






Harijs Harisons 

RIETUMOS NO &#274;DENES

R&#299;ga, 1997

Harijs Harisons

RIETUMOS NO &#274;DENES

Sapr&#257;t&#299;gu &#311;irzaku un akmens laikmeta cilv&#275;ku sadursme Vai patie&#353;&#257;m t&#257;da ir civiliz&#257;cijas v&#275;sture? Par to var&#275;siet izlas&#299;t aizraujo&#353;aj&#257; episkaj&#257; rom&#257;n&#257;, kas ir viens no interesant&#257;kajiem popul&#257;r&#257; amerik&#257;&#326;u rakstnieka dai&#316;rad&#275;.

 Izdevniec&#299;ba GANDRS, 1997 s, ISBN 9984-593-00-2 ^

[1] ar &#353;o tulkot&#257;ju dom&#257;ts pats autors, un &#353;&#299; tulkot&#257;j&#257; piebilde ir ori&#291;in&#257;l&#257; da&#316;a, nevis tulkot&#257;ja piebilde (tulk. piez.).



Prologs

Lielie r&#257;pu&#316;i bija visveiksm&#299;g&#257;k&#257;s dz&#299;v&#299;bas formas, k&#257;das jelkad apdz&#299;voju&#353;as &#353;o pasauli. 140 miljonu gadu tie vald&#299;ja p&#257;r Zemi, pild&#299;ja debesis, &#326;udz&#275;ja j&#363;r&#257;s. &#352;aj&#257; laik&#257; z&#299;d&#299;t&#257;ji, cilv&#275;ka priek&#353;te&#269;i, bija tikai s&#299;ki, cir&#353;&#316;iem l&#299;dz&#299;gi dz&#299;vnieci&#326;i, kas vien&#257;di&#326; krita par upuri liel&#257;kajiem, &#382;igl&#257;kajiem un sapr&#257;t&#299;g&#257;kajiem zauriem.

Tad, pirms 65 miljoniem gadu, viss izmain&#299;j&#257;s. Meteor&#299;ts se&#353;u j&#363;d&#382;u diametr&#257; ietriec&#257;s plan&#275;t&#257; un izrais&#299;ja posto&#353;as izmai&#326;as atmosf&#275;r&#257;. &#299;s&#257; laika spr&#299;d&#299; aptuveni 70 procentu visu sugu tika m&#275;ztin nom&#275;ztas no zemes virsas. Dinozauru laikmets bija beidzies; s&#257;k&#257;s z&#299;d&#299;t&#257;ju evol&#363;cija, ko zauri bija nom&#257;ku&#353;i 100 miljonus gadu.

Bet ja nu meteor&#299;ts neb&#363;tu kritis? K&#257;da tad &#353;odien b&#363;tu m&#363;su pasaule?



Kerika priek &#353;v&#257;rds

Esmu izlas&#299;jis &#353;&#299;s lappuses un godpr&#257;t&#299;gi ticu tam, ka t&#257;s atspogu&#316;o patieso pasaules v&#275;sturi.

Neteiksim, ka &#353;&#299; tic&#299;ba b&#363;tu viegli n&#257;kusi. Mans pasaules uzskats ir aprobe&#382;ots. Esmu dzimis maz&#257; triju &#291;ime&#326;u apmetn&#275;. Siltaj&#257; gadalaik&#257; m&#275;s apmet&#257;mies liela, zivju p&#257;rpilna ezera krast&#257;. Manas pirm&#257;s atmi&#326;as saist&#257;s ar &#353;o ezeru, skatu p&#257;r t&#257; r&#257;majiem &#363;de&#326;iem uz apk&#257;rt&#275;jo kalnu virsotn&#275;m, kuru smailes baltoja pirmaj&#257; ziemas snieg&#257;. Kad m&#363;su teltis un ar&#299; z&#257;le apsniga balta, medniekiem bija laiks doties kalnos. Es degu nepaciet&#299;b&#257; tapt liels un med&#299;t brie&#382;us un milzu a&#316;&#326;us plecu pie pleca ar vi&#326;iem.

&#352;&#299; vienk&#257;r&#353;&#257; pasaule ar ikdieni&#353;&#311;ajiem priekiem ir zudusi neb&#363;t&#299;b&#257;. Viss ir izmain&#299;jies - un ne jau uz labo pusi. Da&#382;reiz es nakt&#299; uztr&#363;kstas un v&#275;los, lai notiku&#353;ais nekad neb&#363;tu noticis. Bet t&#257;s ir mu&#316;&#311;&#299;gas domas: pasaule ir t&#257;da, k&#257;da t&#257; ir; tagad izmain&#299;jusies visos iesp&#275;jamos veidos. Tas, par ko dom&#257;ju, ir tikai manis p&#257;rdz&#299;vots s&#299;kums no visas eksistences piln&#299;bas. Mans ezers un kalni ir tikai niec&#299;ga da&#316;a milzu kontinenta, kas ple&#353;as starp diviem neaptveramiem oke&#257;nu klaidiem. Es pazinu rietumu oke&#257;nu, jo tur zvejoja m&#363;su mednieki. Es zin&#257;ju ar&#299; par maragiem un m&#257;c&#299;jos tos n&#299;st sen pirms biju tos redz&#275;jis. Zin&#257;ju, ka m&#363;su miesa ir silta, kurpret&#299; vi&#326;&#275;j&#257; - auksta. Uz m&#363;su galv&#257;m aug mati, un mednieks var audz&#275;t lepnu b&#257;rdu, t&#257;pat k&#257; m&#363;su med&#299;jamiem zv&#275;riem ir silta miesa un vilnas ka&#382;oks. Maragiem viss ir cit&#257;di. Vi&#326;i ir auksti, gludi un zv&#299;&#326;aini, tiem ir nagi un zobi, lai plos&#299;tu un pl&#275;stu, tie ir lieli un briesm&#299;gi, lai no tiem b&#299;tos. Un tos n&#299;stu. Es zin&#257;ju, ka tie m&#299;t dienvidos, siltajos oke&#257;na &#363;de&#326;os un karstaj&#257;s dienvidu zem&#275;s. Vi&#326;i nepanesa aukstumu un t&#257;d&#275;&#316; lika m&#363;s mier&#257;.

Nu viss ir cit&#257;di; viss tik briesm&#299;gi main&#299;jies, un nekas vairs neb&#363;s k&#257; agr&#257;k Mana nelaime ir zin&#257;t, ka m&#363;su pasaule ir tikvien k&#257; maragu pasaules drumsla. M&#275;s dz&#299;vojam liel&#257; kontinenta zieme&#316;os, kas savienots ar milz&#299;go dienvidu kontinentu. Un visur &#353;aj&#257; zem&#275; no viena oke&#257;na l&#299;dz otram &#326;udz un murd tikai un vien&#299;gi maragi.

Pats &#316;aun&#257;kais, ka p&#257;ri rietumu oke&#257;nam ir pat liel&#257;ki kontinenti, un tur mednieku visp&#257;r nav. Neviena pa&#353;a. Tikai maragi, maragi no vienas vietas. Vi&#326;iem pieder visa pasaule, iz&#326;emot mazo da&#316;i&#326;u, kur esam m&#275;s.

Tagad es jums teik&#353;u par &#353;iem maragiem pa&#353;u &#316;aun&#257;ko. Vi&#326;i m&#363;s n&#299;st t&#257;pat k&#257; m&#275;s vi&#326;us. Ne t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;i b&#363;tu tikvien k&#257; lieli, truli zv&#275;ri. Mums vajadz&#275;ja palikt saltajos zieme&#316;os, t&#257;d&#275;j&#257;di no tiem izvairoties.

Bet ir maragi, kas var b&#363;t tikpat sapr&#257;t&#299;gi, tikpat ne&#382;&#275;l&#299;gi k&#257; mednieki. Vi&#326;u skaitam nav gala, t&#257;p&#275;c b&#363;s gana, ja teik&#353;u, ka tie pilda visu zemeslodi.

T&#257;l&#257;ko pat nav v&#275;rts l&#257;g&#257; piemin&#275;t, tom&#275;r tas ir noticis, t&#257;labad ar&#299; j&#257;izst&#257;sta.

&#352;is st&#257;sts ir par m&#363;su pasauli, par to apdz&#299;vojo&#353;aj&#257;m b&#363;tn&#275;m un par mednieku grupu, kas risk&#275;ja doties gar krastu uz dienvidiem, k&#257; ari par to, ko vi&#326;i tur uzg&#257;ja. Un kas notika, kad maragi-kuri-pilda-pasauli atkl&#257;ja, ka pasaule nav vi&#326;&#275;j&#257; vien, kam tie alla&#382;i&#326; bija tic&#275;ju&#353;i l&#299;dz tam



1. gramata



I

Isizzo fa klabra massik, den sa rinyur owot meth alpi.

Sp&#316;auj ziemai zobos, jo pavasar&#299; t&#257; tikpat mirs.

Kad r&#299;tausmas pirmo saulstaru &#353;autras nozib&#275;ja p&#257;r oke&#257;nu, Amahasts jau bija pamodies. Tikai spo&#382;&#257;k&#257;s zvaigznes v&#275;l bl&#257;voja augstu virs galvas. 5 Sp&#299;dek&#316;us vi&#326;&#353; pazina: t&#257;s bija miru&#353;o mednieku tharmas, kas katru nakti uzk&#257;pa dobesis. &#352;obr&#299;d ar&#299; vissp&#299;t&#299;g&#257;k&#257;s, kas pieder&#275;ju&#353;as lab&#257;kajiem p&#275;ddzi&#326;iem un pieredz&#275;ju&#353;&#257;kajiem medniekiem, - ar&#299; t&#257;s pasl&#275;p&#257;s no leco&#353;&#257;s saules. &#352;&#299; saule &#353;eitan, t&#257;lu dienvidos, bija barga. T&#257; svilin&#257;ja glu&#382;i cit&#257;di nek&#257; zieme&#316;u saule, pie kuras vi&#326;i bija radu&#353;i, - saule, kura tik tikko pac&#275;l&#257;s pel&#275;c&#299;gaj&#257;s debes&#299;s virs sniegotajiem me&#382;iem un kalniem. &#352;&#299; noteikti ir glu&#382;i cita saule. Tom&#275;r &#353;obr&#299;d, iigrin&#257; gaismas sv&#299;d&#257;, te pie &#363;dens bija t&#299;kami, gandr&#299;z v&#275;si. Tas neb&#363;s ilgi. Mostoties jaunai dienai, nel&#363;gta b&#363;s atpaka&#316; tveice.

Amahasts pakas&#299;ja m&#363;d&#382;u sadzelto roku un gaid&#299;ja sauli. No tumsas l&#275;n&#257;m i/nira apveidi: koka laiva, izvilkta smilt&#299;s t&#257;lu aug&#353;pus izkaltu&#353;aj&#257;m &#363;densz&#257;l&#275;m un glieme&#382;v&#257;kiem, kas iez&#299;m&#275;ja paisuma l&#299;niju. L&#299;dz&#257;s laivai vi&#326;&#353; s&#257;ka saskat&#299;t savu gulo&#353;o samada biedru augumu &#275;nas. &#352;aj&#257; ce&#316;ojum&#257; vi&#326;u pavad&#299;ja &#269;etri v&#299;ri. Nevi&#316;us uzplaiksn&#299;ja r&#363;gt&#257; atsk&#257;rsme, ka Dikens, viens no ce&#316;abiedriem, l&#275;n&#257;m izdziest; dr&#299;z vi&#326;i paliks trijat&#257;.

K&#257;ds no v&#299;riem gausi pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s, smagi balst&#299;damies uz sava &#353;&#311;&#275;pa. Tam j&#257;b&#363;t vecajam Ogatiram: gadu nasta, valg&#257; zeme un p&#275;rn&#257; salt&#257; ziema dar&#299;jusi vi&#326;a rokas un k&#257;jas st&#299;vas un s&#257;p&#299;gas.

Ar&#299; Amahasts piec&#275;l&#257;s ar &#353;&#311;&#275;pu rok&#257;s. Abi v&#299;ri kopsol&#299; m&#275;roja ce&#316;u l&#299;dz &#363;dens bedr&#275;m.

- Diena b&#363;s karsta, kurro, - Ogatirs noteica.

- Visas dienas &#353;eit ir karstas, vec&#363;ksni! Pat b&#275;rns b&#363;tu var&#275;jis to pare&#291;ot. Saule izsvelm&#275;s s&#257;pes no taviem kauliem.

Vi&#326;i l&#275;n&#257;m un piesardz&#299;gi virz&#299;j&#257;s pret melno me&#382;a sienu. Augst&#257; z&#257;le &#269;ab&#275;ja r&#299;ta br&#299;z&#275;. Virs galvas palm&#257;s klaig&#257;ja tikko pamodu&#353;ies putni. No tuv&#275;j&#257; biezok&#326;a vietumis iznira pa me&#382;a zv&#275;ra galvai. Ietur&#275;ju&#353;ies tie nolieca purnus pie mitr&#257;s zemes un mekl&#275;ja veldzi. Iepriek&#353;&#275;j&#257; vakar&#257; mednieki bija padzi&#316;in&#257;ju&#353;i bedres, un tagad taj&#257;s vizu&#316;oja dzidrs &#363;dens.

- Dzer, cik lien! - Amahasts izr&#299;koja, pats pagriezdamies pret me&#382;u. Ogatirs, elpai svelpjot, nomet&#257;s zem&#275; un negaus&#299;gi str&#275;ba.

No koku &#275;nas ik br&#299;di v&#275;l var&#275;ja iznirt k&#257;ds nakts dz&#299;vnieks, t&#257;p&#275;c Amahasts st&#257;v&#275;ja sardz&#275; ar gatav&#299;b&#257; paceltu &#353;&#311;&#275;pu un ost&#299;ja v&#299;tu&#353;u lapu smar&#382;as pies&#257;tin&#257;to valgo gaisu, ko saldin&#257;ja netverams nakts ziedu arom&#257;ts.

Remd&#275;jis sl&#257;pes, sardz&#275; st&#257;j&#257;s vecais v&#299;rs, lai ar&#299; Amahasts var&#275;tu netrauc&#275;ti padzerties. Samadars dzi&#316;i iegremd&#275;ja seju v&#275;saj&#257; &#363;den&#299;, tad aizelsies atliec&#257;s un riek&#353;&#257;m &#353;&#311;ieda &#353;&#316;akatas p&#257;r savu kailo &#311;ermeni, aizskalojot vakardienas dub&#316;us un sviedrus.

- Tur, kur apst&#257;simies &#353;ovakar, r&#299;kosim savu p&#275;d&#275;jo naktsm&#299;tni. N&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; mums j&#257;grie&#382;as atpaka&#316; pa pa&#353;u p&#275;d&#257;m, - Ogatirs teica p&#257;r plecu, neatraujot skatienu no kr&#363;m&#257;ja un me&#382;a sienas acu priek&#353;&#257;.

- To tu teici jau vakar. Bet man gr&#363;ti notic&#275;t, ka p&#257;ris lieku dienu cels k&#257;du postu.

- Ir laiks griezties m&#257;jup. Esmu ies&#275;jis aukl&#257; ik saulrietu. Dienas k&#316;&#363;st &#299;s&#257;kas. Man tai liet&#257; ir sava zin&#257;&#353;ana. Katrs saulriets pien&#257;k &#257;tr&#257;k, ik n&#257;kamo dienu saule gurst un nesp&#275;j uzr&#257;pties debes&#299;s tik augstu k&#257; iepriek&#353;. Un v&#275;j&#353; iegrie&#382;as cit&#257;di, pat tev tas b&#363;tu j&#257;j&#363;t. Visu vasaru tas p&#363;tis no dienvidr&#299;tiem. Nu vairs ne. Vai atceries, k&#257; vi&#326;gad v&#275;tra gandr&#299;z nogremd&#275;ja laivu un izg&#257;za kokus - veselu me&#382;u. V&#275;tra uzklupa tie&#353;i &#353;aj&#257; laik&#257;. Mums j&#257;atgrie&#382;as. Es atceros &#353;os notikumus, esmu ies&#275;jis tos aukl&#257;.

- Zinu, ka tu atceries, sirmgalvi, - Amahasts slidin&#257;ja pirkstus caur savu nekopto, slapjo matu &#275;rkuli. Garas &#353;&#311;ipsnas krita p&#257;r pleciem, bet uz kr&#363;t&#299;m smagi g&#363;la bieza, gai&#353;a b&#257;rda. - Bet tu zini ar&#299; to, ka m&#363;su laiva nav pilna.

- Kalt&#275;tas ga&#316;as ir pulka

- Nepietiek. Vajag vair&#257;k nek&#257; p&#275;rnziem. Med&#299;bas nesekm&#275;jas nepagalam. Esam atkl&#299;du&#353;i uz dienvidiem, t&#257;l&#257;k nek&#257; jebkad. Mums vajag ga&#316;as.

- V&#275;l diena - un j&#257;atgrie&#382;as. Ne dienu vair&#257;k. G&#257;jiens lidz kalniem ir t&#257;ls un ce&#316;&#353; - gr&#363;ts.

Amahasts klus&#275;ja. Vi&#326;&#353; cien&#299;ja Ogatira zin&#257;&#353;anas, vi&#326;a prasmi pareizi izgatavot r&#299;kus un samekl&#275;t br&#299;numainus augus. Vecais zin&#257;ja ari med&#299;bu sagatavo&#353;anas ritu&#257;lus un peste&#316;us miru&#353;o garu aizgai&#326;&#257;&#353;anai. Vi&#326;am piemita iema&#326;as, kas uzkr&#257;tas gar&#257;s dz&#299;ves laik&#257; un daudz&#257;s dz&#299;v&#275;s pirms vi&#326;a. &#352;&#299;s lietas vi&#326;&#353; bija uzzin&#257;jis no citiem vai ar&#299; atcer&#275;j&#257;s pats, un vi&#326;am pietiktu gudr&#299;bu, ko uzskait&#299;t no saules l&#275;kta l&#299;dz rietam, un v&#275;l paliktu p&#257;ri. Bet p&#275;d&#275;j&#257; laik&#257; notika kas jauns, ko sirmgalvis nevar&#275;ja zin&#257;t, un tas Amahastu satrauca. Tas pras&#299;ja izskaidrojumu. To atnesa &#353;&#299;s ziemas, - nebeidzam&#257;s, skarb&#257;s ziemas. Jau divas reizes pavasaris bija pieteicis sevi, likdams dien&#257;m k&#316;&#363;t gar&#257;k&#257;m un saulei spo&#382;&#257;kai, tom&#275;r pag&#257;jis gar&#257;m. Dzi&#316;&#257; sniega sega t&#257; ar&#299; nesaplaka, upes un strauti palika zem ledus v&#257;ka Iest&#257;j&#257;s bads. Stirnas un brie&#382;i aizg&#257;ja uz dienvidiem, prom no sav&#257;m ierastaj&#257;m kalnu p&#316;av&#257;m un ielej&#257;m, kas tagad stinga ziemas ledainaj&#257;s skav&#257;s. Amahasts bija vedis sava samada &#316;audis turp, kurp dev&#257;s dz&#299;vnieki, jo atlika viens no diviem: sekot tiem vai nomirt bad&#257;. Vi&#326;i virzij&#257;s lejup pa nog&#257;z&#275;m uz pla&#353;ajiem l&#299;dzenumiem aiz t&#257;m, tom&#275;r med&#299;bas nesekm&#275;j&#257;s, jo gan&#257;mpulkus bija retin&#257;jusi ziemas spel- go&#326;a. Un neba vi&#326;u samads vien&#299;gais cieta gr&#363;t&#299;bas: te med&#299;ja ar&#299; citi samadi, - ne vien tie, kurus ar vi&#326;iem saist&#299;ja radniec&#299;bas saites, bet ar&#299; l&#299;dz &#353;im piln&#299;gi neredz&#275;ti: &#316;audis, kas marbak&#257; run&#257;ja sav&#257;di vai nerun&#257;ja nemaz un niknum&#257; v&#275;z&#275;ja &#353;&#311;&#275;pus. Lai nu k&#257;, tie visi bija tanu samadi, un tanus nekad neuzbruka tanum. Proti, l&#299;dz &#353;im neuzbruka. &#352;oslaikus gad&#299;j&#257;s ar&#299; cit&#257;di, un &#353;&#311;&#275;pu as&#257;s ;ikmens smailes s&#257;rtoja tanu asinis. Par to Amahasts raiz&#275;j&#257;s ne maz&#257;k k&#257; par bezgal&#299;go ziemu. &#352;&#311;&#275;ps ir med&#299;&#353;anai, nazis - d&#299;r&#257;&#353;anai, uguns - cep&#353;anai. T&#257; tas vienm&#275;r bijis. Tanus nec&#299;n&#299;j&#257;s pret tanu. Lai nenon&#257;ktu l&#299;dz noziegumam pats, vi&#326;&#353; bija vedis savu samadu proj&#257;m no kalniem, katru dienu virzoties pret&#299; r&#299;ta saulei, l&#299;dz sasniedza varenas j&#363;ras s&#257;&#316;os &#363;de&#326;us. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka ce&#316;&#353; uz zieme&#316;iem ir sl&#275;gts, jo tur ledi sniedz&#257;s l&#299;dz oke&#257;na piekrastei, un tikai paramu- lani, &#257;das laivu &#316;audis, sp&#275;ja dz&#299;vot sasalu&#353;aj&#257; zem&#275;. Uz dienvidiem pav&#275;r&#257;s br&#299;vs ce&#316;&#353;, bet tur, me&#382;os un d&#382;ung&#316;os, kurus nekad nesk&#257;ra sniegs, dz&#299;voja maragi. Un - kur tie, tur ar&#299; n&#257;ve.

Atlika vien vi&#316;&#326;ojo&#353;&#257; j&#363;ra. Vi&#326;a samadam izsenis piemitusi koka laivu b&#363;ves prasme vasaras zvejai, bet nekad sen&#257;k vi&#326;i nebija uzdr&#299;kst&#275;ju&#353;ies izlaist no unlzesloka krasta l&#299;niju un pat krast&#257; iek&#257;rtoto apmetni. &#352;ovasar n&#257;ksies t&#257; darit. Kalt&#275;to kalm&#257;ru ziemai nepietiks. Ja med&#299;b&#257;s neveiksies t&#257;pat k&#257; vi&#326;ziem. tad pavasar&#299; neviena no vi&#326;iem vairs neb&#363;s starp dz&#299;vajiem. T&#257;tad - paliek dienvidi.

Ta nu vi&#326;i bija devu&#353;ies pret&#299; saulei, med&#299;dami gar krastu un uz sal&#257;m net&#257;lu no krasta, past&#257;v&#299;gi vair&#299;damies maragu.

Ari citi jau ros&#299;j&#257;s, saule bija liel&#257; gabal&#257;, un no m&#363;&#382;ame&#382;a biezok&#326;iem v&#275;j&#353; .-itnesa spalgus dz&#299;vnieku kliedzienus. N&#257;ca laiks laist laivas &#363;den&#299;.

Keriks pienesa &#257;das somu ar ekotazu. Amahasts nopietni paloc&#299;ja galvu un legraba pilnu riek&#353;u sasmalcin&#257;tu ozolz&#299;&#316;u un &#382;&#257;v&#275;tu ogu tum&#299;g&#257;s masas. Ar otru roku samadars pavirpin&#257;ja biezu matu &#353;&#311;ipsnu uz d&#275;la galvas. Vi&#326;a pirmdzimtais. Dr&#299;z b&#363;s v&#299;rs un sa&#326;ems v&#299;ra v&#257;rdu. Bet pagaid&#257;m v&#275;l puika, kaut sp&#275;cigs un stalts. Z&#275;na &#257;da, citk&#257;rt b&#257;la, jau bija ieguvusi zeltainu vizmu, - kop&#353; vi&#326;&#353; valk&#257;ja tikai brie&#382;&#257;das gurnu aps&#275;ju k&#257; visi &#353;aj&#257; ce&#316;ojum&#257;; kakl&#257; &#257;das siksni&#326;&#257; kar&#257;j&#257;s t&#257;ds pats debessmet&#257;la nazis, k&#257;du n&#275;s&#257;ja ar&#299; pats Amahasts, tikai maz&#257;ks. &#352;&#257;ds nazis nebija tik ass k&#257; akmens &#353;&#311;emba, toties tika augstu v&#275;rt&#275;ts k&#257; retums. Abi na&#382;i, lielais un mazais, bija vien&#299;gais debessmet&#257;ls samada r&#299;c&#299;b&#257;.

Keriks uzsmaid&#299;ja t&#275;vam. Asto&#326;gad&#299;gais z&#275;ns pirmo reizi med&#299;ja kop&#257; ar v&#299;riem. Tas bija pats noz&#299;m&#299;g&#257;kais, ko vi&#326;&#353; l&#299;dz &#353;im piedz&#299;vojis.

- Vai padz&#275;ries k&#257; n&#257;kas? - Amahasts vaic&#257;ja.

Keriks pam&#257;ja. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka l&#299;dz nakts tumsai &#363;deni vairs nedab&#363;s. T&#257; bija viena no svar&#299;g&#257;kaj&#257;m liet&#257;m, kas medniekam j&#257;apg&#363;st. Dz&#299;vodamies kop&#257; ar sieviet&#275;m un b&#275;rniem, vi&#326;&#353; dz&#275;ra &#363;deni, kad vien sajuta sl&#257;pes, un, tikl&#299;dz bija izsalcis, knibin&#257;ja ogas vai grauza tikko izraktas svaigas saknes. Tagad b&#363;s cit&#257;di. Tagad vi&#326;&#353; ies kop&#257; ar medniekiem, dar&#299;s, k&#257; vi&#326;i dara, un iztiks bez &#275;diena un veldzes no gaismas sv&#299;das l&#299;dz pat v&#275;lai tumsai. Puika lepni sa&#382;&#326;audza savu mazo &#353;&#311;&#275;pu un cent&#257;s neb&#299;ties katra sausa br&#299;k&#353;&#311;a biezokn&#299;.

- Gr&#363;diet laivu &#363;den&#299;! - Amahasts pav&#275;l&#275;ja.

V&#299;ri nebija skubin&#257;mi. Maragu auri pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257; un draud&#299;gum&#257;. Laiva bija viegla: tikai &#353;&#311;&#275;pi, &#353;aujamloki un bultu maki, brie&#382;&#257;das un somas ar ekotazu. Vi&#326;i iegr&#363;da to &#363;den&#299;; lielais Hastila un Ogatirs to tur&#275;ja r&#257;mu s&#299;kajos viln&#299;&#353;os, kam&#275;r puis&#275;ns r&#257;p&#257;s iek&#353;&#257;, saudz&#299;gi tur&#275;dams rok&#257;s lielu glieme&#382;n&#299;cu, kur&#257; mirgoja ugunskura ogles. Dikens pludmal&#275; cent&#257;s uzrausties k&#257;j&#257;s un pievienoties p&#257;r&#275;jiem, bet &#353;odien vi&#326;am vairs nepietika sp&#275;ka. Skatiens satumsa, uz sejas izspied&#257;s lielas sviedru l&#257;ses. Amahasts pien&#257;ca un notup&#257;s Dikenam l&#299;dz&#257;s, pac&#275;la izkl&#257;t&#257;s brie&#382;&#257;das st&#363;ri un noslauc&#299;ja ievainot&#257; mednieka seju.

- Nemokies! M&#275;s tevi iecelsim laiv&#257;.

- Liecies mier&#257;! Ja reiz es nesp&#275;ju ier&#257;pties pats - Dikens sausi g&#257;rdza un smagi elsoja piep&#363;l&#275;, ko sag&#257;d&#257;ja run&#257;&#353;ana. - B&#363;s vienk&#257;r&#353;&#257;k, ja pagaid&#299;&#353;u j&#363;s atgrie&#382;amies. Atst&#257;jiet mani mier&#257;!

Vi&#326;a lab&#257; roka izskat&#299;j&#257;s &#316;oti slikti. Taj&#257; nakt&#299;, kad lielais d&#382;ung&#316;u rad&#299;jums iemald&#299;j&#257;s vi&#326;u apmetn&#275;, divi Dikena pirksti bija paliku&#353;i pl&#275;so&#326;as zobos. P&#257;r&#275;jie tikm&#275;r trieca &#353;&#311;&#275;pus neskaidraj&#257; siluet&#257;, l&#299;dz tas nozuda atpaka&#316; tums&#257;.

S&#257;kum&#257; Dikena ievainojums ne&#353;&#311;ita p&#257;r&#257;k nopietns: mednieki bija izdz&#299;voju&#353;i ar&#299; ar briesmig&#257;kiem.

Vi&#326;i dar&#299;ja visu, kas t&#257;dos gad&#299;jumos dar&#257;ms. Mazg&#257;ja br&#363;ci j&#363;ras &#363;den&#299;, l&#299;dz t&#257; s&#257;ka br&#299;vi asi&#326;ot. Ogatirs uzlika tai augstajos kalnu purvos sav&#257;ktu s&#363;nu aps&#275;ju. Bet &#353;oreiz ar to nebija gana. Miesa v&#275;rt&#257;s s&#257;rta, tad nomeln&#275;ja, un visbeidzot trupe s&#257;ka k&#257;pt aug&#353;up pa Dikena roku. Un briesm&#299;gi dvakoja.

Vi&#326;am dr&#299;z j&#257;mirst.

Amahasta acis &#353;aud&#299;j&#257;s no samilzu&#353;&#257;s rokas uz za&#316;o m&#363;&#382;ame&#382;a sienu.

- Kad zv&#275;ri atn&#257;ks, manas tharmas &#353;e vairs neb&#363;s, - Dikens teica, uztv&#275;ris Amahasta kl&#299;sto&#353;o skatienu. Vi&#326;a lab&#257; roka kaut ko &#382;&#326;audz&#299;ja d&#363;r&#275;; vi&#326;&#353; pav&#275;ra delnu un atkal savilka, uz mirkli atsedzot taj&#257; pasl&#275;pto akmens pl&#275;ksni. Asas akmens skaidas lietoja dz&#299;vnieka nokau&#353;anai un d&#299;r&#257;&#353;anai. Ar t&#257;du var&#275;ja uzpl&#275;st ar&#299; mednieka v&#275;nas.

Amahasts negrib&#299;gi piec&#275;l&#257;s un notrausa smiltis no ce&#316;iem.

- Es mekl&#275;&#353;u tevi pie debes&#299;m, - vi&#326;&#353; teica neskan&#299;g&#257; bals&#299;, lai sadzird&#275;tu tikai mirsto&#353;ais v&#299;rs.

- Tu alla&#382; biji man br&#257;lis, - Dikens &#269;ukst&#275;ja. Amahasts atk&#257;p&#257;s; mirsto&#353;ais mednieks aizgrieza seju un aizv&#275;ra acis, lai neredz&#275;tu citus aizbraucam, lai nepamudin&#257;tu tos dot vi&#326;am k&#257;du z&#299;mi.

Kad Amahasts sasniedza laivu, t&#257; jau gul&#275;ja &#363;den&#299; un viegli &#353;&#363;poj&#257;s r&#275;naj&#257; br&#299;z&#275;. Laba, iztur&#299;ga laiva, izgrebta no lielas ciedru priedes. Keriks tup&#275;ja priek&#353;gal&#257; un p&#363;ta dva&#353;u uz v&#257;j&#257;s liesmi&#326;as, kas loc&#299;j&#257;s starp akme&#326;iem. Vi&#326;&#353; pieb&#275;ra mazliet skaidu; t&#257; iesprakst&#275;j&#257;s un uzplaiksn&#299;ja spo&#382;&#257;k.

V&#299;ri jau bija uzmauku&#353;i airus uz dullu tap&#257;m un gatavi doties ce&#316;&#257;. Amahasts p&#257;rr&#257;p&#257;s p&#257;r laivas malu un iel&#257;goja viet&#257; savu st&#363;res airi. Vi&#326;&#353; paman&#299;ja v&#299;ru skatus kl&#299;stam no vi&#326;a uz pludmal&#275; paliku&#353;o mednieku, bet ne v&#257;rds nep&#257;rtrauca klusumu. T&#257; j&#257;b&#363;t. Mednieks neizr&#257;da s&#257;pes, nedz ar&#299; l&#299;dzciet&#299;bu. Katram tanum ir tiesibas izv&#275;l&#275;ties br&#299;di, kad &#316;aut savai tharmai traukties aug&#353;up uz ermanu, uz naksn&#299;gaj&#257;m debes&#299;m - to vald&#299;t&#257;ja, viesm&#299;l&#299;g&#257; debesu t&#275;va Ermanpadara pasp&#257;rn&#275;. Tur mednieka tharma iejuks starp zvaigzn&#275;m l&#299;dz ar cit&#257;m tharm&#257;m. Katram medniekam ir ties&#299;bas uz n&#257;vi, un citiem nekas nav sak&#257;ms vai iebilstams pret vi&#326;a izv&#275;li. Pat Keriks to zin&#257;ja un cieta klusu.

- Aiziet! - Amahasts nokomand&#275;ja. - Uz salu!

Zem&#257;, z&#257;l&#275;s ieaugusi sala atrad&#257;s rokas stiepiena att&#257;lum&#257; no krasta un pasarg&#257;ja pludmali no skarbaj&#257;m oke&#257;na bang&#257;m. T&#257;l&#257;k uz dienvidiem t&#257; sl&#275;j&#257;s augstu p&#257;r j&#363;ras s&#257;&#316;aj&#257;m &#353;&#316;akat&#257;m, tur v&#299;d&#275;ja ar&#299; koki. Z&#257;le un stumbru aizsegs sol&#299;ja veiksm&#299;gas med&#299;bas. Ja vien ar&#299; &#353;e nem&#257;jo maragi

- Re, tur, &#363;den&#299;! - Keriks izsauc&#257;s, nor&#257;d&#299;dams uz vi&#316;&#326;iem. Zem laivas &#326;irb&#275;ja nep&#257;rredzams galvk&#257;ju bars. B&#363;tnes &#353;&#257;v&#257;s uz priek&#353;u, un taustek&#316;i vilk&#257;s t&#257;m l&#299;dzi; m&#299;kstie &#311;erme&#326;i sl&#275;p&#257;s &#269;aul&#257;s.

Hastila sa&#326;&#275;ma &#353;&#311;&#275;pu aiz strup&#257; gala un t&#275;m&#275;ja &#363;den&#299;. Vi&#326;&#353; bija liels v&#299;rs, pat gar&#257;ks par Amahastu, bet vienlaikus ar&#299; &#316;oti veikls. Nogaid&#299;jis mirkli, mednieks ietrieca &#353;&#311;&#275;pu &#363;deni l&#299;dz pat delnai un r&#257;va aug&#353;up. Akmens smaile bija sasniegusi m&#275;r&#311;i - m&#299;kstumu aiz dz&#299;vnieka &#269;aulas. Hastila izr&#257;va m&#299;kstmiesi no &#363;dens un svieda to pret laivas dibenu. Tur tas gul&#275;ja, v&#257;rgi tirin&#257;dams taustek&#316;us, un no caurdurt&#257; maisveida &#311;erme&#326;a s&#363;c&#257;s melna tinte. Visi k&#257; viens uzgavil&#275;ja. V&#257;rds Hastilam bija iedots tr&#257;p&#299;gi - &#353;&#311;&#275;ps-dro&#353;&#257;-rok&#257;. &#352;&#311;&#275;ps, kas nekad nek&#316;&#363;d&#299;j&#257;s.

- Labu &#275;stgribu! - Hastila uzsauca, uzminis &#269;aulai ar k&#257;ju un izr&#257;vis &#353;&#311;&#275;pu.

Keriks saj&#363;sm&#257; spiedza. Tas &#353;&#311;ita vienk&#257;r&#353;i. Nieka gr&#363;diens - un liela tinteszivs rok&#257;! &#274;damais veselai dienai visiem &#269;etriem. Vi&#326;&#353; sa&#326;&#275;ma savu &#353;&#311;&#275;pu aiz pa&#353;a gala, k&#257; bija dar&#299;jis Hastila. &#352;&#311;&#275;ps nep&#257;rsniedza pusi mednieka &#353;&#311;&#275;pa garuma, bet smaile bija tikpat asa. Tinteszivju bl&#299;va &#353;&#311;ita v&#275;l necaurredzam&#257;ka nek&#257; pirmit, un viena no t&#257;m virpu&#316;oja pie pa&#353;as &#363;dens virsmas tie&#353;i zem priek&#353;gala. Puis&#275;ns no visa sp&#275;ka gr&#363;da ieroci un sajuta uzgali iestr&#275;gstam mies&#257;. Ab&#257;m rok&#257;m sakampis &#353;&#311;&#275;pu, vi&#326;&#353; r&#257;va to aug&#353;up. Koka spals raust&#299;j&#257;s un dauz&#299;ja vi&#326;am rokas, bet vi&#326;&#353; neatlaid&#257;s, dr&#363;m&#257; nopietn&#299;b&#257; vilkdams, cik jaudas.

Slapja, spo&#382;a galva izsl&#275;j&#257;s no &#363;dens tie&#353;i l&#299;dz&#257;s laivai. &#381;ok&#316;i atplet&#257;s, pret Keriku atiez&#257;s zobu rindas, un griez&#299;gs r&#275;ciens atskan&#275;ja tik negaid&#299;ti tuvu, ka rad&#299;juma smirdo&#353;&#257; elpa no&#353;&#311;ieda vi&#326;u ar &#353;&#316;akat&#257;m. &#352;&#311;&#275;ps izr&#257;v&#257;s, un vi&#326;&#353; nokrita atspr&#257;kliski. Nezv&#275;ra asie nagi iecirt&#257;s laiv&#257; un atpl&#275;sa koka &#353;&#311;&#275;peles. Tad ari Hastila bija kl&#257;t un trieca &#353;&#311;&#275;pu starp baisajiem &#382;ok&#316;iem, v&#275;l un v&#275;l. Marags ieauroj&#257;s jo negant&#257;k, un puis&#275;nu no&#353;&#316;&#257;ca asins &#353;alts. &#381;ok&#316;i aizcirt&#257;s, un Kerika skatiens uz mirkli sastapa apa&#316;u, nekust&#299;gu redzokli. Aci pret aci. Tad marags nozuda asi&#326;ainu putu mutu&#316;os.

- Veicigi uz salu! - Amahasts nor&#299;koja. - &#352;&#257;du nezv&#275;ru b&#363;s jo dienas, jo vair&#257;k un liel&#257;ki, un tie vaj&#257;s ne tikai kalm&#257;rus. Vai puika ievainots?

Ogatirs pasm&#275;la &#363;deni sauj&#257; un noberza Kerikam seju.

- Tikai iztr&#363;cies, - vi&#326;&#353; noteica, pav&#275;ries bai&#316;u sa&#353;&#311;ob&#299;taj&#257; sej&#257;.

- Puikam veicas, - Amahasts dr&#363;mi piemetin&#257;ja. - Paveikties var vienreiz. Vi&#326;&#353; nekad vairs netrieks &#353;&#311;&#275;pu uz labu laimi.

Nekad! Keriks dom&#257;s atk&#257;rtoja, gandr&#299;z izkliegdams &#353;o v&#257;rdu, un pal&#363;koj&#257;s uz saplos&#299;to koksni. Nezv&#275;ra nagi bija iegrauzu&#353;ies dzi&#316;i.

Puis&#275;ns bija dzird&#275;jis par maragiem, redz&#275;jis to nagus kakla rot&#257;, pat pataust&#299;jis spo&#382;u, raibu somu no k&#257;da maraga &#257;das. Bet vienmu&#316;ie nost&#257;sti vi&#326;u tikai garlaikoja: augums l&#299;dz debes&#299;m, nagi k&#257; &#353;&#311;&#275;pi, acis k&#257; akme&#326;i, zobi k&#257; dun&#269;i Tagad vi&#326;&#353; bija p&#257;rbijies l&#299;dz &#257;rpr&#257;tam. Z&#275;ns pagriez&#257;s pret krastu, v&#275;roja to l&#275;ni tuvojamies un kod&#299;ja l&#363;pas, p&#257;rliecin&#257;ts, ka ac&#299;s ir asaras, un nev&#275;l&#275;damies t&#257;s r&#257;d&#299;t citiem. Laiva piepe&#353;i &#353;&#311;ita s&#299;ka &#269;aumala briesmo&#326;u j&#363;r&#257;, vi&#326;&#353; izmis&#299;gi v&#275;l&#275;j&#257;s atkal nok&#316;&#363;t uz cietzemes, un, kad uzliektais priek&#353;gals no&#353;&#326;irkst&#275;ja pret smilti, puis&#275;ns atvieglojum&#257; vai iespiedz&#257;s. Kam&#275;r citi vilka laivu &#257;r&#257; no &#363;dens, vi&#326;&#353; nomazg&#257;ja p&#275;d&#275;j&#257;s maraga asi&#326;u p&#275;das.

Amahasts ar parasto klusin&#257;to svilpienu caur zobiem deva medniekiem zi&#326;u, un visi sastinga. Vi&#326;&#353; nog&#363;l&#257;s uzkalni&#326;a z&#257;l&#275; aug&#353;pus p&#257;r&#275;jiem, ar m&#257;jienu lika nogulties ar&#299; citiem un aicin&#257;ja tos pie sevis. Keriks l&#299;da l&#299;dz ar p&#257;r&#275;jiem, nepace&#316;ot galvu virs z&#257;les: vi&#326;&#353; r&#363;p&#299;gi pa&#353;&#311;&#299;ra stiebrus ar pirkstiem un l&#363;koj&#257;s starp tiem.

Stirnas.

Neliels dz&#299;vnieku pulci&#326;&#353; gan&#299;j&#257;s tie&#353;i bultas &#353;&#257;viena att&#257;lum&#257;. T&#257;s bija nobaroju&#353;&#257;s treknas salas leknaj&#257; z&#257;l&#275;, kust&#275;j&#257;s slinki un, mu&#353;u aps&#275;stas, skurin&#257;ja gar&#257;s ausis. Keriks ier&#257;va gaisu caur ieplest&#257;m n&#257;s&#299;m un sajuta stirnu &#257;das saldeno smar&#382;u.

- Ejiet klusi&#326;&#257;m gar krastu, - Amahasts &#269;ukst&#275;ja. - V&#275;j&#353; p&#363;&#353; uz mums, vi&#326;as m&#363;s nesaod&#299;s. M&#275;s piek&#316;&#363;sim tuvu.

Vi&#326;&#353; pieliecies teci&#326;iem met&#257;s uz priek&#353;u, un p&#257;r&#275;jie sekoja. K&#257; beidzamais skr&#275;ja Keriks.

Joproj&#257;m saliku&#353;i, vi&#326;i iel&#257;goja stiegras bultu grop&#275;s, uzvilka lokus, izsl&#275;j&#257;s un visi reiz&#275; &#316;&#257;va bult&#257;m skriet. Zalve tr&#257;p&#299;ja m&#275;r&#311;&#299;: divi dz&#299;vnieki pakrita un v&#275;l viens aizstreipu&#316;oja ar bultu s&#257;nos. Amahasts met&#257;s tam paka&#316; un to pan&#257;ca. Stirn&#257;zis pagriez&#257;s un draudigi nolieca trauslos radzi&#326;us - savu vien&#299;go ieroci. Amahasts iesm&#275;j&#257;s, met&#257;s dz&#299;vniekam pret&#299;, sagr&#257;ba ragus plaukst&#257;s un sagrieza. Buks &#353;&#326;&#257;ca un zv&#257;roj&#257;s, tad v&#257;rgi iebl&#275;j&#257;s un nog&#257;z&#257;s zem&#275;. Kad pieskr&#275;ja Keriks, Amahasts atlieca upura kaklu atpaka&#316;.

- Dur! Tas b&#363;s tavs pirmais med&#299;jums! R&#299;kl&#275;! legr&#363;d no s&#257;niem, iegr&#363;d labi dzi&#316;i un pagriez!

Keriks dar&#299;ja, k&#257; likts. Buks agonij&#257; ieg&#257;rdz&#257;s, un sarkana &#353;alts ap&#353;&#316;&#257;ca z&#275;na plaukstas un dilbus. &#352;&#299;s asinis bija puis&#275;na lepnums. Vi&#326;&#353; gr&#363;da &#353;&#311;&#275;pu dzi&#316;&#257;k br&#363;c&#275;, l&#299;dz dz&#299;vnieks notr&#299;s&#275;ja un izdzisa.

- Labs d&#363;riens, - Amahasts gandar&#299;ts teica. Vi&#326;a tonis lika Kerikam cer&#275;t, ka marags laiv&#257; vairs netiks apspriests.

&#352;&#311;&#275;rzdami un &#311;id&#257;dami laup&#299;jumu, mednieki saj&#363;sm&#257; sm&#275;ja. Amahasts nor&#257;d&#299;ja uz augstieni salas dienvidu da&#316;&#257;.

- Aiznesiet ga&#316;u uz me&#382;malu un izkariet, lai kalst!

- Vai m&#275;s v&#275;l med&#299;sim? - Hastila ievaic&#257;j&#257;s. Amahasts papurin&#257;ja galvu.

- N&#275;, ja reiz r&#299;t jau j&#257;dodas atce&#316;&#257;. Diena un nakts paies, grie&#382;ot un k&#363;pinot rto, kas jau rok&#257;.

- Un &#275;dot, - Ogatirs piebilda, gardi no&#269;&#257;pstin&#257;dams. - Pierijoties l&#299;dz &#363;kai. Jo 1 vair&#257;k sab&#257;z&#299;sim v&#275;deros, jo maz&#257;k b&#363;s j&#257;nes uz muguras.

Zem kokiem gan bija v&#275;s&#257;k, toties dr&#299;z vien ap vi&#326;iem jau mud&#382;&#275;ja un dz&#275;la mu&#353;as. Jaud&#257; tik atgai&#326;&#257;ties un mudin&#257;t Amahastu &#311;erties pie k&#363;pin&#257;&#353;anas, lai g&#363;tu patv&#275;rumu d&#363;mos!

- Nod&#299;r&#257;jiet med&#299;jumu. - vi&#326;&#353; pav&#275;l&#275;ja un pagr&#363;da ar k&#257;jas &#299;k&#353;&#311;i pussatrun&#275;ju&#353;u, birzto&#353;u stumbru. - P&#257;r&#257;k slapj&#353;. Malka te zem kokiem ir par mitru, lai degtu. Ogatir! Atnes uguni no laivas un iebaro tai z&#257;li, kam&#275;r m&#275;s esam proj&#257;m. Es ar puiku aizie&#353;u p&#275;c pludmal&#275; izskalotiem blu&#311;&#275;niem.

Amahasts dev&#257;s proj&#257;m caur birzi uz oke&#257;na apskaloto salas pusi. Vi&#326;&#353; atst&#257;ja loku un bultas, bet pa&#326;&#275;ma &#353;&#311;&#275;pu. Keriks izdar&#299;ja t&#257;pat un tec&#275;ja vi&#326;am nopaka&#316;.

Pludmale bija pla&#353;a un smalk&#257; smilts - balta k&#257; sniegs. Vi&#316;&#326;i &#353;alkdami pl&#299;sa pret krastu, un putas burzgu&#316;odamas trauc&#257;s aug&#353;up pa nolaideno pludmali. Gar piekrasti m&#275;t&#257;j&#257;s sprungu&#316;i un apdrupu&#353;i s&#363;k&#316;i, &#326;irb&#275;ja daudzkr&#257;sainas glieme&#382;n&#299;cas, violeti moluski un lieli j&#363;rasz&#257;&#316;u mud&#382;ek&#316;i, pa kuriem r&#257;poja s&#299;ki krab&#299;&#353;i. Izsvaid&#299;taj&#257;m koka &#353;&#311;&#275;pel&#275;m nebija v&#275;rts piev&#275;rst uzman&#299;bu, un vi&#326;i virz&#299;j&#257;s t&#257;l&#257;k, kur no salas vidusda&#316;as j&#363;r&#257; ietiec&#257;s klin&#353;aina pussala. Uzr&#257;pu&#353;ies pa l&#275;zeno nog&#257;zi, vi&#326;i caur kokiem krasta ielok&#257; saskat&#299;ja mazu l&#299;c&#299;ti. Smilt&#299;s pret&#275;j&#257; pus&#275; saul&#275; goz&#275;j&#257;s tum&#353;i &#311;erme&#326;i, t&#257;di k&#257; ro&#326;i

Piepe&#353;i vi&#326;i sajuta, ka v&#275;l k&#257;ds st&#257;v aiz tuv&#275;j&#257; stumbra un v&#275;ro l&#299;ci. Varb&#363;t cits mednieks? Amahasts jau v&#275;ra muti, lai uzsauktu, bet st&#257;vs pasp&#275;ra soli uz priek&#353;u saules gaism&#257; un

V&#257;rdi Amahasta r&#299;kl&#275; nosl&#257;pa. Ik muskul&#299;tis vi&#326;a &#311;ermen&#299; saspringa.

Tas nebija mednieks, nedz ar&#299; visp&#257;r cilv&#275;ks. Kaut kas cilv&#275;kveid&#299;gs, bet vienlaikus l&#299;dz pret&#299;gumam cit&#257;ds ik auguma l&#299;nij&#257;.

Rad&#299;jumam nebija apmatojuma. P&#257;r galvu un lejup pa muguru stiep&#257;s raiba sekste. Vi&#326;a zv&#299;&#326;ain&#257;, daudzkr&#257;sain&#257; &#257;da derdz&#299;gi zv&#299;&#316;oja spilgtajos staros.

Marags! Maz&#257;ks par gigantiem m&#363;&#382;ame&#382;os, bet tik un t&#257; &#299;sts marags. K&#257; visi &#353;ie rad&#299;jumi, miera st&#257;vokl&#299; vi&#326;&#353; bija nekust&#299;gs, k&#257; akmen&#299; izcirsts. Tad tas pagrieza galvu. P&#275;c vair&#257;k&#257;m strauj&#257;m, saraust&#299;t&#257;m b&#363;tnes kust&#299;b&#257;m skatienam pav&#275;r&#257;s apa&#316;a, neizteiksm&#299;ga acs un smags, izb&#299;d&#299;ts &#382;oklis. Cie&#353;i sakramp&#275;ju&#353;i &#353;&#311;&#275;pus, malkas mekl&#275;t&#257;ji sastinga aizseg&#257; tikpat nekust&#299;gi k&#257; marags. Rad&#299;jums v&#275;l nebija pagriezies tik t&#257;lu, lai paman&#299;tu vi&#326;u pamiru&#353;os st&#257;vus starp kokiem.

Amahasts nogaid&#299;ja, l&#299;dz b&#363;tne atkal pav&#275;rs&#257;s pret oke&#257;nu, un s&#257;ka lav&#299;ties. Vi&#326;&#353; bez ska&#326;as sl&#299;d&#275;ja uz priek&#353;u ar paceltu &#353;&#311;&#275;pu, un bija jau sasniedzis birztalas malu, kad neradijums sadzird&#275;ja vai cit&#257;di nojauta vi&#326;a tuvo&#353;anos. Tas strauji pagrieza galvu un iel&#363;koj&#257;s vi&#326;am tie&#353;i ac&#299;s.

Mednieks ietrieca &#353;&#311;&#275;pa akmens uzgali b&#363;tnes bezplaksti&#326;u ac&#299;; tas dzi&#316;i ieurb&#257;s smadzen&#275;s. Rad&#299;jums nodreb&#275;ja, p&#257;r visu &#311;ermeni p&#257;rv&#275;l&#257;s krampjainas tr&#299;sas, un vi&#326;&#353; smagi nog&#257;z&#257;s, miris, pirms v&#275;l &#311;ermenis atsit&#257;s pret zemi. Amahasts atbr&#299;voja &#353;&#311;&#275;pu un apcirt&#257;s. Vi&#326;a skatiens &#353;aud&#299;j&#257;s p&#257;r nog&#257;zi un liedagu aiz t&#257;s. Tuvum&#257; vairs maragu neman&#299;ja.

Keriks klus&#275;dams nost&#257;j&#257;s t&#275;vam l&#299;dz&#257;s, un abi nol&#363;koj&#257;s uz l&#299;&#311;i. Tas bija rupj&#353; un atbaido&#353;s cilv&#275;ka paka&#316;darin&#257;jums. No sa&#353;&#311;aid&#299;t&#257;s acs dobuma v&#275;l s&#363;c&#257;s spilgti sarkanas asinis, kam&#275;r otra blenza vi&#326;os ar neredzo&#353;u skatienu. Acs z&#299;l&#299;te bija melna, vertik&#257;la sprauga. Deguna nebija - tikai sak&#316;&#257;vu&#353;&#257;s atveres taj&#257; viet&#257;, kur j&#257;b&#363;t degunam. Mas&#299;vais &#382;oklis - agonij&#257; atk&#257;ries un atsedzis smailu, asu zobu rindas.

- Kas tas ir? - Keriks sl&#257;p&#275;ti vaic&#257;ja.

- Nezinu. Kaut k&#257;ds marags. Mazs. L&#299;dz &#353;im t&#257;du nebiju redz&#275;jis.

- Tas st&#257;v&#275;ja Tas staig&#257;ja k&#257; cilv&#275;ks, k&#257; tanus T&#275;t, tam maragam ir rokas k&#257; mums

- Nav vis k&#257; mums. Skaiti! Viens, divi, tr&#299;s pirksti un &#299;k&#353;&#311;is. Pat n&#275;: tikai divi pirksti un divi &#299;k&#353;&#311;i.

Amahasta zobi at&#326;irdz&#257;s, l&#363;kojoties par&#257;dib&#257;. &#310;&#275;ma k&#257;jas bija &#299;sas un l&#299;kas, p&#275;da - plakana, uz k&#257;ju pirkstiem - asi nagi. Aste strupa. Tas gul&#275;ja, n&#257;ves mok&#257;s sar&#257;vies &#269;okur&#257;, un viena roka atrad&#257;s zem &#311;erme&#326;a. Amahasts pab&#257;za k&#257;ju zem l&#299;&#311;a un apv&#275;la to otr&#257;di. Atkl&#257;j&#257;s jaunas d&#299;vain&#299;bas: sa&#382;&#326;augt&#257; delna tur&#275;ja kaut ko, kas atg&#257;din&#257;ja garu, melnu spie&#311;i ar apa&#316;u galvi&#326;u.

- T&#275;t! Tur, liedag&#257;! - Keriks iesauc&#257;s.

Vi&#326;i met&#257;s patv&#275;rum&#257; zem kokiem un v&#275;roja, k&#257; tie&#353;i iepretim sl&#275;pnim no j&#363;ras iznira v&#275;l da&#382;i rad&#299;jumi.

Maragu bija tr&#299;s. Divi stipri l&#299;dzin&#257;j&#257;s tikko nokautajam. Tre&#353;ais - liel&#257;ks, trekns un l&#275;nigs. Aizv&#275;rt&#257;m ac&#299;m un &#316;enganiem locek&#316;iem tas zvalst&#299;j&#257;s seklum&#257;, l&#299;dz p&#257;r&#275;jie divi to atsp&#275;ru&#353;ies aizv&#275;la aug&#353;up pa smilt&#299;m. Liel&#257;kais rad&#299;jums &#353;&#326;&#257;ku&#316;oja caur sav&#257;m elpatver&#275;m, tad gausi un slinki pakas&#299;ja v&#275;deru ar k&#257;ju nagiem. Viens no maz&#257;kajiem maragiem vicin&#257;ja &#311;epas pa gaisu un izgr&#363;da spalgas, klik&#353;&#311;iem l&#299;dz&#299;gas ska&#326;as.

Niknums aiz&#382;&#326;audza Amahasta r&#299;kli, un elpa k&#316;uva s&#275;co&#353;a. Naids dar&#299;ja vi&#326;u aklu. Glu&#382;i nevi&#316;us vi&#326;&#353; met&#257;s lejup pa nog&#257;zi ar augstu paceltu ieroci.

K&#257; krusa mednieks nogruva p&#257;r rad&#299;jumiem, triekdams &#353;&#311;&#275;pu tuv&#257;kaj&#257; &#311;ermen&#299;, ta&#269;u tas puspagriezien&#257; spruka s&#257;&#326;us un akmens smaile nosl&#299;d&#275;ja gar rib&#257;m. Zv&#275;ra mute ieplet&#257;s, un tas, ska&#316;i svilpdams, met&#257;s b&#275;gt. N&#257;kamais &#353;&#311;&#275;pa d&#363;riens sasniedza m&#275;r&#311;i.

Amahasts atbr&#299;voja ieroci un pagriez&#257;s pret otru, kur&#353; b&#275;ga j&#363;r&#257;, augstu uzsizdams &#353;&#316;akatas. Gais&#257; no&#353;v&#299;kst&#275;ja mazs &#353;&#311;&#275;ps, un rad&#299;jums, iepletis rokas, pakrita.

- Metiens izdevies godam, - Amahasts uzteica, atkl&#257;jis, ka &#311;&#275;ms jau pagalam, pirms vi&#326;&#353; v&#275;l pasp&#275;jis izvilkt &#353;&#311;&#275;pu un pasniegt to atpaka&#316; Kerikam.

Palika lielais marags. T&#257; acis bija aizv&#275;rtas; &#353;&#311;ita - tam ir piln&#299;gi vienalga, kas apk&#257;rt notiek. Amahasta &#353;&#311;&#275;ps dzi&#316;i iegrima rad&#299;juma s&#257;nos, un tas izgr&#363;da gandr&#299;z cilv&#275;cisku vaidu. Marags bija gatavais tauku bl&#257;&#311;is, un n&#257;c&#257;s durt v&#275;l un v&#275;l, l&#299;dz tas rim&#257;s. Darbu padar&#299;jis, Amahasts, smagi elsdams, atspied&#257;s uz sava iero&#269;a un pret&#299;gum&#257; nol&#363;koj&#257;s uz apslakt&#275;tajiem rad&#299;jumiem.

- &#352;it&#257;di &#311;&#275;mi T&#257;dus vajag kaut. Maragi nav t&#257;di k&#257; m&#275;s. Paskaties, k&#257;da tiem &#257;da, k&#257;das zv&#299;&#326;as! Vi&#326;iem nav matu, vi&#326;i baid&#257;s no aukstuma, vi&#326;u ga&#316;a ir ind&#299;ga. Kur vien redzam t&#257;dus, mums tie j&#257;izn&#299;cina, - vi&#326;&#353; burtiski iz&#353;&#257;va v&#257;rdus, un Kerikam atlika tikai m&#257;t ar galvu, saj&#363;tot to pa&#353;u dzi&#316;o un neizskaidrojamo riebumu.

- Ej, samekl&#275; p&#257;r&#275;jos! - Amahasts nor&#299;koja. - Atri! Vei, l&#299;&#269;a otr&#257; pus&#275; to ir v&#275;l pulka. Mums j&#257;apkauj visi.

Vi&#326;a skatiens uztv&#275;ra kust&#299;bu, un vi&#326;&#353; atv&#275;z&#275;ja &#353;&#311;&#275;pu, dom&#257;dams, ka rad&#299;jums v&#275;l nav izlaidis garu. Tas kustin&#257;ja asti.

N&#275;! Pati aste nekust&#275;j&#257;s, bet kaut kas atbaido&#353;s k&#363;&#326;oj&#257;s zem &#257;das pie t&#257;s pamatnes. Tur bija kaut k&#257;da atvere. T&#257;da k&#257; sprauga, k&#257; soma pie nerad&#299;juma resn&#257;s astes pamatnes. Amahasts to atpl&#275;sa va&#316;&#257; ar &#353;&#311;&#275;pa galu un ieraudz&#299;ja smilt&#299;s izve&#316;amies b&#257;lganus mo&#353;&#311;us. Vi&#326;am samet&#257;s &#353;&#311;&#275;rmi.

&#268;erve&#316;aini, akli, s&#299;ki lielo maragu l&#299;dzinieki. Tiem j&#257;b&#363;t vi&#326;u mazu&#316;iem. &#256;rpr&#257;t&#257; aurodams, vi&#326;&#353; brad&#257;ja tos ar k&#257;j&#257;m.

- Nost ar ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;iem, - Amahasts bez mitas murmul&#275;ja pie sevis, un Keriks &#316;epatoja proj&#257;m starp kokiem.



II

Ritmiski v&#275;z&#275;jot varen&#257;s pleznas, ent&#299;senatis r&#257;mi &#353;&#311;&#275;la zilgo &#363;deni. Viena izsl&#275;ja galvu no vi&#316;&#326;iem, un &#363;dens str&#363;kloja lejup pa vi&#326;as tum&#353;o &#257;du. Galva c&#275;l&#257;s augst&#257;k un augst&#257;k, tad pagriez&#257;s un nol&#363;koj&#257;s atpaka&#316;, l&#299;dz &#311;irzaka, saskat&#299;jusi zem &#363;dens t&#257;lu aiz sevis v&#275;l milz&#299;g&#257;ku apveidu, atkal nozuda dzelm&#275;.

Priek&#353;&#257; &#326;irb&#275;ja kalm&#257;ru bars. Otra ent&#299;senats jau aizraut&#299;b&#257; klak&#353;&#311;in&#257;ja zobus. Kuldamas &#363;deni ar mas&#299;vaj&#257;m ast&#275;m, t&#257;s, gigantiskas un neapturamas, pla&#353;i atplest&#257;m r&#299;kl&#275;m iebr&#257;z&#257;s pa&#353;&#257; bara vid&#363;.

Kalm&#257;ri, izgr&#363;zdami sp&#275;c&#299;gas &#363;dens str&#363;klas, pajuka uz vis&#257;m pus&#275;m. Vairums patv&#275;r&#257;s aiz pa&#353;u izsviest&#257;s meln&#257;s tintes m&#257;ko&#326;iem, bet daudzi nok&#316;uva starp plakanajiem, robotajiem zobiem, tika pasviesti aug&#353;up, satverti un apr&#299;ti. Tas nemit&#275;j&#257;s, l&#299;dz j&#363;ra k&#316;uva tuk&#353;a. Paspruku&#353;ie kalm&#257;ri izkl&#299;da dzelm&#275;. Varen&#257;s &#311;irzakas pa&#275;du&#353;as slinki apgriez&#257;s un air&#275;j&#257;s atpaka&#316;. Pret&#299; pa oke&#257;nu, &#363;denim str&#257;vojot p&#257;r muguru un putojot varen&#257;s muguras spuras pak&#257;j&#275;, sl&#299;d&#275;ja v&#275;l mas&#299;v&#257;kais araketo &#311;ermenis. Atgriezu&#353;&#257;s pie vi&#326;a, ent&#299;senatis ienira un apsvied&#257;s, piem&#275;rodam&#257;s t&#257; r&#257;majai virz&#299;bai caur vi&#316;&#326;iem cie&#353;i l&#299;dz&#257;s garajam, bru&#326;&#257;m kl&#257;tajam kn&#257;bim. P&#275;c br&#299;&#382;a milzenis vi&#326;as iev&#275;roja: kaula gredzena ieskautais liel&#257;s acs melnais redzoklis l&#275;n&#257;m sakust&#275;j&#257;s, sekojot vi&#326;u gaitai. Apj&#275;ga pamaz&#257;m sasniedza rad&#299;juma trul&#257;s smadzenes. Kn&#257;bis gausi pav&#275;r&#257;s.

Viena p&#275;c otras ent&#299;senatis piepeld&#275;ja pie nezv&#275;ra kn&#257;bja un iegr&#363;da galvas bezdibenigaj&#257; r&#299;kl&#275;. Ie&#326;&#275;mu&#353;as vajadz&#299;go st&#257;vokli, t&#257;s atrija tikko sa&#311;ertos kalm&#257;rus, l&#299;dz ku&#326;&#291;i bija tuk&#353;i, un ar veikliem pleznu s&#257;nv&#275;zieniem aizvirpu&#316;oja proj&#257;m. Kaula kn&#257;bis aizv&#275;r&#257;s tikpat l&#275;ni, k&#257; atv&#257;zies, un araketo miesas bl&#257;&#311;is nerimt&#299;gi turpin&#257;ja kust&#299;bu.

Gandr&#299;z visu rad&#299;juma mas&#299;vo &#311;ermeni sl&#275;pa &#363;dens, tikai muguras spura sl&#275;j&#257;s augstu p&#257;r vi&#316;&#326;iem. T&#257;s plakan&#257; virspuse bija sausa un krokaina, atp&#363;tu mekl&#275;ju&#353;o j&#363;ras putnu no&#311;&#275;z&#299;ta un aso kn&#257;bju saplucin&#257;ta neveiksm&#299;gos centienos p&#257;r&#353;&#311;elt cieto &#257;du. Ar&#299; &#353;obr&#299;d k&#257;ds putns laid&#257;s lejup uz spuras virsotni, &#353;&#363;podamies platajos, baltajos sp&#257;rnos un staip&#299;dams zv&#299;&#326;ain&#257;s k&#257;jas. Piepe&#353;i las ie&#311;&#275;rc&#257;s un izmis&#299;gi v&#275;z&#275;j&#257;s s&#257;nis: spuras virsotn&#275; k&#257; r&#299;kle pav&#275;r&#257;s gara rieva. &#352;&#311;&#275;lums papla&#353;in&#257;j&#257;s, pak&#257;peniski izstiepdamies vis&#257; spuras garum&#257; un atsegdams milzu atveri dz&#299;vaj&#257; mies&#257;. No t&#257;s izv&#275;l&#257;s sasmaku&#353;a gaisa m&#257;kulis.

Atveres malas joproj&#257;m att&#257;lin&#257;j&#257;s, l&#299;dz spraugas platums &#316;&#257;va jilan&#275; br&#299;vi i/k&#316;&#363;t &#257;rpasaul&#275;.

T&#257; bija apak&#353;virsniece, mai&#326;as priek&#353;niece. Vi&#326;a uztraus&#257;s uz pla&#353;&#257;s kaula dzegas spuras &#353;&#311;&#275;luma iek&#353;pus&#275; pie pa&#353;as virsotnes un alkaini rija spirdzino&#353;o juras gaisu. B&#363;tnes galva un pleci izsl&#275;j&#257;s, un vi&#326;a v&#275;r&#299;gi p&#257;rlaida skatienu visapk&#257;rt. Apmierin&#257;ta ar k&#257;rt&#299;bu &#257;rpasaul&#275;, vi&#326;a atkal r&#257;p&#257;s lejup - gar&#257;m de&#382;ur&#275;jo&#353;ajai apkalpes loceklei, kura st&#257;v&#275;ja pie vad&#299;bas pults un urb&#257;s ar skatienu caursp&#299;d&#299;gaj&#257; disk&#257; sav&#257; priek&#353;&#257;. Virsniece pal&#363;koj&#257;s vi&#326;ai p&#257;r plecu uz Kompasa mirdzo&#353;o adatu, kura tikko man&#257;mi bija novirz&#299;jusies no kursa. Hturmane pasniedz&#257;s gar kompasu, satv&#275;ra milz&#299;gu nerva gala k&#257;rpu starp kreis&#257;s rokas &#299;k&#353;&#311;iem un cie&#353;i saspieda. P&#257;r visu ku&#291;i aizvi&#316;&#326;oja tr&#299;sas, kas liecin&#257;ja, ka biez&#257;dain&#257; b&#363;tne komandu sapratusi. Virsniece apmierin&#257;ta pam&#257;ja un turpin&#257;ja lejupce&#316;u garaj&#257; katakomb&#257;. Vi&#326;as redzok&#316;i strauji papla&#353;in&#257;j&#257;s, piel&#257;gojoties spokainajai puskr&#275;slai.

Vien&#299;gais gaismas avots &#353;aj&#257; telp&#257; ar dz&#299;vaj&#257;m sien&#257;m, kura stiep&#257;s gandr&#299;z visa araketo muguras spuras garum&#257;, bija fosforesc&#275;jo&#353;as taci&#326;as. Paka&#316;gal&#257; gandr&#299;z piln&#299;g&#257; tums&#257; klukn&#275;ja katordznieces. Vi&#326;u pot&#299;tes bija iekaltas va&#382;&#257;s. P&#257;rtikas kubuli un &#363;dens bundu&#316;i aizsedza g&#363;steknes komandas locek&#316;u un pasa&#382;ieru skatieniem.

Virsniece ap&#326;&#275;m&#299;gi dev&#257;s uz priek&#353;u pie komandieres un raport&#275;ja. Erifneisa p&#257;rlaida acis bl&#257;vi mirdzo&#353;ai kartei un pie&#326;&#275;ma zi&#326;ojumu, tad apmierin&#257;ta sarull&#275;ja to, noglab&#257;ja atbilsto&#353;aj&#257; ni&#353;&#257; un pati &#353;&#316;&#363;co&#353;iem so&#316;iem dev&#257;s aug&#353;up 11/ spuras virsotni. B&#275;rn&#299;b&#257; g&#363;t&#257;s muguras traumas sar&#275;tojumi izkrop&#316;oja vi&#326;as augumu, - tikai varenais gribassp&#275;ks bija &#316;&#257;vis sasniegt tik augstu st&#257;vokli ar .adu smagu nastu jau pa&#353;&#257; ce&#316;a s&#257;kum&#257;.

Ari vi&#326;a, iznirusi spuras virsotn&#275;, dzi&#316;i ieelpoja dzestro j&#363;ras gaisu un pal&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt. Maninl&#275; krasts aiz vi&#326;as pamaz&#257;m izzuda skatienam. I 'riok&#353;&#257; pie apv&#257;r&#353;&#326;a tik tikko saman&#257;ma v&#299;d&#275;ja zeme - zieme&#316;u virzien&#257; i/kais&#299;tu salu virkne. Vi&#326;a gandar&#299;ta paloc&#299;j&#257;s un rezerv&#275;ti ierun&#257;j&#257;s, ne soli neatk&#257;pdam&#257;s no eti&#311;etes. Nodot r&#299;kojumus Erifneisa m&#275;dza strup&#257;k, gandr&#299;z rupji. &#352;obrid vi&#326;a iztur&#275;j&#257;s cit&#257;di: piekl&#257;j&#299;gi un bezpersoniski, k&#257; eti&#311;ete liek vcirsties zem&#257;kst&#257;vo&#353;ajai pie augst&#257;kst&#257;vo&#353;&#257;s. Un vi&#326;a bija &#353;&#257; dziv&#257; ku&#291;a kapteine, t&#257;tad sarunu biedrei j&#257;ie&#326;em patiesi izcils st&#257;voklis.

- Ar tavu at&#316;auju - ce&#316;ojums noris k&#257; paredz&#275;ts, Vaint&#275;.

Beigusi sak&#257;mo, vi&#326;a atvirz&#299;j&#257;s, atbr&#299;vodama goda podestu priek&#353;gal&#257;. Vaint&#275; divu citu jilan&#275; pavad&#299;b&#257; uzman&#299;gi uztraus&#257;s pa spuras rede&#316;aino iek&#353;pusi un nost&#257;j&#257;s uz iek&#353;&#275;j&#257;s dzegas. Vi&#326;a pasp&#275;ra soli uz priek&#353;u, un pavadones bij&#299;gi pavirz&#299;j&#257;s s&#257;nis. Vaint&#275; tur&#275;j&#257;s pie apmales un virin&#257;ja n&#257;sis, izbaud&#299;dama salto, s&#257;&#316;o v&#275;ju. Erifneisa nol&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257; ar saj&#363;smu, jo Vaint&#275; tie&#353;&#257;m izskat&#299;j&#257;s lieliska. Var&#275;ja pat nezin&#257;t, ka vi&#326;ai uztic&#275;ts p&#257;rvald&#299;t jaunce&#316;amo pils&#275;tu: augstais st&#257;voklis tik un t&#257; jaut&#257;s ik &#382;est&#257;.

Vaint&#275; nem&#257;nij&#257; apbr&#299;nas pilnos skatienus. Vi&#326;a st&#257;v&#275;ja, lepni izsl&#275;jusies, ar atg&#257;ztu galvu un izrieztu &#382;okli. Redzok&#316;i zem saules pieliet&#257; debesjuma sak&#316;&#257;v&#257;s &#353;aur&#257;s, vertik&#257;l&#257;s spraudzi&#326;&#257;s, stipr&#257;s plaukstas sa&#382;&#326;audz&#257;s dzel&#382;ain&#257; tv&#275;rien&#257;, kam&#275;r ieplest&#257;s k&#257;jas stingri balst&#299;j&#257;s pret pamatu; vieglas tr&#299;sas virmoja p&#257;r vi&#326;as cildeno, spilgti oran&#382;o seksti. Dzimusi, lai vald&#299;tu, - tas bija las&#257;ms ik auguma l&#299;nij&#257;.

- Teic man, kas tas ir - tur, priek&#353;&#257;? - Vaint&#275; strupi vaic&#257;ja.

- Salu virkne, augstiba. To v&#257;rds irto es&#299;ba. Alekes-Ekzihenta, zeltainu klin&#353;u &#311;&#275;de. Smiltis un &#363;dens ap t&#257;m nezaud&#275; siltumu cauru gadu. Salas stiepjas virkn&#275;, l&#299;dz sasniedz cietzemi. Tur, uz t&#257; krasta, j&#257;top jaunajai pils&#275;tai.

Alp&#299;saka. Jauk&#257;s pludmales, Vaint&#275; pie sevis murmin&#257;ja, bet t&#257;, ka citas nevar&#275;ja ne redz&#275;t, ne dzird&#275;t vi&#326;as v&#257;rdus. Vai tas ir mans liktenis? Vi&#326;a pagriez&#257;s ar seju pret kapteini: - Kad m&#275;s b&#363;sim tur?

- &#352;op&#275;cpusdien, augst&#299;ba. L&#299;dz tumsai jau nu noteikti. Te ir silta oke&#257;na straume, kas &#257;tri nes m&#363;s turp. Te ir pulka kalm&#257;ru, ent&#299;senatis un araketo &#275;d labi. Da&#382;k&#257;rt pat p&#257;rlieku. T&#257; ir probl&#275;ma, ar ko j&#257;saskaras t&#257;l&#257; ce&#316;ojum&#257;. Mums lopi r&#363;p&#299;gi j&#257;pieskata, cit&#257;di tie k&#316;&#363;s l&#275;ni, un m&#363;su iera&#353;an&#257;s

- Br&#299;va! Es gribu palikt viena ar sav&#257;m efensel&#275;.

- Ar patiesu prieku.

&#352;os v&#257;rdus izrun&#257;jot, Erifneisa jau k&#257;p&#257;s atpaka&#316; un l&#299;dz ar p&#275;d&#275;jo ska&#326;u pazuda lej&#257;. Vaint&#275; pal&#363;koj&#257;s klusaj&#257;s v&#275;rot&#257;j&#257;s ar siltu skatienu.

- Tas ir noticis! C&#299;&#326;a par jauno pasauli, par D&#382;endazi, nosl&#275;dzas. Tagad s&#257;ksies galven&#257; c&#299;&#326;a - par pils&#275;tas tap&#353;anu.

- Esam tav&#257; r&#299;c&#299;b&#257;, lai ko ar&#299; tu dar&#299;tu, - Etd&#299;rga teica, stingra un cieta k&#257; klints, dzel&#382;ain&#257; nelok&#257;m&#299;b&#257; gatava kalpot. - Vadi m&#363;s kaut n&#257;v&#275;!

No citas mutes tas var&#275;tu izklaus&#299;ties p&#257;rsp&#299;l&#275;ti, bet no Etd&#299;rgas Katra vi&#326;as auguma kust&#299;ba bija neviltota.

- To es nepras&#299;&#353;u, - Vaint&#275; teica, - toties v&#275;l&#275;&#353;os redz&#275;t tevi, manu dro&#353;o balstu, sev l&#299;dz&#257;s vis&#257;s liet&#257;s.

- Man b&#363;s liels gods

Tad Vaint&#275; v&#275;rs&#257;s pie Aikimendas, kura sasl&#275;j&#257;s gatav&#299;b&#257; sa&#326;emt r&#299;kojumu.

- Tava vieta b&#363;s atbild&#299;g&#257;k&#257; no vis&#257;m. Starp taviem &#299;k&#353;&#311;iem ir m&#363;su n&#257;kotne. Tu p&#257;rvald&#299;si hanal&#275; un vaisliniekus.

Aikimenda pauda cie&#353;u ap&#326;&#275;m&#299;bu, gandar&#299;jumu un nelok&#257;mu noteikt&#299;bu. Saj&#363;tot atbalstu, Vaint&#275; sird&#299; ielija siltums, bet t&#363;da&#316; ar&#299; vi&#326;as vaigs apm&#257;c&#257;s.

- Pateicos jums ab&#257;m, - vi&#326;a teica. - Tagad atst&#257;jiet mani. Es gribu Engu. Zem &#269;etr&#257;m ac&#299;m.

Vaint&#275; cie&#353;i tur&#275;j&#257;s pie &#257;dain&#257;s spuras, jo araketo uz&#353;&#363;poja augsts vilnis. Za&#316;ais &#363;dens bangoja p&#257;r t&#257; muguru un sa&#353;&#311;&#299;da pret spuras melno pak&#257;ji. Vaint&#275; seju apsmidzin&#257;ja s&#257;&#316;as &#353;&#316;akatas. Caursp&#299;d&#299;g&#257;s pl&#275;v&#299;tes nosl&#299;d&#275;ja p&#257;r vi&#326;as acim un l&#275;n&#257;m atgriez&#257;s viet&#257;. Vaint&#275; nesajuta salt&#257; &#363;dens dz&#275;lienu - vi&#326;as domas bija t&#257;lu priek&#353;&#257; milz&#299;gajam dz&#299;vniekam, kas nesa vi&#326;u p&#257;r Inegbanas j&#363;ru. Tur priek&#353;&#257; gaid&#299;ja Alp&#299;saka, vi&#326;as n&#257;kotnes zeltain&#257;s pludmales. Vai ari meln&#257;s klintis, kas vi&#326;u salauz&#299;s. Viens no diviem - vidusce&#316;a nav. Vi&#326;a bija augstu k&#257;pusi kop&#353; &#353;&#311;ir&#353;an&#257;s no savas jaun&#299;bas oke&#257;niem, atst&#257;dama aiz sevis daudzas sava efenbarus biedrenes, apsteigdama un p&#257;rsp&#275;dama par sevi daudzus gadus sen&#257;kus efenbarus. Ja v&#275;lies sasniegt virsotni, tev j&#257;k&#257;pj kaln&#257;. Un j&#257;iemanto naidnieki &#353;aj&#257; ce&#316;&#257;. Bet Vaint&#275;, at&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no vairuma, zin&#257;ja, ka sabiedroto atra&#353;ana nav maz&#257;k svar&#299;ga. Vi&#326;a izvirz&#299;ja sev m&#275;r&#311;i neaizmirst nevienu no sava efenbarus, pat t&#257;s, kuras ie&#326;&#275;ma zemu st&#257;vokli. Un nekad ar&#299; neaizmirsa. T&#257;du pa&#353;u, ja ne v&#275;l liel&#257;ku noz&#299;mi Vaint&#275; pie&#353;&#311;&#299;ra sp&#275;jai iedvest bij&#299;bu, pat apbr&#299;nu jaun&#257;ko efenbaru locekl&#275;m. T&#257;s bija vi&#326;as acis un ausis pils&#275;t&#257;, vi&#326;as slepenais sp&#275;ks. Bez &#353;&#299;s pal&#299;dz&#299;bas vi&#326;a nekad neb&#363;tu sp&#275;jusi likt n&#257;kotni uz sava m&#363;&#382;a triumfa k&#257;rts - &#353;&#257; ce&#316;ojuma. Vi&#326;as liktenis Varb&#363;t ar&#299; sak&#257;ve. Jaunce&#316;am&#257;s pils&#275;tas Alp&#299;sakas p&#257;rvalde bija di&#382;ens solis, misija, kas uzr&#257;va vi&#326;u augst&#257;k par daudz&#257;m cit&#257;m. Briesmas sl&#275;p&#257;s iesp&#275;j&#257; k&#316;&#363;d&#299;ties, jo &#353;aj&#257; pils&#275;t&#257;, kura atrad&#257;s t&#257;l&#257;k no Entobanas nek&#257; pils&#275;ta jebkad bijusi, jau &#353;obr&#299;d nebija k&#257;rt&#299;bas. Un vi&#326;ai b&#363;s zemu grimt, ja pils&#275;tas dibin&#257;&#353;ana v&#275;l kav&#275;sies. Tik zemu, lai nekad vairs neceltos. K&#257; D&#299;stai, kuru vi&#326;a n&#257;ca atst&#257;din&#257;t no jaun&#257;s pils&#275;tas eista&#257; poste&#326;a. D&#299;stai neveic&#257;s, darbi vi&#326;as vad&#299;b&#257; virz&#299;j&#257;s p&#257;r&#257;k gausi. Vaint&#275; n&#257;ca vi&#326;as viet&#257; - un uz&#326;&#275;m&#257;s visas neatrisin&#257;t&#257;s probl&#275;mas. Ja vi&#326;ai nomis&#275;sies, ar&#299; vi&#326;u aizst&#257;s. Tas bied&#275;ja, tom&#275;r bija riska v&#275;rts. Jo - ja veiksme vi&#326;u nepamet&#299;s, k&#257; visas ar&#299; cer&#275;ja, - tad vi&#326;as zvaigzne trauksies aug&#353;up un nekas vairs nesp&#275;s to kav&#275;t.

K&#257;da izr&#257;p&#257;s no tilpnes un nost&#257;j&#257;s vi&#326;ai l&#299;dz&#257;s. T&#299;k paz&#299;stamas un vienlaikus tik smeldz&#299;gas izj&#363;tas Vaint&#275; sajuta cie&#353;o kop&#299;bu ar sava efenbarus locekli. Diem&#382;&#275;l tum&#353;&#257; n&#257;kotne, kas meln&#275;ja tur priek&#353;&#257;, samud&#382;in&#257;ja &#353;&#299;s saites - cie&#353;&#257;k&#257;s, k&#257;das visp&#257;r var past&#257;v&#275;t, - sl&#257;p&#275;jo&#353;os &#382;&#326;augos. Vaint&#275; bija j&#257;liek savai efensel&#275; apzin&#257;ties, kas vi&#326;u gaida p&#275;c izcel&#353;an&#257;s krast&#257;. Tie&#353;i &#353;obr&#299;d, jo &#353;&#299; vi&#326;&#257;m bija p&#275;d&#275;j&#257; iesp&#275;ja p&#257;rm&#299;t k&#257;du v&#257;rdu pirms ce&#316;ojuma nosl&#275;guma. P&#257;r&#257;k daudz bija dzird&#299;gu ausu un redz&#299;gu acu lej&#257;, tilpn&#275;, lai Vaint&#275; b&#363;tu at&#316;&#257;vusies izteikt savu s&#257;pi. Bet tagad vi&#326;a run&#257;s un p&#257;rvilks sv&#299;tru &#353;ai nej&#275;dz&#299;bai uz visiem laikiem.

- M&#275;s esam veiku&#353;as &#353;o ce&#316;u. T&#257; tur priek&#353;&#257; ir D&#382;endazi. Kapteine ap&#326;&#275;m&#257;s nog&#257;d&#257;t m&#363;s Alp&#299;sak&#257; &#353;op&#275;cpusdien, - Vaint&#275; ar acs kakti&#326;u v&#275;roja Engu, bet t&#257; klus&#275;ja, bezkaisl&#299;gi apstiprinot Vaint&#275; v&#257;rdus ar &#299;k&#353;&#311;u kust&#299;bu. &#381;ests nebija aizskaro&#353;s, bet nepauda ar&#299; nek&#257;du p&#257;rdz&#299;vojumu. Slikta z&#299;me, bet Vaint&#275; netais&#299;j&#257;s &#316;auties dusm&#257;m vai atk&#257;pties no sava nodoma. Vi&#326;a pagriez&#257;s un nost&#257;j&#257;s aci pret aci ar savu efensel&#275;.

- &#352;&#311;irties no t&#275;va m&#299;lest&#299;bas un doties j&#363;ras skav&#257;s - t&#257; ir pirm&#257; smeldze dz&#299;v&#275;, - Vaint&#275; teica.

- Un pirm&#257; sv&#275;tlaime ir biedrenes, kas tevi tur sagaida, - Enga piemetin&#257;ja, nobeidzot paz&#299;stamo parunu. - Es noliecu galvu no&#382;&#275;l&#257;, Vaint&#275;, jo tu atg&#257;dini man manu savt&#299;bu, kas tevi s&#257;pin&#257;jusi 

- Es nev&#275;los pazem&#299;bu vai atvaino&#353;anos - pat ne tavas nepiedien&#299;g&#257;s r&#299;c&#299;bas pamatojumu. Es nesp&#275;ju izskaidrot, k&#257; tas gad&#299;jies, ka tu un tavas sekot&#257;jas nav miru&#353;as, k&#257; pien&#257;kas. Es to neapspried&#299;&#353;u. Es &#353;obr&#299;d visp&#257;r nedom&#257;ju par sevi. Tu, tie&#353;i tu esi mana r&#363;pe. Neba nu es r&#363;p&#275;&#353;os par t&#257;m maldin&#257;taj&#257;m b&#363;tn&#275;m tilpn&#275;. Ja vi&#326;&#257;m pietika domas gai&#353;uma upur&#275;t savu br&#299;v&#299;bu nepiedien&#299;gai filozofijai, tad b&#363;s ar&#299; gana pr&#257;ta, lai k&#316;&#363;tu par lab&#257;m str&#257;dniec&#275;m. Pils&#275;ta vi&#326;&#257;m pielietojumu atrad&#299;s. Un tev ar&#299;, bet ne jau k&#257; katordzniecei.

- Es nel&#363;dzu atbr&#299;vot mani no &#311;&#275;d&#275;m.

- Tev tas ar&#299; nebija j&#257;dara. Es t&#257; liku. Mani apkaunoja, ka man&#257; kl&#257;tb&#363;tn&#275; k&#257;da no mana efenbarus ir sava&#382;ota k&#257; prasta noziedzniece.

- Es nekad neesmu grib&#275;jusi apkaunot tevi vai m&#363;su efenbaru, - Enga vairs neizklaus&#299;j&#257;s pazem&#299;ga, - es r&#299;kojos saska&#326;&#257; ar savu tic&#299;bu. Ar p&#257;rliec&#299;bu, kura ir tik stipra, ka piln&#299;b&#257; izmain&#299;jusi manu dzivi, t&#257;pat k&#257; b&#363;tu var&#275;jusi p&#257;rv&#275;rst tav&#275;jo, efensel&#275;! Bet ir pat&#299;kami dzird&#275;t, ka tu izj&#363;ti kaunu, jo kauns veido da&#316;u pa&#353;atkl&#257;smes, kas ir &#353;&#299;s tic&#299;bas pamat&#257;.

- Klus&#275;! Ne mani tu esi apkaunojusi, bet m&#363;su efenbaru! Pati es izj&#363;tu vien dusmas! &#352;obr&#299;d m&#275;s esam divat&#257;: neviena nedzird, ko es saku. Es b&#363;&#353;u pazudusi, ja tu izp&#316;&#257;p&#257;sies, bet es ar&#299; zinu, ka tu to neizmantosi &#316;aunpr&#257;t&#299;gi. Uzklausi mani! Atgriezies pie p&#257;r&#275;j&#257;m! Kad j&#363;s ved&#299;s krast&#257;, tevi sakals ar vi&#326;&#257;m kop&#257;, bet ne uz ilgu laiku. Tikl&#299;dz &#353;is ku&#291;is dosies atpaka&#316;, es tev d&#257;v&#257;&#353;u br&#299;v&#299;bu, un tu str&#257;d&#257;si kop&#257; ar mani. Alp&#299;saka ir mana s&#363;t&#299;ba, un man nepiecie&#353;ama tava pal&#299;dz&#299;ba. P&#257;rdom&#257; labi! Tu zini, k&#257;das briesmu lietas notiek. Aukstie zieme&#316;u v&#275;ji uzbr&#363;k aizvien negant&#257;k. Divas pils&#275;tas ir izmiru&#353;as, un nav &#353;aubu, ka n&#257;ko&#353;&#257; b&#363;s Inegbana. M&#363;su pils&#275;tas vied&#257;s valdnieces t&#257;lredz&#299;gi nol&#275;mu&#353;as audz&#275;t jaunu pils&#275;tu, pirms tas noticis. Kad Inegbana mirs, m&#363;s jau gaid&#299;s Alpisaka. Augsto godu k&#316;&#363;t par jaun&#257;s pils&#275;tas eista&#257; smag&#257; c&#299;&#326;&#257; esmu guvusi es. Es ar&#299; vad&#299;&#353;u t&#257;s izaugsmi un gatavo&#353;u to dienai, kad ierad&#299;sies m&#363;su &#316;audis. Man b&#363;s nepiecie&#353;ams atbalsts. B&#363;s vajadz&#299;gs draudze&#326;u pulks, kuras smagi str&#257;d&#257;s, kuras celsies l&#299;dz ar mani. Es aicinu tevi pie sevis, Enga, aicinu kalpot man di&#382;aj&#257; darb&#257;. Tu esi mana efensel&#275;. M&#275;s kop&#257; dev&#257;mies j&#363;r&#257;, kop&#257; aug&#257;m, kop&#257; pamet&#257;m dzelmi k&#257; viena efenbarus biedrenes. T&#257;s ir saites, ko tik viegli nesarausi. Esi ar mani, celies ar mani, k&#316;&#363;sti mana lab&#257; roka. Tu nevari man atteikt! Vienoju&#353;&#257;s?

Enga bija nolaidusi galvu. Pirms vi&#326;a pac&#275;la acis, vi&#326;as plaukstas sakrustoj&#257;s saist&#299;bas &#382;est&#257;, un sak&#316;aut&#257;s rokas izsl&#275;j&#257;s priek&#353;&#257; sejai.

- Es nevaru. Esmu saist&#299;ta ar savu draudzi, ar Dz&#299;v&#299;bas Meit&#257;m v&#275;l cie&#353;&#257;k&#257;m sait&#275;m nek&#257; ar savu efenbaru. Vi&#326;as ir sekoju&#353;as manam aicin&#257;jumam

- Tu aicin&#257;ji vi&#326;as me&#382;on&#299;b&#257; un trimd&#257;! Un neizb&#275;gam&#257; n&#257;v&#275;!

- Ceru, ka ne. Esmu tikai run&#257;jusi taisnibu. Esmu run&#257;jusi J&#363;ganinepsas sludin&#257;to paties&#299;bu, kas d&#257;v&#257;ja vi&#326;ai m&#363;&#382;&#299;go dz&#299;vo&#353;anu. Vi&#326;ai, man, mums vis&#257;m. Tu un p&#257;r&#275;j&#257;s jilan&#275; esat p&#257;r&#257;k aklas, lai redz&#275;tu. Tikai viens var atdot redzi tev un vi&#326;&#257;m: n&#257;veszi&#326;as atkl&#257;sme, kas sniegtu jums dz&#299;veszi&#326;u.

Aiz dusm&#257;m ne sav&#257; &#257;d&#257; Vaint&#275;, uz mirkli zaud&#275;jusi runas d&#257;vanas, c&#275;la rokas pret Engu k&#257; b&#275;rns, atkl&#257;jot skatienam liesmaini sarkan&#257;s delnas un visaizskaro&#353;&#257;kaj&#257; &#382;est&#257; piegr&#363;&#382;ot t&#257;s Engai pie pa&#353;as sejas. Enga pat nepakust&#275;j&#257;s, it k&#257; neman&#299;tu vi&#326;as niknumu, un uzrun&#257;ja vi&#326;u tik maigi, ka v&#275;l vair&#257;k satracin&#257;ja Vaint&#275;.

- T&#257; nevajag, Vaint&#275;. Tu vari pievienoties mums un atkl&#257;t, kas ir di&#382;&#257;ks par person&#299;gaj&#257;m v&#275;lm&#275;m, varen&#257;ks nek&#257; pieder&#299;ba efenbarum

- Varen&#257;ks par pieder&#299;bu savai pils&#275;tai?!

- Iesp&#275;jams Jo p&#257;rsniedz visu

- Es pat nezinu, k&#257; lai sauc to, ko tu te Tu nozaimo visu, k&#257; d&#275;&#316; m&#275;s dz&#299;vojam, un es nevaru izjust neko citu k&#257; vien dzi&#316;u riebumu. Jilan&#275; ir dz&#299;voju&#353;as k&#257; jilan&#275;, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks! Te p&#275;k&#353;&#326;i &#353;aj&#257; k&#257;rt&#299;b&#257; k&#257; paraz&#299;ts dz&#299;v&#257; mies&#257; iegrau&#382;as j&#363;su F&#257;rnekseja ar saviem nej&#275;dz&#299;gajiem spredi&#311;iem! Un pret vi&#326;u izturas ar bezgal&#299;gu ieciet&#299;bu, bet vi&#326;a tom&#275;r nemit&#275;jas. Vi&#326;u br&#299;dina, bet vi&#326;a sp&#299;t&#299;gi iet savu ce&#316;u, l&#299;dz nav vairs citas izejas, k&#257; vien izraid&#299;t vi&#326;u no pils&#275;tas. Bet vi&#326;a nenomirst! Vi&#326;a k&#316;&#363;st par pirmo dz&#299;vo mironi! Nebijis gl&#257;b&#275;jas Olp&#275;sagas, vi&#326;a varb&#363;t joproj&#257;m dz&#299;votu un s&#275;tu naidu!

- J&#363;ganinepsa bija vi&#326;as v&#257;rds, jo caur vi&#326;u n&#257;ca paties&#299;bas atkl&#257;sme. Olp&#275;saga bija dr&#299;z&#257;k posta nes&#275;ja, kura izn&#299;cin&#257;ja vi&#326;as miesu, bet ne &#353;o atkl&#257;smi.

- V&#257;rds ir tas, kur&#353; tev dots. Vi&#326;a bija F&#257;rnekseja, t&#257;-kura-mekl&#275;-j&#275;gu- bezj&#275;dz&#299;b&#257;, un &#353;is noziegums vi&#326;ai maks&#257;ja dz&#299;v&#299;bu. Ar to t&#257; ar&#299; beidzas - &#353;&#299; j&#363;su b&#275;rni&#353;&#311;&#299;g&#257; tic&#299;ba, &#353;&#299;s ne&#311;&#299;tr&#257;s domas, kuras vair&#257;k piedien&#275;tu kora&#316;&#316;iem vai br&#363;nai &#291;&#275;m.

Vi&#326;a dzi&#316;i un konvuls&#299;vi ievilka elpu, visiem sp&#275;kiem cenzdam&#257;s savald&#299;ties.

- Vai tie&#353;&#257;m tu nesaproti, ko es pied&#257;v&#257;ju? Vien&#299;go izeju! Dz&#299;vi pret tevis izraudz&#299;to n&#257;vi. Esi ar mani, un tu k&#257;psi augstu! Ja &#353;&#299; &#353;&#311;eb&#299;g&#257; tic&#299;ba tev tik svar&#299;ga, tad tici ta&#269;u, bet ne v&#257;rda par to man vai jelkurai citai jilan&#275;! Turi to zem sava apmet&#326;a, un neviens to neredz&#275;s. Tu sp&#275;si!

- Es nesp&#275;ju. Paties&#299;ba ir paties&#299;ba - t&#257; j&#257;sludina ska&#316;i

&#256;rpr&#257;t&#257; r&#275;kdama, Vaint&#275; sagr&#257;ba Engas kaklu, vienlaikus ar &#299;k&#353;&#311;iem me&#382;on&#299;gi plucinot vi&#326;as seksti, nolieca sp&#299;tnieci pie zemes un trina ar seju pret spuras kokaino &#257;du.

- L&#363;k, kas ir taisn&#299;ba! - vi&#326;a auroja, pagriezusi Engu pret sevi, lai b&#363;tu skaidri saprotams ik v&#257;rds. - &#298;sten&#299;ba un paties&#299;ba ir putnu s&#363;di, ko es izsm&#275;r&#275;&#353;u pa tavu stulbo viepli! Un jaunce&#316;am&#257; pils&#275;ta me&#382;on&#299;gajos d&#382;ung&#316;os, smags darbs un nek&#257;du &#275;rt&#299;bu, kas tev tik pierastas! L&#363;k, tava likte&#326;a loze! Un v&#275;l - neizb&#275;gam&#257; n&#257;ve! K&#257; es te st&#257;vu! Ja tu neatmet&#299;si savu augstpr&#257;t&#299;bu, savu kuslo &#299;d&#275;&#353;anu

Vaint&#275; izdzird&#275;ja v&#257;ju, &#353;&#326;&#257;co&#353;u ska&#326;u, apcirt&#257;s un ieraudz&#299;ja kapteini, kura bija k&#257;pusi aug&#353;up uz dzegas un tagad cent&#257;s atkal strauji pazust no vi&#326;as redzesloka.

- N&#257;c &#353;urp! - Vaint&#275; izsauc&#257;s, nosviezdama Engu uz dzegas. - K&#257; saprast &#353;o trauc&#275;jumu? &#352;o &#311;&#299;&#311;er&#275;&#353;anu?!

- Es negrib&#275;ju Es net&#299;&#353;&#257;m, augst&#299;ba, es jau paz&#363;du, - Erifneisa run&#257;ja vienk&#257;r&#353;i, bez izteiksmes smalkumiem, - tik &#316;oti vi&#326;a bija apjukusi.

- Tad kas gan tevi dzina &#353;urp?

- Pludmale. Es tikai grib&#275;ju jums par&#257;d&#299;t balto pludmali. Tie&#353;i aiz zemes str&#275;les, kuru j&#363;s redzat priek&#353;&#257;, b&#363;s dzemd&#299;bu liedags.

Vaint&#275; atvieglota uzelpoja, sajutusi iesp&#275;ju nov&#275;rsties no pret&#299;g&#257;s ainas. Pret&#299;g&#257;s gan, - jo vi&#326;a bija zaud&#275;jusi savald&#299;bu. Kaut ko t&#257;du vi&#326;a at&#316;&#257;v&#257;s reti, apzin&#257;dam&#257;s, ka t&#257;d&#275;j&#257;di nodod trumpjus cit&#257;m tie&#353;i rok&#257;s. Kaut vai &#353;&#299; kapteine! Vi&#326;a tagad izplat&#299;s tenkas, un neko labu tas nev&#275;stija. Un viss Engas, nepateic&#299;g&#257;s un stulb&#257;s Engas d&#275;&#316;. Turpm&#257;k vi&#326;a pati var lemt savu likteni, pati sev piespriest peln&#299;to sodu! Vaint&#275; cie&#353;i satv&#275;ra apmali, vi&#326;as niknums izpl&#275;n&#275;ja, elpa k&#316;uva r&#257;m&#257;ka, un vi&#326;a iel&#363;koj&#257;s za&#316;aj&#257; krasta l&#299;nij&#257; tepat rokas stiepiena att&#257;lum&#257;. Ar acs kakti&#326;u vi&#326;a redz&#275;ja, ka Enga pietrau&#353;as k&#257;j&#257;s, alkdama redz&#275;t pludmali t&#257;pat k&#257; visi.

- M&#275;s piest&#257;sim tik tuvu, cik vien b&#363;s iesp&#275;jams, - Erifneisa teica. - Cie&#353;i pie krasta.

M&#363;su n&#257;kotne, Vaint&#275; dom&#257;ja. Pirm&#257; triumf&#257;l&#257; vaislinieku aplek&#353;ana, pirmais d&#275;jums, pirmais per&#275;jums, pirmais efenbarus dodas j&#363;r&#257;. Vi&#326;as niknums bija izpl&#275;n&#275;jis, un vi&#326;a gandr&#299;z smaid&#299;ja, iedom&#257;jusies treknos, k&#363;tros v&#299;ri&#353;&#311;us stulbi zvilnam saul&#275; un aukl&#275;jam mazu&#316;us dro&#353;aj&#257;s som&#257;s - &#257;das krok&#257;s astes- gal&#257;. Un pirm&#257;s jaundzimu&#353;&#257;s! Neaizmirstams br&#299;dis jaunaj&#257; pils&#275;t&#257;

Apkalpe vad&#299;ja araketo aizvien cie&#353;&#257;k pie krasta, jau gandr&#299;z starp pl&#299;sto&#353;aj&#257;m vi&#316;&#326;u galotn&#275;m. Krasts sl&#299;d&#275;ja gar&#257;m, un redzeslok&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s pludmale. Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs liedags.

Pav&#275;r&#257;s aina, kas Engai un kapteinei laup&#299;ja valodu. Vaint&#275; nebals&#299; iekliedz&#257;s. Gludaj&#257; smilt&#299; izkais&#299;tie, l&#299;dz nepaz&#299;&#353;anai sakrop&#316;otie l&#299;&#311;i izvilin&#257;ja no vi&#326;as dv&#275;seles dzi&#316;umiem baisu aizsaules vaidu, kas draud&#299;gi aizv&#275;l&#257;s p&#257;r vi&#316;&#326;iem, izz&#363;dot t&#257;l&#275;



III

Vaint&#275; s&#257;pju kliedziens sp&#275;ji aps&#299;ka. Kad vi&#326;a atkal ierun&#257;j&#257;s, bija zudusi visa eti&#311;etes uzspiest&#257; fr&#257;&#382;ainiba. Steidz&#299;gi teiktais grieza aus&#299;s ar savu nesam&#257;kslot&#299;bu un raupjumu.

- Kapteini Nekav&#275;joties ved krast&#257; desmit sp&#275;c&#299;g&#257;k&#257;s apkalpes locekles! Ar hezocaniem rok&#257;s. Un atst&#257;j araketo reid&#257;!

Vi&#326;a p&#257;rtraus&#257;s p&#257;r spuras &#269;ukuru, apdom&#257;j&#257;s un nor&#257;d&#299;ja uz Engu.

- Tu n&#257;ksi ar mani!

Vaint&#275; r&#257;p&#257;s lejup pa araketo muguru, c&#275;rtot k&#257;ju nagus raupjaj&#257; &#257;d&#257; un &#257;&#311;&#275;joties ar pirkstgaliem krevei l&#299;dz&#299;gaj&#257;s krok&#257;s, l&#299;dz sasniedza dzidro &#363;deni un laid&#257;s peldus. Enga sekoja.

Vi&#326;as iznira no vi&#316;&#326;iem tie&#353;i pie noslakt&#275;t&#257; v&#299;ri&#353;&#311;a l&#299;&#311;a. Ap br&#363;c&#275;m meln&#257; m&#257;kon&#299; &#326;irb&#275;ja mu&#353;as, aizsedzot d&#363;ruma vietu un asins recek&#316;us ap to. Enga, to redzot, sagr&#299;&#316;oj&#257;s k&#257; neman&#257;ma v&#275;ja &#353;&#363;pota un nevi&#316;us savija pirkstus ar &#299;k&#353;&#311;iem cie&#353;&#257; &#326;udzekl&#299; b&#275;rnu dienu s&#257;pju &#382;est&#257;.

Vaint&#275; tur&#275;j&#257;s. Vi&#326;a st&#257;v&#275;ja cieta un stingra k&#257; klints, un ne vaibsts vi&#326;as sej&#257; nenotr&#299;s&#275;ja. Tikai skatiens m&#275;mi iztaust&#299;ja slakti&#326;a ainu.

- Es gribu uzmekl&#275;t nezv&#275;rus, kas to izdar&#299;ju&#353;i, - vi&#326;a noskald&#299;ja, ne&#316;aujot v&#257;rdiem nodot izj&#363;tas, pasp&#275;ra soli un noliec&#257;s p&#257;r rumpi. - Vi&#326;i non&#257;v&#275;ju&#353;i, bet nav &#275;du&#353;i. Tiem ir nagi vai ilk&#326;i, vai ragi - paveries uz &#353;&#299;m br&#363;c&#275;m! Redzi? Un ne vien v&#299;ri&#353;&#311;is, bet ar&#299; uzraudzes ir miru&#353;as. Nokautas t&#257;d&#257; pat veid&#257;. Kur ir apsardze?!

Vi&#326;a pav&#275;rs&#257;s ar seju pret kapteini, kura &#353;ai mirkl&#299; par&#257;d&#299;j&#257;s no j&#363;ras ar bru&#326;ot&#257;m c&#299;n&#299;t&#257;j&#257;m, un deva z&#299;mi virz&#299;ties uz priek&#353;u.

- Izk&#257;rtoties &#311;&#275;d&#275;, tur&#275;t iero&#269;us gatav&#299;b&#257; un iz&#311;emm&#275;t pludmali! Atrast sardzes, kur&#257;m bija j&#257;b&#363;t &#353;eit, un izsekot, kurp ved &#353;&#299;s p&#275;das! &#256;tri!

Vi&#326;a v&#275;roja t&#257;s izkl&#299;stam, l&#299;dz sadzird&#275;ja Engas balsi.

- Vaint&#275;, es nesaprotu, k&#257;di rad&#299;jumi var&#275;tu cirst &#353;&#257;das br&#363;ces. Katrs ievainojums ir atsevi&#353;&#311;s d&#363;riens vai griezums, it k&#257; rad&#299;jumam b&#363;tu viens pats rags vai nags.

- Neniteskam ir viens rags uz deguna, liels un resns; ar&#299; arakzastam ir viens pats rags.

- Visi tie ir milz&#299;gi, lemp&#299;gi, stulbi rad&#299;jumi. Tie nevar&#275;tu to izdar&#299;t. Un tu ta&#269;u pati br&#299;din&#257;ji mani no briesm&#257;m &#353;&#257;spuses m&#363;&#382;ame&#382;os. Tie ir nezin&#257;mi dz&#299;vnieki, strauji un nesaudz&#299;gi.

- Kur atrad&#257;s apsardze? Vi&#326;as zin&#257;ja briesmas! K&#257;p&#275;c vi&#326;as neveica savu pien&#257;kumu?

- Vi&#326;as veica, - Erifneisa iebilda, l&#275;n&#257;m &#353;&#316;&#363;kdama lejup uz pludmali. Visas miru&#353;as. Visas nogalin&#257;tas tie&#353;i t&#257;pat.

- Nevar b&#363;t! Un vi&#326;u iero&#269;i?

- Nav lietoti. Piel&#257;d&#275;ti. &#352;is rad&#299;jums &#352;ie rad&#299;jumi biju&#353;i tik strauji

Viena apkalpes locekle uzsauca vi&#326;&#257;m no pludmales lejasgala. Lielais att&#257;lums dar&#299;ja &#311;erme&#326;a kust&#299;bas neskaidras, un balss skan&#275;ja sl&#257;p&#275;ti. Nep&#257;rprotami satraukta, vi&#326;a skr&#275;ja pie p&#257;r&#275;j&#257;m, br&#299;&#382;iem apst&#257;dam&#257;s un p&#363;l&#275;dam&#257;s kaut ko pateikt, tad atkal laizdam&#257;s teci&#326;us, l&#299;dz beidzot teikto jau var&#275;ja saprast.

- Es atradu p&#275;das &#257;tri tur ir asinis

Nevald&#257;mais izb&#299;lis vi&#326;as bals&#299; uzv&#275;d&#299;ja n&#257;ves dvesmu. Visas ar Vaint&#275; priek&#353;gal&#257; trauc&#257;s tai pret&#299;.

- Es g&#257;ju pa p&#275;d&#257;m, augst&#299;ba, - apkalpes locekle turpin&#257;ja, nor&#257;d&#299;dama uz kokiem. - Rad&#299;jums nav bijis viens. K&#257;di pieci, es dom&#257;ju, - daudz p&#275;du. Visas beidzas &#363;dens mal&#257;. Vi&#326;i ir proj&#257;m. Bet ir v&#275;l kas, tev v&#275;l kaut kas j&#257;redz

- Kas?

- Slakti&#326;a vieta, daudz asi&#326;u un kaulu. Un v&#275;l v&#275;l kaut kas. Tev j&#257;redz pa&#353;ai.

Jau t&#257;lu pirms apskat&#257;m&#257;s vietas var&#275;ja dzird&#275;t mu&#353;u nikno zum&#275;&#353;anu. Tad

nep&#257;rprotami atkl&#257;j&#257;s lielas apkau&#353;anas vieta, bet t&#257;s vid&#363; v&#299;d&#275;ja kaut kas v&#275;l trak&#257;ks. Ce&#316;vede m&#275;mi nor&#257;d&#299;ja uz zemi.

Kaudz&#275; sarausti meln&#275;ja nodegu&#316;i un pelni. No tiem c&#275;l&#257;s pel&#275;ka d&#363;mu gr&#299;ste.

- Uguns? - Vaint&#275; izsauc&#257;s, &#353;&#299;s ainas samulsin&#257;ta t&#257;pat k&#257; p&#257;r&#275;j&#257;s. Vi&#326;a bija to redz&#275;jusi jau sen&#257;k un izjuta nepatiku. - St&#257;vi mier&#257;, stulbene! - vi&#326;a uzr&#275;ja, kad kapteine stiepa roku pret d&#363;mojo&#353;ajiem pelniem. - T&#257; ir uguns. T&#257; ir &#316;oti karsta un s&#257;p&#299;ga.

- Es nezin&#257;ju, - Erifneisa taisnoj&#257;s. - Esmu dzird&#275;jusi par to, bet nav gad&#299;jies redz&#275;t.

- Te ir v&#275;l kas, - iemin&#275;j&#257;s komandas locekle. - Krast&#257; ir dub&#316;i. Saul&#275; saciet&#275;ju&#353;i akmen&#299;. Tajos ir p&#275;du nospiedumi, &#316;oti skaidri. Es izlauzu vienu. L&#363;k!

Vaint&#275; piesteidz&#257;s un apl&#363;koja saplais&#257;ju&#353;o dub&#316;u p&#316;eku, pieliekdam&#257;s tam kl&#257;t un bakst&#299;dama iespiedumus cietaj&#257; mas&#257;.

- Mazi rad&#299;jumi, &#316;oti mazi, maz&#257;ki nek&#257; m&#275;s. Vi&#326;u p&#275;das ir nevar&#299;gas, pavisam bez nagiem. Eu! Re - skaitiet!

Vi&#326;a apsvied&#257;s ar seju pret p&#257;r&#275;jiem, izstiepusi vienu roku ar izplestiem pirkstiem, un niknuma kr&#257;sa p&#257;rkl&#257;ja vi&#326;as delnu.

- Pieci pirksti. Re, cik vi&#326;iem to ir! Ne &#269;etri. Kur&#353; zina, kas tie par zv&#275;riem ar pieciem k&#257;ju pirkstiem?

Iest&#257;j&#257;s klusums.

- P&#257;r&#257;k daudz mistikas. Man tas nepat&#299;k. Cik sard&#382;u &#353;eit bija?

- Tr&#299;s, - Erifneisa attrauca. - Pa vienai katr&#257; pludmales gal&#257;, un tre&#353;&#257; pa vidu

Vi&#326;as runa apr&#257;v&#257;s, jo viena no komandas, br&#299;k&#353;&#311;inot zarus, lauz&#257;s caur

paaugu lejpus vi&#326;&#257;m.

- Maza laiva tuvojas krastam! - vi&#326;a sauca.

Izn&#257;kusi no koku pa&#275;nas, Vaint&#275; ieraudz&#299;ja s&#299;kajos viln&#299;&#353;os &#353;&#363;pojamies laivu, piekrautu ar kaut k&#257;diem kubuliem. Viena no t&#257;s saimniec&#275;m uztur&#275;j&#257;s turpat net&#257;lu, lai rad&#299;jums nesadom&#257;tu kaut kur nokl&#299;st; p&#257;r&#275;j&#257;s divas liedag&#257; blenza uz l&#299;&#311;iem. Vaint&#275; tuvojoties, t&#257;s apcirt&#257;s; vi&#326;a paman&#299;ja v&#299;tu stieples gredzenu vienai sve&#353;iniecei ap kaklu un ar skatienu ieurb&#257;s taj&#257;.

- Tu esi ezikesaka - t&#257;, kurai j&#257;sarg&#257; dzemd&#299;bu liedags! K&#257;p&#275;c tu nebiji &#353;eit un neaizst&#257;v&#275;ji savus aizbilstamos?!

Ezikesakas n&#257;sis niknum&#257; ieplet&#257;s.

- Kas tu t&#257;da, ka at&#316;aujies ar mani run&#257;t.

- Es esmu Vaint&#275;, &#353;&#299;s pils&#275;tas jaun&#257; eista&#257;! Un tagad atbildi uz manu jaut&#257;jumu, niec&#299;ba, jo man z&#363;d paciet&#299;ba!!!

Ezikesaka soli atk&#257;p&#257;s un aizsk&#257;ra savas l&#363;pas pazem&#299;g&#257; l&#363;gum&#257;.

- Piedod man, augst&#299;ba, es nezin&#257;ju. &#352;&#299; slepkav&#299;ba, &#353;is slogs

- gulstas uz tevi. Kur tu biji?

- Pils&#275;t&#257;, p&#275;c p&#257;rtikas un jaun&#257;m sardz&#275;m.

- Cik sen tu jau esi proj&#257;m?

- Tikai divas dienas, augst&#299;ba, k&#257; vienm&#275;r.

- K&#257; vienm&#275;r! - Vaint&#275; burtiski piep&#363;t&#257;s nevald&#257;m&#257;s dusm&#257;s un smagi uzsv&#275;ra katru v&#257;rdu. - Nesaprotu! K&#257;p&#275;c tu pamet liedagu, lai dotos uz pils&#275;tu pa j&#363;ru? Kur ir &#275;rk&#353;&#311;u siena, kur nocietin&#257;jumi?!

- Nav v&#275;l izaugu&#353;i, augst&#299;ba, nav v&#275;l dro&#353;i. Upi papla&#353;ina un padzi&#316;ina, bet t&#257; nav v&#275;l atbr&#299;vota no b&#299;stamiem nezv&#275;riem. Dro&#353;&#299;bas nol&#363;kos nol&#275;ma iek&#257;rtot dzemd&#299;bu liedagu pie oke&#257;na, uz laiku, protams.

- Dro&#353;&#299;bas nol&#363;kos! - Vaint&#275;, satracin&#257;ta l&#299;dz &#257;rpr&#257;tam, r&#257;d&#299;ja uz l&#299;&#311;iem un r&#275;ca. - Vi&#326;as ir miru&#353;as! Visas! Un t&#257; bija tava misija! Ja tu b&#363;tu to pild&#299;jusi, tad gul&#275;tu kop&#257; ar vi&#326;&#257;m. Par noziegumu, smag&#257;ko no smag&#257;kajiem, es pieprasu nesaudz&#299;g&#257;ko sodu! Tu esi izraid&#299;ta no &#353;&#299;s pils&#275;tas, no run&#257;jo&#353;o sabiedr&#299;bas, un tiec pieskait&#299;ta m&#275;maj&#257;m. Ilgi tu nedz&#299;vosi, bet l&#299;dz pat n&#257;vei ik br&#299;di atcer&#275;sies, ka tavs pien&#257;kums, tava misija, tava k&#316;&#363;da - tas viss tevi noveda l&#299;dz &#353;im spriedumam.

Vaint&#275; pieklupa ezikesakai pie kakla, aiz&#257;&#311;&#275;ja ik&#353;&#311;us aiz met&#257;la z&#299;motnes, kas liecin&#257;ja par augsto st&#257;vokli, un sp&#275;c&#299;gi r&#257;va. Gredzens p&#257;rtr&#363;ka. P&#257;rlauzto stiep&#316;u gali uzpl&#275;sa nolemt&#257;s kaklu. Svin&#299;gi deklam&#275;dama depersonaliz&#257;cijas ritu&#257;los pantus, Vaint&#275; nosvieda zimotni smilt&#299;s.

- Es atbr&#299;voju tevi no taviem pien&#257;kumiem! Visas kl&#257;teso&#353;&#257;s &#353;aj&#257; br&#299;d&#299; aizmirst tavu biju&#353;o st&#257;vokli, jo tu neesi veikusi savu misiju! Katra Inegbanas, m&#363;su dzimt&#257;s pils&#275;tas pavalstniece, ikviena dz&#299;v&#257; jilan&#275; pievienojas mums, laupot tev pilson&#299;bu! Visbeidzot es at&#326;emu tev v&#257;rdu, un neviena dz&#299;v&#257; to vairs neizrun&#257;s ska&#316;i, bet piemin&#275;s tevi k&#257; Lekmeliku, m&#363;&#382;&#299;go tumsu! Es atdodu tevi v&#257;rd&#257; nenosauktaj&#257;m un m&#275;maj&#257;m! Ej!

Vaint&#275; salti nor&#257;d&#299;ja uz oke&#257;nu. Depersonaliz&#275;t&#257; ezikesaka met&#257;s pie zemes un vis&#257; augum&#257; izstiep&#257;s smilt&#299;s pie Vaint&#275; k&#257;j&#257;m. Vi&#326;as teikto tik tikko var&#275;ja sadzird&#275;t.

- Tikai ne to, es l&#363;dzu. Tikai ne &#353;o kaunu! T&#257; bija D&#299;sta, kas visu izr&#299;koja, kas m&#363;s piespieda. Olas nemaz nedr&#299;kst&#275;ja per&#275;t, jo vi&#326;a neuztur&#275;ja seksu&#257;lo discipl&#299;nu. Mani te nevar vainot, jaundzimu&#353;&#257;s nemaz nedr&#299;kst&#275;ja b&#363;t iz&#353;&#311;&#299;lu&#353;&#257;s. T&#257; nav mana vaina

V&#257;rdi iestr&#275;ga r&#299;kl&#275;, un balss nosl&#257;pa. Vi&#326;as locek&#316;u kust&#299;bas l&#275;n&#257;m rim&#257;s, l&#299;dz tie sastinga pavisam.

- Apveliet &#353;o b&#363;tni otr&#257;di, - Vaint&#275; pav&#275;l&#275;ja.

Erifneisa deva z&#299;mi t&#257;s biedren&#275;m, un vi&#326;as gr&#363;st&#299;ja &#316;engano &#311;ermeni, lidz tas apv&#275;l&#257;s aug&#353;p&#275;dus. Lekmelikas atv&#275;rto acu skatiens bija stings, elpa jau dzisa. Dr&#299;z vi&#326;a izlaidis garu. Taisn&#257;s tiesas spriedums b&#363;s st&#257;jies sp&#275;k&#257;. Vaint&#275; gandar&#299;ta paloc&#299;ja galvu un t&#363;l&#299;t ar&#299; izmeta izraid&#299;to b&#363;tni no pr&#257;ta, - p&#257;r&#257;k daudz bija, ko dar&#299;t.

- Erifneisa, tu paliksi &#353;eit un uzraudz&#299;si l&#299;&#311;u apglab&#257;&#353;anu, - vi&#326;a izr&#299;koja. - P&#275;c tam nog&#257;d&#257; araketo pils&#275;t&#257;. Es tagad brauk&#353;u ar &#353;o laivu. V&#275;los redz&#275;t &#353;o eista&#257; D&#299;stu, kuru nomain&#299;t esmu s&#363;t&#299;ta.

Kad Vaint&#275; iek&#257;pa laiv&#257;, st&#363;rmane mulsi izr&#257;d&#299;ja v&#275;l&#275;&#353;anos kaut ko teikt. Vi&#326;a run&#257;ja l&#275;n&#257;m, ar zin&#257;mu piep&#363;li.

- Tas neb&#363;s iesp&#275;jams - redz&#275;t D&#299;stu. D&#299;sta nu jau cik dienas k&#257; mirusi. Te plos&#299;j&#257;s drudzis. Vi&#326;a bija viena no p&#275;d&#275;j&#257;m mir&#275;j&#257;m.

- Tad mana iera&#353;an&#257;s &#353;obr&#299;d jau izr&#257;d&#257;s nov&#275;lota, - Vaint&#275; aps&#275;d&#257;s, kam&#275;r st&#363;rmane pav&#275;lo&#353;i run&#257;ja laivai aus&#299;. Rad&#299;jums, miesai puls&#275;jot, uzs&#257;ka kust&#299;bu, izgr&#363;zdams no sava &#311;erme&#326;a &#363;dens str&#363;klas.

- Past&#257;sti man par pils&#275;tu, - Vaint&#275; mudin&#257;ja. - Bet vispirms teic savu v&#257;rdu!

Vi&#326;a run&#257;ja r&#257;mi un silti. &#352;&#299; sardze nebija vainojama slepkav&#299;b&#257;s, vi&#326;ai nebija j&#257;atrodas posten&#299;. Tagad Vaint&#275; j&#257;dom&#257; par pils&#275;tu un j&#257;sag&#257;d&#257; sabiedrotie, ja reiz vi&#326;a v&#275;las veikt savu darbu nevainojami.

- Es esmu Inl&#275;nata, - vi&#326;a teica ne vairs tik bail&#299;gi k&#257; pirm&#299;t. - T&#257; b&#363;s laba pils&#275;ta. M&#275;s visas v&#275;lamies, lai t&#257; b&#363;tu. M&#275;s smagi str&#257;d&#257;jam, bet saduramies ar vis&#257;d&#257;m gr&#363;t&#299;b&#257;m un sare&#382;&#291;&#299;jumiem.

- Vai viena no &#353;&#299;m probl&#275;m&#257;m bija D&#299;sta?

Inl&#275;nata pasl&#275;pa delnas, lai neizr&#257;d&#299;tu emocijas, kuras pauda to kr&#257;sa. - Ne man par to spriest. Esmu bijusi pilsone &#316;oti &#299;su br&#299;di.

- Ja tu esi pils&#275;t&#257;, tu tai piederi. Tu vari man visu teikt, jo es esmu Vaint&#275; un esmu eista&#257;. Apdom&#257; labi &#353;o v&#257;rdu noz&#299;mi! Manas varas rokas ple&#353;as p&#257;r pils&#275;tu. Es esmu t&#257;, pie kuras j&#257;v&#275;r&#353;as ar vis&#257;m probl&#275;m&#257;m. Es esmu t&#257;, kura lems. Nu tu zini savus pien&#257;kumus! Tu run&#257;si, tu va&#316;sird&#299;gi atbild&#275;si uz maniem jaut&#257;jumiem!

- Es dar&#299;&#353;u, k&#257; tu teiksi, eista&#257;, - Inl&#275;nata ap&#326;&#275;m&#299;gi teica, jau s&#257;kdama izprast jauno lietu k&#257;rt&#299;bu.

Spr&#299;di pa spr&#299;dim, s&#299;ki un paciet&#299;gi iztauj&#257;jot, Vaint&#275; acu priek&#353;&#257; uzplauka notikumu aina pils&#275;t&#257;. Sardzei bija p&#257;r&#257;k zems st&#257;voklis, lai vi&#326;a zin&#257;tu, kas noticis valdo&#353;aj&#257;s aprind&#257;s, bet sekas vi&#326;a p&#257;rzin&#257;ja smalki. T&#257;s neiepriecin&#257;ja.

D&#299;stu tauta necien&#299;ja, tas nu k&#316;uva skaidrs. Ac&#299;mredzot vi&#326;u iesk&#257;va &#353;aurs personu loks, kas nep&#257;rslogoja sevi ar darbu. Viss liecin&#257;ja, ka t&#257;s bija aizmirsu&#353;as savu misiju un, kopul&#257;cijas laikam pien&#257;kot, piln&#299;b&#257; nodevu&#353;&#257;s fizisk&#257;m baud&#257;m ar v&#299;ri&#353;&#311;iem, ignor&#275;jot faktu, ka dzemd&#299;bu liedagi nav sagatavoti. Ja tas izr&#257;d&#299;sies t&#257;, un taisn&#299;bu noskaidrot neb&#363;s gr&#363;ti, tad vi&#326;&#257;m neizb&#275;gt no sabiedrisk&#257;s tiesas. P&#257;rk&#257;p&#275;jas nor&#299;kos darb&#257; &#257;rpus pils&#275;tas, tas ar&#299; viss. Vi&#326;as str&#257;d&#257;s, l&#299;dz pakrit&#299;s, vai ar&#299; nok&#316;&#363;s savva&#316;as dz&#299;vnieku zobos. Neko vair&#257;k t&#257;s ar&#299; nav peln&#299;ju&#353;as.

Ne visi jaunumi bija tik nel&#257;gi. Pirmie l&#299;dumi jau nol&#299;sti, pa&#353;as pils&#275;tas izaugsme iev&#275;rojami pavirz&#299;jusies uz priek&#353;u un norisin&#257;s p&#275;c pl&#257;na. Kop&#353; drudzis apkarots, vesel&#299;bas aizsardz&#299;ba vairs nav klibojusi, neskaitot ikdieni&#353;&#311;as smag&#257; darba traumas. L&#299;dz laivas ien&#257;k&#353;anai up&#275; Vaint&#275; jau skaidri redz&#275;ja, kas dar&#257;ms. Vi&#326;a, protams, p&#257;rbaud&#299;s Inl&#275;natas st&#257;stu paties&#299;gumu, bet nojauta teica, ka vienk&#257;r&#353;&#257; b&#363;tne prec&#299;zi izgaismojusi pils&#275;tas neb&#363;&#353;anas. Da&#382;i nost&#257;sti, bez &#353;aub&#257;m, var&#275;ja b&#363;t tenkas, bet faktu kodols k&#316;uva skaidrs k&#257; diena.

Kad laiva s&#257;ka jau l&#299;kumot starp pils&#275;tas &#363;denssakn&#275;m, kur t&#257; var&#275;s laiski izstiepties ostas seklum&#257;, saule pasl&#275;p&#257;s aiz m&#257;ko&#326;u v&#257;liem. Vaint&#275; sajuta v&#275;sumu un glu&#382;i nevi&#316;us ietin&#257;s k&#257;d&#257; apmetn&#299;, kas m&#275;t&#257;j&#257;s pa rokai. Tas bija labi barots un silts, turkl&#257;t apsl&#275;pa vi&#326;as person&#299;bu. Jo lab&#257;k. Nebijis tas slakti&#326;&#353; pludmal&#275;, vi&#326;a b&#363;tu uzst&#257;jusi, lai ost&#257; ien&#257;ko&#353;o araketo sagaida p&#275;c eti&#311;etes. Tagad tas &#353;&#311;ita neiedom&#257;jami. Vi&#326;a neuzkr&#299;to&#353;i m&#275;ros ce&#316;u uz Alp&#299;saku, lai b&#363;tu tur, ja zi&#326;a par slepkav&#299;b&#257;m jau sasniegusi pils&#275;tu, vi&#326;a b&#363;tu tur un ne&#316;autu to pasniegt sagroz&#299;t&#257; veid&#257;. Slepkav&#299;bas nedr&#299;kst aizmirst, bet t&#257;m &#316;au&#382;u atmi&#326;&#257; j&#257;saist&#257;s ar posta laiku nosl&#275;gumu un uzplaukuma s&#257;kumu. Vi&#326;a sev klus&#299;b&#257; nosol&#299;j&#257;s, ka, s&#257;kot ar &#353;o br&#299;di, viss ievirz&#257;s cit&#257;, labv&#275;l&#299;g&#257; gultn&#275;.



IV

Vaint&#275; iera&#353;an&#257;s tom&#275;r nepasi&#299;d&#275;ja bez iev&#275;r&#299;bas. Laivai iegrie&#382;oties dok&#257;, vi&#326;a redz&#275;ja, ka tur, cie&#353;i ietinusies apmetn&#299;, k&#257;da &#275;na ac&#299;mredzami gaida vi&#326;u piebraucam.

- Kas t&#257; t&#257;da? - Vaint&#275; jaut&#257;ja. Inl&#275;nata izsekoja vi&#326;as skatienam.

- Esmu dzird&#275;jusi, ka vi&#326;u sauc Vanalp&#275;. Vi&#326;a ie&#326;em visaugst&#257;ko st&#257;vokli. Vi&#326;a nekad nav ar mani run&#257;jusi.

Vaint&#275; pazina Vanalp&#275;. Vismaz bija iepazinusies ar vi&#326;as p&#275;d&#275;jiem zi&#326;ojumiem: lieti&#353;&#311;iem un bezkaisl&#299;giem, kuros ne reizi neieskan&#275;j&#257;s personisk&#257; attieksme vai &#382;&#275;labas par gr&#363;t&#299;b&#257;m. Vi&#326;a bija ezikekzopa - v&#257;rda tie&#353;&#257; noz&#299;m&#275; t&#257;-kura-p&#257;rveido-lietas jeb viena no nedaudzaj&#257;m izredz&#275;taj&#257;m, kuras p&#257;rvald&#299;ja jaunu augu un dzivnieku formu kultiv&#275;&#353;anas m&#257;kslu. &#352;aj&#257; pils&#275;t&#257; tie&#353;i uz vi&#326;u gulstas atbild&#299;ba par pl&#257;nojumu un aug&#353;anas norisi. Vaint&#275; b&#363;s eista&#257;, jaun&#257;s pils&#275;tas un t&#257;s iem&#299;tnie&#269;u vadone. Vanalp&#275;, savuk&#257;rt, ir l&#299;dz p&#275;d&#275;jai lapi&#326;ai atbild&#299;ga par pa&#353;as pils&#275;tas fizisko veidolu.

Vaint&#275; sa&#326;&#275;m&#257;s, lai p&#275;k&#353;&#326;a spriedze nenodotu &#353;is pirm&#257;s tik&#353;an&#257;s likten&#299;go noz&#299;mi: no t&#257;s b&#363;s atkar&#299;gas visas vi&#326;u turpm&#257;k&#257;s attiec&#299;bas. Attiec&#299;bas, kuras iz&#353;&#311;irs Alpisakas likteni, t&#257;s n&#257;kotni.

- Es esmu Vaint&#275;, - vi&#326;a teica, izk&#257;pdama uz doka raupj&#257;s koka apmales.

- Sveicu tevi un laipni l&#363;dzu Alpisak&#257;. K&#257;da f&#257;rgaja paman&#299;ja gan araketo, gan &#353;o laivu tuvojamies un zi&#326;oja man. Mana karst&#257;k&#257; v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s bija, lai t&#257; izr&#257;ditos tu. Es esmu Vanalp&#275;. Esmu tav&#257; r&#299;c&#299;b&#257;, - vi&#326;a teica saska&#326;&#257; ar eti&#311;eti, vienlaikus liekot &#382;estam paust pak&#316;au&#353;anos augst&#257;kst&#257;vo&#353;&#257;s priek&#353;&#257;. Abas rokas izpild&#299;ja pilnu kustibu veclaic&#299;g&#257; stil&#257;, nevis apr&#257;va to m&#363;sdien&#257;s parastaj&#257; sa&#299;sin&#257;taj&#257; variant&#257;. P&#275;c tam vi&#326;a ie&#326;&#275;ma cietu, robustu st&#257;ju un gaid&#299;ja r&#299;kojumus. Vaint&#275; uzreiz atsila un impuls&#299;vi satv&#275;ra vi&#326;as roku draudz&#299;bas &#382;est&#257;.

- Es las&#299;ju tavus zi&#326;ojumus. Tu esi smagi str&#257;d&#257;jusi Alp&#299;sakas lab&#257;. Vai f&#257;rgaja tev st&#257;st&#299;ja v&#275;l ko? Vai vi&#326;a run&#257;ja par liedagu?

- N&#275;, tikai par tavu iera&#353;anos. Kas ir ar liedagu?

Vaint&#275; jau v&#275;ra muti, lai run&#257;tu, bet piepe&#353;i aptv&#275;ra, ka nemaz nesp&#275;j to darit. Kop&#353; t&#257; vien&#299;g&#257; s&#257;pju kliedziena vi&#326;a savas j&#363;tas nevainojami tur&#275;ja gro&#382;os. Tikl&#299;dz vi&#326;a ierun&#257;sies par viri&#353;&#311;u un jaundzimu&#353;o apkau&#353;anu, t&#257; dusmas un izbailes atkal izlauz&#299;sies uz &#257;ru. Tas neb&#363;tu piedien&#299;gi, nedz ar&#299; stiprin&#257;tu vi&#326;as atst&#257;to v&#275;s&#257;s lieti&#353;&#311;&#299;bas iespaidu, par kuru vi&#326;a sabiedr&#299;b&#257; alla&#382; t&#257; g&#257;d&#257;ja.

- Inl&#275;nat! - vi&#326;a pav&#275;l&#275;ja. - Past&#257;sti Vanalp&#275;, ko m&#275;s atrad&#257;m pludmal&#275;!

Vaint&#275; so&#316;oja gar doku vis&#257; t&#257; garum&#257; &#353;urpu turpu, pr&#257;t&#257; sak&#257;rtojot darbus,

kas vi&#326;ai j&#257;paveic. Kad balsis apklusa, vi&#326;a pac&#275;la skatienu un sajuta, ka abas p&#257;r&#275;j&#257;s gaida k&#257;du v&#257;rdu no vi&#326;as.

- Tagad tu saproti, - vi&#326;a teica.

- Neiedom&#257;jami. B&#363;tnes, kas to izdar&#299;ja, j&#257;atrod un j&#257;izn&#299;cina!

- Vai tu zini, kas t&#257;s var&#275;tu b&#363;t?

- N&#275;. Bet es zinu, kas to zina. Stalana, kura str&#257;d&#257; kop&#257; ar mani.

- Medniece-no-dzim&#353;anas?

- V&#257;rds vi&#326;ai iedots tr&#257;p&#299;gi. Vi&#326;a ir vienatn&#275; izstaig&#257;jusi visus me&#382;us ap pils&#275;tu. Vi&#326;a zina, kas tajos uzgl&#363;n. Uz &#353;o zi&#326;u pamata es pielaboju pils&#275;tas pl&#257;nojumu. Man b&#363;tu tev j&#257;par&#257;da visos s&#299;kumos

- V&#275;l&#257;k! Lai gan esmu eista&#257;, maz&#257;k steidzami pas&#257;kumi var pagaid&#299;t, kam&#275;r pret &#353;&#299;m slepkav&#299;b&#257;m kaut kas netiks pas&#257;kts. Pils&#275;ta veidojas labi. Vai ir k&#257;das neatliekamas probl&#275;mas?

- Nav t&#257;du, ko nevar&#275;tu atlikt. Viss notiek, k&#257; j&#257;notiek. Drudzis ir aptur&#275;ts. Da&#382;as nomira.

- Nomira D&#299;sta. Vai vi&#326;as pietr&#363;ks?

Vanalp&#275; apklusa un dzi&#316;dom&#299;gi nolaida acis. Kad vi&#326;a atkal ierun&#257;j&#257;s, bija redzams, ka ik v&#257;rds ir r&#363;p&#299;gi izsv&#275;rts ar visdzi&#316;&#257;ko atbild&#299;bas saj&#363;tu.

- &#352;aj&#257; pils&#275;t&#257; nav laba gaisotne, un daudzas run&#257;, ka vain&#299;ga D&#299;sta. Es piekritu. Vi&#326;u ir &#316;oti maz - to, kur&#257;m vi&#326;as pietr&#363;ks.

- ?

- Tuvu st&#257;vo&#353;as personas. Tu vi&#326;as &#316;oti dr&#299;z atmaskosi.

- Saprotu. Tagad s&#363;ti p&#275;c Stalanas un liec vi&#326;ai ierasties. Un, kam&#275;r gaid&#257;m, par&#257;di man pils&#275;tu!

Vanalp&#275; ienira starp augstaj&#257;m sakn&#275;m un pagr&#363;da s&#257;nis smagn&#275;jo priek&#353;karu, kur&#353; notr&#299;s&#275;dams atbild&#275;ja uz vi&#326;as piesk&#257;rienu. Iek&#353;pus&#275; bija silt&#257;ks, un vi&#326;as nometa savus apmet&#326;us kaudz&#275; l&#299;dz&#257;s durvju ailai. Apmet&#326;i gausi izb&#299;d&#299;ja taustek&#316;us un &#269;amd&#299;ja sienu, l&#299;dz sajuta koka asi&#326;u saldo smar&#382;u un ies&#363;c&#257;s sul&#299;gaj&#257; l&#363;ksn&#275;.

G&#257;j&#275;jas izsl&#299;d&#275;ja caur pagaidu b&#363;v&#275;m pa&#353;&#257; &#363;dens mal&#257; - cauri nojum&#275;m, ko veidoja p&#257;r &#257;tri augo&#353;iem skeletkokiem p&#257;rstieptas puscaurspidigas pl&#275;ves.

- &#352;i tehnika ir glu&#382;i svaiga, - Vanalp&#275; paskaidroja. - Jau sen nav veidotas jaunas pils&#275;tas. &#352;i b&#363;s pirm&#257; p&#275;c stipri ieilgu&#353;a p&#257;rtraukuma, bet ne diena nav nomesta zem&#275;, un pils&#275;tb&#363;vniec&#299;ba sp&#275;rusi milzu soli uz priek&#353;u.

Vi&#326;a bija atplaukusi un smaidot pli&#311;&#275;ja ar plaukstu gais&#299;go pl&#275;vi:

- To es pati esmu rad&#299;jusi. T&#257; ir p&#257;rveidota kukai&#326;a k&#363;ni&#326;a, &#316;oti liela k&#363;ni&#326;a. Ja k&#257;purus labi baro, tad k&#363;ni&#326;as sara&#382;o milzum daudz &#353;o lok&#353;&#326;u. T&#257;s nolupina, kam&#275;r m&#299;kstas, un sal&#299;m&#275; kop&#257;. Ar laiku pl&#275;ves saciet&#275;. Tas gan nenoz&#299;m&#275;, ka manta iet zudum&#257;. Pal&#363;k, t&#363;lit m&#275;s b&#363;sim pie pils&#275;tas koka.

Vi&#326;a nor&#257;d&#299;ja t&#257;l&#257;k uz sien&#257;m, kuras veidoja mas&#299;vu sak&#326;u samezglojumi, ietverot un apvijot caursp&#299;d&#299;g&#257;s pl&#275;ves.

- Loksnes ir t&#299;ri og&#316;hidr&#257;ti. Kad t&#257;s noveco, koki uzs&#363;c sadal&#299;&#353;an&#257;s produktus un sa&#326;em noz&#299;m&#299;gu ener&#291;ijas l&#257;di&#326;u.

- Lieliski, - Vaint&#275; nost&#257;j&#257;s gaism&#257;, kas lija p&#257;r gr&#299;du un sp&#257;rnus izpletu&#353;u sild&#299;t&#257;ju. Vi&#326;a raudz&#299;j&#257;s apk&#257;rt neviltot&#257; atzin&#299;b&#257;.

- Man vienk&#257;r&#353;i tr&#363;kst v&#257;rdu. Esmu dzi&#316;i gandar&#299;ta. Es las&#299;ju visus tavus zi&#326;ojumus, es zin&#257;ju, ko tu &#353;eit veido, bet redz&#275;t &#353;o neapturamo izaugsmi sav&#257;m ac&#299;m - tas ir glu&#382;i kas cits. Tas ir neaprakst&#257;mi, neaprakst&#257;mi, neaprakst&#257;mi, - vi&#326;a z&#299;m&#299;gi piev&#275;rsa Vanalp&#275; uzmanibu p&#275;d&#275;jam atk&#257;rtotajam, uzsv&#275;rtajam v&#257;rdam. - Man&#257; pirmaj&#257; zi&#326;ojum&#257; uz Entobanu b&#363;s teikts tie&#353;i t&#257;.

Vanalp&#275; klus&#275;jot nov&#275;rs&#257;s, neuzdr&#299;kst&#275;dam&#257;s ierun&#257;ties. Pils&#275;tb&#363;ve bija vi&#326;as m&#363;&#382;a darbs, un Alp&#299;saka - &#353;o p&#363;li&#326;u kulmin&#257;cija. Jaun&#257;s eista&#257; nevald&#257;m&#257; aizraut&#299;ba uzl&#257;d&#275;ja ar nebiju&#353;u sp&#275;ku. P&#275;c ilg&#257;kas pauzes vi&#326;a atguva valodu un nor&#257;d&#299;ja uz sild&#299;t&#257;ju.

- Tas ir t&#257;ds jaunums, ka tu neb&#363;si par to dzird&#275;jusi zi&#326;ojumos, - vi&#326;a nogl&#257;st&#299;ja sild&#299;t&#257;ju, kura ilk&#326;i pa br&#299;dim izsl&#299;d&#275;ja no koka sul&#299;gajiem audiem, neredz&#299;g&#257;s acis pav&#275;rs&#257;s pret vi&#326;u un balss v&#257;rgi iep&#299;kst&#275;j&#257;s. - Es to izm&#275;&#291;in&#257;jumu ce&#316;&#257; audz&#275;ju jau gadiem. Beidzot varu bez &#353;aub&#299;&#353;an&#257;s zi&#326;ot, ka &#353;ie eksperimenti izr&#257;d&#299;ju&#353;ies veiksm&#299;gi. Sild&#299;t&#257;ji dz&#299;vo ilgi un p&#257;rtiek tikai no koka sul&#257; iz&#353;&#311;&#299;du&#353;ajiem cukuriem. Un, k&#257; redzi, &#311;erme&#326;a temperat&#363;ra neap&#353;aub&#257;mi ir augst&#257;ka nek&#257; jebkurai citai rad&#299;bai.

- Varu tikai izteikt atzin&#299;bu.

Vanalp&#275; lepni lauz&#257;s t&#257;l&#257;k starp saviju&#353;os sak&#326;u veidotajiem priek&#353;kariem. Vi&#326;a sal&#299;ka, ienira durvju ail&#257;, pietur&#275;ja saknes, l&#299;dz iesprauc&#257;s ar&#299; Vaint&#275;, un nor&#257;d&#299;ja uz resno stumbru, kas veidoja dibensienu.

- L&#363;k, &#353;&#299; ir t&#257; vieta, kur es ied&#275;st&#299;ju pils&#275;tas s&#275;klu!

Vi&#326;a iesm&#275;j&#257;s un pastiepa roku ar izplestu plaukstu:

- T&#257; gul&#275;ja te, uz manas delnas. &#352;&#311;ita neticami, ka aizrit&#275;ju&#353;as neskait&#257;mas dienas, gatavojot mutanto g&#275;nu &#311;&#275;des, kuras iesl&#275;gtas &#353;aj&#257; kripati&#326;&#257;. Un neviena nevar&#275;ja b&#363;t p&#257;rliecin&#257;ta, ka darbs ir sekm&#275;jies, pirms t&#257; s&#257;ka augt. Es savlaic&#299;gi izv&#257;cu no &#353;&#257; laukuma kr&#363;m&#257;jus un kokus, izskaudu ar&#299; kukai&#326;us, tad pa&#353;roc&#299;gi iekopu un laist&#299;ju zemi, visbeidzot ar &#299;k&#353;&#311;i iespiedu taj&#257; bedr&#299;ti - un guld&#299;ju taj&#257; s&#275;klu. Visu nakti gul&#275;ju tai l&#299;dz&#257;s, nevar&#275;ju aiziet. Un n&#257;kamaj&#257; dien&#257; te uzrad&#257;s s&#299;ks&#299;ks za&#316;&#353; asni&#326;&#353;. Nav v&#257;rdos izsak&#257;ms, k&#257; es jutos. Un tagad - l&#363;k!

Vanalp&#275;, laim&#275; un lepnum&#257; starojot, pli&#311;&#275;ja varen&#257; koka biezo krevi. Ar&#299; Vaint&#275; pien&#257;ca, nost&#257;j&#257;s blak&#257;m, aizsk&#257;ra stumbru un sajuta to pa&#353;u prieku. Vi&#326;as koks, vi&#326;as pils&#275;ta!

- Te es ari palik&#353;u. Past&#257;sti visiem, ka &#353;&#299; ir mana vieta!

- T&#257; ir tava vieta. Visapk&#257;rt sast&#257;d&#299;s sienas, kas norobe&#382;os eista&#257; varas- kr&#275;slu. Tagad es ie&#353;u sagaid&#299;t Stalanu un ved&#299;&#353;u vi&#326;u &#353;urp.

Vi&#326;a nozuda. Vaint&#275; klus&#275;dama s&#275;d&#275;ja, lidz paman&#299;ja k&#257;du gar&#257;mkl&#299;sto&#353;u f&#257;rgaju un nos&#363;t&#299;ja to p&#275;c ga&#316;as. F&#257;rgaja neatgriez&#257;s viena.

- Mani sauc Hekzeja, - atn&#257;c&#275;ja st&#257;d&#299;j&#257;s priek&#353;&#257; p&#275;c eti&#311;etes. - Zi&#326;a par tavu iera&#353;anos izplat&#257;s v&#275;ja &#257;trum&#257;, di&#382;&#257; Vaint&#275;, un es steidzos sveikt tevi tav&#257; pils&#275;t&#257;.

- Kas ir tavs darbs &#353;aj&#257; pils&#275;t&#257;, Hekzej? - Vaint&#275; vaic&#257;ja tikpat rutin&#275;ti.

- Es cen&#353;os, cik varu, pal&#299;dzu cit&#257;m, kalpoju pils&#275;tai

- Tu biji tuva draudzene jau miru&#353;ajai eista&#257; D&#299;stai.

Tas vair&#257;k bija apgalvojums nek&#257; jaut&#257;jums, un bulta tr&#257;pija m&#275;r&#311;&#299;.

- Nezinu, kas tev st&#257;st&#299;ts. Da&#382;as &#316;audis ir skaud&#299;gas, izplata tenkas

Vi&#326;as v&#257;rdi apr&#257;v&#257;s; n&#257;ca Vanalp&#275; kop&#257; ar v&#275;l k&#257;du, kurai plec&#257; k&#363;&#316;&#257;j&#257;s

soma un pie t&#257;s kar&#257;j&#257;s hezocans. Vaint&#275; uzmeta ierocim acis un nov&#275;rs&#257;s, neko neteikusi, lai gan likums aizliedza &#353;e par&#257;d&#299;ties t&#257;d&#257; ekip&#275;jum&#257;.

- Stalana, par kuru jau st&#257;st&#299;ju, - Vanalp&#275; zi&#326;oja. Hekzejai vi&#326;as skatiens p&#257;rsl&#299;d&#275;ja p&#257;ri k&#257; tuk&#353;ai vietai. Stalana sveicin&#257;ja p&#275;c eti&#311;etes, tad pak&#257;p&#257;s soli atpaka&#316; uz durv&#299;m.

- Es pie&#316;&#257;vu k&#316;&#363;du, - vi&#326;a &#269;&#275;rksto&#353;i teica, un Vaint&#275; pirmo reizi iev&#275;roja garu r&#275;tu, kas savilka vi&#326;as kaklu. - Nevi&#316;us esmu pa&#326;&#275;musi ieroci. Tikai tagad, kad paman&#299;ju tavu skatienu kav&#275;jamies pie t&#257;. sapratu, ka man tas bija j&#257;atst&#257;j.

- Paga! - Vaint&#275; p&#257;rtrauca. - Vai tu vienm&#275;r to n&#275;s&#257; l&#299;dzi?

- Vienm&#275;r. Es me&#382;&#257; uzturos vair&#257;k nek&#257; pils&#275;t&#257;. Pils&#275;ta ir jauna, un tai uzgl&#363;n daudz briesmu.

- Tad turpini to n&#275;s&#257;t, Stalan, ja nepiecie&#353;ams. Vai Vanalp&#275; jau izst&#257;st&#299;ja par liedagu?

Stalana dr&#363;m&#257; klusum&#257; apstiprino&#353;i pam&#257;ja.

- Vai tu zini, kas var&#275;ja b&#363;t tas radijums?

- J&#257; un n&#275;.

Vaint&#275; ignor&#275;ja Hekzejas netic&#299;go, nic&#299;go &#382;estu.

Izskaidro man! - vi&#326;a teica.

- &#352;e, jaunaj&#257; pasaul&#275;, ir mukl&#257;ji un biezok&#326;i, tum&#353;i me&#382;i un kalni. Uz rietumiem ple&#353;as liels ezers, un aiz t&#257; atkal oke&#257;ns. Uz zieme&#316;iem - nebeidzams me&#382;s. Un zv&#275;ri. Da&#382;i &#316;oti l&#299;dz&#299;gi tiem, kurus m&#275;s pazin&#257;m Entoban&#257;. Da&#382;i - stipri cit&#257;di. Uz zieme&#316;iem at&#353;&#311;ir&#299;go k&#316;&#363;st vair&#257;k. Tur&#275;s sastapu aizvien vair&#257;k astazou. Da&#382;us nogalin&#257;ju. Tie var b&#363;t b&#299;stami. Daudzas f&#257;rgajas, ko &#326;&#275;mu l&#299;dzi, guva ievainojumus, un da&#382;as pat nomira.

- Tie ir bistami!

Hekzeja ska&#316;i iesm&#275;j&#257;s.

- Pele zem gridas ir bistama? Mums j&#257;sauc pal&#299;g&#257; elinous!

Stalana l&#275;ni pagriez&#257;s pret Hekzeju:

- Tu alla&#382; smej, kad es run&#257;ju par liet&#257;m, no kur&#257;m tu nek&#257; nesaj&#275;dz. Ir laiks p&#257;rtraukt &#353;o zvaig&#257;&#353;anu! - Vi&#326;as balsi jaut&#257;s saltums, kas nepie&#316;&#257;va iebildes. Citas m&#275;m&#257; klusum&#257; v&#275;roja, k&#257; vi&#326;a iziet caur arku, lai p&#275;c br&#299;&#382;a atgrieztos ar lielu, sav&#299;kst&#299;tu saini.

- &#352;aj&#257; zem&#275; astazoi, dz&#299;vnieki ka&#382;ok&#257;, ir ar&#299; liel&#257;ki par peli zem gr&#299;das, ko tu t&#257; apsm&#275;ji. Un t&#257;p&#275;c vien, ka t&#257; ir vien&#299;gais astazous, ko m&#275;s pazin&#257;m, pirms ierad&#257;mies &#353;aipus&#275;, m&#275;s arvien v&#275;l uzskat&#257;m, ka astazoum noteikti j&#257;b&#363;t s&#299;kam dienaszaglim. Pien&#257;cis laiks atbr&#299;voties no t&#257;d&#257;m iedom&#257;m. Te viss ir cit&#257;di. L&#363;k, par piem&#275;ru - &#353;is bezv&#257;rda rad&#299;jums.

Vi&#326;a atr&#257;va saini va&#316;&#257; un izkl&#257;ja to pa gr&#299;du. T&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s dz&#299;vnieka &#257;da, ar ka&#382;oku p&#257;rkl&#257;ta &#257;da, kas stiep&#257;s no sienas l&#299;dz sienai. Iest&#257;j&#257;s kapa klusums. Stalana pac&#275;la vienu &#311;etnu un pav&#275;rsa to ar p&#275;du uz aug&#353;u. Tur r&#275;goj&#257;s nagi, katrs vi&#326;as rokas garum&#257;.

- Es atbild&#275;ju j&#257; un n&#275; uz tavu jaut&#257;jumu, eista&#257;, un l&#363;k, k&#257;p&#275;c. Raugi, te ir pieci nagi. Daudziem liel&#257;kajiem un b&#299;stam&#257;kajiem ka&#382;okzv&#275;riem ir pieci pirksti. Esmu p&#257;rliecin&#257;ta, ka slepkavas pludmal&#275; biju&#353;i k&#257;di l&#299;dz &#353;im nezin&#257;mi astazoi.

- J&#257;dom&#257;, tev taisn&#299;ba, - Vaint&#275; noteica, pasperot biez&#257;s &#257;das st&#363;ri s&#257;nis un cen&#353;oties nenodrebin&#257;ties no m&#299;kst&#257;, derdz&#299;g&#257; piesk&#257;riena. - Vai tev &#353;&#311;iet, ka sp&#275;si uzmekl&#275;t &#353;os zv&#275;rus?

 - Es seko&#353;u vi&#326;iem. Uz zieme&#316;iem. Vien&#299;gi turp vi&#326;i var&#275;ja doties.

- Atrodi vi&#326;us! Atri! Un zi&#326;o man! Tad m&#275;s vi&#326;us izn&#299;cin&#257;sim. Vai tu dodies proj&#257;m r&#299;tausm&#257;?

- Ar tavu at&#316;auju, es do&#353;os ce&#316;&#257; t&#363;l&#299;t.

P&#257;r Vaint&#275; seju p&#257;rsl&#299;d&#275;ja vieglas netic&#299;bas &#275;na, kas bija j&#257;uztver k&#257; jaut&#257;jums un ko v&#275;l nevar&#275;ja uzskat&#299;t par apvainojumu.

- Dr&#299;z b&#363;s tum&#353;s. Vai tu vari ce&#316;ot nakt&#299;? - vi&#326;a vaic&#257;ja. - Vai tas iesp&#275;jams?

- Es varu to dar&#299;t tikai pils&#275;tas tuvum&#257;, kur krasta l&#299;nija izlok&#257;s pusl&#299;dz regul&#257;ri. Man ir lieli apmet&#326;i un laiva, kas redz nakt&#299;. Es tur&#275;&#353;os net&#257;lu no piekrastes, un pret r&#299;tausmu m&#275;s jau b&#363;sim krietni gabal&#257;.

- Tu patiesi esi di&#382;a medniece. Bet es neparko negribu laist tevi vienu, negribu &#316;aut tev uz&#326;emties visas briesmas uz sevi. Tev vajag pal&#299;ga. L&#363;k, Hekzeja st&#257;st&#299;ja, ka vi&#326;a pal&#299;dzot citiem. Vi&#326;a dosies kop&#257; ar tevi, plecu pie pleca.

- Tas b&#363;s trauksmains ce&#316;ojums, eista&#257;, - Stalana attrauca monoton&#257;, bezkaisl&#299;g&#257; bals&#299;.

- Esmu p&#257;rliecin&#257;ta, ka pieredze vi&#326;ai n&#257;ks par labu, - Vaint&#275;, jau aizgrie&#382;oties, piebilda un izlik&#257;s neman&#257;m Hekzejas izmisumu un drud&#382;ainos &#382;estus, ar kuriem vi&#326;a l&#363;dza v&#257;rdu.

- Lai jums veicas gr&#363;taj&#257; ce&#316;&#257;!



V

Naudinza istak ar owot at kvvalaro, at etcharro - ach i marinanni terpar. Mednieka taka alla&#382; ir gr&#363;t&#257;k&#257; un gar&#257;k&#257;, bet t&#257; noved zvaigzn&#275;s.

Pie pa&#353;a apv&#257;r&#353;&#326;a uzplaiksn&#299;ja zibens, uz mirkli apmirdz&#275;dams tum&#353;o m&#257;ko&#326;u gr&#275;das. P&#275;c krietna br&#299;&#382;a tam sekoja att&#257;la, dobja duna. V&#275;tra atk&#257;p&#257;s t&#257;l&#257;k j&#363;r&#257;, aiznesdama lietus &#353;altis un br&#257;zmaino v&#275;ju sev l&#299;dzi, tom&#275;r augstie vi&#316;&#326;u v&#257;li joproj&#257;m smagi v&#275;l&#257;s p&#257;r liedagu, uz&#353;audamies aug&#353;up pa smiltim un iz&#353;&#311;izdami z&#257;l&#275; aiz priek&#353;k&#257;pas, bezmaz skarot krast&#257; izvilkto laivu.

Tie&#353;i aiz t&#257;s sl&#275;j&#257;s skraja birztala, kur vid&#275;ja uz &#257;tru roku uzslieta nojume. P&#257;r laivas airiem un koku stumbriem bija nostieptas &#257;das. No patv&#275;ruma apak&#353;as izvij&#257;s d&#363;mu v&#275;rpete un aptin&#257;s turpat ap koku apak&#353;&#275;jiem zariem.

Vecais Ogatirs izliec&#257;s no pajumtes, pamirk&#353;&#311;in&#257;ja acis pirmajos p&#275;cpusdienas staros, kas caururba aizejo&#353;os m&#257;ko&#326;us, un dzi&#316;i ieelpoja.

- V&#275;tra ir cauri, - vi&#326;&#353; pazi&#326;oja, - varam doties t&#257;l&#257;k.

- Ta&#269;u ne &#353;&#257;dos vi&#316;&#326;os, - Amahasts atvair&#299;j&#257;s un bakst&#299;ja pagales, l&#299;dz t&#257;s uzliesmoja. Stirnu ga&#316;as &#353;&#311;&#275;les karstum&#257; k&#363;p&#275;ja, un tauki &#269;&#363;kst&#275;dami pil&#275;ja ugun&#299;. - Laiva apg&#257;z&#299;sies, k&#257; tu labi zini. Ja nu no r&#299;ta

- M&#275;s kav&#275;jamies, stipri kav&#275;jamies!

- Tur neko nevar dar&#299;t, sirmgalvi. Ermanpadars, s&#363;t&#299;dams v&#275;tras, &#299;pa&#353;i neraiz&#275;jas, vai mums t&#257;s pa pr&#257;tam, vai ne.

Vi&#326;&#353; nov&#275;rs&#257;s no uguns un &#311;&#275;r&#257;s pie p&#275;d&#275;j&#257; buka. Stirnu bari &#326;udz&#275;t &#326;udz&#275;ja za&#316;ainajos piekrastes kr&#363;m&#257;jos, un nesen&#257;s med&#299;bas bija sekm&#275;ju&#353;&#257;s. Kad beidzamais upuris b&#363;s sadalits un no&#382;&#257;v&#275;ts, laivu var&#275;s piekraut pilnu.

Amahasts izpleta buka priek&#353;k&#257;jas un pl&#275;sa &#257;du ar akmens pl&#275;ksni, bet t&#257; vairs nebija asa. Vi&#326;&#353; aizmeta r&#299;ku proj&#257;m un uzsauca Ogatiram:

- Re, ko tu vari dar&#299;t, vec&#363;ksni: &#326;em un uztaisi man jaunu nazi!

Piep&#363;l&#275; sten&#275;dams, Ogatirs sl&#275;j&#257;s k&#257;j&#257;s. Past&#257;v&#299;gais mitrums st&#299;vin&#257;ja vi&#326;a s&#257;po&#353;os kaulus. Vi&#326;&#353; aizsteber&#275;ja lidz laivai, parak&#257;j&#257;s taj&#257; un atgriez&#257;s, nesdams katr&#257; rok&#257; pa akmenim.

- Nu es tev kaut ko iem&#257;c&#299;&#353;u, manu z&#275;n, - vi&#326;&#353; krekst&#275;ja, uzman&#299;gi aps&#275;zdamies zem&#275; sakrustot&#257;m k&#257;j&#257;m un sniegdams akme&#326;us Kerikam.

- Skaties! Ko tu redzi?

- Divus akme&#326;us.

- Bez &#353;aub&#257;m. Kas tie ir par akme&#326;iem? Ko tu vari par tiem past&#257;st&#299;t?

Vi&#326;&#353; vi&#316;&#257;ja akme&#326;us pa rok&#257;m, &#316;audams puis&#275;nam tos izp&#275;t&#299;t no vis&#257;m

pus&#275;m. Keriks tos bakst&#299;ja un raust&#299;ja plecus.

- Akme&#326;i

- Tu esi jauns, un neviens tevi nav m&#257;c&#299;jis. &#352;o lietu tu nekad neuzzin&#257;si no sieviet&#275;m, jo t&#257; ir t&#299;ri v&#299;ri&#353;&#311;&#299;ga zin&#257;&#353;ana. Lai tu b&#363;tu mednieks, tev vajadz&#299;gs &#353;&#311;&#275;ps. &#352;&#311;&#275;pam gal&#257; stiprina smaili. T&#257;p&#275;c tev j&#257;m&#257;c&#257;s at&#353;&#311;irt akme&#326;us citu no cita, lai saredz&#275;tu, kur&#257; akmen&#299; sl&#275;pjas &#353;&#311;&#275;pa smaile vai nazis, lai prastu atv&#275;rt akmeni un atrast to, kas taj&#257; patv&#275;ries. Laiks s&#257;kt nodarb&#299;bu.

Ogatirs pasniedza Kerikam apa&#316;u, &#363;dens nobru&#382;&#257;tu oli.

- Tas ir &#257;murs. Redzi, cik tas gluds? Pal&#363;ko svaru! Tas ir akmens, kur&#353; sa&#353;&#311;els citus akme&#326;us. Tas atv&#275;rs &#353;o, kuru sauc par sagatavi.

Keriks vi&#316;&#257;ja oli no rokas rok&#257; un blenza uz to nelok&#257;m&#257; ap&#326;&#275;m&#299;b&#257; iegaum&#275;t virsmas raupjumu un noapa&#316;oto st&#363;ru mirdzumu. Ogatirs paciet&#299;gi s&#275;d&#275;ja, l&#299;dz z&#275;ns bija ticis gal&#257;, tad pa&#326;&#275;ma oli atpaka&#316;.

- Taj&#257; nav sag&#363;st&#299;ta &#353;&#311;&#275;pa smaile, - vi&#326;&#353; st&#257;st&#299;ja. - Nav ne tas izm&#275;rs, ne tie apveidi. Toties &#353;aj&#257; ir na&#382;i, vismaz viens, vai redzi? J&#363;ti? Tagad es to atbr&#299;vo&#353;u.

Ogatirs r&#257;mi nolika sagatavi zem&#275; un iesita ar &#257;muru. No t&#257;s s&#257;niem atl&#275;ca asa &#353;&#311;&#275;pele.

- Re nu. Nazis, - vi&#326;&#353; konstat&#275;ja. - Ass, bet ne tik ass, k&#257; j&#257;b&#363;t. Tagad seko uzman&#299;gi visam, ko es daru!

Vi&#326;&#353; izvilka no somas brie&#382;a atradzi, piespieda akmens &#353;&#311;embu pie g&#363;&#382;as, r&#363;p&#299;gi piel&#257;goja &#311;&#299;&#316;a smaili t&#257;s &#353;&#311;autnei un uzsita pa atrad&#382;a resno galu. Atl&#275;ca s&#299;ka skambi&#326;a. T&#257; apstr&#257;d&#257;jis akmeni vis&#257; garum&#257;, l&#299;dz as&#257; mala k&#316;uva gluda un skaudra, vi&#326;&#353; pasniedza nazi Amahastam, kur&#353; bija paciet&#299;gi v&#275;rojis visu norisi. Amahasts pasvaid&#299;ja to deln&#257;, atzin&#299;gi pam&#257;ja un ar ievingrin&#257;tu roku p&#257;r&#353;&#311;&#275;la buka v&#275;deru vis&#257; garum&#257;.

- Neviens m&#363;su samad&#257; neprot t&#257; izvilin&#257;t no akme&#326;iem asme&#326;us k&#257; Ogatirs, - Amahasts teica. - &#315;auj, lai vi&#326;&#353; tevi pam&#257;ca, d&#275;ls, jo mednieks bez na&#382;a nav mednieks.

Keriks aizraut&#299;b&#257; gr&#257;ba akme&#326;us un sita tos kop&#257;. Nekas nenotika. Vi&#326;&#353; m&#275;&#291;in&#257;ja v&#275;lreiz, bet bez pan&#257;kumiem. Tikai kad Ogatirs sa&#326;&#275;ma vi&#326;a rokas un novietoja t&#257;s pareizaj&#257; st&#257;vokl&#299;, vi&#326;am izdev&#257;s atskald&#299;t grubu&#316;ainu pl&#275;ksni. &#352;&#257; vai t&#257;, pirmais pan&#257;kums pild&#299;ja vi&#326;u ar lepnumu un iedvesmoja darboties t&#257;l&#257;k ar brie&#382;raga &#311;&#299;li, l&#299;dz pirksti s&#363;rst&#275;ja.

Lielais Hastila bija &#299;gni v&#275;rojis z&#275;na p&#363;li&#326;us. Tagad vi&#326;&#353;, &#382;&#257;v&#257;damies un staip&#299;damies, izl&#299;da no patv&#275;ruma, pao&#353;&#326;&#257;ja gaisu k&#257; Ogatirs pirms br&#299;&#382;a un aizsl&#257;ja aug&#353;up pa k&#257;pu. V&#275;tra &#353;&#311;ita pierimusi. Retumis v&#275;l uzbr&#257;z&#257;s pa noklidu&#353;ai v&#275;jp&#363;tai, bet t&#363;da&#316; ar&#299; noplaka. Caur m&#257;ko&#326;u gub&#257;m jau v&#275;r&#257;s saule. Tikai vi&#316;&#326;u putu galvas selg&#257; l&#299;dz pat apv&#257;rsnim v&#275;l v&#275;st&#299;ja par neseno negaisu. Uz sauszemes pusi k&#257;pas nog&#257;ze veda lejup z&#257;&#316;ain&#257; staign&#257;j&#257;.

Iev&#275;rojis caur to lau&#382;amies tum&#353;us apveidus, Hastila pieliec&#257;s un rimti virz&#299;j&#257;s atpaka&#316; uz nojumi.

- Te v&#275;l ir stirnas. Tie&#353;&#257;m laba vieta med&#299;b&#257;m.

- Laiva ir pilna, - Amahasts atteica, no&#353;&#326;&#257;pdams k&#363;pin&#257;tas ga&#316;as &#353;&#311;&#275;li. - V&#275;l mazliet, un t&#257; aizies pa burbuli.

- Man kauli smeldz, te aug&#257;m dien&#257;m gul&#353;&#326;&#257;jot, - Hastila kurn&#275;ja, sa&#382;&#326;augdams &#353;&#311;&#275;pu. - Ir v&#275;l viena lieta, kas z&#275;nam j&#257;apg&#363;st: k&#257; pielav&#299;ties med&#299;jumam, lai liktu liet&#257; jauno &#353;&#311;&#275;pa smaili. N&#257;c, Kerik! &#325;em savu &#353;&#311;&#275;pu un seko man! Ja m&#275;s nenodursim buku, tad vismaz piezagsimies tam kl&#257;t. Es par&#257;d&#299;&#353;u, k&#257; tur&#275;ties pret v&#275;ju un cie&#353;i piek&#316;&#363;t vispiesardz&#299;g&#257;kajam upurim.

Kerikam &#353;&#311;&#275;ps jau bija rok&#257;, bet, pirms sekot lielajam v&#299;ram, vi&#326;&#353; v&#275;l pal&#363;koj&#257;s uz t&#275;vu. Amahasts, zel&#275;dams s&#299;ksto ga&#316;u, pam&#257;ja:

- Hastila tev par&#257;d&#299;s daudz jauna. Ej un m&#257;cies!

Keriks l&#299;ksmi iesm&#275;j&#257;s, aiz&#316;epatoja paka&#316; medniekam, pan&#257;ca vi&#326;u un r&#257;mi sekoja.

- Tu esi p&#257;r&#257;k ska&#316;&#353;, - Hastila aizr&#257;d&#299;ja. - Visiem me&#382;a iem&#299;tniekiem ir dzird&#299;gas ausis: tie saklaus&#299;s tevi jau sen, pirms tu par&#257;d&#299;sies

Lielais virs apr&#257;va sak&#257;mo un pac&#275;la roku, liekot apklust ar&#299; pavadonim. Tad, pielicis roku pie auss, vi&#326;&#353; ieklaus&#299;j&#257;s un nor&#257;d&#299;ja uz bedri k&#257;p&#257;s tepat priek&#353;&#257;. Keriks sasprindzin&#257;ja dzirdi, bet saklaus&#299;ja tikai att&#257;l&#257;s j&#363;ras &#353;alkas. T&#257;s uz mirkli pieklusa, un v&#275;j&#353; atnesa citu ska&#326;u - sl&#257;p&#275;tu brik&#353;&#311;i no k&#257;pas otras puses. Hastila pac&#275;la &#353;&#311;&#275;pu un klus&#275;dams virz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u. Keriks sekoja lielajam vir&#257;m, cik klusu vien sp&#275;dams, un sajuta deni&#326;os pats savus sirdspukstus. Br&#299;k&#353;&#311;&#275;&#353;ana pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;.

Non&#257;ku&#353;i k&#257;pas pak&#257;j&#275;, vi&#326;i saoda p&#363;sto&#353;as ga&#316;as salkano, &#353;&#311;eb&#299;go sm&#257;rdu. Te, labu gabalu no apmetnes, vi&#326;i bija atst&#257;ju&#353;i nomed&#299;to stirnu atliekas. Krak- &#353;&#311;&#275;&#353;ana pie&#326;&#275;m&#257;s ska&#316;um&#257;, un k&#316;uva dzirdama ar&#299; neskait&#257;mu mu&#353;u zum&#275;- &#353;ana. Hastila ar rokas v&#275;zienu lika Kerikam palikt un nogaid&#299;t, l&#299;dz vi&#326;&#353; pats uzr&#257;psies aug&#353;up pa nog&#257;zi un pal&#363;kosies p&#257;r bedres malu. P&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;&#353; pak&#257;p&#257;s atpaka&#316;, pav&#275;rsa pret Keriku pret&#299;gum&#257; saviebtu seju un klus&#275;dams aicin&#257;ja z&#275;nu pie sevis. Kad abi nost&#257;j&#257;s l&#299;dz&#257;s zem pa&#353;as kores, mednieks pac&#275;la &#353;&#311;&#275;pu kaujas gatav&#299;b&#257;, un Keriks dar&#299;ja t&#257;pat. Kas tur ir? Kas t&#257; par b&#363;tni, ko vi&#326;i vaj&#257;? Bail&#275;s un nezi&#326;&#257; Keriks pieliec&#257;s un &#353;&#257;v&#257;s uz priek&#353;u Hastilas p&#275;d&#257;s.

Lielais virs ska&#316;i iekliedz&#257;s, un tr&#299;s rad&#299;jumi, p&#275;k&#353;&#326;&#257;s par&#257;d&#299;bas p&#257;rsteigti, .itr&#257;v&#257;s no savas derdz&#299;g&#257;s nodarbes. Mednieka roka &#353;&#257;v&#257;s uz priek&#353;u, nek&#316;&#363;d&#299;gi raid&#299;dama ieroci m&#275;r&#311;i. Tuv&#257;kais nog&#257;z&#257;s ar &#353;&#311;&#275;pu kr&#363;t&#299;s un, ska&#316;i kviekdams, s&#257;ka loc&#299;ties. P&#257;r&#275;jie izbail&#275;s iesvilp&#257;s un l&#275;k&#353;oja proj&#257;m, izstiepu&#353;i kaklus, at&#353;&#257;vu&#353;i astes un augstu cil&#257;dami gar&#257;s k&#257;jas.

Keriks, st&#299;vs no bail&#275;m, st&#257;v&#275;ja ar izslietu &#353;&#311;&#275;pu. Maragi! Mirsto&#353;ais, kur&#353; v&#275;l plucin&#257;ja &#353;&#311;&#275;pu ar asajiem nagiem, bija necie&#353;ami l&#299;dz&#299;gs maragam, kuru vi&#326;&#353; sad&#363;ra toreiz j&#363;r&#257;. Mute va&#316;&#257;. Asi zobi. &#299;sts murgu lietuv&#275;ns.

Hastila piemirsa puis&#275;nu, neredz&#275;ja vi&#326;a klaj&#257;s &#353;ausmas. Vi&#326;&#353; bija pats sava naida p&#257;r&#326;emts. Maragi! K&#257; vi&#326;&#353; tos neieredz&#275;ja!

Mait&#275;d&#257;js ar asin&#299;m un puvek&#316;u skrand&#257;m uz purna v&#257;rgi &#326;irdza zobus pret pien&#257;c&#275;jiem. Hastila pasp&#275;ra maraga galvu s&#257;nis, uzk&#257;pa tam uz kakla un atbr&#299;voja &#353;&#311;&#275;pu. Rad&#299;jums bija zv&#299;&#326;ains, za&#316;iem plankumiem nos&#275;ts, pats bl&#257;vi pel&#275;ks k&#257; l&#299;&#311;is, apm&#275;ram cilv&#275;ka augum&#257;, un t&#257; galva apm&#275;ros nep&#257;rsniedza plaukstu. Hastila v&#275;lreiz ietrieca &#353;&#311;&#275;pu b&#363;tnes mies&#257;; dz&#299;vnieks notr&#299;s&#275;ja un nobeidz&#257;s. Mednieks aizgai&#326;&#257;ja mu&#353;u m&#257;koni no sejas un r&#257;p&#257;s &#257;r&#257; no bedres. Keriks jau bija nolaidis &#353;&#311;&#275;pu un cent&#257;s savald&#299;t tr&#299;sas. Hastila t&#257;s iev&#275;roja un uzlika roku puis&#275;nam uz pleca.

- Neb&#299;sties no vi&#326;iem. Ar visu lielo augumu tie ir drebel&#299;gi mait&#275;d&#257;ji, p&#275;d&#299;gie m&#275;sli. N&#299;sti vi&#326;us, bet nebaidies! Liec aiz auss, ka t&#257;di vi&#326;i ir. Kad Ermanpadars no upes d&#363;&#326;&#257;m izveidoja tanu, vi&#326;&#353; radija ar&#299; briedi un citus dz&#299;vniekus, ko tanum med&#299;t. Vi&#326;&#353; palaida tos z&#257;l&#275; vi&#326;pus kalniem, kur ir t&#299;rs sniegs un dzidrs &#363;dens. Tad vi&#326;&#353; pav&#275;r&#257;s visapk&#257;rt un redz&#275;ja, k&#257;ds tuk&#353;ums palicis dienvidos. Bet &#353;aj&#257; br&#299;d&#299; vi&#326;&#353; jau jut&#257;s noguris, turkl&#257;t atrad&#257;s t&#257;lu no upes, t&#257;p&#275;c negriez&#257;s atpaka&#316;, bet iegr&#257;ba riek&#353;u za&#316;gan&#257;s purva &#311;&#275;pas. No t&#257;s vi&#326;&#353; uztais&#299;ja maragus, un tie ir za&#316;i v&#275;l &#353;o baltu dienu. Tie der vien&#299;gi nogalin&#257;&#353;anai, lai atgrieztos sav&#257; purv&#257; un sap&#363;tu, p&#257;rtapdami za&#316;aj&#257; &#382;&#316;urg&#257;, no kuras n&#257;ku&#353;i.

Run&#257;dams Hastila ietrieca &#353;&#311;&#275;pu smilt&#299;s un virpin&#257;ja, lai noberztu maraga asins p&#275;das. To paveicis, vi&#326;&#353; nomierin&#257;j&#257;s; ar&#299; Kerika izbilis rim&#257;s. Marags bija pagalam, citi nozudu&#353;i. Dr&#299;z vi&#326;i atst&#257;s &#353;o krastu un atgriez&#299;sies pie samada.

- Tagad es tev par&#257;d&#299;&#353;u, k&#257; pielav&#299;ties laup&#299;jumam, - Hastila teica. - &#352;ie maragi plos&#299;ja &#275;smu, cit&#257;di vi&#326;i b&#363;tu izdzird&#275;ju&#353;i tevi: tu slamp&#257;ji k&#257; mastodonts.

- Es biju kluss! - Keriks aizst&#257;v&#275;j&#257;s. - Es protu iet! Reiz, vaj&#257;jot v&#257;veri, es piezagos tai tik tuvu, ka b&#363;tu var&#275;jis pasniegt ar &#353;&#311;&#275;pu.

- V&#257;vere ir visstulb&#257;kais dz&#299;vnieks, zobenzobu ti&#291;eris - visatjaut&#299;g&#257;kais. Stirna nav liela gudriniece, bet dzird lab&#257;k par visiem Tagad es st&#257;v&#275;&#353;u &#353;eit smilt&#299;s, un tu tuvojies man gar krastu caur augsto z&#257;li! Pielavies man! Piln&#299;gi bez trok&#353;&#326;a, jo man ir stirnas ausis.

Keriks veic&#299;gi met&#257;s aug&#353;up pa nog&#257;zi un ienira mitraj&#257; biezokni, tad nomet&#257;s kn&#363;pus un l&#299;da, att&#257;lin&#257;damies no nometnes. Te vi&#326;&#353; atkal pagriez&#257;s pret oke&#257;nu, lai m&#275;rotu ce&#316;u aug&#353;up pie mednieka. Tas bija smags un net&#299;rs darbs, turkl&#257;t piln&#299;gi velt&#299;gs, jo, kad vi&#326;&#353; atkal sasniedza k&#257;pas virsotni, Hastila jau gaid&#299;ja vi&#326;u.

- Skaties ta&#269;u, kur k&#257;ju liec! - mednieks aizr&#257;d&#299;ja. - P&#257;rvel p&#275;du, nevis vienk&#257;r&#353;i brien! Pa&#353;&#311;ir z&#257;li un necenties tai izlauzties cauri ar sp&#275;ku! M&#275;&#291;in&#257;sim v&#275;lreiz.

Tepat lej&#257; pav&#275;r&#257;s liedaga ple&#311;&#299;tis, un Hastila nog&#257;ja pie &#363;dens, lai pam&#275;rc&#275;tu &#353;&#311;&#275;pu un noskalotu p&#275;d&#275;j&#257;s maraga asi&#326;u p&#275;das. Keriks atk&#257;rtoja aug&#353;upce&#316;u, pa&#353;&#257; virsotn&#275; smagi atvilkdams elpu.

- &#352;oreiz tu mani nedzird&#275;ji! - vi&#326;&#353; sauca, izaicino&#353;i krat&#299;dams &#353;&#311;&#275;pu pret lielo v&#299;ru. Hastila pam&#257;ja pret&#299; un pieliec&#257;s, balst&#299;damies uz &#353;&#311;&#275;pa. Kaut kas tum&#353;s iznira no vi&#316;&#326;iem vi&#326;am aiz muguras. Keriks izb&#299;l&#299; br&#299;dino&#353;i iespiedz&#257;s, un Hastila apcirt&#257;s, izsl&#275;jis &#353;&#311;&#275;pu. Atskan&#275;ja spalgs krak&#353;&#311;is, k&#257; l&#363;stot resnam zaram. Mednieks izmeta &#353;&#311;&#275;pu, sa&#311;&#275;ra vidukli un ieg&#257;z&#257;s ar seju &#363;den&#299;. Slapjas &#311;etnas ievilka vi&#326;u dzelm&#275;, un vi&#326;&#353; pazuda kaut kur put&#257;m kl&#257;taj&#257;s bang&#257;s.

Keriks spiegdams trauc&#257;s atpaka&#316; uz apmetni; p&#257;r&#275;jie jau skr&#275;ja vi&#326;am pret&#299;. Puis&#275;ns veda visus atpaka&#316; uz pludmali, uz bais&#257; notikuma vietu, un, elpai aizraujoties, cent&#257;s aprakst&#299;t redz&#275;to.

Liedags bija klaj&#353;; ar&#299; oke&#257;n&#257; nek&#257; neman&#299;ja. Amahasts noliec&#257;s un izc&#275;la mednieka garo &#353;&#311;&#275;pu no sekluma, tad v&#275;lreiz pal&#363;koj&#257;s j&#363;r&#257;.

- Vai tu redz&#275;ji, p&#275;c k&#257; tas izskat&#299;j&#257;s?

- Tikai b&#363;tnes &#311;etnas, t&#257; k&#257; rokas - Keriks izspieda caur klabo&#353;ajiem zobiem. - T&#257;s iznira no j&#363;ras!

- Kr&#257;sa?

- Es neredz&#275;ju. Slapjas, dro&#353;i vien za&#316;as. Vai t&#257;s var&#275;ja b&#363;t za&#316;as, t&#275;t?

- T&#257;s var&#275;ja b&#363;t jebk&#257;das, - Amahasts skarbi atcirta. - Maragi te ir da&#382;neda&#382;&#257;di. Turpm&#257;k paliksim kop&#257;, un viens alla&#382; b&#363;s nomod&#257;, kam&#275;r p&#257;r&#275;jie gul&#275;s. M&#275;s atgriez&#299;simies pie samada, cik &#257;tri vien sp&#275;sim. &#352;ie dienvidu &#363;de&#326;i nes vien&#299;gi n&#257;vi.



VI

Alaktenk&#275; alakt&#275;kan olkeset; esetakolesnta< tsuntesnalak tsuntensilak

satasat.

Tam, kas notiek &#353;obr&#299;d un p&#275;c&#257;k, nav nek&#257;das noz&#299;mes, kam&#275;r vien r&#299;tdienas

r&#299;tdiena ir t&#257; pati vakardienas vakardiena.

V&#275;tra bija p&#257;rg&#257;jusi, un lietus - mit&#275;jies. Svelmain&#257; saule izvilin&#257;ja no zemes garai&#326;us. Vaint&#275; st&#257;v&#275;ja nokaltu&#353;a koka &#275;n&#257; un v&#275;roja, k&#257; str&#257;dnieces r&#363;p&#299;gi st&#257;da d&#275;stus k&#257;rt&#299;g&#257;s vag&#257;s. Vanalp&#275; pa&#353;roc&#299;gi tika iez&#299;m&#275;jusi l&#299;nijas zem&#275;, un cit&#257;m tikai atlika sekot &#353;ai nor&#257;dei. &#352;obr&#299;d Vanalp&#275; ar karstum&#257; atk&#257;ru&#353;os &#382;okli tuvoj&#257;s Vaint&#275; un nost&#257;j&#257;s vi&#326;ai l&#299;dz&#257;s &#275;n&#257;.

- Vai d&#275;stus ir b&#299;stami aiztikt ar rok&#257;m? - Vaint&#275; painteres&#275;j&#257;s. Vanalp&#275;, joproj&#257;m smagi elsdama, ar &#382;estu pauda noliegumu.

- Tikai kad par&#257;d&#257;s &#275;rk&#353;&#311;i, un l&#299;dz tam v&#275;l asto&#326;desmit dienu. Da&#382;i dz&#299;vnieki pat k&#257;du br&#299;di atz&#299;s tos par &#275;damiem, bet, tikl&#299;dz &#275;rk&#353;&#311;i s&#257;ks izdal&#299;t toks&#299;nus, zv&#275;ri liks dzinumus mier&#257;. To gar&#353;a z&#257;l&#275;d&#257;jiem neiet pie d&#363;&#353;as, un maziem rad&#299;jumiem inde ir pat n&#257;v&#275;jo&#353;a.

