &#326;emt akmeni, un vi&#326;&#353; aizb&#275;ga, iztr&#363;cin&#257;jies no &#353;&#257;da piedraud&#275;juma.

T&#257; nu es vienat&#257; apmetu l&#299;kumu un non&#257;cu pie gravas, kur dz&#299;vnieku cilv&#275;ki sac&#275;lu&#353;i b&#363;das. Pasl&#275;pies z&#257;l&#275; un niedr&#275;s, kas auga piekrast&#275;, v&#275;roju &#353;os rad&#299;jumus, m&#275;&#291;in&#257;dams p&#275;c vi&#326;u &#382;estiem un izskata nosac&#299;t, k&#257;du iespaidu uz vi&#326;iem atst&#257;jusi Moro un Montgomerija n&#257;ve un S&#257;pju m&#257;jas nodeg&#353;ana. Tagad apzinos, cik mu&#316;&#311;&#299;ga bija mana mazd&#363;&#353;&#299;ba. Ja es b&#363;tu ar&#299; turpm&#257;k par&#257;d&#299;jis t&#257;du pa&#353;u drosmi k&#257; no r&#299;ta, neb&#363;tu nodevies vientu&#316;&#257;m p&#257;rdom&#257;m un &#316;&#257;vis tai sa&#353;&#316;ukt, es var&#275;tu satvert br&#299;vo Moro scepteri un vald&#299;t p&#257;r dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem. &#299;sten&#299;b&#257; es palaidu gar&#257;m &#353;o izdev&#299;bu un k|uvu tikai par vadoni starp saviem biedriem.

Ap pusdienas laiku vair&#257;ki izn&#257;ca saul&#275; un attup&#257;s karstaj&#257;s smilt&#299;s. Izsalkuma un sl&#257;pju valdon&#299;-g&#257; balss apklusin&#257;ja manas bailes. Es izl&#299;du no kr&#363;miem un, tur&#275;dams rok&#257; revolveri, g&#257;ju kl&#257;t &#353;iem s&#275;do&#353;ajiem augumiem. Vilka sieviete pagrieza galvu un v&#275;r&#257;s man&#299;, p&#275;c tam ar&#299; citi. Neviens ir nedom&#257;ja piecelties vai sveicin&#257;t mani. Es jutos p&#257;r&#257;k v&#257;j&#353; un gurds, lai pav&#275;l&#275;tu tik daudziem, un neizmantoju &#353;o br&#299;di.

 Man gribas &#275;st,  es teicu, it k&#257; atvainodamies.

 &#274;damais b&#363;d&#257;s,  v&#275;r&#353;a-kui&#316;a cilv&#275;ks miegaini sac&#299;ja, nov&#275;rsdamies no manis.

Es devos vi&#326;iem gar&#257;m un nok&#257;pu &#275;n&#257; un smirdo&#326;&#257;  gandr&#299;z tuk&#353;&#257; grav&#257;. K&#257;d&#257; pamest&#257; b&#363;d&#257; sa&#275;dos aug&#316;us, p&#275;c tam aizsprostoju ar apskretu&#353;iem un ietrun&#275;ju&#353;iem zariem un rungu&#316;iem ieeju, nog&#363;los ar seju pret to un sa&#326;&#275;mu rok&#257; revolveri. P&#275;d&#275;j&#257;s tr&#299;sdesmit stund&#257;s pagalam noguris, es &#316;&#257;vos jautram miegam, cer&#275;dams, ka neviens nep&#257;rsteigs mani, jo tikko uzcelto vieglo barik&#257;di nevar&#275;s aizv&#257;kt glu&#382;i bez trok&#353;&#326;a.



XXI. DZ&#298;VNIEKU CILV&#274;KI P&#256;RMAIN&#256;S

T&#257; es s&#257;ku mitin&#257;ties starp dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem &#256;rsta Moro sal&#257;. Es pamodos tums&#257;. Mana p&#257;rsiet&#257; roka s&#257;p&#275;ja. Piec&#275;los s&#275;dus un s&#257;kum&#257; nesapratu, kur atrodos. &#256;r&#257; sarun&#257;j&#257;s skarbas balsis. Tad iev&#275;roju, ka mana barik&#257;de nozudusi un b&#363;das ieeja br&#299;va. Revolveris joproj&#257;m bija man rok&#257;.

Es dzird&#275;ju k&#257;du b&#363;tni elpojam, redz&#275;ju, k&#257;ds saritin&#257;jies man cie&#353;i blakus. Aiztur&#275;jis elpu, centos saskat&#299;t, kas tas &#299;sti bija. Tas s&#257;ka l&#275;n&#257;m kust&#275;ties, bez mitas. Tad kaut kas m&#299;ksts, silts un valgs nosl&#299;d&#275;ja gar manu roku.

Mani musku&#316;i saspringa. Es atr&#257;vu roku. Bai&#316;u kliedziens apsl&#257;pa man kakl&#257;. P&#275;c tam cik necik apjautu, kas noticis,  tik daudz, lai nenospiestu revolvera m&#275;l&#299;ti.

 Kas te ir?  es vaic&#257;ju &#269;uksto&#353;&#257; aizsmaku&#353;&#257; bals&#299;, arvien v&#275;l tur&#275;dams revolveri pav&#275;rstu pret nezin&#257;mo b&#363;tfii.

 Es, kungs.

 Kas tu esi?

 Vi&#326;i saka, neviena kunga vairs neesot. Bet es zinu, es zinu. Tu nogalin&#257;ji nepaklaus&#299;gos, ak J&#363;r&#257; brid&#275;j, un es ienesu j&#363;r&#257; vi&#326;u l&#299;&#311;us. Kungs, es esmu tavs vergs.

 Vai tu esi tas pats, ko satiku pludmal&#275;?  es jaut&#257;ju.

 J&#257;, kungs.

Ac&#299;m redzot, &#353;is rad&#299;jums bija t&#299;ri draudz&#299;gs: vi&#326;&#353; jau var&#275;ja man uzbrukt, kam&#275;r gul&#275;ju.

 Labi,  es teicu, izstiepdams roku otram laiz&#299;ju- mam. Es s&#257;ku apjaust, ko noz&#299;m&#275;ja vi&#326;a kl&#257;tb&#363;tne, un sajutu drosmes uzpl&#363;dumu.  Kur citi?  es vaic&#257;ju.

 Vi&#326;i ir mu&#316;&#311;i, vi&#326;i ir juku&#353;i,  su&#326;a cilv&#275;ks teica. Pat tagad vi&#326;i sarun&#257;jas tur &#257;r&#257;. Vi&#326;i saka: M&#363;su kungs miris; Otrais ar p&#257;tagu miris. Tas, kas brida j&#363;r&#257;, ir t&#257;ds pats k&#257; m&#275;s. Mums vairs nav kunga, nav p&#257;tagu, nav S&#257;pju m&#257;jas. Tam visam beigas. M&#275;s cien&#257;m Likumu un iev&#275;rosim to; bet nekad vairs neb&#363;s s&#257;pju, kunga un p&#257;tagu. T&#257; vi&#326;i saka. Bet es zinu, kungs, es zinu.

Es tums&#257; sataust&#299;ju un noglaud&#299;ju su&#326;a cilv&#275;ka galvu.

 Labi,  es atk&#257;rtoju.

 Dr&#299;z tu nogalin&#257;si vi&#326;us visus,  su&#326;a cilv&#275;ks teica.

 Dr&#299;z nogalin&#257;&#353;u vi&#326;us visus,  es apstiprin&#257;ju.  J&#257;nogaida v&#275;l da&#382;as dienas un da&#382;i notikumi. Dz&#299;vi paliks vien&#299;gi tie, kurus tu grib&#275;si &#382;&#275;lot.

 Ko kungs v&#275;las nogalin&#257;t, to vi&#326;&#353; nogalina,  su&#326;a cilv&#275;ks sac&#299;ja ar t&#257;du k&#257; apmierin&#257;jumu bals&#299;.