- Vai &#353;ie &#275;rk&#353;&#311;i ir k&#257;ds no taviem v&#275;l&#299;najiem sasniegumiem selekcij&#257;? - Vaint&#275; pavaic&#257;ja, izn&#257;kdama saul&#275;.

- J&#257;. Es tos izaudz&#275;ju Inegban&#257; un pa&#326;&#275;mu s&#275;klas l&#299;dzi. M&#275;s esam t&#257; pieradu&#353;as, ka &#275;rk&#353;&#311;u &#382;ogi ap piepils&#275;tas laukiem alla&#382; slejas augstu virs galvas, - t&#257; pieradu&#353;as, ka daudzas pat neiedom&#257;jas par to s&#257;kotni. Neba nu tie st&#257;v&#275;ja tik vareni, kad iz&#353;&#311;&#299;l&#257;s laiks. Reiz tos k&#257;ds st&#257;d&#299;ja, tie izd&#299;ga s&#299;ci&#326;i, pak&#257;peniski stiep&#257;s un plet&#257;s. M&#363;sdien&#257;s jaunus d&#275;stus sprau&#382; starp vecajiem stumbriem, veidojot necaurejamu sienu. Bet jauns &#382;ogs ap jaunu pils&#275;tu prasa jaunus risin&#257;jumus, - Vanalp&#275; run&#257;ja jau atbrivot&#257;k, vairs nekampdama ar muti gaisu. Vi&#326;a bija gana atv&#275;susi, lai atkal izkust&#275;tos, da&#316;u auguma atkl&#257;jot saules stariem.

- &#352;is jaunais &#382;ogs, ko es pati izloloju, nedzivo ilgi, toties &#257;tri aug, un &#275;rk&#353;&#311;i ir indigi. Pirms tas nokaltis, b&#363;s jau iest&#257;d&#299;ts parasts &#275;rk&#353;&#311;u &#382;ogs. Un b&#363;s jau pasp&#275;jis paaugties, lai pak&#257;peniski ie&#326;emtu savu vietu.

- Bet koki? - Vaint&#275; nor&#257;d&#299;ja uz nokaltu&#353;iem milze&#326;iem bez lap&#257;m, kas sl&#275;j&#257;s k&#257; &#291;inde&#326;i p&#257;r topo&#353;o lauku.

- Tos pak&#257;peniski drupina: rau - tam lielajam zari jau nokritu&#353;i. Stumbrus irdina &#299;pa&#353;i rij&#299;gi koksngrau&#382;u k&#257;puri. Tikl&#299;dz koksnes kr&#257;jumi aptr&#363;ksies, r&#299;mas iek&#363;&#326;osies. Tad m&#275;s sav&#257;ksim ciet&#257; kutikul&#257; iesl&#275;gu&#353;&#257;s k&#363;ni&#326;as, kuras var uzglab&#257;t, l&#299;dz atkal rodas vajadz&#299;ba p&#275;c to pakalpojumiem.

Vaint&#275; bija pavirz&#299;jusies atpaka&#316; pav&#275;n&#299; un iev&#275;roja, ka vairums str&#257;dnie&#269;u dara t&#257;pat. P&#275;cpusdienas saule sild&#299;ja t&#299;kami, bet darbus t&#257; neveicin&#257;ja.

- Kad d&#275;sti b&#363;s sast&#257;d&#299;ti, s&#363;ti str&#257;dnieces atpaka&#316; uz pils&#275;tu, - Vaint&#275; izl&#275;ma.

Enga str&#257;d&#257;ja plecu pie pleca ar cit&#257;m. Vaint&#275; ar ac&#299;m notv&#275;ra Engas skatienu un aicin&#257;ja gr&#275;cinieci &#353;urp.

Enga ar &#382;estiem steig&#353;us pauda pateic&#299;bu.

- Tu esi atsvabin&#257;jusi katordznieces no va&#382;&#257;m. M&#275;s esam neizsak&#257;mi pateic&#299;gas.

- Nav par ko! Uz araketo vi&#326;as bija sa&#311;&#275;d&#275;tas tikai t&#257;d&#275;&#316;, lai nem&#275;&#291;in&#257;tu p&#257;r&#326;emt ku&#291;a vad&#299;bu un aizb&#275;gt.

- Nu l&#363;k! Tu nenieka neizproti Dz&#299;v&#299;bas Meitas. Varm&#257;c&#299;ba nav m&#363;su metode

- Prieks dzird&#275;t, - Vaint&#275; vi&#326;u sausi p&#257;rtrauca. - Un mana metode nav to p&#257;rbaud&#299;t! Tagad, kad araketo ir proj&#257;m, m&#363;&#382;ame&#382;a biezoknis palicis vien&#299;gais patv&#275;rums, kurp b&#275;gt, un j&#257;&#353;aub&#257;s, vai k&#257;du apmierin&#257;tu t&#257;ds liktenis. Bez tam tavas biedrenes lab&#257;k str&#257;d&#257;, atbr&#299;votas no &#311;&#275;d&#275;m.

- Tom&#275;r m&#275;s joproj&#257;m esam cietumnieces.

- N&#275;, - Vaint&#275; cieti atcirta, - neesat. Alp&#299;sak&#257; j&#363;s esat br&#299;vas pilsones ar t&#257;d&#257;m pa&#353;&#257;m ties&#299;b&#257;m un pien&#257;kumiem k&#257; citas pavalstnieces. Neputro pag&#257;j&#299;bu ar priek&#353;dien&#257;m! Inegbanas padome atzina j&#363;s par pavalstnie&#269;u v&#257;rda necien&#299;g&#257;m un ats&#363;t&#299;ja uz &#353;ejieni. Ats&#363;t&#299;ja veidot jaunu dz&#299;vi jaun&#257; pils&#275;t&#257;. Ceru, ka &#353;eit j&#363;s neatk&#257;rtosiet turienes k&#316;&#363;das.

- Vai tie ir draudi, Vaint&#275;? Vai Alp&#299;sakas eista&#257; uzskata m&#363;s par at&#353;&#311;ir&#299;g&#257;m no cit&#257;m &#353;ejienes pilson&#275;m? Vai pret mums iztur&#275;sies cit&#257;di?

- Tie nav draudi, bet br&#299;din&#257;jums, efensel&#275;. M&#257;cies no sav&#257;m k&#316;&#363;d&#257;m! Sav&#257; nodab&#257; ticiet, kam gribat, bet paturiet &#353;o nosl&#275;pumu pie sevis. Jums aizliegts p&#316;&#257;p&#257;t par to ar cit&#257;m. M&#275;s, p&#257;r&#275;j&#257;s, nev&#275;lamies neko zin&#257;t.

- Tu esi tik p&#257;rliecin&#257;ta? - Enga ap&#326;&#275;m&#299;gi vaic&#257;ja. - Tu esi tik vieda?

- Gana vieda, lai zin&#257;tu, ka j&#363;s esat nemiera c&#275;l&#257;jas, - Vaint&#275; atcirta, - un piln&#299;gi p&#257;rliecin&#257;ta, ka b&#363;tu t&#257;lredz&#299;g&#257;k tur&#275;t j&#363;s uzraudz&#299;b&#257;. Te j&#363;s vis nedu&#316;&#311;osiet &#363;deni k&#257; Inegban&#257;. Es neb&#363;&#353;u tik ieciet&#299;ga k&#257; turienes padome.

Enga ierun&#257;j&#257;s, bet vi&#326;as &#311;ermenis palika gandr&#299;z nekust&#299;gs, v&#257;rdi skan&#275;ja bezkaisl&#299;gi un nebija aizvainojo&#353;i: - M&#275;s nec&#275;l&#257;m nemieru, netiec&#257;mies p&#275;c nek&#257;rt&#299;b&#257;m. M&#275;s tikai ticam

- Jauki! Kam&#275;r vien j&#363;s pa tum&#353;iem kaktiem v&#257;r&#257;ties sav&#257; sul&#257; un neuzb&#257;&#382;aties cit&#257;m. Bet es jau nu nesamierin&#257;&#353;os ar apv&#275;rsumu sav&#257; pils&#275;t&#257;!

K&#257; alla&#382;, saduroties ar Engas sav&#257;do uzskatu dzel&#382;aino nesatricin&#257;m&#299;bu, Vaint&#275; s&#257;ka zaud&#275;t savald&#299;bu. Ieraudz&#299;jusi k&#257;du f&#257;rgaju traucamies &#353;urp ar zi&#326;u, vi&#326;a atvieglojum&#257; uzelpoja. Lai ar&#299; jaunules valoda v&#275;l skan&#275;ja neveikli, atmi&#326;a tai nekliboja.

- Pils&#275;ta Viena n&#257;k Stalana, v&#257;rd&#257;. Svar&#299;gas lietas teikt J&#257;b&#363;t kl&#257;t

Vaint&#275; deva z&#299;mi, ka f&#257;rgaja ir br&#299;va, rupji uzgrieza Engai muguru un dev&#257;s uz

pils&#275;tu.

Stalana jau gaid&#299;ja vi&#326;u ierodamies, un katra mednieces &#311;erme&#326;a kust&#299;ba nep&#257;rprotami pauda triumfu.

- Vai paveici, ko tev uztic&#275;ju? - Vaint&#275; jaut&#257;ja.

- Ir dar&#299;ts, eista&#257;. Es sekoju slepkav&#299;gajiem dz&#299;vniekiem, lidz uzg&#257;ju vi&#326;us. Tad es pa&#353;roc&#299;gi iz&#353;&#257;vu uz vienu, un tas bija gatavs. Esmu p&#257;rvedu&#353;i vi&#326;a rumpi. Gu&#316; tepat net&#257;lu. Atst&#257;ju bezv&#275;rt&#299;go Hekzeju to pieskatit. Sav&#257;das lietas saist&#257;s ar &#353;o astazou, un tas mani visai satrauc.

- Sav&#257;das? Kas par liet&#257;m? Kamd&#275;&#316; nest&#257;sti?

- Man j&#257;par&#257;da tev, lai viss b&#363;tu skaidrs.

Stalana klus&#275;jot m&#275;roja ce&#316;u uz upei piegu&#316;o&#353;o pils&#275;tas da&#316;u. Tur gaidija Hekzeja, izciezdama kaujas uzdevumu pie bl&#299;vi sav&#299;st&#299;t&#257; sai&#326;a. Vi&#326;as &#257;da bija nota&#353;&#311;&#299;ta un saskr&#257;p&#275;ta. Tiklidz n&#257;c&#275;jas par&#257;d&#299;j&#257;s redzeslok&#257;, Hekzeja sac&#275;la lielu br&#275;ku. Ne&#316;&#257;vusi izteikt l&#299;dz galam pirmos protestus, Stalana ar sitienu pa galvu notrieca kurn&#275;t&#257;ju zem&#275;.

- Bezv&#275;rt&#299;ga - tas v&#275;l maigi teikts, - vi&#326;a &#353;&#326;&#257;ca. - Slinka, med&#299;b&#257;s trok&#353;&#326;aina, p&#275;d&#299;g&#257; za&#311;pastala. Visu laiku kav&#275;ja m&#363;s un teju teju b&#363;tu novedusi abas kap&#257;. Nev&#275;los vairs redz&#275;t &#353;o m&#363;dzi!

- Nedz ari pils&#275;tai t&#257;da vajadz&#299;ga! - Vaint&#275; ar spriedumu nekav&#275;j&#257;s. - Proj&#257;m! Prom no pils&#275;tas! Atgriezies pie ambeniniem!

Hekzeja &#326;&#275;m&#257;s iebilst, bet Stalana me&#382;on&#299;gi iesp&#275;ra vi&#326;ai pa muti. Izraidit&#257; met&#257;s b&#275;gt. Vi&#326;as agonijas kaucieni atbalsoj&#257;s no gaisa sakn&#275;m un lap&#257;m virs vi&#326;u galv&#257;m.

Vaint&#275; acumirkl&#299; izmeta nenoz&#299;m&#299;go b&#363;tni no galvas un nor&#257;d&#299;ja uz saini.

- Vai tur ir slepkav&#299;gais dz&#299;vnieks?

- Tas pats.

Stalana pavilka p&#257;rsegu, un Hastilas l&#299;&#311;is izv&#275;l&#257;s uz mitr&#257;s zemes. &#352;ausm&#299;gais un reiz&#275; aizraujo&#353;ais skats laup&#299;ja Vaint&#275; valodu. Apvald&#299;jusi pret&#299;gumu, vi&#326;a gausi pasp&#275;ra soli un pabikst&#299;ja l&#299;&#311;i ar k&#257;ju.

- Rad&#299;jumi bija &#269;etri, - Stalana skaidroja, - un &#353;is - visliel&#257;kais. Es uzmekl&#275;ju vi&#326;us un sekoju. Vi&#326;i nevis g&#257;ja pa krastu, bet atrad&#257;s oke&#257;n&#257;. Turkl&#257;t vi&#326;iem nebija laivas. Vi&#326;i s&#275;d&#275;ja uz &#363;den&#299; peldo&#353;a koka un gr&#363;da to uz priek&#353;u ar sprungu&#316;iem. Es nov&#275;roju vi&#326;us nogalin&#257;m citus ka&#382;okzv&#275;rus - tie&#353;i t&#257;pat, k&#257; tas, bez &#353;aub&#257;m, dar&#299;ts ar vaisliniekiem un sardz&#275;m liedag&#257;. Vi&#326;i neizmanto zobus vai nagus, vai ragus, jo ragu, k&#257; redzi, tiem nav, kam&#275;r zobi un nagi ir mazi un truli. Vi&#326;i &#353;&#299;s nepiln&#299;bas aizst&#257;j ar t&#257;du lietu, kas l&#299;dzin&#257;s asam zobam, kur&#353; nostiprin&#257;ts gara koka gal&#257;.

- Vi&#326;i taisa vis&#257;dus jokus, &#353;ie ka&#382;okzv&#275;ri. Vi&#326;iem ir smadzenes!

- Visiem rad&#299;jumiem ir smadzenes, pat &#353;im te primit&#299;vajam hezocanam, - Stalana pabung&#257;ja ieroci, kas kar&#257;j&#257;s vi&#326;ai kakl&#257;, - bet hezocans pats par sevi nav b&#299;stams, ja vien ar to pareizi apietas. &#352;ie rad&#299;jumi t&#257;di ir. Varb&#363;t apl&#363;kosim vi&#326;u uzman&#299;g&#257;k. Vi&#326;iem ir pulka vilnas, k&#257; redzi, te, &#311;erme&#326;a aug&#353;da&#316;&#257; ap galvu. Bet &#353;&#299;s te pinkas, te zem&#257;k, nepieder pa&#353;am dz&#299;vniekam: t&#257;s ir apt&#299;tas vi&#326;am apk&#257;rt. Vi&#326;&#353; n&#275;s&#257; somu, un &#353;aj&#257; som&#257; es atradu, l&#363;k, ko. Izskat&#257;s p&#275;c apstr&#257;d&#257;ta akmens ar asu malu. Un rau, &#353;is apt&#299;tais ka&#382;oks n&#257;k nost, un b&#363;tnei ir pa&#353;ai sava vilna apak&#353;&#257;.

- Tas ir t&#275;vi&#326;&#353;! - Vaint&#275; uzspr&#257;ga. - Ka&#382;okzv&#275;ru vaislinieks ar trul&#257;m, dz&#299;vniecisk&#257;m smadzen&#275;m uzdr&#299;kst&#275;sies apdraud&#275;t m&#363;s, jilan&#275;! Vai to tu man gribi iest&#257;st&#299;t? Ka &#353;ajos izdzimte&#326;os sl&#275;pjas briesmas?

- T&#257; ir mana p&#257;rliec&#299;ba, Vaint&#275;. Bet tu esi eista&#257;, un tu lem par vis&#257;m liet&#257;m. Es tikai past&#257;st&#299;ju, ko redz&#275;ju, un par&#257;d&#299;ju, ko esmu atnesusi.

Vaint&#275; &#382;&#326;audz&#299;ja &#299;k&#353;&#311;os skaudro akmens smaili un ilgu laiku stingi blenza uz l&#299;&#311;i.

- Es pie&#316;auju iesp&#275;ju, ka pat astazous var izaugt l&#299;dz element&#257;ram sapr&#257;ta l&#299;menim un kaut ko apg&#363;t. M&#363;su laivas saprot nedaudz komandu. Visiem dz&#299;vniekiem ir kaut k&#257;das smadzenes. Ent&#299;senati var apm&#257;c&#299;t mekl&#275;t j&#363;r&#257; bar&#299;bu. &#352;aj&#257; me&#382;on&#299;gaj&#257; pasaules da&#316;&#257; tik t&#257;lu no m&#363;su &#353;&#363;pu&#316;a - kura gan var dro&#353;i zin&#257;t, kas te risin&#257;jies, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks. Tagad m&#275;s esam s&#257;ku&#353;as to izprast. &#352;eit nav jilan&#275;, kas visu vad&#299;tu un uzraudz&#299;tu. T&#257;p&#275;c nav izsl&#275;gts - un gr&#363;ti to noliegt, ja pier&#257;d&#299;jums gu&#316; acu priek&#353;&#257; -, ka derdz&#299;gu astazou suga sasniegusi nosac&#299;tu perversa sapr&#257;ta l&#299;meni. L&#299;meni, kas &#316;auj vi&#326;iem samekl&#275;t akmens gabalus un iem&#257;c&#299;ties nogalin&#257;t ar tiem. Labi, lai b&#363;tu! Bet vi&#326;iem bija j&#257;paliek savos m&#363;&#382;ame&#382;os, kur vi&#326;i var&#275;tu cits citu apkaut un apr&#299;t. K&#316;&#363;das p&#275;c vi&#326;i at- dzinu&#353;ies tik t&#257;lu. &#352;im lidz&#299;gi dra&#326;&#311;i - dra&#326;&#311;u t&#275;vi&#326;i! - noslakt&#275;ju&#353;i m&#363;su vaisliniekus! Tad nu saproti pati, kas mums atliek. Vi&#326;i j&#257;uzmekl&#275; un j&#257;apsit. Visi. Citas izv&#275;les nav, ja m&#363;su pils&#275;ta &#353;aj&#257; krast&#257; tais&#257;s past&#257;v&#275;t. Vai tas ir m&#363;su sp&#275;kos?

- Tas vienk&#257;r&#353;i ir j&#257;dara. Bet j&#257;sav&#257;c pulka &#316;au&#382;u. J&#257;&#326;em l&#299;dzi visas, kuru promb&#363;tni pils&#275;ta var uz br&#299;di pieciest. Un visas - bru&#326;otas ar hezocaniem.

- Tu teici, ka rad&#299;jumi biju&#353;i tikai &#269;etri. Un tikai tr&#299;s v&#275;l paliku&#353;i dz&#299;vi -, bet p&#275;k&#353;&#326;a apjausma atv&#275;sin&#257;ja Vaint&#275;, k&#257; bija atv&#275;sin&#257;jusi Stalanu, kad vi&#326;a uzg&#257;ja mazo grupi&#326;u ce&#316;&#257; uz zieme&#316;iem. - Vai var b&#363;t v&#275;l citi? Vi&#326;u ir vair&#257;k?

- J&#257;b&#363;t. &#352;&#299; sauji&#326;a, nezin&#257;ma sp&#275;ka dz&#299;ta, noteikti devusies proj&#257;m no galven&#257; bara. Tagad tie atgrie&#382;as. Esmu p&#257;rliecin&#257;ta. Lieliem m&#363;su sp&#275;kiem j&#257;uzmekl&#275; vi&#326;i visi.

- Un j&#257;apkauj. Visi l&#299;dz p&#275;d&#275;jam. Es izr&#299;ko&#353;u, lai varam nekav&#275;joties doties ce&#316;&#257;.

- Tas gan neb&#363;tu pr&#257;t&#299;gi, jo saule jau liel&#257; gabal&#257;, un m&#363;su b&#363;s &#316;oti daudz. Ja izejam r&#299;tausm&#257; un &#326;emam tikai lab&#257;k barot&#257;s, &#257;tr&#257;k&#257;s laivas, tad no&#311;ersim vi&#326;us bez p&#363;l&#275;m, jo tie kustas l&#275;ni. Sekosim un atrad&#299;sim p&#257;r&#275;jos.

- Un &#353;&#311;&#275;rd&#299;sim vi&#326;us, k&#257; vi&#326;i &#353;&#311;&#275;rda m&#363;su v&#299;ri&#353;&#311;us! Pl&#257;ns ir labs. Nog&#257;d&#257; &#353;o rad&#299;jumu uz ambesedu un izkl&#257;j, lai visas redz. Mums vajadz&#275;s p&#257;rtikas un sald&#363;dens kr&#257;jumus vismaz da&#382;&#257;m dien&#257;m, lai var&#275;tu virz&#299;ties bez apst&#257;jas.

Uz vis&#257;m pils&#275;tas pus&#275;m izklida f&#257;rgajas ar v&#275;sti, ka pilson&#275;m j&#257;pulc&#275;jas ambesed&#257;. Dr&#299;z vien tas bija st&#257;vgr&#363;d&#257;m pilns. Jilan&#275; masa v&#257;r&#299;j&#257;s dusm&#299;g&#257; &#269;al&#257;, apl&#363;kojot l&#299;&#311;i un murdot c&#299;&#326;&#257; par lab&#257;kaj&#257;m viet&#257;m. Vaint&#275; izg&#257;ja ambesed&#257;. Vi&#326;as skatienu uztv&#275;ra Aikimenda un ar m&#257;jienu aicin&#257;ja piev&#275;rsties vi&#326;ai.

- L&#363;dzu, p&#257;ris v&#257;rdu, eista&#257;!

- Vai k&#257;di sare&#382;&#291;&#299;jumi darb&#257;? - Vaint&#275; iesauc&#257;s p&#275;k&#353;&#326;&#257;s bail&#275;s. Aikimenda, vi&#326;as efensel&#275;, ta&#269;u nor&#299;kota vit&#257;li svar&#299;g&#257; posten&#299; - sarg&#257;t un apr&#363;p&#275;t vaisliniekus.

- Viss k&#257;rt&#299;b&#257;. Bet v&#299;ri&#353;&#311;i padzird&#275;ju&#353;i par astazous l&#299;&#311;i un v&#275;las to redz&#275;t. Vai at&#316;aut vi&#326;iem?

- Protams. Nav jau b&#275;rni. Lai padom&#257; par saviem pien&#257;kumiem! Bet tikai tad, kad ambeseds atbr&#299;vosies. Mums nevajag nek&#257;du hist&#275;rijas sc&#275;nu.

Aikimenda nebija vien&#299;g&#257;, kas tiec&#257;s piesaist&#299;t Vaint&#275; uzman&#299;bu. Vi&#326;ai ce&#316;&#257; nost&#257;j&#257;s Enga un ar&#299; p&#275;c pav&#275;les nepak&#257;p&#257;s s&#257;nis.

- Esmu dzird&#275;jusi, ko tu pl&#257;no dar&#299;t. Sekot ka&#382;okzv&#275;riem un non&#257;v&#275;t tos.

- Pareizi esi dzird&#275;jusi. Un &#353;obr&#299;d es dodos publiski pazi&#326;ot par to.

- Pirms tu s&#257;c, man tev kaut kas j&#257;atkl&#257;j. Es nevaru tevi atbalst&#299;t. Neviena Dz&#299;v&#299;bas Meita to nevar. Tas ir pretrun&#257; ar m&#363;su tic&#299;bu. M&#275;s nevaram piedal&#299;ties apslakt&#275;&#353;an&#257;. M&#257;jlopi ir, kas nu vi&#326;i ir, jo tiem nav n&#257;veszi&#326;as. T&#257;p&#275;c nav iesp&#275;jams tos izn&#299;cin&#257;t. M&#275;s tikai non&#257;v&#275;jam, kad vajag &#275;st. Jebk&#257;da cita non&#257;v&#275;&#353;ana ir liegta. T&#257; nu tu saproti, ka m&#275;s nevaram

- Klusu! Tu dar&#299;si, k&#257; es pav&#275;l&#275;&#353;u. Jebkura cita r&#299;c&#299;ba ir nodev&#299;ba.

Enga uz&#326;&#275;ma vi&#326;as niknumu v&#275;si un nosv&#275;rti.

- To, ko tu d&#275;v&#275; par nodev&#299;bu, es saucu par Dz&#299;v&#299;bas Velti. Mums nav atk&#257;p&#353;an&#257;s ce&#316;a.

- Man gan ir. Es varu j&#363;s visas nokaut vien&#257; r&#257;vien&#257;!

- Vari. Tad tu b&#363;si slepkava, turkl&#257;t gr&#275;c&#299;ga.

- Nek&#257;da gr&#275;ka tur nav. Dusmas - un viss. Un naids, un nicin&#257;jums pret efensel&#275;, kura sp&#275;j &#353;&#257;di nodot visu savu cilti. Es gan nev&#275;los tevi zaud&#275;t, jo j&#363;su rokas v&#275;l noder&#275;s smagiem darbiem. Tavas &#316;audis sakals va&#382;&#257;s l&#299;dz m&#363;su atgrie&#353;an&#257;s br&#299;dim. Tu b&#363;si sa&#311;&#275;d&#275;ta ar vi&#326;&#257;m. Tev vairs nav &#299;pa&#353;u privil&#275;&#291;iju. Es atsakos no tevis k&#257; savas efensel&#275;. Tu str&#257;d&#257;si un nospr&#257;gsi l&#299;dz ar vi&#326;&#257;m, atstumta un nicin&#257;ta par savu nodev&#299;bu. T&#257;ds ir tavs liktenis.



VII

Alitha thurlastar, hannas audim senstar, linga periar amli, sammad aga deinar-

mal na mer ensi edo.

Briedi nokauj, v&#299;rs var krist, sieva noveco, - tikai samads turpin&#257;s.

Keriks k&#257; parasti s&#275;d&#275;ja laivas priek&#353;gal&#257; un apr&#363;p&#275;ja uguni. Bet tas bija b&#275;rna darbs. Vi&#326;&#353; alka air&#275;t kop&#257; ar citiem. Reiz jau Amahasts vi&#326;am bija &#316;&#257;vis pam&#275;&#291;in&#257;t, bet puis&#275;ns izr&#257;d&#299;j&#257;s par mazu, lai vald&#299;tu smago airi. Tagad vi&#326;&#353; samiegt&#257;m ac&#299;m urb&#257;s migl&#257;, bet nesp&#275;ja neko saskat&#299;t. Sve&#353;&#257;di, d&#363;makas apsl&#275;pti putni klaig&#257;ja raudo&#353;u b&#275;rnu bals&#299;s. Tikai pl&#299;sto&#353;o vi&#316;&#326;u &#353;alkas pa kreisi &#316;&#257;va nedaudz orient&#275;ties. Citreiz vi&#326;i b&#363;tu nogaid&#299;ju&#353;i, l&#299;dz migla izkl&#299;st, bet &#353;odien t&#257; nevar&#275;ja. Joproj&#257;m k&#257; draud&#299;gs br&#299;din&#257;jums nom&#257;ca atmi&#326;as par Hastilas aizrau&#353;anu dzelm&#275; uz neatgrie&#353;anos. Vi&#326;i trauc&#257;s, cik vien &#257;tri sp&#275;ja, un ilgoj&#257;s nobeigt un aizmirst &#353;o d&#275;ku.

Keriks pao&#353;&#326;&#257;ja gaisu, tad pac&#275;la galvu un ost&#299;ja v&#275;l.

- T&#275;t, - vi&#326;&#353; iesauc&#257;s, - d&#363;mi! Es saj&#363;tu d&#363;mus!

- M&#275;s pa&#353;i o&#382;am p&#275;c d&#363;miem. Un ga&#316;a ar&#299;, - Amahasts noteica, tom&#275;r nevi&#316;us s&#257;ka air&#275;t steidz&#299;g&#257;k. Vai tie&#353;&#257;m samads b&#363;tu tik tuvu?

- N&#275;, tie nav veci d&#363;mi. Tie ir svaigi, tos atnes pretv&#275;j&#353;. Un ieklausieties vi&#316;&#326;os! Vai tie nav cit&#257;di?

Tie patiesi bija cit&#257;di. &#256;du un ga&#316;as arom&#257;ts gan var&#275;tu rad&#299;t zin&#257;mas &#353;aubas par d&#363;miem, bet ne par vi&#316;&#326;u &#269;alu. T&#257; pierima un palika vi&#326;iem aiz muguras. Samada tel&#353;u pils&#275;ti&#326;a bija izvietota lielas upes krastos pie pa&#353;as ietekas. Viss liecin&#257;ja, ka vi&#316;&#326;i &#353;obr&#299;d aizpl&#363;st upes plataj&#257; gr&#299;v&#257; un noplok tur bez ska&#326;as.

- Grie&#382;am uz krastu! - Amahasts nokomand&#275;ja, ar visu sp&#275;ku ieguldams airos.

Debesis skaidroj&#257;s. Migla s&#275;d&#257;s j&#363;r&#257;. Caur kaiju klaig&#257;m vi&#326;i saklaus&#299;ja sievietes saucienu un atsauc&#257;s tam.

Tikl&#299;dz saules stari izspied&#257;s caur miglu, t&#257; s&#257;ka izkl&#299;st v&#275;l &#257;tr&#257;k. V&#257;li joproj&#257;m kl&#257;j&#257;s p&#257;r j&#363;ru, bet starp tiem v&#299;d&#275;ja krasts, aicino&#353;as teltis, k&#363;po&#353;i ugunskuri, atkritumu kaudzes - visa ierast&#257; apmetnes k&#326;ada.

Laiva jau bija paman&#299;ta. Sac&#275;l&#257;s liels troksnis. &#315;audis met&#257;s &#257;r&#257; no telt&#299;m pie &#363;dens. Visi saj&#363;sm&#257; klaig&#257;ja, un no p&#316;avas, kur gan&#299;j&#257;s mastodonti, atv&#275;l&#257;s griez&#299;gi auri, atbalsodamies pret me&#382;malu. Vi&#326;i bija m&#257;j&#257;s.

Viri un sievas visi k&#257; viens met&#257;s &#363;den&#299; un b&#316;aust&#299;j&#257;s, bet vi&#326;u saj&#363;sma rim&#257;s, kad k&#316;uva saskat&#257;mi laiv&#257; brauc&#275;ju st&#257;vi. Med&#299;bu sirojum&#257; bija devu&#353;ies pieci. Atgriez&#257;s tikai tr&#299;s.

Laivas dibens no&#353;&#326;irkst&#275;ja pret liedaga smilt&#299;m, un daudz roku to satv&#275;ra, lai izvilktu krast&#257;. Neviens nebilda ne zilbes, tikai Aletha, Hastilas sieviete, piepe&#353;i iekliedz&#257;s, ar &#353;ausm&#257;m aptv&#275;rusi, ka v&#299;ra nav. Vaiman&#257;m pievienoj&#257;s ar&#299; Dikena sieviete un b&#275;rni.

- Abi kritu&#353;i, - Amahasta pirmie v&#257;rdi klied&#275;ja p&#275;d&#275;jo m&#257;n&#299;go cer&#299;bu. - Dikens un Hastila. Vi&#326;i m&#299;t starp zvaigzn&#275;m. Vai &#353;obrid daudzi atrodas &#257;rpus nometnes?

- Alkoss un Kasiss devu&#353;ies zvej&#257; aug&#353;up pa upi. Vi&#326;u vien&#299;go &#353;obr&#299;d nav &#353;e.

- Steidziet p&#275;c vi&#326;iem! - Amahasts pav&#275;l&#275;ja. - Nekav&#275;joties vediet vi&#326;us atpaka&#316;! Nojauciet teltis, iej&#363;dziet zv&#275;rus! &#352;odien pat m&#275;s dodamies uz kalniem.

R&#299;kojums izsauca protesta v&#275;tru, jo neviens nebija gatavojies p&#275;k&#353;&#326;ai aizie&#353;anai. Ce&#316;ojum&#257; vi&#326;i apmetni jauca nost ik ritu un veica to raiti, jo izsai&#326;otas tika vien pa&#353;as nepiecie&#353;am&#257;k&#257;s lietas. Tagad bija cit&#257;di. Vasaras apmetne plet&#257;s gar abiem upes krastiem, un vi&#326;u teltis grozi, &#257;das - viss bija izsvaid&#299;ts vien&#257; j&#363;kl&#299;.

Ogatirs uzsauca &#316;aud&#299;m, un vi&#326;a balss apklusin&#257;ja sievie&#353;u neapmierin&#257;to spieg&#353;anu.

- Dariet, k&#257; Amahasts liek, vai ar&#299; visi atrad&#299;siet galu kupen&#257;s! Gadalaiks ir v&#275;ls, ce&#316;&#353; t&#257;ls.

Amahasts nepiebilda ne v&#257;rda. T&#257;ds izskaidrojums bija gana labs. Varb&#363;t pat lab&#257;ks par patieso, kuram neb&#363;tu nek&#257;du pier&#257;d&#299;jumu. Bet vi&#326;&#353; bija p&#257;rliecin&#257;ts, ka vi&#326;us nov&#275;ro. Vi&#326;&#353;, mednieks, juta, ka med&#299;ts tiek vi&#326;&#353; pats. Visu cauru dienu, t&#257;pat ar&#299; iepriek&#353;&#275;jo, vi&#326;&#353; juta sev piekaltas acis. Neko vi&#326;&#353; nebija redz&#275;jis, j&#363;ra redzeslauk&#257; alla&#382; lik&#257;s tuk&#353;a, tom&#275;r kaut kas uzgl&#363;n&#275;ja - vi&#326;&#353; zin&#257;ja. Un nesp&#275;ja aizmirst Hastilu. kur&#353; pazuda oke&#257;n&#257; un t&#257; ar&#299; neatgriez&#257;s. Tagad Amahasts grib&#275;ja, lai visi dodas ce&#316;&#257;, lai dodas tie&#353;i &#353;odien, piekrauj &#353;&#316;&#363;ce&#326;us, j&#363;dz tajos mastodontus un uz&#326;em kursu proj&#257;m no j&#363;ras un visa, kas taj&#257; sl&#275;pjas. Kam&#275;r vien vi&#326;i neb&#363;s atgriezu&#353;ies ierastajos kalnos, vi&#326;&#353; nejut&#299;sies dro&#353;&#299;b&#257;.

Amahasts trieca &#316;audis l&#299;dz sept&#299;tajiem sviedriem, tom&#275;r nometnes nojauk&#353;ana aiz&#326;&#275;ma veselu dienu. Vi&#326;&#353; br&#275;ca uz sieviet&#275;m un iekaust&#299;ja pusaud&#382;us, ja tie kust&#275;j&#257;s p&#257;r&#257;k gausi. Vasaras nometnes nov&#257;k&#353;ana nav viegla lieta. Izsvaid&#299;t&#257;s mantas j&#257;sav&#257;c un j&#257;sasai&#326;o, grozos j&#257;iekr&#257;m&#275; ar&#299; kalm&#257;ru taustek&#316;i, kas kalst uz aukl&#257;m. Turkl&#257;t visam lomam nepietika grozu, un vi&#326;&#353; pav&#275;l&#275;ja da&#316;u kalm&#257;ru pamest, izsaucot vaimanas un gaudas. Nebija pat laika apraud&#257;t kritu&#353;os; to pag&#363;s v&#275;l&#257;k. &#352;obrid j&#257;dodas proj&#257;m.

Saule jau grima aiz kalniem, bet vi&#326;i v&#275;l nebija gatavi. N&#257;ksies ce&#316;ot nakt&#299;, ar&#299; t&#257; samadam bija gad&#299;jies. P&#257;r galvu kl&#257;j&#257;s skaidras debesis, jauns m&#275;ness iez&#299;m&#275;j&#257;s k&#257; gai&#353;s pakavs, c&#299;n&#299;t&#257;ju tharmas mirdz&#275;ja spo&#382;i un r&#257;dija vi&#326;iem ce&#316;u. Sen nej&#363;gtie mastodonti neapmierin&#257;ti auroja un vicin&#257;ja snu&#311;us, tom&#275;r &#316;&#257;va z&#275;niem r&#257;pties uz saviem skaustiem un blenza uz resnajiem ba&#316;&#311;iem, kuri ieg&#363;la sak&#257;s. Katram zv&#275;ram aiz muguras vilk&#257;s divas resnas ilksis: r&#257;mis, pie kura s&#275;ja &#353;&#311;&#275;rsba&#316;&#311;us, un izveidoju&#353;os &#353;&#316;&#363;ce&#326;us apkr&#257;va ar telt&#299;m un p&#257;rtikas kr&#257;jumiem.

Keriks s&#275;d&#275;ja uz skausta lielajam t&#275;vi&#326;am Karum, noguris k&#257; visi citi, bet apmierin&#257;ts, ka samads atst&#257;j &#353;o vietu. Vi&#326;&#353; v&#275;l&#275;j&#257;s pamest oke&#257;na krastu, cik driz vien iesp&#275;jams. Puis&#275;nu bied&#275;ja j&#363;ra un taj&#257; m&#299;to&#353;ie rad&#299;jumi. Vi&#326;&#353; vien&#299;gais vis&#257; samad&#257; bija redz&#275;jis rokas iznirstam no vi&#316;&#326;iem un novelkam Hastilu dzelm&#275;. Tum&#353;as rokas bang&#257;s, tum&#353;i apveidi oke&#257;n&#257;

Keriks pal&#363;koj&#257;s j&#363;r&#257;, un vi&#326;a kliedzieni, reiz s&#257;ku&#353;ies, nemit&#275;j&#257;s: tie p&#257;r&#353;&#311;&#275;la murdo&#326;u, noklusin&#257;ja balsis un lika ik acij pav&#275;rties oke&#257;n&#257;, kurp vi&#326;&#353; nor&#257;d&#299;ja, i/bail&#275;s spiegdams bez mitas.

Vakara kr&#275;sl&#257; pludmal&#275; v&#299;d&#275;ja tum&#353;as formas. Zemas, melnas laivas, kur&#257;m nebija airu, bet kuras kust&#275;j&#257;s &#257;tr&#257;k par jebkuru tanu laivu, trauc&#257;s &#353;urp taisn&#257; ii'rind&#257; l&#299;dz ar pl&#299;sto&#353;ajiem vi&#316;&#326;iem. T&#257;s neapst&#257;j&#257;s l&#299;dz pa&#353;ai paisuma l&#299;nijai un &#353;v&#299;kst&#275;damas iz&#353;&#316;&#363;ca smilt&#299;s. No t&#257;m, kr&#275;sl&#257; v&#275;l itin skaidri saskat&#257;mi, izl&#275;ca maragi.

Ogatirs atrad&#257;s pa&#353;&#257; &#363;dens mal&#257; un skaidri redz&#275;ja krast&#257; izk&#257;pu&#353;os st&#257;vus. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, kas tie t&#257;di.

- Tie, ko m&#275;s apsit&#257;m, tur liedag&#257;

Tuv&#257;kais marags pac&#275;la garu spie&#311;i un ab&#257;m rok&#257;m saspieda; tas ska&#316;i nosprakst&#275;ja, un Ogatiram caur kr&#363;tim izskr&#275;ja skaudras s&#257;pes. Vi&#326;&#353; pakrita.

Tagad jau sprakst&#275;ja daudz spie&#311;u, un sauso ska&#326;u p&#257;rm&#257;ca cilv&#275;ku s&#257;pju un &#353;ausmu kliedzieni.

- Tie b&#275;g! - Vaint&#275; iesauc&#257;s, aicinot uzbruc&#275;jus sekot. - &#310;eriet vi&#326;us! Lai neviens neizm&#363;k! - Vi&#326;a pirm&#257; bija izk&#257;pusi krast&#257;, pirm&#257; s&#257;kusi &#353;aut no hezo- cana un nogalin&#257;jusi pirmo astazou. Vi&#326;a alka nokaut v&#275;l un v&#275;l.

T&#257; nebija kauja, tas bija slakti&#326;&#353;. Jilan&#275; apk&#257;va visu dz&#299;vo rad&#299;bu bez l/s&#311;ir&#299;bas: v&#299;rie&#353;us, sievietes, b&#275;rnus, dz&#299;vniekus Bez pretest&#299;bas. Medniekiem nepietika laika sagr&#257;bst&#299;t lokus. Vi&#326;i tv&#275;ra &#353;&#311;&#275;pus, bet, ja ari mests &#353;&#311;&#275;ps b&#363;tu var&#275;jis ievainot vai non&#257;v&#275;t, vairums mednieku, uzbruc&#275;jiem par&#257;doties, iero&#269;us . i/&#326;audza sauj&#257;s un, dzelk&#353;&#326;u &#311;erti, krita, nesagaid&#299;ju&#353;i iesp&#275;ju likt tos liet&#257;.

Vienigais, kas taniem atlika, izr&#257;d&#299;j&#257;s b&#275;g&#353;ana, bet vaj&#257;t&#257;ji no j&#363;ras sekoja i iesi p&#275;d&#257;s. Izbied&#275;t&#257;s sievietes un b&#275;rni br&#257;z&#257;s gar&#257;m Karum, un ar&#299; mastodonts sabij&#257;s: augstu pac&#275;la galvu un taur&#275;ja. Keriks ar rok&#257;m cie&#353;i iegr&#257;b&#257;s zv&#275;ra rupjo matu ku&#353;&#311;os, lai nenokristu, nosl&#299;d&#275;ja zem&#275; pa koka ilksi un met&#257;s p&#275;c sava &#353;&#311;&#275;pa. Stipra roka satv&#275;ra vi&#326;a plecu un apgrieza z&#275;nu otr&#257;di.

- Skrien! - t&#275;vs pav&#275;l&#275;ja. - B&#275;dz uz.kalniem!

Pirmais marags jau par&#257;d&#299;j&#257;s no mastodonta aizmugures un p&#257;rl&#275;ca p&#257;r ilksi. Amahasts strauji apcirt&#257;s. Pirms uzbruc&#275;js pasp&#275;ja br&#363;&#311;&#275;t savu ieroci, samadars caurd&#363;ra vi&#326;u ar &#353;&#311;&#275;pu un atkal izr&#257;va to.

Vaint&#275; ieraudz&#299;ja miru&#353;o f&#257;rgaju kr&#299;tam un ietr&#299;s&#275;j&#257;s atrieb&#299;bas k&#257;r&#275;. Asinim nota&#353;&#311;&#299;t&#257; &#353;&#311;&#275;pa smaile pav&#275;rs&#257;s pret vi&#326;u, bet Vaint&#275; no c&#299;&#326;as nevair&#299;j&#257;s. Nelok&#257;m&#257; noteikt&#299;b&#257; vi&#326;a pac&#275;la hezocanu, izspieda no t&#257; sprak&#353;&#311;u k&#257;rtu, un astazous nov&#275;l&#257;s gar zemi, t&#257; ari vi&#326;u nesasniedzis. Vaint&#275; nepaman&#299;ja maz&#257;ko dz&#299;vnieku un pat nenojauta par t&#257; esam&#299;bu, l&#299;dz vi&#326;ai caur k&#257;ju izskr&#275;ja p&#275;k&#353;&#326;as s&#257;pes. Sirdi ploso&#353;i iekaukusies, vi&#326;a notrieca rad&#299;jumu gar zemi ar hezocana resgali.

Br&#363;ce asi&#326;oja un s&#257;p&#275;ja, bet, p&#275;c visa sprie&#382;ot, nebija b&#299;stama. Vaint&#275; dusmas norima, un vi&#326;a atkal piev&#275;rs&#257;s visapk&#257;rt trakojo&#353;ajai c&#299;&#326;ai.

Kaujai n&#257;ca gals. Ja visp&#257;r k&#257;ds astazous ar&#299; bija pagl&#257;bies, tad neko daudz vis t&#257;du nebija. Tie gul&#275;ja, sakritu&#353;i kaudz&#275;s krustu &#353;&#311;&#275;rsu starp groziem. &#315;engani &#311;erme&#326;i kar&#257;j&#257;s p&#257;r ilks&#299;m un &#257;du &#311;&#299;p&#257;m. Uzbruc&#275;jas no j&#363;ras &#353;obr&#299;d satik&#257;s ar cit&#257;m, kas bija devu&#353;&#257;s aug&#353;up pa upi, lai uzkluptu no aizmugures. Aplenk&#353;anas manevru vi&#326;as pielietoja b&#275;rn&#299;b&#257;, kad med&#299;ja j&#363;r&#257;. Tas izr&#257;d&#299;j&#257;s sekm&#299;gs ar&#299; uz sauszemes.

- Nekav&#275;joties izbeigt apkau&#353;anu! - Vaint&#275; uzsauca tuv&#257;kajai. - Pasaki cit&#257;m ari! Tagad beidzam. Gribu da&#382;us g&#363;stek&#326;us. Gribu lab&#257;k iepaz&#299;t &#353;os ka&#382;okzv&#275;rus.

Dz&#299;vnieki, kuri lieto asus akmens gabalus. Tas nu &#353;obr&#299;d atkl&#257;j&#257;s piln&#299;gi neap&#353;aub&#257;mi. Tiem bija primit&#299;va sabiedr&#299;bas uzb&#363;ve, rupji akmens izstr&#257;d&#257;jumi un pat piejauc&#275;ti liel&#257;ki dz&#299;vnieki, kuri tagad panik&#257; b&#275;ga un tika nogalin&#257;ti. Viss nor&#257;d&#299;ja, ka, ja reiz ir viena tik liela grupa, k&#257;p&#275;c gan glu&#382;i dabiski nevar&#275;tu b&#363;t ar&#299; citas? Ja tas t&#257;, tad vi&#326;ai j&#257;uzzina par &#353;iem rad&#299;jumiem cik iesp&#275;jams vair&#257;k.

Zem&#275; nog&#257;ztais mazais &#299;patnis sakust&#275;j&#257;s un iep&#299;kst&#275;j&#257;s pie vi&#326;as k&#257;j&#257;m. Vaint&#275; pasauca tepat net&#257;lu st&#257;vo&#353;o Stalanu.

- Medniec! Sasien &#353;o dz&#299;vnieku, lai neaizm&#363;k! Iemet to laiv&#257;!

Vaint&#275; vairs nelik&#257;s ne zinis par zv&#275;r&#275;nu. J&#257;sav&#257;cas atce&#316;am. Mak&#257;, kas veidoja da&#316;u Vaint&#275; siksnot&#257; ekip&#275;juma, bija v&#275;l pulka dzelk&#353;&#326;u. J&#257;sav&#257;c atpaka&#316; ar&#299; kauj&#257; izlietotie. Labi barotais hezocans v&#275;l sp&#275;ja k&#257;du laiku &#353;aut. Vi&#326;a bakst&#299;ja to ar pirkstu, l&#299;dz uzl&#257;d&#275;&#353;anas caurums pav&#275;r&#257;s, un r&#363;p&#299;gi iespieda tur iek&#353;&#257; dzelk&#353;&#326;us.

Par&#257;d&#299;j&#257;s pirm&#257;s zvaigznes, un p&#275;d&#275;j&#257; sarkan&#257; bl&#257;zma jau izpl&#275;n&#275;ja aiz kalniem. Vaint&#275; sajuta, ka j&#257;pa&#326;em apmetnis no laivas. Vi&#326;a pam&#257;ja k&#257;dai f&#257;rga- jai, lai atnes vienu, un v&#299;st&#299;j&#257;s t&#257; siltajos sk&#257;vienos, l&#299;dz pie vi&#326;as atveda g&#363;stek&#326;us.

- Tas ir viss? - vi&#326;a vaic&#257;ja.

- M&#363;su kaujinieces bija gr&#363;ti savald&#299;t, - Stalana paskaidroja. - Ja reiz esi s&#257;kusi slakt&#275;t &#353;os rad&#299;jumus, nav tik viegli rimties.

- Nav vis. Pati esmu izbaud&#299;jusi. Vai pieaugu&#353;ie visi apkauti?

- Visi. &#352;o mazo dz&#299;vnieku es uzg&#257;ju pasl&#275;pu&#353;os un izvilku dienasgaism&#257;, - vi&#326;a tur&#275;ja b&#363;tni aiz garajiem matiem un gr&#363;st&#299;ja uz priek&#353;u atpaka&#316;, liekot tai vaiman&#257;t s&#257;p&#275;s. - &#352;is ir &#316;oti jauns &#299;patnis, ko es izraku citas b&#363;tnes &#311;erme&#326;a p&#257;rsegos, - vi&#326;a pastiepa z&#299;daini, da&#382;us m&#275;ne&#353;us vecu br&#275;kuli, kuru bija iztinusi no cie&#353;&#257; auti&#326;u v&#299;stok&#316;a vi&#326;a m&#257;tes nedz&#299;vaj&#257;s rok&#257;s.

Vaint&#275; l&#363;koj&#257;s uz s&#299;ko, kailo veidojumu un riebum&#257; atr&#257;v&#257;s, kad Stalana pasniedza to vi&#326;ai. Medniece bija radusi aizskart un cil&#257;t derdz&#299;gus rad&#299;jumus; doma, ka vi&#326;ai tas b&#363;tu j&#257;dara pa&#353;ai, &#353;&#311;ebin&#257;ja Vaint&#275;. Bet vi&#326;a ir Vaint&#275;, eista&#257;, un vi&#326;ai j&#257;var dar&#299;t visu, ko iesp&#275;j kaut viena cita pils&#275;tniece. Vi&#326;a l&#275;ni pasniedz&#257;s un satv&#275;ra drebel&#299;go mazuli ab&#257;s rok&#257;s. Tas izr&#257;d&#299;j&#257;s silts, silt&#257;ks par apmetni, gandr&#299;z karsts. Saj&#363;tot t&#299;kamo siltumu, riebums uz mirkli rim&#257;s. Vi&#326;a guvumu groz&#299;ja un p&#275;t&#299;ja no vis&#257;m pus&#275;m. Rad&#299;jums atpleta sarkanu, bezzobainu muti un iebr&#275;c&#257;s. Karsta izk&#257;rn&#299;jumu str&#363;kla no&#353;&#316;&#257;ca Vaint&#275; roku. Siltuma rad&#299;to mirk&#316;a patiku p&#257;rm&#257;ca pret&#299;guma vilnis. Tas nu bija par daudz! Vi&#326;a no visa sp&#275;ka trieca mazuli pret tuv&#257;ko laukakmeni. Tas apklusa, un Vaint&#275; steidz&#299;gi dev&#257;s pie &#363;dens noberzt no sevis ne&#353;&#311;&#299;st&#299;bu, uzsaukdama p&#257;r plecu Stalanai:

- B&#363;s gana! P&#257;rliecinieties, ka neviens nav palicis dz&#299;vs, un atgriezieties pie laiv&#257;m!

- Tie&#353;i t&#257;, Augst&#299;ba. Visi beigti. Miers ar vi&#326;iem.

Vai tie&#353;&#257;m? Vaint&#275; dom&#257;ja, iegremd&#275;dama rokas &#363;den&#299;. Vai ar to ir cauri? Vajadz&#275;ja ta&#269;u izjust uzvar&#275;t&#257;jas pacil&#257;t&#299;bu, bet vi&#326;a apjauta, ka sl&#299;gst dzi&#316;&#257; depresij&#257;.

Beigas Bet varb&#363;t tikai s&#257;kums?



VIII

Enga pieg&#257;ja pie sienas un atspied&#257;s pret to, sajuzdama sild&#299;t&#257;ja karstumu. Saule gan bija jau uzl&#275;kusi, bet pils&#275;ta v&#275;l glab&#257;ja nakts dzestrumu. Vis&#257;s mal&#257;s Alp&#299;sakas daudzveid&#299;gie dz&#299;vnieki un augi mod&#257;s dienas ros&#299;bai, bet tas bija tik dabiski, ka nesaist&#299;ja vi&#326;as uzman&#299;bu. Gr&#299;das pinums zem k&#257;j&#257;m kl&#257;j&#257;s p&#257;r biezu kritu&#353;o lapu sl&#257;ni. Lap&#257;s &#269;abin&#257;j&#257;s lielas vaboles un citi kukai&#326;i, kas sat&#299;r&#299;ja drazu. Bija pat dzirdami steidz&#299;gi peles p&#257;rskr&#275;jieni. L&#299;dz ar austo&#353;o dienu vi&#326;ai visapk&#257;rt uzmutu&#316;oja dz&#299;v&#299;ba. Augstu virs galvas p&#257;r liel&#257; koka lap&#257;m jau lija saules stari un krita uz visda&#382;&#257;d&#257;kajiem augiem, kas veidoja &#353;o dz&#299;vo pils&#275;tu. No lapu por&#257;m s&#257;ka celties garai&#326;i, atbr&#299;vodami vietu veldzei, kas l&#275;n&#257;m s&#363;c&#257;s aug&#353;up pa koku, v&#299;nst&#299;gu un staipek&#326;u vadaudiem, - &#363;denim, ko miljoni sak&#326;u spurgali&#326;u ievilka no zemes &#353;aj&#257; dz&#299;vaj&#257; sist&#275;m&#257;. Ies&#257;&#326;us no Engas vi&#326;as nomest&#257; apmet&#326;a snu&#311;is neman&#257;mi raust&#299;j&#257;s, s&#363;kdams koka sulas.

Engai tas viss &#353;&#311;ita dabiski k&#257; gaiss, ko vi&#326;a elpoja, k&#257; sakrustoto un savstarp&#275;ji papildino&#353;os dz&#299;v&#299;bas formu bag&#257;t&#299;ba, kas ap&#326;&#275;ma vi&#326;u no vis&#257;m pus&#275;m. Retumis vi&#326;a pr&#257;toja par to, par t&#257; mor&#257;lajiem aspektiem. Bet ne &#353;odien, ne p&#275;c t&#257;, ko bija dzird&#275;jusi. Di&#382;o&#353;an&#257;s ar citas sugas izn&#299;cin&#257;&#353;anu! K&#257; vi&#326;a alka izrun&#257;ties ar &#353;&#299;m nevain&#299;gaj&#257;m pl&#257;t&#299;zer&#275;m, izskaidrot vi&#326;&#257;m dz&#299;ves j&#275;gu. likt vi&#326;&#257;m saprast, cik drausm&#299;gs ir pastr&#257;d&#257;tais noziegums. Dz&#299;v&#299;ba ir n&#257;ves pretsvars, t&#257;pat k&#257; j&#363;ra ir debess pretsvars. Ja k&#257;da at&#326;em citam dz&#299;v&#299;bu, vi&#326;a non&#257;v&#275; pati sevi.

K&#257;da f&#257;rgaja nezi&#326;&#257;, k&#257; v&#275;rsties pie Engas, paraust&#299;ja vi&#326;as sava&#382;ot&#257;s rokas. Jaunuli mulsin&#257;ja Engas sabiedriskais st&#257;voklis: vi&#326;a nesaprata, k&#257; sve&#353;o jilan&#275; uzrun&#257;t. Enga bija augstu st&#257;vo&#353;a persona, bet vi&#326;as plaukstas sk&#257;va va&#382;as k&#257; pa&#353;&#257;m zem&#257;kaj&#257;m. Neatradusi v&#257;rdus, f&#257;rgaja var&#275;ja piev&#275;rst Engas uzman&#299;bu tikai ar piesk&#257;rienu.

- Eista&#257; v&#275;las, lai tu t&#363;l&#299;t n&#257;c!

Kad Enga ien&#257;ca, Vaint&#275; s&#275;d&#275;ja varaskr&#275;sl&#257;. S&#275;dekli veidoja pils&#275;tas koka dz&#299;v&#257; miza. Uz galda vi&#326;ai iepretim atrad&#257;s atmi&#326;as b&#363;tnes, un viena no t&#257;m savu taustekli virs neredz&#299;gaj&#257;m ac&#299;m bija iespiedusi j&#363;gank&#353;a&#257;, atmi&#326;as atska&#326;ot&#257;ja, &#257;das krok&#257;. J&#363;gank&#353;a&#257; klusi run&#257;ja, un vienlaikus t&#257;s organisko molekulu l&#275;c&#257; mirgoja kust&#299;gs, melnbalts jilan&#275; att&#275;ls. Jilan&#275; bija ierun&#257;jusi zi&#326;ojumu atmi&#326;as b&#363;tn&#275;. Kad Enga ien&#257;ca, Vaint&#275; apklusin&#257;ja j&#363;gank&#353;a&#257; un pac&#275;la &#353;&#311;&#275;pa uzgali, kas st&#257;v&#275;ja tam blakus.

- N&#257;c, - vi&#326;a sac&#299;ja, un Enga n&#257;ca tuv&#257;k. Vaint&#275; sa&#382;&#326;audza akmens &#353;&#311;&#275;peli rok&#257; un pac&#275;la virs galvas. Enga nenotr&#299;s&#275;ja un neatr&#257;v&#257;s atpaka&#316;.

- Tevi nav bai&#316;u, - Eista&#257; teica, - kaut ar&#299; tu redzi, cik ass ir &#353;is akmens: ne slikt&#257;ks par m&#363;su grie&#382;amstiegr&#257;m.

Vi&#326;a novilka &#353;&#311;autni p&#257;r Engas valgiem, un rokas k&#316;uva br&#299;vas. Enga viegli paberz&#275;ja va&#382;u samoc&#299;to roku &#257;du.

- Vai tu dod br&#299;v&#299;bu mums vis&#257;m?

- Negribi uzreiz par daudz! Tikai tev - jo man radusies nepiecie&#353;am&#299;ba p&#275;c lav&#257;m zin&#257;&#353;an&#257;m.

- Es nepal&#299;dz&#275;&#353;u tev slepkavot!

- Nav ar&#299; vajadz&#299;gs. Slakti&#326;&#353; ir cauri. - Pagaid&#257;m, Vaint&#275; nodom&#257;ja, bet patur&#275;ja to pie sevis. Ja vi&#326;a run&#257;s, ik v&#257;rds atkl&#257;s vi&#326;as domas piln&#299;b&#257;. Vi&#326;a nebija sp&#275;j&#299;ga melot. V&#275;l vair&#257;k - pats melu j&#275;dziens vi&#326;ai bija piln&#299;gi sve&#353;s. Vien&#299;gais veids, k&#257; jilan&#275; tur&#275;ja savas domas slepen&#299;b&#257;, bija klus&#275;&#353;ana. Vaint&#275; jo ipa&#353;i labi p&#257;rvald&#299;ja &#353;o diskr&#275;cijas formu. Tagad vi&#326;a lika to liet&#257;, jO nevar&#275;ja iztikt bez Engas pal&#299;dz&#299;bas.

- Mums pien&#257;cis laiks m&#257;c&#299;ties. Vai tu k&#257;du bridi nep&#275;t&#299;ji valodas pielietojuma jaut&#257;jumus?

- Tu labi zini, ka es to dar&#299;ju. Kop&#257; ar Jilespeju. Es biju vi&#326;as pirm&#257; audz&#275;kne.

- Biji gan. Pirm&#257; un lab&#257;k&#257;. Pirms trupe sairdin&#257;ja tavas smadzenes. Tu nodarbojies ar visvis&#257;d&#257;m bl&#275;&#326;&#257;m, nov&#275;rodama, k&#257; b&#275;rni sazin&#257;s sav&#257; starp&#257;, un reiz&#275;m m&#275;rka&#311;odam&#257;s tiem paka&#316;, lai piev&#275;rstu vi&#326;u uzman&#299;bu. Es zinu, ka lu pat slepus noklaus&#299;jies v&#299;ri&#353;&#311;u t&#275;rgas. Tas mani mulsina. K&#257;da j&#275;ga, galu gal&#257;, no &#353;iem trulajiem rad&#299;jumiem! Ko gan k&#257;ds var&#275;tu no vi&#326;iem m&#257;c&#299;ties?

- Vi&#326;iem ir &#299;pa&#353;a sazin&#257;&#353;an&#257;s sist&#275;ma, ko vi&#326;i lieto, kad m&#363;su nav kl&#257;t. Cit&#257;d&#257;ks izteiksmes veids

- Ne par to es run&#257;ju! Man nav skaidrs, k&#257;p&#275;c t&#257;das lietas b&#363;tu j&#257;p&#275;ta. K&#257;da lam noz&#299;me, k&#257; citi sarun&#257;jas?

- Liela. M&#275;s esam valoda, valoda ir m&#275;s. Ja mums t&#257;s nav, m&#275;s esam m&#275;mas. T&#257;das pa&#353;as k&#257; dz&#299;vnieki. Tie&#353;i &#353;&#257;di nov&#275;rojumi un p&#257;rdomas atkl&#257;ja man di&#382;o J&#363;ganinepsu un vi&#326;as m&#257;c&#299;bu.

- B&#363;tu jau nu lab&#257;k tur&#275;jusies t&#257;l&#257;k no t&#257; un turpin&#257;jusi savas valodas studi- jas. Un nemais&#299;jusies taj&#257; jezg&#257;. Mums, kas v&#275;l&#275;ju&#353;&#257;s k&#316;&#363;t par jilan&#275;, j&#257;iem&#257;c&#257;s run&#257;t, kam&#275;r augam. T&#257; nu tas ir, un cit&#257;di ne tu b&#363;tu tu, ne es b&#363;tu es. Bet vai var jaunu r&#257;d&#299;jumu iem&#257;c&#299;t run&#257;t? &#352;&#299; doma gan izklaus&#257;s &#316;oti stulba un atbaido&#353;a. Bet vai to var izdar&#299;t?

- Var, - Enga noteica. - Pati esmu to dar&#299;jusi. Viegli nav, vairums jaunu&#316;u nev&#275;las tevi uzklaus&#299;t, tom&#275;r izdarit to var. Es izmantoju apm&#257;c&#299;bas metodes, ko lieto laivu dres&#275;t&#257;jas.

- Bet laivas ir bezmaz tikpat stulbas k&#257; apmet&#326;i. Viss, ko t&#257;s m&#363;&#382;&#257; sp&#275;j apg&#363;t, ir p&#257;ris komandu.

- Metodika jau t&#257; pati.

- Jauki, - Vaint&#275; caururbjo&#353;i pal&#363;koj&#257;s caur acs kakti&#326;u un r&#363;pigi izsv&#275;ra sak&#257;mo. - T&#257;tad tu var&#275;tu iem&#257;c&#299;t dz&#299;vnieku saprast un run&#257;t?

- N&#275;, run&#257;t ne. Saprast gan. Da&#382;as vienk&#257;r&#353;as komandas, ja tam ir gana smadze&#326;u. Run&#257;&#353;anai vajag balss apar&#257;tu un smadze&#326;u rajonus, k&#257;du dz&#299;vniekiem nav.

- Bet es esmu dzird&#275;jusi kusto&#326;us run&#257;jam.

- Nevis run&#257;jam, bet atk&#257;rtojam iegaum&#275;tas ska&#326;u sec&#299;bas. To sp&#275;j putni.

- N&#275;, es dom&#257;ju run&#257;&#353;anu. Savstarp&#275;ju sazin&#257;&#353;anos.

- Izsl&#275;gts!

- Es run&#257;ju par ka&#382;okzv&#275;riem. Smird&#299;gajiem astazoiem.

Enga s&#257;ka aptvert Vaint&#275; nodomu un izr&#257;d&#299;ja sapratni.

- Protams. Ja &#353;iem rad&#299;jumiem ir zin&#257;ms inteli&#291;ences l&#299;menis - un fakts, ka tie lieto rupjus roku darin&#257;jumus, liecina par to tad k&#257;p&#275;c gan vi&#326;i nevar&#275;tu sarun&#257;ties. K&#257;da negaid&#299;ta ideja! Vai tu esi dzird&#275;jusi vi&#326;us sarun&#257;jamies?

- Esmu. Un tev ar&#299; neb&#363;s liegts, ja vien v&#275;l&#275;sies. Mums ir lidzi divi gabali. - Vi&#326;a pam&#257;ja gar&#257;mejo&#353;ai f&#257;rgajai: - Uzmekl&#275; mednieci Stalanu! Nekav&#275;joties atved vi&#326;u pie manis!

- K&#257; dz&#299;vnieki j&#363;tas? - Stalanai par&#257;doties, Vaint&#275; vaic&#257;ja.

- Esmu vi&#326;us nomazg&#257;jusi, apskat&#299;jusi br&#363;ces. Skrambas, ne vair&#257;k. Nodzinu ari m&#275;sliem pie&#311;epu&#353;&#257;s pinkas no vi&#326;u galv&#257;m. Liel&#257;k&#257; ir m&#257;t&#299;te, maz&#257;kais - t&#275;vi&#326;&#353;. Vi&#326;i dzer &#363;deni, bet l&#299;dz &#353;im neko no pied&#257;v&#257;t&#257; nav &#275;du&#353;i. Un uzmanies, ja gribi tiem tuvoties!

- Ne pr&#257;t&#257; nen&#257;k to dar&#299;t, - Vaint&#275; atvair&#299;j&#257;s, pret&#299;gum&#257; notr&#299;s&#275;dama. - L&#363;k, Enga ies vi&#326;iem kl&#257;t.

Stalana pagriez&#257;s pret vi&#326;u.

- Tev visu laiku j&#257;turas ar seju pret vi&#326;iem. Nekad neuzgriez muguru me&#382;on&#299;gam dz&#299;vniekam. Maz&#257;kais ko&#382;, turkl&#257;t vi&#326;iem ir nagi, t&#257;p&#275;c es &#353;os dro&#353;&#299;bas p&#275;c sas&#275;ju.

- Es dar&#299;&#353;u, k&#257; tu saki.

- Un v&#275;l, - Stalana piebilda, izvilkdama no sava ekip&#275;juma mazu mai&#353;eli un atv&#275;rdama to. - Mazg&#257;jot zv&#275;rus, es atradu &#353;o kar&#257;jamies ap t&#275;vi&#326;a kaklu. - Vi&#326;a nolika uz galda l&#299;dz&#257;s Vaint&#275; s&#299;ku priek&#353;metu.

Tas bija kaut k&#257;ds met&#257;la asmenis: vien&#257; gal&#257; - caurumi&#326;&#353;, bet virsm&#257; v&#299;d&#275;ja ieskr&#257;p&#275;ts vienk&#257;r&#353;s raksts. Vaint&#275; p&#275;to&#353;i pabakst&#299;ja to ar &#299;k&#353;&#311;i.

- R&#363;p&#299;gi not&#299;r&#299;ts, - Stalana teica. Vaint&#275; pac&#275;la priek&#353;metu un piekas&#299;gi apl&#363;koja.

- Raksts &#353;&#311;iet nepaz&#299;stams, t&#257;pat k&#257; pats met&#257;ls, - vi&#326;a &#299;gni piez&#299;m&#275;ja. - Kur dz&#299;vnieki var&#275;ju&#353;i to atrast? Kas to veidojis? Un met&#257;ls Kur vi&#326;i r&#257;vu&#353;i met&#257;lu? Tikai nest&#257;stiet man, ka vi&#326;i p&#257;rvalda met&#257;lu audz&#275;&#353;anas zin&#257;tni!

Vaint&#275; raudz&#299;ja vilkt ar &#353;&#311;autni pa &#257;du.

- Par asu nenosauksi. Ko gan tas var&#275;tu noz&#299;m&#275;t?

Uz &#353;iem satrauco&#353;ajiem jaut&#257;jumiem nebija atbildes. Vi&#326;a pasniedza met&#257;la gabalu Engai.

- V&#275;l viena m&#299;kla, ko tev risin&#257;t, kad iem&#257;c&#299;sies sarun&#257;ties ar &#353;iem dz&#299;vniekiem.

- Kad es var&#275;&#353;u vi&#326;us redz&#275;t? - Enga vaic&#257;ja.

- T&#363;l&#299;t, - Vaint&#275; attrauca un pam&#257;ja Stalanai. - Ved m&#363;s pie vi&#326;iem!

Stalana r&#257;d&#299;ja ce&#316;u caur pils&#275;tas gaite&#326;iem l&#299;dz augstai, tum&#353;ai ejai. Ar z&#299;m&#275;m

aicin&#257;jusi nep&#257;rtraukt klusumu, vi&#326;a atgr&#363;da sien&#257; izveidoto l&#363;ku. Vaint&#275; un Enga caur atveri iel&#363;koj&#257;s telp&#257;. Vi&#326;as redz&#275;ja, ka to nosl&#275;dz vienas pa&#353;as smagas durvis. Citu atveru nebija, un vien&#299;go gaismi&#326;u sniedza cieta, caursp&#299;d&#299;ga loksne augstu virs g&#363;stek&#326;u galv&#257;m, caur kuru lauz&#257;s v&#257;rgi stari.

Uz gr&#299;das gul&#275;ja divi s&#299;ki, pret&#299;gi rad&#299;jumi, mazi l&#299;dzinieki l&#299;&#311;im, kuru Engai n&#257;c&#257;s apl&#363;kot ambesed&#257;. Vi&#326;u pauri bija pliki un, matus skujot, saskr&#257;p&#275;ti. P&#275;c ka&#382;oka nodz&#299;&#353;anas un sasmirdu&#353;o &#257;das skrandu not&#299;&#353;anas no vi&#326;u augumiem bija atkl&#257;jies, ka dz&#299;vniekus piln&#299;b&#257; kl&#257;j derdz&#299;ga, vienkr&#257;saina, taukaina &#257;da. Liel&#257;k&#257; b&#363;tne, m&#257;t&#299;te, gul&#275;ja gar&#353;&#316;aukus un &#299;d&#275;ja. T&#275;vi&#326;&#353; tup&#275;ja l&#299;dz&#257;s m&#257;t&#299;tei un izgr&#363;da daudzveid&#299;gas ruk&#353;&#311;o&#353;as ska&#326;as. T&#257; tas turpin&#257;j&#257;s ilg&#257;ku laiku, l&#299;dz gaudo&#353;ana mit&#275;j&#257;s. Tad m&#257;t&#299;te veidoja jau cit&#257;das ska&#326;as. Vaint&#275; nor&#257;d&#299;ja, lai Stalana aizver l&#363;ku un ved vi&#326;as proj&#257;m.

- T&#257; var&#275;ja b&#363;t sava veida sarun&#257;&#353;an&#257;s, - Enga sprieda, pret savu gribu ieinteres&#275;jusies. - Bet trok&#353;&#326;odami vi&#326;i &#316;oti maz kustas, un tas &#353;&#311;iet visai d&#299;vaini. B&#363;s j&#257;iedzi&#316;in&#257;s. Jau pati ideja ir piln&#299;gi nebijusi: cita valoda, astazou valoda, rad&#299;jumi nelidzin&#257;s nekam, ko m&#275;s jelkad esam p&#275;t&#299;ju&#353;as. Satrauco&#353;a un izaicino&#353;a doma.

- Tiesa gan. Tik aizraujo&#353;a, ka es pav&#275;lu tev apg&#363;t vi&#326;u runasveidu tikt&#257;l, lai var&#275;tu ar tiem sazin&#257;ties.

Enga pauda sp&#299;t&#299;gu padev&#299;bu.

- Tu nevari man pav&#275;l&#275;t dom&#257;t, Eista&#257;. Pat tava liel&#257; vara neiesniedzas citas galvaskaus&#257;. Es m&#257;c&#299;&#353;os &#353;o rad&#299;jumu valodu, jo es v&#275;los to dar&#299;t.

- Kam&#275;r vien tu pak&#316;aujies man&#257;m pav&#275;l&#275;m, mani neinteres&#275; tavas r&#299;c&#299;bas dzinu&#316;i.

- K&#257;p&#275;c tev vi&#326;i j&#257;saprot? - Enga jaut&#257;ja.

Vaint&#275; r&#363;p&#299;gi izv&#275;l&#275;j&#257;s izteiksmes veidu, lai neatkl&#257;tu savas r&#299;c&#299;bas motivus.

- Mani, t&#257;pat k&#257; tevi, aizrauj min&#275;jums, ka dz&#299;vnieks var&#275;tu run&#257;t. Vai tie&#353;&#257;m tu nepie&#316;auj domu, ka man var&#275;tu b&#363;t intelektu&#257;las intereses?

- Aizmirsti visu slikto, Vaint&#275;! Tu vienm&#275;r biji pirm&#257; m&#363;su efenbar&#363;. Tu m&#363;s vad&#299;ji, jo saprati to, ko m&#275;s nesp&#275;j&#257;m. Kad man j&#257;s&#257;k?

- &#352;obr&#299;d. &#352;aj&#257; mirkl&#299;. K&#257; tu uz to skaties?

- Man nav viedok&#316;a, jo tas v&#275;l nekad nav dar&#299;ts. &#315;auj atgriezties pie l&#363;kas un ieklaus&#299;ties ska&#326;&#257;s. Klaus&#299;dam&#257;s es p&#257;rdom&#257;&#353;u r&#299;c&#299;bas pl&#257;nu.

Vaint&#275; klus&#275;jot dev&#257;s proj&#257;m, neizsak&#257;mi apmierin&#257;ta ar paveikto. Ja Enga atteiktos, b&#363;tu j&#257;s&#363;ta zi&#326;a uz Inegbanu un p&#275;c tam ilgu laiku j&#257;gaida, lidz k&#257;du nor&#299;kos un ats&#363;t&#299;s p&#275;t&#299;t run&#257;jo&#353;os zv&#275;rus. Ja vien, protams, vi&#326;i patie&#353;&#257;m run&#257;ja, nevis trok&#353;&#326;oja. Vaint&#275; &#353;&#299; inform&#257;cija bija nepiecie&#353;ama nekav&#275;joties, jo apkaim&#275; joproj&#257;m var&#275;ja uztur&#275;ties &#353;&#257;di dz&#299;vnieki, un tas jau rad&#299;ja draudus. Inform&#257;ciju pa&#291;&#275;r pils&#275;tas dro&#353;&#299;ba.

Vispirms vi&#326;ai j&#257;izdibina viss iesp&#275;jamais par &#353;iem ka&#382;okzv&#275;riem. J&#257;noskaidro, kur un k&#257; vi&#326;i dz&#299;vo, k&#257; vairojas. Tas b&#363;tu pirmais solis. N&#257;kamais - nokaut vi&#326;us. Visus. Piln&#299;b&#257; noslauc&#299;t no zemes virsas. Jo, neskatoties uz savu primit&#299;vo sapr&#257;tu un rupjajiem akmens veidojumiem, vi&#326;i bija tikai no&#382;&#275;lojami dz&#299;vnieki. B&#299;stami dz&#299;vnieki, kuri bez &#382;&#275;last&#299;bas noslakt&#275;ju&#353;i v&#299;ri&#353;&#311;us un jaundzimu&#353;os. Un parakstiju&#353;i sev spriedumu.

Enga, iegrimusi dom&#257;s, sl&#275;p&#257;s tums&#257; un v&#275;roja rad&#299;jumus. Kaut netverama nojausma par Vaint&#275; patiesajiem m&#275;r&#311;iem, bez &#353;aub&#257;m, b&#363;tu likusi vi&#326;ai atteikties no sadarb&#299;bas. Ja vien Enga uz mirkli izmestu no galvas aizraujo&#353;o valodniecisko probl&#275;mu, vi&#326;a b&#363;tu apj&#275;gu&#353;i Vaint&#275; sl&#275;pto nodomu. Bet vi&#326;a bija piln&#299;b&#257; p&#257;r&#326;emta.

Gandr&#299;z pusi dienas Enga klus&#275;dama nost&#257;v&#275;ja nov&#275;ro&#353;anas posten&#299;, ieklaus&#299;dam&#257;s, iel&#363;kodam&#257;s un p&#363;l&#275;dam&#257;s saprast. Beig&#257;s, t&#257; ar&#299; neuztv&#275;rusi neko no teikt&#257;, vi&#326;a bija visp&#257;r&#299;gos vilcienos uzmetusi darb&#299;bas pl&#257;nu.

Enga uzman&#299;gi aizv&#275;ra l&#363;ku un dev&#257;s mekl&#275;t Stalanu.

- Es palik&#353;u kop&#257; ar tevi, - medniece teica, atsl&#275;gdama durvis. - Vi&#326;i var b&#363;t b&#299;stami.

- Tikai pa&#353;&#257; s&#257;kum&#257;. Tikl&#299;dz vi&#326;i nomierin&#257;sies, man vajadz&#275;s palikt pie vi&#326;iem vienai. Bet tad tu uztur&#275;sies tepat &#257;rpus&#275;. Tikl&#299;dz rad&#299;sies vajadz&#299;ba, es pasauk&#353;u tevi.

Kad Stalana atv&#275;ra durvis, Engas sekstei nevi&#316;us p&#257;rskr&#275;ja tirpas. Vi&#326;a dev&#257;s iek&#353;&#257;. Zv&#275;ru m&#299;tnes as&#257; smaka uzdzina pret&#299;gumu, bet izzi&#326;as alkas p&#257;rm&#257;ca nepatiku, un vi&#326;a nelok&#257;mi palika st&#257;vam, l&#299;dz durvis aiz vi&#326;as aizv&#275;r&#257;s.



IX

Kennep at halikaro, kennep at hargoro, ensi naudin&#382; ar san eret skarpa tharm

senstar et sano lavvali.

Lai cik naigs z&#275;na solis un stipras rokas, kam&#275;r vien vi&#326;a &#353;&#311;&#275;pa smail&#275; nav

bijusi zv&#275;ra tharma, puika nav mednieks.

- Vi&#326;i nogalin&#257;ja manu m&#257;ti, tad ari br&#257;li - manu acu priek&#353;&#257;! - Isele &#269;ukst&#275;ja, mit&#275;jusies vaiman&#257;t un liet asaras, bet valgums joproj&#257;m kr&#257;j&#257;s ac&#299;s un l&#257;ses rit&#275;ja lejup pa vaigiem. Vi&#326;a t&#257;s notrausa ar plaukstas virspusi un ats&#257;ka berz&#275;t sk&#363;to galvu.

- Visus vi&#326;i apk&#257;va, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. Vi&#326;&#353; nebija raud&#257;jis. Kop&#353; non&#257;cis seit, vi&#326;&#353; nudien to nebija darijis. Var jau b&#363;t, ka meiten&#275;m alla&#382; j&#257;spiedz un j&#257;kunkst bez mitas. Vi&#326;a bija piecus vai se&#353;us gadus vec&#257;ka par vi&#326;u, bet br&#275;ca k&#257; mazulis. Keriks saprata. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka tas ir &#316;oti viegli. Atliek vien &#316;auties. Bet vi&#326;&#353; t&#257; nedar&#299;s. Mednieks neraud - un vi&#326;&#353; jau bijis med&#299;b&#257;s. Kop&#257; ar t&#275;vu. Amahasts bija di&#382;ens mednieks. Tagad vi&#326;&#353; ir miris l&#299;dz ar savu samadu. Kerikam no &#353;&#299;s domas r&#299;kl&#275; sak&#257;pa kamols, bet vi&#326;&#353; to norija. Mednieks neraud!

- Vai vi&#326;i m&#363;s nogalin&#257;s, Kerik? Vi&#326;i ta&#269;u m&#363;s nenogalin&#257;s, vai ne?

- Nogalin&#257;s.

Isele ats&#257;ka vaiman&#257;t un apsk&#257;va z&#275;nu ab&#257;m rok&#257;m, cie&#353;i piespie&#382;ot sev vi&#326;a augumu. Tas nebija pareizi: tikai mazi b&#275;rni viens otru aiztika, tom&#275;r, pat zin&#257;dams, ka tas nav at&#316;auts, vi&#326;&#353; ar t&#299;ksmi sajuta piek&#316;aujamies meitenes &#311;ermeni. Vi&#326;as kr&#363;tis bija mazas un stingras; vi&#326;am patika t&#257;m pieskarties, bet, tikl&#299;dz vi&#326;&#353; t&#257; izdar&#299;ja, meitene vi&#326;u atgr&#363;da un ieraud&#257;j&#257;s v&#275;l ska&#316;&#257;k. Keriks ar riebumu piec&#275;l&#257;s un atg&#257;ja mal&#257;. Stulbene! Vi&#326;&#353; izjuta nepatiku pret sku&#311;i. Nekad agr&#257;k t&#257; nebija ar vi&#326;u run&#257;jusi. Ac&#299;mredzot &#353;obr&#299;d, kad vi&#326;i paliku&#353;i divi vien, vi&#326;ai viss &#353;&#311;ita cit&#257;di. Kerikam gan ne. Lab&#257;k, ja vi&#326;as viet&#257; b&#363;tu k&#257;ds vi&#326;a rota&#316;u biedrs. Bet tie visi ir miru&#353;i. To iedom&#257;joties, izbailes caurstr&#257;voja vi&#326;a dv&#275;seli. Neviens no samada vairs nebija starp dz&#299;vajiem. Tagad pien&#257;kusi vi&#326;u k&#257;rta. Isele, k&#257; &#353;&#311;iet, to neaptv&#275;ra. Vi&#326;a nesp&#275;ja samierin&#257;ties ar domu, ka vi&#326;iem nav nek&#257;das iesp&#275;jas sevi gl&#257;bt. Z&#275;ns bija r&#363;p&#299;gi p&#257;rmekl&#275;jis kambari v&#275;l un v&#275;l, bet starp &#353;auraj&#257;m koka sien&#257;m neatrad&#257;s nek&#257;, kas noder&#275;tu par ieroci. &#310;irbji sv&#275;ra par maz, lai sp&#275;tu kait&#275;t pat b&#275;rnam, daudz maz&#257;kam par ikvienu maragu, kas atvilka vi&#326;us uz &#353;ejieni. Ar&#299; aizb&#275;gt nebija izred&#382;u.

Puis&#275;ns pac&#275;la &#311;irbi ar &#363;deni un iedz&#275;ra da&#382;us malkus; tuk&#353;ais v&#275;ders burk&#353;&#311;&#275;ja. Vi&#326;&#353; bija izsalcis, bet ne tik &#316;oti, lai &#275;stu atnesto ga&#316;u. Jau t&#257;s izskats vien uzdzina v&#275;mas. T&#257; nebija cepta, bet nebija ar&#299; j&#275;la. Ga&#316;ai kaut kas bija nodar&#299;ts, un t&#257; kar&#257;j&#257;s no kaula k&#257; auksts receklis. Z&#275;ns pabakst&#299;ja to ar pirkstu un nodreb&#275;ja. Tad durvis nobrak&#353;&#311;&#275;ja un atv&#275;r&#257;s.

Isele iespieda seju sienas pamatn&#275; un iespiedz&#257;s; vi&#326;as acis samiedz&#257;s, lai neredz&#275;tu ien&#257;c&#275;jus. Keriks nost&#257;j&#257;s ar seju pret durvju aili, savilcis d&#363;r&#275;s tuk&#353;&#257;s saujas un atcer&#275;damies savu &#353;&#311;&#275;pu. Cik gan viss b&#363;tu cit&#257;di, ja vi&#326;am b&#363;tu &#353;&#311;&#275;ps!

&#352;oreiz n&#257;ca divi maragi. Tiklab tie var&#275;ja b&#363;t jau redz&#275;tie, k&#257; jaunatn&#257;c&#275;ji, - starp&#299;bas nek&#257;das: visi &#353;ie ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;i &#353;&#311;ita vien&#257;di. Krunkaini, zv&#299;&#326;aini, daudzkr&#257;sainiem ple&#311;iem nos&#275;ti, ar resn&#257;m ast&#275;m un bezj&#275;dz&#299;giem veidojumiem, kas sl&#275;j&#257;s no vi&#326;u pakau&#353;iem. Maragi, kas staig&#257;ja k&#257; cilv&#275;ki un tv&#275;ra priek&#353;metus sav&#257;s kropl&#299;gaj&#257;s plaukst&#257;s ar diviem &#299;k&#353;&#311;iem. Tiem ien&#257;kot, Keriks k&#257;p&#257;s atpaka&#316;, l&#299;dz pleci atd&#363;r&#257;s pret sienu, liekot z&#275;nam apst&#257;ties. Rad&#299;jumi blenza vi&#326;&#257; neizteiksm&#299;giem skatieniem, un vi&#326;&#353; atkal iedom&#257;j&#257;s par &#353;&#311;&#275;pu. Viens no maragiem lauzija un staip&#299;ja rokas, l&#299;dztekus izgr&#363;zdams bl&#275;jieniem l&#299;dz&#299;gas ska&#326;as. Koks smagi spied&#257;s pret puis&#275;na pleciem.

- Vai vi&#326;i jau ir kaut ko &#275;du&#353;i? - Enga vaic&#257;ja. Stalana pauda noliegumu un nor&#257;d&#299;ja uz &#311;irbi.

- T&#257; ir laba ga&#316;a, ferment&#275;ta un gatava pasnieg&#353;anai. Astazoi pa&#353;i ga&#316;u pirms lieto&#353;anas svilina ugun&#299;, t&#257;p&#275;c j&#257;dom&#257;, ka j&#275;lu vi&#326;i negrib&#275;tu.

- Vai tu pied&#257;v&#257;ji ar&#299; k&#257;dus aug&#316;us?

- N&#275;. Vi&#326;i ir ga&#316;&#275;d&#257;ji.

- Var ar&#299; b&#363;t, ka vis&#275;d&#257;ji. M&#275;s maz zin&#257;m par vi&#326;u uzved&#299;bu. Dab&#363; k&#257;du augli!

- Es nevaru tevi te atst&#257;t vienu. Vaint&#275; pati lika man sarg&#257;t tevi. - Mednieces balsi ieskan&#275;j&#257;s pretrun&#299;gu r&#299;kojumu izsauktas mulsuma tr&#299;sas.

- Es pati varu aizst&#257;v&#275;ties pret &#353;iem &#353;ikajiem dz&#299;vniekiem, ja rad&#299;sies vajadz&#299;ba. Vai vi&#326;i jau k&#257;dam uzbruku&#353;i?

- Tikl&#299;dz m&#275;s vi&#326;us te ieved&#257;m. T&#275;vi&#326;&#353; ir ne&#353;petns. M&#275;s iekaustij&#257;m vi&#326;u, l&#299;dz tas rim&#257;s. Kop&#353; t&#257; br&#299;&#382;a nav vairs spurojies.

- Man nekas nenotiks. Tu esi sekojusi sav&#257;m instrukcij&#257;m. Tagad pakfausi man&#257;m!

Stalanai nebija izejas. Vi&#326;a negrib&#299;gi, bet veic&#299;gi pazuda, un Enga klus&#275;jot nogaid&#299;ja, izl&#363;kodama iesp&#275;jas uzs&#257;kt sazin&#257;&#353;anos ar &#353;iem rad&#299;jumiem. M&#257;t&#299;te joproj&#257;m gul&#275;ja ar seju pret sienu, pa br&#299;dim izdvesdama ska&#326;as augst&#257; re&#291;istr&#257;. Mazais t&#275;vi&#326;&#353; cieta klusu - bez &#353;aub&#257;m, truls k&#257; jau v&#299;ri&#353;&#311;is. Enga noliec&#257;s, satv&#275;ra m&#257;t&#299;ti aiz pleca un par&#257;va, tiecoties apgriezt to otr&#257;di. Rad&#299;juma &#257;da izr&#257;d&#299;j&#257;s silta, un piesk&#257;riens nerad&#299;ja pret&#299;gumu. Kviek&#353;ana pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;, un p&#275;k&#353;&#326;i Engas rok&#257; iesv&#275;la skaudras s&#257;pes. Vi&#326;a ieauroj&#257;s un pacirt&#257;s s&#257;nis, notriecot t&#275;vi&#326;u gar zemi. B&#363;tnes zobi bija p&#257;r&#353;&#311;&#275;lu&#353;i &#257;du l&#299;dz asin&#299;m. Vi&#326;a salieca savus nagainos pirkstus un p&#257;rskaitusies ie&#353;&#326;&#257;c&#257;s. Rad&#299;jums klunkuro- ja proj&#257;m, un Enga sekoja. Tad vi&#326;a rim&#257;s un sakaun&#275;j&#257;s.

- Vain&#299;gas esam m&#275;s, - vi&#326;a teica, dusm&#257;m noplokot. - M&#275;s apk&#257;v&#257;m visu j&#363;su baru. Tevi nevar vainot par to, ko tu izdar&#299;ji, - vi&#326;a paberz&#275;ja smeldzo&#353;o roku un apl&#363;koja izspiedu&#353;&#257;s asins piles sav&#257; deln&#257;. Durvis atspr&#257;ga, un ien&#257;ca Stalana, stiepdama &#311;irbi ar apels&#299;niem.

- V&#299;ri&#353;&#311;&#257; dzimuma b&#363;tne man iekoda, - Enga attur&#299;gi konstat&#275;ja. - Vai zv&#275;ri ir indigi?

Stalana pasvieda &#311;irbi pie malas un met&#257;s apskat&#299;t ievainojumu. Tad vi&#326;a pac&#275;la smago d&#363;ri, lai sistu t&#275;vi&#326;am, kur&#353; sar&#257;v&#257;s kamol&#257;. Enga ar vieglu piesk&#257;rienu vi&#326;u attur&#275;ja.

- Nevajag. Es biju vainiga. Pasaki lab&#257;k, ko dar&#299;t ar koduma vietu?

- Nav nekas b&#299;stams, ja labi izt&#299;ra. Tev j&#257;n&#257;k man lidz, lai varu br&#363;ci apkopt.

- N&#275;, es gaid&#299;&#353;u &#353;eit. Es netaisos izr&#257;d&#299;t bailes &#353;iem dz&#299;vniekiem. Viss b&#363;s k&#257;rt&#299;b&#257;.

Stalana noraido&#353;i sakust&#275;j&#257;s, bet neko nevar&#275;ja padarit. Vi&#326;a izmet&#257;s &#257;r&#257; un p&#275;c &#299;sa mirk&#316;a atgriez&#257;s ar koka grozu. Izvilkusi no t&#257; &#363;dens trauku, Stalana izskaloja br&#363;ci, tad nor&#257;va nefmeikelim futr&#257;li un pielika rad&#299;jumu pie ievainojuma. Engas mitr&#257; &#257;da pamodin&#257;ja snaudul&#299;go dz&#299;vnieku. Tas pie&#311;&#275;r&#257;s vi&#326;ai pie savainot&#257;s rokas, s&#257;kdams izdal&#299;t bakteric&#299;du sekr&#275;tu. Tikl&#299;dz ievainojums bija apstr&#257;d&#257;ts, Stalana iz&#326;&#275;ma no kastes divus mezglainus mud&#382;ek&#316;us.

- Es sasie&#353;u t&#275;vi&#326;am rokas un k&#257;jas. &#352;&#299; nav pirm&#257; reize. Rad&#299;jums ir negants.

Mazais dz&#299;vnieks l&#363;koja izsprukt, bet Stalana sagr&#257;ba vi&#326;u un nosvieda uz

c&#316;ridas, tad uzmet&#257;s ar ce&#316;iem tam uz muguras un ar vienu roku satur&#275;ja. Ar otru vi&#326;a pa&#326;&#275;ma vienu mud&#382;ekli un satina ap zv&#275;ra pot&#299;t&#275;m, visbeidzot ieb&#257;zdama va&#382;as asti pa&#353;as mut&#275;. Va&#382;a to refleks&#299;vi rija, savilkdama savu &#311;ermeni cie&#353;os (&#316;redzenos. Tikai p&#257;rliecin&#257;jusies par sai&#353;u stingr&#299;bu, Stalana pasvieda rad&#299;jumu mal&#257;.

- Es palik&#353;u un sarg&#257;&#353;u tevi, - vi&#326;a teica. - Tas ir mans pien&#257;kums. Vaint&#275; pav&#275;l&#275;ja tevi apsarg&#257;t. Es vienreiz izg&#257;ju, un tevi ievainoja. Es nevaru pie&#316;aut, ka tas atk&#257;rtotos.

Enga n&#299;gri piek&#257;p&#257;s, tad pal&#363;koj&#257;s uz nosviesto &#311;irbi un aug&#316;iem piekais&#299;to gr&#299;du. Vi&#326;a nor&#257;d&#299;ja uz nekust&#299;go m&#257;t&#299;ti.

- Es do&#353;u apa&#316;as-saldas-&#275;damas-lietas. Pagriez vi&#326;u pret mani, lai t&#257; var mani redz&#275;t.

Isele gan aizg&#363;dam&#257;s br&#275;ca, bet aukstas rokas sagr&#257;ba vi&#326;u, rupji pac&#275;la un atspieda ar muguru pret sienu. Vi&#326;a zel&#275;ja pirkstu kauli&#326;us un &#353;&#326;ukst&#275;ja. Otrs marags at&#269;&#257;poja l&#299;dz vi&#326;ai, apst&#257;j&#257;s un pac&#275;la aug&#353;up apelsinu. T&#257; mute l&#275;n&#257;m pav&#275;r&#257;s, atsedzot asu, baltu zobu rindas. Tad tas dz&#299;vnieciski ie&#311;&#275;rc&#257;s un &#353;&#363;poja apels&#299;nu, &#269;irkstin&#257;dams k&#257;ju nagus pret gr&#299;du. Isele sp&#275;ja tikai kunkst&#275;t, izbail&#275;s pat nesajuzdama, ka sakodusi pirkstus l&#299;dz asin&#299;m un t&#257;s rit lejup pa zodu.

- Aug&#316;i. - Enga teica. - Apa&#316;as, saldas, labas lietas, ko tu &#275;d. Piepildi v&#275;deru, topi laim&#299;ga. &#274;&#353;ana dod sp&#275;ku. Dari, k&#257; es lieku! - vi&#326;a s&#257;ka sald&#257; bals&#299;, tad p&#257;rg&#257;ja uz pav&#275;lo&#353;u toni: - Tu pa&#326;emsi &#353;o augli! Tu nekav&#275;joties &#275;d&#299;si!

&#352;ai mirkl&#299; Enga ieraudz&#299;ja asinis uz rad&#299;juma savainotaj&#257;m rok&#257;m un pret&#299;gum&#257; nov&#275;rs&#257;s. Vi&#326;a nolika aug&#316;u &#311;irbi uz gr&#299;das un aicin&#257;ja Stalanu uz durv&#299;m.

- Vi&#326;iem ir rupji darba r&#299;ki, - Enga pr&#257;toja. - Tu teici - vi&#326;iem esot kaut k&#257;das pajumtes un lieli dz&#299;vnieki kalp&#299;b&#257;?

Stalana piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja.

- Tad vi&#326;iem j&#257;b&#363;t ar&#299; kaut k&#257;dam sapr&#257;tam.

- Tas nenoz&#299;m&#275;, ka vi&#326;i sp&#275;j run&#257;t.

- V&#257;rds viet&#257;, medniec. Bet mums vienk&#257;r&#353;i uz br&#299;di j&#257;pie&#326;em, ka vi&#326;iem ir valoda, kur&#257; vi&#326;i sazin&#257;s sav&#257; starp&#257;. Es nedr&#299;kstu p&#275;c vienas neveiksmes nolaist rokas. Rau! T&#275;vi&#326;&#353; kustas! Dro&#353;i vien saodis aug&#316;us. T&#275;vi&#326;iem ir vienk&#257;r&#353;&#257;kas reakcijas: vi&#326;u vair&#257;k satrauc izsalkums nek&#257; bailes no mums. Bet vi&#326;&#353; v&#275;l gl&#363;n uz tevi k&#257; jau me&#382;on&#299;gs zv&#275;r&#275;ns. Skaties! - Enga uzvaro&#353;i iesauc&#257;s. - Vi&#326;&#353; &#275;d augli. Pirmais pan&#257;kums. Tagad m&#275;s vismaz varam vi&#326;us pabarot. Re, re, vi&#326;&#353; nes augli m&#257;t&#299;tei. Altruisms - tam j&#257;nor&#257;da uz sapr&#257;tu.

Stalana ne&#353;&#311;ita p&#257;rliecin&#257;ta.

- Savva&#316;as zv&#275;ri ar&#299; baro savus mazu&#316;us. Esmu redz&#275;jusi tos sadarbojamies med&#299;juma vaj&#257;&#353;an&#257;. Pati sav&#257;m ac&#299;m redz&#275;jusi. Tas nav pier&#257;d&#299;jums.

- Varb&#363;t nav. Bet es ne&#316;au&#353;os tik &#257;tri sajust vil&#353;anos. Ja laivas saprot vienk&#257;r&#353;as komandas, k&#257;p&#275;c gan lai &#353;&#257;di dz&#299;vnieki nesp&#275;tu vismaz to pa&#353;u!

- T&#257;tad tu vi&#326;us apm&#257;c&#299;si t&#257;pat, k&#257; apm&#257;ca laivas?

- N&#275;. Es gras&#299;jos t&#257; dar&#299;t, bet tagad v&#275;los sasniegt augst&#257;ku sazin&#257;&#353;an&#257;s l&#299;meni. Laivu dres&#363;ru veido da&#382;u komandu izpildes pozit&#299;va un negat&#299;va stimul&#257;cija. Elektriskais &#353;oks nor&#257;da uz k&#316;&#363;du, kam&#275;r bar&#299;bas kriks&#299;tis atalgo pareizu r&#299;c&#299;bu. T&#257;da dres&#363;ra ir gana laba laiv&#257;m, bet es netaisos &#353;os dz&#299;vniekus dres&#275;t. Es gribu ar vi&#326;iem sarun&#257;ties, abpus&#275;ji sazin&#257;ties.

- Run&#257;&#353;ana ir &#316;oti sare&#382;&#291;&#299;ta lieta. Daudzas, kas jau atst&#257;ju&#353;as j&#363;ru, t&#257; ar&#299; to neiem&#257;c&#257;s.

- Tev taisn&#299;ba, medniec, bet viss jau sl&#275;pjas sazi&#326;as limen&#299;. Jaunaj&#257;m sag&#257;d&#257; gr&#363;t&#299;bas run&#257;t k&#257; pieaugu&#353;aj&#257;m, bet tev j&#257;atceras, ka j&#363;r&#257; visas jaun&#257;s tom&#275;r sav&#257; starp&#257; sazin&#257;s.

- Tad m&#257;ci &#353;iem zv&#275;riem b&#275;rnu valodu! To vi&#326;i var&#275;tu ar&#299; uztvert.

Enga pasmaid&#299;ja.

- Pag&#257;jis daudz gadu, kop&#353; tu vairs nerun&#257; k&#257; b&#275;rns. Vai atceries, ko tas noz&#299;m&#275;ja? - vi&#326;a pac&#275;la roku, un delnas kr&#257;sa p&#257;rauga no za&#316;as sarkan&#257;. Tad t&#257; atkal k&#316;uva za&#316;a, un Enga pakustin&#257;ja pirkstus.

Stalana iesm&#275;j&#257;s.

- Kalm&#257;ri. Pulka kalm&#257;ru!

- Tu atceries. Bet vai paman&#299;ji, cik liela noz&#299;me ir delnu kr&#257;sai? Bez t&#257;s teiktais neb&#363;tu saprotams. Vai &#353;ie ka&#382;okzv&#275;ri sp&#275;j main&#299;t savu delnu kr&#257;su?

- Nedom&#257;ju vis. Nekad neesmu redz&#275;jusi vi&#326;us t&#257; dar&#257;m. Lai gan vi&#326;iem uz &#311;erme&#326;a ir sarkana un balta kr&#257;sa.

- Tam var&#275;tu b&#363;t liela noz&#299;me vi&#326;u valod&#257;

- ja tiem t&#257;da ir, - Stalana nobeidza.

- Lai notiek - ja tiem t&#257;da ir. Man rad&#299;jumi r&#363;p&#299;g&#257;k j&#257;pav&#275;ro, kad vi&#326;i ats&#257;ks izdot ska&#326;as. Bet galvenais - j&#257;pan&#257;k, lai vi&#326;i dr&#299;z&#257;k run&#257;tu k&#257; jilan&#275;. S&#257;kot ar vienk&#257;r&#353;&#257;kajiem sign&#257;liem. Vi&#326;iem j&#257;apg&#363;st valoda kopsakar&#299;b&#257;.

Stalana ar &#382;estu pauda neizpratni.

- Es tie&#353;&#257;m nezinu, ko tas noz&#299;m&#275;.

- Tad es par&#257;du, lai doma k&#316;&#363;tu skaidra. Ieklausies uzman&#299;gi. S&#257;kam? L&#363;k - man ir silti. Tu saprati?

- J&#257;.

- Labi. Man ir silti - tas ir apgalvojums. Kopsakar&#299;ba atkl&#257;jas apgalvojuma da&#316;u vien&#299;b&#257;. Tagad es to pateik&#353;u v&#275;l l&#275;n&#257;k. Man ir silti Es, &#353;eku, kustinu &#299;k&#353;&#311;i, vienlaikus pametot skatienu aug&#353;up, saku silti un viegli pasleju asti. Viss tas - bals&#299; izteikt&#257;s ska&#326;as un pareiz&#257;s kust&#299;bas - kombin&#275;jas, veidojot izteicienu kopsakar&#299;b&#257;.

- Neesmu nekad pr&#257;tojusi par t&#257;d&#257;m liet&#257;m. Un, k&#257; r&#257;d&#257;s, man galva iet ri&#326;&#311;i, kad l&#363;koju to dar&#299;t.

Enga iesm&#275;j&#257;s un izr&#257;d&#299;ja atzin&#299;bu par &#353;o m&#275;&#291;in&#257;jumu pajokot.

- D&#382;ung&#316;os &#257;rpus pils&#275;tas es justos tikpat nel&#257;gi k&#257; tu valodas d&#382;ung&#316;os. Nav daudz to, kuras p&#275;ta &#353;o lietu, jo t&#257; ir tik sare&#382;&#291;&#299;ta un samud&#382;in&#257;ta. Es ticu, ka pirmais solis uz izpratni ir apjausma, ka m&#363;su valoda &#299;sum&#257; atk&#257;rto filo&#291;en&#275;zi.

- Nu gan man galva s&#257;p. Un tu dom&#257;, ka taml&#299;dz&#299;gi zv&#275;ri to var saprast, ja pat man nav saj&#275;gas, ko tu tur run&#257;? - Stalana nor&#257;d&#299;ja uz rad&#299;jumiem, kuri, iztuk&#353;oju&#353;i aug&#316;u &#311;irbi, klusi s&#275;d&#275;ja pie sienas starp izsvaid&#299;t&#257;m miz&#257;m.

- Es neko necent&#299;&#353;os uzs&#257;kt no sare&#382;&#291;&#299;t&#257;k&#257;. Es tikai grib&#275;ju teikt, ka m&#363;su valodas v&#275;sture iet kopsol&#299; ar m&#363;su dz&#299;ves att&#299;st&#299;bu. Kad esam jaunas un pirmo reizi dodamies j&#363;r&#257;, m&#275;s v&#275;l nerun&#257;jam, bet jau mekl&#275;jam atbalstu un draudz&#299;bu pie sav&#257;m efenbarus biedren&#275;m, kas devu&#353;&#257;s j&#363;r&#257; l&#299;dz ar mums. Pie&#326;emoties pr&#257;t&#257;, m&#275;s v&#275;rojam liel&#257;ko sarunas. Vienk&#257;r&#353;as roku vai k&#257;ju kust&#299;bas, delnu kr&#257;sas mai&#326;a. Augot m&#275;s apg&#363;stam aizvien vair&#257;k un, kad iznirstam no j&#363;ras, jau tiecamies visam citam, ko esam iem&#257;c&#299;ju&#353;&#257;s, pievienot izrun&#257;tas ska&#326;as, l&#299;dz k&#316;&#363;stam par jilan&#275; savas savstarp&#275;j&#257;s sazi&#326;as kopsakar&#299;b&#257;. Te ar&#299; sl&#275;pjas manas gr&#363;t&#299;bas. K&#257; lai iem&#257;ca m&#363;su valodu &#353;iem rad&#299;jumiem, kas nav izg&#257;ju&#353;i m&#363;su dz&#299;ves ciklu! Vai varb&#363;t ir? Vai vi&#326;iem ar&#299; p&#275;c piedzim&#353;anas n&#257;k dzives posms j&#363;r&#257;?

- Manas zin&#257;&#353;anas &#353;aj&#257; jom&#257; gr&#363;ti nosaukt par piln&#299;g&#257;m. &#325;em v&#275;r&#257;, ka &#353;&#299; astazou suga mums ir gal&#299;gi sve&#353;a. Bet es stipri &#353;aubos, vai vi&#326;i jelkad dz&#299;voju&#353;i &#363;deni. Esmu g&#363;st&#299;jusi un tur&#275;jusi nebr&#299;v&#275; da&#382;as prast&#257;kas un maz&#257;kas savva&#316;as sugas, kuras &#269;um un mud&#382; te m&#363;&#382;ame&#382;&#257;. R&#257;d&#257;s, ka vi&#326;iem visiem ir noteiktas kopigas iez&#299;mes. Vi&#326;i ir &#316;oti silti, turkl&#257;t visu laiku.

- Es paman&#299;ju. Tas &#353;&#311;iet visai d&#299;vaini.

- Citas lietas nav maz&#257;k d&#299;vainas. Paveries uz &#353;o t&#275;vi&#326;u. Redzi, vi&#326;am ir viens pats kopul&#257;cijas org&#257;ns, kuru nevar piekl&#257;j&#299;gi ievilkt. Nevienai astazou sugai, ko jebkad esmu sa&#311;&#275;rusi, nav norm&#257;la, dubulta dzimumlocek&#316;a. Un v&#275;l: esmu p&#275;t&#299;jusi vi&#326;u vairo&#353;an&#257;s &#299;patn&#299;bas - tas ir kas pret&#299;gs.

- Ko tu ar to dom&#257;?

- Es grib&#275;ju teikt, ka p&#275;c olas aps&#275;klo&#353;anas mazos izn&#275;s&#257; m&#257;t&#299;te. Un, kad tie iz&#353;&#311;&#299;lu&#353;ies, vi&#326;a turpina tos pietur&#275;t sav&#257; tuvum&#257; un baro no m&#299;kstiem org&#257;niem. Vai redzi? Tie izci&#316;&#326;i uz jaun&#257;s m&#257;t&#299;tes rumpja!

- D&#299;vaini, lai neteiktu vair&#257;k. T&#257;tad tu dom&#257;, ka jaunu&#316;i paliek uz sauszemes? Vi&#326;i nedodas j&#363;r&#257;, k&#257; pien&#257;kas?

- T&#257; gan. Cik esmu iev&#275;rojusi, t&#257; ir kop&#299;ga iez&#299;me vis&#257;m astazou sug&#257;m. Vi&#326;u dz&#299;ves cikls r&#257;d&#257;s at&#353;&#311;ir&#299;gs no m&#363;s&#275;j&#257; vis&#257;s jom&#257;s.

- Bet tu visp&#257;r apj&#275;dz savu nov&#275;rojumu noz&#299;mi? Ja vi&#326;iem tie&#353;&#257;m ir sava valoda, vi&#326;i nek&#257;di nevar b&#363;t to apguvu&#353;i t&#257;d&#257; veid&#257; k&#257; m&#275;s sav&#275;jo.

Stalana piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja:

- Tagad es saprotu. Pateicos tev par izskaidrojumu. Bet vai no t&#257; neizriet v&#275;l svar&#299;g&#257;ks jaut&#257;jums? Ja vi&#326;iem valoda ir, k&#257; tad vi&#326;i to apg&#363;st?

- Tas ar&#299; ir galvenais, uz ko man j&#257;rod atbilde. Bet, atkl&#257;ti sakot, &#353;obr&#299;d skaidrs nav nekas.

Enga nol&#363;koj&#257;s me&#382;on&#299;gajos rad&#299;jumos, kuru sejas bija &#311;ep&#299;gas no aug&#316;u sulas; vi&#326;i blenza tai pret&#299;. K&#257; lai rod iesp&#275;ju sazin&#257;ties ar vi&#326;iem?

- Tagad atst&#257;j mani, Stalan. T&#275;vi&#326;&#353; ir dro&#353;i sasaist&#299;ts, m&#257;t&#299;te neizr&#257;da varm&#257;c&#299;gas tieksmes. Ja es b&#363;&#353;u viena, vi&#326;iem n&#257;ksies v&#275;rot tie&#353;i mani, un nekas nenov&#275;rs&#299;s uzman&#299;bu.

Stalana garu br&#299;di sv&#257;rst&#299;j&#257;s, l&#299;dz negrib&#299;gi piekrita.

- Tikai p&#275;c tava piepras&#299;juma. Es piekr&#299;tu, ka briesmas &#353;obr&#299;d ne&#353;&#311;iet lielas. Tom&#275;r es palik&#353;u tepat aiz durv&#299;m, kuras b&#363;s atsl&#275;gtas un pav&#275;rtas spraudzi&#326;&#257;. Tev j&#257;pasauc mani, ja vi&#326;i tevi jebk&#257;d&#257; veid&#257; apdraud.

- T&#257; ari dar&#299;&#353;u. Dodu tev v&#257;rdu. Un tagad man j&#257;s&#257;k str&#257;d&#257;t.



X

Darba jaun&#257;s pils&#275;tas dibin&#257;&#353;an&#257; netr&#363;ka. Neparedz&#275;ti lielus p&#363;li&#326;us pras&#299;ja iepriek&#353;&#275;j&#257;s eista&#257;, peln&#299;t&#257; n&#257;v&#275; miru&#353;&#257;s D&#299;stas, pie&#316;auto k&#316;&#363;du labo&#353;ana, un visa t&#257; rezult&#257;t&#257; Vaint&#275; ik diena izr&#257;d&#299;j&#257;s aizpild&#299;ta no mazas gaismi&#326;as l&#299;dz dzi&#316;ai naktij. Lai&#382;oties mieg&#257;, vi&#326;a reiz&#275;m apskauda nakts laivas un citas rad&#299;bas, kuras var&#275;ja p&#257;rvietoties tums&#257;. Cik daudz v&#275;l var&#275;tu paveikt, ja vi&#326;a ik dienas paliktu nomod&#257; kaut isu br&#299;di ilg&#257;k. Ideja &#353;&#311;ita nej&#275;dz&#299;ga, bet p&#275;d&#275;j&#257; laik&#257; t&#257; piln&#299;b&#257; p&#257;r&#326;&#275;ma vi&#326;as domas daudzos garajos vakaros pirms iemig&#353;anas. Protams, pr&#257;to&#353;ana netrauc&#275;ja vi&#326;as naktsmieru, jo miega trauc&#275;jumi jilan&#275; nebija iesp&#275;jami t&#299;ri fiziski. Tikl&#299;dz acis aizv&#275;r&#257;s, vi&#326;a gul&#275;ja dzi&#316;&#257; mieg&#257; bez dz&#299;v&#299;bas z&#299;m&#275;m, kas v&#275;rot&#257;jam no malas nepat&#299;kami atg&#257;din&#257;tu n&#257;vi. Tom&#275;r &#353;is miegs bija tik trausls, ka katrs kairin&#257;jums ik br&#299;di var&#275;ja to p&#257;rtraukt. Neskait&#257;mas reizes nakts melnum&#257; dz&#299;vnieku kliedzieni atgrieza Vaint&#275; nomod&#257;. Vi&#326;as plaksti pac&#275;l&#257;s, un vi&#326;a br&#299;di ieklaus&#299;j&#257;s. Neko vair&#257;k nesadzird&#275;jusi, vi&#326;a aizv&#275;ra acis un atkal iesl&#299;ga snaud&#257;.

Tikai r&#299;ta bl&#257;zma vi&#326;u atmodin&#257;ja piln&#299;b&#257;. &#352;or&#299;t, k&#257; visus r&#299;tus, vi&#326;a izk&#257;pa no silt&#257;s gultas uz gr&#299;das un pagr&#363;da p&#275;li ar k&#257;jas pirkstu. Gu&#316;amais sakust&#275;j&#257;s, un Vaint&#275; dev&#257;s uz kaktu, kur&#257; atrad&#257;s viens no dz&#299;v&#257;s pils&#275;tas neskait&#257;majiem stumbriem un stubl&#257;jiem, uzbl&#299;dis &#311;irbjveid&#299;g&#257; izaugum&#257; un pild&#299;ts ar &#363;deni. Vaint&#275; piek&#316;&#257;va l&#363;pas t&#257; atverei un s&#363;ca iesaldin&#257;to &#363;deni, l&#299;dz jut&#257;s remd&#275;jusi sl&#257;pes. P&#275;lis aiz vi&#326;as, viegli tr&#299;s&#275;dams, ar l&#275;n&#257;m, krampjain&#257;m kust&#299;b&#257;m saritin&#257;j&#257;s gar&#257; t&#299;stokl&#299; un atsl&#275;j&#257;s pret sienu. Tur tas atdzisa un iesl&#299;ga komatoz&#257; nema&#326;&#257; l&#299;dz n&#257;kamajai vajadz&#299;bas reizei.

Cauru nakti bija lijis. Vaint&#275; izg&#257;ja zem klajas debess; mitruma pies&#363;kusies, p&#275;das nem&#299;l&#299;gi sk&#257;ra p&#299;t&#257; gr&#299;da. Visu ce&#316;u l&#299;dz ambesedam Vaint&#275; cent&#257;s tur&#275;ties zem jumta. F&#257;rgajas cita p&#275;c citas pievienoj&#257;s vi&#326;as g&#257;jienam, gar&#257; procesij&#257; virz&#299;dam&#257;s aiz muguras.

Katru r&#299;tu pirms darbu s&#257;kuma projektu vad&#299;t&#257;j&#257;m, t&#257;pat k&#257; cit&#257;m pilson&#275;m, bija noteikti j&#257;iziet caur ambesedu. Tur vi&#326;as uz br&#299;di piest&#257;ja un pat&#275;rg&#257;ja. &#352;is pla&#353;ais centr&#257;lais laukums veidoja pils&#275;tas sirdi. Ap to virmoja visas pils&#275;tas daudzveid&#299;g&#257; rosme. Dzi&#316;i iesl&#299;gusi p&#257;rdom&#257;s, neman&#299;dama pils&#275;tnieces, kuras grieza vi&#326;ai ce&#316;u, Vaint&#275; dev&#257;s uz savu iem&#299;&#316;oto vieti&#326;u rietumu sp&#257;rn&#257;, kuru pa&#353;u pirmo apmirdz&#275;ja austo&#353;&#257; saule. Vi&#326;a bija eista&#257; - t&#257;, kura vienm&#275;r iet taisni. Vi&#326;a labsaj&#363;t&#257; atspied&#257;s pret saul&#275; iesilu&#353;o koka krevi. Saull&#275;kta stari, nolidami p&#257;r vi&#326;as seju, sak&#316;&#257;va acu zil&#299;tes &#353;aur&#257;s spraudzi&#326;&#257;s. Vaint&#275; ar gandar&#299;jumu nol&#363;koj&#257;s, k&#257; Alpisaka mostas jaunai dienai. Tas viesa vi&#326;&#257; cit&#257;du siltuma saj&#363;tu, v&#275;l t&#299;kam&#257;ku. Vi&#326;a apzin&#257;j&#257;s savu cildeno misiju. Vi&#326;as pils&#275;ta! Vi&#326;ai to audz&#275;t, veidot, izv&#275;rst, izcirst pils&#275;tas veidolu &#353;&#257; nem&#299;l&#299;g&#257; krasta me&#382;on&#299;b&#257;. Kad aukstie v&#275;ji, kas &#353;austa Inegbanu, k&#316;&#363;s nepanesami, jaun&#257; pils&#275;ta jau aicin&#257;s &#353;urp. Tad vi&#326;as &#316;audis p&#257;rcelsies uz &#353;ejieni, un visu mut&#275;s b&#363;s Vaint&#275; v&#257;rds, ik mirkli tiks godin&#257;ts vi&#326;as veikums. Tiesa gan, katru reizi &#353;o domu pavad&#299;ja tikko man&#257;ms nemiers pa&#353;&#257; apzi&#326;as st&#363;r&#299;t&#299;: ar to dienu, kad tas notiks, Vaint&#275; vairs neb&#363;s eista&#257;. L&#299;dz ar cit&#257;m ierad&#299;sies Malzasa, Inegbanas eista&#257;, kurai lemts p&#257;rvald&#299;t ar&#299; &#353;o pils&#275;tu. VARB&#362;T. &#352;o p&#275;d&#275;jo v&#257;rdu Vaint&#275; sl&#275;pa dzi&#316;i sird&#299; un nekad neizrun&#257;ja. VARB&#362;T. Laikam ritot, daudz kas var gad&#299;ties. Malzasa vairs nav jauna, past&#257;v zin&#257;ms spiediens no apak&#353;as, ar gadiem viss main&#257;s. Kad pien&#257;ks laiks, Vaint&#275; saslies seksti jaunai c&#299;&#326;ai. &#352;obr&#299;d pietiek, ka vi&#326;a b&#363;v&#275; pils&#275;tu. Un b&#363;v&#275; labi.

Etd&#299;rga uztv&#275;ra Vaint&#275; skatienu un nekav&#275;joties pak&#316;&#257;v&#257;s aicino&#353;ajam &#382;estam.

- Vai noskaidroji, kas nogalin&#257;jis lopus? - Vaint&#275; vaic&#257;ja.

- Noskaidroj&#257;m, eista&#257;. Liels astazous meln&#257; kr&#257;s&#257; ar slepkav&#299;giem nagiem un gariem, asiem zobiem - tik gariem, ka tie r&#275;gojas no zv&#275;ra mutes pat tad, ja t&#257; aizv&#275;rta. Stalana izlika slazdus pie cauruma, ko tas izr&#257;vis &#382;og&#257;. Tur m&#275;s to ar&#299; &#353;or&#299;t atrad&#257;m miru&#353;u. Slazdi bija apsk&#257;vu&#353;i vi&#326;a &#311;epas, viens no tiem aptinies ap kaklu un no&#382;&#326;audzis zv&#275;ru.

- Noc&#275;rtiet tam galvu, not&#299;riet galvaskausu un atnesiet man!

Vaint&#275; deva z&#299;mi, ka saruna izbeigta, un t&#363;da&#316; pieaicin&#257;ja Vanalp&#275;. Biolo&#291;e atst&#257;ja sarunu biedrenes un dev&#257;s &#353;urp.

- Tu zi&#326;osi par jaunaj&#257;m pludmal&#275;m, - Vaint&#275; nor&#257;d&#299;ja.

- Darbam jau redzams gals, eista&#257;. Plat&#299;ba ir izt&#299;r&#299;ta, &#275;rk&#353;&#311;u &#382;ogs augsts, kora&#316;&#316;u barjera aug &#257;tri, &#326;emot v&#275;r&#257;, ka t&#257; iek&#257;rtota tik nesen.

- Lieliski. Tad m&#275;s varam dom&#257;t par jaunaj&#257;m dz&#299;v&#299;b&#257;m. Par per&#275;jumiem, kas uz visiem laikiem aizm&#275;z&#299;s atmi&#326;as par n&#257;ves p&#316;auju vecaj&#257; liedag&#257;.

Vanalp&#275; piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja, tom&#275;r ar vainas apzi&#326;as pilnu &#382;estu pauda &#353;aubas.

- Liedags gan ir gatavs, bet tas nav dro&#353;s.

- Joproj&#257;m t&#257; pati r&#363;pe?

- Ar laiku viss atrisin&#257;sies. M&#275;s str&#257;d&#257;jam plecu pie pleca ar Stalanu un ticam, ka izeja ir jau gandr&#299;z rok&#257;. Zv&#275;rus m&#275;s izn&#299;cin&#257;sim.

- IR J&#256;IZN&#298;CINA! Vaislinieki B&#362;S dro&#353;ib&#257;! P&#275;c &#353;&#299;s m&#257;c&#299;bas tas vairs nedr&#299;kst atk&#257;rtoties!

Vaint&#275; dr&#363;m&#257;s nojautas klied&#275;ja p&#257;rrunas ar cit&#257;m, k&#257; ari iesaist&#299;&#353;an&#257;s pils&#275;tas neskait&#257;majos darbos, bet vi&#326;as domas ik br&#299;di kav&#275;j&#257;s pie mednieces. Laiks vilk&#257;s gausi, un Stalanu nekur nem&#257;nij&#257;. Vaint&#275; pieaicin&#257;ja k&#257;du f&#257;rgaju un nor&#299;koja mednieci uzmekl&#275;t.

Tuvoj&#257;s jau pusdienlaiks, kad Stalana ierad&#257;s un nost&#257;j&#257;s l&#299;dz&#257;s Vaint&#275; lapotnes pa&#275;n&#257;.

- Es n&#257;ku ar lab&#257;m zi&#326;&#257;m, eista&#257;. Liedags dr&#299;zum&#257; b&#363;s nodro&#353;in&#257;ts.

- Ja tas tiesa, tad pils&#275;tas sliktajai slavai pien&#257;cis gals.

- To pa&#353;u var teikt par aligatoriem. M&#275;s atrad&#257;m, kur tie vairojas. Nor&#299;koju f&#257;rgajas, lai mekl&#275; olas un &#311;er mazu&#316;us. Tie ir sme&#311;&#299;gi.

- Zinu, esmu &#275;dusi. T&#257;tad, tu grasies tos audz&#275;t l&#299;dz ar citiem ga&#316;as lopiem?

- N&#275;, vi&#326;i ir p&#257;r&#257;k neganti. Tiem b&#363;s j&#257;ier&#299;ko atsevi&#353;&#311;i aploki pie upes.

- Lieliski. Bet ko tu dari ar pieaugu&#353;ajiem &#299;pat&#326;iem?

- Tos, kas par lielu, lai &#311;ertu dz&#299;vus, m&#275;s nogalin&#257;m. Iet zudum&#257; laba ga&#316;a, bet neko nevar dar&#299;t. M&#275;s tiem piek&#316;&#363;stam nakts laiv&#257;s, pirms vi&#326;i pamodu&#353;ies, un turpat ar&#299; no&#353;aujam.

- Par&#257;di, kur vi&#326;us uztur&#275;s! Gribu redz&#275;t pati, - Vaint&#275; bija apnicis ambesed&#257;. Pieaugot karstumam, visas apk&#257;rt k&#316;uva laiskas un snaudu&#316;oja &#275;n&#257;. Vaint&#275; negrib&#275;ja &#316;auties dusai, - p&#257;r&#257;k daudz v&#275;l j&#257;paveic.

Vi&#326;as nesteidz&#299;gi virz&#299;j&#257;s uz piekrasti. Vi&#326;&#257;m sekoja pulci&#326;&#353; f&#257;rgaju. Pat zaru nn&#257; pietur&#275;j&#257;s tveice, un, lai atv&#275;sin&#257;tos, vi&#326;as ne reizi vien ienira baseinos, kas tie&#353;i tamd&#275;&#316; bija izrakti gar taku.

G&#257;j&#275;jas lauz&#257;s caur dumbr&#257;ju, kura liel&#257;k&#257; da&#316;a v&#275;l nebija att&#299;r&#299;ta. Pa k&#257;j&#257;m pin&#257;s paauga un z&#257;les skupsnas, gaiss &#353;&#311;ita biezs no tr&#363;du smakas un s&#299;ku, asinsk&#257;ru kukai&#326;u miri&#257;d&#275;m. Beigu beig&#257;s p&#257;r piekrastes kr&#363;mu bie&#382;&#326;u skatam pav&#275;r&#257;s smil&#353;u s&#275;re. Gar to auga gara z&#257;le un s&#299;kas palmas, un v&#275;l k&#257;di sav&#257;di, plakani augi ar neiedom&#257;jami gar&#257;m adat&#257;m. &#352;&#299; D&#382;endazi zeme p&#257;rlieku at&#353;&#311;&#299;r&#257;s no t&#257;s, ko vi&#326;as pazina. Visapk&#257;rt mud&#382;&#275;ja nepaz&#299;stamas lietas, par ko br&#299;nities un no k&#257; sarg&#257;ties.

Priek&#353;&#257; v&#299;d&#275;ja upe - dzi&#316;a, nesteidz&#299;ga straume. Laivas jau bija atvestas &#353;urp, un &#353;obr&#299;d f&#257;rgajas, kuru pien&#257;kumos ietilpa g&#257;d&#257;t par t&#257;m, izsniedza bar&#299;bu, l argajas gr&#363;da laivu s&#299;kaj&#257;s mut&#299;t&#275;s sarkanas ga&#316;as l&#275;k&#353;&#311;es, un asinis l&#257;soja p&#257;r laivu melno &#257;du.

- Aligatori, - Stalana teica. - Nelaid&#299;sim ta&#269;u ga&#316;u zudum&#257;. Laiv&#257;m t&#257; lieliski Iet pie d&#363;&#353;as. Manupr&#257;t, t&#257;s ir gatavas p&#257;roties.

- Tad pabadini mazliet. &#352;obr&#299;d vis&#257;m j&#257;b&#363;t kaujas gatav&#299;b&#257;.

Upes krastus kl&#257;ja daudzveid&#299;gu koku biezoknis. Sl&#275;j&#257;s pel&#275;c&#299;gi milze&#326;i ar vareniem zariem, starp tiem dr&#363;zm&#275;j&#257;s slaidi za&#316;ok&#353;&#326;i ar trausl&#257;m skuj&#257;m un p&#257;r Mom - v&#275;l augst&#257;ki sarkan&#299;gi stumbri ar gaisa sak&#326;u lokiem visri&#326;&#311;&#299;. Zemi starp tinm sedza sarkanbr&#363;nu un spilgti oran&#382;u ziedu pakl&#257;js, bet v&#275;l vair&#257;k augu midz&#275;ja aug&#353;&#257; - starp zariem. Bl&#299;vaj&#257; lapotn&#275; &#326;irb&#275;ja visda&#382;&#257;d&#257;ko kr&#257;su ziedi.

M&#363;&#382;ame&#382;&#257; mutu&#316;oja dz&#299;v&#299;ba. Koku vainagos br&#275;k&#257;ja putni, un sarkansv&#299;troti gliemji slapji sl&#299;d&#275;ja pa biezo mizu.

- Bag&#257;ta zeme, - Vaint&#275; noteica.

- Entobana savulaik b&#363;s bijusi tikpat me&#382;oniga, - Stalana piebilda, atv&#275;rusi n&#257;sis un o&#353;&#326;&#257;dama gaisu. - P&#275;c&#257;k pils&#275;tas izv&#275;rs&#257;s un p&#257;rkl&#257;ja visu zemi no oke&#257;na l&#299;dz oke&#257;nam.

- Tu tie&#353;&#257;m t&#257; dom&#257;? - Vaint&#275; p&#363;l&#275;j&#257;s aptvert &#353;&#257; d&#299;vain&#257; sprieduma j&#275;gu. - Man gr&#363;ti to izt&#275;loties. &#315;audis tom&#275;r uztver pils&#275;tas k&#257; objekt&#299;vu &#299;sten&#299;bu, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks.

- Esmu run&#257;jusi par to ar Vanalp&#275; ne reizi vien. Vi&#326;a man izskaidroja. Viss, ko m&#275;s redzam &#353;e, D&#382;endazi zem&#275;, it labi var&#275;tu izr&#257;d&#299;ties tas pats, ko sensenos laikos senm&#257;tes v&#275;roja Entoban&#257;, pirms jilan&#275; izaudz&#275;ja pils&#275;tas.

- Tev, protams, taisn&#299;ba. Ja m&#275;s audz&#275;jam savas pils&#275;tas, ir j&#257;b&#363;t biju&#353;am laikam, kad bija tikai viena pils&#275;ta. Bet tas noved pie nej&#275;dz&#299;gas domas, ka v&#275;l k&#257;du laiku pirms tam pils&#275;tu nav bijis nemaz! Vai t&#257; var&#275;tu b&#363;t?

- Nezinu gan. Par to lab&#257;k run&#257;t ar Vanalp&#275;, kura izstr&#257;d&#257; &#353;&#257;das galvu reibino&#353;as teorijas.

- Atkal tev taisn&#299;ba. Pajaut&#257;&#353;u vi&#326;ai.

Vaint&#275; pamanija, ka f&#257;rgajas p&#257;r&#257;k cie&#353;i sadr&#363;zm&#275;ju&#353;&#257;s ap vi&#326;&#257;m un plat&#257;m mut&#275;m cen&#353;as izprast sarunu. Vaint&#275; ar strauju &#382;estu raid&#299;ja t&#257;s proj&#257;m.

Vi&#326;as tuvoj&#257;s aligatoru vairo&#353;an&#257;s viet&#257;m, no kur&#257;m gan liel&#257;k&#257; da&#316;a neganto kusto&#326;u &#353;obr&#299;d jau bija izn&#299;d&#275;ti. Dz&#299;vi paliku&#353;ie dro&#353;&#299;bas p&#275;c uztur&#275;j&#257;s &#363;den&#299; un, tikl&#299;dz par&#257;d&#299;j&#257;s laivas, pazuda. P&#275;d&#275;j&#257;s palika m&#257;t&#299;tes, jo br&#299;numain&#257; k&#257;rt&#257; &#353;ie primit&#299;vie un nesapr&#257;t&#299;gie rad&#299;jumi r&#363;p&#275;j&#257;s par sav&#257;m ol&#257;m un mazu&#316;iem.

Krast&#257;, kur atkl&#257;t&#257; saul&#275; str&#257;d&#257;ja f&#257;rgaju brig&#257;de, zviln&#275;ja laivas. Atbrauc&#275;jas piedzina sav&#275;j&#257;s t&#257;m l&#299;dz&#257;s, un Vaint&#275; v&#275;rs&#257;s pie darbu vad&#299;t&#257;jas &#381;ekakotas, kura l&#363;koj&#257;s no liela koka pa&#275;nas.

- Past&#257;sti man par savu darbu, - Vaint&#275; teica.

- Virz&#257;s uz priek&#353;u lieliem so&#316;iem, eista&#257;. Divas kravas olu jau aizs&#363;t&#299;tas uz pils&#275;tu. G&#363;st&#257;m visus mazu&#316;us, ko vien jaud&#257;jam. Tie ir pastulbi; no&#311;ert nav gr&#363;ti.

Vi&#326;a noliec&#257;s p&#257;r ie&#382;ogojumu sev pie k&#257;j&#257;m, strauji tv&#275;ra taj&#257; un izsl&#275;j&#257;s, aiz astes turot aligatora mazuli izstiept&#257; rok&#257;. Tas loc&#299;j&#257;s, &#353;&#326;&#257;ca un tiec&#257;s aizsniegt vi&#326;u ar s&#299;kajiem zobe&#316;iem.

Vaint&#275; apmierin&#257;ta pam&#257;ja:

- Labi, &#316;oti labi. Briesmas nov&#275;rstas un v&#275;ders pilns. Grib&#275;tos vis&#257;m m&#363;su probl&#275;m&#257;m rast tik apsveicamu risin&#257;jumu, - vi&#326;a pagriez&#257;s pret Stalanu: - Vai ir v&#275;l k&#257;da d&#275;jumu vieta?

- Starp &#353;ejieni un pils&#275;tu vairs nav. Kad te b&#363;s izt&#299;r&#299;ts, dosimies aug&#353;up pa upi un t&#257;l&#257;k purvos. Tas prasis laiku, bet kas j&#257;dara - j&#257;dara.

- Labi. Un pirms atgrie&#353;an&#257;s pils&#275;t&#257; v&#275;l apraudz&#299;sim jaunos laukus.

- Man j&#257;atgrie&#382;as pie cit&#257;m medniec&#275;m, eista&#257;. &#381;ekakota pati tev par&#257;d&#299;s ce&#316;u, ja var t&#257; sarun&#257;t.

- Var, - Vaint&#275; piekrita.

P&#275;c v&#275;ja piln&#299;gas norim&#353;anas gaiss saules spelt&#275; bija k&#316;uvis smac&#299;gs. Laivas dev&#257;s atce&#316;&#257;, un Vaint&#275; manija, ka debes&#299;m piejaukusies sav&#257;da, agr&#257;k neman&#299;ta dzelten&#299;ga nokr&#257;sa. Pat klimats &#353;aj&#257; d&#299;vainaj&#257; pasaules nost&#363;r&#299; bija neparasts. Jau gabali&#326;u lejpus pa upi atkal sac&#275;l&#257;s v&#275;j&#353;, bet &#353;oreiz tas p&#363;ta no muguras. Vaint&#275; pagriez&#257;s un iev&#275;roja tum&#353;u l&#299;niju par&#257;d&#257;mies virs apv&#257;r&#353;&#326;a. Vi&#326;a nor&#257;d&#299;ja turp.

- &#381;ekakot, ko tas var&#275;tu noz&#299;m&#275;t?

- Nezinu gan. Kaut k&#257;di m&#257;ko&#326;i. Nekad neesmu redz&#275;jusi neko taml&#299;dz&#299;gu.

Melnie v&#257;li trauc&#257;s &#353;urp neticam&#257; &#257;trum&#257;. V&#275;l pirms mirk&#316;a kl&#257;ju&#353;ies k&#257;

viegla &#275;na virs kokiem, tie tuvoj&#257;s, izplet&#257;s un aptum&#353;oja debesi. L&#299;dz ar tiem .itdr&#257;z&#257;s v&#275;j&#353; un p&#275;k&#353;&#326;i ieg&#257;za k&#257; ar d&#363;ri. Viena laiva no s&#257;nisk&#257; trieciena apg&#257;z&#257;s.

Atskan&#275;ja kliedzieni, bet, laivas pasa&#382;ier&#275;m izve&#316;oties sabangotaj&#257; &#363;den&#299;, luda&#316; apr&#257;v&#257;s. Laiva ienira, &#353;&#311;aid&#299;j&#257;s un p&#363;l&#275;j&#257;s atg&#363;t l&#299;dzsvaru, kam&#275;r vi&#316;&#326;os i/kais&#299;t&#257;s jilan&#275; pajuka uz vis&#257;m pus&#275;m, gl&#257;bdam&#257;s no laivas konvulsij&#257;m. Ar mok&#257;m izdev&#257;s visas izvilkt no bang&#257;m uz citu laivu kl&#257;jiem. Neviena nebija cietusi, kaut ar&#299; visas atst&#257;ju&#353;as oke&#257;nu pirms daudziem gadiem un peld&#275;ja neveikli. Vaint&#275; izkliedza komandas, l&#299;dz viena no varon&#299;g&#257;kaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m, paaugstin&#257;juma alk&#257;s gatava risk&#275;t ar dz&#299;v&#299;bu, aizpeld&#275;ja pie joproj&#257;m nemier&#299;g&#257;s tuk&#353;&#257;s laivas un cent&#257;s iezvelties taj&#257;. Asi uzkliegdama, vi&#326;a dunk&#257;ja dz&#299;vnieku v&#257;r&#299;gaj&#257; punkt&#257;, lidz beidzot tas s&#257;ka pak&#316;auties komand&#257;m.

Virs galvas me&#382;on&#299;gi gaudoja v&#275;j&#353;, un ar&#299; p&#257;r&#275;j&#257;s laivas draud&#299;gi zv&#257;roj&#257;s. Vis&#257;m jilan&#275; br&#257;zmainaj&#257; lietusg&#257;z&#275; p&#257;r ac&#299;m p&#257;rvilk&#257;s tre&#353;ais plaksti&#326;&#353; un n&#257;sis i ie&#353;i sak&#316;&#257;v&#257;s. Tad v&#275;tras aurus p&#257;rm&#257;ca br&#299;k&#353;&#311;i me&#382;&#257;, g&#257;&#382;oties varenam Kokam, kas aizr&#257;va sev l&#299;dzi pulci&#326;u smalk&#257;ku stumbru.

Vaint&#275; nebija cer&#299;bu p&#257;rkliegt stihiju, bet visas tik un t&#257; saprata vi&#326;as rikoju- mu tur&#275;t laivas t&#257;l&#257;k no krasta, lai nepak&#316;&#363;tu zem k&#257;da v&#275;tras izrauta piekrastes milze&#326;a.

Laivas trakul&#299;gi svaid&#299;j&#257;s bang&#257;s. Jilan&#275;, negaisa &#353;aust&#299;tas, saspied&#257;s taj&#257;s iii'&#353;&#257; kamol&#257;, cenzdam&#257;s saglab&#257;t siltumu. Laiks stiep&#257;s moko&#353;i gausi, l&#299;dz nep&#257;rtrauktie virpu&#316;i p&#257;rg&#257;ja atsevi&#353;&#311;&#257;s br&#257;zm&#257;s un nedaudz pierima. V&#275;tras Kulmin&#257;cija beidzot bija p&#257;ri.

Atpaka&#316; uz pils&#275;tu! - Vaint&#275; kliedza. - Cik vien &#257;tri var!

Neticamais viesulis bija izlauzis stigu m&#363;&#382;ame&#382;&#257;, nop&#316;aujot pat di&#382;en&#257;kos kokus. Cik t&#257;lu stiepjas &#353;&#299; posta&#382;a? Vai pils&#275;ta ir cietusi? Dro&#353;i vien. Koki, kas veido pils&#275;tu, ir v&#275;l jauni, v&#275;l briesto&#353;i. Vai tie pasp&#275;ju&#353;i labi iesak&#326;oties? K&#257;di ir post&#299;jumu apm&#275;ri? &#352;ie moko&#353;ie jaut&#257;jumi plos&#299;ja Vaint&#275; sirdi. Vaint&#275; acu priek&#353;&#257; slidoja aizvien briesm&#299;g&#257;ku gruve&#353;u v&#299;zijas, un vi&#326;a iesp&#275;ra laivai, neapmierin&#257;ta nr tas l&#275;no gaitu.

Stalana, tur&#275;dama sasieto zv&#275;ru aiz kakla, atsvabin&#257;ja slazdu, kas sk&#257;va t&#257; nevald&#257;mi trakojo&#353;&#257;s ekstremit&#257;tes, un iesvieda rad&#299;jumu b&#363;r&#299;. &#352;&#299; nodarbe t&#257; piekala vi&#326;as uzmanibu, ka Stalana nepaman&#299;ja laika p&#257;rmai&#326;u, l&#299;dz nebija visu beigusi un izsl&#275;jusies taisni. Plati atv&#275;rt&#257;s n&#257;sis alkaini tv&#275;ra gaisu. Kaut kas t&#257; smar&#382;&#257; &#353;&#311;ita paz&#299;stams, un kaut kas - sve&#353;&#257;ds. Vi&#326;ai, kas &#353;&#311;&#275;rsojusi oke&#257;nu un ieradusies D&#382;endazi zem&#275; l&#299;dz ar pirmo p&#275;tniecisko eksped&#299;ciju, lai izv&#275;l&#275;tos vietu jaunajai pils&#275;tai! Kad bija pan&#257;kta vieno&#353;an&#257;s par Alpisakai piem&#275;rot&#257;ko krasta joslu un araketo dev&#257;s atce&#316;&#257; uz Inegbanu, vi&#326;a ar mazu sauji&#326;u &#316;au&#382;u palika. Vi&#326;as bija bru&#326;otas un stipras, un dro&#353;as neizp&#275;t&#299;t&#257; m&#363;&#382;ame&#382;a apsl&#275;pto briesmu priek&#353;&#257;. Bet tas bija kaut kas pilnigi nepaz&#299;stams, kas gandr&#299;z iznicin&#257;ja vi&#326;as, aizslaukot visus p&#257;rtikas kr&#257;jumus un atst&#257;jot izv&#275;les priek&#353;&#257;: medit vai mirt. Tas bija negaiss ar v&#275;ju un lietu - tik posto&#353;s, k&#257;du vi&#326;&#257;m nekad nebija n&#257;cies piedz&#299;vot.

Toreiz s&#257;k&#257;s tie&#353;i &#353;&#257;di. Ar dzelten&#257;m debes&#299;m un spied&#299;gu, nekust&#299;gu gaisu. Stalana aizdar&#299;ja zv&#275;ra b&#363;r&#299;ti un iesauc&#257;s, cik ska&#316;i vien sp&#275;ja:

- Briesmas!

Spalgais kliedziens piesaist&#299;ja visu tuv&#275;jo f&#257;rgaju uzman&#299;bu, jo tas ir viens no pirmajiem v&#257;rdiem, ko t&#257;s apg&#363;st.

- Tu - uz ambesedu! J&#363;s p&#257;r&#275;j&#257;s - uz vis&#257;m pus&#275;m! Pasakiet vis&#257;m! V&#275;tra ar nevald&#257;mu viesuli ir gandr&#299;z kl&#257;t! Visas uz pludmali, klaju lauku, &#363;deni - t&#257;l&#257;k no kokiem!

Vi&#326;as skr&#275;ja, bet par vis&#257;m &#257;tr&#257;k - pati Stalana. L&#299;dz ar pirmo br&#257;zienu simtiem jilan&#275; jau steidza mekl&#275;t dro&#353;&#299;bu klajum&#257;. P&#275;c mirk&#316;a v&#275;tra uzklupa ar pilnu sparu, un pils&#275;tu aizsedza skatienam necaurredzamas lietus &#353;altis.

Stalana uzg&#257;ja f&#257;rgaju pulci&#326;u, kuras tup&#275;ja upes krast&#257;, saspiedu&#353;&#257;s kop&#257;, un iesprauc&#257;s starp t&#257;m, gl&#257;bdam&#257;s no saltaj&#257;m &#363;densstr&#363;kl&#257;m. Kad p&#257;r vi&#326;&#257;m s&#257;ka trakot asais v&#275;j&#353;, da&#382;as jaun&#257;k&#257;s izbail&#275;s iesvilp&#257;s, bet Stalanas strup&#257; pav&#275;le lika t&#257;m apklust. Visu laiku, kam&#275;r trakoja v&#275;tra, vi&#326;as palika nekustigas. Stalanas dzel&#382;ain&#257; vara lika bez &#299;d&#275;&#353;anas p&#257;rlaist nevald&#257;mo viesuli. Kad br&#257;zmas rim&#257;s, medniece pav&#275;l&#275;ja vis&#257;m doties atpaka&#316; uz pils&#275;tu.

Stalana sagaid&#299;ja Vaint&#275; paguru&#353;o laivu pie v&#275;tras saplos&#299;t&#257; krasta. Pirms v&#275;l att&#257;lums &#316;&#257;va bilst k&#257;du v&#257;rdu, medniece jau m&#257;ja, ka viss k&#257;rt&#299;b&#257;. Ne nu glu&#382;i ide&#257;l&#257;, tom&#275;r k&#257;rt&#299;b&#257;.

- K&#257;di zaud&#275;jumi? - Vaint&#275; bez ievada sauca, izl&#275;kdama krast&#257;.

- Divas f&#257;rgajas kritu&#353;as un

Vaint&#275; ar nesavald&#299;gu &#382;estu apklusin&#257;ja vi&#326;u.

- Pils&#275;tai, ne pilson&#275;m!

- Nekas b&#363;tisks v&#275;l nav zi&#326;ots. Vis&#257;di siki post&#299;jumi, nolauzti zari, da&#382;as pils&#275;tas da&#316;as p&#257;rv&#275;rtu&#353;&#257;s v&#275;jlauz&#257;s. F&#257;rgajas ir izs&#363;t&#299;tas p&#257;rl&#363;kot jaunos laukus un gan&#257;mpulkus, bet nav v&#275;l atgriezu&#353;&#257;s.

- Tad jau viss beidzies veiksm&#299;g&#257;k, nek&#257; biju gaid&#299;jusi. Zi&#326;ojumus nodot ambesed&#257;!

Jau &#299;saj&#257; ce&#316;&#257; caur priek&#353;pils&#275;tu pav&#275;r&#257;s gruve&#353;u aina. Dz&#299;vais jumts daudzviet gul&#275;ja zem&#275;, un pastaigu celi&#326;us aiz&#353;&#311;&#275;rsoja plato lapu j&#363;klis.

Aizgald&#257; &#299;d&#275;ja, un Stalana iev&#275;roja, ka k&#257;ds briedis panikas bezpr&#257;t&#257; salauzis k&#257;ju. Dzelksnis no vi&#326;as neiztr&#363;ksto&#353;&#257; hezocana dz&#299;vnieku apklusin&#257;ja.

- Nel&#257;gi, bet labi v&#275;l, ka t&#257;, - Vaint&#275; rezum&#275;ja. - Pils&#275;ta ir stipra un aug, k&#257; n&#257;kas. Vai viesu&#316;v&#275;tra atk&#257;rtosies?

- Diez vai. Vismaz gadu b&#363;s miers. Citos gadalaikos ar&#299; p&#363;&#353; v&#275;ji un atnes lietusg&#257;zes, bet viesu&#316;v&#275;tras plos&#257;s tikai &#353;aj&#257; period&#257;.

- Ar gadu mums pietiks. Post&#299;jumus likvid&#275;sim, un Vanalp&#275; l&#363;kosies, lai viss tiek nostiprin&#257;ts. Jaun&#257; pasaule ir me&#382;on&#299;ga un nepak&#316;&#257;v&#299;ga, bet m&#275;s sp&#275;jam b&#363;t tikpat s&#299;kstas un nelok&#257;mas.

- B&#363;s t&#257;, k&#257; tu saki, eista&#257;, - Stalana piekrita. Vi&#326;as v&#257;rdos skan&#275;ja kaut kas vair&#257;k par vienk&#257;r&#353;u secin&#257;jumu. Apzi&#326;a, ka Vaint&#275; dom&#257; tie&#353;i to, ko saka, un dara tie&#353;i to, ko dom&#257;, pie&#353;&#311;ira vienk&#257;r&#353;ajam sl&#275;dzienam hipnotisku sp&#275;ku.

B&#363;s. Lai maks&#257;, ko maks&#257;dams.

e



XI

Alp&#299;saka auga un dzied&#275;ja br&#363;ces. Vanalp&#275; ar sav&#257;m pal&#299;dz&#275;m diendien&#257; kl&#299;da pa pils&#275;tu, skrupulozi uzskaitot v&#275;tras post&#299;jumus.

V&#275;jlauzu viet&#257;s pils&#275;tb&#363;vnieces pa&#257;trin&#257;ja aug&#353;anu, pielietojot hormonus, un dr&#299;z vien lapu jumts no jauna aizsedza debesis vienlaidu bl&#299;v&#257;, kam&#275;r sienas stiprin&#257;ja aizvien jauni balsta stumbri un gaisa saknes. Bet Vanalp&#275; neb&#363;tu Vanalp&#275;, ja apmierin&#257;tos ar vienk&#257;r&#353;u atjauno&#353;anu. Tagad aug&#353;up pa sien&#257;m un krustu &#353;&#311;&#275;rsu caur griestiem aizloc&#299;j&#257;s li&#257;nas - vij&#299;gas, bet s&#299;kstas.

Ar katru dienu pils&#275;ta pie&#326;&#275;m&#257;s ne vien sp&#275;k&#257;, bet ar&#299; pla&#353;um&#257;. L&#299;dumi iegrauz&#257;s m&#363;&#382;ame&#382;a bl&#299;v&#257;. &#352;&#311;ietami haotisk&#257; izv&#275;r&#353;an&#257;s paties&#299;b&#257; tika r&#363;p&#299;gi pl&#257;nota, bet bez lieka trok&#353;&#326;a.

Visb&#299;stam&#257;ko darbu - k&#257;puru izs&#275;&#353;anu me&#382;on&#299;gajos d&#382;ung&#316;os - veica N&#257;ves Meitas. Lai gan bru&#326;otas f&#257;rgajas sarg&#257;ja vi&#326;as no aizdom&#299;giem savva&#316;as rad&#299;jumiem, nekas nepagl&#257;ba no skramb&#257;m un negad&#299;jumiem, no &#275;rk&#353;&#311;u d&#363;rieniem vai lapotn&#275; pasl&#275;pu&#353;os &#269;&#363;sku indeszobiem. Daudzas jau bija savainotas, da&#382;as pat miru&#353;as. Pils&#275;tai vi&#326;u liktenis r&#363;p&#275;ja tikpat maz k&#257; pa&#353;ai Vaint&#275;. S&#299;ks upuris pils&#275;tas lab&#257;.

Izs&#275;tie k&#257;puri negl&#257;bjami parakstija m&#363;&#382;ame&#382;am n&#257;ves spriedumu. &#352;os negaus&#299;gos r&#299;mas tam speci&#257;li selekcion&#275;ja. Putniem un dz&#299;vniekiem to gar&#353;a neg&#257;ja pie d&#363;&#353;as, toties pa&#353;i k&#257;puri nesm&#257;d&#275;ja neko, kas vien zem&#275; auga. Akli un nes&#257;t&#299;gi vi&#326;i truli r&#257;poja aug&#353;up pa stumbriem, lauz&#257;s caur z&#257;li un izpostija visu sav&#257; ce&#316;&#257;. Kur p&#257;ri g&#257;ju&#353;i k&#257;puri, tur zemi p&#257;rkl&#257;ja biezs izk&#257;rn&#299;jumu sl&#257;nis, no kura sl&#275;j&#257;s miru&#353;o koku skeleti. Nemit&#299;gi barodamies, rad&#299;jumi p&#257;rtapa pret&#299;gos, sarainos ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;os jilan&#275; rokas garum&#257;.

Tad tie nospr&#257;ga. N&#257;ve bija ierakst&#299;ta vi&#326;u pa&#353;u g&#275;nos. T&#257; tur bija ar nol&#363;ku ieprojekt&#275;ta, lai nepie&#316;autu, ka pasaule paz&#363;d m&#363;d&#382;u zarn&#257;s. Tie nobeidz&#257;s un sapuva pa&#353;i savos m&#275;slos, demonstr&#275;dami Vanalp&#275; un citu g&#275;nu in&#382;enieru aroda prasmi piln&#257; spo&#382;um&#257;. Tr&#363;do&#353;o l&#299;&#311;u masu l&#299;dz ar citiem atkritumiem &#299;pa&#353;as nematodes &#299;s&#257; laik&#257; p&#257;rv&#275;rta trekn&#257; augsn&#275;. Norisi sekm&#275;ja mutantas bakt&#275;rijas vi&#326;u gremo&#353;anas ce&#316;os. V&#275;l pirms vaboles bija sagrauzu&#353;as sausos stumbrus, to pak&#257;j&#275; jau saz&#275;la lekna, speci&#257;li s&#275;ta z&#257;le, un no zemes sprauc&#257;s &#275;rk&#353;&#311;u &#382;oga asni. M&#363;&#382;ame&#382;&#257; bija izgrauzts jauns lauks, atgr&#363;zdams me&#382;on&#299;bu t&#257;l&#257;k no pils&#275;tas un t&#257;d&#275;j&#257;di pasarg&#257;dams to no apsl&#275;ptaj&#257;m briesm&#257;m.

Viss rimti att&#299;st&#299;j&#257;s. Jilan&#275; neuzskat&#299;ja norises nesteidzibu par k&#257;du nepiln&#299;bu vai neveiksmi. Vi&#326;as uztv&#275;ra sevi k&#257; vides sast&#257;vda&#316;u, - vi&#326;as neredzam&#257;m sakn&#275;m sak&#326;oj&#257;s sav&#257; apk&#257;rtn&#275; un dz&#299;voja nedal&#257;m&#257; saist&#299;b&#257; ar to. Jebk&#257;ds cits pasaules uzskats b&#363;tu pretdabisks. T&#257;p&#275;c ar&#299; jilan&#275; laukiem nepiemita noteikta regularit&#257;te vai detaliz&#275;ts pl&#257;nojums. To lielums un forma dabiski izriet&#275;ja no k&#257;puru &#275;stgribas un lapotnes pretest&#299;bas sp&#275;j&#257;m. &#274;rk&#353;&#311;u kr&#363;mu sienas augstums un biezums da&#382;&#257;d&#257;s viet&#257;s at&#353;&#311;&#299;r&#257;s, un atsevi&#353;&#311;&#257;s viet&#257;s uz lauka v&#299;d&#275;ja izkais&#299;ti s&#257;kotn&#275;j&#257; me&#382;a biezok&#326;a ple&#311;&#299;&#353;i, bag&#257;tin&#257;dami ainavu.

Gan&#257;mpulki bija raibu raibie. Katru reizi, atgrie&#382;oties no Inegbanas, araketo atveda jaunu lopu apaug&#316;ot&#257;s olas. Neaizsarg&#257;t&#257;k&#257;s sugas izvietoja iek&#353;&#275;jos laukos - tuv&#257;k pils&#275;tas centram -, kuros pirmie arakabi un enicenzasti jau pasp&#275;ju&#353;i izaugt lieli. &#352;ie draud&#299;g&#257; izskata mierm&#299;l&#299;gie vis&#275;d&#257;ji divu mastodontu lielum&#257; (un v&#275;l neb&#363;t nemit&#275;j&#257;s augt) &#353;obr&#299;d nesatricin&#257;m&#257; mier&#257; stamp&#257;j&#257;s gar pa&#353;u me&#382;malu, laiski v&#275;z&#275;dami astes ar baisajiem dzelk&#353;&#326;iem, grabin&#257;dami muguras vairogus un nejauzdami briesmu.

Vaint&#275; jut&#257;s gandar&#299;ta par savu veikumu. Ik r&#299;tu vi&#326;a nesatricin&#257;m&#257; mier&#257; &#269;&#257;poja uz ambesedu, apzin&#257;dam&#257;s, ka &#353;ai pils&#275;tai nav lemts piedz&#299;vot sare&#382;&#291;&#299;jumus, ko vi&#326;a nesp&#275;tu at&#353;&#311;etin&#257;t. Bet &#353;or&#299;t, redzot f&#257;rgaju steidzamies pie vi&#326;as ar zi&#326;u, vi&#326;a sajuta vieglu trauksmi. F&#257;rgaja rupji atgr&#363;da mal&#257; visas, kas patr&#257;p&#299;j&#257;s ce&#316;&#257;, t&#257;d&#275;j&#257;di bez v&#257;rdiem pauzdama savas misijas svar&#299;gumu.

- Eista&#257;! Araketo atgriezies! Es biju zvejas laiv&#257;, es pati redz&#275;ju

Vaint&#275; ar aprautu &#382;estu apklusin&#257;ja stulbo b&#363;tni un pam&#257;ja sav&#257;m pavadon&#275;m:

- Sagaid&#299;sim vi&#326;as uz mola. Gribu dzird&#275;t jaunumus no Inegbanas.

Aristokr&#257;tisk&#257; mier&#257; vi&#326;a so&#316;oja pa taku sv&#299;tas pavad&#299;b&#257;. Alp&#299;sak&#257; gan nekad

neiest&#257;j&#257;s aukstums, bet &#353;aj&#257; gadalaik&#257; daudz lija un gais&#257; past&#257;v&#299;gi jaut&#257;s mitrums, t&#257;p&#275;c Vaint&#275; un daudzas citas v&#299;st&#299;j&#257;s apmet&#326;os, lai patvertos no li&#326;&#257;&#353;anas un dr&#275;gnuma. F&#257;rgajas nek&#257;rt&#299;g&#257; p&#363;l&#299; klunkuroja nopaka&#316;.

Eisikoli ar sav&#257;m nagainaj&#257;m l&#257;pstveida plezn&#257;m bija izbagar&#275;ju&#353;i upi un ostas gultni gr&#299;v&#257;. Araketo tagad var&#275;ja ien&#257;kt ost&#257; pie pa&#353;a mola, un kravu vairs nen&#257;c&#257;s vad&#257;t uz krastu laiv&#257;s.

Varenais dz&#299;vnieks v&#275;l nebija izniris no d&#363;mak&#257; t&#299;t&#257; oke&#257;na, kad Vaint&#275; ar visu procesiju jau ierad&#257;s piest&#257;tn&#275;. Ostas priek&#353;niece izr&#299;koja k&#257;du f&#257;rgaju, kura kr&#257;m&#275;ja svaigas zivis uz zem&#363;dens dzegas araketo azaidam. &#352;&#257;du m&#257;jienu biez&#257;dainais rad&#299;jums saprata un nadz&#299;gi iek&#257;rtoj&#257;s paredz&#275;taj&#257; piest&#257;tnes viet&#257;, kur tika stingri noenkurots. Vaint&#275; ar dzi&#316;u apmierin&#257;jumu sekoja saska&#326;otajai darb&#299;bai. Laba pils&#275;ta ir organiz&#275;ta pils&#275;ta. Vi&#326;as pils&#275;ta bija laba.

Vaint&#275; skatiens klejoja pa milz&#299;go, melno masu, l&#299;dz apst&#257;j&#257;s pie muguras spuras, kuras virsotn&#275; Erifneisa komand&#275;ja par&#257;di. L&#299;dz&#257;s kapteinei st&#257;v&#275;ja Malzasa.

Vaint&#275; sastinga k&#257; s&#257;lsstabs, jo otras eista&#257; esiba &#353;aj&#257; pasaul&#275; sen nebija nodarbin&#257;jusi vi&#326;as pr&#257;tu. P&#275;k&#353;&#326;&#257;, net&#299;kam&#257; atsk&#257;rsme stindzin&#257;ja vi&#326;as locek&#316;us, un caur kr&#363;t&#299;m izstr&#257;voja s&#257;pe - skaudr&#257;ka par jebkur&#257;m fizisk&#257;m cie&#353;an&#257;m.

Malzasa. Inegbanas eista&#257;, kurai tiek celta &#353;&#299; pils&#275;ta. Kura ved&#299;s &#353;urp savas &#316;audis, kad viss b&#363;s gatavs. Kura vald&#299;s Vaint&#275; viet&#257;.

Malzasa, stalta un spriega, aplaida visapk&#257;rt valdon&#299;gu skatienu. Vi&#326;a nebija slima, nedz ar&#299; veca. Vi&#326;a b&#363;s Alp&#299;sakas eista&#257;.

Vaint&#275; nenokrat&#299;ja stingumu, jo baid&#299;j&#257;s, ka &#311;erme&#326;a kust&#299;b&#257;s var&#275;tu atkl&#257;ties vi&#326;as paties&#257;s j&#363;tas. Malzasa ar savu sv&#299;tu un p&#257;r&#275;j&#257;m sekot&#257;j&#257;m atst&#257;ja araketo un dev&#257;s &#353;urp. Vaint&#275; atlika cer&#275;t, ka moko&#353;o dv&#275;seles c&#299;&#326;u izdosies pasl&#275;pt aiz ritu&#257;laj&#257;m fr&#257;z&#275;m.

- Laipni l&#363;dzu D&#382;endazi zem&#275;, eista&#257;! Alp&#299;saka sumina tevi, - Vaint&#275; noskand&#275;ja, pie&#353;&#311;irot eti&#311;etes dikt&#275;tajam sveicienam emocion&#257;lu nokr&#257;su.

- Man liels prieks skat&#299;t Alp&#299;saku sav&#257;m ac&#299;m, - Malzasa tikpat rutin&#275;ti atbild&#275;ja. Bet p&#275;c p&#275;d&#275;j&#257;s zilbes, kur&#257; vajadz&#275;ja paust prieku, atvelkot mutes kakti&#326;us un atsedzot zobus, Malzasa uz ieilgu&#353;u acumirkli atst&#257;ja zobus at&#326;irgtus. &#352;&#299; viegl&#257; net&#299;ksmes izpausme vairs neb&#363;s j&#257;atk&#257;rto - viss bija pateikts gana nep&#257;rprotami. Vaint&#275; gan tiek cien&#299;ta par darbu, ko vi&#326;a veikusi, bet tas ne br&#299;di nekav&#275;s vi&#326;u atst&#257;din&#257;t.

Vaint&#275;, apsl&#257;p&#275;jusi varas alkas un nodev&#299;g&#257;s &#353;aubas, uz br&#299;di nolaida acis - ( par zirni, ka br&#299;din&#257;jumu sapratusi.

&#299;s&#257; gribassp&#275;ku kauja risin&#257;j&#257;s tik netverami, ka neviena cita jilan&#275; neko pat nenojauta. &#352;&#257;da l&#299;me&#326;a intrigas nebija vi&#326;u dar&#299;&#353;ana. Malzasa ar noraido&#353;u ; &#382;estu aizgain&#299;ja pavadones un f&#257;rgajas v&#275;l t&#257;l&#257;k. Tad vi&#326;a ats&#257;ka sarunu, un t&#257;l&#257;k&#257; domu apmai&#326;a vairs nebija pieejama ne citu aus&#299;m, nedz ar&#299; acim.

- P&#275;rn&#257; ziema bija auksta, un &#353;&#299; ir v&#275;l aukst&#257;ka. &#352;ovasar ne b&#275;rni, ne f&#257;rga-1 jas no Soromzetas nemekl&#275;ja patv&#275;rumu Inegban&#257;. Kad laiks k&#316;uva silt&#257;ks, es aizs&#363;t&#299;ju mednie&#269;u pulci&#326;u izp&#275;t&#299;t, kas tai pils&#275;t&#257; notiek. T&#257; ir mirusi. Soromzetas i vairs nav. Izmirusi, t&#257;pat k&#257; sav&#257; laik&#257; Erd&#382;itpe. Pils&#275;tas lapas ir nedz&#299;vas. V&#257;rnas kn&#257;b&#257; miru&#353;o jilan&#275; kaulus. J&#257;-&#257; Iseginetas j&#363;ras silto iek&#353;zemes &#363;de&#326;u krastos jilan&#275; dz&#299;voja tr&#299;s di&#382;&#257;s pils&#275;t&#257;s

Malzasas balss aizl&#363;za, un Vaint&#275; nobeidza vi&#326;as viet&#257;:

- Erd&#382;itpe nosala. Soromzeta devusies t&#257;s p&#275;d&#257;s. Palikusi tikai Inegbana.

- Tikai Inegbana, un ar katru ziemu sals n&#257;k tuv&#257;k. M&#363;su gan&#257;mpulki r&#363;k. un dr&#299;z iest&#257;sies bads.

- Alp&#299;saka jau gaida!

- Tai tie&#353;&#257;m j&#257;b&#363;t gatavai - kad pien&#257;ks laiks. Bet &#353;obr&#299;d jo &#299;pa&#353;i j&#257;piev&#275;r&#353;as! lauku papla&#353;in&#257;&#353;anai un gan&#257;mpulku vairo&#353;anai. Mums. savuk&#257;rt, j&#257;izaudz&#275; vai-' r&#257;k araketo, bet darbs velkas gausi. Par v&#275;lu s&#257;k&#257;m. Tagad gan pav&#299;d cer&#299;ba, ka jaunais &#291;en&#275;tiskais celms izr&#257;d&#299;sies veiksm&#299;gs atradums. Tie ir maz&#257;ki par ku&#291;i, ar kuru es atbraucu, toties daudz &#257;tr&#257;k aug. Mums to vajag &#316;oti daudz, lai p&#257;rvestu' visu pils&#275;tu vien&#257; vasar&#257;. Bet r&#257;di nu, ko vi&#326;as &#353;e atrad&#299;s, ieradu&#353;&#257;s Alp&#299;sak&#257;.

- Vi&#326;as gaida viss, ko tu te redzi! - Vaint&#275; nor&#257;d&#299;ja uz stumbriem un lapu dz&#299;slu cauraustaj&#257;m pils&#275;tas sien&#257;m, kas stiep&#257;s krustu &#353;&#311;&#275;rsu uz vis&#257;m pus&#275;m. Lietus bija rimies, no m&#257;ko&#326;iem iznira saule, un &#363;dens l&#257;ses uz lap&#257;m rota&#316;&#299;gi iezvi&#316;oj&#257;s. Malzasa atzin&#299;gi pam&#257;ja. Vaint&#275; aplaida roku visri&#326;&#311;&#299;.

- T&#257;l&#257;k aiz pils&#275;tas - lauki. Jau &#353;obr&#299;d tajos mud&#382;&#275;t mud&#382; pulka zv&#275;ru, kas priec&#275; aci un v&#275;deru.

Vaint&#275; nor&#299;koja sev pa priek&#353;u bru&#326;otu sardzi, un vi&#326;as dev&#257;s caur p&#316;av&#257;m, kur&#257;s dr&#363;zm&#275;j&#257;s gan&#257;mpuki, uz pa&#353;iem att&#257;l&#257;kajiem laukiem. Caur augstu arku bl&#299;vaj&#257; stumbru un &#275;rk&#353;&#311;u sien&#257; v&#299;d&#275;ja arakabu mas&#299;vie st&#257;vi. Tie &#275;da za&#316;&#257;s lapas pa&#353;&#257; m&#363;&#382;ame&#382;a mal&#257;, un pat no &#353;&#257;da att&#257;luma bija dzirdama lielo akme&#326;u duna vi&#326;u priek&#353;ku&#326;&#291;os, kuros pirms gremo&#353;anas k&#257; dzirn&#257;s tika samalts neiedom&#257;jams daudzums rupj&#257;s bar&#299;bas. Malzasa klus&#257; atzin&#299;b&#257; k&#257;du br&#299;di to v&#275;roja, tad apgriez&#257;s un dev&#257;s atce&#316;&#257; uz pils&#275;tu.

- Labi str&#257;d&#257;ts, Vaint&#275;, - vi&#326;a teica, kad sekot&#257;jas bija paliku&#353;as t&#257;lu iepaka&#316;. - Viss izdar&#299;ts, k&#257; n&#257;kas.

Vaint&#275; pateic&#299;bas pilnaj&#257; atbildes &#382;est&#257; iespruka vair&#257;k sirsn&#299;bas, nek&#257; eti&#311;ete prasa. Atzin&#299;ba un uzslava no eista&#257;, pirms citi izteiku&#353;i savu v&#275;rt&#275;jumu, bija t&#257;ds pagodin&#257;jums, ka vi&#326;as pr&#257;t&#257; vairs neatlika vietas skaud&#299;bai un dump&#299;bas garam. &#352;aj&#257; mirkl&#299; vi&#326;a b&#363;tu pak&#316;&#257;v&#299;gi sekojusi Malzasai caur uguni un &#363;deni.

Tagad vi&#326;as &#316;&#257;va cit&#257;m pietuvoties, ieklaus&#299;ties un iegaum&#275;t, jo t&#257;ds nu reiz ir vien&#299;gais veids, k&#257; saprast un m&#257;c&#299;ties. Tikai tuvojoties atverei V&#275;stures Sien&#257;, vi&#326;u sarunas atkal piev&#275;rs&#257;s dr&#363;m&#257;m liet&#257;m, jo v&#275;sture &#353;aj&#257; &#382;og&#257; - tas bija st&#257;sts par n&#257;vi.

&#274;rk&#353;&#311;ain&#257; V&#275;stures Siena atrad&#257;s starp ambeseda pla&#353;o klajumu un dzemd&#299;bu liedaga ieloku. Taj&#257; iestiprin&#257;tus var&#275;ja apl&#363;kot simboliskus aizst&#257;v&#275;&#353;an&#257;s iero&#269;us, kuriem savulaik bijusi sava noz&#299;me un loma. Vai patiesi jilan&#275; reiz v&#275;z&#275;ju&#353;&#257;s pa gaisu ar milzigiem krabjiem, k&#257;di &#353;eit izst&#257;d&#299;ti? Vai tie&#353;&#257;m tur&#275;ju&#353;as tos oke&#257;na piekrast&#275;, lai vajadz&#299;bas gad&#299;jum&#257; izmantotu par n&#257;ves r&#299;kiem, aizst&#257;vot per&#275;jo&#353;os v&#299;ri&#353;&#311;us? T&#257; nu tas esot bijis. Lai gan, protams, atbildes uz &#353;o un citiem jaut&#257;jumiem n&#257;c&#257;s mekl&#275;t ilgi un r&#363;pigi. Neb&#363;tu pr&#257;tigi dom&#257;t, ka viss tas bijis zin&#257;ms, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks. As&#257;s n&#257;tres, pa&#353;i ork&#353;&#311;i, - tos, k&#257; tagad neap&#353;aub&#257;mi noskaidrots, pag&#257;tn&#275; izmantoja t&#257;pat k&#257; &#353;obr&#299;d. Bet kam kalpoju&#353;i milzigie skorpioni, kuru &#269;aulas &#353;e r&#275;gojas? Neviens t&#257; &#299;sti par tiem neko nezina, tom&#275;r r&#363;p&#299;gi glab&#257; un bij&#299;gi uzl&#363;ko &#353;o senseno posmk&#257;ju skeletus. Un ar goddev&#299;gu piet&#257;ti jilan&#275; izpest&#299;ja tos no Inegbanas sienas, lai atvestu uz &#353;ejieni par pils&#275;tu paaud&#382;u p&#275;ctec&#299;bas z&#299;mi.

T&#257; k&#257; siena bija ne vien v&#275;sture, bet ar&#299; hronika, tad pie ieejas - tur, liedaga pus&#275; - sien&#257; iev&#299;ti v&#299;d&#275;ja miru&#353;u hezocanu iebalzam&#275;tie &#311;erme&#326;i. Lidz&#257;s tiem - nogalin&#257;to uzbruc&#275;ju galvaskausi ar briesm&#299;giem ilk&#326;iem.

Pa&#353;&#257; gal&#257; atrad&#257;s vientu&#316;&#353;, saul&#275; izbalojis galvaskauss - augsts, apa&#316;&#353;, ar platiem acu dobumiem. Tam visapk&#257;rt izvietoj&#257;s &#353;&#311;&#275;pu uzga&#316;i un asas akmens .&#311;embas. Malzasa apst&#257;j&#257;s pie t&#257; un pauda izbr&#299;nu. Spokain&#257; kompoz&#299;cija pras&#299;ja izskaidrojuma.

- Viens no astazoiem, kas pieg&#257;na &#353;o zemi. Visp&#257;r jau visi galvaskausi, ko tu &#353;e redzi, pieder utainiem, spalvainiem, smac&#299;gi dvakojo&#353;iem astazoiem, kas mums uzgl&#363;n&#275;ja un ko m&#275;s nok&#257;v&#257;m. Bet &#353;&#299; bezv&#257;rda suga ir visnel&#257;dz&#299;g&#257;k&#257;. Ar &#353;iem &#353;&#311;autnainajiem akme&#326;iem vi&#326;i dar&#299;ja postu, kas ir pret&#299;g&#257;ks par jebk&#257;du citu neliet&#299;bu.

- Vi&#326;i non&#257;v&#275;ja vaisliniekus un b&#275;rnus, - Malzasa izrun&#257;ja &#353;os v&#257;rdus ar n&#257;ves saltumu balsi.

- J&#257;. M&#275;s uzmekl&#275;j&#257;m vi&#326;us un nok&#257;v&#257;m.

- Protams. Un k&#257;? Nav vairs trauc&#275;ju&#353;i?

- N&#275;. Beigti. Visi k&#257; viens. T&#257; nav viet&#275;ja suga. Atn&#257;kusi no zieme&#316;iem. M&#275;s izsekoj&#257;m un apslakt&#275;j&#257;m vi&#326;us - visus l&#299;dz p&#275;d&#275;jam.

- T&#257;tad - liedags tagad ir dro&#353;&#299;b&#257;?

- No vis&#257;m pus&#275;m, iz&#326;emot kora&#316;&#316;u rifus. Bet tie &#257;tri aug, un, tikl&#299;dz b&#363;s tapu&#353;i gana augsti, iz&#353;&#311;ilsies pirm&#257;s olas. Tad dzemd&#299;bu pludmales b&#363;s piln&#299;b&#257; pasarg&#257;tas no vis&#257;m pus&#275;m, - Vaint&#275; novilka ar nagu p&#257;r galvaskausa b&#257;lo pauri, - pasarg&#257;tas galvenok&#257;rt no &#353;iem b&#275;rnu slepkav&#257;m.

- Vi&#326;i m&#363;s nekad vairs netrauc&#275;s!



XII

Todien p&#275;cpusdienas azaids bija &#299;pa&#353;s, ceremoni&#257;ls pas&#257;kums par godu Malzasai un vi&#326;as komandai. &#352;&#257;di notikumi gad&#299;j&#257;s tik reti, ka vairums jaun&#257;ko f&#257;rgaju neko taml&#299;dz&#299;gu nebija redz&#275;ju&#353;as. Vi&#326;as visu dienu &#353;aud&#299;j&#257;s &#353;urpu turpu un satraukti v&#257;vu&#316;oja sav&#257; starp&#257;, cita cit&#257; neklaus&#299;dam&#257;s. Viss &#353;&#311;ita tik neparasti! Kaut ar&#299; jilan&#275; prata baud&#299;t laic&#299;go bar&#299;bu un ar patiku gaid&#299;ja br&#299;di, kad var&#275;s piepild&#299;t v&#275;deru un &#316;auties snaudai, pati ga&#316;as &#275;&#353;ana ikdien&#257; bija dzi&#316;i personiska nodarbe, kas veicama vienatn&#275;. Katra pastiepa tuv&#257;kajai &#275;diena izsniedz&#275;jai platu lapu un sa&#326;&#275;ma savu devu - gardu, ferment&#275;tu ga&#316;u. To noties&#257;ja k&#257;d&#257; noma&#316;&#257; vieti&#326;&#257;. T&#257; nu reiz &#275;dienu &#275;d, un vi&#326;&#257;m b&#363;tu gr&#363;ti izt&#275;loties, ka tas var&#275;tu notikt cit&#257;di.

Padar&#299;ts &#353;odien tika gau&#382;&#257;m maz, jo pils&#275;tas &#316;audis dr&#363;zm&#275;j&#257;s ambesed&#257;, spieda cita citu pie sienas un, alk&#257;s nepalaist neko gar&#257;m, r&#257;p&#257;s ie&#382;ogojo&#353;o koku zem&#257;kajos zaros.

P&#275;c pils&#275;tas un lauku apskates Vaint&#275; ar Malzasu dev&#257;s uz ambesedu. &#352;eit Malzasa vienu p&#275;c otras iztauj&#257;ja t&#257;s, uz kuru pleciem g&#363;l&#257;s jauncelsmes darbs, &#299;pa&#353;i daudz laika velt&#299;dama Vanalp&#275;. Apmierin&#257;ta ar dzird&#275;to, Malzasa atlaida vi&#326;as un uzrun&#257;ja Vaint&#275;.

- Saules stari un pils&#275;tas izaugsme izklied&#275;ja saltumu no man&#257;m dom&#257;m. Inegban&#257; es atgriez&#299;&#353;os ar &#353;&#257;du zi&#326;u. T&#257; sasild&#299;s manas pilsones gaid&#257;maj&#257; aukstaj&#257; ziem&#257;. Erifneisa zi&#326;o, ka araketo, piekrauts un pabarots, ir gatavs i/braukt j&#363;r&#257;, kad vien es teik&#353;u. &#274;d&#299;sim, un es dodos ce&#316;&#257;!

Vaint&#275; nesl&#275;pa savu sar&#363;gtin&#257;jumu par p&#275;k&#353;&#326;o &#353;&#311;ir&#353;anos. Malzasa pateic&#257;s, bet noraid&#299;ja domu par palik&#353;anu kaut br&#299;di ilg&#257;k:

- Man ir saprotamas tavas j&#363;tas, bet esmu jau gana redz&#275;jusi, lai zin&#257;tu, ka darbi ir dro&#353;&#257;s rok&#257;s. Araketo ir l&#275;ns. M&#275;s nedr&#299;kstam zaud&#275;t ne dienu. &#274;d&#299;sim! Tu paz&#299;sti Alekenzi, manu pirmo padomnieci un efensel&#275;. &#352;oreiz ga&#316;u tev pasniegs vi&#326;a.

b&#275;gt, jo katrs Vaint&#275; smagais solis izstr&#257;voja nepiel&#363;dzamu bardz&#299;bu. Ik kustib&#257; jaut&#257;s n&#257;ve.

Augstu virs ostas atrad&#257;s sardzes postenis, &#353;obrid tuk&#353;s. Vaint&#275; garo vakara &#275;nu aizseg&#257; uzk&#257;pa uz dzegas un sekoja ku&#291;a piekrau&#353;anai. K&#257; p&#275;d&#275;jos uz kl&#257;ja nog&#257;d&#257;ja brie&#382;u &#316;enganos &#311;erme&#326;us. Vanalp&#275; bija pilnveidojusi indi, kuru parasti lietoja lielu dz&#299;vnieku savald&#299;&#353;anai. Jaunieg&#363;tais toks&#299;ns nenon&#257;v&#275;ja, - tas paraliz&#275;ja, bet ne uz &#299;su br&#299;di k&#257; izejas forma. Inde noveda dzivnieku gandr&#299;z anabiotisk&#257; st&#257;vokl&#299;. Retumis var&#275;ja sajust atsevi&#353;&#311;us sirdspukstus. Elpu konstat&#275;t bija praktiski neiesp&#275;jami. &#352;&#257;di apstr&#257;d&#257;tus dz&#299;vniekus var&#275;ja bez r&#363;p&#275;m vest p&#257;r oke&#257;nu uz Inegbanu; tiem nevajadz&#275;ja nedz p&#257;rtiku, nedz &#363;deni, un to ga&#316;a saglab&#257;j&#257;s svaiga neierobe&#382;otu laiku. Inegbanas izsalku&#353;aj&#257;m pilson&#275;m &#353;is p&#257;rtikas kr&#257;jums b&#363;s neatsverams. Vaint&#275; p&#257;r&#326;&#275;ma nepr&#257;t&#299;gas alkas tie&#353;i t&#257; apstr&#257;d&#257;t Malzasu: lai vi&#326;a gu&#316; k&#257; dz&#299;va mirone lidz laika galam!

Kad araketo mijkr&#275;sl&#299; dev&#257;s ce&#316;&#257;, Vaint&#275; klusa un vientu&#316;a k&#257;joja m&#257;jup pa tums&#257; sl&#299;gsto&#353;aj&#257;m tak&#257;m. Par sp&#299;ti dusm&#257;m, kas joproj&#257;m v&#257;r&#299;j&#257;s dv&#275;sel&#275;, vi&#326;a vien&#257; mirkli iekrita dzi&#316;&#257; mieg&#257;.

Naktsmiers apskaidroja Vaint&#275; pr&#257;tu, tom&#275;r ar&#299; no r&#299;ta vi&#326;as sirds st&#363;rit&#299; v&#275;l sl&#275;p&#257;s tum&#353;as domas. Tauta ambesed&#257; gan neman&#299;ja vi&#326;as sej&#257; nek&#257; sav&#257;da, bet pietika vi&#326;ai izt&#257;l&#275;m sastapt Alekenzi skatienu, lai stindzino&#353;ais naids liktu nov&#275;rst seju. Da&#382;&#257;m n&#257;c&#257;s ar&#299; izjust vi&#326;as nel&#257;go omu.

- Viens mazs jaut&#257;jumi&#326;&#353;, eista&#257;, - Enga glu&#382;i nelaik&#257; sadom&#257;ja piev&#275;rst sev Vaint&#275; uzman&#299;bu.

- Ne zilbes! Tava da&#316;a ir tikai darbs. T&#257;pat ar&#299; citiem staig&#257;jo&#353;ajiem p&#299;&#353;&#316;iem.

- L&#299;dz &#353;im tu nem&#275;dzi bez iemesla b&#363;t skarba, - Enga rimti bilda. - P&#275;c mana pr&#257;ta, eista&#257; priek&#353;&#257; visas pilsones ir vienl&#299;dz&#299;gas.

- Tie&#353;i t&#257;. Esmu nol&#275;musi, ka N&#257;ves Meitas vairs nav pilsones. J&#363;s esat darba lopi. J&#363;s vergosiet, lidz izlaid&#299;siet garu. Katram savs liktenis.

Piepe&#353;i atmi&#326;&#257; iegruzd&#275;j&#257;s apjausma par k&#257;du lietu, kas saist&#299;j&#257;s ar Engu, - par senu ieceri, ko ikdienas darba rosme atst&#363;musi vist&#257;l&#257;kaj&#257; apzi&#326;as st&#363;r&#299;t&#299;.

- K&#257; ar astazoiem, kurus tu m&#257;c&#299;ji run&#257;t? K&#257; sokas? Pag, cik sen tad tas bija Krietns laici&#326;&#353; jau pag&#257;jis.

- Un v&#275;l vajadz&#275;s ne mazums laika. Tas ar&#299; ir tas, k&#257;p&#275;c trauc&#275;ju tevi. Laika vajadz&#275;s daudz Vai ar&#299; nemaz.

- Izsakies skaidr&#257;k!

- Katru r&#299;tu es uzs&#257;ku darbu ar astazoiem cer&#299;b&#257;, ka tie&#353;i &#353;odien man&#299;&#353;u sapratni. Katru vakaru es vi&#326;us atst&#257;ju ar bezcer&#299;gu apzi&#326;u, ka viss darbs v&#275;j&#257;. M&#257;t&#299;te ir sapr&#257;t&#299;ga, bet vai tikai p&#275;c saj&#275;gas t&#257; tom&#275;r nel&#299;dzin&#257;s elinoum Tas ar&#299; cier&#275; pa pils&#275;tu, peles trenk&#257;dams Ric&#299;ba &#353;&#311;iet apzin&#257;ta, bet, k&#257; r&#257;d&#257;s, tom&#275;r t&#257;da nav.

- Un t&#275;vi&#326;&#353;?

- Stulbs k&#257; da&#382;dien vaislinieks. Ne uz ko neatsaucas. Pat sl&#257;n&#299;&#353;ana nel&#299;dz. Vi&#326;&#353; klus&#275;jot tup un blen&#382;. M&#257;t&#299;te vismaz atbild uz laipn&#299;bu k&#257; elinous. Ar vi&#326;u ir patikami &#269;ubin&#257;ties. Bet pateikt vi&#326;a tom&#275;r sp&#275;j labi ja p&#257;ris fr&#257;&#382;u, parasti neveikli un m&#363;&#382;dien &#353;&#311;&#275;rs&#257;m. Vi&#326;a t&#257;s atpaz&#299;st, k&#257; laiva apg&#363;st savas komandas, un pilnigi dro&#353;i, ka t&#257;s vi&#326;ai neko neizsaka.

- Teiksim Teiksim, ka t&#257;s nav labas zi&#326;as, - Vaint&#275; &#299;gni no&#326;urd&#275;ja. Visu &#353;o laiku lauka darbos pietr&#363;ka Engas roku; vi&#326;as darbasp&#275;ks bija k&#257; zem&#275; nomests. Ar&#299; pa&#353;ai idejai sazin&#257;ties ar astazoiem zuda j&#275;ga. &#352;ie rad&#299;jumi nevienu vairs neapdraud&#275;ja. Vismaz draudi no glu&#382;i citas puses tos piln&#299;b&#257; aiz&#275;noja. Bet, lai k&#257; nu b&#363;tu ar draudiem. Vaint&#275; nebija liegta ar&#299; vesel&#299;ga zin&#257;tk&#257;re. Vi&#326;a ska&#316;i vaic&#257;ja:

- Lai nu b&#363;tnes neb&#363;tu apguvu&#353;as jilan&#275; valodu, bet varb&#363;t tu esi iem&#257;c&#299;jusies vi&#326;&#275;jo?

Engas &#311;erme&#326;a krampjain&#257; kustiba pauda &#353;aubas un bezcer&#299;bu.

- T&#257; ir v&#275;l viens ciets rieksts, ko man nek&#257;di neizdodas p&#257;rkost. S&#257;kum&#257; es dom&#257;ju, ka tie ir ambenini, m&#275;mi radijumi, kas nesp&#275;j sazin&#257;ties. Bet tagad man j&#257;atz&#299;st, ka vi&#326;i ir jugan&#299;ni

- Nemuldi! - Vaint&#275; p&#257;rtrauca vi&#326;as v&#257;rdu pl&#363;dus. - K&#257; gan &#353;&#257;ds vai t&#257;ds rad&#299;jums var sazin&#257;ties, bet t&#257; ar&#299; neg&#363;t un nenodot inform&#257;ciju! Tu man pied&#257;v&#257; tikai m&#299;klas, bet kur ir gaid&#299;t&#257;s atbildes?

- Es saprotu. Piedod, ja vari, bet man neizdodas cit&#257;di izteikties. Vi&#326;u bals&#299;s un kust&#299;b&#257;s nav nek&#257;das likumsakar&#299;bas. Es to apgalvoju piln&#299;gi dro&#353;i, jo laikam gan b&#363;&#353;u jau iel&#257;gojusi vair&#257;kus t&#363;ksto&#353;us vi&#326;u pozu un kust&#299;bu. Viss ir bez satura. Ir jau gr&#363;ti, vi&#326;i ir tik gaudeni un mazkust&#299;gi. Beigu beig&#257;s esmu n&#257;kusi pie sl&#275;dziena, protams, t&#299;ri teor&#275;tiski, ka cit&#257;di neb&#363;s: vi&#326;iem pieejams kaut k&#257;ds cits sazin&#257;&#353;an&#257;s l&#299;menis, kur&#353; m&#363;&#382;u m&#363;&#382;os paliks mums nepieejams. Man nav ne jausmas, kas tas var&#275;tu b&#363;t. Esmu dzird&#275;jusi teorijas par gar&#299;go starojumu, kad inform&#257;cija tie&#353;i non&#257;k no smadzen&#275;m smadzen&#275;s. Kaut k&#257;di vi&#316;&#326;i. K&#257; mums te pils&#275;t&#257; vajadz&#275;tu fizi&#311;i, kas atbild&#275;tu uz visiem &#353;iem jaut&#257;jumiem!

Vaint&#275; paust&#257;s &#353;aubas, vil&#353;an&#257;s un bezcer&#299;ba lika vi&#326;ai apklust.

- Es tevi joproj&#257;m apbr&#299;noju, Enga. Norakst&#299;dama dz&#299;vi savai atbaido&#353;ajai filozofijai, tu esi laup&#299;jusi pils&#275;tai pirm&#353;&#311;ir&#299;gas smadzenes. Bet &#353;oreiz man &#353;&#311;iet, ka tavi m&#275;&#291;in&#257;jumi un gaidas ir sevi izsm&#275;lu&#353;as. Apskat&#299;&#353;u tavus astazous un izlem&#353;u, kas dar&#257;ms.

Vaint&#275; paman&#299;ja Stalanu turpat tuvum&#257; un aicin&#257;ja vi&#326;u l&#299;dzi. Vi&#326;as visas tr&#299;s rangu sec&#299;b&#257; dev&#257;s ce&#316;&#257;. Kad cietums bija kl&#257;t, Stalana met&#257;s uz priek&#353;u un atdar&#299;ja aizbult&#275;t&#257;s durvis. Vaint&#275; aizsprauc&#257;s vi&#326;ai gar&#257;m un ieurb&#257;s ar skatienu astazou jaunu&#316;os, bet Stalana st&#257;v&#275;ja turpat lidz&#257;s, gatava ik br&#299;di atvair&#299;t uzbrukumu. M&#257;t&#299;te tup&#275;ja sar&#257;vusies. Vi&#326;as l&#363;pas atvilk&#257;s uz s&#257;niem, atsedzot zobus, un &#353;is nep&#257;rprotamais drauds iesv&#275;la Vaint&#275; negant&#257;s dusm&#257;s. Mazais t&#275;vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja kluss un &#353;&#316;augans, atspiedies pret dibensienu.

Vaint&#275; uzsauca Engai:

- Liec tiem tais&#299;t peksti&#326;us!

Kad Keriks izdzirda durvju aizb&#299;d&#326;a skrapstu, vi&#326;&#353; piel&#275;ca k&#257;j&#257;s un atspied&#257;s ar muguru pret sienu, k&#257; alla&#382; p&#257;rliecin&#257;ts, ka p&#275;d&#275;j&#257; stundi&#326;a kl&#257;t. Isele, k&#257; parasts, &#326;&#275;m&#257;s vi&#326;u izsmiet:

- Stulbais ze&#326;&#311;i! - vi&#326;a &#311;i&#311;in&#257;ja, glaud&#299;dama savu saskramb&#257;to, sk&#363;to galvu. - Bail&#299;gais knau&#311;i! Marags nes mums &#275;st. Marags grib&#275;s sp&#275;l&#275;ties.

- Kur maragi, tur n&#257;ve. Reiz vi&#326;i m&#363;s nokaus.

- Cietpauris! - vi&#326;a meta puis&#275;nam ar aug&#316;a mizu un smaid&#299;dama piev&#275;rs&#257;s ien&#257;c&#275;jiem.

Pirmais marags &#353;&#311;ita piln&#299;gi sve&#353;s. Tas ien&#257;ca smagiem so&#316;iem, un vi&#326;as smaids izpl&#275;n&#275;ja. Tad vi&#326;a paman&#299;ja paz&#299;stamo st&#257;vu tie&#353;i sve&#353;ajam maragam aiz muguras, lidz&#257;s tam rupjajam. &#352;&#299; diena s&#257;k&#257;s tie&#353;i t&#257;pat k&#257; daudzas citas.

Vi&#326;a bija laisks un ne &#299;pa&#353;i gudrs pusaugu sku&#311;is.

- Run&#257;! - Vaint&#275; pav&#275;l&#275;ja, nost&#257;jusies tie&#353;i pret&#299; aztazoiem. Tad, l&#275;ni un skaidri uzsv&#275;rdama zilbes k&#257; sarun&#257; ar jaunu f&#257;rgaju, vi&#326;a atk&#257;rtoja r&#299;kojumu: -

Ru-n&#257;!

- L&#363;dzu, &#316;auj vispirms man! - Enga l&#363;dzo&#353;i, bet uzst&#257;j&#299;gi iejauc&#257;s. - Mani vi&#326;a saprat&#299;s.

- Nekas vair&#257;k vi&#326;ai nav j&#257;saprot. Ja b&#363;tne neprot run&#257;t, tad tai ir beigas. P&#257;r&#257;k daudz laika jau nomests zem&#275;.

No jauna piev&#275;rsusies astazou m&#257;t&#299;tei, Vaint&#275; sak&#257;rtoja savas domas piln&#299;gi un negroz&#257;mi.

- Es to pieprasu personiski un nekav&#275;joties! Tu t&#363;lit un uz vietas run&#257;si ar mani k&#257; ikkatra jilan&#275;. Ja tu to sp&#275;si, tad dzivosi un augsi. Valoda ir att&#299;st&#299;ba. Valoda ir dz&#299;v&#299;ba, vai saprati?

Isele saprata. Vismaz draud&#299;gais tonis vi&#326;ai &#353;&#311;ita nep&#257;rprotams, un bailes, tik ilgi nom&#257;ktas un sl&#257;p&#275;tas, atgriez&#257;s.

- Man nepadodas run&#257;&#353;ana, ja drikst - bet tanu v&#257;di neizrais&#299;ja nek&#257;das emocijas lielaj&#257;, &#311;&#275;m&#299;gaj&#257; rad&#299;jum&#257;, kas draud&#299;gi sl&#275;j&#257;s p&#257;r vi&#326;u. Vi&#326;ai b&#363;s j&#257;atceras viss, ko laipnais marags m&#257;c&#299;ja. Vi&#326;a p&#363;l&#275;j&#257;s, vi&#326;a cent&#257;s, cik sp&#275;ka, lai lidz ar v&#257;rdiem izdotos ar&#299; kaut k&#257;das kust&#299;bas.

- has leibe &#275;n&#275; uu

Vaint&#275; jut&#257;s apsmieta.

- Un t&#257; ir run&#257;&#353;ana? Ko rad&#299;jums saka? Vai tas noz&#299;m&#275;ja: Veca sieviete k&#316;&#363;st vieda?

Enga ar&#299; jut&#257;s samulsusi.

- Var&#275;tu b&#363;t. ka vi&#326;a teica: ar vecumu gadi saliec sievieti?

Lai k&#257; ar&#299; Vaint&#275; cent&#257;s kaut ko saj&#275;gt &#353;ajos v&#257;rdos, dusmas vi&#326;u burtiski smac&#275;ja. Varb&#363;t k&#257;du citu dienu vi&#326;a b&#363;tu uztv&#275;rusi &#353;o no&#382;&#275;lojamo m&#275;&#291;in&#257;jumu par zin&#257;mu cent&#299;bu no astazous puses. Tikai ne &#353;odien. P&#275;c vakardienas apvainojumiem un Alekenzi tracino&#353;&#257;s kl&#257;tb&#363;tnes &#353;&#257;da &#311;&#275;mo&#353;an&#257;s sniedz&#257;s p&#257;ri vi&#326;as sp&#275;kiem. Turkl&#257;t vi&#326;a pat bija centusies b&#363;t laipna pret derdz&#299;go ka&#382;okzv&#275;ru. Vi&#326;a satv&#275;ra to ab&#257;m rok&#257;m un pac&#275;la gais&#257; tie&#353;i pret savu niknum&#257; p&#257;rv&#275;rsto seju, krat&#299;ja drebo&#353;o augumu un neganti r&#275;ca.

B&#363;tne vairs pat necent&#257;s run&#257;t. T&#257; aizmiedza acis un izdal&#299;ja no t&#257;m &#363;deni, atgaza galvu, pla&#353;i atpleta muti un izgr&#363;da dz&#299;vniecisku &#311;&#275;rcienu, kas apdullino&#353;i atbalsoj&#257;s Vaint&#275; galv&#257;.

Vaint&#275; zaud&#275;ja p&#275;d&#275;j&#257;s savald&#299;bas druskas. Pr&#257;tu aptum&#353;oja aklas dusmas. Vi&#326;a pieklupa pie astazous r&#299;kles un iegremd&#275;ja smailos zobus dzi&#316;i siltaj&#257; mies&#257;, ar skarbiem r&#257;vieniem izpurin&#257;dama no b&#363;tnes p&#275;d&#275;jo dz&#299;v&#299;bas dzirksti. Karsta asins &#353;alts ie&#353;&#316;&#257;ca Vaint&#275; mut&#275;. Vi&#326;a pret&#299;gum&#257; no&#382;&#257;kst&#299;j&#257;s, atgr&#363;da l&#299;&#311;i no sevis un drud&#382;aini sp&#316;&#257;va uz vis&#257;m pus&#275;m &#353;&#311;ebig&#257;s asinis. Stalana tikko man&#257;mi sakust&#275;j&#257;s, ar visu augumu izstr&#257;vodama atzin&#299;bu.

Vaint&#275; izr&#257;va Engai no rok&#257;m &#311;irbi ar &#363;deni, sp&#316;aud&#299;dam&#257;s un atraug&#257;dam&#257;s izskaloja muti un uzl&#275;ja p&#257;rpalikumu sev uz sejas. Smac&#275;jo&#353;ais niknums bija rimies, vi&#326;a atkal sp&#275;ja sav&#257;kt savas domas un l&#299;dztekus izjuta apmierin&#257;jumu par padar&#299;to. Bet viss v&#275;l nebija gal&#257;. V&#275;l ta&#269;u viens astazous te m&#275;t&#257;j&#257;s pa k&#257;j&#257;m. Atliek tikai nov&#257;kt vi&#326;u, un visa &#353;i slaka b&#363;s izskausta. Asi apcirtusies, vi&#326;a nost&#257;j&#257;s pret Keriku un nol&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257; no aug&#353;as.

- Un tagad tava k&#257;rta! - vi&#326;a nokrek&#353;&#311;in&#257;j&#257;s un pastiepa roku lejup. Z&#275;nam nebija, kurp atk&#257;pties. Vi&#326;&#353; ierun&#257;j&#257;s, izdar&#299;dams kust&#299;bas ar visu augumu.

- esekakurud - esekyilshan elel leibeleibe

Pirmaj&#257; br&#299;d&#299; neuztv&#275;rusi v&#257;rdu j&#275;gu, Vaint&#275; pasp&#275;ra v&#275;l soli uz priek&#353;u. Tad apr&#257;v&#257;s un v&#275;r&#299;g&#257;k iel&#363;koj&#257;s rad&#299;jum&#257;. Tas klan&#299;j&#257;s, vismaz neveikli cent&#257;s klan&#299;ties. Bet k&#257;da j&#275;ga &#353;&#299;m kust&#299;b&#257;m uz s&#257;niem - &#353;urpu turpu. Nek&#257;da!

Te n&#257;ca apjausma. Rad&#299;jumam ta&#269;u nav astes! Vi&#326;&#353; nevar&#275;ja pareizi izpild&#299;t astes sv&#257;rst&#299;bas. Bet ja t&#257; no tiesas bija astes pacel&#353;anas imit&#257;cija, tad to var&#275;ja uzskat&#299;t par m&#275;&#291;in&#257;jumu paust gal&#275;jas nepatikas saj&#363;tu vai ari alkas run&#257;t - tik sp&#275;c&#299;gas, ka robe&#382;ojas ar izmisumu. Saraust&#299;t&#257;s zilbes s&#257;ka veidot kopainu, un beidzot Vaint&#275; ska&#316;i izsauc&#257;s:

- Enga! Tu saproti? Vei - vi&#326;&#353; m&#275;&#291;ina atkal.

Neveikli, tom&#275;r jau itin skaidri, vis&#257;d&#257; zi&#326;&#257; - saprotami - astazous run&#257;ja.

- Es &#316;oti negribu mirt. Es &#316;oti gribu run&#257;t. &#315;oti daudz, &#316;oti labi.

- Tu t&#257; ar&#299; nenogalin&#257;ji vi&#326;u, - Enga rezum&#275;ja, kad vi&#326;as jau bija &#257;rpus&#275; un Stalana aiz&#353;&#257;va durvju aizbidni. - Bet otrai tev&#299; augstsird&#299;bas neatrad&#257;s

- Otra bija bezv&#275;rt&#299;ga. Tagad tu apm&#257;c&#299;si &#353;o beidzamo, jo to m&#275;s varb&#363;t k&#257;dreiz ari var&#275;sim izmantot. Var uzrasties citas sirot&#257;ju bandas. Bet k&#257;p&#275;c tu teici, ka vi&#326;&#353; nekad nav run&#257;jis?

- Nav jau ar&#299;. Laikam b&#363;s bijis stipri sapr&#257;t&#299;g&#257;ks par otru. Vi&#326;&#353; vienm&#275;r mani uzman&#299;gi v&#275;roja, bet nekad nerun&#257;ja.

- Tu esi lab&#257;ka skolot&#257;ja, nek&#257; pati dom&#257;ji, Enga, - apmierin&#257;ta Vaint&#275; k&#316;uva v&#275;l&#299;ga. - Tava vien&#299;g&#257; k&#316;&#363;da - ka tu dres&#275;ji nepareizo astazou.



XIII

Augstu virs galvas r&#257;mi zilgoja debess velve, bet sp&#299;vais v&#275;j&#353;, ce&#316;&#257; p&#257;r zieme&#316;u nog&#257;z&#275;m uzvand&#299;jis s&#299;kas, dzeld&#299;gas sniega kripatas, nesa virpu&#316;ojo&#353;o krusu caur kalnu p&#257;reju un trieca salt&#257;s adatas ce&#316;iniekam tie&#353;i sej&#257;.

Herilaks lauz&#257;s pret&#299; br&#257;zm&#257;m k&#257; peld&#275;t&#257;js caur piekrastes bang&#257;m. &#352;&#311;ita, vi&#326;&#353; teju teju nogulsies. V&#275;l p&#275;d&#275;jie &#316;odz&#299;gie so&#316;i caur biezaj&#257;m kupen&#257;m. Gaitu v&#275;l smag&#257;ku dar&#299;ja kreis&#257; sniegkurpe, kurai atl&#363;zusi pamat&#299;ga &#353;&#311;&#275;pele. Pietiktu apst&#257;ties, lai to salabotu, un ce&#316;inieks uz m&#363;&#382;u paliktu sniega bl&#257;&#311;os. T&#257; nu vientu&#316;nieks, zobus sakodis, sp&#299;t&#299;gi sp&#275;ra soli p&#275;c so&#316;a. Biezie ka&#382;ok&#257;du aps&#275;ji vi&#326;a plec&#299;go st&#257;vu dar&#299;ja v&#275;l mas&#299;v&#257;ku.

Herilaks man&#299;ja, ka nog&#257;ze k&#316;&#363;st st&#257;v&#257;ka. Vi&#326;&#353; bija nok&#316;uvis p&#257;rej&#257;. T&#257;l&#257;k vi&#326;a ce&#316;&#353; veda tai cauri. Noguru&#353;&#257;s k&#257;jas bruka snieg&#257;, &#316;ima, bet ikreiz atrada sp&#275;ku atkal iztaisnoties zem varen&#257; auguma. Ce&#316;inieks nopurin&#257;ja sniegu un neatlaid&#299;gi turpin&#257;ja g&#257;jienu.

P&#257;rvar&#275;jis klin&#353;aino k&#257;pumu starp v&#275;ja nop&#363;staj&#257;m, kailaj&#257;m akmens radz&#275;m, kas r&#275;goj&#257;s no kupen&#257;m k&#257; pel&#275;ki miro&#326;a kauli, Herilaks non&#257;ca dzivino&#353;&#257; aizv&#275;j&#257;. Vi&#326;&#353; bija to veicis. V&#275;l p&#257;ris so&#316;u, un v&#275;j&#353; piln&#299;b&#257; nosl&#257;pa aiz klin&#353;u sienas. Vi&#326;&#353; ar ska&#316;u nop&#363;tu sa&#316;ima, atsliedams muguru pret klintsblu&#311;a raupjo vaigu. Smagais aug&#353;upce&#316;&#353; bija izsm&#275;lis visus sp&#275;kus.

Herilaka virs&#275;jie d&#363;rai&#326;i bija sasalu&#353;i rag&#257;. Vi&#326;&#353; tos dauz&#299;ja vienu pret otru. l&#299;dz &#257;da atkal ieloc&#299;j&#257;s un cimdus var&#275;ja novilkt. Notrausis l&#257;stekas no uzac&#299;m un skropst&#257;m ar otriem - siltajiem d&#363;rai&#326;iem, kas pavilkti apak&#353;&#257;, vi&#326;&#353; pav&#275;r&#257;s lejup ielej&#257;.

Tas bija sam&#275;r&#257; m&#257;j&#299;gs nost&#363;ris, kur joproj&#257;m ziemoja stirnas; t&#257;lu pak&#257;j&#275; meln&#275;ja mazie gan&#257;mpulci&#326;i. Tepat lejpus mednieka atp&#363;tas vietas sl&#275;j&#257;s staltu koku audze, kas piesedza p&#316;avi&#326;u upes krast&#257;. Upes izteka nekad neaizsala. Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;ga vieta, kur apmesties, lai p&#257;rziemotu, paz&#299;stama k&#257; Amahasta levrel&#257;gs - Amahasta samada apmetnes vieta. Amahasts bija Herilaka m&#257;sas Alethas virs.

Bet apmetnes viet&#257; nebija ne dv&#275;seles.

Herilaks jau bija to dzird&#275;jis no sava samada mednieka, kas saticis Ultadana samada mednieku, kur&#353;, savuk&#257;rt, zv&#275;r&#275;jis, ka bijis &#353;eit un ka run&#257; t&#299;ru paties&#299;bu. Bet Herilakam viss j&#257;redz pa&#353;am. Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma &#353;&#311;&#275;pu, loku, bultas, k&#257;rt&#299;gi iezie- da &#257;du ar zosu taukiem, apvilka m&#299;kstas bebr&#257;das ar vilnu uz iek&#353;u un t&#257;m p&#257;ri p&#257;rjoza st&#299;vas brie&#382;&#257;das. Visbeidzot piesiksnojis sniegkurpes pie smagajiem ka&#382;ok&#257;das mokas&#299;niem, vi&#326;&#353; jut&#257;s gatavs ziemas p&#257;rg&#257;jienam. Solim j&#257;b&#363;t naigam, t&#257;p&#275;c nedrikst&#275;ja &#326;emt lidzi nek&#257; lieka: mazliet kalt&#275;tas ga&#316;as un sauja ekotaza plecu som&#257; - tas ar&#299; viss.

Nu vi&#326;a acim pav&#275;r&#257;s &#353;is tuk&#353;ums, un sird&#299; ielija skumjas. S&#363;k&#257;dams sniega ledeni, vi&#326;&#353; pieliec&#257;s un &#326;&#275;m&#257;s labot sniegkurpi. Ik br&#299;di vi&#326;a skatiens atr&#257;v&#257;s no darba un p&#257;rsl&#299;d&#275;ja p&#257;r tuksnes&#299;go ieleju, it k&#257; atg&#257;dinot skumjo &#299;sten&#299;bu. Ieleja no t&#257; dz&#299;v&#257;ka nek&#316;uva.

Apnic&#299;gais darbs ilga lidz pat p&#275;cpusdienai. Noguris Herilaks ieb&#257;za mut&#275; kalt&#275;tas ga&#316;as l&#275;k&#353;&#311;i, zel&#275;ja un pr&#257;toja, ko dar&#299;t t&#257;l&#257;k. Izv&#275;les nebija. Ietur&#275;jies vi&#326;&#353; pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s vis&#257; sav&#257; varenaj&#257; augum&#257; - galvas tiesu p&#257;ri visgar&#257;kajiem samada medniekiem -, noslauc&#299;ja taukus no pinkain&#257;s b&#257;rdas un ar skatienu iztaust&#299;ja ieleju, nosprauzdams kursu lejupce&#316;am. Iz&#353;&#311;iries par mar&#353;rutu, vi&#326;&#353; ap&#326;&#275;m&#299;gi aizbrida lejup pa nog&#257;zi, vairs ne reizes neatskat&#299;damies uz izmiru&#353;o apmetni.

Herilaks sp&#299;t&#299;gi g&#257;ja l&#299;dz pat saulrietam un meta mieru tikai pirmo slapst&#299;go zvaig&#382;&#326;u gaism&#257;. Ietinies ka&#382;ok&#257;d&#257;s un ilgi nol&#363;kojies naksn&#299;gaj&#257;s debes&#299;s, vi&#326;&#353; nolaida plakstus un &#316;&#257;v&#257;s miegam. Tad, p&#275;k&#353;&#326;as iedomas satraukts, ce&#316;inieks atkal pav&#275;ra acis un r&#363;p&#299;gi nop&#275;t&#299;ja paz&#299;stamos debesu rakstus. Mednieks ar paceltu &#353;&#311;&#275;pu uz Mastodonta. Liekt&#257; zvaig&#382;&#326;u rinda - Mednieka Josta. Vai tur nepav&#299;d&#275;ja jauna zvaigzne? Tie&#353;i blakus vid&#275;jai! Ne tik spo&#382;a k&#257; citas, bet glu&#382;i skaidri saredzama dzidraj&#257;s nakts debesis.

Vi&#326;&#353; nejut&#257;s p&#257;rliecin&#257;ts. Tai j&#257;b&#363;t varena c&#299;n&#299;t&#257;ja tharmai - t&#257;d&#257; goda viet&#257;, kur t&#257; vairoja Mednieka sp&#275;kus! Vi&#326;&#353; nebija dro&#353;s, ka redz&#275;jis to jau agr&#257;k. Smago domu nomocits, vi&#326;&#353; atkal sl&#275;dza plakstus un iesl&#299;ga dzi&#316;&#257; mieg&#257;.

Tre&#353;aj&#257; dien&#257; kop&#353; nerimt&#299;g&#257; lejupce&#316;a s&#257;kuma Herilaks lauz&#257;s caur me&#382;a joslu gar strauju upi - tik strauju, ka pa&#353;&#257; &#363;dens klaja vid&#363; v&#275;l v&#299;d&#275;ja neaizsalusi straume. Vi&#326;&#353; virz&#299;j&#257;s bez ska&#326;as, k&#257; jau medniekam pierasts, un reiz jau bija iztramd&#299;jis stirnu pulci&#326;u. T&#257;s izbiju&#353;&#257;s &#353;&#257;v&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m, slaidos l&#275;cienos putin&#257;damas sniegu, un vismaz tuv&#257;k&#257; var&#275;ja k&#316;&#363;t par vieglu guvumu, bet Herilaks nebija uz med&#299;bu takas. Vismaz stirna vi&#326;u nevar&#275;ja interes&#275;t.

Ielauzies dzi&#316;i brik&#353;&#326;os, vi&#326;&#353; piepe&#353;i apst&#257;j&#257;s un noliec&#257;s, p&#275;t&#299;dams zemi. Starp diviem zariem stiep&#257;s tru&#353;u cilpa no zarnas stiegras.

T&#257;l&#257;ko ce&#316;u Herilaks veica, murmin&#257;dams v&#257;rdus un &#316;audams &#353;&#311;&#275;pam grab&#275;t pret zariem. Sav&#257;ds laiks dikt&#275; sav&#257;du r&#299;c&#299;bu. Pat veco &#316;au&#382;u nost&#257;stos nesastapt nek&#257; l&#299;dz&#299;ga. Bet &#353;obr&#299;d nav nost&#257;stu laiks. Nav vietas jokiem un bl&#275;&#326;&#257;m. Tanus nogalina tanu. Bija laiki, kad pasaule pieder&#275;ja medniekam. Tagad mednieks ik mirkli var&#275;ja izr&#257;d&#299;ties med&#299;jums.

P&#275;c br&#299;&#382;a Herilaks zem k&#257;j&#257;m sajuta snieg&#257; iem&#299;tu taku. Izg&#257;jis nor&#257;, vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s, iegr&#363;da &#353;&#311;&#275;pu snieg&#257; par miera z&#299;mi un aptup&#257;s tam l&#299;dz&#257;s. Ilgi gaid&#299;t nen&#257;c&#257;s.

Kluss k&#257; d&#363;mu v&#275;rpete noras pret&#275;j&#257; pus&#275; iznira mednieks. Ieraudz&#299;jis Herilaku s&#275;&#382;am, vi&#326;&#353; nolaida kaujas gatav&#299;b&#257; pacelto &#353;&#311;&#275;pu. Herilaks piesardz&#299;gi izsl&#275;j&#257;s, otrs mednieks iesprauda savu &#353;&#311;&#275;pu snieg&#257;, un vi&#326;i abi sp&#275;ra soli p&#275;c so&#316;a, l&#299;dz klajuma vid&#363; satik&#257;s.

- Esmu j&#363;su med&#299;bu laukos, bet ne med&#299;b&#257;s, - Herilaks ierun&#257;j&#257;s. - Te med&#299; Ulfadana samads. Tu esi samadars.

Ultadans piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja. Vi&#326;a gai&#353;&#257; b&#257;rda stiep&#257;s l&#299;dz viduklim - gara k&#257; vi&#326;a v&#257;rds.

- Tu esi Herilaks, - vi&#326;&#353; teica. - J&#363;su samada Alkoss ap&#326;&#275;ma manu br&#257;&#316;ameitu.

V&#275;l br&#299;di p&#257;rcil&#257;jis pr&#257;t&#257; radniec&#299;bu, Ultadans pam&#257;ja ar &#299;k&#353;&#311;i p&#257;r plecu.

- &#325;emsim &#353;&#311;&#275;pus un iesim uz manu telti. Tur ir silt&#257;k nek&#257; snieg&#257;.

Plecu pie pleca vi&#326;i so&#316;oja kapa klusum&#257;, jo medniekiem ce&#316;&#257; nav j&#257;&#269;ivina k&#257; putniem. Taka stiep&#257;s gar aizsalu&#353;o krastu, kur straume &#269;alodama trauc&#257;s vi&#326;iem gar&#257;m, lidz l&#299;kumam, kur upe atk&#257;p&#257;s, lai p&#275;c br&#299;&#382;a atgrieztos atpaka&#316;. Krasta ielok&#257; sl&#275;j&#257;s samada ziemas apmetne - divpadsmit lielas, apledoju&#353;as teltis. P&#316;avi&#326;&#257; aiz telt&#299;m mastodonti, ietinu&#353;ies izelpoto garai&#326;u m&#257;ko&#326;os, ar varenajiem ilk&#326;iem cil&#257;ja sniega segu un krimta sasalu&#353;o z&#257;li zem t&#257;s. No katras telts pret skaidraj&#257;m debes&#299;m c&#275;l&#257;s vij&#299;ga d&#363;mu gr&#299;ste. Rota&#316;&#257; aizr&#257;vu&#353;ies b&#275;rni klaig&#257;dami &#353;aud&#299;j&#257;s starp m&#257;jok&#316;iem. &#352;is skats Herilakam &#353;&#311;ita paz&#299;stams un nomierino&#353;s. Tikpat labi tas var&#275;tu b&#363;t vi&#326;a pa&#353;a samads.

Ultadans atvilka &#257;das aizkaru un bez v&#257;rdiem aicin&#257;ja viesi sav&#257; telt&#299;. Vi&#326;i aps&#275;d&#257;s. Veca sieviete sal&#275;ja izkaus&#275;to sniegu no t&#257;&#353;u spai&#326;a pie pavarda koka kausos, iebirdin&#257;ja tajos kalt&#275;tas z&#257;l&#299;tes un pasniedza medniekiem arom&#257;tisku dz&#275;rienu. V&#299;ri sild&#299;ja rokas pie kausiem un attur&#299;gi baud&#299;ja virumu. Sievietes t&#275;rg&#257;damas ietin&#257;s &#257;d&#257;s un cita p&#275;c citas izsl&#299;d&#275;ja no telts.

- Tagad tu uzkod&#299;si, - Ultadans teica, kad vi&#326;i palika vieni.

- Par Ulfadana viesm&#299;l&#299;bu run&#257; tanu telt&#299;s no j&#363;ras l&#299;dz pat kalniem.

Piekl&#257;j&#299;bas v&#257;rdi nebija glu&#382;i atbilsto&#353;i &#275;diena devai - da&#382;&#257;m sloksn&#275;m

iesmirdu&#353;as zivs. Ziemai nebija gala, un pavasaris v&#275;l aiz kalniem. Pirms tas atn&#257;ks, &#353;&#299;s teltis piemekl&#275;s bads.

Herilaks, gar&#353;&#299;gi &#353;makstinot, iztuk&#353;oja t&#275;jas tasi un pat izspieda atraugu, pauzdams, cik s&#257;t&#299;gs bijis mielasts. Tagad paradums pras&#299;tu run&#257;t par med&#299;b&#257;m, par laiku, gan&#257;mpulku p&#257;rvieto&#353;anos, un tikai p&#275;c krietna laika spr&#299;&#382;a piekl&#257;tos p&#257;riet pie viz&#299;tes galam&#275;r&#311;a, bet neparastie apst&#257;k&#316;i atviegloja &#353;o gauso un laikietilp&#299;go proced&#363;ru.

- Mana pirm&#257; d&#275;la sievas m&#257;te ir Amahasta sieva, - teica Herilaks. Ultadans pam&#257;ja, jo tas vi&#326;am nebija jaunums. Visus samadus &#353;ajos kalnos t&#257;d&#257; vai cit&#257;d&#257; veid&#257; saist&#299;ja savstarp&#275;ja radniec&#299;ba.

- Es biju Amahasta apmetnes viet&#257;, un t&#257; ir tuk&#353;a.

Ultadans atkal pam&#257;ja.

- &#352;opavasar vi&#326;i dev&#257;s uz dienvidiem - arvienam lejup pa ieleju. Puse vi&#326;u mastodontu nebija p&#257;rcietu&#353;i ziemu. P&#275;rn bija barga ziema.

- Zin&#257;ms. Tagad katra ziema ir barga.

Ultadans v&#275;lreiz dr&#363;mi piekrita un turpin&#257;ja:

- Vi&#326;i t&#257; ar&#299; neatgriez&#257;s.

Herilaks p&#257;rcil&#257;ja pr&#257;t&#257; &#353;os faktus, dom&#257;s m&#275;rodams ce&#316;u lejup caur ieleju lidz l&#299;dzenumam un t&#257;l&#257;k uz austrumiem, kur vi&#316;&#326;oja j&#363;ra.

- T&#257;tad vi&#326;i dev&#257;s uz j&#363;ru?

- P&#275;d&#275;jos gados vi&#326;i alla&#382; apmetas upes griv&#257; pie j&#363;ras.

- Bet &#353;ogad vi&#326;i nav atgriezu&#353;ies.

Vien&#299;g&#257; atbilde uz &#353;o secin&#257;jumu var&#275;ja b&#363;t klusums. Kaut kas bija noticis, bet vi&#326;i nezin&#257;ja, kas. Varb&#363;t samads atradis citu ziemas apmetni. Ne viens vien samads nebija p&#257;rdz&#299;vojis salu, un vi&#326;u nometnes st&#257;v&#275;ja tuk&#353;as. Viss var b&#363;t. Jo ticam&#257;k, ka noticis vis&#316;aun&#257;kais, par ko vi&#326;iem ne jausmas nebija.

- Dienas ir &#299;sas, - Herilaks c&#275;l&#257;s uz ie&#353;anu. - Ce&#316;&#353; ir gar&#353;.

Ar&#299; Ulfadans piec&#275;l&#257;s un satv&#275;ra liel&#257; mednieka rokas deln&#257;s, apliecin&#257;dams sapratni. - Ce&#316;&#353; uz j&#363;ru ziem&#257; ir gar&#353; un vientul&#299;gs. Lai Ermanpadars tevi sarg&#257; &#353;aj&#257; gait&#257;!

Tur vairs nebija, ko piebilst. Herilaks cie&#353;i savilka &#257;das un no jauna v&#275;rsa &#353;&#311;&#275;pa smaili uz dienvidiem.

Sasniedzis l&#299;dzenumu, vi&#326;&#353; pielika soli, jo sniegs te bija sasalis bl&#299;v&#257; klon&#257;. Ledos ieskautaj&#257; zem&#275; neman&#299;ja dz&#299;v&#299;bas z&#299;mes, un nebalt&#257; stund&#257; vi&#326;am var&#275;ja uzgl&#363;n&#275;t vien&#299;gi pati ziema. Tikai reizi daudzas dienas ilgaj&#257; ce&#316;&#257; vi&#326;&#353; paman&#299;ja izk&#257;m&#275;ju&#353;u zobenzobu t&#299;&#291;eru vaj&#257;tu briedi, un tam pa&#353;am &#257;da plaka pie kauliem. Zv&#275;ri trauc&#257;s p&#257;r l&#299;dzenumu pret&#299; Herilakam. les&#257;nis atrad&#257;s neliels paugurs ar kailu koku puduri, un mednieks piest&#257;ja stumbru aizseg&#257; nogaid&#299;t izn&#257;kumu.

Gaudenais briedis zaud&#275;ja sp&#275;kus. No saplos&#299;tajiem s&#257;niem pil&#275;ja asinis. Sasniedzis krauju, dz&#299;vnieks aizelsies apst&#257;j&#257;s un pagriez&#257;s pret vaj&#257;t&#257;jiem. Bad&#299;gie t&#299;&#291;eri, izsalkum&#257; un asi&#326;u smakas reiboni zaud&#275;ju&#353;i jebk&#257;du piesardz&#299;bu, klupa virs&#363; no vis&#257;m pus&#275;m. Pirmais uzd&#363;r&#257;s varenajiem ragiem un tika atsviests s&#257;nis. &#352;o mirkli jau gaid&#299;ja barvedis, lai mestos pie upura paka&#316;k&#257;j&#257;m un sakamptu ce&#316;u c&#299;pslas. Briedis maurodams pakrita, un t&#257;s bija beigas. Barvedis - liels, melns zv&#275;rs ar pinkain&#257;m kr&#275;p&#275;m - atk&#257;p&#257;s, k&#257; &#316;audams citiem baud&#299;t pirmos kumosus. T&#257;pat jau pietiks visiem.

Apst&#257;jies noma&#316;us, pl&#275;so&#326;a pirmo reizi sajuta sev piekalto skatienu. M&#363;&#382;sens instinkts lika vi&#326;am sajusties neomul&#299;gi. Zv&#275;rs &#326;urd&#275;dams piec&#275;l&#257;s, pagriez&#257;s uz paugura pusi, pav&#275;r&#257;s tie&#353;i Herilakam ac&#299;s, pieplaka un lav&#299;j&#257;s trauc&#275;t&#257;ja virzien&#257;. Veicis pusce&#316;u, tas sastinga, un mednieks var&#275;ja skaidri saskat&#299;t zv&#275;ra dzelten&#257;s, izaicino&#353;i piemiegt&#257;s acis.

Herilaka skatiens l&#363;koj&#257;s tikpat stingi. Vi&#326;&#353; nepakust&#275;j&#257;s ne par matu, pat &#353;&#311;&#275;pa smaile nenotris&#275;ja, bet &#353;o kapa klusumu pildija v&#257;rdos neietverama saruna. Zv&#275;ri lai iet savu ce&#316;u, un mednieks ies sav&#275;jo. Ja barvedis uzbruks, vi&#326;u gaida n&#257;ve. Un dz&#299;vnieks paz&#299;st &#353;&#311;&#275;pa skaudrumu.

Skatienu sadursme ilga v&#275;l &#299;su br&#299;di, tad t&#299;&#291;eris pagriez&#257;s un nesteidz&#299;gi aizsl&#257;ja lejup pa krauju. Nu ir vi&#326;a k&#257;rta &#275;st, un p&#257;r&#275;jie lai grie&#382; ce&#316;u. Bet, pirms iegremd&#275;t purnu laup&#299;juma k&#363;po&#353;aj&#257; mies&#257;, vi&#326;&#353; v&#275;l pac&#275;la acis aug&#353;up. Aiz kokiem neviens vairs neslapst&#299;j&#257;s. &#352;&#311;&#275;pa zv&#275;rs bija prom. Un pl&#275;so&#326;a netrauc&#275;ti nodev&#257;s mielastam.

Sniegputenis iespund&#275;ja Herilaku vi&#326;a ka&#382;ok&#257;d&#257;s un divas dienas ne&#316;&#257;va l&#257;g&#257; pat degunu pab&#257;zt &#257;r&#257;. Visu &#353;o laiku ce&#316;inieks gul&#275;ja, lai iesp&#275;ju robe&#382;&#257;s taup&#299;tu ploko&#353;os p&#257;rtikas kr&#257;jumus. Bet &#275;st tom&#275;r vajadz&#275;ja - ne&#275;st noz&#299;m&#275;tu nosalt.

Taj&#257; pa&#353;&#257; dien&#257;, kad v&#275;tra mit&#275;j&#257;s, medniekam izdev&#257;s uziet svaigas tru&#353;a p&#275;das. Vi&#326;&#353; iestiprin&#257;ja &#353;&#311;&#275;pu siksn&#257; p&#257;r muguru, pa&#326;&#275;ma loku un iel&#257;goja stiegru bultas grop&#275;. Tovakar vi&#326;am izn&#257;ca dz&#299;res ar svaigu ga&#316;u un ugunskuru. Vi&#326;&#353; ilgi palika nomod&#257;, pie&#275;d&#257;s l&#299;dz &#363;kai un v&#275;l mazliet, un pirms gul&#275;tie&#353;anas k&#257;rt&#299;gi sacepa ar&#299; to, ko nejaud&#257;ja ap&#275;st.

&#352;e, t&#257;lu dienvidos, sniega sega k&#316;uva pl&#257;n&#257;ka, bet ziemas spelgo&#326;a neatsl&#257;ba. Sasalusi upes piekrastes z&#257;le kraukst&#275;ja zem k&#257;j&#257;m.

Sadzird&#275;jis troksni, Herilaks alla&#382; sastinga, pielika roku pie auss un ieklaus&#299;j&#257;s. V&#275;j&#353; bija atnesis att&#257;lu &#353;&#326;&#257;ko&#326;u. Tie&#353;&#257;m - t&#257;s ir pla&#353;a &#363;dens klaja &#353;alkas, pret krastu pl&#299;sto&#353;i vi&#316;&#326;i. J&#363;ra!

Kad vi&#326;&#353; ats&#257;ka gaitu, z&#257;le zem k&#257;j&#257;m vairs neknak&#353;&#311;&#275;ja. Roka cie&#353;i sa&#382;&#326;audza &#353;&#311;&#275;pu, acis modri v&#275;r&#257;s visapk&#257;rt. Ik kust&#299;ba pauda gatav&#299;bu.

Tas bija lieki. Kur tas laiks, kop&#353; briesmas atst&#257;ju&#353;as &#353;o krastu. Dr&#299;z vien Herilaks izn&#257;ca p&#316;av&#257; zem pel&#275;k&#257;m ziemas debes&#299;m starp balojo&#353;iem mastodontu kauliem. V&#275;j&#353;, salts k&#257; n&#257;ve, gaudoja milz&#299;go ribu redel&#275;s. &#352;ak&#257;&#316;i un hi&#275;nas nebija noniecin&#257;ju&#353;i cienastu, ar&#299; v&#257;rnas un j&#363;ras putni nepa&#316;&#257;ja &#353;&#257;das dz&#299;res. Un jau p&#257;ris so&#316;u aiz mastodontiem Herilaks uzd&#363;r&#257;s pirmajam tanus skeletam. T&#257;l&#257;k p&#316;av&#257; to bija pulka. Mednieka zobi sakod&#257;s, acis samiedz&#257;s spraug&#257;s. Vi&#326;am pav&#275;r&#257;s &#299;sta masu slakti&#326;a vieta, bl&#299;vs l&#299;&#311;u kl&#257;jiens.

Kas noticis? Visi k&#257; viens miru&#353;i. Skaidrs k&#257; diena - te apkauts vesels samads. Pieaugu&#353;o un b&#275;rnu kauli m&#275;t&#257;j&#257;s juku juk&#257;m. Bet kas? Kas vi&#326;us nok&#257;vis? Kas tas bijis par posto&#353;u sp&#275;ku? Cits samads? Nevar b&#363;t. Tad b&#363;tu sav&#257;ktas teltis un iero&#269;i. Un mastodonti b&#363;tu sag&#363;st&#299;ti, nevis apkauti l&#299;dz ar saimniekiem. Bet teltis, sapakotas ce&#316;am, atrad&#257;s uz &#353;&#316;&#363;ce&#326;iem aiz mastodontu skeletiem. Samads acimredzot nojaucis vasaras apmetni, devies ce&#316;&#257;, un tad to p&#257;rsteigusi n&#257;ve.

Herilaks turpin&#257;ja p&#275;t&#299;t apk&#257;rtni un paman&#299;ja starp liel&#257;k&#257; skeleta kauliem iemirdzamies met&#257;lu. Vi&#326;&#353; bij&#299;gi pav&#257;ca kaulus mal&#257; un atbr&#299;voja r&#363;sas ple&#311;iem nos&#275;tu debessmet&#257;la nazi. Nobrauc&#299;jis r&#363;su, mednieks bridi p&#275;t&#299;ja ornamentu - tik paz&#299;stamo ornamentu asme&#326;a virsm&#257;. Vi&#326;&#353; nosvieda &#353;&#311;&#275;pu uz sasalu&#353;&#257;s zemes, satv&#275;ra nazi ab&#257;s rok&#257;s, svieda to pret debes&#299;m un izmisum&#257; iekauc&#257;s. Asaras kr&#257;j&#257;s liel&#257; v&#299;ra ac&#299;s, un p&#257;r l&#363;p&#257;m atkal un atkal izlauz&#257;s vaimanas un dusmu r&#275;cieni.

Amahasts ir miris. Vi&#326;a svainis ir miris. B&#275;rni, sievietes, staltie mednieki Visi k&#257; viens. Nav vairs Amahasta samada.

Herilaks notrausa asaras no plakstiem un ier&#275;c&#257;s v&#275;l negant&#257;k. Vi&#326;am j&#257;atrod slepkavas! Pieliecies pie pa&#353;as zemes, vi&#326;&#353; s&#257;ka &#353;aud&#299;ties &#353;urpu turpu, mekl&#275;dams Kaut ko mekl&#275;dams. Vi&#326;&#353; pat nezin&#257;ja, ko mekl&#275;t. Bet mekl&#275;ja r&#363;p&#299;gi, k&#257; prot tikai mednieks.

L&#299;dz ar tumsu Herilaks lik&#257;s gul&#275;t blakus Amahasta kauliem un nodev&#257;s Amahasta tharmas mekl&#275;jumiem zvaig&#382;&#326;u rakstos. Vi&#326;am tur j&#257;b&#363;t - &#353;aubu nav. Starp spo&#382;&#257;kaj&#257;m zvaigzn&#275;m.

N&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; Herilakam izdev&#257;s atrast to, ko vi&#326;&#353; mekl&#275;ja. Pirmaj&#257; acu uzmetien&#257; t&#257; &#353;&#311;ita vienk&#257;r&#353;i &#257;das str&#275;mele. Viena no daudzaj&#257;m, kas te m&#275;t&#257;j&#257;s. Bet, noplucin&#257;jis sasalu&#353;&#257;s sloksnes, vi&#326;&#353; uzd&#363;r&#257;s s&#299;kiem kauli&#326;iem. &#315;oti saudz&#299;gi vi&#326;&#353; turpin&#257;ja lupin&#257;t &#257;du un ledus krikumus, lai gan sen jau bija skaidrs, ka tas ir gar&#353;, tievs rad&#299;jums ar kropl&#299;g&#257;m, nekur neder&#299;g&#257;m k&#257;jel&#275;m. Pulka ribu - daudz vair&#257;k, nek&#257; rib&#257;m j&#257;b&#363;t - un vienk&#257;r&#353;i neiedom&#257;jami daudz skrieme&#316;u.

Kaut k&#257;ds marags! Piln&#299;gi dro&#353;i, maragus vi&#326;&#353; bija redz&#275;jis. Bet tas nevar&#275;ja dz&#299;vot &#353;eit. Maragi nevar&#275;ja uztur&#275;ties &#353;aj&#257; aukstaj&#257; krast&#257;: vi&#326;u vieta ir t&#257;lu dienvidos.

Dienvidi? T&#257;tad

Herilaks izsl&#275;j&#257;s un nol&#363;koj&#257;s uz rietumiem. No turienes n&#257;ca vi&#326;&#353; pats. Tur nek&#257;di nevar&#275;tu b&#363;t maragi. Pagriezies uz zieme&#316;iem, vi&#326;&#353; nop&#275;t&#299;ja me&#382;a sienu zieme&#316;os, bet izt&#275;l&#275; skat&#299;ja nebeidzamo sniega klaju aiz t&#257;s. Sniegi un ledi. Tur dz&#299;voja paramutani - &#316;oti l&#299;dz&#299;gi taniem, tikai run&#257; nesaprotam&#257; valod&#257;. Vi&#326;u bija &#316;oti maz, vi&#326;i reti atn&#257;ca tik t&#257;lu uz dienvidiem un c&#299;n&#299;j&#257;s tikai ar ziemu, nevis sav&#257; starp&#257;. Uz austrumiem, oke&#257;n&#257; - tur nu nebija nek&#257;.

Bet dienvidi No karstajiem dienvidiem maragi var&#275;ja atn&#257;kt, atnest n&#257;vi un atkal nozust. T&#257;tad - dienvidi.

Herilaks notup&#257;s pie sasalu&#353;&#257;s zemes un r&#363;p&#299;gi nop&#275;t&#299;ja maraga skeletu. Vi&#326;&#353; iegaum&#275;ja s&#299;k&#257;k&#257;s deta&#316;as, l&#299;dz jut&#257;s sp&#275;j&#299;gs ieskr&#257;p&#275;t b&#363;tnes att&#275;lu smilt&#299;s, l&#299;dz saprata, ka uz m&#363;&#382;iem atcer&#275;sies ik s&#299;k&#257;ko kauli&#326;u t&#257;s &#311;ermen&#299;. Tad vi&#326;&#353; piec&#275;l&#257;s, sa&#353;&#311;aid&#299;ja trauslo veidojumu ar k&#257;ju un ap&#326;&#275;m&#299;gi dev&#257;s atpaka&#316;, vairs ne reizes neatskat&#299;damies.



XIV

Keriks t&#257; ar&#299; nekad neuzzin&#257;ja, ka par gl&#257;bi&#326;u vi&#326;am j&#257;pateicas pa&#353;a vecumam. N&#275;, neba nu Vaint&#275; b&#363;tu saudz&#275;jusi mazu z&#275;nu: vi&#326;a izjuta tik nevald&#257;mu riebumu pret jebkura vecuma astazou, ka ar prieku redz&#275;tu vi&#326;u mirstam. Glu&#382;i vienk&#257;r&#353;i Isele jau bija par lielu, lai dabiski apg&#363;tu sve&#353;u valodu, ipa&#353;i jau tik sare&#382;&#291;itu k&#257; jilan&#275; valoda. Marbaks vi&#326;ai &#353;&#311;ita vien&#299;gais iesp&#275;jamais sazin&#257;&#353;an&#257;s veids, un vi&#326;a kop&#257; ar cit&#257;m sieviet&#275;m sm&#275;j&#257;s par medniekiem no Ledus Kalniem, kas reiz&#275;m ciemoj&#257;s vi&#326;u telt&#299;s un run&#257;ja tik sav&#257;di, ka tik tikko var&#275;ja uztvert teikt&#257; j&#275;gu. Vi&#326;aspr&#257;t tas bija t&#299;rais stulbums: jebkur&#353; sapr&#257;t&#299;gs tanus, protams, run&#257;ja marbak&#257;. T&#257; nu vi&#326;a nebija sevi&#353;&#311;i aizr&#257;vusies ar jilan&#275; valodas studij&#257;m un samierin&#257;j&#257;s ar p&#257;ris jokain&#257;m ska&#326;&#257;m, ko iekala no galvas, lai uzjautrin&#257;tu maragu un sa&#326;emtu no t&#257; gardumus. Reiz&#275;m vi&#326;ai pat izdev&#257;s kustin&#257;t &#311;ermeni ska&#326;as ritm&#257;. T&#257; bija t&#257;da bl&#275;&#326;aina rota&#316;a, ne vair&#257;k, un par &#353;o p&#257;rliec&#299;bu meitene samaks&#257;ja ar dz&#299;v&#299;bu.

Keriks nekad nebija dom&#257;jis par valodu k&#257; t&#257;du. Vi&#326;am bija norm&#257;la v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s saprast un atbild&#275;t. Vi&#326;a vecums v&#275;l &#316;&#257;va apg&#363;t valodu bez apzin&#257;ta nol&#363;ka: vi&#326;&#353; vienk&#257;r&#353;i skat&#299;j&#257;s un klaus&#299;j&#257;s. Ja z&#275;nam k&#257;ds st&#257;st&#299;tu, ka jilan&#275; valod&#257; ir t&#363;ksto&#353;iem j&#275;dzienisku vien&#299;bu, kuru kombin&#257;ciju skaits p&#257;rsniedz simt- divdesmit piecus miljardus, vi&#326;&#353; paraust&#299;tu plecus. Skait&#316;i vi&#326;am neko neizteica. Vi&#326;&#353; prata skait&#299;t l&#299;dz divdesmit, jo &#353;is skaitlis - viena cilv&#275;ka skaitlis - m&#257;joja puis&#275;na apzi&#326;&#257; k&#257; vizu&#257;ls t&#275;ls. Visas lidz &#353;im apg&#363;t&#257;s runassp&#275;jas vi&#326;am nepras&#299;ja vair&#257;k p&#363;&#316;u k&#257; aug&#353;ana. Tagad m&#257;c&#299;bu intensit&#257;te pieauga, Enga dzina z&#275;na galv&#257; noteiktus izteicienus, noteiktu j&#275;dzienu savienojumus, un lika vi&#326;am vel un v&#275;l izsl&#299;p&#275;t patizl&#257;s kust&#299;bas.

Adas kr&#257;su z&#275;ns nesp&#275;ja main&#299;t, t&#257;p&#275;c vi&#326;a leksikas pamat&#257; bija jilan&#275; izteiksmes veids kr&#275;slas stund&#257;s. M&#363;&#382;ame&#382;a biezokn&#299;, r&#299;tausmas un saulrieta stund&#257;s tr&#363;c&#299;g&#257; apgaismojum&#257; jilan&#275; sazin&#257;j&#257;s, apejot kr&#257;su sign&#257;lus un iet&#275;rpjot domu melnbalt&#257;s fig&#363;r&#257;s.

Kop&#353; pirm&#257;s ieslodz&#299;juma dienas Keriks gaidija n&#257;vi ik reizi, kad atv&#275;r&#257;s durvis. P&#257;r&#257;k spilgti atmi&#326;&#257; dega samada apkau&#353;anas aina. Maragi ne&#353;&#311;iroja dz&#299;v&#299;bas - vai tas v&#299;rs, sieva vai b&#275;rns, vai pat mastodonts. Ar&#299; vi&#326;u un Iseli neizb&#275;gami gaida n&#257;ve, tur nebija divu domu. Katru r&#299;tu, kad n&#257;ves viet&#257; kropl&#299;gais marags nesa &#275;dienu, Keriks dom&#257;s atlika savu galu l&#299;dz n&#257;kamajai dienai. Turpm&#257;ko dienas da&#316;u vi&#326;&#353; pavad&#299;ja, klusi v&#275;rodams, k&#257; Isele nemit&#299;gi atk&#257;rto t&#257;s pa&#353;as k&#316;&#363;das, ko vakar, un cenzdamies nesmieties. Bet z&#275;n&#257; jau m&#257;joja mednieka lepnums. Vi&#326;&#353; jau nu nepal&#299;dz&#275;s nedz meitenei, nedz maragam, neatbild&#275;s, kad v&#275;r&#353;as pie vi&#326;a, un sekojo&#353;&#257;s dunkas uz&#326;ems klus&#275;jot, k&#257; medniekam piekl&#257;jas. P&#275;c ilg&#257;ka laika vi&#326;&#353; iev&#275;roja, ka saprot &#353;o to no Engas teikt&#257; tam otram maragam, ko z&#275;ns neieredz&#275;ja vair&#257;k par visiem, - tam, kur&#353; vi&#326;u sita un s&#275;ja va&#382;&#257;s. No &#353;&#257; br&#299;&#382;a klusucie&#353;anai rad&#257;s jauna j&#275;ga: t&#257; var&#275;ja saglab&#257;t nosl&#275;pum&#257; savas zin&#257;&#353;anas, &#353;o mazo veiksmi p&#275;d&#275;j&#257; laika nebeidzamaj&#257; neveiksmju s&#275;rij&#257;.

Un tad Vaint&#275; nogalin&#257;ja meiteni. Keriks pat neizj&#363;ta no&#382;&#275;lu, jo Isele bija dumja un godam peln&#299;jusi pievienoties p&#257;r&#275;jam samadam. Tikai taj&#257; br&#299;d&#299;, kad Vaint&#275;, pav&#275;rusi v&#275;l asi&#326;ainos &#382;ok&#316;us, sagr&#257;ba vi&#326;u pa&#353;u, mednieka sp&#299;ts sal&#363;za. Vienu vien reizi vi&#326;&#353; bija med&#299;jis, pat mednieku saim&#275; nebija uz&#326;emts, - t&#257; Keriks sev v&#275;l&#257;k taisnoj&#257;s, moc&#299;damies pa&#353;p&#257;rmetumos, ka nebija v&#275;si uz&#326;&#275;mis gaid&#257;mo n&#257;vi starp asajiem zobiem. Paties&#299;b&#257; vi&#326;&#353; vienk&#257;r&#353;i izbij&#257;s - t&#257;pat k&#257; toreiz, kad ar &#353;&#311;&#275;pu izr&#257;va no &#363;dens maragu. Vi&#326;&#353; bija run&#257;jis &#257;rpr&#257;t&#299;g&#257;s bail&#275;s, run&#257;jis gana labi, lai gl&#257;btu savu dz&#299;v&#299;bu, un pat &#299;sti nesaj&#275;dzis, kas notiek visapk&#257;rt.

Keriks joproj&#257;m ne&#353;aub&#299;j&#257;s, ka mirs, tikl&#299;dz b&#363;s maragiem apnicis. Bet t&#257; diena gaidija kaut kad n&#257;kotn&#275;. &#352;obr&#299;d vi&#326;&#353; pirmo reizi at&#316;&#257;v&#257;s mazdrusci&#326; kaut ko cer&#275;t. Ar katru n&#257;kamo dienu vi&#326;&#353; vair&#257;k saprata un lab&#257;k run&#257;ja. Bet kop&#353; t&#257; br&#299;&#382;a, kad vi&#326;us atveda uz &#353;o kambari, vi&#326;&#353; v&#275;l ne reizi nebija to atst&#257;jis. Gan jau pien&#257;ks reize, kad vi&#326;u izlaid&#299;s, ja vien tie nav l&#275;mu&#353;i vi&#326;am pavad&#299;t m&#363;&#382;u starp &#353;&#299;m dr&#363;maj&#257;m sien&#257;m. Un tad vi&#326;&#353; joz&#299;s. Maragi nestaig&#257;ja, vi&#326;i klumz&#257;ja, un z&#275;ns bija p&#257;rliecin&#257;ts, ka sp&#275;j noskriet ikvienu no tiem, ja vien tiek pie skrie&#353;anas. T&#257;da klusa cer&#299;ba vi&#326;&#257; m&#257;joja, un t&#257;s v&#257;rd&#257; vi&#326;&#353; dar&#299;ja visu, ko vi&#326;am lika, ar domu, ka p&#275;c laika viss &#353;is murgs aizmirs&#299;sies.

Diendien&#257; atk&#257;rtoj&#257;s viens un tas pats. Stalana atv&#275;ra durvis un iebrida iek&#353;&#257;. Keriks pr&#257;t&#299;gi apvald&#299;ja savu naidu pret varm&#257;c&#299;go b&#363;tni. Lai gan vi&#326;&#353; sen vairs nepretoj&#257;s, medniece joproj&#257;m ik reizes nogr&#363;da vi&#326;u uz gr&#299;das, s&#257;p&#299;gi iespieda ce&#316;us mugur&#257; un aptina dz&#299;v&#257;s va&#382;as ap vi&#326;a delnu loc&#299;tav&#257;m un potit&#275;m. P&#275;c tam Stalana ar grie&#382;amstiegru noskuva matu rug&#257;jus no vi&#326;a galvas, parasti gan iegrie&#382;ot ar&#299; &#257;d&#257;. Enga ierad&#257;s ar aug&#316;iem un ga&#316;as recekli, kuru vi&#326;&#353; beigu beig&#257;s ar piespie&#353;anos bija s&#257;cis &#275;st. Ga&#316;a - tas ir sp&#275;ks.

Keriks nekad neuzrun&#257;ja Stalanu, ja vien nerad&#299;jums vi&#326;u neiedunk&#257;ja, piepras&#299;dams atbildi, kas gan notika visai reti. Kerikam ne pr&#257;t&#257; nen&#257;ca gaid&#299;t k&#257;du sapratni no &#353;&#299;s negl&#299;t&#257;s, &#269;&#275;rksto&#353;&#257;s b&#363;tnes. Bet Enga - tas ir glu&#382;i kas cits. Z&#275;na modr&#257;s acis v&#275;roja vi&#326;u, un Engas at&#353;&#311;ir&#299;ba no citiem maragiem vi&#326;am nepasl&#299;d&#275;ja gar&#257;m. Nu, kaut vai no&#382;&#275;la, ko vi&#326;a pauda, kad bija nokosta meitene. Stalana bija apsveikusi &#353;o notikumu ar nesl&#275;ptu baudu.

Reizi pa reizei kop&#257; ar Stalanu ierad&#257;s Enga. Kerika runas sp&#275;jas pak&#257;peniski pilnveidoj&#257;s, un, p&#257;rliecin&#257;jies, ka sp&#275;s pateikt tie&#353;i to, ko v&#275;las, z&#275;ns ik r&#299;tu nepaciet&#299;gi gaidija atveramies durvis. Ien&#257;ca Stalana viena pati, un vi&#326;&#353; t&#363;da&#316; aizmirsa maragu valodu l&#299;dz pat n&#257;kamajam r&#299;tam.

T&#257; tas turpin&#257;j&#257;s lidz &#353;ai dienai, kad par&#257;d&#299;j&#257;s ar&#299; Enga. Keriks neko neteica. Vi&#326;&#353; spit&#299;gi sasprindzin&#257;ja augumu, un Stalanai n&#257;c&#257;s ar vi&#326;u apieties negant&#257;k, nek&#257; parasti. Kad medniece bija sakrustojusi vi&#326;a rokas un uzlikusi va&#382;as uz t&#257;m, z&#275;ns ierun&#257;j&#257;s:

- K&#257;p&#275;c tu mani moki? K&#257;p&#275;c sasait&#275;? Es ta&#269;u nevaru tev neko nodar&#299;t.

Stalana atbild&#275;ja ar &#382;estu, kas pauda pret&#299;gumu, un iesita puis&#275;nam pa

galvu. Vi&#326;&#353; ar acs kakti&#326;u sekoja Engai. Vai vi&#326;a klaus&#257;s?

- Sasietam ir gr&#363;ti run&#257;t, - vi&#326;&#353; piebilda.

- Stalan, - Enga iejauc&#257;s, - rad&#299;jumam taisn&#299;ba.

- Vi&#326;&#353; tev reiz uzbruka. Jau piemirsi?

- Nepiemir&#353;u. Bet toreiz vi&#326;&#353; bija tikko atvests. Un atceries: tas koda man t&#257;p&#275;c, ka iedom&#257;j&#257;s mani aiztiekam m&#257;t&#299;ti, - vi&#326;a pav&#275;rs&#257;s pret Keriku. - Vai tu m&#275;&#291;in&#257;si man v&#275;lreiz kost?

- Nekad. Tu esi mans skolot&#257;js. Es zinu: ja es labi run&#257;&#353;u, tu iedosi man &#275;st un nedar&#299;si p&#257;ri.

- Neticami. Astazous run&#257;. Tik un t&#257; tas ir me&#382;on&#299;gs zv&#275;rs, un piesardz&#299;ba netrauc&#275;s, - Stalana palika nelok&#257;ma. - Vaint&#275; uzlika man to par pien&#257;kumu, un es nep&#257;rk&#257;p&#353;u r&#299;kojumus.

- Nep&#257;rk&#257;p, bet mazliet pielabo. Vismaz atsvabini vi&#326;a k&#257;jas. T&#257; tom&#275;r b&#363;s viegl&#257;k run&#257;t.

Beigu beig&#257;s Stalana samierin&#257;j&#257;s, un &#353;aj&#257; dien&#257; Keriks str&#257;d&#257;ja sviedriem vaig&#257;, saprazdams, ka vi&#326;a slepen&#257; iecere par pusspr&#299;di pietuvojusies piepild&#299;jumam.

Kas lai zina, cik ilgs laiks pag&#257;ja. Kerikam tas ari ipa&#353;i ner&#363;p&#275;ja. Tur zieme&#316;os, pie vi&#326;a samada, ziemu un vasaru var&#275;ja nek&#316;&#363;d&#299;gi at&#353;&#311;irt, un medniekiem bija ari &#316;oti svar&#299;gi zin&#257;t gadalaiku, bet &#353;eit, &#353;aj&#257; nebeidzamaj&#257; tveic&#275;, laika ritumam nebija nek&#257;das noz&#299;mes. Reiz&#275;m debesis kl&#257;ja m&#257;ko&#326;i, citreiz caursp&#299;d&#299;go pl&#275;vi p&#257;r telpu bung&#257;ja lietus Taj&#257; dien&#257;, kad tika p&#257;rtraukta Kerika ikdienas m&#257;cibstunda, z&#275;ns var&#275;tu pateikt tikai to, ka kop&#353; Iseles n&#257;ves jau pag&#257;jis ilgs laiks.

Abu uzman&#299;bu piev&#275;rsa klauv&#275;jieni pie durv&#299;m; tad t&#257;s atv&#275;r&#257;s, Keriks zi&#326;k&#257;rigi blenza durvju ail&#275; un piepe&#353;i saz&#299;m&#275;ja, ka ien&#257;c&#275;ja ir Vaint&#275;. Maragi gan &#316;oti lidzin&#257;j&#257;s cits citam, bet Keriks jau bija iev&#275;rojis at&#353;&#311;ir&#299;bas. Un Vaint&#275; bija tie&#353;i t&#257; rad&#299;ba, kuru vi&#326;&#353; nekad neaizmirs&#299;s. Vaint&#275; smagi brida pa gr&#299;das pinumu uz z&#275;na pusi, un vi&#326;&#353; nevi&#316;us pauda padev&#299;bu un cie&#326;u. &#352;&#311;ita, ka vi&#326;a ir lab&#257; garast&#257;vokli, un tas puis&#275;nu nomierin&#257;ja.

Tev ir labi pan&#257;kumi dz&#299;vnieku dres&#275;&#353;an&#257;, Enga. Te netr&#363;kst stulbu f&#257;rgaju,

kuru runas d&#257;vanas ne tuvu nest&#257;v lidz&#257;s &#353;itam te. Liec vi&#326;am v&#275;l mazliet parun&#257;t.

- Run&#257; ar vi&#326;u, cik t&#299;k!

- Es? Neticu gan, ka san&#257;ks. Vai tas ir t&#257; k&#257; ar laivu: r&#299;kojums un atbildes reakcija? - Vi&#326;a piev&#275;rs&#257;s Kerikam un uzsv&#275;rti skaidri teica: - Pa kreisi, laiva, pa kreisi!

- Es neesmu laiva, bet varu iet pa kreisi.

Keriks l&#275;n&#257;m virz&#299;j&#257;s apk&#257;rt telpai, un Vaint&#275; sv&#257;rst&#299;j&#257;s starp netic&#299;bu un gandar&#299;jumu.

- Nost&#257;jies pret mani! Saki man, k&#257;ds v&#257;rds tev ir dots?

- Keriks.

- Tas nenoz&#299;m&#275; neko. Tu esi astazous, t&#257;p&#275;c nevari pareizi izrun&#257;t. Vajadz&#275;tu skan&#275;t t&#257;: Ekeriks.

Vaint&#275; nesaprata, ka z&#275;na v&#257;rdu veido tikai ska&#326;as. Vi&#326;a to papildin&#257;ja ar &#311;erme&#326;a kust&#299;b&#257;m, izveidojot v&#257;rdu ar noz&#299;mi gauss, truls. Lai sauc, k&#257; grib - Kerikam vienalga.

- Ekeriks, - vi&#326;&#353; atsauc&#257;s, papildin&#257;dams v&#257;rdu ar kust&#299;b&#257;m. - Truls un gauss.

- Es bezmaz vai run&#257;ju ar f&#257;rgaju! - Vaint&#275; izsauc&#257;s. - Bet paveries, cik neskaidri vi&#326;&#353; saka truls un gauss!

- Lab&#257;k nesan&#257;ks, - Enga paskaidroja. - Bez astes visas kust&#299;bas nevar izdoties. Toties vi&#326;&#353; ir iem&#257;cijies sav&#275;rpt &#311;ermeni, un tas ir tik lidz&#299;gi m&#363;su kustib&#257;m, ka lab&#257;k nevar v&#275;l&#275;ties.

- Dr&#299;z man rad&#299;jumu vajadz&#275;s. Araketo atvedis &#381;ekaku no Inegbanas. Vi&#326;a str&#257;d&#257;s kop&#257; ar Vanalp&#275;. Uzp&#363;t&#299;ga un trekna, bet Entoban&#257; nav spo&#382;&#257;ku zin&#257;tnieces smadze&#326;u. Vi&#326;ai j&#257;paliek, jo mums bez pal&#299;dz&#299;bas neiztikt. Es gribu vi&#326;u vis&#257;di izklaid&#275;t. Man nav tev j&#257;skaidro, ka &#353;is astazous vi&#326;u ieinteres&#275;jis. Un run&#257;jo&#353;s astazous - t&#257;du sasniegumu es negrib&#275;tu nodot aizmirst&#299;bai.

Vi&#326;a piev&#275;rs&#257;s Kerikam, kur&#353; tikai izr&#257;dija bijigu uzman&#299;bu. At&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no jilan&#275;, kam domu dom&#257;t bija tas pats, kas to paust, Keriks it br&#299;vi prata melot. Vaint&#275; skatiens salti p&#257;rsl&#299;d&#275;ja p&#257;r puis&#275;na augumu.

- Izskat&#257;s s&#363;dains. Vajadz&#275;tu vi&#326;u nomazg&#257;t.

- Vi&#326;u mazg&#257; ik dienas. T&#257; ir vi&#326;a dabisk&#257; kr&#257;sa.

- Diez kas nav. T&#257;pat k&#257; &#353;&#311;eb&#299;gais kopul&#257;cijas org&#257;ns. Vai nevar likt vi&#326;am ievilkt to som&#257;?

- Vi&#326;am nav somas.

- Tad uztaisiet t&#257;du un piekariet! Ja b&#363;s t&#257;d&#257; pa&#353;&#257; kr&#257;s&#257; k&#257; pats rad&#299;jums, - neviens nepaman&#299;s. Un k&#257;p&#275;c tam saskr&#257;p&#275;ts pauris?

- Vi&#326;u katru dienu skuj. Pati liki t&#257; dar&#299;t.

- Liku gan. Bet es ta&#269;u neteicu &#311;&#275;m&#299;go b&#363;tni l&#275;n&#257;m nomait&#257;t! Parun&#257; ar Vanalp&#275;! Atrodiet lab&#257;ku atspalvo&#353;anas pa&#326;&#275;mienu. Un nekav&#275;jies!

Keriks tikai mulsi pateic&#257;s. Kad Vant&#275; dev&#257;s proj&#257;m, vi&#326;&#353; uzsv&#275;rti pauda pazemibu. Tikai kad durvis aiz maragiem bija aizv&#275;ru&#353;&#257;s, vi&#326;&#353; at&#316;&#257;v&#257;s iztaisnoties un ska&#316;i iesmieties. &#352;i pasaule bija nem&#299;l&#299;ga, bet devi&#326;u gadu vecum&#257; vi&#326;&#353; it labi bija ieman&#299;jies taj&#257; izdz&#299;vot.

Vanalp&#275; atn&#257;ca jau taj&#257; pa&#353;&#257; dien&#257;. Vi&#326;u atveda Stalana, kurai sekoja m&#363;&#382;&#299;g&#257; pal&#299;d&#382;u un zi&#326;k&#257;r&#299;go f&#257;rgaju procesija. P&#363;lis izr&#257;d&#299;j&#257;s par lielu, lai satilptu &#353;auraj&#257; kambar&#299;, un Vanalp&#275; lika vis&#257;m, iz&#326;emot savu pirmo pal&#299;dzi, atst&#257;t telpu. Kam&#275;r Vanalp&#275; snaikst&#299;j&#257;s ap Keriku un p&#275;tija vi&#326;u, palidze nokr&#257;va uz gr&#299;das bundu&#316;us un tvertnes.

- Es pirmo reizi redzu dz&#299;vu paraugu, - vi&#326;a dudin&#257;ja, - bet rad&#299;jums &#353;&#311;iet labi paz&#299;stams. Es tais&#299;ju sekciju tam otram.

To teikdama, vi&#326;a atrad&#257;s Kerikam aiz muguras, un vi&#326;&#353; neko no t&#257; neuztv&#275;ra. Tas bija pat labi, jo jilan&#275; sekcijas apz&#299;m&#275;juma burtisks tulkojums b&#363;tu l&#299;&#311;a miesas sagrie&#353;ana gabalos un izp&#275;te.

- Saki, Stalan, vai tas patie&#353;&#257;m run&#257;?

- Tas ir dz&#299;vnieks, - Stalanu nesk&#257;ra visp&#257;r&#275;j&#257; interese par astazou, un vi&#326;a labpr&#257;t redz&#275;tu to miru&#353;u. Bet pav&#275;le paliek pav&#275;le, un vi&#326;a vair&#299;j&#257;s tam nodar&#299;t p&#257;ri.

- Run&#257;! - Vanalp&#275; uzsauca.

- Kas man j&#257;saka?

- Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi, - Vanalp&#275; secin&#257;ja un t&#363;da&#316; zaud&#275;ja jebk&#257;du interesi. - Ko j&#363;s izmantoj&#257;t atmato&#353;anai?

- Stiegrnazi.

- K&#257;ds prastums! J&#363;s esat lopi&#326;u skalp&#275;ju&#353;as. Ar t&#257;diem r&#299;kiem lab&#257;k griezt ga&#316;u. Atnesiet man j&#363;natehu! - vi&#326;a v&#275;rs&#257;s pie palidzes.

Br&#363;no rad&#299;jumu, kas atg&#257;din&#257;ja kailgliemezi, izkrat&#299;ja no tvertnes Vanalp&#275; deln&#257;.

- &#352;o es izmantoju, gatavodama prepar&#257;tus. Tas &#275;d matus, bet &#257;du neaiztiek. Tiesa gan. l&#299;dz &#353;im pielietots tikai nedz&#299;viem &#299;pat&#326;iem. J&#257;paskat&#257;s, k&#257; vi&#326;am pat&#299;k dz&#299;vais.

Stalana notrieca Keriku zem&#275; un piespieda pie gridas; Vanalp&#275; atritin&#257;ja sar&#257;vu&#353;os j&#363;natehu un uzs&#275;din&#257;ja uz puis&#275;na pakau&#353;a. Z&#275;ns sar&#257;v&#257;s no v&#275;so g&#316;otu piesk&#257;riena. Jilan&#275; visapk&#257;rt j&#363;smoja, k&#257; b&#363;tne sl&#299;d pa &#257;du, atst&#257;jot mitru sliedi.

- Lieliski! - Vaint&#275; izsauc&#257;s. - Miesa vesela, matu nav. Ejam t&#257;l&#257;k. Rad&#299;jumam noteikti vajag somi&#326;u. Man ir &#291;&#275;r&#275;ta &#257;da, tie&#353;i vajadz&#299;gaj&#257; kr&#257;s&#257;. Tikai j&#257;piel&#257;go viet&#257; un j&#257;sak&#257;rto. Re, re, te ir mutantie aps&#275;ji. Piestipriniet tos pie &#257;das! Labs ir. Piecelies nu!

Keriks tikko vald&#299;ja asaras, cie&#353;ot raupjos un aizvainojo&#353;os piesk&#257;rienus, tom&#275;r ne&#316;&#257;va t&#257;m izlauzties no ac&#299;m. Maragi neredz&#275;s vi&#326;u raudam! V&#275;sais gliemis joproj&#257;m slid&#275;ja pa vi&#326;a galvu un bija non&#257;cis _virs pa&#353;as acs. Kad tas atk&#257;p&#257;s, z&#275;ns pal&#363;koj&#257;s lejup uz mazo &#257;das skrandu zem jostasvietas. Lai ta&#269;u! Gliemis l&#275;n&#257;m r&#257;poja pa otru uzaci, un vi&#326;&#353; aizmirsa citas r&#363;pes.

Nekad sav&#257; dz&#299;v&#275; vi&#326;&#353; neiedom&#257;j&#257;s, ka &#291;&#275;r&#275;t&#257; un smalki apstr&#257;d&#257;t&#257; &#257;da, no kuras izgatavota aizsargsomi&#326;a, pieder&#275;jusi Iselei - meitenei, kuru non&#257;v&#275;ja vi&#326;a acu priek&#353;&#257;.



XV

- Esmu daudz dom&#257;jusi par tavu st&#257;vokli, - Enga turpin&#257;ja, - un vienm&#275;r neizb&#275;gami non&#257;ku pie sl&#275;dziena, ka tu esi zem&#257;kais no zem&#257;kajiem.

- Es esmu zem&#257;kais no zem&#257;kajiem, - Keriks piekrita, cen&#353;oties sakopot uzman&#299;bu uz vi&#326;as runas nians&#275;m un nejust j&#363;nateha recek&#316;aino sl&#299;d&#275;&#353;anu p&#257;r galvvidu. Tikai tre&#353;o dienu &#353;&#257;di tika &#353;&#311;&#299;st&#299;ta Kerika miesa, un vi&#326;&#353; v&#275;l nesp&#275;ja pierast pie derdz&#299;gajiem piesk&#257;rieniem. Tiklidz dz&#299;vnieks bija pa&#275;dis, z&#275;ns nepaciet&#299;gi gaid&#299;ja, kad no vi&#326;a galvas nomazg&#257;s g&#316;otaino sliedi. Bez tam vi&#326;&#353; izjuta ar&#299; pieaugo&#353;u bij&#299;bu pret siko rad&#299;bu. Vakarr&#299;t puis&#275;ns nenociet&#257;s un pabakst&#299;ja to, bet tas pie&#311;&#275;r&#257;s pie pirksta un noskrubin&#257;ja liel&#257;ko da&#316;u naga. &#352;obr&#299;d gliemis r&#257;poja pa pakausi, un Keriks var&#275;ja ar plaukstas virspusi noslauc&#299;t savas bezuzacu un bezskropstu acis.

- Vai tu uzman&#299;gi klausies? - Enga pac&#275;la skatienu.

- &#315;oti. Esmu zem&#257;kais no zem&#257;kajiem.

- Bet tu nerun&#257;, k&#257; t&#257;dam pien&#257;ktos. Tu nekad neesi m&#257;c&#299;ts t&#257; dar&#299;t. Tagad n&#257;ksies iem&#257;c&#299;ties. Saki t&#257;: zem&#257;kais no zem&#257;kajiem.

Keriks iegaum&#275;ja vi&#326;as sal&#299;ku&#353;o st&#257;vu ar k&#257;jstarpi ievilkto asti un atdarin&#257;ja to, k&#257; nu m&#257;c&#275;dams.

- Ir jau lab&#257;k. Tev j&#257;vingrin&#257;s. Tev drizum&#257; j&#257;st&#257;jas &#353;ejienes vareno priek&#353;&#257;, un t&#257;s nesamierin&#257;sies ar valodnieciskiem apvainojumiem.

- K&#257; tu zini, ka es esmu zem&#257;kais no zem&#257;kajiem? - Keriks ievaic&#257;j&#257;s. Vi&#326;&#353; veidoja fr&#257;zi k&#257; gar&#257; v&#257;j&#353;, jo paties&#299;b&#257; &#353;is disputs vi&#326;u garlaikoja un nogurdin&#257;ja.

- Vaint&#275; ir eista&#257; un p&#257;rvalda Alp&#299;saku. Vi&#326;a ir visaugst&#257;k&#257;. Zem vi&#326;as, bet nesal&#299;dzin&#257;mi augst&#257;k par tevi un mani, st&#257;v Stalana un Vanalp&#275;. un citas, kas pils&#275;t&#257; izriko. Vi&#326;&#257;m ir pal&#299;dzes un, protams, f&#257;rgajas, kuras seko ik uz so&#316;a. Kaut ari tu &#353;obr&#299;d run&#257; lab&#257;k par daudz&#257;m f&#257;rgaj&#257;m, tev tom&#275;r joproj&#257;m j&#257;b&#363;t zem&#257;kam par vi&#326;&#257;m, jo vi&#326;as ir jilan&#275;, bet tu-tikai astazous. Run&#257;jo&#353;s dz&#299;vnieks tik un t&#257; ir dz&#299;vnieks.

Kerikam ner&#363;p&#275;ja maragu sare&#382;&#291;&#299;t&#257;s rangu un privil&#275;&#291;iju b&#363;ves. Puis&#275;nu tikai izbr&#299;n&#299;ja v&#257;rds, ko vi&#326;&#353; dzird&#275;ja pirmo reizi.

- Kas ir f&#257;rgajas?

- T&#257;s ir, t&#257; sakot, nu Vi&#326;as ir f&#257;rgajas.

V&#275;l nepabeigusi fr&#257;zi, Enga jau apjauta t&#257;s bezj&#275;dz&#299;bu. Vi&#326;a ilgu laiku s&#275;d&#275;ja k&#257; sasalusi, mekl&#275;dama defin&#299;ciju. Bija gr&#363;ti formul&#275;t domu. Ja jilan&#275; kaut ko uzskat&#299;ja par pa&#353;saprotamu faktu, vi&#326;as nem&#275;dza jaut&#257;t, k&#257;p&#275;c fakts ir fakts. Tikpat labi var&#275;tu pavaic&#257;t, kas ir saule.

T&#257; ir saule. T&#257;s past&#257;v&#275;&#353;ana to izskaidro. Vi&#326;a gan zin&#257;ja, ka fizi&#311;i var past&#257;st&#299;t daudz faktu par sauli, daudz vair&#257;k, nek&#257; vi&#326;a jebkad var&#275;tu v&#275;l&#275;ties uzzin&#257;t. Un, ja reiz vi&#326;a uz&#326;&#275;musies sagatavot &#353;o astazou r&#257;di&#353;anai atkl&#257;t&#299;b&#257;, tam j&#257;zina pa&#353;saprotam&#257;s lietas, ko zina visi. Ac&#299;mredzot ar&#299; to, kas ir f&#257;rgaja. B&#363;s j&#257;s&#257;k skaidrot no s&#257;kuma.

- Kad jaun&#257;s pamet dzemd&#299;bu pludmales, vi&#326;as dodas j&#363;r&#257;. Daudzus gadus vi&#326;as dz&#299;vo oke&#257;n&#257;, augdamas un nobriezdamas. Tas ir laim&#299;gs laiks, jo zivis &#311;eras viegli un briesmu nav daudz. Visas, kas vienlaic&#299;gi devu&#353;&#257;s &#363;den&#299;, pieder vienam efenbarum. Vi&#326;as cita citai ir efensel&#275;; saites starp vi&#326;&#257;m past&#257;v visu turpm&#257;ko dzivi. Pien&#257;k laiks, kad vi&#326;as nobriest un pamet oke&#257;nu, lai izn&#257;ktu uz sauszemes. V&#299;ri&#353;&#311;us t&#363;da&#316; aizdzen uz pils&#275;tu, jo vi&#326;i ir p&#257;r&#257;k stulbi, lai past&#257;v&#275;tu par sevi. S&#257;kas &#316;oti gr&#363;ts laiks, kad katrai ir j&#257;atrod sava vieta dz&#299;v&#275;. &#274;dam&#257; netr&#363;kst, un briesmu ar&#299;. Dz&#299;ve risin&#257;s pils&#275;t&#257;s, un jaun&#257;s dodas turp. Vi&#326;as klaus&#257;s un m&#257;c&#257;s, un t&#257;s, kuras m&#257;c&#257;s run&#257;t, k&#316;&#363;st par pils&#275;tas da&#316;u un veido t&#257;s zem&#257;ko sl&#257;ni. T&#257;s ir f&#257;rgajas. Tu esi zem&#257;ks par vi&#326;&#257;m.

- Visu es sapratu, tikai par tiem v&#299;rie&#353;iem ne. F&#257;rgajas ir sievietes?

- Protams.

- Bet tu esi virietis

- Nezaimo! Tu nekad neesi redz&#275;jis v&#299;ri&#353;&#311;i. Vi&#326;i r&#363;p&#299;g&#257; apsardz&#299;b&#257; m&#299;t hanal&#275;.

Keriku &#353;&#299; zi&#326;a satrieca. Sievietes! Maragi bija m&#257;t&#299;tes! Pat derdz&#299;g&#257; Stalana! Tie&#353;&#257;m - &#353;iem maragiem viss izr&#257;d&#299;j&#257;s bezj&#275;dz&#299;gs. Visi tani prata run&#257;t, ar&#299; pavisam mazi&#326;i. Maragiem gan j&#257;b&#363;t stulbu stulbiem.

- Kas notiek ar t&#257;m, kuras t&#257; ar&#299; neiem&#257;c&#257;s run&#257;t?

- T&#257; nav tava dar&#299;&#353;ana. Tev j&#257;zina, ka pat attiec&#299;b&#257; pret viszem&#257;ko f&#257;rgaju, pret jileibi, kurai run&#257;&#353;ana sag&#257;d&#257; nep&#257;rvaramas gr&#363;t&#299;bas, tu esi zem&#257;ks.

- Es esmu zem&#257;kais no zem&#257;kajiem, - Keriks piekrita, cenzdamies apspiest

&#382;&#257;vas.

P&#275;c &#299;sa br&#299;&#382;a nodarb&#299;bu p&#257;rtrauca durvju bultas klaudziens. Keriks uzlika sejai vienaldz&#299;bas masku, sl&#275;pdams nep&#257;rvaramo naidu, ko izjuta pret Stalanu. Medniece ien&#257;ca ar aizv&#257;kotu tvertni rok&#257;s.

- Ir laiks, - Stalana teica. - Vaint&#275; v&#275;las redz&#275;t astazou. Es atnesu visu vajadz&#299;go, lai nenotiek kas neparedzams.

Keriks nekurn&#275;ja, kad Stalana aizv&#257;ca j&#363;natehu un nomazg&#257;ja vi&#326;u no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m ar &#363;deni. Vi&#326;a izr&#257;dija neapmierin&#257;t&#299;bu ar va&#382;&#257;m, kas saist&#299;ja t&#257; delnas, un uzlika citu dz&#299;vnieku; p&#275;c tam izvilka no tvertnes kaut ko garu un tum&#353;u, kas l&#275;n&#257;m loc&#299;j&#257;s vi&#326;as rok&#257;s.

- Mums nevajag lieku r&#363;pju ar &#353;o astazou, - Stalana teica, apveldama Keriku un apt&#299;dama rad&#299;jumu vi&#326;am ap kaklu. Beig&#257;s vi&#326;a piegr&#363;da dz&#299;vnieka muti pie vi&#326;a pa&#353;a astes, un &#382;ok&#316;i sasl&#275;dz&#257;s, savelkot cilpu. Medniece pati cie&#353;i satv&#275;ra otru galu, izsl&#275;j&#257;s un uzsauca Engai: - Liec vi&#326;am tev sekot!

Stalana sp&#299;t&#299;gi atteic&#257;s atz&#299;t, ka Keriks nav vienk&#257;r&#353;i dres&#275;ts dz&#299;vnieks. Vi&#326;u naids bija abpusgriez&#299;gs.

Kerikam tas ner&#363;p&#275;ja. Pirmo reizi kop&#353; sag&#363;st&#299;&#353;anas vi&#326;&#353; redz&#275;s, kas atrodas aiz durv&#299;m. Vi&#326;a atmi&#326;&#257;s par iera&#353;anos &#353;eit caur s&#257;pju saj&#363;tu tikai neskaidri &#326;irb&#275;ja me&#382;s un lielie koki. Tagad vi&#326;&#353; bija mundrs un koncentr&#275;jies, lai gan &#316;oti cent&#257;s izskat&#299;ties mulss un padevigs. Enga atgr&#363;da durvis, un vi&#326;&#353; tai sekoja, sakrustojis uz v&#275;dera sava&#382;oto roku pirkstus un neatskat&#299;damies uz Stalanu, kura n&#257;ca no muguras, tur&#275;dama saites galu.

Taisni uz priek&#353;u stiep&#257;s bl&#257;vi apgaismots, za&#316;&#353; tunelis. Pit&#257; gr&#299;da atg&#257;din&#257;ja puis&#275;na ieslodz&#299;juma vietu, bet sienas nebija tik bl&#299;vas. T&#257;s veidoja da&#382;neda&#382;&#257;ds aug&#257;js: resni un tievi koku stumbri, me&#382;v&#299;te&#326;i, ziedo&#353;i kr&#363;mi un v&#275;l milzums visvis&#257;du augu, ko Keriks nepazina. Virs galvas kl&#257;j&#257;s lapu bliva. Z&#275;ns pasp&#275;ja iev&#275;rot atzarojo&#353;&#257;s ejas un kust&#299;gus augumus taj&#257;s, bet, palaikam iznirstot saules pieliet&#257; laukumi&#326;&#257;, vi&#326;a acis samiedz&#257;s, ap&#382;ilba un pat ies&#257;p&#275;j&#257;s. Ilgaj&#257; ieslodz&#299;jum&#257; t&#257;s izr&#257;d&#299;j&#257;s atradu&#353;as no gaismas, bet Keriks caur asar&#257;m sp&#299;t&#299;gi l&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt. Vi&#326;am viss j&#257;iegaum&#275;.

Vai &#353;&#299; te apk&#257;rt ir t&#257; Alp&#299;saka? Kad Enga par to st&#257;st&#299;ja, vi&#326;&#353; bija iedom&#257;jies milz&#299;gu apmetni ar neskait&#257;m&#257;m telt&#299;m ple&#353;amies, cik t&#257;lu vien skatiens sniedz. Vi&#326;am ta&#269;u vajadz&#275;ja saprast, ka maragiem nevar b&#363;t saj&#275;gas par &#299;stu apmetni, tom&#275;r &#353;is eju un koku j&#363;klis patiesi bija varen pla&#353;s. Un kur vien skaties - maragi! Daudz par daudz maragu, un visi uzreiz! Tas &#353;&#311;ita k&#257; kritiens maragu bedr&#275;. Maragi pulc&#275;j&#257;s apk&#257;rt, gr&#363;st&#299;ja cits citu, tiekdamies saskat&#299;t astazou, sekoja vi&#326;am, kad vi&#326;&#353; pag&#257;ja gar&#257;m, un Kerikam tas viss uzdzina &#353;ermu&#316;us. Maragi &#353;&#311;ita stulbi, daudzi tik tikko prata run&#257;t. T&#257;m j&#257;b&#363;t f&#257;rgaj&#257;m, par kur&#257;m &#353;odien run&#257;ts.

Gaitenis piepe&#353;i apr&#257;v&#257;s pla&#353;&#257; klajum&#257;, daudz pla&#353;&#257;k&#257; neka tie, ko jau gadij&#257;s &#353;&#311;&#275;rsot pa ce&#316;am. Kerika acis pamaz&#257;m aprada ar gaismu un saskat&#299;ja jilan&#275; pulci&#326;us visapk&#257;rt laukumam. Stalana asi izkliedza komandas, un f&#257;rgajas atvirz&#299;j&#257;s mal&#257;, atbr&#299;vojot g&#257;j&#275;jiem taci&#326;u. Vi&#326;u k&#257;jas mina nobliet&#275;to klonu. Ce&#316;&#353; veda pret&#299; mazai grupi&#326;ai pie att&#257;l&#257;k&#257;s sienas. Divas &#353;aj&#257; pulci&#326;&#257; ie&#326;&#275;ma &#316;oti augstu st&#257;vokli; pat pa gabalu nebija gr&#363;ti iev&#275;rot apk&#257;rt&#275;jo jilan&#275; bij&#299;gos &#382;estus. Pien&#257;cis tuv&#257;k, Keriks saz&#299;m&#275;ja Vaint&#275; - vienu no t&#257;m, kuras nekad neaizmirs&#299;s. L&#299;dz&#257;s eista&#257; tup&#275;ja &#316;oti resna jilan&#275;; t&#257;s nostiept&#257; &#257;da t&#257; spid&#275;ja, ka &#353;&#311;ita - teju teju plis&#299;s. Vaint&#275; lika vi&#326;iem apst&#257;ties un piev&#275;rs&#257;s treknajai blakuss&#275;d&#275;t&#257;jai.

- Te nu tu to redzi, &#381;ekak: viens no astazoiem, kuri pastr&#257;d&#257;ja tev jau zin&#257;mos noziegumus.

- Pastumiet vi&#326;u tuv&#257;k! - &#381;ekaka pav&#275;l&#275;ja s&#299;k&#257; balsti&#326;&#257;, kuru papildin&#257;ja neskaidras taukos iesl&#299;gu&#353;o ro&#311;e&#316;u kust&#299;bas. - P&#257;r&#257;k b&#299;stams gan neizskat&#257;s.

- Tas ir v&#275;l jauns eksempl&#257;rs. Pieaugu&#353;ie ir milzon&#299;gi.

- Interesanti. Par&#257;diet man vi&#326;a zobus!

Keriks v&#275;l nebija pasp&#275;jis at&#353;ifr&#275;t nedzird&#275;t&#257; izteiciena j&#275;gu, kad Stalana jau sakampa vi&#326;u aiz galvas, atlauza &#382;ok&#316;us un pagr&#363;da uz priek&#353;u, lai &#381;ekaka var&#275;tu ieskatities z&#275;na mut&#275;. Redz&#275;tais &#381;ekaku ieintri&#291;&#275;ja.

- &#315;oti atg&#257;dina tos paraugus Vanalp&#275; prepar&#257;tos. Te nu ko p&#275;t&#299;t netr&#363;kst. Vis&#257;das aizraujo&#353;as lietas. Es paredzu, ka k&#257;du dienu Alp&#299;sak&#257; uzkr&#257;t&#257;s zin&#257;&#353;anas par astazoiem un to izmanto&#353;anu t&#257;lu p&#257;rsniegs citu pils&#275;tu pieredzi.

No Vaint&#275; str&#257;voja gandar&#299;jums.

- Tev nekait&#275;tu uzzin&#257;t v&#275;l vienu s&#299;kumu par &#353;o rad&#299;jumu. Tas run&#257;!

&#381;ekaka atsl&#299;ga atpaka&#316;, pauzdama netic&#299;bu, izbr&#299;nu, &#353;aubas un bij&#299;bu. Vi&#326;as

apjom&#299;gais rumpis &#316;um&#275;ja piep&#363;l&#275; izteikt to visu vienlaikus.

- Demonstr&#275;jiet! - Vaint&#275; uzsauca.

Stalana par&#257;va Keriku uz savu pusi, un Enga nost&#257;j&#257;s pret vi&#326;u s&#257;niski, lai z&#275;ns vi&#326;u redz&#275;tu.

- Pasaki &#353;im augstaj&#257;m person&#257;m, k&#257; tevi sauc!

- Es esmu Keriks, zem&#257;kais no zem&#257;kajiem.

&#381;ekaka bija d&#257;sna uz atzin&#299;bu, pat p&#257;rlieku:

- Lielisks dres&#363;ras triks! Pirmo reizi redzu zv&#275;ru, kas prot izteikt savu v&#257;rdu.

- Tas neb&#363;t nav viss. - Enga to izteica k&#257; papildinform&#257;ciju, nek&#257;d&#257; zi&#326;&#257; ne k&#257; labojumu. - Zv&#275;rs run&#257; k&#257; jilan&#275;. Tu vari aprun&#257;ties ar vi&#326;u, ja v&#275;lies.

&#381;ekak&#257; jauc&#257;s neizm&#275;rojama saj&#363;sma ar netic&#299;bu un aizdom&#257;m. Tikusi gal&#257; ar emocij&#257;m, vi&#326;a paliec&#257;s uz priek&#353;u un teica, &#316;oti l&#275;ni un &#316;oti skaidri:

- Man gr&#363;ti tam notic&#275;t. Tu ta&#269;u neproti run&#257;t!

- Protu gan. Varu run&#257;t &#316;oti &#257;tri un saprotami.

- Tu esi iedres&#275;ts pateikt &#353;os v&#257;rdus!

- N&#275;. Es m&#257;c&#299;jos, k&#257; m&#257;c&#257;s f&#257;rgajas.

- Oke&#257;n&#257;?

- N&#275;. Es neprotu peld&#275;t. Es m&#257;c&#299;jos, klaus&#299;damies Eng&#257;.

&#381;ekaka pat nepaskat&#299;j&#257;s uz Engu, un vi&#326;as bals&#299; ieskan&#275;j&#257;s nicin&#257;jums.

Tas tik ir jauki. Klaus&#299;jies m&#299;&#316;ajos v&#257;rdos, ko izsaka b&#363;tne, ar kuru piedzivoj&#257;m t&#257;du &#311;&#275;pu vecaj&#257;, labaj&#257; Inegban&#257;. &#352;&#257;ds prasts dz&#299;vnieks izsak&#257;s labi par N&#257;ves Meit&#257;m: k&#257;ds podi&#326;&#353;, t&#257;ds v&#257;ci&#326;&#353;!

Vi&#326;a paraudz&#299;j&#257;s uz Vaint&#275;.

- Man j&#257;apsveic tevi. Tu esi no nek&#257; uztais&#299;jusi kaut ko. Pils&#275;tu no m&#363;&#382;ame&#382;a, run&#257;t&#257;ju no astazous, skolot&#257;ju no n&#257;ves nepie&#326;emt&#257;s. Alp&#299;sakai gaid&#257;ma patiesi spraiga r&#299;tdiena.

Vaint&#275; ar &#382;estu aizraid&#299;ja Engu un Keriku un uzrun&#257;ja &#381;ekaku.

- Es nekad neaizmirs&#299;&#353;u &#353;os v&#257;rdus. Jauna pasaule - t&#257;s ir jaunas r&#363;pes, un m&#275;s dar&#257;m, ko varam. Bet tagad saki, vai nev&#275;lies ga&#316;u? Mums te ir da&#382;as jaunas &#353;&#311;irnes, ko tu nevar&#275;tu b&#363;t baud&#299;jusi.

&#381;ekaka apmierin&#257;jum&#257; ska&#316;i noklik&#353;&#311;in&#257;ja &#382;ok&#316;us.

- Man par to jau st&#257;stija, bet tie&#353;i &#353;o lieti&#326;u es labpr&#257;t izzin&#257;tu pati person&#299;gi.

Rij un p&#257;rspr&#257;gsti, treknais maragi Keriks nodom&#257;ja, bet vi&#326;a padev&#299;gaj&#257;

st&#257;j&#257; &#353;is v&#275;l&#275;jums neatspogu&#316;oj&#257;s.

- Vediet vi&#326;u atpaka&#316;! - Vaint&#275; nor&#299;koja, liekot saprast, ka cit&#257;m jilan&#275; ar&#299; pa&#353;&#257;m b&#363;tu j&#257;paz&#363;d. Stalana par&#257;va kaklasiksnu un aizvilka Keriku sev l&#299;dzi. Z&#275;ns zaud&#275;ja l&#299;dzsvaru un bezmaz pakrita, bet neizr&#257;d&#299;ja ne maz&#257;ko neapmierin&#257;t&#299;bu. Vi&#326;i atst&#257;ja pla&#353;o klajumu un atgriez&#257;s pils&#275;tas za&#316;ajos gaite&#326;os. Enga nogriez&#257;s s&#257;nej&#257;, un Keriks p&#275;to&#353;i paraudz&#299;j&#257;s visapk&#257;rt. Kad redzeslok&#257; palika &#316;oti maz maragu un tie&#353;&#257; tuvum&#257; vairs nebija neviena, Keriks s&#257;p&#275;s ievaiman&#257;j&#257;s.

- Pal&#299;dzi Stalan S&#257;p ta&#269;u &#352;is mo&#353;&#311;is man ap kaklu &#381;&#326;audz

Stalana n&#299;gri pagriez&#257;s un iepl&#257;ja puis&#275;nam pa ausi. Bet vi&#326;a zin&#257;ja, ka

pils&#275;tas varen&#257;s grib dz&#299;vnieku redz&#275;t dz&#299;vu. &#381;&#326;augu tom&#275;r n&#257;ksies atsl&#257;bin&#257;t. Vi&#326;a izlaida no rokas saites galu un pasniedz&#257;s pie zv&#275;ra galvas.

Keriks apcirt&#257;s un met&#257;s b&#275;gt. Aiz muguras atskan&#275;ja &#257;rpr&#257;t&#299;gu dusmu r&#275;ciens.

Joz, puika! Traucies, ko nagi nes! Neviens marags nejaud&#257; tevi pan&#257;kt! Ar&#299; t&#257;s divas tur priek&#353;&#257; - t&#257;s ta&#269;u ir tikai biez&#257;dain&#257;s f&#257;rgajas.

- Ti&#353;, mal&#257;! - Keriks uzsauca, un b&#363;tnes tie&#353;&#257;m deva ce&#316;u. Ak, stulb&#257;s rad&#299;bas!

Saite so&#316;u ritm&#257; &#353;aust&#299;ja puis&#275;na plecus un muguru. Z&#275;ns skr&#275;jien&#257; aptina to ap roku, lai nemais&#257;s. &#352;&#311;&#275;rsojot k&#257;du noru, Keriks atskat&#299;j&#257;s; kaut kur t&#257;lu iepaka&#316; v&#299;d&#275;ja Stalanas st&#257;vs. T&#257;tad tie&#353;&#257;m! &#352;ie nerad&#299;jumi nav skr&#275;j&#275;ji.

Z&#275;ns atbr&#299;voja soli, turpin&#257;dams skr&#275;jienu viegli, bez sasprindzin&#257;juma. &#352;&#257;d&#257; temp&#257; vi&#326;&#353; var&#275;tu cilpot l&#299;dz vakaram. Elpa caur plau&#353;&#257;m pl&#363;da br&#299;vi un l&#299;ksmi, k&#257;jas atsper&#299;gi mina pils&#275;tas savdab&#299;go zemsedzes pinumu un ce&#316;am&#275;r&#311;is bija dz&#299;v&#299;ba.

Nekas vairs Keriku neaptur&#275;s. Paman&#299;jis priek&#353;&#257; maragu pulci&#326;u, vi&#326;&#353; nogriez&#257;s pa citu ce&#316;u. Ja gad&#299;j&#257;s f&#257;rgaja, pietika tikai uzsaukt, lai dod ce&#316;u. K&#257;ds marags gan nepak&#257;p&#257;s mal&#257;, Det l&#363;koja z&#275;nu sakampt. Keriks izloc&#299;j&#257;s no neveikl&#257; tv&#275;riena un jo&#326;oja t&#257;l&#257;k. Visbeidzot puis&#275;ns attap&#257;s viens pats lapu piesegt&#257; s&#257;nej&#257;. Vi&#326;&#353; piest&#257;ja, lai atvilktu elpu un p&#257;rdom&#257;tu turpm&#257;ko ric&#299;bu.

Visapk&#257;rt joproj&#257;m plet&#257;s pils&#275;ta. Lapu jumts sij&#257;ja saules starus, un Kerika skatiens nevi&#316;us pac&#275;l&#257;s tiem pret&#299;. V&#275;la p&#275;cpusdiena. T&#257;tad j&#363;rai j&#257;b&#363;t aiz muguras, bet iek&#353;zemei - tie&#353;i priek&#353;&#257;, kurp ve&#316;as lejupsl&#299;gsto&#353;&#257; saule. Turp ved&#299;s ar&#299; vi&#326;a ce&#316;&#353;.

Pils&#275;ta mij&#257;s ar laukiem, un vietumis at&#353;&#311;ir&#299;ba k&#316;uva glu&#382;i netverama. Tagad puis&#275;ns spar&#299;gi so&#316;oja. Skrie&#353;iem vi&#326;&#353; p&#257;rvar&#275;ja tikai klajumus, kuros tika paman&#299;ts.

L&#363;k, ar&#299; pirmais p&#257;rbaud&#299;jums! &#274;rk&#353;&#311;u bl&#299;va, kas slejas k&#257; varena siena.

Z&#275;na sirds neganti dauz&#299;j&#257;s. Ja vi&#326;u atrod &#353;eit, tad ir cauri. Un divi maragi vi&#326;u jau redz&#275;ja, jau kaut ko sauca nopaka&#316;. Keriks raiti cilpoja gar augsto &#382;ogu, mekl&#275;dams atveri. Ir! Te t&#257; ir. Resnas v&#299;nst&#299;gas, kas vijas krustu &#353;&#311;&#275;rsu p&#257;r izeju. J&#257;b&#363;t k&#257;dai iesp&#275;jai atv&#275;rt &#353;&#299;s durvis!

Keriks net&#275;r&#275;ja p&#363;les atsl&#275;gas mekl&#275;&#353;anai. Vi&#326;&#353; nomet&#257;s zem&#275; un izloc&#299;j&#257;s k&#257; t&#257;rps zem apak&#353;&#275;j&#257;s st&#299;gas. Aiz &#382;oga vi&#326;a skatienam pav&#275;r&#257;s s&#299;ku stirnu pulci&#326;&#353;, kas t&#363;da&#316; izb&#299;l&#299; pajuka augstaj&#257; z&#257;l&#275;. Z&#275;ns met&#257;s dz&#299;vnieku p&#275;d&#257;s. Pie n&#257;kam&#257;s sienas stirnas pa&#353;&#257;v&#257;s s&#257;nis, bet vi&#326;&#353; tikai l&#275;k&#353;oja taisni uz priek&#353;u. Tagad vi&#326;&#353; zin&#257;ja, k&#257; izskat&#257;s v&#299;nst&#299;gu kl&#257;tais caurums, un acs it viegli t&#257;du paman&#299;ja. Puis&#275;ns atkal nomet&#257;s zem&#275;, lai iesl&#299;d&#275;tu zem sl&#275;&#291;a, un atskat&#299;jies paman&#299;ja maragu p&#363;l&#299;ti tikko atdar&#299;taj&#257;s durv&#299;s lauka pret&#275;j&#257;s puses &#382;og&#257;. Vi&#326;iem nav lemts z&#275;nu no&#311;ert!

Keriks izskr&#275;ja p&#275;d&#275;j&#257; lauk&#257;. Tam j&#257;b&#363;t p&#275;d&#275;jam, jo tie&#353;i aiz t&#257; sl&#275;j&#257;s m&#363;&#382;ame&#382;s. Vi&#326;&#353; jau bija sastapis ce&#316;&#257; bl&#299;vu kokaud&#382;u pudur&#299;&#353;us, bet tos v&#275;l iesk&#257;va &#275;rk&#353;&#311;u no&#382;ogojumi un lauki. D&#382;ung&#316;i aiz p&#275;d&#275;j&#257; &#382;oga &#353;&#311;ita nebeidzami, tum&#353;i un draud&#299;gi. Un tom&#275;r - lai k&#257;das briesmas tie ar&#299; sl&#275;ptu, nekas nevar&#275;ja m&#275;roties ar baiso pils&#275;tu aiz muguras. Vi&#326;&#353; no jauna izsl&#299;d&#275;ja zem v&#299;nogul&#257;jiem, piel&#275;ca k&#257;j&#257;s un sastap&#257;s aci pret aci ar milzu rad&#299;jumiem, kuri blenza vi&#326;&#257;.

Puis&#275;nu p&#257;r&#326;&#275;ma izbailes. Augums s&#257;ka me&#382;on&#299;gi tr&#299;c&#275;t, un k&#257;jas neklaus&#299;ja. Zv&#275;ri bija milz&#299;gi, liel&#257;ki par mamutiem - &#299;sti maragi, k&#257; &#316;aun&#257;kaj&#257; murg&#257;. Pel&#275;ki, krunkaini, k&#257;jas k&#257; stumbri, uz muguras - kaula vairogu rindas, deguna gal&#257; - pret z&#275;nu pav&#275;rsti ragi. Sirds Kerika kr&#363;t&#299;s dauz&#299;j&#257;s tik nevald&#257;mi, ka vi&#326;am &#353;&#311;ita - t&#257; pl&#299;s&#299;s.

Tikai tagad vi&#326;&#353; iev&#275;roja, ka zv&#275;ri nen&#257;k uz vi&#326;a pusi. S&#299;k&#257;s a&#269;eles starp &#269;erve&#316;ainajiem plakstiem v&#275;r&#257;s lejup, l&#257;g&#257; pat nesp&#275;damas vi&#326;u saskat&#299;t. Smagn&#275;j&#257;s galvas nolaid&#257;s lejup, un kn&#257;bjveida &#382;ok&#316;i s&#257;ka plucin&#257;t z&#257;li. Uzman&#299;gi, soli pa solim vi&#326;&#353; lav&#299;j&#257;s tiem apk&#257;rt, pret&#299; nepiln&#299;gi sazaroju&#353;ajam &#382;ogam, kur&#257; r&#275;goj&#257;s pla&#353;as atveres, aiz kur&#257;m meln&#275;ja m&#363;&#382;ame&#382;s.

Br&#299;v&#299;ba! Vi&#326;&#353; ir izb&#275;dzis!

Z&#275;ns atgr&#363;da s&#257;nis da&#382;as nok&#257;ru&#353;&#257;s stigas un sp&#275;ra k&#257;ju uz v&#275;s&#257; m&#257;la klona d&#382;ung&#316;u piev&#257;rt&#275;. Atkal atb&#299;d&#299;ja st&#299;gas un dev&#257;s t&#257;l&#257;k.

Tad Keriks atkl&#257;ja, ka t&#257;s pie&#311;&#275;ru&#353;&#257;s vi&#326;am pie rok&#257;m un nesteidz&#299;gi savelkas ap visu augumu.

Tie nebija nek&#257;di v&#299;nogul&#257;ji. Tie izr&#257;d&#299;j&#257;s dz&#299;vie slazdi. Vi&#326;&#353; tos plos&#299;ja, cent&#257;s p&#257;rkost. Bez pan&#257;kumiem. Bet uzvara ta&#269;u bija tik tuvu, tik moko&#353;i tuvu!

Sav&#275;rsies s&#257;nis &#353;ajos v&#275;sajos sk&#257;vienos, z&#275;ns redz&#275;ja p&#257;r lauku tuvojamies maragus. Moko&#353;i tuvu.

Keriks atkal pagriez&#257;s pret me&#382;u, &#316;engani iek&#257;ries st&#299;g&#257;s un atmetis c&#299;&#326;u. Puis&#275;ns gandr&#299;z neman&#299;ja, k&#257; vi&#326;u ne&#382;&#275;l&#299;gi sakampj rokas ar dubultiem &#299;k&#353;&#311;iem. Vi&#326;&#353; l&#363;koj&#257;s uz kokiem, uz br&#299;v&#299;bu. &#352;&#311;ita, ka biezokn&#299; sakustas k&#257;ds dz&#299;vnieks.

Lapas virs galvas uz mirkli pa&#353;&#311;&#299;r&#257;s, un z&#275;na skatiens uztv&#275;ra b&#257;rdainu seju. V&#299;zija pazuda, k&#257; par&#257;d&#299;jusies, un dzel&#382;ainas &#311;etnas vi&#326;u aizr&#257;va atpaka&#316; nebr&#299;v&#275;.



XVI

Vaint&#275;, dzi&#316;i dom&#257;s iegrimusi, &#275;rti atsl&#299;ga sav&#257; dz&#299;vaj&#257; koka atzveltnes kr&#275;sl&#257;. Vi&#326;as &#311;ermenis bija stings un nekust&#299;gs. Ap vi&#326;u dr&#363;zm&#275;j&#257;s un klusin&#257;ti &#269;aloja pal&#299;dzes, kuras, savuk&#257;rt, iesk&#257;va visureso&#353;&#257;s f&#257;rgajas. Vaint&#275; atrad&#257;s klusuma sali&#326;as pa&#353;&#257; viduc&#299;, un neviena neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s trauc&#275;t eista&#257; rimto mieru. Vi&#326;as domas ta&#269;u ir pils&#275;tas izaugsmes dzin&#275;jsp&#275;ks.

Tiesa gan, &#353;obr&#299;d vi&#326;as vien&#299;g&#257; doma un j&#363;ta bija nevald&#257;ms naids. Tikai sastingums var&#275;ja apsl&#275;pt &#353;&#299;s j&#363;tas, &#316;aujot izvair&#299;ties no nevesel&#299;gas intereses pilso&#326;u vid&#363;. Vi&#326;a zviln&#275;ja k&#257; akmens t&#275;ls, tikai lab&#257; acs neman&#257;mi sekoja aizg&#257;j&#275;ju mugur&#257;m. Tur aiziet Vanalp&#275;, vi&#326;as neaizvietojam&#257; pal&#299;dze, un zin&#257;tniece &#381;ekaka, kura var&#275;ja izr&#257;d&#299;ties ne maz&#257;k noder&#299;ga. Un vi&#326;&#257;m l&#299;dz&#257;s - Alekenzi, &#353;is smac&#275;jo&#353;ais dzirnakmens Vaint&#275; kakl&#257;. Cik lieliski Malzasa to Izpl&#257;nojusi! Cik izsmalcin&#257;ts var b&#363;t zemiskums! Tagad, kad apdar&#299;ti pirmie vit&#257;li svar&#299;gie darbi, Alekenzi ieradusies uz priek&#353;dien&#257;m audz&#275;t Malzasas taukus. &#310;i&#311;er&#275;t, iegaum&#275;t, - nodot varu Malzasai, tikl&#299;dz t&#257; ierad&#299;sies! Tur nu vi&#326;a aiziet, luncin&#257;dam&#257;s ap &#381;ekaku un ieklaus&#299;dam&#257;s vis&#257;, ko abi sp&#299;dek&#316;i pie jilan&#275; zin&#257;tnes debes&#299;m sprie&#382;.

Visas tr&#299;s izzuda skatienam, un Vaint&#275; kl&#299;sto&#353;ais skatiens apst&#257;j&#257;s pie Engas, kura, klusi pien&#257;kusi, jau st&#257;v&#275;ja vi&#326;as priek&#353;&#257; padev&#299;g&#257; poz&#257;.

- Liec mani mier&#257;! - Vaint&#275; izgr&#363;da, cik asi vien prata. - Es nevienu nepie&#326;emu!

- &#315;oti svar&#299;ga lieta. L&#363;dzu mani uzklaus&#299;t

- Prom!

- Tev j&#257;zina! Stalana sit astazou. B&#299;stos, ka vi&#326;a to nogalin&#257;s.

Tagad Vaint&#275; piln&#299;b&#257; piev&#275;rs&#257;s Engai, nekav&#275;joties pieprasot paskaidrojumus.

- Radijums m&#275;&#291;in&#257;ja izb&#275;gt, bet tika no&#311;erts. Stalana to briesm&#299;gi sit.

- Es neesmu likusi t&#257; dar&#299;t. Lai rimstas. Paga! Es pati vi&#326;ai pateik&#353;u. Past&#257;sti s&#299;k&#257;k par b&#275;g&#353;anu. K&#257; tas gad&#299;j&#257;s?

- To zina tikai Stalana. Vi&#326;a nevienai nest&#257;sta.

- Man past&#257;st&#299;s, - Vaint&#275; nobeidza ar skarbu, valdon&#299;gu &#382;estu.

Cietuma kameras durvis bija atst&#257;tas va&#316;&#257;, un tuvojoties aiz t&#257;m var&#275;ja sadzird&#275;t sitienu b&#363;k&#353;&#311;us, s&#257;pju vaidus. Vaint&#275; nost&#257;j&#257;s durvju ail&#257; un iekliedz&#257;s (st&#257;t!) ar t&#257;du sp&#275;ku, ka Stalana sastinga ar paceltu roku, no kuras nokar&#257;j&#257;s asin&#299;m pies&#363;kusies pletne.

Keriks pie vi&#326;as k&#257;j&#257;m raust&#299;j&#257;s agonij&#257;. Vi&#326;a mugura atg&#257;din&#257;ja asi&#326;ainu putru, un apzi&#326;a bija da&#316;&#275;ji aizmiglojusies.

- Apkop rad&#299;jumu! - Vaint&#275; pav&#275;l&#275;ja, un Enga ros&#299;gi &#311;&#275;r&#257;s pie lietas. - Bet tu liec to r&#299;ku nost un uz karst&#257;m p&#275;d&#257;m atbildi: kas notiek!

No Vaint&#275; v&#257;rdiem tik nep&#257;rprotami uzv&#275;d&#299;ja n&#257;ve, ka pat stipr&#257; un bezbail&#299;g&#257; Stalana sar&#257;v&#257;s vi&#326;as priek&#353;&#257;. Pletne iz&#353;&#316;uka no &#316;enganajiem pirkstiem, - visa mednieces griba bija koncentr&#275;jusies atbildes &#382;estam. V&#275;l p&#257;ris Vaint&#275; v&#257;rdu, un vi&#326;a b&#363;tu nolemta.

- Rad&#299;jums aizb&#275;ga no manis, aizskr&#275;ja. &#315;oti &#257;tri. Neviena nejaud&#257;ja to pan&#257;kt. M&#275;s sekoj&#257;m vi&#326;am uz p&#275;d&#257;m, l&#299;dz pat laukiem. Bet kl&#257;t netik&#257;m. Ja neb&#363;tu gad&#299;jies slazds - viens no tiem, kas lauka mal&#257; sarg&#257; m&#363;s no astazou nakts sirojumiem, - tas b&#363;tu aizb&#275;dzis.

- Ak tikt&#257;l gan, - Vaint&#275; dom&#299;gi nol&#363;koj&#257;s uz sar&#257;vu&#353;os augumu. - Tik daudz ni&#311;u, par ko m&#275;s pat nenojau&#353;am, vien&#257; maz&#257; astazo&#363;. - Vi&#326;as dusmas rim&#257;s, un Stalana atviegloti nopurin&#257;j&#257;s. - Bet k&#257; tas paman&#299;j&#257;s izmukt?

- Es pat nezinu, eista&#257;. Vai pareiz&#257;k - zinu, bet nem&#257;ku izskaidrot.

- Pacenties!

- Cent&#299;&#353;os. Tas g&#257;ja man l&#299;dz&#257;s, klaus&#299;ja manas komandas. Kad bij&#257;m nog&#257;ju&#353;i k&#257;du gabalu, tas apst&#257;j&#257;s un s&#257;ka raust&#299;t ar rok&#257;m kaklasiksnu, s&#275;kdams un sten&#275;dams, ka smokot. T&#257; da&#382;k&#257;rt gad&#257;s. Es pasniedzos pie kak- lasiksnas, bet nebiju v&#275;l tai piesk&#257;rusies, kad astazous jau b&#275;ga. Un nemaz nesmaka.

- Bet vi&#326;&#353; teica, ka smok?

- Teica gan.

Saspringtaj&#257;s p&#257;rdom&#257;s par mednieces teikto Vaint&#275; dusmas noplaka piln&#299;b&#257;:

- Vai tad tu netur&#275;ji saites galu?

- Es to biju atlaidusi, sniegdam&#257;s pie kaklasiksnas. Rad&#299;jumam tr&#363;ka elpas, vi&#326;&#353; nevar&#275;ja nekur aizskriet.

- Skaidrs. Tu dar&#299;ji tie&#353;i to, ko katra b&#363;tu darijusi. Bet rad&#299;jumam netr&#363;ka elpas Vai tu esi par to p&#257;rliecin&#257;ta?

- Un k&#257; v&#275;l! Vi&#326;&#353; br&#299;vi elpoja ar&#299; noskr&#275;jis lielu gabalu. Tikl&#299;dz no&#311;&#275;ru vi&#326;u, t&#257; apl&#363;koju kaklasiksnu. T&#257; st&#257;v&#275;ja tie&#353;i tur, kur es to uzliku.

- Visa &#353;&#299; lieta man nav saprotama, - Vaint&#275; konstat&#275;ja, noraudz&#299;dam&#257;s uz pa&#291;&#299;bu&#353;o astazou. Enga bija noliekusies un slauc&#299;ja asinis no vi&#326;a muguras un kr&#363;t&#299;m. Uzdauz&#299;t&#257;s acis bija stiklainas, un seja suloja. D&#299;vaini, ka p&#275;c Stalanas g&#257;d&#299;bas vi&#326;&#353; v&#275;l tur&#275;j&#257;s pie dz&#299;v&#299;bas.

Bet gl&#257;bi&#326;a no atzi&#326;as, ka kaklasiksna vi&#326;a kaklu tom&#275;r ne&#382;&#326;augusi, nebija. Un vi&#326;&#353; teica, ka &#382;&#326;audz. Neiesp&#275;jami. Un tai pa&#353;&#257; laik&#257; - nenoliedzami.

Te p&#275;k&#353;&#326;i k&#257;da doma sasaist&#299;ja Vaint&#275; locek&#316;us. T&#257; bija t&#257;da doma Neiesp&#275;jama doma, viena no t&#257;m dom&#257;m, kuras nekad nevar&#275;tu ie&#353;auties, piem&#275;ram, Stalanas taisnvirziena pr&#257;t&#257;. Vaint&#275; apvald&#299;ja &#353;o domu, uz br&#299;di atlika to pie malas un ierun&#257;j&#257;s, skarbi un saspringti:

- Paz&#363;di!

Stalana bez kav&#275;&#353;an&#257;s izmet&#257;s lauk&#257;, pau&#382;ot atvieglojumu un pateic&#299;bu, apjauzdama, ka par mata tiesu izsprukusi no visbarg&#257;k&#257; soda, un ar prieku izsviezdama visu notiku&#353;o no galvas.

Vaint&#275; galv&#257;, toties, notiku&#353;ais atst&#257;ja p&#275;das. Enga joproj&#257;m atrad&#257;s ar muguru pret vi&#326;u, un vi&#326;ai bija dota iesp&#275;ja sakopot domas, p&#257;rcil&#257;t t&#257;s un neraiz&#275;ties par sava domu g&#257;juma iesp&#275;jamiem nov&#275;rot&#257;jiem.

&#352;&#257;da doma nevar ie&#353;auties pr&#257;t&#257;. Un tom&#275;r t&#257; ie&#353;&#257;v&#257;s. Viena no pirmaj&#257;m liet&#257;m, ko Vaint&#275; savulaik iegaum&#275;ja, apg&#363;stot m&#257;c&#299;bu par dom&#257;m, bija t&#257;da: kad visi citi izskaidrojumi ir noraid&#299;ti, paliku&#353;ais izskaidrojums izr&#257;d&#257;s &#299;stais, lai cik ar&#299; nesapr&#257;t&#299;gs vai ac&#299;mredzami neiesp&#275;jams tas liktos.

Astazous teica, ka kaklasiksna &#382;&#326;audz.

Kaklasiksna ne&#382;&#326;audza.

Apgalvojums neatbilst faktam.

Astazous apgalvoja vienu, bet fakti liecina citu.

&#352;&#257;das lietas apz&#299;m&#275;&#353;anai jilan&#275; valod&#257; v&#257;rds nebija paredz&#275;ts, t&#257;p&#275;c vi&#326;a to rad&#299;ja. Tas sauksies meli. Astazous bija melojis.

Neviena jilan&#275; nevar&#275;ja melot. Domas var&#275;ja apsl&#275;pt tikai ar nekust&#299;bu un cit&#257;du izteiksmes ierobe&#382;o&#353;anu. Doma bija apgalvojums, un apgalvojums bija doma. Run&#257;&#353;ana k&#257; darb&#299;ba sakrita ar dom&#257;&#353;anu k&#257; darb&#299;bu.

Astazoum &#353;&#299;s darb&#299;bas nesakrita.

Tas var&#275;ja dom&#257;t vienu un run&#257;t citu. Tas var&#275;ja &#353;&#311;ist r&#257;ms un pak&#316;&#257;v&#299;gs, tad pazi&#326;ot, ka nevar paelpot, bet paties&#299;b&#257; vi&#326;&#353; visu laiku dom&#257;jis par b&#275;g&#353;anu. Tas prata melot.

Rad&#299;jumam j&#257;dz&#299;vo. Tas j&#257;apr&#363;p&#275;, j&#257;apsarg&#257;, un j&#257;nov&#275;r&#353; t&#257; b&#275;g&#353;anas iesp&#275;ja. N&#257;kotne v&#299;d&#275;ja bl&#257;va un izpl&#363;dusi, Vaint&#275; nebija skaidr&#299;bas par visiem s&#299;kumiem Bet vi&#326;a piln&#299;gi dro&#353;i zin&#257;ja, ka astazous ir vi&#326;as n&#257;kotne. Vi&#326;a liks liet&#257; vi&#326;u un vi&#326;a br&#299;ni&#353;&#311;o sp&#275;ju. Atspersies pret to aug&#353;upce&#316;&#257; uz savu amb&#299;ciju sniegotaj&#257;m virsotn&#275;m.

Tagad j&#257;met pie malas pr&#257;tu&#316;o&#353;ana par &#353;o neredz&#275;to dabas d&#257;vanu. Vi&#326;ai j&#257;r&#363;p&#275;jas, lai viss ietu savu gaitu, citiem neko nenojau&#353;ot. Vi&#326;a nepie&#316;aus nek&#257;das tenkas par &#353;o b&#275;g&#353;anas gad&#299;jumu. Vai Stalana j&#257;nov&#257;c? Uz br&#299;di vi&#326;&#257; pazib&#275;ja &#353;&#257;da ideja, bet vi&#326;a to noraid&#299;ja. Medniece bija p&#257;r&#257;k v&#275;rt&#299;ga. Stalana pak&#316;ausies klus&#275;&#353;anas nolikumam, vi&#326;a ar prieku tam pak&#316;ausies, - neba nu medniece aizmirs&#299;s, cik tuvu n&#257;ves robe&#382;ai bija uzbangoju&#353;as Vaint&#275; dusmas. Sak&#257;rtojusi domas, Vaint&#275; piev&#275;rs&#257;s Engai:

- Vai rad&#299;jums stipri savainots?

- Gr&#363;ti pateikt. Tas ir sasists, &#257;da daudzviet p&#257;r&#353;&#311;elta, bet varb&#363;t tas ar&#299; viss. Pal&#363;k! Tas kustas. Acis ir va&#316;&#257;.

Keriks ar aizmiglotu skatienu pav&#275;r&#257;s abos maragos virs galvas. Vi&#326;am neizdev&#257;s izb&#275;gt, vi&#326;am s&#257;p&#275;ja, un viss ar vi&#326;u bija greizi. Gan n&#257;ks cita reize

- Saki, ko tu j&#363;ti? - Vaint&#275; pav&#275;l&#275;ja, un z&#275;nu p&#257;rsteidza r&#363;pes vi&#326;as bals&#299;.

- Man s&#257;p. Viscaur. - Vi&#326;&#353; pakustin&#257;ja rokas un k&#257;jas. - Tas ar&#299; viss. Es viss s&#257;pu.

- Tas t&#257;p&#275;c, ka tu t&#299;koji aizmukt, - Vaint&#275; aizr&#257;d&#299;ja. - Tu izmantoji br&#299;di, kad Stalana atlaida saiti. Es par&#363;p&#275;&#353;os, lai turpm&#257;k nekas t&#257;ds vairs neatgaditos.

Kerika nogurums un s&#257;pes nebija tik briesm&#299;gas, lai vi&#326;&#353; nepaman&#299;tu izr&#257;vumu Vaint&#275; p&#257;rst&#257;st&#257;. Vaint&#275; ta&#269;u vajadz&#275;tu zin&#257;t, ko z&#275;ns teica Stalanai, lai liktu vi&#326;ai atbr&#299;vot saiti. Enga to neman&#299;ja, bet Keriks gan. Vi&#326;&#353; iev&#275;roja, ka tas tiek noklus&#275;ts, iedom&#257;j&#257;s par to, bet t&#363;da&#316; ar&#299; aizmirsa. Vi&#326;am s&#257;p&#275;ja.

Atn&#257;ca k&#257;da Vanalp&#275; m&#257;cekle un aps&#275;ja Kerika br&#363;ces. P&#275;c tam z&#275;nu daudzas dienas lika piln&#299;g&#257; mier&#257;, l&#299;dz vi&#326;&#353; izvese&#316;oj&#257;s. Nenotika vairs valodas stundas, nedz ar&#299; bija j&#257;cie&#353; Stalanas skarb&#257; apr&#363;pe. Va&#382;&#257;s vi&#326;u vairs nesl&#275;dza, bet durvis alla&#382; bija aizsl&#275;gtas.

Kad s&#257;pes s&#257;ka rimties, vi&#326;&#353; p&#257;rcil&#257;ja pr&#257;t&#257; savu b&#275;g&#353;anas m&#275;&#291;in&#257;jumu. Kur ir vi&#326;a k&#316;&#363;da? Vajadz&#275;ja, t&#257;tad, izvair&#299;ties no &#353;&#311;ietamajiem staipek&#326;iem, p&#257;rl&#275;kt tiem p&#257;ri un aizb&#275;gt m&#363;&#382;ame&#382;&#257;.

Vai patiesi vi&#326;&#353; bija redz&#275;jis b&#257;rdainu seju starp lap&#257;m? Vai varb&#363;t t&#257; bija tikai iedoma, tikai cer&#299;ba, kas rad&#299;ja &#353;o v&#299;ziju? Nepr&#257;t&#299;gas alkas ieraudz&#299;t k&#257;du gaid&#257;m vi&#326;u? Ej nu sazini Bet k&#257;da tam noz&#299;me! Vi&#326;am ne no viena neko nevajag. Lai tikai b&#363;tu iesp&#275;ja izb&#275;gt. N&#257;ko&#353;reiz t&#257;s vi&#326;u neno&#311;ers!

Gausi vilk&#257;s diena p&#275;c dienas, lidz Kerika ievainojumi sadzija un v&#257;tis nolu- pa, atsedzot b&#257;lganas r&#275;tas. M&#257;cekle, ik r&#299;tu atnesot &#275;dienu, joproj&#257;m cit&#299;gi apsekoja vi&#326;u. Kad visas skrambas uz galvas bija aizvilku&#353;&#257;s, vi&#326;a atnesa j&#363;natehu, lai nol&#299;dzin&#257;tu spuraino ataugu uz puis&#275;na galvas. Turpm&#257;k vi&#326;u atkal past&#257;v&#299;gi pak&#316;&#257;va g&#316;otain&#257; friziera apr&#363;pei. Kam&#275;r m&#257;cekle atrad&#257;s kambari, durvis alla&#382; bija aizbult&#275;tas, un puis&#275;ns ik br&#299;di sajuta Stalanas nom&#257;co&#353;o kl&#257;tb&#363;tni aiz t&#257;m. &#352;is ce&#316;&#353; b&#275;g&#353;anai palika sl&#275;gts. Bet vi&#326;as ta&#269;u m&#363;&#382;am netur&#275;s vi&#326;u &#353;aj&#257; ieslodz&#299;jum&#257;!

Todien, kad m&#257;cekle ierodoties nesp&#275;ja apvald&#299;t satraukuma pilnas kust&#299;bas, Keriks saprata, ka kaut kam j&#257;notiek. Jilan&#275; apmazg&#257;ja vi&#326;u un r&#363;p&#299;gi apsekoja z&#275;na &#311;ermeni, l&#363;koj&#257;s, lai &#257;das biks&#299;tes atrastos viet&#257;, tad aptup&#257;s un

blenza uz durv&#299;m. Keriks zin&#257;ja, ka lab&#257;k nejaut&#257;t, kas vi&#326;u gaida. Vi&#326;a nekad nerun&#257;ja un ari neatbild&#275;ja uz jaut&#257;jumiem. T&#257; nu vi&#326;&#353; ar&#299; aps&#275;d&#257;s un l&#363;koj&#257;s uz durv&#299;m.

T&#257; tie&#353;&#257;m izr&#257;d&#299;j&#257;s noz&#299;m&#299;ga diena. Durv&#299;m atveroties n&#257;kamo reizi, par&#257;dij&#257;s Vaint&#275;, kurai nopaka&#316; g&#257;zel&#275;j&#257;s &#381;ekakas &#316;umigais st&#257;vs. Vi&#326;&#257;m sekoja f&#257;rgajas un pal&#299;dzes ar kubuliem.

- &#352;is reiz jau izmuka, - Vaint&#275; teica. - Par&#363;p&#275;jies, lai nekas t&#257;ds vairs nevar&#275;tu notikt!

- Tas bija interesants darbi&#326;&#353;, eista&#257;. Tas man sag&#257;d&#257;ja garus un saldus p&#257;rdomu br&#299;&#382;us. Un ne&#353;aubos, ka atbilde ir rok&#257;. Es lab&#257;k neizpl&#363;d&#299;&#353;u run&#257;s, bet par&#257;d&#299;&#353;u, cerot, ka atkl&#257;smes mirklis sniegs tev baud&#299;jumu.

- Jebkur&#353; &#381;ekakas veikums man sniedz baud&#299;jumu, - atbilde saskan&#275;ja ar eti&#311;eti, bet Vaint&#275; at&#316;&#257;va taj&#257; pav&#299;d&#275;t ar&#299; neviltotai t&#299;ksmei. &#381;ekaka pam&#257;ja k&#257;dai fargajai un pa&#326;&#275;ma no t&#257;s tvertni.

- Tas ir kas piln&#299;gi jauns, - vi&#326;a st&#257;st&#299;ja, vilkdama &#257;r&#257; lokana materi&#257;la stiepli - tievu, sul&#299;gi &#311;ir&#353;sarkanu un neiedom&#257;jami iztur&#299;gu. &#381;ekaka demonstr&#275;ja, k&#257; divas fargajas, katra sav&#257; pavediena gal&#257;, var klupdamas vilkt un raust&#299;t stiepli bez pan&#257;kumiem, kas visas uzjautrin&#257;ja. K&#257; beidzamo triku vi&#326;a bija pietaup&#299;jusi stiegrnazi: izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka z&#257;&#291;&#275;t &#353;o materi&#257;lu ir tikpat bezcer&#299;gi, k&#257; pl&#275;st. P&#275;c visas &#353;&#299;s apstr&#257;des Vaint&#275; stiepli piekas&#299;gi nop&#275;t&#299;ja, bet neatrada neko vair&#257;k k&#257; gai&#353;as &#353;v&#299;kas mirdzo&#353;aj&#257; virsm&#257;. Vi&#326;a nesl&#275;pa apbr&#299;nu un vienlaikus ar&#299; neizpratni.

- Man ir t&#257; laime ienest skaidr&#299;bu, - &#381;ekaka neizm&#275;rojam&#257; pa&#353;apmierin&#257;t&#299;b&#257; kl&#257;st&#299;ja. - Stiegmazis, k&#257; tev zin&#257;ms, ir viena liela molekula. Tas grie&#382;, jo ir &#316;oti tievs, un to praktiski neiesp&#275;jami p&#257;rraut, jo starpmolekulu saites ir varenas. M&#363;su v&#275;rt&#275;jumam nodots m&#275;&#291;in&#257;jums rad&#299;t kaut ko l&#299;dz&#299;gu, bet citu. Lokan&#257; stieple sast&#257;v no t&#257;d&#257; pa&#353;&#257; vid&#275; izaudz&#275;t&#257;m molekul&#257;r&#257; oglek&#316;a &#353;&#311;iedr&#257;m. T&#257;s liecas, bet nel&#363;st, un t&#257;s nevar p&#257;rgriezt.

Vaint&#275; atzin&#299;b&#257; staroja.

- T&#257;tad tev ir saite, no kuras zv&#275;ram neizrauties. No t&#257; dabiski izriet n&#257;kamie jaut&#257;jumi: k&#257; tu piestiprin&#257;si to pie astazous un kur piestiprin&#257;si otru galu?

&#381;ekakas ga&#316;&#299;g&#257; miesa saj&#363;sm&#257; tr&#299;s&#275;ja.

- Eista&#257;, tu tie&#353;&#257;m labi izproti b&#363;t&#299;bu. L&#363;k ar&#299; rad&#299;juma topo&#353;ais kaklari&#326;&#311;is!

Pal&#299;dze sal&#363;koja puscaursp&#299;d&#299;gu, med&#363;zai l&#299;dz&#299;gu veidojumu apm&#275;ram rokas

lielum&#257;. &#381;ekaka to aptina Kerikam ap kaklu, un tas s&#257;ka gaudeni k&#363;&#326;oties. Nem&#299;l&#299;gais piesk&#257;riens z&#275;nu &#353;&#311;ebin&#257;ja, bet vi&#326;&#353; apzin&#257;j&#257;s, ka lab&#257;k jau nekurn&#275;t. &#381;ekaka b&#257;rst&#299;ja strupus nor&#257;d&#299;jumus. Pal&#299;dzes ieriv&#275;ja b&#363;tnes galus ar kaut k&#257;du ziedi un saspieda tos kop&#257;, izveidojot platu gredzenu ap z&#275;na kaklu.

- Jestr&#257;k, jestr&#257;k! - &#381;ekaka steidzin&#257;ja. - Sekr&#275;ts jau s&#257;k izdal&#299;ties.

Pal&#299;dzes r&#363;p&#299;gi apmeta stiepli k&#257; gredzenu - ap rad&#299;juma &#311;ermeni vis&#257;

garum&#257; - un savilka. Stiegra iegrauz&#257;s recek&#316;veida mies&#257; lidz pa&#353;am viducim.

- Pieliecies un ieskaties, eista&#257;, - &#381;ekaka uzsauca, - un tu redz&#275;si, k&#257; norise s&#257;kas.

Caursp&#299;d&#299;g&#257;s masas iek&#353;ien&#275; ap sve&#353;&#311;ermeni par&#257;d&#299;j&#257;s tum&#353;s sabiez&#275;jums.

- &#352;im dz&#299;vniekam rakstur&#299;ga visvienk&#257;r&#353;&#257;k&#257; met&#257;la sekr&#275;cija, - &#381;ekaka skaidroja, - Tas ap lokano stiepli izgulsn&#275; dzelzs atomus. Dr&#299;z vien tie sapl&#363;d&#299;s un veidos cietu gredzenu. M&#275;s dzivnieku barosim, l&#299;dz met&#257;la kaklari&#326;&#311;is sasniegs v&#275;lamo apveidu. &#352;o ri&#326;&#311;i nevar&#275;s ne p&#257;rraut, nedz ar&#299; p&#257;rgriezt.

- Tas ir ko v&#275;rts! Bet ko tu stiprin&#257;si otr&#257; gal&#257;?

P&#257;r &#381;ekakas atkareno miesu p&#257;rv&#275;l&#257;s apmierin&#257;juma vilnis. Vi&#326;a dev&#257;s p&#257;ri telpai pie f&#257;rgaj&#257;m, kuras visu v&#275;roja, un izgr&#363;da vienu uz priek&#353;u. B&#363;tne bija gar&#257;ka un drukn&#257;ka par p&#257;r&#275;j&#257;m, un zem &#257;das vi&#326;ai mezgloj&#257;s vareni musku&#316;u vijumi. &#381;ekaka satv&#275;ra vienu musku&#316;oto roku starp &#299;k&#353;&#311;iem, bet nejaud&#257;ja tos iespiest cietaj&#257; mies&#257;.

- &#352;&#299; f&#257;rgaja man kalpo jau daudzus gadus, un stipr&#257;ku es neesmu redz&#275;jusi. Vi&#326;a run&#257; ar gr&#363;t&#299;b&#257;m, toties lieliski veic visus smagos fiziskos darbus laboratorij&#257;. Atdodu vi&#326;u tev, eista&#257;, - lai veic atbild&#299;g&#257;ku darbu. - &#381;ekakas maz&#257;s a&#269;eles, gandr&#299;z pazudu&#353;as tauku bl&#299;v&#257;, &#353;aud&#299;j&#257;s p&#257;r kluso un nogaido&#353;o auditoriju. - L&#363;k, kas par darbu! Ar&#299; saites otr&#257; gal&#257; es izaudz&#275;&#353;u ri&#326;&#311;i - ap vi&#326;as kaklu. Astazous un f&#257;rgaja b&#363;s uz m&#363;&#382;u saist&#299;ti kop&#257; k&#257; divi aug&#316;i uz viena zara!

- Tavam pr&#257;tam l&#299;dz&#299;ga neatrast, - Vaint&#275; noteica, un visas pal&#299;dzes un f&#257;rgajas pauda piekri&#353;anu. - Sien abus kop&#257;, lai nekas tos nesp&#275;j iz&#353;&#311;irt! St&#257;sta, ka m&#363;su astazous skrienot &#316;oti &#257;tri. Teic man, astazou, cik t&#257;lu tu aizskriesi, velkot pavad&#257; &#353;o &#353;maugo f&#257;rgaju?

Keriks klus&#275;ja, pat necenzdamies kaut ko iebilst, un rad&#299;ja kl&#257;teso&#353;aj&#257;s neviltotu jautr&#299;bu. Vi&#326;&#353; p&#275;t&#299;ja pavadas otr&#257; gal&#257; noz&#299;m&#275;t&#257;s b&#363;tnes trulos vaibstus un nesp&#275;ja izjust neko citu, k&#257; vien svelo&#353;u naidu. Tad vi&#326;&#353; iev&#275;roja sev piev&#275;rsto Vaint&#275; skatienu un bez v&#257;rdiem pauda padev&#299;bu un samierin&#257;&#353;anos. Vaint&#275; piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja.

- &#352;i f&#257;rgaja ir guvusi v&#257;rdu, - Vaint&#275; pazi&#326;oja, un visas apklusa. - Kop&#353; &#353;&#257; mirk&#316;a vi&#326;a sauksies Inl&#275;nu, jo vi&#326;as varenais augums astazoum visu pasauli p&#257;rv&#275;rt&#299;s par cietumu. Vai zini, k&#257; tevi sauc, sp&#275;kasieva?

- Inl&#275;nu, - f&#257;rgaja dzi&#316;&#257; apmierin&#257;jum&#257; atbild&#275;ja, apzinoties, ka eista&#257; pati person&#299;gi pie&#353;&#311;&#299;rusi vi&#326;ai v&#257;rdu, lai &#326;emtu vi&#326;u sav&#257; kalp&#299;b&#257;.

Kerika piekri&#353;anas poza bija tikpat uzsp&#275;l&#275;ta, cik citu kl&#257;teso&#353;o prieks - patiess. Vi&#326;&#353; dom&#299;gi pastiepa &#299;k&#353;&#311;i un parull&#275;ja apa&#316;o stiepli pa gr&#299;du, jau p&#257;rcil&#257;dams pr&#257;t&#257; iesp&#275;jas p&#257;rgriezt to.



XVII

Es mo tarril drepastar, er em so man drija.

Ja ievainots mans br&#257;lis, asi&#326;oju ar&#299; es.

Caur melnaj&#257;m koku apris&#275;m v&#275;l liesmaini kv&#275;loja vakara debess, kam&#275;r virs oke&#257;na jau rot&#257;j&#257;s pirm&#257;s spo&#382;&#257;s zvaigznes, di&#382;en&#257;ko karot&#257;ju tharmas. &#268;etri viri liedag&#257; &#353;obr&#299;d neapj&#363;smoja zvaigznes. Vi&#326;i v&#275;r&#257;s tum&#353;aj&#257; m&#363;&#382;ame&#382;&#257;, kas sl&#275;j&#257;s tie&#353;i priek&#353;&#257; k&#257; draud&#299;ga siena, sl&#275;pdams savos biezok&#326;os nezin&#257;mus nezv&#275;rus. V&#299;ri atspieda muguras pret laivas bortu, un &#353;&#311;ita, ka stingrais atbalsts dod tiem sp&#275;ku. Laiva tom&#275;r bija vi&#326;us te atvedusi, un vi&#326;i dedz&#299;gi tic&#275;ja, ka t&#257; ari aizved&#299;s vi&#326;us no &#353;&#299;s bais&#257;s vietas.

Ortnars vairs nesp&#275;ja patur&#275;t to sev&#299;. Vi&#326;am bija j&#257;izsaka vi&#326;u visu kop&#299;g&#257;s domas.

- Tur iek&#353;&#257; var b&#363;t maragi. Varb&#363;t tie&#353;i &#353;obr&#299;d tie m&#363;s v&#275;ro un ir gatavi uzklupt. Nevajadz&#275;ja dz&#299;ties uz &#353;ejieni. - Vi&#326;&#353; dr&#363;m&#257;s priek&#353;nojaut&#257;s kod&#299;ja apak&#353;l&#363;pu. Izt&#275;le pild&#299;ja tumsu ar nedzird&#275;t&#257;m briesm&#257;m; vi&#326;&#353; bija sausn&#275;js un nervozs v&#299;rs ar izteiktu tieksmi satraukties.

- Herilaks teica, lai nogaid&#257;m &#353;epat, - Teld&#382;ess aizr&#257;d&#299;ja. Vi&#326;apr&#257;t, ar to ar&#299; viss bija pateikts. Vi&#326;u nebaid&#299;ja nekas, ko vi&#326;&#353; neredz&#275;ja, un vi&#326;&#353; bija radis pak&#316;auties pav&#275;l&#275;m. Samadars ir j&#257;gaida tik ilgi, l&#299;dz tas atgrie&#382;as.

- Bet vi&#326;&#353; ir proj&#257;m jau visu dienu. Varb&#363;t maragi vi&#326;u nok&#257;vu&#353;i un apriju&#353;i. - Ortnaram dr&#363;m&#257;s domas bija uzdzinu&#353;as &#353;ausmas. - Mums vienk&#257;r&#353;i nevajadz&#275;ja triekties tik t&#257;lu uz dienvidiem. Cik brie&#382;u baru m&#275;s sastap&#257;m! B&#363;tu var&#275;ju&#353;i tik daudz nomed&#299;t

- Med&#299;sim atce&#316;&#257;, - Serjaks iejauc&#257;s, juzdams, ka ar&#299; vi&#326;am piel&#299;p &#353;&#299;s bailes, - un tagad turi muti!

- K&#257;p&#275;c? T&#257;p&#275;c, ka es saku taisn&#299;bu? Mums j&#257;mirst Herilaka atrieb&#299;bas d&#275;&#316;. Mums nevajadz&#275;ja iet

- Aizveries! - Henvers p&#257;rtrauca vi&#326;u. - Tur kaut kas kustas. Tur, liedag&#257;

Vi&#326;i saspringa, sa&#382;&#326;augu&#353;i rok&#257;s &#353;&#311;&#275;pus, un atvieglojum&#257; nolaida tos tikai

tad, kad skaidri saskat&#299;ja Herilaka apveidu pret debess spozmi. Vi&#326;&#353; traus&#257;s aug&#353;up pa k&#257;pu.

- Kur tu sabiji visu dienu! - samadaram tuvojoties, uzsauca Ortnars, un vi&#326;a balsi izskan&#275;ja p&#257;rmetums. Herilaks izlik&#257;s nedzirdam. Vi&#326;&#353; at&#269;&#257;poja pie saviem v&#299;riem un smagi atspied&#257;s uz &#353;&#311;&#275;pa.

- Atnesiet man &#363;deni, - vi&#326;&#353; pav&#275;l&#275;ja, - un klausieties, ko es teik&#353;u!

Gariem malkiem iztuk&#353;ojis &#311;irbi, vi&#326;&#353; nosvieda to smilt&#299;s un pats nosl&#299;ga

l&#299;dz&#257;s. Tad virsaitis ierun&#257;j&#257;s zem&#257;, klusin&#257;t&#257; bals&#299;, vispirms p&#257;rcil&#257;dams lietas, ko visi sen jau zin&#257;ja.

- Amahasta samada vairs nav. Visi k&#257; viens apkauti. J&#363;s redz&#275;j&#257;t vi&#326;u kaulus taj&#257; krast&#257;. J&#363;s redzat man kakl&#257; Amahasta debessmet&#257;la nazi un zin&#257;t, ka es to atradu starp vi&#326;a kauliem. Viss, ko redz&#275;ju krast&#257; starp skeletiem, lika dom&#257;t, ka n&#257;ve n&#257;kusi no dienvidiem. Es izraudz&#299;ju j&#363;s par ce&#316;abiedriem, kas var&#275;tu kop&#257; ar mani doties uzmekl&#275;t &#353;o n&#257;vi. Es izraudz&#299;ju j&#363;s k&#257; stiprus medniekus. M&#275;s esam virz&#299;ju&#353;ies uz dienvidiem pulka dienu, apst&#257;joties tikai, lai kaut ko nomed&#299;tu un pieloc&#299;tu m&#257;gu. M&#275;s esam non&#257;ku&#353;i dienvidzem&#275;, maragu valst&#299;b&#257;, un daudzus no tiem ar&#299; redz&#275;ju&#353;i. Turkl&#257;t vakar atgad&#299;j&#257;s kas sav&#257;ds. M&#275;s non&#257;c&#257;m uz p&#275;d&#257;m, kas nebija dz&#299;vnieku p&#275;das. Es g&#257;ju pa &#353;&#299;m p&#275;d&#257;m pal&#363;kot, kurp t&#257;s ved. Tagad es atkl&#257;&#353;u, ko esmu atradis.

Herilaka bals&#299; ieskan&#275;j&#257;s divaina nots, kas lika visiem, pat Ortnaram, ciest klusu. Rieto&#353;&#257; saule l&#275;ja p&#257;r Herilaka seju asi&#326;ainu atbl&#257;zmu, un &#353;&#299; d&#275;monisk&#257; maska piln&#299;b&#257; sader&#275;j&#257;s ar niknum&#257; at&#326;irgtajiem zobiem, kuros v&#257;rdi pa br&#299;dim pat iestr&#275;ga.

- Es atradu slakterus. T&#257;s takas ir ieminu&#353;i maragi, - t&#257;di man v&#275;l nebija gad&#299;ju&#353;ies. Vi&#326;iem ir milz&#299;ga ligzda, kur vi&#326;i &#326;udz k&#257; skudras p&#363;zn&#299;. Bet vi&#326;i nav skudras, - nedz ar&#299; tani, lai gan staig&#257; uz div&#257;m k&#257;j&#257;m k&#257; m&#275;s. Vi&#326;i nel&#299;dzin&#257;s nevienam mums zin&#257;mam zv&#275;ram; kaut k&#257;di jauna veida maragi. Vi&#326;i brauc pa &#363;deni j&#257;&#353;us uz laiv&#257;m l&#299;dz&#299;giem dz&#299;vniekiem, un vi&#326;u ligzdu ietver &#275;rk&#353;&#311;u siena. Un vi&#326;iem ir iero&#269;i.

- K&#257; to saprast? - ar &#353;ausm&#257;m bals&#299; iejauc&#257;s Ortnars, jo Herilaka v&#257;rdi iel&#275;ja dz&#299;v&#299;bu vi&#326;a murgu t&#275;los. - Tur ir maragi, kas staig&#257; k&#257; tani? Kam ir &#353;&#311;&#275;pi un loki k&#257; taniem? Mums uz karst&#257;m p&#275;d&#257;m j&#257;paz&#363;d, pirms vi&#326;i mums uzskr&#275;ju&#353;i virs&#363;

- Klusu! - Herilaks noskald&#299;ja dr&#363;mi un pav&#275;lo&#353;i. - Tu esi mednieks vai b&#257;ba?! Izr&#257;di tikai bailes, un med&#299;jums to redz&#275;s un smies par tevi, un tavas bultas nekad nesasniegs m&#275;r&#311;i!

Ortnars zin&#257;ja, ka t&#257; tas ir. Vi&#326;&#353; saknieba l&#363;pas, r&#257;d&#299;dams, ka ciet&#299;s klusu. Ja tu run&#257; par brie&#382;iem, lai cik ar&#299; t&#257;lu tie b&#363;tu, tie izdzird&#275;s un aizmuks. V&#275;l &#316;aun&#257;k, ja mednieks baid&#257;s: visi zv&#275;ri to zina, un vi&#326;a raid&#299;t&#257;s akmens smailes nekad nepan&#257;k upuri. Ortnars man&#299;ja, ka citi no vi&#326;a nov&#275;r&#353;as, un saprata, ka ir p&#257;rsteidz&#299;gi izrun&#257;jies, neiedom&#257;joties par sek&#257;m. Vi&#326;&#353; mekl&#275;ja gl&#257;bi&#326;u klus&#275;&#353;an&#257;.

- &#352;ie maragi vienlaikus l&#299;dzin&#257;s un nel&#299;dzin&#257;s taniem. Es augu dienu v&#275;roju no sl&#275;p&#326;a un redz&#275;ju vi&#326;us dar&#257;m daudz nesaprotamu lietu. Tom&#275;r es redz&#275;ju kaut ko, kas ir ierocis, lai gan tas nav ne &#353;&#311;&#275;ps, ne &#353;aujamloks. Tas izskat&#257;s p&#275;c n&#363;jas. Marags ar t&#257;du not&#275;m&#275;ja, un atskan&#275;ja troksnis, un es redz&#275;ju briedi nokrit&#257;m k&#257; nop&#316;autu, - Herilaks k&#257;pin&#257;ja inton&#257;ciju, izaicin&#257;dams netic&#299;gos iebilst, bet neviens neiejauc&#257;s. - Es to redz&#275;ju, kaut ar&#299; neprotu izskaidrot. Tas n&#363;jveid&#299;gais ir ierocis, un maragu ir daudz, un n&#363;ju ir daudz. Vi&#326;i ir tie, kas apslakt&#275;ja Amahasta samadu.

Sekojo&#353;o ieilgu&#353;o klusumu p&#257;rtrauca Teld&#382;ess. Vi&#326;&#353; tic&#275;ja Herilaka teiktajam, bet nek&#257;di nesp&#275;ja to aptvert.

- &#352;ie maragi, kas &#353;auj ar trok&#353;&#326;ain&#257;m n&#363;j&#257;m Kas tevi vedina uz dom&#257;m, ka tie&#353;i vi&#326;i apk&#257;va samadu?

- Tas ir piln&#299;gi dro&#353;i, - Herilaka v&#257;rdos skan&#275;ja skarba nolemt&#299;ba. - Tas ir piln&#299;gi dro&#353;i, jo es redz&#275;ju vi&#326;us sag&#363;st&#257;m tanu z&#275;nu. Vi&#326;i zina par mums. Tagad m&#275;s zin&#257;m par vi&#326;iem.

- Ko dar&#299;sim, Herilak? - Serjaks vaic&#257;ja.

- Dosimies atpaka&#316; pie samada. M&#275;s esam tikai pieci pret &#353;o maragu p&#363;zni, un vi&#326;u tur ir bez sava gala. Bet m&#275;s nep&#257;rn&#257;ksim tuk&#353;&#257;m rok&#257;m. Tani j&#257;br&#299;dina par draudo&#353;aj&#257;m briesm&#257;m, j&#257;par&#257;da, no k&#257; &#353;&#299;s briesmas draud.

- Un k&#257; to izdar&#299;t? - Ortnars ba&#382;&#299;gi ievaic&#257;j&#257;s, nesp&#275;dams nosl&#257;p&#275;t bai&#316;u tr&#299;sas bals&#299;.

- Es p&#257;rdom&#257;&#353;u pirms iemig&#353;anas un ritu izst&#257;st&#299;&#353;u. Tagad j&#257;iet gul&#275;t, jo r&#299;tdiena n&#257;ks ar lieliem darbiem.

Herilaks neatkl&#257;ja visu paties&#299;bu. Vi&#326;&#353; jau bija izl&#275;mis, kas dar&#257;ms, bet nev&#275;l&#275;j&#257;s likt vi&#326;iem visu nakti svaid&#299;ties bezmieg&#257;. &#299;pa&#353;i jau Ortnaram. Vi&#326;&#353; bija viens no lab&#257;kajiem medniekiem, bet m&#275;dza p&#257;r&#257;k daudz pr&#257;tot par liet&#257;m, kas v&#275;l nav notiku&#353;as. Da&#382;k&#257;rt lab&#257;k ir dar&#299;t, daudz nedom&#257;jot.

Ap r&#299;tausmu vi&#326;i jau bija k&#257;j&#257;s, un Herilaks lika visu mant&#299;bu sakraut laiv&#257;, kas jau atrad&#257;s izbrauk&#353;anas gatav&#299;b&#257;.

- Atgrie&#382;oties mums var rasties v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s pazust bez kav&#275;&#353;an&#257;s, - vi&#326;&#353; bilda. - Nav izsl&#275;gts, ka mums sekos. - P&#275;k&#353;&#326;ais mulsums v&#299;ru sej&#257;s izvilin&#257;ja vi&#326;am smaidu. - Es teicu: tas vienk&#257;r&#353;i nav izsl&#275;gts. Ja m&#275;s veiksim savu dar&#257;mo k&#257; mednieki, tas b&#363;s izsl&#275;gts. Un l&#363;k, ko m&#275;s dar&#299;sim! Uzmekl&#275;sim mazu, savrupu maragu pulci&#326;u. Vakar es iev&#275;roju, ka ir t&#257;di savrupnieki. Vi&#326;i ar kaut ko bija aiz&#326;emti. M&#275;s pielav&#299;simies vi&#326;iem, negaid&#299;ti uzbruksim un no&#382;miegsim. Visus, piln&#299;g&#257; klusum&#257;. Ja mans br&#257;lis ir ievainots, asi&#326;oju es. Ja mans br&#257;lis ir nokauts, atmaksa ir mana da&#316;a. N&#257;ve pret n&#257;vi. Ejam!

Herilaks pav&#275;r&#257;s &#269;etr&#257;s dr&#363;m&#257;s, nekust&#299;g&#257;s sej&#257;s, aiz kur&#257;m tika izsv&#275;rta vi&#326;a v&#257;rdu j&#275;ga. Vi&#326;&#353; pied&#257;v&#257;ja kaut ko nebiju&#353;u un b&#299;stamu. Bet vi&#326;i med&#299;s un non&#257;v&#275;s maragus, - maragus, kas apk&#257;vu&#353;i visu Amahasta samadu. Netaup&#299;dami ne sievietes, ne b&#275;rnus, nedz ar&#299; mastodontus, - visus k&#257; vienu. Dom&#257;jot par to, viros uzmutu&#316;oja naids, kas lika iz&#353;&#311;irties par. Herilaks paloc&#299;ja galvu un satv&#275;ra savus iero&#269;us; ar&#299; citi &#311;&#275;r&#257;s pie sav&#275;jiem un sekoja vi&#326;am m&#363;&#382;ame&#382;a biezokn&#299;.

Koku pa&#275;n&#257; zem bl&#299;v&#257; lapu juma vald&#299;ja kr&#275;sla, bet taka bija iemita dzi&#316;i, un seko&#353;ana nerad&#299;ja gr&#363;t&#299;bas. Vi&#326;i g&#257;ja klus&#275;dami; lapotn&#275; augstu virs galvas klaig&#257;ja putni ar ko&#353;&#257;m spalv&#257;m. Ne reizi vien, sadzird&#275;ju&#353;i kaut kur ska&#316;i nobr&#299;k&#353;&#311;am kritu&#353;u zaru, mednieki apst&#257;j&#257;s ar gatav&#299;b&#257; paceltiem &#353;&#311;&#275;piem.

P&#275;das vij&#257;s aug&#353;up starp smil&#353;ainiem uzkalni&#326;iem, p&#257;r kuriem sl&#275;j&#257;s staltas priedes, r&#299;ta br&#299;z&#275; &#269;abin&#257;damas skujas un izplat&#299;damas spirdzino&#353;u arom&#257;tu. Piepe&#353;i Herilaks pac&#275;la roku, un visi sastinga k&#257; sasalu&#353;i. Vi&#326;&#353; izstiepa degunu un o&#353;&#326;&#257;ja gaisu, tad ar plaukstu pie&#353;&#311;ieba ausi un ieklaus&#299;j&#257;s. Tagad ar&#299; p&#257;r&#275;jie sadzird&#275;ja att&#257;lu ska&#326;u, it k&#257; t&#257;lum&#257; sprak&#353;&#311;&#275;tu dego&#353;i zari vai vi&#316;&#326;i pl&#299;stu pret akme&#326;ainu krastu. Vi&#326;i saliku&#353;i lav&#299;j&#257;s uz priek&#353;u l&#299;dz klajumam, kur me&#382;s p&#257;rg&#257;ja graudz&#257;&#316;u p&#316;av&#257;. P&#316;av&#257; k&#363;s&#257;ja dz&#299;v&#299;ba.

Cik vien t&#257;lu sniedza skatiens, klajum&#257; ros&#299;j&#257;s milz&#299;gs maragu gan&#257;mpulks. &#268;etrk&#257;jaini, apa&#316;&#299;gi, divu v&#299;ru augum&#257; tie, maz&#257;s a&#269;eles groz&#299;dami, pl&#363;ca z&#257;li un r&#257;va prie&#382;u &#269;iekurus. K&#257;ds pac&#275;l&#257;s paka&#316;k&#257;j&#257;s, lai satvertu sav&#257; p&#299;les kn&#257;bi lielu zaru. Uz smalkaj&#257;m priek&#353;&#311;ep&#257;m v&#299;d&#275;ja asi nagi, bet uz paka&#316;k&#257;j&#257;m - v&#275;l as&#257;ki. Herilaks deva z&#299;mi atk&#257;pties. N&#257;ksies m&#275;rot lielu l&#299;kumu apk&#257;rt baram.

Pirms v&#275;l vi&#326;i ats&#257;ka gaitu, m&#363;&#382;ame&#382;&#257; atskan&#275;ja spalgs &#311;&#275;rciens, un starp kokiem iznira milzu marags, gar&#257; l&#275;cien&#257; uzklupdams tuv&#257;kajam kn&#257;bjainim. Vi&#326;a &#257;du kl&#257;ja zv&#299;&#326;as un bru&#326;u pl&#257;tnes, un nu jau no baltajiem dun&#269;veida ilk&#326;iem pil&#275;ja asinis. Priek&#353;k&#257;jas &#353;&#311;ita trauslas un bezsp&#275;c&#299;gas, toties garie paka&#316;k&#257;ju nagi burtiski izpl&#275;sa dz&#299;v&#299;bu no upura &#311;erme&#326;a. P&#257;r&#275;jais bars spiegdams pajuka uz vis&#257;m pus&#275;m; ar&#299; mednieki deva k&#257;j&#257;m zi&#326;u, pirms uzbruc&#275;js pasp&#275;jis vi&#326;us iev&#275;rot.

Taka no me&#382;malas aizstiep&#257;s lejup caur kr&#363;miem aizaugu&#353;u zemieni. Zeme v&#275;rt&#257;s m&#299;kst&#257;ka, starp k&#257;ju pirkstiem ik uz so&#316;a s&#257;ka &#382;&#316;urkst&#275;t &#363;dens, saule ne&#382;&#275;l&#299;gi kveld&#275;ja mednieku muguras, un smac&#299;g&#257; tveice &#353;aj&#257; mitraj&#257; klajum&#257; bez koku pa&#275;nas k&#316;uva moko&#353;a. Kad Herilaks deva z&#299;mi apst&#257;ties, sviedri jau pl&#363;da auma&#316;&#257;m un saus&#257;s r&#299;kles ska&#316;i kampa gaisu.

- Tur priek&#353;&#257;! Redzat? - vi&#326;&#353; run&#257;ja tik klusi, ka tik tikko var&#275;ja sadzird&#275;t. - Tur tas &#363;dens klaj&#353;. Tur es vi&#326;us redz&#275;ju. Ejam bez trok&#353;&#326;a, un ner&#257;dieties!

Vi&#326;i sl&#299;d&#275;ja k&#257; &#275;nas. Ne stiebri&#326;&#353; neie&#269;ab&#275;j&#257;s, ne lapa nenotr&#299;s&#275;ja. Cits p&#275;c cita vi&#326;i izlav&#299;j&#257;s &#363;dens mal&#257;, kur no pustumsas var&#275;ja netrauc&#275;ti nov&#275;rot. Sadzird&#275;jis k&#257;du klusu ieelpojam, Herilaks sarauca pieri un nikni atskat&#299;j&#257;s.

Kaut ar&#299; samadars bija ar vi&#326;iem dal&#299;jies redz&#275;taj&#257; un vi&#326;i, bez &#353;aub&#257;m, tam tic&#275;ja, pa&#353;am redz&#275;t ir glu&#382;i kas cits. Vi&#326;i var&#275;ja tikai m&#275;m&#257; klusum&#257; nol&#363;koties, k&#257; divi tum&#353;i apveidi klusi sl&#299;d&#275;ja pa &#363;deni uz vi&#326;u pusi. Pirmais, non&#257;cis rokas stiepiena att&#257;lum&#257;, jau pasl&#299;d&#275;ja gar&#257;m mednieku sl&#275;pnim.

Laiva, kas tom&#275;r nebija laiva, jo virz&#299;j&#257;s bez airiem. Priek&#353;&#257; to rot&#257;ja liela glieme&#382;n&#299;ca. N&#275;, tas nebija greznojums! &#268;aula tur auga: t&#257; veidoja da&#316;u &#353;&#257; laivai l&#299;dz&#299;g&#257; rad&#299;juma &#311;erme&#326;a. Un uz muguras t&#257; nesa citus rad&#299;jumus - maragus. Cit&#257;di neb&#363;s: tos pa&#353;us, par ko Herilaks st&#257;st&#299;ja, bet st&#257;st&#299;jums izr&#257;d&#299;j&#257;s pulka bl&#257;v&#257;ks par derdz&#299;go &#299;sten&#299;bu. Vi&#326;i st&#257;v&#275;ja k&#257;j&#257;s k&#257; kropli tani vai ar&#299; s&#275;d&#275;ja, atbalst&#299;ju&#353;ies uz sav&#257;m resnaj&#257;m ast&#275;m. Da&#382;iem rok&#257;s v&#299;d&#275;ja sav&#257;di priek&#353;meti, bet citi tur&#275;ja garas n&#363;jas, kam j&#257;b&#363;t tiem pa&#353;iem &#353;aujamr&#299;kiem, ko min&#275;ja'Herilaks. Mednieki kapa klusum&#257; nol&#363;koj&#257;s, k&#257; procesija pasl&#299;d gar&#257;m pavir&#353;a bultas &#353;&#257;viena att&#257;lum&#257;. Viens no &#353;iem izgr&#363;da klak&#353;&#311;o&#353;as un &#299;do&#353;as ska&#326;as. Aina &#353;&#311;ita atbaido&#353;a un murgaina.

Krietnu gabalu t&#257;l&#257;k peldo&#353;&#257;s b&#363;tnes piest&#257;ja krast&#257; un maragi izk&#257;pa uz sauszemes.

- Redz&#275;j&#257;t? - Herilaks &#269;ukst&#275;ja. - Es ta&#269;u teicu. T&#257;pat vi&#326;i dar&#299;ja vakar un p&#275;c&#257;k atgriez&#257;s. Tagad mums neman&#257;mi j&#257;izkl&#299;st un j&#257;ie&#326;em vietas gar krastu, lai var&#275;tu &#275;rti uzvilkt lokus. Nolieciet bultas zem&#275; pa rokai! Klus&#257;m nogaidiet! Kad vi&#326;i dosies atpaka&#316;, es do&#353;u z&#299;mi b&#363;t gatav&#299;b&#257;. Sadaliet m&#275;r&#311;us! Gaidiet! Uzvelciet lokus, bet nepalaidiet bultas! Tikai gaidiet! Kad do&#353;u komandu - no&#353;aujiet visus! Neviens nedr&#299;kst izb&#275;gt. P&#257;r&#275;jie nedr&#299;kst uzzin&#257;t. Skaidrs?

Vi&#326;&#353; iel&#363;koj&#257;s katra dr&#363;maj&#257;, iekritu&#353;aj&#257; sej&#257;, un katrs savu reizi pam&#257;ja ar galvu. Piln&#299;g&#257; klusum&#257; vi&#326;i izk&#257;rtoj&#257;s sl&#275;p&#326;os un tikpat klusu gaid&#299;ja. Saule k&#257;pa augst&#257;k, tveice pie&#326;&#275;m&#257;s, m&#363;d&#382;i dz&#275;la un r&#299;kles izkalta. Bet neviens nekust&#275;j&#257;s. Vi&#326;i gaid&#299;ja.

Maragu sav&#257;do, neizprotamo r&#299;c&#299;bu pavad&#299;ja ska&#316;as, dz&#299;vnieciskas ska&#326;as. Vi&#326;i vai nu st&#257;v&#275;ja stingi k&#257; klintsblu&#311;i, vai pret&#299;gi raust&#299;j&#257;s. Tas vilk&#257;s necie&#353;ami ilgi.

Maragu darbo&#353;an&#257;s apr&#257;v&#257;s tikpat p&#275;k&#353;&#326;i, k&#257; s&#257;kusies. Vi&#326;i sakr&#257;va savus darbar&#299;kus uz dz&#299;vaj&#257;m laiv&#257;m un uzr&#257;p&#257;s tur ar&#299; pa&#353;i. Tie ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m, ac&#299;mredzot sargi, dev&#257;s ce&#316;&#257; pirmie. Vi&#326;i jau atg&#257;ja no krasta.

Pusdienas spelt&#275; putni klus&#275;ja, un vien&#299;g&#257; ska&#326;a bija &#363;dens burbu&#316;o&#353;ana gar peldo&#353;o b&#363;t&#326;u &#269;aulveida priek&#353;galiem. Brauc&#275;ji tuvoj&#257;s, un atkl&#257;j&#257;s aizvien sik&#257;kas vi&#326;u &#257;rienes deta&#316;as, uzdzenot nep&#257;rvaramu pret&#299;gumu. Gar pa&#353;u krastu vi&#326;i tuvoj&#257;s medniekiem un r&#257;mi pasl&#299;d&#275;ja gar&#257;m

- Aiz-iet!

Nod&#382;inkst&#275;ja stiegras, iesvilp&#257;s bultas K&#257;ds marags aizlauzti ie&#311;&#275;rc&#257;s, un t&#257; ar&#299; bija vien&#299;g&#257; ska&#326;a. Otra bulta, ieurbdam&#257;s r&#299;kl&#275;, to nosl&#257;p&#275;ja.

Bultas &#311;&#275;ra ar&#299; dz&#299;vo laivu mirdzo&#353;os s&#257;nus; t&#257;s izsl&#275;j&#257;s no &#363;dens un apsvied&#257;s otr&#257;di, izkaisot non&#257;v&#275;tos maragus vi&#316;&#326;os. Herilaks ar ska&#316;u plunk&#353;&#311;i met&#257;s j&#363;r&#257; un peld&#275;ja uz slakti&#326;a vietu. Atgrie&#382;oties vi&#326;&#353; vilka sev l&#299;dzi l&#299;&#311;i, un pal&#299;dz&#299;gas rokas izc&#275;la vi&#326;u krast&#257; ar visu ne&#353;&#316;avu.

Vi&#326;i apv&#275;j^ maragu aug&#353;p&#275;dus, mulsi blenza t&#257; neredzo&#353;aj&#257;s ac&#299;s un netic&#299;gi bakst&#299;ja to ar lokiem.

- T&#299;ri nostr&#257;d&#257;ts, - Herilaks noteica. - Visi gatavi. Tagad paz&#363;dam. &#352;o &#326;emsim l&#299;dzi, - vi&#326;&#353; pastiepa v&#299;riem pret&#299; &#353;aujamn&#363;ju. - Un l&#299;&#311;i ar&#299; pa&#326;emsim.

Ce&#316;abiedriem neizpratn&#275; atk&#257;r&#257;s &#382;ok&#316;i. Herilaks atbild&#275;ja ar smaidu, un &#353;aj&#257; smaid&#257; jaut&#257;s n&#257;ve.

- Citiem ar&#299; j&#257;redz, ko m&#275;s esam redz&#275;ju&#353;i. Briesmas ir j&#257;paz&#299;st. &#352;o l&#299;&#311;i krausim laiv&#257; un ved&#299;sim l&#299;dzi. Air&#275;sim visu dienu un, ja vajadz&#299;gs, ar&#299; nakti. Dosimies proj&#257;m no &#353;&#299;s maragu zemes, cik t&#257;lu vien iesp&#275;jams. Un tad, pirms marags v&#275;l nav p&#257;r&#257;k sasmirdis, nod&#299;r&#257;sim to.

- Lai notiek, - Teld&#382;ess piekrita. - Not&#299;r&#299;sim ar&#299; galvaskausu. Iz&#291;&#275;r&#275;sim &#257;du, aizved&#299;sim m&#257;jiniekiem.

- Tie&#353;i t&#257;, - Herilaks apstiprin&#257;ja. - Tad nevienam nen&#257;ks pr&#257;t&#257; m&#363;s ap&#353;aub&#299;t. Ikviens tanus redz&#275;s &#353;&#299;s lietas un zin&#257;s, ko m&#275;s esam redz&#275;ju&#353;i.



XVIII

Maket&#275;&#353;anai gan bija praktiska ievirze - t&#257; no tiesas atviegloja pils&#275;tb&#363;vniec&#299;bu un pl&#257;no&#353;anu tom&#275;r, k&#257; jau vis&#257;m jilan&#275; liet&#257;m, maketam piemita ar&#299; suver&#275;na funkcion&#257;la pabeigt&#299;ba, piln&#299;ba, kas t&#257;lu p&#257;rsniedz praktisk&#257;s nepiecie&#353;am&#299;bas dikt&#275;to. Pietiktu uzzim&#275;t karti - t&#257;du pa&#353;u, k&#257;das izmantoja navig&#257;cij&#257;, -, un t&#257; apmierin&#257;tu visas vajadz&#299;bas ne slikt&#257;k k&#257; makets, bet jilan&#275; izmantoja kartes tikai telpu &#353;aur&#299;bas spiestas. Uz araketo n&#257;kas sadurties ar &#353;&#257;du ne&#275;rt&#299;bu, un pragmatisks pr&#257;ts neizb&#275;gami nosliecas par labu kart&#275;m. Pils&#275;t&#257; &#353;&#257;ds ierobe&#382;ojums izpaliek, t&#257;p&#275;c jilan&#275;, k&#257; jau tas pils&#275;tb&#363;v&#275; pie&#326;emts, veidoja samazin&#257;tu Alp&#299;sakas modeli, kas kalpoja pl&#257;no&#353;anai, l&#299;dztekus ar&#299; priec&#275;jot skatu un sirdi.

r

Vaint&#275; neizsak&#257;mi gandar&#299;ta klimta ap maketu. Kop&#353; no Inegbanas ieradusies Suakaina ar sav&#257;m m&#257;c&#299;taj&#257;m l&#299;dzstr&#257;dniec&#275;m, tas bija iev&#275;rojami pilnveidojies. Vi&#326;as iemiesoja tikai t&#257;s deta&#316;as, kuras nor&#257;d&#299;ja m&#275;rnieces. &#352;obr&#299;d pils&#275;tas sirdi veidoja kails laukumi&#326;&#353; - ambeseds, ko iesk&#257;va s&#299;ks&#299;ki koci&#326;i - joci&#326;i. Pieliekusies cie&#353;i kl&#257;t, Vaint&#275; saskat&#299;ja aiz pabeigt&#257;s &#275;rk&#353;&#311;u sienas patv&#275;ru&#353;os dzemd&#299;bu liedaga zeltaino sirpi.

I

Lieki piebilst, ka no vi&#326;as ne br&#299;di neatst&#257;j&#257;s Alekenzi, ar savu es&#299;bu past&#257;v&#299;gi atg&#257;dinot, ka Malzasai nepaliek apsl&#275;pts neviens Vaint&#275; solis, un ikkatr&#257; medus pod&#257; r&#363;p&#299;gi iemaisot pa darvas pilei. K&#257; n&#257;kamo var&#275;tu min&#275;t Keriku, kur&#353; jau ilg&#257;ku laiku paman&#299;j&#257;s visur b&#363;t kl&#257;t. Vi&#326;a aizraut&#299;g&#257; zi&#326;k&#257;re pat p&#257;rsp&#275;ja Vaint&#275; interesi; tiesa gan, vi&#326;&#353; to r&#363;p&#299;gi sl&#275;pa. Apl&#363;kot maketu vi&#326;am l&#299;dz &#353;im nebija san&#257;cis; vi&#326;&#353; pat nenojauta, ka t&#257;ds past&#257;v. Vi&#326;am tas b&#363;tu j&#257;p&#275;ta ilgi un r&#363;p&#299;gi,

111

l&#299;dz viss&#299;k&#257;k&#257; deta&#316;a neizdz&#275;&#353;ami iegulst atmi&#326;&#257;. Tad vi&#326;&#353;, b&#275;got no pils&#275;tas, vismaz zin&#257;s, kur&#257; virzien&#257; gaida gl&#257;bi&#326;&#353;. Inl&#275;nu, tur&#275;dama rok&#257;s gar&#257;s saites cilpas, sekoja Kerikam p&#257;ris so&#316;u iepaka&#316;. Puis&#275;ns bija t&#257; pieradis pie vi&#326;as kl&#257;tb&#363;tnes, ka nereti par to piln&#299;b&#257; aizmirsa. B&#363;tne bija t&#257;ds neizb&#275;gams dz&#299;ves apst&#257;klis - k&#257; met&#257;la kaklari&#326;&#311;is. Z&#275;nam apst&#257;joties, apst&#257;j&#257;s ar&#299; &#353;&#299; dz&#299;v&#257; &#275;na, turkl&#257;t uzgrieza muguru, lai nek&#257;das &#316;au&#382;u sarunas netrauc&#275;tu vi&#326;ai r&#257;mi dom&#257;t savu domu, l&#299;dz saite, atkal nostiepdam&#257;s, atgrieza vi&#326;u dz&#299;ves &#299;sten&#299;b&#257;.

Ap maketu bija atst&#257;ts tikai &#353;aurs apskates celi&#326;&#353;, t&#257;p&#275;c neiztr&#363;ksto&#353;aj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m n&#257;c&#257;s palikt &#257;rpus&#275; un staip&#299;t kaklus cer&#299;b&#257; iel&#363;koties durvju ail&#257;, lai p&#275;c tam cita caur citu &#269;alotu, cik br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs bijis makets un cik augsti - caursp&#299;d&#299;gie griesti, kas sij&#257;ja zeltainus saules starus p&#257;r miniat&#363;ro pils&#275;tu.

Vaint&#275; g&#257;ja apk&#257;rt maketam - pie Suakainas, kura kop&#257; ar l&#299;dzstr&#257;dniec&#275;m darboj&#257;s pret&#275;j&#257; pus&#275;. Suakaina k&#257;du bridi pat nepaman&#299;ja, k&#257;da augsta vie&#353;&#326;a vi&#326;u apmekl&#275;jusi, tad satr&#363;k&#257;s, strauji iztaisnoj&#257;s un mulsi bubin&#257;ja:

- K&#257;ds gods, eista&#257;, k&#257;ds gods! - ar roku notraukdama dub&#316;us no ce&#316;galiem, kam&#275;r otr&#257; rok&#257; zviln&#275;ja s&#257;rti dzeltens bumbierveida dz&#299;vnieks.

- Neliecies trauc&#275;ties, - Vaint&#275; atgai&#326;&#257;j&#257;s, - dari savu darbu!

- Ir jau padar&#299;ts. Tikko atz&#299;m&#275;j&#257;m p&#275;d&#275;jos m&#275;r&#299;jumus.

- Un tas ir j&#363;su darbar&#299;ks? - Vaint&#275; nor&#257;d&#299;ja uz spilgto zv&#275;ri&#326;u. - Pirmo reizi redzu t&#257;du rad&#299;bu.

Suakaina pastiepa vi&#326;ai oran&#382;o gliemja &#269;aulu. Par dz&#299;v&#299;bu &#353;aj&#257; veidojum&#257; liecin&#257;ja tikai s&#299;ka mut&#299;te un aizv&#275;rtas acis, bet uzman&#299;bu piesaist&#299;ja caurul&#299;te b&#363;tnes aug&#353;pus&#275; ar daudz&#257;m grop&#299;t&#275;m s&#257;nos.

- Ko ar to dara? - Vaint&#275; interes&#275;j&#257;s, jo nav pils&#275;t&#257; t&#257;da s&#299;kuma, ko eista&#257; b&#363;tu ties&#299;ga nezin&#257;t. Suakaina nor&#257;d&#299;ja uz kailo zemi, p&#257;r kuru dr&#299;zum&#257; j&#257;izple&#353;as maketam, un taj&#257; saspraustiem s&#299;kiem skaliem.

- &#352;&#299;s skaidas nor&#257;da m&#275;r&#299;jumos izmantoto mieti&#326;u atra&#353;an&#257;s vietas. Kad izejam lauka m&#275;r&#299;jumos, es novietoju &#353;o b&#363;tni atz&#299;m&#275;taj&#257; punkt&#257; uz zemes un skatos caurul&#275;, l&#299;dz ieraugu noteikt&#257; att&#257;lum&#257; iesprausto mieti&#326;u. Tad es uzspie&#382;u &#353;aj&#257; grop&#275;, liekot dz&#299;vniekam atcer&#275;ties att&#257;lumu un le&#326;&#311;i. P&#275;c tam pav&#275;r&#353;u to pret n&#257;kamo mietu un visu atk&#257;rtoju. Un t&#257; daudz rei&#382;u. Atgriezusies pie maketa, es sa&#326;emu no instrumenta zi&#326;as par attiec&#299;gi samazin&#257;tiem att&#257;lumiem starp mieti&#326;iem un pareizajiem virziena le&#326;&#311;iem. Rezult&#257;t&#257; top &#353;is modelis.

- Smalki gan. Un kas tie par izliektiem gr&#257;vjiem, ko tu ieskr&#257;p&#275;ji augsn&#275;?

- Udensteces, eista&#257;. &#352;aj&#257; pils&#275;tas pus&#275; m&#275;s atrad&#257;m pamat&#299;gu purvu. Tagad m&#275;s iez&#299;m&#275;jam t&#257; aprises.

Vaint&#275; seja apm&#257;c&#257;s.

- Mums b&#363;s j&#257;veido aizvien jauni lauki. Vai &#353;o purvu var nosusin&#257;t, vai varb&#363;t aizb&#275;rt?

- Nedom&#257;ju vis. Bet Akezesta, kuras darbs ir pilnveidot gan&#257;mpulku edienkarti, ari to nov&#275;rt&#275;ja, un tagad m&#275;s pl&#257;nojam tur veidot aplokus. Daudzu &#353;&#311;ir&#326;u &#363;densmi&#316;i, kaut vai arakabi, &#353;&#257;d&#257; dz&#299;votn&#275; var&#275;tu audz&#275;t taukus.