 Un, lai vi&#326;i sapeln&#299;tos gr&#275;kus,  es turpin&#257;ju,  &#316;ausim vi&#326;iem dz&#299;vot sav&#257; mu&#316;&#311;&#299;gaj&#257; p&#257;rliec&#299;b&#257;, l&#299;dz pien&#257;ks vi&#326;u laiks. Lai vi&#326;i nezina, ka esmu kungs.

 Viss notiks, k&#257; kungs grib&#275;s,  su&#326;a cilv&#275;ks teica ar iedab&#257;tu sunisku smalkj&#363;t&#299;bu.

 Bet viens ir nogr&#275;kojies,  es sac&#299;ju.  Vi&#326;u es nogalin&#257;&#353;u, tikl&#299;dz sastap&#353;u. Kad es tev teik&#353;u Tas ir vi&#326;&#353;, meties vi&#326;am virs&#363;. Un tagad do&#353;os pie v&#299;rie&#353;iem un sieviet&#275;m, kas san&#257;ku&#353;i kop&#257;.

Uz mirkli b&#363;d&#257; k&#316;uva piln&#299;gi tum&#353;s, su&#326;a cilv&#275;kam lienot &#257;r&#257;. Es sekoju vi&#326;am un izsliedamies apst&#257;jos gandr&#299;z tan&#299; pa&#353;&#257; viet&#257;, kur biju atradies toreiz, kad izdzird&#275;ju Moro ar brie&#382;u suni dzenamies man paka&#316;. Bet tagad bija naktst smirdo&#353;u izgarojumu piln&#257; grava meln&#275;ja ap mani, un vi&#326;&#257; pus&#275; redz&#275;ju nevis za&#316;u, saules apsp&#299;d&#275;tu nog&#257;zi, bet sarkanu uguni, ap kuru kust&#275;j&#257;s sal&#299;ku&#353;i groteski augumi. Att&#257;lum&#257; v&#299;d&#275;ja koku bie&#382;&#326;a  liels tum&#353;ums, kura aug&#353;malu rot&#257;ja virs&#275;jo zaru meln&#257;s me&#382;&#291;ines. M&#275;ness bija tikko pak&#257;pies virs gravas malas, un gai&#353;o ripu &#353;&#311;&#275;rsoja d&#363;mu str&#363;kla, kas past&#257;v&#299;gi izpl&#363;da no salas fumarol&#257;m.

 Turies man blak&#257;m,  es teicu sasparodamies, un m&#275;s abi plecu pie pleca g&#257;j&#257;m lejup pa &#353;auro ce&#316;u, daudz nepiegrie&#382;ot v&#275;r&#299;bu tum&#353;aj&#257;m b&#363;tn&#275;m, kas gl&#363;n&#275;ja uz mums no b&#363;d&#257;m.

Neviens pie ugunskura nedom&#257;ja sveicin&#257;t mani. Vairums t&#299;&#353;i nelik&#257;s par mani ne zinot. Es aplaidu acis apk&#257;rt, skat&#299;damies p&#275;c hi&#275;nas-c&#363;kas, bet &#353;&#299; kusto&#326;a te nebija. Pavisam k&#257;di divdesmit dz&#299;vnieku cilv&#275;ki tup&#275;ja, blenzdami uz ugunskuru vai sarun&#257;damies.

 Vi&#326;&#353; miris, vi&#326;&#353; miris, kungs miris,  es dzird&#275;ju p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ka balsi pa labi no manis.  S&#257;pju m&#257;ja  nav vairs S&#257;pju m&#257;jas.

 Vi&#326;&#353; nav miris,  es ska&#316;i teicu.  &#352;o pa&#353;u br&#299;di vi&#326;&#353; v&#275;ro j&#363;s.

Tas p&#257;rsteidza vi&#326;us. Divdesmit acu pari v&#275;r&#257;s man&#299;.

 S&#257;pju m&#257;jas tagad nav,  es turpin&#257;ju.  Bet t&#257; atkal b&#363;s. Kungu j&#363;s nevarat redz&#275;t. Tom&#275;r &#353;o pa&#353;u br&#299;di vi&#326;&#353; tur aug&#353;&#257; klaus&#257;s j&#363;s.

 Tiesa, tiesa!  su&#326;a cilv&#275;ks teica.

Mans apgalvojums virtus samulsin&#257;ja. Dz&#299;vnieks var b&#363;t &#316;oti nikns un vilt&#299;gs, bet melot sp&#275;j tikai cilv&#275;ks.

 Cilv&#275;ks ar p&#257;rsieto roku st&#257;sta br&#299;numus,  ierun&#257;j&#257;s viens no kustoniskajiem rad&#299;jumiem.

 Es st&#257;stu paties&#299;bu,  sac&#299;ju.  B&#363;s atkal kungs un S&#257;pju m&#257;ja. Vai tam, kas p&#257;rk&#257;ps Likumu!

Vi&#326;i p&#275;to&#353;i skat&#299;j&#257;s cits uz citu. M&#257;kslot&#257; vienaldz&#299;b&#257; es niekodamies s&#257;ku ar cirvi kap&#257;t zemi. Es iev&#275;roju, ka vi&#326;i l&#363;koj&#257;s uz dzi|ajiem cirtumiem, kas palika vel&#275;n&#257;.

Tad sat&#299;rs izteica &#353;aubas; es atbild&#275;ju vi&#326;am, un p&#275;c tam viena no plankumainaj&#257;m b&#363;tn&#275;m ierun&#257;j&#257;s pret&#299;, un s&#257;k&#257;s str&#299;ds pie ugunskura. Ar katru mirkli jutos cie&#353;&#257;k p&#257;rliecin&#257;ts par savu tagad&#275;jo dro&#353;&#299;bu. S&#257;kum&#257; no liela uzbudin&#257;juma man bie&#382;i aizr&#257;v&#257;s balss, bet v&#275;l&#257;k run&#257;ju bez k&#257;das &#311;er&#353;an&#257;s. P&#275;c stundas es biju piln&#299;gi p&#257;rliecin&#257;jis vair&#257;kus dz&#299;vnieku cilv&#275;kus, ka mani apgalvojumi patiesi, un gandr&#299;z visus p&#257;r&#275;jos t&#257; apv&#257;rdojis, ka vi&#326;i jau &#353;aub&#299;j&#257;s, Past&#257;-v&#299;gi skat&#299;jos p&#275;c hi&#275;nas-c&#363;kas, ta&#269;u mans ienaidnieks ner&#257;d&#299;j&#257;s. Sad un tad mani iztr&#363;cin&#257;ja k&#257;da aizdom&#299;ga kust&#299;ba, bet mana pa&#353;apzi&#326;a &#257;tri auga. Kad m&#275;ness, sasniedzis zen&#299;tu, laid&#257;s lejup, mani klaus&#299;t&#257;ji cits p&#275;c cita s&#257;ka &#382;&#257;v&#257;ties, at&#326;irgdami visd&#299;vain&#257;kos zobus dziesto&#353;&#257; ugunskura gaism&#257;, un dev&#257;s uz saviem midze&#326;iem grav&#257;. Baid&#299;damies no klusuma un tumsas, es g&#257;ju vi&#326;iem l&#299;dzi, jo zin&#257;ju, ka dro&#353;&#257;k palikt kop&#257; ar vair&#257;kiem dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem nek&#257; ar vienu no vi&#326;iem.