- Labu labais risin&#257;jums. Un vide - sapr&#257;t&#299;gi izmantota. Izsaku jums ab&#257;m atzin&#299;bu.

- Mums ir t&#257; laime kalpot Alp&#299;sakai! - Suakaina atbild&#275;ja p&#275;c eti&#311;etes, vienlaikus pau&#382;ot dzi&#316;u personisku apmierin&#257;jumu.

Krietni v&#275;l&#257;k Vaint&#275; bie&#382;i atmin&#275;j&#257;s &#353;o sarunu, jo t&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s p&#275;d&#275;j&#257; reize, kad vi&#326;a tik&#257;s ar m&#275;rnieci.

K&#257; ik dienas, darba netr&#363;ka no r&#299;ta lidz vakaram. Pils&#275;tai izv&#275;r&#353;oties, auga ar&#299; darba apjoms, un l&#299;dz ar to ar&#299; risin&#257;mo uzdevumu kl&#257;sts. K&#257;du vakaru, kad &#275;nas jau stiep&#257;s garum&#257;, Vaint&#275; sajuta sp&#275;ku izs&#299;kumu, aizgain&#299;ja proj&#257;m uzm&#257;c&#299;gu f&#257;rgaju un pam&#257;ja, lai Keriks atnes &#363;densaugli. Tepat pie tuv&#275;j&#257; sulu koka viens t&#257;ds kar&#257;j&#257;s. Z&#275;ns pabakstija za&#316;o bumbuli, un s&#257;nzars to atbr&#299;voja. Vaint&#275; atv&#275;ra t&#257; poru un s&#363;ca v&#275;so, saldeno &#363;deni. Remd&#275;jusi sl&#257;pes, vi&#326;a paman&#299;ja Stalanu traucamies p&#257;r ambesedu, izgr&#363;stot ar elko&#326;iem ce&#316;&#257; patr&#257;p&#299;ju&#353;&#257;s f&#257;rgajas. Vaint&#275; saprata, ka notikusi nelaime. B&#363;tu lieki likt medniecei t&#275;r&#275;t v&#257;rdus ievadam.

- St&#257;sti! - Vain&#275; uzsauca pieskr&#275;ju&#353;ajai Stalanai.

- M&#275;rnie&#269;u brig&#257;de, Suakaina un vi&#326;as l&#299;dzstr&#257;dnieces Nav atgriezu&#353;&#257;s Un nakts ir jau kl&#257;t!

- Vai vi&#326;as k&#257;dreiz ir biju&#353;as proj&#257;m tik ilgi?

- N&#275;. Esmu devusi speci&#257;lu r&#299;kojumu. Vi&#326;as pavada bru&#326;otas sardzes, un &#353;aj&#257; laik&#257; visai grupai jau j&#257;b&#363;t atpaka&#316;.

- T&#257;tad vi&#326;as pirmo reizi neatgrie&#382;as noteiktaj&#257; laik&#257;?

- J&#257;.

- Ko dar&#299;t?

- L&#299;dz r&#299;tam - neko.

Vaint&#275; p&#257;r&#326;&#275;ma nelaimes nojausma, kas nolaid&#257;s ar&#299; p&#257;r cit&#257;m kl&#257;teso&#353;aj&#257;m. - Es v&#275;los, lai &#316;oti liels bru&#326;ots pulks b&#363;tu gatavs doties ce&#316;&#257; r&#299;tausm&#257;. Es pati to vad&#299;&#353;u!

Vaint&#275; pamod&#257;s l&#299;dz ar pirmajiem saules stariem, kas izlauz&#257;s caur lapotni. F&#257;rgajas bija izs&#363;t&#299;tas uzmekl&#275;t Keriku. Vi&#326;&#353; no&#382;&#257;v&#257;j&#257;s, izstaip&#299;j&#257;s un pusmieg&#257; sekoja eista&#257;. Vaint&#275; nebija aicin&#257;jusi Alekenzi, bet, protams, t&#363;da&#316; uzrad&#257;s ar&#299; t&#257;, k&#257; vienm&#275;r - &#311;&#299;&#311;er&#275;t, lai p&#275;c&#257;k visu zi&#326;otu Malzasai. Kad vi&#326;as nog&#257;ja upmal&#257;, Stalana un bru&#326;ot&#257;s sardzes jau s&#275;d&#275;ja laiv&#257;s. Keriks nu jau ne pirmo reizi k&#257;pa laiv&#257;, bet rad&#299;jums vi&#326;u joproj&#257;m fascin&#275;ja. Laiva bija tikko pabarota, un no t&#257;s mutes v&#275;l r&#275;goj&#257;s aligatora s&#299;ku&#316;a paka&#316;da&#316;a ar k&#257;j&#257;m un asti. B&#363;tnes maz&#257;s a&#269;eles aiz ka&#316;&#311;a &#269;aulas tikko man&#257;mi izvalb&#299;j&#257;s, slapj&#257; &#257;da piep&#363;l&#275; saspringa, un aligator&#275;na beigu gals izzuda skatienam. Keriks kop&#257; ar vis&#257;m iek&#257;pa laiv&#257;. St&#363;rmane pieliec&#257;s un iekliedza laivas auss atver&#275; komandu. Miesa zem vi&#326;iem s&#257;ka ritmiski s&#363;kn&#275;t &#363;deni. Maz&#257; flotile r&#299;ta bl&#257;zm&#257; izpeld&#275;ja straumes vid&#363;.

Stalana vado&#353;aj&#257; laiv&#257; r&#257;d&#299;ja ce&#316;u. Gar abiem krastiem pret&#299; r&#257;mi sl&#299;d&#275;ja lauki. Dz&#299;vnieki gan&#299;b&#257;s vai nu b&#275;ga no vi&#326;iem, vai neaprakst&#257;m&#257; trulum&#257; noraudz&#299;j&#257;s uz procesiju. Aiz nosusin&#257;tajiem laukiem stiep&#257;s r&#363;pigi ie&#382;ogotas un apsarg&#257;tas t&#299;re&#316;a plat&#299;bas. Lielie koki, kas stingri tur&#275;j&#257;s ar sakn&#275;m d&#363;kst&#257;j&#257;, bija atst&#257;ti augam un savienoti ar dz&#299;v&#382;ogu. Tas jau &#353;&#311;ita stingri ieaudzies, viscaur stiep&#257;s v&#299;nst&#299;gas - vij&#299;gas, bet s&#299;kstas. T&#257;d&#257;m t&#257;m ar&#299; j&#257;b&#363;t, jo arakabi &#353;aj&#257; aplok&#257; bija pasaul&#275; liel&#257;kie sauszemes rad&#299;jumi. Niec&#299;g&#257;s galvi&#326;as garajos kaklos smiekl&#299;gi kontrast&#275;ja ar milz&#299;gajiem ga&#316;asbl&#257;&#311;iem, kuru kust&#299;bu saceltie vi&#316;&#326;i triec&#257;s caur &#382;ogu. Dzivnieki apgrauza augstus koku zarus un tikpat sekm&#299;gi uzmekl&#275;ja &#363;densaugus r&#257;vainaj&#257; dzelm&#275;. Laiv&#257;m tuvojoties, k&#257;ds jaunulis krietna mastodonta lielum&#257;, spiedz&#299;gi kviekdams, mekl&#275;ja gl&#257;bi&#326;u &#363;den&#299;, uzsizdams br&#363;nas zampas &#353;altis. Keriks pirmo reizi atrad&#257;s &#353;aj&#257; pils&#275;tas da&#316;&#257;. Vi&#326;&#353; r&#363;p&#299;gi iegaum&#275;ja veikto mar&#353;rutu.

Aiz beidzam&#257; lauka s&#257;k&#257;s neiekopts purvs. Stalana main&#299;ja virzienu un vad&#299;ja mazo flotili pa &#353;auru kan&#257;lu. Ab&#257;s pus&#275;s sl&#275;j&#257;s stalti stumbri, no kuriem augstu virs laiv&#257;m atzaroj&#257;s &#363;denssaknes. Pu&#311;es zied&#275;ja bl&#299;v&#257; kl&#257;jien&#257;, no zariem nokar&#257;j&#257;s balti &#311;&#275;rpji, gais&#257; virmoja asinsk&#257;ru m&#363;d&#382;u miri&#257;des. Keriks atk&#257;v&#257;s no kukai&#326;iem un s&#257;ka no&#382;&#275;lot, ka ielaidies &#353;aj&#257; piedz&#299;vojum&#257;. It k&#257; b&#363;tu bijusi izv&#275;le

&#352;obr&#299;d vi&#326;as virz&#299;j&#257;s l&#275;n&#257;k, spiezdam&#257;s caur aizvien &#353;aur&#257;kiem kan&#257;liem, lidz Stalana deva z&#299;mi apst&#257;ties.

- &#352;&#299; bija vi&#326;u darba vieta! - medniece pazi&#326;oja.

P&#275;c &#353;iem v&#257;rdiem iest&#257;j&#257;s kapa klusums. P&#257;r galvu, ska&#316;i &#311;&#275;rkdams, aizlaid&#257;s putns, un viss atkal noklusa. Nebija ar&#299; ko redz&#275;t. Sardzes sa&#382;&#326;audza iero&#269;us un ar skatieniem iztaust&#299;ja apk&#257;rtni. Nek&#257;.

Klusumu p&#257;rtrauca Vaint&#275;.

- Vi&#326;as j&#257;atrod! Izk&#257;rtojieties &#311;&#275;d&#275; pa &#353;iem kan&#257;liem! Esiet gatavib&#257;!

Kerikam bija asa redze, un vi&#326;&#353; pirmais paman&#299;ja kust&#299;bu.

- Rau! - z&#275;ns izsauc&#257;s. - Taj&#257; &#363;denstec&#275;! Tur kaut kas kustas!

Vien&#257; r&#257;vien&#257; visi iero&#269;i pav&#275;rs&#257;s nor&#257;d&#299;taj&#257; virzien&#257;, bet Stalana lika pacelt stobrus.

- T&#257; j&#363;s cita citu ap&#353;ausiet! Vai mani. Es dodos turp. Nov&#275;rsiet jel savus hezo-

canus!

Vi&#326;as laiva uzman&#299;gi sl&#299;d&#275;ja uz priek&#353;u; Stalana st&#257;v&#275;ja ar vienu k&#257;ju uz priek&#353;&#275;j&#257; vairoga un cie&#353;i v&#275;r&#257;s uz priek&#353;u lapu &#275;n&#257;.

- Viss k&#257;rt&#299;b&#257;! - vi&#326;a uzsauca. - T&#257; ir m&#363;su pa&#353;u laiva. - P&#275;c ilg&#257;kas pauzes vi&#326;a negribigi piebilda: - Tuk&#353;a

Kad Stalanas braucamais atd&#363;r&#257;s pret atrasto laivu, t&#257; nodreb&#275;ja, un tr&#299;sas v&#275;l pastiprin&#257;j&#257;s, kad medniece iel&#275;ca iek&#353;&#257;. Tikai p&#275;c neatlaid&#299;gas komandu izklieg&#353;anas un sp&#257;rd&#299;&#353;anas laiva atvirz&#299;j&#257;s no krasta. Stalana tuvoj&#257;s p&#257;r&#275;j&#257;m klus&#275;dama, bet vi&#326;as r&#257;d&#299;t&#257;jpirksts sniedza izsme&#316;o&#353;u paskaidrojumu.

No laivas biez&#257;s &#257;das r&#275;goj&#257;s kaut k&#257;ds zars. Stalana pieliec&#257;s un izr&#257;va to. L aiva s&#257;p&#275;s notr&#299;s&#275;ja. Stalana izstiepa priek&#353;metu virs galvas, un sirds Kerika kr&#363;tis s&#257;ka &#257;rpr&#257;tigi dauz&#299;ties. Tanu bulta!

Stalana noskaloja bultu &#363;den&#299; un pasniedza Vaint&#275;. Eista&#257; to ilgi groz&#299;ja rok&#257;s, las&#299;dama asinis stindzino&#353;o v&#275;sti, kas lika vi&#326;as augumam izliekties naida. Vi&#326;a pac&#275;la skatu uz Keriku. un tas sar&#257;v&#257;s, k&#257; sitienu sa&#326;&#275;mis.

- Paz&#299;sti gan, vai ne? Es ari paz&#299;stu. Astazou roku darbs ar asu gali&#326;u no akmens. Te v&#275;l bland&#257;s tav&#275;jie - pret&#299;gie astazoi. M&#275;s neesam visus piebei- gu&#353;as. Nekas. Tagad piebeigsim. Visus k&#257; vienu. Uzmekl&#275;sim un nomait&#257;sim. D&#382;endazi zeme ir pla&#353;a, bet ne tik pla&#353;a, lai taj&#257; patvertos astazoi. Vai nu jilan&#275;, vai astazoi, - bet paties&#299;b&#257; skaidrs, ka jilan&#275;.

Visapk&#257;rt atskan&#275;ja svilpieni, kas pauda vienpr&#257;t&#299;gu piekri&#353;anu. Keriku sagr&#257;ba p&#275;k&#353;&#326;as izbailes: vi&#326;am &#353;&#311;ita, ka n&#257;kamais upuris var&#275;tu izr&#257;d&#299;ties vi&#326;&#353;. Vaint&#275; pac&#275;la bultu, lai aizsviestu to t&#257;lu proj&#257;m, bet atkal nolaida un apklusa. Tad vi&#326;a pav&#275;r&#257;s Kerik&#257; ar jaunu, sav&#257;du interesi.

Suakainas un p&#257;r&#275;jo n&#257;vi ta&#269;u var likt liet&#257;, vi&#326;a dom&#257;ja. Vi&#326;a ilgi s&#275;d&#275;ja bez kust&#299;b&#257;m, neskat&#299;dam&#257;s uz Alekenzi un izvair&#299;dam&#257;s sastapt ar&#299; citu acis. Vi&#326;a v&#275;r&#257;s kaut kur t&#257;lum&#257; un redz&#275;ja kaut ko tikai vi&#326;ai saredzamu. Visas paciet&#299;gi gaid&#299;ja, l&#299;dz vi&#326;a sakust&#275;sies un bild&#299;s k&#257;du v&#257;rdu.

Visu atce&#316;u l&#299;dz Alp&#299;sakai vi&#326;a stingi s&#275;d&#275;ja. Cit&#257;di nevar&#275;ja. Vi&#326;&#257; brieda pl&#257;ns, noteikts un izstr&#257;d&#257;ts, un vajadz&#275;tu tikai pakust&#275;ties, lai ikviena to saprastu. Vi&#326;a ats&#257;ka kust&#275;ties tikai non&#257;kusi dok&#257;, jo bija j&#257;izce&#316;as krast&#257;.

Vaint&#275; acis nom&#275;r&#299;ja Alekenzi plato muguru, br&#299;di sv&#257;rst&#299;j&#257;s, tad nov&#275;rs&#257;s.

Pl&#257;ns patiesi bija gatavs.



XIX

M&#275;rnie&#269;u brig&#257;des p&#275;das t&#257; ar&#299; neatrada. Nek&#257;das. Bulta bija vi&#326;u dr&#363;m&#257; likte&#326;a vien&#299;g&#257; liec&#299;ba. Vaint&#275; vientul&#299;b&#257; atgriez&#257;s sav&#257; cell&#275;, kur nolika to pie jau agr&#257;k ieg&#363;tajiem astazou rokdarbiem, - grozos pie sienas. Tad vi&#326;a aps&#275;d&#257;s sav&#257; varas kr&#275;sl&#257; un aizs&#363;t&#299;ja p&#275;c Vanalp&#275; un Stalanas, kur&#257;m, protams, sekoja neiztr&#363;ksto&#353;&#257; Alekenzi. Iel&#363;koj&#257;s ar&#299; Keriks, bet ar &#382;estu pietika, lai vi&#326;&#353; aiz- muktu. &#352;obrid Vaint&#275; nevar&#275;ja pat dom&#257;s pie&#316;aut astazous kl&#257;tb&#363;tni.

Visas tr&#299;s ilg&#257;ku laiku p&#257;rsprieda ar Stalanu pils&#275;tas dro&#353;&#299;bas jaut&#257;jumus. J&#257;ier&#299;ko vair&#257;k slazdu, j&#257;izvieto vair&#257;k sard&#382;u - un pagaid&#257;m nek&#257;das m&#275;rnie&#269;u brig&#257;des! P&#275;c tam vi&#326;a atlaida sarunu biedrenes un iesauca iek&#353;&#257; k&#257;du sam&#275;r&#257; labi run&#257;jo&#353;u f&#257;rgaju, kurai nesen bija uztic&#275;jusi savas pal&#299;dzes pien&#257;kumus.

- Dr&#299;z ierad&#299;sies araketo. Kad tas dosies proj&#257;m, es gribu, lai aizbrauc ar&#299; tu. Ierodies Inegban&#257; un uzmekl&#275; Malzasu. Tev j&#257;izst&#257;sta vi&#326;ai viss, ko es tagad past&#257;st&#299;&#353;u. Tu st&#257;st&#299;si tie&#353;i t&#257;, k&#257; es st&#257;stu tev. Vai saprati?

- Tie&#353;i t&#257;, eista&#257;. Dar&#299;&#353;u, k&#257; pav&#275;l&#275;ts.

- Zi&#326;a ir &#353;&#257;da: Esi sveicin&#257;ta, Malzasa, es n&#257;ku ar zi&#326;u no Vaint&#275; Alp&#299;sak&#257;. T&#257; ir &#316;oti svar&#299;ga, dr&#363;ma un r&#363;gtuma pilna zi&#326;a. Da&#382;as m&#363;s&#275;j&#257;s ir miru&#353;as. Suakaina ir mirusi. Vi&#326;u un vi&#326;as l&#299;dzstr&#257;dnieces non&#257;v&#275;ja astazoi, k&#257;di no tiem pa&#353;iem astazoiem, kas slakt&#275;ja dzemd&#299;bu liedag&#257;. M&#275;s tos neredz&#275;j&#257;m, bet par to nav &#353;aubu. M&#275;s atrad&#257;m ieroci no koka un akmens, k&#257;dus tie lieto. &#352;ie astazoi j&#257;atrod un j&#257;iznicina. Tie neredzami siro m&#363;&#382;ame&#382;&#257; ap Alp&#299;saku. Tie j&#257;atrod, tie j&#257;iznicina. Visi. Es l&#363;dzu tevi ats&#363;t&#299;t ar araketo, kad tas atgriez&#299;sies Alp&#299;sak&#257;, daudz f&#257;rgaju, kuras prot labi &#353;aut, ar hezocaniem un dzelk&#353;&#326;u kr&#257;jumiem. Es uzst&#257;ju: tas ir nepiecie&#353;ams. Alpisakas liktenis ir atkarigs no astazou n&#257;ves.

Vaint&#275; apklusa, pa&#353;as v&#257;rdu skarbuma nospiesta. F&#257;rgaja zv&#257;roj&#257;s vi&#326;as priek&#353;&#257;; nododam&#257; zi&#326;a iesv&#275;la vi&#326;&#257; n&#257;ves bailes. Vaint&#275; tom&#275;r atrada sp&#275;ku nokratit dr&#363;mo varu, un vi&#326;a pav&#275;l&#275;ja f&#257;rgajai atst&#257;st&#299;t zi&#326;ojumu tik ilgi. l&#299;dz tas izskan&#275;ja nevainojami.

Taj&#257; r&#299;t&#257;, kad araketo izbrauca j&#363;r&#257;, Vaint&#275;, atgriezusies sav&#257; kambar&#299;, aizs&#363;t&#299;ja p&#275;c Kerika. Kur tas laiks, kop&#353; z&#275;ns nebija st&#257;jies pav&#275;lnieces priek&#353;&#257;! Vi&#326;&#353; bija izbijies ne pa jokam, bet glu&#382;i velti. Vaint&#275; pr&#257;tu &#353;obr&#299;d nodarbin&#257;ja daudz smagu domu (ko var&#275;ja skaidri redz&#275;t jau pirmaj&#257; acumirkl&#299;), un puis&#275;na kl&#257;tb&#363;tne vi&#326;ai pat &#316;&#257;va atbr&#299;voties.

- Inl&#275;nu! - Vaint&#275; uzsauca, un varenais st&#257;vs padev&#299;gi pasp&#275;ra soli &#353;urp. - Tu paliksi pie ieejas, nosl&#275;gsi to ar savu masu un dz&#299;si proj&#257;m jebkuru, lai kas ar&#299; n&#257;ktu. Saprati?

- Vi&#326;&#257;m b&#363;s j&#257;iet.

- J&#257;, tikai saki to &#316;oti noteikti. Saki: Proj&#257;m! Vaint&#275; t&#257; lika. Atk&#257;rto!

- Proj&#257;m! Vaint&#275; t&#257; lika.

- Pareizi. St&#257;jies sav&#257; viet&#257;!

&#352;&#257;d&#257; darb&#257; Inl&#275;nu tie&#353;&#257;m bija sav&#257; viet&#257;. Vi&#326;as draud&#299;g&#257; poza lika dip&#275;t b&#275;go&#353;o jilan&#275; pap&#275;&#382;iem. Vaint&#275; piev&#275;rs&#257;s Kerikam un run&#257;ja valdon&#299;gi k&#257; eista&#257;.

- Tagad tu man izst&#257;st&#299;si visu par astazoiem. Par t&#257;diem k&#257; tu. Run&#257;!

- Es nesapratu eista&#257; v&#257;rdu j&#275;gu.

Vaint&#275; redz&#275;ja vi&#326;a izbailes un mulsumu. Vi&#326;a saprata, ka jaut&#257;jums bijis p&#257;r&#257;k visp&#257;r&#299;gs. Vajadz&#275;tu preciz&#275;t.

- K&#257; sauc astazou pils&#275;tu?

- Astazoiem nav pils&#275;tu. &#352;&#299; ir pirm&#257; pils&#275;ta, ko esmu redz&#275;jis. Astazoi dz&#299;vo - vi&#326;&#353; veltigi mekl&#275;ja atmi&#326;&#257; vajadz&#299;go v&#257;rdu. Tik sen jau nebija gad&#299;jies dzird&#275;t vai run&#257;t marbaka valodu, un v&#257;rdi vairs nedev&#257;s rok&#257;. Vi&#326;&#353; atk&#257;p&#257;s pie apraksto&#353;a paskaidrojuma. - Mikstas konstrukcijas no &#257;d&#257;m, p&#257;rk&#257;rtas p&#257;r ba&#316;&#311;iem. T&#257;s var nojaukt, un ba&#316;&#311;us velk Velk lieli, mataini dz&#299;vnieki.

- K&#257;p&#275;c t&#257;s j&#257;nojauc? K&#257;p&#275;c j&#257;velk?

Keriks paraust&#299;ja plecus, tad saspringa p&#363;l&#275;s sal&#299;m&#275;t kop&#257; bl&#257;vo atmi&#326;u drumslas.

- T&#257; tas notiek. T&#257; j&#257;notiek. Tu med&#299; vien&#257; viet&#257;, zvejo cit&#257;. T&#257; j&#257;dara.

Jaut&#257;jumu krustugun&#299;s z&#275;ns izspieda v&#275;l da&#382;as atbildes. K&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s, astazoi

dz&#299;vo grupi&#326;&#257;s - t&#257;d&#257;s, k&#257;du toreiz apk&#257;va, -, bet nav nek&#257;du zi&#326;u par &#353;o grupu skaitu. Kerika sen nenodarbin&#257;t&#257; atmi&#326;a nesp&#275;ja atjaunot visaptvero&#353;u priek&#353;statu. Beigu beig&#257;s Vaint&#275; meta mieru &#353;ai iztauj&#257;&#353;anai un nosl&#275;dza to ar vienk&#257;r&#353;u &#382;estu. Tagad n&#257;ca k&#257;rta darba svar&#299;g&#257;kajai da&#316;ai. Vi&#326;a ar soda un apbalvojuma metodi dres&#275;s &#353;o astazou dar&#299;t visu, kas j&#257;dara. Vi&#326;as st&#257;ja mainij&#257;s; tagad vi&#326;a run&#257;ja k&#257; eista&#257; - t&#257;, kura vada pils&#275;tas un t&#257;s iem&#299;tnie&#269;u dz&#299;vi.

- K&#257; tu labi zini, es varu &#353;ai mirkl&#299; non&#257;v&#275;t tevi vai likt to izdar&#299;t cit&#257;m.

- Zinu gan. - P&#275;k&#353;&#326;&#257; to&#326;a izmai&#326;a z&#275;nu samulsin&#257;ja un uzdzina bai&#316;u tr&#299;sas.

- Es varu ar&#299; pacelt tevi augstu, goda viet&#257;, nevis atst&#257;t uz m&#363;&#382;u par astazou, zem&#257;ko no zem&#257;kajiem. Tev tas patiktu gan, vai ne? S&#275;d&#275;t l&#299;dz&#257;s man un izr&#299;kot, lai citas str&#257;d&#257; tav&#257; lab&#257;. Es varu tev to sniegt, - bet tev, savuk&#257;rt, b&#363;tu man kaut k&#257; j&#257;atdara. Kaut k&#257; t&#257;, k&#257; vari tikai tu. Tev j&#257;dara man&#257; lab&#257; tas, ko sp&#275;j tu

vien&#299;gais.

- Es dar&#299;&#353;u, ko vien v&#275;lies, eista&#257;, bet es tie&#353;&#257;m nesaprotu, par ko tu run&#257;.

- T&#257; ir t&#257; lieta, ka run&#257; vienu, bet dom&#257; citu. T&#257;, k&#257; tu dar&#299;ji ar Stalanu. Tu teici, ka tev tr&#363;kst elpas, bet netr&#363;ka vis.

- Nesaprotu, ko tu ar to dom&#257;, - Keriks nevain&#299;gi bilda, ar visu b&#363;tni pauzdams stulbu nezi&#326;u.

- Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi! Tie&#353;i to tu &#353;obrid dari! Tu run&#257; par eso&#353;o, it k&#257; tas neb&#363;tu noticis. Atz&#299;sties, vai es tevi uz vietas no&#382;mieg&#353;u!

Vaint&#275; p&#275;k&#353;&#326;&#257;s garast&#257;vok&#316;a mai&#326;as izbied&#275;ts, Keriks saruka. Atv&#275;rt&#257; r&#299;kle, non&#257;v&#275;&#353;anas &#382;ests, seja cie&#353;i pie vi&#326;a sejas, skaudro zobu rindas pa&#353;&#257; acu priek&#353;&#257;.

- Es t&#257; dar&#299;ju, j&#257;, es atz&#299;stu. Es dar&#299;ju t&#257;, lai aizb&#275;gtu.

- &#315;oti jauki. - Vaint&#275; soli atk&#257;p&#257;s; briesmas bija gar&#257;m. - &#352;&#299; lieta, ko tu dari un ko nesp&#275;j neviena jilan&#275;, - m&#275;s to sauksim par melo&#353;anu. Es zin&#257;ju, ka tu melo, un zinu, ka tu, bez &#353;aub&#257;m, melosi man ar&#299; turpm&#257;k. Es nevaru to nov&#275;rst, bet Inl&#275;nu l&#363;kos, lai tavi meli nerad&#299;tu b&#275;g&#353;anas iesp&#275;ju. Tagad, kad esam noskaidroju&#353;as, ka tu melo, m&#275;s &#353;os melus liksim liet&#257;. Tu melosi man&#257; lab&#257;. Tu sniegsi man &#353;&#257;du pakalpojumu.

- Es dari&#353;u. k&#257; eista&#257; pav&#275;l&#275;s, - Keriks atsauc&#257;s, &#299;sti nesapratis, bet nekav&#275;joties piekrizdams.

- Pareizi. Tu dar&#299;si, k&#257; es lik&#353;u. Tu nekad neizp&#316;&#257;p&#257;sies par &#353;o manu v&#275;lmi. Cit&#257;di vari uzskat&#299;t sevi par miru&#353;u. Un tagad ieklausies: es st&#257;stu, k&#257;di meli tev j&#257;run&#257;, turkl&#257;t j&#257;dara tas &#316;oti satraukt&#257;m kust&#299;b&#257;m. Tev j&#257;saka: Tur! Tajos kokos! Astazous! Es redz&#275;ju! Tas ar&#299; viss. Atk&#257;rto!

- Tur! Tajos kokos! Astazous! Es redz&#275;ju!

- B&#363;s labi. Tikai neaizmirsti! Un run&#257;si tikai p&#275;c mana nor&#257;d&#299;juma. Es do&#353;u &#353;&#257;du z&#299;mi.

Keriks ar prieku piekrita. Uzdevums nelik&#257;s gr&#363;ts, lai ar&#299; z&#275;ns tam neredz&#275;ja j&#275;gu. Draudi bija gana p&#257;rliecino&#353;i, lai vi&#326;&#353; pacenstos neaizmirst sak&#257;mo un sign&#257;lu, lai murmin&#257;tu &#353;os v&#257;rdus visu atpaka&#316;ce&#316;u caur pils&#275;tu.

Kur tas laiks, kop&#353; Keriks p&#275;d&#275;jo reizi bija ticies ar Engu. Vi&#326;&#353; pat iedom&#257;j&#257;s par vi&#326;u visai reti, jo jaunieg&#363;t&#257; br&#299;v&#299;ba aizpild&#299;ja vi&#326;a dienu no rita l&#299;dz vakaram. S&#257;kum&#257; vi&#326;&#353; bai&#316;oj&#257;s staig&#257;t apk&#257;rt vienatn&#275; un bija pat apmierin&#257;ts ar biez&#257;dain&#257;s Inl&#275;nu kl&#257;tb&#363;tni, kas sniedza zin&#257;mu dro&#353;&#299;bas saj&#363;tu.

Izr&#257;vies no ieslodz&#299;juma &#353;aur&#299;bas, puis&#275;ns &#257;tri vien iev&#275;roja, cik stingri nosl&#257;&#326;ojusies ir jilan&#275; sabiedr&#299;ba, un ne maz&#257;k veic&#299;gi aptv&#275;ra, ka pats atrodas kaut kur net&#257;lu no virsotnes, jo alla&#382; uztur&#275;j&#257;s eista&#257; tuvum&#257; un pat s&#275;d&#275;ja l&#299;dzas vi&#326;ai. Bezv&#257;rda f&#257;rgaj&#257;m arto pietika, lai uzskat&#299;tu vi&#326;u par rang&#257; daudz augst&#257;ku pilsoni un ar savu attieksmi ik br&#299;di paustu primit&#299;vu padev&#299;bu.

Kl&#299;stot pa za&#316;ajiem gaite&#326;iem, Keriks nov&#275;roja, ka zin&#257;mu inteli&#291;ences un run&#257;tprasmes l&#299;meni apguvu&#353;&#257;s f&#257;rgajas driz vien iesprauc&#257;s pils&#275;tas soci&#257;laj&#257;s ni&#353;&#257;s: k&#316;uva par sardz&#275;m, pav&#257;r&#275;m, miesniec&#275;m, brigadier&#275;m, lauksaimniec&#275;m un v&#275;l pulka arodu, par ko z&#275;nam bija visai miglaina nojausma. Ar &#353;&#257;d&#257;m jilan&#275; vi&#326;&#353; sarun&#257;j&#257;s attur&#299;gi, iztur&#275;damies k&#257; pret l&#299;dzv&#275;rt&#299;g&#257;m vai mazlieti&#326; zem&#257;k&#257;m, un &#353;&#257;da attieksme t&#257;s pilnib&#257; apmierin&#257;ja. Cie&#326;as pilnas fr&#257;zes vi&#326;&#353; taup&#299;ja sarun&#257;m ar pils&#275;tas varenaj&#257;m. To st&#257;voklis bija ac&#299;mredzams, kas ne vienm&#275;r b&#363;tu tik dro&#353;i apgalvojams attiec&#299;b&#257; uz vi&#326;u darbu, jo vi&#326;as alla&#382; ielenca pal&#299;dzes un l&#299;dzstr&#257;dnieces, ap kur&#257;m, savuk&#257;rt, dr&#363;zm&#275;j&#257;s f&#257;rgajas, t&#299;kodamas ie&#326;emt noteiktu vietu pils&#275;tas iek&#257;rt&#257;.

Jaunumu &#326;irba liedza z&#275;nam izjust Engas ikdienas apmekl&#275;jumu iztr&#363;kumu. Pils&#275;ta gan atg&#257;din&#257;ja saimnieciski ros&#299;gu skudrup&#363;zni, un izretis vi&#326;&#353; v&#275;l&#275;j&#257;s, kaut Enga b&#363;tu l&#299;dz&#257;s un izskaidrotu da&#382;us m&#299;klain&#257;kos Alp&#299;sakas dz&#299;ves aspektus. P&#257;ris rei&#382;u Keriks tauj&#257;ja p&#275;c vi&#326;as, bet strup&#257; atteik&#353;an&#257;s atbild&#275;t nor&#257;d&#299;ja, ka par &#353;o jaut&#257;jumu nav v&#275;lams interes&#275;ties. Tas, savuk&#257;rt, puis&#275;nu p&#257;rsteidza. Vaint&#275; ar Engu alla&#382; bija sarun&#257;jusies k&#257; l&#299;dz&#299;ga ar l&#299;dz&#299;gu. K&#257; tagad saprast &#353;o vairi&#353;anos pat izrun&#257;t vi&#326;as v&#257;rdu? Vi&#326;&#353; pr&#257;toja, vai neapjaut&#257;ties par Engu Vaint&#275;, bet atmeta &#353;o nodomu. Eista&#257; lika skaidri saprast, ka sarunas uzs&#257;k un p&#257;rtrauc vi&#326;a.

Keriks sastapa Engu aiz t&#299;ras nejau&#353;&#299;bas. Vi&#326;&#353;, tikko atlaists no sarunas ar Vaint&#275;, slaist&#299;j&#257;s net&#257;lu no ambeseda, un piepe&#353;i mat&#299;ja, ka starp f&#257;rgaj&#257;m izc&#275;lusies k&#326;ada. T&#257;s kaut ko pra&#353;&#326;&#257;ja cita citai un teci&#326;iem vien trauc&#257;s visas vien&#257; virzien&#257;. Z&#275;ns ieintri&#291;&#275;ts sekoja p&#363;lim. Tad l&#363;k, kas visas t&#257; aizr&#257;vis! Gar&#257;m g&#257;ja &#269;etras jilan&#275;, nesdamas piekto. Keriks nesp&#275;ja tikt tuv&#257;k ar sp&#275;ku un nev&#275;l&#275;j&#257;s ar&#299; piesaist&#299;t uzman&#299;bu ar r&#299;kojumu pa&#353;&#311;irties. Kad visas &#269;etras jilan&#275; ar pav&#275;rt&#257;m mut&#275;m gaus&#257; sol&#299; dev&#257;s atpaka&#316;, vi&#326;&#353; jau gras&#299;j&#257;s nov&#275;rsties. G&#257;j&#275;jas bija nota&#353;&#311;&#299;ju&#353;&#257;s dub&#316;os, un to k&#257;jas kl&#257;ja sakaltis m&#257;ls. Te Keriks ieraudz&#299;ja, ka vi&#326;u vid&#363; ir Enga. Vi&#326;&#353; uzsauca, un uzrun&#257;t&#257; klus&#275;jot pagrieza galvu.

- Kur tu biji? - z&#275;ns sauca. - K&#257;p&#275;c es tevi neredz&#275;ju?

- Mana valodas prasme vairs nav vajadz&#299;ga, t&#257;p&#275;c esmu atbr&#299;vota no tevis apmekl&#275;&#353;anas. Tagad es iekopju jaunos laukus.

- Tu? - &#299;saj&#257; v&#257;rd&#257; izskan&#275;ja mulsa vai pat izb&#299;lis un piln&#299;ga neizpratne.

- Es gan. - Engai apst&#257;joties, apst&#257;j&#257;s ar&#299; tr&#299;s p&#257;r&#275;j&#257;s, bet vi&#326;a pam&#257;ja, lai t&#257;s turpina ce&#316;u, un aicin&#257;ja ar&#299; Keriku paiet l&#299;dz&#257;s. - Man j&#257;atgrie&#382;as darb&#257;. - Enga aizgriez&#257;s, un puis&#275;ns naski aiztec&#275;ja vi&#326;ai l&#299;dzi. Te j&#257;b&#363;t k&#257;dam nosl&#275;pumam, kas vi&#326;am par katru cenu j&#257;izzina, bet gr&#363;ti jau saprast, ar ko lai s&#257;k.

- Kas t&#257; t&#257;da, ko j&#363;s atnes&#257;t? Kas noticis?

- &#268;&#363;skas kodiens. To m&#363;su darba viet&#257; netr&#363;kst.

- Bet tu! K&#257;p&#275;c? - &#352;obr&#299;d vi&#326;us neviens vairs nedzird&#275;ja, jo gr&#363;tgalve Inl&#275;nu jau neskait&#257;s. - Tu ta&#269;u sarun&#257;jies ar eista&#257; k&#257; ar l&#299;dz&#299;gu! Un tagad tu veic darbu, kas piedien&#275;tu viszem&#257;kajai f&#257;rgajai! Kas notiek?

- Tas nav tik viegli izst&#257;st&#257;ms. Turkl&#257;t eista&#257; aizliedza man run&#257;t par to ar cit&#257;m jilan&#275;.

V&#275;l neizteiku&#353;i lidz galam, Enga apj&#275;dza fr&#257;zes divdom&#299;bu. Keriks ta&#269;u nav jilan&#275;! Vi&#326;a nor&#257;d&#299;ja uz Inl&#275;nu:

- Liec, lai t&#257; tur iet mums pa priek&#353;u p&#257;r&#275;jo tr&#299;s p&#275;d&#257;s.

Inl&#275;nu apdzina vi&#326;as, un Enga v&#275;rs&#257;s pie Kerika ar t&#257;du kaismi, k&#257;du z&#275;nam lidz &#353;im nebija gad&#299;jies sajust.

- Es un t&#257;s citas - m&#275;s esam &#353;eit savas cie&#353;&#257;s tic&#299;bas d&#275;&#316;, kuru neatz&#299;st pils&#275;tas varen&#257;s. Mums lika atteikties no saviem uzskatiem, bet tas nav iesp&#275;jams. Ja esi reiz atkl&#257;jusi paties&#299;bu, tad vairs nevari no t&#257;s nov&#275;rsties.

- Par k&#257;du tic&#299;bu tu run&#257;? - Keriks neizpratn&#275; vaic&#257;ja.

- Par svelo&#353;o, nepiel&#363;dzamo paties&#299;bu: pati pasaule un visas lietas mums apk&#257;rt noz&#299;m&#275; daudz vair&#257;k, nek&#257; tas &#353;&#311;iet pirmaj&#257; acu uzmetien&#257;. Vai tu k&#257;dreiz dom&#257; par t&#257;d&#257;m liet&#257;m?

- N&#275;, - Keriks va&#316;sird&#299;gi atbild&#275;ja.

- Bet der&#275;tu gan. Nu, j&#257; - tu esi jauns un neesi jilan&#275;. Es pr&#257;toju par tevi jau kop&#353; t&#257; br&#299;&#382;a, kad tu izrun&#257;ji pirmos v&#257;rdus, un tava es&#299;ba man joproj&#257;m ir m&#299;kla. Tu neesi jilan&#275;, bet neesi ar&#299; me&#382;on&#299;gs astazous, jo sp&#275;j run&#257;t. Es tie&#353;&#257;m nesaprotu, kas tu esi un kur ir tava vieta pasaules &#275;k&#257;.

Keriks s&#257;ka no&#382;&#275;lot, ka sastapis Engu - no vi&#326;as sac&#299;t&#257; bija gr&#363;ti izlob&#299;t j&#275;gu -, bet &#353;obr&#299;d, kad vi&#326;a jau run&#257;ja vair&#257;k ar sevi nek&#257; ar sarunas biedru, nekas to nesp&#275;ja aptur&#275;t.

- M&#363;su ticiba nevar b&#363;t nepatiesa, jo taj&#257; ir k&#257;da vara, ko netic&#299;gaj&#257;m neapj&#275;gt! J&#363;ganinepsu atkl&#257;sme sk&#257;ra pirmo. Vi&#326;a tai ziedoja visu dz&#299;vi, sak&#257;rtodama savu pr&#257;tu un tiekdam&#257;s saprast. Ienest pasaul&#275; jaunu j&#275;dzienu - lidz tam piln&#299;gi tuk&#353;&#257; viet&#257;. Vi&#326;a atkl&#257;ja cit&#257;m savu tic&#299;bu, un citas vi&#326;u izsm&#275;ja. Zi&#326;as par vi&#326;as sav&#257;do uzved&#299;bu sasniedza vi&#326;as pils&#275;tas eista&#257;, kura nost&#257;d&#299;ja vi&#326;u sav&#257; priek&#353;&#257; un lika run&#257;t. Un vi&#326;a run&#257;ja. Vi&#326;a st&#257;st&#299;ja par lietu m&#363;sos iek&#353;&#257;, ko nevar redz&#275;t, - par lietu, kas d&#257;v&#257; mums sp&#275;ju run&#257;t un at&#353;&#311;ir m&#363;s no nedom&#257;jo&#353;iem lopiem. Dz&#299;vniekiem iek&#353;&#257; nav &#353;&#299;s lietas, un vi&#326;i nesp&#275;j run&#257;t. T&#257;tad runa ir iek&#353;&#275;j&#257;s lietas balss, un &#353;&#299; lieta m&#363;sos ir dz&#299;veszi&#326;a un n&#257;veszi&#326;a. Dz&#299;vniekiem nav ne dz&#299;veszi&#326;as, ne n&#257;veszi&#326;as. Vi&#326;i ir, p&#275;c tam vi&#326;u nav. Bet jilan&#275; zina, - un tagad zini ar&#299; tu. Te nu ir liel&#257; m&#299;kla, par ko es lauztin lauzu galvu: kas esi tu? K&#257;ds tu esi? Kur tava vieta pasaules &#275;k&#257;?

Enga pagriez&#257;s pret Keriku un dzi&#316;i iel&#363;koj&#257;s vi&#326;am acis, k&#257; atbildi mekl&#275;dama, bet z&#275;nam nebija ko atbild&#275;t, un Enga to saprata.

- Varb&#363;t ar&#299; tu reiz zin&#257;si Tu v&#275;l esi p&#257;r&#257;k jauns. Es stipri &#353;aubos, ka tu var&#275;tu aptvert visu J&#363;ganinepsas redz&#275;juma br&#299;numu - paties&#299;bas redz&#275;jumu, ko vi&#326;a sp&#275;ja atkl&#257;t ar&#299; cit&#257;m. Un ar&#299; pier&#257;d&#299;jumu! Jo vi&#326;a saniknoja eista&#257;, un t&#257; lika vi&#326;ai atmest tic&#299;bas m&#257;&#326;us un dz&#299;vot, k&#257; visas jilan&#275; dz&#299;voju&#353;as, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks. J&#363;ganinepsa nepak&#316;&#257;v&#257;s, t&#257;d&#275;j&#257;di nost&#257;dot savu tic&#299;bu augst&#257;k par savu pils&#275;tu un savas eista&#257; gribu. Eista&#257; par &#353;o nepak&#316;&#257;v&#299;bu at&#326;&#275;ma vi&#326;ai v&#257;rdu un izraid&#299;ja vi&#326;u no pils&#275;tas. Vai tu saproti, ko tas noz&#299;m&#275;? Ak, j&#257;, tu nezini. Jilan&#275; nesp&#275;j dzivot bez savas pils&#275;tas un v&#257;rda, kas veido da&#316;u vi&#326;as b&#363;tnes. Izraid&#299;t - tas ir non&#257;v&#275;t. Izraid&#299;ta jilan&#275; nep&#257;rdz&#299;vo &#353;o izraid&#299;&#353;anu, un t&#257; tas notiek, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks. Zaud&#275;jums ir tik sp&#275;c&#299;gs, ka jilan&#275; acumirkl&#299; sa&#316;imst, dr&#299;z vien zaud&#275; sama&#326;u un turpat ar&#299; mirst. T&#257; neizb&#275;gami notiek.

Enga pak&#316;&#257;v&#257;s sav&#257;dai apm&#257;t&#299;bai, kaut kam starp pacil&#257;t&#299;bu un t&#299;ksmi. Vi&#326;a apst&#257;j&#257;s, viegli sa&#326;&#275;ma rok&#257;s Kerika plecus un v&#275;r&#257;s vi&#326;am ac&#299;s, cen&#353;oties nodot z&#275;nam savas izj&#363;tas.

- Bet J&#363;ganinepsa nenomira. T&#257; ir jauna par&#257;d&#299;ba &#353;ai pasaul&#275;, tas ir neapg&#257;&#382;ams pier&#257;d&#299;jums. Kop&#353; t&#257;s dienas &#353;&#299; paties&#299;ba atkal un atkal 'ir pier&#257;d&#299;jusies. Ar&#299; mani izdzina no Inegbanas n&#257;v&#275; - un es esmu dziva. Neviena no mums nenomira, t&#257;p&#275;c ar&#299; m&#275;s &#353;e esam. Vi&#326;as sauc m&#363;s par N&#257;ves Meit&#257;m, jo mums esot vieno&#353;an&#257;s ar n&#257;vi. T&#257; nav tiesa. M&#275;s sevi saucam par Dz&#299;v&#299;bas Meit&#257;m, un t&#257; tas ir. Jo m&#275;s dz&#299;vojam, kad citas mirst.

Keriks atrais&#299;j&#257;s no Engas v&#275;saj&#257;m, liegaj&#257;m skav&#257;m, nov&#275;rs&#257;s un meloja:

- Es esmu atn&#257;cis par t&#257;lu. Man aizliegts iet l&#299;dz laukiem. - Vi&#326;&#353; izvair&#299;j&#257;s no vi&#326;as piekas&#299;g&#257; skatiena un pavilka pavadu. - Inl&#275;nu, ejam atpaka&#316;!

Enga klus&#275;dama nol&#363;koj&#257;s vi&#326;am nopaka&#316; un pati dev&#257;s t&#257;l&#257;k. Keriks atskat&#299;j&#257;s un redz&#275;ja vi&#326;u smagiem so&#316;iem minam putek&#316;aino taku. Vi&#326;&#353; neizpratn&#275; noskurin&#257;j&#257;s: ko vi&#326;a tur st&#257;st&#299;ja? Tad puis&#275;ns paman&#299;ja tuvum&#257; apels&#299;nkokus un aizvilka Inl&#275;nu turp. Saule kars&#275;ja, r&#299;kle kalta, un vi&#326;&#353; nebija sapratis ne desmito tiesu Engas teikt&#257;. Vi&#326;&#353; nevar&#275;ja zin&#257;t, ka vi&#326;as tic&#299;ba ir pirm&#257; kr&#257;ce jau miljoniem gadu rimtaj&#257; jilan&#275; dz&#299;ves pl&#363;dum&#257;. B&#363;t jilan&#275; noz&#299;m&#275;ja dz&#299;vot k&#257; jilan&#275;. Cit&#257;di vienk&#257;r&#353;i nenotiek. Nenotika

Tepat tuvum&#257;, k&#257; jau pils&#275;tas nomal&#275;, klimta bru&#326;otas sardzes, kuras p&#257;rsteigtas v&#275;roja Keriku pl&#363;cam nobriedu&#353;os aug&#316;us. &#352;&#299;s sardzes g&#257;d&#257;ja par dro&#353;&#299;bu dienas laik&#257;, bet nakt&#299; iek&#316;uvi pils&#275;t&#257; kav&#275;ja pastiprin&#257;ta slazdu sist&#275;ma. Un aizrit&#275;ja diena p&#275;c dienas, bet sardzes laik&#257; viss palika klusu. Nakts slazdos gan iek&#316;uva visda&#382;&#257;d&#257;kie radijumi, bet ne reizi starp tiem neatrad&#257;s slepkav&#299;gie astazoi.

Viss laiks, kam&#275;r araketo m&#275;roja ce&#316;u l&#299;dz Inegbanai un atpaka&#316;, pag&#257;ja mierigi. Kad ku&#291;is beidzot ierad&#257;s, Vaint&#275; pati person&#299;gi ar visu savu svitu ost&#257; v&#275;roja pietauvo&#353;anos.

Pirm&#257; krast&#257; izk&#257;pa kapteine Erifneisa. Vi&#326;a klusi nost&#257;j&#257;s Vaint&#275; priek&#353;&#257; un p&#275;c eti&#311;etes godin&#257;ja eista&#257; augsto st&#257;vokli.

- Es vedu tev, eista&#257;, personisku v&#275;st&#299;jumu no Malzasas, kurai &#316;oti r&#363;p nevald&#257;mo astazou draudi. Man ir priv&#257;ta zi&#326;a tev, bet vi&#326;a man lika ar&#299; ska&#316;i run&#257;t par nepiecie&#353;am&#299;bu b&#363;t modr&#257;m un stipr&#257;m, un izn&#299;cin&#257;t astazous. T&#257;p&#275;c vi&#326;a ats&#363;t&#299;jusi lab&#257;k&#257;s mednieces ar hezocaniem un dzelk&#353;&#326;iem, un savu nov&#275;l&#275;jumu nosl&#275;gt r&#275;&#311;inus ar &#353;o biedu reizi par vis&#257;m reiz&#275;m.

- M&#275;s visas esam vienispr&#257;tis, - Vaint&#275; teica. - N&#257;c man l&#299;dz&#257;s: es gribu dzird&#275;t jaunumus no Inegbanas - visu, ko vari past&#257;stit.

Jaunumi tie&#353;&#257;m izr&#257;d&#299;j&#257;s jaunumi, un Erifneisa atkl&#257;ja tos Vaint&#275; mitek&#316;a omul&#299;b&#257;, tiesa gan, Alekenzi kl&#257;tb&#363;tn&#275;.

- Ziema bijusi maiga. Da&#382;i lopi gan kritu&#353;i, tom&#275;r laiks pietur&#275;jies m&#299;l&#299;g&#257;ks, nek&#257; citugad. T&#257; ir lab&#257; v&#275;sts. Un tagad tum&#353;&#257; puse: araketo gan&#257;mpulk&#257; plos&#299;jusies s&#275;rga. Puse apspr&#257;gusi, ja pat ne vair&#257;k. Vi&#326;i augu&#353;i p&#257;r&#257;k &#257;tri, un tas vi&#326;us nov&#257;jin&#257;jis. Nu jau aug jauni araketo, bet Inegbanas pilsones neierad&#299;sies Alp&#299;sak&#257; ne &#353;ovasar, ne n&#257;ko&#353;vasar, un v&#275;l aizn&#257;kamaj&#257; vasar&#257; ar&#299; ne.

- Tu run&#257; skarbus v&#257;rdus, - Vaint&#275; teica. Ar&#299; Alekenzi nelaim&#299;ga lauz&#299;ja rokas. - Jo skaudr&#257;ka k&#316;&#363;st nepiecie&#353;am&#299;ba izn&#299;d&#275;t astazous. Tom&#275;r tev j&#257;atgrie&#382;as ar zi&#326;u par m&#363;su izaugsmi, lai noskalotu iepriek&#353;&#275;j&#257; st&#257;sta r&#363;gtumu. Tev j&#257;redz pils&#275;tas makets. Alekenzi, liec k&#257;dai f&#257;rgajai nekav&#275;joties dab&#363;t rok&#257; Stalanu!

Alekenzi nepatika, ka vi&#326;u pa&#353;u &#353;&#257;di izr&#299;ko k&#257; t&#257;du f&#257;rgaju, tom&#275;r vi&#326;a norija krupi un dev&#257;s izpild&#299;t pav&#275;li. Kad Vaint&#275; ar vie&#353;&#326;u non&#257;ca pie maketa, Stalana tur jau gaidija.

Kop&#353; Suakainas n&#257;ves Alp&#299;saka nebija pl&#275;tusies, toties auga nocietin&#257;jumi. Stalana nor&#257;d&#299;ja uz jaunizaudz&#275;taj&#257;m &#275;rk&#353;&#311;u sien&#257;m un sargtor&#326;iem, kuros dienu un nakti de&#382;ur&#275;ja bru&#326;otas jilan&#275;.

- K&#257;da j&#275;ga no sardzes nakt&#299;? - Alekenzi vaic&#257;ja sev rakstur&#299;gaj&#257; piekas&#299;gaj&#257; ton&#299;. Stalana atbild&#275;ja piekl&#257;j&#299;gi, p&#275;c eti&#311;etes:

- Visai maza. Bet vi&#326;as atrodas patv&#275;rum&#257;, ir apg&#257;d&#257;tas ar sild&#299;t&#257;jiem un apmet&#326;iem un nakt&#299; atp&#363;&#353;as. Un vi&#326;&#257;m nav j&#257;m&#275;ro garais ce&#316;&#353; uz pils&#275;tu un atpaka&#316;. Jau r&#299;tausm&#257; vi&#326;as ir gatavas, un t&#257; l&#299;dz pat saulrietam.

- Manupr&#257;t, darbasp&#275;ku var izmantot ar&#299; lietder&#299;g&#257;k, - Alekenzi netic&#299;gi aizr&#257;d&#299;ja. Vaint&#275; ie&#326;&#275;ma samierniecisku nost&#257;ju, kas &#353;&#311;ita visai sav&#257;di, jo vi&#326;a bija radusi ignor&#275;t Alekenzi runas.

- Varb&#363;t Alekenzi ir taisn&#299;ba. P&#257;rbaud&#299;sim. Apskat&#299;sim visu. Ar&#299; tu, Erifneis, paraudz&#299;sies uz m&#363;su nocietin&#257;jumiem, lai past&#257;st&#299;tu par tiem Malzasai.

Vi&#326;as k&#257;joja caur pils&#275;tu pajuku&#353;&#257; kolonn&#257;: Stalana un Vaint&#275; pa priek&#353;u, p&#257;r&#275;j&#257;s rangu k&#257;rt&#299;b&#257; nopaka&#316;. Keriks ar neiztr&#363;ksto&#353;o Inl&#275;nu pie s&#257;niem tec&#275;ja araketo komandieres p&#275;d&#257;s. Aiz vi&#326;a klunkuroja pal&#299;dzes un f&#257;rgajas. Vaint&#275; un da&#382;as citas v&#299;st&#299;j&#257;s apmet&#326;os, bet Keriks t&#299;ksm&#275; baud&#299;ja silt&#257;s lietus l&#257;ses uz kail&#257;s &#257;das. Vi&#326;&#353; ar&#299; r&#363;p&#299;gi iegaum&#275;ja mar&#353;rutu p&#257;r laukiem, caur dz&#299;vaj&#257;m ej&#257;m Reiz vi&#326;&#353; veiks &#353;o ce&#316;u vienatn&#275;. Laiks r&#257;d&#299;s, k&#257; l&#299;dz tam non&#257;kt, bet reiz jau nu tas notiks!

Apl&#363;kojamais koku puduris atrad&#257;s pa&#353;&#257; laukmal&#275; pie m&#363;&#382;ame&#382;a. Pien&#257;kot tuv&#257;k, &#311;&#316;uva redzams, ka birztalu ieskauj v&#299;nst&#299;gas un &#275;rk&#353;&#311;u kr&#363;mi, &#316;aujot iek&#316;&#363;t sargposten&#299; tikai pa vien&#299;go ieeju. Stalana nor&#257;dija uz jilan&#275; ar hezocanu uz sargtor&#326;a platformas:

- Kad vi&#326;as ir sardz&#275;, neviens netiek gar&#257;m.

- Izskat&#257;s p&#257;rliecino&#353;i, - Vaint&#275; piekrita, pagriezdam&#257;s pret Alekenzi un sa&#326;emdama negrib&#299;gas piekri&#353;anas z&#299;mi. Tad vi&#326;a dev&#257;s t&#257;l&#257;k gar birzs malu, bet Stalana ap&#326;&#275;m&#299;gi st&#257;j&#257;s vi&#326;ai ce&#316;&#257;.

- Tur ir visvis&#257;di radijumi. Liec sardz&#275;m iet pa priek&#353;u!

Lai notiek. Bet es esmu eista&#257;, un Alpisak&#257; varu staig&#257;t, kur vien v&#275;los. Ar sav&#257;m padomniec&#275;m. Tu ar p&#257;r&#275;j&#257;m uzgaidi &#353;epat.

Vi&#326;as turpin&#257;ja ce&#316;u sard&#382;u konvoja pavad&#299;b&#257;. Non&#257;kusi birz&#299;tes otr&#257; gal&#257;, Stalana nor&#257;d&#299;ja uz slazdiem un nocietin&#257;jumiem.

- Labi nostr&#257;d&#257;ts, - Vaint&#275; secin&#257;ja. Alekenzi l&#363;koja iejaukties, bet Vaint&#275; vi&#326;ai nepiev&#275;rsa uzmanibu. Vi&#326;a v&#275;rs&#257;s pie Erifneisas:- Dodies pie Malzasas ar zi&#326;u, ka Alp&#299;saka ir labi nocietin&#257;ta un tai nekas nedraud.

Vi&#326;a asi pagriez&#257;s un, tikai Kerikam redzot, deva vi&#326;am z&#299;mi run&#257;t. Z&#275;ns pav&#275;ra muti, un Vaint&#275; atk&#257;rtoja &#382;estu v&#275;l noteikt&#257;k. Tad vi&#326;&#353; saprata.

- Tur! - Keriks iebr&#275;c&#257;s. - Tur, kokos! Es redzu astazou!

Vi&#326;a bals&#299; skan&#275;ja t&#257;ds izmisums, ka visas k&#257; viena pagriez&#257;s nor&#257;d&#299;taj&#257; virzien&#257; - pret koku puduri. &#352;aj&#257; mirkl&#299; Vaint&#275; apmetnis nosl&#299;d&#275;ja zem&#275;, un azot&#275; pav&#299;d&#275;ja koka bulta ar akmens uzgali. Stingri satv&#275;rusi duramo ab&#257;s rok&#257;s, vi&#326;a pagriezien&#257; trieca to Alekenzi kr&#363;t&#299;s. To redz&#275;ja tikai Keriks, jo vi&#326;a uzman&#299;bu " nesaist&#299;ja birztala. Alekenzi sakampa &#353;autru starp &#299;k&#353;&#311;iem, &#353;ausm&#257;s iepleta acis, pav&#275;ra muti - un smagi nog&#257;z&#257;s zem&#275;.

Tagad Keriks aptv&#275;ra, kam noder vi&#326;a sp&#275;ja melot. Vi&#326;&#353; nekav&#275;joties turpin&#257;ja ar rado&#353;u degsmi.

- Astazous bulta! Vi&#326;&#353; iz&#353;&#257;va, tur, aiz t&#257; koka Un tr&#257;p&#299;ja Alekenzi

Vaint&#275; st&#299;v&#257;m kust&#299;b&#257;m atk&#257;p&#257;s s&#257;nis, vald&#299;dama saj&#363;smu, kas lauz&#257;s uz &#257;ru

ik kust&#299;b&#257;.

- Bulta! Aiz koka! - klaig&#257;ja ar&#299; Inl&#275;nu; vi&#326;ai piemita t&#257;ds ni&#311;is - atk&#257;rtot dzird&#275;tos v&#257;rdus. V&#275;l k&#257;da pateica to pa&#353;u, un notikums bija dzimis. V&#257;rds ir fakts, fakts ir v&#257;rds. Alekenzi &#311;ermeni aizr&#257;va proj&#257;m, Stalana un Erifneisa pavad&#299;ja Vaint&#275; uz patv&#275;rumu. *

P&#275;d&#275;jais atk&#257;p&#257;s Keriks. Vi&#326;&#353; v&#275;lreiz pal&#363;koj&#257;s uz m&#363;&#382;ame&#382;a sienu, tik tuvo un vienlaikus tik nesasniedzami t&#257;lo patv&#275;rumu, tad paraust&#299;ja saiti pie sava kak- lari&#326;&#311;a, un Inl&#275;nu paklaus&#299;gi aiz&#269;&#257;poja vi&#326;am nopaka&#316;.



XX

Vaint&#275; vad&#299;ja dienas vientul&#299;b&#257;, s&#275;rodama par uzticamo Alekenzi. T&#257; Keriks st&#257;st&#299;ja apmekl&#275;t&#257;j&#257;m, kas ik dienas tikoja apciemot eista&#257;. Vi&#326;a nev&#275;loties nevienu redz&#275;t.

Puis&#275;ns bija nevainojams melis. Katra, kas atn&#257;ca, p&#275;c br&#299;&#382;a dev&#257;s proj&#257;m ar skumj&#257;m vaig&#257;. Vaint&#275; l&#363;koj&#257;s pa &#353;auru spraugu starp lap&#257;m, klaus&#299;j&#257;s, j&#363;smoja par Kerika sp&#275;j&#257;m un arvien no jauna p&#257;rliecin&#257;j&#257;s, ka vi&#326;a alla&#382; neapzin&#257;ti v&#275;l&#275;jusies ieg&#363;t &#353;&#257;du ieroci. Tagad vi&#326;ai br&#299;di j&#257;izvair&#257;s nok&#316;&#363;t pils&#275;tnie&#269;u redzeslauk&#257;, jo ik muskulis vi&#326;as &#311;ermen&#299; pauda saj&#363;smu un triumfu. Vi&#326;a nepar&#257;d&#299;j&#257;s &#316;aud&#299;s pat v&#275;l labu laici&#326;u p&#275;c araketo aizbrauk&#353;anas. P&#275;c tam vi&#326;a vairs nes&#275;roja par d&#257;rgo aizg&#257;j&#275;ju, jo jilan&#275; nav radu&#353;as t&#257; dar&#299;t. Lai kas ar&#299; Alekenzi bijusi, vi&#326;as vairs nav. Vi&#326;as &#311;ermenis vairs nepieder vi&#326;ai, un viszem&#257;k&#257;s f&#257;rgajas, pildot savu pien&#257;kumu, to jau apglab&#257;ju&#353;as. Vaint&#275; staroja. Dz&#299;v&#257;s turpin&#257;s dz&#299;vot, un &#353;&#299; dz&#299;ve k&#316;&#363;s aizvien plauksto&#353;&#257;ka, par ko vi&#326;as pa&#353;as dr&#299;z p&#257;rliecin&#257;sies.

Vaint&#275; izs&#363;t&#299;ja r&#299;kojumu, lai pie vi&#326;as ierodas pils&#275;tas varen&#257;s. Ar&#299; Keriks pakav&#275;j&#257;s vi&#326;as tuvum&#257;, jo gais&#257; virmoja kaut kas neparasts, vai varb&#363;t tas uzv&#275;d&#299;ja no Vaint&#275; svin&#299;g&#257;s st&#257;jas.

Katru, kura ierad&#257;s, Vaint&#275; sveica, nosaukdama v&#257;rd&#257;, un tas jau bija kaut kas neparasts.

- Vanalp&#275;, tu, kura izaudz&#275;jusi &#353;o pils&#275;tu no s&#275;klas, tu esi &#353;eit. Stalan, tu, kura pasarg&#257; m&#363;s no &#353;&#299;s pasaules likst&#257;m, tu esi &#353;eit. &#381;ekak, tu, kuras zin&#299;bas kalpo mums visiem, Akezest, tu, kura g&#257;d&#257; mums p&#257;rtiku, j&#363;s esat &#353;eit.

Vi&#326;a turpin&#257;ja &#353;o uzskait&#299;jumu, l&#299;dz visas bija sav&#257;ku&#353;&#257;s - neliels, bet &#316;oti noz&#299;m&#299;gs Alp&#299;sakas vado&#353;ais kodols. Vi&#326;as sting&#257; klusum&#257; klaus&#299;j&#257;s Vaint&#275; v&#257;rdos.

- J&#363;su vid&#363; ir da&#382;as, kas &#353;e m&#299;t kop&#353; pirm&#257;s dienas &#353;aj&#257; krast&#257;, pirms v&#275;l bija pils&#275;ta, un citas, kuras ieradu&#353;&#257;s v&#275;l&#257;k - k&#257; es pati. Bet tagad j&#363;s visas ra&#382;eni str&#257;d&#257;jat, vairojot Alp&#299;sakas labkl&#257;j&#299;bu un slavu. J&#363;s b&#363;siet dzird&#275;ju&#353;as par negodu, ar k&#257;du Alp&#299;saka mani sagaid&#299;ja pirmaj&#257; dien&#257;, kad es ierados &#353;aj&#257; krast&#257;, par vaislinieku un mazu&#316;u apkau&#353;anu. M&#275;s esam &#353;&#311;&#299;st&#299;ju&#353;&#257;s p&#275;c &#353;&#257; gr&#275;ka, slepkav&#299;gie astazoi ir sekm&#299;gi izn&#299;d&#275;ti, un nekam taml&#299;dz&#299;gam nav lemts atk&#257;rtoties. M&#363;su per&#275;&#353;anas pludmales ir dro&#353;as, siltas un tuk&#353;as!

Svin&#299;gi izskanot p&#275;d&#275;jiem v&#257;rdiem, p&#257;r klaus&#299;t&#257;ju p&#363;l&#299;ti aizv&#275;l&#257;s nevil&#353;a vi&#316;&#326;veida kust&#299;ba k&#257; p&#257;r j&#363;ru viegl&#257; br&#299;z&#275;. Nekust&#275;j&#257;s tikai Keriks, kur&#353; klaus&#299;j&#257;s tikpat uzman&#299;gi k&#257; p&#257;r&#275;j&#257;s un sastindzis gaid&#299;ja turpin&#257;jumu.

- J&#363;s pareizi saprat&#257;t. Ir laiks! Zeltain&#257; smilts j&#257;piekaisa ar trekniem, snaudul&#299;giem v&#299;ri&#353;&#311;iem. Cik var gaid&#299;t! &#310;eramies kl&#257;t!

Kop&#353; pirm&#257;s dienas Alp&#299;sak&#257; Keriks nebija redz&#275;jis tik satrauktas jilan&#275;. Pulci&#326;&#353; teci&#326;iem vien trauc&#257;s nor&#257;d&#299;taj&#257; virzien&#257;, &#269;ala un smiekli nerim&#257;s, un z&#275;ns, galvu lauz&#299;dams, zi&#326;k&#257;r&#275; rik&#353;oja nopaka&#316; l&#299;dz pat ieejai hanal&#275; - aizliegtaj&#257; zon&#257;, kur dz&#299;voja v&#299;ri&#353;&#311;i. Sardze Aikimenda, vi&#326;&#257;m tuvojoties, pak&#257;p&#257;s s&#257;nis un ar ener&#291;iskiem viesm&#299;l&#299;bas &#382;estiem aicin&#257;ja pulci&#326;u uz ieeju. Ar&#299; Keriks l&#363;koja iespraukties, bet vi&#326;u aptur&#275;ja dzelzs kaklari&#326;&#311;is. Inl&#275;nu st&#257;v&#275;ja klusa un cieta k&#257; klints, un velti Keriks raust&#299;ja saiti. Aiz muguras ar b&#363;k&#353;&#311;i aizsit&#257;s durvis un noklaudz&#275;ja bulta.

- Kas tas? Kas notiek? Run&#257; ta&#269;u, ka' tev liek! - Keriks saskaities uzbruka Inl&#275;nu. Liel&#257; f&#257;rgaja pav&#275;r&#257;s vi&#326;&#257; ar tuk&#353;u skatienu.

- Ne mums, - vi&#326;a noteica un v&#275;l atk&#257;rtoja: - Ne mums.

Neko vair&#257;k z&#275;ns no vi&#326;as neizspieda. V&#275;l&#257;k vi&#326;&#353; v&#275;l reiz&#275;m atmin&#275;j&#257;s &#353;o sav&#257;do atgad&#299;jumu, tom&#275;r dr&#299;z vien samierin&#257;j&#257;s ar to k&#257; ar v&#275;l vienu neizskaidrojamu notikumu &#353;aj&#257; sav&#257;daj&#257; pils&#275;t&#257; un piln&#299;b&#257; izmeta to no galvas.

Soli pa solim Alp&#299;sakas apg&#363;&#353;ana turpin&#257;j&#257;s. Keriks visur b&#257;za savu degunu. Ikviena zin&#257;ja, ka vi&#326;&#353; s&#275;&#382; cie&#353;i l&#299;dz&#257;s eista&#257;, un neviena nest&#257;j&#257;s vi&#326;am ce&#316;&#257;. Z&#275;ns vairs necent&#257;s aizb&#275;gt, jo sardzes un Inl&#275;nu izsl&#275;dza &#353;&#257;du iesp&#275;ju, toties pils&#275;tas robe&#382;&#257;s vi&#326;&#353; visur var&#275;ja lo&#382;&#326;&#257;t p&#275;c patikas. Tas vi&#326;am &#353;&#311;ita dabiski, jo b&#275;rni samad&#257; alla&#382; bija dar&#299;ju&#353;i t&#257;pat. Tom&#275;r savu agr&#257;ko dz&#299;vi puis&#275;ns atcer&#275;j&#257;s aizvien ret&#257;k, turkl&#257;t &#353;eit tie&#353;&#257;m nebija daudz k&#257; t&#257;da, kas par to atg&#257;din&#257;tu. Jau sen vi&#326;&#353; bija piel&#257;gojies jilan&#275; r&#257;majam dz&#299;ves ritmam.

Ik diena s&#257;k&#257;s ar vienu un to pa&#353;u. Pils&#275;ta s&#257;ka mosties ar pirmajiem saules stariem. Keriks, t&#257;pat k&#257; jilan&#275;, nomazg&#257;j&#257;s, bet, at&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no cit&#257;m, juta sl&#257;pes un izsalkumu. Jilan&#275; &#275;da tikai reizi dien&#257;, da&#382;k&#257;rt izlai&#382;ot ar&#299; &#353;o &#275;dienreizi, un tad pat ar&#299; padz&#275;r&#257;s l&#299;dz &#363;kai. Kerikam ar to nepietika. Vi&#326;&#353; alla&#382; k&#257;ri pieplaka dz&#275;riena auglim, iesp&#275;jams, neapzin&#257;ti atsaukdams atmi&#326;&#257; savas neilg&#257;s mednieka gaitas. Tad vi&#326;&#353; &#311;&#275;r&#257;s pie aug&#316;a, ko atlicis s&#257;nis jau iepriek&#353;&#275;j&#257; vakar&#257;. Ja bija dar&#257;ms kas svar&#299;gs, vi&#326;&#353; nor&#299;koja k&#257;du f&#257;rgaju atnest aug&#316;us, bet p&#257;rsvar&#257; cent&#257;s to veikt pats. F&#257;rgajas, lai cik siki ar&#299; vi&#326;&#353; t&#257;s instru&#275;tu, vien&#257;di&#326; atnesa sam&#299;c&#299;tus vai iepuvu&#353;us aug&#316;us. Vi&#326;&#257;m tas neko nenoz&#299;m&#275;ja: lopbar&#299;ba paliek lopbar&#299;ba, - t&#257;pat jau ap&#275;d&#299;s, dod, ko gribi. J&#257;atz&#299;m&#275;, ka, ja, Kerikam &#275;dot, tuvum&#257; gad&#299;j&#257;s k&#257;das f&#257;rgajas, vi&#326;as valk&#257;j&#257;s apk&#257;rt, trul&#257; neatlaid&#299;b&#257; v&#275;roja z&#275;nu un murk&#353;&#311;&#275;ja sav&#257; starp&#257;, nesp&#275;damas saprast, ko vi&#326;&#353; dara.

P&#257;rgalv&#299;g&#257;k&#257;s pam&#275;&#291;in&#257;ja augli uz zoba, bet t&#363;da&#316; ar&#299; izsp&#316;&#257;va, un p&#257;r&#275;j&#257;s to uz&#326;&#275;ma visp&#257;r&#275;j&#257; saj&#363;sm&#257;. Sen&#257;k Keriks uztrauc&#257;s un dzina f&#257;rgajas proj&#257;m, bet tagad bija jau samierin&#257;jies, ka t&#257;s tik un t&#257; atgriez&#299;sies. Pamaz&#257;m vi&#326;&#353; ieman&#299;j&#257;s nedom&#257;t par &#353;&#299;m b&#363;tn&#275;m un neiev&#275;rot t&#257;s, k&#257; to dar&#299;ja citas jilan&#275;. F&#257;rgajas patrieca tikai tad, ja bija run&#257;jams kas svar&#299;gs un slepens.

Pak&#257;peniski caur Alp&#299;sakas &#353;&#311;ietamo haosu s&#257;ka iezim&#275;ties t&#257;s dabisk&#257; k&#257;rt&#299;ba un visp&#257;r&#275;jie likumi, kam t&#257; pak&#316;&#257;v&#257;s. Ja vi&#326;am b&#363;tu tieksme pr&#257;tot un sal&#299;dzin&#257;t, vi&#326;&#353; saskat&#299;tu pils&#275;tnie&#269;u kust&#299;b&#257; l&#299;dz&#299;bu ar skudru gait&#257;m sav&#257; pazemes m&#257;j&#257;. Pavir&#353;&#257; skat&#299;jum&#257; - neorganiz&#275;ta burzma, bet paties&#299;b&#257; - specializ&#275;tas darba brig&#257;des: p&#257;rtikas sag&#257;dnieces, jaunu&#316;u aukles, bru&#326;otas karot&#257;jas ar lieliem &#382;ok&#316;iem un pa&#353;&#257; p&#363;&#382;&#326;a sird&#299; - karaliene, no kuras nebeidzam&#257; straum&#275; pl&#363;st dz&#299;v&#299;ba, nodro&#353;inot saimes past&#257;v&#275;&#353;anu. Varb&#363;t analo&#291;ija nav piln&#299;ga, bet gana tie&#353;a. Keriks gan nekad l&#299;dz tai neaizdom&#257;j&#257;s. Vi&#326;&#353; bija tikai pui&#353;elis, kam j&#257;piel&#257;gojas neierastai videi; t&#257;pat k&#257; citas, vi&#326;&#353; nesamoc&#299;ja sevi ar sal&#299;dzin&#257;jumiem un bezkaisl&#299;gi mina k&#257;j&#257;m skudras uz taci&#326;as.

Diendien&#257; vi&#326;&#353; no r&#299;tiem kop&#257; ar f&#257;rgaju, kuru k&#257;da gane bija nodevusi vi&#326;a r&#299;c&#299;b&#257;, dev&#257;s apgait&#257;, lai iev&#257;ktu aug&#316;us birz&#299;s ap pils&#275;tu. Priek&#353;pusdienas dzestrum&#257; solis bija viegls, un z&#275;na augo&#353;ais organisms pras&#299;ja izloc&#299;t k&#257;jas. Reiz&#275;m vi&#326;&#353; naigi so&#316;oja, citreiz pat skr&#275;ja, un mas&#299;v&#257; Inl&#275;nu smagn&#275;ji klumburoja aiz vi&#326;a, daudzk&#257;rt apst&#257;dam&#257;s, jo vi&#326;as &#311;ermenis p&#257;rkarsa. &#352;ajos br&#299;&#382;os sviedriem nopl&#363;du&#353;ais Keriks jut&#257;s varens, apzin&#257;damies, ka var&#275;tu v&#275;l ilgi skriet, bet pat tik sp&#275;c&#299;ga f&#257;rgaja k&#257; Inl&#275;nu jau zaud&#275;jusi sp&#275;kus.

Pils&#275;tu daudzsl&#257;&#326;ainiem gredzeniem iesk&#257;va birztalas un za&#316;i lauki, un gr&#363;ti b&#363;tu atrast starp tiem divus vien&#257;dus. Vanalp&#275; l&#299;dzstr&#257;dnieces un pal&#299;dzes izaudz&#275;ja arvien jaunas koku un citu augu &#353;&#311;irnes. Da&#382;i jaunveidotie aug&#316;i pa&#353;i kusa mut&#275;, citi &#353;&#311;ebigi dvakoja un ne&#353;&#311;ita nogar&#353;o&#353;anas v&#275;rti, tom&#275;r Keriks izm&#275;&#291;in&#257;ja uz zoba visus, jo zin&#257;ja, ka visi pirms st&#257;d&#299;&#353;anas jau iztur&#275;ju&#353;i ind&#299;guma p&#257;rbaudi.

Daudzveid&#299;gie za&#316;umi bija paredz&#275;ti v&#275;l daudzveid&#299;g&#257;ko dz&#299;vnieku uzturam. Keriks nevar&#275;ja neko zin&#257;t par jilan&#275; konservat&#299;visma dzi&#316;aj&#257;m sakn&#275;m, par vi&#326;u miljoniem gadu seno kult&#363;ru, kura pie&#316;&#257;va tikai &#299;slaic&#299;gas atk&#257;pes no dz&#299;ves r&#257;m&#257; pluduma, izsl&#275;dzot iesp&#275;ju izlauzties no m&#363;&#382;sen&#257;s gultnes. N&#257;kotne b&#363;s t&#257; pati pag&#257;tne - nesatricin&#257;ma sav&#257; nemain&#299;gum&#257;. P&#257;rdom&#257;ta iejauk&#353;an&#257;s g&#275;nu strukt&#363;r&#257;s veidoja jaunas &#353;&#311;irnes, bet tika saglab&#257;tas ar&#299; visas eso&#353;&#257;s. D&#382;endazi me&#382;u biezok&#326;os m&#257;joja neredz&#275;ti, p&#257;rsteidzo&#353;i augi un dz&#299;vnieki, kas neatvair&#257;mi fascin&#275;ja Vanalp&#275; un vi&#326;as l&#299;dzstr&#257;dnieces. Kerikam vairums &#353;o br&#299;numu &#353;&#311;ita p&#257;r&#257;k paz&#299;stami, lai b&#363;tu uzman&#299;bas v&#275;rti. Vi&#326;u, savuk&#257;rt, piesaist&#299;ja milzigie, lemp&#299;gie, aukstie briesmo&#326;i, ko z&#275;ns bija savulaik d&#275;v&#275;jis par maragiem &#353;aj&#257; marbaka v&#257;rd&#257;, kuru vi&#326;&#353; tagad jau aizmirsis l&#299;dz ar visiem citiem.

Inegbanas - Vec&#257;s Pasaules - dz&#299;v&#299;bas atvases saza&#316;oja Alp&#299;sak&#257;, sme&#316;oties Jaun&#257;s Pasaules zemes sp&#275;ku. Keriks var&#275;ja augu dienu v&#275;rot trejrad&#382;us neni- teskus neremdin&#257;m&#257; rij&#299;b&#257; plucin&#257;m koku vainagus. To vairogiem kl&#257;t&#257; &#257;da un milz&#299;g&#257; bru&#326;u pl&#257;ksne aiz pakau&#353;a bija selekcion&#275;ta, lai pasarg&#257;tu lopus no pl&#275;so&#326;&#257;m, kuri izzudu&#353;i jau pirms miljoniem gadu, lai gan nav izsl&#275;gts, ka ari tos v&#275;l neliel&#257; skait&#257; uztur da&#382;&#257;s vec&#257;kaj&#257;s Entobanas pils&#275;t&#257;s. Milze&#326;u smadzenes v&#275;l glab&#257;ja paaud&#382;u atmi&#326;as, un tie da&#382;k&#257;rt bez redzama iemesla iemauroj&#257;s un draudo&#353;o briesmu gaid&#257;s ar ragiem svieda gais&#257; vel&#275;nas. Parasti gan dz&#299;vnieki r&#257;mi un nosv&#275;rti skrubin&#257;ja paaugu, ik dienas sama&#316;ot neiedom&#257;jamu daudzumu ve&#291;et&#257;r&#257;s bar&#299;bas. Keriks ieman&#299;j&#257;s l&#275;n&#257; soli pietuvoties milzu lopiem cie&#353;i kl&#257;t, jo s&#299;kais rad&#299;jums tiem ne&#353;&#311;ita b&#299;stams. Tuvum&#257; atkl&#257;j&#257;s, ka vi&#326;u &#257;du kl&#257;j r&#275;pu&#316;aina kreve, un raibum raibas, s&#299;kas &#311;irzaci&#326;as &#353;aud&#257;s pa to &#353;urpu turpu, iespraucas dzi&#316;aj&#257;s krok&#257;s un mielojas ar tur m&#299;to&#353;ajiem paraz&#299;tiem. K&#257;du dienu vi&#326;&#353;, neskatoties uz Inl&#275;nu izmis&#299;go saites raust&#299;&#353;anu, sad&#363;&#353;oj&#257;s pieiet zv&#275;ram pavisam kl&#257;t un pataust&#299;t t&#257; v&#275;so, grubu&#316;aino &#257;du. Negaid&#299;ti acu priek&#353;&#257; uzausa redzes aina: liels, pel&#275;ks dz&#299;vnieks

- mastodonts Karus - ar paceltu snu&#311;i kaisa sev uz muguras smiltis un ar spo&#382;o aci l&#363;kojas uz z&#275;nu. P&#275;c mirk&#316;a v&#299;zija izpl&#275;n&#275;ja k&#257; nebijusi, un acu priek&#353;&#257; k&#257; nem&#299;l&#299;ga klints siena v&#299;d&#275;ja tikai neniteska s&#257;ns. Z&#275;n&#257; mod&#257;s sp&#275;j&#353; naids pret &#353;o rad&#299;jumu, &#353;o trulo un lemp&#299;go blu&#311;i. Vi&#326;&#353; uzgrieza tam muguru un b&#363;tu devies proj&#257;m, bet negaid&#299;ts notikumu pav&#275;rsiens no jauna piesaist&#299;ja vi&#326;a uzman&#299;bu.

Kaut kas bija pamudin&#257;jis dz&#299;vnieku uzskat&#299;t citu nenitesku par &#316;aunpr&#257;ti, un lielie miesas bl&#257;&#311;i jau b&#363;k&#353;&#311;&#275;dami sad&#363;r&#257;s, skrapst&#275;ja ragi un klaudz&#275;ja bru&#326;as Keriks, l&#299;ksmi pav&#275;rojis kr&#299;tam nelielus koci&#326;us un putam zemes m&#257;ko&#326;us, atkal zaud&#275;ja interesi un atst&#257;ja kaujas lauku.

Ja kaut kas Keriku ar&#299; nesaist&#299;ja, tad t&#257; bija kautuve - laukums, kur&#257; ik dienas nok&#257;va un iz&#311;id&#257;ja pulka m&#257;jlopu. N&#257;ve bija &#257;tra un nes&#257;piga: pie laukuma ieejas sardze atvestos dz&#299;vniekus vienk&#257;r&#353;i no&#353;&#257;va. Neiedom&#257;jami lieli, sp&#275;c&#299;gi un stulbi nezv&#275;ri, kurus, p&#275;c visa sprie&#382;ot, nenieka nesatrauca asin&#299;s iz&#382;ulgu&#353;ais klons zem k&#257;j&#257;m, aizvilka upurus t&#257;l&#257;k uz laukuma. Tur dar&#299;j&#257;s asi&#326;ains darbi&#326;&#353;: siltos kaut&#311;erme&#326;us sadal&#299;ja gabalos, sasmalcin&#257;ja un iemeta ferment&#257;cijas kubulos. Keriks bija jau pieradis pie recek&#316;ain&#257;s, pussagremot&#257;s ga&#316;as, un vi&#326;&#353; no tiesas nev&#275;l&#275;j&#257;s dom&#257;t par noris&#275;m, kas noveda &#353;o azaidu l&#299;dz vi&#326;a galdam.

Laboratorijas, kur str&#257;d&#257;ja Vanalp&#275;, &#381;ekaka un vi&#326;u l&#299;dzstr&#257;dnieces, Keriku garlaikoja: vi&#326;&#353; tur nek&#257; nesaprata un izvairij&#257;s t&#257;s apmekl&#275;t. Daudz vair&#257;k z&#275;nu aizr&#257;va neticami s&#299;ki izstr&#257;d&#257;tais, augo&#353;ais pils&#275;tas makets, k&#257; ar&#299; sarunas ar v&#299;ri&#353;&#311;iem. Vi&#326;&#353; tos uzg&#257;ja p&#275;c toreiz&#275;j&#257;s aizraid&#299;&#353;anas no per&#275;&#353;anas liedaga. Tur nelaida nevienu - tikai sardzes un apkalpi.

P&#275;c redz&#275;t&#257; caur &#275;rk&#353;&#311;u &#382;ogu z&#275;ns sprieda, ka tie t&#275;vi&#326;i ir truli lidz &#257;rpr&#257;tam

- saul&#275; zvilno&#353;i spe&#311;a bl&#257;&#311;i. Tom&#275;r v&#299;ri&#353;&#311;i no hanal&#275; izr&#257;d&#299;j&#257;s cit&#257;di. Keriks jau bija piemirsis p&#257;rsteiguma un apstulbuma momentu, kad uzzin&#257;ja, ka visas jebkad sastapt&#257;s jilan&#275;, pat &#353;ausmino&#353;&#257; Stalana, ir sievie&#353;u dzimuma. &#352;obrid vi&#326;am tas veidoja da&#316;u dz&#299;ves &#299;sten&#299;bas, un sen jau bija aizmirsu&#353;&#257;s sievie&#353;u un v&#299;rie&#353;u lomas Tanu sabiedr&#299;b&#257;. Vi&#326;u tikai interes&#275;ja neredz&#275;ta pils&#275;tas da&#316;a. Daudzk&#257;rt aizraid&#299;ts no hanal&#275;, z&#275;ns iztauj&#257;ja Vaint&#275;. Valdnieci tas uzjautrin&#257;ja, bet vi&#326;a nev&#275;l&#275;j&#257;s paskaidrot, kas tie&#353;i. Tad vi&#326;a pazi&#326;oja, ka Keriku k&#257; jau v&#299;ri&#353;&#311;i, protams, ir bezj&#275;dz&#299;gi nelaist pie v&#299;ri&#353;&#311;iem, turpret&#299; Inl&#275;nu tur ieeja sl&#275;gta, un tas ar&#299; visu iz&#353;&#311;ir. Z&#275;ns ilg&#257;ku laiku lauz&#299;ja galvu ap &#353;o probl&#275;mu, l&#299;dz non&#257;ca pie ac&#299;mredzama risin&#257;juma. Vi&#326;&#353; ta&#269;u var ieiet pa durv&#299;m, t&#257;s cie&#353;i aizv&#275;rt un atst&#257;t Inl&#275;nu &#257;rpus&#275;, nek&#257;di nekait&#275;jot nesaraujamajai saitei.

T&#257; nu Keriks nevar&#275;ja tikt hanal&#275; t&#257;l&#257;k par pa&#353;u durvju priek&#353;u un izp&#275;t&#299;t visu interjeru, bet tas jau nekas. Viri&#353;&#311;i pa&#353;i n&#257;ca pie vi&#326;a, apsveikdami &#353;o negaidito p&#257;rmai&#326;u sav&#257; nosl&#275;gtaj&#257;, n&#299;kul&#299;gaj&#257; eksistenc&#275;.

Visp&#257;r&#275;jos vilcienos Keriks pat neatrada &#257;r&#275;ju at&#353;&#311;ir&#299;bu starp v&#299;rie&#353;u un sievie&#353;u dzimuma jilan&#275;. Vi&#326;&#353; bija v&#275;l gana jauns, lai nes&#257;ktu iedzi&#316;in&#257;ties &#353;aj&#257;s at&#353;&#311;ir&#299;b&#257;s, un tikai pa&#353;u v&#299;ri&#353;&#311;u zi&#326;k&#257;re vi&#326;iem, pamaz&#257;m pieradu&#353;iem pie Kerika kl&#257;tb&#363;tnes, lika nevi&#316;us atkl&#257;t z&#275;nam savu dabu.

Vairums t&#275;vi&#326;u laiku pa laikam pap&#316;&#257;p&#257;ja ar Keriku un uzdeva &#353;&#257;dus t&#257;dus jaut&#257;jumus, bet Alipols ik reizi, z&#275;nam par&#257;doties, met&#257;s vi&#326;u sirsn&#299;gi sveikt. Visu hanal&#275; ofici&#257;lo darb&#299;bu gan vad&#299;ja Aikimenda, bet tie&#353;i hanal&#275; nosl&#275;gt&#257;s sabiedr&#299;bas dv&#275;sele bija Alipols. Jau Inegban&#257; vi&#326;u izvirz&#299;ja &#353;aj&#257; posten&#299; - b&#363;t atbild&#299;gam par Alp&#299;sakas v&#299;ri&#353;&#311;u kopienu. Vi&#326;&#353; bija daudz vec&#257;ks par jebkuru citu; p&#257;r&#275;jos aizce&#316;ot&#257;jus izraudz&#299;ja tikai jaunus un vesel&#299;gus. Turkl&#257;t Alipols bija ar&#299; m&#257;kslinieks - b&#363;tisks moments, kuru Keriks ilg&#257;ku laiku pat nenojauta.

Tas notika k&#257;da apmekl&#275;juma laik&#257;. Alipols ner&#257;d&#299;j&#257;s, un Keriks s&#257;ka iztauj&#257;t tuv&#275;jo v&#299;ri&#353;&#311;i.

- Alipols k&#257; alla&#382; ir aiz&#326;emts ar m&#257;kslu, - tas aizr&#257;d&#299;ja un man&#299;j&#257;s proj&#257;m. Keriks atbildi nesaprata (vairums v&#299;ri&#353;&#311;u bija uz mutes kritu&#353;i smag&#257;k par vidusm&#275;ra f&#257;rgaju), bet t&#257;s j&#275;ga saist&#299;j&#257;s ar skaistumu un ar jaunu lietu, jaunu priek&#353;metu rad&#299;&#353;anu. Todien Alipols t&#257; ari nepar&#257;d&#299;j&#257;s, un n&#257;kamo apmekl&#275;jumu z&#275;ns uzs&#257;ka ar iztauj&#257;&#353;anu.

- M&#257;ksla ir di&#382;ena lieta, varb&#363;t visdi&#382;&#257;k&#257; no vis&#257;m liet&#257;m, - Alipols kl&#257;st&#299;ja, - bet &#353;ie neapt&#275;stie jaunie v&#299;rie&#353;i to neapjau&#353;, nerun&#257;jot nemaz par brut&#257;laj&#257;m f&#363;rij&#257;m, kur&#257;m par to nevar b&#363;t ne jausmas.

Alipols un ari citi t&#275;vi&#326;i vienm&#275;r sievie&#353;u dzimuma jilan&#275; apz&#299;m&#275;ja &#353;&#257;di. Vai tas pauda bailes no vi&#326;&#257;m, vai bij&#299;bu - ej nu saproti! V&#299;ri&#353;&#311;i pa&#353;i neko nest&#257;st&#299;ja, t&#257;p&#275;c z&#275;ns sen bija metis pie malas iztauj&#257;&#353;anu.

Past&#257;sti man. l&#363;dzu, - Keriks, zi&#326;k&#257;res dz&#299;ts, mudin&#257;ja, un Alipolam tas &#353;&#311;ita uzkr&#299;to&#353;i aizdom&#299;gi.

Reti sastopama attieksme, - vi&#326;&#353; piez&#299;m&#275;ja, sak&#257;rtodams domas. - Labi. Uzkav&#275;jies v&#275;l br&#299;ti&#326;u. B&#363;s jau j&#257;par&#257;da tev, ko es daru. - Vi&#326;&#353; nozuda, bet p&#275;c laici&#326;a bija atpaka&#316;.

- Vai tu esi redz&#275;jis neniteskus?

Kerikam jaut&#257;jums &#353;&#311;ita pilnigi nesakar&#299;gs, bet vi&#326;&#353; piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja, jo tie&#353;am bija redz&#275;jis lielos zv&#275;rus. Alipols atkal atst&#257;ja vi&#326;u un atgriez&#257;s ar priek&#353;metu, kas izsauca neviltotu Kerika saj&#363;smu. Tas, savuk&#257;rt, iel&#299;ksmoja Alipolu.

- Tu redzi, ko citi neredz, - vi&#326;&#353; vienk&#257;r&#353;i secin&#257;ja. - Citiem nav acu, nav sapra&#353;anas.

Alipols tur&#275;ja rokas sev priek&#353;&#257;, un visi &#269;etri &#299;k&#353;&#311;i sl&#275;j&#257;s aug&#353;up, veidojot kausu. Uz tiem balst&#299;j&#257;s apbr&#299;nojami nostr&#257;d&#257;ts neniteska t&#275;ls, spo&#382;i l&#257;smodams saul&#275;, k&#257; no zeltainiem stariem sav&#299;ts. Acis kv&#275;loja sarkanas, bet katra auguma l&#299;nija - aste, ragi, lielais vairogs un mas&#299;v&#257;s k&#257;jas - izstaroja met&#257;lisku spidumu. Keriks pieliec&#257;s cie&#353;i kl&#257;t un atkl&#257;ja, ka s&#299;kais veidojums krustu &#353;&#311;&#275;rsu sav&#299;ts no kaut k&#257;da mirdzo&#353;a materi&#257;la pavedieniem. Vi&#326;&#353; pal&#363;koja to ar pirkstu, un priek&#353;mets izr&#257;d&#299;j&#257;s &#316;oti ciets.

- Kas tas ir? K&#257; tu to dab&#363; gatavu? Es neko taml&#299;dz&#299;gu neesmu redz&#275;jis.

- T&#257; ir stieple, sudraba un zelta stieple. Divi met&#257;li, kas nekad neaps&#363;b. Ac&#299;s ir s&#299;ki d&#257;rgakmen&#299;&#353;i, ko es pa&#326;&#275;mu l&#299;dzi no Inegbanas. T&#257;dus atrod m&#257;lainos upju un strautu krastos, un es protu tos nosl&#299;p&#275;t.

P&#275;c&#257;k Alipols par&#257;d&#299;ja Kerikam ari citus savus darin&#257;jumus, un tie visi &#353;&#311;ita br&#299;numaini. Keriks prata nov&#275;rt&#275;t m&#257;kslu un pat k&#257;roja g&#363;t k&#257;du fig&#363;ri&#326;u sav&#257; &#299;pa&#353;um&#257;, bet patur&#275;ja &#353;o v&#275;lmi pie sevis, ba&#382;&#299;damies, ka t&#257; var&#275;tu kait&#275;t vi&#326;u draudz&#299;bai.

Pils&#275;tai augot un uzplaukstot, neatrisin&#257;ta palika tikai viena probl&#275;ma - astazoi. Lietavu laik&#257;, kad zieme&#316;os valdija aukstums, pils&#275;tu iesk&#257;va nocietin&#257;jumu joslas un sargposte&#326;i. Zieme&#316;os iest&#257;joties silt&#257;kam laikam, Stalana ar triecien- grup&#257;m siroja gar piekrasti. Tikai vienu reizi vi&#326;as uzg&#257;ja lielu baru astazou un apk&#257;va visus, kas nepasp&#275;ja aizmukt. Reizumis uzkl&#299;da pa k&#257;dam mazam pulci&#326;am, un bija pat gad&#299;jums, kad tika sag&#363;st&#299;ts ievainots astazous. Keriks kop&#257; ar citiem g&#257;ja apl&#363;kot dub&#316;aino, matiem kl&#257;to rad&#299;jumu, nesaskat&#299;dams taj&#257; nek&#257;du l&#299;dz&#299;bu ar sevi. B&#363;tne nobeidz&#257;s, t&#257; ar&#299; nen&#257;kusi pie sama&#326;as. T&#257; bija vien&#299;g&#257; reize, kad ne&#382;&#275;l&#299;g&#257;s kaujas starp jilan&#275; un astazoiem savi&#316;&#326;oja pils&#275;tas dz&#299;ves r&#257;mo pl&#363;dumu. Viss notika t&#257;lu no t&#257;s sien&#257;m un sk&#257;ra tikai Stalanu un vi&#326;as padot&#257;s.

Nekas Alp&#299;sak&#257; nenor&#257;d&#299;ja uz laika ritumu, ja nu vienigi neizteiktie gadalaiki. Pils&#275;ta auga klusi un neman&#257;mi k&#257; jebkura dz&#299;va rad&#299;ba, iegrau&#382;oties m&#363;&#382;ame&#382;&#257;, l&#299;dz bija aprijusi visu plat&#299;bu no upes l&#299;dz j&#363;rai. Zi&#326;as no Inegbanas - par nepiedz&#299;votu aukstumu, par nepieredz&#275;ti posto&#353;&#257;m v&#275;tr&#257;m - &#353;&#311;ita t&#257;las un nere&#257;las. Tiesa gan, p&#275;d&#275;j&#257;s ziemas bija maigas, un da&#382;as jau cer&#275;ja, ka aukstumam pien&#257;cis gals, kaut ar&#299; zin&#257;tnieces, kuras lab&#257;k p&#257;rzin&#257;ja &#353;&#299;s lietas, apgalvoja, ka atsl&#257;bums b&#363;&#353;ot p&#257;rejo&#353;s. Vi&#326;as t&#275;rg&#257;ja par gaisa un &#363;dens temperat&#363;ras m&#275;r&#299;jumiem Teshetas vasaras stacij&#257; un v&#275;rsa uzman&#299;bu uz pieaugo&#353;ajiem badigu savva&#316;as astazou bariem, ko no vi&#326;u dzimtajiem zieme&#316;u apvidiem padzinis sals.

Alp&#299;sak&#257;, protams, &#353;&#257;das zi&#326;as izrais&#299;ja dzi&#316;u interesi, tom&#275;r t&#257;s &#353;&#311;ita k&#257; teikas par k&#257;du zemi aiz trejdevi&#326;iem kalniem un tikpat j&#363;r&#257;m. Prieks bija dzird&#275;t, ka izaudz&#275;ts daudz araketo un ka pien&#257;ks diena, kad Inegbana p&#257;rcelsies uz Alp&#299;saku un pils&#275;ta b&#363;s uzcelta. Pien&#257;ks diena Bet l&#299;dz tam v&#275;l j&#257;paveic milzums darba, un saule vienm&#275;r tik v&#275;l&#299;gi silda

Kerikam pasaule &#353;&#311;ita nebeidzama vasara. Rudens nekad neiest&#257;j&#257;s, un z&#275;ns pat neiedom&#257;j&#257;s gaid&#299;t sniegoto ziemu. Vi&#326;&#353; no savas privile&#291;&#275;t&#257;s vietas pie eista&#257; s&#257;niem v&#275;roja pils&#275;tu augam un auga l&#299;dz ar to. Atmi&#326;as par k&#257;dreiz&#275;jo dz&#299;vi izpl&#275;n&#275;ja, uzplaiksn&#299;damas labi ja k&#257;d&#257; miglain&#257; sapn&#299;. Ja ne mies&#257;, tad dv&#275;sel&#275; z&#275;ns bija k&#316;uvis jilan&#275;, un neviens vi&#326;a kl&#257;tb&#363;tn&#275; neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s to ap&#353;aub&#299;t. Vi&#326;&#353; vairs nebija astazous. Nebija Ekeriks, truls un gauss, bet gan Keririks - tuvu centram.

Rad&#257;s vajadz&#299;ba p&#275;c jauna v&#257;rda, jo z&#275;ns izauga jilan&#275; augum&#257; un dr&#299;z vien ar&#299; p&#257;rauga t&#257;s. Uz vi&#326;a &#311;erme&#326;a tagad d&#299;ga tik daudz matu, ka j&#363;natehs, ac&#299;mredzot p&#257;r&#275;dies, nobeidz&#257;s, un Kerikam izsniedza citu, liel&#257;ku un rij&#299;g&#257;ku j&#363;natehu. &#352;&#257; vai t&#257;, bez aukstaj&#257;m ziem&#257;m gada beig&#257;s un pavasara ziedo&#326;a jauna gada s&#257;kum&#257; bija gr&#363;ti aptvert, cik laika jau aizrit&#275;jis.

Kad Vaint&#275; izsauca Keriku pie sevis, vi&#326;am bija piecpadsmit gadu, lai gan vi&#326;&#353; pats to nezin&#257;ja.

- Kad araketo r&#299;t dosies atce&#316;&#257;, es b&#363;&#353;u uz kl&#257;ja. Es braucu uz Inegbanu.

Keriks form&#257;li pauda interesi, bet neko vair&#257;k; vi&#326;&#353; ierasti sameloj&#257;s, ka &#316;oti

skum&#353;ot &#353;aj&#257; at&#353;&#311;irt&#299;bas period&#257;.

- Tuvojas iz&#353;&#311;iro&#353;i notikumi, - Vaint&#275; turpin&#257;ja. - Jaunie araketo jau nobriest, un p&#275;c vienas, augst&#257;kais - div&#257;m vasar&#257;m &#316;audis Inegbanu atst&#257;s. Bailes no r&#299;tdienas un t&#257;s nestaj&#257;m p&#257;rmai&#326;&#257;m vi&#326;as nom&#257;c tik &#316;oti, ka ne&#316;auj pat aptvert probl&#275;mas, ar kur&#257;m j&#257;saduras &#353;eit. Vi&#326;&#257;m ner&#363;p astazoi, kas mums uzgl&#363;n, un pat N&#257;ves Meitas, kuras izs&#363;c m&#363;su dz&#299;v&#299;bas sulas. Mani gaida di&#382;i darbi, un tu man pal&#299;dz&#275;si. T&#257;p&#275;c tu dodies uz Inegbanu kop&#257; ar mani.

Nu jau Kerik&#257; mod&#257;s dz&#299;va interese. Ce&#316;ojums ar araketo p&#257;ri oke&#257;nam, neredz&#275;tas zemes apmekl&#275;jums. Saj&#363;sma mij&#257;s ar bail&#275;m, un tas nepasl&#299;d&#275;ja Vaint&#275; skatienam nepaman&#299;ts, jo z&#275;ns bija p&#257;r&#257;k samulsis, lai melotu.

- Tu piesaist&#299;si visp&#257;r&#275;ju uzman&#299;bu, un es vis&#257;m var&#275;&#353;u iest&#257;st&#299;t, kas dar&#257;ms, - vi&#326;a izsm&#275;j&#299;gi pav&#275;r&#257;s vi&#326;&#257;, - bet tu tagad p&#257;r&#257;k l&#299;dzinies jilan&#275;; mums j&#257;atg&#257;dina vi&#326;&#257;m, ka tu reiz biji astazous un t&#257;ds ar&#299; paliksi.

Vi&#326;a piev&#275;rs&#257;s iedobumam, kur&#257; pirms daudziem gadiem bija noglab&#257;jusi mazu naz&#299;ti, un sataust&#299;ja to. &#381;ekaka bija to izp&#275;t&#299;jusi, atzinusi par rupju roku darbu, darin&#257;tu no meteorita dzelzs, un p&#257;rkl&#257;jusi ar aizsargpl&#275;v&#299;ti pret r&#363;s&#275;&#353;anu. Vaint&#275; pasniedza to Etd&#299;rgai, savai labajai rokai, un lika pak&#257;rt Kerikam kakl&#257;. Etd&#299;rga tam izmantoja sav&#299;tas zelta stieples gabali&#326;u, kuru piestiprin&#257;ja pie kaklasiksnas mirdzo&#353;&#257;s dzelzs, un f&#257;rgajas bar&#257; dr&#363;zm&#275;j&#257;s durv&#299;s, to visu v&#275;rodamas.

- Tas b&#363;s gana divaini, lai liktu vi&#326;&#257;m zv&#275;r&#275;nu uzl&#363;kot atk&#257;rtoti, - Vaint&#275; noteica, izstiepdama roku un pieliekdama stieples asos galus. Vi&#326;as pirksti piesk&#257;r&#257;s z&#275;na &#257;dai, un vi&#326;a p&#257;rsteigta atkl&#257;ja, cik t&#257; silta.

Keriks apl&#363;koja trulo asmen&#299;ti bez jelk&#257;das intereses; tas vi&#326;am neko neizteica.

- Astazoi tinas &#257;d&#257;s - to vienm&#275;r uzskata par piemin&#275;&#353;anas v&#275;rtu -, un ar&#299; tev t&#257;da bija, kad tu non&#257;ci &#353;eit.

Vi&#326;a pam&#257;ja Etd&#299;rgai, un t&#257; atv&#275;ra kubuli&#326;u un izkrat&#299;ja &#257;r&#257; gludu brie&#382;&#257;das gabalu. F&#257;rgaja nepatik&#257; iemurmul&#275;j&#257;s, un ar&#299; Keriks soli atk&#257;p&#257;s.

- Mier&#257;! - Vaint&#275; uzkliedza. - T&#257; nav utaina skranda! Tas ir puc&#275;ts un steriliz&#275;ts, un ar&#299; turpm&#257;k ik dienas tiks kopts. Etd&#299;rg, norauj to &#311;&#275;m&#299;go mai&#353;eli un piel&#257;go &#353;o te!

Vgint&#275; aizgai&#326;&#257;ja f&#257;rgajas un nost&#257;d&#299;ja Inl&#275;nu k&#257; m&#363;ri durv&#299;s, jo vi&#326;a atmin&#275;j&#257;s, k&#257;p&#275;c &#353;&#299;s bik&#353;eles tika izgatavotas.

Etd&#299;rga nor&#257;va somi&#326;u un m&#275;&#291;in&#257;ja piel&#257;got t&#257;s viet&#257; &#257;du, bet aizdare izr&#257;d&#299;j&#257;s nepareiz&#257; viet&#257;. Vi&#326;a aizg&#257;ja veikt nepiecie&#353;amos labojumus, un Vaint&#275; tikm&#275;r ar interesi nol&#363;koj&#257;s Kerik&#257;. Puisis bija izmain&#299;jies, izaudzis, un vi&#326;a to nop&#275;t&#299;ja no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m, nesaprazdama, vai tas ir pat&#299;kami, vai pretigi. Vi&#326;a &#353;&#311;&#275;rsoja telpu, pastiepa roku pret Keriku, un &#353;is piesk&#257;riens lika vi&#326;am notr&#299;s&#275;t. Vaint&#275; apmierin&#257;ta nosm&#275;ja.

- Tu esi v&#299;ri&#353;&#311;is, mats mat&#257; k&#257; m&#363;s&#275;jie. Tikai viens divu viet&#257;, - toties rea&#291;&#275; tie&#353;i t&#257;pat k&#257; vi&#326;i!

Kerikam Vaint&#275; r&#299;c&#299;ba &#353;&#311;ita d&#299;vaina, vi&#326;&#353; cent&#257;s izrauties, bet valdniece satv&#275;ra vi&#326;u ar ab&#257;m rok&#257;m un pievilka sev kl&#257;t. Vi&#326;a bija satrakojusies, agresiva k&#257; visas sievi&#353;&#311;&#257;s jilan&#275;, un jauneklis, raudamies proj&#257;m, vienlaikus rea&#291;&#275;ja k&#257; visi t&#275;vi&#326;i.

Kerikam nebija ne jausmas, kas ar vi&#326;u notiek un kas t&#257;s par saj&#363;t&#257;m, kas vi&#326;u p&#257;r&#326;em. Toties to visu saprata Vaint&#275;. Vi&#326;a ir eista&#257;, vi&#326;a dara, k&#257; pa&#353;ai t&#299;k. Ar ievingrin&#257;tu roku vi&#326;a nogr&#363;da jaunekli uz gr&#299;das un uzs&#275;d&#257;s virs&#363;, Etd&#299;rgas atzinig&#257; skatiena uzmundrin&#257;ta.

Vaint&#275; &#257;da bija v&#275;sa, turpret&#299; vi&#326;&#353; izstr&#257;voja siltumu, sav&#257;du siltumu, un tad tas notika. Keriks t&#257; ar&#299; neapjauta, kas tas ir, bet tas bija varen&#257;kais un lielisk&#257;kais notikums vi&#326;a m&#363;&#382;&#257;.



XXI

- Es n&#257;ku ar zi&#326;u no Erifneisas, - f&#257;rgaja l&#275;n&#257;m un r&#363;p&#299;gi izrun&#257;ja v&#257;rdus, p&#257;rm&#275;r&#299;g&#257; cent&#299;b&#257; tr&#299;s&#275;dama. - Iekrau&#353;ana ir pabeigta. Araketo ir gatavs iziet j&#363;r&#257;.

- Atiet! - Vaint&#275; pazi&#326;oja, ar &#382;estu liekot Etd&#299;rgai un Kerikam paspert soli uz priek&#353;u. Vi&#326;a p&#257;rlaida skatienu p&#257;r Alp&#299;sakas vado&#353;o kodolu, kas bija sav&#257;cies vi&#326;u pavad&#299;t, un turpin&#257;ja, dzel&#382;aini ieturoties eti&#311;etes norm&#257;s. - Manas promb&#363;tnes laik&#257; pils&#275;ta ir starp j&#363;su &#299;k&#353;&#311;iem. Vadiet to labi! Es pa&#316;aujos uz jums!

Pabeigusi vi&#326;a dev&#257;s ce&#316;&#257; uz ostu - r&#257;m&#257; sol&#299; cauri visai pils&#275;tai -, un Keriks ar Etd&#299;rgu piekl&#257;j&#299;g&#257; att&#257;lum&#257; k&#257;joja nopaka&#316;.

Jau gadiem Keriks glu&#382;i autom&#257;tiski kontrol&#275;ja savas kust&#299;bas. Vi&#326;&#353; &#353;&#311;ita nosv&#275;rts k&#257; visas citas, pat ja iek&#353;&#257; viss v&#257;r&#299;j&#257;s. K&#257; vi&#326;&#353; gaid&#299;ja &#353;o ce&#316;ojumu, un k&#257; baid&#299;j&#257;s no &#353;&#257;das p&#257;rmai&#326;as sav&#257; ierastaj&#257; ikdienas sol&#299;! Turkl&#257;t vakar Kas tas bija, kas vakar notika starp vi&#326;u un Vaint&#275;? Kas sag&#257;d&#257;ja tik visaptvero&#353;u baudu? Vai tas atk&#257;rtosies? Vi&#326;&#353; cer&#275;ja, ka j&#257;. Un tom&#275;r - kas tas ir?

Visas atmi&#326;as par tanu kaisl&#299;b&#257;m, par dzimumat&#353;&#311;irib&#257;m, par intri&#291;&#275;jo&#353;aj&#257;m, .aizliegtaj&#257;m vec&#257;ko z&#275;nu sarun&#257;m &#269;ukstus, pat par t&#299;kamo saj&#363;tu, reiz skarot Iseles augumu - tas viss bija zudis. Nepiecie&#353;am&#299;ba izdz&#299;vot jilan&#275; sabiedr&#299;b&#257; dikt&#275;ja &#353;o trauc&#275;jo&#353;o atmi&#326;u piln&#299;gu izsv&#299;tro&#353;anu no turpm&#257;k&#257;s dz&#299;ves. V&#299;ri&#353;&#311;i hanal&#275; nekad nerun&#257;ja par sav&#257;m attiec&#299;b&#257;m ar sieviet&#275;m, vai varb&#363;t tas notika, kad Kerika nebija kl&#257;t. Inl&#275;nu &#353;o jomu nep&#257;rzin&#257;ja. Z&#275;nam nebija nek&#257;da

priek&#353;stata par seksualit&#257;ti, vai t&#257; b&#363;tu jilan&#275;, vai tanu sabiedr&#299;ba. Vi&#326;&#353; var&#275;ja tikai lauz&#299;t galvu ap &#353;o aizraujo&#353;o nosl&#275;pumu.

Kad procesija sasniedza ostu, rietumu debesis jau s&#257;rtoj&#257;s. Entisenatis nemier&#299;gi d&#299;&#382;&#257;j&#257;s ostas seklum&#257;, &#353;audam&#257;s aug&#353;up no vi&#316;&#326;iem un veldam&#257;s atpaka&#316; s&#257;rti bl&#257;zmojo&#353;aj&#257;s putu v&#275;rpet&#275;s. Keriks, k&#257; p&#275;d&#275;jais uzk&#257;pis uz kl&#257;ja, klumburoja lejup pa nog&#257;zi augst&#257;s spuras iek&#353;pus&#275;, blisin&#257;damies pret iek&#353;telpas tum&#353;o muti. Gr&#299;da zem vi&#326;a puls&#275;ja, vi&#326;&#353; pazaud&#275;ja balstu zem k&#257;j&#257;m un pakrita. Ce&#316;ojums bija s&#257;cies.

Dr&#299;z vien Kerikam &#353;&#299; p&#257;rmai&#326;a dz&#299;v&#275; norieb&#257;s, jo nebija jau l&#257;g&#257; ko redz&#275;t, un, protams, v&#275;l maz&#257;k ko dar&#299;t. Iek&#353;telpas liel&#257;k&#257; da&#316;a piesl&#257;n&#299;ta ar dz&#299;vajiem miro&#326;iem - brie&#382;u un stalakelu rumpjiem. Stalakeli, &#353;ikaj&#257;m priek&#353;k&#257;j&#257;m &#316;engani k&#363;&#316;&#257;joties un ragainajiem kn&#257;bjiem vi&#316;&#326;u &#353;&#363;p&#257; virinoties, gul&#275;ja kaudz&#275;s cits uz cita. Luminisc&#275;jo&#353;o taci&#326;u atbl&#257;zm&#257; spokaini r&#275;goj&#257;s da&#382;u stingo brie&#382;u ieplest&#257;s acis. Keriks nok&#257;v&#257;s ar nem&#299;l&#299;gu juto&#326;u, it k&#257; t&#257;s vi&#326;&#257; l&#363;dzo&#353;i skat&#299;tos, ka paraliz&#275;tie dz&#299;vnieki ciestu. Piln&#299;gas bl&#275;&#326;as, protams. Jauneklis dom&#257;s apvelt&#299;ja bezj&#363;t&#299;gos &#311;erme&#326;us pats ar sav&#257;m izj&#363;t&#257;m. Cie&#353;i sak&#316;autie griestu aizvirt&#326;i nom&#257;ca, un vi&#326;&#353; p&#275;k&#353;&#326;&#257; satraukum&#257; savilka rokas d&#363;r&#275;s. St&#257;vokli v&#275;l pasliktin&#257;ja v&#275;tra tur, &#257;rpus&#275;, un gals tai nebija paredzams. Jau kur tas laiks, kop&#353; araketo spura nav pav&#275;rusies! Gaiss iek&#353;pus&#275; v&#275;rt&#257;s smac&#299;gs un biezs.

Tums&#257; jilan&#275; dz&#299;v&#299;bas norises pal&#275;nin&#257;j&#257;s un vi&#326;as vienk&#257;r&#353;i gul&#275;ja. Nomod&#257; palika tikai viena vai divas sardzes. Reiz Keriks m&#275;&#291;in&#257;ja iesaist&#299;t sarun&#257; st&#363;rmani, bet t&#257; pat neatbild&#275;ja - tik piln&#299;gi vi&#326;as uzman&#299;ba bija piev&#275;rsta kompasam. .

V&#275;tra piepe&#353;i mit&#275;j&#257;s, un j&#363;ras strauj&#257; aprim&#353;ana Keriku p&#257;rsteidza mieg&#257;. P&#257;r vi&#326;u nolija salts, s&#257;&#316;&#353; j&#363;ras gaiss, uzraudams jaunekli k&#257;j&#257;s. Jilan&#275; visapk&#257;rt sakust&#275;j&#257;s un tv&#275;ra apmet&#326;us, bet cilv&#275;kb&#275;rnam svaigais gaiss un gaismas str&#275;le &#353;&#311;ita t&#299;r&#257; sv&#275;t&#299;ba. Vi&#326;&#353; raust&#299;ja saiti, lidz &#269;amm&#299;g&#257; Inl&#275;nu atj&#275;dz&#257;s un iev&#299;st&#299;j&#257;s apmetn&#299;, tad vilka vi&#326;u aug&#353;up uz atveri spur&#257;, ar rok&#257;m un k&#257;j&#257;m veikli &#311;erdamies riev&#257;s. Aug&#353;&#257; jau st&#257;v&#275;ja Erifneisa, cie&#353;i ietinusies apmetn&#299;. Inl&#275;nu palika iepaka&#316;, cik nu pagar&#257; saite at&#316;&#257;va. Keriks cie&#353;i iekramp&#275;j&#257;s apmal&#275;, pal&#363;koj&#257;s tai p&#257;ri - za&#316;ajos vi&#316;&#326;os, kas v&#275;l&#257;s pret&#299; un sa&#353;&#311;&#299;da araketo spuras pamatn&#275;, - un ska&#316;i iesm&#275;j&#257;s, kad s&#257;&#316;a &#353;alts iecirt&#257;s vi&#326;am sej&#257;. Sav&#257;di, br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi, satrauco&#353;i! Saules stari lauz&#257;s caur m&#257;ko&#326;u segu un &#353;aust&#299;ja j&#363;ras klaju, kas stiep&#257;s l&#299;dz apv&#257;rsnim uz vis&#257;m pus&#275;m. Jauneklis sal&#299;gi nodrebin&#257;j&#257;s un ap&#326;&#275;ma sevi ar rok&#257;m, bet neatk&#257;p&#257;s. Erifneisa apgriez&#257;s, paman&#299;ja vi&#326;u, bet neizprata vi&#326;a izj&#363;tas.

- Te / ir auksti. Ej lej&#257;. Pa&#326;em apmetni.

- N&#275;! &#352;it&#257; ir daudz jauk&#257;k. Tagad es saprotu, k&#257;p&#275;c tu vago j&#363;ru ar araketo. Nekas tam nevar l&#299;dzin&#257;ties.

Erifneisa jut&#257;s gandar&#299;ta.

- Nav daudz t&#257;du, kam t&#257; &#353;&#311;iet. Bet, ja man tagad at&#326;emtu j&#363;ru, es justos &#316;oti SAV&#256;DI. V&#257;rdu sav&#257;di aptum&#353;oja nelaimes un izmisuma nokr&#257;sa ar tikko

man&#257;mu m&#257;jienu uz n&#257;vi. R&#275;ta p&#257;r muguru trauc&#275;ja vi&#326;ai to izteikt nep&#257;rprotami, bet izlauzu&#353;&#257;s izj&#363;tas kompens&#275;ja runas defektu.

Erifneisa nor&#257;d&#299;ja uz j&#363;ras putnu bari&#326;u, kas laid&#257;s augstu virs galvas.

- Zeme nav vairs t&#257;lu. Tie&#353;&#257;m, rau tur - tum&#353;a l&#299;nija gar pa&#353;u apv&#257;rsni.

. .Entobanas krasts.

- Esmu daudzk&#257;rt dzird&#275;jis izrun&#257;jam &#353;o v&#257;rdu, bet nekad neesmu to sapratis.

- T&#257; ir milz&#299;ga sauszemes bl&#299;va, tik liela, ka neviens nav tai apku&#291;ojis apk&#257;rt, jo uz dienvidiem k&#316;&#363;st p&#257;r&#257;k auksts. T&#257; ir jilan&#275; m&#257;jvieta, kur vienas pils&#275;tas lauki robe&#382;ojas ar citas pils&#275;tas laukiem.

- Tas ir m&#363;su ce&#316;am&#275;r&#311;is?

Erifneisa pam&#257;ja.

- Tie&#353;i zieme&#316;u krast&#257;. Vispirms pa zin&#257;mo D&#382;enagl&#275; tuneli iek&#316;&#363;sim Ankana&#257;las siltajos &#363;de&#326;os, un turienes piekrast&#275; b&#363;s Inegbana.

Izrun&#257;jot &#353;o v&#257;rdu, vi&#326;as bals&#299; prieka inton&#257;cijas mij&#257;s ar s&#257;p&#275;m.

- Par laimi, &#353;obr&#299;d ir vasaras vidus, bet izg&#257;jusi ziema bija &#316;aun&#257;k&#257; vis&#257; pils&#275;tas v&#275;stur&#275;. Lab&#299;ba iznika. Lopi izn&#299;ka. Zieme&#316;u nezv&#275;ri tramd&#299;ja gan&#257;mpulkus. Reiz uz &#299;su br&#299;di no debes&#299;m pat s&#257;ka birt ciets &#363;dens un balts palika uz zemes, l&#299;dz izkusa.

Ciets &#363;dens? J&#275;ga bija skaidra, bet kas gan tas var&#275;tu b&#363;t? Keriks grib&#275;ja tauj&#257;t p&#275;c izskaidrojuma, bet p&#275;k&#353;&#326;i acu priek&#353;&#257; uzplauka redzes aina: skaudras, mirdzo&#353;as sniegotu virsot&#326;u aprises. Sirdi sa&#382;&#326;audza bailes un izmisums. Vi&#326;&#353; izberz&#275;ja acis, pav&#275;r&#257;s j&#363;r&#257; un nokrat&#299;ja &#353;&#299;s moko&#353;&#257;s atmi&#326;as. Lai ko t&#257;s ar&#299; noz&#299;m&#275;tu, vi&#326;&#353; to nesaprata.

- Man ir v&#275;si, - Keriks noteica ne &#299;sti patiesi, ne &#299;sti mel&#299;gi. - Es ie&#353;u atpaka&#316; siltum&#257;.

K&#257;du r&#299;tu atmostoties, Keriku p&#257;rsteidza silta v&#275;ja p&#363;sma un saules stars, kas iesprauc&#257;s pa &#353;auro atveri spuras virsotn&#275;. Jauneklis veic&#299;gi uzr&#257;p&#257;s aug&#353;&#257;, kur, k&#257; izr&#257;d&#257;s, jau st&#257;v&#275;ja Vaint&#275; un Etd&#299;rga. Vi&#326;&#353; samulsa, bet, t&#257; k&#257; neviena vi&#326;am nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu, ar&#299; vi&#326;&#353; klus&#275;ja. Vaint&#275; necieta iztauj&#257;&#353;anu. Keriks gar acs kakti&#326;u nol&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257;. Vaint&#275; pieri un st&#363;rainos &#382;ok&#316;us kl&#257;ja sarkans, gl&#299;tos l&#299;klo&#269;os un zigzagos uzkl&#257;ts kr&#257;sojums. Etd&#299;rgas seja nebija kr&#257;sota, bet &#353;&#311;ita, ka ap vi&#326;as rok&#257;m vijas melnas v&#299;nst&#299;gas, kas plaukstas virspus&#275; beidz&#257;s ar lapveida ornamentiem. Keriks pirmo reizi m&#363;&#382;&#257; redz&#275;ja &#353;&#257;di izdai&#316;oju&#353;&#257;s jilan&#275;, bet vi&#326;&#353; savald&#299;ja zi&#326;k&#257;ri un piev&#275;rs&#257;s krasta l&#299;nijai, kura, za&#316;u, apme&#382;otu pauguru izrobota, sl&#299;d&#275;ja gar&#257;m, r&#257;mi &#353;&#363;podam&#257;s zilajos vi&#316;&#326;os.

- Inegbana! - Etd&#299;rga izsauc&#257;s, vien&#257; v&#257;rd&#257; ietverot piln&#299;gi neat&#353;&#311;etin&#257;mu emociju j&#363;kli.

&#352;obr&#299;d krast&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s me&#382;a ieskauti z&#257;&#316;aini lauki, kuros v&#299;d&#275;ja tum&#353;as milz&#299;gu dz&#299;vnieku aprises. Pasl&#299;d&#275;ja gar&#257;m v&#275;l s&#299;ks zemesrags, un skatam pav&#275;r&#257;s di&#382;ena osta. T&#257;s krastos plet&#257;s Inegbanas liedagi.

Keriks, visu m&#363;&#382;u uzskat&#299;jis Alp&#299;saku par br&#299;numpils&#275;tu, pirmo reizi ieraudz&#299;ja, ko noz&#299;m&#275; &#299;sta pils&#275;ta, un par prieku Vaint&#275; un Etd&#299;rgai &#316;&#257;va va&#316;u j&#363;t&#257;m.

- Ar&#299; Alp&#299;saka reiz b&#363;s t&#257;da, - Vaint&#275; aizr&#257;d&#299;ja, - gan ne m&#363;su dz&#299;ves laik&#257;, jo Inegbana &#353;eit augusi, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks.

- Alp&#299;saka b&#363;s varen&#257;ka, - Etd&#299;rga r&#257;m&#257; p&#257;rliec&#299;b&#257; noteica. - Tu, Vaint&#275;, to t&#257;du dar&#299;si. Tev dota visa jaun&#257; pasaule, ko ieb&#363;v&#275;t taj&#257;. Tu to veiksi.

Vaint&#275; neatbild&#275;ja. Vi&#326;a nes&#257;ka noliegt Etd&#299;rgas teikto.

Kad araketo tuvoj&#257;s piest&#257;tnei, Erifneisa uzr&#257;p&#257;s spuras galotn&#275; un s&#257;ka izkliegt komandas. Lielais dz&#299;vnieks apst&#257;j&#257;s, &#316;aujot dzidrajiem viln&#299;&#353;iem sevi liegi &#353;&#363;pot. Ent&#299;sena&#353;u p&#257;ris aizpeld&#275;ja uz priek&#353;u, bet lielu ba&#316;&#311;u veidota peldo&#353;a aizvara priek&#353;&#257; strauji apcirt&#257;s un s&#257;ka &#353;aud&#299;ties &#353;urpu turpu, nepaciet&#299;gi gaid&#299;damas v&#257;rtus atveramies un palai&#382;am vi&#326;as pie k&#257;rot&#257; garduma - &#299;pa&#353;i sagatavotas bar&#299;bas. Vi&#326;as pazina pie ba&#316;&#311;iem pie&#311;&#275;ru&#353;&#257;s ind&#299;g&#257;s med&#363;zas un nev&#275;l&#275;j&#257;s izjust garo taustek&#316;u svelo&#353;os gl&#257;stus.

Kam&#275;r citi araketo nebija izv&#257;kti no ostas akvatorijas, v&#257;rti nev&#275;r&#257;s. Maz&#257;ki, nek&#257; pierasts, un v&#275;l l&#299;dz galam neizm&#257;c&#299;ti, vi&#326;i paklaus&#299;ja nelabpr&#257;t. Kad tie beidzot bija norobe&#382;oti, iej&#363;gts araketo atvilka ba&#316;&#311;us un ent&#299;senatis k&#257; bultas &#353;&#257;v&#257;s iek&#353;&#257;. Gan laisk&#257;k, t&#257;m sekoja ar&#299; vi&#326;u pa&#353;u araketo.

Keriks jaud&#257;ja vien m&#275;mi elst. Piest&#257;tne bija &#316;oti pla&#353;a, tom&#275;r jilan&#275; sagaid&#299;t&#257;ju p&#363;lis to piepild&#299;ja. Aiz &#316;au&#382;u masas sl&#275;j&#257;s m&#363;&#382;vecu koku stumbri, kuru zari un lapas, &#353;&#311;iet, iesniedz&#257;s debes&#299;s. No piest&#257;tnes uz pils&#275;tu aizvij&#257;s taka - tik plata, ka pa to var&#275;tu vest arakabu. Uz takas sapulc&#275;ju&#353;&#257;s jilan&#275; &#353;obr&#299;d pa&#353;&#311;&#299;r&#257;s, dodot ce&#316;u mazai procesijai. Priek&#353;gal&#257; virz&#299;j&#257;s &#269;etras f&#257;rgajas, nesot eleganti izliektu koka b&#363;ri ar kr&#257;sain&#257;m sloksn&#275;m, kas nokar&#257;j&#257;s p&#257;r smalko r&#257;mi. F&#257;rgajas to uzman&#299;gi nolika zem&#275;, aptup&#257;s lidz&#257;s, un dr&#299;z vien k&#316;uva skaidrs, kas t&#257; par konstrukciju. K&#257;da roka no iek&#353;puses atb&#299;d&#299;ja sloksnes, par&#257;d&#299;j&#257;s spo&#382;i dzelten&#257; kr&#257;s&#257; grim&#275;ta jilan&#275; seja un dr&#299;z vien - viss augums. Vaint&#275; t&#363;da&#316; pazina &#353;o st&#257;vu.

- Galambu, - vi&#326;a noteica, r&#363;p&#299;gi sekodama, lai v&#257;rdos nepav&#299;d&#275;tu attieksme, ja nu vienigi tik tikko man&#257;ma nepatika. - Paz&#299;stu no maz&#257;m dien&#257;m. T&#257;tad vi&#326;a tagad s&#275;&#382; pie Malzasas s&#257;niem. Vi&#326;a m&#363;s uz&#326;ems.

Kad Galambu nesteidz&#299;gi pien&#257;ca kl&#257;t, atbrauc&#275;jas jau bija nok&#257;pu&#353;as no kl&#257;ja un gaid&#299;ja vi&#326;u piest&#257;tn&#275;. Vi&#326;a vispieticig&#257;kaj&#257; form&#257; sveicin&#257;ja Vaint&#275;, pam&#257;ja ar&#299; Etd&#299;rgai, bet Kerikam skatiens gausi pasl&#299;d&#275;ja gar&#257;m.

- Sveicin&#257;ta Inegban&#257;! Sveicin&#257;ta dzimtaj&#257; krast&#257;, Vaint&#275;, tu, kas b&#363;v&#275; Alp&#299;saku aiz bangain&#257;s j&#363;ras.

Vaint&#275; atbild&#275;ja tikpat form&#257;li.

- Un k&#257; j&#363;tas Malzasa, m&#363;su pils&#275;tas eista&#257;?

- Vi&#326;a lika man sveikt tevi un aizvest pie vi&#326;as uz ambesedu.

Kam&#275;r vi&#326;as t&#275;rz&#275;ja, palank&#299;ns jau izr&#257;dij&#257;s aiznests. Vaint&#275; ar Galambu plecu pie pleca dev&#257;s uz pils&#275;tu, un citas gar&#257; virkn&#275; tec&#275;ja nopaka&#316;. Keriks un Etd&#299;rga kop&#257; ar cit&#257;m pal&#299;dz&#275;m so&#316;oja cie&#353;i aiz muguras un klus&#275;ja, jo &#353;&#299; bija ofici&#257;la ceremonija.

Keriks visu v&#275;roja plat&#257;m ac&#299;m. No gatves, pa kuru vi&#326;i g&#257;ja, atzaroj&#257;s citas pla&#353;as stigas, un vis&#257;s taj&#257;s dr&#363;zm&#275;j&#257;s jilan&#275; un ne tikai jilan&#275;: caur p&#363;li &#353;aud&#299;j&#257;s s&#299;ki rad&#299;jumi ar asiem nagiem un l&#257;sumainu &#257;du. Ap da&#382;u liel&#257;ko koku stumbriem aug&#353;up vij&#257;s pak&#257;pieni, kas veda uz balkoniem, uz kuriem, savuk&#257;rt, st&#257;v&#275;ja citas jilan&#275;, daudzas - ar izkr&#257;sotu seju vai visu &#311;ermeni; vi&#326;as noraudz&#299;j&#257;s lejup uz mutu&#316;ojo&#353;o p&#363;li. Koka pak&#257;j&#275; zem viena &#353;&#257;da laukuma - liel&#257;ka par citiem - st&#257;v&#275;ja bru&#326;otas sardzes. &#352;aj&#257; platformi&#326;&#257; novietoju&#353;&#257;s jilan&#275; izskat&#299;j&#257;s, kust&#275;j&#257;s un &#269;aloja t&#257;, k&#257; to dara tikai v&#299;ri&#353;&#311;i.

Te nebija ne mi&#326;as no darba rosmes un sarunu eti&#311;etes, ko Keriks pazina Alp&#299;sak&#257;. Jilan&#275; prasti bakst&#299;ja ar pirkstiem vi&#326;a virzien&#257; un rupji apsprieda vi&#326;a neparasto &#257;rieni.

Gad&#299;j&#257;s ar&#299; mazas jilan&#275;, k&#257;das Keriks redz&#275;ja pirmo reizi, da&#382;as pat divreiz maz&#257;kas par p&#257;r&#275;j&#257;m. T&#257;s pulc&#275;j&#257;s grupi&#326;&#257;s, atk&#257;pdam&#257;s, kad gar&#257;m g&#257;ja citas jilan&#275;, nol&#363;koj&#257;s vis&#257; ar skumj&#257;m ac&#299;s un nerun&#257;ja. Keriks aizsk&#257;ra Etd&#299;rgas roku un vaic&#257;jo&#353;i nor&#257;d&#299;ja.

- Ninses, - t&#257; noteica ar nicin&#257;jumu katr&#257; kust&#299;b&#257;. - Jileibes.

Trul&#257;s, kas neatbild, - to Keriks saprata. Ac&#299;mredzot vi&#326;as neprot run&#257;t un nesaprot teikto. Tad jau skaidrs, ka neatbild. Etd&#299;rga vairs nepakav&#275;j&#257;s pie &#353;&#257; jaut&#257;juma, un jauneklis uz br&#299;di izmeta to no galvas lidz ar citiem, kurus nemit&#299;gi v&#275;l&#275;j&#257;s uzdot.

Ambeseds bija tik liels, ka t&#257; pret&#275;jo pusi piln&#299;b&#257; aizsedza &#326;irbo&#353;ais p&#363;lis, bet tas pa&#353;&#311;&#299;r&#257;s n&#257;c&#275;ju pulci&#326;a priek&#353;&#257;, &#316;aujot turpin&#257;t ce&#316;u l&#299;dz pat pret&#275;jai sienai, pie kuras savu padomnie&#269;u vid&#363; uz m&#299;ksto sloksn&#299;&#353;u piesegtas platformi&#326;as atzvilusi goz&#275;j&#257;s Malzasa. Vi&#326;a mirdz&#275;ja zelta un sudraba dz&#299;paros uz sejas un rok&#257;m, un zeltaini izvijumi stiep&#257;s lejup gar vi&#326;as rede&#316;ainaj&#257;m rib&#257;m un no&#316;uku&#353;o v&#275;deru. Vi&#326;a t&#275;rz&#275;ja ar k&#257;du pal&#299;dzi, izlikdam&#257;s neman&#257;m procesiju, l&#299;dz t&#257; nost&#257;j&#257;s tie&#353;i vi&#326;as priek&#353;&#257;, tad nogaid&#299;ja lieku mirkli, tom&#275;r v&#275;l nep&#257;rk&#257;pjot apvainojuma robe&#382;u, bet skaidri nor&#257;dot uz sabiedrisk&#257; st&#257;vok&#316;a at&#353;&#311;ir&#299;b&#257;m. Beidzot vi&#326;a pagriez&#257;s, ieraudz&#299;ja Vaint&#275; un laipni aicin&#257;ja vi&#326;u tuv&#257;k. Eista&#257; blakus atbr&#299;voj&#257;s vieta, &#316;aujot ab&#257;m varenaj&#257;m netrauc&#275;ti nodoties sasveicin&#257;&#353;an&#257;s ritu&#257;lam.

Keriks sekoja visam notieko&#353;ajam, nepiev&#275;r&#353;ot uzman&#299;bu &#269;alai visapk&#257;rt, t&#257;p&#275;c stipri sal&#275;c&#257;s, kad divas pien&#257;ku&#353;&#257;s jilan&#275; sagr&#257;ba vi&#326;u aiz rok&#257;m. Vi&#326;as vilka puisi sev l&#299;dzi, un vi&#326;&#353; izbijies l&#363;koj&#257;s uz Vaint&#275;, kura pam&#257;ja, lai nepretojas. bet n&#257;k, kur liek. Izv&#275;les jau nebija. Keriks &#316;&#257;va, lai sp&#275;c&#299;g&#257;s jilan&#275; rauj vi&#326;u uz priek&#353;u, un Inl&#275;nu pakalp&#299;gi tec&#275;ja nopaka&#316;.

Tie&#353;i pie ambeseda malas v&#299;d&#275;ja v&#257;rti uz sav&#257;du b&#363;vi. Gr&#363;ti bija noteikt, cik t&#257; liela, jo liel&#257;ko da&#316;u aizsedza koki, bet starp stumbriem bl&#257;voja caursp&#299;d&#299;ga hit&#299;na pl&#275;ve, kas stiep&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m. T&#257;s priek&#353;&#257; atrad&#257;s p&#275;c izskata cietas t&#257;da pa&#353;a materi&#257;la durvis bez rokturiem un jebk&#257;d&#257;m atver&#275;m. Joproj&#257;m cie&#353;i tur&#275;dama vi&#326;u aiz rok&#257;m, viena jilan&#275; pastiep&#257;s un saspieda elast&#299;gu bumbuli blakus durv&#299;m. P&#275;c &#299;sa bri&#382;a durvis atv&#275;r&#257;s un par&#257;d&#299;j&#257;s k&#257;da t&#257;rgaja. Keriku iegr&#363;da ej&#257;, un turpat ieklumburoja ar&#299; Inl&#275;nu. Durvis aizv&#275;r&#257;s.

- &#352;eit! - f&#257;rgaja teica Inl&#275;nu, nepiev&#275;r&#353;ot uzman&#299;bu Kerikam, un dev&#257;s pa eju proj&#257;m.

Viss te &#353;&#311;ita &#316;oti neierasts. &#299;ss gaiten&#299;tis no t&#257;da pa&#353;a hit&#299;nveida materi&#257;la noveda pie cit&#257;m durvim, tad v&#275;l cit&#257;m. N&#257;kam&#257; telpa bija &#353;aur&#257;ka. Taj&#257; fargaja apst&#257;j&#257;s.

- Piev&#275;rt acis! - vi&#326;a teica Inl&#275;nu, &#316;aujot tre&#353;ajam plaksti&#326;am noslid&#275;t p&#257;r sav&#257;m ac&#299;m. Tad vi&#326;a pastiepa roku ar ieplestiem &#299;k&#353;&#311;iem un cent&#257;s uzspiest tos uz Kerika ac&#299;m.

- Es dzird&#275;ju, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja, atgr&#363;&#382;ot roku. - Piev&#257;c savus &#299;k&#353;&#311;us, &#353;mur- gule!

Satriektajai f&#257;rgajai atk&#257;r&#257;s &#382;oklis un vajadz&#275;ja mirkli atg&#363;ties. - Svar&#299;gi, ka ir acis aizv&#275;rti, - vi&#326;a beidzot noteica, aizv&#275;ra plakstus pati un saspieda s&#299;polvei- da bumbuli pie sienas. Keriks tik tikko pasp&#275;ja samiegties, kad no aug&#353;as p&#257;r vi&#326;u jau g&#257;z&#257;s silta &#363;dens &#353;alts. Da&#382;as dedzino&#353;i r&#363;gtas piles ierit&#275;ja mut&#275;, un Keriks cie&#353;i saknieba l&#363;pas, l&#299;dz du&#353;a apr&#257;v&#257;s, bet f&#257;rgaja t&#363;da&#316; iesauc&#257;s: - Acis ciet!

&#362;dens viet&#257; vi&#326;iem tagad uzklupa gaisa virpulis, kas strauji no&#382;&#257;v&#275;ja nomazg&#257;to &#257;du. Nogaid&#299;jis, l&#299;dz k&#316;&#363;st piln&#299;gi sauss, Keriks pa&#353;&#311;iel&#275;ja caur pieri. F&#257;rgajas acu pl&#275;ves bija atvilktas atpaka&#316;. Ieraudz&#299;jusi, ka ar&#299; Kerika acis ir va&#316;&#257;, vi&#326;a izsprauc&#257;s caur p&#275;d&#275;j&#257;m durvim gar&#257;, zem&#257; telp&#257;.

T&#257; Kerikam &#353;&#311;ita k&#257; pasaka. Neko taml&#299;dz&#299;gu jauneklis nebija redz&#275;jis. Gr&#299;da, griesti, sienas - viss veidots no t&#257; pa&#353;a ciet&#257; materi&#257;la. Saules stari iespied&#257;s pa caursp&#299;d&#299;go griestu kl&#257;jumu un meta kust&#299;gu lapu &#275;nas uz gr&#299;das. Gar pret&#275;jo sienu stiep&#257;s t&#257; pa&#353;a materi&#257;la virsma uz paaugstin&#257;juma, un uz t&#257;s atrad&#257;s piln&#299;gi nenosak&#257;mi priek&#353;meti. Kl&#257;teso&#353;o jilan&#275; uzman&#299;ba bija piekalta &#353;&#299;m liet&#257;m, un atn&#257;c&#275;ju iera&#353;an&#257;s palika nepaman&#299;ta. F&#257;rgaja bez v&#257;rdiem vi&#326;us pameta. Keriks nek&#257; no notieko&#353;&#257; nesaprata. Inl&#275;nu, k&#257; alla&#382;, nenieka neinteres&#275;j&#257;s par savu atra&#353;an&#257;s vietu un apst&#257;k&#316;iem. Vi&#326;a uzgrieza muguru un &#275;rti ats&#275;d&#257;s uz resn&#257;s astes.

K&#257;da darbiniece paman&#299;ja ien&#257;c&#275;jus un stingri p&#275;c eti&#311;etes v&#275;rs&#257;s pie druknas, mas&#299;vas jilan&#275;, kura k&#257; nez k&#257;du br&#299;numdarbu p&#275;t&#299;ja kaut k&#257;du s&#299;ku kvadr&#257;ti&#326;u. Vi&#326;a pagriez&#257;s, ieraudz&#299;ja Keriku un sl&#257;ja tam pret&#299;. Plaksti p&#257;r vienas acs tuk&#353;o dobumu bija savilku&#353;ies krokain&#257; gredzen&#257;, bet otra acs izvalb&#299;ta blenza, k&#257; pildidama savu uzdevumu par ab&#257;m.

- Paskaties! Paskaties uz to, Essega! - vi&#326;a ska&#316;i iesauc&#257;s. - Pal&#363;k, kas mums ats&#363;t&#299;ts no aizj&#363;ras!

- Sav&#257;ds gan, Aikimej, - Essega piekl&#257;j&#299;gi bilda, - tom&#275;r atg&#257;dina citas astazou sugas.

- T&#257; gan ir, tikai &#353;o nesedz ka&#382;oks. K&#257;p&#275;c t&#257; lupata tur apt&#299;ta? Nov&#257;ciet!

Essega sp&#275;ra soli uz priek&#353;u, un Keriks pav&#275;lo&#353;&#257; ton&#299; uzsauca:

- Neaiztiec mani! Es aizliedzu!

Essega atl&#275;ca atpaka&#316;, bet Aikimeja saj&#363;sm&#257; gavil&#275;ja.

- Un run&#257; ar&#299;! Run&#257;jo&#353;s astazous! N&#275;, tas nevar b&#363;t. Man b&#363;tu past&#257;st&#299;ts. Tam vienk&#257;r&#353;i iedz&#299;tas galv&#257; da&#382;as fr&#257;zes, ne vair&#257;k. K&#257; tevi sauc?

- Keriks.

- Es ta&#269;u teicu! Labi apm&#257;c&#299;ts.

Kerik&#257; auga dusmas par Aikimejas st&#363;rgalv&#299;bu fakta nolieg&#353;an&#257;.

- T&#257; nav! - vi&#326;&#353; atcirta. - Es protu run&#257;t ne slikt&#257;k par tevi un daudz lab&#257;k par f&#257;rgaju, kura mani te atveda.

- Izklaus&#257;s neticami! - Aikimeja noels&#257;s. - Bet pie&#326;emsim uz br&#299;di, ka tas, ko tu teici, bija pa&#353;a doma, nevis iekalta v&#257;rdu virkne. Ja t&#257;, tad tev j&#257;var atbild&#275;t uz jaut&#257;jumiem.

- Un varu ar&#299;!

- K&#257; tu te nok&#316;uvi?

- Mani atveda Vaint&#275;, Alpisakas eista&#257;. M&#275;s brauc&#257;m pa oke&#257;nu ar araketo.

- Taisn&#299;ba. Bet ar&#299; tas var&#275;tu b&#363;t iem&#257;c&#299;ts teikums. - Aikimeja bridi saspringti dom&#257;ja. - Bet apg&#363;t var tikai ierobe&#382;otu daudzumu teikumu. Ko lai tev uzprasa t&#257;du, ko tavas dres&#275;t&#257;jas nevar&#275;ja zin&#257;t. Ah&#257;! Saki man, kas notika, pirms atv&#275;r&#257;s durvis uz &#353;o telpu?

- M&#363;s mazg&#257;ja &#316;oti r&#363;gt&#257; &#363;deni.

Aikimeja atzin&#299;gi pam&#299;&#326;&#257;j&#257;s. - Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi! K&#257; tas n&#257;kas, ka tu, dz&#299;vnieks, esi run&#257;jo&#353;s?

- Man Enga iem&#257;c&#299;ja.

- Ah&#257;. Ja nu k&#257;da ir piem&#275;rota &#353;&#257;dam darbam, tad t&#257; ir vi&#326;a. Bet tagad p&#316;&#257;pas pie malas, un tu dar&#299;si, ko es lik&#353;u. N&#257;c te, pie darbgalda!

Kerikam bija &#316;auts v&#275;rot jilan&#275; darb&#299;bu, bet vi&#326;&#353; no t&#257;s neko nesaprata. Essega ar tamponu samitrin&#257;ja vi&#326;a &#299;k&#353;&#311;a spilventi&#326;u, un Aikimeja negaid&#299;ti ied&#363;ra taj&#257; asu priek&#353;metu. Keriks p&#257;rsteigts sajuta, ka nek&#257; nesajuta, - pat tad, kad Aikimeja izspieda no vi&#326;a &#299;k&#353;&#311;a lielas asins l&#257;ses. Essega sav&#257;ca t&#257;s s&#299;k&#257;s tvertn&#299;t&#275;s, kuras pa&#353;as nosl&#275;dz&#257;s, ja saspieda galvgali. Tad pui&#353;a plaukstu noguld&#299;ja uz virsmas un berz&#275;ja ar cit&#257;du tamponu, kas s&#257;kum&#257; izrais&#299;ja plaukst&#257; aukstuma saj&#363;tu, bet p&#275;c br&#299;&#382;a padar&#299;ja to piln&#299;gi nejut&#299;gu.

- Vai redzi? - Aikimeja vaic&#257;ja, nor&#257;d&#299;dama aug&#353;up uz sienu. Keriks pameta skatu, bet neko neieraudz&#299;ja. Toties p&#275;c br&#299;&#382;a atkl&#257;ja, ka &#299;saj&#257; nov&#275;r&#353;an&#257;s mirkl&#299; ir ar stiegrnazi atbr&#299;vots no pl&#257;nas &#257;das sloksn&#299;tes, turkl&#257;t piln&#299;gi bez s&#257;p&#275;m. Izspiedu&#353;&#257;s asins l&#257;ses t&#363;da&#316; uzs&#363;ca dz&#299;vais aps&#275;js - nefmeikelis.

Keriks vairs nesp&#275;ja apvald&#299;t zi&#326;k&#257;ri.

- J&#363;s pa&#326;&#275;m&#257;t no manis mazliet &#257;das un asins. K&#257;p&#275;c?

- Zi&#326;k&#257;r&#299;gais astazou! - Aikimeja uzrun&#257;ja vi&#326;u, ar &#382;estu vedin&#257;dama vi&#326;u nogulties gar&#353;&#316;aukus uz sola. - Nav gala &#353;is pasaules br&#299;numiem. Es p&#275;tu tavu &#311;ermeni, l&#363;k, ko es daru. T&#257;s kr&#257;sain&#257;s loksnes veiks hromatogr&#257;fisko anal&#299;zi, bet t&#257;s nos&#275;dkolonnas - t&#257;s tur caursp&#299;d&#299;g&#257;s caurules - atkl&#257;s citus tavus &#311;&#299;miskos nosl&#275;pumus. Apmierin&#257;ts?

Keriks, gudr&#257;ks neticis, klus&#275;ja. Aikimeja uzlika vi&#326;am uz kr&#363;t&#299;m &#316;um&#299;gu dzivnieku un pabakst&#299;ja to ar pirkstu.

- &#352;is rad&#299;jums ar ultraska&#326;u ieskat&#257;s tav&#257; organism&#257;. Kad vi&#326;&#353; beigs, mums tev&#299; vairs nosl&#275;pumu neb&#363;s. Celies nu aug&#353;&#257;! Esam gal&#257;. F&#257;rgaja par&#257;d&#299;s tev atpaka&#316;ce&#316;u.

Aikimeja v&#275;l izbr&#299;n&#257; l&#363;koj&#257;s nopaka&#316;, l&#299;dz durvis aiz Kerika un Inl&#275;nu aizv&#275;r&#257;s.

- Run&#257;jo&#353;s dz&#299;vnieks! Pirmo reizi esmu iedegusies nepaciet&#299;b&#257; nok&#316;&#363;t Alp&#299;sak&#257;. Ir dzird&#275;ts, ka turienes astazou dz&#299;v&#299;bas formas esot daudzveid&#299;gas un neparastas. Es ar interesi gaidu iesp&#275;ju pa&#353;ai tos redz&#275;t. T&#257;-&#257; Uzdevumi!

- Es klausos! - Essega atsauc&#257;s.

- Veic piln&#299;gu seruma testu, visus vielmai&#326;as testus, sniedz man piln&#299;gu p&#257;rskatu par dz&#299;vnieka biolo&#291;iju. Tad tikai s&#257;ksies &#299;stais darbs. - Aikimeja pagriez&#257;s pret darbgaldu un piemetin&#257;ja: - Mums pamat&#299;gi j&#257;izp&#275;ta visas vi&#326;a vielmai&#326;as norises. Mums pav&#275;l&#275;ts atrast paraz&#299;tus, pl&#275;s&#275;jus - visus sugai specifiskos kaitniekus, - vi&#326;a nepatik&#257; noskurin&#257;j&#257;s. Essega gras&#299;j&#257;s pievienoties vi&#326;as nost&#257;jai, bet Aikimeja ar m&#257;jienu vi&#326;u apklusin&#257;ja, pirms v&#275;l l&#299;dzstr&#257;dniece pasp&#275;ja bilst k&#257;du v&#257;rdu.

- Es zinu, ko tu dom&#257;, un piln&#299;b&#257; piekr&#299;tu. M&#275;s rad&#257;m dz&#299;v&#299;bu, nevis post&#257;m to. Bet &#353;ie konkr&#275;tie astazoi rada patiesus draudus. Vi&#326;i ir j&#257;padzen. Tie&#353;i t&#257; - j&#257;padzen. Redzot briesmas, vi&#326;i dosies proj&#257;m un neapdraud&#275;s jauno pils&#275;tu. M&#275;s nenogalin&#257;sim vi&#326;us, tikai padz&#299;sim.

Vi&#326;a run&#257;ja no sirds - tik &#316;oti, cik visp&#257;r to sp&#275;ja. Tom&#275;r gan vi&#326;u, gan Essegu m&#257;ca ba&#382;as, ka varenaj&#257;m padom&#257; ar&#299; tum&#353;&#257;ki darbi. Vi&#326;u cie&#326;a pret dz&#299;v&#299;bu k&#257; t&#257;du un vi&#326;u pa&#353;u dz&#299;votgriba non&#257;ca pretrun&#257;s, liekot musku&#316;iem zem &#257;das krampjaini savilkties iek&#353;&#275;j&#257; c&#299;&#326;&#257;.



XXII

Smagaj&#257;m durv&#299;m l&#275;ni aizveroties, ambeseda murdo&#326;a &#257;rpus&#275; pak&#257;peniski nosl&#257;pa. Kad durvis piln&#299;b&#257; ieg&#363;la ail&#257;, iest&#257;j&#257;s klusums. Kaut ari Vaint&#275; sen&#257;k regul&#257;ri apmekl&#275;ja &#353;o telpu, durvju &#299;patn&#299;bas vi&#326;a nebija iel&#257;gojusi. Tagad t&#257;s piesaist&#299;ja vi&#326;as uzman&#299;bu.

Durvju griezums izr&#257;d&#299;j&#257;s &#316;oti sare&#382;&#291;&#299;ts, ar visdaudzveid&#299;g&#257;ko augu un dz&#299;vnieku t&#275;liem mirdzo&#353;u met&#257;lu un d&#257;rgakme&#326;u ietvaros. T&#257;s veidoja s&#299;ku da&#316;i&#326;u &#353;&#299;s sen&#257;s pils&#275;tas greznuma un &#275;rt&#299;bu, ko &#353;eit mito&#353;&#257;s jilan&#275; uzskat&#299;ja par pa&#353;saprotamu normu, k&#257; savulaik dom&#257;jusi ar&#299; vi&#326;a pati. Cik &#316;oti tas nesaskan&#275;ja ar normu jaunaudz&#275;jamaj&#257; Alp&#299;sak&#257;, kur durvis visp&#257;r bija retums, turkl&#257;t taj&#257;s, kuras jau atz&#299;stamas par t&#257;d&#257;m, v&#275;l str&#257;voja dz&#299;v&#299;bas sulas. Viss taipus j&#363;rai bija raupj&#353;, uz &#257;tru roku izaudz&#275;ts un za&#316;oksn&#275;js, spilgt&#257; pretstat&#257; &#353;ai m&#363;&#382;senajai kult&#363;ras pils&#275;tai. Vaint&#275; - me&#382;on&#299;bas valst&#299;bas eista&#257; - piepe&#353;i jut&#257;s necien&#299;ga st&#257;v&#275;t m&#363;&#382;&#299;g&#257;s Inegbanas valdnie&#269;u priek&#353;&#257;.

&#352;o domu vi&#326;a t&#363;da&#316; pat ar&#299; atmeta. Jauncelsme nav netikums, un vi&#326;ai &#353;aj&#257; di&#382;enaj&#257; pils&#275;t&#257; nav j&#257;j&#363;tas k&#257; niec&#299;bai. Inegbana ir sena un bag&#257;ta, bet

nenov&#275;r&#353;ami lemta izn&#299;c&#299;bai. &#352;aubu nav: &#353;ie koki nokaltis, pa tuk&#353;aj&#257;m pils&#275;tas ej&#257;m v&#275;j&#353; vand&#299;s r&#275;nas miglas v&#257;lus un &#269;abo&#353;as lapas, - ari &#353;&#299;s varen&#257;s durvis laika zobs sa&#353;&#311;&#275;pel&#275;s un samals putek&#316;os. Var jau Inegbanas jilan&#275; pagaid&#257;m v&#299;psn&#257;t par Vaint&#275; att&#257;l&#257;s pils&#275;tas pietic&#299;bu, bet t&#257; b&#363;s ar&#299; vi&#326;u gl&#257;bi&#326;&#353;. Vaint&#275; apm&#299;&#316;oja &#353;o domu, klus&#299;b&#257; vi&#316;&#257;dama v&#257;rdus pa muti, piln&#299;b&#257; izgar&#353;ojot to saldmi. Alp&#299;saka b&#363;s vi&#326;u gl&#257;bi&#326;&#353; - un Vaint&#275; ir Alp&#299;saka! Piev&#275;r&#353;oties Malzasai ar vis&#257;m l&#299;dzgaitniec&#275;m, vi&#326;a jau st&#257;v&#275;ja lepni izsl&#275;jusies - par mata tiesu no augstpr&#257;t&#299;bas. Citas to sajuta, un vismaz divas s&#257;ka nemier&#299;gi d&#299;d&#299;ties: Lekmelika un Melpona, kuras pazina Vaint&#275; daudzus gadus, zin&#257;ja vi&#326;as sabiedrisko st&#257;vokli un gaidija zin&#257;mu padev&#299;bu. Ar&#299; Malzasa ne&#353;&#311;ita saj&#363;sm&#257; par ac&#299;mredzamo cie&#326;as tr&#363;kumu. V&#257;rdi izskan&#275;ja skarbi un uzst&#257;j&#299;gi:

- Tu, Vaint&#275;, izskaties visai apmierin&#257;ta. Teic, ar ko gan?

- Esmu laim&#299;ga atkal b&#363;t Inegban&#257;, &#353;ai bezr&#363;p&#299;gaj&#257; zemes st&#363;r&#299;t&#299;, b&#363;t starp sav&#257;m efensel&#275;. Esmu laim&#299;ga zi&#326;ot tev, ka darbs, ko man l&#363;gts paveikt, sokas labi: Alp&#299;saka plaukst un ze&#316;, lauki ple&#353;as, lopi vairojas. D&#382;endazi ir bag&#257;ts un augl&#299;gs novads. Alp&#299;saka aug, k&#257; neviena pils&#275;ta l&#299;dz &#353;im v&#275;l nav augusi.

- Tom&#275;r k&#257;da &#275;na kr&#299;t p&#257;r taviem saulainajiem v&#257;rdiem, - Malzasa iedz&#275;la. - Nedro&#353;&#299;ba un raizes, ko velti sl&#275;pt.

- Tu esi &#316;oti vieda, eista&#257;, - Vaint&#275; piekrita. - &#274;na ir. Astazou un vis&#257;das citas ne&#353;&#311;&#299;st&#299;bas &#353;aj&#257; zem&#275; netr&#363;kst. M&#275;s nevar&#275;j&#257;m atkl&#257;t per&#275;&#353;anas liedagus, l&#299;dz piln&#299;b&#257; neizskaud&#257;m aligatorus - mums zin&#257;majiem krokodiliem l&#299;dz&#299;gus m&#363;d&#382;us, kas tur &#269;um un mud&#382; nepieredz&#275;t&#257; vairum&#257;. Tur sastopami astazoi, kas sniedz baudu izsmalcin&#257;t&#257;m gard&#275;d&#275;m - j&#363;s pa&#353;as nesen tos nogar&#353;oj&#257;t, kad apmekl&#275;j&#257;t m&#363;su pils&#275;tu. Ir ar&#299; cit&#257;di astazoi, kas staig&#257; uz paka&#316;k&#257;j&#257;m k&#257; t&#257;di rupji jilan&#275; paka&#316;darin&#257;jumi. Tie dara lielu postu, rad&#299;dami nemit&#299;gus draudus

- Es pati saprotu, ka draudus. Bet k&#257; &#353;ie radijumi var st&#257;ties pret&#299; m&#363;su iero&#269;iem? Vai vi&#326;u sp&#275;ka atsl&#275;ga nav tavs v&#257;jums?

Atkl&#257;ts uzbrukums, bet Vaint&#275; to izman&#299;gi novirz&#299;ja negaid&#299;t&#257; gultn&#275;.

- Vienas v&#257;jums alla&#382; var b&#363;t citas sp&#275;ks. Es visam &#316;&#257;vu notikt t&#257;, lai vad&#299;bu uz&#326;emtos stipr&#257;k&#257;, gudr&#257;k&#257;, vilt&#299;g&#257;k&#257; Bet nekas jau nenotiek, k&#257; vienk&#257;r&#353;a rad&#299;ba var&#275;tu v&#275;l&#275;ties Cik nek&#316;&#363;d&#299;gi liktenis sav&#257; pirmatn&#299;b&#257; izstiepj nolemt&#299;bas pirkstu! Tava efensel&#275;, stipr&#257; Alekenzi, visurkl&#257;teso&#353;&#257; Alekenzi Nelai&#311;e Alekenzi! J&#257; Skait&#257; vi&#326;u nav daudz, bet tiem ir d&#382;ung&#316;u astazou pirmatn&#275;j&#257; izveic&#299;ba. Tie izliek slazdus. Suakaina un vi&#326;as l&#299;dzstr&#257;dnieces atrada galu &#353;&#257;d&#257; slazd&#257;. Ja iet boj&#257; f&#257;rgaja, alla&#382; atrad&#299;sies k&#257;da, ko likt vi&#326;as viet&#257;. Bet ja kr&#299;t Alekenzi, ja astazoi nokauj Suakainu? Ja astazoi apkauj m&#363;su m&#257;jlopus, m&#275;s varam izaudz&#275;t jaunus. Bet astazoi izkauj ar&#299; per&#275;&#353;anas liedagus! Kas atgriez&#299;s tos v&#299;ri&#353;&#311;us, tos jaunu&#316;us?

Melpona no &#353;&#299;s domas pat ska&#316;i ievaiman&#257;j&#257;s. Vi&#326;a bija jau gados un bie&#382;i vien gremd&#275;j&#257;s saldos sap&#326;os par per&#275;&#353;anas liedagiem; vi&#326;as gaudas iemiesoja visu eista&#257; l&#299;dzgaitnie&#269;u izj&#363;tas. Ar&#299; Malzasu bija p&#257;r&#326;&#275;musi t&#257;da pati noska&#326;a, bet vi&#326;a bija p&#257;r&#257;k pieredz&#275;jusi, lai &#316;autu kail&#257;m emocij&#257;m izsist sevi no l&#299;dzsvara.

- K&#257; r&#257;d&#257;s, &#353;obr&#299;d draudi jau nov&#275;rsti. Tavam darbam ir pan&#257;kumi.

- T&#257; ir. Bet es netaisos rimties.

- Ko tad v&#275;l?

- Vispirms dod man iesp&#275;ju visas &#353;ejienietes s&#299;k&#257;k iepaz&#299;stin&#257;t ar &#353;iem astazoiem. Es grib&#275;tu, lai vi&#326;as to dzird no pa&#353;a sag&#363;st&#299;t&#257; astazous l&#363;p&#257;m.

Malzasa br&#299;di p&#257;rdom&#257;ja un beigu beig&#257;s piekrita.

- Ja rad&#299;jums var sniegt v&#275;rt&#299;gas zi&#326;as, m&#275;s vi&#326;u uzklaus&#299;sim. Vai vi&#326;&#353; patiesi run&#257;? Vai atbild uz jaut&#257;jumiem?

- Var&#275;si p&#257;rliecin&#257;ties, eista&#257;.

J&#257;dom&#257;, Keriks gaid&#299;ja kaut kur tepat net&#257;lu, jo zi&#326;nese vi&#326;u atveda &#316;oti dr&#299;z. Inl&#275;nu iek&#257;rtoj&#257;s ar seju pret aizdar&#299;taj&#257;m durv&#299;m, bet Keriks piev&#275;rs&#257;s kl&#257;teso&#353;aj&#257;m, klus&#257; padev&#299;b&#257; gaididams r&#299;kojumus k&#257; zem&#257;kais tos gaida no augst&#257;kaj&#257;m.

- Liec vi&#326;am run&#257;t, - Malzasa mudin&#257;ja.

- Past&#257;sti mums par savu astazou baru! - Vaint&#275; uzsauca. - Run&#257; t&#257;, lai visas saprastu!

Keriks uzmeta vi&#326;ai &#299;su skatienu un strauji nov&#275;rs&#257;s. P&#275;d&#275;jie v&#257;rdi bija z&#299;me. Tagad jauneklim j&#257;sniedz klaus&#299;t&#257;j&#257;m st&#257;sts, ko Vaint&#275; vi&#326;am r&#363;p&#299;gi iebor&#275;jusi.

- Tur nav daudz, ko teikt. M&#275;s med&#299;jam, izrokam no zemes kukai&#326;us un augus Un slepkavojam jilan&#275;.

P&#257;r pulci&#326;u t&#363;da&#316; p&#257;rv&#275;l&#257;s naid&#299;ga murdo&#326;a; augumi sa&#353;&#363;poj&#257;s.

- Past&#257;sti s&#299;k&#257;k par jilan&#275; slepkavo&#353;anu! - Malzasa pav&#275;l&#275;ja.

- To izraisa glu&#382;i dabiska attieksme. Man st&#257;st&#299;ja, ka jilan&#275; izj&#363;tot dabisku riebumu pret astazoiem. Astazoi tikpat nelabv&#275;l&#299;gi uztver jilan&#275;. B&#363;dami primit&#299;vi rad&#299;jumi, vi&#326;i tikai mekl&#275; iesp&#275;ju kaut un graut. Vien&#299;gais m&#275;r&#311;is ir apslakt&#275;t visas jilan&#275;. Vi&#326;i t&#257; ar&#299; dar&#299;s, ja vien pa&#353;i netiks apkauti.

Pat Kerika izpild&#299;jum&#257; &#353;ie v&#257;rdi skan&#275;ja mu&#316;&#311;&#299;gi. Kur&#353; gan var&#275;tu notic&#275;t tik ac&#299;mredzamiem un neveikliem meliem! Bet citas iesp&#275;jas nebija: jilan&#275;, kuras pa&#353;as melu nepazina, tos pie&#326;&#275;ma bez minstin&#257;&#353;an&#257;s. Keriks nevi&#316;us atk&#257;p&#257;s, sajutis apk&#257;rt&#275;jo kust&#299;b&#257;s n&#257;ves draudus, un vi&#326;u izvad&#299;ja no telpas. Tikl&#299;dz durvis aizv&#275;r&#257;s, ierun&#257;j&#257;s Malzasa.

- Astazoi j&#257;iznicina reizi par vis&#257;m reiz&#275;m! L&#299;dz p&#275;d&#275;jam! J&#257;uzmekl&#275; un j&#257;iznicina! J&#257;vaj&#257; un j&#257;izkauj, k&#257; vi&#326;i nok&#257;vu&#353;i Alekenzi, man tuv&#257;ko no tuv&#257;kaj&#257;m. Un tagad, Vaint&#275;, past&#257;sti mums, k&#257; to veikt, ja vari!

Vaint&#275; uzskat&#299;ja par lab&#257;ku neizr&#257;d&#299;t cit&#257;m, ka vi&#326;a guvusi nozim&#299;gu taktisku uzvaru. R&#363;p&#299;gi koncentr&#275;jot domas uz apsprie&#382;amajiem pl&#257;niem, vi&#326;a stabili atspied&#257;s uz astes un pa vienam uzskait&#299;ja so&#316;us ce&#316;&#257; uz gaid&#257;mo uzvaru.

- Pirmk&#257;rt, vajag vair&#257;k bru&#326;otu f&#257;rgaju. To nekad neb&#363;s par daudz. Vi&#326;as sarg&#257; laukus, izk&#257;rtojas gar m&#363;&#382;ame&#382;a tak&#257;m, ne&#316;auj astazoiem pacelt galvu.

- T&#257;s tev b&#363;s, - Malzasa apsol&#299;ja. - M&#275;s esam savairoju&#353;as hezocanus un apm&#257;c&#299;ju&#353;as f&#257;rgajas &#353;o iero&#269;u lieto&#353;an&#257;. Tev atgrie&#382;oties, araketo b&#363;s piel&#257;d&#275;ts ar f&#257;rg&#257;j&#257;m l&#299;dz p&#275;d&#275;jai iesp&#275;jai. V&#275;l divi maz&#257;ki araketo esot sagatavoti gar&#257;kam j&#363;rasbraucienam. Ar&#299; tajos brauks f&#257;rgajas. Ko v&#275;l?

- Rad&#299;bas, kas spiego, un rad&#299;bas, kas non&#257;v&#275;. Jilan&#275; nav m&#363;&#382;ame&#382;a sirot&#257;ji, bet zin&#257;tnes pr&#257;ti var izaudz&#275;t t&#257;dus rad&#299;jumus, kas to visu sekm&#299;gi paveiktu.

- Ar&#299; tam m&#275;s sekojam, - Lekmelika dar&#299;ja zin&#257;mu. - Liel&#257;kais darbs jau padar&#299;ts. Tagad, kad ieg&#363;ti ari tava astazous audu paraugi, izstr&#257;de tuvojas nosl&#275;gumam. Tepat aiz durv&#299;m uzaicin&#257;jumu gaida Aikimeja, kura vada &#353;o darbu. Vi&#326;a paskaidros.

- Tad viss, ko var dar&#299;t, ir dar&#299;ts, - Vaint&#275; konstat&#275;ja ar prieku un pateic&#299;bu ik &#311;erme&#326;a kust&#299;b&#257;.

- Ir gan, - Malzasa apstiprin&#257;ja, bet no vi&#326;as v&#257;rdiem uzv&#275;d&#299;ja nepatika. - Uzs&#257;kts ir, bet v&#275;l j&#257;nobeidz. Un laiks nav m&#363;su pus&#275;. T&#257;s, kuru r&#363;pe ir gadalaiki, agri atgriezu&#353;&#257;s no Teshetas. Vi&#326;as zi&#326;o par aukstu vasaru un agru rudeni. Vi&#326;as izsaka ba&#382;as par garu un nesaudz&#299;gu ziemu. Mums viss j&#257;dara ar apdomu, bet - IR J&#256;DARA!

Uzsvars vi&#326;as v&#257;rdos - r&#363;gtais niknums un izbailes - izskan&#275;ja tik sp&#275;c&#299;gi, ka izj&#363;tu vilnis atsvieda klaus&#299;t&#257;jas s&#257;nis. Garo klusuma'br&#299;di, kam&#275;r Malzasa sak&#257;rtoja domas, visas dal&#299;j&#257;s ar vi&#326;u sav&#257;s ba&#382;&#257;s.

- Aizs&#363;tiet p&#275;c Aikimejas! Mums j&#257;dzird, kas dar&#257;ms!

Vi&#326;as gras&#299;j&#257;s ne vien noklaus&#299;ties p&#275;t&#299;juma atskaiti, bet ar&#299; apl&#363;kot rezult&#257;tus sav&#257;m ac&#299;m. Aikimeja ien&#257;ca smagi apkrautas f&#257;rgajas pavad&#299;b&#257;, kura steidz&#299;gi nolika nastas zem&#275; un atk&#257;p&#257;s. Zin&#257;tniece nor&#257;va p&#257;rsegu no b&#363;ra, kur&#257; pietiktu vietas pieaugu&#353;ai jilan&#275;.

- Debesu pav&#275;lnieks! - vi&#326;a lepni pazi&#326;oja, izvalbot vien&#299;go aci. - Pl&#275;so&#326;a - izveic&#299;bas, sp&#275;ka un sapr&#257;ta savijums.

Lielais putns sak&#257;rtoja spalvas un s&#257;ka nesteidz&#299;gi groz&#299;t galvu, nov&#275;rt&#275;dams kl&#257;teso&#353;&#257;s. &#256;&#311;veida kn&#257;bis bija piem&#275;rots ga&#316;as pl&#275;&#353;anai, garie sp&#257;rni - augstam, straujam un ilgsto&#353;am lidojumam. K&#257;ju pirkstu galos rot&#257;j&#257;s slepkav&#299;gi nagi.

K&#257; &#353;&#311;ita, putnam netik&#257;s, ka vi&#326;u nov&#275;ro. Tas sav&#275;cin&#257;ja sp&#257;rnus un nikni ie&#311;&#275;rc&#257;s. Aikimeja nor&#257;d&#299;ja uz garenu, tum&#353;u veidojumu, kas ar gariem pirkstiem bija cie&#353;i ap&#311;&#275;ris lido&#326;a pot&#299;ti.

- &#352;&#299; b&#363;tne ir nervu impulsu vizualizators, - vi&#326;a paskaidroja. - B&#363;tiski pilnveidots m&#363;su vajadz&#299;b&#257;m. J&#363;s noteikti zin&#257;t, ka att&#275;ls vi&#326;a ac&#299; fokus&#275;jas uz t&#299;klenes, kuras neironi saglab&#257; att&#275;lu mikroganglijos v&#275;l&#257;kai att&#299;st&#299;&#353;anai. T&#257; k&#257; uzglab&#257;jas atsevi&#353;&#311;i att&#275;li, nevis kompleksu kust&#299;bu sec&#299;bas, tad &#353;o uzkr&#257;to att&#275;lu daudzums var b&#363;t praktiski neierobe&#382;ots.

- Kas tie par att&#275;liem? - Malzasa strupi vaic&#257;ja. Vi&#326;u garlaikoja tehnisk&#257;s fineses, kur&#257;s vi&#326;a neorient&#275;j&#257;s.

- Jebkuri att&#275;li, ko v&#275;lamies att&#299;st&#299;t, eista&#257;, - Aikimeja skaidroja. - Putns praktiski nej&#363;t aukstumu. &#352;ie radijumi laup&#299;juma mekl&#275;jumos lido neiedom&#257;jam&#257; augstum&#257;. Dres&#363;ras rezult&#257;t&#257; pl&#275;so&#326;am rad&#299;ta tieksme lidot uz zieme&#316;iem. Dres&#363;ra izr&#257;d&#299;j&#257;s &#316;oti veiksm&#299;ga. Norm&#257;lam putnam nav intereses par zoben- zobu t&#299;&#291;eriem - pl&#275;s&#299;giem astazoiem. kas mitin&#257;s t&#257;lu zieme&#316;os, -, jo tie vi&#326;u neapdraud un ir p&#257;r&#257;k lieli, lai k&#316;&#363;tu par laup&#299;jumu. &#352;is &#299;patnis, turpret&#299;, ir dres&#275;ts un zina, ka, sekojot nor&#257;dijumiem, sa&#326;ems atalgojumu. Vi&#326;&#353; lido t&#257;lu uz zieme&#316;iem, un l&#363;k, &#353;eit m&#275;s varam redz&#275;t, ko vi&#326;&#353; tur sastapis.

Aikimeja atv&#275;ra vienu saini un iz&#326;&#275;ma att&#275;lu rulli. Tie bija graudaini, melnbalti, bet &#316;oti izteiksm&#299;gi. Zin&#257;tniece bija tos izk&#257;rtojusi dramatisk&#257; secib&#257;. Vispirms - balts klajums ar melniem punkti&#326;iem. Tad pik&#275;jums: punkti ieg&#363;st apveidus, l&#299;dz piln&#299;b&#257; var iz&#353;&#311;irt to formu: &#269;etrk&#257;jaini, matiem kl&#257;ti astazoi. Viens no tiem aug, aizpilda att&#275;lu, pal&#363;kojas aug&#353;up, at&#326;irdz zobus un atie&#382; garos, l&#299;kos ilk&#326;us, tad atlec s&#257;nis, izvairoties no uzbr&#363;ko&#353;&#257; putna. &#352;is beidzamais att&#275;ls izr&#257;d&#299;j&#257;s visiespaid&#299;g&#257;kais, jo p&#257;r t&#299;&#291;eri un balto sniegu kl&#257;j&#257;s lido&#326;a plato sp&#257;rnu &#275;na. Kad Malzasa beidza att&#275;lus apl&#363;kot, Vaint&#275; tos sakampa tr&#299;co&#353;&#257;m rok&#257;m un pieaugo&#353;&#257; satraukum&#257; caurskatija.

- Vai to var iem&#257;cit mekl&#275;t jebkuru dz&#299;vnieku?

- Jebkuru.

- Pat t&#257;du astazou, k&#257;du es atvedu no Alp&#299;sakas?

- Tie&#353;i t&#257;du. Putns mekl&#275;s un atrad&#299;s, un atgriez&#299;sies. Lai viegli atrastu vietu, kur tas noticis, j&#257;izgatavo karte, izmantojot lidojuma gait&#257; uz&#326;emtos att&#275;lus.

- Tas tik ir ierocis! &#299;stais! Astazoi p&#257;rvietojas mazos pulci&#326;os, bet novads ir milz&#299;gs. M&#275;s atrad&#257;m vienu bari&#326;u un izn&#299;cin&#257;j&#257;m. Tagad atrad&#299;sim ar&#299; citus

- un tie&#353;i t&#257;pat iznicin&#257;siet, - Malzasa nobeidza.

- Tie&#353;i t&#257;pat. Es apsolu - t&#257; notiks!

- Man prieks par tevi, Vaint&#275;. Paliec! Visas citas lai atst&#257;j telpu.

Malzasa stingi s&#275;d&#275;ja, l&#299;dz noklaudz&#275;ja smag&#257;s durvis. Tikai p&#275;c tam vi&#326;a sakust&#275;j&#257;s, piev&#275;rsdam&#257;s Vaint&#275; ar nelaimes izteiksmi sej&#257; un visai j&#363;tam&#257;m bail&#275;m. Inegbanas eista&#257; - nelaim&#299;ga un izbijusies? Iemesls var&#275;ja b&#363;t tikai viens. Vaint&#275; to saprata, un, vi&#326;ai ierun&#257;joties, kust&#299;bas sapl&#363;da ar Malzasas &#382;estiem.

- Runa ir par N&#257;ves Meit&#257;m, vai ne?

- Tie&#353;i t&#257;. K&#257; redzams, vi&#326;as nemirs. Un vi&#326;u skaits aug.

- Vi&#326;as nemirst ari Alp&#299;sak&#257;. No s&#257;kuma gan. Darbs bija smags, briesmu netr&#363;ka. Bet tagad, kad esam izaugu&#353;as un izv&#275;rsu&#353;&#257;s, viss ir cit&#257;di. M&#275;dz gad&#299;ties ievainojumi, da&#382;as g&#257;ju&#353;as boj&#257; Bet maz.

- Tu da&#382;as smag&#257;k&#257;s p&#257;rk&#257;p&#275;jas atgrie&#382;oties pa&#326;emsi l&#299;dzi. T&#257;s, kuras publiski uzst&#257;jas, kuras verv&#275; citas.

- Lai notiek. Bet ik p&#257;rk&#257;p&#275;ja uz kl&#257;ja nozim&#275; par vienu bru&#326;otu f&#257;rgaju maz&#257;k. Alp&#299;sak&#257; &#353;&#299;s n&#257;ves nepie&#326;emt&#257;s man tikai mais&#299;sies pa k&#257;j&#257;m, jo vi&#326;as nepiedal&#257;s astazou izn&#299;d&#275;&#353;an&#257;. Vienas klapatas ar vi&#326;&#257;m.

- Tie&#353;i t&#257;pat k&#257; Inegban&#257;.

- Es pa&#326;em&#353;u da&#382;as. Bet tikai jaun&#257;, neiebraukt&#257; araketo.

Malzasas piekri&#353;anas z&#299;mi viegli iekr&#257;soja atzin&#299;bas virsto&#326;i.

- Tu esi barga un sp&#299;va, Vaint&#275;. Ja jaunais araketo nesasniedz ce&#316;am&#275;r&#311;i, neveiksme zin&#257;m&#257; m&#275;r&#257; izr&#257;d&#257;s veiksme.

- Tie&#353;i par to es dom&#257;ju.

- Lieliski. M&#275;s v&#275;l p&#257;rrun&#257;sim &#353;&#299;s lietas l&#299;dz tavai aizbrauk&#353;anai. Bet tagad es j&#363;tos sagurusi: diena bija &#316;oti gara.

Vaint&#275; atst&#257;ja telpu, cie&#353;i pieturoties pie vis&#257;m eti&#311;etes pras&#299;b&#257;m, bet, tikl&#299;dz durvis aizv&#275;r&#257;s, vi&#326;a ar gr&#363;t&#299;b&#257;m sp&#275;ja apsl&#257;p&#275;t gandar&#299;jumu. Atce&#316;&#257; caur pils&#275;tu pa galvu &#353;aud&#299;j&#257;s n&#257;kotnes sap&#326;i, kuri atbalsoj&#257;s ik kust&#299;b&#257;: taj&#257;s jaut&#257;s ne vien gandar&#299;jums, bet ar&#299; n&#257;ves dvesma, un sastapt&#257;s f&#257;rgajas veic&#299;gi man&#299;j&#257;s s&#257;&#326;us. Vaint&#275; sajuta izsalkumu un steidz&#257;s uz tuv&#257;ko p&#257;rtikas izdales vietu. Tur daudzas jau gaid&#299;ja, bet vi&#326;as uzsauciens lika vis&#257;m pa&#353;&#311;irties. Vaint&#275; d&#363;&#353;&#299;gi pie&#275;d&#257;s, nomazg&#257;ja rokas un dev&#257;s uz saviem apartamentiem. Tajos pat&#299;kamais bija apvienots ar lietder&#299;go; netr&#363;ka pat rakstainu pinumu un rot&#257;jumu.

Vaint&#275; ar strupu r&#299;kojumu lika f&#257;rgaj&#257;m pazust, bet vienu pieaicin&#257;ja sev kl&#257;t.

- Tu! - vi&#326;a uzbr&#275;ca. - Atrodi manu astazou ar saiti ap kaklu un atved pie manis.

Pag&#257;ja zin&#257;ms laiks, jo f&#257;rgajai nebija ne jausmas, kur to mekl&#275;t. Vi&#326;a aprun&#257;j&#257;s ar cit&#257;m sastaptaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m, kuras, savuk&#257;rt, v&#275;l ar cit&#257;m, un r&#299;kojums strauji izplat&#299;j&#257;s pa &#353;o pils&#275;tas dz&#299;vo telegr&#257;fu, l&#299;dz non&#257;ca l&#299;dz k&#257;dai, kura izr&#257;d&#299;j&#257;s Keriku redz&#275;jusi.

Vaint&#275; bija jau bezmaz aizmirsusi savu pav&#275;li un dzi&#316;i iegrimusi n&#257;kotnes apcer&#275;, bet, ieraudz&#299;jusi Keriku, vi&#326;a savu nodomu t&#363;da&#316; atcer&#275;j&#257;s.

- &#352;&#299; bija veiksm&#299;ga diena. Manas veiksmes diena! - vi&#326;a pav&#275;st&#299;ja, vair&#257;k pati pie sevis, neraiz&#275;dam&#257;s, vai Keriks visp&#257;r dzird. Inl&#275;nu &#275;rti ats&#275;d&#257;s uz astes, piev&#275;r&#353;oties sienas pinumam un izbaud&#299;dama t&#257; rakstu pati sav&#257; v&#257;ji apzin&#257;taj&#257; pasaules redz&#275;jum&#257;.

Vaint&#275; nor&#257;va Keriku sev l&#299;dz&#257;s un atvilka vi&#326;a aps&#275;ju, l&#299;ksmi smiedama par upura p&#363;l&#275;m izrauties, uzbudin&#257;dam&#257;s pati un uzbudin&#257;dama ar&#299; jaunekli.

Keriku notieko&#353;ais vairs nebied&#275;ja. Tas bija glu&#382;i t&#299;kami. Kad viss beidz&#257;s un Vaint&#275; atgr&#363;da vi&#326;u, puisis pat izjuta no&#382;&#275;lu un cer&#299;bu, ka &#353;is notikums neb&#363;s p&#275;d&#275;jais.



XXIII

Oke&#257;nu kap&#257;ja br&#257;zmaina lietusg&#257;ze, un aiz tum&#353;ajiem m&#257;ko&#326;iem draud&#299;gi r&#299;bin&#257;ja p&#275;rkons. Lielais araketo divu maz&#257;ku &#299;pat&#326;u pavad&#299;b&#257; nesteidz&#299;gi att&#257;lin&#257;j&#257;s no krasta. Ent&#299;senatis saj&#363;sm&#257; par atgrie&#353;anos oke&#257;n&#257; aiztrauc&#257;s pa priek&#353;u, trenkdam&#257;s caur vi&#316;&#326;iem un laiku pa laikam iz&#353;audam&#257;s virs to mugur&#257;m. Dr&#299;z vien Inegbanas ainava t&#257;lum&#257; s&#257;ka b&#257;l&#275;t, l&#299;dz piln&#299;b&#257; aizsl&#275;p&#257;s aiz lietus aizkara.

Ce&#316;ojums nebija viegls. P&#275;c uztraukumiem un negaid&#299;tajiem priekiem Inegban&#257; m&#257;jupce&#316;&#353; ar araketo Kerikam &#353;&#311;ita nebeidzama moc&#299;ba. Tilpne bija st&#257;vgr&#363;d&#257;m pilna, gr&#299;du tik biez&#257; sl&#257;n&#299; kl&#257;ja f&#257;rgajas, ka caur t&#257;m nevar&#275;ja izspraukties, k&#257;dai neuzk&#257;pjot. Tr&#363;c&#299;gos p&#257;rtikas un &#363;dens kr&#257;jumus izsniedza prec&#299;z&#257;s dev&#257;s. Jilan&#275;, kuras vienk&#257;r&#353;i k&#316;uva k&#363;tras un liel&#257;ko da&#316;u laika pavad&#299;ja snaud&#257;, tas neradija sare&#382;&#291;&#299;jumus. Kerikam gan. Vi&#326;&#353; jut&#257;s iesl&#275;gts slazd&#257;, vi&#326;&#353; netika pie elpas. Ar&#299; miegs nesniedza nek&#257;du atvieglojumu, jo jauneklis, sviedriem p&#257;rpl&#363;dis, ar kliedzienu tr&#363;k&#257;s aug&#353;&#257; no sap&#326;iem par smak&#353;anu vai slik&#353;anu. Vi&#326;&#353; nevar&#275;ja pat p&#257;rvietoties p&#275;c pa&#353;a ieskatiem, un tikai divas reizes &#353;&#311;ietami bezgal&#299;gaj&#257; ce&#316;ojum&#257; vi&#326;am izdev&#257;s izlauzties spuras virsotn&#275;, lai ieelpotu dz&#299;vino&#353;i s&#257;&#316;o j&#363;ras gaisu.

Atkl&#257;t&#257; oke&#257;n&#257; plos&#299;j&#257;s v&#275;tra, kas tik ilgu laiku liedza pav&#275;rt araketo spuru, ka sast&#257;v&#275;jies gaiss tilpn&#275; k&#316;uva vienk&#257;r&#353;i neelpojams. Beigu beig&#257;s spuru tom&#275;r n&#257;c&#257;s pav&#275;rt, kaut maz&#257; spraudzi&#326;&#257;, bet ar to pietika, lai l&#299;dz ar gaisu ie&#353;&#316;&#257;ktos ar&#299; auksta &#363;dens &#353;alts. Slapj&#353; un samurc&#299;ts, te nosalis, te atkal sakarsis, Keriks, j&#363;ras slim&#299;bas moc&#299;ts, dirn&#275;ja klus&#257; izmisum&#257;.

Kad v&#275;tra beidzot mit&#275;j&#257;s un spuru atkal var&#275;ja atv&#275;rt, Vaint&#275; v&#275;l&#275;j&#257;s palikt viena un vienatn&#275; ar&#299; dev&#257;s aug&#353;up. Kur vien skatiens tv&#275;ra, joproj&#257;m &#353;&#363;poj&#257;s vi&#316;&#326;i ar balt&#257;m putu galv&#257;m. Un tikai vi&#316;&#326;i. Divi mazie araketo bija pazudu&#353;i uz neatgrie&#353;anos.

Kerika j&#363;rasslim&#299;ba rim&#257;s tikai Alp&#299;sakas ost&#257;. &#352;&#299; liga l&#299;dz ar p&#257;rtikas tr&#363;kumu bija vi&#326;u t&#257; nov&#257;jin&#257;jusi, ka puisis tik tikko jaud&#257;ja pieslieties k&#257;j&#257;s. Gandr&#299;z tikpat non&#299;cis sav&#257; kr&#257;ti&#326;&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s bra&#353;ais lidonis; kad vi&#326;u nesa proj&#257;m, putna galva zemu nosl&#299;ga uz kr&#363;t&#299;m un &#311;&#275;rcieni skan&#275;ja visai gaudeni. K&#257; p&#275;d&#275;jais krast&#257; nok&#316;uva Keriks: vi&#326;a &#316;engano &#311;ermeni nesa Inl&#275;nu ar div&#257;m f&#257;rgaj&#257;m.

Vaint&#275; dzi&#316;i ieelpoja valgo, silto, dz&#299;v&#257;s pils&#275;tas smar&#382;u pilno gaisu un izjuta neaprakst&#257;mu prieku, nokrat&#299;dama stingumu p&#275;c gar&#257; ce&#316;ojuma. Vi&#326;a iesl&#299;d&#275;ja tuv&#275;j&#257; atv&#275;sin&#257;&#353;an&#257;s kubul&#257;, lai noskalotu j&#363;ras s&#257;li un araketo tilpnes apkaltu&#353;os dub&#316;us, un atgriez&#257;s saules gaism&#257; atspirgusi un mundra.

Vi&#326;ai pat nevajadz&#275;ja saaicin&#257;t pils&#275;tas varen&#257;s, jo t&#257;s, jau vi&#326;ai ierodoties, gaid&#299;ja ambesed&#257;.

- Vai Alp&#299;sak&#257; viss k&#257;rt&#299;b&#257;? - Vaint&#275; jaut&#257;ja un jut&#257;s v&#275;l &#382;irgt&#257;ka, no vis&#257;m pus&#275;m sa&#326;emot labkl&#257;j&#299;bas apliecin&#257;jumus. - Un k&#257; ar astazoiem, Stalan? K&#257; ar tiem m&#363;d&#382;iem, kas skrubin&#257;s gar m&#363;su pils&#275;tas malien&#275;m?

- S&#299;ka &#311;eza, ne vair&#257;k. Nozagti da&#382;i m&#363;su ga&#316;as lopi, da&#382;i citi tums&#257; nokauti un to ga&#316;a jau pirms r&#299;tausmas aizv&#257;kta. Bet m&#363;su nocietin&#257;jumi ir stipri, neko vi&#326;i tiem nepadar&#299;s.

- Nav t&#257;du s&#299;kumu, ko m&#275;s dr&#299;kst&#275;tu pie&#316;aut! Tam j&#257;dara gals! Gals, es saku! Turkl&#257;t mums tagad ir kaujas m&#257;k&#257; ievad&#299;tu f&#257;rgaju papildsp&#275;ki. Astazoi j&#257;izseko un j&#257;non&#257;v&#275;.

- Gr&#363;ti vi&#326;us izsekot, - Stalana dom&#299;gi novilka. - Tiem ir me&#382;a zv&#275;ru izman&#299;ba, vi&#326;i neatst&#257;j p&#275;das. Un, ja ar&#299; p&#275;das paliek, t&#257;s ved tikai lamat&#257;s. Jau daudz f&#257;rgaju &#353;&#257;di atradu&#353;as galu.

- Un gana! - Vaint&#275; noskald&#299;ja un ar t&#299;ksmi nogaidija, kam&#275;r izskan&#275;s pl&#275;so&#326;as &#311;&#275;rcieni - taisni k&#257; atbilde. Kop&#275;jas ar putna b&#363;ri jau tuvoj&#257;s, un lidonis &#353;obr&#299;d r&#363;p&#299;gi k&#257;rtoja savas saules staros mirdzo&#353;&#257;s spalvas.

- T&#363;l&#299;t paskaidro&#353;u! - Vaint&#275; turpin&#257;ja. - &#352;is izl&#363;ks &#316;aus mums uzmekl&#275;t astazou migu, kur tie sl&#275;pj savus mazu&#316;us un m&#257;t&#299;tes. Bet vispirms es v&#275;los dzird&#275;t izsme&#316;o&#353;us zi&#326;ojumus par visu, kas noticis manas promb&#363;tnes laik&#257;.

Putns &#257;tri atkop&#257;s no j&#363;rasbrauciena, un Vaint&#275; dega nepaciet&#299;b&#257; sagaid&#299;t n&#257;kamo astazou sirojumu. Tad putnu atnesa pie vi&#326;as, un valdniece strupi deva r&#299;kojumu doties uz t&#257;l&#299;naj&#257;m gan&#299;b&#257;m, kur&#257;s uzbrukums noticis. Stalana so&#316;oja pa priek&#353;u, pret&#299;gum&#257; r&#257;d&#299;dama uz sakrop&#316;otajiem l&#299;&#311;iem un asins l&#257;m&#257;m z&#257;l&#275;.

- Iz&#353;&#311;&#275;rd&#299;ba. Pa&#326;emti tikai sul&#299;gie &#353;&#311;i&#326;&#311;a gabali.

- Praktiski. - Vaint&#275; iebilda. - Viegli nest, maz atkritumu. Kurp &#353;ie devu&#353;ies?

Stalana nor&#257;d&#299;ja uz &#275;rk&#353;&#311;u &#382;og&#257; izrauto caurumu un p&#275;d&#257;m, kas aiz t&#257;

aizloc&#299;j&#257;s starp milzu kokiem.

- K&#257; alla&#382; uz zieme&#316;iem. P&#275;d&#257;m viegli izsekot, kas noz&#299;m&#275;, ka ir dom&#257;ts, lai m&#275;s t&#257;s paman&#299;tu. Ga&#316;a ir zudusi, un pa &#353;&#299;m p&#275;d&#257;m m&#363;s var gaid&#299;t tikai slazdi, sl&#275;p&#326;i un n&#257;ve. Ja m&#275;s sadom&#257;sim pa &#353;&#299;m p&#275;d&#257;m iet

- Kur m&#275;s nevaram nok&#316;&#363;t, nok&#316;&#363;s putns, - Vaint&#275; nor&#257;d&#299;ja uz pl&#275;so&#326;u, kas nikni &#311;&#275;rca un plucin&#257;ja va&#382;as gredzenu ap savu k&#257;ju. &#352;obr&#299;d vi&#326;&#353; vairs nebija iespund&#275;ts, bet s&#275;d&#275;ja koka lakt&#257; ,uz platformas, kas, savuk&#257;rt, balst&#299;j&#257;s uz gariem ba&#316;&#311;iem, - tik gariem, lai putns ar kn&#257;bi vai nagiem nevar&#275;tu aizsniegt f&#257;rgajas, kuras to nesa.

Ierad&#257;s ar&#299; Keriks, p&#257;rsteigts par uzaicin&#257;jumu tik agri no r&#299;ta.

- Dariet, kas j&#257;dara! - Vaint&#275; uzsauca nes&#275;j&#257;m.

Piepe&#353;i Keriks vairs nejut&#257;s pas&#299;vs nov&#275;rot&#257;js. Vi&#326;u sagr&#257;ba sp&#275;c&#299;gi ik&#353;&#311;i un aizr&#257;va uz priek&#353;u. Putnu jau bija uzbudin&#257;jis l&#299;&#311;u izskats un asins smaka: tas &#311;&#275;rca un draud&#299;gi v&#275;z&#275;ja sp&#257;rnus. Viena no kop&#275;j&#257;m izgrieza gabalu ga&#316;as no kaut&#311;erme&#326;a s&#257;niem un pasvieda pl&#275;so&#326;am. Tas ar br&#299;vo k&#257;ju sakampa sarkano klunkuci, ar nagiem piespieda pie laktas un alkat&#299;gi pl&#275;sa sulojo&#353;as ga&#316;as l&#275;k&#353;&#311;es. Kl&#257;teso&#353;&#257;s &#316;&#257;va rad&#299;jumam pa&#275;st, tad sa&#311;&#275;ra Keriku un, neskatoties uz vi&#326;a &#311;epuro&#353;anos, piegr&#363;da pie l&#299;k&#257;, asi&#326;ain&#257; kn&#257;bja gandr&#299;z pa kampienam.

- Mekl&#275;! Atrod! Mekl&#275;! Atrod! - kop&#275;ja izkliedza komandas atkal un atkal, kam&#275;r citas Keriku st&#363;ma putnam aizvien tuv&#257;k.

Rad&#299;jums neuzbruka, tikai pagrieza galvu, ar vienu auksto, pel&#275;ko aci ieurbdamies Kerik&#257;, un nekust&#299;gi blenza, kam&#275;r kop&#275;ja turpin&#257;ja atk&#257;rtot komandu; p&#275;c tam v&#275;l br&#299;di mirk&#353;&#311;in&#257;j&#257;s un &#353;&#363;poja galvu.

- Pagrieziet laktu, lai putns var&#275;tu apl&#363;kot p&#275;das! - kop&#275;ja uzsauca, pastiepa roku un no mugurpuses veikli atsvabin&#257;ja va&#382;u. Putns ie&#311;&#275;rc&#257;s, pier&#257;va k&#257;jas, me&#382;onigi sav&#275;cin&#257;jis sp&#257;rnus, pac&#275;l&#257;s gais&#257; un v&#275;l paskat&#299;j&#257;s uz Keriku, kur&#353; izbail&#275;s atl&#275;ca s&#257;&#326;us. Kop&#275;ja turpin&#257;ja izkliegt komandas.

Putns bija labi dres&#275;ts. Vi&#326;&#353; strauji c&#275;l&#257;s gais&#257;, apmeta goda apli virs v&#275;rot&#257;ju galv&#257;m un aiztrauc&#257;s uz zieme&#316;iem.

- C&#299;&#326;a ir s&#257;kusies, - Vaint&#275; dzi&#316;&#257; gandar&#299;jum&#257; konstat&#275;ja.

Viena p&#275;c otras aizrit&#275;ja dienas, bet putns ner&#257;d&#299;j&#257;s. Vaint&#275; degsme noplaka. Sar&#363;gtin&#257;t&#257;s kop&#275;jas vair&#299;j&#257;s vi&#326;u satikt, un ar&#299; p&#257;r&#275;j&#257;s tur&#275;j&#257;s t&#257;l&#257;k, redz&#275;damas vi&#326;as kust&#299;b&#257;s apspiestas dusmas. Pav&#275;lniece vairs neizr&#257;d&#299;ja v&#275;l&#275;&#353;anos redz&#275;t Keriku. un jauneklis cent&#257;s uztur&#275;ties t&#257;d&#257;s viet&#257;s, kur nevienai nen&#257;ktu pr&#257;t&#257; vi&#326;u mekl&#275;t. Vispiem&#275;rot&#257;kais patv&#275;rums izr&#257;d&#299;j&#257;s hanal&#275;, kur puisis nebija r&#257;d&#299;jies kop&#353; atgrie&#353;an&#257;s no Inegbanas.

Vi&#326;am tuvojoties, Aikimenda atv&#275;ra durvis.

- Tu biji Inegban&#257;, - vi&#326;a teica pa pusei jaut&#257;jo&#353;i, pa pusei apcerigi, un ik v&#257;rd&#257; skan&#275;ja j&#363;sma.

- Es nekad nebiju redz&#275;jis t&#257;du pils&#275;tu.

- Past&#257;sti man par to. Es sav&#257;m ac&#299;m to nekad vairs neredz&#275;&#353;u.

Kam&#275;r Keriks run&#257;ja, Aikimenda iespieda sasaiti speci&#257;li ierob&#299;t&#257; durvju apmales grop&#275; un aizv&#275;ra durvis. Jauneklis zin&#257;ja, ko vi&#326;a alkst dzird&#275;t, un st&#257;st&#299;ja tikai par pils&#275;tas spo&#382;umu, &#316;au&#382;u mas&#257;m un saj&#363;smu, apejot badu un aukst&#257;s ziemas. Vi&#326;am bija d&#257;rgi &#353;ie hanal&#275; apmekl&#275;jumi, t&#257;p&#275;c vajadz&#275;ja g&#257;d&#257;t, lai Aikimenda vienm&#275;r priec&#257;tos vi&#326;u redz&#275;t. Vi&#326;a klaus&#299;j&#257;s, cik ilgi vien var&#275;ja at&#316;auties, l&#299;dz, darba pien&#257;kumu spiesta, aizsteidz&#257;s proj&#257;m. V&#299;ri&#353;&#311;i nem&#299;l&#275;ja Aikimendu un konsekventi izvair&#299;j&#257;s no vi&#326;as sabiedr&#299;bas. Ar&#299; &#353;obr&#299;d redzes lok&#257; nevienu neman&#299;ja. Keriks l&#363;koj&#257;s uz priek&#353;u pa kr&#275;slaino ieeju dz&#299;vojamaj&#257; z&#257;l&#275;, kuras iek&#353;ieni vi&#326;am nekad neredz&#275;t, un uzsauca k&#257;dam, kas sl&#257;ja gar att&#257;l&#257;ko sienu:

- Es esmu Keriks! Es gribu ar tevi run&#257;t!

V&#299;ri&#353;&#311;is br&#299;di sv&#257;rst&#299;j&#257;s, tad ats&#257;ka gaitu un apst&#257;j&#257;s tikai p&#275;c Kerika n&#257;kam&#257; uzsauciena.

- Es biju Inegban&#257;! Vai nev&#275;lies kaut ko dzird&#275;t par &#353;o pils&#275;tu?

Uz t&#257;das &#275;smas nevar&#275;ja neuz&#311;erties. Jilan&#275; nedro&#353;i izn&#257;ca dienasgaism&#257;, un Keriks vi&#326;u pazina. Ezetta - dr&#363;ms &#299;g&#326;a, ar kuru vi&#326;&#353; bija savas p&#257;ris reizes p&#257;rmijis pa v&#257;rdam. Visi citi t&#275;vi&#326;i j&#363;smoja par Ezettas dzied&#257;&#353;anu, kas Kerikam &#353;&#311;ita vienmu&#316;a un nogurdino&#353;a. Protams, vi&#326;&#353; &#353;o viedokli patur&#275;ja pie sevis.

- Inegbana ir &#299;sta pils&#275;ta, - Ezetta strupi noteica neskan&#299;g&#257; bals&#299; k&#257; da&#382;dien v&#299;ri&#353;&#311;is. - Tur m&#275;s var&#275;j&#257;m s&#275;d&#275;t augstu, augstu starp lap&#257;m un v&#275;rot visu, kas notiek p&#363;l&#299; uz tak&#257;m. M&#275;s nen&#299;k&#257;m m&#363;&#382;a ieslodzijuma garlaic&#299;b&#257; k&#257; &#353;eit, kur nav nek&#257; cita ko dar&#299;t, k&#257; vien gremd&#275;ties p&#257;rdom&#257;s par savu likteni liedag&#257;. Past&#257;sti

- Past&#257;st&#299;&#353;u. Bet vispirms aizej p&#275;c Alipola! Es gribu izst&#257;st&#299;t ar&#299; vi&#326;am.

- Nevaru.

- K&#257;p&#275;c?

Atbilde Ezettam pa&#353;am sniedza perversu apmierin&#257;jumu.

- K&#257;p&#275;c nevaru? Tu gribi zin&#257;t, k&#257;p&#275;c es nevaru? Es tev pateik&#353;u gan. - Vi&#326;&#353; iztur&#275;ja pauzi, &#353;aud&#299;dams m&#275;li starp zobiem, lai samitrin&#257;tu l&#363;pas.

- Tev neb&#363;s ar vi&#326;u run&#257;t, jo Alipols ir miris!

Jaunums Keriku satrieca. Pamat&#299;gais Alipols, drukns k&#257; koka stumbrs Tas ta&#269;u nevar b&#363;t!

- Vi&#326;&#353; saslima? Nelaimes gad&#299;jums?

- Daudz &#316;aun&#257;k. Vi&#326;u aizveda. Aizveda ar varu. Vi&#326;u, kur&#353; jau divreiz bijis liedag&#257;. Un vi&#326;as zin&#257;ja, &#353;&#299;s bestijas, zin&#257;ja ta&#269;u, un vi&#326;&#353; p&#363;l&#275;j&#257;s atrun&#257;ties, l&#363;dz&#257;s vi&#326;&#257;m, r&#257;d&#299;ja jauk&#257;s lieti&#326;as, ko vi&#326;&#353; veido Bet &#353;&#299;s tikai &#326;irdza. Da&#382;as nov&#275;rs&#257;s, bet derdz&#299;g&#257; persona ar r&#275;t&#257;m un s&#275;co&#353;o balsi, t&#257;, kura vada medibas, bija saj&#363;sm&#257; par &#353;o pretest&#299;bu un sagr&#257;ba Alipolu, un nosl&#257;p&#275;ja vi&#326;a vaimanas zem sava negl&#299;t&#257; rumpja. Visu dienu vi&#326;a te vaz&#257;j&#257;s - es redz&#275;ju -, visu dienu vi&#326;a uzman&#299;ja, lai ar ol&#257;m viss b&#363;tu k&#257;rt&#299;b&#257;.

Keriks saprata, ka ar vi&#326;a draugu noticis kaut kas &#353;ausm&#299;gs, bet kas? Ezetta uz br&#299;di bija aizmirsis vi&#326;u un &#353;&#363;poj&#257;s aizv&#275;rt&#257;m ac&#299;m, tad ied&#363;c&#257;s aizkapa bals&#299;, kura tr&#299;s&#275;ja &#353;ausm&#257;s. Vi&#326;&#353; s&#257;ka d&#299;kt neskan&#299;gu dziesmu: - Reiz jauns es eju liedag&#257;

un atgrie&#382;os. Jau n&#257;kamreiz - vairs ne tik jauns -

es baijojos. Bet tre&#353;o reizi - l&#363;dzu, n&#275;! -

vien rets sp&#275;j to. Es ne! Ja ie&#353;u, zinu -

eju gaitu

p&#275;d&#275;jo.

Ezetta apklusa. Vi&#326;&#353; jau bija aizmirsis, ka Keriks gras&#299;jies st&#257;st&#299;t par Inegbanu, vai varb&#363;t ar&#299; zaud&#275;jis interesi par &#353;o t&#257;l&#299;no pils&#275;tu. V&#299;ri&#353;&#311;is pagriez&#257;s, nepiev&#275;r&#353;ot uzman&#299;bu Kerika jaut&#257;jumiem, un aiz&#353;&#316;&#363;ca atpaka&#316; uz z&#257;les vidu. Lai gan Keriks v&#275;l bridi ska&#316;i sauca, neviens vairs ner&#257;d&#299;j&#257;s. Galu gal&#257; vi&#326;&#353; dev&#257;s proj&#257;m, aizejot pievilcis durvis, &#316;aujot t&#257;m aizkrist un aizsl&#275;gties. Ko Ezetta ar to bija dom&#257;jis? Kas non&#257;v&#275;jis Alipolu liedag&#257;? Vi&#326;am nebija ne jausmas. Inl&#275;nu saul&#275; snaudu&#316;oja, atspiedusies pret sienu, un jauneklis s&#257;ka me&#382;on&#299;gi raust&#299;t sasaiti, l&#299;dz liel&#257; b&#363;tne pal&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257; ar kl&#299;sto&#353;u skatienu un gurdi uzsl&#275;j&#257;s k&#257;j&#257;s.



XXIV

F&#257;rgaja svila nepaciet&#299;b&#257; nodot zi&#326;u - zi&#326;u pa&#353;ai eista&#257;! -, bet sav&#257; dedz&#299;b&#257; bija pusdienas spelt&#275; p&#257;rmoc&#299;jusies. L&#299;dz ambesedam vi&#326;as mute jau bija va&#316;&#257; un elpa ciet, t&#257; ka parun&#257;t vi&#326;a nesp&#275;ja, vismaz ne t&#363;da&#316;. Vi&#326;a nezi&#326;&#257; svaid&#299;j&#257;s, te izskriedama saulain&#257; klajum&#257;, te patverdam&#257;s pav&#275;n&#299;, te l&#363;kodam&#257;s p&#275;c k&#257;da tuv&#275;ja &#363;dens kubula. Vai te t&#257;ds visp&#257;r bija? Apjukum&#257; f&#257;rgaja to nesp&#275;ja atcer&#275;ties, un ar&#299; p&#257;r&#275;j&#257;s kl&#257;teso&#353;&#257;s nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu vi&#326;as dejojo&#353;ajiem pirkstiem un kr&#257;su rota&#316;&#257;m uz deln&#257;m. F&#257;rgajas bija savt&#299;gas patm&#299;les un nekad nepal&#299;dz&#275;ja cita citai. Zi&#326;nese saskait&#257;s un nevi&#316;us piemirsa, ka pati p&#257;r&#275;jo viet&#257; b&#363;tu r&#299;kojusies tie&#353;i t&#257;pat. Jau zaud&#275;jusi cer&#299;bas, vi&#326;a iel&#363;koj&#257;s tuv&#275;j&#257; ej&#257;, laim&#299;gi paman&#299;ja dzeramo augli, iestr&#275;ba v&#275;so &#363;deni un ar atlikumu aprasin&#257;ja savu sakarsu&#353;o &#311;ermeni. Elpa nomierin&#257;j&#257;s, un f&#257;rgaja sad&#363;&#353;oj&#257;s izm&#275;&#291;in&#257;t uzrunu.

- Eista&#257; Es nes zi&#326;u

Neveikli, bet saprotami. L&#275;n&#257; sol&#299;, tur&#275;dam&#257;s &#275;n&#257;, vi&#326;a sprauc&#257;s caur f&#257;rgaju p&#363;&#316;iem visapk&#257;rt ambesedam uz brivo laukumi&#326;u eista&#257; priek&#353;&#257;. Non&#257;kusi tur, vi&#326;a sastinga poz&#257;, kas pau&#382; zem&#257;k&#257;s v&#275;lmi piesaist&#299;t augst&#257;k&#257;s uzman&#299;bu, protams, to nesteidzinot.

P&#275;c ilg&#257;ka laika f&#257;rgaju paman&#299;ja Vanalp&#275; un pam&#257;ja Vaint&#275; uz m&#275;mo fig&#363;ru.

- Run&#257;! - eista&#257; pav&#275;l&#275;ja.

F&#257;rgaja sasprindzin&#257;jum&#257; tr&#299;s&#275;ja, t&#257;p&#275;c vi&#326;ai ar mok&#257;m izdev&#257;s attapt r&#363;p&#299;gi iekaltos v&#257;rdus.

- Eista&#257;, es nes zi&#326;u. Zi&#326;a ir no vi&#326;as, kas baro putns. Putns ir atgriezusies.

- Atpaka&#316; gan! - Vaint&#275; j&#363;sm&#299;gi konstat&#275;ja, un f&#257;rgaja priek&#257; izliec&#257;s, sav&#257; naivum&#257; iedom&#257;jusies, ka j&#363;sma adres&#275;ta vi&#326;ai. Vaint&#275; ar asu &#382;estu pieaicin&#257;ja citu f&#257;rgaju: - Atrodi Stalanu! Lai nekav&#275;joties n&#257;k &#353;urp! - Vi&#326;a atkal piev&#275;rs&#257;s zi&#326;as atnes&#275;jai. - Tu atgriez&#299;sies pie t&#257;m ar putnu! Paliksi pie vi&#326;&#257;m, l&#299;dz att&#275;li b&#363;s sagatavoti, lai atr&#257;d&#299;tu man, un tad n&#257;ksi un zi&#326;osi. Atk&#257;rto!

- Atgriezies pie t&#257;m ar putnu. Paliksi. N&#257;ksi pie eista&#257;, kad b&#363;s sagatavoti

- Att&#275;li, bildes, ainavas, - Vaint&#275; tr&#299;s da&#382;&#257;dos veidos cent&#257;s iedz&#299;t sapratni stulbaj&#257; galv&#257;. - Atk&#257;rto, akajila!

Akajila - t&#257;-ar-kuru-pretigi-run&#257;t. Bais&#257; fr&#257;ze &#269;ukst&#257; p&#257;r&#353;alca p&#257;r tuv&#275;jo f&#257;rgaju pulci&#326;u, nododot no mutes mut&#275; ar&#299; izb&#299;li, kas lika vis&#257;m atk&#257;pties no aizejo&#353;&#257;s zi&#326;neses, it k&#257; t&#257; vi&#326;as aptraip&#299;tu.

- Vanalp&#275;, cik daudz laika tas pras&#299;s? - Vaint&#275; apjaut&#257;j&#257;s.

- Lai uzs&#257;ktu, inform&#257;cijas pietiek jau &#353;obr&#299;d. Putna atmi&#326;as centra uzkr&#257;jumiem jau vajadz&#275;tu b&#363;t sagr&#363;stiem liel&#257;k&#257; atmi&#326;as bank&#257;. Es pati t&#257; esmu darijusi, caurskatot aug&#353;anas algoritmus. Pirmos un p&#275;d&#275;jos att&#275;lus var apskat&#299;t nekav&#275;joties. Laikietilp&#299;g&#257; da&#316;a ir seko&#353;ana objekta gaitai vidusda&#316;&#257; ietvertaj&#257; inform&#257;cij&#257;.

- Tava doma man nav skaidra.

- K&#257; izskaidrot&#257;ja es esmu stulbene, eista&#257;. Putns bija ce&#316;&#257; neskait&#257;mas dienas. Visu &#353;o laiku, vai nakts, vai diena, ik p&#275;c br&#299;ti&#326;a fiks&#275;ts att&#275;ls. Atmi&#326;as rad&#299;jumam var likt nov&#257;kt visas meln&#257;s nakts ainavas, bet paliku&#353;o bil&#382;u skaitam joproj&#257;m nav gala. T&#257; nu katrs att&#275;ls j&#257;iedab&#363; &#353;&#311;idro krist&#257;lu ekr&#257;n&#257;, lai to att&#299;st&#299;tu vai izmestu. Tas prasa dienas - daudz dienu.

- Tad m&#275;s b&#363;sim paciet&#299;gas un gaidisim.

Vi&#326;a pac&#275;la acis, saz&#299;m&#275;ja Stalanas drukno, r&#275;taino augumu un pieaicin&#257;ja vi&#326;u pie sevis.

- Putns ir atpaka&#316;. Ja astazoi ir atrasti, m&#275;s dr&#299;z vien to zin&#257;sim. Vai m&#275;s esam gatavas s&#275;sties tarakastos un uzbrukt?

- Esam. F&#257;rgajas jau &#353;auj glu&#382;i labi, hezocani uzbaroju&#353;ies Ir iest&#257;d&#299;ts daudz dzelk&#353;&#326;u kr&#363;mu, daudz dzelk&#353;&#326;u jau iev&#257;kts. Aug ar&#299; laivas, un da&#382;i jaunie &#299;pat&#326;i jau ir gatavi darbam.

- Tad sagatavo vi&#326;as! Iekrauj p&#257;rtiku un &#363;deni un zi&#326;o man. Un tu, Vanalp&#275;, - tava pieredze ar att&#275;liem mums &#353;obr&#299;d lieti noder&#275;s. Tu bez kav&#275;&#353;an&#257;s dosies pal&#299;g&#257; t&#257;m, kuras &#353;o darbu dara!

Atliku&#353;o dienas da&#316;u un n&#257;kamo dienu Vaint&#275;, izmetusi no galvas visas domas par astazoiem, vad&#299;ja pils&#275;tas dz&#299;vi, tom&#275;r ik br&#299;di, kad vi&#326;a atvilka elpu un tuvum&#257; nebija nevienas sarunu biedrenes, atgriez&#257;s nel&#363;gtas atmi&#326;as. Vai astazoi tie&#353;&#257;m atrasti? Ja t&#257;, vi&#326;i j&#257;uzmekl&#275;, j&#257;aplenc un j&#257;izn&#299;cina. Dom&#257;jot par astazoiem, vi&#326;as n&#257;sis dusm&#257;s nob&#257;l&#275;ja. &#352;&#257;d&#257; juto&#326;&#257; &#275;&#353;ana vairs nesniedza baudu, un vi&#326;as paciet&#299;ba izr&#257;d&#299;j&#257;s tik &#299;sa, ka k&#257;da izbied&#275;ta f&#257;rgaja, aiztriekta visme&#382;on&#299;g&#257;kaj&#257; k&#257;rt&#257;, pat nomira. Tas, ka tre&#353;aj&#257; dien&#257; Vaint&#275; sagaid&#299;ja k&#257;roto zi&#326;u, pils&#275;tas labkl&#257;j&#299;bai &#316;oti n&#257;ca par labu.

- Att&#275;li ir gatavi, eista&#257;, - f&#257;rgaja teica, un vis&#257;m, kas to dzird&#275;ja, p&#257;rskr&#275;ja atvieglojuma tr&#299;sas. Kad Vaint&#275; atst&#257;ja ambesedu, pat Keriks pievienoj&#257;s lielajai sekot&#257;ju grupai, t&#257;pat k&#257; citas degot nepaciet&#299;b&#257; noskaidrot, kas tad &#299;sti noticis.

- Vi&#326;i ir atrasti! - Vanalp&#275; pazi&#326;oja. - &#352;obrid tiek att&#299;st&#299;ts liels att&#275;ls; t&#363;da&#316; b&#363;s gatavs.

Celulozes loksne l&#275;n&#257;m izsl&#299;d&#275;ja no zv&#275;ra mutes. Vanalp&#275; ar mitru &#353;&#316;akstu izr&#257;va to &#257;r&#257;, un Vaint&#275; sagr&#257;ba att&#275;lu v&#275;l valgu un siltu.

- Tie&#353;&#257;m - vi&#326;i ir atrasti! - vi&#326;a iesauc&#257;s, un loksne vi&#326;as pirkstos viln&#299;ja. - Kur ir Stalana?

- Te, eista&#257;! - Stalana atsauc&#257;s, atliekot pie malas tikko apl&#363;kotos att&#275;lus.

- Vai tu zini, kur mekl&#275;t &#353;o vietu?

- V&#275;l ne, - Stalana ied&#363;ra pirkstu att&#275;la centr&#257;, - bet piln&#299;gi pietiek ar to, ka gar &#353;o vietu tek upe. M&#275;s uzbruksim no &#363;dens. &#352;obr&#299;d sekoju vi&#326;iem pa p&#275;d&#257;m - to vismaz es protu -, un pirm&#257; puse man jau ir atz&#299;m&#275;ta. P&#275;c att&#275;liem es varu vi&#326;iem izsekot l&#299;dz &#353;ai vietai. L&#363;k, te ir vi&#326;u m&#257;jvieta. &#256;du nojumes, lieli zv&#275;ri - viss, k&#257; jau redz&#275;ts.

- Un ar&#299; izn&#299;cin&#257;sim vi&#326;us t&#257;pat, k&#257; iepriek&#353;! - Vaint&#275; pieaicin&#257;ja Keriku un iebakst&#299;ja &#299;k&#353;&#311;i att&#275;l&#257;. - Tu zini, kas tas ir?

Jauneklis neko taml&#299;dz&#299;gu savu m&#363;&#382;u nebija redz&#275;jis. Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma loksni ar sve&#353;&#257;dajiem melnbaltajiem ple&#311;iem un groz&#299;ja uz vis&#257;m pus&#275;m, l&#299;dz Vaint&#275; izr&#257;va to vi&#326;am no rok&#257;m.

- Neesi st&#363;rgalv&#299;gs! Tu esi redz&#275;jis &#353;os rad&#299;jumus, tev ir paz&#299;stamas t&#257;das ainas!

- L&#363;dzu, ar tavu at&#316;auju, eista&#257;, - Vanalp&#275; bikli un vain&#299;gi iejauc&#257;s. - Ar&#299; f&#257;rgajas bez &#299;pa&#353;as apm&#257;c&#299;bas nav sp&#275;j&#299;gas apj&#275;gt, kas saskat&#257;ms att&#275;los. Vi&#326;as redz, bet nesaprot.

- Skaidrs, - Vaint&#275; aizmeta loksnes prom. - Pabeidziet sagatavo&#353;anas darbus. Tikl&#299;dz vieta b&#363;s nor&#257;d&#299;ta, m&#275;s dodamies ce&#316;&#257;. Un tu, Kerik, n&#257;ksi kop&#257; ar mums.

- Paldies, eista&#257;! Kalpoju ar prieku!

Keriks run&#257;ja piln&#299;gi va&#316;sird&#299;gi. Vi&#326;am nebija ne jausmas, kurp vi&#326;as dosies un ko daris, tom&#275;r vi&#326;&#353; ar t&#299;ksmi dom&#257;ja par gaid&#257;mo laivu braucienu.

Jaunek&#316;a degsme apdzisa visai dr&#299;z. Sirot&#257;jas dev&#257;s ce&#316;&#257; r&#299;tausm&#257;, ku&#291;oja l&#299;dz kr&#275;slai un naktis p&#257;rlaida krast&#257;. Tas turpin&#257;j&#257;s diendien&#257;, l&#299;dz Keriks s&#257;ka apskaust jilan&#275; par vi&#326;u sp&#275;ju sabrukt bezsama&#326;ai tuv&#257; st&#257;vokl&#299;. Vi&#326;&#353;, turpret&#299;, l&#363;koj&#257;s uz krastu un p&#363;l&#275;j&#257;s izt&#275;loties, kas sl&#275;pjas aiz me&#382;a sienas aug&#353;pus pludmales.

Att&#257;linoties uz zieme&#316;iem, krasta l&#299;nija izmain&#299;j&#257;s. D&#382;ung&#316;us nomain&#299;ja skraj- me&#382;s, kas t&#257;l&#257;k p&#257;rg&#257;ja mukl&#257;jos un kr&#363;m&#257;jos. Ce&#316;&#257; gad&#299;j&#257;s ari lielas upes gr&#299;va, bet brauc&#275;jas turpin&#257;ja virz&#299;bu uz zieme&#316;iem, l&#299;dz non&#257;ca pla&#353;&#257; l&#299;ci. Tad Vaint&#275; un Stalanas flagma&#326;laiva dev&#257;s pret l&#299;&#269;a krasta ieloka vidu. Tas bija kas jauns, un ap&#257;tisk&#257;s f&#257;rgajas saros&#299;j&#257;s. Kad karav&#257;na ielauz&#257;s piekrastes niedr&#257;j&#257;, ligzdojo&#353;ie putni lielos baros uzspurdza gais&#257;, aizsedzot sauli. D&#363;&#326;u purvu atkal nomain&#299;ja liedags, un Vaint&#275; deva z&#299;mi izs&#275;sties krast&#257;, lai gan saule bija veikusi tikai pusi lejupce&#316;a pret apv&#257;rsni.

Keriks, t&#257;pat k&#257; citas, piezag&#257;s cie&#353;i kl&#257;t, alkdams dzird&#275;t t&#257;l&#257;kos pl&#257;nus. Stalana bakst&#299;ja k&#257;du att&#275;lu.

- Te esam m&#275;s, bet te, upes krast&#257;, ir astazoi. Ja m&#275;s &#353;odien pieejam par tuvu, m&#363;s var paman&#299;t. Gudr&#257;k b&#363;tu izkraut laivas &#353;eit un atst&#257;t visu p&#257;rtiku un &#363;deni krast&#257;. T&#257;d&#275;j&#257;di m&#275;s b&#363;tu gatavas triecienam l&#299;dz ar gaismas sv&#299;du.

Vaint&#275; piekrita.

- M&#275;s uzbruksim no j&#363;ras, sl&#275;pdam&#257;s aiz pl&#299;sto&#353;ajiem vi&#316;&#326;iem, jo tobr&#299;d m&#275;s v&#275;l neb&#363;sim tiku&#353;as vi&#326;iem aizmugur&#275;. Es gribu nokaut visus! Iz&#326;emot da&#382;us, ko Stalanai likts sa&#326;emt g&#363;st&#257;. Vai skaidrs? Atk&#257;rtot!

Grupu vad&#299;t&#257;jas atk&#257;rtoja nor&#257;d&#299;jumus, kam&#275;r f&#257;rgajas saspringti cent&#257;s tos iegaum&#275;t. P&#275;c daudzk&#257;rt&#275;jas atk&#257;rto&#353;anas pat viscietpaurain&#257;k&#257; f&#257;rgaja zin&#257;ja, kas dar&#257;ms. Keriks garlaikots uzgrieza muguru, bet p&#275;c Vaint&#275; sign&#257;la veic&#299;gi vien atkal piev&#275;rs&#257;s notieko&#353;ajam.

- Tu paliksi &#353;eit, pie kr&#257;jumiem, un gaid&#299;si m&#363;s atgrie&#382;amies. Es negribu, lai tevi k&#316;&#363;das p&#275;c c&#299;&#326;as karstum&#257; nogalina. Gaidi savu laiku: darbi&#326;&#353; b&#363;s ar&#299; tev.

Pirms v&#275;l Keriks sp&#275;ja atbild&#275;t, vi&#326;a jau nov&#275;rs&#257;s. Jauneklis nealka v&#275;rot slakti&#326;u, astazou apkau&#353;anu ne tik, un Vaint&#275; l&#275;mums vi&#326;u iepriecin&#257;ja.

Pret r&#299;tausmu vi&#326;as bija jau aug&#353;&#257; un s&#275;d&#257;s laiv&#257;s. Piekrau&#353;anas gait&#257; Keriks s&#275;d&#275;ja krast&#257; un p&#275;c tam klusi v&#275;roja, k&#257; laivas atiet no krasta un izgaist rita migl&#257;. Inl&#275;nu skat&#299;j&#257;s ar ac&#299;mredzamu intereses tr&#363;kumu, toties, aizbrauc&#275;j&#257;m izz&#363;dod skatienam, nekav&#275;joties atv&#275;ra ga&#316;as kublu.

- Tu esi pret&#299;ga r&#299;ma! - Keriks teica. - Tu k&#316;&#363;si trekna.

- &#274;st labi, - Inl&#275;nu attrauca. - Tu &#275;d ar&#299;.

Jauneklim no tiesas neg&#257;ja pie d&#363;&#353;as kublos iekonserv&#275;t&#257; ga&#316;a (t&#257; da&#382;dien gar&#353;oja p&#275;c pel&#275;juma), tom&#275;r vi&#326;&#353; nedaudz ieskrubin&#257;ja un uzdz&#275;ra &#363;deni, jo zin&#257;ja, ka nekas nepiespied&#299;s Inl&#275;nu kust&#275;t, kam&#275;r vi&#326;a neb&#363;s pieloc&#299;jusies l&#299;dz &#363;kai. Vi&#326;&#353; piekas&#299;gi nop&#275;t&#299;ja dz&#299;vesbiedreni un atkl&#257;ja, ka pare&#291;ojums jau piepild&#299;jies: Inl&#275;nu aptukusi, miksts sl&#257;nis p&#257;r visu &#311;ermeni nogludin&#257;jis musku&#316;u skarb&#257;s aprises.

Kaut ar&#299; Keriks bija radis pie citu past&#257;v&#299;g&#257;s kl&#257;tb&#363;tnes, vi&#326;&#353; lieku reizi konstat&#275;ja, ka joproj&#257;m sp&#275;j rast baudu vientul&#299;b&#257;. Inl&#275;nu neskait&#299;j&#257;s. P&#275;c laivu aizbrauk&#353;anas visu iesk&#257;va klusums. Brize gan &#269;abin&#257;ja z&#257;li, s&#299;kie viln&#299;&#353;i skaloj&#257;s gar krastu, bet balsu nebija - piln&#299;gi nek&#257; no ambeseda nerimsto&#353;&#257;s &#269;alas.

Keriks g&#257;ja pa priek&#353;u gar t&#299;ro smil&#353;u joslu starp z&#257;&#316;ainiem ci&#326;iem, iztrauc&#275;dams putnus, kuri teju teju no k&#257;japak&#353;as &#353;&#257;v&#257;s aug&#353;up. Vi&#326;i klimta klusum&#257;. Inl&#275;nu neapmierin&#257;ta burk&#353;&#311;&#275;ja, n&#257;c&#257;s kurn&#275;t&#257;ju apsaukt. Paisumam pie&#326;emoties sp&#275;k&#257;, vi&#326;i non&#257;ca augstas, melnas klints kaupr&#275;. Pie klints piestiprin&#257;ju&#353;&#257;s &#363;densz&#257;les loc&#299;j&#257;s &#363;dens pl&#363;sm&#257;s, un tie&#353;i virspus &#363;dens l&#299;me&#326;a vid&#275;ja spraug&#257;s iestiprin&#257;ju&#353;os tum&#353;u glieme&#326;u kolonijas.

Labas &#275;st, - Inl&#275;nu teica, ska&#316;i klak&#353;&#311;inot &#382;ok&#316;us. Vi&#326;a st&#257;v&#275;ja l&#299;dz ce&#316;iem &#363;deni un cent&#257;s da&#382;as atraut, bet t&#257;s stingri tur&#275;j&#257;s pie akmens. Zaud&#275;jusi ceribas, vi&#326;a &#316;&#257;v&#257;s, lai Keriks izved vi&#326;u krast&#257;, kur jauneklis sal&#363;koja d&#363;res lieluma akmeni un atskald&#299;ja da&#382;as gliemenes no klints. Inl&#275;nu t&#257;s sakampa, iegr&#363;da mut&#275;, saberza starp saviem smagajiem &#382;ok&#316;iem un izsp&#316;&#257;va &#269;aulas su&#311;es oke&#257;n&#257;. Saldeno m&#299;kstumu vi&#326;a t&#299;ksm&#275; norija. Keriks sav&#257;ca da&#382;as ar&#299; sev un atgrieza t&#257;s va&#316;&#257; ar savu met&#257;la nazi. Abi tur uzkav&#275;j&#257;s, lidz nesp&#275;ja vairs ie&#275;st.

Diena v&#275;rt&#257;s lieliska, var&#275;tu pat teikt, lielisk&#257;k&#257; diena Kerika m&#363;&#382;&#257;, bet vi&#326;&#353; v&#275;l&#275;j&#257;s atrasties nor&#257;d&#299;taj&#257; viet&#257;, kad atgriez&#299;sies citas, t&#257;p&#275;c vi&#326;i dev&#257;s atpaka&#316; jau agr&#257; p&#275;cpusdien&#257;. Gaid&#299;t n&#257;c&#257;s v&#275;l ilgi. Saule bija jau zemu, kad par&#257;d&#299;j&#257;s laivas.

Pirm&#257; krast&#257; izk&#257;pa Vaint&#275;. Vi&#326;a noteikt&#257; sol&#299; aizg&#257;ja l&#299;dz produktu kaudzei, nosvieda ieroci smilt&#299;s un atr&#257;va ga&#316;as kublu, nost&#257;j&#257;s pret Keriku jaut&#257;jo&#353;&#257; poz&#257;, nokoda lielu kumosu, sazel&#275;ja to, norija un visbeidzot ierun&#257;j&#257;s.

- Neviens neizspruka. Slepkavniekiem gals. Vi&#326;i c&#299;n&#299;j&#257;s k&#257; nelabie, un m&#275;s zaud&#275;j&#257;m pulka f&#257;rgaju, bet pasaul&#275; f&#257;rgaju netr&#363;kst. Kas iecer&#275;ts, tas padar&#299;ts. Tagad tu &#311;ersies pie sava darbi&#326;a.

Vi&#326;a uzsauca div&#257;m f&#257;rgaj&#257;m, kuras izvilka no tuv&#275;j&#257;s laivas smagu saini un izvilka krast&#257;. Pirmaj&#257; br&#299;d&#299; Keriks to notur&#275;ja par &#257;du &#311;&#299;pu. Tad t&#257; sakust&#275;j&#257;s.

Kad f&#257;rgajas nometa saini smilt&#299;s, &#257;das atritin&#257;j&#257;s un atkl&#257;j&#257;s b&#257;rdaina seja; rad&#299;juma mati - asi&#326;u pies&#363;ku&#353;ies, acis - bail&#275;s ieplestas. Ieraudz&#299;jis Keriku, tas iepleta muti un izgr&#363;da sav&#257;das, &#269;&#275;rksto&#353;as ska&#326;as.

- Astazous run&#257;, - Vaint&#275; teica, - vai vismaz izgr&#363;&#382; k&#257;das ska&#326;as, kas &#353;iem net&#299;rajiem dz&#299;vniekiem kalpo k&#257; valoda. Ko vi&#326;&#353; saka, Kerik? Es pav&#275;lu tev klaus&#299;ties un past&#257;st&#299;t man, ko vi&#326;&#353; saka!

Par nepaklaus&#299;bu nevar&#275;ja b&#363;t ne runas. Ko eista&#257; lika, tas tika izpild&#299;ts. Vienm&#275;r. Bet Keriks nesp&#275;ja izpild&#299;t; vi&#326;a kust&#299;bas pauda bailes.

Vi&#326;&#353; nesaprata &#353;&#299;s ska&#326;as. T&#257;s vi&#326;am neko neizteica. Piln&#299;gi neko.



XXV

- Vai rad&#299;jums run&#257;? - Vaint&#275; uzst&#257;j&#299;gi vaic&#257;ja. - St&#257;sti, ne&#269;amm&#257;jies!

- Nezinu - Keriks nenoteikti novilka. - Varb&#363;t Es neko nesaprotu. Piln&#299;gi neko.

- T&#257;tad &#353;&#299;s ska&#326;as ir tikai troksnis, ne vair&#257;k.

Vaint&#275; kv&#275;loja dusm&#257;s. Vi&#326;as pl&#257;nus gaid&#299;ja krahs. Vi&#326;ai nevajadz&#275;ja notic&#275;t Engai, kura tik uzst&#257;j&#299;gi apgalvoja, ka smird&#299;gie lopi patie&#353;&#257;m sazinoties sav&#257; starp&#257;. Vi&#326;a b&#363;s k&#316;&#363;d&#299;jusies. Vaint&#275; izg&#257;za savas dusmas p&#257;r astazou, iegr&#363;&#382;ot k&#257;ju b&#363;tnes &#291;&#299;m&#299; un pagrozot. Tas s&#257;p&#275;s iesten&#275;j&#257;s un neganti izbr&#275;ca kaut k&#257;das ska&#326;as. Keriks pie&#353;&#311;ieba galvu un saspringti ieklaus&#299;j&#257;s.

- Mirkl&#299;ti, eista&#257;! Te kaut kas bija.

Vi&#326;a soli atk&#257;p&#257;s un, joproj&#257;m saskaitusies, atkal pagriez&#257;s pret jaunekli. Vi&#326;&#353; steidz&#299;gi ierun&#257;j&#257;s, pirms v&#275;l Vaint&#275; niknums nav v&#275;rsies pret vi&#326;u pa&#353;u.

- Tu dzird&#275;ji? Vi&#326;&#353; izkliedz vienas un t&#257;s pa&#353;as ska&#326;as - jau kuro reizi! Un es zinu, tas ir, es dom&#257;ju, ka zinu, ko vi&#326;&#353; saka.

Keriks apklusa un, kod&#299;dams l&#363;pu, rak&#326;&#257;j&#257;s sensen&#257;s atmi&#326;&#257;s starp aizmirstiem, izdzisu&#353;iem v&#257;rdiem.

- Marags - l&#363;k, ko vi&#326;&#353; saka. Marags!

- Un tas kaut ko noz&#299;m&#275;?

- J&#257;. Es zinu - tas noz&#299;m&#275; Tas ir l&#299;dz&#299;gs Tas ir apm&#275;ram tas pats, kas astazous.

Vaint&#275; tas &#353;&#311;ita neizprotami.

- Bet rad&#299;jums ta&#269;u ir astazous.

- Es dom&#257;ju ko citu. No vi&#326;a viedok&#316;a astazous ir jilan&#275;.

- Doma nav visai skaidra, turkl&#257;t &#353;&#257;ds skaidrojums man neb&#363;t net&#299;k, bet visp&#257;r&#299;gos vilcienos es tevi saprotu. Turpini iztauj&#257;t! Ja, tavupr&#257;t, &#353;is astazous ir jileibe un neprot labi run&#257;t, m&#275;s tev sag&#257;d&#257;sim citu &#299;patni. S&#257;c!

Bet Kerikam nekas nesan&#257;ca. G&#363;steknis cieta klusu. Keriks pieliec&#257;s vi&#326;am tuv&#257;k un sa&#326;&#275;ma sp&#316;&#257;vienu &#291;&#299;m&#299;. Vaint&#275; ne&#353;&#311;ita apmierin&#257;ta.

- Not&#299;ries! - vi&#326;a uzr&#363;ca un pam&#257;ja k&#257;dai f&#257;rgajai. - Atved citu astazou!

Keriks l&#257;g&#257; neapzin&#257;j&#257;s, kas ar vi&#326;u notiek. MARAGS. V&#257;rds kulst&#299;j&#257;s pa

vi&#326;a galvu, uzbangodams atmi&#326;as - net&#299;kamas atmi&#326;as. Auri m&#363;&#382;ame&#382;&#257;, kaut kas baiss j&#363;r&#257;. Maragi. Tas ir vair&#257;k nek&#257; viens marags. Maragi, marags, maragi, marags

Vi&#326;&#353; sp&#275;ji satr&#363;k&#257;s, apjauzdams, ka uz vi&#326;u nikni auro Vaint&#275;.

- Vai tu piepe&#353;i esi k&#316;uvis jilenins - bez valodas k&#257; t&#257;da f&#257;rgaja, nule no j&#363;ras izl&#299;dusi?!

- Piedod, l&#363;dzu: manas domas, astazous izdvest&#257;s ska&#326;as, es dom&#257;ju, ka

- Tas mani neinteres&#275;. Run&#257; tagad ar &#353;o eksempl&#257;ru!

Keriks pal&#363;koj&#257;s lejup - plat&#257;s, izbied&#275;t&#257;s, zil&#257;s ac&#299;s un matu j&#363;kl&#299; ap b&#363;tnes galvu. Uz sejas mati neauga, un augums zem aps&#275;jiem &#353;&#311;ita uzblidis un sve&#353;&#257;ds. Vaint&#275; sakampa astazoiem at&#326;emtu koka &#353;&#311;&#275;pu ar akmens uzgali un iebakst&#299;ja rad&#299;jumam s&#257;nos; izbied&#275;t&#257; b&#363;tne iekviec&#257;s.

- Paskaties uz mani! - Vain&#275; uzsauca. - T&#257; jau ir lab&#257;k. Tagad es tev par&#257;d&#299;&#353;u, kas tevi gaida, ja tu klus&#275;si t&#257;pat k&#257; &#353;is te un nem&#275;&#291;in&#257;si run&#257;t.

Vaint&#275; apgriez&#257;s un trieca &#353;&#311;&#275;pu b&#257;rdain&#257; g&#363;stek&#326;&#257; mies&#257;. Tas &#311;&#275;rco&#353;i ieb&#316;&#257;v&#257;s, bet Vaint&#275; trieca &#353;&#311;&#275;pu atkal un atkal, l&#299;dz iest&#257;j&#257;s klusums. Otrs upuris &#353;ausm&#257;s vaiman&#257;ja un svaid&#299;j&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m, cik to &#316;&#257;va cie&#353;&#257;s saites. Vaint&#275; aizsvieda proj&#257;m asi&#326;aino ieroci.

- Atsvabini t&#257; locek&#316;us un liec run&#257;t! - Vaint&#275; nov&#275;rsdam&#257;s teica.

Tas izr&#257;d&#299;j&#257;s sare&#382;&#291;&#299;ti. G&#363;stekne te spiedza, te smagi k&#257;s&#275;ja, no t&#257;s acim straum&#275;m pl&#363;da asaras un uz virsl&#363;pas kr&#257;j&#257;s g&#316;otas. Keriks pieliec&#257;s cie&#353;i kl&#257;t, pagaid&#299;ja, lidz b&#363;tne pierimst, un izrun&#257;ja vien&#299;gos v&#257;rdus, kurus zin&#257;ja.

- Marags. Maragi.

T&#363;da&#316; ar&#299; sekoja atbilde, bet tik strauja, ka vi&#326;&#353; nesp&#275;ja izsekot, lai gan saklaus&#299;ja maragi un v&#275;l ko citu. Samadu! J&#257;, samadu, - samadu esot apk&#257;vu&#353;i. &#352;ie v&#257;rdi noz&#299;m&#275;ja tie&#353;i to! Viss samads maragu apslakt&#275;ts. L&#363;k, ko vi&#326;a st&#257;sta!

Vi&#326;a Nevi&#316;us Kerika l&#363;p&#257;s rais&#299;j&#257;s &#353;is v&#257;rds. Sieviete. Vi&#326;a ir linga, un tas otrs - nodurtais, - tas ir hannas. Sieviete un virietis. Ari vi&#326;&#353; pats ir hannas.

Sapratne padzi&#316;in&#257;j&#257;s, bet moko&#353;i gausi - pa v&#257;rdam, pa fr&#257;zei. Da&#382;us v&#257;rdus vi&#326;&#353; visp&#257;r neiz&#353;&#311;&#299;ra; asto&#326;gad&#299;g&#257; z&#275;na v&#257;rdu kr&#257;jums - viss, ko vi&#326;&#353; jebkad zin&#257;jis, - nebija t&#257;ds k&#257; pieaugu&#353;ai sievietei.

- J&#363;s apmain&#257;ties trok&#353;&#326;iem. Vai saproti ar&#299; kaut ko?

Keriks pal&#363;r&#275;ja uz Vaint&#275;, piel&#275;ca k&#257;j&#257;s un br&#299;di st&#257;v&#275;ja, v&#257;rst&#299;dams muti, l&#299;dz vi&#326;as jaut&#257;juma j&#275;ga izspied&#257;s caur marbaka v&#257;rdu g&#363;zmu vi&#326;a galv&#257;.

- J&#257;, protams, eista&#257;, saprotu ar&#299;. L&#275;n&#257; gar&#257; s&#257;ku &#353;o to apj&#275;gt.

- Tas ir jauki. - Vaint&#275; cie&#353;&#257;k ietin&#257;s apmetni. &#274;nas jau v&#275;rt&#257;s garas, saule sk&#257;ra apv&#257;rsni. - Vajag to atkal sasiet, lai neizm&#363;k. No r&#299;ta turpin&#257;si. Kad s&#257;ksi vair&#257;k saprast, lik&#353;u uzdot astazoum da&#382;us jaut&#257;jumus. Jaut&#257;jumus, uz kuriem svar&#299;gi rasi atbildi. Ja rad&#299;jums atteiksies atbild&#275;t, tad atg&#257;dini t&#257; otra galu. Ne&#353;aubos, ka arguments neb&#363;s no v&#257;jajiem.

Keriks ar&#299; pats pa&#326;&#275;ma apmetni, atgriez&#257;s un aps&#275;d&#257;s smilt&#299;s l&#299;dz&#257;s sievietei. Vi&#326;a galv&#257; jauc&#257;s v&#257;rdi, balsieni, nosaukumi

Sieviete ierun&#257;j&#257;s, - un vi&#326;&#353; atsk&#257;rta, ka saprot, pat neredzot vi&#326;as kust&#299;bas.

- Man salst.

- Tu vari run&#257;t tums&#257; - un es saprotu

- Auksti

Protams. Marbaks nelidzin&#257;j&#257;s jilan&#275; valodai. Tas neietv&#275;ra &#311;erme&#326;a kust&#299;bas. T&#257;s izr&#257;d&#299;j&#257;s ska&#326;as - t&#299;ras ska&#326;as. Keriks j&#363;smoja par &#353;o atkl&#257;jumu, vienlaikus noritin&#257;dams da&#382;as asinim pies&#363;ku&#353;&#257;s &#257;das no miru&#353;&#257; v&#299;ra &#311;erme&#326;a un uzkl&#257;dams sievietei.

- M&#275;s varam run&#257;t pat nakti! - vi&#326;&#353; murmin&#257;ja, notr&#299;dams &#311;ep&#299;gos pirkstus pret krasta smilt&#299;m. Kad vi&#326;a atbild&#275;ja, klusaj&#257;, joproj&#257;m bai&#316;pilnaj&#257; bals&#299; skan&#275;ja ari p&#257;rsteigums.

- Es esmu Aina no Ohzo samada. Kas esi tu?

- Keriks.

- Tu ar&#299; esi g&#363;steknis, piesiets pie maraga. Un tu proti ar vi&#326;iem run&#257;t?

- J&#257;, protams. Bet ko tu te dar&#299;ji?

- V&#257;cu &#275;damo, ko tad v&#275;l! D&#299;vains jaut&#257;jums. Mums nevajadz&#275;ja n&#257;kt tik t&#257;lu uz dienvidiem, bet pag&#257;ju&#353;aj&#257; ziem&#257; tik daudzi nomira bad&#257; Neko nevar&#275;ja dar&#299;t. - Vi&#326;a atkal pal&#363;koj&#257;s uz vi&#326;a siluetu pret debes&#299;m un &#316;&#257;va va&#316;u zi&#326;k&#257;rei. - Kad vi&#326;i tevi sag&#363;st&#299;ja, Kerik?

- Kad? - Tie&#353;&#257;m nav viegli atbild&#275;t. - J&#257;dom&#257;, jau pulka vasaru aizrit&#275;jis. Es biju &#316;oti mazs

- Vi&#326;i visi ir miru&#353;i, - vi&#326;a piepe&#353;i atcer&#275;j&#257;s un s&#257;ka &#353;&#326;ukst&#275;t. - &#352;ie maragi vi&#326;us visus nobend&#275;ja, visus, iz&#326;emot da&#382;us g&#363;stek&#326;us.

Vi&#326;a ie&#353;&#326;ukst&#275;j&#257;s v&#275;l ska&#316;&#257;k, un kaklasiksna sp&#275;ji iegriez&#257;s Kerika kakl&#257;. Vi&#326;&#353; ab&#257;m rok&#257;m ie&#311;&#275;r&#257;s taj&#257; un aiz&#353;&#316;&#363;ca pa smiltim. Troksnis bija iztrauc&#275;jis Inl&#275;nu nakts mieru un vi&#326;a v&#275;l&#257;s proj&#257;m, raujot Keriku sev l&#299;dzi.

Vi&#326;&#353; vairs nem&#275;&#291;in&#257;ja run&#257;t.

N&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; Keriks mod&#257;s ar gr&#363;t&#299;b&#257;m. Galva &#353;&#311;ita smaga, &#257;da - karsta. J&#257;dom&#257; - vakar nevajadz&#275;ja tik ilgi uztur&#275;ties saul&#275;. Vi&#326;&#353; atrada &#363;dens tvertni un alkaini str&#275;ba, kad tuvum&#257; uzrad&#257;s Stalana.

- Eista&#257; man st&#257;st&#299;ja, ka tu sabaurojoties ar citu astazou, - vi&#326;a lietoja &#353;&#257;du dz&#299;vniecisku darb&#299;bas apz&#299;m&#275;jumu, turkl&#257;t bag&#257;tin&#257;ja fr&#257;zi, nesl&#275;pjot atkl&#257;tu riebumu.

- Es esmu Keriks, kur&#353; s&#275;&#382; l&#299;dz&#257;s pa&#353;ai eista&#257;. Tavs runas veids ir aizskaro&#353;s.

- Es esmu Stalana, kura &#382;miedz astazous, k&#257; to v&#275;l&#275;jusies eista&#257;. Nav nek&#257; aizvainojo&#353;a, ja tevi nosauc par to, kas esi.

Nesenais slakti&#326;&#353; sniedza medniecei s&#257;ta saj&#363;tu. Vi&#326;as uzvediba m&#275;dza b&#363;t rupja k&#257; vi&#326;as balss, bet &#353;or&#299;t vi&#326;a turkl&#257;t izr&#257;dij&#257;s neparasti dz&#275;l&#299;ga. Keriks nejut&#257;s tik labi, lai str&#299;d&#275;tos ar brut&#257;lo rad&#299;bu. Tikai ne &#353;odien. Nepiev&#275;r&#353;ot uzman&#299;bu vi&#326;as p&#257;r&#257;kuma un nicin&#257;juma pilnajai pozai, vi&#326;&#353; aizgriez&#257;s, un medniecei n&#257;c&#257;s sekot vi&#326;am nopaka&#316; lidz vietai, kur gul&#275;ja sasiet&#257; sieviete.

- Run&#257; ar to! - Stalana izr&#299;koja. Vi&#326;as balss ska&#326;a lika sievietei notr&#299;s&#275;t un izbail&#275;s piev&#275;rsties Kerikam.

- Man gribas dzert.

- Es atnes&#299;&#353;u &#363;deni.

- T&#257; loc&#299;j&#257;s un izgr&#363;da ska&#326;as, - Stalana iejauc&#257;s. - Tavas ska&#326;as nebija ne kripatu lab&#257;kas. Ko tas noz&#299;m&#275;?

- Vi&#326;a v&#275;las &#363;deni.

- Labi. Iedod &#311;&#275;mam k&#257;du malci&#326;u. Un p&#275;c tam jaut&#257;&#353;u es.

Marags l&#299;dz&#257;s Kerikam Ainu &#353;ausmin&#257;ja. Tas pav&#275;r&#257;s vi&#326;&#257; ar tuk&#353;u, aukstu skatienu, sakustin&#257;ja locek&#316;us un kaut ko krek&#353;&#311;&#275;ja. Keriks tulkoja:

- Vai te v&#275;l ir k&#257;di tani?

- Kur? Ko tu ar to dom&#257;?

- To jaut&#257; &#353;is negl&#299;tais marags. Man j&#257;zina, vai te ir v&#275;l k&#257;di, vai ir citi samadi?

- Uz rietumiem, kalnos - to ta&#269;u tu zini.

Stalanu atbilde neapmierin&#257;ja. Tincin&#257;&#353;ana turpin&#257;j&#257;s. P&#275;c br&#299;&#382;a, neskatoties uz nepiln&#299;gaj&#257;m valodas zin&#257;&#353;an&#257;m, Keriks apjauta, ka Aina izvair&#257;s no tie&#353;&#257;m atbild&#275;m.

- Tu nesaki visu, ko zini, - vi&#326;&#353; p&#257;rmeta.

- Bet protams! &#352;is marags v&#275;las atrast ar&#299; citus samadus un apslakt&#275;t. Es nest&#257;st&#299;&#353;u. Es dr&#299;z&#257;k mir&#353;u. Vai tad tu v&#275;lies, lai mo&#353;&#311;is to zin&#257;tu?

- Man vienalga, - Keriks va&#316;sird&#299;gi atzin&#257;s. Vi&#326;&#353; jut&#257;s saguris, un ar&#299; galva s&#257;p&#275;ja. Maragi var kaut astazous, astazoi var kaut maragus, lai tikai liek vi&#326;u mier&#257;. Vi&#326;&#353; ieklepoj&#257;s, tad s&#257;ka k&#257;s&#275;t bez mitas - dzi&#316;i un s&#257;p&#299;gi. Noslauc&#299;jis g&#316;otas no l&#363;p&#257;m, vi&#326;&#353; atsk&#257;rta, ka taj&#257;s redzamas asinis.

- Prasi v&#275;l! - Stalana uzst&#257;ja.

- Pra&#353;&#326;&#257; pati! - Keriks ieteica tik bezb&#275;d&#299;gi, ka Stalana burtiski ie&#353;&#326;&#257;c&#257;s dusm&#257;s. - Es gribu padzerties. Man r&#299;kle kalst.

Vi&#326;&#353; alkaini padz&#275;r&#257;s, atlaid&#257;s zem&#275; un uz br&#299;di piev&#275;ra acis.

V&#275;l&#257;k apzi&#326;&#257; pav&#299;d&#275;ja, ka k&#257;ds vi&#326;u kaut kur velk, bet atv&#275;rt acis &#353;&#311;ita p&#257;r&#257;k smags darbs. P&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;am lika mieru, vi&#326;&#353; pier&#257;va k&#257;jas pie kr&#363;tim un ap&#326;&#275;ma t&#257;s ar rok&#257;m. Pirms sama&#326;as zaud&#275;&#353;anas, Keriks v&#275;l sajuta, ka zem svelmain&#257;s saules stariem ir aplam auksti.



XXVI

Apzi&#326;&#257; gruzd&#275;ja laika rituma izj&#363;ta, apzi&#326;u sk&#257;ra past&#257;v&#299;gas s&#257;pes. S&#257;pes, kas dr&#299;z vien k&#316;uva par svar&#299;g&#257;ko mot&#299;vu Kerika dz&#299;v&#275;, - nom&#257;co&#353;a nenov&#275;r&#353;am&#299;ba, kuras priek&#353;&#257; vi&#326;&#353; drupa. Tajos br&#299;&#382;os, kad apzi&#326;a bija. Periodiski to nomain&#299;ja bezsama&#326;a. Vi&#326;&#353; gaid&#299;ja viendab&#299;g&#257;s tumsas br&#299;&#382;us k&#257; patv&#275;rumu no drud&#382;a un nebeidzamaj&#257;m cie&#353;an&#257;m. Reiz Keriku pamodin&#257;ja sve&#353;&#257;das, neskan&#299;gas vaimanas; tikai p&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;&#353; apjauta, ka vaid&#275;jis pats.

Smag&#257;kais br&#299;dis jau atk&#257;p&#257;s pag&#257;tn&#275;. Sama&#326;a joproj&#257;m atgriez&#257;s tikai br&#299;&#382;iem, bet Keriks apzin&#257;j&#257;s, ka s&#257;pes aizst&#257;jusi trula smeldze. Skatiens bija aizmiglots, bet stingr&#257;, v&#275;s&#257; roka ap pleciem, kas balst&#299;ja vi&#326;u, lai vi&#326;&#353; var&#275;tu padzerties, var&#275;ja b&#363;t tikai Inl&#275;nu roka. Ne&#353;&#311;irama k&#257; pa&#353;a &#275;na, Keriks nodom&#257;ja, k&#257; pa&#353;a &#275;na. Doma vi&#326;u sasm&#299;din&#257;ja - gr&#363;ti pat pateikt, k&#257;p&#275;c, - un vi&#326;&#353; atkal iesl&#299;ga nema&#326;&#257;.

K&#257;du dienu Keriks konstat&#275;ja, ka ir pie pilnas saj&#275;gas, tikai nesp&#275;j pakust&#275;ties. &#352;&#311;ita, ka aizpl&#363;dusi neizm&#275;rojama laika straume, kas gan nav vi&#326;u nospiedusi pie zemes, nedz ar&#299; saist&#299;jusi, tom&#275;r aizskalojusi p&#275;d&#275;jo piliti sp&#275;ka, liekot plakt pie zemes no sava &#311;erme&#326;a svara. Vi&#326;&#353; atkl&#257;ja, ka var pakustin&#257;t acis, bet t&#257;s asi ies&#257;p&#275;j&#257;s un piepl&#363;da neapturam&#257;m asar&#257;m. Inl&#275;nu tepat l&#299;dz&#257;s dom&#299;ga tup&#275;ja uz resn&#257;s astes, klus&#257; sv&#275;tlaim&#275; blenzdama tuk&#353;um&#257;. Ar milzu

p&#363;l&#275;m jauneklis izspieda vienu vienigu v&#257;rdu dzert, nesp&#275;dams nobeigt to v&#257;rda da&#316;u, kuru pavad&#299;ja &#363;dens ne&#353;anu apz&#299;m&#275;jo&#353;&#257;s &#311;erme&#326;a kust&#299;bas. Inl&#275;nu tuv&#257;k&#257; acs pagriez&#257;s pret Keriku, kam&#275;r smadzenes p&#363;l&#275;j&#257;s aptvert pausto domu. Beigu beig&#257;s pat vi&#326;ai atausa skaidriba. Vi&#326;a pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s, atnesa &#311;irbi un pasl&#275;ja vi&#326;a &#316;engano augumu, &#316;aujot padzerties. Vi&#326;&#353; iestr&#275;ba, ieklepoj&#257;s un sp&#275;ku izs&#299;kum&#257; zaud&#275;ja sama&#326;u. Pie ieejas kaut kas sakust&#275;j&#257;s, un redzes lok&#257; iepeld&#275;ja Akotolpa.

- Vai es nek&#316;&#363;dos: vi&#326;&#353; run&#257;ja? - vi&#326;a p&#257;rvaic&#257;ja, un Inl&#275;nu piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja. - &#315;oti labi, &#316;oti labi. - Zin&#257;tniece noliec&#257;s un apl&#363;koja jaunekli. Keriks k&#257; migl&#257; saskat&#299;ja vi&#326;as plat&#257;s aprises, tauku krok&#257;m &#353;&#363;pojoties, aizsedzam debesis.

- Tev bija j&#257;b&#363;t miru&#353;am, - vi&#326;a teica ar zin&#257;mu apmierin&#257;jumu. - Bez manis tu ar&#299; b&#363;tu l&#299;&#311;is. Pakustini galvu par z&#299;mi, cik pateic&#299;gs tu esi par manu darbu!

Keriks at&#316;&#257;v&#257;s v&#257;rgi pakustin&#257;t &#382;okli, un Akotolpa uztv&#275;ra to k&#257; peln&#299;tu atzin&#299;bu.

- Baiga slim&#299;ba &#257;rd&#299;ja visu tavu organismu. &#352;&#299;s v&#257;tis uz &#257;das v&#275;l ir maz&#257;kais: f&#257;rgajas, b&#363;damas p&#257;r&#257;k stulbas, lai saprastu, ka &#353;&#257;da liga ir specifiska tavai sugai, izvair&#299;j&#257;s aiztikt tevi, un man vajadz&#275;ja tevi kopt pa&#353;ai. Bet &#316;oti interesanti. Ja es jau neb&#363;tu str&#257;d&#257;jusi ar siltasin&#299;gajiem astazoiem, tevi neizb&#275;gami piemekl&#275;tu n&#257;ve.

Kam&#275;r Akotolpa run&#257;ja, vair&#257;k pa&#353;as priekam, vi&#326;a nomain&#299;ja slimnieka aps&#275;jus. Tas nenorit&#275;ja bez s&#257;p&#275;m, bet vairs nel&#299;dzin&#257;j&#257;s mok&#257;m, ko Keriks bija izjutis agr&#257;k.

- Da&#382;iem m&#363;su no&#311;ertajiem astazoiem bija &#353;&#299; pati slim&#299;ba, tikai viegl&#257;k&#257; form&#257;. Vi&#326;os izveidoju&#353;&#257;s antivielas. Tev&#299; - ne. Visslim&#257;kajam es piln&#299;gi iztecin&#257;ju asinis, ieguvu serumu, apstr&#257;d&#257;ju T&#257;, esam gal&#257;. Tagad ie&#275;d kaut ko.

- Cik ilgi - Keriks m&#275;&#291;in&#257;ja &#269;ukst&#275;t.

- Cik ilgi j&#257;&#275;d? Cik ilgi antivielas? Vai tu v&#275;l murgo?

Keriks l&#363;koja pakustin&#257;t roku laika noz&#299;m&#275;.

- Skaidrs. Cik ilgi tu esi slimojis? &#315;oti ilgi; es neuz&#326;&#275;mu laiku. Tam nav noz&#299;mes. Tagad padzeries: tev nepiecie&#353;amas olbaltumvielas, tu esi zaud&#275;jis k&#257;du tre&#353;o da&#316;u svara. Te ir garda, l&#299;dz &#353;&#311;idram st&#257;voklim ferment&#275;ta ga&#316;a, lieliski sagremojama.

Kerikam tr&#363;ka sp&#275;ka iebilst. &#352;&#311;eb&#299;g&#257; zampa gan lika vi&#326;am no&#382;&#257;kst&#299;ties, tom&#275;r k&#257;du nieku izdev&#257;s ar&#299; nor&#299;t. P&#275;c tam vi&#326;&#353; noguris aizmiga.

I

Tas izr&#257;d&#299;j&#257;s l&#363;zuma punkts. Slim&#299;ba bija gal&#257;. un jauneklis strauji atvese&#316;oj&#257;s. Apmekl&#275;t&#257;jas pie vi&#326;a nen&#257;ca, iz&#326;emot resno zin&#257;tnieci, bet vi&#326;&#353; ari neilgoj&#257;s p&#275;c t&#257;d&#257;m. Vi&#326;&#353; atkal un atkal p&#257;rcil&#257;ja pr&#257;t&#257; atmi&#326;as par taniem, ar kuriem bija run&#257;jis. N&#275;, ne taniem. Ar astazoiem. de&#291;ener&#257;tiem, siltasi&#326;u slepkav&#257;m. Miesa no vi&#326;a miesas. Tani. Tie pa&#353;i &#316;audis, tie pa&#353;i rad&#299;jumi. Vi&#326;am bija div&#275;ja pieder&#299;ba, ko jauneklis l&#299;dz &#353;im nebija izpratis un tagad lauz&#299;ja galvu. Protams, vi&#326;&#353; pats bija tanus, jo savulaik - agr&#257; b&#275;rn&#299;b&#257; - esot atvests uz &#353;ejieni no citurienes. Tom&#275;r tas noticis tik sen, tik daudz &#363;de&#326;u aiztec&#275;jis kop&#353; t&#257; laika, ka jebkura atmi&#326;a par to izk&#363;p&#275;jusi. T&#257;s vair&#257;k &#353;&#311;ita atmi&#326;as par atmi&#326;&#257;m, it k&#257; tas b&#363;tu kaut kas t&#257;ds, par ko vi&#326;am st&#257;stits, nevis pa&#353;a pieredz&#275;ts. Kaut ari fiziski Keriks nebija jilan&#275;, jau sen vi&#326;&#353; dom&#257;ja, kust&#275;j&#257;s, run&#257;ja k&#257; jilan&#275;. Tom&#275;r &#311;ermenis joproj&#257;m bija tanu &#311;ermenis, un sap&#326;os vi&#326;&#353; da&#382;k&#257;rt uztur&#275;j&#257;s savu sugasbr&#257;&#316;u vid&#363;. &#352;&#257;di sap&#326;i satrauca, pat bied&#275;ja, bet, par laimi, vi&#326;&#353; p&#275;c pamo&#353;an&#257;s no tiem neko daudz neatcer&#275;j&#257;s. Ar&#299; atcer&#275;ties tanu v&#257;rdus vi&#326;&#353; vairs nesp&#275;ja, lai k&#257; ari p&#363;l&#275;tos, jo pat tie, kurus pats bija run&#257;jis, slim&#299;bas laik&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s izkritu&#353;i no galvas.

Ja neskaita Inl&#275;nu nemit&#299;go kluso kl&#257;tb&#363;tni, Keriks bija atst&#257;ts pilnig&#257; vienatn&#275;. Vien&#299;g&#257; apmekl&#275;t&#257;ja palika Akotolpa, un jaunekli tas p&#257;rsteidza.

- Vai vi&#326;as joproj&#257;m ir &#257;rpus pils&#275;tas - visas t&#257;s, kuras iznicina astazous? - vi&#326;&#353; k&#257;du dienu jaut&#257;ja.

- N&#275;. Jau divi desmiti dienu, kop&#353; vi&#326;as ir atpaka&#316;, ja ne vair&#257;k.

- Bet neviena pat nepav&#299;d redzeslok&#257;, pat f&#257;rgaja ne, un neviena bez tevis ar&#299; neatn&#257;k.

- Protams, ne, - Akotolpa stingri iek&#257;rtoj&#257;s uz savas astes, visus &#269;etrus &#299;k&#353;&#311;us savija kop&#257; un omul&#299;gi atbalst&#299;ja uz sava viduk&#316;a tauku bl&#299;vas.

- Tu maz zini par jilan&#275;, labi ja tik, cik &#353;&#299; atstarpe starp maniem &#299;k&#353;&#311;iem, - vi&#326;a saknieba tos cie&#353;i kop&#257;. - Tu dz&#299;vo m&#363;su vid&#363;, bet nenieka nezini.

- Es nekas neesmu, es nenieka nezinu. Tu zini visu. Es ar lielu prieku kaut ko uzzin&#257;tu.

Kerika teiktais nebija kaila piekl&#257;j&#299;bas fr&#257;ze. Vi&#326;&#353; mald&#299;j&#257;s pa sadz&#299;ves m&#299;klu d&#382;ung&#316;iem, pa neatbild&#275;tu jaut&#257;jumu labirintiem. Liel&#257;ko da&#316;u dz&#299;ves puisis pavad&#299;jis &#353;eit - &#353;aj&#257; nosl&#275;pumu pils&#275;t&#257;. Jilan&#275; dz&#299;vi caurvija aizspriedumi un zin&#257;&#353;anas, ko, k&#257; r&#257;d&#257;s, katra zin&#257;ja, bet neviena neapsprieda. Ja li&#353;&#311;&#299;ba un pieglaim&#299;ba var izvilin&#257;t no trekn&#257;s b&#363;tnes k&#257;du atbildi, Keriks bija gatavs &#353;&#311;ob&#299;ties vissmiekl&#299;g&#257;kaj&#257;s padev&#299;bas poz&#257;s.

- Jilan&#275; neslimo. Slim&#299;bas nop&#316;auj tikai zem&#257;kos dz&#299;vniekus, k&#257; tevi. Es pie&#316;auju, ka savulaik ir biju&#353;as ar&#299; slim&#299;bas, kas sk&#257;ru&#353;as m&#363;s, bet t&#257;s jau sen izskaustas, k&#257;, piem&#275;ram, drudzis, kas aiznesa l&#299;dzi da&#382;as no pirmaj&#257;m &#353;aj&#257; krast&#257; izn&#257;ku&#353;aj&#257;m jilan&#275;. Traumu gad&#299;jumos infekcijas var iek&#316;&#363;t br&#363;c&#275;s, bet t&#257;s t&#363;da&#316; tiek apkarotas. Tava slim&#299;ba tikt&#257;l samulsin&#257;jusi stulb&#257;s f&#257;rgajas, kuras nesp&#275;j to nedz apj&#275;gt, nedz pie&#326;emt, ka vi&#326;as to ignor&#275;, un lidz ar to ar&#299; tevi. Man, turpret&#299;, darba specifika ar vis&#257;m dz&#299;v&#299;bas form&#257;m liek b&#363;t im&#363;nai pret taml&#299;dz&#299;g&#257;m bl&#275;&#326;&#257;m.

Vi&#326;a nesl&#275;pa dzi&#316;u apmierin&#257;jumu, un Keriks steidza visp&#257;r&#275;jos vilcienos piekrist.

- Tev nosl&#275;pumu nevaid, Augst&#299;ba, - vi&#326;&#353; vedin&#257;ja. - Vai sekls zemes t&#257;rps dr&#299;kst pat&#275;r&#275;t tavu inteli&#291;enci, uzdodot v&#275;l jaut&#257;jumu?

Akotolpa nev&#275;r&#299;gi deva at&#316;auju.

- Vai starp v&#299;ri&#353;&#311;iem plos&#257;s s&#275;rga? Hanal&#275; es dzird&#275;ju, ka daudzi liedag&#257; zaud&#275; dz&#299;v&#299;bu.

- V&#299;ri&#353;&#311;i ir truli un bez j&#275;gas kulsta m&#275;les. Jilan&#275; &#353;&#257;dus jaut&#257;jumus apspriest nav &#316;auts.

Akotolpa &#353;&#311;elm&#299;gi piemiedza aci Kerikam, vienlaikus piev&#275;r&#353;ot otras acs skatu Inl&#275;nu mas&#299;vajai mugurai, un sak&#257;rtoja domas.

- Bet es neredzu nek&#257; &#316;auna, atkl&#257;jot to tev. Tu neesi jilan&#275;, turkl&#257;t esi viri&#353;&#311;is, t&#257;tad tev var st&#257;stit. Es run&#257;&#353;u vienk&#257;r&#353;i, jo vis&#257; probl&#275;mas pilnib&#257; to lemts izprast tikai ar man&#257;m dzi&#316;aj&#257;m zin&#257;&#353;an&#257;m. M&#275;&#291;in&#257;&#353;u tev aprakst&#299;t vairo&#353;an&#257;s int&#299;m&#257;s un sare&#382;&#291;&#299;t&#257;s nianses. Pirmk&#257;rt, tev j&#257;saprot savas uzb&#363;ves nepiln&#299;ba. Visi siltasi&#326;u rad&#299;jumi, tevi ieskaitot, ejakul&#275; spermu, un t&#257; ar&#299; ir j&#363;su vien&#299;g&#257; l&#299;dzdal&#299;ba vairo&#353;an&#257;s noris&#275;. Ar m&#363;su augsti organiz&#275;to sugu ir cit&#257;di. Aps&#275;klo&#353;anas akta laik&#257; apaug&#316;ot&#257; ola non&#257;k v&#299;ri&#353;&#311;a dzimumsom&#257;. &#352;&#299; norise izraisa izmai&#326;as v&#299;ri&#353;&#311;a vielmai&#326;&#257;. B&#363;tne k&#316;&#363;st laiska, minim&#257;li t&#275;r&#275; ener&#291;iju un ieaug taukos. Olas iz&#353;&#311;i&#316;as, jaunu&#316;i dzimumsomas komfort&#257; briest, attist&#257;s, un atst&#257;j to tikai tad, kad sasniegu&#353;i j&#363;ras dz&#299;vei nepiecie&#353;amo briedumu. Tas ir br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gs piel&#257;gojums, kur&#353; p&#257;r&#257;kaj&#257;m b&#363;tn&#275;m - sieviet&#275;m - atbr&#299;vo &#299;k&#353;&#311;us svar&#299;g&#257;kiem darbiem. - Akotolpa bad&#299;gi no&#353;makstin&#257;ja l&#363;pas, pastiep&#257;s, satv&#275;ra Kerika nepabeigto &#353;&#311;idr&#257;s ga&#316;as &#311;irbi un vien&#257; r&#257;vien&#257; iztuk&#353;oja to. - P&#257;r&#257;kaj&#257;m vis&#257;s jom&#257;s. - Vi&#326;a tiksmi atraug&#257;j&#257;s. - Tikl&#299;dz jaunu&#316;i aiziet j&#363;r&#257;, v&#299;ri&#353;&#311;a loma reprodukcij&#257; ir izsmelta. Apm&#275;ram t&#257;pat, k&#257; k&#257;dam kukainim, kuru sauc par dievl&#363;dz&#275;ju un kura m&#257;t&#299;te p&#275;c kopul&#257;cijas t&#275;vi&#326;u ap&#275;d. T&#275;vi&#326;a vielmai&#326;as atgrie&#353;an&#257;s norm&#257;l&#257;s slied&#275;s norit smagi. Apm&#275;ram puse &#353;aj&#257; noris&#275; apmirst. Lai gan tas var&#275;tu neb&#363;t tikami t&#275;vi&#326;iem, sugas izdz&#299;vo&#353;an&#257; tam nav noz&#299;mes. Tev ta&#269;u nav nek&#257;das saj&#275;gas par to, ko es run&#257;ju, vai ne? Par to liecina dz&#299;vniecisks tuk&#353;ums tav&#257;s ac&#299;s.

Bet Keriks saprata. Pat p&#257;r&#257;k labi. Tre&#353;&#257; reize liedag&#257; - neizb&#275;gama n&#257;ve, vi&#326;&#353; klus&#299;b&#257; nodom&#257;ja, bet bals&#299; teica: - Cik vieda tu esi, Augst&#299;ba! Pat ja es b&#363;tu iz&#353;&#311;&#299;lies reiz&#275; ar laiku, es zin&#257;tu vien niec&#299;gu da&#316;i&#326;u no t&#257;, kas zin&#257;ms tev.

- Bez &#353;aub&#257;m, - Akotolpa neiebilda. - Zem&#257;kie - siltasi&#326;u - dz&#299;vnieki nesp&#275;j p&#257;rk&#257;rtot savu vielmai&#326;u, k&#257;p&#275;c ar&#299; v&#257;ji vairojas un sp&#275;j izdz&#299;vot tikai pa&#353;&#257; pasaules mali&#326;&#257;. Es Entoban&#257; str&#257;d&#257;ju ar t&#257;diem dz&#299;vniekiem, kuri sauso sezonu p&#257;rlai&#382;, iekaltu&#353;i izsusu&#353;a ezera dibena d&#363;&#326;&#257;s, un sagaida lietavas, lai cik ar&#299; v&#275;lu t&#257;s s&#257;ktos. Tagad, j&#257;dom&#257;, pat tev var&#275;tu k&#316;&#363;t skaidrs, ka gan izdz&#299;vo&#353;ana, gan n&#257;ve atkar&#299;ga no vielmai&#326;as p&#257;rv&#275;rt&#299;b&#257;m.

Fakti salied&#275;j&#257;s veselum&#257;, un Keriks nevi&#316;us ska&#316;i noteica:

- Dz&#299;v&#299;bas Meitas

- N&#257;ves Meitas! - Akotolpa iebilda, pau&#382;ot visdzi&#316;&#257;ko nicin&#257;jumu. - Neatg&#257;dini man &#353;&#299;s rad&#299;bas! Vi&#326;as nekalpo savai pils&#275;tai, nedz ar&#299; mirst, k&#257; pien&#257;ktos p&#275;c izraid&#299;&#353;anas. Toties nomirst pa&#353;as lab&#257;k&#257;s. - Vi&#326;a ar saltiem, &#316;aunu v&#275;sto&#353;iem &#382;estiem piev&#275;rs&#257;s Kerikam. - Ir mirusi Aikimeja, di&#382;&#257; zin&#257;tniece. Tev bija tas gods tikties ar vi&#326;u Inegban&#257;, kad vi&#326;a iev&#257;ca tavu audu paraugus. T&#257; bija vi&#326;as meln&#257; loze. Da&#382;as augstu st&#257;vo&#353;as mu&#316;&#311;es grib&#275;ja, lai vi&#326;a atrod iesp&#275;ju izn&#299;cin&#257;t tavus astazous biolo&#291;isk&#257; ce&#316;&#257;. Vi&#326;a neatrada, - vi&#326;a nevar&#275;ja atrast, lai k&#257; ar&#299; cent&#257;s. Un nomira. Zin&#257;tne sarg&#257; dz&#299;v&#299;bu, nevis at&#326;em to. Un vi&#326;a nomira k&#257; t&#257;s jilan&#275;, kuras izraida no pils&#275;tas. Tu esi nesapr&#257;t&#299;gs dz&#299;vnieka t&#275;vi&#326;&#353;, un es tev vair&#257;k nek&#257; nest&#257;st&#299;&#353;u.

Vi&#326;a aizl&#299;goja proj&#257;m, bet Keriks tam pat nepiegrieza v&#275;r&#299;bu. Pirmo reizi vi&#326;&#353; s&#257;ka apzin&#257;ties k&#257;du nieku no t&#257;, kas notiek tepat apk&#257;rt. Vi&#326;&#353; bija truli &#316;i&#299;cnrini:. pasauli, kada t&#257; &#353;&#311;iet. Bija tic&#275;jis, ka t&#257;di rad&#299;jumi k&#257; hezocani un laivas ii piln&#299;gi dabiski. Kas tev deva! Kaut k&#257;d&#257; nezin&#257;m&#257; veid&#257; jilan&#275; bija p&#257;rveidoju&#353;&#257;s vi&#326;u &#311;erme&#326;us, k&#257; tas dar&#299;ts ar&#299; ar visiem augiem un dz&#299;vniekiem pils&#275;ta. Ja nu trekn&#257; Akotolpa tie&#353;&#257;m prot tais&#299;t t&#257;dus trikus, tad vi&#326;as zin&#257;&#353;an&#257;m patiesi j&#257;p&#257;rsniedz visp&#257;rdro&#353;&#257;k&#257;s Kerika iedomas. Pirmo reizi vi&#326;&#353; izjuta neviltotu cie&#326;u pret vi&#326;as gudr&#299;bu un sp&#275;j&#257;m. Bez vied&#257;s Akotolpas vi&#326;&#353; jau b&#363;tu miris.

Keriks iegrima smag&#257; mieg&#257; un sapni ska&#316;i vaid&#275;ja. Vi&#326;a acu priek&#353;&#257; p&#257;rveidoj&#257;s dz&#299;vnieki, tad izkusa ar&#299; vi&#326;a pa&#353;a miesa un saciet&#275;ja jaun&#257; form&#257;.

Driz vien Keriks bija atlabis tikt&#257;l, ka var&#275;ja piecelties s&#275;dus. V&#275;l p&#275;c laici&#326;a vi&#326;&#353;, atbalst&#299;jies pret Inl&#275;nu, l&#363;koja paspert da&#382;us drebel&#299;gus so&#316;us. Piliti pa pil&#299;tei

atgriez&#257;s sp&#275;ki.

K&#257;du dienu Keriks izg&#257;ja no sava kambara un ats&#275;d&#257;s saul&#275; ar muguru pret lapoto sienu. Ja jau reiz par&#257;d&#299;jies, turkl&#257;t ac&#299;mredzami vesels, tad vi&#326;a kl&#257;tb&#363;tne tika pie&#326;emta k&#257; agr&#257;k. Vi&#326;&#353; pasauca f&#257;rgaju un lika tai atnest k&#257;du augli, jo vi&#326;a kv&#275;l&#257;k&#257; v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s bija atpest&#299;t muti no sa&#353;&#311;idrin&#257;t&#257;s ga&#316;as gar&#353;as.

Sp&#275;ki turpin&#257;ja atjaunoties, lidz beidzot, ik br&#299;di apst&#257;damies, lai atp&#363;stos, Keriks sp&#275;ja aizvilkties lidz ambesedam. Pirms slim&#299;bas t&#257; b&#363;tu bijusi &#299;sa pastaiga; &#353;obr&#299;d tas izr&#257;d&#299;j&#257;s &#299;sts maratons, un pie m&#275;r&#311;a Keriks non&#257;ca sviedriem p&#257;rpl&#363;dis un iekramp&#275;jies Inl&#275;nu rok&#257;. Vi&#326;&#353; sa&#316;ima pret ambeseda sienu un rija gaisu. Vaint&#275;, vi&#326;u paman&#299;jusi, t&#363;da&#316; aicin&#257;ja pie sevis. Jauneklis pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s un streipu&#316;oja pret&#299; valdniecei, kura v&#275;roja vi&#326;a steber&#299;go soli.

- Vai esi v&#275;l slims? - vi&#326;a vaic&#257;ja, pau&#382;ot r&#363;pes.

- Slim&#299;ba ir p&#257;ri, eista&#257;, tikai sp&#275;ka v&#275;l nav. Akotolpa, neizm&#275;rojami vied&#257; dziedniece, liek &#275;st daudz ga&#316;as, lai mans augums atkal apaugtu ar miesu un atg&#363;tu sp&#275;kus.

- Dari, k&#257; vi&#326;a liek: t&#257; ir ar&#299; mana griba. Ce&#316;&#257; uz zieme&#316;iem m&#363;s pavadija uzvaras, un visi sastaptie astazoi ir izn&#299;cin&#257;ti. Iz&#326;emot tos da&#382;us, ko sag&#363;st&#299;j&#257;m. Mana v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s bija t&#257;da, lai tu aprun&#257;jies ar tiem un izvilini inform&#257;ciju.

- K&#257; eista&#257; pav&#275;l, - Keriks attrauca. V&#257;rdos skan&#275;ja tikai bikla padev&#299;ba, bet paties&#299;b&#257; Keriku p&#257;r&#326;&#275;ma svelo&#353;as alkas: vi&#326;a vaigi piesarka un augums ietr&#299;s&#275;j&#257;s. Jauneklis apzin&#257;j&#257;s, ka ien&#299;st &#353;&#311;eb&#299;g&#257;s b&#363;tnes, bet tik un t&#257; - vi&#326;&#353; dega nepaciet&#299;b&#257; ar t&#257;m sazin&#257;ties.

- Tu run&#257;si, bet ne ar tiem, ko m&#275;s atved&#257;m. Tie ir beigti. Atg&#363;sti sp&#275;kus. Kad zieme&#316;u saule ats&#257;ks sild&#299;t, m&#275;s dosimies v&#275;l varen&#257;k&#257;s med&#299;b&#257;s.

Keriks pazem&#299;gi pam&#257;ja, pats p&#257;rsteigts par savu p&#275;k&#353;&#326;o vil&#353;anos.

Pietika pagul&#353;&#326;&#257;t saul&#275;, izmest no galvas atmi&#326;as par slim&#299;bu, un atgriez&#257;s dz&#299;vesprieks. Rit&#275;ja dienas, l&#299;dz beidzot Akotolpa ats&#363;t&#299;ja k&#257;du f&#257;rgaju p&#275;c Kerika. T&#257; aizveda uz pils&#275;tas da&#316;u, kur&#257; Keriks lidz &#353;im nebija k&#257;ju sp&#275;ris, - l&#299;dz nosl&#275;gtai, sav&#257;di paz&#299;stamai pl&#257;ksnei. T&#257; atb&#299;d&#299;j&#257;s, un pav&#275;r&#257;s v&#275;l miklas sienas.

- &#362;dens ieeja, t&#257;da pati k&#257; Inegban&#257;.

Inl&#275;nu &#311;ermenis atzin&#299;gi no&#316;um&#275;ja:

- Ko&#382; ac&#299;s.

- Tad turi t&#257;s ciet, stulb&#257; rad&#299;ba! - Keriks aizr&#257;d&#299;ja un aizv&#275;ra ar&#299; sav&#275;j&#257;s, &#316;aujoties silt&#257; &#353;&#311;idruma &#353;altij.

Vi&#326;iem ien&#257;kot, Akotolpa meta mieru aizs&#257;ktam darbam, pastiep&#257;s un ar &#299;k&#353;&#311;iem ieknieba Kerikam s&#257;n&#257;.

- Jauki. Tu esi apsedzis savas ribas. Bet tev ar&#299; j&#257;vingro. Es tev tikai nododu eista&#257; r&#299;kojumu. Vi&#326;a ir &#316;oti nor&#363;p&#275;jusies, vai tu sp&#275;si doties uz zieme&#316;iem l&#299;dz ar cit&#257;m.

- Uzklausu un paklausu. - Keriks ar skatienu iztaust&#299;ja sav&#257;do telpu, nesekm&#299;gi cen&#353;oties izprast, ko tas viss noz&#299;m&#275;. - Reiz t&#257;laj&#257; Inegban&#257; es biju &#316;oti l&#299;dz&#299;g&#257; viet&#257;

- Tu esi v&#275;r&#299;gs sav&#257; mu&#316;&#311;&#299;b&#257;. Visas laboratorijas ir l&#299;dz&#299;gas.

- Past&#257;sti, Di&#382;en&#257;, ko tu te dari!

Akotolpa no&#353;makstin&#257;ja l&#363;pas, un sp&#275;c&#299;g&#257;s j&#363;tas savi&#316;&#326;oja vi&#326;as tauku krokas.

- Tu gribi, lai es tev past&#257;stu, tu, neizm&#275;rojami dumj&#257; b&#363;tne? Pat desmit m&#363;&#382;u dz&#299;vojot, tev&#299; ne apjausma par to nedzimtu. Zin&#257;tne past&#257;v, kop&#353; jilan&#275; pirmo reizi iznirusi no j&#363;ras, un visu &#353;o laiku t&#257; augusi dzi&#316;um&#257; un pla&#353;um&#257;. Zin&#257;tne ir izpratne par dz&#299;vi k&#257; t&#257;du, iel&#363;ko&#353;an&#257;s dz&#299;v&#299;bas nosl&#275;pumos, ielau&#353;an&#257;s &#353;&#363;n&#257;s, kas veido visu dz&#299;vo, &#353;&#363;nas kodol&#257; snaudo&#353;o g&#275;nu aptaust&#299;&#353;ana, to spir&#257;les atritin&#257;&#353;ana, sasmalcin&#257;&#353;ana, sajauk&#353;ana un atkalsavieno&#353;ana, jo m&#275;s esam visas dz&#299;v&#299;bas saimnieces. Vai tu saprati kaut v&#257;rdu no manis teikt&#257;, siekalainais li&#353;&#311;i?

Keriks ierun&#257;j&#257;s, t&#299;&#353;i uzsv&#275;rdams savu pieglaimibu:

- &#315;oti maz, tu, bezgal&#299;gi vied&#257;, bet gana, lai apj&#275;gtu, ka j&#363;s esat dz&#299;v&#299;bas saimnieces.

- Tiesa gan. Vismaz tik daudz sapr&#257;ta tev&#299; m&#257;jo, lai apbr&#299;notu ar&#299; to, ko nesp&#275;j izprast. Tad paveries uz &#353;o dz&#299;vnieku un nesl&#275;p j&#363;smu! - Akotolpa past&#363;ma mal&#257; l&#299;dzstr&#257;dnieci un pam&#257;ja uz k&#257;rpainu, adatainu, plankumainu rad&#299;bu, kas tup&#275;ja pie sienas caursp&#299;d&#299;g&#257;s da&#316;as. Spilgts saules stars iesp&#299;d&#275;ja b&#363;tn&#275; iek&#353;&#257; no s&#257;niem, k&#257; &#353;&#311;ita, caur milz&#299;gu aci. Otra acs, turpret&#299;, r&#275;goj&#257;s virs dz&#299;vnieka galvas. Akotolpa pieaicin&#257;ja Keriku tuv&#257;k un saj&#363;sm&#257; sal&#299;goj&#257;s, redzot vi&#326;a ba&#382;&#299;go pozu.

- Tu no t&#257; baidies?

- &#352;&#299;s acis

- T&#257;s ta&#269;u neredz, mu&#316;&#311;adesa! Radijums ir akls un nej&#363;t&#299;gs, bet acis kalpo m&#363;su vajadz&#299;b&#257;m: t&#257;s saliec gaismu, un m&#275;s varam ieraudz&#299;t neredzamo. Paveries uz &#353;o caursp&#299;d&#299;go pl&#257;tn&#299;ti! Ko tu tur redzi?

- &#362;dens pile, vai?

- Apbr&#299;nojamas nov&#275;ro&#353;anas sp&#275;jas. Bet tagad pal&#363;kojies taj&#257;, kad es to ielik&#353;u sandu&#363;.

Akotolpa bakst&#299;ja ar &#299;k&#353;&#311;i, l&#299;dz sandu&#363; s&#257;nos pav&#275;r&#257;s sprauga, un ieslidin&#257;ja taj&#257; pl&#257;tn&#299;ti. Tad vi&#326;a pa&#353;&#311;iel&#275;ja aug&#353;up v&#275;rstaj&#257; ac&#299; un, bakst&#299;dama sandu&#363; jutek&#316;os vajadz&#299;g&#257;s instrukcijas, klusi krek&#353;&#311;in&#257;ja. Savu padar&#299;jusi, Akotolpa atliec&#257;s un deva vietu Kerikam.

- Aizver vienu aci! Ar otru iel&#363;kojies te. Ko tu redzi?

Ktuik'. nrirnd/o&#316;a noko. Tikai gaismas &#326;irbu. Vi&#326;&#353; mirk&#353;&#311;in&#257;ja, cil&#257;ja galvu - un bnidzot leniudzljal Caursp&#299;d&#299;gas rad&#299;bi&#326;as, kas &#326;ipri v&#275;cin&#257;ja taustek&#316;us. Jauneklis neizpratn&#275; piev&#275;rs&#257;s Akotolpai:

F_"s kaut ko redz&#275;ju - t&#257;dus k&#257; kust&#299;gus zv&#275;ri&#326;us. Kas tie t&#257;di?

- Dz&#299;vnieki, s&#299;ks&#299;ki dz&#299;vnieci&#326;i &#353;aj&#257; &#363;dens l&#257;s&#275;. L&#275;cas palielina vi&#326;u att&#275;lus. Tu apj&#275;dz, par ko es run&#257;ju?

- N&#275;.

- Bez &#353;aub&#257;m. Tu nekad neapj&#275;gsi. Tavs sapr&#257;ts l&#299;dzin&#257;s tiem tur astazoiem - aiz muguras. V&#257;cies!

Keriks apcirt&#257;s un iepleta muti. Sienas ni&#353;&#257; klusi st&#257;v&#275;ja b&#257;rdains tanus. Tad vi&#326;&#353; aptv&#275;ra, ka tas ir tikai izb&#257;zenis. Tas vi&#326;am neko neizteica, un vi&#326;&#353; veic&#299;gi atst&#257;ja telpu.

Atpaka&#316;ce&#316;&#257; saule kars&#275;ja plecus, Inl&#275;nu paciet&#299;gi klumz&#257;ja nopaka&#316; Keriks tom&#275;r jut&#257;s d&#299;vaini satraukts. Dom&#257;s un valod&#257; vi&#326;&#353; ir jilan&#275;. Augum&#257; - astazous. Tas noz&#299;m&#275;, ka vi&#326;&#353; nav ne &#353;is, ne tas, un &#353;&#299; doma jaunekli &#316;oti nom&#257;ca.Vi&#326;&#353; ir jilan&#275; - l&#363;k, kas vi&#326;&#353; ir, un nevienam par to nav ne maz&#257;ko &#353;aubu!

Atkal un atkal vi&#326;&#353; dom&#257;s atk&#257;rtoja &#353;os v&#257;rdus, bet pirksti neapzin&#257;ti knaib&#299;ja silto tanus miesu.



XXVII

- Laiks doties ce&#316;&#257;! - Stalana pazi&#326;oja. - &#352;ie att&#275;li sniedz visu, kas vajadz&#299;gs.

- Par&#257;di! - Vaint&#275; pastiepa roku. Vi&#326;as pal&#299;dzes un f&#257;rgajas saspied&#257;s tuv&#257;k, t&#299;kodamas kaut ko saskat&#299;t, bet &#382;ests lika vi&#326;&#257;m atk&#257;pties. Stalana pasniedza att&#275;lus - r&#363;pigi, pa vienam, s&#299;ki izskaidrojot, kas katr&#257; redzams.

- &#352;ie ir pirmie. Redzamas dzi&#316;&#257;s ielejas, kur astazoi parasti ziemo. Bet p&#275;rn- ziem ielejas palika iekaltas ledos. T&#257; ar&#299; nepien&#257;ca atkusnis, kas l&#299;dz ar jaunu gadalaiku atnestu dz&#299;v&#299;bu, t&#257;p&#275;c astazoiem j&#257;dodas uz dienvidiem g&#257;d&#257;t iztiku.

Uz dienvidiem, t&#257;l&#257;k no neierast&#257;s spelgo&#326;as, Vaint&#275; pr&#257;toja, t&#257;pat k&#257; m&#275;s b&#275;gam uz dienvidiem no Inegbanas bargaj&#257;m ziem&#257;m. Vi&#326;a aizgain&#299;ja &#353;o derdz&#299;go domu, v&#275;l l&#257;g&#257; to pat neiedom&#257;jusies. Starp &#353;iem diviem faktiem nav nek&#257;das l&#299;dz&#299;bas, t&#257;pat k&#257; starp jilan&#275; un astazoiem. T&#257; ir t&#299;ra sagad&#299;&#353;an&#257;s. Galvenais, ka tiem radijumiem j&#257;n&#257;k uz dienvidiem iztikas mekl&#275;jumos. Vi&#326;a ierun&#257;j&#257;s bals&#299;:

- Uz dienvidiem! Tur vi&#326;i mums neizspruks!

- Tu tie&#353;&#257;m pareizi redzi n&#257;kotni, eista&#257;. Ja vi&#326;i paliek, tiem j&#257;nomirst bad&#257;. Ja nepaliek, k&#257;p&#275;c mums nedoties pret&#299;, lai viesus sumin&#257;tu?

- Un kad?

- Nu jau dr&#299;z. Pal&#363;k! Lielie zv&#275;ri, kas velk ba&#316;&#311;us ar &#257;d&#257;m. Vi&#326;i virz&#257;s lejup no kalniem. Te ir z&#257;le, bet p&#275;rn&#257; - t&#257;, kura pa ziemu mirusi. &#352;is baltais te, &#353;aj&#257;s bedr&#275;s, ir ciets &#363;dens. Vi&#326;iem j&#257;n&#257;k v&#275;l t&#257;l&#257;k uz dienvidiem.

- T&#257; vi&#326;i ar&#299; dar&#299;s. Vai tu visu esi sagatavojusi?

- Esmu gan. P&#257;rtika ir sasai&#326;ota, laivas pabarotas, bru&#326;ot&#257;s f&#257;rgajas turam gatav&#299;b&#257;.

Piel&#363;ko, Iai t&#257; ari paliktu!

Vin.a atlaidai stalanu, nekav&#275;joties aizmirsdama vi&#326;u un dom&#257;s pinveisdiiin.i:. gaid&#257;majam notikumam. &#352;oreiz vi&#326;as dosies t&#257;lu iek&#353;zem&#275; un hii:, proj&#257;m visu vasaru. Vi&#326;as nevar&#275;s vest l&#299;dzi p&#257;rtiku tik ilgam laikam Vai vi&#326;&#257;m b&#363;tu j&#257;g&#257;d&#257; par kr&#257;jumu periodisku atjauno&#353;anu? Vai j&#257;g&#363;st iztika pa&#353;&#257;m? Tas b&#363;tu vienk&#257;r&#353;&#257;k, turkl&#257;t ar katru dz&#299;vnieku, ko vi&#326;as nokautu, par vienu maz&#257;k paliktu astazoiem. Tom&#275;r j&#257;&#326;em l&#299;dzi ar&#299; konserv&#275;tas ga&#316;as rezerve, lai medibas nekav&#275;tu p&#257;rvieto&#353;anos. Viss j&#257;izsver &#316;oti r&#363;p&#299;gi. J&#257;ieg&#363;st ar&#299; g&#363;stek&#326;i. Putns savos lidojumos uz labu laimi var&#275;tu b&#363;t uzg&#257;jis tikai atsevi&#353;&#311;us astazou bari&#326;us. G&#363;stek&#326;u iztauj&#257;&#353;ana pal&#299;dz&#275;tu non&#257;kt no viena bara pie otra, l&#299;dz visi b&#363;tu izn&#299;cin&#257;ti.

Vi&#326;a ar &#382;estu pieaicin&#257;ja k&#257;du f&#257;rgaju.

- Ats&#363;ti pie manis Keriku!

Domas atkal v&#275;rp&#257;s ap pas&#257;kumu, l&#299;dz vi&#326;a paman&#299;ja, ka ieradies Keriks.

- Past&#257;sti nu, k&#257; ar vesel&#299;bu? - vi&#326;a mudin&#257;ja. - Tu esi tiev&#257;ks nek&#257; parasti.

- Esmu gan, bet v&#257;jums ir jau p&#257;ri, &#269;&#363;lu r&#275;tas aizvilku&#353;&#257;s. Ik dienas es lieku &#353;ai treknulei Inl&#275;nu cilpot kop&#257; ar mani l&#299;dz laukiem. Vi&#326;a svar&#257; kr&#299;tas, es -

pie&#326;emos.

- M&#275;s dr&#299;zum&#257; dodamies uz zieme&#316;iem. Tu ar&#299;.

- K&#257; eista&#257; teiks, t&#257; dar&#299;&#353;u.

Keriks to pateica stingri saska&#326;&#257; ar eti&#311;eti un dev&#257;s proj&#257;m, neatkl&#257;jot nek&#257;das izj&#363;tas, tom&#275;r domas, kas vi&#326;u urd&#299;ja, stipri kontrast&#275;ja ar vienaldz&#299;go &#257;rieni.

Vi&#326;&#353; alka piedal&#299;ties &#353;aj&#257; karag&#257;jien&#257;, bet vienlaikus baid&#299;j&#257;s no t&#257;. Atmi&#326;as par iepriek&#353;&#275;jo ce&#316;ojumu bija da&#316;&#275;ji izdz&#275;susi slim&#299;ba un t&#257;s rad&#299;t&#257;s cie&#353;anas. Visviegl&#257;k bija pa&#353;os slimibas krizes br&#299;&#382;os, kad visas atmi&#326;as par notiku&#353;o aizskaloja bezsama&#326;a. Toties p&#275;c tam n&#257;ca ilgsto&#353;&#257; sirg&#353;ana, s&#257;pes kr&#363;t&#299;s, &#269;&#363;las uz visa &#311;erme&#326;a. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka j&#257;&#275;d, bet nesp&#275;ja. Vi&#326;&#353; tik tikko apzin&#257;j&#257;s, ka augums izdilst un n&#257;ve st&#257;v tepat lidz&#257;s, bet jut&#257;s p&#257;r&#257;k nesp&#275;c&#299;gs, lai tam pretotos. Tikai s&#257;koties pak&#257;peniskajai, s&#257;p&#299;gajai atlab&#353;anai, vi&#326;&#353; atkal sp&#275;ja dom&#257;t par &#275;dienu.

Tas nu ir gar&#257;m, un pag&#257;j&#299;b&#257; tam ar&#299; j&#257;paliek. Kaut ar&#299; Keriks joproj&#257;m pret vakaru &#316;oti nogura, v&#257;jums ar katru dienu mazin&#257;j&#257;s. Viss b&#363;s k&#257;rt&#299;b&#257;! Vi&#326;&#353; ies kop&#257; ar p&#257;r&#275;j&#257;m un sastaps citus astazous, ar ko aprun&#257;ties. Jau ilg&#257;ku laiku jauneklis nebija &#316;&#257;vies &#353;&#299;m dom&#257;m, bet &#353;obr&#299;d vi&#326;u sav&#257; var&#257; tur&#275;ja sav&#257;ds uzbudin&#257;jums, un vi&#326;&#353; kv&#275;loja alk&#257;s uzs&#257;kt ce&#316;u. Atkal vi&#326;&#353; run&#257;s ar taniem un &#353;oreiz atcer&#275;sies jau vair&#257;k v&#257;rdu. Domu par &#353;o saskarsmi pavad&#299;ja sav&#257;da, neizskaidrojama degsme, kas dzina vi&#326;u pielikt soli, l&#299;dz Inl&#275;nu attur&#299;gi iebilda.

Jau p&#275;c da&#382;&#257;m dien&#257;m eksped&#299;cija dev&#257;s uz zieme&#316;iem - agr&#257;k, nek&#257; s&#257;kotn&#275;ji pl&#257;nots, jo &#353;oreiz n&#257;ksies p&#257;rvietoties l&#275;n&#257;k. Vaint&#275; grib&#275;ja p&#257;rbaud&#299;t, vai vi&#326;as sp&#275;j pa ce&#316;am nodro&#353;in&#257;t sevi ar ga&#316;u. Pirmaj&#257; dien&#257; vi&#326;as uzs&#257;ka nakts apmetnes veido&#353;anu uz klin&#353;aina krasta jau agr&#257; priek&#353;pusdien&#257;. Stalana ar lab&#257;kaj&#257;m medniec&#275;m nervozu f&#257;rgaju pavad&#299;b&#257; nekav&#275;joties dev&#257;s me&#382;&#257;.

Jau krietni pirms tumsas vi&#326;as atgriez&#257;s, un f&#257;rgaju plecus nospieda stirnu kaut&#311;erme&#326;i. Keriks divain&#257; satraukum&#257; v&#275;roja, k&#257; vi&#326;as n&#257;k un r&#363;p&#299;gi nogulda brie&#382;us eista&#257; priek&#353;&#257;.

- Jauki, pat &#316;oti jauki, - Vaint&#275; apmierin&#257;ta dudin&#257;ja. - Tev, Stalan, patie&#353;&#257;m dots tr&#257;p&#299;gs v&#257;rds, jo med&#299;b&#257;s tev l&#299;dz&#299;gas nav.

Mednieks! Keriks nekad agr&#257;k nebija iedzi&#316;in&#257;jies &#353;&#257; v&#257;rda noz&#299;m&#275;. Mednieks. Doties me&#382;&#257;, zag&#353;us lav&#299;ties pa l&#299;dzenumiem, non&#257;v&#275;t

- Es ar&#299; gribu med&#299;t, Stalan! - jauneklis neskan&#299;gi teica, k&#257; ska&#316;i dom&#257;dams. Vi&#326;&#353; pieliec&#257;s, lai paceltu pie k&#257;j&#257;m gu&#316;o&#353;o hezocanu, bet Stalana to rupji aizsp&#275;ra ar k&#257;ju. Skarbs un kategorisks atteikums.

- Astazous ar hezocanu nogalina, un cie&#353;&#257;ka sakara starp &#353;im b&#363;tn&#275;m nevar b&#363;t!

Keriks sar&#257;v&#257;s. Vi&#326;&#353; nebija dom&#257;jis par slepkav&#299;bas ieroci; vi&#326;u interes&#275;ja tikai med&#299;bas. Vaint&#275; iejauc&#257;s, pirms v&#275;l Keriks bija sagatavojis atbildi.

- Vai tava atmi&#326;a, Stalan, ir tik isa, ka esi aizmirsusi, kura &#353;eit izriko? Atdod Kerikam savu ieroci! Izskaidro &#353;im astazoum, k&#257; tas lietojams!

Pav&#275;les vara sastindzin&#257;ja Stalanu. Vaint&#275; neatsl&#257;bin&#257;ja pav&#275;lo&#353;o spriedzi poz&#257;, ar kuru teikums bija beidzies. &#315;oti svar&#299;gi, lai visas jilan&#275; - pat tik augsta ranga k&#257; Stalana - neaizmirstu, ka vi&#326;a vien&#299;g&#257; ir eista&#257;. Turkl&#257;t vi&#326;ai patika k&#363;d&#299;t &#353;os divus vienu pret otru, jo vi&#326;u savstarp&#275;jais naids bija tik uzjautrino&#353;i sp&#299;vs!

Stalanai atlika tikai pak&#316;ausit. Vi&#326;a negrib&#299;gi pasniedza ieroci Kerikam, un f&#257;rgajas pavirz&#299;j&#257;s tuv&#257;k, k&#257; alla&#382;, kad kaut ko skaidroja.

- &#352;is rad&#299;jums ir hezocans, izaudz&#275;ts un izkopts par ieroci.

Keriks bij&#299;gi satv&#275;ra v&#275;so, tum&#353;o n&#363;ju rok&#257;s un sekoja Stalanas r&#257;dit&#257;j&#299;k&#353;&#311;im.

- Kam&#275;r jauni, tie ir kust&#299;gi, un gal&#275;jo veidolu ie&#326;em, tikai piln&#299;b&#257; pieaugu&#353;i. K&#257;jas atrof&#275;jas, mugurkauls saaug un rad&#299;jums top &#353;&#257;ds. Tas j&#257;baro, cit&#257;di nospr&#257;gs. Te ir mute, - vi&#326;a piegr&#363;da &#299;k&#353;&#311;i meln&#257;m l&#363;p&#257;m, - kuru nedr&#299;kst sajaukt ar atveri, pa kuru iel&#257;d&#275; dzelk&#353;&#326;us. Dzelk&#353;&#326;us iev&#257;c no kr&#363;miem un iz&#382;&#257;v&#275; - nekustini roku!

Stalana izr&#257;va ieroci no Kerika tv&#275;riena un tur&#275;ja, lidz atguva savald&#299;bu. Tikai eista&#257; tie&#353;i aiz muguras lika vi&#326;ai sevi p&#257;rvar&#275;t. Ja vi&#326;i b&#363;tu divat&#257;, astazous jau b&#363;tu notriekts zem&#275;. Ats&#257;kot runu, vi&#326;as balss skan&#275;ja v&#275;l &#269;&#275;rksto&#353;&#257;k.

- &#352;is ierocis nogalina. Atliek tikai sa&#382;&#326;augt vi&#326;a &#311;ermeni vien&#257; rok&#257; - te, kur tava roka jau atrodas, - un ar otras &#299;k&#353;&#311;i saspiest t&#257; pamatni - &#353;eit.

Atskan&#275;ja ass sprak&#353;&#311;is, un dzelksnis, nevienu neapdraudot, aizlidoja j&#363;r&#257;.

- &#352;eit tiek iel&#257;d&#275;ti dzelk&#353;&#326;i. Kad hezocans sa&#326;em vajadz&#299;go impulsu, tas N izdala niec&#299;gu porciju sekr&#275;ta, kur&#353; moment&#257;ni p&#257;rtop tvaik&#257;, ar lielu sp&#275;ku

izgr&#363;&#382;ot dzelksni. Iel&#257;d&#275;&#353;anas br&#299;d&#299; dzelk&#353;&#326;i ir nekait&#299;gi. Toties, virzoties caur stobru, dzelksnis notrinas gar dziedzeri, kur&#353; izdala tik sp&#275;cigu indi, ka piln&#299;gi nesaredzama pil&#299;te vien&#257; mirkl&#299; nogalina tik lielu dzivnieku k&#257; nenitesks.

- No tevis izn&#257;ks lieliska skolot&#257;ja, - Vaint&#275; iestarpin&#257;ja ar &#382;ultainu apbr&#299;nu, pie&#353;&#311;irot v&#257;rdiem daudznoz&#299;m&#299;bu. - Tagad vari ari beigt.

Stalana nosvieda hezocanu pie Kerika k&#257;j&#257;m un naski apcirt&#257;s. Tom&#275;r ne tik strauji, lai vi&#326;&#353; nepaman&#299;tu svelo&#353;o naidu vi&#326;as kust&#299;b&#257;s. &#352;&#299;s j&#363;tas bija sp&#275;c&#299;gas un abpus&#275;jas. Iepaz&#299;stot ieroci un d&#299;doties n&#257;kamo med&#299;bu gaid&#257;s, Keriks dr&#299;z vien piemirsa neseno incidentu; tiesa gan, ne tik piln&#299;gi, lai at&#316;autos nok&#316;&#363;t Stalanas tuvum&#257;, vienlaikus atrodoties &#257;rpus p&#257;r&#275;jo redzeslauka. Tagad b&#363;tu gudr&#257;k alla&#382;i&#326; uztur&#275;ties t&#257;l&#257;k no mednieces, it &#299;pa&#353;i med&#299;bu laik&#257;. Ind&#299;gie dzelk&#353;&#326;i Keriku var &#311;ert tikpat viegli k&#257; jebkuru citu dz&#299;vnieku.

Kad n&#257;kamaj&#257; dien&#257; pien&#257;ca laiks medib&#257;m, Keriks izv&#275;l&#275;j&#257;s ce&#316;u tikai p&#275;c tam, kad redz&#275;ja, kurp dodas Stalana un p&#257;r&#275;j&#257;s, proti, vi&#326;&#353; aizg&#257;ja pret&#275;j&#257; virzien&#257;. Iesp&#275;ja k&#316;&#363;t par negad&#299;juma upuri nevilin&#257;ja.

Lemp&#299;g&#257; Inl&#275;nu saites gal&#257; med&#299;bas neatviegloja, bet Keriks dar&#299;ja, ko sp&#275;ja. Pal&#299;dz&#275;ja ar&#299; zin&#257;ma veiksme, un turpm&#257;kaj&#257;s dien&#257;s, atgrie&#382;oties pludmal&#275;, Inl&#275;nu stiepa ne vienu vien stirnu. Tom&#275;r par pa&#353;&#257;m stirn&#257;m svar&#299;g&#257;kas bija izj&#363;tas, kas vi&#326;u p&#257;r&#326;&#275;ma, caur augsto z&#257;li lavoties pie med&#299;juma. T&#257; bija augst&#257;k&#257; bauda. Vi&#326;&#353; pat nepaman&#299;ja, pa kuru laiku pasp&#275;jis nogurt; &#275;stgriba izr&#257;d&#299;j&#257;s tikpat negaus&#299;ga, cik miegs - dzi&#316;&#353;. Ce&#316;&#257; uz zieme&#316;iem med&#299;bas turpin&#257;j&#257;s, un ik dienu Keriks paman&#299;ja, ka prot atkal kaut ko jaunu. Taj&#257; br&#299;d&#299;, kad vi&#326;i no oke&#257;na iegriez&#257;s plat&#257; up&#275;, vi&#326;&#353; jau jut&#257;s tikpat stiprs k&#257; sen&#257;k. Pag&#257;ja tikai da&#382;as dienas, un jilan&#275; jau piedz&#299;voja savu pirmo kauju, pirmo &#353;&#299;svasaras slakti&#326;u.

Keriks pa to laiku uztur&#275;j&#257;s sav&#257; parastaj&#257; viet&#257; - apmetn&#275; upes krast&#257;. Putna izdar&#299;tajos uz&#326;&#275;mumos var&#275;ja redz&#275;t, ka astazoi gar upi virz&#257;s &#353;urp, t&#257;p&#275;c sl&#275;pnis bija iek&#257;rtots &#316;oti r&#363;p&#299;gi. T&#257; nebija Kerika dar&#299;&#353;ana. Vi&#326;&#353; sakrustot&#257;m k&#257;j&#257;m tup&#275;ja zem&#275;, ar nagu knibin&#257;ja va&#316;&#257; hezocana muti un b&#257;za taj&#257; ga&#316;as kripati&#326;as, dom&#257;dams par n&#257;kamaj&#257;m med&#299;b&#257;m. Inl&#275;nu ir tik trok&#353;&#326;aina! Labi v&#275;l, ka iem&#257;c&#299;jusies apst&#257;&#353;an&#257;s br&#299;&#382;os st&#257;v&#275;t klusu un nekust&#299;gi. Vi&#326;&#353; n&#257;kamreiz apies sastaptajam stirnu gan&#257;mpulkam ar lielu l&#299;kumu, apgulsies pa v&#275;jam no vi&#326;iem un nogaid&#299;s. Stirnas man&#299;sies t&#257;l&#257;k no cit&#257;m medniec&#275;m un uzskries vi&#326;am tie&#353;i virs&#363;. Tas ir labs pl&#257;ns.

Vi&#326;a pr&#257;tu&#316;o&#353;anu p&#257;rr&#257;va att&#257;ls spiedziens. Pat Inl&#275;nu sal&#275;c&#257;s un pal&#363;koj&#257;s apk&#257;rt. Kliedzieni atk&#257;rtoj&#257;s, k&#316;uva ska&#316;&#257;ki un tuv&#257;ki. Keriks piel&#275;ca k&#257;j&#257;s, sa&#382;&#326;audzis ieroci ab&#257;s rok&#257;s &#353;au&#353;anas gatav&#299;b&#257;. Atkal atskan&#275;ja br&#275;ciens, kuru pavadija smagi b&#363;k&#353;&#311;i.

P&#257;r augsto krastu p&#257;rv&#275;l&#257;s griez&#299;gs &#311;&#275;rciens, un t&#363;da&#316; ar&#299; iznira milz&#299;ga galva. Gari, balti triek&#326;i, pacelts snu&#311;is, apdullino&#353;a, spalga taur&#275;&#353;ana

- No&#353;auj astazou! - Inl&#275;nu l&#363;dz&#257;s. - No&#353;auj, no&#353;auj!

Keriks piesvieda hezocanu pie acs un skat&#299;j&#257;s gar to uz dz&#299;vnieka tum&#353;o, p&#275;to&#353;o aci.

- Karus - vi&#326;&#353; noteica un uguni neatkl&#257;ja. Inl&#275;nu izbail&#275;s vaiman&#257;ja.

Mastodonts no jauna pac&#275;la snu&#311;i un notaur&#275;j&#257;s, apgriez&#257;s un izzuda skatienam.

Karus. K&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; t&#257; teica? Ko tas noz&#299;m&#275;ja? Milz&#299;gais rad&#299;jums bija licis vi&#326;am iztr&#363;kties, tom&#275;r nenieka nebied&#275;ja. Un sav&#257;dais v&#257;rds - Karus; tas uzjund&#299;ja veselu atmi&#326;u j&#363;kli. Gan siltu un m&#257;j&#299;gu, gan n&#257;ves saltu. Keriks nodreb&#275;ja un aizgain&#299;ja t&#257;s. C&#299;&#326;a, &#353;&#311;iet, risin&#257;s jau &#316;oti tuvu. Lielo, pinkaino zv&#275;ru sabied&#275;jis tuv&#257;s kaujas troksnis. Keriks jut&#257;s priec&#299;gs, ka nav to nogal&#275;jis.

- Eista&#257; s&#363;ta mani p&#275;c k&#257;das, kuru sauc Kerika, - teica f&#257;rgaja, l&#275;n&#257;m pietuvojusies gar upes krastu. Vi&#326;u bija savainojis k&#257;ds ass priek&#353;mets, un nok&#257;ru&#353;os roku kl&#257;ja pla&#353;s aps&#275;js. Gar s&#257;niem lejup pa k&#257;ju rit&#275;ja asinis.

- Nomazg&#257;jies! - Keriks pav&#275;l&#275;ja, par&#257;va saiti, un Inl&#275;nu piesvemp&#257;s k&#257;j&#257;s. Hezocans ga&#316;as kriks&#299;ti bija noloc&#299;jis, un Keriks aizdar&#299;ja tam muti, jo cit&#257;di s&#299;kie, smailie zobi&#326;i var&#275;ja viegl&#299;t&#275;m, bet &#316;oti nepat&#299;kami iekost.

Vi&#326;i k&#257;joja gar krastu, l&#299;dz nok&#316;uva uz bl&#299;vi nom&#299;d&#299;tas takas, un nogriez&#257;s s&#257;nis. Ce&#316;&#257; vi&#326;i sastapa v&#275;l vair&#257;kas ievainotas f&#257;rgajas. Da&#382;as bija apst&#257;ju&#353;&#257;s, citas sa&#316;imu&#353;as zem&#275;, nesp&#275;damas vairs paiet. Viena mirusi gul&#275;ja uz takas: acis pla&#353;i ieplestas, &#382;oklis atk&#257;ries Kauja bijusi s&#299;va.

Tad Keriks ieraudz&#299;ja pirmos tanu l&#299;&#311;us. V&#299;rie&#353;i un sievietes gul&#275;ja sakrauti kaudz&#275;, bet z&#299;dai&#326;u s&#299;kie &#311;ermen&#299;&#353;i m&#275;t&#257;j&#257;s visapk&#257;rt. Aiz vi&#326;iem r&#275;goj&#257;s mastodonts, sa&#316;imis starp p&#257;rlauztiem ba&#316;&#311;iem sai&#326;u un v&#299;stok&#316;u j&#363;kl&#299;.

Sp&#275;c&#299;gas emocijas - vai varb&#363;t tie&#353;i otr&#257;di: j&#363;tu tr&#363;kums - apstulbin&#257;ja Keriku, un vi&#326;&#353; turpin&#257;ja ce&#316;u klus&#275;dams. &#352;ie te ir astazoi: tie j&#257;apsit. Tie ir tani, - k&#257;p&#275;c vi&#326;iem t&#257;ds liktenis? Tie ir nol&#257;d&#275;tie astazoi, kas apslakt&#275;ju&#353;i jilan&#275; v&#299;ri&#353;&#311;us un jaunu&#316;us liedag&#257;. Bet k&#257;da vi&#326;am paties&#299;b&#257; da&#316;a gar to visu! Vi&#326;&#353; ta&#269;u tajos liedagos savu k&#257;ju nav sp&#275;ris!

F&#257;rgaja, uzv&#275;rusies uz &#353;&#311;&#275;pa k&#257; uz iesma, gul&#275;ja, tur&#275;dama asi&#326;ain&#257;s skav&#257;s mednieku, kuram &#353;is &#353;&#311;&#275;ps klaus&#299;jis. F&#257;rgaja ir jilan&#275;, un vi&#326;&#353;, Keriks, ar&#299; ir jilan&#275;.

Bet N&#275;, vi&#326;&#353; ta&#269;u ir tanus!

Vai tie&#353;&#257;m vi&#326;&#353; ir ar&#299; tanus?

Nedz atrisin&#257;si &#353;o m&#299;klu, nedz ar&#299; izmet&#299;si no galvas Tom&#275;r n&#257;ksies nedom&#257;t par to. Vi&#326;&#353; gan reiz ir bijis z&#275;ns, bet &#353;is z&#275;ns jau sen miris. Ja vi&#326;&#353; grib dz&#299;vot, vi&#326;am j&#257;dz&#299;vo k&#257; jilan&#275;. Vi&#326;&#353; ir jilan&#275;, nevis smird&#299;gs astazous!

K&#257;da f&#257;rgaja pavilka jaunekli aiz rokas, un vi&#326;&#353; aizklunkuroja tai nopaka&#316; caur l&#299;&#311;u arm&#257;d&#257;m: kritu&#353;i tani, mastodonti, jilan&#275; &#352;is skats nebija izturams. Priek&#353;&#257; st&#257;v&#275;ja bru&#326;otu f&#257;rgaju pulci&#326;&#353;, kur&#353; pa&#353;&#311;&#299;r&#257;s, lai Keriks var&#275;tu tikt gar&#257;m. Aiz vi&#326;&#257;m st&#257;v&#275;ja Vaint&#275;, ik kust&#299;b&#257; pau&#382;ot nesl&#275;ptu niknumu. Ieraudz&#299;jusi Keriku, vi&#326;a bez v&#257;rdiem nor&#257;d&#299;ja uz veidojumu, kur&#353; m&#275;t&#257;j&#257;s vi&#326;ai pie k&#257;j&#257;m. T&#257; bija neprasm&#299;gi iz&#291;&#275;r&#275;ta, plankumaina, apdrisk&#257;ta un apveidu zaud&#275;jusi dz&#299;vnieka &#257;da, par kuras pieder&#299;bu liecin&#257;ja tikai galva - izb&#257;zta galva.

Keriks &#353;ausm&#257;s atl&#275;ca s&#257;&#326;us. Tas ta&#269;u nav dz&#299;vnieks! Jilan&#275;! Turkl&#257;t - ne jau sve&#353;a. Suakaina - m&#275;rniece, kuru savulaik nogalin&#257;ja astazoi! Non&#257;v&#275;ta, nod&#299;r&#257;ta un vaz&#257;ta l&#299;dzi!

- Pal&#363;k! - Katra Vaint&#275; &#311;erme&#326;a kust&#299;ba un izdvest&#257; ska&#326;a liecin&#257;ja par dusm&#257;m un neremdin&#257;mu naidu. - &#352;&#299; inteli&#291;ence, &#353;is smalkums - un vei, ko tie lopi&#326;i ar vi&#326;u izdar&#299;ju&#353;i! Es gribu noskaidrot visu, kas saist&#257;s ar &#353;o lietu: kur&#353; no vi&#326;iem to organiz&#275;jis, cik daudzi iesaist&#299;ti, kur vi&#326;us mekl&#275;t! Tu izpra&#353;&#326;&#257;si astazou, ko m&#275;s tikko sa&#311;&#275;r&#257;m. Mums n&#257;c&#257;s tam iedauz&#299;t saj&#275;gu. Tas var&#275;tu b&#363;t barvedis. Patecini vi&#326;am asinti&#326;u un izspied no vi&#326;a visu, ko &#353;is zina, - p&#275;c tam nosit&#299;sim. Bet &#257;tri! Atgrie&#382;oties es jau v&#275;los visu zin&#257;t. Da&#382;i izspruka, bet Stalana ar med- niec&#275;m aiztrauc&#257;s pa p&#275;d&#257;m, un gan jau driz visi b&#363;s pie vietas.

Maz&#257;, augstu koku ieskaut&#257; nori&#326;&#257;, zem&#275; nosviests, gul&#275;ja tanus ar sasiet&#257;m rok&#257;m un k&#257;j&#257;m, un k&#257;da f&#257;rgaja radijumu sl&#257;n&#299;ja ar vi&#326;a pa&#353;a &#353;&#311;&#275;pa resgali.

- Pamoki vi&#326;u, bet nenogalini! - Vaint&#275; aizr&#257;d&#299;ja un aizsteidz&#257;s pret&#299; atskr&#275;ju&#353;ajai zi&#326;nesei.

Keriks n&#257;ca tuv&#257;k l&#275;ni, it k&#257; pret pa&#353;a gribu. Mednieks izr&#257;dij&#257;s liels, liel&#257;ks par vi&#326;u pa&#353;u; vi&#326;a kupl&#257; b&#257;rda un matu &#275;rkulis piekaltis asin&#299;m. Si&#353;ana nemit&#275;j&#257;s, bet v&#299;rs neizdvesa ne ska&#326;as.

- Beidz! - Keriks pav&#275;l&#275;ja, iebakst&#299;dams f&#257;rgajai ar hezocanu. - Paej mal&#257;!

- Kas tu t&#257;ds?! - mednieks aizsmaku&#353;&#257; bals&#299; iesauc&#257;s, ieklepoj&#257;s un izsp&#316;&#257;va asi&#326;ainas zobu drumslas. - Vai esi g&#363;steknis, sasaist&#299;ts k&#257; es? Bet tu run&#257; ar vi&#326;iem Kur tavi mati? Kas tu esi? Vai tu proti run&#257;t?

- Es Es esmu Keriks.

- T&#257; sauc puiku, ne mednieku. Bet tu esi liels

- Jaut&#257;jumus &#353;eit uzdodu es. Saki man savu v&#257;rdu.

- Es esmu Herilaks. Tas ir mans samads. Bija mans Vi&#326;i ir miru&#353;i, visi k&#257; viens, vai ne?

- Da&#382;i aizb&#275;ga. Vi&#326;us vaj&#257;-

- Z&#275;na v&#257;rds - v&#299;ra balss skan&#275;ja jau maig&#257;k. - N&#257;c tuv&#257;k, puis, kas esi jau virs! N&#257;c, par&#257;dies! Vi&#326;i uzdauz&#299;ju&#353;i man acis, tev j&#257;n&#257;k tuv&#257;k. J&#257;, es redzu gan. Kaut ar&#299; tev zudu&#353;i visi mati, es tom&#275;r redzu, ka tev ir tanus seja.

Herilaks purin&#257;ja galvu, cen&#353;oties nokrat&#299;t asinis no ac&#299;m. Keriks pastiepa roku un viegl&#299;t&#275;m noslauc&#299;ja t&#257;s. Silt&#257;s &#257;das piesk&#257;riens atg&#257;din&#257;ja vi&#326;a pa&#353;a &#257;du. Keriks nodreb&#275;ja pie vis&#257;m mies&#257;m un, sav&#257;du izj&#363;tu p&#257;r&#326;emts, sakramp&#275;ja rokas.

- Tu adres&#275;ji vi&#326;iem kaut k&#257;das ska&#326;as, - Herilaks turpin&#257;ja, - un staip&#299;ji augumu t&#257;pat k&#257; vi&#326;i. Tu proti sarun&#257;ties ar vi&#326;iem, vai ne?

- Tu atbild&#275;si uz maniem jaut&#257;jumiem. Tu neesi tas, kur&#353; jaut&#257;s.

Herilaks ar to nebija mier&#257;, tom&#275;r saproto&#353;i pam&#257;ja.

- Vi&#326;i v&#275;las, lai tu str&#257;d&#257; vi&#326;u lab&#257;. Cik sen tu jau esi pie vi&#326;iem?

- Nezinu. Pulka vasaru Ziemu

- Vi&#326;i visu &#353;o laiku slakt&#275;ju&#353;i tanus, Kerik. M&#275;s ar&#299; vi&#326;us apkaujam, bet ar to nav gana. Reiz es redz&#275;ju z&#275;nu maragu g&#363;st&#257;. Vai vi&#326;iem ir daudz &#353;&#257;du g&#363;stek&#326;u?

- Vi&#326;iem nav g&#363;stek&#326;u. Tikai es - Keriks apr&#257;v&#257;s pusv&#257;rd&#257;, un atmi&#326;&#257; uzplaiksn&#299;ja sen aizmirst&#257; b&#257;rdain&#257; seja starp kokiem.

- Vi&#326;i tevi sag&#363;st&#299;ja un uzaudzin&#257;ja, vai ne? - Herilaks gandr&#299;z &#269;ukst&#275;ja. -Tu vari ar vi&#326;iem sarun&#257;ties. Mums vajag tavu pal&#299;dz&#299;bu, tu esi nepiecie&#353;ams taniem - Vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja, kas kar&#257;jas Kerikam ap kaklu, un uz br&#299;di apklusa. Izklaus&#299;j&#257;s, ka vi&#326;am aiz&#382;&#326;augta r&#299;kle.

- Pagriezies pret gaismu, manu z&#275;n! Tev ap kaklu - vai tas ir tavs?

- Mans? - Keriks p&#257;rjaut&#257;ja, piesk&#257;rdamies na&#382;a v&#275;sajam asmenim. - Dro&#353;i vien. Vi&#326;i saka, ka tas bijis man ap kaklu, kad es nok&#316;uvu pie vi&#326;iem.

Herilaks s&#257;ka bals&#299; p&#257;rcil&#257;t atmi&#326;as, un vi&#326;a balss skan&#275;ja k&#257; no t&#257;lienes.

- Debessmet&#257;ls. Es biju starp tiem, kas redz&#275;ja to nokr&#299;tam no gaisa, kas mekl&#275;ja un atrada to. Es biju kl&#257;t, kad izgatavoja na&#382;us, kad tos ar akme&#326;iem izz&#257;&#291;&#275;ja no met&#257;la, izkala un izvil&#275;ja. Pag Patausti zem maniem aps&#275;jiem, j&#257;, j&#257;, te, priek&#353;&#257; Izvelc &#257;r&#257;!

Siksni&#326;&#257; kar&#257;j&#257;s met&#257;la nazis. Keriks to apmulsis sa&#382;&#326;audza. Tie&#353;i t&#257;ds k&#257; vi&#326;am! Tikai divreiz liel&#257;ks.

- Es redz&#275;ju, k&#257; tos izgatavoja. Liel&#257;ku - medniekam, samadaram, maz&#257;ku - vi&#326;a d&#275;lam. D&#275;la v&#257;rds k&#257; z&#275;nam bija Keriks Varb&#363;t. Es neatceros. Bet t&#275;vs Man &#316;oti tuvs cilv&#275;ks. Vi&#326;u sauca Amahasts. Daudzus gadus v&#275;l&#257;k es atradu debessmet&#257;la nazi vi&#326;a kaulu atliek&#257;s. Starp Amahasta kauliem.

Keriks sp&#275;ja vien sting&#257;, bai&#316;piln&#257; klusum&#257; noklaus&#299;ties, k&#257; izrun&#257; &#353;o v&#257;rdu. V&#257;rdu, kur&#353; atn&#257;ca sapn&#299; un izzuda atmostoties.

- Amahasts

Amahasts. &#352;is v&#257;rds k&#257; aizb&#299;dnis atbr&#299;voja atmi&#326;u straumi, kas nu klusu v&#275;l&#257;s p&#257;r Keriku. Karus, vi&#326;a mastodonts, kuru nok&#257;va, vi&#326;am kl&#257;tesot. T&#275;vs, Amahasts, - nogalin&#257;ts l&#299;dz ar visu samadu. Atmi&#326;u aina izpl&#363;da un sakusa ar &#299;sten&#299;bu - &#353;iem li&#311;iem, kas m&#275;t&#257;j&#257;s vis&#257;s mal&#257;s. Slakti&#326;&#353;, gadi Daudz gadu jau aizrit&#275;jis. Caur &#353;&#299;m atmi&#326;&#257;m neman&#257;mi izlauz&#257;s mednieka v&#257;rdi:

- Nogalini vi&#326;us, Kerik, nogalini, k&#257; vi&#326;i nogalin&#257;ja m&#363;s. M&#363;s visus.

Keriks apcirt&#257;s un, neiev&#275;rodams Inl&#275;nu, kura meimuroja paka&#316;, met&#257;s b&#275;gt no mednieka un vi&#326;a balss, proj&#257;m no &#353;iem atmi&#326;u pl&#363;diem. Bet gl&#257;bi&#326;a vairs nebija. Vi&#326;&#353; sprauc&#257;s starp bru&#326;otaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m l&#299;dz z&#257;&#316;ainas nog&#257;zes virsotnei, kur pav&#275;r&#257;s skats uz oke&#257;nu, sak&#326;upa zem&#275;, apkampa ce&#316;us un blenza selg&#257; neredzo&#353;&#257;m ac&#299;m.

Paties&#299;b&#257; vi&#326;&#353; redz&#275;ja Amahastu, savu t&#275;vu. Un savu samadu. S&#257;kum&#257; neskaidri, bet pamaz&#257;m iez&#299;m&#275;j&#257;s aizvien taust&#257;m&#257;kas deta&#316;as. Atmi&#326;as nebija zudu&#353;as; t&#257;s izr&#257;d&#299;j&#257;s tikai apraktas un nosl&#257;p&#275;tas, bet joproj&#257;m dzivas. Acis pild&#299;ja b&#275;rna asaras. Gara ac&#299;m skatot sava samada asi&#326;aino boj&#257;eju, asaras, ko vi&#326;&#353; nebija izl&#275;jis, b&#275;rns b&#363;dams, tagad ries&#257;s zem plakstiem un rit&#275;ja lejup pa vaigiem. &#352;&#299; aina salija ar Herilaka svaigi apslakt&#275;to samadu Lai izdz&#299;votu &#353;os garos gadus pie jilan&#275;, vi&#326;am tas viss bija j&#257;aizmirst. Vi&#326;&#353; bija izdz&#299;vojis, aizmirsis

Bet tagad vi&#326;&#353; atmi&#326;&#257;s pats sev &#353;&#311;ita k&#257; divi cilv&#275;ki: astazous, kur&#353; run&#257; k&#257; jilan&#275;, un mazs tanu z&#275;ns.

Z&#275;ns? Vi&#326;&#353; pal&#363;koj&#257;s uz sav&#257;m rok&#257;m, salieca pirkstus Vi&#326;&#353; vairs nebija z&#275;ns. &#352;ajos ilgajos gados vi&#326;&#353; bija izaudzis. Nu vi&#326;&#353; bija virs, tikai nenieka nezin&#257;ja par v&#299;ra dz&#299;vi. P&#257;r vi&#326;u n&#257;ca apskaidr&#299;ba: t&#275;vs un citi mednieki, atmi&#326;&#257;s tik lieli, dro&#353;i vien biju&#353;i vi&#326;a augum&#257;.

Piel&#275;cis k&#257;j&#257;s, Keriks dusm&#257;s ska&#316;i un izaicino&#353;i ier&#275;c&#257;s. Kas vi&#326;&#353; t&#257;ds?! Kur t&#257;ds radies?! Kas ar vi&#326;u notiek?! Izj&#363;tu virpul&#299; vi&#326;&#353; tom&#275;r atsk&#257;rta, ka kaut kas velko&#353;i sa&#382;&#326;audz vi&#326;a kaklu. Vi&#326;&#353; neizpratn&#275; pagriez&#257;s un atkl&#257;ja, ka Inl&#275;nu viegl&#299;t&#275;m rausta sasaiti. Pla&#353;i ieplest&#257;s acis un drebel&#299;g&#257;s kust&#299;bas liecin&#257;ja, ka Kerika sav&#257;d&#257; r&#299;c&#299;ba vi&#326;u uztrauc un bied&#275;.

Keriks bija gatavs vi&#326;u non&#257;v&#275;t.

- Marags! - vi&#326;&#353; kliedza, jau ce&#316;ot aug&#353;up deln&#257; sa&#382;&#326;augto ieroci. Tom&#275;r niknums apdzisa k&#257; uzliesmojis, un puisis kaun&#299;gi nolaida &#353;aujamo. &#352;&#299; vienk&#257;r&#353;&#257; rad&#299;ba, v&#275;l vair&#257;k cietumniece nek&#257; vi&#326;&#353; pats, bija piln&#299;gi nekait&#299;ga.

- Dz&#299;vo mier&#257;, Inl&#275;nu, - vi&#326;&#353; noteica. - Viss ir k&#257;rt&#299;b&#257;. Dz&#299;vo mier&#257;.

Nomierin&#257;jusies Inl&#275;nu atkal ats&#275;d&#257;s uz savas astes un omul&#299;gi blisin&#257;j&#257;s

pret vakara sauli. Keriks raudz&#299;j&#257;s vi&#326;ai gar&#257;m uz noru, kur gaid&#299;ja Herilaks.

Ko gaid&#299;ja? Atbildi, protams. Atbildi uz jaut&#257;jumu, uz ko Keriks nesp&#275;ja atbild&#275;t, kaut ar&#299; jaut&#257;jums bija piln&#299;gi skaidrs.

Kas vi&#326;&#353; ir? Fiziski - tanus. V&#299;rs ar b&#275;rna dom&#257;m, kur&#353; nekad nav izaudzis k&#257; tanus. Ja t&#257; padom&#257; - tas nu b&#363;tu skaidrs un ac&#299;mredzams. &#352;is z&#275;ns, lai izdz&#299;votu, k&#316;uva par jilan&#275;. Ari tur neskaidr&#299;bu nav. Jilan&#275; sav&#257; dv&#275;sel&#275;, tanus - v&#275;rot&#257;jam no malas.

Tikt&#257;l sare&#382;&#291;&#299;jumu nav. Bet t&#257;l&#257;k Kas ar vi&#326;u notiks t&#257;l&#257;k? Ja vi&#326;&#353; neko nedar&#299;s, tad dz&#299;ve ari turpm&#257;k rit&#275;s apm&#275;ram t&#257;pat, k&#257; lidz &#353;im. Vi&#326;a st&#257;voklis paliks augsts, tie&#353;i pie eista&#257; elko&#326;a, dro&#353;&#299;b&#257; un god&#257;. K&#257; jilan&#275;.

Bet - vai vi&#326;&#353; to v&#275;las? Vai t&#257; ir vi&#326;a n&#257;kotne? Nekad agr&#257;k vi&#326;&#353; nebija pr&#257;tojis par t&#257;d&#257;m liet&#257;m, pat nenojauzdams, ka var&#275;tu nobriest taml&#299;dz&#299;gs konflikts. Vi&#326;&#353; paraust&#299;ja plecus, k&#257; nokrat&#299;dams neredzamu nastu. P&#257;r&#257;k daudz j&#257;izlemj tik is&#257; bridi. Vi&#326;&#353; bija radis visu l&#275;n&#257;m salikt pa plaukti&#326;iem. Vi&#326;&#353; dar&#299;s, k&#257; Vaint&#275; lika: iztauj&#257;s astazou. Gan jau v&#275;l&#257;k b&#363;s laiks p&#257;rcil&#257;t &#353;is pretrunas, bet &#353;obr&#299;d vi&#326;am jau galva s&#257;p&#275;ja.

Izr&#257;d&#299;j&#257;s, ka nekas nav main&#299;jies. Herilaks sasiets gul&#275;ja zem&#275; un tr&#299;s f&#257;rgajas st&#257;v&#275;ja sardz&#275; bezierunu paklaus&#299;b&#257;. Keriks pav&#275;r&#257;s lejup uz mednieku un p&#363;l&#275;j&#257;s kaut ko pateikt, bet v&#257;rdi nen&#257;ca. Herilaks pirmais p&#257;rtrauca klusumu.

- Dari, k&#257; es saku! - vi&#326;&#353; &#269;ukst&#275;ja. - Nogalini maragus, atbr&#299;vo mani un b&#275;dz kop&#257; ar mani! Uz kalniem, pret&#299; ziemas sniegiem, ra&#382;en&#257;m medib&#257;m, ugunskuram telt&#299;. Atgriezies pie sav&#275;jiem!

Lai ar&#299; tikai iz&#269;ukst&#275;ti, v&#257;rdi atbalsoj&#257;s Kerika galv&#257; k&#257; p&#275;rkona r&#299;biens.

- N&#275;! - vi&#326;&#353; iekliedz&#257;s. - Tu klus&#275;si! Tu atbild&#275;si uz maniem jaut&#257;jumiem, un tikai! Nel&#363;gts tu nerun&#257;si

- Tu esi zudis, manu z&#275;n, zudis, bet ne aizmirsts. Vi&#326;i centu&#353;ies padar&#299;t tevi par sev l&#299;dz&#299;go, bet tu neesi vi&#326;&#275;jais. Tu esi tanus. Tie&#353;i &#353;obr&#299;d tu var&#275;tu atgriezties pie samada.

Keriks nikni klaig&#257;ja, pav&#275;lot Herilakam klus&#275;t, bet nesp&#275;ja apsl&#257;p&#275;t ne mednieka balsi, nedz ar&#299; v&#257;rdu j&#275;gu. Tom&#275;r vi&#326;&#353; nepadev&#257;s. Iz&#353;&#311;iro&#353;o soli sp&#275;ra f&#257;rgaja - t&#257;, kura joproj&#257;m tur&#275;ja rok&#257; mednieka &#353;&#311;&#275;pu. Vi&#326;a neko nesaprata, bet redz&#275;ja, ka risin&#257;s konflikts. Atmin&#275;jusies eista&#257; s&#257;kotn&#275;jos r&#299;kojumus, vi&#326;a met&#257;s talk&#257; un vair&#257;kas reizes ieblieza Herilakam pa rib&#257;m.

- N&#275;! - Keriks ska&#316;i ier&#275;c&#257;s tanu m&#275;l&#275;. - Tu nedr&#299;ksti!

Vi&#326;a roka vadija ieroci gandr&#299;z neapzin&#257;ti; f&#257;rgaja sak&#326;upa un izlaida garu. Joproj&#257;m dusmu &#257;rpr&#257;ta var&#257; vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un iz&#353;&#257;va ar&#299; uz otru f&#257;rgaju, kas, netic&#299;gi iepletusi muti, nog&#257;z&#257;s zem&#275;. Tre&#353;&#257; l&#363;koja celt pret&#299; savu ieroci, bet sabruka l&#299;dz ar cit&#257;m. Keriks turpin&#257;ja haotiski spaid&#299;t hezocanu, l&#299;dz dzelk&#353;&#326;i k&#257; sari nokl&#257;ja f&#257;rgaju l&#299;&#311;us. Tuk&#353;o ieroci Keriks aizmeta proj&#257;m.

- Re, pacel &#353;&#311;&#275;pu! - Herilaks pav&#275;l&#275;ja. - P&#257;rgriez manas saites!

Keriks pieklupa pie f&#257;rgajas un izr&#257;va &#353;&#311;&#275;pu no t&#257;s nedz&#299;v&#257; tv&#275;riena, inl&#275;nu klumburoja l&#299;dzi. Jauneklis atbr&#299;voja Herilaka pot&#299;tes un plaukstas.

- Kas ir? Kas te notiek! - nikni uzsauca Vaint&#275;.

Keriks apcirt&#257;s un redz&#275;ja to slejamies p&#257;r vi&#326;u. Mute va&#316;&#257;, zobi mirdz Tikai tagad vi&#326;&#353; pirmo reizi miglaini atmin&#275;j&#257;s, k&#257; &#353;ie zobi p&#257;rpl&#275;sa meitenes r&#299;kli. Redz&#275;ja &#353;&#299;s pa&#353;as zobu rindas virs sevis, kad Vaint&#275; j&#257;teniski s&#275;d&#275;ja uz vi&#326;a, apmierin&#257;jum&#257; r&#275;kdama. Abpus&#275;j&#257; apmierin&#257;jum&#257;, jo ar&#299; vi&#326;u tas t&#299;kami satrauca.

T&#299;ksme un riebums - tagad vi&#326;&#353; atmin&#275;j&#257;s abus.

Vaint&#275; kaut ko teica, bet Keriks nedzird&#275;ja. Vi&#326;a izkliedza k&#257;du r&#299;kojumu, ko vi&#326;&#353; noteikti nesp&#275;tu izpild&#299;t; t&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; aizgriez&#257;s.

Turpm&#257;k&#257; r&#299;c&#299;ba bija tik dabiska un tik likumsakar&#299;ga, ka nepras&#299;ja ne p&#257;rdomas, ne p&#363;li&#326;us. &#352;&#311;&#275;ps pasl&#275;j&#257;s, &#353;&#257;v&#257;s uz priek&#353;u un iegrima dzi&#316;i Vaint&#275; s&#257;nos. Vi&#326;a sakampa to un izr&#257;va lauk&#257;. Iz&#353;&#316;&#257;c&#257;s asinis, augums saliec&#257;s, un Vaint&#275; atmuguriski krita, izzuzdama skatienam.

- B&#275;dz! - Herilaks auroja, raudams Keriku aiz pleca. - N&#257;c man l&#299;dzi! Tu vairs nevari palikt &#353;eit - p&#275;c visa &#353;it&#257;! Tev j&#257;n&#257;k ar mani. Tas ir vien&#299;gais, ko tu &#353;obrid vari!

Vi&#326;&#353; sa&#326;&#275;ma Kerika roku un r&#257;va vi&#326;u uz tum&#353;o m&#363;&#382;ame&#382;a sienu aiz noras. Keriks, mirkli pretojies, met&#257;s vi&#326;am paka&#316;, br&#299;k&#353;&#311;in&#257;dams paaugu un neapzin&#257;ti &#382;&#326;audz&#299;dams sauj&#257; tikko paceltu &#353;&#311;&#275;pu. Vi&#326;am l&#299;dzi protest&#275;dama lumpa&#269;oja Inl&#275;nu.

Skr&#275;j&#275;jiem izz&#363;dot no redzeslauka, izdzisa ar&#299; vi&#326;u so&#316;u duna. Nor&#257; atkal iest&#257;j&#257;s klusums.

N&#257;ves klusums.



2. gramata



I

Ska&#316;i &#311;&#275;rcot, gais&#257; uzspurdza v&#257;rnu bars, apmeta da&#382;us pla&#353;us lokus un sas&#275;d&#257;s atpaka&#316; lapotn&#275;. V&#275;ju gandr&#299;z neman&#299;ja, un p&#275;cpusdienas tveice k&#316;uva spied&#299;ga, tom&#275;r b&#275;rzu un ozolu biez&#257; lapotne sniedza pav&#275;ni, kura mieru trauc&#275;ja tikai atsevi&#353;&#311;i &#353;aud&#299;gi saules za&#311;&#299;&#353;i, sabirzdami pret lekn&#257;s z&#257;les ceriem un sij&#257;damies p&#257;r biezo zemsedzi.

Pat Herilaka sp&#275;ki bija izs&#299;ku&#353;i, ievainojumi no jauna atv&#275;ru&#353;ies un asinis sa&#311;ep&#275;ju&#353;as matus un b&#257;rdu, kas net&#299;r&#257;s l&#275;k&#353;&#311;&#275;s lipa vi&#326;am pie s&#257;niem. Vi&#326;&#353; aizv&#275;ra acis un atlaid&#257;s; kr&#363;tis nevienm&#275;r&#299;gi cil&#257;j&#257;s.

Herilakam pret&#299; atlaid&#257;s Inl&#275;nu, nevi&#316;us atdarin&#257;dama vi&#326;a pozu, un atk&#257;ra &#382;okli, cen&#353;oties atdzes&#275;t savu &#311;ermeni p&#275;c nepat&#299;kam&#257;s piep&#363;les tveic&#275;.

Keriks nejut&#257;s tik piekusis k&#257; ce&#316;abiedri. Vi&#326;&#353; labi apzin&#257;j&#257;s, kas notiek un kur atrodas: kalnu pak&#257;j&#275; tie&#353;i pie j&#363;ras. Vi&#326;i bija b&#275;gu&#353;i skrie&#353;us, l&#299;dz Inl&#275;nu vairs nesp&#275;ja paskriet, un, tikl&#299;dz vi&#326;a apst&#257;j&#257;s, sa&#316;ima ar&#299; Herilaks. B&#275;g&#353;anas laik&#257; Kerika panisk&#257; apm&#257;t&#299;ba pamaz&#257;m gaisa, atbr&#299;vojot vietu stindzino&#353;&#257;m bail&#275;m.

Ko vi&#326;&#353; izdarijis?!

&#352;is jaut&#257;jums vienlaikus bija ar&#299; atbilde. Keriks saprata, kas noticis. Vi&#326;&#353; izn&#299;cin&#257;jis pats sevi. Vi&#326;&#353; noslepkavojis eista&#257;. Tagad, kad sp&#275;j&#257;s emocijas aps&#299;ku&#353;as, vi&#326;&#353; vairs nesaprata, kas t&#257; par apm&#257;t&#299;bu, kas dzinusi uz tik &#257;rpr&#257;t&#299;gu soli. Ar vienu pa&#353;u &#353;&#311;&#275;pa triecienu vi&#326;&#353; p&#257;rcirtis visas saites, kas tur&#275;ju&#353;as vi&#326;u pie jilan&#275;, un ikvienas jilan&#275; naidu v&#275;rsis pret sevi. Dz&#299;ve, k&#257;du vi&#326;&#353; to pazinis, nu ir gal&#257;, t&#257;pat k&#257; pati Vaint&#275;. Vi&#326;am nav atpaka&#316;ce&#316;a uz Alp&#299;sakas &#275;rt&#299;b&#257;m, uz vi&#326;am tik pierasto vieglo dzivi. N&#257;kotni veidoja tuk&#353;ums un migla ar vienu vien&#299;gu dro&#353;u orientieri - n&#257;vi. Nodreb&#275;jis dr&#363;m&#257;s priek&#353;nojaut&#257;s, vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un pa&#353;&#311;&#299;ra kr&#363;mus, lai pal&#363;kotos lejup uz nog&#257;zi. Nekas nekust&#275;j&#257;s. Nekas neliecin&#257;ja par vaj&#257;&#353;anu. V&#275;l jau ne, bet &#353;aubu nebija - t&#257; neizpaliks. Eista&#257; slepkavam vis ne&#316;aus izsprukt nesoditam.

Atgrie&#353;an&#257;s nav iesp&#275;jama. P&#275;c visa, ko vi&#326;&#353; izdar&#299;jis Pag&#257;tnei p&#257;rvilkta sv&#299;tra. Tagad vi&#326;&#353; ir izstumtais, jilan&#275; starp astazoiem. Vientu&#316;&#257;ks nek&#257; jebkad.

Vi&#326;a domas p&#257;rtrauca Herilaka balss, un pag&#257;ja krietns br&#299;dis, l&#299;dz vi&#326;&#353; sp&#275;ja izlob&#299;t v&#257;rdu j&#275;gu.

- Tev labi san&#257;ca, Kerik. T&#299;rs d&#363;riens. No&#382;miedzi to, kur&#353; visus komand&#275;ja.

- Komand&#275;ja Maigi teikts! Vadoni, pils&#275;tas galvu, visaugst&#257;ko virsaiti! - Kerika balss zaud&#275;juma apjausm&#257; skan&#275;ja stivi.

- Jo lab&#257;k!

- Lab&#257;k? Vi&#326;as n&#257;ve nozim&#275; ar&#299; manu n&#257;vi!

- Vi&#326;as? Pret&#299;gais marags bija m&#257;t&#299;te? Neticami

- Vi&#326;as visas ir sievietes. V&#299;rie&#353;us tur iesl&#275;gtus.

Herilaks pasl&#275;j&#257;s uz elko&#326;iem un salti pav&#275;r&#257;s uz Inl&#275;nu.

- Tu teiksi - ar&#299; &#353;&#299; ir m&#257;t&#299;te?

- Visas.

- Padod &#353;&#311;&#275;pu. T&#363;da&#316; b&#363;s par vienu maz&#257;k.

- N&#275;!

Keriks par&#257;va &#353;&#311;&#275;pu uz savu pusi, pirms v&#275;l Herilaka pirksti pasp&#275;ja to sakampt.

- Tikai ne Inl&#275;nu! Vi&#326;a ir piln&#299;gi nekait&#299;ga, t&#257;da pati g&#363;stekne k&#257; es. Vi&#326;u tu neaiztiksi!

- K&#257;p&#275;c ne? Vai tad ne vi&#326;ai lidz&#299;gie izn&#299;cin&#257;ja manu samadu, nok&#257;va visus k&#257; vienu? Dod &#353;urp &#353;&#311;&#275;pu! Es vi&#326;u nokau&#353;u, un tu b&#363;si br&#299;vs. Cik ilgi, tavupr&#257;t, tu staig&#257;si, sasaist&#299;ts ar vi&#326;u?

- Tu nedar&#299;si vi&#326;ai p&#257;ri, skaidrs?

Keriks pats brin&#299;j&#257;s par sav&#257;m siltaj&#257;m j&#363;t&#257;m pret Inl&#275;nu. L&#299;dz &#353;im vi&#326;a bijusi tuk&#353;a vieta. Vi&#326;&#353; to man&#299;ja tikai p&#257;rvietojoties - k&#257; trauc&#275;kli. Toties tagad vi&#326;as kl&#257;tb&#363;tne sniedza t&#257;du k&#257; dro&#353;&#299;bas saj&#363;tu.

- Ja nev&#275;lies vi&#326;u nomu&#353;&#299;t, tad pastr&#257;d&#257; ar uzga&#316;a &#353;&#311;autni! P&#257;rgriez ta&#269;u saiti!

- To nevar p&#257;rgriezt. Skaties! Akmens nesp&#275;j to pat ieskramb&#257;t. - Vi&#326;&#353; bez pan&#257;kumiem v&#299;l&#275;ja gludo, cieto virsmu. - Da&#382;i tava samada &#316;audis izb&#275;ga. - &#352;&#257;da saruna var&#275;tu likt Herilakam uz br&#299;di aizmirst Inl&#275;nu. - T&#257; man teica. Man teica ar&#299;, ka vi&#326;iem seko.

- Tu zini ar&#299;, kuri tie ir? Un cik daudz?

- Neko nezinu. Tikai to, ka da&#382;i aizb&#275;ga.

- Tad man j&#257;padom&#257;. Lai kuri ar&#299; tie b&#363;tu, vi&#326;i neies t&#257;l&#257;k uz dienvidiem. Pa&#353;i zina, ka lab&#257;k t&#257; nedar&#299;t. Vi&#326;i atgriez&#299;sies pa to pa&#353;u ce&#316;u, pa kuru ierad&#257;mies. J&#257;, tie&#353;i t&#257;. Atpaka&#316; sav&#257;s p&#275;d&#257;s l&#299;dz tuv&#257;kajam &#363;denim - strautam, pie kura m&#275;s p&#257;rlaid&#257;m pag&#257;ju&#353;o nakti. Ari mums j&#257;dodas turp. - Vi&#326;&#353; pac&#275;la skatienu uz Keriku. - Vai mums sekoja?

- Es visu laiku aus&#299;jos. Manupr&#257;t, neviena m&#363;su izb&#275;g&#353;anu pat neredz&#275;ja. Bet vi&#326;as b&#363;s kl&#257;t. Vi&#326;as ir labas p&#275;ddzines. Man vis ne&#316;aus izsprukt p&#275;c t&#257;, ko esmu pastr&#257;d&#257;jis.

- Velti gausties. Te ta&#269;u tfi&#326;u v&#275;l nav. Bet m&#275;s neb&#363;sim dro&#353;&#299;b&#257;, kam&#275;r pien&#257;c&#299;gi neatt&#257;lin&#257;simies no piekrastes. &#352;aj&#257; paugurain&#257; m&#363;s var atrast, ja reiz, k&#257; tu saki, vi&#326;&#257;m ir k&#257;da noj&#275;ga par p&#275;du dz&#299;&#353;anu.

Herilaks m&#275;&#291;in&#257;ja piecelties, bet tas izdev&#257;s tikai ar Kerika pal&#299;dz&#299;bu. Vi&#326;&#353; izberz&#275;ja no ac&#299;m sarec&#275;ju&#353;&#257;s asinis un pav&#275;r&#257;s visapk&#257;rt.

- Dosimies turp, pa &#353;o ieleju. Ja iesim pa to uz zieme&#316;iem un t&#257;l&#257;k &#353;&#311;&#275;rsosim kaupri, tad non&#257;ksim apmetnes viet&#257; pie strauta. Ejam!

Visu atliku&#353;o dienas da&#316;u vi&#326;i virz&#299;j&#257;s &#316;oti l&#275;n&#257;m, jo n&#257;c&#257;s piem&#275;roties Herilaka &#316;odz&#299;gajai gaitai, tom&#275;r abi sp&#299;t&#299;gi turpin&#257;ja g&#257;jienu, kaut ar&#299; neman&#299;ja nek&#257;du vaj&#257;&#353;anas paz&#299;mju. Vi&#326;i k&#257;pa aug&#353;up pa z&#257;&#316;ainu nog&#257;zi, te p&#275;k&#353;&#326;i Herilaks apst&#257;j&#257;s, pac&#275;la galvu un o&#353;&#326;&#257;ja gaisu.

- Stirnas, - vi&#326;&#353; teica. - Mums nav ko &#275;st. Un es nedom&#257;ju, ka mums seko, - un pat ja seko, izdev&#299;bu nevar laist gar&#257;m. Tu, Kerik, jaud&#257;si piev&#257;r&#275;t pamat&#299;gu buku.

Keriks pal&#363;koj&#257;s uz savu &#353;&#311;&#275;pu, pasv&#257;rst&#299;ja to rok&#257;.

- Es neesmu metis &#353;&#311;&#275;pu kop&#353; z&#275;na gadiem. Nav vairs iema&#326;u.

- Viss atgriez&#299;sies.

- Ne &#353;odien. Tu ta&#269;u pats proti, Herilak. Vai pietiks sp&#275;ka?

Vi&#326;&#353; pasniedza &#353;&#311;&#275;pu, un Herilaks satv&#275;ra to.

- Ja man vairs nav sp&#275;ka med&#299;t, zini, ka esmu miris. Bet tu noteci lej&#257; pie strauta - tur, aiz kokiem -, v&#275;ro apk&#257;rtni un gaidi manu atgrie&#353;anos.

Herilaks izsl&#275;j&#257;s, pal&#363;koja &#353;&#311;&#275;pa svaru un &#316;oganiem sol&#299;&#353;iem bez ska&#326;as att&#257;lin&#257;j&#257;s. Keriks apgriez&#257;s un nog&#257;ja strautmal&#257;, padz&#275;r&#257;s un ar sauj&#257;m aplaist&#299;ja ar&#299; savu putek&#316;aino augumu. Inl&#275;nu notup&#257;s un ska&#316;i str&#275;ba, &#363;denim &#382;&#316;urkstot starp asajiem zobiem, tad omul&#299;gi ats&#275;d&#257;s krast&#257; un ieb&#257;za asti straum&#275;.

Keriks apskauda vi&#326;as l&#275;npr&#257;t&#299;bu, - &#353;o nesatricin&#257;m&#299;bu jebkuros apst&#257;k&#316;os. Laikam ta&#269;u patikami b&#363;t tik stulbam. Vi&#326;ai nebija ne maz&#257;ko iebildumu atrasties &#353;eit, k&#257; ar&#299; ne maz&#257;k&#257;s noj&#275;gas par savu likteni.

Keriks apzin&#257;j&#257;s, ko pametis. Toties n&#257;kotne tin&#257;s migl&#257;. Vi&#326;am n&#257;ksies pie&#326;emt t&#257;s noteikumus, bet &#353;obr&#299;d v&#275;l par agru no vi&#326;a to pras&#299;t. K&#257; lai dz&#299;vo bez pils&#275;tas? Vi&#326;am ne apjausmas nebija par &#353;&#257;du primit&#299;vu dz&#299;vesveidu. B&#275;rn&#299;bas atmi&#326;as nedar&#299;s vi&#326;u gatavu tanu dz&#299;vei. Vi&#326;&#353; pat neprot sviest &#353;&#311;&#275;pu.

- Jilan&#275; n&#257;k, - Inl&#275;nu konstat&#275;ja, un Keriks izbail&#275;s piel&#275;ca k&#257;j&#257;s. Stalana ar medniec&#275;m! N&#257;ve Kritu&#353;u zaru br&#299;k&#353;&#311;i lika vi&#326;am atk&#257;pties, bet t&#363;da&#316; ar&#299; vi&#326;&#353; atvieglojum&#257; izsl&#275;j&#257;s, jo par&#257;d&#299;j&#257;s Herilaks ar ragainu bu&#269;i&#326;u uz pleciem. Vi&#326;&#353; to smagi nosvieda un pats sak&#326;upa l&#299;dz&#257;s.

Keriks nikni un p&#257;rmeto&#353;i piev&#275;rs&#257;s Inl&#275;nu. bet t&#363;da&#316; ar&#299; aptv&#275;ra, ka t&#257; nav vi&#326;as k&#316;&#363;da. Inl&#275;nu sauca par jilan&#275; visus, kas run&#257;. Sakot, ka tuvojas jilan&#275;. vi&#326;a paties&#299;b&#257; ar to dom&#257;ja k&#257;du personu, tikai nezin&#257;ja cita v&#257;rda t&#257;s apz&#299;m&#275;&#353;anai.

- Es redz&#275;ju maragus, - Herilaks pazi&#326;oja, un Kerika bailes atgriez&#257;s. - Vi&#326;i atrodas blakusielej&#257;, vi&#326;i iet atpaka&#316; uz j&#363;ru. K&#257; r&#257;d&#257;s, vi&#326;i pazaud&#275;ju&#353;i m&#363;su p&#275;das. M&#275;s varam mier&#299;gi pa&#275;st.

Herilaks ar &#353;&#311;&#275;pu uz&#353;&#311;&#275;rda un iz&#311;id&#257;ja v&#275;l silto stirnu. T&#257; k&#257; vi&#326;iem nebija uguns, mednieks vispirms izgrieza aknas, sadal&#299;ja un pasniedza gabalu Kerikam.

- Es negribu &#275;st, &#353;obr&#299;d v&#275;l ne, - Keriks atgai&#326;&#257;j&#257;s, uzl&#363;kodams j&#275;lo, &#316;um&#299;go ga&#316;as gabalu.

- Dr&#299;z grib&#275;si. Nenoniecini to!

Inl&#275;nu seja bija v&#275;rsta proj&#257;m, bet tuv&#257;k&#257; acs kust&#275;j&#257;s un sekoja ikvienai Herilaka kust&#299;bai. Vi&#326;&#353; to juta. Pa&#275;dis vi&#326;&#353; ar asi&#326;aino pirkstu nor&#257;d&#299;ja uz Inl&#275;nu.

- Vai tas &#311;&#275;ms &#275;d ga&#316;u?

Kerikam jaut&#257;jums izvilin&#257;ja smaidu. Vi&#326;&#353; strupi lika Inl&#275;nu atv&#275;rt muti. B&#363;tne palika nekust&#299;ga, tikai atv&#257;za &#382;okli. Herilaks paskat&#299;j&#257;s uz mirdzo&#353;o, aso zobu rind&#257;m un nokrek&#353;&#311;&#275;j&#257;s.

- Vi&#326;&#353; ga&#316;u &#275;d. Vai man tas j&#257;baro?

- J&#257;, neb&#363;tu slikti.

Herilaks atdal&#299;ja priek&#353;k&#257;ju, nod&#299;r&#257;ja un pasniedza Kerikam.

- Pabaro vien pats. Man net&#299;kas tie zobi.

- Inl&#275;nu ir nekait&#299;ga. Stulba f&#257;rgaja, nekas vair&#257;k.

Inl&#275;nu sak&#316;&#257;va ik&#353;&#311;us ap brie&#382;a k&#257;ju un l&#275;n&#257;m s&#257;ka zel&#275;t s&#299;ksto ga&#316;u, neredzo&#353;i veroties t&#257;lum&#257;.

- K&#257; tu teici, kas vi&#326;a ir? - Herilaks jaut&#257;ja.

- F&#257;rgaja. Tas ir, hm, es nevaru pateikt, ko tas noz&#299;m&#275;. Varb&#363;t t&#257;. kas m&#257;c&#257;s run&#257;t, bet v&#275;l &#299;sti neprot.

- Tu ar&#299; esi f&#257;rgaja?

- Ko niekus! - Keriks sa&#353;uta. - Es esmu jilan&#275;! Tas ir, es gan esmu tanus, bet run&#257;ju k&#257; jilan&#275; un par t&#257;du ar&#299; tieku uzskat&#299;ts. TIKU uzskat&#299;ts.

- K&#257; tas gad&#299;j&#257;s? Vai atceries?

- Tagad j&#257;. Bet ilgu laiku neatcer&#275;jos nek&#257;.

Pirmo reizi, run&#257;jot par visu, kas noticis ar Amahasta samadu, vi&#326;a balss aiz&#382;&#326;audz&#257;s, v&#257;rdi izlauz&#257;s ar gr&#363;t&#299;b&#257;m Slakti&#326;&#353;, g&#363;sts, neizb&#275;gamas n&#257;ves draudi, negaid&#299;t&#257; ap&#382;&#275;lo&#353;ana Keriks apklusa. Vi&#326;am &#353;&#311;ita, ka &#353;obr&#299;d izrun&#257;tie v&#257;rdi nesp&#275;j atspogu&#316;ot vi&#326;a dz&#299;vi kop&#353; t&#257;s dienas.

Klus&#275;ja ar&#299; Herilaks. Neko daudz vi&#326;&#353; nesaprata, kas &#299;sti noticis ar Keriku z&#275;nu, kur&#353; paman&#299;jies izdz&#299;vot, kad visi citi g&#257;ju&#353;i boj&#257;. Vienpatis, kur&#353; atradis kaut k&#257;du iesp&#275;ju sadz&#299;vot ar maragiem. Iem&#257;c&#299;jies vi&#326;u valodu un sp&#275;jis iek&#316;autie:. v&#299;nu sabiedr&#299;ba Vi&#326;&#353; tagad tiem stipri vien l&#299;dzin&#257;j&#257;s, kaut ar&#299; pats dro&#353;i vlen to neapzin&#257;j&#257;s. Run&#257;jot vi&#326;&#353; d&#299;vaini staip&#299;j&#257;s un beidzis aps&#275;d&#257;s k&#257; s&#257;lsstabs Maragi vi&#326;am kaut ko nodar&#299;ju&#353;i: uz vi&#326;a &#311;erme&#326;a neman&#299;ja ne mata. Un vi&#326;&#353; valk&#257;ja &#353;o somi&#326;u, p&#275;c izskata l&#299;dz&#299;gu pa&#353;a &#257;dai, it k&#257; vi&#326;i b&#363;tu at&#326;&#275;mu&#353;i ar&#299; jaunek&#316;a v&#299;rietibu. Herilaka domas p&#257;rtrauca negaid&#299;ts &#363;dens &#353;&#316;aksts. Ar&#299; Keriks to dzird&#275;ja, un vi&#326;a seja piln&#299;gi nob&#257;l&#275;ja.

- Vi&#326;as m&#363;s atradu&#353;as! Ar mani ir pagalam.

Herilaks klus&#275;dams pam&#257;ja vi&#326;am, pac&#275;la &#353;&#311;&#275;pu, piec&#275;l&#257;s un pav&#275;r&#257;s lejup uz strautu. &#362;dens turpin&#257;ja &#353;&#316;akst&#275;t, tad iebrik&#353;&#311;&#275;j&#257;s ar&#299; kr&#363;mi - tepat aiz l&#299;kuma. Herilaks jau pac&#275;la &#353;&#311;&#275;pu, kad par&#257;dij&#257;s mednieks.

- Ortnars! - vi&#326;&#353; no&#269;ukst&#275;ja un t&#363;da&#316; ar&#299; ska&#316;i iesauc&#257;s. Ortnaru kliedziens iztr&#363;cin&#257;ja; vi&#326;&#353; sar&#257;v&#257;s, atkal iztaisnoj&#257;s un m&#257;ja pret&#299;. St&#257;vs pauda sp&#275;ku izs&#299;kumu, solis &#353;&#311;ita &#316;odz&#299;gs, un &#353;&#311;&#275;ps kalpoja par atbalstu. Tikai pien&#257;cis tuv&#257;k, vi&#326;&#353; paman&#299;ja Inl&#275;nu un sa&#382;&#326;audza &#353;&#311;&#275;pu, lai mestu ar to naidniecei, bet Herilaks vi&#326;u attur&#275;ja.

- Mier&#257;! Marags ir g&#363;steknis. Vai tu esi viens pats?

- J&#257;. Tagad j&#257;. - Vi&#326;&#353; smagi sabruka zem&#275;, &#316;&#257;va turpat l&#299;dz&#257;s nosl&#299;d&#275;t lokam un tuk&#353;am bultu makam, bet patur&#275;ja rok&#257; &#353;&#311;&#275;pu un nikni skat&#299;j&#257;s uz Inl&#275;nu. - Ar mani kop&#257; bija Teld&#382;ess; kad uzbruka maragi, m&#275;s tie&#353;i tobrid no med&#299;b&#257;m atgriez&#257;mies pie samada. M&#275;s c&#299;n&#299;j&#257;mies, l&#299;dz izt&#275;r&#275;j&#257;m visas bultas. Vi&#326;i n&#257;ca virs&#363; ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m. Neko vairs nevar&#275;j&#257;m dar&#299;t. Visi aiz mums bija kritu&#353;i. Es liku vi&#326;am mukt, bet vi&#326;&#353; atpalika, jo skr&#275;ja par l&#275;nu. Vi&#326;i sekoja, tad Teld&#382;ess pie&#326;&#275;ma c&#299;&#326;u un krita. Es turpin&#257;ju ce&#316;u viens pats. Un tagad pasaki - kas &#353;itie par rad&#299;jumiem?!

- Es neesmu radijums. Es esmu tanus! - Keriks nikni atcirta.

- T&#257;du tanu nu gan neesmu redz&#275;jis. Bez matiem, bez &#353;&#311;&#275;pa, saist&#299;ts ar maragu

- Klusu! - Herilaks iejauc&#257;s. - Tas ir Keriks, Amahasta d&#275;ls. Vi&#326;a m&#257;te ir mana m&#257;sa. Vi&#326;&#353; bija maragu g&#363;steknis.

Ortnars ar d&#363;ri noslauc&#299;ja muti.

- Es run&#257;ju p&#257;rsteidz&#299;gi. &#352;&#299; bijusi n&#257;ves diena. Es esmu Ortnars un sveicu tevi. - Vi&#326;a seja savieb&#257;s dr&#363;ma humora izteiksm&#275;. - Laipni l&#363;dzam pie Herilaka samada, gan stipri maz&#257; skait&#257;. - Vi&#326;&#353; paraudz&#299;j&#257;s aug&#353;up. - &#352;onakt b&#363;s daudz jaunu zvaig&#382;&#326;u.

Saule grima aiz apv&#257;r&#353;&#326;a, un &#353;aj&#257; augstum&#257; gaiss jau v&#275;rt&#257;s dzestrs. Inl&#275;nu atlika pie malas r&#363;p&#299;gi apgrauzto kaulu un paskat&#299;j&#257;s uz Keriku.

- Pazem&#299;gi l&#363;dz, zem&#257;ka augst&#257;kai, kur ir apmet&#326;i?

- Te nav apmet&#326;u, Inl&#275;nu.

- Man salst.

Ar&#299; Keriks nodrebin&#257;j&#257;s, bet ne aiz aukstuma.

- Nevaru tev pal&#299;dz&#275;t, Inl&#275;nu. Tas nav manos sp&#275;kos.