T&#257; s&#257;k&#257;s gar&#257;kais laikposms, ko pavad&#299;ju uz &#256;rsta Moro salas. Bet, run&#257;jot par &#353;o p&#275;d&#275;jo posmu, v&#275;rts pakav&#275;ties tikai pie viena atgad&#299;juma; nav noz&#299;mes st&#257;st&#299;t par daudzum daudzaj&#257;m s&#299;kaj&#257;m nepatik&#353;an&#257;m un past&#257;v&#299;go moko&#353;o nemiera saj&#363;tu. Tamd&#275;&#316; nedom&#257;ju sniegt hronolo&#291;isku v&#275;st&#299;jumu, bet st&#257;st&#299;&#353;u vien&#299;gi par galveno notikumu tan&#299;s desmit m&#275;ne&#353;os, ko nodz&#299;voju &#353;o puscilv&#275;ciskoto kusto&#326;u vid&#363;. Man&#257; pr&#257;t&#257; iespiedies daudz kas t&#257;ds, ko var&#275;tu aprakst&#299;t, un es m&#299;&#316;u- mis atdotu savu labo roku, ja tikai &#353;&#299;s atmi&#326;as izgaistu. Bet t&#257;s b&#363;tu it k&#257; liekas man&#257; st&#257;st&#257;. Kad atskatos pagatn&#275;, man &#353;&#311;iet d&#299;vaini, cik &#257;tri piel&#257;gojos &#353;o monstru dz&#299;ves veidam un atguvu pa&#353;apzi&#326;u. Protams, es ar&#299; &#311;ildojos ar vi&#326;iem, varu v&#275;l par&#257;d&#299;t da&#382;u kodumu r&#275;tas, bet dr&#299;z vien vi&#326;i k&#316;uva bij&#299;gi, iepaz&#299;stot mana cirvja asumu un manu m&#257;kslu mest akme&#326;us. Un &#316;oti labs atbalsts man bija senbernardie&#353;a cilv&#275;ka uztic&#299;ba. Es redz&#275;ju, ka vi&#326;u vienk&#257;r&#353;ais goda noj&#275;gums galvenok&#257;rt saist&#299;j&#257;s ar sp&#275;ju iecirst dzi&#316;as br&#363;ces. Patie&#353;am, varu sac&#299;t  dom&#257;ju, bez k&#257;das liel&#299;bas,  ka vi&#326;u vid&#363; es iemantoju visaugst&#257;ko godu. Viens otrs, ko da&#382;&#257;dos &#311;&#299;vi&#326;os biju krietni savainojis, tur&#275;ja dusmas uz mani, bet t&#257;s izpaud&#257;s grimas&#275;s, dro&#353;&#257; att&#257;lum&#257; no maniem akme&#326;iem un liel&#257;koties aiz manas muguras.

Hi&#275;na-c&#363;ka vair&#299;j&#257;s no manis, un es vienm&#275;r biju modrs. Mans ne&#353;&#311;iramais su&#326;a cilv&#275;ks &#316;oti ien&#299;da &#353;o kustoni un baid&#299;j&#257;s no vi&#326;a. Es pat dom&#257;ju, ka tie&#353;i tamd&#275;&#316; senbernardie&#353;a cilv&#275;ks man pie&#311;&#275;r&#257;s. Dr&#299;z k&#316;uva skaidrs, ka hi&#275;na-c&#363;ka nogar&#353;ojusi asinis un staig&#257; leoparda cilv&#275;ka p&#275;d&#257;s. T&#257; satais&#299;ja sev migu kaut kur me&#382;&#257; un dz&#299;voja vientu&#316;i. Reiz l&#363;koju dz&#299;vnieku cilv&#275;kus piedab&#363;t, ka vi&#326;i nomed&#299;tu &#353;o kustoni, ta&#269;u vi&#326;i nebija tik paklaus&#299;gi, lai sadarbotos vienam m&#275;r&#311;im. Atkal un atkal m&#275;&#291;in&#257;ju piek&#316;&#363;t pie sava ienaidnieka migas un vi&#326;u p&#257;rsteigt, bet vi&#326;&#353; bija p&#257;r&#257;k uzman&#299;gs: vienm&#275;r ieraudz&#299;ja vai sajuta mani un aizlav&#299;j&#257;s proj&#257;m. T&#257; slapst&#299;damies, vi&#326;&#353; padar&#299;ja man un maniem sabiedrotajiem b&#299;stamu katrja me&#382;a taci&#326;u. Su&#326;a cilv&#275;ks neiedro&#353;in&#257;j&#257;s atiet no manis.

Pirmaj&#257; m&#275;nes&#299; dz&#299;vnieku cilv&#275;ki sal&#299;dzin&#257;jum&#257; ar vi&#326;u v&#275;l&#257;ko st&#257;vokli bija diezgan cilv&#275;ciski, un es pat iztur&#275;jos ar draudz&#299;gu ieciet&#299;bu ne tikai pret savu su- nisko biedru, bet ar&#299; pret da&#382;iem citiem. Maz&#257;, s&#257;rt&#257; sli&#326;&#311;veid&#299;g&#257; b&#363;tne man nezin k&#257;p&#275;c pie&#311;&#275;r&#257;s un visur n&#257;ca l&#299;dzb Bet p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks man apnika. Lepodamies ar saviem pieciem pirkstiem, vi&#326;&#353; uzskat&#299;ja, ka m&#275;s abi esam l&#299;dz&#299;gi, un vi&#326;&#353; vien&#257; laid&#257; vervel&#275;ja, vervel&#275;ja t&#299;r&#257;s bezj&#275;dz&#299;bas. Vien&#257; zi&#326;&#257; vi&#326;&#353; mazliet uzjautrin&#257;ja mani: vi&#326;am sevi&#353;&#311;i patika sagudrot jaunus v&#257;rdus. Man &#353;&#311;iet, vi&#326;&#353; bija t&#257;d&#257; p&#257;rliec&#299;b&#257;, ka &#299;sti run&#257;t  tas ir penter&#275;t v&#257;rdus, kuri neko nenoz&#299;m&#275;. Vi&#326;&#353; to sauca par lielu dom&#257;t&#299;bu at&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no mazas dom&#257;t&#299;bas  vienk&#257;r&#353;aj&#257;m ikdienas, interes&#275;m. Ja pateicu k&#257;du piez&#299;mi, ko p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks nesaprata, vi&#326;&#353; &#316;oti saj&#363;smin&#257;j&#257;s par to, grib&#275;ja to dzird&#275;t v&#275;lreiz, iem&#257;c&#299;j&#257;s no galvas, p&#275;c tam atk&#257;rtoja visiem l&#275;n&#299;g&#257;kajiem dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem, vienu otru v&#257;rdu izrun&#257;dams nepareizi. Skaidrais un saprotamais nebija vi&#326;am pa pr&#257;tam. Es vi&#326;am sagudroju da&#382;us &#316;oti joc&#299;gus lielas dom&#257;t&#299;bas piem&#275;rus. Man tagad &#353;&#311;iet, ka vi&#326;&#353; bija pats mu&#316;&#311;&#299;g&#257;kais rad&#299;jums, ar k&#257;du vien esmu sastapies; vi&#326;&#353; bija visd&#299;vain&#257;kaj&#257; k&#257;rt&#257; ie&#326;&#275;mies rakstur&#299;gu cilv&#275;ka mazpr&#257;t&#299;bu, nemaz nezaud&#275;jot ie- dab&#257;to p&#275;rti&#311;a mu&#316;&#311;&#299;bu.