II

Inl&#275;nu r&#299;tu nesagaid&#299;ja.

Gaismas sv&#299;d&#257; Keriks, no aukstuma dreb&#275;dams, pamod&#257;s. Z&#257;l&#275; mirgu&#316;oja rasa, un no strauta c&#275;l&#257;s migla. Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s pret Inl&#275;nu un redz&#275;ja, ka t&#257;s mute ir pla&#353;i ieplesta un skatiens - nedz&#299;vs.

Salna, Keriks nodom&#257;ja. Vi&#326;a nomira salnas nakt&#299;. Tad vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja asins l&#257;mu zem vi&#326;as galvas. Inl&#275;nu r&#299;kli p&#257;r&#353;&#311;&#275;lusi &#353;&#311;&#275;pa smaile, d&#257;v&#257;jot vi&#326;ai klusumu un mieru. Kur&#353; bijis &#353;is me&#382;onis?!

Herilaks v&#275;l dus&#275;ja, bet Ortnara acis raudz&#299;j&#257;s vi&#326;&#257; ar saltu skatienu.

- Tu tas biji! - Keriks iekliedz&#257;s un piel&#275;ca k&#257;j&#257;s. - Mieg&#257; nok&#257;vi nekait&#299;gu b&#363;tni!

- Es no&#382;miedzu maragu. - Ortnara balss pauda necie&#326;u. - Nogalin&#257;t maragus alla&#382; ir sv&#275;tigs darbs.

&#256;rpr&#257;ta dusm&#257;s Keriks sniedz&#257;s p&#275;c Herilaka &#353;&#311;&#275;pa. Bet vi&#326;&#353; nesp&#275;ja to pacelt; lielais mednieks cie&#353;i tur&#275;ja k&#257;tu.

- Rad&#299;jums ir miris. Beigas ar vi&#326;u, - Herilaks teica. - Jebkur&#257; gad&#299;jum&#257; aukstums vi&#326;u dr&#299;z vien b&#363;tu nok&#257;vis.

Keriks mit&#275;j&#257;s raust&#299;t &#353;&#311;&#275;pu un piepe&#353;i uzklupa Ortnaram, sagr&#257;bdams vi&#326;a r&#299;kli &#382;&#326;audzo&#353;&#257; tv&#275;rien&#257;. Pa&#353;a Kerika kaklu aiz&#382;&#326;audza st&#299;pa; Inl&#275;nu l&#299;&#311;is ar visu masu vilk&#257;s vi&#326;am l&#299;dzi, bet vi&#326;&#353; tam nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu. Ortnars loc&#299;j&#257;s vi&#326;a skav&#257;s un gr&#257;bst&#299;j&#257;s p&#275;c &#353;&#311;&#275;pa, bet Keriks ar celi iespieda mednieka roku dub&#316;os. Ortnars v&#257;rgi pretoj&#257;s un ar br&#299;v&#257;s rokas nagiem skr&#257;p&#275;ja Kerika s&#257;nus, bet tas sav&#257;s dusm&#257;s nek&#257; neman&#299;ja.

Ja Herilaks neiejauktos. Ortnaram b&#363;tu gals. Vi&#326;&#353; satv&#275;ra Kerika delnas sav&#257;s lielaj&#257;s rok&#257;s un atr&#257;va t&#257;s s&#257;nis. Ortnars &#269;&#299;ksto&#353;i tv&#275;ra p&#275;c elpas, vaid&#275;dams un berz&#275;dams kaklu. Kerika aklais niknums apdzisa. Tikl&#299;dz vi&#326;&#353; beidza lauzties, Herilaks vi&#326;u atlaida.

- Tanus nenogalina tanu, - vi&#326;&#353; aizr&#257;d&#299;ja.

Keriks s&#257;ka iebilst, bet t&#363;da&#316; ar&#299; apklusa. Tur neko nevar labot; Inl&#275;nu ir mirusi. Vi&#326;as slepkavas non&#257;v&#275;&#353;ana neko nemain&#299;tu. Un Herilakam taisn&#299;ba: ziema vi&#326;u tik un t&#257; b&#363;tu nobeigusi.

Keriks aps&#275;d&#257;s lidz&#257;s sastingu&#353;ajam &#311;ermenim un blenza saull&#275;kt&#257;. Galu gal&#257;, ko tad Inl&#275;nu vi&#326;am noz&#299;m&#275;jusi? Stulba f&#257;rgaja, kas alla&#382; mais&#299;jusies pa k&#257;j&#257;m. Vi&#326;as n&#257;ve sar&#257;va p&#275;d&#275;j&#257;s saites ar Alp&#299;saku. T&#257; tam j&#257;b&#363;t. Tagad vi&#326;&#353; ir tanus. Nu var aizmirst, ka vi&#326;&#353; jelkad bijis jilan&#275;.

Piepe&#353;i Keriks aptv&#275;ra, ka sa&#382;&#326;audzis rok&#257; lokano saiti, kas vieno vi&#326;u ar Inl&#275;nu. Vi&#326;&#353; v&#275;l nav br&#299;vs! Un &#353;o saiti p&#257;rgriezt nav iesp&#275;jams Nel&#363;gta n&#257;ca apjausma par vien&#299;go iesp&#275;ju, k&#257; tikt brivam. Vi&#326;&#353; satriekts pac&#275;la acis uz Herilaku. Samadars saproto&#353;i pam&#257;ja.

- Es dar&#299;&#353;u, kas j&#257;dara. Aizgriezies: tev &#353;is skats neb&#363;s t&#299;kams.

Keriks piev&#275;rs&#257;s strautam, bet skaidri dzird&#275;ja, kas notiek vi&#326;am aiz muguras. Ortnars aizstreipu&#316;oja l&#299;dz &#363;denim, lai nomazg&#257;tu seju un kaklu, un Keriks b&#316;&#257;va nopaka&#316; &#311;engas, cen&#353;oties apsl&#257;p&#275;t &#353;&#299;s ska&#326;as.

Dr&#299;z vien viss bija gal&#257;. Herilaks noslauc&#299;ja kaklari&#326;&#311;i pret z&#257;li un pasniedza Kerikam, kur&#353;, savuk&#257;rt, dev&#257;s pie strauta un ilgi mazg&#257;ja to burbu&#316;ojo&#353;aj&#257; &#363;den&#299;. P&#275;c tam vi&#326;&#353; satv&#275;ra ri&#326;&#311;i ab&#257;s rok&#257;s un dev&#257;s aug&#353;up pa straumi, proj&#257;m no &#353;&#299;s vietas. Vi&#326;&#353; nev&#275;l&#275;j&#257;s redz&#275;t, kas tur krast&#257; palicis.

Sadzird&#275;jis medniekus tuvojamies, vi&#326;&#353; strauji pagriez&#257;s pret vi&#326;iem, b&#299;damies, ka vi&#326;u var non&#257;v&#275;t no mugurpuses.

- &#352;im ir kas sak&#257;ms, - Herilaks pazi&#326;oja, pagr&#363;dis uz priek&#353;u Ortnaru. Pas&#299;k&#257; mednieka sej&#257; kv&#275;loja naids; pirms runas vi&#326;&#353; pataust&#299;ja zilumus uz sava kakla. Balss skan&#275;ja samoc&#299;ti.

- Varb&#363;t es k&#316;&#363;d&#299;jos, nogalinot maragu, bet es to neno&#382;&#275;loju. Tas ir tas, ko samadars man lika pateikt. Kas dar&#299;ts, padar&#299;ts. Bet tu m&#275;&#291;in&#257;ji nogalin&#257;t mani, sav&#257;dais cilv&#275;k, un to nu neb&#363;s viegli aizmirst. Tom&#275;r tavas saites ar &#353;o maragu biju&#353;as stipr&#257;kas, nek&#257; es dom&#257;ju, es ar&#299; nev&#275;los v&#275;l kaut ko par &#353;o lietu zin&#257;t. T&#257; nu es varu teikt, ka tava mugura var neb&#299;ties mana &#353;&#311;&#275;pa uzga&#316;a. K&#257; teiksi tu?

Abi mednieki v&#275;roja Keriku sting&#257; klusum&#257;, un vi&#326;&#353; saprata, ka ir laiks pie&#326;emt l&#275;mumu. Inl&#275;nu ir mirusi, un nekas nevar atgriezt vi&#326;ai dz&#299;v&#299;bu. Vi&#326;&#353; sp&#275;ja saprast Ortnara salto naidu p&#275;c samada apkau&#353;anas. Vi&#326;&#353; to saprata lab&#257;k nek&#257; jebkur&#353; cits.

- Tava mugura var nebities mana &#353;&#311;&#275;pa uzga&#316;a, Ortnar, - vi&#326;&#353; atbild&#275;ja.

- Ar to &#353;ai lietai gals! - Herilaks secin&#257;ja, un t&#257; jau bija pav&#275;le. - Nerun&#257;sim vairs par to. Ortnar, tu nes&#299;si stirnas rumpi. &#352;ovakar mums b&#363;s ugunskurs un labas vakari&#326;as. Ej kop&#257; ar Keriku; taku tu zini! Pusdienlaik&#257; met mieru! Tad es jums pievieno&#353;os. Tajos kokos ir sl&#275;pnis. Ja maragi mums seko, es dr&#299;z vien to zin&#257;&#353;u.

K&#257;du laiku abi v&#299;ri so&#316;oja klus&#275;dami. Taka bija labi redzama, zem&#275; dzi&#316;i iegriezu&#353;&#257;s &#353;&#316;&#363;ce&#326;u slieces, aizvedot gandr&#299;z l&#299;dz pa&#353;am ielejas galam un t&#257;l&#257;k nogrie&#382;oties p&#257;ri gr&#275;dai uz n&#257;kamo ieleju. Ortnars, smag&#257;s nastas nospiests, smagi elsa. Paman&#299;jis ielejas dzi&#316;um&#257; r&#257;mu up&#299;ti, vi&#326;&#353; iesten&#275;j&#257;s:

- Noiesim mazliet pie &#363;dens, sav&#257;dniek, un tad iesim t&#257;l&#257;k.

Mednieks nometa buku zem&#275;, iegremd&#275;ja seju &#363;den&#299; un elsodams iznira.

- Mani sauc Keriks, Amahasta d&#275;ls, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. - Vai tev &#353;&#311;iet pagr&#363;ti to atcer&#275;ties?

- Esi mier&#299;gs, Kerik. Mana r&#299;kle v&#275;l s&#363;rst kop&#353; m&#363;su nesen&#257;s sa&#311;er&#353;an&#257;s. Es negrib&#275;ju apvainot, bet tu tie&#353;&#257;m izskaties sav&#257;ds. Tev ir tikai rug&#257;ji matu un b&#257;rdas viet&#257;.

- Ar laiku tie izaugs, - Keriks p&#257;rvilka delnu p&#257;r seju.

- Protams, t&#257; var&#275;tu gan dom&#257;t. Tom&#275;r tagad izskat&#257;s sav&#257;di. Un tas ri&#326;&#311;is ap kaklu? K&#257;p&#275;c tu to valk&#257;? K&#257;p&#275;c nep&#257;rgriez?

- &#352;e, izdari to! - Keriks pasniedza ri&#326;&#311;i, kuru nesa rok&#257; un smaid&#299;ja, kam&#275;r Ortnars bezpal&#299;dz&#299;gi z&#257;&#291;&#275;ja caursp&#299;d&#299;go materi&#257;lu ar &#353;&#311;&#275;pa uzga&#316;a &#353;&#311;autni.

- M&#299;ksts un gluds, bet p&#257;rgriezt nevar.

- Jilan&#275; var daudz ko, kas mums nav pa sp&#275;kam. Ja es past&#257;st&#299;tu, k&#257; tas izveidots, tu tikpat netic&#275;tu.

- Tu zini vi&#326;u nosl&#275;pumus? N&#363;ja, tev jau j&#257;zina. Past&#257;sti man par n&#257;ves n&#363;j&#257;m! M&#275;s vienu at&#326;&#275;m&#257;m, bet nesaprat&#257;m, ko ar to dar&#299;t. P&#275;c&#257;k t&#257; s&#257;ka smird&#275;t, un m&#275;s to p&#257;rgriez&#257;m un atkl&#257;j&#257;m, ka tas ir kaut k&#257;ds nerad&#299;jums.

- &#352;o dz&#299;vnieku sauc hezocans. Tas ir &#299;pa&#353;s rad&#299;jums. Kam&#275;r jauns, tas sp&#275;j staig&#257;t k&#257; citi dz&#299;vnieki. Pieaudzis k&#316;&#363;st nekust&#299;gs, t&#257;ds, k&#257; tu redz&#275;ji. Bet tas arvien j&#257;baro. J&#257;ieliek ar&#299; dzelk&#353;&#326;i, un tad, pareizi saspiests, tas dzelk&#353;&#326;us iz&#353;auj.

Ortnaram pat mute pav&#275;r&#257;s piep&#363;l&#275; kaut ko saprast.

- Bet k&#257; tas var b&#363;t? Kur tad &#353;&#257;dus dz&#299;vniekus var atrast?

- Nekur. Tas ir maragu nosl&#275;pums. Es esmu redz&#275;jis, ko vi&#326;i dara, bet k&#257; nav ne jausmas. Vi&#326;i prot likt dz&#299;vniekiem dar&#299;t d&#299;vainas lietas. Vi&#326;i prot tos izaudz&#275;t jebkurai vajadz&#299;bai. To gr&#363;ti izskaidrot.

- Un v&#275;l gr&#363;t&#257;k saprast. Ir laiks doties ce&#316;&#257;. Tagad tava k&#257;rta stiept buku.

- Herilaks lika to dar&#299;t tev.

- T&#257; gan. Bet tu grasies pal&#299;dz&#275;t to ap&#275;st.

Ortnars pasmaid&#299;ja, un ar&#299; Keriks glu&#382;i nevi&#316;us atbild&#275;ja ar smaidu.

- Lai notiek. Dod &#353;urp! Bet dr&#299;z vien tu dab&#363;si to atpaka&#316;. Vai tikai Herilaks neteica, ka mums b&#363;s ugunskurs? - P&#275;k&#353;&#326;as atmi&#326;as pild&#299;ja vi&#326;a muti siekal&#257;m. Cepta ga&#316;a Esmu aizmirsis, k&#257; t&#257; gar&#353;o.

- Vai tad maragi ga&#316;u &#275;d j&#275;lu?

- N&#275;. Tas ir, j&#257; un n&#275;. To kaut k&#257; sam&#299;kstina. Ar laiku pie t&#257;das pierod.

- K&#257;p&#275;c vi&#326;i to necep, k&#257; pien&#257;kas?

- T&#257;p&#275;c, ka - Keriks dom&#299;gs apst&#257;j&#257;s uz takas. - T&#257;p&#275;c, ka vi&#326;iem nav ugunskuru. Es nekad par to nebiju iedom&#257;jies. Manupr&#257;t, vi&#326;iem uguns nav vajadz&#299;ga, jo vi&#326;i dzivo tur, kur alla&#382; ir silti. Da&#382;k&#257;rt v&#275;s&#257;s nakt&#299;s vai dr&#275;gn&#257;s dien&#257;s m&#275;s iev&#299;st&#257;m ies Nav t&#257;da v&#257;rda Silt&#257;s, m&#299;kst&#257;s manti&#326;&#257;s.

- &#256;d&#257;s? Ka&#382;okos?

- N&#275;. Dzivos rad&#299;jumos, kas silda.

- Izklaus&#257;s pret&#299;gi. Jo vair&#257;k es uzzinu par taviem maragiem, jo derdz&#299;g&#257;ki tie &#353;&#311;iet. Nesaprotu, k&#257; tu var&#275;ji paciest t&#257;du dz&#299;vi.

- Man nebija lielas izv&#275;les, - Keriks dr&#363;mi aizr&#257;d&#299;ja un turpin&#257;ja ce&#316;u klus&#275;dams.

&#299;su bridi p&#275;c tam, kad g&#257;j&#275;ji bija sasniegu&#353;i naktsgu&#316;as vietu, vi&#326;iem pievienoj&#257;s Herilaks.

- Mums uz p&#275;d&#257;m neviena nav. Vi&#326;i devu&#353;ies atpaka&#316;.

- Cepta ga&#316;a, - Ortnars t&#299;ksmin&#257;j&#257;s, &#353;makstin&#257;dams l&#363;pas. - &#381;&#275;l, ka mums uguns nav lidzi.

&#352;ie v&#257;rdi aizsk&#257;ra k&#257;du st&#299;gu Kerika atmi&#326;&#257;.

- Es esmu to dar&#299;jis Sarg&#257;jis uguni laivas priek&#353;gal&#257;.

- Tas ir pui&#353;e&#316;a darbs, - Herilaks paskaidroja. - Medniekam j&#257;prot pa&#353;am izgatavot uguni. Vai tu zini, k&#257; to dara?

Keriks sv&#257;rst&#299;j&#257;s.

- Es atceros, ka esmu v&#275;rojis to dar&#257;m. Bet k&#257; - neatceros. Tas bija tik sen

- Tad skaties! Tagad tu esi tanus un tev j&#257;zina &#353;&#299;s lietas, ja v&#275;lies reiz k&#316;&#363;t mednieks.

T&#257; izr&#257;d&#299;j&#257;s laikietilp&#299;ga norise. Herilaks nolauza nokaltu&#353;u, ietrun&#275;ju&#353;u zaru, r&#363;pigi apgrieza un izdr&#257;za no t&#257; gludu n&#363;ji&#326;u. Kam&#275;r vi&#326;&#353; to dar&#299;ja, Ortnars me&#382;&#257; sal&#363;koja riek&#353;u praula krikumu. Vi&#326;&#353; tos sa&#353;&#311;aid&#299;ja un sagr&#363;da smalk&#257; pulver&#299;. Herilaks tik&#257;m bija pie&#353;&#311;&#299;ris n&#363;ji&#326;ai v&#275;lamo formu, no&#353;&#311;&#275;lis citas koka &#353;&#311;ilas virsmu l&#299;dzenu un ar &#353;&#311;&#275;pa smaili izurbis iedob&#299;ti.

P&#275;c visiem sagatavo&#353;anas darbiem Herilaks pa&#326;&#275;ma Ortnara loku un aptina stiegru ap r&#363;p&#299;gi izveidoto n&#363;ji&#326;u. Vi&#326;&#353; aps&#275;d&#257;s zem&#275;, ar k&#257;ju stingri piespieda &#353;&#311;ilu, tad ievietoja n&#363;ji&#326;as smailo galu iedob&#299;t&#275; un s&#257;ka vilkt loku &#353;urpu turpu, liekot n&#363;ji&#326;ai virpu&#316;ot. Ortnars pa br&#299;dim ieb&#275;ra bedr&#299;t&#275; samalto praulu, kam&#275;r Herilaks virpin&#257;ja ier&#299;ci, cik vien &#257;tri jaud&#257;ja. Gais&#257; uzvij&#257;s s&#299;ka d&#363;mu v&#275;rpet&#299;te un t&#363;da&#316; ar&#299; noplaka. Herilaks, piep&#363;l&#275; aizelsies, meta mieru.

N&#257;kamaj&#257; m&#275;&#291;in&#257;jum&#257; d&#363;mu gr&#299;st&#299;ti izdev&#257;s p&#257;rv&#275;rst s&#299;k&#257; liesmi&#326;&#257;. Mednieki v&#275;l uzkais&#299;ja koksnes putek&#316;us, uzman&#299;gi pap&#363;ta, sak&#316;&#257;va delnas ap plauksto&#353;o ugunti&#326;u un aizgr&#257;bt&#299;b&#257; sm&#275;j&#257;s. Liesmai augot, tai pievienoja aizvien vair&#257;k malkas, un p&#275;c tam &#316;&#257;va ugunskuram noplakt kv&#275;lojo&#353;u izded&#382;u dob&#299;t&#275;. Dr&#299;z vien uz ogl&#275;m jau &#269;urkst&#275;ja ga&#316;a. un Keriks alkaini ieelpoja piln&#299;b&#257; aizmirsto cepe&#353;a smar&#382;u.

Karstais cepetis svilin&#257;ja pirkstus, bet ce&#316;inieki tik pl&#275;sa lielus gabalus un k&#257;ri rija, l&#299;dz tauki un sviedri pludoja p&#257;r seju. Keriks savu m&#363;&#382;u nebija baud&#299;jis neko l&#299;dz&#299;gu.

Nakti vi&#326;i p&#257;rgul&#275;ja, pav&#275;rsu&#353;i p&#275;das pret iegro&#382;oto ugunskuru, - sasild&#299;ju&#353;ies, pie&#275;du&#353;ies un apmierin&#257;ti.

Nakts vid&#363; Herilaks g&#257;ja piesviest ugunij malku, un Keriks pamod&#257;s. Melnaj&#257;s debesis spo&#382;i mirdz&#275;ja zvaigznes, Mednieka zvaigzn&#257;js sk&#257;ra austrumu apv&#257;rsni Pirmo reizi kop&#353; b&#275;g&#353;anas Keriks jut&#257;s mier&#299;gs, dro&#353;&#299;b&#257; starp abiem medniekiem. Vi&#326;iem neseko. Jilan&#275; vi&#326;us vairs neatrast!

Jilan&#275;? Un - neatrad&#299;s? Vai tie&#353;&#257;m tas iesp&#275;jams? Vi&#326;&#353; ta&#269;u lab&#257;k par &#353;iem medniekiem zin&#257;ja, cik ienaidnieks ir nepiel&#363;dzams. Cik stiprs. Gaisa pl&#275;so&#326;as lidos un atrad&#299;s ikvienu tanu jebkur&#257; ielej&#257;, p&#316;av&#257; Gl&#257;bi&#326;a nav. Pat sapnis p&#257;rtr&#363;cis, pat &#353;is patv&#275;rums laup&#299;ts!

Keriks svaid&#299;j&#257;s bezmieg&#257;, neizb&#275;gamas iznic&#299;bas priek&#353;nojautu p&#257;r&#326;emts. Vi&#326;&#353; v&#275;roja, k&#257; izbalo austrumu pamale un viena p&#275;c otras apdziest zvaigznes. S&#257;k&#257;s jauna diena. Jauna diena jaun&#257; dz&#299;v&#275;.



III

P&#275;c vakardienas g&#257;juma Kerika samilzu&#353;&#257;s p&#275;das svila un s&#363;rst&#275;ja. Vi&#326;&#353; s&#275;d&#275;ja uz klintsblu&#311;a, zel&#275;ja s&#299;kstas, bet gardas ga&#316;as l&#275;k&#353;&#311;i un vannoja k&#257;jas v&#275;saj&#257; straum&#275;. P&#275;das gan kl&#257;ja bieza, raupja &#257;da, bet vi&#326;&#353; nebija radis staig&#257;t pa akme&#326;ainu zemi. Skrambas un j&#275;lumi uz k&#257;j&#257;m nesol&#299;ja daudz prieka no topo&#353;&#257;s smag&#257;s dienas. Herilaks pamanija, kas nodarbina Keriku, un nor&#257;d&#299;ja uz garu &#353;&#311;&#275;lumu vi&#326;a labaj&#257; pap&#275;di.

- Kaut kas j&#257;dara lietas lab&#257;.

Vi&#326;i ar Ortnaru valk&#257;ja iztur&#299;gus, atsper&#299;gus madrapus, kurus veidoja divas &#291;&#275;r&#275;tas, ar zarnas auklu sasaist&#299;tas &#257;das sloksnes. T&#299;k piln&#299;giem apaviem vajadz&#299;go izejvielu l&#299;dzi nebija, tom&#275;r pie rokas gad&#299;j&#257;s citi materi&#257;li. Herilaks atrada akme&#326;us, kas pareizi &#353;&#311;e&#316;as, un atskald&#299;ja s&#299;kas, asas pl&#257;ksn&#299;tes. Vi&#326;a vad&#299;b&#257; Ortnars nopl&#275;sa stirnai &#257;du un teko&#353;&#257; &#363;den&#299; t&#299;ri nokas&#299;ja zem&#257;das audus. Herilaks no t&#257;s izgrieza &#269;etrst&#363;rus un tievas sloksn&#299;tes, lielos gabalus aptina ap Kerika k&#257;j&#257;m, bet ar tievajiem sas&#275;ja.

- &#352;imbri&#382;am gana labs, - vi&#326;&#353; secin&#257;ja. - Lidz tam laikam, kad &#257;da saciet&#275;s un s&#257;ks smird&#275;t, m&#275;s jau b&#363;sim t&#257;lu proj&#257;m.

Keriks pac&#275;la nomesto buka &#257;du un atkl&#257;ja, ka gurnu aps&#275;js vi&#326;am k&#257; rad&#299;ts: atliek tikai saspraust ar raga &#382;uburi&#326;u.Vi&#326;&#353; nokas&#299;ja &#257;du t&#299;ru, k&#257; redz&#275;jis dar&#257;m

Ortnaru, un no&#326;&#275;ma m&#299;ksto &#257;das mai&#353;eli, kuru valk&#257;ja jau ilgus gadus. Tas &#316;engani gul&#275;ja uz vi&#326;a delnas; iek&#353;pus&#275; v&#299;d&#275;ja g&#316;otaini dz&#299;vie pies&#363;cek&#326;i P&#275;k&#353;&#326;&#257; riebum&#257; jauneklis aizsvieda to straum&#275;. &#352;&#299; dz&#299;ve ir pag&#257;j&#299;ba; tagad vi&#326;&#353; ir tanus.

Strauji pagrie&#382;oties, Keriks paklupa p&#257;r ri&#326;&#311;i, kas rot&#257;jis Inl&#275;nu kaklu visus &#353;os garos gadus. Saite vi&#326;us joproj&#257;m saist&#299;ja. Vi&#326;&#353; pac&#275;la &#353;o n&#299;sto gludo, caursp&#299;d&#299;go, nesalau&#382;amo veidojumu un negant&#257;s dusm&#257;s trieca to pret akmens &#353;&#311;autni, tad pakampa citu akmeni un dauz&#299;ja, l&#299;dz niknums rim&#257;s. Gredzens pat nebija saskr&#257;p&#275;ts.

Ortnars to v&#275;roja ar interesi, pastiepa roku un paglaud&#299;ja neieboj&#257;to virsmu.

- Nesagrie&#382;ams, nesadauz&#257;ms Ciet&#257;ks par akmeni. Tie&#353;&#257;m - neko t&#257;du neesmu redz&#275;jis. &#362;den&#299; tas neuzbriest?

- Nekas tam nav b&#299;stams.

- Ar&#299; karst&#257;, verdo&#353;&#257; &#363;den&#299; ne&#353;&#311;&#299;st?

- Neesmu m&#275;&#291;in&#257;jis. Pils&#275;t&#257; nek&#257; t&#257;da nebija. Tu nevari uzv&#257;r&#299;t &#363;deni bez uguns

Keriks izrun&#257;ja &#353;os v&#257;rdus un sastinga, piekalis skatienu ri&#326;&#311;im un lokanajai saitei, tad l&#275;n&#257;m pac&#275;la acis pret d&#363;mojo&#353;o ugunskuru krast&#257;. Nek&#257;ds &#363;dens, ar&#299; karsts ne! Tikai kaut kas t&#257;ds, par ko jilan&#275; nek&#257; nezina.

Uguns!

Tas ta&#269;u nav izsl&#275;gts. Viela nav ne akmens, ne met&#257;ls. T&#257; var kust, degt vai vismaz k&#316;&#363;t m&#299;ksta. Ja t&#257;, varb&#363;t to var&#275;s p&#257;rgriezt.

Ortnars iev&#275;roja Kerika skatienu un aizraut&#299;b&#257; saberz&#275;ja rokas.

- K&#257;p&#275;c gan ne! Uguns var&#275;tu l&#299;dz&#275;t. Tu teici - maragiem nav uguns?

- Nav.

- &#315;auj pam&#275;&#291;in&#257;t!

Ortnars pac&#275;la nosviesto ri&#326;&#311;i un iegr&#363;da to d&#363;mojo&#353;ajos pelnos.

Nekas nenotika. Keriks dr&#363;mi v&#275;roja, k&#257; Ortnars nober&#382; pelnus no glum&#257;s virsmas. Atkal neskarta, tikai pirkstus svilina. Ortnars tos sp&#316;aud&#299;damies s&#363;k&#257;ja, bet nepadev&#257;s. Ar pagali uzru&#353;in&#257;jis no pelniem liesmu, vi&#326;&#353; pagaid&#299;ja, lai t&#257; pie&#311;eras kokam, aizsk&#257;ra ri&#326;&#311;i un br&#275;kdams aizsvieda to, jo tas aizsvil&#257;s un dega, pa br&#299;dim ar sprak&#353;&#311;i uzliesmodams.

Keriks v&#275;roja, k&#257; liesma aug, izsp&#316;auj melnus d&#363;mu mutu&#316;us un s&#257;k traukties aug&#353;up pa saiti pret&#299; vi&#326;a sejai. Vi&#326;&#353; nedom&#257;jot met&#257;s atpaka&#316; - proj&#257;m no dze&#316;o&#353;&#257; karstuma - un ar plunk&#353;&#311;i pazuda up&#275;.

Iznirts Keriks atkl&#257;ja, ka p&#257;r roku un pakr&#363;ti, kur dego&#353;&#257; saite sk&#257;rusi &#257;du, stiepjas sarkana &#353;v&#299;ka. Tausto&#353;iem pirkstiem vi&#326;&#353; &#269;amd&#299;ja ast&#299;ti, kuras gals kar&#257;j&#257;s vi&#326;am p&#257;r kr&#363;t&#299;m.

Miers ar to! &#352;&#299; saist&#299;ba, kas regul&#275;jusi vi&#326;a dzivi, &#353;is iegro&#382;ojums, ar ko alla&#382; bijis j&#257;r&#275;&#311;in&#257;s tik garus gadus Miers ar to! Vi&#326;&#353; stalti izsl&#275;j&#257;s, nejuzdams apdegumus, jo &#353;&#311;ita, ka plecus vairs nenospie&#382; smaga nasta. Vi&#326;a p&#275;d&#275;j&#257; saite ar jilan&#275; ir sarauta!

Zie&#382;ot med&#299;juma taukus uz saviem apdegumiem, Ortnars nor&#257;d&#299;ja uz saititi, kas joproj&#257;m kar&#257;j&#257;s no Kerika kaklari&#326;&#311;a.

- M&#275;s varam nosvilin&#257;t ari to. Tu apgultos &#363;den&#299; l&#299;dz ar pa&#353;u virsmu, es piegr&#363;stu dego&#353;u koku

- Manupr&#257;t, &#353;aidienai pietiks, - Keriks nosprieda. - Pirms n&#257;kam&#257; m&#275;&#291;in&#257;juma pagaidi&#353;u, l&#299;dz sadzis apdegumi.

Ortnars iesp&#275;ra karsto met&#257;la ri&#326;&#311;i &#363;den&#299;, izvilka un s&#257;ka ar interesi p&#275;t&#299;t, kas&#299;dams ar akmeni.

- Sp&#299;d k&#257; debessmet&#257;ls. &#352;ie maragi pieprot apbr&#299;nojamas lietas, ja reiz sp&#275;ju&#353;i to &#353;&#257;di apdarin&#257;t ap tavu kaklu.

Keriks pastiepa roku, un vi&#326;&#353; negrib&#299;gi atdeva ri&#326;&#311;i.

- K&#257;ds vi&#326;u dz&#299;vnieks izveidoja to prec&#299;zi p&#275;c formas.

- Tu to patur&#275;si?

Ortnara bals&#299; skan&#275;ja cer&#299;ba, un Keriks bezmaz b&#363;tu ri&#326;&#311;i atdevis, tom&#275;r, saspiedis to deln&#257;, vi&#326;&#353; sajuta t&#257;du pa&#353;u naidu, k&#257; pirmit pret savu kaunuma somu.

- N&#275;! Tas ir jilan&#275; Maragi - un ar ska&#316;u &#353;&#316;akstu tas nogrima dzelm&#275;. - Viens man joproj&#257;m ir ap kaklu. Manam m&#363;&#382;am pietiks.

Visi bija gatavi doties ce&#316;&#257;, bet Herilaks br&#299;di st&#257;v&#275;ja, atspiedies uz &#353;&#311;&#275;pa, un nol&#363;koj&#257;s atpaka&#316;.

- Ja v&#275;l k&#257;ds b&#363;tu izsprucis, tas &#353;obr&#299;d jau b&#363;tu kl&#257;t. M&#275;s gan skr&#275;j&#257;m k&#257; izbied&#275;ti sievi&#353;&#311;i Nu b&#363;tu laiks apst&#257;ties un p&#257;rdom&#257;t turpm&#257;ko ce&#316;u. Past&#257;sti man par maragiem, Kerik! Ko vi&#326;i tagad dara?

- Nesapratu

- Vai vi&#326;i v&#275;l seko? Vai vi&#326;i gaida pludmal&#275;, kur notika uzbrukums?

- N&#275;. B&#363;tu jau laiks doties atce&#316;&#257;. Vi&#326;i iztika no med&#299;b&#257;m; l&#299;dzpa&#326;emt&#257;s ga&#316;as bija &#316;oti maz. Sirojuma m&#275;r&#311;is bija tie&#353;i &#353;&#257; samada izn&#299;cin&#257;&#353;ana, un t&#257;l&#257;k uz zieme&#316;iem vi&#326;i neb&#363;s g&#257;ju&#353;i. P&#275;c tam - tikai atpaka&#316;. Tur palikt ta&#269;u neb&#363;tu nek&#257;da labuma. Ar eista&#257; n&#257;vi vi&#326;as paliku&#353;as bez vad&#299;bas. P&#275;c milz&#299;ga apjukuma vi&#326;as - tagad jau nu noteikti - b&#363;s devu&#353;&#257;s m&#257;jup uz pils&#275;tu.

- Lielais vairums, protams, dar&#299;s t&#257;. Bet vai k&#257;ds nav palicis mekl&#275;t m&#363;s?

- Varb&#363;t. Stalana t&#257; var&#275;tu rikoties N&#275;. Vi&#326;a visdr&#299;z&#257;k bija n&#257;kam&#257; aiz komandieres. Vi&#326;a b&#363;s uz&#326;&#275;musies atgrie&#353;an&#257;s vad&#299;bu.

- T&#257;tad tu dom&#257;, ka vi&#326;as ir proj&#257;m?

- Gandr&#299;z noteikti.

- Burv&#299;gi. M&#275;s atgriez&#299;simies krast&#257;.

Kerik&#257; &#353;ie v&#257;rdi iesv&#275;la bailes.

- Vi&#326;as ta&#269;u var sl&#275;pties! Var gaid&#299;t m&#363;s!

- Tu m&#363;s tikko p&#257;rliecin&#257;ji, ka ne.

- M&#275;s esam mednieki, - Ortnars aizr&#257;dija. - Gan m&#275;s zin&#257;sim, vai vi&#326;i tur

v&#275;l ir.

- Mums nav vajadz&#299;bas

- Ir! - Herilaks atkal k&#316;uva ciets, k&#257; jau komandieris. - Mums ir divi &#353;&#311;&#275;pi, viens loks bez bult&#257;m un vair&#257;k nek&#257;. Tikl&#299;dz uzsnieg sniegs, ar mums ir cauri. Vien&#299;gais, kas var l&#299;dz&#275;t - atgrie&#353;an&#257;s tur. M&#275;s iesim.

G&#257;jiens bija strauj&#353;, Kerikam - pat par strauju. Tas p&#257;r&#257;k atg&#257;din&#257;ja atgrie&#353;anos n&#257;vei tie&#353;i nagos. Pret kr&#275;slu vi&#326;i jau bija piekaln&#275; virs krasta un var&#275;ja redz&#275;t oke&#257;nu.

- Ortnar, tev j&#257;iet &#316;oti uzman&#299;gi! - Herilaks izr&#299;koja. - Esi neredzams un nedzirdams! Skaties ab&#257;m ac&#299;m, vai kaut kur nesl&#275;pjas maragi!

Ortnars piekr&#299;to&#353;i savicin&#257;ja &#353;&#311;&#275;pu, pagriez&#257;s un izzuda starp kokiem. Herilaks &#275;rti aps&#275;d&#257;s &#275;n&#257; un acumirkl&#299; aizmiga. Keriks jut&#257;s p&#257;r&#257;k nom&#257;kts, lai sp&#275;tu ko vair&#257;k, k&#257; vien ba&#382;&#299;ties, p&#275;t&#299;dams piekrasti un izt&#275;l&#275; piebl&#299;v&#275;dams me&#382;u ar vaj&#257;t&#257;j&#257;m jilan&#275;.

Saule jau s&#275;d&#257;s pamal&#275;, kad grav&#257; lejpus vi&#326;iem no&#311;&#275;rc&#257;s putns. Herilaks moment&#257;li pamod&#257;s, sak&#316;&#257;va delnas pie mutes un atbild&#275;ja &#311;&#275;rcienam. Nobr&#299;k&#353;&#311;&#275;ja kr&#363;mi, un Ortnars jau naig&#257; sol&#299; rik&#353;oja aug&#353;up pa nog&#257;zi.

- Proj&#257;m - vi&#326;&#353; uzsauca. - Aizg&#257;ju&#353;i, no kurienes n&#257;ku&#353;i.

- Nekad nevar b&#363;t dro&#353;s - Keriks iebilda. Ortnars nicigi nom&#275;rija vi&#326;u ar skatienu.

- Bez &#353;aub&#257;m, var! Es neatradu svaigas p&#275;das. Un vis&#257;s mal&#257;s maitu lijas, bet t&#257;s baid&#257;s no visa k&#257;. Un es mekl&#275;ju pamat&#299;gi. - Vi&#326;a iekritusi seja pauda vair&#257;k nek&#257; v&#257;rdi. Bultu maks uz muguras bija piepild&#299;ts. - Tas, p&#275;c k&#257; m&#275;s n&#257;c&#257;m, ir &#353;eit.

- Tad nu ejam! - Herilaks pielika punktu.

P&#257;r slakti&#326;a vietu jau kl&#257;j&#257;s tumsa, padarot atbaido&#353;o ainavu maig&#257;ku, bet m&#275;ness sirpja salt&#257; gaisma r&#257;d&#299;ja ce&#316;u. V&#257;rnas un lijas bija atst&#257;ju&#353;as dz&#299;ru vietu l&#299;dz ar dienas gaismu. Gais&#257; jau v&#275;d&#299;ja asa l&#299;&#311;u smaka. Keriks st&#257;v&#275;ja krast&#257; un raudz&#299;j&#257;s j&#363;r&#257;, kam&#275;r p&#257;r&#275;jie divi mekl&#275;ja sev nepiecie&#353;amo. Tikai p&#275;c Herilaka uzsauciena vi&#326;&#353; negrib&#299;gi pagriez&#257;s pret n&#257;ves lauku.

- Uzvelc &#353;os! - samadars ieteica. - Tie pieder&#275;ja di&#382;am medniekam. Varb&#363;t nes&#299;s tev veiksmi.

Tie bija ka&#382;ok&#257;das z&#257;baki ar ciet&#257;m zol&#275;m, kapi un pamat&#299;gu siksnu pinumu. Vasar&#257; t&#257;dos k&#257;j&#257;m b&#363;tu karsti, bet ziemas sniegos tie var&#275;ja izr&#257;d&#299;ties dz&#299;v&#299;bas cen&#257;. Garu &#353;&#311;&#275;pu, slaidu loku, bultas, - visu, ko nevar vilkt mugur&#257;, Keriks sas&#275;ja sain&#299; un nolika pie citiem l&#299;dz&#326;emamajiem sai&#326;iem un groziem. Herilaks no da&#382;&#257;m mastodonta &#353;&#316;&#363;ce&#326;a k&#257;rt&#299;m sas&#275;ja mazu &#353;&#316;&#363;ceni, ko var&#275;ja vilkt cilv&#275;ks. Uz t&#257; sakr&#257;va visu vajadz&#299;go.

- Laiks doties! - vi&#326;&#353; pazi&#326;oja n&#257;ves salt&#257; bals&#299;, st&#257;v&#275;dams starp sava samada p&#299;&#353;&#316;iem. - M&#275;s nekad neaizmirs&#299;sim, ko maragi &#353;e pastr&#257;d&#257;ja.

Uz mai&#326;&#257;m tverdamies pie &#353;&#316;&#363;ce&#326;a rokturiem, ce&#316;inieki g&#257;ja, l&#299;dz m&#275;ness nogrima aiz apv&#257;r&#353;&#326;a. Piln&#299;g&#257; sp&#275;ku izs&#299;kum&#257; vi&#326;i meta mieru. Keriks gan v&#275;l ba&#382;&#299;j&#257;s, ka jilan&#275; mednieces var&#275;tu sekot, tom&#275;r nogurums prasija savu, un vi&#326;&#353; iesl&#299;ga dzi&#316;&#257; mieg&#257; l&#299;dz pat r&#299;tausmai.

Herilaks norais&#299;ja ekotaza somu no &#353;&#316;&#363;ce&#326;a, un v&#299;ri sauj&#257;m gr&#257;ba k&#257;roto gardumu - &#382;&#257;v&#275;tas ogas un riekstu kodolus. Kaut ko t&#257;du Keriks nebija baud&#299;jis kop&#353; z&#275;na gadiem. Laiz&#299;dams pirkstus, vi&#326;&#353; nodev&#257;s b&#275;rn&#299;bas atmi&#326;&#257;m. Labi tom&#275;r b&#363;t tanum! Dom&#257;dams &#353;o domu, jauneklis atkal un atkal kasija savu vidukli, l&#299;dz neiztur&#275;ja un nor&#257;va aps&#275;jus. Uz &#257;das vid&#275;ja sarkanas pumpas.

Izr&#257;d&#257;s, ka di&#382;ais mednieks, kur&#353; valk&#257;jis &#353;o ap&#291;&#275;rbu, bijis blusu aps&#275;sts. Piepe&#353;i b&#363;t par tanu vairs ne&#353;&#311;ita tik pievilc&#299;gi. Nepieradus&#299; mugura s&#363;rst&#275;ja no gul&#275;&#353;anas uz cietas zemes, musku&#316;i smeldza p&#275;c neierast&#257;s slodzes, un, lai cie&#353;anu m&#275;rs butu pilns, pakr&#363;ti sa&#382;&#326;audza p&#275;k&#353;&#326;as spazmas. S&#299;kst&#257;, cept&#257; ga&#316;a nejut&#257;s labi vi&#326;a v&#275;der&#257;; vi&#326;&#353; trauc&#257;s aiz tuv&#275;j&#257; kr&#363;ma.

Krampju lauz&#299;ts, Keriks iev&#275;roja blusu r&#257;pojam pa savu nosviesto ka&#382;oku. Vi&#326;&#353; saspieda to starp nagiem un &#382;&#257;kst&#299;damies slauc&#299;ja pirkstus z&#257;l&#275;. Net&#299;rs, s&#257;pju plos&#299;ts, blusains un slims Ko gan vi&#326;&#353; daris starp &#353;iem prastajiem astazoiem! K&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; nav Alp&#299;sak&#257;? Pie eista&#257; s&#257;niem vi&#326;&#353; jut&#257;s &#275;rti un omul&#299;gi. Bet k&#257;p&#275;c neatgriezties? Vaint&#275; atradusi galu uz &#353;&#311;&#275;pa, bet kura gan nojau&#353;, ka &#353;&#311;&#275;pu vad&#299;jis Keriks! Neviena jau neredz&#275;ja. Vai pr&#257;t&#299;g&#257;k neb&#363;tu atgriezties?

Vi&#326;&#353; r&#363;p&#299;gi nomazg&#257;j&#257;s un aiz&#269;&#257;poja aug&#353;up pa straumi padzerties. Krast&#257; abi mednieki s&#275;ja kravu pie &#353;&#316;&#363;ce&#326;a. Vi&#326;i var turpin&#257;t ce&#316;u divat&#257;.

Bet vai vi&#326;&#353; maz v&#275;las atgriezties Alp&#299;sak&#257;? Jau kur tie gadi, kop&#353; vi&#326;&#353; sap&#326;ojis par b&#275;g&#353;anu! Un tagad ta&#269;u br&#299;v&#299;ba ir rok&#257; Vai tad t&#257; nebija vi&#326;a kv&#275;l&#257;k&#257; v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s? Tur ir jilan&#275; pasaule, ne vi&#326;&#275;j&#257;. Vi&#326;am tur nav vietas.

Bet starp taniem? Vai te ir vi&#326;a vieta?

Keriks sa&#382;&#326;augt&#257;m d&#363;r&#275;m st&#257;v&#275;ja lidz ce&#316;iem saltaj&#257; &#363;den&#299;. Zudis. Ne vien&#257;, ne otr&#257; pasaul&#275; vi&#326;&#353; neiederas. Vienpatis, izstumtais

Herilaks vi&#326;u sauca. V&#257;rds p&#257;r&#353;&#311;&#275;la Kerika tum&#353;&#257;s domas. Vi&#326;&#353; izbrida krast&#257; un gausi apvilka dr&#257;nas.

- Mums j&#257;iet, - Herilaks aizr&#257;dija.

- Kurp j&#363;s dodaties? - Keriks, joproj&#257;m pretrun&#299;gu izj&#363;tu plos&#299;ts, vaic&#257;ja.

- Uz vakariem. Pie citiem medniekiem. Lai kop&#257; atgrieztos apkaut maragus.

- Vi&#326;u ir p&#257;r&#257;k daudz, p&#257;r&#257;k liels sp&#275;ks

- Tad es krit&#299;&#353;u, un mana tharma pievienosies citu mana samada mednieku tharm&#257;m. Bet vispirms es atrieb&#353;u vi&#326;us. T&#257; mirt ir skaisti.

- Mirt nav skaisti

Herilaks vi&#326;u klus&#275;dams uzl&#363;koja, mazliet apjauzdams Kerika iek&#353;&#275;jo c&#299;&#326;u. Ej nu sazini, ko &#353;ie g&#363;sta gadi izdar&#299;ju&#353;i ar z&#275;nu, kas tagad jau v&#299;rs Bet gadi aizrit, un tos vairs neatsaukt. Atpaka&#316;ce&#316;a nav. Ce&#316;&#353; uz priek&#353;u neb&#363;s viegls, bet tikpat

jau cita nav.

Herilaks uzman&#299;gi noc&#275;la p&#257;r galvu &#257;das siksni&#326;u un &#316;&#257;va nazim &#353;&#363;poties Kerika acu priek&#353;&#257;.

- Tas pieder&#275;ja tavam t&#275;vam. Tu esi vi&#326;a d&#275;ls, ja reiz joproj&#257;m valk&#257; mazo b&#275;rna naz&#299;ti, kuru izgatavoja taj&#257; pa&#353;&#257; reiz&#275;. Pakar kakl&#257; ar&#299; &#353;o. Valk&#257; to, lai neaizmirstu t&#275;va n&#257;vi, sava samada n&#257;vi Un slepkavas! Saj&#363;ti sird&#299; naidu un apzinies, ka ar&#299; tu alksti atriebes!

Keriks v&#275;l sv&#257;rst&#299;j&#257;s, l&#299;dz beidzot iz&#353;&#311;&#299;r&#257;s. Vi&#326;&#353; pa&#326;&#275;ma nazi un cie&#353;i sak&#316;&#257;va pirkstus ap cieto asmeni.

Par v&#275;lu atk&#257;pties. Alp&#299;saka vi&#326;am sl&#275;gta. M&#363;&#382;am. Vi&#326;am j&#257;izaukl&#275; sev&#299; neremdin&#257;ms naids pret t&#257;m, kas apk&#257;vu&#353;as vi&#326;a &#316;audis. J&#257;var! Gan jau vi&#326;&#353; sp&#275;s.

Bet &#353;obr&#299;d Keriks juta tikai &#353;ausmino&#353;u tuk&#353;umu dv&#275;sel&#275;.



IV

Med&#299;b&#257;s neveic&#257;s. Ulfadans dev&#257;s me&#382;&#257; jau maz&#257; gaismi&#326;&#257;, bet atgrie&#382;oties nebija pat l&#257;g&#257;, ko par&#257;dit. Pie vi&#326;a jostas &#353;&#363;poj&#257;s viens vien&#299;gs trusis - jauns un k&#257;rns, no kura kauliem var&#275;tu sakas&#299;t &#275;damo labi ja vienam cilv&#275;kam. K&#257; lai iztiek viss vi&#326;a samads? Non&#257;cis me&#382;mal&#257;, vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s zem liela ozola un l&#363;koj&#257;s pr&#275;rij&#257;. T&#257;l&#257;k iet nebija d&#363;&#353;as.

Tur dz&#299;vo maragi. No &#353;&#299;s vietas l&#299;dz pat pasaules malai, ja t&#257;da visp&#257;r ir, saimnieko tikai &#353;ie n&#299;stie, baisie rad&#299;jumi. Da&#382;us var likt uz k&#257;r&#257; zoba. Vi&#326;&#353; pats reiz nogar&#353;oja k&#257;da neliela kn&#257;bjai&#326;a cisku - no tiem, kas te klejo lielos gan&#257;mpulkos. Tom&#275;r medniekam, kas p&#275;c t&#257;da t&#299;ko, ik br&#299;di uzgl&#363;n n&#257;ve. Z&#257;l&#275; &#269;um un mud&#382; indigi maragi un vis&#257;das &#269;&#363;skas, lielas un mazas, raibu raib&#257;s. V&#275;l nel&#257;dz&#299;g&#257;ki ir milze&#326;i, kuru r&#275;cieni d&#257;rd k&#257; p&#275;rkons un so&#316;i r&#299;bina zemi k&#257; zemestr&#299;ce. K&#257; alla&#382;, dom&#257;jot par maragiem, vi&#326;a pirksti nevi&#316;us piesk&#257;r&#257;s &#353;&#257;da giganta zobam, kas kar&#257;j&#257;s vi&#326;am uz kr&#363;t&#299;m. Tikai zobs - un tas pats apak&#353;delma garum&#257;. Jaun&#299;bas dullum&#257; Ulfadans bija to ieguvis, risk&#275;jot ar dz&#299;v&#299;bu, lai p&#257;rgalv&#299;gi padi&#382;otos. Koku aizseg&#257; vi&#326;&#353; bija v&#275;rojis, k&#257; marags izlai&#382; garu, k&#257; pret&#299;gie mait&#275;d&#257;ji pl&#363;kdamies dz&#299;ro pa milz&#299;go l&#299;&#311;i. Tikai p&#275;c tumsas iest&#257;&#353;an&#257;s, vi&#326;&#353; sad&#363;&#353;oj&#257;s atst&#257;t sl&#275;pni un izlauzt &#353;o zobu no atv&#257;ztajiem milzu &#382;ok&#316;iem. Te par&#257;d&#299;j&#257;s k&#257;ds nakts marags, un tikai brinums gl&#257;ba Ulfadana dz&#299;v&#299;bu. Gara, balta r&#275;ta p&#257;r visu gurnu v&#275;l tagad atg&#257;dina, ka vi&#326;&#353; neizspruka glu&#382;i sveik&#257;. N&#275;, &#257;rpus koku aizsega med&#299;jumu lab&#257;k nemekl&#275;t.

Bet samads grib &#275;st. Un &#275;dam&#257;, ko samekl&#275;t vai nomed&#299;t, k&#316;&#363;st aizvien maz&#257;k. Pasaule p&#257;rv&#275;r&#353;as, bet Ulfadans nezina, k&#257;p&#275;c. Aladjekss st&#257;sta, ka kop&#353; aizlaikiem, kad Ermanpadars no upes d&#363;&#326;&#257;m izveidoja tanu, pasaule bijusi nemain&#299;ga. Ziemu vi&#326;i dev&#257;s kalnos, kur sniega sega pietur&#275;j&#257;s dzi&#316;a un brie&#382;us var&#275;ja viegli nomed&#299;t. Pavasar&#299;, sniegam k&#363;stot, vi&#326;i dev&#257;s lejup gar upes br&#257;zmainajiem &#363;de&#326;iem, da&#382;k&#257;rt l&#299;dz pat j&#363;rai, pa kuru &#353;aud&#299;j&#257;s zivis un kuras krast&#257; auga v&#275;rt&#299;gas lietas. Tom&#275;r ne p&#257;r&#257;k t&#257;lu uz dienvidiem, jo tur uzgl&#363;n&#275;ja maragi un n&#257;ve. Bet kalni un tum&#353;ie zieme&#316;u me&#382;i bija vien&#257;di&#326; sniegu&#353;i visu, kas nepiecie&#353;ams.

Tagad t&#257; vairs nav. &#352;obr&#299;d kalni paliek nebeidzamas ziemas skav&#257;s, brie&#382;u bari izs&#299;kst, sniegs me&#382;os balsn&#299; l&#299;dz pat v&#275;lam pavasarim, un m&#363;&#382;senie p&#257;rtikas avoti vairs nesp&#275;j uztur&#275;t samadu. Pagaid&#257;m vi&#326;i ir iztiku&#353;i, jo up&#275; &#353;aj&#257; gadalaik&#257; zivju netr&#363;kst. Sav&#257; apmetn&#275; pie upes vi&#326;i apvienoj&#257;s ar Kelimanus samadu; t&#257; tas notiek ik gadus. &#352;is ir tik&#353;an&#257;s un sarunu laiks, jo jaunajiem v&#299;riem j&#257;atrod sev sievietes. Bet &#353;obr&#299;d tam neatliek laika, jo, kaut ar&#299; &#275;&#353;anai zivju pietiek, ar uzkr&#257;jumiem ziemai b&#363;s tr&#363;c&#299;gi. Un diez vai daudz b&#363;s to, kuri bez &#353;&#299;s rezerves sagaid&#299;s pavasari.

Izejas nav. Rietumos un austrumos saimnieko citi samadi, tikpat bad&#299;gi k&#257; vi&#326;&#353; un Kelimanus. Dienvidos maragi, zieme&#316;os ledi - un pa&#353;&#257; vid&#363; slazds. Bez izejas.

Neatrisin&#257;mi uzdevumi Ulfadana galvu pl&#275;sa vai pu&#353;u. Vi&#326;&#353; izmisum&#257; iekauc&#257;s k&#257; lamat&#257;s iekritis zv&#275;rs un griez&#257;s atpaka&#316; pie samada.

No z&#257;&#316;ain&#257;s nog&#257;zes aug&#353;as lejupce&#316;&#257; pret krastu viss &#353;&#311;ita k&#257; alla&#382;. &#256;das tel&#353;u tum&#353;ie konusi stiep&#257;s gar upi nek&#257;rt&#299;g&#257; &#311;&#275;d&#275;. Starp telt&#299;m kust&#275;j&#257;s fig&#363;ri&#326;as, no ugunskuriem k&#257;pa d&#363;mi Kaut kur tie&#353;i blakus sap&#299;ts mastodonts pac&#275;la snu&#311;i un ietaur&#275;j&#257;s. T&#257;l&#257;k gar krastu var&#275;ja redz&#275;t da&#382;as sievietes rak&#257;jamies pa zemi ar apdedzin&#257;tiem iesmiem: vi&#326;as mekl&#275;ja &#275;damas saknes. &#352;obr&#299;d saknes bija labs &#275;damais. Bet ko tad, kad zeme sasals? Zin&#257;ms, kas notiks! Ulfadans atgain&#299;ja &#353;o domu.

Spiegdami skraidija kaili b&#275;rne&#316;i un &#353;&#311;aid&#299;j&#257;s ar &#363;deni. Vec&#257;s sievietes s&#275;d&#275;ja saulain&#257; teltspriek&#353;&#257; un no l&#363;kiem un niedr&#275;m pina grozus. Ulfadans atgriez&#257;s ar nenosak&#257;mu izteiksmi dr&#363;maj&#257;, skarbaj&#257; sej&#257;. T&#363;da&#316; piesteidz&#257;s viens no vi&#326;a maz&#257;kajiem d&#275;liem, lai atkl&#257;tu jaun&#257;k&#257;s zi&#326;as.

- Te ir tr&#299;s mednieki no cita samada! Viens no &#353;iem trakoti joc&#299;gs!

- Aiznes trusi m&#257;tei. Un &#257;tri!

Mednieki s&#275;d&#275;ja ap uguni, p&#275;c k&#257;rtas ievilkdami d&#363;mus no akmen&#299; izdobtas pipes. Te atrad&#257;s Kelimanus un aladjekss Freikens, jau sa&#382;uvis aiz vecuma, bet visu cienits par sav&#257;m zin&#257;&#353;an&#257;m un dziednieciskaj&#257;m sp&#275;j&#257;m. Jaunpien&#257;c&#275;ji pieceldamies sveica par&#257;d&#299;ju&#353;os Ulfadanu. Viens izr&#257;d&#299;j&#257;s labi paz&#299;stams.

- Sveicu tevi, Herilak!

- Sveicu tevi, Ulfadan! Tas ir Ortnars no mana samada. Tas ir Keriks, Amahasta d&#275;ls, manas m&#257;sas d&#275;ls.

- Vai jums ir, ko &#275;st un dzert?

- Esam jau labi ietur&#275;ju&#353;ies. Par Ulfadana v&#275;l&#299;bu run&#257; pla&#353;&#257; apkaim&#275;.

Ulfadans pievienoj&#257;s ap uguni s&#275;d&#275;t&#257;jiem, kad pien&#257;ca k&#257;rta, pa&#326;&#275;ma p&#299;pi

un dzi&#316;i ieelpoja asos d&#363;mus. Vi&#326;u izbr&#299;n&#299;ja sav&#257;dais, plikpaurainais mednieks, kuram vajadz&#275;ja b&#363;t kritu&#353;am kop&#257; ar p&#257;r&#275;jo samadu, bet &#353;is nebija vis. Gan jau vis noskaidrosies, kad tam pien&#257;ks savs laiks.

Ar&#299; citi mednieki br&#299;n&#299;j&#257;s par jaunatn&#257;c&#275;jiem, n&#257;ca kl&#257;t un s&#275;d&#257;s apl&#299;, jo t&#257; samad&#257; pie&#326;emts.

Herilaks nebija tik piekl&#257;j&#299;gi rezerv&#275;ts k&#257; citk&#257;rt: nogaid&#299;jis tikai vienu p&#299;pes apli, vi&#326;&#353; s&#257;ka run&#257;t.

- Ziemas ir garas, kur&#353; gan to nezina &#274;dam&#257; tr&#363;kst, ar&#299; to visi zina Tagad no visa mana samada paliku&#353;i divi v&#299;ri.

Tikl&#299;dz vi&#326;&#353; izteica &#353;os baisos v&#257;rdus, iest&#257;j&#257;s klusums. Tad ievaiman&#257;j&#257;s sievietes, kuras klaus&#299;j&#257;s &#257;rpus ap&#316;a. Daudziem radi bija ieprec&#275;ju&#353;ies Herilaka samad&#257;. Ne viens vien pac&#275;la skatienu pret austrumu debes&#299;m, kur s&#257;ka par&#257;d&#299;ties pirm&#257;s zvaigznes. Herilaks turpin&#257;ja, un runu neiztrauc&#275;ja ne vientu&#316;&#353; &#269;uksts.

- K&#257; zin&#257;ms, es ar saviem medniekiem devos tik t&#257;lu uz dienvidiem t&#257;p&#275;c, ka tur nebija sniega un ziem&#257; vald&#299;ja karstums, - uz viet&#257;m, kur saimnieko tikai maragi. Man bija doma, ka maragi nogalin&#257;ju&#353;i Amahastu un visu vi&#326;a samadu. Mana doma izr&#257;d&#299;j&#257;s pareiza, jo m&#275;s uzg&#257;j&#257;m maragus, kas staig&#257; k&#257; cilv&#275;ki un nogalina ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m. Tas, ko es atradu Amahasta samada p&#299;&#353;&#316;os, t&#257;tad biju&#353;as vi&#326;u n&#257;ves n&#363;jas paliekas. M&#275;s nok&#257;v&#257;m sastaptos maragus un dev&#257;mies atpaka&#316; uz zieme&#316;iem. Nu m&#275;s zin&#257;j&#257;m, ka n&#257;ve uzgl&#363;n dienvidos un k&#257;da &#353;&#299; n&#257;ve izskat&#257;s. Bet p&#275;rnziem m&#275;s ciet&#257;m badu, daudzi nomira Vasar&#257;, k&#257; zin&#257;ms, med&#299;bas neveic&#257;s T&#257; nu es vad&#299;ju samadu gar krastu, lai neatk&#257;rtotos bads. Vedu medniekus t&#257;l&#257;k uz dienvidiem, kur labas med&#299;bu vietas. M&#275;s apjaut&#257;m briesmas. M&#275;s zin&#257;j&#257;m, ka var uzbrukt maragi, bet ar&#299; bez &#275;dam&#257; vien&#257;di&#326; gals. M&#275;s modri st&#257;v&#275;j&#257;m sardz&#275;, un starpgad&#299;jumu nebija. Tikai atce&#316;&#257; vi&#326;i mums uzklupa. Te nu es esmu. Un Ortnars ir te. P&#257;r&#275;jie miru&#353;i. Kop&#257; ar mums ir Keriks, kur&#353; ir Amahasta d&#275;ls, dz&#299;vojis maragu g&#363;st&#257;, bet tagad beidzot brivs. Vi&#326;&#353; p&#257;rzina maragu gaitas.

Atskan&#275;ja ieinteres&#275;ta murdo&#326;a, un klaus&#299;t&#257;ju loks sakust&#275;j&#257;s, jo aizmugur&#275; st&#257;vo&#353;ie spied&#257;s virs&#363;, tiecoties saskat&#299;t Keriku. Vi&#326;us piesaist&#299;ja vi&#326;a plik- galv&#299;ba, mirdzo&#353;ais ri&#326;&#311;is ap kaklu un debessmet&#257;la nazis. Pats Keriks l&#363;koj&#257;s taisni uz priek&#353;u un neteica ne v&#257;rda. Kad viss noklusa, ierun&#257;j&#257;s Kelimanus.

- Taniem pien&#257;ku&#353;as n&#257;ves dienas. M&#363;s non&#257;v&#275; ziema, m&#363;s non&#257;v&#275; maragi, m&#363;s non&#257;v&#275; citi tani.

- Vai nav gana, ka m&#363;s non&#257;v&#275; maragi? Vai tie&#353;&#257;m j&#257;naidojas sav&#257; starp&#257;? - Herilaks izsauc&#257;s.

- Gar&#257; ziema un &#299;s&#257; vasara - l&#363;k, pret ko mums j&#257;c&#299;n&#257;s, - Ulfadans paskaidroja. - M&#275;s non&#257;c&#257;m &#353;eitan, jo brie&#382;i kalnus ir pametu&#353;i. Bet, tikl&#299;dz m&#275;s m&#275;&#291;in&#257;j&#257;m &#353;e med&#299;t, vair&#257;ku &#353;&#257;spuses samadu str&#275;lnieki m&#363;s padzina. Tagad mums tr&#363;kst p&#257;rtikas ziemai. M&#363;s gaida bads.

Herilaks dr&#363;mi noskurin&#257;j&#257;s.

- T&#257; nevar dar&#299;t. Ienaidnieks ir marags, ne tanus. Ja m&#275;s v&#275;r&#353;am ieroci pret sev l&#299;dz&#299;go, ar mums ir cauri.

Atkal ierun&#257;j&#257;s Ulfadans, un Kelimanus piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja.

- Esmu vienispr&#257;tis ar tevi, Herilak, bet no mums te nekas nav atkar&#299;gs. Tev j&#257;run&#257; ar citiem samadiem. Ja ne vi&#326;i, m&#275;s med&#299;tu un nebadotos. Tie n&#257;k no gr&#275;das vi&#326;as puses liel&#257; skait&#257; un ir &#316;oti badigi. Vi&#326;i atspie&#382; m&#363;s, un m&#275;s nevaram med&#299;t. Vi&#326;i gaida m&#363;su n&#257;vi.

Herilaks ar delnu atgain&#299;ja vi&#326;a v&#257;rdus.

- Tas nav tiesa. Vi&#326;i nav j&#363;su posta c&#275;lonis. Med&#299;bas aiz kalniem dro&#353;i vien ir tikpat nesekm&#299;gas, ja reiz vi&#326;i atdzinu&#353;ies &#353;urp. Taniem ir divi naidnieki: nebeidzam&#257; ziema un maragi. Vi&#326;i apvienojas, lai m&#363;s izn&#299;cin&#257;tu. M&#275;s nevaram uzveikt ziemu. Bet m&#275;s varam nobeigt maragus!

Ar&#299; citi pac&#275;la balsi, pievienojoties &#353;im spriedumam, bet Freikens ierun&#257;damies lika tiem apklust. Visi respekt&#275;ja vec&#257; v&#299;ra zin&#257;&#353;anas un dziednieka prasmi un cer&#275;ja, ka vi&#326;&#353; zin&#257;s k&#257;du atbildi uz visiem sas&#257;p&#275;ju&#353;ajiem jaut&#257;jumiem.

- Maragi ir k&#257; lapas: neskait&#257;mi Tu saki, vi&#326;iem ir n&#257;ves n&#363;jas. K&#257; m&#275;s varam pretoties t&#257;diem radijumiem? Un kam mums tas vajadz&#299;gs? Ko m&#275;s ieg&#363;stam, st&#257;joties vi&#326;iem pret&#299;? Mums vajag, ko &#275;st, nevis karu!

Vi&#326;a runas nobeigums nosl&#257;pa atzin&#299;g&#257; murdo&#326;&#257;. &#352;&#311;iet, tikai Herilakam rad&#257;s iebildes:

- Jums vajag &#275;damo, mums - atrieb&#299;bu! - vi&#326;&#353; dr&#363;mi aizr&#257;d&#299;ja. - J&#257;atrod iesp&#275;ja apkaut tos dienvidu maragus. Tikl&#299;dz vi&#326;i b&#363;s pagalam, gar krastu var&#275;s lieliski medit.

P&#275;c tam s&#257;k&#257;s p&#257;rrunas un v&#257;rdu kaujas, bet nekas netika nolemts. Beigu beig&#257;s Herilaks pam&#257;ja Ortnaram, vi&#326;i piec&#275;l&#257;s un att&#257;lin&#257;j&#257;s. Keriks v&#275;roja vi&#326;us aizejam, bet nesteidza sekot. Vi&#326;u t&#257; nekveldin&#257;ja atriebes alkas. Ja ce&#316;abiedri nepasauktu, varb&#363;t vi&#326;&#353; pat b&#363;tu palicis. Vi&#326;&#353; ta&#269;u var palikt pie uguns un iesaist&#299;ties citu mednieku sarun&#257;s. Varb&#363;t vi&#326;&#353; pat var apmesties &#353;eit ar &#353;o samadu, medit un aizmirst maragus.

Tas gan nav risin&#257;jums. Vi&#326;&#353; zina to, par ko citiem nav ne jausmas. Vi&#326;&#353; ta&#269;u zina, ka jilan&#275; neaizmirs&#299;s ne vi&#326;u, ne ar&#299; p&#257;r&#275;jos tanus. Vi&#326;u naids sak&#326;ojas p&#257;r&#257;k dzi&#316;i. Vi&#326;as izs&#363;t&#299;s putnus, lai uzmekl&#275; visus samadus l&#299;dz p&#275;d&#275;jam, un nerimsies, lidz visi neb&#363;s izn&#299;cin&#257;ti. Ulfadans, Kelimanus un vi&#326;u &#316;audis b&#299;stas tikai ziemas, bada un citu tanu, kam&#275;r tepat - spr&#299;di aiz apv&#257;r&#353;&#326;a - uzgl&#363;n patiesais slepkava.

Neviens pat nepaman&#299;ja, k&#257; Keriks pa&#326;&#275;ma &#353;&#311;&#275;pu un aizg&#257;ja. Vi&#326;a ce&#316;abiedri s&#275;d&#275;ja pie atsevi&#353;&#311;a ugunskura, un vi&#326;&#353; tiem pievienoj&#257;s. Herilaks ar pagali bikstija uguni, dzi&#316;i iel&#363;kodamies taj&#257;, k&#257; mekl&#275;dams atbildi liesm&#257;s.

- M&#275;s esam tikai tr&#299;s, - vi&#326;&#353; pr&#257;toja. - T&#257;da sauji&#326;a nevar st&#257;ties pret&#299; maragiem Bet m&#275;s t&#257; dar&#299;sim, ja n&#257;ksies! - Vi&#326;&#353; piev&#275;rs&#257;s Kerikam. - Tu zini par maragiem, ko nezin&#257;m m&#275;s. Past&#257;sti! Past&#257;sti, k&#257; vi&#326;i radu&#353;i karot!

Keriks dom&#299;gi paberz&#275;ja zodu un ierun&#257;j&#257;s - gausi un neizl&#275;m&#299;gi.

- To nav viegli izst&#257;st&#299;t. Jums vispirms j&#257;saprot, kas ir vi&#326;u pils&#275;ta un k&#257; tiek vad&#299;ta t&#257;s dz&#299;ve. Jums j&#257;saprot f&#257;rgajas un jilan&#275;, un visp&#257;r - vi&#326;u pieeja visam.

- T&#257;tad tu mums past&#257;st&#299;si, - Herilaks secin&#257;ja.

Kerikam s&#257;kum&#257; neved&#257;s st&#257;st&#299;&#353;ana tanu valod&#257; par liet&#257;m, ko vi&#326;&#353; nekad &#353;aj&#257; valod&#257; nebija p&#257;rspriedis. N&#257;c&#257;s mekl&#275;t jaunus v&#257;rdus paz&#299;stamiem apst&#257;k&#316;iem, izskaidrojumus j&#275;dzieniem, kas &#353;iem medniekiem piln&#299;gi sve&#353;i. Klaus&#299;t&#257;ji nesaprata; vi&#326;i iztauj&#257;ja v&#275;l un v&#275;lreiz Visbeidzot vi&#326;i non&#257;ca pie aptuvenas apjausmas par jilan&#275; sabiedr&#299;bas uzb&#363;vi, kaut gan t&#257; ar&#299; nesaprata, kam t&#257;da vajadz&#299;ga.

Herilaks klus&#275;dams apl&#363;koja savas sa&#382;&#326;augt&#257;s d&#363;res uz gurniem, cenzdamies uztvert dzird&#275;t&#257; j&#275;gu. Nosl&#275;gum&#257; vi&#326;&#353; sp&#275;ja tikai pakrat&#299;t galvu.

- Es nekad tos maragus nesaprat&#299;&#353;u un, j&#257;dom&#257;, ar&#299; necent&#299;&#353;os. Ir gana, ja zinu, ko vi&#326;i dara. Lielais putns lido augstu un uzok&#353;&#311;er&#275; m&#363;s, tad atgrie&#382;as un nozi&#326;o vi&#326;iem, kur atrodas samads, lai vi&#326;i var&#275;tu mums uzbrukt. Vai ne t&#257;?

Keriks jau l&#363;koja apstr&#299;d&#275;t, bet atmeta &#353;o domu un piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja. Labi, ka vi&#326;iem radusies k&#257;da apjausma par jilan&#275; gait&#257;m. Nav v&#275;rts iesl&#299;gt s&#299;kumos.

- Kad vi&#326;i uzzina, kur samads apmeties, vi&#326;i gatavo uzbrukumu. Bru&#326;otas f&#257;rgajas laiv&#257;s dodas sirojum&#257;. Vi&#326;as negaid&#299;ti uzrodas no j&#363;ras un non&#257;v&#275; visus no vietas, k&#257; jums zin&#257;ms.

- Bet tas jau nebija viss, - Herilaks iejauc&#257;s. - Vai tu nest&#257;st&#299;ji, ka nakti pirms uzbrukuma vi&#326;as p&#257;rlai&#382; apmetn&#275; pie krasta?

- J&#257;, t&#257; vi&#326;as parasti dara gan. Apmetas, cik vien tuvu iesp&#275;jams, p&#257;rgu&#316; nakti, n&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; atst&#257;j p&#257;rtikas kr&#257;jumus turpat un dodas uzbrukum&#257; l&#299;dz ar saull&#275;ktu.

- Vai t&#257; tas notiek ik reizi?

- Ik reizi? Nezinu. Es tikai divreiz esmu piedal&#299;jies. Starp citu, tam nav nozimes. Visa vi&#326;u dom&#257;&#353;ana, visa dar&#299;&#353;ana T&#257; tam j&#257;b&#363;t vienm&#275;r. Kam&#275;r vien nerodas pretargumenti, vi&#326;as savu r&#299;c&#299;bu nemaina.

- T&#257;tad mums, savuk&#257;rt, j&#257;rod iesp&#275;ja izmantot &#353;&#299;s zin&#257;&#353;anas pret vi&#326;iem.

- K&#257; tu to dom&#257;? - Ortnars nesaprata.

- V&#275;l nezinu. Mums tas j&#257;apdom&#257; un j&#257;izpl&#257;no, l&#299;dz atrodam izeju. M&#275;s ta&#269;u esam mednieki! Mums j&#257;zina, k&#257; piezagties laup&#299;jumam. M&#275;s prat&#299;sim tikt maragiem kl&#257;t un izn&#299;d&#275;t vi&#326;us!

Keriks visu laiku dom&#257;s iegrimis klus&#275;ja. Vi&#326;am samada izn&#299;cin&#257;&#353;anas sh&#275;ma atkl&#257;j&#257;s skaidr&#257;k nek&#257; jebkuram citam. Vi&#326;&#353; reiz krast&#257; bija v&#275;rojis tum&#353;us apveidus iznirstam no &#363;dens un v&#275;l joproj&#257;m nesp&#275;ja aizmirst &#353;&#299;s &#353;ausmas, bet vi&#326;&#353; pats bija ar&#299; ce&#316;ojis no Alp&#299;sakas kop&#257; ar uzbruc&#275;j&#257;m, v&#275;rojis sagatavo&#353;anos, klaus&#299;jies rikojumos, un skaidri zin&#257;ja, k&#257; tas notiek. Tagad j&#257;izsver &#353;is notikums no pret&#275;jiem redzes viedok&#316;iem un j&#257;atrod iesp&#275;ja apgriezt to ar k&#257;j&#257;m gais&#257;.

- K&#257;j&#257;m gais&#257; - Keriks bals&#299; noteica, un piepe&#353;i ska&#316;i iekliedz&#257;s: - K&#257;j&#257;m gais&#257;!

P&#257;r&#275;jo skatieni piev&#275;rs&#257;s Kerikam.

- Bet to var izdar&#299;t, tikai iesaistot Ultadanu, Kelimanu un vi&#326;u samadus. Mums j&#257;izskaidro vi&#326;iem un j&#257;iest&#257;sta, ka &#353;&#299; pal&#299;dz&#299;ba tie&#353;&#257;m nepiecie&#353;ama. Un l&#363;k, kas j&#257;dara! M&#275;s kop&#257; ar samadiem dosimies uz dienvidiem un med&#299;sim. Tur ir pulka med&#299;juma, un p&#257;rtikas netr&#363;ks. Bet, ja reiz ejam uz dienvidiem, tad j&#257;r&#275;&#311;in&#257;s, ka maragi to uzzin&#257;s no lielajiem putniem. Toties m&#275;s modri v&#275;rosim debesis un, tikl&#299;dz paman&#299;sim &#353;&#257;du putnu, t&#257; zin&#257;sim, kas drizum&#257; gaid&#257;ms. P&#275;c putna par&#257;d&#299;&#353;an&#257;s izs&#363;tisim medniekus uz pludmali izl&#363;kos. T&#257; m&#275;s redz&#275;sim, kad ierodas uzbruc&#275;ji, un b&#363;sim gatavi. Un apkausim vi&#326;us, nevis b&#275;gsim.

- Tas ir b&#299;stami, - Herilaks iebilda. - Ejot kop&#257; ar samadiem, m&#275;s risk&#275;jam ar sievie&#353;u, b&#275;rnu un citu c&#299;n&#299;ties nesp&#275;j&#299;go dz&#299;v&#299;b&#257;m. J&#257;izstr&#257;d&#257; lab&#257;ks pl&#257;ns, cit&#257;di samadi neuz&#326;emsies risku mums sekot. Padom&#257; v&#275;l! Vai tik nebija kaut kas svar&#299;gs, ko tu man jau st&#257;st&#299;ji? Kaut kas par nakti Ka maragiem nepat&#299;k klejot nakt&#299;

- Ne glu&#382;i t&#257;. Vienk&#257;r&#353;i vi&#326;u &#311;erme&#326;i at&#353;&#311;iras no m&#363;s&#275;jiem. Nakti vi&#326;iem j&#257;gu&#316;, un ne cit&#257;di. T&#257;di vi&#326;i ir.

Herilaks piel&#275;ca k&#257;j&#257;s un p&#275;k&#353;&#326;&#257; aizraut&#299;b&#257; ieauroj&#257;s.

- Ari m&#275;s esam t&#257;di, kas nakt&#299; gu&#316;! Bet ne vienm&#275;r! M&#275;s varam ar&#299; negul&#275;t! L&#363;k, kas mums j&#257;dara! M&#275;s aprun&#257;simies ar medniekiem, - p&#257;rliecin&#257;sim vi&#326;us, ka j&#257;dodas gar krastu uz dienvidu med&#299;bu laukiem, jo draud bads. T&#257;d&#275;j&#257;di samadiem tiks p&#257;rtika ziemai. Bet, kam&#275;r med&#299;jam, m&#275;s v&#275;rosim ar&#299; debesis, - vai par&#257;d&#257;s maragu putni, zi&#326;ot&#257;ji. Kad putns b&#363;s m&#363;s atkl&#257;jis, s&#363;tisim medniekus sl&#275;pni v&#275;rot pludmales uz dienvidiem. Kad maragi ier&#299;kos naktsm&#299;tni, m&#275;s zin&#257;sim, kur t&#257; atrodas. Tad m&#275;s tumsas aizseg&#257; pielav&#299;simies Tikai mednieki. Bez ska&#326;as iesim un bez ska&#326;as non&#257;ksim pludmal&#275;.

Herilaks sa&#382;&#326;audza d&#363;res un ar sp&#275;ku sasita kop&#257;.

- Tad m&#275;s uzklupsim vi&#326;iem. Nakt&#299;. &#352;&#311;&#275;rd&#299;sim vi&#326;us mieg&#257;, &#353;&#311;aid&#299;sim, caurdursim, k&#257; vi&#326;i slakt&#275;ja m&#363;s.

Herilaks iekv&#275;lojies piec&#275;l&#257;s un dedzigi met&#257;s atpaka&#316; pie apl&#299; s&#275;do&#353;ajiem medniekiem.

- J&#257;izst&#257;sta vi&#326;iem! J&#257;iedro&#353;ina!

Izr&#257;d&#299;j&#257;s - tas nemaz nav tik viegli. Vi&#326;am pievienoj&#257;s ar&#299; Ortnars ar Keriku un izkl&#257;st&#299;ja visu no jauna. Gan to, k&#257; maragi uzbr&#363;k, gan k&#257; tos sakaut. Cits caur citu vi&#326;i skaidroja, ka var&#275;tu pamed&#299;t un nodro&#353;in&#257;ties ar p&#257;rtiku ziemai. Un izn&#299;d&#275;t maragus.

Tas viss satrauca Ultadanu un ar&#299; otru samadaru. P&#257;r&#257;k p&#275;k&#353;&#326;a ideja, turkl&#257;t p&#257;rlieku b&#299;stama.

- J&#363;s pied&#257;v&#257;jat man risk&#275;t ar vis&#257;m man&#257;m dz&#299;v&#299;b&#257;m &#353;&#257;da pl&#257;na d&#275;&#316;? - Ulfadans p&#257;rjaut&#257;ja. - J&#363;s gribat, lai es izlieku savas sievietes un b&#275;rnus k&#257; &#275;smu garzobim, cerib&#257; to p&#275;c&#257;k caurdurt? Par daudz pras&#299;ts!

- It k&#257; j&#257;, it k&#257; ne, - Herilaks nepiekrita. - Var teikt, ka tev nav izv&#275;les. Bez p&#257;rtikas vairums ziemu nep&#257;rciet&#299;s. Un &#353;eit neko nevar samed&#299;t. Ejam uz dienvidiem: es zinu, tur med&#299;bas sokas!

- M&#275;s zin&#257;m ar&#299;, ka tur ir maragi.

- Ir gan. Bet &#353;oreiz m&#275;s ienaidnieku atkl&#257;sim pirmie. Ja v&#275;lies, m&#275;s negaid&#299;sim liel&#257; putna par&#257;d&#299;&#353;anos. Da&#382;i mednieki var visu laiku iet gar j&#363;ru k&#257; izl&#363;ki. Katrs uzbrukums b&#363;s jau paredz&#275;ts. Kad piekrast&#275; par&#257;d&#299;sies maragi, m&#275;s zin&#257;sim, ka uzbrukums ir tuvu. M&#363;s br&#299;din&#257;s. T&#257;d&#257; gad&#299;jum&#257; teltis un visu citu pa nakti var iel&#257;d&#275;t &#353;&#316;&#363;ce&#326;os, un z&#275;ni aizved&#299;s mastodontus t&#257;l&#257;k no krasta. Ar&#299; sievietes un b&#275;rnus. T&#257;d&#275;j&#257;di vi&#326;us nepak&#316;aus briesm&#257;m. Tas gan ir risks, bet no &#353;&#257;da riska izvair&#299;ties neizdosies. Vai nu tas, vai n&#257;ve sniegos. Bez &#275;dam&#257; neviens no jums nesagaid&#299;s pavasari.

- Skarbi v&#257;rdi, - Kelimanus nikni atcirta.

- Patiesi v&#257;rdi, samadar, tikai patiesi. Taviem &#316;aud&#299;m izlemt. M&#275;s pateic&#257;m, kas j&#257;saka. Nu ir laiks doties!

L&#275;mumu nepie&#326;&#275;ma ne &#353;aj&#257; nakti, ne n&#257;kamaj&#257;, ne aizn&#257;kamaj&#257; P&#275;c&#257;k s&#257;k&#257;s lietavas. Salt&#257;s zieme&#316;u v&#275;ja br&#257;zmas ne&#382;&#275;l&#299;gi dzen&#257;ja smagas lietus l&#257;ses. &#352;ogad agrs rudens P&#257;rtikas kr&#257;jumi v&#275;l tr&#363;c&#299;gi, un visi to zin&#257;ja. Tr&#299;s sav&#257;dnieki uztur&#275;j&#257;s noma&#316;us un juta, ka gar&#257;mejo&#353;ie &#316;audis nol&#363;kojas vi&#326;os ar &#299;gnumu, daudzi mednieki - pat ar naidu. Sve&#353;inieki uzspiedu&#353;i vi&#326;iem dr&#363;mo izv&#275;li.

Visbeidzot visi apjauta, ka izv&#275;les paties&#299;b&#257; nemaz nav. Sievie&#353;u vaimanu pavad&#299;b&#257; teltis nojauca un sakr&#257;va &#353;&#316;&#363;ce&#326;os. Nekur neman&#299;ja pierasto, priec&#299;go satraukumu, uzs&#257;kot ce&#316;u. Varb&#363;t &#353;is ce&#316;&#353; ved n&#257;v&#275; Visticam&#257;k. Nebeidzamaj&#257;s lietav&#257;s nom&#257;kti un izmirku&#353;i, vi&#326;i virz&#299;j&#257;s uz austrumiem.



V

Parastaj&#257; apmetnes nojauk&#353;anas burzm&#257; Keriks bija p&#257;r&#257;k aiz&#326;emts, lai pr&#257;totu par iesp&#275;jam&#257;m briesm&#257;m, ko sl&#275;pj n&#257;kotne. &#352;&#316;&#363;ce&#326;os iej&#363;gtie mastodonti uzjund&#299;ja senas atmi&#326;as, kas svaid&#299;ja vi&#326;u izj&#363;tu vi&#316;&#326;os. Skats bija varens: milzu zv&#275;ri iegula ilks&#299;s un l&#275;n&#257;m izkustin&#257;ja no vietas krak&#353;&#311;o&#353;os koka r&#257;mjus, uz kuriem atrad&#257;s tel&#353;u gr&#275;das un aug&#353;&#257; bija satupu&#353;i lieli un mazi b&#275;rni. G&#257;jienu uzs&#257;kot, mednieki izk&#257;rtoj&#257;s &#311;&#275;d&#275; un dev&#257;s uz priek&#353;u, &#311;emm&#275;dami nedz&#299;vo apvidu cerib&#257; tom&#275;r uzdurties k&#257;dam med&#299;jumam. Viss samads atkal san&#257;ca kop&#257; tikai vakar&#257;, kad apmetnes viet&#257; iedeg&#257;s ugunskuri un medniekus no me&#382;a izvilin&#257;ja cepe&#353;a smar&#382;a.

Pirm&#257;s p&#257;ris dienas samads virz&#299;j&#257;s piesardz&#299;gi - sird&#299;s m&#257;joja bailes no maragiem, kas var&#275;tu vi&#326;us vaj&#257;t, -, tom&#275;r tani, pa&#353;as dz&#299;ves spiesti, bija un palika fat&#257;listi. No laika gala vi&#326;iem n&#257;c&#257;s pa&#316;auties uz klimata labv&#275;l&#299;bu, uz p&#257;rtiku, kura b&#363;s atrodama mekl&#275;jumu viet&#257;, uz med&#299;jumu, kuram labpatiks tr&#257;p&#299;ties pa &#353;&#311;&#275;pam. &#352;obrid vi&#326;i no neizb&#275;gamas bada n&#257;ves dev&#257;s pret&#299; izdz&#299;vo&#353;anas iesp&#275;jai; t&#257; nav slikta apmai&#326;a, un, dien&#257;m izstiepjoties un medib&#257;m uzlabojoties, vi&#326;i atguva d&#363;&#353;u.

P&#275;c da&#382;&#257;m pirmaj&#257;m dien&#257;m p&#257;r&#275;jie Keriku jau bija ar mieru pie&#326;emt, kaut ari b&#275;rni pagaid&#257;m r&#257;dija ar pirkstiem uz vi&#326;a dzelzs kaklasiksnu un sm&#275;ja par vi&#326;a sk&#363;to galvu un seju. Galvvid&#363; gan jau spuroj&#257;s pirksta biezuma rugaine; auga ar&#299; b&#257;rda, tiesa, m&#299;ksta un &#353;&#311;idra. Keriks joproj&#257;m ar &#353;&#311;&#275;pu rikoj&#257;s neveikli un ar loku &#353;&#257;va vienk&#257;r&#353;i briesm&#299;gi, bet vi&#326;&#353; cent&#257;s. Vi&#326;&#353; aizvien noteikt&#257;k sajuta, ka pasaule tom&#275;r ir viena laba vieta, un taj&#257; ir v&#275;rts b&#363;t dz&#299;vam.

Non&#257;kot pie oke&#257;na, &#353;&#299; apzi&#326;a sa&#353;&#311;ob&#299;j&#257;s.

Jau pirmais skats uz zilo &#363;deni pild&#299;ja Keriku tik neaprakst&#257;m&#257;m &#353;ausm&#257;m, ka vi&#326;&#353; sastinga, k&#257; zem&#275; iemiets. Redzeslauk&#257; neviena cita nebija, jo Keriks atrad&#257;s labu gabalu no l&#275;zen&#257;s ielejas, pa kuru mastodonti vilka &#353;&#316;&#363;ce&#326;us. Ar&#299; cita mednieka tuvum&#257; neman&#299;ja. Dz&#299;votgriba p&#257;rauga alk&#257;s apgriezties un b&#275;gt. Priek&#353;&#257; ta&#269;u gaida tikai n&#257;ve. K&#257; gan &#353;i mednieku sauji&#326;a iedom&#257;jusies st&#257;ties pret&#299; bru&#326;otu f&#257;rgaju ord&#257;m! B&#275;gt, sl&#275;pties, patverties kalnos - l&#363;k, vien&#299;g&#257; izeja. T&#257;l&#257;kais ce&#316;&#353; b&#363;tu t&#299;r&#257; pa&#353;n&#257;v&#299;ba.

L&#299;dz ar &#353;o nep&#257;rvaramo dzi&#326;u n&#257;ca ar&#299; atsk&#257;rsme, ka &#353;oreiz atk&#257;p&#353;an&#257;s nav. &#352;&#257;da r&#299;c&#299;ba ir p&#257;r&#257;k g&#316;&#275;va, lai par to visp&#257;r pr&#257;totu. Galu gal&#257;, vi&#326;&#353; bija piedal&#299;jies pl&#257;na izstr&#257;d&#275;, t&#257;tad nav nek&#257;das alternat&#299;vas: vi&#326;am j&#257;iet l&#299;dz galam. Tom&#275;r bailes neatst&#257;j&#257;s, un tikai ar gal&#275;ju piespie&#353;anos vi&#326;&#353; sp&#275;ja sa&#326;emties spert uz priek&#353;u &#353;&#316;&#363;co&#353;u sol&#299;ti. Tad v&#275;l un v&#275;l, l&#299;dz k&#257;jas atkal nesa - no&#382;&#275;lojami un drebel&#299;gi, bet tom&#275;r

&#352;ovakar vi&#326;i apst&#257;j&#257;s pa&#353;&#257; piekrast&#275;. &#352;&#316;&#363;ce&#326;i v&#275;l nebija izkrauti, kad pui&#353;e&#316;i seklaj&#257; lag&#363;n&#257; jau nodev&#257;s zvejai, uz kaula &#257;&#311;iem uzmauku&#353;i sliekas. Hardalti - s&#299;ki kalm&#257;ri ar bru&#326;u&#269;aulu - &#363;den&#299; t&#257; vien t&#299;koja satvert &#275;smu. Smieklu un izsaucienu pavad&#299;b&#257; b&#275;rni c&#275;la no &#363;dens desmitk&#257;jaino lomu, veic&#299;gi atbr&#299;voja to no &#269;aulas, uz&#353;&#311;&#275;rda, sagrieza, un driz vien m&#299;kstmie&#353;i jau &#269;urkst&#275;ja uz uguns. Kaut s&#299;ksti un ar asu smaku, tie sol&#299;ja k&#257;rotu p&#257;rmai&#326;u &#275;dienkart&#275;.

Keriks izsp&#316;&#257;va nesako&#353;&#316;&#257;jamu skrim&#353;&#316;a gabalu, noslauc&#299;ja pirkstus z&#257;l&#275;, piec&#275;l&#257;s un izstaip&#299;j&#257;s. Vairs nel&#299;da. Vi&#326;&#353; piev&#275;rs&#257;s ugunskuram un ar acs kakti&#326;u uztv&#275;ra kaut k&#257;du kust&#299;bu. J&#363;ras putns augstu virs galvas

N&#275;! Keriks ar skatienu izm&#275;roja rad&#299;juma vareno sp&#257;rnu v&#275;zienu, kr&#363;&#353;u baltumu, kas rieta bl&#257;zm&#257; l&#257;smoja sarkans Un sastinga. Ir jau kl&#257;t! Melno kunkuli ar m&#363;&#382;am modro aci uz pl&#275;so&#326;as k&#257;jas nevar&#275;ja redz&#275;t, bet vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka tas tur atrodas. Putns laid&#257;s aizvien zem&#257;k, tie&#353;i pret apmetni. Ar p&#363;l&#275;m nokrat&#299;jis stingumu, Keriks trauc&#257;s pie ugunskura, kur s&#275;d&#275;ja Herilaks.

- Tas ir kl&#257;t! - vi&#326;&#353; sauca. - Tie&#353;i virs galvas. Tagad vi&#326;i zin&#257;s par mums!

Kerika balss nodeva izb&#299;li, bet Herilaks ar gudru zi&#326;u tam nepa&#316;&#257;v&#257;s. Vi&#326;a pa&#353;a v&#257;rdi noskan&#275;ja r&#257;mi un skarbi.

- Tas ir jauki. Viss notiek, k&#257; pl&#257;nots.

Keriks ar &#353;&#257;du pa&#353;pa&#316;&#257;v&#299;bu nevar&#275;ja lepoties. Vi&#326;&#353; cent&#257;s neskat&#299;ties aug&#353;up, jo zin&#257;ja, ka att&#275;lus p&#275;c&#257;k r&#363;p&#299;gi caurskat&#299;s. Taniem nevajadz&#275;tu izr&#257;d&#299;t nep&#257;rprotamu interesi par putnu, lai neatkl&#257;tu, ka saprot, ko noz&#299;m&#275; &#353;&#257; rad&#299;juma par&#257;d&#299;&#353;an&#257;s. Tikai beig&#257;s, kad tas laiski nosl&#275;dza p&#275;d&#275;jo apli un dev&#257;s atce&#316;&#257;, Keriks to pavad&#299;ja ar ba&#382;&#299;gu skatienu. Nu vairs &#353;aubu nebija: sekos uzbrukums.

Kad iest&#257;j&#257;s tumsa un mednieki sav&#257;c&#257;s kop&#257; uzsm&#275;&#311;&#275;t un aprun&#257;ties, Keriks past&#257;st&#299;ja vi&#326;iem, ko redz&#275;jis un ko tas noz&#299;m&#275;. Tagad, kad visi jau ap&#326;&#275;mu&#353;ies c&#299;n&#299;ties, tas vairs neizsauca &#382;&#275;labas. Keriku iztauj&#257;ja, un p&#275;c tam apsprieda avangarda grupas izveidi, kura dotos pa priek&#353;u jau pirms r&#299;tausmas.

No r&#299;ta samadi turpin&#257;ja ce&#316;u uz dienvidiem. Vad&#299;bu uz&#326;&#275;m&#257;s Herilaks un veda visus l&#299;gan&#257; lok&#257; t&#257;l&#257;k no krasta. Keriks pazina &#353;o apvidu: tepat net&#257;lu atrad&#257;s Herilaka samada n&#257;ves vieta. Nebija nek&#257;das vajadz&#299;bas nor&#257;d&#299;t uz &#353;o dr&#363;mo liec&#299;bu par draudiem, ko sl&#275;pj j&#363;ra.

Vakar&#257; vi&#326;i atkal atgriez&#257;s piekrast&#275;. V&#275;l&#257;k, kad mednieki san&#257;ca kop&#257; pat&#275;rg&#257;t, pie&#326;&#275;ma l&#275;mumu, ka Herilaks b&#363;s sakripeks, karavadonis. Vi&#326;&#353; deva savu piekri&#353;ari&#315;i un nodeva pirmos r&#299;kojumus.

- &#352;obr&#299;d uz priek&#353;u dosies Keriks un Ortnars. Vi&#326;i ir maragus redz&#275;ju&#353;i, vi&#326;i zina, p&#275;c k&#257; j&#257;raug&#257;s. Vi&#326;i virz&#299;sies gar krastu un pavad&#299;s nakti k&#257;p&#257;, uzman&#299;dami j&#363;ru. Ar vi&#326;iem kop&#257; ies v&#275;l divi mednieki, kuri pal&#299;dz&#275;s nezaud&#275;t modr&#299;bu un vajadz&#299;bas gad&#299;jum&#257; atgriez&#299;sies ar zi&#326;u. Vi&#326;i t&#257; dar&#299;s ik nakti, s&#257;kot ar &#353;o. Ari citi katru nakti paliks nomod&#257;, uzmanot j&#363;ru tel&#353;u tuvum&#257;: ja nu kas gad&#257;s. Mums j&#257;nodro&#353;in&#257;s pret visu.

&#352;&#257;di vi&#326;i virz&#299;j&#257;s gar krastu v&#275;l &#269;etras dienas, l&#299;dz piektaj&#257; Keriks jau pa&#353;&#257; r&#299;tausm&#257; atdr&#257;z&#257;s uz nometni. Mednieki izdzirda vi&#326;a so&#316;u dipu un satv&#275;ra &#353;&#311;&#275;pus.

- Trauksmes nav! Maragu &#353;eit nav! Es tikai nov&#275;rt&#275;ju krastu t&#257;l&#257;k priek&#353;&#257; un sapratu, ka m&#275;s kaut ko varam pas&#257;kt.

Keriks nogaid&#299;ja, l&#299;dz ierad&#257;s abi samadari un Herilaks, un &#326;&#275;m&#257;s skaidrot.

- &#352;obr&#299;d med&#299;bas sokas labi; netr&#363;kst ar&#299; zivju j&#363;r&#257;. Jums j&#257;piekr&#299;t, ka &#353;odien neb&#363;tu pr&#257;t&#299;gi nojaukt apmetni. Lab&#257;k palikt &#353;epat un zvejot, kam&#275;r mednieki sanes ga&#316;u kalt&#275;&#353;anai. Uz dienvidiem no &#353;ejienes slejas klintis, un t&#257;l&#257;k pludmale stiepjas gar biezu b&#275;rzu audzi, kura nok&#257;pj bezmaz l&#299;dz &#363;densl&#299;nijai. Att&#257;lums ir &#299;stais. Ja maragi n&#257;ks Kad vi&#326;i n&#257;ks, vi&#326;i neatrad&#299;s piem&#275;rotu izs&#275;&#353;an&#257;s vietu klint&#257;j&#257;, t&#257;tad, bez &#353;aub&#257;m, apmet&#299;sies pludmal&#275; pie me&#382;a.

Herilaks atzin&#299;gi pam&#257;ja:

- Tad m&#275;s var&#275;sim vi&#326;iem uzbrukt no koku aizsega, piezagu&#353;ies cie&#353;i kl&#257;t. Jauki. T&#257; ar&#299; dar&#299;sim. Vai visi piekr&#299;t?

Izc&#275;l&#257;s k&#326;ada, bet iebildumu nebija. Keriks atgriez&#257;s pie Ortnara un p&#257;r&#275;jiem diviem medniekiem, kuri zviln&#275;ja zem seg&#257;m un v&#275;roja j&#363;ru.

S&#257;k&#257;s liel&#257; gaid&#299;&#353;ana. Tani aizpild&#299;ja turpm&#257;k&#257;s dienas, b&#363;v&#275;jot koku puduros t&#257;&#353;u sl&#275;p&#326;us. Naktis met&#257;s dzestr&#257;kas, reizumis l&#299;&#326;&#257;ja, bet divi mednieki cauru dienu uztur&#275;j&#257;s sl&#275;pni uz radzes p&#257;r oke&#257;nu un v&#275;roja. V&#275;l&#257; p&#275;cpusdien&#257; ierad&#257;s ari abi p&#257;r&#275;jie, jo &#353;is laiks sol&#299;ja visliel&#257;k&#257;s briesmas. Reiz tie&#353;i &#353;aj&#257; laik&#257; p&#275;c daudz&#257;m modr&#299;bas dien&#257;m - no pilnm&#275;ness l&#299;dz pilnm&#275;nesim - uz radzes ierad&#257;s Herilaks.

- Ko esat redz&#275;ju&#353;i? - vi&#326;&#353; apjaut&#257;j&#257;s, piest&#257;jies sargiem lidz&#257;s aiz stumbra.

- Neko, - Keriks attrauca. - Tikai to, ko &#353;e redzi. Klaju selgu. Diendien&#257; vienu un to pa&#353;u.

- Samadu mednieki sprie&#382;, ka ga&#316;as pietiekot. Vi&#326;i pateicas, ka par&#257;d&#299;j&#257;m &#353;os med&#299;bu laukus. Vi&#326;i ir gatavi atce&#316;am.

- Pr&#257;t&#299;gs l&#275;mums, - piez&#299;m&#275;ja k&#257;ds nov&#275;rot&#257;js. - Neviens jau nealkst maragu uzbrukuma.

Keriks pilnib&#257; pievienoj&#257;s &#353;im viedoklim un &#316;&#257;v&#257;s cer&#299;bai, tom&#275;r cieta klusu.

- Atbildi pats par sevi, ne par citiem! - Herilaks r&#363;gti aizr&#257;d&#299;ja. - Tiesa gan, med&#299;bas izr&#257;d&#299;j&#257;s ra&#382;enas. &#352;obr&#299;d ziemai p&#257;rtikas b&#363;s gana, un var jau saprast tos, kas ilgojas atgriezties. Ar pilniem v&#275;deriem var aizmirst badu un tikvien k&#257; atmin&#275;ties, kas noticis ar diviem samadiem &#353;ajos krastos. R&#257;d&#257;s, &#353;&#299; b&#363;s beidzam&#257; nakts. Visi grib atst&#257;t &#353;o vietu r&#299;tausm&#257;. M&#275;s v&#275;l paliksim un &#269;&#257;posim nopaka&#316; dienas g&#257;jum&#257;: ja nu maragi tom&#275;r ierodas

- M&#275;s iesim &#257;tri! - iesauc&#257;s otrs mednieks. - Vi&#326;iem m&#363;s vairs neno&#311;ert!

Herilaks nic&#299;gi nov&#275;rs&#257;s. Ar&#299; Ortnars &#353;&#311;ita sar&#363;gtin&#257;ts.

- M&#275;s gan to nepas&#257;k&#257;m tikai, lai piepild&#299;tu j&#363;su v&#275;derus. M&#275;s n&#257;c&#257;m nokaut maragus.

- Un nevaram to veikt bez jums, - Herilaks nobeidza.

Keriks pal&#363;koj&#257;s j&#363;r&#257;, lai p&#257;r&#275;jie nevar&#275;tu saz&#299;m&#275;t izj&#363;tas vi&#326;a vaibstos. Lai jau str&#299;das, bet galu gal&#257; samadi tom&#275;r aizies. Kauja izpaliks.

Pa skaidraj&#257;m debesim peld&#275;ja baltas m&#257;ko&#326;u skrandas, metot tum&#353;as &#275;nas r&#275;najos vi&#316;&#326;os. Lielas &#275;nas. Kust&#299;gas &#275;nas.

Keriks joproj&#257;m st&#257;v&#275;ja, blen&#382;ot uz &#275;n&#257;m, un ierun&#257;j&#257;s tikai tad, kad jut&#257;s piln&#299;gi p&#257;rliecin&#257;ts. Balss skan&#275;ja dziesto&#353;i, un taj&#257; nevar&#275;ja apsl&#275;pt tr&#299;sas.

- Tepat jau vi&#326;i ir. Maragi n&#257;k.

Un t&#257; ar&#299; bija. Nu jau var&#275;ja skaidri iz&#353;&#311;irt meln&#257;s laivas iznirstam no m&#257;kon&#299;&#353;u &#275;n&#257;m - nemain&#299;g&#257; kurs&#257; uz zieme&#316;iem.

- Vai vi&#326;i negras&#257;s piest&#257;t? - Herilaks izsauc&#257;s. - Vai tais&#257;s t&#363;da&#316; uzbrukt samadiem?

- J&#257;br&#299;dina visi! Laika nav daudz, - Keriks steidzin&#257;ja. Viens mednieks jau apcirt&#257;s, lai trauktos ar zi&#326;u, bet Herilaks aptur&#275;ja vi&#326;u.

- Pag! Past&#257;v&#275;sim un p&#257;rliecin&#257;simies.

- Vi&#326;i jau n&#257;k uz krastu! - Ortnars aizr&#257;d&#299;ja. - Tie&#353;i uz pludmali zem mums.

Mednieki klusi tup&#275;ja sl&#275;ptuv&#275; un &#353;ausm&#257;s v&#275;roja tuvojo&#353;&#257;s laivas

zvalst&#257;mies l&#299;ganajos vi&#316;&#326;os. Skan&#275;ja spalgas komandas. Bru&#326;otas f&#257;rgajas ar ska&#316;iem plunk&#353;&#311;iem l&#275;ca &#257;r&#257; no laiv&#257;m un brida krast&#257;.

- Nu gan j&#257;iet! - Herilaks &#269;ukst&#275;ja abiem medniekiem. - Ejiet katrs pa savu ce&#316;u, lai vismaz viens noteikti non&#257;ktu gal&#257;. Tikl&#299;dz nolai&#382;as kr&#275;sla un maragus vairs nevar saskat&#299;t, piekraujiet &#353;&#316;&#363;ce&#326;us, k&#257; pl&#257;nots, un lai samadi strauj&#257; sol&#299; att&#257;lin&#257;s iek&#353;zem&#275;. Lai iet lidz pat r&#299;tausmai un uz dienu izk&#257;rtojas me&#382;a aizseg&#257;. Tikl&#299;dz &#353;&#316;&#363;ce&#326;i b&#363;s piekrauti, visi mednieki lai atst&#257;j apmetni un n&#257;k &#353;urp - pie mums. &#256;tri!

Aina pludmal&#275; Kerikam &#353;&#311;ita bezgala paz&#299;stama, bet abiem medniekiem - satrieco&#353;a. Vi&#326;i v&#275;roja, k&#257; no laiv&#257;m izl&#257;d&#275; kr&#257;jumus un apmet&#326;os ietinu&#353;&#257;s f&#257;rgajas k&#257;rtojas uz naktsmieru. Vad&#299;ba pulc&#275;j&#257;s t&#257;l&#257;k - pludmales lejpus&#275;, un Keriks neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s pielav&#299;ties tuv&#257;k, lai saz&#299;m&#275;tu sejas. Visticam&#257;k, ka vad&#299;bu uz&#326;&#275;musies Stalana, un &#353;&#299; doma lika vi&#326;am zin&#257;m&#257; m&#275;r&#257; pievienoties p&#257;r&#275;jiem vi&#326;u atriebes alk&#257;s. Stalana, kura alla&#382; n&#299;du&#353;i un situsi vi&#326;u, kura ar savu varm&#257;c&#299;go r&#299;c&#299;bu, var teikt, nobend&#275;ja Alipolu. Kas t&#257; b&#363;tu par baudu - ietriekt &#353;&#311;&#275;pu vi&#326;as r&#275;pu&#316;ainaj&#257; &#257;d&#257;!

Bezm&#275;ness nakts bija gai&#353;a, jo spo&#382;&#257;s zvaigznes l&#275;ja savus starus p&#257;r smilt&#299;m, izce&#316;ot tum&#353;os apveidus uz t&#257;m. Jaunas un jaunas zvaigznes r&#257;p&#257;s &#257;r&#257; no j&#363;ras, un tad jau ari me&#382;&#257; atskan&#275;ja viegla &#269;abo&#326;a.

Pirmie papildsp&#275;ki bija kl&#257;t. Pirms ausmas uzbruc&#275;ji b&#363;s ie&#326;&#275;mu&#353;i poz&#299;cijas.



VI

Herilaks diendien&#257; bija pr&#257;tojis tikai par &#353;o uzbrukumu, atkal un atkal p&#257;rlicis visu pr&#257;t&#257; tik bie&#382;i, ka gaid&#257;m&#257; notikuma ainu vi&#326;&#353; gara acim skat&#299;ja itin skaidri. Keriks un Ortnars ir siki instru&#275;ti; ar&#299; vi&#326;i bez minstin&#257;&#353;an&#257;s zin&#257;s, kas dar&#257;ms. Herilaks vi&#326;us atst&#257;ja birzs mal&#257; v&#275;rojam pludmali un nor&#299;koja pirmos atn&#257;c&#275;jus atpaka&#316; caur me&#382;u uz klajumu. Te nu vi&#326;i atp&#363;t&#257;s, l&#299;dz sagaid&#299;ja visus atliku&#353;os. Herilaks bija karavadonis, visi pa&#316;&#257;v&#299;gi gaidija vi&#326;a komandas.

- Ulfadan, Kelimanu, - vi&#326;&#353; r&#257;mi run&#257;ja, - ejiet pie saviem medniekiem un uzskaitiet visus p&#275;c v&#257;rdiem! Kad b&#363;siet p&#257;rliecin&#257;ti, ka visi ir kl&#257;t, n&#257;ciet un zi&#326;ojiet!

Nogaid&#299;&#353;anas laik&#257; nebija nek&#257;das p&#316;&#257;p&#257;&#353;anas un m&#299;&#326;&#257;&#353;an&#257;s, jo tanus ir mednieks. Visi klusi tup&#275;ja ar kaujas gatav&#299;b&#257; sa&#382;&#326;augtiem &#353;&#311;&#275;piem un gaid&#299;ja karavado&#326;a Herilaka r&#299;kojumus. P&#257;rliecin&#257;jies, ka visi ir kl&#257;t, Herilaks s&#257;ka st&#257;st&#299;t, kas dar&#257;ms.

- Iesim triecien&#257; visi k&#257; viens, - vi&#326;&#353; kl&#257;st&#299;ja. - Mums j&#257;nogalina, pa&#353;iem par m&#275;r&#311;i nek&#316;&#363;stot, jo pretinieka dzelk&#353;&#326;i nes t&#363;l&#299;t&#275;ju n&#257;vi. Lai no tiem izvairitos, izk&#257;rtosimies vien&#257; &#311;&#275;d&#275;. Katrs samads &#326;ems uz sevi pusi pludmales. Klusi&#326;&#257;m l&#299;d&#299;sim uz priek&#353;u, l&#299;dz non&#257;ksim z&#257;l&#275; tie&#353;i aug&#353;pus liedaga. V&#275;j&#353; p&#363;&#353; no j&#363;ras, t&#257;tad vi&#326;i nesaod&#299;s m&#363;s tuvojamies. Toties vi&#326;i it viegli var m&#363;s izdzird&#275;t, t&#257;tad nedr&#299;kst b&#363;t ne ska&#326;as. Jums katram j&#257;ie&#326;em sava vieta, un katrs samadars atbild par to, lai vi&#326;a mednieki to izdar&#299;tu pareizi. Sav&#257; viet&#257; j&#363;s nekust&#299;gi nogaid&#299;siet. Un nenov&#275;rs&#299;sieties no pludmales. Un gaid&#299;siet, l&#299;dz es un Ulfadans, un Kelimanus par&#257;d&#257;mies pludmal&#275;. T&#257; b&#363;s zime iet uz priek&#353;u. L&#275;n&#299;t&#275;m un klusi&#326;&#257;m. Tad j&#363;s ar &#353;&#311;&#275;piem apdursiet maragus un saglab&#257;siet klusumu, cik ilgi vien iesp&#275;jams.

Herilaks izstiepa &#353;&#311;&#275;pa resgali un piegr&#363;da tuv&#257;kajam medniekam tie&#353;i zem zoda. Citi pak&#257;p&#257;s tuv&#257;k un v&#275;roja.

- Centieties iegr&#363;st &#353;&#311;&#275;pu tie&#353;i r&#299;kl&#275;, ja izdodas, jo t&#257; ir vi&#326;u v&#257;r&#299;g&#257;k&#257; vieta. Vi&#326;iem ir daudz ribu, turkl&#257;t at&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no zv&#275;riem, ko m&#275;s med&#299;jam, ribas sedz visu &#311;erme&#326;a priek&#353;pusi, nevis izbeidzas pakr&#363;t&#275;. Sp&#275;c&#299;gs gr&#363;diens var sasniegt m&#275;r&#311;i, bet var ar&#299; atdurties pret kauliem. T&#257;tad - lab&#257;k r&#299;kl&#275;.

Herilaks &#316;&#257;va saviem &#316;aud&#299;m br&#299;di p&#257;rdom&#257;t un turpin&#257;ja.

- Necer&#275;sim, ka viss norit&#275;s klusum&#257;. Tikl&#299;dz s&#257;ksies trauksme, m&#275;s pa&#353;i aurosim, cik jaudas, radot sajukumu. Un turpin&#257;sim slakt&#275;t. Ja vi&#326;i b&#275;gs, liksim liet&#257; &#353;aujamlokus. Bultas vi&#326;us pan&#257;ks. Neminstinieties, ne&#316;aujieties pagurumam, bet duriet! Mit&#275;simies tikai tad, kad visi k&#257; viens b&#363;s pie vietas.

Jaut&#257;jumu nebija. K&#257;das tur neskaidr&#299;bas! Ja k&#257;ds mednieks iek&#353;&#275;ji ar&#299; bai&#316;oj&#257;s, vi&#326;&#353; to neizr&#257;d&#299;ja. Nogalin&#257;&#353;ana deva vi&#326;iem iztiku un bija glu&#382;i ierasta lieta.

Klusi k&#257; &#275;nas mednieki virz&#299;j&#257;s starp kokiem, atst&#257;ja tum&#353;&#257; me&#382;a aizsegu un tikpat klusu l&#299;da pa k&#257;pu z&#257;li. Keriks joproj&#257;m nov&#275;roja. Nov&#275;rsies no duso&#353;aj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m un saman&#299;jis kust&#299;g&#257;s &#275;nas, ar&#299; vi&#326;&#353; r&#257;poja uz priek&#353;u. Neviens neizdeva ne ska&#326;as. Saz&#299;m&#275;jis l&#299;dz&#257;s Herilaka st&#257;vu, Keriks aizsk&#257;ra vi&#326;a plecu, pieliec&#257;s cie&#353;i kl&#257;t un ie&#269;ukst&#275;ja ausi:

- Vispirms j&#257;nogalina vi&#326;u vadones. Es grib&#275;tu pats

Herilaks piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja un turpin&#257;ja gaitu. R&#257;mi, soli pa sol&#299;tim Keriks atvirz&#299;j&#257;s no krasta kraujas un virzij&#257;s uz iepriek&#353; nosprausto vietu.

Starp kokiem iekliedz&#257;s naktsputns, Keriks uz br&#299;di sastinga, bet turpin&#257;ja gaitu. Vien&#299;g&#257; ska&#326;a bija s&#299;ko viln&#299;&#353;u &#353;&#316;aksti smilt&#299;s. Nakts &#353;&#311;ita r&#257;ma k&#257; n&#257;ve.

Par n&#257;vi tai ar&#299; j&#257;k&#316;&#363;st.

Tikai bez steigas! Esi savu vietu atradis un s&#275;di bez ska&#326;as, bez kust&#299;bas! Visu acis k&#257; piekaltas v&#275;r&#257;s bl&#257;vi pel&#275;kaj&#257; pludmales josl&#257;, paciet&#299;gi gaidot norun&#257;to z&#299;mi.

Kerika pakr&#363;ti spriedze savilka k&#257; mezgl&#257;. Skaidrs, ka pag&#257;jis jau p&#257;r&#257;k ilgs laiks. Kaut kas nav k&#257;rt&#299;b&#257;. Herilakam un samadariem jau j&#257;b&#363;t pludmal&#275;. Ja vi&#326;i v&#275;l kav&#275;sies, uzaus&#299;s gaisma, un tad slazd&#257; izr&#257;d&#299;sies vi&#326;i pa&#353;i.

Keriks zin&#257;ja, ka &#353;&#299;m ba&#382;&#257;m nav pamata, tom&#275;r &#353;&#299; apzi&#326;a no t&#257;m neatbr&#299;voja. D&#363;res sa&#382;&#326;audz&#257;s tik cie&#353;i, ka ies&#257;p&#275;j&#257;s. Kur vi&#326;i ir? Kas notiek! Padebe&#353;i sabiez&#275;ja un aizsedza zvaigznes. Vai pludmal&#275; par&#257;d&#299;ju&#353;os augumus visp&#257;r var&#275;s paman&#299;t?

Un te nu vi&#326;i bija. Par&#257;d&#299;j&#257;s tik piepe&#353;i un klusi, ka varb&#363;t patiesi - tikai &#275;nas? Dr&#299;z vien &#353;&#299;m &#275;n&#257;m pievienoj&#257;s citas, l&#299;dz tum&#353;&#257; pussaredzamo apveidu virkne izstiep&#257;s vis&#257; liedaga garum&#257;.

&#274;nas atr&#257;v&#257;s no Kerika, jo prata kust&#275;ties &#257;tri un piln&#299;gi bez ska&#326;as. Vi&#326;&#353; taust&#299;j&#257;s uz priek&#353;u, apzin&#257;damies medniekam nepiedodamo lav&#299;&#353;an&#257;s iema&#326;u tr&#363;kumu. &#310;&#275;de stiep&#257;s jau t&#257;lu priek&#353;&#257; un sasniedza pirm&#257;s gu&#316;o&#353;&#257;s f&#257;rgajas. Da&#382;i sl&#257;p&#275;ti kunksti, nekas vair&#257;k

Keriks sajuta zem k&#257;j&#257;m m&#299;ksto smilti un var&#275;ja pielikt soli. Pac&#275;lis &#353;&#311;&#275;pu, vi&#326;&#353; met&#257;s uz priek&#353;u, un bija jau bezmaz sasniedzis p&#257;rtikas kr&#257;jumu gr&#275;du - savu pieturas punktu -, aiz kura gul&#275;ja jilan&#275;, kad nakts klusumu uz&#353;&#311;&#275;rda baiss s&#257;pju br&#275;ciens.

Tam t&#363;da&#316; sekoja kliedzienu un svilpienu kakofonija, un pludmale uzvirda k&#257; dz&#299;va. Ar&#299; Keriks ieauroj&#257;s, p&#257;rmet&#257;s p&#257;r bundu&#316;u gr&#275;du un ietrieca &#353;&#311;&#275;pu k&#257;d&#257; jilan&#275;, kura teju teju jau sl&#275;j&#257;s k&#257;j&#257;s. T&#257; &#269;&#275;rksto&#353;i ieg&#257;rdz&#257;s. Smaile iegrima r&#299;kl&#275;, iznira un v&#275;lreiz triec&#257;s m&#275;r&#311;&#299;.

Spiedzieni, vaimanas, kr&#299;to&#353;i &#311;erme&#326;i - &#299;sta pastar&#257; nakts. F&#257;rgajas vien&#257; mirkl&#299; uztr&#363;k&#257;s k&#257;j&#257;s un svaid&#299;j&#257;s panik&#257; un piln&#299;g&#257; nezi&#326;&#257;. Ja k&#257;da ar&#299; atcer&#275;j&#257;s par ieroci, tad nesp&#275;ja to tums&#257; sal&#363;kot. Vi&#326;as skr&#275;ja uz oke&#257;nu - savu b&#275;rnu dienu patv&#275;rumu, bet ar&#299; tas nesniedza gl&#257;bi&#326;u, jo pa ce&#316;am var&#275;ja uzdurties &#353;&#311;&#275;piem, bet pie pa&#353;a &#363;dens vi&#326;as v&#275;l pan&#257;ca lidojo&#353;as bultas. &#352;aj&#257; slakti&#326;&#257; &#382;&#275;last&#299;bas nebija nevienai. Tani prata bend&#275;t meistar&#299;gi.

F&#257;rgaj&#257;m nebija skaita. Da&#382;&#257;m tom&#275;r izdev&#257;s sasniegt &#363;deni, panik&#257; mesties starp l&#299;&#311;iem, ienirt un aizpeld&#275;t l&#299;dz laiv&#257;m. Mednieki pl&#299;sto&#353;ajos vi&#316;&#326;os brida t&#257;m paka&#316;, ar lokiem sp&#316;audami n&#257;vi, l&#299;dz izs&#299;ka bultu rezerves.

Slakti&#326;&#353; mit&#275;j&#257;s tikai tad, kad nebija vairs, ko slakt&#275;t. Mednieki k&#257;pel&#275;ja starp l&#299;&#311;u gr&#275;d&#257;m, sp&#257;rd&#299;ja tos un ar &#353;&#311;&#275;pu atbild&#275;ja uz katru ska&#326;u vai kustibu. Cits p&#275;c cita, noguruma piev&#257;r&#275;ti, vi&#326;i rim&#257;s. Atskan&#275;ja mednieka uzvaras auri, un visi pievienoj&#257;s &#353;im vibr&#275;jo&#353;ajam kaucienam, kas vair&#257;k pieder&#275;tos zv&#275;ram nek&#257; tanum. Bais&#257; ska&#326;a aizv&#275;l&#257;s p&#257;r &#363;deni l&#299;dz laiv&#257;m ar b&#275;go&#353;aj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m, kuras sten&#275;ja un izbail&#275;s sar&#257;v&#257;s.

Gaismas sv&#299;d&#257; dr&#363;m&#257; slakti&#326;a aina atkl&#257;j&#257;s vis&#257; sav&#257; baisaj&#257; piln&#299;b&#257;. Keriks &#353;ausm&#257;s l&#363;koj&#257;s apk&#257;rt, ik br&#299;di nov&#275;rsdamies no l&#299;&#311;u kaudz&#275;m, bet skatienam nebija, kur tverties. Medniekus, k&#257; &#353;&#311;iet, &#353;&#299; aina nenieka nesatrauca. Vi&#326;i l&#299;ksmi klaig&#257;ja, pl&#257;t&#299;damies ar savu veikumu, brad&#257;ja pa seklo &#363;deni starp l&#299;&#311;iem un v&#257;ca iz&#353;aut&#257;s bultas. Rita gaism&#257; Keriks paman&#299;ja, ka rokas ap&#311;epu&#353;as asin&#299;m l&#299;dz pat elko&#326;iem. Vi&#326;&#353; dev&#257;s gar krastu t&#257;l&#257;k no f&#257;rgaju &#311;erme&#326;iem un nomazg&#257;ja t&#257;s j&#363;r&#257;. Herilaks jau gaidija vi&#326;u atgrie&#382;amies un suminot sauca:

- Tas nu ir dar&#299;ts! M&#275;s esam atsitu&#353;i maragus, satrieku&#353;i vi&#326;us, atriebu&#353;i kritu&#353;os samadus. Labs darbi&#326;&#353; nakt&#299; padar&#299;ts!

Selg&#257; t&#257;lu dienvidos vid&#275;ja laivas; p&#257;rsvar&#257; tuk&#353;as, cit&#257;s pa vienai, div&#257;m f&#257;rgaj&#257;m. Apkau&#353;ana tie&#353;&#257;m bijusi &#316;oti ra&#382;iga.

Kerikam &#353;&#311;ita, ka naids un bailes izs&#363;ku&#353;as vi&#326;a dz&#299;v&#299;bas sulas. Vi&#326;&#353; smagi saguma uz konserv&#275;t&#257;s ga&#316;as kubulu kaudzes. Herilaks kratija &#353;&#311;&#275;pu pret b&#275;go&#353;aj&#257;m laiv&#257;m un kliedza nopaka&#316;:

- V&#257;cieties proj&#257;m! Past&#257;stiet citiem, kas te &#353;onakt notika! Pasakiet citiem maragiem, ka tas atk&#257;rtosies ik reizi, kad j&#363;s vilksieties &#353;urp uz zieme&#316;iem!

Keriks neatbalst&#299;ja &#353;o bezj&#275;dz&#299;go naidu; p&#257;r&#257;k ilgi vi&#326;&#353; bija dz&#299;vojis starp jilan&#275;. Austo&#353;&#257; diena atkl&#257;ja tuv&#257;k&#257; l&#299;&#311;a seju: medniece, kuru bie&#382;i gad&#299;jies redz&#275;t kop&#257; ar Stalanu. Kerikam &#353;ermu&#316;i p&#257;rskr&#275;ja p&#257;r kauliem, un vi&#326;&#353; nov&#275;rsa skatienu no vi&#326;as baisi uzpl&#275;st&#257;s r&#299;kles. Drausm&#299;gas skumjas sa&#382;&#326;audza sirdi, lai gan vi&#326;&#353; nesaprata, par ko &#299;sti s&#275;ro.

Kad Herilaks atkal piev&#275;rs&#257;m vi&#326;am, Keriks sa&#326;&#275;m&#257;s un uzsauca:

- Vai m&#363;su vid&#363; ar&#299; ir zaud&#275;jumi?

- Viens kritu&#353;ais. Vai t&#257; nav piln&#299;ga uzvara? Tikai vienu &#311;&#275;ris ind&#299;gais dzelksnis. P&#257;rsteigt izdev&#257;s piln&#299;b&#257;. M&#275;s esam paveiku&#353;i, ko pl&#257;noj&#257;m.

- Ar to v&#275;l viss nav gal&#257;, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja, cenzdamies ne&#316;auties izj&#363;t&#257;m. Vi&#326;&#353; piebakst&#299;ja kubulam, uz kura s&#275;d&#275;ja. - Te ir ga&#316;a. Kam&#275;r vien &#257;r&#275;jais apvalks nav boj&#257;ts, t&#257; nep&#363;st. Esmu &#275;dis t&#257;du. Gar&#353;a ir &#353;&#311;&#275;rma, bet vai nu lab&#257;k badu mirt!

Herilaks dom&#299;gi atspied&#257;s pret &#353;&#311;&#275;pu.

- Tad m&#275;s esam guvu&#353;i ne vien uzvaru, bet ar&#299; dz&#299;v&#299;bu. Ar to v&#275;l vair&#257;k tanu p&#257;rdz&#299;vos tuvo ziemu. Man j&#257;izs&#363;ta zi&#326;ne&#353;i pie samadiem un j&#257;uzd&#257;vina tiem &#353;is d&#257;rgums. - Vi&#326;&#353; p&#257;rlaida skatienu p&#257;r l&#299;&#311;iem piesl&#257;n&#299;to pludmali. - Ko te v&#275;l var izmantot?

Keriks pieliec&#257;s, pac&#275;la nosviestu hezocanu, notrausa smiltis no t&#257; tum&#353;&#257; &#311;erme&#326;a, pav&#275;rsa ieroci pret klajo j&#363;ru un saspieda. Atskan&#275;ja sauss sprak&#353;&#311;is, un dzelksnis aizlidoja vi&#316;&#326;os. Dom&#257;s nogrimis, Keriks pabakst&#299;ja s&#299;ko mut&#299;ti, un t&#257; pav&#275;r&#257;s. Aizv&#275;ris to, vi&#326;&#353; pasniedza &#353;aujamo Herilakam.

- Sav&#257;ksim n&#257;ves n&#363;jas. Un dzelk&#353;&#326;us. Es par&#257;d&#299;&#353;u, k&#257; tie izskat&#257;s. M&#275;s nevaram izaudz&#275;t &#353;&#299;s lieti&#326;as, bet, ja barosim tos, tie dz&#299;vos daudz gadu. Ind&#299;gie dzelk&#353;&#326;i non&#257;v&#275;s maragus tikpat viegli k&#257; tanus. Biju&#353;i mums &#353;&#257;di iero&#269;i, neviens marags &#353;onakt neb&#363;tu izsprucis sveik&#257;.

Herilaks aizraut&#299;gi uzsita Kerikam pa plecu.

- &#352;&#299; b&#363;s tikai viena uzvara no daudz&#257;m! Es t&#363;l&#299;t saaicin&#257;&#353;u samadus.

Palicis viens, Keriks pac&#275;la tuv&#257;ko dz&#275;riena p&#363;sli, veldz&#275;ja sl&#257;pes un p&#257;rlaida skatienu saj&#363;smin&#257;tajiem medniekiem. T&#257; bija uzvara, tanu pirm&#257; uzvara. Bet vi&#326;u neatst&#257;ja dr&#363;ma nojauta, ka turpm&#257;k&#257;s uzvaras nen&#257;ks tik viegli. Keriks paraudz&#299;j&#257;s uz tuv&#275;j&#257;s f&#257;rgajas l&#299;&#311;i, piec&#275;l&#257;s un piespieda sevi &#311;erties pie pludmales p&#257;rmekl&#275;&#353;anas.

Lai piln&#299;b&#257; p&#257;rliecin&#257;tos, vajadz&#275;ja daudz laika. Vi&#326;&#353; izbrad&#257;ja pat &#363;deni, apl&#363;kodams tur gu&#316;o&#353;os li&#311;us, un sa&#326;&#275;m&#257;s pagriezt to sejas pret sevi. Pabeidzis vi&#326;&#353; gurdi atsl&#299;ga smilt&#299;s.

Da&#382;as jilan&#275; izr&#257;d&#299;j&#257;s paz&#299;stamas, p&#257;rsvar&#257; mednieces, un bija pat viena, kuru vi&#326;&#353; pazina k&#257; laivu dres&#275;t&#257;ju. Bet to vienu paz&#299;stamo seju Keriks bija mekl&#275;jis velti. T&#257;s &#353;e nebija. Vi&#326;&#353; nol&#363;koj&#257;s gar krastu uz dienvidiem, kur jau sen k&#257; izzudu&#353;as aizpeldo&#353;&#257;s laivas.

Vien&#257; no t&#257;m bijusi ari Stalana, par to nav &#353;aubu. &#352;o sirojumu noteikti vad&#299;ja vi&#326;a, un tikpat noteikti vi&#326;a tumsas aizseg&#257; pagl&#257;busi savu dz&#299;v&#299;bu.

Pien&#257;ks diena, kad vi&#326;u ce&#316;i krustosies, - par to Keriks ne&#353;aub&#299;j&#257;s. &#352;&#299; sak&#257;ve jilan&#275; neaptur&#275;s. Dr&#299;z&#257;k t&#257; dar&#299;s vi&#326;as m&#275;r&#311;tiec&#299;g&#257;kas. C&#299;&#326;a nav gal&#257;, t&#257; tikai s&#257;kusies. Kerikam nebija ne jausmas, ar ko t&#257; beigsies. Vi&#326;&#353; saprata, ka t&#257;du sadursmi, k&#257;da vi&#326;us v&#275;l gaida, pasaule nav pieredz&#275;jusi.

Me&#382;on&#299;ga c&#299;&#326;a starp div&#257;m ras&#275;m, kur&#257;m kop&#299;ga tikai viena lieta: neremdin&#257;ms savstarp&#275;js naids.



VII

nu<nk&#275; a>akburzhou

kaseibur>ak umuhesn

tsuntensi nu<nkekash

Pirms &#274;rk&#353;&#311;u Sienas m&#363;su dro&#353;ais aizsegs &#311;erme&#326;u aplis bija; t&#257; iztur&#299;ba

neplaks ar&#299; n&#257;kotn&#275;.

Lietus kap&#257;ja laivas k&#257; ar p&#257;tag&#257;m, v&#275;ja br&#257;zmas svaid&#299;ja t&#257;s st&#257;vajos vi&#316;&#326;os. Smag&#257;s l&#257;ses &#353;&#311;&#299;da pret to melnajiem &#311;erme&#326;iem, un oke&#257;ns visapk&#257;rt apnic&#299;gi &#353;&#326;&#257;ca. Tum&#353;&#257; krasta l&#299;nija bija izzudusi skatienam, un j&#363;ra aiz muguras r&#257;dij&#257;s tuk&#353;a. Stalana pav&#275;r&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m, tad lika savai laivai apst&#257;ties un aicin&#257;ja citas dar&#299;t t&#257;pat.

Pel&#275;c&#299;gaj&#257; r&#299;ta gaism&#257; visas pat bez r&#299;kojuma sadr&#363;zm&#275;j&#257;s kop&#257;, p&#257;r&#275;jo kl&#257;tb&#363;tn&#275; mekl&#275;damas patv&#275;rumu. Pat tuk&#353;&#257;s laivas piespied&#257;s cie&#353;&#257;k l&#299;dz ar aiz&#326;emtaj&#257;m un mulsi zv&#257;roj&#257;s, jo nedzird&#275;ja komandas. Stalana augo&#353;&#257; niknum&#257; p&#257;rlaida acis p&#257;r izspruku&#353;o f&#257;rgaju rind&#257;m.

Tik vien! No varen&#257;s trieciengrupas, ko vi&#326;a veda uz zieme&#316;iem, palikusi panikas p&#257;r&#326;emta sauji&#326;a. K&#257; tas gad&#299;jies!

Dusmas auga; Stalana zin&#257;ja gan, k&#257; tas gadijies, un tie&#353;i &#353;&#299; apzi&#326;a iesv&#275;la vi&#326;&#257; tik &#257;rpr&#257;t&#299;gu niknumu, ka uz br&#299;di visas domas n&#257;c&#257;s izmest no galvas. J&#257;pagaida, l&#299;dz p&#363;l&#299;tis b&#363;s veiksm&#299;gi nog&#257;d&#257;ts atpaka&#316; Alp&#299;sak&#257;; tas ir vi&#326;as virs- uzdevums.

- Vai k&#257;da ir ievainota? - vi&#326;a sauca, griezdam&#257;s ri&#326;&#311;&#299;, lai visas var&#275;tu saprast &#382;estus. - Paceliet rokas, kura ir!

Izr&#257;d&#299;j&#257;s - gandriz puse ir ievainotas.

- Mums nav aps&#275;ju, tie ir zudu&#353;i l&#299;dz ar p&#257;r&#275;jiem kr&#257;jumiem. Va&#316;&#275;jas br&#363;ces izskalojiet j&#363;ras &#363;den&#299;! Neko vair&#257;k nevaru pal&#299;dz&#275;t. Tagad paverieties visapk&#257;rt! Vai redzat tuk&#353;as laivas? T&#257;s dr&#299;z vien no&#353;&#311;irsies, bet m&#275;s nevaram at&#316;auties zaud&#275;t kaut vienu. Es gribu, lai katr&#257; laiv&#257; atrastos vismaz viena t&#257;rgaja. P&#257;rk&#257;rtojieties nekav&#275;joties, kam&#275;r esam visas kop&#257;!

Da&#382;as f&#257;rgajas v&#275;l bija p&#257;r&#257;k panikas p&#257;r&#326;emtas, lai sp&#275;tu dom&#257;t. Stalana dzina savu laivu caur burzmu, kliegdama un dunk&#257;dama f&#257;rgajas, l&#299;dz t&#257;s pak&#316;&#257;v&#257;s.

- &#352;&#299; laiva nav tuk&#353;a! - k&#257;da f&#257;rgaja spiedza. - Taj&#257; ir mirusi f&#257;rgaja!

- Met vi&#326;u oke&#257;n&#257;, un ar&#299; visas citas, ko atrodiet!

- &#352;&#299; laiva ir ievainota! Taj&#257; sad&#363;ru&#353;&#257;s astazou bultas!

- Atst&#257;j t&#257;s, kur ir! Tu vair&#257;k kait&#275;si, raujot t&#257;s lauk&#257;!

Arm&#257;das paliek&#257;s vairs nepietika f&#257;rgaju, lai izvietotos pa vienai katr&#257; laiv&#257;. Stalanai n&#257;c&#257;s pamest da&#382;as ievainot&#257;s laivas likte&#326;a var&#257;.

Tiklidz visi p&#257;rvietojumi bija veikti, vi&#326;a norikoja paplucin&#257;to flotili uz dienvidiem.

Vi&#326;as ku&#291;oja augu dienu bez apst&#257;jas. Vismaz l&#299;dz tumsai Stalana nev&#275;l&#275;j&#257;s tuvoties krastam: te var&#275;ja gad&#299;ties citi astazoi - sl&#275;pn&#299;, kaujas gatav&#299;b&#257;. Laivas ar fiziski un mor&#257;li sagrautaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m nerimt&#299;gi virz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u, kam&#275;r vien saule v&#275;l v&#299;d&#275;ja virs apv&#257;r&#353;&#326;a. Tikai p&#275;c tam Stalana deva r&#299;kojumu griezt krast&#257;, kur j&#363;r&#257; iepl&#363;da k&#257;da upele. Ieraudz&#299;ju&#353;as sald&#363;deni, f&#257;rgajas sl&#257;p&#275;s sasparoj&#257;s, bet Stalana lika t&#257;m kav&#275;ties laiv&#257;s, l&#299;dz pati bija p&#257;rl&#363;kojusi krasta joslu. Tikai tad vi&#326;a &#316;&#257;va maz&#257;s grupi&#326;&#257;s izcelties krast&#257; un padzerties. Vi&#326;a tur&#275;ja hezocanu gatav&#299;b&#257; un st&#257;v&#275;ja sardz&#275;. Ik auguma l&#299;nij&#257; paud&#257;s nicin&#257;jums pret stulbaj&#257;m rad&#299;b&#257;m. Vi&#326;as ierocis palicis vien&#299;gais! P&#257;r&#275;j&#257;s vienk&#257;r&#353;i izmisum&#257; b&#275;gu&#353;as, piln&#299;b&#257; aizmirsdamas par iero&#269;iem.

- Zem&#257;k&#257; augst&#257;kajai, - k&#257;da f&#257;rgaja padz&#275;rusies v&#275;rs&#257;s pie Stalanas. - Kur te ir &#275;st?

- Ta&#269;u ne &#353;eit, tu, valod&#257; v&#257;j&#257; tuk&#353;galve! Varb&#363;t r&#299;t V&#257;cies atpaka&#316; laiv&#257;! M&#275;s &#353;onakt negul&#275;sim krast&#257;.

Tr&#363;ka apmet&#326;u, kas &#316;autu nakts laik&#257; uztur&#275;t nemain&#299;gu &#311;erme&#326;a temperat&#363;ru, un, kam&#275;r vien saule nesasild&#299;ja gaisu, f&#257;rgajas kust&#275;j&#257;s &#316;engani un gausi. P&#275;c tam atk&#257;p&#353;an&#257;s turpin&#257;j&#257;s.

Tre&#353;aj&#257; dien&#257;, joproj&#257;m izpaliekot vaj&#257;&#353;anas paz&#299;m&#275;m, Stalana sa&#326;&#275;m&#257;s izk&#257;pt krast&#257; pamedit. Ja gribi atgriezties dz&#299;va, tad j&#257;pa&#275;d. Vi&#326;a r&#363;p&#299;gi izraudz&#299;j&#257;s pieturvietu, kur k&#257;das upes delta veidoja neskait&#257;mus purvus un s&#299;kas sali&#326;as.

Mukl&#257;jos vi&#326;a uzd&#363;r&#257;s da&#382;iem plankumainiem rad&#299;jumiem, kas gan&#299;j&#257;s niedr&#275;s. Tie l&#299;dzin&#257;j&#257;s &#316;oti s&#299;kiem arakabiem - t&#257;di pa&#353;i gari kakli un mazas galvi&#326;as. Stalana paman&#299;j&#257;s divus noguld&#299;t. Tie bija p&#257;r&#257;k lieli, lai b&#363;tu nesami, un medniece dev&#257;s atpaka&#316; p&#275;c f&#257;rgaj&#257;m, kas aizvilka &#311;erme&#326;us uz liedagu.

Visas pie&#275;d&#257;s l&#299;dz &#363;kai, lopiski pl&#275;&#353;ot ga&#316;u ar zobiem, jo tr&#363;ka jebk&#257;du grie&#382;am r&#299;ku.

Ce&#316;ojuma laik&#257; divas smag&#257;k cietu&#353;&#257;s nomira. V&#275;l starp zaud&#275;jumiem j&#257;min bez vad&#299;bas paliku&#353;&#257;s ievainot&#257;s laivas, kuras pa nakt&#299;m cita p&#275;c citas nokl&#299;da.

Pusdienlaik&#257; vi&#326;as ieraudz&#299;ja da&#382;as zvejas laivas un dr&#299;z vien jau meta l&#299;kumu gar krastu, kur&#353; veda uz Alp&#299;sakas ostas v&#257;rtiem. J&#257;dom&#257;, flotile bija paman&#299;ta un sirot&#257;ju ret&#257;s rindas iev&#275;rotas, jo nek&#257;da sagaid&#299;&#353;anas grupa ost&#257; neierad&#257;s. Tuk&#353;s, k&#257; izslauc&#299;ts, ja neskaita vienu st&#257;vu - Etd&#299;rgu, kura pagaid&#257;m pild&#299;ja eista&#257; pien&#257;kumus. Kad Stalana r&#257;p&#257;s &#257;r&#257; no laivas, vi&#326;a pasp&#275;ra soli uz priek&#353;u, bet neteica ne v&#257;rda. Pirm&#257; ierun&#257;j&#257;s Stalana - stingri saska&#326;&#257; ar eti&#311;etes pras&#299;b&#257;m.

- K&#257;d&#257; nak&#353;&#326;o&#353;anas reiz&#275; liedag&#257; mums uzbruka astazoi. Vi&#326;i veikli kustas tums&#257;. M&#275;s nek&#257;di nesp&#275;j&#257;m sevi aizst&#257;v&#275;t. Te nu tu redzi vien&#299;g&#257;s, kas izgl&#257;b&#257;s.

Etd&#299;rga p&#257;rlaida saltu skatu sauji&#326;ai f&#257;rgaju, kas dzina laivas aplokos.

- T&#257; ir nelaime, - vi&#326;a konstat&#275;ja. - Vai tas notika pirms vai p&#275;c j&#363;su pa&#353;u uzbrukuma astazoiem?

- Pirms. M&#275;s neguv&#257;m neko. Zaud&#275;j&#257;m visu. Es negaid&#299;ju uzbrukumu, es neizliku sardzes. Mana k&#316;&#363;da. Pav&#275;li, un es mir&#353;u!

Stalana, elpu aiztur&#275;jusi, gaid&#299;ja. N&#257;ve - t&#257; ir viena vien&#299;ga pav&#275;le v&#257;kties proj&#257;m. Vi&#326;as skatiens bija piekalts j&#363;rai, bet viena acs pagriez&#257;s atpaka&#316; - pret Etd&#299;rgu.

- Tu dz&#299;vosi, - Etd&#299;rga beidzot izl&#275;ma. - Protams, tu esi k&#316;&#363;d&#299;jusies, bet Alp&#299;sakai v&#275;l b&#363;s vajadz&#299;gi tavi pakalpojumi. Tev v&#275;l par agru mirt.

Stalana atbild&#275;ja ar sapratnes un pateic&#299;bas &#382;estu, nesl&#275;pjot atvieglojumu.

- K&#257; tas var&#275;jis notikt? - Etd&#299;rga vaic&#257;ja. - &#352;&#257;da neveiksme sniedzas p&#257;ri manai sapra&#353;anai.

- Bet ne manai, - Stalana attrauca ar naidu un niknumu ik &#311;erme&#326;a kust&#299;b&#257;. - Man ir piln&#299;gi skaidrs, k&#257; tas san&#257;ca.

Stalanas acis uztv&#275;ra kust&#299;bu; vi&#326;a apr&#257;va runu un piev&#275;rs&#257;s pils&#275;tas gatvei, pa kuru tuvoj&#257;s palank&#299;ns. To l&#299;gani nesa &#269;etras lielas f&#257;rgajas, bet g&#257;jienu nosl&#275;dza Akotolpas resnais, g&#257;zel&#299;gais augums. F&#257;rgajas uzmanigi nolaida palank&#299;nu zem&#275; un pak&#257;p&#257;s mal&#257;. Akotolpa piesteidz&#257;s kl&#257;t ar ieplestu muti un noliec&#257;s p&#257;r augumu, kas gul&#275;ja nestuv&#275;s.

- Tu dr&#299;ksti kust&#275;ties un run&#257;t tikai mazliet, tas v&#275;l ir b&#299;stami, - Akotolpa aizr&#257;dija.

Vaint&#275; saproto&#353;i pam&#257;ja un piev&#275;rs&#257;s Stalanai. Valdniece bija stipri izkri-

tusies: zem &#257;das skaidri iez&#299;m&#275;j&#257;s kauli. &#352;&#311;&#275;pa br&#363;ce jau sadzijusi, atst&#257;jot &#269;erve&#316;ainu r&#275;tu, bet iek&#353;&#275;jie boj&#257;jumi izr&#257;d&#299;j&#257;s &#316;oti nopietni. Atnesta pie Akotolpas, Vaint&#275; daudzas dienas gul&#275;ja k&#257; letar&#291;ij&#257;. Visas organisma funkcijas bija pal&#275;nin&#257;tas. Akotolpa l&#257;p&#299;ja br&#363;ces, apkaroja infekciju, p&#257;rl&#275;ja asinis un dar&#299;ja visu citu nepiecie&#353;amo, lai uztur&#275;tu eista&#257; pie dz&#299;v&#299;bas, kas kar&#257;j&#257;s mata gal&#257;. Tikai Akotolpas neizm&#275;rojam&#257;s zin&#257;&#353;anas, pa&#353;as Vaint&#275; sp&#275;c&#299;gais organisms un dz&#299;votgriba &#316;&#257;va vi&#326;ai atlabt. Ilg&#257;s slim&#299;bas laik&#257; vi&#326;as vietu vad&#299;b&#257; ie&#326;&#275;ma Etd&#299;rga, bet dr&#299;z vien Vaint&#275; pati atgriez&#299;sies valdnieces kr&#275;sl&#257;. Jau &#353;obr&#299;d vi&#326;a run&#257;ja k&#257; eista&#257;.

- St&#257;sti, kas noticis!

Stalana st&#257;st&#299;ja, neko neizlai&#382;ot. Vi&#326;as detaliz&#275;tais izkl&#257;sts bija iesp&#275;ju robe&#382;&#257;s pl&#257;nveid&#299;gs un lieti&#353;&#311;s: izcel&#353;an&#257;s krast&#257;, slakti&#326;&#353;, b&#275;g&#353;ana atpaka&#316; uz Alp&#299;saku. Vi&#326;a nobeidza ar tiem pa&#353;iem v&#257;rdiem, kurus bija teikusi Etd&#299;rgai:

- Mana k&#316;&#363;da. Pav&#275;li, un es mir&#353;u!

Vaint&#275; ar asu kust&#299;bu atgain&#299;ja &#353;&#257;du priek&#353;likumu, liekot Akotolpai satr&#363;kties un ba&#382;igi iesvilpties.

- K&#316;&#363;da vai ne, tu mums esi vajadz&#299;ga, Stalan. Tu dz&#299;vosi. Ja ne vair&#257;k, tu esi nepiecie&#353;ama, lai atriebtos. Tu b&#363;si mans ierocis. Tu non&#257;v&#275;si to, kur&#353; pie visa vainigs. Tas var b&#363;t tikai vi&#326;&#353;.

- Eista&#257; taisn&#299;ba. Lido&#326;a atnestaj&#257;s bild&#275;s nebija citas astazou grupas. Ar astazou grupu viss &#353;&#311;ita esam k&#257;rt&#299;b&#257;. Bet nebija! K&#257;ds zin&#257;jis par putnu un vad&#299;jis astazou nakts kust&#299;bas. K&#257;ds ir paredz&#275;jis, ka m&#275;s nakti pirms uzbrukuma p&#257;rlaid&#299;sim krast&#257;. K&#257;ds zin&#257;ja.

- Keriks!

&#352;aj&#257; v&#257;rd&#257; tik sp&#275;c&#299;gi izskan&#275;ja n&#257;ve, ka Akotolpa s&#257;ka iebilst.

- Tu risk&#275; ar pa&#353;as dz&#299;v&#299;bu, eista&#257;, run&#257;jot tik skarbi. Tu v&#275;l neesi tikt&#257;l atlabusi, lai at&#316;autos &#353;&#257;das emocijas.

Vaint&#275; atsl&#299;ga m&#299;kstajos pakl&#257;jos un piekrito&#353;i pam&#257;ja, br&#299;di atp&#363;zdam&#257;s pirms turpin&#257;juma.

- Man tas viss r&#363;p&#299;gi j&#257;apsver. N&#257;kamo reizi &#311;ersimies pie astazoiem no citas puses. M&#363;su zin&#257;&#353;anas biju&#353;as nepietiekamas, jo putna atnestajos att&#275;los redzama tikai puse astazou dz&#299;ves. Dienas puse. Bet astazoi var p&#257;rvietoties ar&#299; nakts tums&#257;. - Vi&#326;a piev&#275;rs&#257;s Akotolpai. - Tu p&#257;rzini &#353;&#299;s lietas. Vai ir iesp&#275;jams ieg&#363;t att&#275;lus nakt&#299;?

Akotolpa, dom&#257;s iesl&#299;gusi, knibin&#257;ja savu trekno pakakli.

- Nav izsl&#275;gts, ka to var&#275;tu pan&#257;kt. Ja izdosies Ir ar&#299; putni, kas lido nakt&#299;. M&#275;&#291;in&#257;&#353;u kaut ko darit.

- Un s&#257;c nekav&#275;joties. T&#257;l&#257;k: vai ir iesp&#275;jams izcelt s&#299;k&#257;kas deta&#316;as sa&#326;emtaj&#257;s bild&#275;s?

- Tava jaut&#257;juma j&#275;ga man nav skaidra, eista&#257;

- Klausies un saproti! Ja uzbrukumu r&#299;kojis astazous Keriks, tam j&#257;b&#363;t &#353;aj&#257; bar&#257;. T&#257;tad - j&#257;b&#363;t ari att&#275;los. Vai to var p&#257;rbaud&#299;t?

- Jaut&#257;jumu sapratu. Att&#275;la deta&#316;as var palielin&#257;t p&#275;c patikas.

- Dzird&#275;ji, Etdirg? Paseko, lai tas tiktu dar&#299;ts!

Etd&#299;rga r&#299;kojumu pie&#326;&#275;ma un dev&#257;s izpild&#299;t. Vaint&#275; atkal piev&#275;rs&#257;s Stalanai.

- Turpm&#257;k m&#275;s uzbruksim cit&#257;di. G&#257;d&#257;sim ar&#299; par dro&#353;&#299;bu nakt&#299;. Nezinu, k&#257;, bet &#353;&#257;da neveiksme nedr&#299;kst atk&#257;rtoties!

- Vajadz&#275;s daudz f&#257;rgaju, - Stalana pr&#257;toja.

- &#352;is jaut&#257;jums ir atrisin&#257;ts. Tavas promb&#363;tnes laik&#257; m&#275;s sa&#326;&#275;m&#257;m v&#275;sturisku zi&#326;u: visi sagatavo&#353;an&#257;s pas&#257;kumi jau veikti! Inegbana iepl&#363;d&#299;s Alp&#299;sak&#257; v&#275;l pirms vasaras beig&#257;m. Abas pils&#275;tas atkal b&#363;s viena, stipra un m&#363;&#382;iga.

- Tad mums b&#363;s viss, kas vajadz&#299;gs, lai izsv&#275;p&#275;tu astazous no &#353;&#299;s pasaules.

Akotolpa un Stalana reiz&#275; l&#299;ksmi sumin&#257;ja &#353;o zi&#326;u, ko nekav&#275;j&#257;s dar&#299;t ar&#299; pati

Vaint&#275;. Ja t&#257; b&#363;tu sa&#326;emta kaut kad pirms vi&#326;as ievaino&#353;anas, vi&#326;a par to run&#257;tu l&#299;klo&#269;iem, stingri pieturoties pie eti&#311;etes. Tolaik vi&#326;as dz&#299;ves vadmot&#299;vs, vien&#299;g&#257; visaptvero&#353;&#257; dzi&#326;a bija alkas p&#257;rvald&#299;t Alp&#299;saku. Naidam pret Malzasu nebija robe&#382;u, jo Inegbanas eista&#257; p&#275;c pils&#275;tu sapl&#363;smes lemts k&#316;&#363;t par Alp&#299;sakas eista&#257;. Tagad vi&#326;a apsveica Malzasas iera&#353;anos. Viens &#353;&#311;&#275;pa sviediens, kas iegr&#363;da vi&#326;u tums&#299;b&#257;, nekust&#299;b&#257; un s&#257;p&#275;s, p&#257;rv&#275;rtis visu. Jau ar pirmo pusapzi&#326;as mirkli p&#275;c &#353;&#257; gadijuma vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s, kas noticis. Ko &#353;is astazous vi&#326;ai nodarijis! Astazous, kura dz&#299;v&#299;bu vi&#326;a saudz&#275;jusi, kuru vi&#326;a c&#275;lusi tik augstu - nos&#275;din&#257;jusi sev l&#299;dz&#257;s un &#316;&#257;vusi g&#257;d&#257;t par vi&#326;as labkl&#257;j&#299;bu! Astazous, kur&#353; par to visu atl&#299;dzin&#257;jis, l&#363;kojot vi&#326;u non&#257;v&#275;t! &#352;&#299; brut&#257;l&#257; r&#299;c&#299;ba nepaliks nesod&#299;ta! Domas par Keriku nostiprin&#257;ja vi&#326;as nelok&#257;mo gribu: atpest&#299;t Zemes vaigu no &#353;&#299;m derdz&#299;gaj&#257;m pinn&#275;m, no visas &#353;&#299;s sugas. Kad jilan&#275; uzzin&#257;s, kas noticis ar f&#257;rgaj&#257;m, kuras devu&#353;&#257;s zieme&#316;u sirojum&#257;, vi&#326;as visas izjutis to pa&#353;u. Kad Inegbana ien&#257;ks Alp&#299;sak&#257;, jilan&#275; apjaut&#299;s, ka dz&#299;ve &#353;eit nel&#299;dzin&#257;s mier&#299;gajai eksistencei t&#257;laj&#257; miera pils&#275;t&#257;. Kad astazoi apdraud&#275;s ar&#299; vi&#326;u dz&#299;v&#299;bu un rases n&#257;kotni, uzbangos atbalsta vilnis Vaint&#275; centieniem.

Visi jilan&#275; sp&#275;ki, zin&#257;&#353;anas un griba j&#257;apvieno vienas idejas v&#257;rd&#257;: izn&#299;cin&#257;t astazous! Noslauc&#299;t no zemes virsas bez p&#275;d&#257;m! Uzs&#257;kt krusta karu, kas notrauks vi&#326;us no Zemes virsas k&#257; pel&#275;jumu no sienas, k&#257; derdzigu ekz&#275;mu no &#257;das

Krusta kar&#257; var b&#363;t tikai viena vadone.

Beidzot Vaint&#275; redz&#275;ja savas dz&#299;ves piepild&#299;jumu.



VIII

Pazar&#275;s, kur neiek&#316;uva ne v&#275;smi&#326;a, stingi kar&#257;j&#257;s r&#275;na migla. Saltaj&#257; klusum&#257; ielauz&#257;s tikai &#363;dens l&#257;&#353;u plak&#353;&#311;i no lapotnes un att&#257;li putnu kliedzieni. No kr&#363;mapak&#353;as piesardz&#299;gi izl&#275;ca trusis un s&#257;ka skrubin&#257;t biezo noras z&#257;li. Piepe&#353;i tas mit&#275;j&#257;s, ats&#275;d&#257;s, saspic&#275;ja ausis un, kaut ko saklaus&#299;jis, nozuda k&#257; zibens &#353;autra.

Smagie, gausie so&#316;i dun&#275;ja k&#257; att&#257;ls negaiss. Aizvien tuv&#257;k &#269;&#299;kst&#275;ja &#257;das siksnas un zem smagajiem ba&#316;&#311;iem &#353;v&#299;kst&#275;ja me&#382;a zemsedze. Pirms mastodontu kolonnas noras mal&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s divi mednieki &#353;aud&#299;giem skatieniem un izslietiem &#353;&#311;&#275;piem. Starp &#257;du ka&#382;okiem un z&#257;bakiem v&#299;d&#275;ja kaili stilbi, kurus valgaj&#257; gais&#257; kl&#257;ja &#363;dens piles. Ar&#299; citi mednieki atst&#257;ja koku aizsegu un n&#257;ca p&#257;ri klajumam. Tad izsprauc&#257;s pirmais mastodonts - liels, kuprains t&#275;vi&#326;&#353;. Nemainot gaitu, vi&#326;&#353; pac&#275;la snu&#311;i, nolauza koka zaru, sast&#363;&#311;&#275;ja lapas mut&#275; un sap&#326;aini zel&#275;ja.

Cits p&#275;c cita mastodonti iznira no me&#382;a, atst&#257;jot noras m&#299;kstaj&#257; zem&#275; dzi&#316;as vagas no &#353;&#316;&#363;ce&#326;u ba&#316;&#311;iem. Starp dz&#299;vniekiem &#353;aud&#299;j&#257;s sievietes un pusaud&#382;i, bet g&#257;jienu nosl&#275;dza mednieku arjergards. Tanu dz&#299;ve bija nebeidzams ce&#316;ojums.

Apmetnes vietu upes l&#299;kum&#257; vi&#326;i sasniedza jau v&#275;l&#257; p&#275;cpusdien&#257;. Mijkr&#275;sl&#299; zv&#299;&#316;oja pirm&#257; sniega p&#257;rslas, virpu&#316;odamas starp zariem. Ulfadans pav&#275;r&#257;s uz zieme&#316;iem un o&#353;&#326;&#257;ja auksto p&#363;smu.

- Agri gan, - vi&#326;&#353; nor&#363;ca. - Pat agr&#257;k, nek&#257; p&#275;rn. &#352;eit, ielej&#257;, sniegs b&#363;s tikpat biezs k&#257; kalnos. Mums &#353;onakt par to j&#257;apsprie&#382;as.

Kelimanus rezign&#275;ti piekrita. Atgrie&#353;an&#257;s senaj&#257; apmetnes viet&#257; p&#275;c maragu slakti&#326;a &#353;&#311;ita pati par sevi saprotama un neapsprie&#382;ama. Sav&#257;ku&#353;i maragu iero&#269;us un p&#257;rtiku, visi, b&#299;damies iesp&#275;jam&#257;s atriebes, drud&#382;aini steidza pazust no krasta. Visviegl&#257;k un dabisk&#257;k bija atgriezties. Tas atbrivoja ar&#299; no nepiecie&#353;am&#299;bas pie&#326;emt jaunus l&#275;mumus, kam&#275;r nav sasniegts dro&#353;s att&#257;lums no krasta. M&#363;&#382;senais dz&#299;ves ritums ir izjaukts, ziemo&#353;ana kalnos - neiesp&#275;jama, - ko lai dara? &#352;&#257;ds jaut&#257;jums izskan&#275;ja bie&#382;i, bet alla&#382; palika bez atbildes. Tagad beidzot j&#257;piev&#275;r&#353;as ar&#299; tam un j&#257;rod risin&#257;jums. Tikl&#299;dz teltis bija uzslietas un v&#275;deri piepilditi, mednieki sav&#257;c&#257;s pie ugunskura un uzs&#257;ka p&#257;rrunas.

At&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no m&#257;j&#257;ss&#275;d&#275;t&#257;j&#257;m pils&#275;tniec&#275;m jilan&#275;, kuras iev&#257;ca pa&#353;u izaudz&#275;to, tani p&#257;rtika no medib&#257;m. Vi&#326;u nomadu dz&#299;ve nesaist&#299;j&#257;s ar noteiktu vietu, ce&#316;&#353; vien&#257;di&#326; veda uz lab&#257;kiem medibu laukiem, uz bag&#257;t&#299;g&#257;k&#257;m zvejas viet&#257;m, ruden&#299; - uz me&#382;iem, kur vair&#257;k aug&#316;u, s&#275;&#326;u, sak&#326;u. Tani netiec&#257;s p&#275;c noteikta zemes ple&#311;&#299;&#353;a, jo vi&#326;u m&#257;jas bija visa pasaule. Vi&#326;i ar&#299; neveidoja lielas sabiedr&#299;bas grupas k&#257; jilan&#275;. Samadi bija mazas vien&#299;bas, kuras kop&#257; satur&#275;ja savstarp&#275;js izdev&#299;gums. Vec&#257;k&#257;s sievietes var&#275;ja ier&#257;d&#299;t jaun&#257;kaj&#257;m, kur mekl&#275;jamas &#275;damas saknes. Z&#275;ni var&#275;ja apg&#363;t med&#299;bu iema&#326;as, mednieki kopigiem sp&#275;kiem sp&#275;ja samed&#299;t vair&#257;k nek&#257; katrs atsevi&#353;&#311;i. Samadars nebija virsaitis, kur&#353; visus komand&#275;tu: dr&#299;z&#257;k jau mednieks, kur&#353; prasm&#299;g&#257;k pl&#257;noja med&#299;bas, pats taj&#257;s izr&#257;d&#299;j&#257;s veiksm&#299;g&#257;ks un rad&#299;ja iespaidu, ka vi&#326;a vad&#299;b&#257; samads uzplauks. Vi&#326;am nebija nek&#257;du at&#353;&#311;ir&#299;bas z&#299;mju no citiem medniekiem. Vi&#326;a vara balst&#299;j&#257;s uz samada vienpr&#257;t&#299;bas. Samadaram bija gr&#363;ti nodro&#353;in&#257;t net&#299;kamu r&#299;kojumu izpildi: mednieks ar visu &#291;imeni var&#275;ja balsot k&#257;j&#257;m, aizejot m&#363;&#382;ame&#382;&#257; un pievienojoties citam samadam, kura samadars vi&#326;am vair&#257;k t&#299;kams.

Nu bija laiks izlemt. Mednieku loks plet&#257;s, malkas kr&#257;vums auga, un liesmas uzsit&#257;s aizvien augst&#257;k. &#315;audis sasauc&#257;s un sm&#275;j&#257;s, ie&#326;emdami lab&#257;k&#257;s vietas pie uguns, mekl&#275;jot siltumu un vair&#299;damies no d&#363;miem. V&#275;deri smagi, ziemai kr&#257;jumu netr&#363;kst, - ko vair&#257;k var v&#275;l&#275;ties! Tiesa gan, j&#257;pie&#326;em atbild&#299;gs l&#275;mums. Visapk&#257;rt jau skan&#275;ja da&#382;&#257;di v&#275;lam&#257;s r&#299;c&#299;bas ieteikumi, bet, kad priek&#353;&#257; izg&#257;ja Ulfadans, k&#326;ada rim&#257;s.

- Esmu dzird&#275;jis daudzus sak&#257;m, ka b&#363;tu labi p&#257;rziemot &#353;aj&#257; mums tik paz&#299;stamaj&#257; viet&#257;. Med&#299;bas gan &#353;e nesokas, bet p&#257;rtikas mums pietiek l&#299;dz pavasarim. Jaut&#257;jums ir glu&#382;i cits: padom&#257;jiet, vai mastodonti &#353;eit sp&#275;s izdz&#299;vot? Vai z&#257;les te pietiek, vai koku zaros ir gana lapu? Tas ir &#316;oti svar&#299;gs jaut&#257;jums. Ja m&#275;s ziemu p&#257;rcie&#353;am, bet lopi ne, tad ari mums gals kl&#257;t: pien&#257;ks laiks doties proj&#257;m, bet L&#363;k, kas mums apsprie&#382;ams!

S&#257;ka rais&#299;ties nopietnas p&#257;rrunas, jo mastodontu vajadz&#299;bas daudzu pr&#257;tus nebija nodarbin&#257;ju&#353;as. Run&#257;tgrib&#275;t&#257;ji c&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s un v&#275;rs&#257;s pie visiem; &#269;ala pieklusa. Herilaks un Keriks klaus&#299;j&#257;s, bet pa&#353;i v&#257;rdu ne&#326;&#275;ma. Kam&#275;r bija gaid&#257;ma kauja, Herilaks veica sakripeka pien&#257;kumus. Kad uzvara rok&#257;, Herilaks klusi s&#275;d&#275;ja citu vid&#363;. Keriks, savuk&#257;rt, jut&#257;s gandar&#299;ts, ka ir ielaists mednieku lok&#257;, nevis atstumts starp sieviet&#275;m un b&#275;rniem. Pietiek jau, ka var s&#275;d&#275;t un klaus&#299;ties.

Skan&#275;ja runas par mazsvar&#299;g&#257;m probl&#275;m&#257;m, da&#382;as - &#382;&#275;labainas, bet p&#257;rsvar&#257; - pl&#257;tigas. Kad p&#316;&#257;pas nogura, Ulfadans sauca p&#275;c Freikena padoma, un p&#257;r&#275;jie &#353;im aicin&#257;jumam pievienoj&#257;s. Veco v&#299;ru tur&#275;ja liel&#257; cie&#326;&#257; par apbr&#299;nojamo atmi&#326;u un zin&#257;&#353;an&#257;m dziedniec&#299;b&#257;. Aladjekss ta&#269;u zina dz&#299;v&#299;bas un n&#257;ves nosl&#275;pumu! Varb&#363;t vi&#326;&#353; par&#257;d&#299;s pareizo ce&#316;u?

Freikens par&#257;d&#299;j&#257;s gaismas lok&#257; ar bezv&#257;rda z&#275;nu pie rokas. Kad z&#275;ns b&#363;s pieaudzis un Freikens nomirs, m&#257;ceklis pie&#326;ems vied&#257; vira v&#257;rdu. Pagaid&#257;m vi&#326;am v&#257;rda nedr&#299;kst b&#363;t.

Puika aptup&#257;s aladjeksam pie k&#257;j&#257;m, parak&#257;j&#257;s pa &#257;das tarbu un izvilka tum&#353;u bumbuli, ko r&#363;p&#299;gi novietoja zem&#275; lidz&#257;s ugunskuram. Freikens plucin&#257;ja to ar diviem iesmi&#326;iem, l&#299;dz atsedza peles kaulus. &#352;&#299;s Freikenam tik d&#257;rg&#257;s bumbi&#326;as - p&#363;&#269;u atv&#275;mas - sl&#275;pa zi&#326;as par n&#257;kotni, ja vien prata t&#257;s las&#299;t.

- Ziema b&#363;s auksta! - vecis iegaudoj&#257;s. - Es redzu ce&#316;ojumu!

Turpin&#257;j&#257;s t&#257;d&#257; gar&#257;, un auditorija &#353;&#311;ita dzi&#316;i aizgr&#257;bta. Keriks garlaikots

knos&#299;j&#257;s: jebkur&#353; ta&#269;u var&#275;tu pateikt to pa&#353;u ar&#299; bez peles kauliem - tajos nu gan atbildi velti mekl&#275;t. Bet kaut ko j&#275;dz&#299;gu - to, savuk&#257;rt, nepateiks neviens. Jo vair&#257;k Keriks dzird&#275;ja, jo skaidr&#257;k saprata, ka risin&#257;jumam neviens netuvojas. Gl&#257;bi&#326;u var sniegt tikai kaut kas piln&#299;gi jauns un nebijis. Beigu beig&#257;s, piln&#299;b&#257; p&#257;rliecin&#257;jies, ka neviens negras&#257;s sav&#257; run&#257; skart probl&#275;mas b&#363;tibu, vi&#326;&#353; negrib&#299;gi c&#275;l&#257;s k&#257;j&#257;s.

- Es klaus&#299;jos vis&#257;, kas &#353;e tika run&#257;ts, un dzird&#275;ju vienu un to pa&#353;u atkal un atkal. Nebeidzam&#257; ziema atn&#257;kusi no kalniem. Stirnas pametu&#353;as kalnus, jo bezmaz cauru gadu zemi sedz sniegs un vi&#326;&#257;m nav kur gan&#299;ties. Ja k&#257;ds tam netic un v&#275;las doties uz zieme&#316;iem, es labpr&#257;t uzklaus&#299;&#353;u, ko &#353;is mednieks saka.

Iest&#257;ju&#353;os klusumu p&#257;r&#353;&#311;&#275;la visiem zin&#257;m&#257; ig&#326;as llgeta sauciens:

- S&#275;di mier&#299;gs! M&#275;s visi to zin&#257;m, bezmati! &#315;auj run&#257;t medniekiem!

Keriks labi apzin&#257;j&#257;s, ka vi&#326;a b&#257;rdi&#326;a ir pl&#257;na un &#299;sie mati pat nenosedz ausis. Apkaunots vi&#326;&#353; jau gras&#299;j&#257;s aps&#275;sties, bet piec&#275;l&#257;s Herilaks, nost&#257;j&#257;s l&#299;dz&#257;s un piegr&#363;da ar elkoni, aicinot turpin&#257;t runu.

- &#352;&#257; mednieka v&#257;rds ir Keriks, nevis bezmatis. Ilgetam gan laikam matu tr&#363;kums ir &#316;oti s&#257;p&#299;gs jaut&#257;jums, jo ar katru gadu virs vi&#326;a ac&#299;m aizvien augst&#257;k slejas piere.

Visapk&#257;rt atskan&#275;ja l&#299;ksmi smiekli un plaukstu pl&#299;k&#353;&#311;i pa gurniem. Ilgetam atlika tikai sadr&#363;v&#275;ties un ciest klusu. B&#363;dams samadars, Herilaks nereti bija izv&#275;l&#275;jies zobgal&#299;bas k&#257; p&#257;rliecin&#257;&#353;anas lidzekli. &#352;obrid vi&#326;am v&#275;l bija kas piebilstams; vi&#326;&#353; nogaid&#299;ja saj&#363;smu pierimstam.

- Kerika matu piemin&#275;&#353;anai var b&#363;t tikai viena noz&#299;me: atg&#257;din&#257;t mums, ka tos nodzinu&#353;i maragi, kas tur&#275;ja vi&#326;u g&#363;st&#257;. Mums j&#257;atceras, ka vi&#326;&#353; prot ar tiem sarun&#257;ties un saprast tos. M&#363;su v&#275;deri ir pilni t&#257;p&#275;c, ka Keriks par&#257;d&#299;ja, k&#257; nokaut maragus. M&#275;s med&#299;j&#257;m, gaid&#299;dami vi&#326;u triecienu. Vi&#326;&#353; mums par&#257;d&#299;ja, k&#257; aizst&#257;v&#275;ties uzbr&#363;kot, un m&#275;s tie&#353;&#257;m vairumu apk&#257;v&#257;m. Kad Keriks run&#257;, mums j&#257;klaus&#257;s.

P&#363;lim p&#257;rv&#275;l&#257;s piekr&#299;to&#353;a murdo&#326;a, kas atgrieza Kerikam d&#363;&#353;u.

- T&#257;tad, visi esam vienispr&#257;tis, ka uz zieme&#316;iem iet nedrikst. Uz r&#299;tiem zeme ir tikpat nabadz&#299;ga k&#257; &#353;eit l&#299;dz pat krastam, kur var uzbrukt maragi. Ar&#299; tur nav, kur p&#257;rziemot. Nav ar&#299; uz vakariem, kur varb&#363;t ir laba zeme, bet priek&#353;&#257; st&#257;v tani, kas m&#363;s nelaid&#299;s turp. Tad nu es jaut&#257;ju: k&#257;p&#275;c m&#275;s neejam uz dienvidiem?

P&#257;r klaus&#299;t&#257;jiem p&#257;r&#353;alca p&#257;rsteiguma s&#275;cieni un pat izklaidus smiekli, ko apklusin&#257;ja Herilaka saraukt&#257; piere: vi&#326;u &#316;oti cien&#299;ja par prasmi vad&#299;t kauju un pa&#353;a roku sp&#275;ku. Tad c&#275;l&#257;s Ulfadans un uzs&#257;ka runu par dienvidiem.

- Man ir gad&#299;jies noiet l&#299;dz me&#382;a malai dienvidos, un reiz jaun&#299;b&#257; es pat izg&#257;ju nebeidzamaj&#257; step&#275;. L&#363;k, ko es tur atradu! - vi&#326;&#353; pied&#363;r&#257;s milzu zobam, kas kar&#257;j&#257;s kakl&#257;. - Es biju gana jauns un dumj&#353;, lai t&#257; d&#275;&#316; risk&#275;tu ar dz&#299;v&#299;bu. Tur nav stirnu - tikai maragi, kas pl&#275;&#353;as un nogalina cits citu. Maragi koku augum&#257;. Mums dienvidi sola vien&#299;gi n&#257;vi. Mums nav ce&#316;a turp.

Skan&#275;ja piekri&#353;anas saucieni, bet Keriks, sagaid&#299;jis klusumu, tom&#275;r turpin&#257;ja.

- &#315;aujiet past&#257;st&#299;t jums par maragiem, jo es daudzus gadus esmu nodz&#299;vojis tik t&#257;lu dienvidos, ka tur sniegs neuzkrita ne reizi un augu dienu kars&#275;ja saule. Taj&#257; t&#257;laj&#257; zem&#275; dz&#299;vo maragi, kas &#275;d z&#257;li un gan&#257;s me&#382;os un purvos. Kaut ar&#299; vi&#326;i nel&#299;dzin&#257;s brie&#382;iem un citiem dz&#299;vniekiem, ko med&#299;jam m&#275;s, tos var &#275;st, un ga&#316;a ir laba. Es zinu, jo tie&#353;i to esmu &#275;dis visus &#353;os gadus.

Nekas nep&#257;rtrauca klusumu; pat sievietes mit&#275;j&#257;s &#269;alot, b&#275;rni p&#257;rtrauca rota&#316;as, un visi ieklaus&#299;j&#257;s Kerika sav&#257;daj&#257; un atbaido&#353;aj&#257; st&#257;st&#257;.

- Ulfadans teica taisn&#299;bu. Ir lieli maragi, kas &#275;d maz&#257;kus maragus. Esmu redz&#275;jis gan tos, gan v&#275;l daudz d&#299;vain&#257;kas lietas. Bet ne jau tas ir svar&#299;gi. Padom&#257;jiet par ko citu: k&#257; gan tur dz&#299;vo maragi, kuri staig&#257; k&#257; tani? K&#257; vi&#326;i izdz&#299;vo starp lielajiem pl&#275;so&#326;&#257;m? Vi&#326;i &#275;d dz&#299;vnieku ga&#316;u, t&#257;pat k&#257; m&#275;s. K&#257;p&#275;c maragi koku augum&#257; nav vi&#326;us izn&#299;cin&#257;ju&#353;i?

Keriks var&#275;ja min&#275;t v&#275;l daudz citu pamatojumu, bet neviens cits &#353;obr&#299;d neb&#363;tu tik piem&#275;rots. J&#257;balst&#257;s tikai uz vienas lietas, un vi&#326;&#353; bija gatavs run&#257;t par to atkal un atkal.

- Vi&#326;us nenogalina, jo maragi, kuri staig&#257; k&#257; tani, nogalina visus, kas vi&#326;us apdraud, k&#257; ar&#299; savu med&#299;jumu. To vi&#326;i dara ar &#353;o te.

Keriks pac&#275;la hezocanu un tur&#275;ja to augstu virs galvas. Neviens nepakust&#275;j&#257;s, visu skatieni bija piekalti run&#257;t&#257;jam.

- Lai cik liels ar&#299; b&#363;tu rad&#299;jums, &#353;is vi&#326;u nogalin&#257;s. Marags, kura non&#257;v&#275;&#353;anai vajadz&#275;tu visus j&#363;su &#353;&#311;&#275;pus un visas j&#363;su bultas, nog&#257;&#382;as beigts, tikl&#299;dz vi&#326;a &#257;d&#257; ieduras viens vien&#299;gs dzelksnis no &#353;&#257; te.

- Esmu to redz&#275;jis, - ar r&#363;gtumu bals&#299; pievienoj&#257;s Herilaks. - Esmu redz&#275;jis maragus izlienam no j&#363;ras ar &#353;&#299;m n&#257;ves n&#363;j&#257;m un visu manu samadu apkr&#299;tam vi&#326;u priek&#353;&#257;. Redz&#275;jis visliel&#257;ko mastodontu nog&#257;&#382;amies p&#275;c n&#257;ves n&#363;jas sprak&#353;&#311;a. Keriks saka, k&#257; ir.

- Un tagad mums to ir daudz, - Keriks turpin&#257;ja. - Daudz n&#363;ju, daudz dzelk&#353;&#326;u Es protu kopt &#353;os rad&#299;jumus un varu par&#257;d&#299;t, k&#257; artiem j&#257;apietas. Es protu likt vi&#326;iem raidit n&#257;ves dzelk&#353;&#326;us un ier&#257;d&#299;&#353;u ar&#299; jums. Ja j&#363;s ejat uz dienvidiem, tur gaida ra&#382;enas med&#299;bas un leknas gan&#299;bas. Un ar &#353;iem, - vi&#326;&#353; v&#275;lreiz pastiepa ieroci, - maragiem lemta n&#257;ve.

Izc&#275;l&#257;s kaism&#299;gas debates un str&#299;di, bet l&#299;dz l&#275;mumam t&#257; ar&#299; nenon&#257;ca. Keriks &#353;odien nebija l&#257;g&#257; &#275;dis; paman&#299;jis Herilaku atst&#257;jam sapulci, vi&#326;&#353; dev&#257;s lidzi. Vi&#326;i nog&#257;ja pie ugunskura, kur sievas grauzd&#275;ja ga&#316;u uz za&#316;iem zariem un br&#363;v&#275;ja ar&#299; koku mizas t&#275;ju. Meritha, Ulfadana sieviete, redz&#275;ja vi&#326;us aps&#275;&#382;amies un pienesa &#275;damo. Vi&#326;as mut&#275; vairs nebija daudz zobu, tom&#275;r jaun&#257;s sievietes mas&#299;vajai, ener&#291;iskajai sievai joproj&#257;m pak&#316;&#257;v&#257;s.

- Es ceru, ka n&#257;ves n&#363;jas m&#363;s klaus&#299;s t&#257;pat k&#257; tevi, cit&#257;di m&#363;su kauli balos dienvidu saul&#275;, - vi&#326;ai bija &#269;&#275;rksto&#353;a balss, k&#257;da var&#275;tu b&#363;t medniekam. Ari savu viedokli vi&#326;a izteica bez sv&#257;rst&#299;&#353;an&#257;s.

- T&#257;tad tu dom&#257;, ka m&#275;s iesim uz dienvidiem? - Herilaks p&#257;rjaut&#257;ja ar pilnu muti.

- Vi&#326;i str&#299;d&#275;sies visu nakti, bet beig&#257;s izlems tie&#353;i t&#257;. Vi&#326;i p&#257;r&#257;k daudz run&#257;. M&#275;s iesim uz dienvidiem, jo cita ce&#316;a nav. - Vi&#326;a ar nesl&#275;ptu zi&#326;k&#257;ri piev&#275;rs&#257;s Kerikam. - P&#275;c k&#257; izskat&#257;s tie maragi, kas tur&#275;ja tevi g&#363;st&#257;? Vai vi&#326;u teltis ir lielas? Vai vi&#326;iem ir mastodonti, vai varb&#363;t - lieli maragi &#353;&#316;&#363;ce&#326;u vilk&#353;anai?

Kerikam par &#353;o domu san&#257;ca smiekli, bet vi&#326;&#353; cent&#257;s paskaidrot.

- Vi&#326;i nedz&#299;vo telt&#299;s, bet audz&#275; ipa&#353;us kokus ar telpu k&#257; telts, kur gul&#275;t.

Nu bija Merithas k&#257;rta smiet.

- K&#257; tad koku var piesiet mastodontam, kad j&#257;p&#257;rce&#316; apmetnes vieta? Tu man te st&#257;sti peksti&#326;us.

Ar&#299; citas sievietes ap ugunskuru l&#363;koj&#257;s &#353;urp un klaus&#299;j&#257;s; jaut&#257;jums izsauca visp&#257;r&#275;ju &#311;i&#311;in&#257;&#353;anu.

- Nest&#257;stu vis. Jo vi&#326;i visu laiku paliek vien&#257; viet&#257;, un vi&#326;iem nav j&#257;p&#257;rvieto gu&#316;amkoki.

- Nu man ir skaidrs, ka tu m&#363;s &#257;z&#275;. Ja vi&#326;i paliktu uz vietas, tad izmed&#299;tu visus apk&#257;rtnes dz&#299;vniekus, ap&#275;stu visus aug&#316;us un nomirtu bad&#257;. Ak tu, rakaris t&#257;ds!

- Vi&#326;&#353; nemelo, - iejauc&#257;s Herilaks. - Maragi tie&#353;&#257;m t&#257; dz&#299;vo. Es pats tur biju un pats redz&#275;ju, tikai nenieka nesapratu. Vi&#326;iem nav j&#257;medi, jo vi&#326;i tur visus savus dz&#299;vniekus vienuviet, no kurienes tie nevar aizb&#275;gt, un nokauj tos p&#275;c vajadz&#299;bas. Vai ne t&#257;? - vi&#326;&#353; mekl&#275;ja atbalstu pie Kerika.

Meritha paraust&#299;ja plecus, sak, ko nu mel&#353;, bet citas sievietes palika un plat&#257;m mut&#275;m klaus&#299;j&#257;s &#353;ajos bl&#275;&#326;u st&#257;stos. Taisn&#299;ba vai meli, bet bija ko klaus&#299;ties!

- Tas v&#275;l nav viss, - Keriks turpin&#257;ja. - Pie maragiem notiek neticamas lietas, un katrs dara kaut ko savu. Vieni nol&#299;dzina me&#382;us un b&#363;v&#275; &#382;ogus, lai dz&#299;vniekus var&#275;tu tur&#275;t dro&#353;&#257; viet&#257; un vienlaikus - pa rokai. Ir sardzes, kas vairo&#353;an&#257;s sezonas laik&#257; apsarg&#257; v&#299;rie&#353;us, &#316;aujot mazajiem iz&#353;&#311;ilties dro&#353;&#299;b&#257;. Citas audz&#275; lopbar&#299;bu, citas lopus non&#257;v&#275;, kad pien&#257;k laiks. V&#275;l citas zvejo. Tas viss ir &#316;oti sare&#382;&#291;&#299;ti.

- Par b&#275;rniem r&#363;p&#275;jas v&#299;rie&#353;i? - vaic&#257;ja klusa, naz&#257;la balss. Blakuss&#275;do&#353;&#257; vec&#257;k&#257; sieviete to apklusin&#257;ja:

- Aizveries, Armun!

- Pr&#257;t&#299;gs jaut&#257;jums, - Keriks attrauca, cenzdamies saskat&#299;t, kas gan to uzdevis, bet sieviete nov&#275;rs&#257;s un tur&#275;ja matus priek&#353;&#257; sejai. - Maragi d&#275;j olas, un &#353;&#299;s olas per&#275; v&#299;rie&#353;i. Kad mazie iz&#353;&#311;&#299;lu&#353;ies, tie dodas dz&#299;vot oke&#257;n&#257;. Par b&#275;rniem ner&#363;p&#275;jas t&#257;, k&#257; to saprotam m&#275;s.

- Tie pretek&#316;i j&#257;iznicina! - Meritha iesauc&#257;s. Vi&#326;a visu laiku bija klaus&#299;jusies. - Un nav labi, ka sievietes klaus&#257;s taml&#299;dz&#299;gus st&#257;stus!

Klaus&#299;t&#257;jas pajuka kur kur&#257;, un abi v&#299;ri var&#275;ja turpin&#257;t malt&#299;ti klusum&#257;. Herilaks aplaiz&#299;ja pirkstus un pied&#363;r&#257;s Kerikam pie rokas.