Tas viss, atg&#257;dinu, bija pirmaj&#257;s ned&#275;&#316;&#257;s, kad dz&#299;voju viens pats kop&#257; ar &#353;iem kusto&#326;iem. &#352;in&#299; laik&#257; vi&#326;i v&#275;l bij&#257;s Likuma un visnota&#316; uzved&#257;s r&#257;tni. Reiz gan uzg&#257;ju saplos&#299;tu trusi  esmu p&#257;rliecin&#257;ts, ka vain&#299;ga hi&#275;na-c&#363;ka,  bet tas bija viss. Laikam maij&#257; es s&#257;ku skaidri noman&#299;t, ka vi&#326;u runa un iztur&#275;&#353;an&#257;s aizvien vair&#257;k p&#257;rmain&#257;s, valoda k&#316;&#363;st aizvien maz&#257;k artikul&#275;ta un vi&#326;i par&#257;da aizvien liel&#257;ku nepatiku run&#257;t. P&#275;rti&#311;a cilv&#275;ka vervel&#275;&#353;ana k&#316;uva jo dienas, jo ska&#316;&#257;ka, ta&#269;u nesaprotam&#257;ka, vair&#257;k l&#299;dz&#299;ga p&#275;rti&#311;a &#382;adzin&#257;&#353;anai. Da&#382;i citi &#353;&#311;ita piln&#299;gi zaud&#275;jam valodu, kaut ar&#299; tolaik v&#275;l saprata, ko sac&#299;ju vi&#326;iem. Vai varat iedom&#257;ties, ka noteikta, artikul&#275;ta valoda top neskaidra, zaud&#275; j&#275;gu, sairst atsevi&#353;&#311;&#257;s ska&#326;u kop&#257;s? Un vi&#326;iem aizvien gr&#363;t&#257;k n&#257;c&#257;s notur&#275;t &#311;ermeni taisni. Kaut ar&#299; vi&#326;i, ac&#299;m redzot, kaun&#275;j&#257;s par sevi, ta&#269;u laiku pa laikam ieraudz&#299;ju vienu otru' skrienam &#269;etreniski un velt&#299;gi m&#275;&#291;in&#257;m izslieties vertik&#257;li. Vi&#326;i vairs nevar&#275;ja l&#257;g&#257; satur&#275;t priek&#353;metus, dz&#275;ra s&#363;cot, &#275;da grau&#382;ot, ar katru dienu k&#316;uva rupj&#257;ki. Tad vislab&#257;k sapratu, ko Moro bija man st&#257;st&#299;jis par uzm&#257;c&#299;go dz&#299;vniecisko miesu. Vi&#326;i sl&#299;d&#275;ja atpaka&#316; sav&#257; agr&#257;kaj&#257; st&#257;vokl&#299;, pie tam &#316;oti &#257;tri.

Da&#382;i  es nobr&#299;n&#299;jos, ka &#353;in&#299; zi&#326;&#257; vispirms s&#257;ka gr&#275;kot sievietes,  vairs neiev&#275;roja piekl&#257;j&#299;bas noteikumus, liel&#257;koties gan v&#275;l piesardz&#299;gi. Citi pat atkl&#257;ti p&#257;rk&#257;pa monogamiju. Ac&#299;m redzot, Likuma trad&#299;cija zaud&#275;ja savu sp&#275;ku. Man negribas .vair&#257;k rakst&#299;t par &#353;o nepat&#299;kamo tematu. Mans su&#326;a cilv&#275;ks neman&#257;mi atkal v&#275;rt&#257;s sun&#299;; ar katru dienu vi&#326;&#353; k&#316;uva nerun&#299;g&#257;ks, spalvain&#257;ks, bie&#382;&#257;k staig&#257;ja &#269;etreniski. Es gandr&#299;z neiev&#275;roju, ka mans biedrs turpat blakus p&#257;rv&#275;rt&#257;s sun&#299;. T&#257; k&#257; visi uzved&#257;s jo dienas, jo nev&#299;&#382;&#299;g&#257;k un nek&#257;rt&#299;g&#257;k, eja starp mitek&#316;iem, kura jau t&#257; bija net&#299;ra, beidzot k&#316;uva tik derdz&#299;ga, ka es atst&#257;ju gravu, devos uz salas otru pusi un uzc&#275;lu sev zaru b&#363;du Moro ap&#382;ogojuma melnaj&#257;s kr&#257;smat&#257;s. Tur jutos visdro&#353;&#257;k no &#353;iem kusto&#326;iem, jo redz&#275;ju, ka vi&#326;i v&#275;l atceras S&#257;pju m&#257;ju.

Neb&#363;tu iesp&#275;jams s&#299;ki not&#275;lot, k&#257; de&#291;ener&#275;j&#257;s &#353;ie monstri, aprakst&#299;t, k&#257; vi&#326;i ar katru dienu maz&#257;k l&#299;dzin&#257;j&#257;s cilv&#275;kiem, k&#257; vi&#326;i beidza valk&#257;t p&#257;rs&#275;jus un apmet&#326;us un p&#275;d&#299;gi staig&#257;ja glu&#382;i kaili, k&#257; nesegtie locek&#316;i s&#257;ka apaugt ar spalvu, k&#257; pieres k&#316;uva sl&#299;p&#257;kas un &#291;&#299;mji izvirz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u, k&#257;du riebumu izjutu, atcer&#275;damies, ka savas vientul&#299;bas pirmaj&#257; m&#275;nes&#299; biju draudz&#275;jies ar da&#382;iem gandr&#299;z k&#257; ar cilv&#275;kiem.

&#352;&#299; p&#257;rmai&#326;a bija l&#275;na un nenov&#275;r&#353;ama. T&#257; nep&#257;rsteidza ne mani, ne vi&#326;us pa&#353;us. Vi&#326;i neaiztika mani, jo tr&#363;ka dzirksteles, kas liktu uzliesmot vi&#326;u dz&#299;vnieciskajai dabai, kura diendien&#257; pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257; un izskauda visu cilv&#275;cisko. Bet es s&#257;ku bai&#316;oties, ka &#353;&#257;ds uzliesmojums dr&#299;z notiks. Senbernardietis n&#257;ca man l&#299;dzi uz ap&#382;ogojumu, un es da&#382;k&#257;rt gul&#275;ju diezgan mier&#299;gi, jo vi&#326;&#353; bija modrs. Maz&#257;, s&#257;rt&#257; sli&#326;&#311;veid&#299;g&#257; b&#363;tne k&#316;uva tram&#299;ga, t&#257; aizg&#257;ja no manis, lai ats&#257;ktu savu dabisko dz&#299;vi koku zaros. M&#275;s iztur&#275;j&#257;mies tikpat ieciet&#299;gi cits pret 'citu, k&#257; iztur&#275;tos zv&#275;ri vien&#257; no tiem satic&#299;gas &#291;imenes kr&#257;ti&#326;iem, ko r&#257;da dres&#275;t&#257;ji, kaut ar&#299; pats dres&#275;t&#257;js &#353;o kr&#257;ti&#326;u atst&#257;tu pavisam. >

Protams, &#353;ie rad&#299;jumi nev&#275;rt&#257;s t&#257;dos dz&#299;vniekos, k&#257;dus las&#299;t&#257;js redz&#275;jis zoolo&#291;iskajos d&#257;rzos,  nev&#275;rt&#257;s parastajos l&#257;&#269;os, vilkos, t&#299;&#291;eros, v&#275;r&#353;os, c&#363;k&#257;s, p&#275;rti&#311;os. Katram joproj&#257;m piemita kaut kas d&#299;vains; Moro katru bija veidojis, it k&#257; sakaus&#275;jot vienu dz&#299;vnieku ar otru; da&#382;am, k&#257; &#353;&#311;ita, bija p&#257;rsvar&#257; l&#257;&#269;a, da&#382;am ka&#311;a, da&#382;am v&#275;r&#353;a paz&#299;mes, bet katram bija piejaukts kaut kas no citiem dz&#299;vniekiem,  t&#257;ds k&#257; nenoteikts dzlvnieciskums v&#299;d&#275;ja cauri katra dabai. Un &#353;ad un tad mani v&#275;l p&#257;rsteidza v&#257;jas cilv&#275;ciskuma izpausmes  acumirkl&#299;ga valodas,atg&#363;&#353;ana, negaid&#299;ta priek&#353;k&#257;ju veikl&#299;ba, no&#382;&#275;lojams m&#275;&#291;in&#257;jums staig&#257;t ar izslietu &#311;ermeni.

J&#257;dom&#257;, ar&#299; es sav&#257;di p&#257;rmain&#299;jos. Manas dr&#275;bes nokar&#257;j&#257;s dzelten&#257;m drisk&#257;m, un pl&#299;sumu viet&#257;s bija redzama iedegusi &#257;da. Mati izauga gari un sapinkoj&#257;s. Pat tagad man&#257;s ac&#299;s esot d&#299;vains sp&#299;dums un t&#257;s a&#353;i rea&#291;&#275;jot uz kust&#299;bu.

Gai&#353;o laiku es ies&#257;kum&#257; pavad&#299;ju dienvidu krast&#257;, cer&#275;dams uz ku&#291;i, skat&#299;damies un l&#363;gdams p&#275;c ku&#291;a. Gads jau g&#257;ja uz beig&#257;m., un gaid&#299;ju, ka atbrauks Ip'ecacuanha, bet t&#257; vairs neatgriez&#257;s. Piecas reizes redz&#275;ju buras, tr&#299;s reizes  d&#363;mus, ta&#269;u neviens ku&#291;is nepiest&#257;ja pie salas. Man vienm&#275;r bija sagatavots ugunskurs, bet, j&#257;dom&#257;, j&#363;rnieki tam nepiegrieza v&#275;r&#299;bu, zin&#257;dami, ka &#353;&#299; sala ir vulk&#257;niska.

Tikai septembr&#299; vai oktobr&#299; es s&#257;ku dom&#257;t, ka j&#257;taisa plosts. Lauztais kauls jau bija saaudzis, t&#257; ka var&#275;ju str&#257;d&#257;t ab&#257;m rok&#257;m. Ies&#257;kum&#257; sajutu drausmas par savu bezpal&#299;dz&#299;bu. Man v&#275;l nekad nebija gad&#299;jies &#311;erties pie namdara vai taml&#299;dz&#299;ga amatnieka darba, un es augas dienas pavad&#299;ju me&#382;&#257;, kur izm&#275;&#291;in&#257;jos cirst un sasiet kokus. Man tr&#363;ka virvju, un nevar&#275;ju sagudrot, no k&#257; t&#257;s izgatavot; neviens no daudzajiem lo&#382;&#326;augiem nelik&#257;s pietiekami lokans un stiprs, un ar visu savu no&#382;&#275;lojamo zin&#257;tnisko izgl&#299;t&#299;bu nesp&#275;ju izdom&#257;t, k&#257; tos padar&#299;t lokan&#257;kus un stipr&#257;kus. Vair&#257;k nek&#257; divas ned&#275;&#316;as rak&#326;&#257;jos ap&#382;ogojuma melnaj&#257;s kr&#257;smat&#257;s un liedag&#257;, kur tiku&#353;as sadedzin&#257;tas laivas, mekl&#275;dams naglas un &#353;&#257;dus t&#257;dus citus met&#257;la gabalus, kas var&#275;tu noder&#275;t. K&#257;ds kustoniska rad&#299;jums laiku pa laikam nov&#275;roja mani un, kad uzsaucu, aizl&#275;ca proj&#257;m. Uzn&#257;ca p&#275;rkona negaisi un lietus g&#257;zes, kas viss &#316;oti aizkav&#275;ja manu darbu, ta&#269;u galu gal&#257; plosts bija gatavs.

Es nopriec&#257;jos par to. Bet, t&#257; k&#257; neesmu apvelt&#299;ts ar sevi&#353;&#311;i praktisku pr&#257;tu  man bie&#382;i gad&#299;jies ciest &#353;&#299; tr&#363;kuma d&#275;&#316;,  tad biju uztais&#299;jis savu plostu vismaz j&#363;dzi no j&#363;ras, un tas izjuka, iek&#257;m paguvu to aizvilkt l&#299;dz krastmalai. Varb&#363;t labi, ka neizdev&#257;s to nolaist &#363;den&#299;. Bet toreiz es tik &#316;oti &#326;&#275;mu pie sirds savu neveiksmi, ka da&#382;as dienas saskumis kvern&#275;ju liedag&#257;, blenzdams uz &#363;deni un dom&#257;dams par n&#257;vi.

Ta&#269;u es negrib&#275;ju mirt, un k&#257;ds atgad&#299;jums nep&#257;rprotami br&#299;din&#257;ja mani, cik mu&#316;&#311;&#299;gi krukn&#275;t &#353;&#257;d&#257; bezdarb&#299;b&#257;, jo katru dienu draud&#275;ja aizvien liel&#257;kas briesmas no &#353;iem bais&#299;gajiem kusto&#326;iem. Es gul&#275;ju &#275;n&#257; pie ap&#382;ogojuma sienas un, v&#275;ros j&#363;r&#257;, kad piepe&#353;i satr&#363;kos, jo sajutu kaut ko aukstu piesk&#257;r&#257;mies manam pap&#275;dim, un, apsviedies apk&#257;rt, ieraudz&#299;ju mazo, s&#257;rto sli&#326;&#311;veid&#299;go rad&#299;jumu blisin&#257;m acis uz mani. Vi&#326;&#353; jau sen bija atradis run&#257;t un strauji kust&#275;ties, un maz&#257; dz&#299;vnieka glud&#257; spalva auga aizvien biez&#257;ka un &#299;s&#257;s, resn&#257;s &#311;epas k&#316;uva greiz&#257;kas. Vi&#326;&#353; it k&#257; iekunkst&#275;j&#257;s, redz&#275;dams, ka saist&#299;jis manu uzman&#299;bu, p&#275;c tam pag&#257;j&#257;s uz kr&#363;mu pusi un atskat&#299;j&#257;s.

Ies&#257;kum&#257; nesapratu, ko grib no manis, bet n&#257;kamaj&#257; br&#299;d&#299; atsk&#257;rtu, ka vi&#326;&#353; aicina mani l&#299;dzi, un beidzot es sekoju vi&#326;am, sekoju l&#275;ni, jo diena bija karsta. Ticis me&#382;&#257;, vi&#326;&#353; uzr&#257;p&#257;s kokos, jo var&#275;ja p&#257;rvietoties lab&#257;k pa lo&#382;&#326;augiem nek&#257; pa zemi.

Un piepe&#353;i k&#257;d&#257; nom&#299;d&#299;t&#257; viet&#257; atkl&#257;j&#257;s drausm&#299;gs skats. Mans senbernardietis gul&#275;ja beigts zem&#275;, hi&#275;na- c&#363;ka bija pieklupusi pie vi&#326;a &#311;erme&#326;a, ar saviem &#311;&#275;- m&#299;gajiem nagiem ie&#311;&#275;rusies tr&#299;co&#353;aj&#257; mies&#257; un kod&#299;ja to, &#326;urd&#275;dama aiz patikas. Kad tuvojos, &#353;ausmonis pac&#275;la savas gailo&#353;&#257;s acis uz mani, at&#326;irdza asi&#326;ainos zobus un draud&#299;gi r&#363;ca. Vi&#326;&#353; neizr&#257;d&#299;ja ne bailes, nedz kaunu; nek&#257; cilv&#275;ciska vairs nebija palicis. Pasp&#275;ru v&#275;l soli uz priek&#353;u, apst&#257;jos un izvilku revolveri. Nu beidzot es ar vi&#326;u biju aci pret aci.

Kustonis nemaz netais&#299;j&#257;s b&#275;gt. Vi&#326;&#353; pieglauda ausis, uzboz&#257;s un sar&#257;v&#257;s. Es not&#275;m&#275;ju acu starp&#257; un iz&#353;&#257;vu. Briesmonis met&#257;s uz priek&#353;u. Vi&#326;&#353; mani tv&#275;ra ar savu kropl&#299;go roku un notrieca gar zemi k&#257; &#311;egli, iecirzdams pa seju. Vi&#326;&#353; p&#257;rl&#275;ca man gandr&#299;z p&#257;ri, ar &#311;erme&#326;a paka&#316;da&#316;u uzkrizdams man virs&#363;, ta&#269;u, par laimi, es biju tr&#257;p&#299;jis &#299;staj&#257; viet&#257;, un vi&#326;&#353; jau bija beigts. Atbr&#299;vojos no rieb&#299;g&#257; sloga, piec&#275;los tr&#299;c&#275;dams

un noraudz&#299;jos uz drebo&#353;o &#311;ermeni. Vismaz &#353;&#299;s briesmas nu bija gar&#257;m. Bet zin&#257;ju, ka &#353;im pirmajam atgad&#299;jumam sekos vesela virkne l&#299;dz&#299;gu notikumu.