- Tu st&#257;st&#299;si t&#257;l&#257;k par tiem &#311;&#275;miem; es gribu visu zin&#257;t. Es neesmu k&#257; sievietes; es ticu katram tavam v&#257;rdam. Ar&#299; es esmu bijis vi&#326;u g&#363;st&#257;, tiesa gan, &#299;su br&#299;di, bet man pietika. Ja tu m&#363;s ved, es tev seko&#353;u, Kerik. Dro&#353;a roka un spraigs loks - viss, kas vajadz&#299;gs medniekam, bet tagad taniem vajag ar&#299; zin&#257;&#353;anas. M&#275;s esam tani t&#257;p&#275;c, ka protam apstr&#257;d&#257;t akmeni un koku, un zin&#257;m visu par dz&#299;vniekiem, kurus medijam. Bet tagad m&#275;s med&#299;jam maragus, un tu esi vien&#299;gais, kur&#353; vi&#326;us paz&#299;st. Tu vien&#299;gais vari par&#257;d&#299;t mums &#299;sto ce&#316;u.

Keriks par to nekad nebija iedom&#257;jies, bet n&#257;c&#257;s vien negrib&#299;gi piekrist. Zin&#257;&#353;anas var b&#363;t sp&#275;ks un ar&#299; ierocis. Vi&#326;am ir &#353;&#257;das zin&#257;&#353;anas, un Herilaks to atz&#299;st. Tas ir augsts v&#275;rt&#275;jums no tik vieda un stipra mednieka k&#257; Herilaks. Keriks s&#257;ka izjust lepnumu. Vi&#326;&#353; pirmo reizi notic&#275;ja, ka ir kaut kas vair&#257;k nek&#257; vienk&#257;r&#353;s izstumtais.



IX

Meritha nebija k&#316;&#363;d&#299;jusies. Dzi&#316;&#257; nakt&#299; p&#275;c iigas apspriedes mednieki negrib&#299;gi pie&#326;&#275;ma l&#275;mumu: j&#257;iet uz dienvidiem mekl&#275;t gan&#299;bas mastodontiem. No t&#257; neizb&#275;gami izriet&#275;ja jaut&#257;jums: k&#257; to visu praktiski veikt?

&#299;si p&#275;c r&#299;tausmas Herilaks izl&#299;da no savas telts. Kad pien&#257;ca Ulfadans un Kelimanus, vi&#326;&#353; bija beidzis iek&#257;rtot ugunskuru. Abi samadari vi&#326;u piekl&#257;j&#299;gi sveicin&#257;ja un aps&#275;d&#257;s l&#299;dz&#257;s pie uguns. Herilaks piel&#275;ja kausus ar koku mizas t&#275;ju un nogaid&#299;ja, - kas v&#299;riem uz sirds? Ortnars pab&#257;za galvu telts ej&#257;, bet t&#363;da&#316; ar&#299; atr&#257;v&#257;s atpaka&#316;.

- Tu varb&#363;t dom&#257;, ka vi&#326;i nakt&#299; izrun&#257;ju&#353;ies atliku lik&#257;m, - vi&#326;&#353; uzrun&#257;ja Keriku, - bet nek&#257;: joproj&#257;m t&#275;rg&#257;. Es gan neredzu nek&#257;du sare&#382;&#291;&#299;jumu. J&#257;nokauj maragi, un viss.

Keriks pasl&#275;j&#257;s sav&#257; mig&#257; un nodrebin&#257;j&#257;s salt&#257; rita dzestrum&#257;. Vi&#326;&#353; steidz&#299;gi p&#257;rvilka p&#257;r galvu &#257;das sv&#257;rkus, izbrauca pirkstus caur &#299;sajiem matiem, no&#382;&#257;v&#257;j&#257;s un izstaip&#299;j&#257;s. Caur telts va&#316;&#275;j&#257;m durv&#299;m var&#275;ja dzird&#275;t triju mednieku balsis. Kerikam bija j&#257;piekr&#299;t Ortnaram: cauru nakti - un v&#275;l nav gana!

Bet no l&#275;muma neizvair&#299;sies. Herilaks ieb&#257;za galvu telts ej&#257;:

- Kerik, mums tevi vajag. N&#257;c vien &#353;urp!

Keriks n&#257;ca ar&#299;, aps&#275;d&#257;s vi&#326;iem l&#299;dz&#257;s pie uguns un iestr&#275;ba karsto, r&#363;gto dziru, kam&#275;r Herilaks kl&#257;st&#299;ja, kas tad nolemts.

- Samadi ies uz dienvidiem, jo citas izejas nav. Tom&#275;r neviens &#299;sti nesaprot, ko dar&#299;t, kad sastapsim maragus. Skaidrs ir tikai viens: maragi j&#257;izn&#299;cina, t&#257;p&#275;c nepiecie&#353;ams karavadonis. Vi&#326;i l&#363;dza mani k&#316;&#363;t par sakripeku.

Keriks piekrita.

- T&#257; tam j&#257;b&#363;t. Tu jau reiz vedi m&#363;s pret&#299; uzvarai, kad apk&#257;v&#257;m maragus pludmal&#275;.

- Uzbrukums ir atsevi&#353;&#311;s pas&#257;kums, un es labi zinu, k&#257; tas j&#257;vada. Bet &#353;obr&#299;d m&#275;s pl&#257;nojam kaut ko vair&#257;k. Ir doma atst&#257;t me&#382;u un doties uz dienvidu step&#275;m, kur dzivo vieni vien&#299;gi maragi. Visda&#382;&#257;d&#257;kie. Tad mums n&#257;ksies gal&#275;t vi&#326;us ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m. Atz&#299;stos: es nenieka nezinu par maragiem un nesaprotu &#353;&#299;s n&#257;ves n&#363;jas. Toties tu saproti, Kerik. T&#257;p&#275;c esmu teicis, ka sakripekam j&#257;b&#363;t tev.

Keriks nejaud&#257;ja sak&#257;rtot domas. Tas izr&#257;d&#299;j&#257;s p&#257;r&#257;k negaid&#299;ti. Vi&#326;&#353; atkal un atkal visu pr&#257;t&#257; p&#257;rcil&#257;ja, l&#299;dz negrib&#299;gi ierun&#257;j&#257;s:

- T&#257; ir liela uztic&#275;&#353;an&#257;s, bet es tie&#353;&#257;m nej&#363;tos gana zino&#353;s, lai b&#363;tu sakripeks. J&#257;, es daudz zinu par maragiem, bet nej&#275;dzu med&#299;t un nogalin&#257;t. &#352;aj&#257; jom&#257; Herilaks ir atz&#299;ts vadonis.

Visi klus&#275;ja, gaidot turpin&#257;jumu. Samadi gaida, lai vi&#326;&#353; uz&#326;emas vadibu, un vi&#326;&#353; nedr&#299;kst atteikt. Ar&#299; Ortnars, padzirdis, ko run&#257;, izl&#299;da no telts un pievienoj&#257;s p&#257;r&#275;jiem. Vi&#326;i visi grib, lai vi&#326;&#353; ved c&#299;&#326;&#257;, bet vi&#326;&#353; neprot. Ko jilan&#275; dar&#299;tu &#353;&#257;d&#257; st&#257;vokl&#299;?

Pietika uzdot sev &#353;o jaut&#257;jumu, lai s&#257;ktu iez&#299;m&#275;ties risin&#257;jums.

- &#315;aujiet man past&#257;st&#299;t, k&#257; &#353;&#257;das lietas nok&#257;rto maragi. Vi&#326;u pils&#275;t&#257;s ir samadari, kas st&#257;v p&#257;ri visiem vis&#257;s liet&#257;s. &#352;&#257;dam samadaram pak&#316;auts savs samadars medniekiem, savs - m&#257;jlopu kop&#275;jiem Katr&#257; liet&#257; savs samadars. K&#257;p&#275;c mums ner&#299;koties t&#257;pat? Herilaks b&#363;s sakripeks, k&#257; j&#363;s v&#275;l&#275;j&#257;ties. Es vi&#326;am pak&#316;au&#353;os, do&#353;u padomu maragu jaut&#257;jumos. Bet tas, kur&#353; pie&#326;ems l&#275;mumus, b&#363;s vi&#326;&#353;.

- Mums tas j&#257;apdom&#257;, - Ulfadans nosprieda. - Tas ir kas jauns.

- Ir jauni laiki, - Kelimanus aizr&#257;d&#299;ja. - M&#275;s dar&#299;sim, k&#257; Keriks ieteica.

- Lai notiek, - Herilaks piekrita, - tikai tas, kur&#353; pak&#316;aujas, b&#363;&#353;u es. Keriks st&#257;st&#299;s, ko dara maragi un kas j&#257;dara mums, lai tos nomed&#299;tu vai izn&#299;cin&#257;tu. Vi&#326;&#353; b&#363;s margalus, padomnieks maragu jaut&#257;jumos.

Ulfadans piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja un piec&#275;l&#257;s.

- Tas b&#363;tu pareizs l&#275;mums.

- Lai notiek! - pievienoj&#257;s ar&#299; Kelimanus. - Apzi&#326;o&#353;u samada medniekus, un, ja visi piekrit&#299;s, m&#275;s iesim uz dienvidiem, tikl&#299;dz margalus teiks.

Kad visi izkl&#299;da, Herilaks piev&#275;rs&#257;s Kerikam.

- Ar ko s&#257;ksim, margalu?

Keriks pl&#363;k&#257;ja &#353;&#311;idro b&#257;rdeli. Abi mednieki nogaid&#299;ja. Risin&#257;jumu rast nen&#257;c&#257;s gr&#363;ti, un vi&#326;&#353; cer&#275;ja, ka at&#353;&#311;etin&#257;t turpm&#257;kos sare&#382;&#291;&#299;jumus neb&#363;s ne par matu gr&#363;t&#257;k.

- Lai pieveiktu maragus, jums j&#257;m&#257;c&#257;s apieties ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m. &#310;ersimies pie t&#257; nekav&#275;joties.

Herilaks un Ortnars k&#257; alla&#382; bija bru&#326;oti ar &#353;&#311;&#275;piem un &#353;aujamlokiem. Keriks savus atlika mal&#257; un pa&#326;&#275;ma hezocanu un riek&#353;u dzelk&#353;&#326;u. Vi&#326;&#353; veda biedrus aug&#353;pus gar upi, proj&#257;m no telt&#299;m l&#299;dz mazam klajumi&#326;am. Starp akme&#326;iem melneja pavasara palu atnests kritu&#353;a koka stumbrs.

- &#352;ausim uz to, - Keriks nol&#275;ma. - Ja tuvum&#257; k&#257;ds par&#257;d&#299;sies, m&#275;s vi&#326;u paman&#299;sim. &#352;ie dzelk&#353;&#326;i nes n&#257;vi, un neb&#363;tu labi k&#257;du nejau&#353;i nogalin&#257;t.

Mednieki atbr&#299;voj&#257;s no sava bru&#326;ojuma un &#326;&#275;m&#257;s netic&#299;gi apl&#363;kot hezocanu.

- Tas v&#275;l nav b&#299;stams, jo es neesmu rad&#299;jum&#257; iel&#257;d&#275;jis dzelk&#353;&#326;us. Vispirms par&#257;di&#353;u, k&#257; to pabarot un kopt. P&#275;c tam liksim iek&#353;&#257; dzelk&#353;&#326;us un izmantosim par m&#275;r&#311;i to stumbru.

Mednieki bija radu&#353;i str&#257;d&#257;t ar r&#299;kiem un citiem cilv&#275;ka roku veidojumiem; dr&#299;z vien vi&#326;i aizmirsa, ka ierocis ir dz&#299;vs. Kad Keriks raid&#299;ja pirmo dzelksni, vi&#326;i sal&#275;c&#257;s no spr&#257;dzieni&#326;a as&#257; sprak&#353;&#311;a, bet t&#363;da&#316; ari met&#257;s pie koka apl&#363;kot ied&#363;ru&#353;os dzelksni.

- Vai tas &#353;auj tikpat t&#257;lu k&#257; loks? - Herilaks vaic&#257;ja. Keriks padom&#257;ja un papurin&#257;ja galvu.

- Nedom&#257;ju vis. Bet tam nav noz&#299;mes. Ja maragi mums uzbruks, neb&#363;s vajadz&#299;bas &#353;aut pa lielu gabalu. Inde iedarbojas uzreiz. Dzelk&#353;&#326;a &#311;ertais pakr&#299;t, sastingst un t&#363;da&#316; ar&#299; mirst. Tagad tikai m&#257;c&#299;simies likt &#353;o r&#299;ku liet&#257;.

Keriks sniedza ieroci Herilakam un nejau&#353;i uztv&#275;ra kustibu debes&#299;s. Putns, liels putns!

- &#256;tri pie lokiem! - vi&#326;&#353; iesauc&#257;s. - Tas ir pl&#275;so&#326;a, tas pats, kur&#353; zi&#326;o maragiem. Tas nedr&#299;kst atgriezties! No&#353;aujiet vi&#326;u!

Mednieki, daudz nepr&#257;tojot, gr&#257;ba lokus, ievietoja stiegras bultu grop&#275;s un gaid&#299;ja putnu pi&#311;&#275;jam. Tikl&#299;dz platie sp&#257;rni no&#353;alca p&#257;r galvu, nostrink&#353;&#311;&#275;ja ar&#299; abas stiegras. Bultas tie&#353;&#257; t&#275;m&#275;jum&#257; trauc&#257;s aug&#353;up un iecirt&#257;s putna rumpi. Tas aprauti ie&#311;&#275;rc&#257;s, k&#363;le&#326;oja lejup un ieg&#257;z&#257;s &#363;den&#299;.

- Ne&#316;aujiet straumei to aiznest! - Keriks uztrauc&#257;s. Vi&#326;&#353; steidz&#299;gi nolika zem&#275; hezocanu un nepasp&#275;ja v&#275;l atliekties, kad abi p&#257;r&#275;jie jau met&#257;s up&#275;. Ortnars, bra&#353;s peld&#275;t&#257;js, pirmais sasniedza upuri, satv&#275;ra aiz sp&#257;rna un virpu&#316;oja straum&#275; kop&#257; ar savu lomu. Tas izr&#257;d&#299;j&#257;s par lielu; n&#257;c&#257;s pagaid&#299;t piepeldam ar&#299; Herilaku un b&#299;d&#299;t to uz krastu divat&#257;. Abi mednieki iz&#382;ulgu&#353;os ka&#382;okos izr&#257;p&#257;s krast&#257; un izvilka smiltis ari milzon&#299;go putnu.

- Vei, te, uz k&#257;jas! - Keriks nor&#257;d&#299;ja. - &#352;is melnais zv&#275;ri&#326;&#353;.

Putns bija izlaidis garu, bet s&#299;kais pied&#275;klis - ne. T&#257; nagi cie&#353;i aptv&#275;ra zvi&#326;aino k&#257;ju. Rad&#299;juma &#257;rien&#275; nebija nek&#257;, kur skatu piesiet, iz&#326;emot uzpampumu vien&#257; s&#257;n&#257;. Herilaks pietup&#275;s apl&#363;kot b&#363;tni tuv&#257;k, bet piepe&#353;i atspr&#257;ga atpaka&#316;, jo pret vi&#326;u atv&#275;r&#257;s acs, cie&#353;i uzl&#363;koja un atkal aizv&#275;r&#257;s. Mednieks pac&#275;la &#353;&#311;&#275;pu, bet Keriks aptur&#275;ja vi&#326;u.

- Tam laika alla&#382;i&#326; pietiks. Vispirms mums tas j&#257;par&#257;da medniekiem, j&#257;par&#257;da acs, kas m&#363;s nov&#275;ro, un putns, kas to nes. &#352;ie ir tie rad&#299;jumi, kas uzr&#257;da maragiem m&#363;su atra&#353;an&#257;s vietu. Reiz to redz&#275;ju&#353;i, mednieki vi&#326;u paz&#299;s ar&#299; turpm&#257;k. Kur vien t&#257;ds par&#257;d&#257;s, vi&#326;&#353; j&#257;nobeidz. Kam&#275;r maragi nezin&#257;s, kur m&#363;s mekl&#275;t, uzbrukuma neb&#363;s.

- Tev taisn&#299;ba, margalu, - Herilaks atzin&#299;gi piez&#299;m&#275;ja. - Tu esi tas, kas zina visu par &#353;iem rad&#299;jumiem.

Herilaks lietoja &#353;o titulu br&#299;vi un nepiespiesti. Tas izskan&#275;ja tik dabiski, ka Keriks p&#275;k&#353;&#326;i sajuta uzbangojam lepnumu. Varb&#363;t vi&#326;&#353; ar&#299; med&#299; slikt&#257;k par citiem, jo vi&#326;a raid&#299;t&#257;s bultas bie&#382;i vien neatrod m&#275;r&#311;i, toties vi&#326;&#353; pazist maragus, bet citi - ne. Lai ar&#299; uz vi&#326;u nevar pa&#316;auties med&#299;b&#257;s, pietiek, ka kaut vien&#257; liet&#257; vi&#326;&#353; ir vado&#353;ais.

V&#299;ri uzv&#275;la putnu plecos un stiepa uz nometni.

Neviens nekad nebija redz&#275;jis tik milz&#299;gu lidoni. Mednieki izstiepa sp&#257;rnus uz s&#257;niem un ar so&#316;iem nom&#275;r&#299;ja to platumu. Visi apbr&#299;noja ar&#299; bultu tr&#257;p&#299;jumus: abas ieurbu&#353;&#257;s tie&#353;i kr&#363;t&#299;s. B&#275;rni pin&#257;s pa k&#257;j&#257;m un cent&#257;s pataust&#299;t med&#299;jumu, bet lielie gai&#326;&#257;ja vi&#326;us proj&#257;m. K&#257;da sieviete noliec&#257;s, iebakst&#299;ja ar pirkstu meln&#257; bumbu&#316;a s&#257;nos un iespiedz&#257;s, jo piepe&#353;i uz vi&#326;u blenza acs. Visi to paman&#299;ja un p&#257;rsteigum&#257; staip&#299;ja kaklus. Herilaks izr&#257;va bultas, un abi ar Ortnaru pameta p&#363;li.

- Lai nu m&#275;s iem&#257;c&#299;tos ar n&#257;ves n&#363;ju &#353;aut tikpat prec&#299;zi k&#257; ar loku, - vi&#326;&#353; noteica.

Pret vakaru mednieki ar jauno ieroci jau r&#299;koj&#257;s tikpat br&#299;vi k&#257; Keriks. Ortnars iebaroja tam kalt&#275;tas ga&#316;as skrandu un aizb&#299;d&#299;ja mut&#299;ti ciet.

- Ar &#353;o med&#299;b&#257;s nekad netr&#257;p&#299;si briedim, - vi&#326;&#353; nogrozija galvu. - Gr&#363;ti not&#275;m&#275;t, ar&#299; dzelk&#353;&#326;i nelido t&#257;lu

- Briedi m&#275;s noguld&#299;sim ar &#353;&#311;&#275;pu vai bultu, - Herilaks mierin&#257;ja. - &#352;ie mums noder&#275;s pret maragiem ce&#316;&#257; uz dienvidiem.

- Pirms uzs&#257;kam ce&#316;u, visiem medniekiem vajadz&#275;tu prast ar &#353;o apieties, k&#257; n&#257;kas, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja, - cit&#257;di m&#275;s nevaram nekur iet.

Mednieki apmazg&#257;j&#257;s up&#275;, un cepe&#353;a smar&#382;a jau aicin&#257;ja vi&#326;us atpaka&#316; pie telt&#299;m.

Skaidr&#257;s debesis met&#257;s tum&#353;as, un k&#257; dzirksteles no ugunskuru &#353;aud&#299;gaj&#257;m liesm&#257;m taj&#257;s izbira spo&#382;as zvaigznes. V&#299;riem ga&#316;u izsniedza Meritha; tepat groz&#299;j&#257;s ari aladjekss Freikens. Katru nakti vecais v&#299;rs bija uztur&#275;jies pie cita ugunskura, kur run&#257;ja ar &#316;aud&#299;m par liet&#257;m, ko zin&#257;ja tikai vi&#326;&#353;. Tagad vi&#326;&#353; netic&#299;gi blenza uz Keriku, kur&#353;, k&#257; r&#257;d&#257;s, zin&#257;ja to, ko nezina vi&#326;&#353; pats. Herilaks iev&#275;roja &#353;o skatienu un novirz&#299;ja vec&#257; uzman&#299;bu.

- Man izg&#257;j&#353;nakt r&#257;d&#299;j&#257;s sapnis, ka es kop&#257; ar p&#257;r&#275;jiem med&#299;ju mastodontu, - vi&#326;&#353; ierun&#257;j&#257;s. Freikens pam&#257;ja ar galvu un turpin&#257;ja &#353;makstin&#257;t l&#363;pas p&#257;r karst&#257;s t&#275;jas kausu. - K&#257;p&#275;c t&#257;? Es tikai reizi esmu med&#299;jis mastodontu, un tolaik biju &#316;oti jauns

- &#352;oreiz tas nebiji tu, kas med&#299;ja. T&#257; bija tava tharma, - vecais v&#299;rs paskaidroja. Ap ugunskuru iest&#257;j&#257;s klusums, jo visi bij&#299;gi klaus&#299;j&#257;s. - Kad m&#275;s nomirstam, tharma pamet &#311;ermeni uz visiem laikiem, bet ar&#299; mums dz&#299;viem esot t&#257; mieg&#257; reiz&#275;m klejo. Tava tharma bija izg&#257;jusi no tevis un med&#299;ja. L&#363;k, t&#257;. Tie&#353;i t&#257;p&#275;c mednieku nedr&#299;kst modin&#257;t no dzi&#316;a miega, jo vi&#326;a tharma var b&#363;t proj&#257;m un pamodin&#257;ts vi&#326;&#353; mirs, jo tharma pamet &#311;ermeni, kad mirstam. Uz visiem laikiem. Ja nomiru&#353;ais bijis varens mednieks, vi&#326;a tharma pievienosies cit&#257;m tur, zvaigzn&#275;s.

Vi&#326;&#353; pieklusin&#257;ja balsi, kura tagad ieskan&#275;j&#257;s &#269;&#275;rksto&#353;i.

- Bet piesargieties no mednieka, kur&#353; dz&#299;vojis nekrietni un nesis citiem postu, jo gad&#257;s ar&#299; t&#257;di mednieki. Kad mirst &#353;&#257;ds mednieks, vi&#326;a tharma paliek tepat tuvum&#257; un turpina kait&#275;t citiem. Ar krietniem medniekiem t&#257; nenotiek. Vi&#326;u thar- mas b&#363;s tur, aug&#353;&#257;, lai visi var redz&#275;t. Stipra mednieka tharma atn&#257;ks pie mums sapni, lai pal&#299;dz&#275;tu un br&#299;din&#257;tu no briesm&#257;m.

Keriks klaus&#299;j&#257;s, bet neiebilda. Vi&#326;&#353; atcer&#275;j&#257;s taml&#299;dz&#299;gus vec&#257; Ogatira st&#257;stus no b&#275;rna gadiem, atmin&#275;j&#257;s, k&#257;, mieg&#257; laizdamies, bija tr&#299;c&#275;jis bail&#275;s no apk&#257;rtkl&#299;sto&#353;aj&#257;m tharm&#257;m. Tagad tie &#353;&#311;ita tirie bl&#275;&#326;u st&#257;sti. Jilan&#275; &#326;irgtu par &#353;&#257;d&#257;m p&#316;&#257;p&#257;m - tharmas, zvaigznes Vi&#326;&#257;m n&#257;ve noz&#299;m&#275;ja dz&#299;ves beigas bez jebk&#257;das mistikas. Vi&#326;as zin&#257;ja, ka zvaigznes atrodas tik t&#257;lu, ka to past&#257;v&#275;&#353;ana nevar j&#363;tami ietekm&#275;t notikumus uz Zemes. Savulaik &#381;ekaka vi&#326;am kaut ko kl&#257;st&#299;ja par zvaigzn&#275;m: t&#257;s esot karstas, M&#275;ness - auksts, bet plan&#275;tas - kaut kas l&#299;dz&#299;gs Zemei. T&#257; bija &#299;sten&#299;ba, bet &#353;&#299; te - tuk&#353;a muld&#275;&#353;ana. Tom&#275;r, pal&#363;kojies apk&#257;rt, Keriks saman&#299;ja sej&#257;s tikai bijibu un tic&#299;bu, un nol&#275;ma, ka nav ne &#299;stais laiks, ne vieta apgaismot vi&#326;us &#353;aj&#257;s liet&#257;s.

Kad Freikens piec&#275;l&#257;s, lai dotos pie cita ugunskura, vairums vi&#326;am sekoja. Palika tikai da&#382;i, kam bija ko p&#257;rrun&#257;t. Neviens pat nem&#257;nij&#257;, ka vi&#326;iem tuvum&#257; pies&#275;d&#257;s meitene ar lielu putna spalvu v&#299;k&#353;&#311;i rok&#257;. Keriks atcer&#275;j&#257;s, ka vi&#326;u sauc Farlana un ka vi&#326;a ir Kelimanus meita. Slaida un stalta, mati biez&#257; viln&#299; kl&#257;jas p&#257;r muguru Kad vi&#326;a sprauc&#257;s Kerikam gar&#257;m, cie&#353;i piespie&#382;oties vi&#326;a augumam, jaunekli p&#257;r&#326;&#275;ma nepaz&#299;stamas izj&#363;tas un vi&#326;&#353; nemier&#299;gi sad&#299;d&#299;j&#257;s. Meitene apg&#257;ja ugunskuram apk&#257;rt un aps&#275;d&#257;s blakus Ortnaram.

- T&#257;s ir t&#257; liel&#257; putna spalvas, kuru tu no&#353;&#257;vi, - vi&#326;a teica. Ortnars pam&#257;ja ar galvu, nepiev&#275;rsdams uzmanibu.

- T&#257;s var&#275;tu ie&#353;&#363;t tav&#257; t&#275;rp&#257;, lai citi zina, k&#257; tev klausa loks. - Vi&#326;a mirkli sv&#257;rst&#299;j&#257;s. - Es tev t&#257;s var&#275;tu ie&#353;&#363;t.

Ortnars krietnu br&#299;di dom&#257;ja, lidz beidzot ac&#299;mredzot piekrita.

- Es tev par&#257;d&#299;&#353;u t&#275;rpu.

Vi&#326;&#353; pazuda tums&#257;, un vi&#326;a sekoja.

Mednieki, &#353;&#311;iet, to nemaz neiev&#275;roja, bet Keriks nejau&#353;i uztv&#275;ra viena skatienu; tas smaid&#299;ja un piemiedza aci. Tikai tad, kad p&#257;ris bija izzudis skatienam, mednieki s&#257;ka sa&#269;ukst&#275;ties un viens ska&#316;i iesm&#275;j&#257;s.

Kaut kas notiek. Keriks saprata - notiek kas svar&#299;gs, bet neviens nest&#257;sta, kas. Vi&#326;&#353; klus&#275;ja, tik &#316;oti kaun&#275;damies par savu nezin&#257;&#353;anu, ka baid&#299;j&#257;s jaut&#257;t.

Kad Keriks atgriez&#257;s, Ortnara telt&#299; nebija, un tikai no r&#299;ta vi&#326;&#353; iev&#275;roja, ka pazudu&#353;as ari visas mednieka mantas.

- Kur ir Ortnars? - vi&#326;&#353; apjaut&#257;j&#257;s.

- Gu&#316; cit&#257; telt&#299;, - Herilaks strupi atbild&#275;ja un ne&#353;&#311;ita noska&#326;ots turpin&#257;t. Keriks s&#257;ka apjaust, ka tanu, t&#257;pat k&#257; jilan&#275;, dz&#299;v&#275; ir lietas, ko dara, bet neapsprie&#382;. Tom&#275;r, ja reiz vi&#326;&#353; ir tanus, vi&#326;am tas j&#257;zina. N&#257;ksies visu noskaidrot, tikai j&#257;izdom&#257;, k&#257;.

Nometnes nojauk&#353;anas jezg&#257; Keriks izmeta no galvas Ortnara m&#299;klaino r&#299;c&#299;bu.

Laiks doties uz dienvidiem - pret&#299; nezin&#257;majam.



X

Ulfadans, labi p&#257;rzin&#257;dams apk&#257;rtni, noteikt&#257; sol&#299; veda &#316;audis caur brik&#353;&#326;iem uz dienvidiem l&#299;dz pat vietai, kur me&#382;s k&#316;uva skraj&#257;ks un priek&#353;&#257; pav&#275;r&#257;s pla&#353;s l&#299;dzenums. Te vi&#326;&#353; lika visiem apst&#257;ties un v&#275;rs&#257;s pie Kerika ar zi&#326;ojumu.

- Priek&#353;&#257; redzama pr&#275;rija. Esam apst&#257;ju&#353;ies, k&#257; tu liki, margalu.

- Labi, - Keriks teica. - M&#275;s ar Herilaku jau izspried&#257;m, k&#257; r&#299;koties, kad iziesim klajum&#257; pie maragiem. Ja m&#275;s virz&#299;tos, k&#257; radu&#353;i - vien&#257; virkn&#275; -, m&#275;s b&#363;tu neaizsarg&#257;ti un ik bridi pak&#316;auti uzbrukuma iesp&#275;jai no vis&#257;m pus&#275;m. Me&#382;&#257; mastodonti iet viens aiz otra, jo eja starp kokiem ir &#353;aura. Ja reiz koku nav, mums j&#257;izk&#257;rtojas cit&#257;di. L&#363;k, ko m&#275;s nol&#275;m&#257;m!

Mednieki sadr&#363;zm&#275;j&#257;s visapk&#257;rt, lai redz&#275;tu, k&#257; Keriks noliecies ar koku ievelk zem&#275; apli.

- Mums j&#257;iet &#353;&#257;di. Mastodonti &#269;&#257;pos grup&#257;, plecu pie pleca. Herilaks ar vienu mednieku grupu virz&#299;sies pa priek&#353;u, jo vi&#326;&#353; ir sakripeks un vad&#299;s ikvienu c&#299;&#326;u pret maragiem. Bet uzbrukums var &#311;ert ar&#299; no s&#257;niem vai aizmugures, t&#257;p&#275;c modr&#299;ba nepiecie&#353;ama vis&#257;s pus&#275;s. Tu, Kelimanu, ar saviem medniekiem iesi gar kreiso s&#257;nu, Ulfadans - gar labo. Visi - bru&#326;oti ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m, k&#257; ari lokiem un &#353;&#311;&#275;piem. &#352;&#257;d&#257; veid&#257;, mednieku ieskauti, samadi viduc&#299; b&#363;s dro&#353;&#299;b&#257;

Vi&#326;u p&#257;rtrauca trauksmes sauciens: kliedza k&#257;ds z&#275;ns, kur&#353; nov&#275;roja me&#382;u. Mednieki apcirt&#257;s un izsl&#275;ja iero&#269;us. Starp kokiem bija par&#257;d&#299;jies sav&#257;ds mednieks, kur&#353; nekust&#299;gi st&#257;v&#275;ja un l&#363;koj&#257;s uz vi&#326;iem. Izskat&#299;j&#257;s, ka tas pieder k&#257;dam samadam no kalnu vi&#326;as puses, par ko liecin&#257;ja t&#257;&#353;u stulmi zem ce&#316;iem. Vi&#326;am pret&#299; izg&#257;ja Herilaks. Atstatumam samazinoties, sve&#353;ais pieliec&#257;s un nolika &#353;&#311;&#275;pu zem&#275;. Herilaks izdarija t&#257;pat, un sve&#353;inieks kaut ko uzsauca. Herilaks pakrat&#299;ja galvu un pagriez&#257;s pret p&#257;r&#275;jiem.

- Vi&#326;&#353; run&#257;, bet es &#299;sti nesaprotu

- Ar vi&#326;u run&#257;s N&#363;esf&#257;rs, - Ulfadans teica. - Vi&#326;&#353; ir med&#299;jis aiz kalniem un zina, k&#257; vi&#326;i run&#257;.

N&#363;esf&#257;rs atst&#257;ja savu &#353;&#311;&#275;pu un dev&#257;s pie sve&#353;inieka; citi tikai skat&#299;j&#257;s. Mednieki p&#257;rmija p&#257;ris v&#257;rdu, un N&#363;esf&#257;rs p&#257;rtulkoja.

- Vi&#326;&#353; ir samadars Harhavola. Vi&#326;&#353; saka, ka vi&#326;u mastodonti bargaj&#257; ziem&#257; kritu&#353;i, un vi&#326;i pa&#353;i tos ap&#275;du&#353;i, lai paliktu dz&#299;vi. Tagad visa p&#257;rtika izbeigusies, un, sniegiem atgrie&#382;oties, vi&#326;iem j&#257;iet boj&#257;. Vi&#326;&#353; esot dzird&#275;jis, ka mums ir daudz &#275;dam&#257;, un l&#363;dz k&#257;du kripatu.

- N&#275;, - Herilaks atbild&#275;ja bez minstin&#257;&#353;an&#257;s. Citi mednieki ar&#299; purin&#257;ja galvas, un Harhavola k&#257;p&#257;s atpaka&#316;, jo to vi&#326;&#353; saprata. P&#257;rlaidis skatienu p&#257;r noraido&#353;aj&#257;m sej&#257;m, vi&#326;&#353; atkal v&#275;ra muti, tad saprata, ka nav v&#275;rts, noliec&#257;s p&#275;c sava &#353;&#311;&#275;pa un aizgriez&#257;s. Keriks uzsauca:

- Pag! N&#363;asf&#257;r, saki vi&#326;am, lai paliek! Pajaut&#257;, cik vi&#326;a samad&#257; mednieku!

- Mums nav liekas p&#257;rtikas, - Herilaks iebilda. - Lai iet proj&#257;m.

- Es run&#257;ju k&#257; margalus! Uzklausi mani! - Herilaks disciplin&#275;ti apklusa. - P&#257;rtikas mums ir vair&#257;k, nek&#257; dr&#299;zum&#257; iesp&#275;jams ap&#275;st. Gan med&#299;jums, gan laup&#299;jums - maragiem at&#326;emtie konservi. Pr&#275;rij&#257; med&#299;bas b&#363;s ra&#382;enas, un ga&#316;as netr&#363;ks. Toties tur b&#363;s ar&#299; maragi, un, lai aizst&#257;v&#275;tos, vajadz&#299;gi lieli sp&#275;ki. Jo vair&#257;k mums b&#363;s mednieku, jo dro&#353;&#257;ki varam justies pret uzbrukumiem. Lai vi&#326;i pievienojas mums, vairojot m&#363;su &#353;&#311;&#275;pus.

Herilaks, br&#299;di padom&#257;jis, piekrita.

- Margalus run&#257; pr&#257;t&#299;gi. Mednieku mums neb&#363;s par daudz, jo da&#382;iem j&#257;st&#257;v sardz&#275; ar&#299; nakt&#299;. Es ar&#299; dom&#257;ju - lai n&#257;k kop&#257; ar mums. Parun&#257; ar vi&#326;u, N&#363;asf&#257;r, past&#257;sti, kas mums padom&#257; un k&#257;das briesmas gaida. Saki: ja vi&#326;a mednieki c&#299;n&#257;s l&#299;dz ar mums, tad samadam visa k&#257; b&#363;s gana.

Harhavola, to padzird&#275;jis, izsl&#275;j&#257;s un sita sev pie kr&#363;t&#299;m. N&#363;asf&#257;ram pat nebija j&#257;tulko vi&#326;a atbilde. Tani no kalnu vi&#326;as puses esot vareni mednieki un karot&#257;ji. Vi&#326;i n&#257;k&#353;ot.

Samadars pagriez&#257;s pret me&#382;u un izkliedza komandu. Par&#257;d&#299;j&#257;s pulci&#326;&#353; tram&#299;gu sievie&#353;u ar b&#275;rniem. Visas bija izk&#257;m&#275;ju&#353;as un ne&#353;aub&#299;dam&#257;s pie&#326;&#275;ma pasniegto &#275;dienu. Kad visi pa&#275;da, samadi ats&#257;ka gaitu un nesteidz&#299;gi atst&#257;ja koku aizsegu.

Kam&#275;r mastodontus v&#257;ca kop&#257; bliv&#257; bar&#257;, Herilaks uzrun&#257;ja samadarus.

- Tagad, kad esam vair&#257;k, varam justies dro&#353;&#257;ki. Keriks var n&#257;kt ar mani priek&#353;gal&#257;, jo vi&#326;&#353; ir margalus. Harhavola ar sav&#275;jiem so&#316;os no muguras, jo tur draudi ir maz&#257;ki un vi&#326;iem nav n&#257;ves n&#363;ju. Tikl&#299;dz mednieki b&#363;s izk&#257;rtoju&#353;ies, m&#275;s varam iet.

Z&#257;&#316;ainais klajums ar zemu pauguru viln&#299;&#353;iem aizstiep&#257;s l&#299;dz pat apv&#257;rsnim. &#352;ur tur r&#275;goj&#257;s izkais&#299;ti koku puduri, bet p&#257;rsvar&#257; zemi sedza tikai z&#257;le. Kaut kur t&#257;lu aulek&#353;oja nenosak&#257;mu dz&#299;vnieku bars un dr&#299;z vien izzuda skatienam. Visa apk&#257;rtne &#353;&#311;ita m&#257;n&#299;gi r&#257;ma un sastingusi, bet Ulfadans zin&#257;ja, ka t&#257; vis nav: vi&#326;a pirksti &#269;amd&#299;ja kakl&#257; pak&#257;rto zobu, bet acis iztaust&#299;ja tuv&#257;ko apvidu. Visi mednieki &#382;&#326;audz&#299;ja &#353;aujamos, juzdamies sve&#353;i un nepieder&#299;gi &#353;ai vietai. Pat mastodonti, &#353;&#311;iet, sajuta spriedzi; vi&#326;i taur&#275;ja un svaid&#299;ja milz&#299;g&#257;s galvas.

K&#257; tum&#353;i ple&#311;i no l&#275;zenas ielejas iznira att&#257;li zv&#275;ri. Vi&#326;i naski tuvoj&#257;s, un p&#275;c &#299;sa br&#299;&#382;a jau var&#275;ja sadzird&#275;t so&#316;u dipo&#326;u. Bars tuvoj&#257;s tanu pulkam. Herilaka uzsauciens lika mastodontiem apst&#257;ties. Mednieki steidz&#299;gi sav&#257;c&#257;s priek&#353;&#257; un sast&#257;j&#257;s ierind&#257;, aiz&#353;&#311;&#275;rsojot nezin&#257;maj&#257;m briesm&#257;m ce&#316;u pie samadiem. Tagad skrejo&#353;os zv&#275;rus jau var&#275;ja saz&#299;m&#275;t: nepaz&#299;stami radijumi ar gariem kakliem un k&#257;j&#257;m. Paman&#299;ju&#353;i tanus, vado&#326;i main&#299;ja virzienu un putek&#316;u m&#257;ko&#326;a pavad&#299;b&#257; l&#275;k&#353;oja paral&#275;li mednieku virknei. No &#353;&#257; m&#257;ko&#326;a iznira agresori.

Vi&#326;i bija vair&#257;ki. Milz&#299;gi, sve&#353;&#257;di zv&#275;ri, kas vaj&#257;ja b&#275;go&#353;o gan&#257;mpulku. Tie atkl&#257;j&#257;s skatienam piln&#299;gi negaid&#299;ti. Tuv&#257;kais paman&#299;ja mastodontus, ska&#316;i iespiedz&#257;s, apcirt&#257;s un met&#257;s virs&#363;.

Keriks bija jau pac&#275;lis ieroci un atkl&#257;ja uguni pret uzbr&#363;ko&#353;o miesas bl&#257;&#311;i - v&#275;l, v&#275;l un v&#275;l Nezv&#275;rs uzvij&#257;s gais&#257;, iegaudoj&#257;s, g&#257;z&#257;s lejup un nov&#275;l&#257;s z&#257;l&#275; pie tanu k&#257;j&#257;m. Dz&#299;vnieka izvelbt&#257; acs stingi blenza uz Keriku. Agonijas mok&#257;s zv&#275;rs sp&#275;ra ar nagaino k&#257;ju, mute ieplet&#257;s un no kr&#363;tim izlauz&#257;s saraust&#299;ts r&#275;ciens. N&#257;ves elpas puvuma sm&#257;rds aizv&#275;joja l&#299;dz pat mednieku n&#257;s&#299;m.

Mastodonti izbail&#275;s taur&#275;ja, sl&#275;j&#257;s paka&#316;k&#257;j&#257;s un draud&#275;ja salauzt &#353;i&#363;ce&#326;us un sam&#299;t tuv&#257;kos &#316;audis. Da&#382;i mednieki met&#257;s tos savaldit, bet p&#257;r&#275;jie joproj&#257;m v&#275;rsa &#353;aujamos pret klajumu.

Briesmas bija jau gar&#257;m. Bars izzuda t&#257;lum&#257;, un l&#299;dz ar to ar&#299; vaj&#257;t&#257;ji. Keriks piesardz&#299;gi sp&#275;ra soli tuv&#257;k savam med&#299;jumam. Tas vairs nekust&#275;j&#257;s - beigts ga&#316;as kalns mastodonta lielum&#257;. Milzenis, bet slepkavo&#353;anai k&#257; rad&#299;ts: paka&#316;k&#257;jas - garas un musku&#316;otas, &#382;ok&#316;os - smailu zobu rindas.

- Vai &#353;&#257;da briesmek&#316;a ga&#316;u var &#275;st? - k&#257;ds mednieks vaic&#257;ja Kerikam.

- Nezinu. Pirmo reizi t&#257;du redzu. Bet tas ir ga&#316;&#275;d&#257;js, un maragi pa&#353;i &#275;d tikai t&#257;dus dz&#299;vniekus, kas p&#257;rtiek no z&#257;les un lap&#257;m.

- M&#275;s ar&#299;, - Herilaks piez&#299;m&#275;ja. - Ejam t&#257;l&#257;k! Lai tas mo&#353;&#311;is paliek.

Tani &#275;da ga&#316;&#275;d&#257;jus tikai bada laikos; to ga&#316;a alla&#382; gar&#353;oja asi un net&#299;kami. &#352;obr&#299;d p&#257;rtikas netr&#363;ka, un nerad&#257;s v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s likt uz zoba &#353;o atbaido&#353;o radijumu. Vi&#326;i raiti att&#257;lin&#257;j&#257;s. Mastodonti v&#275;l bailigi v&#275;rsa skatus uz kritu&#353;o pl&#275;so&#326;u un m&#257;va. Vi&#326;i, t&#257;pat k&#257; tani, grib&#275;ja &#257;tr&#257;k atst&#257;t &#353;o vietu.

Klajum&#257; mutu&#316;oja dz&#299;v&#299;ba. Virs galv&#257;m ri&#326;&#311;oja tum&#353;as b&#363;tnes, kas tom&#275;r nel&#299;dzin&#257;j&#257;s putniem. D&#363;&#326;ain&#257; ezeri&#326;&#257; valst&#299;j&#257;s tum&#353;i apveidi, un g&#257;j&#275;ji piesardz&#299;gi meta ap to lielu l&#299;kumu. Maz&#257;ki maragi - l&#299;dz viduklim augstaj&#257; z&#257;l&#275; - man&#299;j&#257;s netr&#257;p&#299;ties vi&#326;iem pa k&#257;j&#257;m. Iero&#269;us visi past&#257;v&#299;gi tur&#275;ja gatav&#299;b&#257;, tom&#275;r uzbrukumi vairs nesekoja. Diena pag&#257;ja bez turpm&#257;kiem starpgad&#299;jumiem. Kad vi&#326;i apst&#257;j&#257;s pie up&#299;tes padzird&#299;t lopus, &#275;nas jau stiep&#257;s garas. Herilaks nor&#257;d&#299;ja uz net&#257;lu pauguru ar biezu koku &#275;rkuli uz pieres.

- Nakti p&#257;rlaid&#299;sim tur. Koki sniegs patv&#275;rumu, un ar&#299; &#363;dens nav t&#257;lu.

Keriks nop&#275;t&#299;ja birzi; t&#257; vi&#326;u dar&#299;ja nemier&#299;gu.

- Ej nu sazini, kas tur sl&#275;pjas, - vi&#326;&#353; pr&#257;toja. - Varb&#363;t lab&#257;k palikt klajum&#257;, kur vismaz nevar uzbrukt negaid&#299;ti.

- M&#275;s tagad zin&#257;m, ka dien&#257; &#353;e &#269;um un mud&#382; maragi, un nevar zin&#257;t, kas te klai&#326;o apk&#257;rt nakt&#299;. Koki tom&#275;r pasarg&#257;.

- Tad mums j&#257;p&#257;rliecin&#257;s, ka esam vien&#299;gie, kas tur radu&#353;i patv&#275;rumu. Lai da&#382;i modr&#257;kie mednieki izp&#275;ta birzi, kam&#275;r v&#275;l nav glu&#382;i tum&#353;s.

Vi&#326;i tuvoj&#257;s &#316;oti piesardz&#299;gi. S&#299;ki maragi, augstu pac&#275;lu&#353;i astes, muka no vi&#326;iem. Iztrauc&#275;ti putni, kas bija kn&#257;b&#257;ju&#353;i aug&#316;us augstu lapotn&#275;, pajuka kur kurais. Cit&#257;di birzs &#353;&#311;ita glu&#382;i neapdz&#299;vota. Tai j&#257;b&#363;t labai naktsm&#299;tnei.

Mastodonti, atbr&#299;voti no kravas, nomierin&#257;j&#257;s un s&#257;ka plucin&#257;t lapas. Puikas pienesa uguni ar m&#257;liem izkl&#257;tos grozos; &#257;tri sl&#275;j&#257;s teltis. Iest&#257;joties tumsai, ap nometni izvietoj&#257;s sargi; v&#275;l&#257;k tos nomain&#299;s citi.

- Ko var&#275;j&#257;m, to ar&#299; paveic&#257;m, - Herilaks konstat&#275;ja. - Pirmo dienu esam izdz&#299;voju&#353;i.

- Nez, vai izdz&#299;vosim ar&#299; nakti? - Keriks nor&#363;p&#275;jies l&#363;koj&#257;s apk&#257;rt. - J&#257;cer, ka t&#257; nebija k&#316;&#363;da - iek&#257;rtoties &#353;aj&#257; birz&#299;.

- Tu p&#257;r&#257;k raiz&#275;jies par liet&#257;m, ko vairs nevar main&#299;t. Viss jau izlemts. Citas izejas nebija.

Herilakam taisn&#299;ba, Keriks nodom&#257;ja, vi&#326;&#353; tie&#353;&#257;m par daudz uztrauc&#257;s. Bet Herilaks ir bijis gan samadars, gan sakripeks un prot vad&#299;t citus. Kerikam tas ir kas piln&#299;gi jauns.

Pa&#275;dis vi&#326;&#353; dr&#299;z vien iesl&#299;ga mieg&#257; un vairs nepakust&#275;j&#257;s, l&#299;dz Herilaks aizsk&#257;ra vi&#326;a plecu. V&#275;l bija melna nakts, bet Mednieks jau pazudis no rietumu debes&#299;m un dr&#299;z nogrims ar&#299; Mastodonts; tuvoj&#257;s r&#299;tausma.

- &#352;onakt m&#363;s nekas netrauc&#275;ja, - Herilaks &#269;ukst&#275;ja, - kaut ar&#299; dz&#299;vas rad&#299;bas &#353;e netr&#363;kst. Varb&#363;t tiem net&#299;k m&#363;su smaka.

Notika sardzes mai&#326;a; starp kokiem v&#299;d&#275;ja mednieku st&#257;vi. Keriks nost&#257;j&#257;s nog&#257;zes virsotn&#275; un nol&#363;koj&#257;s up&#299;tes melnaj&#257;s apris&#275;s.

- M&#275;s redz&#275;j&#257;m k&#257;dus dz&#299;vniekus tur dzeram, - Herilaks st&#257;st&#299;ja, - bet nek&#257;di nesp&#275;j&#257;m noteikt, kas tie t&#257;di ir.

- K&#257;da tam noz&#299;me, ja &#353;ie m&#363;s neaiztiek.

Abi klus&#275;dami gaid&#299;ja gaismas sv&#299;du austrumos.

- Jau diena un nakts, un m&#275;s joproj&#257;m esam dz&#299;vi, - Herilaks j&#363;smoja. - Run&#257;, ka labs s&#257;kums esot puse uzvaras. Varb&#363;t tie&#353;&#257;m?



XI

Dienu no dienas samadi virz&#299;j&#257;s uz dienvidiem. Mednieki joproj&#257;m r&#363;p&#275;j&#257;s par flangu dro&#353;&#299;bu un nakt&#299; uz mai&#326;&#257;m st&#257;v&#275;ja sardz&#275;, tom&#275;r g&#257;ja dro&#353;&#257;k un mier&#299;gi baud&#299;ja ar&#299; naktsmieru. L&#299;dzenum&#257; mutu&#316;oja dz&#299;v&#299;ba, bet liel&#257;k&#257; da&#316;a sastapto maragu izr&#257;d&#299;j&#257;s z&#257;l&#275;d&#257;ji, kas uztur&#275;j&#257;s dro&#353;&#257; att&#257;lum&#257; no samadiem un vi&#326;u mastodontiem. Gad&#299;j&#257;s ar&#299; pl&#275;s&#275;ji, un ne viens vien l&#363;koja uzbrukt. Tuv&#257;k pien&#257;ku&#353;os mednieki no&#353;&#257;va, bet p&#257;r&#275;jie, to redz&#275;dami, man&#299;j&#257;s proj&#257;m. Visi apzin&#257;j&#257;s, ka bez &#353;iem trofeju iero&#269;iem jau sen b&#363;tu kritu&#353;i, toties, &#353;&#257;di nodro&#353;in&#257;ju&#353;ies, bez ba&#382;&#257;m lauz&#257;s aizvien dzi&#316;&#257;k pla&#353;aj&#257; pr&#275;rij&#257;.

Mar&#353;ruts alla&#382; meta l&#299;kumu ap purviem upju piekrast&#275;s un lielajiem dz&#299;vniekiem, kas zviln&#275;ja d&#363;&#326;&#257;s. G&#257;j&#275;ji uzman&#299;j&#257;s ar&#299; no brik&#353;&#326;ainiem biezok&#326;iem, jo, lau&#382;oties cauri, n&#257;c&#257;s izk&#257;rtoties &#311;&#275;d&#275;, kas apgr&#363;tin&#257;ja kolonnas apsarg&#257;&#353;anu.

Neraugoties uz past&#257;v&#299;go briesmu kl&#257;tb&#363;tni, mednieki ik r&#299;tu ar cer&#299;b&#257;m gaid&#299;ja, ko atnes&#299;s austo&#353;&#257; diena, bet vakaros pie ugunskuriem lidz dzi&#316;ai tumsai t&#275;rg&#257;ja par dien&#257; redz&#275;to. Apk&#257;rtne bija tanu dz&#299;ves b&#363;tiska sast&#257;vda&#316;a. Vi&#326;i bija radu&#353;i paz&#299;t katru dz&#299;vnieku me&#382;&#257;, katru putnu lapotn&#275;, zin&#257;t to paradumus un prast nomed&#299;t, bet &#353;obr&#299;d n&#257;c&#257;s atkl&#257;t jaunu pasauli. Ce&#316;ojuma s&#257;kum&#257; - v&#275;l net&#257;lu no lielajiem me&#382;iem - vienlaikus ar da&#382;&#257;diem maragiem var&#275;ja nov&#275;rot stirnas un citus paz&#299;stamus dz&#299;vniekus. Visai dr&#299;z kop&#353; neminamiem laikiem redz&#275;tie un med&#299;tie dz&#299;vnieki piln&#299;b&#257; izzuda. Ja nu vien&#299;gi da&#382;i putni &#353;&#311;ita paz&#299;stami un, protams, zivis. Visu p&#257;r&#275;jo faunu sast&#257;dija maragi - raibu raibie -, un tos vairs nevar&#275;ja apz&#299;m&#275;t ar vienu vien&#299;gu v&#257;rdu. S&#299;kas &#311;irzakas un &#269;&#363;skas &#353;aud&#299;j&#257;s pa z&#257;li un tr&#257;p&#299;j&#257;s zem k&#257;j&#257;m, bet vi&#316;&#326;ojo&#353;aj&#257; graudz&#257;&#316;u j&#363;r&#257; gan&#299;j&#257;s lieli un mazi nerad&#299;jumi. Ejot gar&#257;m &#353;&#257;diem gan&#257;mpulkiem, mednieki k&#316;uva ipa&#353;i modri, jo ne reizi vien gad&#299;j&#257;s, ka t&#257;dus uzman&#299;ja neganti pl&#275;s&#275;ji.

Reiz vi&#326;i uzd&#363;r&#257;s nepaz&#299;stama milzu dz&#299;vnieka maitai, ko plucin&#257;ja milz&#299;gi putni. Tie bija lemp&#299;gi izdzimte&#326;i ar tum&#353;sarkanu apspalvojumu un &#316;oti gar&#257;m ast&#275;m. Medniekiem tuvojoties, tie l&#275;k&#257;ja uz sav&#257;m garaj&#257;m k&#257;j&#257;m, iepleta kn&#257;bjus un dusm&#257;s &#353;&#326;&#257;ca. Iespaid&#299;go mait&#275;d&#257;ju kn&#257;bji l&#299;dzin&#257;j&#257;s &#382;ok&#316;iem ar asu zobu rind&#257;m.

Zeme bija bag&#257;ta un med&#299;bas - tik ra&#382;enas, ka &#353;&#311;ita - bultu smailes teju teju b&#363;s jau nodilu&#353;as. Ari gadalaiks acu priek&#353;&#257; main&#299;j&#257;s. Pirms do&#353;an&#257;s ce&#316;&#257;, no kokiem jau s&#257;ka rais&#299;ties lapas un ziema draud&#299;gi atg&#257;din&#257;ja par sevi ar saln&#257;m nakt&#299;s. Tagad laiks &#353;&#311;ita ritam atpaka&#316;gait&#257; un vi&#326;i atgriez&#257;s siltaj&#257; gadalaik&#257;. Pat nakt&#299;s vairs nebija v&#275;si, bet dien&#257;s n&#257;c&#257;s atbr&#299;voties no &#257;du t&#275;rpiem un &#316;auties saules stariem k&#257; vasar&#257;.

K&#257;du dienu liel&#257; upe non&#257;ca pie v&#275;l varen&#257;kas straumes un iepl&#363;da taj&#257;. Bija gan tikai agra p&#275;cpusdiena, bet Herilaks apst&#257;din&#257;ja g&#257;jienu un saaicin&#257;ja pie sevis Keriku un samadarus.

- &#352;&#299; b&#363;s laba apmetnes vieta. L&#363;k, to st&#257;vo noeju var izmantot, lai vestu lopus padzerties. Krauja nakt&#299; b&#363;s mums aiz muguras un atvieglos apsardzi. Lieliskas gan&#299;bas mastodontiem, malka ugunskuriem

- Ir v&#275;l agrs, - Ulfadans aizr&#257;d&#299;ja, - tu dom&#257; jau apst&#257;ties?

- Tie&#353;i t&#257;p&#275;c es j&#363;s saaicin&#257;ju. M&#275;s uzs&#257;k&#257;m &#353;o g&#257;jienu ar vienu vienigu m&#275;r&#311;i: aiziet, kur silt&#257;ks. Nu esam to veiku&#353;i. Pien&#257;cis laiks izlemt, kur tad r&#299;kojam ziemas apmetni. Tas r&#363;p&#299;gi j&#257;apsver.

- M&#275;s tikko sastap&#257;m lielu baru p&#299;&#316;kn&#257;bjainu maragu, - ierun&#257;j&#257;s Kelimanus.

- T&#257; vien pras&#257;s k&#257;du nogar&#353;ot.

- Man ar&#299; roka niez p&#275;c &#353;&#311;&#275;pa, - Ulfadans, acis piemiedzis, pav&#275;r&#257;s p&#257;r upi.

- Jau kur tas laiks, kop&#353; p&#275;d&#275;jo reizi med&#299;j&#257;m!

- T&#257;p&#275;c es saku: paliksim &#353;eit! - Herilaks aplaida skatienu visapk&#257;rt, un mednieki paloc&#299;ja galvas.

- Es pr&#257;toju par maragiem, kuri staig&#257; k&#257; tani, - atg&#257;din&#257;ja Keriks. - Nevajadz&#275;tu vi&#326;us aizmirst.

Ulfadans savieb&#257;s.

- M&#275;s neesam redz&#275;ju&#353;i nevienu lielo putnu. Vi&#326;i nevar zin&#257;t, kur m&#363;s mekl&#275;t.

- Nekad nevari b&#363;t dro&#353;s, ko vi&#326;i zina un ko ne. Vi&#326;i izsekoja un iznicin&#257;ja Amahasta samadu, un tolaik vi&#326;iem putnu v&#275;l nebija. Lai kur ari m&#275;s b&#363;tu, lai ko dar&#299;tu, nedr&#299;kst vi&#326;us aizmirst.

- Un ko tu pied&#257;v&#257;, margalu? - Herilaks vaic&#257;ja.

- J&#363;s esat mednieki. Paliksim &#353;e, ja t&#257; ir j&#363;su griba. Bet &#353;aj&#257; viet&#257; dienu un nakti j&#257;st&#257;v sargam un j&#257;v&#275;ro, vai no upes nedraud uzbrukums. Vei, cik plata k&#316;uvusi upe! Kaut kur tepat uz dienvidiem tai j&#257;iepl&#363;st oke&#257;n&#257;. Tikl&#299;dz maragi uzzin&#257;s, kur esam apmetu&#353;ies, oke&#257;ns un upe var kalpot vi&#326;iem par piebraucamo ce&#316;u.

- Margalum taisn&#299;ba, - Herilaks secin&#257;ja. - Kam&#275;r vien uzturamies &#353;eit, ir j&#257;g&#257;d&#257; par dro&#353;&#299;bu.

Ulfadans, pieri raukdams, ar skatienu iztaust&#299;ja kailo nog&#257;zi.

- L&#299;dz &#353;im m&#275;s alla&#382; esam apmetu&#353;ies koku aizseg&#257;. &#352;eit ir p&#257;r&#257;k klaj&#353;.

Keriks atcer&#275;j&#257;s Alp&#299;saku, kas ar&#299; atrad&#257;s pie upes, bet bija labi apsarg&#257;ta.

- Lai aizsarg&#257;tu savu apmetni, maragi audz&#275; varenus kokus un &#275;rk&#353;&#311;u kr&#363;mus. M&#275;s neprotam audz&#275;t kokus, bet varam sa&#353;&#311;&#299;t &#275;rk&#353;&#311;u kr&#363;mus un sakraut aizsardz&#299;bas l&#299;nij&#257;. Tas pasarg&#257;tu no s&#299;k&#257;kiem zv&#275;riem un dotu laiku no&#353;aut katru lielo, kas lauztos cauri.

- T&#257; m&#275;s nekad neesam dar&#299;ju&#353;i, - Kelimanus iebilda.

- M&#275;s nekad neesam biju&#353;i tik t&#257;lu dienvidos, - Herilaks atg&#257;din&#257;ja. - Dar&#299;sim, k&#257; liek margalus.

Kaut ari vado&#326;i bija iecer&#275;ju&#353;i &#353;e uztur&#275;ties tikai vienu, divas naktis, apmetn&#275; s&#257;ka rit&#275;t diena p&#275;c dienas. Up&#275; zivju, ka biezs, med&#299;bas g&#257;ja no rokas, - neko lielisk&#257;ku nevar&#275;ja pat iedom&#257;ties. Pi&#316;kn&#257;bju bariem reiz&#275;m nevar&#275;ja saskatit otru malu. Tie skr&#275;ja &#257;tri, toties izr&#257;d&#299;j&#257;s bezgala stulbi. Pietika par&#257;d&#299;ties mednieku bari&#326;am, lai vi&#326;i trauktos proj&#257;m, un, ja viss izdev&#257;s, citi ar &#353;&#311;&#275;piem un &#353;aujamlokiem jau gaid&#299;ja sl&#275;pni - tie&#353;i priek&#353;&#257;. Bet dumj&#257;s galvas nemait&#257;ja &#257;tro k&#257;ju ga&#316;as lielisko gar&#353;u.

Med&#299;b&#257;s veic&#257;s, mastodonti nobaroj&#257;s, un viss run&#257;ja par labu &#353;ai ziemas apmetnes vietai, ja karsto laiku visp&#257;r var&#275;ja saukt par ziemu. Un tom&#275;r - gadalaikus neaptur&#275;si. Dienas saruka, bet naksn&#299;gaj&#257; debes&#299; pamaz&#257;m sarad&#257;s ziemas zvaigzn&#257;ji. &#274;rk&#353;&#311;u siena pie&#326;&#275;m&#257;s biezum&#257;, un, kaut ari nek&#257;ds l&#275;mums netika pie&#326;emts, pamaz&#257;m visi sarada ar domu, ka j&#257;paliek vien b&#363;s &#353;aj&#257; upju satek&#257;.

Sievietes ar gar&#257; ce&#316;ojuma beig&#353;anos &#353;&#311;ita apmierin&#257;tas ne maz&#257;k k&#257; mednieki. Tu ej, izkrauj mant&#299;bu, gatavo &#275;st, sav&#257;cies, atkal ej, - &#353;&#257;ds smags darbs aizpild&#299;ja visu laiku un ne&#316;&#257;va paveikt neko citu. Tagad viss main&#299;j&#257;s uz labo pusi - teltis uzceltas uz palik&#353;anu, apk&#257;rtne iek&#257;rtota. Netr&#363;ka &#275;damu sak&#326;u, bija par&#257;d&#299;ju&#353;ies kaut k&#257;di neredz&#275;ti, br&#363;ngandzelteni bumbu&#316;i. Pelnos cepti, tie izr&#257;d&#299;j&#257;s t&#299;kami saldi.

Bija gan ko dar&#299;t, gan ko p&#257;rspriest. S&#257;kum&#257; Harhavolas samads tur&#275;j&#257;s noma&#316;us, jo vi&#326;i run&#257;ja cit&#257; m&#275;l&#275; un jut&#257;s sve&#353;inieki, tom&#275;r visu samadu sievietes satik&#257;s p&#257;rtikas mekl&#275;jumos un p&#275;c br&#299;&#382;a saprata, ka sp&#275;j sarun&#257;ties, jo sve&#353;&#257; valoda tom&#275;r l&#299;dzin&#257;j&#257;s marbakam. B&#275;rni s&#257;kum&#257; &#311;&#299;v&#275;j&#257;s, l&#299;dz jaunatn&#257;c&#275;ji apguva marbaku un visas at&#353;&#311;ir&#299;bas aizmirs&#257;s. Ar&#299; vientu&#316;&#257;s sievietes jut&#257;s apmierin&#257;tas, jo nu bija vair&#257;k jaunu mednieku, ko nol&#363;kot. Nekad v&#275;l nebija redz&#275;ta tik liela ziemas apmetne. Tr&#299;s pilni samadi vienkop padar&#299;ja dz&#299;vi notikumiem bag&#257;tu un aizraujo&#353;u.

Pat Armuna atrada zin&#257;mu dv&#275;seles mieru, iejukdama lielaj&#257; sievie&#353;u p&#363;li. Tikai tr&#299;s vasaras vi&#326;a dzivoja ar Ulfadana samadu, un t&#257;s visas bija cie&#353;anu pilnas. Samads, ko vi&#326;a atst&#257;ja, bija p&#257;rcietis bargu ziemas badu, un vi&#326;as m&#257;te &#352;esila bija p&#257;r&#257;k izv&#257;rgu&#353;i, lai p&#257;rdz&#299;votu pirmo ziemu jaunaj&#257; samad&#257;. Tas noz&#299;m&#275;, ka, kam&#275;r t&#275;vs med&#299;ja, nebija neviena, kas vi&#326;u aizst&#257;v&#275;tu. Puikas vi&#326;u izsm&#275;ja, un vi&#326;a cent&#257;s z&#275;nu kl&#257;tb&#363;tn&#275; nerun&#257;t, jo tad ar&#299; jaun&#257;s meitenes nebija lab&#257;kas. Kad Bronds, vi&#326;as t&#275;vs, otraj&#257; ziem&#257; neatgriez&#257;s no medib&#257;m, no p&#257;r&#275;jiem vairs nebija gl&#257;bi&#326;a. T&#257; k&#257; Armuna bija sp&#275;c&#299;ga un d&#363;&#353;&#299;gi str&#257;d&#257;ja. Meritha, samadara sieviete, &#316;&#257;va vi&#326;ai &#275;st pie sava ugunskura, bet necent&#257;s pasarg&#257;t no nemit&#299;gaj&#257;m &#311;eng&#257;m. Sadusmojusies vi&#326;a pat pievienoj&#257;s t&#257;m. lidz ar citiem sauk&#257;dama meiteni par v&#257;ver&#291;&#299;mi.

M&#257;te bija teikusi, ka tas vi&#326;ai jau kop&#353; dzim&#353;anas. &#352;esila vien&#257;di&#326; g&#257;nija sevi, jo reiz dzi&#316;a bada laikos bija non&#257;v&#275;jusi un ap&#275;dusi v&#257;veri, kaut ari katram zin&#257;ms, ka sievietei medit nav br&#299;v. Tie&#353;i t&#257;p&#275;c vi&#326;as meita piedzima ar plati atst&#257;vo&#353;iem priek&#353;zobiem k&#257; v&#257;verei, un ar&#299; aug&#353;l&#363;pa bija &#353;&#311;elta k&#257; &#353;im zv&#275;ri&#326;am. Un ne jau tikai l&#363;pa: pat mutes jumta kaul&#257; aiz zobiem bija atvere. M&#363;&#382;a r&#299;tausm&#257; t&#257; bija trauc&#275;jusi z&#299;st pienu; meiten&#299;te alla&#382; aizrij&#257;s un br&#275;ca. Kad vi&#326;a s&#257;ka run&#257;t, balss skan&#275;ja tik d&#299;vaini, ka nav j&#257;br&#299;n&#257;s par citiem b&#275;rniem, kas vi&#326;u izsm&#275;ja.

B&#275;rni joproj&#257;m meiteni apsm&#275;ja, tiesa gan, tikai dro&#353;&#257; atstatum&#257;. Vi&#326;ai, tagad jau pieaugu&#353;ai sievietei, bija garas k&#257;jas, stipras rokas un temperaments, kas vien&#299;gais &#316;&#257;va aizst&#257;v&#275;ties jau b&#275;rn&#299;b&#257;. Pat liel&#257;kie puikas tur&#275;j&#257;s pa gabalu, jo Armuna prata r&#299;koties ar d&#363;r&#275;m. Zilas acis un asi&#326;aini deguni m&#257;c&#299;ja pat pa&#353;iem stulb&#257;kajiem, ka &#353;im briesmonim ar v&#257;veres seju nevajag b&#257;zties par tuvu.

Vi&#326;a auga vientul&#299;b&#257;, bez draugiem. Staig&#257;jot apk&#257;rt pa apmetni, vi&#326;a bie&#382;i vien aizsedza sejas apak&#353;da&#316;u ar &#257;das t&#275;rpa br&#299;vo aug&#353;malu. Ar&#299; savus garos matus vi&#326;a nereti tur&#275;ja &#353;&#257;di.

Kam&#275;r Armuna klus&#275;ja, p&#257;r&#275;j&#257;s sievietes piecieta vi&#326;as kl&#257;tb&#363;tni. Armuna klaus&#299;j&#257;s, skat&#299;ja jaunos medniekus vi&#326;u ac&#299;m, dzird&#275;ja vi&#326;u satraukto p&#316;&#257;p&#257;&#353;anu Vec&#257;k&#257; &#353;aj&#257; grup&#257; bija Farlana, un, kad Ortnars bija pievienojies samadam, t&#257; nekav&#275;j&#257;s piesisties vi&#326;am, kaut ari pazina to vien &#299;su br&#299;di. Parastais citu samadu pui&#353;u iepaz&#299;&#353;anas veids bija ikgad&#275;j&#257;s tik&#353;an&#257;s. T&#257; tas lidz &#353;im noticis. Bet tagad jau viss main&#299;j&#257;s, un Farlana pirm&#257; izmantoja p&#257;rmai&#326;as sav&#257; lab&#257;. Citas jaun&#257;s sievietes gan aptenkoja vi&#326;as dro&#353;o soli, toties vi&#326;ai at&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no cit&#257;m nu bija sava telts un mednieks pie s&#257;niem.

Armuna neizj&#363;ta greizsirdibu, - tikai dusmas. Vi&#326;a lab&#257;k par p&#257;r&#275;j&#257;m p&#257;rzin&#257;ja me&#382;us un klajumus: m&#257;te tika vi&#326;u pamat&#299;gi m&#257;cijusi. P&#275;c &#275;diena v&#257;k&#353;anas vi&#326;a atgriez&#257;s ar pilniem groziem, kam&#275;r citas jaunuves vaiman&#257;ja par zemes nabadz&#299;bu. Vi&#326;a d&#363;&#353;igi str&#257;d&#257;ja, gar&#353;&#299;gi gatavoja un pieprata v&#275;l da&#382;neda&#382;&#257;das lietas, kas b&#363;tu dar&#299;ju&#353;as vi&#326;u iek&#257;rojamu jebkuram medniekam, tom&#275;r tur&#275;j&#257;s t&#257;l&#257;k no vi&#326;iem, jo zin&#257;ja, ka tie tikai sm&#299;k&#326;&#257;tu. &#352;&#299; doma iesv&#275;ta vi&#326;&#257; niknumu. Redzot vi&#326;as seju, mednieki sm&#275;ja, dzirdot runu, - atkal sm&#275;ja. T&#257;p&#275;c vi&#326;a klus&#275;ja un norobe&#382;oj&#257;s. Vai vismaz cent&#257;s. Tom&#275;r, kop&#353; Armuna &#275;da pie Merithas pavarda, vi&#326;ai n&#257;c&#257;s pak&#316;auties vec&#257;kajai sievietei. Vi&#326;a pienesa malku un grieza ga&#316;u, un apsvilin&#257;ja rokas, groz&#299;dama to virs uguns.

Sniega nebija. Tum&#353;&#257;kaj&#257; ziemas laik&#257; gan lija lietus - silts, tom&#275;r visai nepat&#299;kams -, bet &#353;o s&#299;ko ne&#275;rt&#299;bu nevar&#275;ja sal&#299;dzin&#257;t ar sal&#257; sastingu&#353;u, piesnigu&#353;u me&#382;u. Pieeju medib&#257;m n&#257;c&#257;s main&#299;t, jo lielie p&#299;&#316;kn&#257;bjai&#326;u bari bija atk&#257;pu&#353;ies uz milzu klajuma att&#257;l&#257;kaj&#257;m plat&#299;b&#257;m. Tik un t&#257; - paugurainaj&#257;s me&#382;audz&#275;s uz austrumiem joproj&#257;m bija pulka med&#299;jamu maragu. Mednieku grupas dev&#257;s aizvien t&#257;l&#257;k paugurain&#257;, bet tas saist&#299;j&#257;s ar zin&#257;m&#257;m briesm&#257;m.

Mednieku grupa atgriez&#257;s m&#257;jviet&#257; jau krietni p&#275;c saulrieta. Dienas bija saruku&#353;as &#316;oti &#299;sas, t&#257;p&#275;c tas nebija nekas neparasts; da&#382;i mednieki, sekojot upurim, nakti pat p&#257;rlaida me&#382;&#257;. &#352;oreiz tom&#275;r kaut kas &#353;&#311;ita nepareizi, jo atgriezu&#353;ies mednieki, kolidz par&#257;d&#299;j&#257;s m&#257;jinieku redzeslok&#257;, t&#363;da&#316; s&#257;ka ska&#316;i klaig&#257;t, ar saviem stieptajiem kaucieniem piesaistot ikviena uzman&#299;bu. Citi mednieki trauc&#257;s atn&#257;c&#275;jiem pret&#299;, jo skan&#275;ja ar&#299; saucieni p&#275;c pal&#299;dz&#299;bas. Pien&#257;kot tuv&#257;k, atkl&#257;j&#257;s, ka divus medniekus nes uz &#382;agaru nestuv&#275;m. Priek&#353;gal&#257; n&#257;ca Herilaks, dr&#363;ms un noguris.

- M&#275;s vaj&#257;j&#257;m aspirkstu maragus. &#310;etnu marags sl&#275;p&#257;s aiz kokiem. Tas uzbruka un pasp&#275;ja sadar&#299;t briesmu lietas, pirms nok&#257;v&#257;m to.

Pirm&#257;s nestuves smagi nolika zem&#275;.

- Tas ir Ulfadans. Miris.

To izdzirdusi, Meritha ska&#316;i iegaudoj&#257;s un met&#257;s uz priek&#353;u. Atsviedusi ka&#382;ok&#257;das, kas sedza Ulfadana seju, vi&#326;a sirdi ploso&#353;i ievaiman&#257;j&#257;s un &#326;&#275;m&#257;s pl&#275;st sev matus.

Herilaks l&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt, l&#299;dz paman&#299;ja Freikenu un pasauca vi&#326;u &#353;urp.

- Mums vajadz&#299;ga tava dziedniecisk&#257; prasme. Marags uzklupa Kerikam un salauza vi&#326;am k&#257;ju.

- Man vajadz&#275;s stingras k&#257;rtis un &#257;das sloksnes. Tu man pal&#299;dz&#275;si.

- Kokus dab&#363;sim. - Herilaks p&#257;rlaida skatienu sagaid&#299;t&#257;jiem un iev&#275;roja Armunu. - Atnes nu k&#257;du m&#299;kst&#257;ku &#257;du! Un &#257;tri!

Keriks kod&#299;ja l&#363;pas, tom&#275;r nesp&#275;ja apsl&#257;p&#275;t vaidu, kad vi&#326;u noc&#275;la no nestuv&#275;m un nolika zem&#275; pie uguns. P&#257;rlauzt&#257; kaula gali plos&#299;ja miesu k&#257;jas iek&#353;pus&#275;. Freikens pabakst&#299;ja l&#363;zuma vietu, un taj&#257; atkal iedz&#275;la negantas s&#257;pes.

- Tev, Herilak, vajadz&#275;tu stingri sa&#326;emt vi&#326;a plecus, kad es vilk&#353;u k&#257;ju, - Freikens pieliec&#257;s un satv&#275;ra Kerika p&#275;du. Vecais v&#299;rs zin&#257;ja, k&#257; j&#257;velk un j&#257;groza k&#257;ja, lai lauzt&#257; kaula gali sastaptos. S&#257;pes bija t&#257;das, ka Keriks iesl&#299;ga dzi&#316;&#257; bezsama&#326;&#257;.

- Un tagad - k&#257;rtis, kas notur&#275;s kaulus viet&#257;! - Freikens paskaidroja un r&#363;pigi tina ap &#353;in&#257;m m&#299;kstu &#257;das sloksni.

- Nesiet vi&#326;u telt&#299; un apsedziet ar &#257;d&#257;m, jo puisim j&#257;b&#363;t siltum&#257;! Tu, meit&#275;n, mums pal&#299;dz&#275;si.

Kerika atgrie&#353;anos pie sama&#326;as ievad&#299;ja asa, puls&#275;jo&#353;a s&#257;pe, kas tom&#275;r nevar&#275;ja m&#275;roties ar pirm&#299;t&#275;jo. Vi&#326;&#353; pasl&#275;j&#257;s uz elko&#326;iem un &#257;rpus&#275; kuro&#353;os ugunskuru &#353;aud&#299;gaj&#257; atbl&#257;zm&#257; saskat&#299;ja pie k&#257;jas piesiet&#257;s k&#257;rtis. &#256;da nebija boj&#257;ta; vaina sadzis labi. Tums&#257; aiz muguras kaut kas sakust&#275;j&#257;s.

- Kas tu esi? - Keriks uzsauca.

- Armuna, - vi&#326;a negrib&#299;gi attrauca. Jauneklis pameta skatu atpaka&#316;:

- Atnes man padzerties, Armun! Un labi daudz!

Tum&#353;&#257; &#275;na izmet&#257;s &#257;r&#257; un veicigi nozuda. Armuna? Vi&#326;&#353; nezin&#257;ja t&#257;du v&#257;rdu. Vai vi&#326;i jau k&#257;dreiz tiku&#353;ies? K&#257;da tam noz&#299;me! K&#257;j&#257; bija iem&#257;jojusi trula, puksto&#353;a s&#257;pe k&#257; caur&#257; zob&#257;, r&#299;kle - tik izkaltusi, ka j&#257;klepo. Vi&#326;am vajag &#363;deni, vienu pamatigu &#311;ipi veldz&#275;jo&#353;a &#363;dens.



XII

Keriks dus&#275;ja dzi&#316;&#257; mieg&#257; l&#299;dz pat r&#299;tausmai, kad vi&#326;u atkal uzmodin&#257;ja puksto&#353;&#257; k&#257;ja. Pamodies vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja blakus &#363;dens kausu, izb&#257;za roku no &#257;du apak&#353;as, sakampa to un alkaini dz&#275;ra, atvilka elpu un dz&#275;ra atkal, l&#299;dz kauss bija tuk&#353;s. No aizmugures pien&#257;ca meitene un pac&#275;la to. Keriks nevar&#275;ja saskat&#299;t, kas vi&#326;a t&#257;da: p&#257;r seju kl&#257;j&#257;s mati. K&#257; vi&#326;u sauca? Vi&#326;a ta&#269;u reiz teica.

- Armun?

- J&#257;. Vai v&#275;l &#363;deni?

- &#362;deni Un kaut ko &#275;damu.

Pag&#257;j&#353;nakt vi&#326;&#353; nebija dab&#363;jis &#275;st un nebija ar&#299; grib&#275;jis, toties &#353;obr&#299;d jau moc&#299;ja izsalkums. Meitene uzgrieza muguru un izsteidz&#257;s lauk&#257;. Seju vi&#326;&#353; t&#257; ar&#299; nebija saskat&#299;jis un pat nesp&#275;ja to izt&#275;loties. Toties vi&#326;ai ir jauka balss. &#299;patn&#275;j&#257; deguna izruna &#353;&#311;ita tuva un paz&#299;stama (ai! k&#257; s&#257;p k&#257;ja grozoties). Paz&#299;stama? No kura laika! Tas urd&#299;j&#257;s dv&#275;seles dzi&#316;umos, l&#299;dz Keriks ap&#311;&#275;r&#257;s, ka &#353;&#257;das ska&#326;as ta&#269;u lieto jilan&#275;!

- Armuna, - vi&#326;&#353; izrun&#257;ja bals&#299;, turkl&#257;t ar rakstur&#299;go naz&#257;lo pieska&#326;u. P&#275;c tam v&#275;l vair&#257;kk&#257;rt atk&#257;rtoja pie sevis. Jau kur tas laiks, kop&#353; vi&#326;&#353; nav run&#257;jis jilan&#275; valod&#257;, un tagad, m&#275;&#291;inot to atcer&#275;ties, nel&#363;gtas uzpeld&#275;ja ar&#299; atmi&#326;as par Alp&#299;saku.

Armuna atgriez&#257;s ar &#363;deni un atnesa ar&#299; p&#299;tu papl&#257;ti ar gabali&#326;u &#382;&#257;v&#275;tas ga&#316;as, noliec&#257;s un novietoja nesamo pie sirdz&#275;ja cis&#257;m. Pui&#353;a skatiens sastap&#257;s ar vi&#326;&#275;jo, un vi&#326;a strauji aizgriez&#257;s, sa&#382;&#326;augt&#257;m d&#363;r&#275;m gaid&#299;dama smieklu &#353;alti, kas nez k&#257;p&#275;c nesekoja. Armuna t&#257; ar&#299; neko nesaprata. Vi&#326;a neuztic&#299;gi nol&#363;koj&#257;s, k&#257; Keriks rij&#299;gi plosa ga&#316;u. Pat zin&#257;dama, ko vi&#326;&#353; dom&#257;, vi&#326;a tik un t&#257; netic&#275;tu.

N&#275;, Keriks pr&#257;toja, neb&#363;&#353;u vis vi&#326;u redz&#275;jis. Es ta&#269;u vi&#326;u noteikti atcer&#275;tos. Interesanti, vai vi&#326;a nojau&#353;, ko atg&#257;dina vi&#326;as balss? Lab&#257;k jau neteikt, vi&#326;a tikai saskait&#299;sies, ka ir sal&#299;dzin&#257;ta ar maragu. Bet vi&#326;as bals&#299; tie&#353;&#257;m skan jilan&#275; valodas ska&#326;as. Un ne tikai: ari mute veidota kaut k&#257; jilan&#275;iski. Varb&#363;t - tas aug&#353;l&#363;pas &#353;&#311;&#275;lums? Paz&#299;stama seja. Drusku l&#299;dz&#299;ga Inl&#275;nu, protams, ne tik plata un m&#299;ksta.

Ar&#299; Armuna, Kerikam aiz muguras nos&#275;dusies, pr&#257;toja. Laikam ta&#269;u vi&#326;u plosa s&#257;pes, cit&#257;di vi&#326;&#353; jau sen b&#363;tu s&#257;cis smieties vai vismaz izpra&#353;&#326;&#257;tu, kas vi&#326;ai ar seju. Z&#275;ni vienm&#275;r br&#299;n&#299;ju&#353;ies par to un nevar&#275;ju&#353;i likties mier&#257;. Reiz tie bija piecat&#257; sagr&#257;bu&#353;i Armunu, kas sav&#257; nodab&#257; staig&#257;jusi noma&#316;&#257;k&#257; viet&#257;, p&#257;rvar&#275;ju&#353;i vi&#326;as me&#382;on&#299;go pretest&#299;bu un smiedamies bakst&#299;ju&#353;i vi&#326;as l&#363;pu un degunu, l&#299;dz novedu&#353;i vi&#326;u l&#299;dz asar&#257;m. Tas nebija s&#257;p&#299;gi, bet dzi&#316;i pazemoja. Vi&#326;a tik &#316;oti at&#353;&#311;&#299;r&#257;s no cit&#257;m! Pui&#353;i pat nebija c&#275;lu&#353;i aug&#353;up vi&#326;as t&#275;rpu, lai apskat&#299;tu vi&#326;u, k&#257; m&#275;dza dar&#299;t ar cit&#257;m vienatn&#275; sastapt&#257;m meiten&#275;m. Tikai bakst&#299;ju&#353;i seju. Vi&#326;a tiem nebija nekas vair&#257;k k&#257; d&#299;vains dz&#299;vnieks. &#352;&#299;s p&#257;rdomas bija tik r&#363;gtas un moko&#353;as, ka vi&#326;a s&#257;kum&#257; pat nepaman&#299;ja, ka Keriks atg&#257;zis galvu un nol&#363;kojas vi&#326;&#257;. Armuna strauji aizr&#257;va matus priek&#353;&#257; sejai.

- Tad l&#363;k, k&#257;p&#275;c es tevi nepazinu, - Keriks apmierin&#257;ts konstat&#275;ja. - Tu visu laiku tin seju matos. Tagad es atceros, ka esmu tevi redz&#275;jis t&#257; dar&#257;m.

Armuna saspringa izsmiekla gaid&#257;s, bet Keriks sten&#275;dams uzmoc&#299;ja sevi s&#275;dus un sav&#299;st&#299;ja ap sevi &#257;das, jo r&#299;ts ausa mitrs un miglains.

- Vai tu esi Ulfadana meita? Esmu tevi redz&#275;jis pie vi&#326;a ugunskura.

- N&#275;. Mans t&#275;vs un m&#257;te ir miru&#353;i. Meritha &#316;auj man sev pal&#299;dz&#275;t.

- Ulfadanam uzklupa marags un notrieca vi&#326;u zem&#275;. M&#275;s d&#363;r&#257;m ar &#353;&#311;&#275;piem, bet bija jau par v&#275;lu. Vi&#326;am salauza sprandu. Liels marags. Viens astes v&#275;ziens salauza man k&#257;ju. Mums vajadz&#275;ja &#326;emt l&#299;dzi vair&#257;k n&#257;ves n&#363;ju. T&#257;s vien&#299;g&#257;s izdzimteni apst&#257;din&#257;ja.

Keriks nerada sev&#299; vainu. Galu gal&#257;, vi&#326;&#353; ta&#269;u ir v&#275;l&#275;jis, lai katr&#257; mednieku grup&#257; b&#363;tu k&#257;ds ar n&#257;ves n&#363;ju, kas ar&#299; nov&#275;rstu &#353;im l&#299;dz&#299;gus gad&#299;jumus Tikai starp kokiem ar vienu izr&#257;dij&#257;s par maz. Kop&#353; &#353;&#257; br&#299;&#382;a mednieku grup&#257;m j&#257;&#326;em lidzi vismaz divi hezocani.

Tikl&#299;dz Armuna pien&#257;ca tuv&#257;k, visas domas par med&#299;b&#257;m un maragiem izk&#363;p&#275;ja no Kerika galvas. Kad vi&#326;a pieliec&#257;s pacelt tuk&#353;o kausu, mati piesk&#257;r&#257;s Kerika sejai un vi&#326;&#353; var&#275;ja sajust sievietes saldo smar&#382;u. Pirmo reizi m&#363;&#382;&#257; vi&#326;&#353; atrad&#257;s tik tuvu meitenei, un vi&#326;u p&#257;r&#326;&#275;ma satraukums. Negrib&#275;tas uzpeld&#275;ja atmi&#326;as: Vaint&#275; vi&#326;am virs&#363;, piespiedusies cie&#353;i kl&#257;t. N&#275;! Vi&#326;&#353; aizgain&#299;ja &#353;&#299;s net&#299;kam&#257;s atceres.

Par sp&#299;ti vis&#257;m p&#363;l&#275;m, atmi&#326;as atgriez&#257;s un moc&#299;ja vi&#326;u, jo toreiz izjustais &#316;oti l&#299;dzin&#257;j&#257;s pa&#353;reiz&#275;jam satraukumam meitenes tuvum&#257;. Kad Armuna v&#275;lreiz pieliec&#257;s, lai paceltu papl&#257;ti, vi&#326;&#353; uzlika delnu uz vi&#326;as kail&#257;s rokas. T&#257; bija silta un sausa. Un m&#299;ksta. Armuna tr&#299;s&#275;dama sastinga, sajuzdama roku pie savas miesas un neaptverdama, ko darit. Vi&#326;a neapzin&#257;ti pagriez&#257;s pret vi&#326;u, un vi&#326;u sejas atrad&#257;s cie&#353;i lidz&#257;s. Keriks nesm&#275;j&#257;s un nenov&#275;rs&#257;s. Tad klusumu p&#257;rtrauca saruna &#257;rpus&#275;.

- K&#257; j&#363;tas Keriks? - vaic&#257;ja Herilaka balss.

- Es tie&#353;i pie vi&#326;a eju, - attrauca Freikens.

Sav&#257;dais mirklis apr&#257;v&#257;s. Keriks &#316;&#257;va rokai nokrist, un Armuna ar papl&#257;ti izsteidz&#257;s &#257;r&#257;. Freikens iesprauc&#257;s telti, tums&#257; mirk&#353;&#311;in&#257;dams savas vec&#257;s acis, un vi&#326;am uz pap&#275;&#382;iem sekoja Herilaks. Freikens paraust&#299;ja &#257;das siksnas, kas cie&#353;i satur&#275;ja Kerika k&#257;ju koka r&#257;mi, un l&#299;ksmi pam&#257;ja.

- T&#257; tam j&#257;b&#363;t. K&#257;ja saaugs taisna. Ja saites &#382;&#326;audz, tev j&#257;paliek zem t&#257;m sausas z&#257;les ku&#353;&#311;&#299;&#353;i. Es nu do&#353;os apdzied&#257;t Ultadanu.

Keriks labpr&#257;t b&#363;tu bijis kl&#257;t Ulfadana apdzied&#257;&#353;an&#257;. Jo vair&#257;k mednieku k&#257;du apdzied, jo laim&#299;g&#257;ka b&#363;s vi&#326;a tharma. Kad dzied&#257;&#353;ana b&#363;s gal&#257;, Ulfadana tuk&#353;o &#311;ermeni iet&#299;s m&#299;kst&#257; &#257;d&#257; un piesies augstu kok&#257;, lai tas v&#275;j&#257; iz&#382;&#363;tu. Tikl&#299;dz mednieka tharma ir aizg&#257;jusi, &#311;ermenim vairs nav noz&#299;mes, tom&#275;r nav piedien&#299;gi atst&#257;t to mait&#275;d&#257;jiem par laup&#299;jumu.

- Es b&#363;&#353;u ar jums, - Keriks teica.

- &#352;aubu nav, - Herilaks apstiprin&#257;ja. - Bet tas nedr&#299;kst&#275;tu v&#275;l vair&#257;k samocit tavu k&#257;ju.

Kad abi bija aizg&#257;ju&#353;i, Armuna izn&#257;ca no telts dzi&#316;umiem, bet joproj&#257;m nedro&#353;i st&#257;v&#275;ja noma&#316;us. Kad Keriks piev&#275;rs&#257;s vi&#326;ai, meitene strauji tv&#275;ra savus matus, bet t&#363;da&#316; ar&#299; &#316;&#257;va rokai noslid&#275;t atpaka&#316;, jo vi&#326;a sej&#257; neredz&#275;ja izsmiekla. T&#257; nu tas bija, un vi&#326;a neuzdeva liekus jaut&#257;jumus, tom&#275;r joproj&#257;m nesp&#275;ja pierast pie t&#257;, ka uz vi&#326;u skat&#257;s.

- Es dzird&#275;ju, k&#257; tu st&#257;st&#299;ji par g&#363;stu pie maragiem, - vi&#326;a &#257;tri nob&#275;ra, cen&#353;oties apsl&#275;pt savu samulsumu. - Vai tev nebija bail vienam pa&#353;am starp vi&#326;iem?

- Bail? S&#257;kum&#257;, es dom&#257;ju, bija gan. Bet es jau nebiju viens; vi&#326;i notv&#275;ra ari k&#257;du meiteni Neatceros, k&#257; vi&#326;u sauca. Bet vi&#326;i to nogalin&#257;ja. - Atmi&#326;as joproj&#257;m bija spilgtas, izj&#363;tas - skaudras. Marags ar meitenes asin&#299;m uz zobiem piev&#275;r&#353;as vi&#326;am. Vaint&#275;! - J&#257;, es baid&#299;jos gan, pat &#316;oti. Man b&#363;tu vajadz&#275;jis klus&#275;t, bet es run&#257;ju ar maragiem. Ja es nerun&#257;tu ar to, kura mani tur&#275;ja, ari mani non&#257;v&#275;tu. Es run&#257;ju, - tik &#316;oti man bija bail. Bet nevajadz&#275;ja

- K&#257;p&#275;c tad tev b&#363;tu j&#257;klus&#275;, kad run&#257;&#353;ana gl&#257;bj dz&#299;v&#299;bu?

Tie&#353;&#257;m - k&#257;p&#275;c? Vi&#326;&#353; ta&#269;u tolaik v&#275;l nebija mednieks, kas lepni skat&#257;s n&#257;vei ac&#299;s. Vi&#326;&#353; bija tikai b&#275;rns, vienigais izdz&#299;voju&#353;ais no sava samada. Tas nu nav nek&#257;ds kauns, ka vi&#326;&#353; toreiz s&#257;cis run&#257;t. Tas &#316;&#257;vis vi&#326;am saglab&#257;t dz&#299;v&#299;bu, &#316;&#257;vis b&#363;t &#353;eit, pie Armunas, kura to saprot.

- Nebija j&#257;klus&#275;. Tie&#353;&#257;m - nu nek&#257;das j&#275;gas! - Keriks uzsmaid&#299;ja Armunai. - J&#257;dom&#257;, tie&#353;i tobr&#299;d es beidzu baid&#299;ties. Ja reiz vi&#326;i grib&#275;ja sarun&#257;ties ar mani, tad vi&#326;i grib&#275;ja mani dz&#299;vu. Reiz&#275;m vi&#326;iem mani pat vajadz&#275;ja.

- Es dom&#257;ju, tu esi bijis dro&#353;s k&#257; mednieks, kaut ar&#299; mazs z&#275;ns.

Ej nu sazini, k&#257;p&#275;c, bet &#353;ie v&#257;rdi vi&#326;u atbru&#326;oja. Gr&#363;ti pateikt, k&#257;p&#275;c vi&#326;a acis saries&#257;s asaras un vi&#326;am n&#257;c&#257;s nov&#275;rsties. Asaras? Tagad? Medniekam? Bez iemesla? Bija gan iemesls. T&#257;s var&#275;tu b&#363;t t&#257;s asaras, kuras vi&#326;&#353; savulaik neizl&#275;ja, b&#363;dams vientu&#316;&#353;, mazs z&#275;ns starp maragiem. Lai nu k&#257;, tas jau sen pag&#257;tn&#275;: vi&#326;&#353; nav vairs z&#275;ns un nav pie maragiem. Keriks atkal pal&#363;koj&#257;s uz Armunu un bez nodoma pastiep&#257;s p&#275;c vi&#326;as rokas. Vi&#326;a neatr&#257;v&#257;s.

Keriku mulsin&#257;ja vi&#326;u sagr&#257;bu&#353;&#257;s izj&#363;tas, jo vi&#326;&#353; nesaprata, ko t&#257;s nozim&#275;, bet vienigais, kam t&#257;s l&#299;dzin&#257;j&#257;s, bija sp&#275;c&#299;g&#257;s, neizskaidrojam&#257;s emocijas, kas savulaik p&#257;r&#326;&#275;ma, kad Vaint&#275;, palikusi ar Keriku divat&#257;, sagr&#257;ba vi&#326;u. Tagad gan neb&#363;tu &#299;stais laiks atcer&#275;ties Vaint&#275; vai k&#257;du citu jilan&#275;. Nevi&#316;us vi&#326;a delna cie&#353;i sa&#382;&#326;audz&#257;s, nodarot Armunai s&#257;pes, tom&#275;r vi&#326;a neatr&#257;v&#257;s. P&#257;r jaunekli p&#257;rlija karstums k&#257; no neredzamas saules. Ar vi&#326;u notika kaut kas svar&#299;gs, bet ej nu sazini, kas.

Armunai neskaidr&#299;bu nebija. Vi&#326;a zin&#257;ja, kas tas ir. Jaun&#257;s sievietes to apsprieda pietiekami bie&#382;i, un ar&#299; vec&#257;k&#257;s - t&#257;s, kur&#257;m jau b&#275;rni, - dal&#299;j&#257;s sav&#257; pieredz&#275; par to, kas notiek tum&#353;&#257;s nakts stund&#257;s telt&#299;s, kad esi palikusi divat&#257; ar mednieku. Armuna visu saprata un labpr&#257;t tam &#316;&#257;v&#257;s, piln&#299;b&#257; atveroties &#353;&#299;m neatvair&#257;maj&#257;m izj&#363;t&#257;m. Jo vair&#257;k t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;a nekad neloloja cer&#299;bas un v&#275;l maz&#257;k nodev&#257;s gaid&#257;m. Ja tikai &#353;obr&#299;d b&#363;tu nakts un vi&#326;i b&#363;tu divi vien! Sievie&#353;u st&#257;sti m&#275;dza b&#363;t detaliz&#275;ti un burtiski taust&#257;mi. Bet tagad ta&#269;u ir diena, ne nakts. Toties - tik kluss Un vi&#326;a ir jau p&#257;r&#257;k tuvu vi&#326;am.

Armuna viegli atvair&#299;j&#257;s, un Keriks atlaida rokas, &#316;aujot vi&#326;ai izsl&#299;d&#275;t. Meitene piec&#275;l&#257;s un izvair&#299;j&#257;s no vi&#326;a skatiena. Vi&#326;a izg&#257;ja &#257;r&#257; un p&#257;rlaida skatienu visapk&#257;rt. Neviena tuvum&#257; nebija, neskan&#275;ja pat b&#275;rnu klaigas. Ko tas var&#275;tu noz&#299;m&#275;t?

Nu protams - apdzied&#257;&#353;ana. To aptv&#275;rusi, jaunava notr&#299;s&#275;ja pie vis&#257;m mies&#257;m. Ulfadans ta&#269;u bija samadars. &#352;aj&#257; apdzied&#257;&#353;an&#257; piedal&#299;sies visi bez iz&#326;&#275;muma - no visiem samadiem. Vi&#326;i ar Keriku patie&#353;&#257;m ir piln&#299;gi vieni.

Ar r&#363;p&#299;g&#257;m, apdom&#257;t&#257;m kust&#299;b&#257;m vi&#326;a atgriez&#257;s telt&#299; un ap&#326;&#275;m&#299;gi aizsiksnoja ieeju, tikpat m&#275;r&#311;tiec&#299;gi atsvabin&#257;ja sava t&#275;rpa siksni&#326;as un pietup&#275;s, paverot &#257;das un &#316;aujot iek&#316;&#363;t siltaj&#257; tums&#299;b&#257; starp t&#257;m. Vi&#326;as tikko saman&#257;m&#257;s aprises sl&#275;j&#257;s p&#257;r Keriku, kur&#353; lauzt&#257;s k&#257;jas d&#275;&#316; nesp&#275;ja daudz kust&#275;t. Tas gan ari nebija vajadz&#299;gs, un itin dr&#299;z vi&#326;&#353; piln&#299;b&#257; aizmirsa par s&#257;p&#275;m. Meitenes miesa bija m&#299;ksta, negaid&#299;ti karsta, un vi&#326;as mati klusi gl&#257;st&#299;ja vi&#326;a seju. Keriks aplika rokas ap &#353;o augumu, un ar&#299; vi&#326;a &#311;ermenis k&#316;uva tikpat karsts. Atmi&#326;as par v&#275;so rumpi s&#257;ka b&#257;l&#275;t. Vi&#326;a &#353;&#311;ita aizvien tuv&#257;ka un tuv&#257;ka. Vi&#326;ai nebija cietu ribu, tikai silta miesa, apa&#316;&#299;ga un stingra, negaid&#299;t&#257; atsauc&#299;b&#257; cie&#353;i piek&#316;&#257;vusies vi&#326;a kr&#363;t&#299;m. Jaunek&#316;a skavas sa&#382;&#326;audz&#257;s, un meitenes l&#363;pas pieplaka vi&#326;a ausij, izrun&#257;jot ska&#326;as bez v&#257;rdiem.

&#256;rpus&#275; sp&#299;d&#275;ja r&#299;ta saule, klied&#275;jot miglu un izsv&#275;p&#275;jot saltumu no r&#275;n&#257; gaisa. Telt&#299;, siltum&#257; zem ka&#382;ok&#257;d&#257;m, divu &#311;erme&#326;u siltums klied&#275;ja atmi&#326;as par v&#275;s&#257;ku un raupj&#257;ku augumu, aizgai&#326;&#257;ja sve&#353;o dz&#299;vi, sve&#353;o pasauli, aizvietojot to ar saldo, daudzk&#257;rt v&#275;rt&#299;g&#257;ko &#299;sten&#299;bu.



XIII

entapsosop

otoshker<e

hespeleiaa

DNS ir dz&#299;v&#299;bas atsl&#275;ga.

Alp&#299;sak&#257; virmoja dz&#299;v&#299;ba. Pils&#275;ta k&#363;s&#257;ja no gaismas sv&#299;das l&#299;dz nakts melnumam. Pa plataj&#257;m gatv&#275;m, kur sen&#257;k kl&#299;du&#353;as atsevi&#353;&#311;as f&#257;rgajas, tagad pl&#363;da jilan&#275;. Citas tec&#275;ja sav&#257;m k&#257;j&#257;m, augstdzimu&#353;&#257;k&#257;s nesa palank&#299;nos. F&#257;rgajas kl&#299;da pa vienai vai pulci&#326;os ar nast&#257;m. Var&#275;ja sastapt pat grupi&#326;as labi apsarg&#257;tu, klusu un apa&#316;acainu v&#299;ri&#353;&#311;u; blisin&#257;dami liel&#257;s acis uz vis&#257;m pus&#275;m, tie nol&#363;koj&#257;s nebeidzamaj&#257; kust&#299;b&#257;. Osta bija iev&#275;rojami papla&#353;in&#257;ta, tom&#275;r joproj&#257;m nebija gana pla&#353;a, lai uz&#326;emtu visas atbrauc&#275;jas, t&#257;p&#275;c oke&#257;n&#257; var&#275;ja saz&#299;m&#275;t ieradu&#353;os araketo tum&#353;&#257;s aprises: tie no oke&#257;na ien&#257;ca upes gr&#299;v&#257;, trin&#257;s gar krastu un gaid&#299;ja savu k&#257;rtu. Kad tos pietauvoja, f&#257;rgaju masas &#326;&#275;m&#257;s izl&#257;d&#275;t kravu, un starp t&#257;m lauz&#257;s pasa&#382;ieres - jilan&#275; -, p&#275;c ilg&#257; ce&#316;ojuma noilgoju&#353;&#257;s dr&#299;z&#257;k spert k&#257;ju uz cietzemes.

Vaint&#275; ar priec&#299;gu satraukumu nol&#363;koj&#257;s lejup &#353;aj&#257; k&#326;ad&#257;, un vi&#326;as auguma skarb&#257;s aprises pauda lepnumu. Vi&#326;as pils&#275;ta, vi&#326;as p&#363;li&#326;i, vi&#326;as di&#382;&#257;s ieceres beidzot sasniedz piepild&#299;jumu. Beidzot Inegbana ir iepl&#363;dusi Alp&#299;sak&#257;. Abu pils&#275;tu apvieno&#353;an&#257;s sav&#257;di satrauca. Alp&#299;sakas jaun&#299;bu un nepabeigt&#299;bu tagad l&#299;dzsvaros Inegbanas gadi un m&#363;&#382;sen&#257; gudr&#299;ba. &#352;&#299; vien&#299;ba rad&#299;jusi sakaus&#275;jumu, kas sol&#257;s b&#363;t daudz augstv&#275;rt&#299;g&#257;ks par katru atsevi&#353;&#311;o izejvielu. T&#257; bija jaunrad&#299;ta pasaule, tikko iz&#353;&#311;&#299;lies laiks, kur&#257; viss iesp&#275;jams un viss r&#257;d&#257;s daudzsolo&#353;s.

Tikai viena &#275;na aptum&#353;oja &#353;o saules apmirdz&#275;to tagadni un n&#257;kotni, bet Vaint&#275; atvair&#299;ja &#353;o domu, jo t&#257; tom&#275;r ir lieta, kuras apsv&#275;r&#353;anai un apkaro&#353;anai pien&#257;ks savs laiks. Pa&#353;reiz vi&#326;a v&#275;l&#275;j&#257;s tikai izbaud&#299;t savu t&#299;ksmi un pagoz&#275;ties veiksmes liedag&#257;. &#299;k&#353;&#311;i cie&#353;i sak&#316;&#257;v&#257;s ap stingro balustr&#257;des zaru, jo uzbudin&#257;jums bija tik sp&#275;c&#299;gs, ka vi&#326;a glu&#382;i neapzin&#257;ti m&#299;&#326;&#257;j&#257;s uz vietas uzvaras mar&#353;a soli.

K&#257; no liela att&#257;luma atskan&#275;ja paz&#299;stama balss, un Vaint&#275; piev&#275;rs&#257;s Malzasai, kas par&#257;d&#299;j&#257;s uz pla&#353;&#257; balkona, - s&#257;kum&#257; negribigi, bet galu gal&#257; vi&#326;as apmierin&#257;jums izr&#257;d&#299;j&#257;s tik visaptvero&#353;s, ka nekas to nesp&#275;ja sagand&#275;t.

- Redzi, eista&#257;, - Vaint&#275; ierun&#257;j&#257;s ar lepnumu katr&#257; kust&#299;b&#257;, - tas nu ir dar&#299;ts! Inegban&#257; nekad vairs nepien&#257;ks ziema, jo Inegbana pati ir atn&#257;kusi uz m&#363;&#382;&#299;go vasaru, tik siltu un v&#275;l&#299;gu k&#257; jebkura vasara &#353;eit - Entobanas sird&#299;. Tagad m&#363;su pils&#275;ta za&#316;os un zels m&#363;&#382;igi m&#363;&#382;os.

- Tie&#353;i t&#257; ar&#299; ir, k&#257; tu saki, Vaint&#275;. Kam&#275;r m&#363;s &#353;&#311;&#299;ra oke&#257;ns, m&#363;su sirdis nepukst&#275;ja vien&#257; ritm&#257;, m&#363;su pils&#275;tas bija t&#257;las un at&#353;&#311;ir&#299;gas. Tagad m&#275;s esam k&#257; viena. Es, t&#257;pat k&#257; tu, j&#363;tu, ka m&#363;su varen&#299;bai nav robe&#382;u, ka m&#275;s sp&#275;jam piln&#299;gi visu. Un tas ir m&#363;su pien&#257;kums! Vai tu negrib&#275;tu v&#275;lreiz apdom&#257;t iesp&#275;ju par vietu man lidz&#257;s, par kop&#299;gu darbu? Stalana piln&#299;gi noteikti var&#275;tu vad&#299;t f&#257;rgajas un noslauc&#299;t no zemes virsas astazous - &#353;o zieme&#316;zemes l&#257;stu.

- Varb&#363;t var&#275;tu gan. Varb&#363;t. Toties es ZINU, ka varu. Un es to dar&#299;&#353;u! - Vaint&#275; ar strauju kust&#299;bu novilka &#299;k&#353;&#311;i lejup starp ac&#299;m. - Es esmu k&#257; divas. Atgriezusies veseliba gan &#316;&#257;vusi nedaudz noplakt naidam, kas man&#299; burtiski v&#257;r&#299;j&#257;s, tom&#275;r es j&#363;tu sev&#299; cietu naida kamolu. Stalana var&#275;tu b&#363;t sp&#275;j&#299;ga sagraut astazous, bet tikai es pati varu sadrupin&#257;t &#353;o akmeni sav&#257; dv&#275;sel&#275;. Kad vi&#326;i visi b&#363;s miru&#353;i, kad rad&#299;jums, kuru es uzaudzin&#257;ju un loloju, b&#363;s beigts, - tikai tad &#353;is akmens iz&#353;&#311;&#299;d&#299;s un uzs&#363;ksies. Tad es b&#363;&#353;u piln&#299;b&#257; gatava s&#275;d&#275;t tev l&#299;dz&#257;s un dar&#299;t, kas no manis pras&#299;ts. Bet man j&#257;s&#257;k ar pirmo darbi&#326;u.

Malzasa negrib&#299;gi piekrita.

- Tu man b&#363;tu vajadz&#299;ga alla&#382; pie rokas, bet ne ar &#353;&#257;du s&#363;tibas apzi&#326;u. Iznicini astazous un sadrupini akmeni sev&#299;. Alp&#299;sakas n&#257;kotne ta&#269;u iestiepjas bezgal&#299;b&#257;.

Vaint&#275; apliecin&#257;ja savu pateic&#299;bu un atzin&#299;bu.

- Tagad m&#275;s sa&#326;emsim sp&#275;kus un b&#363;sim gatavas uzbrukt vi&#326;iem, tikl&#299;dz tas iesp&#275;jams. Aukstums, kas izdzina m&#363;s no Inegbanas, dzen ar&#299; vi&#326;us - uz dienvidiem. Bet &#353;eit ziemas spelgo&#326;a ir m&#363;su sabiedrot&#257;. Astazoi &#353;obr&#299;d noteikti med&#299; tur, kur m&#275;s tos it viegli varam sasniegt; m&#275;s vi&#326;us nov&#275;rojam. Pien&#257;ks laiks, un vi&#326;i mirs. M&#275;s g&#257;z&#299;simies p&#257;r vi&#326;iem k&#257; negaiss, tad dosimies v&#275;l t&#257;l&#257;k uz zieme&#316;iem un uzveiksim ar&#299; p&#257;r&#275;jos. Un t&#257; atkal un atkal, l&#299;dz nepaliks neviena.

- Tu nelietosi laivas? Vai tu tie&#353;&#257;m run&#257;ji par uzbrukumu no sauszemes?

- Vi&#326;i gaid&#299;s m&#363;s uzbr&#363;kam no &#363;dens. Vi&#326;i ta&#269;u nezina, ka mums &#353;obr&#299;d ir araktopi un tarakasti. Par &#353;iem rad&#299;jumiem zin&#257;ja tikai Vanalp&#275;, vi&#326;a brauca uz

Entobanu, uz pils&#275;tu Mesekeju t&#257;lu no oke&#257;na, kur izmanto &#353;&#257;dus zv&#275;rus, un past&#257;stija turienie&#353;iem par m&#363;su vajadz&#299;b&#257;m, par astazou draudiem, un ieguva sav&#257; r&#299;c&#299;b&#257; notur&#299;g&#257;ko &#291;en&#275;tisko celmu. Araktopi sasniedz briedumu nepilna gada laik&#257;. Jaunie jau tagad ir piln&#257; augum&#257;, sp&#275;c&#299;gi un strauji. Tarakasti ir liel&#257;ki, ilg&#257;k briest, t&#257;p&#275;c ir atvesti tikai da&#382;i nepieaugu&#353;i &#299;pat&#326;i, bet ar&#299; tie mums daudz dos. Ja m&#275;s uzbruksim, tad tikai pa sauszemi. Tagad vi&#326;us vada astazous, kur&#353; aizmuka no manis, un vi&#326;a grupa apmetusies t&#257;lu dienvidos. Esmu redz&#275;jusi to &#311;&#275;mu att&#275;los. Tas mirs pirmais. P&#275;c tam ari ar p&#257;r&#275;jiem neb&#363;s sare&#382;&#291;&#299;jumu.

Vaint&#275; n&#257;kotnes redz&#275;jums saist&#299;j&#257;s tikai ar atrieb&#299;bu, ar n&#299;st&#257;s b&#363;tnes ne&#382;&#275;l&#299;gu izn&#299;cin&#257;&#353;anu. Lidz ar vi&#326;as garast&#257;vokli aptum&#353;oj&#257;s ar&#299; debesis: t&#257;s aizsedza bl&#299;vs m&#257;konis, virs kura pak&#257;peniski sak&#316;&#257;v&#257;s ar&#299; p&#257;r&#275;jie padebe&#353;i. &#274;na sk&#257;ra abu augstma&#326;u &#257;du, bet v&#275;l tum&#353;&#257;ka &#275;na nolaid&#257;s p&#257;r vi&#326;u pr&#257;tiem, un &#353;&#299; doma bija pat nel&#257;g&#257;ka par astazoiem. T&#257; nu tas alla&#382;i&#326; notiek, jo, lai cik gai&#353;a ar&#299; austu diena, t&#257; ik reizi nosl&#257;pst nakts tums&#257;. &#352;aj&#257; gaismas pils&#275;t&#257; m&#257;joja tumsa, kura vien&#257;di&#326; p&#257;r&#326;&#275;ma vi&#326;u domas, redzot to, kas bija redzams &#353;obr&#299;d.

T&#257;lu lej&#257; gausi virz&#299;j&#257;s ar viduk&#316;iem kop&#257; sava&#382;otu jilan&#275; &#311;&#275;de. Pati priek&#353;&#275;j&#257; &#353;aj&#257; ierind&#257; pal&#363;koj&#257;s apk&#257;rt, pac&#275;la acis aug&#353;up Vi&#326;as r&#257;mo skatienu nez k&#257;p&#275;c piesaist&#299;ja abi augumi uz augst&#257; balkona. Att&#257;lums nebija tik liels, lai nepaz&#299;tu sejas, lai nepaz&#299;tu Vaint&#275;. G&#257;j&#275;jas roka nov&#275;z&#275;j&#257;s &#257;tr&#257;, silt&#257; sveicien&#257;, k&#257; sveicina savu efensel&#275;, un vi&#326;a jau bija gar&#257;m.

- T&#257; ir no mana efenbarus, - Vaint&#275; ar r&#363;gtumu paskaidroja. - Nasta, no kuras man nekad neatbr&#299;voties.

- Nav ta&#269;u tava vaina, - Malzasa mierin&#257;ja. - Ar&#299; man&#257; efenbar&#363; ir N&#257;ves Meitas. &#352;&#299; kaite upurus ne&#353;&#311;iro.

- Man varb&#363;t ir pretl&#299;dzeklis pret &#353;o ligu. Es neuzdr&#299;kstos &#353;obr&#299;d run&#257;t par to: m&#363;s var noklaus&#299;ties. Tom&#275;r es uzsveru: nav liegts cer&#275;t

- Tu man esi pirmais atbalsts vis&#257;s liet&#257;s, - Malzasa teica ar p&#257;rliec&#299;bas sp&#275;ku ik kust&#299;b&#257;. - Izdari to, apkaro &#353;o inv&#257;ziju, un neb&#363;s augst&#257;kas par tevi.

Enga pat nebija dom&#257;jusi pam&#257;t savai efensel&#275;. &#381;ests paspruka nevi&#316;us, un, v&#275;l nepabeigusi to, vi&#326;a jau aptv&#275;ra savu k&#316;&#363;du. Vaint&#275; tas neiepriecin&#257;tu nek&#257;dos apst&#257;k&#316;os, bet &#353;obr&#299;d, eista&#257; kl&#257;tb&#363;tn&#275;, tas var&#275;tu izr&#257;d&#299;ties &#299;pa&#353;i aizskaro&#353;i. Enga to nebija grib&#275;jusi. Net&#299;&#353;a, bet nopietna k&#316;&#363;me.

Ierinda bija apst&#257;jusies pie sl&#275;gtiem v&#257;rtiem, p&#275;c kuru atv&#275;r&#353;anas var&#275;ja gaid&#299;t atbr&#299;vo&#353;anu. Tiesa gan, atbr&#299;vo&#353;anu cietum&#257;, bet vi&#326;&#257;m ar&#299; t&#257; b&#363;s br&#299;v&#299;ba. Tur vi&#326;as b&#363;s sav&#257; nodab&#257;, kur &#316;auta piln&#299;ga br&#299;v&#299;ba tic&#275;t patiesibai un - kas v&#275;l svar&#299;g&#257;k - run&#257;t paties&#299;bu.

Starp Dz&#299;v&#299;bas Meit&#257;m Enga vairs nejut&#257;s saist&#299;ta ar sol&#299;jumu nerun&#257;t par savu tic&#299;bu ar cit&#257;m jilan&#275;, jo vi&#326;as visas pieder&#275;ja vienai tic&#299;bai. P&#257;rce&#316;oties uz Alp&#299;saku, Inegbana bija atvedusi l&#299;dzi ar&#299; pils&#275;tai nev&#275;lamo nastu - &#353;is tic&#299;bas p&#257;r&#326;emt&#257;s. Tagad vi&#326;u bija tik daudz, ka &#353;o sektu n&#257;c&#257;s tur&#275;t ie&#382;ogojum&#257;, lai vi&#326;u intelektu&#257;l&#257; inde neizplat&#299;tos t&#257;l&#257;k. Un pils&#275;tas vadiba vairs nepie&#353;&#311;ira noz&#299;mi tam, ko vi&#326;as run&#257; sav&#257; starp&#257; &#353;aj&#257; aplok&#257;, - kam&#275;r vien &#353;&#299;s nodev&#299;g&#257;s domas paliek starp sienas asajiem &#275;rk&#353;&#311;iem.

Pie Engas piesteidz&#257;s Efenat&#275;, kuras trauslais augums tr&#299;s&#275;ja alk&#257;s pazi&#326;ot jaunumus.

- Te ir Pelein&#275;! - vi&#326;a dvesa. - Vi&#326;a run&#257; ar mums, atbild uz m&#363;su jaut&#257;jumiem.

- Ejam! - Enga iesauc&#257;s, nesp&#275;dama apsl&#275;pt uztraukumu pat ar uzsp&#275;l&#275;ti st&#299;vaj&#257;m kust&#299;b&#257;m. Vi&#326;ai J&#363;ganinepsas m&#257;c&#299;ba bijusi skaidra no pa&#353;iem s&#257;kumiem - k&#257; saules stars tum&#353;os s&#257;pju brik&#353;&#326;os. Citas, savuk&#257;rt, ne vienm&#275;r uztv&#275;ra &#353;o m&#257;c&#299;bu t&#257;pat, ne vienm&#275;r jut&#257;s gatavas diskusij&#257;m un izskaidrojumiem. Tas bija tikai pareizi, jo J&#363;ganinepsa m&#257;cija par gara sp&#275;ka br&#299;v&#299;bu visu saprast, nevis par dz&#299;v&#299;bas un n&#257;ves briv&#299;bu. Kaut ar&#299; Enga piekrita &#353;ai br&#299;v&#299;bai, vi&#326;u joproj&#257;m tracin&#257;ja da&#382;i J&#363;ganinepsas v&#257;rdu tulkojumi, un tie&#353;i Pelein&#275; vi&#326;u nom&#257;ca vair&#257;k nek&#257; jebkura cita izskaidrot&#257;ja.

Pelein&#275; st&#257;v&#275;ja uz paaugstin&#257;juma liela koka pak&#257;j&#275;, lai visas kl&#257;teso&#353;&#257;s var&#275;tu saprast vi&#326;as v&#257;rdus. Enga apst&#257;j&#257;s p&#363;&#316;a mal&#257;, ats&#275;d&#257;s uz astes, t&#257;pat k&#257; citas, un ieklaus&#299;j&#257;s. Pelein&#275; run&#257;ja sav&#257; jaunaj&#257;, jau visai popul&#257;raj&#257; diskusiju stil&#257;, visu jaut&#257;jumu izskaidro&#353;anai izmantojot jaut&#257;jumu un atbil&#382;u metodi.

- J&#363;ganinepsa! f&#257;rgaja, v&#275;l slapja no j&#363;ras, uzrun&#257;ja skolot&#257;ju. J&#363;ganinepsa, kas at&#353;&#311;ir mani no kalm&#257;ra j&#363;r&#257;? Un J&#363;ganinepsa atbild&#275;ja: Mana meita, at&#353;&#311;ir&#299;ba sl&#275;pjas tur, ka tu zini par n&#257;vi, kam&#275;r kalm&#257;rs j&#363;r&#257; apzin&#257;s tikai dziv&#299;bu. Bet ko man l&#299;dz tas, ka es zinu par n&#257;vi? Ko tas dod dz&#299;veszi&#326;ai? Un atbilde, ko J&#363;ganinepsa toreiz sniedza, bija tik vienk&#257;r&#353;a un skaidra, it k&#257; b&#363;tu bijusi zin&#257;ma, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks, un t&#257; skan&#275;s jo skaidri v&#275;l ar&#299; r&#299;tu un r&#299;tr&#299;tu. Atbilde bija t&#257;, kas uztur m&#363;su dz&#299;v&#299;bu, jo, zinot par n&#257;vi, m&#275;s apzin&#257;mies dz&#299;v&#299;bas robe&#382;as, t&#257;p&#275;c m&#275;s varam dz&#299;vot, kad citas mirst. Tas ir m&#363;su tic&#299;bas sp&#275;ks, tas ir m&#363;su sp&#275;ks tic&#299;b&#257;. Tad f&#257;rgaja, v&#275;l slapja no j&#363;ras, sav&#257; vienk&#257;r&#353;&#299;b&#257; vaic&#257;ja: Vai, ap&#275;dot kalm&#257;ru, es nenesu n&#257;vi? Un skolot&#257;ja vi&#326;ai atbild&#275;ja: N&#275;. Kalm&#257;rs ar savu miesu nes tev dz&#299;v&#299;bu, bet, t&#257; k&#257; vi&#326;&#353; nezina par n&#257;vi, vi&#326;&#353; nevar mirt.

Klaus&#299;t&#257;jas p&#257;r&#353;alca atzin&#299;ga murdo&#326;a, un ar&#299; pa&#353;u Engu aizkustin&#257;ja &#353;i domas skaidriba, t&#257;s elegance, un vi&#326;a uz br&#299;di pat piemirsa, cik attur&#299;gas j&#363;tas vi&#326;a lolo pret pa&#353;u run&#257;t&#257;ju. K&#257;da jilan&#275; kv&#275;l&#257;s zin&#257;&#353;anu alk&#257;s uzsauca no klaus&#299;t&#257;ju p&#363;&#316;a:

- Vied&#257; Pelein&#275;, k&#257; b&#363;tu tad, ja kalm&#257;rs b&#363;tu tik liels, ka apdraud&#275;tu tavu dz&#299;v&#299;bu, bet gar&#353;otu tik nebaud&#257;mi, ka neder&#275;tu &#275;&#353;anai? Ko tad tu dar&#299;tu? Vai tu st&#257;v&#275;tu un &#316;autu sevi ap&#275;st, vai non&#257;v&#275;tu to, kaut ari zin&#257;tu, ka nevari to &#275;st?

Pelein&#275; atzin&#299;gi nov&#275;rt&#275;ja probl&#275;mas noz&#299;m&#299;bu.

- Te nu mums s&#299;k&#257;k j&#257;pap&#275;ta J&#363;ganinepsas domas. Vi&#326;a run&#257;ja par lietu m&#363;sos, ko nevar redz&#275;t, kura dod mums runas sp&#275;ju un at&#353;&#311;ir m&#363;s no nedom&#257;jo&#353;iem dz&#299;vniekiem. &#352;&#299; lieta ir v&#275;rt&#299;ba par sevi, t&#257;p&#275;c kalm&#257;ra nogalin&#257;&#353;ana, lai pasarg&#257;tu neredzamo lietu, ir v&#275;rt&#299;gs darbs. M&#275;s esam Dz&#299;v&#299;bas Meitas, un dz&#299;v&#299;ba mums j&#257;saudz&#275;!

- Bet ja kalm&#257;rs prastu run&#257;t? Ko tad? - nokliedz&#257;s k&#257;da cita. un, t&#257; k&#257; &#353;is bija pats svar&#299;g&#257;kais jaut&#257;jums vi&#326;&#257;m vis&#257;m, t&#257;s pamaz&#257;m noklusa un saaus&#299;j&#257;s.

Kad Pelein&#275; atkal ierun&#257;j&#257;s, visas m&#275;mi klaus&#299;j&#257;s.

- J&#363;ganinepsa nedod atbildi uz &#353;o jaut&#257;jumu, jo vi&#326;a nepazina run&#257;jo&#353;us kalm&#257;rus, - Pelein&#275; pazi&#326;oja un s&#257;ka atbildi izv&#275;rst. - Nezin&#257;ja ar&#299; par run&#257;jo&#353;ajiem astazoiem. T&#257;p&#275;c mums pa&#353;&#257;m J&#363;ganinepsas v&#257;rdos j&#257;mekl&#275; to paties&#257; s&#363;t&#299;ba. Vai run&#257;&#353;ana pati par sevi jau noz&#299;m&#275; dz&#299;v&#299;bas un n&#257;ves apzi&#326;u? Vai tom&#275;r astazoi, ar&#299; prazdami run&#257;t, var nezin&#257;t par n&#257;vi? Ja t&#257;, tad savas dz&#299;v&#299;bas aizsardz&#299;bas nol&#363;k&#257; m&#275;s varam non&#257;v&#275;t ar&#299; run&#257;jo&#353;os astazous, jo m&#275;s apzin&#257;mies &#353;o at&#353;&#311;ir&#299;bu, toties nezin&#257;m, vai to apj&#275;dz astazoi. L&#363;k, k&#257;ds l&#275;mums mums j&#257;pie&#326;em!

- Bet m&#275;s nevaram izlemt! - Enga satraukta iesauc&#257;s. - M&#275;s nevaram izlemt, kam&#275;r vien nezin&#257;m to dro&#353;i, pret&#275;j&#257; gad&#299;jum&#257; m&#275;s varam izkrop&#316;ot visu J&#363;ganinepsas m&#257;c&#299;bu!

Pelein&#275; pav&#275;rs&#257;s uz Engas pusi un piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja, pau&#382;ot ar&#299; sar&#363;gtin&#257;jumu.

- Engas v&#257;rdi ir patiesi, bet tie atkl&#257;j ar&#299; sare&#382;&#291;&#299;jumu. Mums j&#257;&#326;em v&#275;r&#257; piebilde, ka t&#257; ir tikai varb&#363;t&#299;ba, ka astazoi var&#275;tu zin&#257;t par dzivibu un n&#257;vi. Un tas j&#257;pretstat&#299; faktam, ka m&#275;s to zin&#257;m piln&#299;gi noteikti. Vien&#257; svaru kaus&#257; - &#353;aubas, otr&#257; - noteikt&#299;ba. T&#257; k&#257; augst&#257;k par visu m&#275;s v&#275;rt&#275;jam tie&#353;i dz&#299;v&#299;bu, es teiktu, ka mums j&#257;turas pie noteikt&#299;bas un j&#257;noraida &#353;aubas. Cita ce&#316;a nav.

Jaut&#257;jumi nemit&#275;j&#257;s, bet Enga tos vairs nedzird&#275;ja un ar&#299; nev&#275;l&#275;j&#257;s dzird&#275;t. Vi&#326;u neatst&#257;ja dzi&#316;a, intuit&#299;va tic&#299;ba, ka Pelein&#275; nav taisn&#299;ba, tom&#275;r vi&#326;a nerada atbildi uz jaut&#257;jumu, kur sl&#275;pjas Pelein&#275; k&#316;&#363;da. B&#363;s r&#363;p&#299;gi j&#257;p&#257;rdom&#257;. Vi&#326;a patv&#275;r&#257;s noma&#316;&#257; vieti&#326;&#257; un piln&#299;b&#257; iedzi&#316;in&#257;j&#257;s sev&#299;.

P&#257;rdomas bija smagas. Enga pat nepaman&#299;ja, ka caur p&#363;li lau&#382;as sardzes, nol&#363;kojot darba brig&#257;des, nedzird&#275;ja aprautos sa&#353;utuma saucienus, kad vi&#326;u izv&#275;le krita uz skolot&#257;ju Pelein&#275;, kaut ar&#299; vi&#326;a ne ar ko neizc&#275;l&#257;s citu starp&#257;. Izveidot&#257;s darba brig&#257;des sava&#382;oja kop&#257; un aizveda.

T&#257;s, kuras bija kop&#257; ar Pelein&#275;, nebija sasaist&#299;tas k&#257; citas, jo grupa bija maz&#257;ka, paredz&#275;ta citam darbam. Neviena pat nepaman&#299;ja, ka beigu beig&#257;s Pelein&#275; palika viena. K&#257;da augsti st&#257;vo&#353;a jilan&#275; aizraid&#299;ja ar&#299; sardzes un ilgi veda Pelein&#275; pa taku apk&#257;rt pils&#275;tai l&#299;dz k&#257;d&#257;m durv&#299;m, kuras t&#363;da&#316; atv&#275;r&#257;s. Pelein&#275; nelaim&#299;ga ieg&#257;ja iek&#353;&#257;, jo t&#257; nebija pirm&#257; reize, bet vi&#326;a joproj&#257;m nejut&#257;s p&#257;rliecin&#257;ta, ka dara pareizi. Tom&#275;r, neb&#363;dama skaidri izl&#275;musi, vi&#326;a nesp&#275;ja iebilst, nesp&#275;ja atteikties &#353;e ierasties. Negrib&#299;gs solis p&#257;r slieksni - un durvis jau aizv&#275;r&#257;s. Telp&#257; atrad&#257;s tikai viena jilan&#275;.

- Tagad aprun&#257;simies, - Vaint&#275; teica.

Pelein&#275; st&#257;v&#275;ja ar noliektu galvu un neredzo&#353;&#257;m acim p&#275;t&#299;ja savus &#299;k&#353;&#311;us, kuri nervozi savij&#257;s, atvij&#257;s, atkal savij&#257;s

- Es j&#363;tu, ka tas, ko daru, ir nepareizi, - vi&#326;a beidzot izl&#275;ma. - Man nevajadz&#275;ja &#353;urp n&#257;kt. Nevajadz&#275;ja ielaisties ar tevi.

- Tev nav nek&#257;da pamata justies slikti. Es tikai v&#275;l&#275;jos dzird&#275;t, kas tev sak&#257;ms. Vai tas nav Dz&#299;v&#299;bas Meitas uzdevums: st&#257;st&#299;t cit&#257;m par savu tic&#299;bu un nest vi&#326;&#257;m apgaism&#299;bu?

- Ir gan. Bet vai tu tagad esi apgaismota, Vaint&#275;? Vai tu sauc mani par Dz&#299;vibas, nevis N&#257;ves Meitu t&#257;p&#275;c, ka tici tam, ko es daru?

- V&#275;l ne. Tev j&#257;st&#257;sta t&#257;l&#257;k, j&#257;sniedz vair&#257;k p&#257;rliecino&#353;u argumentu, pirms es pievienojos j&#363;su rind&#257;m.

Pelein&#275; iztaisnoj&#257;s, ik kust&#299;b&#257; pau&#382;ot aizdomas.

- Tad, ja reiz tu netici tam, kam ticam m&#275;s, - ko tad tev vajag no manis? Vai tu redzi man&#299; nevienpr&#257;t&#299;bas s&#275;&#311;lu Meitu rind&#257;s? Rei&#382;u reiz&#275;m es pati t&#257; j&#363;tos un pr&#257;toju, kurp gan m&#363;su m&#257;c&#299;bas r&#363;p&#299;g&#257;s anal&#299;zes ce&#316;&#353; mani novedis.

- Tas noved&#299;s tevi pie paties&#299;bas. Tas p&#257;rliecin&#257;s tevi, ka astazoi, kuri non&#257;v&#275; m&#363;s, ir j&#257;izkauj. Tas b&#363;tu taisnigi. M&#275;s aizst&#257;vam m&#363;su liedagus, m&#275;s izn&#299;cin&#257;m nerad&#299;jumus, kas apdraud m&#363;su izdz&#299;vo&#353;anu. Es tie&#353;&#257;m neprasu, lai tu main&#299;tu savu p&#257;rliec&#299;bu. Es tikai l&#363;dzu palidz&#275;t mums &#353;aj&#257; taisnaj&#257; kar&#257;. Ja tu t&#257; dar&#299;si, m&#275;s visas b&#363;sim daudz ieguvu&#353;as. M&#363;su pils&#275;ta b&#363;s gl&#257;bta. Eista&#257; atsvabin&#257;s tavas rokas, un tu atkal b&#363;si pilsone. J&#363;su ticibu atz&#299;s par ties&#299;gu past&#257;v&#275;t, jo t&#257; vairs neapdraud&#275;s Alp&#299;sakas n&#257;kotni. Tad tu b&#363;si patiesa Dz&#299;v&#299;bas Meitu vadone un k&#257;psi aug&#353;up pa J&#363;ganinepsas m&#257;c&#299;bas pak&#257;pieniem.

Pelein&#275; apmulsum&#257; un r&#363;gtum&#257; saminstin&#257;j&#257;s.

- Es tom&#275;r &#353;aubos. Ja astazoi run&#257;, tie var&#275;tu apzin&#257;ties ari n&#257;vi un l&#299;dz ar to - dz&#299;v&#299;bas noz&#299;mi. Ja tas t&#257;, e&#353; nevaru veicin&#257;t vi&#326;u izn&#299;cin&#257;&#353;anu.

Vaint&#275; pasp&#275;ra soli uz priek&#353;u, &#316;aujot vi&#326;u rok&#257;m gandr&#299;z saskarties, un dzi&#316;&#257; aizkustin&#257;jum&#257; ierun&#257;j&#257;s.

- Vi&#326;i ir zv&#275;ri. Vienu no vi&#326;iem iem&#257;c&#299;ja run&#257;t, t&#257;pat k&#257; laivas iem&#257;ca klaus&#299;t komandas. Tikai vienu no vi&#326;iem. P&#257;r&#275;jie ruk&#353;&#311; k&#257; da&#382;dien zv&#275;ri m&#363;&#382;ame&#382;&#257;. Un &#353;is viens, kuru iem&#257;cija run&#257;t k&#257; jilan&#275;, tagad slakt&#275; jilan&#275;. Vi&#326;i ir s&#275;rga, kas izn&#299;d&#275;s m&#363;s. Vi&#326;i j&#257;noslauka no zemes virsas - visi lidz p&#275;d&#275;jam. Un tu mums pal&#299;dz&#275;si. Tu izvedisi N&#257;ves Meitas no n&#257;ves tumsas, un vi&#326;as patiesi k&#316;&#363;s Dzivibas Meitas. Tu to dar&#299;si. Tev tas j&#257;dara.

To sakot, Vaint&#275; viegli aizsk&#257;ra Pelein&#275; &#299;k&#353;&#311;us ar kust&#299;bu, kuru lietotu pret savu efensel&#275;. Pelein&#275; j&#363;sm&#299;gi atbild&#275;ja &#353;im sirsn&#299;gajam &#382;estam no tik augstu st&#257;vo&#353;as jilan&#275; puses un aptv&#275;ra, ka, ja vi&#326;a dar&#299;s, kas j&#257;dara, vi&#326;as st&#257;voklis var&#275;tu k&#316;&#363;t tikpat augsts.

- Tev taisn&#299;ba, Vaint&#275;, tev taisn&#299;ba. Man j&#257;dara, k&#257; tu liec. Dz&#299;v&#299;bas Meitas p&#257;r&#257;k ilgi dz&#299;voju&#353;as no&#353;&#311;irt&#299;b&#257; no savas pils&#275;tas. Mums j&#257;atgrie&#382;as dz&#299;v&#275;. Bet m&#275;s nedr&#299;kstam nogriezties no pareiz&#257; ce&#316;a.

- Tas nemaz neb&#363;s j&#257;dara. J&#363;s tic&#275;siet k&#257; l&#299;dz &#353;im, un neviens j&#363;s nekav&#275;s. T&#257;l&#257;kais ce&#316;&#353; ir skaidrs, un j&#363;s dosieties pret&#299; savai di&#382;enajai n&#257;kotnei.



XIV

Tas bija Harla pirmais loks, un vi&#326;&#353; ar to neizsak&#257;mi lepoj&#257;s. Kop&#257; ar savu t&#275;voci Nadri z&#275;ns bija devies me&#382;&#257; uzmekl&#275;t vajadz&#299;go koku - ar pl&#257;nu mizu un cietu, atsper&#299;gu &#353;&#311;iedru. Slaiko atvasi izv&#275;l&#275;j&#257;s Nadris, bet Harls pats s&#299;ksto, za&#316;o stumbri&#326;u nogrieza, Nadra modr&#257; uzraudz&#299;b&#257; noskr&#257;p&#275;ja mizu un atsedza balto koka serdi. P&#275;c tam vi&#326;am n&#257;c&#257;s gaid&#299;t, un tas izr&#257;d&#299;j&#257;s pats trak&#257;kais. T&#275;vocis bija pak&#257;ris koka n&#363;ju augstu pie telts griestiem &#382;&#257;v&#275;ties, un tur nu t&#257; kar&#257;j&#257;s, dienu no dienas, nebeidzami ilgi. Kad s&#257;k&#257;s gal&#299;g&#257; izveide, Harls bija s&#275;d&#275;jis un v&#275;rojis, k&#257; Nadris metodiski apstr&#257;d&#257; koku ar akmens &#353;&#311;&#275;peli. Loka galus r&#363;p&#299;gi nosmailoja un ierobija, lai var&#275;tu iesiet no mastodonta astes garajiem, cietajiem astriem nov&#299;tu stiegru. Pat ticis gal&#257; ar stiegru, Nadris v&#275;l nerim&#257;s: vi&#326;&#353; p&#257;rbaud&#299;ja savilkumu, no&#326;&#275;ma stiegru un no jauna apstr&#257;d&#257;ja koku, l&#299;dz beigu beig&#257;s &#353;&#311;ita ar veikumu apmierin&#257;ts. &#352;is loks izgatavots Harlam, t&#257;tad vi&#326;am pieder pirm&#257; &#353;&#257;viena ties&#299;bas. Puika atvilka stiegru, cik t&#257;lu vien jaud&#257;ja, un &#316;&#257;va bultai lidot. T&#257; trauc&#257;s taisni un noteikti, iegrima koka stumbr&#257; un atz&#299;stami nob&#363;k&#353;&#311;&#275;ja.

&#352;i diena bija gar&#257;k&#257; un laim&#299;g&#257;k&#257; Harla m&#363;&#382;&#257;. Tagad vi&#326;am ir loks, vi&#326;&#353; iem&#257;c&#299;sies tr&#257;p&#299;gi &#353;aut un dr&#299;z vien drikst&#275;s piedal&#299;ties medib&#257;s. Tas b&#363;s pirmais un pats noz&#299;m&#299;g&#257;kais solis ce&#316;&#257; no puikas uz mednieku, ce&#316;&#257;, kur&#353; reiz &#316;aus vi&#326;am piepulc&#275;ties v&#299;ru rind&#257;m. Z&#275;na roka jau s&#363;rst&#275;ja, pirkstu gali piet&#363;ka, bet vi&#326;&#353; nemit&#275;j&#257;s. Vi&#326;a loks, vi&#326;a liel&#257; diena! Puis&#275;ns v&#275;l&#275;j&#257;s b&#363;t vienatn&#275; ar to; vi&#326;&#353; aizlav&#299;j&#257;s no citiem z&#275;niem un dev&#257;s uz nelielo koku pudur&#299;ti net&#257;lu no apmetnes. Cauru dienu Harls lo&#382;&#326;&#257;ja starp kokiem, vaj&#257;ja kr&#363;mus, &#353;aust&#299;ja ar bult&#257;m nevainigus ci&#326;us, kas paties&#299;b&#257; bija vis&#299;st&#257;kie brie&#382;i, ko gan redz&#275;ja tikai vi&#326;&#353;.

Kad nolaid&#257;s kr&#275;sla, z&#275;ns negrib&#299;gi sav&#257;ca loku un griez&#257;s atpaka&#316; pie telt&#299;m. V&#275;ders kurkst&#275;ja un moko&#353;i savilk&#257;s, saj&#363;tot cepe&#353;a smar&#382;u. Pien&#257;ks diena, kad vi&#326;&#353; dosies med&#299;b&#257;s un pats sag&#257;d&#257;s sev malt&#299;ti, legrop&#275;s bultu, atvilks stiegru, - viens trink&#353;&#311;is, trieciens, gals Pien&#257;ks diena!

Kok&#257; virs Harla galvas kaut kas no&#269;ab&#275;ja, un vi&#326;&#353; sastinga kluss un nekust&#299;gs. Tur k&#257;ds ir! Tum&#353;s apveids pret pel&#275;c&#299;gaj&#257;m debes&#299;m. Tas sakust&#275;j&#257;s, un atkal noskrapst&#275;ja nagi. Liels putns!

M&#275;r&#311;is &#353;&#311;ita p&#257;r&#257;k vilino&#353;s. Tums&#257; var&#275;ja pazaud&#275;t bultu, bet to z&#275;ns pats bija darin&#257;jis un uztaisis v&#275;l. Toties - ja vi&#326;&#353; tr&#257;pa putnam, tas b&#363;s m&#363;&#382;&#257; pirmais med&#299;jums! Pirm&#257; diena ar loku - un uzreiz jau med&#299;jums! Citi z&#275;ni uzl&#363;kos vi&#326;u ar glu&#382;i cit&#257;m ac&#299;m, kad vi&#326;&#353; par&#257;d&#299;sies starp telt&#299;m ar guvumu.

L&#275;n&#257;m un klusi vi&#326;&#353; iel&#257;goja stiegru bultas robi&#326;&#257;, uzvilka loku, not&#275;m&#275;ja bultu uz melno &#275;nu aug&#353;&#257; un lika tai skriet. Atskan&#275;ja s&#257;pju &#311;&#275;rciens, un putns jau k&#363;le&#326;oja lejup. Tas nokrita uz liela zara virs Harla galvas un palika tur nekust&#299;gi kar&#257;jamies starp dzinumiem. Z&#275;ns pac&#275;l&#257;s pirkstgalos un ar loka galu pabakst&#299;ja laup&#299;jumu. P&#275;c neilg&#257;m p&#363;l&#275;m loms nokrita pie z&#275;na k&#257;j&#257;m. No &#311;erme&#326;a r&#275;goj&#257;s bulta, un putna apa&#316;&#257;, nedz&#299;v&#257; acs truli blenza vi&#326;&#257;. Harls, izbail&#275;s iepletis muti, pak&#257;p&#257;s soli atpaka&#316;.

P&#363;ce! Vi&#326;&#353; nogalin&#257;jis p&#363;ci!

K&#257;p&#275;c vi&#326;&#353; bijis tik neapdom&#299;gs! Izbail&#275;s izlauz&#257;s vaids. Vajadz&#275;ja ta&#269;u apj&#275;gt, ka neviens cits putns kr&#275;sl&#257; nekl&#299;st apk&#257;rt. Aizliegtais putns Un vi&#326;&#353; to no&#353;&#257;vis! V&#275;l izg&#257;j&#353;nakt vecais Freikens bija attinis p&#363;ces atvemto bumbi&#326;u un bakst&#299;jis ar pirkstiem taj&#257; apsl&#275;ptos kauli&#326;us, un to savstarp&#275;j&#257; novietojum&#257; redz&#275;jis n&#257;kotni un veiksmi med&#299;b&#257;s! To dar&#299;dams, Freikens bija st&#257;st&#299;jis par p&#363;c&#275;m, par vien&#299;gajiem putniem, kas lido nakt&#299;, par putniem, kuri gaida, kad var&#275;s vad&#299;t mednieku tharmas caur tumsu uz debes&#299;m.

P&#363;ci nogalin&#257;t nedr&#299;kst&#275;ja!

Un Harls to ir izdar&#299;jis

Varb&#363;t, ja vi&#326;&#353; to apraks, neviens t&#257; ari neuzzin&#257;s? Vi&#326;&#353; s&#257;ka ar rok&#257;m drud&#382;aini ka&#353;&#257;t zemi, bet apdom&#257;j&#257;s. Tas neb&#363;tu labi. P&#363;ce ta&#269;u to zin&#257;ja, un tad jau ar&#299; citas p&#363;ces zin&#257;s. Vi&#326;as atcer&#275;sies. Un pien&#257;ks diena, kad vi&#326;a pa&#353;a tharmai neb&#363;s p&#363;ces, kas to pavad&#299;tu, jo dz&#299;vnieki neaizmirst. Nekad.

Z&#275;ns noliec&#257;s, lai izrautu bultu no beigt&#257; putna; vi&#326;a ac&#299;s saries&#257;s asaras. Sabiez&#275;ja kr&#275;sla.

Kad atskr&#275;ja Harls, Armuna s&#275;d&#275;ja pie ugunskura. Vi&#326;&#353; gaid&#299;ja, l&#299;dz vi&#326;a z&#275;nu pamanis, bet mei&#269;a nesteidz&#257;s to dar&#299;t un ar pagali l&#275;npr&#257;t&#299;gi bakst&#299;ja uguni. Tagad vi&#326;a ir Kerika sieviete! Vi&#326;a t&#299;ksmi izbaud&#299;ja &#353;o saj&#363;tu. Kerika sieviete! Puikas vairs neuzdr&#299;kst&#275;sies smieties par vi&#326;u! Ner&#257;d&#299;s ar pirkstiem! Vi&#326;ai vairs nen&#257;ksies sl&#275;pt savu seju!

- Kas tas? - Armuna vaic&#257;ja, cenzdam&#257;s b&#363;t stingra, bet nesp&#275;dama apsl&#257;p&#275;t siltu smaidu: tik dzi&#316;i laim&#299;ga vi&#326;a jut&#257;s.

- Vai &#353;&#299; ir margalus telts? - Harls atjaut&#257;ja drebo&#353;&#257; bals&#299;. - Vi&#326;&#353; run&#257;s ar mani?

Keriks dzird&#275;ja &#353;&#299;s balsis. Vi&#326;&#353; neveikli pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s -, kaut ar&#299; lauzt&#257; k&#257;ja bija labi saaugusi, t&#257; v&#275;l s&#257;p&#275;ja - un izn&#257;ca no telts. Harls piev&#275;rs&#257;s vi&#326;am. Z&#275;na seja &#353;&#311;ita iekritusi un pel&#275;ka, vaigi - nosm&#275;r&#275;ti, it k&#257; puis&#275;ns b&#363;tu slauc&#299;jis asaras.

- Tu esi margalus, kur&#353; zina visu par maragiem, vai ne?

- Ko tu v&#275;lies?

- N&#257;c man l&#299;dzi, l&#363;dzu, - tas ir svar&#299;gi. Man tev kas j&#257;par&#257;da.

&#352;eit visapk&#257;rt mud&#382;&#275;ja sav&#257;di dz&#299;vnieki, un Kerikam tas nebija nosl&#275;pums. J&#257;dom&#257;, z&#275;ns atradis kaut ko nepaz&#299;stamu. Keriks s&#257;ka atgai&#326;&#257;ties, bet p&#257;rdom&#257;ja. Tas var&#275;tu ar&#299; b&#363;t kaut kas b&#299;stams, - lab&#257;k jau pal&#363;koties. Vi&#326;&#353; paloc&#299;ja galvu un sekoja z&#275;nam. Tikl&#299;dz vi&#326;i bija pietieko&#353;i att&#257;lin&#257;ju&#353;ies, lai Armuna vi&#326;us nedzird&#275;tu, puis&#275;ns apst&#257;j&#257;s.

- Es no&#353;&#257;vu p&#363;ci, - vi&#326;&#353; drebo&#353;&#257; bals&#299; teica. Keriks s&#257;kum&#257; neaptv&#275;ra, bet tad atcer&#275;j&#257;s Freikena past&#257;stus par p&#363;c&#275;m un saprata, kas z&#275;nu t&#257; satraucis. J&#257;m&#275;&#291;ina atrast k&#257;dus v&#257;rdus, lai atgrieztu vi&#326;am dz&#299;vesprieku, nenomelnojot Freikenu un negraujot tic&#299;bu vi&#326;am.

- Tas nav labi, - vi&#326;&#353; pr&#257;toja, -, bet tev nevajadz&#275;tu p&#257;r&#257;k satraukties

- Ne jau par to. Ir kas cits!

Harls pieliec&#257;s un izvilka p&#363;ci no kr&#363;mapak&#353;as aiz gar&#257; sp&#257;rna gala, pac&#275;la un &#316;&#257;va tuv&#257;k&#257; ugunskura gaismai to apsp&#299;d&#275;t.

- L&#363;k, k&#257;p&#275;c es n&#257;cu, - Harls pav&#275;st&#299;ja, r&#257;d&#299;dams melno kunkuli uz p&#363;ces k&#257;jas.

Keriks pieliec&#257;s to apl&#363;kot. Rad&#299;juma acs uz br&#299;di pav&#275;r&#257;s un spo&#382;i

uzmirdz&#275;ja atstarotaj&#257; ugunskura gaism&#257;.

Keriks l&#275;n&#257;m atliec&#257;s un iz&#326;&#275;ma putnu z&#275;nam no rok&#257;m.

- Tu esi izdar&#299;jis pareizi, - vi&#326;&#353; noteica. - P&#363;ces &#353;aut nav labi, bet &#353;&#299; nav no mums paz&#299;stamaj&#257;m p&#363;c&#275;m. T&#257; ir maragu p&#363;ce. Labi, ka tu to no&#353;&#257;vi, pareizi, ka t&#363;da&#316; n&#257;ci pie manis. Tagad nu veic&#299;gi skrien un uzmekl&#275; mednieku Herilaku, un pasaki, lai vi&#326;&#353; nekav&#275;joties atn&#257;k uz manu telti. Past&#257;sti, ko m&#275;s redz&#275;j&#257;m uz p&#363;ces k&#257;jas.

Padzird&#275;jis par z&#275;na atradumu, atn&#257;ca ar&#299; Harhavola un Sorlis, kur&#353; tagad bija samadars Ulfadana viet&#257;. Vi&#326;i l&#363;koj&#257;s uz beigto putnu un dz&#299;vo maragu, kur&#353; ar melnajiem nagiem cie&#353;i iekramp&#275;jies p&#363;ces k&#257;j&#257;. Sorlis pat nodreb&#275;ja, kad liel&#257; acs atv&#275;r&#257;s, uzmeta vi&#326;am cie&#353;u skatienu un atkal aizv&#275;r&#257;s.

- Ko tas noz&#299;m&#275;? - Herilaks vaic&#257;ja.

- Tikai to, ka maragi zina, kur m&#275;s atrodamies, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. - M&#363;su izspiego&#353;anai vairs nes&#363;ta lielos pl&#275;so&#326;as, jo p&#257;r&#257;k daudzi jau pazudu&#353;i uz neatgrie&#353;anos. P&#363;ces lido nakt&#299; un redz tums&#257;. - Vi&#326;&#353; pabakst&#299;ja ar pirkstu melno b&#363;tni; t&#257;s v&#275;s&#257; &#257;da notr&#299;s&#275;ja un atkal norima. - Ar&#299; &#353;is marags redz tums&#257;. Tas m&#363;s redz&#275;jis un past&#257;st&#299;jis maragiem. Varb&#363;t m&#275;s esam redz&#275;ti jau pulka rei&#382;u.

- Kas, savuk&#257;rt, noz&#299;m&#275;tu, ka maragi varb&#363;t ir jau ce&#316;&#257;, lai uzbruktu mums, - Herilaks nobeidza domu n&#257;ves salt&#257; bals&#299;.

Keriks dr&#363;mi papurin&#257;ja galvu:

- Nevis varb&#363;t, bet noteikti ir. &#352;eit, dienvidos, vi&#326;iem ir gana silti pat &#353;aj&#257; gadalaik&#257;. Vi&#326;i m&#363;s mekl&#275;ju&#353;i, un &#353;is radijums zi&#326;ojis vi&#326;iem, kur atrodas m&#363;su nometne. Vi&#326;i n&#257;ks atriebties, &#353;aubu nav.

- Kas mums atliek? - Harhavola pameta skatu uz zvaig&#382;&#326;oto debesi. - Vai m&#275;s varam iet uz zieme&#316;iem? V&#275;l jau nav pavasaris.

- Var izr&#257;d&#299;ties, ka j&#257;iet, ziema vai vasara, - Keriks teica.. - Tas v&#275;l j&#257;izlemj. Bet, kam&#275;r pr&#257;tojam, ir j&#257;tiek skaidr&#299;b&#257;, vai mums jau dr&#299;zum&#257; neuzbruks. Mednieki - tie. kuri &#257;tr&#257;k skrien, - gar upes krastu dosies uz dienvidiem. J&#257;nov&#275;ro upe vienas vai pat divu dienu g&#257;jum&#257;. Tikl&#299;dz par&#257;d&#257;s maragu laiva, t&#257; j&#257;steidzas atpaka&#316; br&#299;din&#257;t.

- Sigurnats un Peremandus, - Harhavola iesauc&#257;s. - Tiem man&#257; samad&#257; ir &#257;tr&#257;k&#257;s k&#257;jas. Vi&#326;i ir skr&#275;ju&#353;i paka&#316; brie&#382;iem kalnos, vi&#326;i skrien tikpat &#257;tri k&#257; brie&#382;i.

- Vi&#326;iem j&#257;iziet maz&#257; gaismi&#326;&#257;, - piebilda Herilaks.

- Da&#382;i mani mednieki nav atgriezu&#353;ies, - Sorlis aizr&#257;dija. - Vi&#326;i dev&#257;s t&#257;lu un nak&#353;&#326;o me&#382;&#257;. M&#275;s nevaram pamest &#353;o vietu, kam&#275;r tie nav atpaka&#316;.

Keriks l&#363;koj&#257;s uguni, k&#257; mekl&#275;dams tur atbildi.

- Es j&#363;tu, ka b&#363;tu lieki gaid&#299;t kaut bridi ilg&#257;k. Tikl&#299;dz mednieki atgrie&#382;as, mums j&#257;dodas uz zieme&#316;iem.

- Tur v&#275;l ir sals, tur neb&#363;s med&#299;&#353;ana, - iebilda Harhavola.

- &#274;dam&#257; mums pietiek, - Keriks past&#257;v&#275;ja uz savu. - Ir pa&#353;u med&#299;jums, ir maragu ga&#316;as kubli, - ar&#299; to var &#275;st, ja grib dz&#299;vot. Ja paliekam &#353;eit, tad uzbrukums ir neizb&#275;gams. Es to j&#363;tu, es zinu! - Vi&#326;&#353; nor&#257;d&#299;ja uz p&#363;ces l&#299;&#311;i un dzivo rad&#299;bu uz t&#257;s k&#257;jas. - Vi&#326;i spiego. Vi&#326;i zina, kur m&#363;s mekl&#275;t. Vi&#326;i n&#257;k m&#363;s nokaut. Es vi&#326;us paz&#299;stu un vi&#326;u izj&#363;tas ar&#299;. Palik&#353;ana uz vietas ir dro&#353;a n&#257;ve.

Tonakt ilgi gul&#275;t nesan&#257;ca. Jau pirms r&#299;tausmas Keriks izvadija ce&#316;&#257; Sigurnatu un Peremandu. Abi bija stalti pui&#353;i t&#257;&#353;u z&#257;bakos, kas pasarg&#257;ja no krital&#257;m.

- Atst&#257;jiet &#353;&#311;&#275;pus: tie tikai trauc&#275;s, un kam jums &#353;&#311;&#275;pi, ja nemed&#299;siet! - Keriks ieteica. - Pa&#326;emiet kalt&#275;tu ga&#316;u un ekotazu, bet ne vair&#257;k k&#257; trim dien&#257;m. J&#363;su uzdevums - v&#275;rot. Pa&#326;emiet lokus, un pa&#326;emiet ar&#299; hezocanu pa&#353;aizsardz&#299;bai. Ejot uz dienvidiem, neizlaidiet no redzesloka upi, ja pat tas pagarin&#257;tu ce&#316;u. Ejiet lidz tumsai un palieciet pie upes ar&#299; nakt&#299;. Ja neesam s&#363;t&#299;ju&#353;i jums paka&#316;, atgriezieties tre&#353;aj&#257; dien&#257;. Ilg&#257;k m&#275;s &#353;e nepaliksim. Un visu laiku v&#275;rojiet upi. bet, tikl&#299;dz paman&#257;t maragus, t&#257; pametiet to. Tad jums j&#257;atgrie&#382;as, cik vien &#257;tri iesp&#275;jams.

Abi mednieki aizskr&#275;ja viegl&#257;, naig&#257; sol&#299;. Debesis sedza m&#257;ko&#326;u v&#257;ks un gaiss bija dzestrs, kas skrie&#353;anu tikai atviegloja. Vi&#326;i skr&#275;ja gar plat&#257;s upes krastu, vajadz&#299;bas gad&#299;jum&#257; &#353;&#311;&#275;rsojot s&#275;k&#316;us vai r&#257;pdamies st&#257;v&#257;s krauj&#257;s un visu laiku v&#275;rodami &#363;dens klaju, kas tom&#275;r palika tuk&#353;s. Kad saule bija jau augstu, vi&#326;i, sviedros izmirku&#353;i, apst&#257;j&#257;s un remd&#275;ja sl&#257;pes dzidr&#257; &#363;denskritumi&#326;&#257;, kas v&#275;l&#257;s p&#257;r akmens radzi krasta krauj&#257;. Mednieki atsvaidzin&#257;ja sejas &#353;&#316;akat&#257;s un mazliet pazel&#275;ja k&#363;pin&#257;to ga&#316;u. Ilgi atp&#363;sties nedr&#299;kst&#275;ja.

P&#275;cpusdien&#257; izl&#363;ki sasniedza vietu, kur upe meta pla&#353;u loku l&#299;dzenum&#257;. Vi&#326;i atrad&#257;s augst&#257;k&#257; viet&#257; un var&#275;ja redz&#275;t, k&#257; upe aizlok&#257;s s&#257;nis un atgrie&#382;as atpaka&#316;.

- &#299;s&#257;k b&#363;s aiz&#353;aut pa taisno, - Sigurnats ieteic&#257;s. Peremandus pal&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt un ar delnu notrausa sviedrus.

- &#299;s&#257;k gan, bet tad m&#275;s uz bridi neredz&#275;sim &#363;deni. Vi&#326;i var paslid&#275;t gar&#257;m. Mums j&#257;turas upmal&#257;.

Veroties uz dienvidiem, &#353;&#311;ita, ka virs apv&#257;r&#353;&#326;a pamaz&#257;m ce&#316;as tum&#353;s m&#257;konis. Mednieki neizpratn&#275; nol&#363;koj&#257;s &#353;aj&#257; neredz&#275;taj&#257; par&#257;d&#299;b&#257;.

- Kas tas t&#257;ds? - Sigurnats ievaic&#257;j&#257;s.

- Putek&#316;i, - Peremandu sprieda. - Putek&#316;u m&#257;konis. Varb&#363;t k&#257;ds liels p&#299;&#316;kn&#257;bju bars.

- Cik sen m&#275;s tos jau medijam, bet ne reizes nav gad&#299;jies redz&#275;t kaut ko t&#257;du. Tas ir tik milz&#299;gs, tik pla&#353;s - turkl&#257;t v&#275;l aug.

Vi&#326;i turpin&#257;ja v&#275;rot m&#257;ko&#326;a tuvo&#353;anos, l&#299;dz t&#257; pak&#257;j&#275; var&#275;ja saz&#299;m&#275;t dz&#299;vnieku aprises. Patie&#353;&#257;m milz&#299;gs gan&#257;mpulks. Da&#382;i skr&#275;ja lielajai grupai pa priek&#353;u, un Peremandus, piesedzis acis ar roku, cent&#257;s kaut ko saskat&#299;t.

- Tie ir maragi! - vi&#326;&#353; p&#275;k&#353;&#326;&#257; p&#257;rb&#299;l&#299; iesauc&#257;s. - N&#257;ves n&#363;ju maragi! Skrienam!

Vi&#326;i met&#257;s atpaka&#316; gar upmalu. Z&#257;le sniedz&#257;s l&#299;dz ce&#316;iem, un skr&#275;j&#275;ju augumus var&#275;ja saskat&#299;t pa lielu gabalu. Aiz muguras atskan&#275;ja piesmaku&#353;i auri, smagu so&#316;u duna, sprak&#353;&#311;o&#353;i &#353;&#257;vieni.

Sigurnats pameta rokas gais&#257; un pakrita. Peremandus tik vien pasp&#275;ja pamanit k&#257; dzelksni izaugam biedra sprand&#257;. Skaidrs, ka klajum&#257; gl&#257;bi&#326;u velti mekl&#275;t! Peremandus met&#257;s pa kreisi, uz upes krasta krauju, kritien&#257; v&#275;l pasp&#275;ja apgriezties, un pazuda dzelm&#275; t&#257;lu lej&#257;.

Divi lielie zv&#275;ri nobremz&#275;ja pie kraujas, un abas j&#257;tnieces notraus&#257;s no saviem augstajiem segliem, piekalu&#353;as skatienus dub&#316;ainajai straumei. Neko neman&#299;ja. Abas ilgi st&#257;v&#275;ja klus&#275;damas. Tad viena apgriez&#257;s un dev&#257;s atpaka&#316; pie tarakasta.

- Zi&#326;o Vaint&#275;, ka m&#275;s uzg&#257;j&#257;m divus astazous, - vi&#326;a pav&#275;l&#275;ja. - Abi miru&#353;i. P&#257;r&#275;jie t&#257; ari neuzzin&#257;s par m&#363;su tuvo&#353;anos. M&#275;s uzbruksim, k&#257; pl&#257;nots.



XV

Att&#257;li kliedzieni izr&#257;va Keriku no miega, un vi&#326;&#353; truli blenza telts tums&#257;. Ar&#299; Armuna sakust&#275;j&#257;s un mieg&#257; neapmierin&#257;ta &#326;urd&#275;ja, piespiezdam&#257;s cie&#353;&#257;k savam v&#299;rietim. Kliedzieni tuvoj&#257;s; Keriks pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s un rak&#326;&#257;j&#257;s pa zv&#275;r&#257;d&#257;m, mekl&#275;dams savu t&#275;rpu. Atsviedis telts aizkaru, vi&#326;&#353; redz&#275;ja skrie&#353;iem tuvojamies mednieku grupu ar l&#257;p&#257;m. Divi stiepa tum&#353;u priek&#353;metu, kas izr&#257;d&#299;j&#257;s mednieks, &#316;engans un nedz&#299;vs. Visiem pa priek&#353;u trauc&#257;s Herilaks.

- Vi&#326;i n&#257;k! - vi&#326;&#353; auroja, un Keriks sajuta matus uz pakau&#353;a saslienamies st&#257;vus.

- Tas ir Peremandus, - Herilaks paskaidroja. - Vi&#326;&#353; skr&#275;jis augu dienu un bezmaz cauru nakti!

Peremandus bija pie apzi&#326;as, bet piln&#299;gi bez sp&#275;ka. Citi vi&#326;u vilka, un nabagam p&#275;das &#316;engani &#353;v&#299;k&#257;ja putek&#316;aino zemi. Tad g&#257;d&#299;gas rokas vi&#326;u aps&#275;din&#257;ja zem&#275;. &#352;aud&#299;gaj&#257; l&#257;pu gaism&#257; &#257;da &#353;&#311;ita glu&#382;i balta, bet ap iekritu&#353;aj&#257;m acim meln&#275;ja ri&#326;&#311;i.

- N&#257;k - vi&#326;&#353; g&#257;rdza. - Aiz manis Sigurnats miris

- Vai pie upes ir sargi? - Keriks satrauc&#257;s, bet Peremandus pakrat&#299;ja galvu.

- Ne pa &#363;deni. Pa zemi.

- Skrie&#353;iem! - Herilaks uzsauca medniekiem, kuri nesa Peremandu. - Modiniet visus! Ats&#363;tiet samadarus &#353;urp!

No telts izsl&#299;d&#275;ja Armuna, noliec&#257;s p&#257;r Peremandu un pielika &#363;dens kausu pie vi&#326;a l&#363;p&#257;m; skr&#275;j&#275;js, piep&#363;l&#275; elsdams, to alkaini izstr&#275;ba. Tagad vi&#326;a v&#257;rdi skan&#275;ja mazliet briv&#257;k.

- M&#275;s v&#275;roj&#257;m upi, bet vi&#326;i n&#257;ca pa sauszemi. Vispirms - putek&#316;u m&#257;konis, liel&#257;ks, nek&#257; jebkad redz&#275;ts. Tad - maragi, neskait&#257;mi maragi, k&#257;ju &#326;irba, so&#316;u duna, n&#257;vesn&#363;ju maragi mugur&#257;. Maragi j&#257;ja ar&#299; uz cit&#257;diem zv&#275;riem, liel&#257;kiem, &#257;tr&#257;kiem - visiem priek&#353;gal&#257;. Kad m&#275;s met&#257;mies skriet, m&#363;s ieraudz&#299;ja. Tr&#257;p&#299;ja Sigurnatam. Es ieniru up&#275; un aiztur&#275;ju elpu, cik vien ilgi jaud&#257;ju. Un peld&#275;ju dzi&#316;i, dzi&#316;i, pa straumei. Kad uzniru, vi&#326;u vairs nebija. Es ilgi paliku &#363;deni.

Kam&#275;r vi&#326;&#353; run&#257;ja, atsteidz&#257;s samadari, un aizvien vair&#257;k mednieku sav&#257;c&#257;s visapk&#257;rt un m&#275;m&#257; klusum&#257; klaus&#299;j&#257;s. Vi&#326;u sejas liesmoja l&#257;pu atbl&#257;zm&#257;.

- Kad es izl&#299;du no &#363;dens, vi&#326;i bija proj&#257;m. Es redz&#275;ju putek&#316;us, kas iez&#299;m&#275;ja vi&#326;u att&#257;lino&#353;os pulkus. Tie att&#257;lin&#257;j&#257;s &#316;oti &#257;tri. Es aiztraucos nopaka&#316; pa nom&#299;t&#257;s z&#257;les sliedi, platu k&#257; upe, maragu m&#275;slu &#269;upu iez&#299;m&#275;tu. Es sekoju, l&#299;dz saule nolaid&#257;s zemu un var&#275;ja redz&#275;t, ka vi&#326;i apmetas pie upes. Apst&#257;jos ar&#299; es un pieg&#257;ju tuv&#257;k. Margalus reiz teica, ka vi&#326;i nem&#299;l nakti un tums&#257; nestaig&#257;. To atcer&#275;jies, es sagaid&#299;ju saulrietu. Tikl&#299;dz iest&#257;j&#257;s tumsa, es apmetu lielu loku uz austrumiem, lai neuzdurtos maragiem. Neesmu vi&#326;us vairs redz&#275;jis. Es skr&#275;ju bez apst&#257;jas, es skr&#275;ju un atskr&#275;ju. Sigurnats ir miris.

Vi&#326;&#353; atsl&#299;ga uz zemes, gar&#257;s runas nogurdin&#257;ts. Jaun&#257;s zi&#326;as l&#275;ja klaus&#299;t&#257;ju sird&#299;s izb&#299;li. N&#257;ve tuvoj&#257;s strauji.

- Vi&#326;i uzbruks, - Keriks konstat&#275;ja. - &#299;si p&#275;c r&#299;tausmas. Vi&#326;i skaidri zina, kur m&#363;s mekl&#275;t. &#352;&#299;s lietas vi&#326;i pl&#257;no r&#363;p&#299;gi. Vi&#326;i b&#363;s apst&#257;ju&#353;ies uz naktsgu&#316;u tie&#353;i tik t&#257;lu, lai netiktu nov&#275;roti, toties pasp&#275;tu dot triecienu v&#275;l r&#299;ta pus&#275;.

- Mums j&#257;aizst&#257;vas! - Herilaks noskald&#299;ja.

- N&#275;! - Keriks nedom&#257;jot iebilda. - Mums nav j&#257;atrodas &#353;eit.

Kerikam nebija j&#257;pr&#257;to. Sp&#275;c&#299;g&#257;s izj&#363;tas piln&#299;b&#257; aizst&#257;ja pr&#257;ta darbibu.

- Ja m&#275;s m&#363;kam, vi&#326;i uzbruks mums ce&#316;ojuma k&#257;rt&#299;b&#257;. M&#275;s nesp&#275;sim aizst&#257;v&#275;ties, m&#363;s apkaus b&#275;go&#353;us. Lab&#257;k jau palikt &#353;eit, kur m&#275;s varam nocietin&#257;ties.

- Uzklausi mani! - Keriks neatlaid&#257;s. - Ja m&#275;s paliekam &#353;eit, tas b&#363;s tie&#353;i tas, ko vi&#326;i gaida. Ko vi&#326;i grib. Tas ta&#269;u ir vi&#326;u pl&#257;ns: uzbrukt mums &#353;aj&#257; viet&#257;. Vari b&#363;t dro&#353;s, ka uzbrukums ir izstr&#257;d&#257;ts lidz s&#299;kumiem un t&#257; m&#275;r&#311;is ir m&#363;s izn&#299;cin&#257;t. Mums j&#257;nomierin&#257;s un j&#257;apsver vislab&#257;kie izdz&#299;vo&#353;anas ce&#316;i. Tie zv&#275;ri, ar ko vi&#326;i j&#257;j Es nekad agr&#257;k neesmu redz&#275;jis t&#257;dus vai pat dzird&#275;jis par tiem. Tas gan neko nenoz&#299;m&#275;. Vi&#326;iem &#353;eit ir pieejama pal&#299;dz&#299;ba no visas vi&#326;u pasaules. Sav&#257;du rad&#299;jumu ir bez sava gala - vis&#257;di maragi, ko m&#275;s pat iedom&#257;ties nevaram. Bet tagad m&#275;s zin&#257;m par tiem, m&#275;s esam br&#299;din&#257;ti. - Vi&#326;&#353; p&#257;rlaida skatienu visapk&#257;rt. - &#352;o apmetnes vietu m&#275;s izv&#275;l&#275;j&#257;mies t&#257;p&#275;c, ka t&#257; ir pie &#363;dens, bet uzbrukumu no upes var&#275;tu veiksm&#299;gi atsist. Vai vi&#326;i tuvojas ari pa &#363;deni? Vai tu redz&#275;ji k&#257;das laivas?

- Nevienu, - Peremandus atbild&#275;ja. - Upe bija tuk&#353;a. Vi&#326;u ir tik daudz, ka pal&#299;dz&#299;ba nav vajadz&#299;ga. Vi&#326;u tur bija k&#257; g&#257;jputnu pirms rudens lidojuma uz dienvidiem. K&#257; lapu, kam nav skaita.

- M&#363;su &#275;rk&#353;&#311;u &#382;ogu sabrad&#257;s, - Keriks secin&#257;ja. - Un m&#363;s ar&#299;. Mums j&#257;aiziet nekav&#275;joties. Uz zieme&#316;iem. Te palikt nedr&#299;kst.

Murmul&#275;&#353;ana aprima. Neviens ne&#326;&#275;ma v&#257;rdu, jo st&#257;voklis bija p&#257;r&#257;k neparasts, nezin&#257;ms. Mednieki uzl&#363;koja savus vado&#326;us. Samadari piev&#275;rs&#257;s Herilakam. L&#275;mums j&#257;pie&#326;em vi&#326;am.

Herilaka seja bija tikpat dr&#363;ma k&#257; citas sejas visapk&#257;rt, - v&#275;l dr&#363;m&#257;ka, jo tagad uz vi&#326;u g&#363;la visa atbild&#299;ba. Vi&#326;a acis &#353;aud&#299;j&#257;s uz vis&#257;m pus&#275;m, tad mugura iztaisnoj&#257;s un &#353;&#311;&#275;pa k&#257;ts triec&#257;s pret zemi.

- M&#275;s iesim! Margalum taisn&#299;ba. Palikt &#353;eit noz&#299;m&#275; doties dro&#353;&#257; n&#257;v&#275;. Ja mums j&#257;nocietin&#257;s, lai tas notiek k&#257;d&#257; m&#363;su izv&#275;l&#275;t&#257; viet&#257;. Nakts ir v&#275;l tikai pus&#275;. Mums j&#257;izmanto atlikus&#299; tumsa. Nov&#257;ciet teltis

- N&#275;! - Keriks met&#257;s starp&#257;. - T&#257; b&#363;tu k&#316;&#363;da. No visiem viedok&#316;iem. Tas prasa laiku, un laika mums patie&#353;&#257;m nav. Ja iekrausim teltis, &#353;&#316;&#363;ce&#326;i b&#363;s smagi piel&#257;d&#275;ti un m&#363;su solis b&#363;s smags. M&#275;s &#326;emam l&#299;dzi iero&#269;us, &#275;damo un dr&#275;bes, - un neko vair&#257;k.

Klaus&#299;j&#257;s ar&#299; sievietes, un tagad viena, apjau&#353;ot zaud&#275;jumu, ievaiman&#257;j&#257;s.

- M&#275;s varam uztais&#299;t jaunas teltis, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. - M&#275;s nevaram no jauna uztais&#299;t dz&#299;v&#299;bas. Iekraujiet &#353;&#316;&#363;ce&#326;os tikai to, ko es teicu; ar&#299; mazus b&#275;rnus var&#275;tu vest j&#257;&#353;us. Atst&#257;jiet teltis st&#257;vam. Maragi ta&#269;u nezin&#257;s, ka t&#257;s tuk&#353;as. Vi&#326;i uzbruks, t&#275;r&#275;s dzelk&#353;&#326;us, zaud&#275;s laiku. M&#275;s nevaram at&#316;auties noniecin&#257;t ne mirkli laika. Es ieteiktu darit t&#257;.

- Dariet, k&#257; margalus pav&#275;l! - Herilaks, &#353;&#311;&#275;pu v&#275;cin&#257;dams, iesauc&#257;s. - Ejiet!

Mastodonti taur&#275;dami pauda neapmierin&#257;t&#299;bu ar trauc&#275;jumu, bet neganti

sitieni v&#257;r&#299;gajos mutes kakti&#326;os lika dz&#299;vniekiem pak&#316;auties. Steig&#353;us atdz&#299;vin&#257;ja ugunskurus tel&#353;u priek&#353;&#257; un saj&#363;dza &#353;&#316;&#363;ce&#326;us. Keriks atst&#257;ja Armunu v&#257;cam kop&#257; visu nepiecie&#353;amo un dev&#257;s uz kolonnas galvgali, kur jau gaid&#299;ja Herilaks.

Herilaks nor&#257;d&#299;ja uz zieme&#316;iem.

- Tur zeme ce&#316;as aug&#353;up, k&#257; atceraties. Pauguri ir me&#382;aini un brik&#353;&#326;aini, viet&#257;m caur zemes virsk&#257;rtu izspraucas kalnu akmens. Pirms m&#363;s pan&#257;k, mums j&#257;nok&#316;&#363;st tur. Tie&#353;i tur m&#275;s atrad&#299;sim poz&#299;cijas, lai aizst&#257;v&#275;tos.

Nebija vi&#326;i v&#275;l atst&#257;ju&#353;i apmetni, kad uzl&#275;ca m&#275;ness, iez&#299;m&#275;dams r&#299;tausmas tuvo&#353;anos. Samadi izk&#257;rtoj&#257;s vien&#257; rind&#257;, mednieki sabikst&#299;ja mastodontus, kas, neapmierin&#257;ti taur&#275;dami, met&#257;s rik&#353;os, un pa&#353;i aizcilpoja l&#299;dz&#257;s. Jau ilgu laiku vi&#326;i med&#299;ja &#353;aj&#257; zem&#275;, zin&#257;ja katru ieplaku un katru izcilni. Izv&#275;l&#275;tais ce&#316;&#353; uz zieme&#316;iem bija pats &#299;s&#257;kais un taisn&#257;kais.

Kad p&#257;r zemi nolija pirmie r&#299;tausmas stari, kolonna jau bija izstiepusies un g&#257;ja so&#316;os. Mastodonti bija p&#257;r&#257;k noguru&#353;i, lai kurn&#275;tu, un truli sl&#257;ja, stamp&#257;jot zemi. &#268;&#257;poja ar&#299; mednieki, mezdami skatus atpaka&#316;, kur gan nebija ko redz&#275;t. Pagaid&#257;m.

G&#257;jiens turpin&#257;j&#257;s. Laiks v&#275;l rit&#275;ja moko&#353;i gausi, l&#299;dz Herilaks uzsauca:

- St&#257;t! Padzersimies un atvilksim elpu.

Vi&#326;&#353; l&#363;koj&#257;s atpaka&#316;, l&#299;dz pievilk&#257;s ar&#299; g&#257;jiena aste, un paaicin&#257;ja Peremandu.

- Tu zini, cik t&#257;lu bija maragi no m&#363;su apmetnes. Vai vi&#326;i to b&#363;s jau sasniegu&#353;i?

Peremandus, domigi piemiedzis acis, v&#275;r&#257;s uz dienvidiem, l&#299;dz negrib&#299;gi

paloc&#299;ja galvu.

- Man tas pras&#299;ja ilg&#257;ku laiku, vi&#326;i p&#257;rvietoj&#257;s daudz &#257;tr&#257;k. Nu vi&#326;i b&#363;s jau kl&#257;t.

- Un dr&#299;z vien pan&#257;ks ari m&#363;s pa&#353;us, - Herilaks dr&#363;mi piemetin&#257;ja, ar ac&#299;m nom&#275;rodams kalnu piek&#257;ji austrumos. - L&#363;k! Tur mums j&#257;atrod vieta aizsardz&#299;bas poz&#299;cij&#257;m. Uz priek&#353;u!

P&#275;c laici&#326;a jau var&#275;ja nojaust k&#257;pumu; paguru&#353;ie mastodonti zaud&#275;ja tempu, un tos n&#257;c&#257;s bikst&#299;t. Taka veda no ielejas kalnup, proj&#257;m no pierastajiem upes l&#299;&#269;iem. K&#257;ds mednieks no priek&#353;gala atrik&#353;oja atpaka&#316; pie Herilaka.

- K&#257;pums k&#316;&#363;st st&#257;v&#257;ks, un dr&#299;z vien jau b&#363;s gr&#363;ti r&#257;pties.

P&#275;c br&#299;ti&#326;a, kad samadi aizelsu&#353;ies p&#257;rvar&#275;ja k&#257;rt&#275;jo nog&#257;zi, Herilaks nor&#257;d&#299;ja uz v&#275;l st&#257;v&#257;ku, akme&#326;iem nobiru&#353;u krauju, kura aug&#353;upce&#316;&#257; ietiec&#257;s kalna me&#382;ainajos s&#257;nos.

- L&#363;k, ar&#299; tas, kas mums vajadz&#299;gs. Ja m&#275;s tur izk&#257;rtosimies un nogaid&#299;sim, vi&#326;iem neizdosies neman&#299;ti uzbrukt no muguras. N&#257;ksies p&#257;rvar&#275;t &#353;o nog&#257;zi. Vi&#326;i ies pa klajumu, kam&#275;r sl&#275;psimies starp kokiem. Tur ar&#299; apmetamies!

Piemeimuroja ar&#299; Keriks un uz&#326;&#275;ma &#353;o zi&#326;u ar atvieglojumu. K&#257;ja s&#257;p&#299;gi pukst&#275;ja p&#275;c nogurdino&#353;&#257; g&#257;jiena, un katrs solis sag&#257;d&#257;ja cie&#353;anas. Tom&#275;r tagad nav &#299;stais br&#299;dis dom&#257;t par sevi.

- Labs pl&#257;ns, - vi&#326;&#353; piekrita. - Lopi ir noguru&#353;i un t&#257;l&#257;k netiks. Vi&#326;i j&#257;iedzen dzi&#316;&#257;k me&#382;&#257;, j&#257;pa&#275;dina un j&#257;atp&#363;tina. Un sievietes ar&#299;. Mums visiem nedaudz j&#257;atp&#363;&#353;as, jo ar tumsu m&#275;s dosimies t&#257;l&#257;k. Ja maragu p&#363;&#316;i ir tik milz&#299;gi, k&#257; st&#257;st&#299;ja Peremandus, m&#275;s diez vai var&#275;tu vi&#326;us visus apkaut. Labi, ja var&#275;tu vi&#326;us aptur&#275;t. Ko tu par to saki. Herilak?

- Es teiktu, ka &#353;&#299; doma ir smaga k&#257; akmens. Bet laikam ta&#269;u ari pr&#257;t&#299;ga. M&#275;s gaidisim uzbrukumu me&#382;mal&#257;. Mastodonti iesprauksies dzi&#316;&#257;k starp kokiem. Harhavola! Man vajag &#257;trus skr&#275;j&#275;jus no tava samada, kas izraudz&#299;tos ce&#316;u me&#382;&#257; un aiz t&#257;, kam&#275;r v&#275;l gai&#353;s. M&#275;s c&#299;n&#299;simies! P&#275;c tumsas iest&#257;&#353;an&#257;s turpin&#257;sim ce&#316;u.

B&#275;g&#316;i v&#275;l nebija beigu&#353;i virz&#299;ties aug&#353;up, kad k&#257;ds mednieks izkliedza br&#299;din&#257;jumu un nor&#257;d&#299;ja uz rietumiem, uz biez&#275;jo&#353;u putek&#316;u m&#257;koni, kas c&#275;l&#257;s aiz pirm&#257; paugura &#353;aj&#257; virkn&#275;. &#352;is skats lika atpalic&#275;jiem pasteigties.

Kailos zarus grabin&#257;ja spirgts v&#275;ji&#326;&#353;. Keriks aps&#275;d&#257;s mikstaj&#257; z&#257;l&#275; l&#299;dz&#257;s Herilakam, &#316;aujot p&#275;cpusdienas saulei gl&#257;st&#299;t seju, un r&#363;p&#299;gi sal&#257;d&#275;ja dzelk&#353;&#326;us hezocan&#257;. M&#257;konis tuvoj&#257;s. Herilaks piec&#275;l&#257;s un ar m&#257;jienu lika medniekiem piesegties.

- Sl&#275;pieties! - vi&#326;&#353; uzsauca. - Un nespiediet n&#257;vesn&#363;jas, kam&#275;r neesmu pav&#275;l&#275;jis, lai cik tuvu vi&#326;i ar&#299; b&#363;tu! Kad pav&#275;l&#275;&#353;u - &#353;aujiet! Slakt&#275;jiet t&#257;, ka l&#299;&#311;i kraujas gr&#275;d&#257;s, un ne&#316;aujiet vi&#326;iem pasprukt gar&#257;m! Neatk&#257;pieties bez pav&#275;les! P&#275;c pav&#275;les - atk&#257;pieties, bet tikai maz&#257;m grupi&#326;&#257;m! Patverieties aiz kokiem! &#315;aujiet citiem tikt jums gar&#257;m! Es gribu, lai mednieki sl&#275;pjas un &#353;auj - bez mitas! Lai maragi krit starp kokiem, k&#257; krita piekaln&#275;! Atcerieties: m&#275;s esam vienigais &#353;&#311;&#275;rslis starp maragiem un samadiem! Nelaidiet vi&#326;us gar&#257;m!

Maragi bija tuvu. Putek&#316;u m&#257;konis jau v&#275;l&#257;s no p&#275;d&#275;j&#257;s ielejas, ko samadi tikko k&#257; &#353;&#311;&#275;rsoju&#353;i. Keriks vis&#257; garum&#257; izstiep&#257;s aiz resna koka stumbra, atspiedis hezocanu pret kritu&#353;u zaru. Nog&#257;zes z&#257;le v&#275;j&#257; &#353;&#363;poj&#257;s. No t&#257;s pac&#275;l&#257;s putnu bars un uzspurdza augstu virs galvas. Att&#257;l&#257; duna pieauga vai p&#275;rkona stiprum&#257;.

Piepe&#353;i paugura kaupr&#275; nesteidz&#299;g&#257;, bet neatlaid&#299;g&#257; sol&#299; iznira tum&#353;i apveidi. Keriks nekust&#299;gi gul&#275;ja, plakdams pie zemes un ieklaus&#299;damies savas sirds nepr&#257;t&#299;gaj&#257; skr&#275;jien&#257;.

J&#257;jamlopi izr&#257;d&#299;j&#257;s lieli, skat&#257; lidz&#299;gi epetrukiem, un p&#257;rvietoj&#257;s uz paka&#316;k&#257;j&#257;m, resnaj&#257;m ast&#275;m vagodami z&#257;li. Katram uz skausta tup&#275;ja pa jilan&#275;.