Es sakr&#257;vu no &#382;agariem s&#257;rtu un sadedzin&#257;ju abus beigtos &#311;erme&#326;us. Tagad skaidri sapratu, ka mani agr&#257;k vai v&#275;l&#257;k nogalin&#257;s, ja neatst&#257;&#353;u salu. Gandr&#299;z visi kusto&#326;i jau bija pametu&#353;i gravu un satais&#299;ju&#353;i midze&#326;us salas biezok&#326;os p&#275;c savas patikas. Vien&#299;gi da&#382;i lod&#257;ja pa dienu; tad vairums gul&#275;ja, un sve&#353;iniekam &#353;&#299; sala var&#275;tu likties neapdz&#299;vota; bet nakt&#299; baigi atskan&#275;ja vi&#326;u r&#275;cieni un kauko&#326;a. Man grib&#275;j&#257;s non&#257;v&#275;t vi&#326;us visus  sa&#311;ert slazdos vai .nodurt ar nazi. Bijis man pietiekami daudz patronu, es b&#363;tu bez k&#257;das vilcin&#257;&#353;an&#257;s ap&#353;&#257;vis vi&#326;us. Bija paliku&#353;i, ja daudz  divdesmit b&#299;stamie ga&#316;&#275;d&#257;ji; dro&#353;&#257;kie no tiem jau bija beigti. Zaud&#275;jis savu p&#275;d&#275;jo draugu, manu nabaga suni, ar&#299; es m&#275;dzu nosnausties pa dienu, lai nakti pavad&#299;tu nomod&#257;. Es p&#257;rtais&#299;ju savu mitekli ap&#382;ogojum&#257;, izveidodams t&#257;du &#353;auru ieeju, ka ikviens, kas m&#275;&#291;in&#257;tu iek&#316;&#363;t, vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; saceltu stipru troksni. Turkl&#257;t &#353;ie rad&#299;jumi vairs neprata iedegt uguni un atkal baid&#299;j&#257;s no t&#257;. Par jaunu, &#353;oreiz aizg&#363;tn&#275;m vien, &#326;&#275;mos naglot kop&#257; rungu&#316;us un zarus, lai izgatavotu plostu, ar kuru gl&#257;bties.

Es sad&#363;ros ar t&#363;ksto&#353; gr&#363;t&#299;b&#257;m. Esmu loti neveikls cilv&#275;ks, bet p&#275;d&#299;gi k&#257; nek&#257; patais&#299;ju pusl&#299;dz piekl&#257;j&#299;gu plostu, un &#353;oreiz par&#363;p&#275;jos, lai tas b&#363;tu stiprs. Vien&#299;gais nep&#257;rvaramais &#353;&#311;&#275;rslis bija tas, ka tr&#363;ka trauka, kur&#257; glab&#257;t &#363;deni, kas b&#363;tu man vajadz&#299;gs, ja es izbrauktu j&#363;r&#257;, kur tik reti par&#257;d&#299;j&#257;s ku&#291;i. Es b&#363;tu &#311;&#275;ries pat pie podnieka darba, bet uz salas nebija m&#257;la. Saskumis klejoju pa salu, vis&#257;di izdom&#257;damies, k&#257; tikt gal&#257; ar &#353;&#299;m p&#275;d&#275;j&#257;m gr&#363;t&#299;b&#257;m. Da&#382;reiz l&#257;vu va&#316;u trakam niknumam, nevald&#257;m&#257;s dusm&#257;s kap&#257;ju ar cirvi k&#257;du nelaim&#299;gu koku, t&#257; ka skaidas vien l&#275;ca. Bet nevar&#275;ju nek&#257; sagudrot.

Un tad pien&#257;ca k&#257;da diena, br&#299;ni&#353;&#311;&#299;ga diena, ko p&#257;rlaidu nepr&#257;t&#299;g&#257; saj&#363;sm&#257;. Es ieraudz&#299;ju buru dienvidrietumos, mazu buru, k&#257;da medz b&#363;t nelielam &#353;onerim, un t&#363;l&#299;t aizdedzin&#257;ju &#382;agaru kaudzi. St&#257;v&#275;ju ugunskura karstum&#257; un pusdienas saules svelm&#275;, skat&#299;damies j&#363;r&#257;. Visu dienu v&#275;roju &#353;o buru, ne dz&#275;ru, nedz &#275;du, t&#257; ka galva reiba; kusto&#326;i n&#257;ca un t&#257;d&#257; k&#257; izbr&#299;n&#257; blenza uz mani, p&#275;c tam aizg&#257;ja. Kad samet&#257;s nakts un tumsa nosl&#275;pa buru, t&#257; atrad&#257;s v&#275;l t&#257;lu, un es visu nakti r&#257;vos vaiga sviedros, lai ugunskurs l&#257;kt&#299;tu ar spo&#382;u un augstu liesmu, un tums&#257; gail&#275;ja izbr&#299;n&#299;to kusto&#326;u acis. Gaismai austot, bura jau atrad&#257;s tuv&#257;k, un redz&#275;ju, ka t&#257; bija net&#299;ra mazas laivas r&#257;jbura. Es biju vai acis izskat&#299;jis, l&#363;kojos j&#363;r&#257; un netic&#275;ju t&#257;m. Divi v&#299;ri zemu s&#275;d&#275;ja laiv&#257;, viens priek&#353;gal&#257;, otrs pie st&#363;res. Bet laiva bur&#257;ja sav&#257;di. Priek&#353;galu netur&#275;ja pa v&#275;jam; t&#257; peld&#275;ja br&#299;vi.

Kad k&#316;uva gai&#353;&#257;ks, s&#257;ku vicin&#257;t skrandu, kas palikusi p&#257;ri no maniem sv&#257;rkiem, bet vi&#326;i neiev&#275;roja mani un joproj&#257;m s&#275;d&#275;ja pret&#299; viens otram. Es nog&#257;ju pa&#353;&#257; zemesm&#275;les gal&#257; un pl&#257;t&#299;ju rokas un kliedzu. V&#299;ri neatbild&#275;ja, un laiva t&#257;pat dreif&#275;ja, l&#275;n&#257;m, &#316;oti l&#275;n&#257;m tuvodam&#257;s l&#299;cim. Liels, balts putns piepe&#353;i pac&#275;l&#257;s no laivas, bet vi&#326;i nemaz nepakust&#275;j&#257;s un nepiegrieza tam v&#275;r&#299;bu. Putns apmeta loku, p&#275;c tam &#353;&#257;v&#257;s p&#257;r vi&#326;u galv&#257;m, izpletis savus sp&#275;c&#299;gos sp&#257;rnus.

Tad es mit&#275;jos kliegt, aps&#275;dos uz zemesm&#275;les, atspiedu zodu rok&#257;s un v&#275;ros j&#363;r&#257;. Laiva l&#275;ni l&#275;ni peld&#275;ja garam uz rietumiem. Es var&#275;tu to sasniegt peldus, bet saltas, neizprotamas bailes mani attur&#275;ja. P&#275;cpusdien&#257; paisums izskaloja laivu krast&#257;, un t&#257; palika pludmal&#275;, k&#257;dus simt jardus uz rietumiem no ap&#382;ogojuma kr&#257;smat&#257;m.

Abi v&#299;ri bija miru&#353;i, jau sen miru&#353;i, t&#257; ka l&#299;&#311;i saira, kad sag&#257;zu laivu s&#257;nis un vilku tos &#257;r&#257;. Vienam bija kupli, rudi mati, t&#257;di pa&#353;i k&#257; ku&#291;a Ipecacuanha kapteinim, un laivas diben&#257; gul&#275;ja net&#299;ra, balta cepure. Kam&#275;r st&#257;v&#275;ju pludmal&#275;, tr&#299;s kusto&#326;i izl&#299;da no kr&#363;miem un &#353;&#326;auk&#257;dami n&#257;ca uz manu pusi. Man apskr&#275;j&#257;s d&#363;&#353;a. Es nogr&#363;du &#363;den&#299; mazo laivu un iek&#257;pu iek&#353;&#257;. Divi kusto&#326;i bija veidoti no vilkiem, vi&#326;i tuvoj&#257;s ar drebo&#353;&#257;m n&#257;s&#299;m un sp&#299;do&#353;&#257;m ac&#299;m; tre&#353;ais  baism&#299;gs l&#257;&#269;a un v&#275;r&#353;a sajaukums.

Kad redz&#275;ju vi&#326;us tuvojamies &#353;&#299;m mirst&#299;gaj&#257;m atliek&#257;m un dzird&#275;ju, k&#257; vi&#326;i r&#363;ca cits uz citu, un uzskat&#299;ju vi&#326;u zibo&#353;os zobus, riebuma j&#363;tas v&#275;rt&#257;s &#353;au&#353;al&#257;s.

Uzgriezu vi&#326;iem muguru, nolaidu buru un &#299;ros proj&#257;m no krasta. Es neiedro&#353;in&#257;jos pal&#363;koties atpaka&#316;.

To nakti pavad&#299;ju starp rifu un salu, un otr&#257; r&#299;t&#257;, mezdams l&#299;kumu, devos uz strautu, kur piepild&#299;ju ar &#363;deni muci&#326;u, ko atradu laiv&#257;. P&#275;c tam, vald&#299;dams nepaciet&#299;bu, sav&#257;cu aug&#316;us un uzgl&#363;n&#275;ju tru&#353;iem; divus no&#353;&#257;vu, izlietodams savas p&#275;d&#275;j&#257;s tr&#299;s patronas. Baidoties no briesmo&#326;iem, atst&#257;ju laivu pie rifa raga, kas sniedz&#257;s uz krasta pusi.



XXII. VIENATNE

Vakar&#257; es devos ce&#316;&#257; un izbraucu atkl&#257;t&#257; j&#363;r&#257;; liegs dienvidrietumu v&#275;ji&#326;&#353; l&#275;ni, bet neatlaid&#299;gi dzina manu laivu, sala rauc&#257;s maz&#257;ka un maz&#257;ka, un tievais d&#363;mu stabi&#326;&#353; uz saulrieta bl&#257;zmas fona k&#316;uva aizvien smalk&#257;ks. Ap mani pac&#275;l&#257;s oke&#257;ns, nosl&#275;pdams zemo, tum&#353;o plankumu. Dienas gaisma, grimsto&#353;&#257;s saules kv&#275;le pl&#363;smojot zuda no debes&#299;m, aizvilk&#257;s s&#257;nis k&#257; starojo&#353;s aizkars, un p&#275;d&#299;gi es l&#363;kojos pla&#353;otnes zilaj&#257; bezdiben&#299;, ko bija sl&#275;pis saules spo&#382;ums, un redz&#275;ju neskait&#257;mo zvaig&#382;&#326;u atsp&#299;dumus &#363;den&#299;. Klus&#275;ja j&#363;ra, klus&#275;ja debess; es biju viens nakt&#299; un klusum&#257;.

T&#257; es dreif&#275;ju tr&#299;s dienas. &#274;du un dz&#275;ru taup&#299;gi, p&#257;rdom&#257;ju visu, ko biju piedz&#299;vojis, un ne sevi&#353;&#311;i stipri v&#275;l&#275;jos atkal redz&#275;t cilv&#275;kus. Es tinos net&#299;r&#257; skrand&#257;, mani mati bija sav&#275;lu&#353;ies meln&#257; mud&#382;ekl&#299;. Bez &#353;aub&#257;m, atrad&#275;ji dom&#257;ja, ka esmu v&#257;jpr&#257;t&#299;gs. Lai cik ar&#299; sav&#257;di tas b&#363;tu, es nejutu v&#275;l&#275;&#353;anos atgriezties pie cilv&#275;kiem. Es tikai priec&#257;jos, ka biju ticis proj&#257;m no baismajiem, derdz&#299;gajiem kusto&#326;iem. Tre&#353;aj&#257; dien&#257; mani uz&#326;&#275;ma k&#257;da briga, kas brauca no Apijas uz Sanfrancisko. Ne kapteinis, nedz vi&#326;a pal&#299;gs netic&#275;ja manam st&#257;stam, vi&#326;i nosprieda, ka briesm&#257;s un vientul&#299;b&#257; esmu zaud&#275;jis pr&#257;tu. Baid&#299;damies, ka ar&#299; citi var&#275;tu b&#363;t t&#257;d&#257;s pa&#353;&#257;s dom&#257;s, es vair&#257;k nerun&#257;ju par saviem piedz&#299;vojumiem un teicos aizmirsis, kas noticis

ar mani pa visu to gadu p&#275;c Lady Vain boj&#257; ejas  l&#299;dz tam br&#299;dim, kad mani uz&#326;&#275;ma briga.

Man vajadz&#275;ja iztur&#275;ties sevi&#353;&#311;i piesardz&#299;gi, lai mani neuzskat&#299;tu par gar&#257; v&#257;ju. Man m&#257;c&#257;s virs&#363; atmi&#326;as par Likumu, diviem miru&#353;ajiem j&#363;rniekiem, briesmu pilno tumsu, nedz&#299;vo &#311;ermeni niedr&#257;j&#257;. Un &#353;&#311;iet tik d&#299;vaini, ka, atgriezies pie cilv&#275;kiem, nesajutu to patiku un pa&#316;&#257;v&#299;bu, ko biju cer&#275;jis, bet sav&#257;di padzi&#316;in&#257;j&#257;s bai&#316;u un nedro&#353;&#299;bas saj&#363;ta, k&#257;du biju iepazinis, dz&#299;vodams uz salas. Neviens netic&#275;s, ka cilv&#275;ki man lik&#257;s gandr&#299;z tikpat &#275;rm&#299;gi k&#257; p&#257;rv&#275;rstie kusto&#326;i. Es laikam biju ie&#326;&#275;mies kaut ko no savu agr&#257;ko biedru dz&#299;vniecisk&#257;s iedabas.

Saka, bailes esot slim&#299;ba. Lai b&#363;tu k&#257; b&#363;dams, es varu apliecin&#257;t, ka nu jau vair&#257;kus gadus mani tirda bailes  past&#257;v&#299;gas bailes, k&#257;das dro&#353;i vien saj&#363;t padre- s&#275;ts lauv&#275;ns. Manas drausmas izpaud&#257;s &#316;oti sav&#257;di. Es nesp&#275;ju sevi p&#257;rliecin&#257;t, ka v&#299;rie&#353;i un sievietes, ko sastapu, nav t&#257;di pa&#353;i nenotur&#299;gi dz&#299;vnieku cilv&#275;ki, dz&#299;vnieki, kuriem pa pusei pie&#353;&#311;irts cilv&#275;ka izskats, bet kuri dr&#299;z p&#257;rmain&#299;sies, citu p&#275;c citas par&#257;d&#299;dami kusto&#326;u paz&#299;mes. Bet es atkl&#257;ju savas izj&#363;tas k&#257;dam sevi&#353;&#311;i sp&#275;j&#299;gam psihiatram, kas pazinis Moro un, lik&#257;s, pa pusei notic&#275;ja manam st&#257;stam, un vi&#326;&#353; man &#316;oti pal&#299;dz&#275;ja.

Es dom&#257;ju, uz salas piedz&#299;vot&#257;s &#353;ausmas nekad piln&#299;gi neizgais&#299;s no mana pr&#257;ta, kaut ar&#299; t&#257;s parasti turas dzi&#316;i zemapzi&#326;&#257;  vien&#299;gi m&#257;konis t&#257;lum&#257;, atmi&#326;as, v&#257;ja neuztic&#299;ba; bet da&#382;reiz &#353;is mazais m&#257;konis izple&#353;as tik liels, ka aptum&#353;o visas debesis. Tad es s&#257;ku v&#275;rot cilv&#275;kus. Un mani p&#257;r&#326;em bailes. Es redzu sejas, mo&#382;as un gai&#353;as, citas  trulas vai draudo&#353;as, citas  main&#299;gas, liekul&#299;gas; neviena nepau&#382; sapr&#257;t&#299;ga cilv&#275;ka mierpilno di&#382;enumu. Man &#353;&#311;iet, ka vi&#326;os mostas kustoniskas dzi&#326;as, ka dr&#299;zum&#257; notiks t&#257;da pati degrad&#257;cija, k&#257;du redz&#275;ju uz salas, &#353;oreiz pla&#353;&#257;kos .apm&#275;ros. Zinu, ka t&#257;s ir iedomas, zinu, ka v&#299;rie&#353;i un sievietes ap mani ir nevis &#353;&#311;ietami, bet &#299;sti v&#299;rie&#353;i un sievietes, kuri paliks v&#299;rie&#353;i un sievietes visu cauru m&#363;&#382;u,  glu&#382;i sapr&#257;t&#299;gi rad&#299;jumi ar cilv&#275;cisk&#257;m tieksm&#275;m un maig&#257;m r&#363;p&#275;m, br&#299;vi no instinktiem, b&#363;tnes, kas verdziski nepak&#316;aujas &#275;rm&#299;gam Likumam un nemaz nel&#299;dzin&#257;s dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem. Ta&#269;u es vairos no cilv&#275;kiem, no vi&#326;u zi&#326;k&#257;r&#299;gajiem skatieniem, tauj&#257;jumiem un pal&#299;dz&#299;bas un cen&#353;os no&#353;&#311;irties un palikt vienatn&#275;.

Tamd&#275;&#316; dz&#299;voju pie klajas, pla&#353;as kalnaines, kur varu mekl&#275;t patv&#275;rumu, kad &#353;&#299;s baismas m&#257;c manu dv&#275;seli; un tad Joti jauka liekas vientul&#299;g&#257; kalnaine, p&#257;r kuru p&#363;&#353; spirgti v&#275;ji. Dz&#299;vodams London&#257;, sajutu gandr&#299;z neizturamas drausmas. Nevar&#275;ju tikt proj&#257;m no cilv&#275;kiem, vi&#326;u balsis ieskan&#275;ja caur logiem, nejutos dro&#353;s aiz nosl&#275;gt&#257;m durv&#299;m. Es izg&#257;ju uz ielas, lai pagaisin&#257;tu savas iedomas, un lo&#382;&#326;&#299;gas sievietes l&#299;dz&#299;gi ka&#311;iem &#326;aud&#275;ja man nopaka&#316;, alkat&#299;gi, slapst&#299;gi v&#299;rie&#353;i meta uz mani gl&#363;n&#299;gus skatienus, b&#257;li, noguru&#353;i str&#257;dnieki klepodami g&#257;ja man gar&#257;m, izv&#257;rgu&#353;&#257;m ac&#299;m un steidz&#299;giem sojiem k&#257; aiz&#353;auti dz&#299;vnieki, no kuru br&#363;c&#275;m pil asinis, veci cilv&#275;ki, dr&#363;mi un sagumu&#353;i, steber&#275;ja, murmin&#257;dami sav&#257; nodab&#257;, un neviens nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu b&#275;rniem, kas &#269;alodami dipin&#257;ja saraust&#299;t&#257; v&#275;rz&#275;. Tad iegriezos k&#257;d&#257; bazn&#299;ci&#326;&#257;, un pat tur &#353;&#311;ita, ka spredi&#311;ot&#257;js vervel&#275; lielu dom&#257;t&#299;bu glu&#382;i k&#257; p&#275;rti&#311;a cilv&#275;ks,  tik stipri biju sasirdzis; vai ar&#299; ieg&#257;ju k&#257;d&#257; bibliot&#275;k&#257;, un las&#299;t&#257;ji ar sav&#257;m saspringtaj&#257;m sej&#257;m &#353;&#311;ita paciet&#299;gas b&#363;tnes, kas gaida uz laup&#299;jumu. It sevi&#353;&#311;i derdz&#257;s cilv&#275;ki vilcienos un omnibusos  vi&#326;u trul&#257;s, neizteiksm&#299;g&#257;s sejas; man izlik&#257;s, it k&#257; vi&#326;i b&#363;tu miro&#326;i, tamd&#275;&#316; baid&#299;jos braukt, ja nebiju p&#257;rliecin&#257;jies, ka esmu viens. Man pat &#353;&#311;ita, ka ar&#299; es neesmu sapr&#257;t&#299;ga b&#363;tne, ka esmu tikai dz&#299;vnieks, ko moca k&#257;da smadze&#326;u slim&#299;ba, kura liek kl&#299;&#326;&#257;t vienam k&#257; apdullu&#353;ai aitai.

Bet, paldies dievam, tagad &#353;&#299; j&#363;to&#326;a man uzm&#257;cas ret&#257;k. Esmu atst&#257;jis pils&#275;tas k&#326;adu un burzmu un pavadu savas dienas pie gudr&#257;m gr&#257;mat&#257;m  pie m&#363;su dz&#299;ves lielajiem logiem, pa kuriem pl&#363;smo cilv&#275;ka pr&#257;ta gaisma. Redzu tikai vienu otru sve&#353;inieku, un m&#257;jas cilv&#275;ku ir maz. Dien&#257; lasu un nodarbojos ar &#311;&#299;mijas eksperimentiem, un daudzas skaidras naktis ziedoju astronomijas studij&#257;m. Nezinu, k&#257; tas n&#257;kas, bet j&#363;tu, ka debess sp&#299;dek&#316;u pulki mani sarga un mierina. Manupr&#257;t, nevis ikdienas r&#363;p&#275;s, maldos un nepatik&#353;an&#257;s, bet mat&#275;rijas m&#363;&#382;&#299;gajos un visaptvero&#353;ajos likumos mums, cilv&#275;kiem, j&#257;rod mierin&#257;jums un cer&#299;ba. Es ceru, jo cit&#257;di nesp&#275;tu dz&#299;vot. Un cer&#299;b&#257; un vienatn&#275; beidzu savu st&#257;stu.

Eduards Prendiks

&#256;RSTA MORO SALA

Tulkojis J&#363;lijs Aldermanis

Priek&#353;v&#257;rdi . 93

I. Laiv&#257; 95

II. Cilv&#275;ks, kas brauca uz nekurieni . 98

III. Sav&#257;d&#257; seja . . ^ .. &#9632; 101

IV. Pie &#353;onera marg&#257;m  106

V. Cilv&#275;ks, kam nebija kurp doties . 109

VI. &#315;aun&#257; izskata laivinieki .. 113

VII. Aizsl&#275;gt&#257;s durvis . 117

VIII. Pumas r&#275;cieni .. 122

IX. B&#363;tne me&#382;&#257;.. 125

X. Cilv&#275;ka vaidi . . 133

XI. Cilv&#275;ka med&#299;bas 136

XII. Likuma teic&#275;ji , . . .

XIII. Sarunas

XIV. &#256;rsts Moro skaidro 

XV. Par dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem 

XVI. K&#257; dz&#299;vnieku cilv&#275;ki nogar&#353;oja asinis

XVII. Nelaime .

XVIII. M&#275;s atrodam Moro .

XIX. Montgomerija dz&#299;res 

XX. Viens pats ar dz&#299;vnieku cilv&#275;kiem . .

XXI. Dz&#299;vnieku cilv&#275;ki p&#257;rmain&#257;s .

XXII. Vienatn&#275;  . .

[1] ipekakuanas sakni lieto medic&#299;n&#257; k&#257; vem&#353;anas l&#299;dzekli. Tulk.

[2] &#352;ie nav cilv&#275;ki, &#353;ie ir dz&#299;vnieki, ko esam  Tulk.

[3] d&#382;ons hanters (17281793)  ang&#316;u fiziologs un hirurgs. Tulk.

[4] noble's isle visnota&#316; atbijst &#353;im aprakstam. C. E. P.

[5] fumarolas  plaisas zemes garoz&#257;, no kur&#257;m izpl&#363;st g&#257;zes an tvaiki (vulk&#257;nisk&#257; apvid&#363;); vulk&#257;nisku g&#257;zu str&#363;klas. Tulk.