J&#257;tnieces p&#257;rl&#363;koja nog&#257;zi un me&#382;audzi aiz t&#257;s, nogaidot, l&#299;dz pietuvojas ari dobj&#257;k&#257;, att&#257;l&#257;k&#257; duna.

Kad kaln&#257; s&#257;ka rindoties zemi dz&#299;vnieki ar p&#257;r&#257;k daudziem k&#257;ju p&#257;riem, Kerikam pat &#382;oklis atk&#257;r&#257;s. &#268;etras k&#257;jas katr&#257; s&#257;n&#257;, kop&#257; - asto&#326;as. Niec&#299;gas galvi&#326;as uz resniem kakliem. Ar&#299; tie apst&#257;j&#257;s un dr&#363;zm&#275;j&#257;s, bru&#326;otu f&#257;rgaju aps&#275;sti. Tam vi&#326;i ar&#299; audz&#275;ti - lai atnestu &#353;urp f&#257;rgajas, p&#363;&#316;u p&#363;&#316;iem.

Visa &#353;&#299; rad&#299;ba &#326;udz&#275;ja un mutu&#316;oja, tad ats&#257;ka gaitu uz priek&#353;u.

V&#275;j&#353; p&#363;ta no jilan&#275; puses, atnesot vi&#326;u uzsaucienu ska&#326;as, so&#316;u dunu, lopu spiedz&#299;go kviek&#353;anu un sk&#257;benu, net&#299;kamu dz&#299;vnieku &#311;erme&#326;u smaku.

Uzbruc&#275;jas n&#257;ca tuv&#257;k un tuv&#257;k kokos patv&#275;ru&#353;os mednieku sauji&#326;ai, aizsedzot pamali. Skaidri iez&#299;m&#275;j&#257;s viss&#299;k&#257;kie dz&#299;pari uz zv&#275;ru plankumot&#257;s &#257;das, iero&#269;us sa&#382;&#326;augu&#353;as f&#257;rgajas, kas blisin&#257;j&#257;s caur putek&#316;iem, un visam priek&#353;&#257; - jilan&#275; uz saviem varenajiem j&#257;jamlopiem.

Uzbruc&#275;ju so&#316;u varenaj&#257; rib&#257; atskan&#275;ja Herilaka v&#299;terojo&#353;ais sign&#257;ls.

Nosprakst&#275;ja pirm&#257;s n&#257;vesn&#363;jas.



XVI

Keriks iz&#353;&#257;va uz tuv&#257;ko jilan&#275;, netr&#257;p&#299;ja, bet nog&#257;za t&#257;s j&#257;jamlopu. Rad&#299;jums v&#275;l izsl&#275;j&#257;s, bet t&#363;da&#316; ar&#299; smagi nov&#275;l&#257;s zem&#275;. J&#257;tniece nokrita veiksm&#299;gi un jau l&#363;koja laist darb&#257; hezocanu, bet Kerika n&#257;kamais &#353;&#257;viens &#311;&#275;ra vi&#326;u kakl&#257;, un nelaim&#299;g&#257; sak&#326;upa z&#257;l&#275;.

S&#257;k&#257;s slakti&#326;&#353;. Pirm&#257;s uzbruc&#275;ju l&#299;nijas nog&#257;za bl&#299;va zalve no kokiem. Daudz neveiklo asto&#326;k&#257;ju krita un sag&#363;la kaudz&#275;s, izb&#257;rstot pa zemi f&#257;rgajas. Tie nedaudzie, kas v&#275;l turpin&#257;ja g&#257;jienu, tom&#275;r g&#257;ja boj&#257; krietni pirms me&#382;malas sasnieg&#353;anas. Izgl&#257;bu&#353;ies met&#257;s atpaka&#316; un sad&#363;r&#257;s ar aizmugur&#275;jiem, kuri v&#275;l turpin&#257;ja uzbrukumu. Dzelk&#353;&#326;i lija p&#257;r &#311;erme&#326;u &#326;udzekli, un l&#299;&#311;u kalni auga. Uzbrukums aps&#299;ka, gaisu pild&#299;ja zem kr&#299;to&#353;ajiem lopiem pak&#316;uvu&#353;o sadrag&#257;to f&#257;rgaju s&#257;pju br&#275;cieni.

Tagad komandas izkliedza jilan&#275; arjergards tarakastu mugur&#257;s. Vi&#326;u vad&#299;b&#257; f&#257;rgajas mekl&#275;ja patv&#275;rumu un atkl&#257;ja atbildes uguni. Keriks nolaida ieroci un ieklaus&#299;j&#257;s, jo &#353;o to no teikt&#257; saprata. Viena j&#257;tniece atdal&#299;j&#257;s no uzbruc&#275;j&#257;m, piev&#275;rsa sev uzman&#299;bu un izkliedza pav&#275;les. Keriks pac&#275;la &#353;aujamo, bet aptv&#275;ra ka vi&#326;a r&#363;p&#299;gi turas &#257;rpus &#353;&#257;viena att&#257;luma. Tagad var&#275;ja glu&#382;i skaidri sadzird&#275;t &#353;o balsi, kura cent&#257;s haos&#257; ieviest k&#257;rt&#299;bu. To saprata ar&#299; Keriks.

Vi&#326;&#353; sastinga plat&#257;m ac&#299;m, sa&#382;&#326;augt&#257;m d&#363;r&#275;m un saspringtiem musku&#316;iem. &#352;&#299; balss! &#352;o balsi vi&#326;&#353; pazina.

Bet Vaint&#275; ta&#269;u ir mirusi, vi&#326;&#353; pats to nogalin&#257;ja! Ied&#363;ra, k&#257; n&#257;kas. Vi&#326;ai j&#257;b&#363;t pagalam!

Tik un t&#257; - t&#257; bija Vaint&#275; balss, ska&#316;a un pav&#275;lo&#353;a. Keriks piel&#275;ca k&#257;j&#257;s, cenzdamies saskatit skaidr&#257;k, bet vi&#326;a bija jau nov&#275;rsusies. Tikl&#299;dz Vaint&#275; pagriez&#257;s atpaka&#316;, Keriks sa&#326;&#275;ma smagu dunku mugur&#257;, nov&#275;l&#257;s zem&#275; un tika aizvilkts atpaka&#316; sl&#275;pni. Lap&#257;s visapk&#257;rt &#269;ab&#275;ja dzelk&#353;&#326;i. Herilaks vi&#326;u atlaida un piesedz&#257;s ar&#299; pats.

- T&#257; ir vi&#326;a! - Keriks saspringti &#269;ukst&#275;ja. - T&#257;, kuru es nogal&#275;ju, maragu samadars! Bet es vi&#326;u nogal&#275;ju, tu ta&#269;u redz&#275;ji!

- Es redz&#275;ju, ka tu sad&#363;ri k&#257;du maragu. Varb&#363;t tos nav tik viegli non&#257;v&#275;t.

T&#257;tad dz&#299;va gan. &#352;aubu nav. Dz&#299;va. Keriks papurin&#257;ja galvu un pac&#275;la hezocanu. Nav va&#316;as dom&#257;t par t&#257;d&#257;m liet&#257;m! Ja vien Vi&#326;&#353; var&#275;tu non&#257;v&#275;t vi&#326;u tagad.

Keriks piespieda sevi atgriezties pie kaujas.

L&#299;dz &#353;im uzbruc&#275;jas bija t&#275;r&#275;ju&#353;as maz dzelk&#353;&#326;u, jo p&#275;k&#353;&#326;ais trieciens izr&#257;d&#299;j&#257;s graujo&#353;i sp&#275;j&#353;. &#352;obr&#299;d vi&#326;as rada patv&#275;rumu aiz savu kritu&#353;o kaudz&#275;m un deva prettriecienu. Neskait&#257;mie dzelk&#353;&#326;i &#269;abin&#257;ja lapas un &#353;&#363;poja zari&#326;us.

- Ner&#275;gojies! - Herilaks &#353;&#326;&#257;ca. - Pieploc pie zemes! Gaidi uzbrukumu.

Jilan&#275;, kuras izspruka no pirm&#257; trieciena, tagad tur&#275;ja savus lielos tarakastus

dro&#353;&#299;b&#257; aiz araktopu un f&#257;rgaju masas. Pav&#275;le atspiest uzbrukumu izsauca lielu k&#326;adu. F&#257;rgajas negribigi c&#275;l&#257;s un skr&#275;ja uz priek&#353;u n&#257;v&#275;. Pretuzbrukumu apspieda, v&#275;l nes&#257;ku&#353;os.

- Atsit&#257;m gan, - Herilaks gandar&#299;ts konstat&#275;ja, v&#275;rodams l&#299;&#311;iem piekais&#299;to nog&#257;zi. - M&#275;s varam vi&#326;us notur&#275;t.

- Tiesa gan, ne ilgi, - Keriks iebilda, nor&#257;d&#299;dams lejup. - Uzbr&#363;kot no &#363;dens, t&#257;s izv&#275;r&#353;as apl&#299;kus abos s&#257;nos un sak&#316;aujas aiz pretinieka muguras. Manupr&#257;t, tie&#353;i tas notiek ar&#299; &#353;obr&#299;d.

- M&#275;s varam to nepie&#316;aut!

- K&#257;du br&#299;di. Bet es zinu vi&#326;u taktiku. Vi&#326;as uzbruks aizvien pla&#353;&#257;k&#257; un pla&#353;&#257;k&#257; front&#275;, l&#299;dz tom&#275;r ap&#326;ems m&#363;su flangus. Mums j&#257;b&#363;t gataviem.

Kerikam bija taisn&#299;ba. F&#257;rgajas r&#257;p&#257;s lejup no asto&#326;k&#257;jainajiem araktopiem un izk&#257;rtoj&#257;s vis&#257; piekalnes plat&#299;b&#257;, ap&#326;&#275;m&#299;gi k&#257;pdamas aug&#353;up. T&#257;s g&#257;ja boj&#257;. bet aiz vi&#326;&#257;m jau n&#257;ca jaunas. Jilan&#275; komandieres neraiz&#275;j&#257;s par lielgabalu ga&#316;u. Par&#257;d&#299;j&#257;s jaunas un jaunas f&#257;rgajas, sl&#275;pdam&#257;s aiz kritu&#353;aj&#257;m, un da&#382;as bezmaz aizk&#316;uva l&#299;dz pa&#353;ai me&#382;malai.

Pirm&#257; f&#257;rgaja atrada patv&#275;rumu starp kokiem tikai pusdienlaik&#257;. Vi&#326;ai pievienoj&#257;s ar&#299; citas, un tanu aizsargsp&#275;kiem n&#257;c&#257;s atk&#257;pties.

S&#257;k&#257;s cit&#257;da, ne maz&#257;k asi&#326;aina kauja. Maz bija f&#257;rgaju ar pieredzi me&#382;&#257;. Tikl&#299;dz k&#257;da atst&#257;ja aizsegu, t&#257; parasti ar&#299; krita. Bet vi&#326;as joproj&#257;m n&#257;ca. Kaujai vairs nebija frontes, mednieki un medijamie me&#382;a puskr&#275;sl&#257; sajuka vien&#257; &#326;irb&#257;.

Keriks lidz ar p&#257;r&#275;jiem atk&#257;p&#257;s, vairs nejuzdams s&#257;pes k&#257;j&#257; un g&#257;d&#257;dams, lai starp vi&#326;u un f&#257;rgaj&#257;m alla&#382; paliktu koku bie&#382;&#326;a, tom&#275;r, tikl&#299;dz vi&#326;&#353; iztaisnoj&#257;s, atskan&#275;ja sauss sprak&#353;&#311;is un krev&#275; pie pa&#353;as sejas iecirt&#257;s dzelksnis. Keriks apcirt&#257;s un ar kreiso roku ietrieca &#353;&#311;&#275;pu f&#257;rgaj&#257;, kas bija pielav&#299;jusies no mugurpuses, ap&#326;&#275;m&#299;gi izr&#257;va ieroci un met&#257;s dzi&#316;&#257;k me&#382;&#257;.

Ats&#257;k&#257;s atk&#257;p&#353;an&#257;s. Pav&#275;lo&#353;i &#269;uksti dzina mastodontus, aiz tiem sav&#257;c&#257;s mednieki un sedza aizmuguri. Caur me&#382;u atskan&#275;ja ar&#299; skarb&#257;k&#257;s balsis izsauktas komandas, un Keriks, pielicis delnu pie auss, apst&#257;j&#257;s, uzman&#299;gi ieklaus&#299;j&#257;s un met&#257;s caur kokiem p&#275;c Herilaka.

- Vi&#326;as atvelk sp&#275;kus! - Keriks s&#275;ca. - Es nevaru dro&#353;i spriest par vi&#326;u teikto, neredzot vi&#326;as, bet ir fr&#257;zes, ko var saprast.

- Vai vi&#326;i ir sakauti un b&#275;g?

- N&#275; ta&#269;u. - Keriks pac&#275;la skatienu uz tumsto&#353;o debesi virs koku galotn&#275;m. - N&#257;k nakts. Vi&#326;as atk&#257;pjas klajum&#257;. No rita sekos jauns uzbrukums.

- Bet m&#275;s jau b&#363;sim gabal&#257;. Trauksim nu atpaka&#316; pie samadiem.

- Vispirms gan j&#257;izdara viena lieta. Mums j&#257;iz&#311;emm&#275; me&#382;s un j&#257;uzmekl&#275; n&#257;vesn&#363;jas - cik vien daudz var. Tad varam iet.

- Tev taisn&#299;ba. N&#257;vesn&#363;jas un dzelk&#353;&#326;i. Esam pamat&#299;gi iz&#353;&#257;vusies.

Kad vi&#326;i, iero&#269;us sav&#257;ku&#353;i, atkal pievienoj&#257;s samadiem, bija jau melna nakts. Keriks n&#257;ca p&#275;d&#275;jais. Vi&#326;&#353; v&#275;l p&#257;rl&#363;koja nog&#257;zi; Herilaks vi&#326;am uzsauca, Keriks pam&#257;ja pret&#299; un r&#257;d&#299;ja lejup.

- Liec citiem atgriezties ar iero&#269;iem. Es gribu, lai m&#275;s abi piek&#316;&#363;tu tuv&#257;k maragu apmetnei. Vi&#326;iem nepat&#299;k tumsa. Varb&#363;t m&#275;s kaut ko varam pas&#257;kt.

- Uzbrukt nakt&#299;?

- Tie&#353;i to vajadz&#275;tu noskaidrot.

Vi&#326;i uzman&#299;gi so&#316;oja, turot iero&#269;us gatav&#299;b&#257;, bet ienaidnieks bija jau atst&#257;jis nokalni. Tiesa gan, p&#257;r&#257;k t&#257;lu tas nebija ticis. T&#257;lu lejup z&#257;&#316;ainaj&#257; nog&#257;z&#275; meln&#275;ja apmetne. Klusa un nekust&#299;ga v&#299;d&#275;ja tum&#353;o &#311;erme&#326;u g&#363;zma.

Abi mednieki ne bridi nezaud&#275;ja modr&#299;bu. Vi&#326;i tuvoj&#257;s kn&#363;pus un, non&#257;ku&#353;i jau glu&#382;i tuvu, turpin&#257;ja ce&#316;u li&#353;us. Krietna bultas &#353;&#257;viena att&#257;lum&#257; no jilan&#275; apmetnes Herilaks aptur&#275;ja Keriku ar vieglu piesk&#257;rienu plecam.

- Tas izskat&#257;s p&#257;r&#257;k vienk&#257;r&#353;i, - vi&#326;&#353; &#269;ukst&#275;ja aus&#299;. - Vai tie&#353;&#257;m vi&#326;iem nav kaut k&#257;das apsardzes?

- Nezinu. Vi&#326;as nakt&#299; gu&#316;. Mums tas j&#257;noskaidro.

V&#275;l p&#257;ris so&#316;u t&#257;l&#257;k Kerika pirksti sataust&#299;ja kaut ko sav&#257;du - t&#257;du k&#257; n&#363;ju, k&#257; v&#299;nst&#299;gu, k&#257; sprunguli z&#257;l&#275;. Tas gausi sl&#299;d&#275;ja caur pirkstiem.

- Atpaka&#316;! - vi&#326;&#353; uzsauca Herilakam, bet t&#363;da&#316; ar&#299; tie&#353;i priek&#353;&#257; iemirdz&#275;j&#257;s gaisma. Bl&#257;va gaisma, kas strauji pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;, l&#299;dz spo&#382;i apsp&#299;d&#275;ja visu apk&#257;rtni. Atskan&#275;ja &#353;&#257;vienu sprak&#353;&#311;i, un &#269;ab&#275;dami visapk&#257;rt z&#257;l&#275; sabira n&#257;ves dzelk&#353;&#326;i. Mednieki l&#299;da, cik &#257;tri vien sp&#275;ja, l&#299;dz nok&#316;uva gl&#257;bjo&#353;aj&#257; tums&#257;, kur piel&#275;ca k&#257;j&#257;s un met&#257;s skrie&#353;us. &#315;imsto&#353;&#257;m k&#257;j&#257;m un aizrautu elpu vi&#326;i sasniedza kalna kaupri.

Aiz muguras gaisma izpl&#275;n&#275;ja un atkal nolaid&#257;s nakts. Jilan&#275; bija &#326;&#275;mu&#353;as v&#275;r&#257; m&#257;c&#299;bu p&#275;c slakti&#326;a liedag&#257;. Vi&#326;as vairs nepie&#316;aus uzbrukumu nakt&#299;.

Kerika un Herilaka sav&#257;ktos dzelk&#353;&#326;us un hezocanus iel&#257;d&#275;ja &#353;&#316;&#363;ce&#326;os, un ats&#257;k&#257;s atk&#257;p&#353;an&#257;s. Pa ce&#316;am Herilaks aprun&#257;j&#257;s ar samadariem.

&#268;etri mednieki nebija atgriezu&#353;ies no kaujas me&#382;&#257;.

Vi&#326;i p&#257;rvietoj&#257;s gausi, p&#257;r&#257;k gausi, lai var&#275;tu izb&#275;gt no uzbrukuma, kas, bez &#353;aub&#257;m, gaid&#257;ms r&#299;t no rita. P&#275;c div&#257;m nakt&#299;m nebeidzamas ie&#353;anas bez miega visi jut&#257;s sl&#257;bani. Mastodonti bikst&#299;&#353;anu uz&#326;&#275;ma ar ska&#316;iem bauriem. Un tom&#275;r - samadi turpin&#257;ja vilkties uz priek&#353;u, jo citas izejas nebija. Palikt noz&#299;m&#275;tu mirt.

Zeme bija nel&#299;dzena, klin&#353;aina, turkl&#257;t p&#257;rsvar&#257; veda kalnup. Gaita k&#316;uva l&#275;n&#257;ka un l&#275;n&#257;ka, un krietnu bridi pirms r&#299;tausmas aprima pavisam. Sorlis steidza pie Herilaka ar zi&#326;u.

- Lopi nekust! Vi&#326;i neies t&#257;l&#257;k! Varam kaut &#353;&#311;&#275;piem durt!

- T&#257;tad paliekam &#353;epat, - Herilaks izmoc&#299;t&#257; bals&#299; noteica. - Pagul&#275;sim, atp&#363;t&#299;simies. L&#299;dz ar saull&#275;ktu ats&#257;ksim virz&#299;ties uz n&#257;kamo poz&#299;ciju.

R&#299;tausm&#257; sac&#275;l&#257;s salts v&#275;j&#353;, un cilv&#275;ki, izl&#299;du&#353;i no saviem ka&#382;ok&#257;du p&#275;&#316;iem, drebin&#257;j&#257;s un d&#299;d&#299;j&#257;s. Visi jut&#257;s nom&#257;kti un izsmelti. Tikai skaidr&#257; apzi&#326;a, ka ienaidnieks tuvojas, lika vi&#326;iem no jauna doties ce&#316;&#257;. Armuna klus&#275;dama so&#316;oja lidz&#257;s Kerikam. &#352;obr&#299;d v&#257;rdi &#353;&#311;ita lieki. J&#257;liek tikai k&#257;jas uz priek&#353;u - viena p&#275;c otras -, j&#257;biksta neapmierin&#257;tie mastodonti, un viss.

K&#257;ds mednieks apst&#257;j&#257;s takas mal&#257;, atspied&#257;s uz &#353;&#311;&#275;pa un sagaid&#299;ja pien&#257;kam Keriku.

- Sakripeks v&#275;las, lai tu aizej uz priek&#353;galu pie vi&#326;a.

Sa&#326;&#275;mis sp&#275;kus, Keriks met&#257;s smagn&#275;j&#257; riks&#299; par sp&#299;ti puls&#275;jo&#353;ajai s&#257;pei k&#257;j&#257; - gar&#257;m &#353;&#316;&#363;ce&#326;iem un gr&#299;&#316;&#299;gajiem &#316;aud&#299;m. Tagad g&#257;ja ar&#299; mazi b&#275;rni, bet z&#299;dai&#326;us nesa sievietes vai liel&#257;kie b&#275;rni. Pat ar da&#316;&#275;ji atslogotiem &#353;&#316;&#363;ce&#326;iem, mastodonti pagurum&#257; &#316;ima. Ilgi &#353;&#257;ds g&#257;jiens vairs nevar&#275;ja turpin&#257;ties.

Kad Keriks sasniedza Herilaku, tas r&#257;d&#299;ja uz kalniem tie&#353;i priek&#353;&#257;.

- Tur ir atrasta apme&#382;ota kore, - vi&#326;&#353; st&#257;st&#299;ja, - &#316;oti l&#299;dz&#299;ga tai, pie kuras m&#275;s nak&#353;&#326;oj&#257;m vakar.

- Nav gana laba - Keriks s&#275;kdams elsa. - lenaidnie&#269;u ir p&#257;r&#257;k daudz. Vi&#326;as m&#363;s apies un atspied&#299;s atpaka&#316;.

- Vi&#326;i var&#275;tu b&#363;t guvu&#353;i labu m&#257;c&#299;bu. Pat maragi nav tik stulbi. Vi&#326;i tur&#275;sies pa gabalu. Vi&#326;i zina, ka uzbrukums nes&#299;s n&#257;vi.

Keriks nelaim&#299;gs noraido&#353;i papurin&#257;ja galvu.

- T&#257; var&#275;tu dar&#299;t tani. Vi&#326;i var&#275;tu redz&#275;t citus kr&#299;tam un izb&#299;ties. Ar maragiem t&#257; nav. Es vi&#326;us paz&#299;stu - pat p&#257;r&#257;k labi. Jilan&#275;, kuras j&#257;j uz lielajiem zv&#275;riem, aizmugur&#275; jutisies dro&#353;&#299;b&#257;. Un b&#363;s dro&#353;&#299;b&#257;. Un turpin&#257;s dzit f&#257;rgajas uzbrukum&#257;, k&#257; pirm&#299;t.

- Bet j&#257; nu t&#257;s neiet?

- Vi&#326;as nevar. Tas nav iesp&#275;jams. Ja vi&#326;as komandu sapratu&#353;as, tad klausa tai. T&#257; ar vi&#326;&#257;m ir. Vi&#326;as uzbruks.

- Maragi, - Herilaks novilka, pret&#299;gum&#257; at&#326;irgdams zobus. - Bet ko tad lai m&#275;s dar&#257;m?

- Turpin&#257;sim ce&#316;u, ko gan citu - Keriks bezpal&#299;dz&#299;gi nopl&#257;t&#299;ja rokas. Vi&#326;a &#257;da nogurum&#257; bija k&#316;uvusi pelnu pel&#275;ka. - Ja m&#275;s apmetamies &#353;e klajum&#257;, m&#363;s apkaus. Mums j&#257;iet t&#257;l&#257;k. J&#257;uzmekl&#275; k&#257;da augstiene, kur varb&#363;t iesp&#275;jams aizst&#257;v&#275;ties.

- Augstieni var aplenkt. Tad nu m&#275;s noteikti kritisim.

Taka veda aug&#353;up aizvien krauj&#257;k. Cilv&#275;ki klunkuroja, smagi kampdami elpu.

P&#275;c kores sasnieg&#353;anas gribot negribot n&#257;c&#257;s apst&#257;ties. Keriks pakrita, krampju saliekts devi&#326;os l&#299;kumos. Procesijas astes gals l&#275;n&#257;m vilk&#257;s aug&#353;up. Keriks sten&#275;dams piesl&#275;j&#257;s k&#257;j&#257;s un pal&#363;koj&#257;s uz priek&#353;u, uz k&#257;pumu, kas b&#363;tu j&#257;p&#257;rvar l&#299;dz n&#257;kamajai augstienei. Vi&#326;&#353;, muti iepletis, sastinga apa&#316;&#257;m ac&#299;m.

- Herilak! Vei, tur. taisni priek&#353;&#257;, uz to kalnaini! Redzi?

Herilaks piesedza acis un pal&#363;koj&#257;s, tad paraust&#299;ja plecus un nov&#275;rs&#257;s.

- Sniegs. No &#353;ejienes ziema v&#275;l neatk&#257;pjas.

- Tu nesaproti? Maragi ta&#269;u nepanes aukstumu! Un vi&#326;u j&#257;jamlopi neies snieg&#257;. Tur vi&#326;i mums nesp&#275;s sekot!

Herilaks atkal pac&#275;la skatienu, bet &#353;oreiz jau cer&#299;g&#257;k.

- Sniegs nemaz nav tik t&#257;lu. &#352;odien m&#275;s varam tur non&#257;kt. Ja vien ejam.

Vi&#326;&#353; sasauca medniekus, kuri g&#257;ja priek&#353;gal&#257;, izd&#257;&#316;&#257;ja jaunos r&#299;kojumus un,

apmierin&#257;ti nokrek&#353;&#311;&#275;jies, aps&#275;d&#257;s.

- Samadi turpin&#257;s ce&#316;u. Bet mums da&#382;iem j&#257;paliek iepaka&#316; un j&#257;aizkav&#275; sekot&#257;ji.

Bija par&#257;d&#299;jusies cer&#299;ba, un izredzes izdz&#299;vot deva samadiem jaunu sp&#275;ku. Pat mastodonti sajuta &#353;o mundrumu un taur&#275;dami cil&#257;ja snu&#311;us. Mednieki sekoja kolonnas virz&#299;bas mai&#326;ai - uz augstaj&#257;m'virsotn&#275;m -, un pa&#353;i dev&#257;s proj&#257;m k&#257; p&#275;d&#275;jie. Tagad vi&#326;i med&#299;s maragus t&#257;pat, k&#257; med&#299; ikvienu negantu zv&#275;ru.

Kad samadi bija jau piln&#299;b&#257; izzudu&#353;i skatienam, Herilaks apst&#257;din&#257;ja medniekus zem pa&#353;as izejas no ielejas. Birsto&#353;aj&#257;, akme&#326;ainaj&#257; nog&#257;z&#275; vietumis v&#299;d&#275;ja lieli klintsblu&#311;i.

- &#352;eit m&#275;s vi&#326;us aptur&#275;sim. Lai vi&#326;i iek&#316;&#363;st m&#363;su skav&#257;s. Tad m&#275;s vi&#326;us ap&#353;ausim. Nov&#257;ksim vado&#326;us. Atspied&#299;sim atpaka&#316;. Sagr&#257;bsim iero&#269;us un dzelk&#353;&#326;us. Ko vi&#326;i p&#275;c tam dar&#299;s, margalu?

- To pa&#353;u, ko vakar, - Keriks nopl&#257;t&#299;ja rokas. - Vi&#326;as tur&#275;sies m&#363;su priek&#353;&#257; dro&#353;&#257; att&#257;lum&#257; un s&#363;t&#299;s f&#257;rgajas, lai iet p&#257;r kalna kaupri, apiet flangus un nok&#316;&#363;st mums aizmugur&#275;.

- Tie&#353;i tas mums vajadz&#299;gs. M&#275;s atk&#257;psimies, pirms v&#275;l slazds b&#363;s sasl&#275;dzies

-  un izliksim v&#275;l nopietn&#257;kus slazdus vi&#326;iem! Un atkal, un atkal! - Sorlis izsauc&#257;s.

- T&#257; gan, - Herilaks pasmaid&#299;ja, bet vi&#326;a saltaj&#257; smaid&#257; nepazib&#275;ja ne humora dzirksts.

Vi&#326;i izraudz&#299;j&#257;s sl&#275;ptuves aiz klintsblu&#311;iem gar ab&#257;m ielejas sien&#257;m. Daudzi, ar&#299; Keriks, tikl&#299;dz sa&#316;imu&#353;i zem&#275;, t&#363;da&#316; ar&#299; iemiga, bet Herilaks, sakripeks, zviln&#275;ja acim va&#316;&#257;, modri v&#275;rodams k&#257;pumu starp div&#257;m r&#363;p&#299;gi uzst&#257;d&#299;t&#257;m akmens pl&#257;ksn&#275;m.

Ieraudz&#299;jis pirm&#257;s j&#257;tnieces, Herilaks steig&#353;us deva r&#299;kojumu modin&#257;t gul&#275;t&#257;jus. Dr&#299;z vien ielej&#257; jau r&#299;b&#275;ja araktopu smagie so&#316;i. Jilan&#275; tarakastu mugur&#257;s j&#257;ja karapulka priek&#353;gal&#257; un r&#257;dija virzienu. Vi&#326;as virz&#299;j&#257;s aug&#353;up pa nog&#257;zi, gar&#257;m tanu sl&#275;p&#326;iem, un gaus&#257;kais araktops v&#275;l nebija non&#257;cis &#353;&#257;viena att&#257;lum&#257;, kad priek&#353;gals jau sasniedza virsotni.

P&#275;c komandas s&#257;k&#257;s &#353;au&#353;ana.

Slakti&#326;&#353; bija drausmigs, pulka barg&#257;ks nek&#257; vakar. Mednieki &#353;&#257;va un &#353;&#257;va bez mitas, un pa&#353;i saj&#363;sm&#257; auroja. Augst&#257;k nog&#257;z&#275; uzk&#257;pu&#353;&#257;s jilan&#275; tika nodz&#299;tas atpaka&#316;, vi&#326;u j&#257;jamlopu milz&#299;gie l&#299;&#311;i k&#363;le&#326;odami v&#275;l&#257;s lejup n&#257;ves j&#363;kl&#299;. Ar&#299; araktopi krita viens p&#275;c otra, lidz ar f&#257;rgaj&#257;m. B&#275;go&#353;&#257;s ap&#353;&#257;va. Uzbruc&#275;ju priek&#353;&#275;j&#257;s rindas retin&#257;j&#257;s, un naidnieks atvilka sp&#275;kus, lai p&#257;rgrup&#275;tos. Mednieki vi&#326;as vaj&#257;ja, sl&#275;pdamies aiz kritu&#353;aj&#257;m un likdami liet&#257; to iero&#269;us. Vi&#326;i mit&#275;j&#257;s tikai tad, kad nov&#275;rot&#257;js kalna kaupr&#275; deva z&#299;mi. &#352;&#257;vienam nesasniedzam&#257; att&#257;lum&#257; vi&#326;i l&#275;k&#353;oja aug&#353;up pa nog&#257;zi un dev&#257;s t&#257;l&#257;k pa &#353;&#316;&#363;ce&#326;u iebrauktaj&#257;m vag&#257;m.

V&#275;l divas reizes maragi atd&#363;r&#257;s pret sl&#275;pni, v&#275;l divas reizes vi&#326;u pulki krita rind&#257;m vien un iero&#269;i palika pretiniekam par laup&#299;jumu. Tad tani atkal b&#275;ga pa iem&#299;to taku, bet saule jau sl&#299;ga aiz apv&#257;r&#353;&#326;a.

- &#352;&#257;di m&#275;s vairs t&#257;lu netiksim, - Keriks aizr&#257;dija, zv&#257;rodamies aiz sp&#275;ku izs&#299;kuma un s&#257;p&#275;m.

- Bet n&#257;ksies! Citas izejas nav! - dr&#363;mi atcirta Herilaks, sp&#299;t&#299;gi sperdams soli p&#275;c so&#316;a. Pat vi&#326;a sp&#275;ki bija izsmejami. Vi&#326;&#353; v&#275;l var&#275;ja paiet, bet apzin&#257;j&#257;s, ka ne viens vien teju teju krit&#299;s.

Sej&#257; cirt&#257;s skaudrs v&#275;j&#353;. K&#257;jas samet&#257;s; vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s un pav&#275;r&#257;s uz priek&#353;u.

Herilaka uzvaro&#353;ais sauciens izr&#257;va Keriku no trul&#257;s ap&#257;tijas. Ar&#299; vi&#326;&#353; pal&#363;koj&#257;s uz nog&#257;zi, blisin&#257;ja acis un cent&#257;s izsekot biedra r&#257;d&#299;t&#257;jpirkstam.

Uz dub&#316;ain&#257;s un izdang&#257;t&#257;s takas starp dzi&#316;aj&#257;m p&#275;d&#257;m meln&#275;ja mastodon- ta m&#275;slu &#269;upa, un taj&#257; vid&#275;ja balti punkti&#326;i. Uz zemes visapk&#257;rt var&#275;ja redz&#275;t ar&#299; liel&#257;kus baltus ple&#311;us.

Sniegs.

Samadu iem&#299;t&#257; taka aizvij&#257;s aug&#353;up pa sniegotu klajumu. Keriks met&#257;s skriet, paklupa, sauj&#257;m gr&#257;ba salto, balto sniegu un svieda to gais&#257;, liekot citiem saj&#363;sm&#257; smiet un gavil&#275;t.

Kraujas virsotn&#275; vi&#326;i atvilka elpu, jau l&#299;dz ce&#316;iem st&#257;v&#275;dami kupen&#257;s. T&#257;lu lej&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s jilan&#275; priek&#353;grupa. Sasniegu&#353;as sniegoto nog&#257;zi, j&#257;tnieces grieza savus rumakus atpaka&#316;. Apst&#257;j&#257;s ari visa uzbruc&#275;ju orda. Jilan&#275; j&#257;tnieces atgriez&#257;s pie saviem pulkiem un p&#275;c &#299;sas, drud&#382;ainas ros&#299;bas atkal no&#353;&#311;&#299;r&#257;s.

P&#363;lis atkal sakust&#275;j&#257;s. L&#275;n&#257;, gurd&#257; sol&#299; f&#257;rgaju pulki izzuda skatienam.



XVII

Upes ledus v&#257;ks bija sal&#363;zis un kr&#257;v&#257;s gr&#275;d&#257;s, kuras dr&#299;z vien l&#299;gani aizsl&#299;d&#275;ja lejup pa straumi, izzuzdamas j&#363;r&#257;. Pavasaris gan bija jau kl&#257;t, bet tum&#353;&#257;k&#257;s viet&#257;s no krasta up&#275; v&#275;l iestiep&#257;s ledus m&#275;les un kraujas p&#257;rkar&#275;s bl&#257;voja sa&#269;&#257;kst&#275;jis sniegs. Toties p&#316;av&#257;, pa kuru upe meta pla&#353;u cilpu, neliels stirnu bari&#326;&#353; jau mieloj&#257;s ar dzeltenza&#316;iem, sul&#299;giem jaun&#257;s z&#257;l&#299;tes stiebriem.

Dz&#299;vnieki saaus&#299;j&#257;s un s&#257;ka ost&#299;t gaisa p&#363;smas. Kaut kas vi&#326;us satrauca. Bari&#326;&#353; slaikiem l&#275;cieniem nozuda starp kokiem.

Herilaks st&#257;v&#275;ja stalto, m&#363;&#382;za&#316;o koku &#275;n&#257; un ieelpoja skuju spirdzino&#353;o smar&#382;u, l&#363;kodamies uz apmetni, ko vi&#326;i atst&#257;ja ruden&#299;. Ziemas skavas atsl&#257;ba; &#353;ogad pavasaris pien&#257;ca agr&#257;k nek&#257; daudzus iepriek&#353;&#275;jos gadus. Varb&#363;t ne&#382;&#275;l&#299;g&#257;s ziemas b&#363;s aps&#299;ku&#353;as?

Varb&#363;t.

Me&#382;&#257; bija dzirdama &#257;das iej&#363;gu &#269;&#299;kst&#275;&#353;ana un mastodontu auri. Dz&#299;vnieki pazina apvidu un saprata, ka m&#257;jas ir kl&#257;t, ka ce&#316;ojumam pien&#257;cis gals.

No me&#382;audzes iznira mednieki ar Keriku priek&#353;gal&#257;. Tagad var&#275;ja apst&#257;ties un iek&#257;rtoties parastaj&#257; viet&#257;, - &#311;erties pie nojumes b&#363;ves no krital&#257;m un k&#257;du laiku palikt tepat. Ziema v&#275;l pat nebija pasp&#275;jusi piln&#299;b&#257; atk&#257;pties, kad vi&#326;i jau izmeta to no galvas lidz ar dom&#257;m par n&#257;kamo.

Varb&#363;t

Galv&#257; iezag&#257;s tum&#353;as domas un ap&#275;noja saulaino dienu. Pasaul&#275; bija jilan&#275;. Un b&#363;s vienm&#275;r. Nemit&#299;gs drauds - k&#257; v&#275;tra, kas var s&#257;kt trakot ik m&#299;&#316;u br&#299;di. Lai ko ar&#299; tani dom&#257;tu, lai ko ar&#299; vi&#326;i v&#275;l&#275;tos pas&#257;kt, it visam p&#257;ri kl&#257;j&#257;s &#353;i apzi&#326;a, &#353;is briesmas no dienvidiem.

Vi&#326;a pr&#257;tojumus izklied&#275;ja ska&#316;i un l&#299;ksmi mastodontu spiedzieni. Ir gana! Savs laiks r&#363;p&#275;m, sava reize - nometnes b&#363;vei, uguns kur&#353;anai un svaigas ga&#316;as cep&#353;anai. Un atp&#363;tai.

&#352;o nakti vi&#326;i sagaid&#299;ja pie ugunskura, - Keriks, Herilaks un vecais Freikens. Un samadari. V&#275;deri bija pilni un sirdis - mierigas. Sorlis saru&#353;in&#257;ja uguni, uzsizdams dzirksteles, kas mirgu&#316;odamas izzuda tums&#257;. Nakts bija r&#257;ma; virs koku galotn&#275;m izl&#299;da pilnm&#275;ness. Sorlis izvilka gail&#275;jo&#353;u zari&#326;u, pap&#363;ta, lai tas uzliesmo, iegr&#363;da uguni p&#299;pes akmens kaus&#257;, dzi&#316;i ievilka d&#363;mus, izp&#363;ta pel&#275;ku mutuli un pasniedza p&#299;pi Harhavolam. Ar&#299; tas nodev&#257;s ritu&#257;lam r&#257;mi un svar&#299;gi. Tagad vi&#326;i bija samadu samads, un neviens vairs nesm&#275;j&#257;s par vi&#326;a un citu aizkalnie&#353;u sav&#257;do izrunu. Kur nu - p&#275;c kop&#257; pavadit&#257;s ziemas, p&#275;c kaujas ar maragiem! Jau trim vi&#326;a medniekiem bija sievietes no citiem samadiem. Tas ir ce&#316;&#353; uz mieru.

- Freiken! - Herilaks uzsauca. - Past&#257;sti mums par kauju! Past&#257;sti par kritu&#353;ajiem maragiem!

Freikens papurin&#257;ja galvu, liekot saprast, ka ir noguris, bet visi aizraut&#299;gi turpin&#257;ja l&#363;gties, ar&#299; citi sav&#257;c&#257;s ap ugunskuru, un vecais padev&#257;s. Br&#299;di kaut ko neskaidri zem deguna pad&#363;cis un ie&#353;&#363;pojies ritm&#257;, vi&#326;&#353; s&#257;ka dziedo&#353;u st&#257;st&#299;jumu par p&#275;rn&#257;s ziemas varo&#326;darbiem.

Visi gan pa&#353;i bija tur piedal&#299;ju&#353;ies un sav&#257;m ac&#299;m v&#275;roju&#353;i atst&#257;st&#299;tos notikumus, bet &#353;&#257;ds atst&#257;sts skan&#275;ja daudz lab&#257;k. Ar katru reizi st&#257;sts pilnveidoj&#257;s, atk&#257;p&#353;an&#257;s k&#316;uva moko&#353;&#257;ka, sievietes - s&#299;kst&#257;kas, mednieki - bra&#353;&#257;ki. Vienk&#257;r&#353;i neticama varoniba.

- atkal un atkal k&#257;pa aug&#353;up pa nog&#257;zi, atkal un atkal mednieki st&#257;ja vi&#326;iem pretim un gal&#275;ja tos atkal un atkal, un v&#275;l un v&#275;l, l&#299;dz katram medniekam apk&#257;rt sakr&#257;j&#257;s t&#257;da kritu&#353;o gr&#275;da, ka tas vairs nesp&#275;ja redz&#275;t tai p&#257;ri. Ikviens mednieks nogal&#275;ja tik daudz maragu, cik z&#257;les stiebru kl&#257;j kalna muguru. Ik mednieks bez mitas trieca &#353;&#311;&#275;pu maragu &#311;erme&#326;os, un katru reizi uz &#353;&#311;&#275;pa sag&#363;la pa pieciem pretiniekiem uzreiz. Stipri tos laikus bija mednieki, augsti bija kritu&#353;o naidnieku kalni.

Visi klaus&#299;j&#257;s un m&#257;ja ar galv&#257;m, un piep&#363;t&#257;s lepnum&#257; par paveikto. P&#299;pe ce&#316;oja no rokas rok&#257;, Freikens skandin&#257;ja slavas dziesmu, likdams balsij te dramatiski pieaugt sp&#275;k&#257;, te kaism&#299;gi pieklust, un visi, pat sievietes un maz&#257;kie b&#275;rni, va&#316;&#257; mut&#275;m dr&#363;zm&#275;j&#257;s cie&#353;&#257; lok&#257;.

Liesma noplaka; Keriks piesvieda k&#257;du pagali un apreibis atsl&#299;ga uz muguras. P&#299;pes d&#363;ms izr&#257;d&#299;j&#257;s negants, jauneklis v&#275;l nebija pie t&#257;da pieradis. Freikens ievist&#299;j&#257;s ka&#382;ok&#257;d&#257;s un gurdi sl&#257;ja uz telti. Ar&#299; samadari cits p&#275;c cita dev&#257;s pie miera, l&#299;dz pie uguns vairs palika tikai Keriks ar da&#382;iem medniekiem. Herilaks stingi v&#275;r&#257;s liesm&#257;s, un Harhavola pusaizmidzis klan&#299;damies s&#275;d&#275;ja vi&#326;am pie s&#257;niem. Herilaks piev&#275;rs&#257;s Kerikam:

- Tagad vi&#326;i ir laim&#299;gi. Ir miers. Un labi, ka vi&#326;i k&#257;du laiku t&#257; j&#363;tas. Ziema bija gara un barga. Lai jau vi&#326;i aizmirst &#353;o ziemu, pirms j&#257;s&#257;k dom&#257;t par n&#257;kamo. Un ar&#299; par maragiem ar n&#257;vesn&#363;j&#257;m.

Vi&#326;&#353; ilgu laiku klus&#275;ja, tad atkal pal&#363;koj&#257;s uz Keriku un turpin&#257;ja:

- M&#275;s nok&#257;v&#257;m daudzus. Varb&#363;t tagad vi&#326;i m&#363;s aizmirsis? Varb&#363;t atst&#257;s mier&#257;?

Keriks labpr&#257;t b&#363;tu atbild&#275;jis apstiprino&#353;i, tom&#275;r nesp&#275;ja melot, t&#257;p&#275;c negrib&#299;gi papurin&#257;ja galvu, un Herilaks nop&#363;t&#257;s.

- Vi&#326;i n&#257;ks atkal, - Keriks paskaidroja. - Es paz&#299;stu &#353;os maragus. Vi&#326;i m&#363;s n&#299;st tie&#353;i t&#257;pat k&#257; m&#275;s vi&#326;us. Vai tu neizn&#299;cin&#257;tu vi&#326;us visus, ja var&#275;tu?

- K&#257; ne! Un ar liel&#257;ko prieku!

- Un vi&#326;i dar&#299;tu tie&#353;i t&#257;pat.

- Bet ko lai dar&#257;m m&#275;s? &#352;&#299; vasara neb&#363;s no garaj&#257;m. Varb&#363;t, ka med&#299;b&#257;s veiksies, - kas zina Bet dr&#299;z vien ar&#299; ziema b&#363;s kl&#257;t, un ko tad? Ja ejam uz austrumiem gar krastu medit, tad maragi m&#363;s atrad&#299;s. Uz dienvidiem? M&#275;s zin&#257;m, k&#257; g&#257;ja dienvidos. Un zieme&#316;us iesl&#275;gs ledus.

- Kalni, - ierun&#257;j&#257;s balsu pamodin&#257;tais Harhavola. - J&#257;iet p&#257;ri kalniem.

- Bet tavs samads ta&#269;u ir no turienes, - Herilaks iebilda. - Un j&#363;s atn&#257;c&#257;t &#353;urp, jo tur nebija ko med&#299;t.

- T&#257; tikai j&#363;s saucat manu samadu - par aizkalnie&#353;iem. Tie jau nav nek&#257;di kalni, - t&#299;rie pauguri. &#299;stie kalni ir aiz tiem. T&#257;di, kas iesniedzas debes&#299;s un kuru virsotn&#275;s nekad nenok&#363;st sniegs. Tie ir kalni.

- Esmu dzird&#275;jis par t&#257;diem, - Herilaks atmin&#275;j&#257;s, - un esmu dzird&#275;jis, ka tiem p&#257;ri nevarot tikt, ka tie solot dro&#353;u n&#257;vi.

- T&#257; var izn&#257;kt. Ja nezini augst&#257;s kalnu p&#257;rejas, tad ziema tevi pan&#257;ks un sag&#363;st&#299;s, un tu mirsi. Bet Munans, mana samada mednieks, ir bijis kalnu otr&#257; pus&#275;.

- Maragi nezina par &#353;iem kalniem, - Keriks ar p&#275;k&#353;&#326;u cer&#299;bu bals&#299; iejauc&#257;s. - Vi&#326;i nekad par tiem nerun&#257;ja. Kas aiz tiem atrodas?

- Tuksnesis, k&#257; Munans st&#257;stija. &#315;oti reta z&#257;le, &#316;oti maz lietus. Vi&#326;&#353; saka, ka g&#257;jis divi dienas pa tuksnesi un bijis spiests atgriezties, jo aptr&#363;cies &#363;dens.

- M&#275;s var&#275;tu doties turp, - Keriks ska&#316;i dom&#257;ja. Herilaks iespurdz&#257;s.

- &#352;&#311;&#275;rsot kalnu led&#257;jus, lai nospr&#257;gtu tuksnes&#299;. Tad jau lab&#257;k maragi. Tos m&#275;s vismaz varam nogalin&#257;t.

- Maragi nogalin&#257;s m&#363;s! - Keriks nikni atcirta. - M&#275;s non&#257;v&#275;sim, un citi n&#257;ks viet&#257;, jo vi&#326;u skaitam nav gala k&#257; &#363;dens pil&#275;m oke&#257;n&#257;. Beigsies ar to, ka m&#363;s visus apkaus. Bet tuksne&#353;i nav bezgal&#299;gi. Var ta&#269;u pa&#326;emt l&#299;dzi &#363;deni un mekl&#275;t, kur tam gals. Par to ir v&#275;rts padom&#257;t.

- T&#257; gan, - Herilakam bija j&#257;piekr&#299;t. - Par to mums tie&#353;&#257;m j&#257;padom&#257;. Harhavola, pasauc savu mednieku v&#257;rd&#257; Munans! Lai vi&#326;&#353; past&#257;sta par kalniem.

Munans bija stalts mednieks ar gar&#257;m r&#275;t&#257;m p&#257;r vaigiem, k&#257; visiem no vi&#326;a samada un citiem aizkalnu samadiem. Kad p&#299;pe non&#257;ca l&#299;dz vi&#326;am, vi&#326;&#353; izp&#363;ta d&#363;mu mutuli un ieklaus&#299;j&#257;s jaut&#257;jumos.

- M&#275;s bij&#257;m tr&#299;s, - mednieks uzs&#257;ka st&#257;stu. - Visi &#316;oti jauni. Kad esi jauns, tu tiecies pier&#257;d&#299;t, ka b&#363;si labs mednieks. Tev j&#257;izdara kaut kas &#316;oti varens. - Vi&#326;&#353; pied&#363;r&#257;s r&#275;tainajiem vaigiem. - Tikai par&#257;d&#299;jis lielu dro&#353;sird&#299;bu vai sp&#275;ku, tu vari g&#363;t &#353;os te, kas pier&#257;da, ka esi mednieks.

Harhavola piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja; vi&#326;a pa&#353;a r&#275;tas ugunskura gaism&#257; &#353;&#311;ita baltas.

- Tr&#299;s aizg&#257;j&#257;m, divi atgriez&#257;mies. M&#275;s izg&#257;j&#257;m vasaras s&#257;kum&#257; un &#353;&#311;&#275;rsoj&#257;m augst&#257;s p&#257;rejas. Man&#257; samad&#257; bija vecs mednieks, kur&#353; zin&#257;ja &#353;&#299;s p&#257;rejas, zin&#257;ja, kuras izv&#275;l&#275;ties, un vi&#326;&#353; mums izst&#257;st&#299;ja, un m&#275;s atrad&#257;m ce&#316;u. Vi&#326;&#353; past&#257;st&#299;ja, k&#257;das zimes mums j&#257;mekl&#275;, kuras p&#257;rejas j&#257;&#353;&#311;&#275;rso. Tas nebija viegli, un augst&#257;k&#257;s p&#257;rejas kl&#257;ja dzi&#316;&#353; sniegs, bet beigu beig&#257;s m&#275;s tik&#257;m gal&#257;. M&#275;s nerimt&#299;gi g&#257;j&#257;m pret rietiem. Tie&#353;i aiz kalniem ir pauguraine, un tur ir labas med&#299;bas. Bet aiz pauguriem stiepjas tuksnesis. M&#275;s dev&#257;mies turp, bet tur nebija &#363;dens. M&#275;s izdz&#275;r&#257;m visu, ko bij&#257;m atnesu&#353;i sav&#257;s &#363;dens tarb&#257;s un, kad tas izbeidz&#257;s, griez&#257;mies atpaka&#316;.

- Vai tur var&#275;ja medit?

- J&#257;. kalnos ir lietus, bet ziem&#257; - sniegs. Pauguri kalnu pak&#257;j&#275; turpina za&#316;ot, bet aiz tiem s&#257;kas tuksnesis.

- Vai tu sp&#275;tu atkal uzmekl&#275;t t&#257;s augst&#257;s p&#257;rejas? - Keriks interes&#275;j&#257;s, un Munans pam&#257;ja. - Tad jau m&#275;s var&#275;tu izs&#363;t&#299;t nelielu izl&#363;ku grupu. Vi&#326;i atrastu p&#257;reju un paugurus aiz kalniem. Un atradu&#353;i atgrieztos un vestu sev l&#299;dzi samadus, ja viss izr&#257;d&#299;tos, k&#257; tu saki.

- Vasaras &#353;obr&#299;d ir p&#257;r&#257;k isas, - Herilaks aizr&#257;d&#299;ja, - un maragi p&#257;r&#257;k tuvu. Ja k&#257;ds visp&#257;r iet, tad j&#257;iet mums visiem. Manupr&#257;t.

Vi&#326;i par to spriedel&#275;ja tonakt, n&#257;ko&#353;nakt un v&#275;l n&#257;kamo ar&#299;. Neviens paties&#299;b&#257; nealka vasar&#257; r&#257;pties sniegotajos kalnos: gan jau ziema pien&#257;ks pati, un nav j&#257;cen&#353;as pa&#353;iem doties tai preti. Bet visi ar&#299; zin&#257;ja, ka kaut kas j&#257;dara. Med&#299;bas laiku pa laikam sekm&#275;j&#257;s, svaigas ga&#316;as pagaid&#257;m pietika, var&#275;ja ari izrakt saknes, atrast augus un s&#275;klas, bet ziemo&#353;anai ar to bija daudz par maz. Bija zudu&#353;as teltis un daudz citu augstv&#275;rt&#299;gu mantu. Viena lieta gan v&#275;l pietur&#275;j&#257;s: kublos glab&#257;j&#257;s maragiem at&#326;emt&#257; ga&#316;a. Neviens nej&#363;smoja par t&#257;s gar&#353;u un, kam&#275;r vien bija kas cits, ko &#275;st, neaiztika konservus, tom&#275;r tie deva iesp&#275;ju izdz&#299;vot.

Herilaks paciet&#299;gi nogaidija, l&#299;dz visi pasp&#275;ja izmedities un iz&#275;sties, ko sirds k&#257;ro. Sievietes &#291;&#275;r&#275;ja nedaudz&#257;s brie&#382;&#257;das, kas vi&#326;iem v&#275;l paliku&#353;as, un var&#275;ja cer&#275;t, ka p&#275;c k&#257;da laika vi&#326;iem atkal b&#363;s teltis. Mastodonti baroj&#257;s labi; nok&#257;rusies &#257;da pamaz&#257;m atguva miesas pild&#299;jumu. Herilaks to redz&#275;ja un gaid&#299;ja. Gaid&#299;ja, l&#299;dz visi atkop&#257;s, l&#299;dz b&#275;rni tapa d&#363;&#353;&#299;gi. Katru nakti vi&#326;&#353; p&#275;tija debesis un sekoja, k&#257; m&#275;ness pieaug spo&#382;um&#257; un atkal sadilst. Kad nakts no jauna k&#316;uva melna, vi&#326;&#353; pieb&#257;za akmens p&#299;pi ar s&#299;vo koka mizu un sasauca medniekus ap ugunskuru.

Visi sapip&#275;ja. Herilaks piec&#275;l&#257;s, izg&#257;ja priek&#353;&#257; un atkl&#257;ja, k&#257;das domas ma&#316;as pa vi&#326;a galvu visu laiku, kop&#353; vi&#326;i atgriezu&#353;ies &#353;aj&#257; upes ielok&#257;.

- Ziema jau nekur nepaliks. Mums nevajadz&#275;tu to sagaid&#299;t &#353;eit. Mums j&#257;dodas turp, kur ir ra&#382;enas med&#299;bas un nav maragu. Es teiktu, ka mums j&#257;dodas p&#257;ri augstajiem kalniem uz za&#316;ajiem pauguriem aizkaln&#275;. Ja ejam t&#363;li&#326;, tad pasp&#275;sim &#353;&#311;&#275;rsot augst&#257;s kalnu p&#257;rejas v&#275;l vasar&#257;. Munans saka, ka citos gadalaikos tas nemaz nav iesp&#275;jams. Ja ejam t&#363;li&#326;, tad neb&#363;s daudz kravas, t&#257;pat k&#257; toreiz, kad b&#275;g&#257;m no maragiem. Ja ejam t&#363;li&#326;, mums nav j&#257;b&#275;d&#257; par p&#257;rtiku, jo varam t&#275;r&#275;t maragu kr&#257;jumus. Ja ejam t&#363;li&#326;, m&#275;s varam b&#363;t za&#316;ajos aizkalnu pauguros v&#275;l pirms ziemas. Es saku, ka &#353;obr&#299;d ir laiks sai&#326;ot &#353;&#316;&#363;ce&#326;us un doties uz rietiem.

Neviens gan nev&#275;l&#275;j&#257;s atst&#257;t &#353;o vietu, tom&#275;r palik&#353;anai attaisnojuma nerada. Ledus vai maragi: citas izv&#275;les nebija. P&#257;rrunas iestiep&#257;s meln&#257; nakti, bet tikpat jau nebija nek&#257;, ko likt pret&#299;: vien&#299;g&#257; iesp&#275;ja - doties uz kalniem.

No r&#299;ta &#353;&#316;&#363;ce&#326;i bija sasai&#326;oti un vec&#257;s slieces apvilktas ar jaunu &#257;du. Mazi pui&#353;e&#316;i me&#382;&#257; mekl&#275;ja bl&#299;vas matu pici&#326;as ar kauliem - p&#363;&#269;u atv&#275;m&#257;m. Freikens t&#257;s atv&#275;ra un nolas&#299;ja pare&#291;ojumus.

- Ne &#353;odien, bet r&#299;t, - vi&#326;&#353; teica. - Tas b&#363;tu &#299;stais laiks doties ce&#316;&#257; - ar gaismas sv&#299;du. Kad saule jau pak&#257;psies virs kalniem un iel&#363;kosies &#353;eit, t&#257; m&#363;s vairs neatrad&#299;s: mums j&#257;b&#363;t jau gabal&#257;.

Tonakt, tad, kad visi bija jau pa&#275;du&#353;i, Keriks s&#275;d&#275;ja pie uguns un s&#275;ja z&#257;les kum&#353;&#311;us pie gariem ogu kr&#363;mu &#275;rk&#353;&#311;iem. Dzelk&#353;&#326;u kr&#257;jumi hezocaniem g&#257;ja mazum&#257;, un speci&#257;lie dzelk&#353;&#326;u koki &#353;eit neauga, bet bez tiem it labi var&#275;ja iztikt: hezocans sp&#275;ja iz&#353;aut jebkuru l&#299;dz&#299;ga izm&#275;ra priek&#353;metu. Kerika gatavotie dzelk&#353;&#326;i kalpoja glu&#382;i labi, pat lab&#257;k par &#299;stajiem, ja tos izgatavoja r&#363;p&#299;gi.

Keriks nokoda mezglu. Armuna, iesviedusi &#275;diena atliekas ugun&#299;, &#311;&#275;r&#257;s pie vi&#326;u neliel&#257;s mant&#299;bas sai&#326;o&#353;anas. Vi&#326;a str&#257;d&#257;ja klus&#275;dama, un Keriks piepe&#353;i ap&#311;&#275;r&#257;s, ka vi&#326;a ats&#257;kusi pa vecam piesegt seju ar matiem.

Kad Armuna pien&#257;ca tuv&#257;k, vi&#326;&#353; satv&#275;ra vi&#326;as plaukstu un nos&#275;din&#257;ja sievieti sev lidz&#257;s, bet vi&#326;a joproj&#257;m vair&#299;j&#257;s. Tikai sa&#326;&#275;mis Armunu aiz zoda un pagriezis seju pret sevi, Keriks ieraudz&#299;ja vi&#326;as asaru piln&#257;s acis.

- Kas tev noticis? Tu esi savainojusies?

Vi&#326;a pakrat&#299;ja galvu un cieta klusu, bet Keriks uzst&#257;ja. Beigu beig&#257;s Armuna aizgriez&#257;s, atkal piesedza seju ar matiem un ierun&#257;j&#257;s:

- Mums b&#363;s b&#275;rns. Pavasar&#299;.

Saj&#363;sm&#257; Keriks pat aizmirsa vi&#326;as asaras un skumjas; vi&#326;&#353; vi&#326;u pievilka sev cie&#353;i kl&#257;t un ska&#316;i iesm&#275;j&#257;s. Tagad vi&#326;&#353; jau zin&#257;ja par b&#275;rniem, bija redz&#275;jis tos dzimstam, bija v&#275;rojis vec&#257;ku lepnumu. Gr&#363;ti saprast, k&#257;p&#275;c Armuna raud&#257;ja: te ta&#269;u j&#257;priec&#257;jas! Bet sieviete neparko neielaid&#257;s sarun&#257; un joproj&#257;m sl&#275;pa seju. Keriks sadr&#363;ma un pat noskait&#257;s. Vi&#326;&#353; sapurin&#257;ja Armunu, bet vi&#326;a tikai ieraud&#257;j&#257;s ska&#316;&#257;k. Keriks sakaun&#275;j&#257;s par savu r&#299;c&#299;bu, noslauc&#299;ja vi&#326;as asaras un apsk&#257;va. Vi&#326;a sa&#326;&#275;m&#257;s, atsvabin&#257;j&#257;s no Kerika sk&#257;viena un nor&#257;d&#299;ja uz savu seju, uz savu &#353;&#311;elto l&#363;pu.

- B&#275;rns b&#363;s meitene un izskat&#299;sies k&#257; es!

- Tas b&#363;tu br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi, tu esi &#316;oti jauka.

Vi&#326;a mazliet pasmaid&#299;ja.

- Tikai tev t&#257; &#353;&#311;iet. Kad biju maza, visi r&#257;d&#299;ja uz mani ar pirkstiem un sm&#275;j&#257;s, un es nekad neesmu bijusi laimiga k&#257; citi b&#275;rni.

- Tagad neviens par tevi nesmejas.

- Protams, kam&#275;r esi tu. Bet b&#275;rni smiesies par m&#363;su meitu.

- N&#275;, to vi&#326;i nedar&#299;s. M&#363;su b&#275;rns var b&#363;t ar&#299; d&#275;ls un izskat&#299;ties p&#275;c manis.

Un - vai tavai m&#257;tei vai t&#275;vam bija tada lupa ka tev?

- N&#275;.

- Tad k&#257;p&#275;c lai m&#363;su b&#275;rnam b&#363;tu? Tu t&#257; ari paliksi vienig&#257; ar t&#257;du seju, un es esmu laim&#299;gs, ka man esi tu un tie&#353;i t&#257;da, k&#257;da esi. Nav ko raud&#257;t.

- Es neraud&#257;&#353;u. - Vi&#326;a noslauc&#299;ja acis. - Man ar&#299; nevajadz&#275;ja tev uzm&#257;kties ar sav&#257;m r&#363;p&#275;m. Tev j&#257;b&#363;t stipram, kad m&#275;s r&#299;t dosimies uz kalniem. Vai aiz kalniem tie&#353;&#257;m sol&#257;s b&#363;t tik ra&#382;enas med&#299;bas?

- Bez &#353;aub&#257;m. T&#257; teica Munans, un vi&#326;&#353; tur ir bijis.

- Vai tur b&#363;s Vai maragu tur neb&#363;s? Maragu ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m?

- N&#275;. M&#275;s atst&#257;sim vi&#326;us &#353;aipus&#275;. M&#275;s iesim turp, kur vi&#326;u nekad nav bijis. Savu slepeno, tum&#353;o domu vi&#326;&#353; atkal patur&#275;ja sev&#299;. Vaint&#275; ta&#269;u ir dz&#299;va. Vi&#326;a

nekad nerimsies, nem&#363;&#382;am nemit&#275;sies vaj&#257;t vi&#326;u un citus, kam&#275;r vien b&#363;s palicis kaut viens tanus. Vi&#326;i gan var&#275;ja b&#275;gt, bet Vaint&#275; vi&#326;us vaj&#257;s, kam&#275;r vien diena nomain&#299;s nakti un nakts - dienu.



XVIII

Piektaj&#257; dien&#257; l&#299;dzenum&#257; s&#257;k&#257;s k&#257;pums; rietumu v&#275;j&#353; k&#316;uva dzestrs un sauss. Harhavolas samada mednieki o&#353;&#326;&#257;ja gaisu un atplauka, juzdami, ka atgrie&#382;as sev tik paz&#299;stamaj&#257; pasaules da&#316;&#257;. Vi&#326;i satraukti &#269;aloja, r&#257;d&#299;j&#257;s ar pirkstiem un trauc&#257;s uz priek&#353;u, gar&#257;m samadiem un gausajiem mastodontiem. Herilaks &#299;sti neizprata vi&#326;u prieku, jo m&#275;mas paz&#299;mes liecin&#257;ja, ka med&#299;bas &#353;eit b&#363;s papl&#257;nas. P&#257;ris rei&#382;u vi&#326;&#353; mat&#299;ja, ka &#353;e biju&#353;i ar&#299; citi tani, un reiz pat uzg&#257;ja siltus ugunskura pelnus. Pa&#353;us medniekus neman&#299;ja: tie ac&#299;mredzot tur&#275;j&#257;s labu gabalu no &#353;&#257; liel&#257;, bru&#326;ot&#257; pulka.

Ce&#316;&#353; veda t&#257;l&#257;k un t&#257;l&#257;k paugurain&#257;, katrs n&#257;kamais k&#363;kums sl&#275;j&#257;s augst&#257;k par iepriek&#353;&#275;jo. Dienas v&#275;l siltas, saule kars&#275;ja, bet nakt&#299;s visi ierak&#257;s ka&#382;ok&#257;d&#257;s.

K&#257;du r&#299;tu v&#275;l pirms saull&#275;kta Harhavola, saj&#363;sm&#257; aurodams, nor&#257;d&#299;ja uz s&#257;rto austrumu pamali, pret kuru iez&#299;m&#275;j&#257;s att&#257;las, baltas kalnu virsotnes: sniegot&#257;s gr&#275;das, kas vi&#326;iem dr&#299;z j&#257;&#353;&#311;&#275;rso.

Diendien&#257; ce&#316;&#353; veda aug&#353;up; att&#257;lie kalni sl&#275;j&#257;s pret debes&#299;m un izstiep&#257;s vi&#326;u priek&#353;&#257; no viena apv&#257;r&#353;&#326;a l&#299;dz otram. Tie &#353;&#311;ita viengabalaini, bez maz&#257;k&#257;s plaisi&#326;as; bija j&#257;piek&#316;&#363;st stipri tuvu, lai redz&#275;tu, ka upes ieleja it k&#257; neman&#257;mi iel&#299;kumo pa&#353;&#257; kalnu sird&#299;. Straume bija a&#353;a, salta un t&#275;raudpel&#275;ka. &#315;audis virz&#299;j&#257;s gar upi, l&#299;kumodami tai l&#299;dzi, un dr&#299;z vien gr&#275;das piek&#257;je jau izzuda skatienam. Apk&#257;rtne p&#257;rv&#275;rt&#257;s: koku k&#316;uva aizvien maz&#257;k un paliku&#353;ie p&#257;rsvar&#257; bija m&#363;&#382;za&#316;i.

K&#257;du p&#275;cpusdienu krauj&#257; virs vi&#326;iem izc&#275;l&#257;s k&#326;ada; gar p&#257;rkares malu var&#275;ja saman&#299;t l&#275;k&#257;jam ragainus zv&#275;rus. Viens no tiem nost&#257;j&#257;s uz dzegas un pal&#363;koj&#257;s lejup, par ko ar&#299; sa&#326;&#275;ma Herilaka bultu un aizk&#363;le&#326;oja lejup pa nog&#257;zi.

Zv&#275;ra ka&#382;oks izr&#257;d&#299;j&#257;s m&#299;ksts un cirtains, bet tai pa&#353;&#257; vakar&#257; sacept&#257; patrekn&#257; gali&#326;a vai kusa mut&#275;. Harhavola p&#275;c mielasta laiz&#299;ja taukus no pirkstiem un laim&#299;gi urk&#353;&#311;&#275;ja:

- Tikai reizi dziv&#275; es biju &#275;dis kalnu govi. Lieliska! Bet &#316;oti gr&#363;ti nomed&#299;t. T&#257;s dz&#299;vo tikai augstu kalnos. Nu mums laiks padom&#257;t par bar&#299;bu mastodontiem un malku s&#257;rtiem.

- Malku ar&#299;? - Herilaks nesaprata.

- M&#275;s k&#257;pjam aug&#353;up. Dr&#299;z koku vairs neb&#363;s, p&#275;c&#257;k pat z&#257;le k&#316;&#363;s skraja un v&#257;rgul&#299;ga. Un k&#257;ds sals tur b&#363;s, k&#257;da spelgo&#326;a!

- Tad j&#257;nodro&#353;in&#257;s ar visu vajadz&#299;go, - Herilaks pr&#257;toja. - Bez telt&#299;m &#353;&#316;&#363;ce&#326;i ir patuk&#353;i. Sa&#353;&#311;&#299;sim zarus un piekrausim pilnus. Ar&#299; za&#316;us zarus ar lap&#257;m - lopbar&#299;bai. Zv&#275;riem neb&#363;s badu ciest. Un k&#257; ar &#363;deni?

- Par to neraiz&#275;jies: sniega netr&#363;ks.

Kaut ar&#299; dienas joproj&#257;m pietur&#275;j&#257;s siltas, r&#299;tausm&#257; nereti skatam pav&#275;r&#257;s apsarmojusi z&#257;le, bet mastodonti neapmierin&#257;ti m&#299;&#326;&#257;j&#257;s, izelpojot garai&#326;u mutu&#316;us.

&#315;audis s&#257;ka &#382;&#275;loties, ka tr&#363;kstot elpas; vecais Freikens aizdus&#257; ska&#316;i s&#275;ca un, nesp&#275;dams vairs iet, vizin&#257;j&#257;s uz &#353;&#316;&#363;ce&#326;a, bet Keriks jut&#257;s laim&#299;gs un piepild&#299;ts, pats b&#363;dams par to p&#257;rsteigts. Dzidrais gaiss vi&#326;u priec&#275;ja t&#257;pat k&#257; kalnu klusums, k&#257; klin&#353;u skaudr&#257;s aprises pret debess pies&#257;tin&#257;to zilgmi. Tas tik &#316;oti at&#353;&#311;&#299;r&#257;s no sut&#299;g&#257;s tveices dienvidos ar sv&#299;&#353;anu un kni&#353;&#316;iem. Lai jau jilan&#275; paliek vi&#326;u purvi un nebeidzam&#257; vasara! Tas vi&#326;&#257;m lieliski piederas, turpreti &#353;is novads k&#257; dz&#299;vesvieta t&#257;m j&#257;atz&#299;st par piln&#299;gi nederigu. K&#257;p&#275;c gan vi&#326;as nevar&#275;tu atst&#257;t &#353;o sve&#353;o pasauli taniem? Keriks visu laiku nevi&#316;us v&#275;roja debesis. bet sen vairs nebija redz&#275;jis ne milzu pl&#275;so&#326;as, nedz ar&#299; k&#257;dus citus putnus, kas var&#275;tu sekot vi&#326;u virz&#299;bai. Varb&#363;t tie&#353;&#257;m jilan&#275; vairs neseko? Varb&#363;t beidzot vi&#326;i ir dro&#353;&#299;b&#257;?

- &#352;&#299; ir augst&#257;k&#257; p&#257;reja, - pazi&#326;oja Munans, nor&#257;d&#299;dams taisni uz priek&#353;u. - Tur, kur tie m&#257;ko&#326;i, kur &#353;obr&#299;d snieg. Tagad es atceros, k&#257; m&#257;ko&#326;i vien&#257;di&#326; trauc&#257;s turp no vakariem. Tur bie&#382;i krit sniegs, reti ir br&#299;&#382;i, kad nesnieg.

- M&#275;s nevaram gaid&#299;t, l&#299;dz mit&#275;sies snigt, - Herilaks pr&#257;toja. - &#274;dam&#257; un lopbar&#299;bas palicis maz. Mums j&#257;sarauj.

Garas un smagas dienas g&#257;jum&#257; vi&#326;i sasniedza p&#257;rejas augst&#257;ko punktu. Svaigais sniegs vietumis sl&#275;pa s&#275;rsnu; mastodontu k&#257;jas bruka tai cauri un stiga dzi&#316;aj&#257;s kupen&#257;s. &#315;odz&#299;giem so&#316;iem cilv&#275;ki un zv&#275;ri virz&#299;j&#257;s pret&#299; m&#275;r&#311;im lidz pilnigam sp&#275;ku izs&#299;kumam. Tumsa samadus p&#257;rsteidza pirms pa&#353;as virsotnes, un n&#257;c&#257;s p&#257;rlaist bezmiega nakti klaj&#257; nog&#257;z&#275;, klausoties neapmierin&#257;to dz&#299;vnieku ignajos spiedzienos. Ugunskurus sakurt neizdev&#257;s, un &#316;audis, &#257;d&#257;s ietinu&#353;ies, drebin&#257;j&#257;s lidz r&#299;tam. Ar pirmajiem saules stariem vi&#326;i ats&#257;ka gaitu, lai nesastaptu &#353;eit savu galu.

Kaupres otr&#257; pus&#275; iet k&#316;uva v&#275;l gr&#363;t&#257;k, jo nog&#257;ze bija krauja un apledojusi. Diem&#382;&#275;l ar kurn&#275;&#353;anu nepal&#299;dz&#275;si. &#274;damais bija cauri, un mastodonti nep&#257;rciestu v&#275;l vienu nakti sniegos. Samadi turpin&#257;ja virz&#299;ties, taust&#299;damies caur m&#257;ko&#326;u v&#257;liem, kas v&#275;l&#257;s preti pa kalna s&#257;nu. P&#275;cpusdien&#257; vi&#326;i sasniedza akme&#326;ainu krauju un atkl&#257;ja, ka iet pa ripojo&#353;iem o&#316;iem, b&#299;stoties aiz&#311;ert nestabilu klintsblu&#311;i, ir v&#275;l nepat&#299;kam&#257;k, nek&#257; lauzties caur sniegiem. Tikai isi pirms tumsas ce&#316;inieki iznira no m&#257;ko&#326;iem un sajuta rieto&#353;&#257;s saules gl&#257;stus sej&#257;. T&#257;lu lej&#257; pav&#275;r&#257;s skats uz ielej&#257;m, kaut kur v&#299;d&#275;ja pat za&#316;&#353; aug&#257;js.

V&#275;l ce&#316;&#257; p&#257;r vi&#326;iem nolaid&#257;s kr&#275;sla. Atp&#363;ta bija paredz&#275;ta tikai ugunskuru iekur&#353;anai un l&#257;pu sagatavo&#353;anai. &#352;aud&#299;gaj&#257; l&#257;pu gaism&#257; samadi turpin&#257;ja ce&#316;u, l&#299;dz k&#257;jas sajuta, k&#257; zeme k&#316;&#363;st m&#299;kst&#257;ka un smagais p&#257;rbaud&#299;jums ir iztur&#275;ts. Tad vi&#326;i apst&#257;j&#257;s nog&#257;z&#275; pie br&#257;zmainas kalnu straumes, kur zemi kl&#257;ja ci&#326;i ar izsp&#363;ru&#353;&#257;m vel&#275;n&#257;m. Visi k&#257; viens sa&#316;ima zem&#275;. Mastodonti taur&#275;ja un rij&#299;gi plucin&#257;ja z&#257;les ku&#353;&#311;us. &#352;ovakar labi gar&#353;oja pat maragu konserv&#275;t&#257; ga&#316;a.

&#315;aun&#257;kais bija aiz muguras, g&#257;jiens caur ielej&#257;m izr&#257;d&#299;j&#257;s daudz viegl&#257;ks. Dr&#299;z vien vi&#326;i non&#257;ca me&#382;ain&#257; apvid&#363;, un mastodonti piest&#363;&#311;&#275;ja v&#275;derus ar za&#316;&#257;m lap&#257;m. Mednieki jut&#257;s laim&#299;gi. &#352;ur tur v&#299;d&#275;ja pa govs p&#316;ekai, un v&#299;ri dievoj&#257;s, ka dr&#299;z vien &#275;dis svaigu ga&#316;u. Diem&#382;&#275;l kalnu govis bija modras un man&#299;j&#257;s proj&#257;m, pirms mednieki piek&#316;uva bultas &#353;&#257;viena att&#257;lum&#257;. Tikai n&#257;kamaj&#257; dien&#257; p&#316;avi&#326;&#257;s starp kokaudz&#275;m vi&#326;i pielav&#299;j&#257;s stirnu pulci&#326;am un pa- tapa divas noguld&#299;t, pirms bari&#326;&#353; pajuka kur kur&#257;. Stirnas nebija vien&#299;g&#257; &#275;dma&#326;a: visapk&#257;rt auga neredz&#275;tas priedes, kuru &#269;iekuros sl&#275;p&#257;s saldi rieksti. Kalni palika aiz muguras, un n&#257;kotne r&#257;d&#299;j&#257;s ro&#382;ain&#257;s kr&#257;s&#257;s.

N&#257;kamaj&#257; dien&#257; upe atd&#363;r&#257;s akme&#326;ain&#257; ezeri&#326;&#257;. Dub&#316;os ap to vid&#275;ja pulka zv&#275;ru p&#275;du, bet izejas &#363;denstilpei neman&#299;ja: straume ac&#299;mredzot turpin&#257;ja ce&#316;u pazem&#275;, k&#257; jau tas da&#382;k&#257;rt gad&#257;s.

- Te nu mums j&#257;apst&#257;jas, - Herilaks izl&#275;ma. - Te ir &#363;dens, gan&#299;bas, un ar&#299; med&#299;b&#257;m j&#257;sokas, ja nek&#316;&#363;dos. Samadi paliks &#353;eit, bet mednieki dosies p&#275;c svaigas ga&#316;as. Te j&#257;b&#363;t og&#257;m un vis&#257;d&#257;m sakn&#275;m. No bada pagaid&#257;m nav j&#257;b&#299;stas. M&#275;s ar Munanu, kur&#353; &#353;e jau bijis, dosimies pal&#363;kot, kas m&#363;s priek&#353;&#257; gaida. Keriks ar&#299; n&#257;ks ar mums.

- J&#257;piepilda &#257;das maisi, - Munans aizr&#257;d&#299;ja. - T&#257;l&#257;k ir tr&#363;c&#299;gi ar &#363;deni, un tuksnes&#299; t&#257; nav nemaz.

Tikl&#299;dz mednieku trijotne non&#257;ca kalnu piek&#257;j&#275;, apk&#257;rtne izmain&#299;j&#257;s. Koki izzuda, z&#257;le izkalta un visapk&#257;rt sarad&#257;s adataini draud&#299;ga izskata augi. Paugurainei izl&#299;dzinoties, z&#257;le met&#257;s v&#275;l ret&#257;ka un k&#257;jas aizvien bie&#382;&#257;k grima smalkos o&#316;os un smil&#353;u kupen&#257;s. Kur vien acs r&#257;d&#299;ja, bija izkais&#299;ti &#353;ie adatainie, sausie, nem&#299;l&#299;gie augi. Sausais gaiss - piln&#299;gi nekust&#299;gs. Labi v&#275;l, ja k&#257;da &#311;irzaka patv&#275;r&#257;s no g&#257;j&#275;ju so&#316;iem.

- Diena bija gara un gr&#363;ta, - Herilaks nop&#363;t&#257;s. - Ja reiz visas vietas vienl&#299;dz sliktas, tad paliekam &#353;epat! Vai par &#353;o tuksnesi tu st&#257;st&#299;ji?

Munans paloc&#299;ja galvu.

- Tas visu laiku b&#363;s &#353;&#257;ds. Da&#382;viet b&#363;s vair&#257;k smil&#353;u, citur pa k&#257;dam akmens blu&#311;im. No augiem - tikai &#353;ie adatainie. Un ne piles &#363;dens.

- No r&#299;ta dodamies t&#257;l&#257;k. Tam ta&#269;u kaut kur j&#257;beidzas!

Tuksnes&#299; bija karsts un sauss, un, par sp&#299;ti Herilaka pr&#257;tojumiem, tas &#353;&#311;ita bezgal&#299;gs. &#268;etras dienas vi&#326;i so&#316;oja no saules l&#275;kta l&#299;dz rietam, tiesa gan, atp&#363;zdamies dienvid&#363;, kad saules stari krita st&#257;vus un trieca vi&#326;us pie zemes. Ceturt&#257;s dienas vakar&#257; no kalniem bija palikusi tikai izpl&#363;dusi, pel&#275;ka sv&#299;tra pamal&#275;. Tuksnesis priek&#353;&#257; plet&#257;s k&#257; pleties - nebeidzams. Pirms saulrieta Herilaks pak&#257;p&#257;s pauguri&#326;&#257; un, piesedzis acis, nol&#363;koj&#257;s uz rietumiem.

- Tas pats, - vi&#326;&#353; konstat&#275;ja. - Ne kalnu, ne pauguru, ne maz&#257;k&#257; za&#316;umi&#326;a. Smil&#353;u j&#363;ra.

Keriks pasniedza &#257;das maisu.

- Tas ir p&#275;d&#275;jais.

- Zinu. R&#299;t grie&#382;amies atpaka&#316;. Cik var&#275;j&#257;m, tikt&#257;l atn&#257;c&#257;m. Jau tagad nepietiek &#363;dens p&#275;d&#275;jai atce&#316;a dienai. Nekas. Gan padzersimies vakar&#257;, paugurain&#257;.

- Un t&#257;l&#257;k? - Keriks vaic&#257;ja, kraudams zari&#326;us vakara ugunskuram.

- J&#257;padom&#257;. Ja med&#299;b&#257;s b&#363;s veicies, varb&#363;t varam palikt turpat. Tad jau redz&#275;s.

&#299;si p&#275;c tumsas iest&#257;&#353;an&#257;s net&#257;lu s&#257;ka &#363;jin&#257;t p&#363;ce. Keriks satr&#363;k&#257;s. P&#275;k&#353;&#326;i vairs nen&#257;ca miegs un dv&#275;sel&#275; iezag&#257;s saltums. Bet t&#257; jau tikai p&#363;ce, nekas vair&#257;k! Vi&#326;a dz&#299;vo &#353;e, tuksnes&#299;, un &#275;d &#311;irzakas. Tikai p&#363;ce.

Jilan&#275; nevar&#275;ja zin&#257;t, ka vi&#326;i ir &#353;eit. Vi&#326;as nevar&#275;ja izsekot vi&#326;iem caur kalnu p&#257;rejas sniegiem. Vi&#326;i ir dro&#353;&#299;b&#257;.

Tonakt Keriks sap&#326;oja par Alp&#299;saku, bija atkal starp drud&#382;ainaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m. Saites otr&#257; gal&#257; - Inl&#275;nu. Puisis mieg&#257; vaid&#275;ja, bet nemod&#257;s; vi&#326;a pirksti bija iekramp&#275;ju&#353;ies dzelzs kaklari&#326;&#311;&#299;.

Visu r&#299;ta c&#275;lienu sap&#326;a vara nospieda Keriku k&#257; smaga nasta. Tas ta&#269;u tikai murgs, vi&#326;&#353; sev iest&#257;st&#299;ja, bet nelaimes nojausma neatk&#257;p&#257;s visu dienu.

Atce&#316;&#257; g&#257;j&#275;jiem solis &#353;&#311;&#299;r&#257;s. P&#257;rtikai un &#363;denim izs&#299;kstot, nesam&#257; k&#316;uva maz&#257;k, un smil&#353;u verstis kusa zem vi&#326;u k&#257;j&#257;m, l&#299;dz ar&#299; p&#275;d&#275;jais izr&#257;viens caur z&#257;&#316;aino pauguraini palika aiz muguras. Bija pav&#275;la p&#275;cpusdiena, kad vi&#326;i saus&#257;m mut&#275;m p&#257;rvar&#275;ja kaupri un atviegloti ieraudz&#299;ja priek&#353;&#257; ezeri&#326;u. T&#257;l&#257;k trijotne, zariem br&#299;k&#353;&#311;ot, lauz&#257;s caur biezu pame&#382;u. Herilaks neatlaid&#299;gi virz&#299;j&#257;s pa priek&#353;u. Paman&#299;jis, ka p&#257;r&#257;k atraujas, vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s un pagaid&#299;ja. Piepe&#353;i gar ausi nospindza bulta. Herilaks ar br&#299;din&#257;juma saucienu pacirt&#257;s s&#257;&#326;us. Patv&#275;ries aiz tuv&#257;k&#257; stumbra, vi&#326;&#353; sal&#363;koja bultu un uzvilka stiegru. Kaut kur nog&#257;z&#275; atskan&#275;ja sauciens:

- Herilak, vai tas esi tu? Vai tu kliedzi?

- Kas tur ir?

- Sorlis. Esi uzman&#299;gs! Me&#382;s sl&#275;pj briesmas.

Herilaks l&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt, bet nek&#257; aizdom&#299;ga neman&#299;ja. Kas t&#257;s par briesm&#257;m? Lieki klaig&#257;t negrib&#275;j&#257;s. Starp kokiem piesardz&#299;gi lav&#299;j&#257;s Keriks. Herilaks ar m&#257;jienu aicin&#257;ja vi&#326;u sev l&#299;dzi. Pien&#257;ca ar&#299; Munans.

Sorlis gaidija vi&#326;us, pasl&#275;pies aiz liela klintsblu&#311;a. Ar&#299; citi samada mednieki sl&#275;pn&#299; gaid&#299;ja briesmas no paugura piek&#257;jes. Sorlis pam&#257;ja, lai vi&#326;i iet, un atk&#257;p&#257;s ar&#299; pats. Tikai vi&#326;pus kores vi&#326;&#353; iz&#326;&#275;ma bultu no loka.

- Dzird&#275;ju tevi lau&#382;amies caur biezokni, bet redz&#275;ju tikai auguma aprises. T&#257;p&#275;c ar&#299; raid&#299;ju bultu. Dom&#257;ju, ka sve&#353;inieks. Vi&#326;i uzbruka &#353;or&#299;t, l&#299;dz ar sauli. Sargi krita, bet pasp&#275;ja br&#299;din&#257;t. Tie nok&#257;va ari vienu mastodontu, varb&#363;t p&#257;rtikai, bet m&#275;s vi&#326;us padzin&#257;m, pirms &#353;ie pasp&#275;ja ko pas&#257;kt.

- Kas vi&#326;i bija?

- Tie nebija tani.

- Maragi? - Keriks dzird&#275;ja sav&#257; bals&#299; skanam &#353;ausmas. TIKAI NE &#352;EIT, TIKAI NE MARAGUS!

- Ar&#299; ne. Bet ar&#299; ne tani, k&#257; m&#275;s saprotam tanus. Vienu m&#275;s no&#353;&#257;v&#257;m, pa&#353;i redz&#275;siet. Vi&#326;iem ir &#353;&#311;&#275;pi, bet nav loku. Vi&#326;i izbij&#257;s un b&#275;ga jau p&#275;c pirm&#257;s bultas.

Li&#311;is gul&#275;ja, k&#257; nokritis - ar seju dub&#316;os. Mugur&#257; r&#275;goj&#257;s asi&#326;aina br&#363;ce - no turienes bija izgriezta n&#257;v&#275;jo&#353;&#257; bulta. Ap vidukli - ka&#382;oks. Li&#311;a &#257;da bija tum&#353;&#257;ka nek&#257; taniem, mati - melni. Herilaks apv&#275;la rumpi otr&#257;di un ar &#353;&#311;&#275;pa galu atgr&#363;da ka&#382;ok&#257;das.

- Mednieks. Var&#275;tu b&#363;t tanus, ja vien &#257;da un mati b&#363;tu gai&#353;&#257;ki.

Keriks pac&#275;la miru&#353;&#257; plaksti&#326;u; tum&#353;a acs stingi iel&#363;koj&#257;s vi&#326;a zilaj&#257;. Munans ari noliec&#257;s p&#257;r l&#299;&#311;i, pav&#275;r&#257;s un nic&#299;gi nosp&#316;&#257;v&#257;s.

- Harvans. Man&#257; b&#275;rn&#299;b&#257; mazus puikas bied&#275;ja ar st&#257;stiem par tum&#353;iem &#316;aud&#299;m no augsto kalnu vi&#326;as puses, kas n&#257;kot tums&#257; zagt b&#275;rnus, lai tos ap&#275;stu. Tos sauca par harvaniem, un vi&#326;i bija briesm&#299;gi nejauki. Da&#382;i &#353;iem nost&#257;stiem tic&#275;ja, citi tikai sm&#275;j&#257;s.

- Tagad tu zini, - Sorlis piez&#299;m&#275;ja, - tie biju&#353;i patiesi. Un te ir v&#275;l kas.

Vi&#326;&#353; aizveda biedrus mazu gabali&#326;u t&#257;l&#257;k pie tum&#353;a &#311;erme&#326;a koku pa&#275;n&#257;. Herilaks uzmeta tam acis un saj&#363;sm&#257; ieurk&#353;&#311;&#275;j&#257;s.

- Garzobis! &#299;sts milzenis!

Tas bija patiesi pr&#257;vs, pusotrtik gar&#257;ks par cilv&#275;ku; mute n&#257;ves mok&#257;s atplesta, garie ilk&#326;i r&#275;goj&#257;s k&#257; skaudri, draudigi asme&#326;i

- Tas n&#257;ca kop&#257; ar melnajiem taniem, un ne jau viens vien. Tie &#269;&#257;poja vi&#326;iem l&#299;dz&#257;s k&#257; mums mastodonti un p&#275;c komandas uzbruka.

Lieki piebilst, ka Herilaku tas nesaj&#363;smin&#257;ja.

- B&#299;stama lieta. Bru&#326;oti tani un &#353;ie zv&#275;ri. No kurienes vi&#326;i uzradu&#353;ies?

- No zieme&#316;iem. Un vi&#326;i aizb&#275;ga atpaka&#316; uz zieme&#316;iem. Varb&#363;t mednieku grupa

Herilaks nol&#363;koj&#257;s uz zieme&#316;iem un papurin&#257;ja galvu.

- Tad ar&#299; &#353;is ce&#316;&#353; mums ir sl&#275;gts. T&#257;pat ar&#299; rietumu virziens, vismaz &#353;aj&#257; viet&#257;. Un m&#275;s ta&#269;u pat nenojau&#353;am, cik vi&#326;u ir - &#353;o melno tanu -, un cik garzobju rik&#353;o pie vi&#326;u s&#257;niem! M&#275;s nealkstam kaujas ar vi&#326;iem. T&#257;tad - paliek tikai viens virziens.

- Dienvidi, - Keriks nobeidza domu. - Uz dienvidiem caur &#353;o pauguraini. Bet tur var b&#363;t maragi.

- Tur var b&#363;t kaut pats nelabais, - Herilaks ar akme&#326;ainu seju aizr&#257;dija. - Tam nav noz&#299;mes. Mums j&#257;iet. Tuksnesis tur var p&#257;rtapt bag&#257;t&#299;gos med&#299;bu laukos. Lab&#257;k padzerties svaigu &#363;deni un nepr&#257;tu&#316;ot. Izlieciet sargus uz nakti! R&#299;tausm&#257; dodamies ce&#316;&#257;!



XIX

Pat b&#275;rns b&#363;tu var&#275;jis izlas&#299;t samadu atst&#257;to liec&#299;bu par savu p&#257;rvieto&#353;anos m&#299;kstaj&#257; k&#363;dr&#257;j&#257;: &#353;&#316;&#363;ce&#326;u ba&#316;&#311;u ievilkt&#257;s vagas, mastodontu plat&#257;s p&#275;das, liel&#257;s m&#275;slu kaudzes. Herilaks pat necent&#257;s sl&#275;pties; v&#275;l divu dienu g&#257;jumu iepaka&#316; samadiem mednieki sl&#275;p&#326;os g&#257;d&#257;ja par to, lai neuzrastos sekot&#257;ji. Dienas rit&#275;ja, un nekas neliecin&#257;ja, ka tum&#353;ie tani vai vi&#326;u garzobainie c&#299;&#326;ubiedri b&#363;tu tiem uz p&#275;d&#257;m. Piedev&#257;m Herilaks ar&#299; izlika sargus - dienu un nakti.

Visas ieleju un pauguru nog&#257;zes veda lejup no augstajiem kalniem un pagaisa bezgal&#299;gaj&#257; klajum&#257;, kur dr&#299;z vien non&#257;ca ar&#299; ce&#316;inieki. Vi&#326;i nelauz&#257;s p&#257;ri pauguru gr&#275;d&#257;m, bet turpin&#257;ja ce&#316;u gar tuksne&#353;a malu. Pa priek&#353;u g&#257;ja mednieki, l&#363;kodami p&#275;c &#363;dens kaut kur ielej&#257;. Ik vakaru p&#275;c apme&#353;an&#257;s mastodontus veda aug&#353;up uz ieleju gan&#299;t un dzirdin&#257;t.

G&#257;jiens turpin&#257;j&#257;s. Ne paugurain&#257;, ne l&#299;dzenum&#257; med&#299;bas neveic&#257;s. Pr&#275;rijas z&#257;le no kalnu piek&#257;jes aizvien t&#257;l&#257;k un t&#257;l&#257;k iestiep&#257;s klajum&#257;, kas l&#299;dz &#353;im bija tikai sauss, izsusu&#353;u upju gult&#326;u sagraiz&#299;ts tuksnesis, tom&#275;r &#363;denstilpes z&#257;l&#257;jos neredz&#275;ja, ar&#299; dz&#299;vnieku tur nebija gandr&#299;z nemaz. Atlika vien turpin&#257;t ce&#316;u.

V&#275;l divas reizes m&#275;ness piebrieda un izdila, lidz beidzot vi&#326;i sasniedza upi. &#362;dens ac&#299;mredzot trauc&#257;s no augstajiem kalniem, jo straume bija br&#257;zmaina un gultne - dzi&#316;a. &#315;audis sast&#257;j&#257;s krasta krauj&#257;' un v&#275;r&#257;s kr&#257;c&#275;s, izbaudot veldz&#275;jo&#353;o &#353;&#316;akatu migli&#326;u gais&#257;.

- Te nav vietas, kur &#353;&#311;&#275;rsot upi, - Keriks pr&#257;toja, un Herilaks m&#275;mi paloc&#299;ja galvu, nol&#363;kodamies lejup pa straumi.

- Varb&#363;t tas b&#363;tu pat gudr&#257;k - nebrist p&#257;ri. bet iet gar krastu. Upe noteikti dar&#299;s galu tuksnesim, bet tur, kur beigsies tuksnesis, b&#363;s ar&#299; med&#299;jums. Ir p&#275;d&#275;jais laiks med&#299;t un iev&#257;kt p&#257;rtiku: pat maragu ga&#316;a jau iet uz beig&#257;m.

Tad vi&#326;&#353; ska&#316;i izteica domu, kas past&#257;v&#299;gi pavad&#299;ja vi&#326;us visus.

- Mums tas j&#257;pasp&#275;j pirms ziemas iest&#257;&#353;an&#257;s!

Cilv&#275;ki g&#257;ja gar upi, kas aizloc&#299;j&#257;s k&#257; &#269;&#363;ska caur l&#299;dzenumu un att&#257;l&#257;ku pauguraini. Daudzviet krasts bija nobrucis; tur var&#275;ja padzird&#299;t mastodontus. Da&#382;&#257;s &#353;&#257;d&#257;s viet&#257;s v&#299;d&#275;ja ar&#299; brie&#382;u p&#275;das. Un ar&#299; citas. Pirmais uz to nor&#257;d&#299;ja Munans. Vi&#326;&#353; piebiedroj&#257;s Herilakam un Kerikam pie ugunskura, aps&#275;d&#257;s ar muguru pret pauguriem un ierun&#257;j&#257;s:

- Esmu med&#299;jis jau daudz gadu. Un tikai reizi esmu med&#299;ts. Gribu past&#257;st&#299;t par to. Augstajos pauguros, ko j&#363;s saucat par kalniem, es biju uz p&#275;d&#257;m briedim. Agrs r&#299;ts, svaigas p&#275;das Es lav&#299;jos &#316;oti klusi, tom&#275;r piepe&#353;i jutu, ka kaut kas nav k&#257;rt&#299;b&#257;. Un tad es sapratu: mani pa&#353;u izseko, mani nov&#275;ro. Es jutu sev piev&#275;rstu skatienu. To sapratis, es strauji apcirtos - un tur tas bija, uz dzegas virs manis. Garzobis. V&#275;l ne tik tuvu, lai l&#275;ktu, tik tuvu ne. Bet tas bija minis man uz pap&#275;&#382;iem, k&#257; es minu briedim. Tas br&#299;di skat&#299;j&#257;s man ac&#299;s un tad aizg&#257;ja.

Herilaks piekr&#299;to&#353;i pam&#257;ja.

- Dz&#299;vnieki zina, kad vi&#326;us nov&#275;ro. Reiz es v&#275;roju da&#382;us garzobjus, un tie pagriez&#257;s, jo sajuta skatienu. Ar&#299; mednieks da&#382;k&#257;rt t&#257;du j&#363;t.

- M&#363;s &#353;obr&#299;d nov&#275;ro, - Munans klusi noteica, bakst&#299;dams uguni. - Tagad neatskatieties! Pa&#326;emiet v&#275;l malku, un tai br&#299;d&#299; pametiet skatu uz pauguru tie&#353;i man aiz muguras! K&#257;ds m&#363;s no turienes nov&#275;ro.

- Padod malku, Kerik, - Herilaks pamudin&#257;ja, - tev jaunas acis.

Keriks negrib&#299;gi piec&#275;l&#257;s, pasp&#275;ra p&#257;ris so&#316;u un atgriez&#257;s ar da&#382;iem sprungu&#316;iem, ko t&#363;da&#316; ar&#299; iegr&#363;da ugun&#299;.

- Neesmu p&#257;rliecin&#257;ts, - vi&#326;&#353; bilda. - Net&#257;lu no paugura virsotnes gan ir klintsradze - un tum&#353;a &#275;na aiz t&#257;s. Zv&#275;rs var&#275;tu b&#363;t tur.

- &#352;onakt izliksim papildus sargus, - Herilaks nol&#275;ma. - &#352;&#299; ir jauna zeme. Te var b&#363;t pats velns, &#353;ajos pauguros. Pat maragi.

Nakts aizrit&#275;ja bez trauksmes. Pirms ausmas Herilaks pamodin&#257;ja Keriku. un vi&#326;iem piebiedroj&#257;s ar&#299; Munans. Par strat&#275;&#291;iju vi&#326;i bija vienoju&#353;ies jau iepriek&#353;&#275;j&#257; vakar&#257;. Pa da&#382;&#257;diem ce&#316;iem, klusi k&#257; &#275;nas, vi&#326;i tuvoj&#257;s akmens &#353;&#311;autnei vienlaikus no s&#257;niem un apak&#353;as. Saulei lecot, vi&#326;i jau atrad&#257;s izv&#275;l&#275;taj&#257;s poz&#299;cij&#257;s.

Herilaks no&#311;&#275;rc&#257;s k&#257; putns, un aplenkums sak&#316;&#257;v&#257;s. Ar izslietiem &#353;&#311;&#275;piem vi&#326;i sastap&#257;s pie radzes, bet tur nek&#257; nebija. Toties kaut kas bija bijis. Keriks nor&#257;d&#299;ja uz izgul&#275;to z&#257;li.

- K&#257;ds m&#363;s tom&#275;r nov&#275;rojis.

- Izklistam! Mekl&#275;jam p&#275;das! - Herilaks uzsauca.

Dr&#299;z vien Munans atrada nospiedumu.

- Re! Smilt&#299;s! P&#275;das nospiedums!

Visi to cie&#353;i apl&#363;koja - klusum&#257;, jo nu bija skaidrs, kas tas par zv&#275;ru.

- Tanus, - Herilaks beidzot pazi&#326;oja un pac&#275;la skatu pret zieme&#316;iem. - Vai tie&#353;&#257;m tum&#353;ie tani b&#363;tu m&#363;s izsekoju&#353;i lidz pat &#353;ejienei?

- Tas &#353;iem nevar&#275;tu b&#363;t viegli n&#257;cies, - Keriks pr&#257;toja. - Ja nu tie&#353;&#257;m vi&#326;i paman&#299;ju&#353;ies te atst&#257;t savas p&#275;das, tad izn&#257;k, ka vi&#326;i apg&#257;ju&#353;i m&#363;s caur kalniem un apdzinu&#353;i. N&#275;, tiem j&#257;b&#363;t citiem taniem. Es esmu p&#257;rliecin&#257;ts.

- Tani aiz muguras, tani priek&#353;&#257; - Herilaks murmin&#257;ja. - Vai tie&#353;&#257;m m&#363;s medibu viet&#257; gaida kau&#353;an&#257;s?

- &#352;is tanus ne&#311;ildoj&#257;s, tikai l&#363;r&#275;ja, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. - Ne jau vienm&#275;r tani tanus nogal&#275;. Tas s&#257;k&#257;s tikai l&#299;dz ar aukstaj&#257;m ziem&#257;m. &#352;eitan, tik t&#257;lu dienvidos, diez vai var&#275;tu b&#363;t tik bargas ziemas.

- Ko dar&#257;m? - Munans steidzin&#257;ja.

- Izspiegosim vi&#326;us k&#257; vi&#326;i m&#363;s, - Keriks ieteica, - un pam&#275;&#291;in&#257;sim aprun&#257;ties. Varb&#363;t vi&#326;i vienk&#257;r&#353;i b&#299;stas no mums.

- Es b&#299;stos no vi&#326;iem, - Munans iebilda. - No &#353;&#311;&#275;pa mugur&#257;.

- T&#257;tad m&#275;s viens otra baid&#257;mies. Bet, kam&#275;r vien m&#275;s so&#316;ojam visi kop&#257;, kam&#275;r mums ir pulka &#353;&#311;&#275;pu un loku, &#353;ie nezin&#257;mie tani neuzdr&#299;kst&#275;sies mums tuvoties. Ja es dotos uz priek&#353;u viens pats ar vienu vien&#299;gu &#353;&#311;&#275;pu, varb&#363;t man izdotos vi&#326;us sastapt.

- Tas ir b&#299;stami, - Herilaks pretoj&#257;s.

- Visa dz&#299;ve ir b&#299;stama. Bet te kaut kur ir tani, j&#363;s ta&#269;u redzat p&#275;das! Ja m&#275;s t&#257; ari nemekl&#275;sim mierm&#299;l&#299;gu saskarsmi ar vi&#326;iem, tad atliks tikai otra izeja. Vai tas ir tas, ko m&#275;s gribam?

- N&#275;, - Herilakam bija j&#257;piekr&#299;t. - Ir jau gana mirts, lai v&#275;l s&#257;ktu slakt&#275;t cits citu. &#352;odien paliksim &#353;epat. Atdod man loku un bultas. Neaizej p&#257;r&#257;k t&#257;lu kalnos. Ja lidz pusdienlaikam nekas nenotiek - atgriezies! Skaidrs?

Keriks, piekr&#299;to&#353;i klus&#275;dams, atdeva iero&#269;us. Ar skatienu pavad&#299;jis abus medniekus atce&#316;&#257; pa pa&#353;u p&#275;d&#257;m, vi&#326;&#353; apgriez&#257;s uz pap&#275;&#382;a un aizsl&#257;ja aug&#353;up pa nog&#257;zi.

Pamats &#353;e bija cieta klints, t&#257;tad tas, kas atst&#257;jis to nospiedumu, lai kas vi&#326;&#353; ar&#299; b&#363;tu, t&#257;l&#257;k pagaisa bez p&#275;d&#257;m. Keriks r&#257;p&#257;s l&#299;dz n&#257;kamajai dzegai un p&#257;rlaida acis telt&#299;m tur, t&#257;lu lej&#257;. &#352;i b&#363;tu laba. atkl&#257;ta vieti&#326;a, kur nogaid&#299;t, un neviens nevar&#275;tu vi&#326;am pietuvoties nepaman&#299;ts. Ar&#299; ja n&#257;ktos b&#275;gt, bija skaidrs, kurp.

Keriks s&#275;d&#275;ja ar seju pret ieleju, izklaid&#299;gi &#353;&#363;podams &#353;&#311;&#275;pu, bet paties&#299;b&#257; - v&#275;r&#299;gs un modrs. Kalnaine klus&#275;ja, kaila un nekust&#299;ga, tikai skudras vi&#326;am pie k&#257;j&#257;m tekal&#275;ja nogurdino&#353;&#257; &#326;irb&#257;.

Mugur&#257; un sprand&#257; s&#257;ka k&#326;ud&#275;t. Keriks pakas&#299;ja, bet nek&#257; jau tur nebija. Vi&#326;&#353; joproj&#257;m juta kaut ko d&#299;vainu: ne glu&#382;i k&#326;udo&#326;u, bet visai sav&#257;du net&#299;ksmi. Tagad vi&#326;&#353; to pazina. Pareiz&#257;k sakot, atcer&#275;j&#257;s Munana izj&#363;tu aprakstu: vi&#326;u nov&#275;ro!

Keriks nesteidz&#299;gi piec&#275;l&#257;s un apgriez&#257;s, p&#275;t&#299;dams z&#257;&#316;aino nog&#257;zi un pat&#257;lo koku puduri. Neviena neredz&#275;ja. Kalna s&#257;n&#257; v&#299;d&#275;ja da&#382;i kr&#363;mi, bet tie bija par &#353;&#311;idriem, lai sniegtu k&#257;du patv&#275;rumu. Ja k&#257;ds vi&#326;u ar&#299; nov&#275;roja, tad tikai no kokiem. Vi&#326;&#353; v&#275;r&#257;s turp un nogaid&#299;ja, bet nekas nenotika. Ja nu pasl&#275;pies nov&#275;rot&#257;js tie&#353;&#257;m baid&#257;s? Kerikam pa&#353;am j&#257;izr&#257;da k&#257;da pretimn&#257;k&#353;ana. Bet pieliecies, lai noliktu &#353;&#311;&#275;pu, vi&#326;&#353; paman&#299;ja, ka roka nevil&#353;us it cie&#353;i sa&#382;&#326;augusi vien&#299;go aizsardz&#299;bas l&#299;dzekli. Tie&#353;&#257;m: negrib&#275;j&#257;s jau mest to pie malas. Bet - kas j&#257;dara, j&#257;dara, ja v&#275;lies, lai neredzamais v&#275;rot&#257;js vai v&#275;rot&#257;ji tic&#275;tu, ka esi n&#257;cis ar mieru. Sa&#326;&#275;mis d&#363;&#353;u, Keriks ac&#299;mredzam&#257; ap&#326;&#275;m&#299;b&#257;, k&#257;du paties&#299;b&#257; nemaz neizj&#363;ta, aizsvieda to proj&#257;m. Kokos joproj&#257;m nekas nekust&#275;j&#257;s.

Keriks pa&#353;&#316;&#363;ca sol&#299;ti uz priek&#353;u, tad v&#275;l vienu. R&#299;kle izkalta un sirdspuksti dun&#275;ja aus&#299;s visu ce&#316;u lidz pat pudurim. Krietna &#353;&#311;&#275;pa sviediena att&#257;lum&#257; no sve&#353;inieka sl&#275;p&#326;a vi&#326;&#353; apst&#257;j&#257;s: nebija vairs d&#363;&#353;as tuvoties. Pietiks! Tagad tava k&#257;rta! Keriks uzman&#299;gi pac&#275;la rokas ar izv&#275;rst&#257;m deln&#257;m un uzsauca:

- Man nav iero&#269;a! Es n&#257;ku ar mieru!

Nek&#257;das atbildes. Bet - vai tik kaut kas nepakust&#275;j&#257;s starp koku &#275;n&#257;m? Ej nu saproti Vi&#326;&#353; atk&#257;p&#257;s soli un sauca atkal.

Tums&#257; var&#275;ja no&#291;ist kust&#299;bu. K&#257;das aprises. Tur kaut kas bija. Keriks v&#275;l mazliet pak&#257;p&#257;s atpaka&#316;, un siluets iznira klajum&#257;.

Keriku p&#257;r&#326;&#275;ma sp&#275;j&#353; izbilis. Vi&#326;&#353; sal&#275;c&#257;s, bet t&#363;da&#316; ar&#299; savald&#299;j&#257;s.

Medniekam bija melni mati un tumsn&#275;ja &#257;da; b&#257;rdas nebija. Rokas - br&#299;vas, t&#257;pat k&#257; Kerikam. Un vi&#326;&#353; nebija tinies &#257;d&#257;s k&#257; mednieks no kalnu pak&#257;jes. Ap galvu apsiets kaut kas balts, ap gurniem - ari. Nevis pel&#275;c&#299;gs, bet sniegbalts.

- Aprun&#257;simies! - Keriks uzsauca, pasperot soliti uz priek&#353;u. Sve&#353;ais apgriez&#257;s un met&#257;s atpaka&#316; patv&#275;rum&#257;. Keriks apst&#257;j&#257;s. Otrs sa&#326;&#275;m&#257;s, tom&#275;r pat t&#257;d&#257; att&#257;lum&#257; Keriks man&#299;ja, ka sve&#353;ais izbail&#275;s tr&#299;s. Sajutis pretinieka v&#257;jumu, Keriks r&#257;mi aps&#275;d&#257;s z&#257;l&#275; un mierm&#299;l&#299;gi pac&#275;la rokas.

- Es nedar&#299;&#353;u p&#257;ri! - vi&#326;&#353; sauca. - N&#257;c &#353;urp, aps&#275;dies, aprun&#257;simies!

Un vi&#326;&#353; vairs nepakust&#275;j&#257;s. Kad rokas nogura, vi&#326;&#353; t&#257;s nolaida un atst&#257;ja gu&#316;am uz cisk&#257;m ar aug&#353;up v&#275;rst&#257;m deln&#257;m, un s&#275;d&#275;ja, skat&#299;damies debes&#299;s un klusi dungodams. Da&#382;k&#257;rt vi&#326;&#353; p&#257;rlaida skatienu klajumi&#326;am, bet cent&#257;s neizdar&#299;t sp&#275;jas kust&#299;bas, kas var&#275;tu sve&#353;inieku sabied&#275;t.

Sav&#257;dais mednieks beidzot pasp&#275;ra nedro&#353;u soli tuv&#257;k. Tad v&#275;l vienu. Keriks smaid&#299;dams klan&#299;ja galvu, bet rokas nekustin&#257;ja. Soli pa solim &#316;odzig&#257;m k&#257;j&#257;m sve&#353;inieks virz&#299;j&#257;s tuv&#257;k, l&#299;dz att&#257;lums saruka l&#299;dz desmit so&#316;iem vai pat maz&#257;k. Tad vi&#326;&#353; nos&#275;d&#257;s zem&#275; sakrustot&#257;m k&#257;j&#257;m k&#257; Keriks un l&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257; plat&#257;m, izbied&#275;t&#257;m acim. Tagad Keriks saskat&#299;ja, ka tas nav nek&#257;ds pienapuika: &#257;da jau met&#257;s krunkaina un caur krauk&#316;melnajiem matiem vij&#257;s sudrabaini pavedieni. Keriks pasmaid&#299;ja, bet nekust&#275;j&#257;s. V&#299;ra mute pav&#275;r&#257;s, var&#275;ja dzird&#275;t, ka rikle noguldz. Vi&#326;&#353; nor&#299;st&#299;j&#257;s un beidzot ierun&#257;j&#257;s. V&#257;rdi s&#257;ka pl&#363;st drud&#382;ain&#257; steig&#257;.

Keriks nesaprata ne zilbes. Vi&#326;&#353; smaid&#299;ja un m&#257;ja ar galvu par z&#299;mi, ka klaus&#257;s, un kluso, &#353;&#326;&#257;co&#353;o v&#257;rdu pl&#363;di turpin&#257;j&#257;s. Tad mednieks piepe&#353;i apr&#257;v&#257;s, sasv&#275;r&#257;s uz priek&#353;u un nolieca galvu.

Keriks apmulsa. Vi&#326;&#353; nogaid&#299;ja, l&#299;dz sve&#353;ais atkal pace&#316; skatienu, un ierun&#257;j&#257;s.

- Es tevi nesaprotu. Vai tu saproti, ko es saku? Vai tu gribi zin&#257;t, k&#257; mani sauc? - Vi&#326;&#353; pied&#363;r&#257;s sev pie kr&#363;tim. - Keriks! Keriks! - Atbildes nebija. Sve&#353;inieks tikai s&#275;d&#275;ja ar atk&#257;ru&#353;os &#382;okli un blenza, iepletis apa&#316;&#257;s acis - bal- tum baltas pret vi&#326;a tumsn&#275;jo &#257;du. Kad Keriks apklusa, vi&#326;&#353; atkal paklan&#299;j&#257;s, pateica v&#275;l p&#257;ris v&#257;rdu, piec&#275;l&#257;s un g&#257;ja atpaka&#316; uz birziti. Par&#257;d&#299;j&#257;s v&#275;l viens mednieks un kaut ko pasniedza pien&#257;c&#275;jam. Aiz vi&#326;a klajum&#257; uznira citi, un Keriks pavilka k&#257;jas zem sevis, gatavs ik br&#299;di mesties proj&#257;m. Neviens no jaunatn&#257;c&#275;jiem tom&#275;r netuvoj&#257;s, un vi&#326;&#353;, gan nezaud&#275;jot modribu, palika s&#275;&#382;am.

&#352;oreiz sve&#353;ais mednieks pien&#257;ca un aps&#275;d&#257;s tuv&#257;k. P&#257;r&#275;jie palika, kur biju&#353;i. Keriks redz&#275;ja, ka pien&#257;c&#275;js nes &#299;patn&#275;ju tum&#353;u kausu ar &#363;deni. Pac&#275;lis to ab&#257;s rok&#257;s un padz&#275;ries, vi&#326;&#353; pasniedz&#257;s un nolika trauku zem&#275; starp vi&#326;iem abiem.

Ja mednieki kaut ko dala, vi&#326;u vid&#363; veidojas kaut k&#257;da kop&#299;ba, Keriks pr&#257;toja. Tam j&#257;b&#363;t miera pied&#257;v&#257;jumam. Cie&#353;i uzl&#363;kodams pretims&#275;d&#275;t&#257;ju, vi&#326;&#353; pac&#275;la kausu un iestr&#275;ba malku, p&#275;c tam nolika to atpaka&#316; z&#257;l&#275;. Sve&#353;ais piev&#257;ca kausu un izl&#275;ja atliku&#353;o &#363;deni zem&#275; starp vi&#326;iem, tad iebakst&#299;ja kausam s&#257;nos un pateica vienu v&#257;rdu:

- Valiskis.

V&#299;rs atkal sniedza kausu Kerikam. Keriku vi&#326;a r&#299;c&#299;ba mulsin&#257;ja, tom&#275;r vi&#326;&#353; klan&#299;ja galvu un smaid&#299;ja, cen&#353;oties sarunu biedru iedro&#353;in&#257;t.

Kauss izr&#257;d&#299;j&#257;s veidots no kaut k&#257; tum&#353;i br&#363;na un cieta. Vi&#326;&#353; iel&#363;koj&#257;s v&#275;r&#299;g&#257;k. Raupj&#353; un br&#363;ns, bet ar kaut k&#257;du melnu ornamentu pie aug&#353;malas. Otr&#257; pus&#275; atkl&#257;j&#257;s v&#275;l liel&#257;ks z&#299;m&#275;jums - ar&#299; melns.

&#315;oti s&#299;ki izstr&#257;d&#257;ta, skaidra, melna kont&#363;ra. Tas nebija nek&#257;ds ple&#311;is vai primit&#299;vs, regul&#257;rs ornaments. Nep&#257;rprotami iez&#299;m&#275;j&#257;s zv&#275;ra aprises: gan ilk&#326;i redzami, gan snu&#311;is

Tas bija mastodonts.

- Valiskis, - sve&#353;ais v&#275;l atk&#257;rtoja. - Valiskis.



XX

Keriks pagroz&#299;ja kausu deln&#257;s un pied&#363;r&#257;s mastodonta att&#275;lam. Sarunu biedrs pam&#257;ja un uzsmaid&#299;ja, atkal un atkal atk&#257;rtodams:

- Valiskis.

Ko lai dom&#257;? Vai &#353;iem taniem ar&#299; ir mastodonti? Ej nu sazini, ja nesaproti ne v&#257;rda no sarunu biedra teikt&#257;.

Sve&#353;ais uzman&#299;gi pavilka kausu uz savu pusi, l&#299;dz Keriks to atlaida, un aizg&#257;ja atpaka&#316; koku pav&#275;ni.

Vi&#326;am atgrie&#382;oties, kauss bija pild&#299;ts ar kaut k&#257;du baltu un kunku&#316;ainu sutin&#257;tu augu masu. Mednieks pa&#326;&#275;ma k&#257;du nieku pirkstos un ieb&#257;za mut&#275;, bet pa&#353;u kausu nolika zem&#275;. Keriks sekoja vi&#326;a piem&#275;ram; &#275;damais gar&#353;oja labi. Mednieks nekav&#275;joties met&#257;s atpaka&#316; uz birziti. Keriks gaid&#299;ja, bet vi&#326;&#353; t&#257; ar&#299; vairs neatgriez&#257;s. &#352;&#311;iet, ka tik&#353;an&#257;s bija beigusies. Uz Kerika saucienu neviens neatsauc&#257;s. Nesteidz&#299;gi p&#257;rg&#257;jis p&#257;r klajumi&#326;u, vi&#326;&#353; atkl&#257;ja, ka birzi neviena vairs nav.

M&#299;klain&#257; sastap&#353;an&#257;s tom&#275;r iedro&#353;in&#257;ja. Tumsn&#275;jais mednieks nebija vicin&#257;jis iero&#269;us, vi&#326;&#353; pied&#257;v&#257;ja &#363;deni un cienastu. Keriks sav&#257;ca trauku un savu &#353;&#311;&#275;pu un k&#257;joja atpaka&#316; uz telt&#299;m. Vi&#326;am par&#257;doties, sardzes viri deva zi&#326;u, un t&#363;da&#316; jau ar&#299; Herilaks trauc&#257;s aug&#353;up pa nog&#257;zi vi&#326;am preti. Ar&#299; vi&#326;&#353; atzina, ka &#275;diens ir itin baud&#257;ms, un t&#257;pat k&#257; Keriks nerada notiku&#353;ajam izskaidrojuma.

Samadi v&#257;c&#257;s kop&#257; klaus&#299;ties Kerika st&#257;st&#299;jum&#257;, un vi&#326;am n&#257;c&#257;s to atk&#257;rtot v&#275;l un v&#275;l. Ikviens v&#275;l&#275;j&#257;s nom&#275;&#291;in&#257;t sve&#353;inieka velti, un dr&#299;z vien kauss bija tuk&#353;s, bet ar&#299; t&#257;ds tas piesaist&#299;ja interesi. Herilaks groz&#299;ja to un klauv&#275;ja ar pirkstu kauli&#326;iem pa s&#257;niem.

- Ciets k&#257; akmens, bet p&#257;r&#257;k viegls. Un &#353;is mastodonts - tikpat ciets. Neko nesaprotu.

Pat Freikens atzina par pr&#257;t&#299;g&#257;ku neizteikt savu viedokli. Beigu beig&#257;s Keriks pats pie&#326;&#275;ma gal&#275;jo l&#275;mumu.

- R&#299;t es atkal do&#353;os turp. Aiznes&#299;&#353;u vi&#326;iem k&#257;du ga&#316;as klunci. Protams, ne jau vi&#326;u kaus&#257;. Dodiet man k&#257;du p&#299;tu papl&#257;ti ar rakstiem.

Pirms saulrieta Armuna izraudz&#299;j&#257;s lab&#257;ko papl&#257;ti - pa&#353;as p&#299;tu -, un noskaloja to up&#275;.

- Tas ir b&#299;stami - iet turp, - vi&#326;a ba&#382;&#299;j&#257;s. - K&#257;dam tevi j&#257;pavada.

- N&#275;. &#352;ie mednieki mani tagad paz&#299;st. Un es j&#363;tu, ka briesmas ir gar&#257;m, - &#316;aun&#257;kais var&#275;ja notikt pirmaj&#257; reiz&#275;. &#352;ie sve&#353;&#257;die tani med&#299; &#353;aj&#257; zem&#275;, un, ja gribam te palikt, b&#363;s j&#257;sadz&#299;vo ar vi&#326;iem. Mums ta&#269;u nav kur d&#275;ties! Pa&#275;d&#299;sim, bet lab&#257;kos gabalus atliksim r&#299;tdienas cienastam.

N&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; paz&#299;stamaj&#257; p&#316;avi&#326;&#257; neviens Keriku negaid&#299;ja. Vi&#326;&#353; tom&#275;r nosvieda &#353;&#311;&#275;pu un ap&#326;&#275;m&#299;gi g&#257;ja p&#257;r klajumu, un tepat jau ari no kokiem iznira paz&#299;stam&#257; fig&#363;ra. Keriks aps&#275;d&#257;s un nolika sev priek&#353;&#257; papl&#257;ti; &#353;oreiz sve&#353;inieks n&#257;ca kl&#257;t bez bai&#316;u un omul&#299;gi ats&#275;d&#257;s z&#257;l&#275;. Keriks ap&#275;da kumosi&#326;u, past&#363;ma papl&#257;ti uz priek&#353;u un v&#275;roja, k&#257; pretims&#275;d&#275;t&#257;js, nesl&#275;pjot apmierin&#257;jumu, zel&#275; ga&#316;as &#353;&#311;&#275;li. Tad vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un ska&#316;i uzsauca. No birzs pa&#275;nas izsl&#299;d&#275;ja v&#275;l pieci tum&#353;mataini, bezb&#257;rdaini mednieki, ap&#291;&#275;rbti t&#257;pat k&#257; pirmais; diviem n&#257;c&#275;jiem bija &#353;&#311;&#275;pi. &#352;oreiz izbij&#257;s Keriks. Vi&#326;&#353; piel&#275;ca k&#257;j&#257;s un atk&#257;p&#257;s. Sve&#353;inieki apst&#257;j&#257;s un p&#257;rsteigti blisin&#257;ja acis. Keriks izstiepa roku un atdarin&#257;ja &#353;&#311;&#275;pa nosvie&#353;anas kust&#299;bu. Vi&#326;a sarunu biedrs &#382;estu saprata un uzsauca kaut ko, ac&#299;mredzot pav&#275;li, jo p&#257;r&#275;jie nolika &#353;&#311;&#275;pus un n&#257;ca tuv&#257;k.

Keriks gaid&#299;ja, sakrustojis rokas un neizr&#257;d&#299;dams raizes. Viss &#353;&#311;ita mier&#299;gi, bet sve&#353;ie zem saviem baltajiem aps&#275;jiem var&#275;ja sl&#275;pt ar&#299; na&#382;us. Un na&#382;i pat b&#363;tu lieki: vi&#326;i se&#353;at&#257; jebkur&#257; gad&#299;jum&#257; var&#275;tu vi&#326;u viegli pieveikt un nogal&#275;t. Vi&#326;am bija j&#257;samierin&#257;s ar &#353;&#257;du iesp&#275;ju. J&#257;samierin&#257;s vai ar&#299; nekav&#275;joties j&#257;b&#275;g.

Vi&#326;iem tuvojoties, Keriks redz&#275;ja, ka divi nes &#299;sas n&#363;jas. Vi&#326;&#353; nor&#257;d&#299;ja uz t&#257;m un atveidoja dauz&#299;&#353;anas kust&#299;bas. Sve&#353;ie apst&#257;j&#257;s un apspried&#257;s. Nebija tik viegli saprast, ko Keriks grib&#275;jis teikt. Beidzot viens no vi&#326;iem g&#257;ja atpaka&#316; p&#275;c &#353;&#311;&#275;pa, un Keriks atkal saspringa, gatavs skriet. Izr&#257;d&#299;j&#257;s - mednieks tikai grib&#275;ja par&#257;dit, k&#257; pielieto koka r&#299;kus. Vi&#326;&#353; iel&#257;goja n&#363;jas gal&#257; &#353;&#311;&#275;pa resgali, atbalst&#299;ja ieroci pret otras rokas delnu, pietur&#275;ja ar pirkstiem, atliec&#257;s t&#257;lu atpaka&#316; un raid&#299;ja &#353;&#311;&#275;pu augstu gais&#257;. Tas lidojum&#257; apgriez&#257;s un kritien&#257; iecirt&#257;s dzi&#316;i zem&#275;. Keriks isti nesaprata, k&#257; &#353;&#299; ier&#299;ce darbojas, bet katr&#257; zi&#326;&#257; &#353;&#311;&#275;ps aizlidoja neparasti t&#257;lu. Mednieks aizg&#257;ja pie &#353;&#311;&#275;pa un nosvieda n&#363;ju tam lidz&#257;s; Keriks nepakust&#275;j&#257;s.

Sve&#353;ie sas&#275;d&#257;s lok&#257; vi&#326;am iepretim un augst&#257;s bals&#299;s nervozi &#269;aloja. Keriks vi&#326;us interes&#275;ja t&#257;pat k&#257; vi&#326;i - Keriku. K&#257;ds pastiepa pirkstu un pied&#363;r&#257;s debessmet&#257;la na&#382;iem Kerika kakl&#257;, cits pataust&#299;ja kaklari&#326;&#311;i. Keriks uzman&#299;gi p&#275;t&#299;ja vi&#326;u &#257;das aps&#275;jus un saprata, ka tie nemaz nebija no &#257;das. Vi&#326;&#353; paslidin&#257;ja pirkstus pa viena mednieka galvasrotu; tas nos&#275;ja balto lentu un pasniedza vi&#326;am. Lieti&#326;a izr&#257;d&#299;j&#257;s m&#299;ksta k&#257; vilna, t&#257;da k&#257; sap&#299;ta l&#299;dz&#299;gi grozam, bet &#353;&#311;iedras &#353;&#311;ita sav&#299;tas no smalkiem mati&#326;iem. Keriks gras&#299;j&#257;s sniegt to atpaka&#316;, bet mednieks atst&#363;ma vi&#326;a roku un r&#257;dija uz Kerika galvu. Viesis uzvilka to galv&#257;, un p&#257;r&#275;jie pavadija &#353;o ric&#299;bu ar atzin&#299;giem izsaucieniem.

Visi sve&#353;inieki &#353;&#311;ita gandar&#299;ti par pirmo saskarsmi un aizraut&#299;gi t&#275;rg&#257;ja, l&#299;dz non&#257;ca pie k&#257;da l&#275;muma. Jaunatn&#257;c&#275;ji piec&#275;l&#257;s un dev&#257;s atpaka&#316; uz birzi. Pirmais mednieks pavilka Keriku aiz elko&#326;a un nor&#257;d&#299;ja uz aizejo&#353;ajiem biedriem. &#381;estu p&#257;rprast b&#363;tu gr&#363;ti: n&#257;c mums lidzi! Varb&#363;t tie&#353;&#257;m iet? Vai varb&#363;t viss &#353;is te&#257;tris sp&#275;l&#275;ts tikai t&#257;p&#275;c, lai vi&#326;u sag&#363;st&#299;tu vai non&#257;v&#275;tu? Bet vi&#326;i &#353;&#311;ita tik dabiski un atrais&#299;ti, abi &#353;&#311;&#275;pne&#353;i pat sav&#257;ca atpaka&#316; savus &#353;&#311;&#275;pus un neatskat&#299;ju&#353;ies turpin&#257;ja ce&#316;u.

Keriks izl&#275;ma. Ja te b&#363;tu k&#257;di slazdi, vi&#326;i neb&#363;tu &#326;&#275;mu&#353;i &#353;&#311;&#275;pus: starp kokiem ta&#269;u mier&#299;gi var&#275;ja gaid&#299;t citi bru&#326;oti mednieki. Vi&#326;am j&#257;r&#299;kojas, piln&#299;b&#257; pa&#316;aujoties uz vi&#326;u labajiem nodomiem. Nedrikst izr&#257;d&#299;t bailes. Tom&#275;r vi&#326;&#353; nepameta savu &#353;&#311;&#275;pu: nor&#257;dijis uz to, Keriks dev&#257;s tam paka&#316;. Pirmais mednieks aizl&#275;k&#353;oja vi&#326;am gar&#257;m un ieroci pac&#275;la; sp&#275;jas izbailes k&#257; zibens izskr&#275;ja caur Kerika kr&#363;tim, bet sve&#353;inieks tikai izpal&#299;dz&#299;gi pasniedza vi&#326;am ieroci. Spriedze atsl&#257;ba; varb&#363;t patiesi vi&#326;i ir tik mierm&#299;l&#299;gi, k&#257; izskat&#257;s? Vi&#326;&#353; dzi&#316;i ievilka elpu; bija tikai viens ce&#316;&#353;, k&#257; to noskaidrot.

Sve&#353;inieki apst&#257;j&#257;s birzs mal&#257; un apgriez&#257;s. Keriks nomierin&#257;j&#257;s un sekoja vi&#326;iem.

Ce&#316;&#353; veda p&#257;r paugura virsotni un lejup gar otru s&#257;nu. Tur pav&#275;r&#257;s aiza, un Keriks saprata, ka to izgrauzusi t&#257; pati upe, gar kuras krastiem samadi visu laiku virz&#299;ju&#353;ies: t&#257; meta lokus &#353;urpu turpu caur pauguraini. &#352;obr&#299;d vi&#326;i g&#257;ja pa skaidri iez&#299;m&#275;tu taku lejup, l&#299;dz non&#257;ca pie upes un turpin&#257;ja ce&#316;u gar krastu.

Ar katru l&#299;kumu klin&#353;u sienas sl&#275;j&#257;s arvien augst&#257;k un straume trauc&#257;s aizvien strauj&#257;k. Vi&#326;i sprauc&#257;s pa &#353;auru, klin&#353;ainu, smilt&#299;m kl&#257;tu krasta dzegu, kuru pavasaros noteikti kl&#257;j palu &#363;de&#326;i. No krasta bija at&#353;&#311;&#275;lu&#353;ies milzu klintsblu&#311;i, un &#363;dens, triekdamies pret tiem, uz&#353;&#311;ieda augstu gais&#257; smalkas &#353;&#316;akatas. G&#257;j&#275;ji p&#257;rr&#257;p&#257;s p&#257;ri varenai klints atl&#363;zai, kas aiz&#353;&#311;&#275;rsoja gravu vis&#257; platum&#257;, jo upe &#353;eit kr&#257;kdama v&#275;l&#257;s p&#257;ri radz&#275;m, sakuldama baltas putas pie pret&#275;j&#257;s, statenisk&#257;s klints sienas. R&#257;p&#353;an&#257;s v&#275;rt&#257;s gr&#363;t&#257;ka. Keriks pav&#275;r&#257;s aug&#353;up un sal&#275;c&#257;s.

No aug&#353;as vi&#326;&#257; nol&#363;koj&#257;s tum&#353;mataini, &#353;&#311;&#275;piem bru&#326;oti mednieki. Vi&#326;&#353; uzsauca ce&#316;abiedriem un nor&#257;d&#299;ja uz savu ba&#382;u c&#275;loni. Tie pal&#363;koj&#257;s aug&#353;up, saprata vi&#326;u un izkliedza komandas, liekot nov&#275;rot&#257;jiem pazust no redzeslauka. Keriks, smagi elsdams, uzk&#257;pa klints virsotn&#275; un p&#257;rlaida skatu tikko veiktajam ce&#316;a posmam.

Visapk&#257;rt, l&#299;dz pat tum&#353;ajai straumei t&#257;lu lej&#257;, v&#299;d&#275;ja smil&#353;aini klin&#353;akme&#326;i. Abos krastos sl&#275;j&#257;s st&#257;vas klintis. Medniekiem, kuri bija uz br&#299;di nozudu&#353;i, lai palaistu vi&#326;u gar&#257;m, b&#363;tu &#316;oti vienk&#257;r&#353;i aizst&#257;v&#275;t &#353;o dabisko nocietin&#257;jumu. T&#257;s bija lieliskas aizsargpoz&#299;cijas, bet kas gan aiz t&#257;m sl&#275;p&#257;s? Steig&#353;us klumburojot lejup pa pret&#275;jo krauju paka&#316; p&#257;r&#275;jiem, bailes atkal p&#257;rm&#257;ca zi&#326;k&#257;ri.

Ainava nemit&#299;gi main&#299;j&#257;s. Klin&#353;u sienas mij&#257;s ar smil&#353;ainiem pauguriem, &#353;ur tur v&#299;d&#275;ja k&#257;ds z&#257;&#316;u ku&#353;&#311;is, k&#257;ds pan&#299;cis koci&#326;&#353;. P&#275;c &#299;sa br&#299;&#382;a zeme k&#316;uva l&#299;dzen&#257;ka un za&#316;&#257;ka, taisn&#257;s rind&#257;s stiep&#257;s za&#316;umi Keriks br&#299;n&#299;j&#257;s par &#353;&#299;m taisnaj&#257;m rind&#257;m, lidz paman&#299;ja, ka vien&#257; no t&#257;m rak&#326;&#257;jas v&#299;ri, un nu jau var&#275;ja br&#299;n&#299;ties par div&#257;m liet&#257;m: par m&#275;r&#311;tiec&#299;gi st&#257;d&#299;tajiem kr&#363;miem un medniekiem, kas dar&#299;ja sievie&#353;u darbu - &#269;ubin&#257;j&#257;s ap lakstiem. Tas vi&#326;u p&#257;rsteidza jo &#299;pa&#353;i. Bet jilan&#275; ta&#269;u iekopa laukus ap pils&#275;tu! K&#257;p&#275;c gan tani nevar&#275;tu dar&#299;t t&#257;pat un k&#257;p&#275;c gan v&#299;ri nevar&#275;tu tur str&#257;d&#257;t l&#299;dz ar siev&#257;m? Vi&#326;&#353; ar skatienu iztaust&#299;ja za&#316;&#257;s vagas lidz pat ielejas klin&#353;u sienai, lidz tum&#353;aj&#257;m ni&#353;&#257;m klint&#299;.

T&#257;l&#257;k vi&#326;u ce&#316;&#353; veda gar grupi&#326;u sievie&#353;u, kuras visas bija ietinu&#353;&#257;s m&#299;kstaj&#257; izstr&#257;d&#257;jum&#257;: t&#257;s r&#257;dija uz Keriku ar pirkstiem un spalg&#257;s bals&#299;s klaig&#257;ja. Kerikam &#353;&#311;ita, ka b&#363;tu bijis pareizi izjust bailes &#353;e, ielej&#257;, starp meln&#299;gsn&#275;jiem sve&#353;iniekiem, bet vi&#326;&#353; neizj&#363;ta. Ja tie b&#363;tu grib&#275;ju&#353;i izr&#275;&#311;in&#257;ties ar vi&#326;u, tas sen jau b&#363;tu dar&#299;ts. Briesmas gan joproj&#257;m past&#257;v&#275;ja, bet zi&#326;k&#257;re p&#257;rm&#257;ca bailes. No ugunskuriem c&#275;l&#257;s d&#363;mi, visapk&#257;rt skraid&#299;ja b&#275;rne&#316;i, klintis sak&#316;&#257;v&#257;s cie&#353;&#257;k - un vi&#326;u p&#257;rsteidza p&#275;k&#353;&#326;a atsk&#257;rsme:

- Pils&#275;ta bez jilan&#275;! - Keriks iesauc&#257;s. - Tanu pils&#275;ta!

Vi&#326;a pavado&#326;i apst&#257;j&#257;s un pagaid&#299;ja, lidz vi&#326;&#353; mit&#275;j&#257;s br&#299;n&#299;ties. Aug&#353;up uz dobumiem klinti sniedz&#257;s ba&#316;&#311;i ar grop&#275;m, veseli koku stumbri. J&#257;dom&#257;, pa &#353;iem ba&#316;&#311;iem var&#275;ja uzr&#257;pties, jo Keriks redz&#275;ja ni&#353;&#257;s vid&#257;m zi&#326;k&#257;ras sejas. Visapk&#257;rt bija k&#326;ada k&#257; &#299;st&#257; jilan&#275; pils&#275;t&#257;, visapk&#257;rt k&#363;s&#257;ja vi&#326;am neizprotama rosiba.

Mednieks, kuru vi&#326;&#353; satika pa&#353;u pirmo, aicin&#257;ja Keriku uz priek&#353;u, uz pla&#353;u atveri klints piek&#257;j&#275;. Keriks sekoja vi&#326;am un nop&#275;t&#299;ja akmens sienu alas diben&#257;: p&#275;k&#353;&#326;aj&#257; kr&#275;sl&#257; p&#275;c spo&#382;&#257;s saules vi&#326;&#353; nesp&#275;ja iz&#353;&#311;irt s&#299;kumus.

- Valiskis, - mednieks teica. &#352;o v&#257;rdu Keriks jau bija dzird&#275;jis.

Vi&#326;&#353; p&#257;rlaida acis ornamentiem uz sienas un s&#257;ka kaut ko no teikt&#257; saprast.

Tur bija zv&#275;ri, - ar kr&#257;su uz klints uzm&#257;l&#275;ti zv&#275;ri, p&#257;rsvar&#257; vi&#326;am paz&#299;stam&#257;s stirnas. Goda viet&#257; virs t&#257;m gandr&#299;z dabisk&#257; lielum&#257; di&#382;oj&#257;s mastodonts.

- Valiskis, - mednieks atkal teica, pam&#257;dams ar galvu uz zv&#275;ru. - Valiskis.

Keriks pr&#257;tigi pam&#257;ja bez maz&#257;k&#257;s saj&#275;gas par zim&#275;jumu noz&#299;mi. Att&#275;ls bija

apbr&#299;nojami prec&#299;zs, t&#257;pat k&#257; uz kausa. Ar&#299; citiem z&#299;m&#275;jumiem nevar&#275;tu p&#257;rmest ne&#299;stumu. Vi&#326;&#353; aizsk&#257;ra briedi un teica:

- Briedis.

Tum&#353;matainais mednieks neizr&#257;dija nek&#257;du interesi. Vi&#326;&#353; atk&#257;p&#257;s saules str&#275;l&#275; un aicin&#257;ja Keriku l&#299;dzi.

Keriks labpr&#257;t b&#363;tu pakav&#275;jies un pav&#275;rojis sve&#353;inieku darbo&#353;anos, bet ce&#316;abiedrs vi&#326;u steidzin&#257;ja: n&#257;c&#257;s r&#257;pties pa v&#275;l vienu rievotu ba&#316;&#311;i l&#299;dz klints sienai. K&#257;piens p&#363;les nepras&#299;ja, un pavadonis Keriku jau gaid&#299;ja aug&#353;&#257;. Aiz dzegas pav&#275;r&#257;s tum&#353;a atvere, kas veda neredzam&#257; iek&#353;telp&#257;. Vi&#326;i dev&#257;s turp. Pa akmens gr&#299;du m&#275;t&#257;j&#257;s podi un citi izstr&#257;d&#257;jumi, bet alas diben&#257; sl&#275;j&#257;s &#257;du kaudze. Balti t&#275;rptais mednieks ierun&#257;j&#257;s, un vi&#326;am atsauc&#257;s kusla balsti&#326;a.

Cie&#353;&#257;k iel&#363;kojies, Keriks saman&#299;ja k&#257;du st&#257;vu: izd&#275;d&#275;jis augums, ko kl&#257;ja adas, atst&#257;jot atsegtu tikai seju. Grumbainu, &#269;erve&#316;ainu seju. L&#363;pas sakust&#275;j&#257;s p&#257;r bezzobu muti, un balss atkal ies&#275;c&#257;s:

- No kurienes tu esi? K&#257; tevi sauc?



XXI

Kerika acis aprada ar telpas tumsu, un vi&#326;&#353; jau var&#275;ja saskat&#299;t vec&#257;s sievas seju, kaut tumsn&#275;ju aiz vecuma, bet neap&#353;aub&#257;mi balt&#257;dainu, ar zil&#257;m ac&#299;m. Vi&#326;as mati savulaik var&#275;tu b&#363;t biju&#353;i blondi; tagad tie bija sirmi un &#353;&#311;idri. Spiedz&#299;g&#257; balstele ieskan&#275;j&#257;s atkal, un Keriks atsk&#257;rta, ka saprot v&#257;rdus. Tas ne&#353;&#311;ita marbaks, k&#257;d&#257; run&#257;ja pats, - dr&#299;z&#257;k var&#275;tu b&#363;t k&#257;da aizkalnie&#353;u izloksne k&#257; Harhavolas samadam.

- K&#257; tevi sauc? - balss nerim&#257;s, - k&#257; tevi sauc?

- Esmu Keriks. Es n&#257;ku no kalnu vi&#326;as puses.

- T&#257; jau es dom&#257;ju, tie&#353;i t&#257; es dom&#257;ju. Tavi mati ir tik gai&#353;i Pan&#257;c tuv&#257;k, lai Onita var tevi redz&#275;t. Nu, patiesi - tanus! Vei, Sanon, vai es neteicu, ka v&#275;l atceros vi&#326;u m&#275;li?

V&#257;rgul&#299;g&#257; balss aizl&#363;za saus&#257; smiekli&#326;&#257;.

Keriks un Onita turpin&#257;ja sarunu. Sanone, tum&#353;&#257;dainais mednieks, tikai klaus&#299;j&#257;s un m&#257;ja ar galvu; vi&#326;&#353; nesaprata ne v&#257;rda.

Onita &#353;e bija nok&#316;uvusi agr&#257; jaun&#299;b&#257;, mednieku sag&#363;st&#299;ta, - tas Keriku neb&#363;t nep&#257;rsteidza. Daudz kas vi&#326;as st&#257;st&#257; bija neskaidrs, bie&#382;i vien vi&#326;a novirz&#299;j&#257;s no t&#275;mas, da&#382;k&#257;rt pat iesnaud&#257;s. Reiz, uztr&#363;kusies no snaudas, ve&#269;a uzrun&#257;ja Keriku sesek&#257; - valod&#257;, kur&#257; run&#257;ja tum&#353;&#257;daino sasku cilts - un apskait&#257;s, jo sarunu biedrs neatbild&#275;ja. Vienubr&#299;d vi&#326;a piepras&#299;ja &#275;st, un malt&#299;te tika ar&#299; Kerikam. Tad jau bija v&#275;la p&#275;cpusdiena, un Kerikam &#353;&#311;ita gana run&#257;ts.

- Pasaki Sanonem, ka man j&#257;atgrie&#382;as pie mana samada! - vi&#326;&#353; iejauc&#257;s ve&#269;as t&#275;rg&#257;&#353;an&#257;. - No r&#299;ta b&#363;&#353;u atpaka&#316;. Izst&#257;sti to vi&#326;am!

Onita t&#363;da&#316; pat iesl&#299;ga dzi&#316;&#257; mieg&#257;, palaikam iekr&#257;kdam&#257;s un murmul&#275;dama, tom&#275;r Sanone, k&#257; r&#257;d&#257;s, saprata Keriku bez v&#257;rdiem. Vi&#326;&#353; pavad&#299;ja viesi l&#299;dz pat klints p&#257;rkarei un uzsauca abiem &#353;&#311;&#275;pne&#353;iem, kas &#353;eit patrul&#275;ja. Izk&#316;uvis aiz p&#257;rkares, Keriks liel&#257;ko da&#316;u ce&#316;a l&#299;dz upmalas apmetnei m&#275;roja skrie&#353;us, lai sasniegtu teltis l&#299;dz tumsai. Herilaks izr&#257;d&#299;j&#257;s noba&#382;&#299;jies par Kerika ilgo promb&#363;tni, par ko liecin&#257;ja satrauktu sagaid&#299;t&#257;ju pulci&#326;&#353; kaln&#257;j&#257;. Atgriezies apmetn&#275;, Keriks klus&#275;jot padz&#275;r&#257;s v&#275;so &#363;deni un tikai tad ierun&#257;j&#257;s. Herilaks ar Freikenu un samadariem aps&#275;d&#257;s vi&#326;am cie&#353;i l&#299;dz&#257;s; samadu &#316;audis sas&#275;da visapk&#257;rt pla&#353;&#257; lok&#257;.

- Pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m: lai visi zina, - Keriks svin&#299;gi pazi&#326;oja, - &#353;ie tum&#353;&#257;dainie tani sauc sevi par saskiem! Vi&#326;i net&#299;ko m&#363;s nomait&#257;t vai padz&#299;t no &#353;ejienes. Vi&#326;i labpr&#257;t pal&#299;dz&#275;tu, pat dotu mums &#275;dma&#326;u, bet tas viss - mastodontu d&#275;&#316;.

P&#257;r klaus&#299;t&#257;jiem p&#257;r&#353;alca p&#257;rsteiguma &#269;uksti; Keriks nogaid&#299;ja, l&#299;dz tie pieklust, un turpin&#257;ja.

- Es ari pats esmu neizpratn&#275;: &#353;ie saski ir visai d&#299;vaini. Starp vi&#326;iem ir ve&#269;a, kuras runu es kaut cik var&#275;ju saprast, bet ne piln&#299;b&#257;. Saskiem nav mastodontu, tom&#275;r vi&#326;i tos paz&#299;st: l&#363;k, viens pat att&#275;lots uz kausa, turkl&#257;t vi&#326;i man r&#257;d&#299;ja alu, kur uz sienas starp citiem zv&#275;riem uzz&#299;m&#275;ts milz&#299;gs mastodonts. &#352;o att&#275;lu noz&#299;me man nav zin&#257;ma, bet skaidrs, ka vi&#326;i ar tiem saista kaut ko sev &#257;rk&#257;rt&#299;gi noz&#299;m&#299;gu, kaut ar&#299; pa&#353;i &#353;os lopus netur. Saski ir redz&#275;ju&#353;i m&#363;s&#275;jos, iev&#275;roju&#353;i, ka tie mums klausa, un tas vi&#326;iem rad&#299;jis v&#275;l&#275;&#353;anos mums pal&#299;dz&#275;t. Vi&#326;i mums nev&#275;l &#316;auna. Turkl&#257;t &#353;iem saskiem ir vis&#257;di labumi, kas m&#363;s var&#275;tu interes&#275;t: p&#257;rtikas kr&#257;jumi ziemai, &#353;it&#257;di trauki Hm Nevar nemaz visu uzreiz atcer&#275;ties. R&#299;t m&#275;s aiziesim pie vi&#326;iem abi ar Herilaku. Aprun&#257;simies ar vi&#326;u samadariem. Gr&#363;ti pateikt, k&#257; veidosies m&#363;su attiec&#299;bas, bet vienu gan varu apgalvot pusl&#299;dz dro&#353;i: mums glu&#382;i necer&#275;ti patr&#257;p&#299;jusies dro&#353;a ziemas apmetne!

&#352;&#299; vieta izr&#257;d&#299;j&#257;s pat vair&#257;k nek&#257; patv&#275;rums no ziemas, t&#257; &#353;&#311;it&#257;s sol&#257;m k&#257;roto dro&#353;o ostu pret pasaules v&#275;tr&#257;m. Jilan&#275; &#353;e nekad neesot biju&#353;as, saski par t&#257;m nebija pat dzird&#275;ju&#353;i un nesp&#275;ja saprast, kas tad medniekiem atgad&#299;jies, jo ve&#269;a snaudu&#316;odama nesp&#275;ja iztulkot garus un sare&#382;&#291;&#299;tus teikumus. Svar&#299;gi bija tas, ka saski v&#275;l&#275;j&#257;s, lai jaunatn&#257;c&#275;ji m&#257;jotu vi&#326;iem cie&#353;i l&#299;dz&#257;s. Tas var&#275;tu b&#363;t saist&#299;ts ar tum&#353;&#257;dainajiem harvanu medniekiem, kas mita zieme&#316;os, bet savos sirojumos m&#275;dza atkl&#299;st ar&#299; l&#299;dz &#353;ejienei. Upes aizsprosts s&#257;kotn&#275;ji veidojies k&#257; dabisks nogruvums, bet saski tur bija sav&#275;lu&#353;i klintsblu&#311;us un &#353;&#311;embas, gadu gait&#257; izveidojot masivu barjeru, kas aizsarg&#257;ja ieleju no zieme&#316;iem. T&#257;l&#257;k aiz nogruvuma klin&#353;u sienu ieskaut&#257; ieleja pl&#275;t&#257;s pla&#353;um&#257;, p&#257;raugot apme&#382;ot&#257; paugurain&#257; un pat l&#299;dzen&#257;s gan&#299;b&#257;s. V&#275;l t&#257;l&#257;k uz dienvidiem kraujas atkal sak&#316;&#257;v&#257;s, sa&#382;&#326;audzot l&#299;gano upi un p&#257;rv&#275;r&#353;ot to br&#257;zmain&#257; kalnu straum&#275;, kur laiv&#257;m nebija, ko mekl&#275;t. Neskatoties uz visu, harvani vien&#257;di&#326; atrada zem&#257;kas vietas, kur p&#257;rk&#316;&#363;t p&#257;r klin&#353;u gr&#275;du, t&#257;p&#275;c saski pie &#353;&#299;m p&#257;rej&#257;m alla&#382; st&#257;v&#275;ja sardz&#275;. Ja tanu samadi uztur&#275;tos tepat tuvum&#257;, harvaniem n&#257;ktos tur&#275;ties dro&#353;&#257; att&#257;lum&#257;. Saski, savuk&#257;rt, uz&#326;emtos r&#363;pes par p&#257;rtikas apg&#257;di. &#352;&#257;da savien&#299;ba b&#363;tu izdev&#299;ga visiem.

Samadu teltis joproj&#257;m sl&#275;j&#257;s upmal&#257;, jo palien&#275; un me&#382;ainaj&#257; paugurain&#257; plet&#257;s bag&#257;tigas gan&#299;bas. Med&#299;b&#257;s nepagalam neveic&#257;s, un tanus b&#363;tu gaidijusi &#299;sta bada ziema, ja l&#299;dz&#257;s negad&#299;tos saski, kuru p&#257;rtikas kr&#257;jumu pietika visiem, jo viss nepiecie&#353;amais izauga upmalas laukos. Saski neko nepras&#299;ja sev par atl&#299;dz&#299;bu, tiesa gan, vi&#326;i ar pateic&#299;bu pie&#326;&#275;ma svaigu ga&#316;u p&#275;c veiksm&#299;g&#257;m med&#299;b&#257;m. Vien&#299;gais, ko tie v&#275;l&#275;j&#257;s, bija iesp&#275;ja redz&#275;t mastodontus, tuvoties tiem; k&#257; gal&#275;jo labv&#275;l&#299;bu vi&#326;i uztv&#275;ra at&#316;auju pieskarties to krunkainajai, matainajai &#257;dai.

Kerikam tika v&#275;l vair&#257;k prieka nek&#257; saskiem, jo ik s&#299;kums jauno kaimi&#326;u dz&#299;v&#275; vi&#326;am &#353;&#311;ita neatvair&#257;mi pievilc&#299;gs. Citi mednieki par saskiem neinteres&#275;j&#257;s visp&#257;r, ja nu vien&#299;gi izsm&#275;ja virus, kas me&#326;&#291;&#275;jas pa dub&#316;iem k&#257; t&#257;di sievi&#353;&#311;i. Keriks uztv&#275;ra l&#299;dz&#299;bu starp vi&#326;u lauka darbiem un jilan&#275; gan&#257;mpulkiem, un apzi&#326;a, ka p&#257;rtikas nodro&#353;in&#257;jums ik bridi ir tepat l&#299;dz&#257;s, nevis klejo apk&#257;rt atkarib&#257; no gadalaika, sniedza vi&#326;am dro&#353;ibas saj&#363;tu. T&#257; k&#257; mednieku bija vair&#257;k nek&#257; medijuma, samadu viri pat priec&#257;j&#257;s, ka Keriks pavada tik daudz laika pie saskiem. Daudz nak&#353;u vi&#326;&#353; uztur&#275;j&#257;s klinti izcirstaj&#257;s telp&#257;s, l&#299;dz beidzot aizveda turp ari Armunu ar vis&#257;m vi&#326;u zv&#275;r&#257;d&#257;m un cit&#257;m mant&#257;m. Saski apsveica &#353;o soli; sievietes un b&#275;rni pulc&#275;j&#257;s ap Armunu, apbr&#299;nodami t&#257;s gai&#353;o vaigu un bikli pieskardamies vi&#326;as matiem, kas kl&#257;j&#257;s p&#257;r pleciem.

Armuna izr&#257;d&#299;j&#257;s it naska uz valod&#257;m. Keriks bie&#382;i ciemoj&#257;s pie vec&#257;s Onitas un v&#257;rdu pa v&#257;rdam, fr&#257;zi pa fr&#257;zei apguva seseku. Armuna to ener&#291;iski p&#257;r&#326;&#275;ma un s&#257;ka jau likt liet&#257;, p&#316;&#257;p&#257;jot ar cit&#257;m siev&#257;m. Sve&#353;&#257;d&#257; izruna lika t&#257;m slepus spurgt deln&#257;s, bet Armuna zin&#257;ja, ka vi&#326;u smieklos nav &#316;aunpr&#257;t&#299;bas. Beidzot nopratu&#353;as, ko vi&#326;a v&#275;l&#275;jusies pateikt, t&#257;s atkal un atkal pareizi izrun&#257;ja sac&#299;to, k&#257; m&#257;cot mazu b&#275;rnu, un Armuna fr&#257;zi atk&#257;rtoja. P&#275;c &#299;sa laika vi&#326;a jau pati m&#257;c&#299;ja Keriku, un vi&#326;am vairs nen&#257;c&#257;s nokauties ar ve&#269;as indev&#275;m.

Kam&#275;r Armuna citigi apguva sve&#353;o valodu, Keriks no rita l&#299;dz vakaram nodev&#257;s sasku saisto&#353;o nodarbju un iema&#326;u p&#275;t&#299;&#353;anai. Cietie trauki patiesi izr&#257;d&#299;j&#257;s izgatavoti no m&#299;kstiem m&#257;liem, kas pl&#257;n&#257; sl&#257;n&#299; atrodami k&#257;d&#257; nog&#257;z&#275;. Mitrajam m&#257;lam pie&#353;&#311;&#299;ra vajadz&#299;go formu un lika to &#316;oti karst&#257; kr&#257;sn&#299; &#382;&#363;t. Pati kr&#257;sns bija sakrauta no akme&#326;iem un tiem pa&#353;iem m&#257;liem. Iek&#353;&#257; cauru diennakti k&#363;r&#257;s uguns, un karstums v&#275;rta m&#257;lu akmens cietu.

V&#275;l liel&#257;ku interesi modin&#257;ja &#353;&#311;iedra, ko saski izmantoja virv&#275;m un aukl&#257;m, no k&#257; tie auda dr&#257;nu un darin&#257;ja ap&#291;&#275;rbu. To ieguva no sika, za&#316;a auga, ko sauca par haradi. Hara&#382;a s&#275;klas saski ar gardu muti &#275;da, bet no sasmalcin&#257;t&#257;m - spieda e&#316;&#316;u, ko pla&#353;i pielietoja saimniec&#299;b&#257;, tom&#275;r visv&#275;rt&#299;g&#257;kie bija &#353;o augu stiebri.

Hara&#382;us sag&#257;za seklos d&#299;&#311;os un noslogoja ar smagiem akme&#326;iem, lai neuzpeld. P&#275;c zin&#257;ma laika piemirku&#353;os stiebrus vilka lauk&#257; un kalt&#275;ja saul&#275;, p&#275;c tam izk&#363;la uz akmens pl&#257;ksn&#275;m. Ar ipa&#353;iem &#382;uburainiem rikiem uzvand&#299;ja un atdal&#299;ja t&#299;ro &#353;&#311;iedru, ko sievietes p&#275;c&#257;k savija un sav&#275;rpa stingr&#257;s gr&#299;st&#275;s; no ieg&#363;tajiem pavedieniem darin&#257;ja auklas un virves, s&#275;ja zvejas t&#299;klus un cilpslaz- dus. Vislab&#257;k&#257;s, vistiev&#257;k&#257;s &#353;&#311;iedras uzstiepa uz koka r&#257;mjiem - pavedienu pie pavediena, cie&#353;i citu pie cita. P&#275;c tam sievietes starp tiem turp un atpaka&#316; izvija citus pavedienus, t&#257;d&#275;j&#257;di ieg&#363;stot baltu audeklu, par ko tik &#316;oti saj&#363;smin&#257;j&#257;s Armuna. Vi&#326;a dr&#299;z vien lika savus &#257;das ap&#291;&#275;rbus un zv&#275;r&#257;das pie malas un iet&#275;rp&#257;s mikstaj&#257;s hara&#382;a dr&#257;n&#257;s t&#257;pat k&#257; p&#257;r&#275;j&#257;s sievietes.

Starp saskiem Armuna jut&#257;s laim&#299;ga, laim&#299;g&#257;ka nek&#257; jelkad iepriek&#353; sav&#257; dz&#299;v&#275;. Dr&#299;z vajadz&#275;ja dzimt vi&#326;as b&#275;rnam, un vi&#326;a jut&#257;s pateic&#299;ga, ka var dz&#299;vot &#353;eit - siltum&#257; un &#275;rt&#299;b&#257;s -, nevis ziemot salt&#257; telt&#299;. Vi&#326;ai nebija ne maz&#257;k&#257;s v&#275;l&#275;&#353;an&#257;s r&#257;pties p&#257;ri akmens barjerai, lai uz radibu laiku atgrieztos pie samadiem upmal&#257;. Vi&#326;as samads tagad bija &#353;eit, un Keriks - vi&#326;as samadars. Par savas &#299;st&#257;s dz&#299;ves s&#257;kumu vi&#326;a uzskat&#299;ja to mirkli, kad puisis iel&#363;koj&#257;s vi&#326;as sej&#257; un neiesm&#275;j&#257;s. Ar&#299; saski par vi&#326;u ne&#326;irg&#257;j&#257;s un pat nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu vi&#326;as za&#311;al&#363;pai, jo vi&#326;us iej&#363;smoja mei&#269;as gai&#353;&#257; &#257;da un mati, palsi k&#257; haradis. T&#257; vi&#326;i tos ari sauca, jo tie bija balti k&#257; &#353;&#299; dr&#257;na. Armuna pie saskiem jut&#257;s k&#257; m&#257;j&#257;s, nu jau br&#299;vi run&#257;ja vi&#326;u valod&#257;, m&#257;c&#299;j&#257;s v&#275;rpt un gatavot &#275;dienu no lab&#299;bas, ko tie audz&#275;ja, un ar&#299; b&#275;rnam bija j&#257;n&#257;k pasaul&#275; &#353;eit.

Keriks pat neapsprieda &#353;&#257;du l&#275;mumu: tas vi&#326;u piln&#299;b&#257; apmierin&#257;ja. Tir&#257;s akmens alas un austo dr&#275;bju m&#299;l&#299;gie piesk&#257;rieni bija tik p&#257;r&#257;ki par v&#275;ja caurp&#363;staj&#257;m teltim un m&#363;d&#382;u aps&#275;staj&#257;m zv&#275;r&#257;d&#257;m! Dz&#299;ve ar saskiem daudz&#275;j&#257;di l&#299;dzin&#257;j&#257;s jilan&#275; pils&#275;tas burzmai, kaut ari vi&#326;&#353; vair&#299;j&#257;s apzin&#257;ti vilkt &#353;&#257;das paral&#275;les. Kerikam nepavisam netik&#257;s dom&#257;t par jilan&#275;, un, kad vien sal&#299;dzin&#257;jums nel&#363;gts ie&#353;&#257;v&#257;s pr&#257;t&#257;, vi&#326;&#353; alla&#382; m&#257;nij&#257;s v&#275;rst savas domas uz citu pusi. Galu gal&#257;, kalni un tuksnesis ir &#353;&#311;&#275;rslis, un jilan&#275; nav lemts vi&#326;us &#353;e uziet. Cit&#257;di ta&#269;u nevar b&#363;t! Vi&#326;am tagad ir pien&#257;kumi, un tas ir svar&#299;g&#257;k par visu. Dzemd&#299;bas tom&#275;r ir viena noz&#299;m&#299;ga lieta, kaut ar&#299; vien&#299;gi vi&#326;am un Armunai. Saski daudz liel&#257;ku noz&#299;mi pie&#353;&#311;&#299;ra cit&#257;m rad&#299;b&#257;m: &#353;&#311;iet, vi&#326;i par to vien t&#275;rg&#257;ja.

Mastodontienei D&#363;hai ar&#299; bija j&#257;atnesas. Gaid&#257;mais mazulis vi&#326;ai b&#363;s ceturtais; gan vi&#326;a pati, gan ari samadi pret to attiec&#257;s k&#257; pret glu&#382;i ikdieni&#353;&#311;u lietu.

Saski t&#257; nedom&#257;ja. Keriks jau s&#257;ka mazliet saprast vi&#326;u godbij&#299;bu pret mastodontiem. Par &#353;o pasauli vi&#326;i zin&#257;ja daudz t&#257;da, ko tani nenojauta, sevi&#353;&#311;i jau par zv&#275;ru un klin&#353;u gariem, par to, kas vi&#326;pus debes&#299;m, no kurienes n&#257;kusi pasaule un kas gaid&#257;ms n&#257;kotn&#275;. Vi&#326;iem bija da&#382;i &#316;audis, t&#257; sauktie mandukti, kas visp&#257;r neko citu nedarija, tikai gremd&#275;j&#257;s &#353;ajos jaut&#257;jumos. Sanone vi&#326;u vid&#363; bija galvenais, vi&#326;&#353; tos vad&#299;ja, bet visi mandukti kop&#257; p&#257;rvald&#299;ja sasku sabiedr&#299;bu. Sanones loma mazliet atg&#257;din&#257;ja jilan&#275; sabiedr&#299;bas eista&#257;, un Keriks, k&#257; radis, bez kav&#275;&#353;an&#257;s dev&#257;s uz alu p&#275;c pirm&#257; uzaicin&#257;juma. Sanone jau s&#275;d&#275;ja mastodonta att&#275;la priek&#353;&#257; un pam&#257;ja, lai Keriks s&#275;&#382;as l&#299;dz&#257;s.

- J&#363;s esat veiku&#353;i garu ce&#316;u, lai sasniegtu &#353;o ieleju, - Sanone s&#257;ka runu. Saskus, t&#257;pat k&#257; tanus, alla&#382; tuvoj&#257;s sarunas t&#275;mai aplinkus. - J&#363;s k&#257;v&#257;ties ar maragiem, kas staig&#257; k&#257; cilv&#275;ki. M&#275;s nekad t&#257;dus maragus neesam redz&#275;ju&#353;i. Tev j&#257;past&#257;sta man par tiem.

Keriks jau sen bija vi&#326;am izkl&#257;st&#299;jis visu, ko zin&#257;ja par jilan&#275;, tom&#275;r mier&#299;gi s&#257;ka savu st&#257;stu no gala, zin&#257;dams, ka tas ir tikai solis ce&#316;&#257; uz &#353;&#299;s viz&#299;tes patieso m&#275;r&#311;i.

- K&#257;di slepkav&#299;gi neradijumi! - Sanone nodreb&#275;ja, iedom&#257;joties, cik daudz &#316;auna jilan&#275; nodariju&#353;as. - Vai tiesa, ka t&#257;s nogal&#275;ja ne vien tanus, bet ar&#299; mastodontus?

To sakot, vi&#326;a bals&#299; izskan&#275;ja nesl&#275;ptas &#353;ausmas.

- Tie&#353;i t&#257;.

- Tu &#316;oti maz zini par m&#363;su godbij&#299;bu pret mastodontiem. Vai redzi &#353;o gleznojumu virs manis? Es gribu tev past&#257;st&#299;t, k&#257;d&#275;&#316; &#353;os milzu rad&#299;jumus tur tik liel&#257; cie&#326;&#257;. Lai to saprastu, ir j&#257;zina, k&#257; tapusi pasaule. Pasauli, k&#257;du tu to tagad redzi, veidojis Kadairs, rad&#299;t&#257;js. Visu rad&#299;jis vi&#326;&#353;. Vi&#326;&#353; lika &#363;denim tec&#275;t, lietum lit. labibai briest. Kad vi&#326;&#353; veidoja pasauli, t&#257; bija neaugl&#299;ga, cieta klints. Tad vi&#326;&#353; pie&#326;&#275;ma mastodonta veidolu. Kad nu Kada&#299;rs-kas-bija-mastodonts piesita k&#257;ju, klints pa&#353;&#311;&#299;r&#257;s un izveidoj&#257;s ieleja. Mastodonta snu&#311;is iz&#353;&#316;&#257;ca &#363;deni, un s&#257;ka tec&#275;t upe. No vi&#326;a m&#275;sliem izauga z&#257;le, un pasaule k&#316;uva augl&#299;ga. T&#257; viss s&#257;k&#257;s. Kad Kada&#299;rs dev&#257;s t&#257;l&#257;k, mastodonts palika, lai atg&#257;din&#257;tu mums visu, ko savulaik dar&#299;jis. T&#257;d&#275;&#316; m&#275;s mastodontu piel&#363;dzam. Vai saproti tagad?

- J&#257;. Man ir liels gods to dzird&#275;t.

- Tas, ka tu esi &#353;eit, mums ir gods. Tu vadi &#316;audis, kas r&#363;p&#275;jas par mastodontiem, un tu atvedi vi&#326;us &#353;urp. Par to m&#275;s esam pateic&#299;gi. Pag&#257;ju&#353;onakt bija sapulc&#275;ju&#353;ies mandukti un p&#257;rrun&#257;ja to, un p&#275;c tam m&#275;s cauru nakti v&#275;roj&#257;m zvaigznes. Tur bija z&#299;mes, debes&#299;s liesmojo&#353;a guns, visas liesmain&#257;s tekas nor&#257;d&#299;ja &#353;o ce&#316;u.

&#352;&#299;m liet&#257;m ir sava zi&#326;a. No t&#257;m m&#275;s uzzin&#257;j&#257;m, ka Kada&#299;rs vad&#299;jis samadus &#353;urp k&#257;da apsl&#275;pta iemesla d&#275;&#316;. Pag&#257;ju&#353;aj&#257; nakt&#299; &#353;is iemesls tapa skaidrs. J&#363;s tik&#257;t vad&#299;ti &#353;urp, lai m&#363;su kl&#257;tb&#363;tn&#275; piedzimtu jauns mastodonts.

Nu Sanone paliec&#257;s uz priek&#353;u un ierun&#257;j&#257;s varen svar&#299;g&#257; bals&#299;.

- Vai mastodontu m&#257;te atnes&#299;sies &#353;eit? Tas ir &#316;oti b&#363;tiski, lai mastodont&#275;ns piedzimtu te. manduktu kl&#257;tb&#363;tn&#275;. Es nevaru tev izskaidrot, k&#257;lab tas tik svar&#299;gi, jo t&#257; ir mist&#275;rija, ko nedr&#299;kst nosaukt v&#257;rd&#257;. Varu apgalvot, ka tevi sagaida d&#257;snas veltes, ja to at&#316;ausi. K&#257;ds ir tavs l&#275;mums?

Cien&#299;dams, kaut neizprazdams vi&#326;u para&#353;as, Keriks piesardz&#299;gi teica:

- Es bez kav&#275;&#353;an&#257;s teiktu j&#257;, bet ne man to izlemt. To var at&#316;aut samadars, kam pieder mastodontu m&#257;te D&#363;ha. Es ar vi&#326;u aprun&#257;&#353;os, es past&#257;st&#299;&#353;u, cik tas svar&#299;gi.

- &#352;&#257; notikuma noz&#299;mi tev nesaprast. Dodies pie &#353;&#257; samadara! Kop&#257; ar tevi es nos&#363;t&#299;&#353;u manduktus ar d&#257;van&#257;m, lai paustu m&#363;su labos nodomus.

Kad vi&#326;&#353; p&#257;rrad&#257;s. Armuna gul&#275;ja. Keriks kust&#275;j&#257;s klus&#299;t&#275;m, lai vi&#326;u neuzmodin&#257;tu. Vi&#326;&#353; apvilka savus k&#257;javus ar biezo zoli un aizg&#257;ja. Sanone gaid&#299;ja st&#257;vu zem&#257;k; vi&#326;a pavado&#326;u - divu jaunu manduktu - muguras l&#299;ka zem p&#299;tu grozu svara.

- Tie tevi pavad&#299;s, - pav&#275;st&#299;ja Sanone. - Kad run&#257;si ar samadaru, past&#257;sti vi&#326;am, ka m&#363;su l&#363;gums neb&#363;s bez seguma. Un mandukti ar jaunaj&#257;m zi&#326;&#257;m steigs atpaka&#316;.

Keriks ar prieku izloc&#299;ja k&#257;jas. Jau ilgs laiks bija pag&#257;jis kop&#353; vi&#326;a p&#275;d&#275;j&#257; apmetnes apmekl&#275;juma. Pie klin&#353;u barjeras vi&#326;&#353; pamanija, ka up&#275; &#363;dens c&#275;lies. Ac&#299;mredzot t&#257;laj&#257;s ielej&#257;s nokusis sniegs. P&#257;rvar&#275;jis &#353;&#311;&#275;rsli, vi&#326;&#353; uz&#326;&#275;ma strauju soli, tad apst&#257;j&#257;s un pagaid&#299;ja smagi apkrautos manduktus. Saule sild&#299;ja, un pavasara lietus dar&#299;ja z&#257;li jo za&#316;u. Piekaln&#275; bija uzplauku&#353;as zilas pu&#311;es. Gaidot manduktus, vi&#326;&#353; nopl&#363;ca saldenu z&#257;les stiebru un ko&#353;&#316;&#257;ja to.

G&#257;j&#275;ji dev&#257;s aug&#353;up caur nelielu koku puduri un non&#257;ca p&#316;av&#257;, kur Keriks pirmoreiz sastapa Sanoni. Vi&#326;&#353; no &#353;ejienes var&#275;ja redz&#275;t upi un nometnes vietu t&#257;s krast&#257;.

T&#257; bija tuk&#353;a un pamesta.

Samadi bija proj&#257;m.



XXII

Samadu nozu&#353;ana Keriku p&#257;rsteidza un pat nedaudz satrauca, bet abi mandukti bija dziji satriekti. Vi&#326;i nosliga ce&#316;os un izmisum&#257; ievaiman&#257;j&#257;s. Keriks grib&#275;ja ko teikt, bet ce&#316;abiedri sav&#257;s &#382;&#275;lab&#257;s nelik&#257;s par to ne zinis, un vi&#326;am n&#257;c&#257;s tos sapurin&#257;t, lai piev&#275;rstu sev uzman&#299;bu.

- M&#275;s sekosim vi&#326;iem, l&#299;dz atrad&#299;sim. Tie nevar&#275;tu b&#363;t nekur t&#257;lu.

- Bet vi&#326;i ir prom, varb&#363;t pat izn&#299;cin&#257;ti, zudu&#353;i no &#353;&#299;s pasaules, mastodonti miru&#353;i - kunkst&#275;ja jaun&#257;kais mandukts.

- Nekas taml&#299;dz&#299;gs. Tanu samadi nav saist&#299;ti ar noteiktu vietu, k&#257; tas parasts jums. Vi&#326;iem nav lauku un klin&#353;u m&#257;jok&#316;u, kur dz&#299;vot. Tiem alla&#382; j&#257;p&#257;rvietojas, lai sal&#363;kotu iztiku, lab&#257;kus medibu laukus. Jau visu ziemu apmetne atradusies &#353;eit, - cik tad var! Bet nekur t&#257;lu tie nevar&#275;tu b&#363;t devu&#353;ies, cit&#257;di vi&#326;i b&#363;tu n&#257;ku&#353;i pie manis un teiku&#353;i, ka dodas proj&#257;m. N&#257;ciet nu, iesim mekl&#275;t!

K&#257; alla&#382;, samada p&#257;rcel&#353;an&#257;s atst&#257;taj&#257;m p&#275;d&#257;m var&#275;ja izsekot bez p&#363;l&#275;m. Dzi&#316;&#257;s vagas vispirms veda uz zieme&#316;iem, bet p&#275;c tam pav&#275;rs&#257;s uz rietumiem pret zemo pauguraini. T&#257;l&#257;k slie&#269;u rievas aizveda atpaka&#316; pie upes, pie nobruku&#353;a un nomi&#326;&#257;ta krasta l&#299;dz pat &#363;densl&#299;nijai. Mandukti, kuru s&#257;kotn&#275;j&#257;s ba&#382;as jau mij&#257;s ar l&#299;ksmu satraukumu cer&#299;b&#257; ieraudz&#299;t mastodontus, trauc&#257;s k&#257; pl&#275;sti. Pirmie tos paman&#299;ja b&#275;rne&#316;i un klaig&#257;dami &#316;epatoja pie samadiem ar zi&#326;u. Herilaks jau sveicin&#257;dams n&#257;ca pret&#299; un sm&#299;k&#326;&#257;ja par Kerika balto iet&#275;rpu.

- Vasar&#257; jau pulka lab&#257;ks par ka&#382;ok&#257;du, bet krietn&#257; ziem&#257; tu nosalsi k&#257; prusaks. N&#257;c nu, pies&#275;di ar mums, uzvelc k&#257;du d&#363;mu un past&#257;sti, kas jauns ielej&#257;.

- T&#257; ar&#299; dar&#299;&#353;u. Tikai vispirms j&#257;pasauc Sorlis. &#352;ie saski nes vi&#326;am d&#257;vanas, jo vi&#326;i n&#257;k ar l&#363;gumu.

Dr&#299;z vien jau Sorlis l&#299;ksmi cil&#257;ja rupja maluma miltu pl&#257;ce&#326;us, saldumus, svaig&#257;s saknes; starp velt&#275;m bija pat &#299;pa&#353;i v&#275;rt&#299;gais retums - medus. Mandukti ba&#382;&#299;gi nol&#363;koj&#257;s, k&#257; vi&#326;&#353; rak&#326;&#257;jas pa groziem, un atviegloti redz&#275;ja vi&#326;u smaid&#257;m.

- Ziemas beigu gal&#257; t&#257;ds pa&#275;diens b&#363;s makten sme&#311;igs. Starp citu, k&#257;p&#275;c vi&#326;i sastiepu&#353;i t&#257;dus labumus tie&#353;i manam samadam?

- T&#257; ir nopietna lieta, - Keriks dzi&#316;dom&#299;gi uzs&#257;ka. - Es past&#257;st&#299;&#353;u, tikai nesmejies! &#352;iem &#316;audim t&#257; lieta ir pat &#316;oti nopietna. &#325;em v&#275;r&#257;, cik pulka p&#257;rtikas vi&#326;i mums jau devu&#353;i un cik v&#275;l dos. Tad l&#363;k: tu ta&#269;u zini, k&#257;du bij&#299;bu vi&#326;i izj&#363;t pret mastodontiem?

- Zinu gan. Es gan nesaprotu, bet tam j&#257;b&#363;t kaut kam noz&#299;m&#299;gam, ja reiz vi&#326;i &#353;&#257;di r&#299;kojas.

- Tas ir pat &#316;oti noz&#299;m&#299;gi. Nebiju&#353;i mums mastodonti, diez vai &#353;ie &#316;audis mums pal&#299;dz&#275;tu visp&#257;r. Un tagad vi&#326;i n&#257;k ar l&#363;gumu. Mandukti prasa tavu at&#316;auju nog&#257;d&#257;t mastodontieni D&#363;hu ielej&#257;, lai mazulis piedzimtu tur. Vi&#326;i apsola to barot un kopt l&#299;dz atne&#353;an&#257;s laikam. Vai esi ar mieru?

- Vi&#326;i grib to piev&#257;kt? Nekas nesan&#257;ks.

- To vi&#326;i nemaz neprasa. Mastodontu m&#257;tei tikai j&#257;padz&#299;vo pie vi&#326;iem, kam&#275;r piedzims mazulis.

- Tad t&#257; lieta iet. K&#257;da tam noz&#299;me, kur te&#316;&#353; piedzimst!

- Bet tev tas pa&#353;am ska&#316;i j&#257;pazi&#326;o t&#257;, lai vi&#326;i saprot. Redzi - vi&#326;i gaida!

Sorlis l&#275;ni pagriez&#257;s pret abiem manduktiem, pav&#275;r&#353;ot delnas uz &#257;ru.

- J&#363;su pras&#299;ba tiks izpild&#299;ta. Es pats &#353;odien nog&#257;d&#257;&#353;u D&#363;hu tur.

Keriks p&#257;rtulkoja vi&#326;a v&#257;rdus sasku m&#275;l&#275;, un mandukti godpiln&#257; piekri&#353;an&#257; zemu paloc&#299;j&#257;s.

- Teic paldies &#353;im krietnajam samadaram! - teica vec&#257;kais mandukts. - Pasaki, ka m&#363;su pateic&#299;bai nav gala. M&#275;s tagad dosimies atpaka&#316; ar labo zi&#326;u.

Sorlis nol&#363;koj&#257;s viesiem nopaka&#316; un pa&#353;&#363;poja galvu.

- Ne es to saprotu, nedz ar&#299; v&#275;los saprast. Toties m&#275;s mielosimies ar vi&#326;u velt&#275;m un neuzdosim liekus jaut&#257;jumus.

Tad s&#257;k&#257;s dz&#299;res, un visi samadi uzklupa sasku cienastam. Keriks, kur&#353; cauru ziemu bija p&#257;rticis no &#353;iem labumiem, tiem nepiesk&#257;r&#257;s: vi&#326;&#353; labpr&#257;t&#257;k zel&#275;ja s&#299;kstu &#382;&#257;v&#275;tas ga&#316;as sloksni. Kad viss bija nokopts, v&#299;ri aizdedza akmens pipi un padeva to pa ri&#326;&#311;i. Keriks t&#299;ksmi ievilka d&#363;mu un pateic&#257;s.

- Vai jaun&#257; apmetne ir lab&#257;ka par veco? - vi&#326;&#353; iejaut&#257;j&#257;s.

- &#352;imbr&#299;&#382;am j&#257;, - Herilaks atteica. - Te lab&#257;kas gan&#299;bas, bet med&#299;b&#257;s k&#257; neveicas, t&#257; neveicas. Mums n&#257;cies vaj&#257;t medijumu l&#299;dz pat kalniem, un tas ir bistami, jo tur med&#299; ar&#299; tie melnie.

- Ko tad j&#363;s ies&#257;ksiet? Ja nemed&#257;s, tad ar&#299; nemed&#299;sies, - toties &#353;e m&#275;s &#275;damo varam dab&#363;t no saskiem.

- T&#257; var izvilkt vienu ziemu, tak ne jau visu dz&#299;vi. Tani ir mednieki, nevis ubagi. M&#275;s pr&#257;tojam, ka dienvidos var&#275;tu veikties lab&#257;k, bet turp. k&#257; r&#257;d&#257;s, var tikt tikai p&#257;r klin&#353;aino pauguraini, kur nav ne &#363;dens piles, un &#353;&#311;&#275;rsot to nen&#257;ksies viegli. Varb&#363;t tom&#275;r m&#275;&#291;in&#257;t?

- Esmu run&#257;jis par &#353;o pauguraini ar saskiem. Tur ir da&#382;as ieplakas, kur med&#299;juma netr&#363;kst. Bet tur ir ari kargi, k&#257; vi&#326;i sauc tum&#353;&#257;dainus, lidz ar to &#353;is ce&#316;&#353; atkr&#299;t. K&#257; j&#363;s skat&#257;ties uz rietumu pusi?

- Reiz p&#275;c piecu dienu g&#257;juma pa smilt&#257;jiem mums jau n&#257;cies griezties atpaka&#316;. Tur ir kails tuksnesis, kur aug tikai tie adatainie augi.

- Ari par to esmu run&#257;jis ar saskiem. Vi&#326;i saka, ka j&#257;paman&#257;s tikai nok&#316;&#363;t otrpus smiltim, un tur esot me&#382;i. Bet galvenais: vi&#326;i zina taku caur tuksnesi!

- Tad noskaidro visu k&#257;rt&#299;gi! Ja m&#275;s &#353;&#311;&#275;rsotu smil&#353;u klaju un atrastu labu medibu vietu, kur nav maragu, tad pasaule b&#363;tu t&#257;da, k&#257;dai tai j&#257;b&#363;t, k&#257; pirms sala un pirms maragu uzra&#353;an&#257;s.

To sakot, Herilaka seja sakrit&#257;s un vi&#326;&#353; neredzo&#353;&#257;m ac&#299;m v&#275;r&#257;s izdzisu&#353;aj&#257; ugunskur&#257;.

- Nedom&#257; par tiem! - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. - Vi&#326;i m&#363;s &#353;eit neuzies.

- Toties man tie neiziet no pr&#257;ta. Sap&#326;os es ce&#316;oju ar savu samadu. Redzu vi&#326;us, dzirdu vi&#326;us - medniekus, sievas un b&#275;rnus, redzu lielos mastodontus velkam &#353;&#316;&#363;ce&#326;us. M&#275;s smejamies, m&#275;s mielojamies ar svaigu ga&#316;u. Tad es pamostos, un vi&#326;i ir miru&#353;i. T&#257;laj&#257; krast&#257; balo vi&#326;u kauli, v&#275;j&#353; dzen&#257; p&#257;r tiem putek&#316;us Kad redzu &#353;os sap&#326;us, visi samadi man lidz&#257;s &#353;&#311;iet sve&#353;inieki, un gribas tos pamest un aiziet t&#257;lum&#257;. Man gribas atpaka&#316; uz austrumiem - tur, p&#257;ri kalniem. Gribas uzmekl&#275;t maragus un slakt&#275;t tos l&#299;dz sp&#275;ku izs&#299;kumam. Un nomirt. Varb&#363;t starp zvaigzn&#275;m es rastu mieru. Mana tharma nesap&#326;otu. S&#257;p&#299;gaj&#257;m atmi&#326;&#257;m pien&#257;ktu gals.

Mednieks savilka milz&#299;g&#257;s d&#363;res, bet vi&#326;a pirksti sa&#382;&#326;audza vien tuk&#353;u gaisu. Ienaidnieks bija neredzams, t&#257;pat k&#257; Herilaka domas. Keriks visu saprata: ari vi&#326;&#257; liesmoja naids pret jilan&#275;. Bet tagad - ar Armunu, ar teju gaid&#257;mo b&#275;rnu - dz&#299;ve pie saskiem &#353;&#311;ita pilnv&#275;rt&#299;g&#257;ka, nek&#257; vi&#326;&#353; jelkad b&#363;tu var&#275;jis v&#275;l&#275;ties. Vi&#326;&#353; nebija jilan&#275; aizmirsis, bet t&#257;s bija pag&#257;tn&#275;, un tagad Keriks dz&#299;voja tikai tagadn&#275;.

- Ejam pie saskiem! - vi&#326;&#353; iesauc&#257;s. - Mums j&#257;aprun&#257;j&#257;s ar manduktiem. Vi&#326;u zin&#257;&#353;an&#257;m nav robe&#382;u. Ja tie&#353;&#257;m ir t&#257;ds ce&#316;&#353; caur tuksnesi, tiem ir zin&#257;ms ari tas. Ja samadi tur nok&#316;&#363;s, j&#363;su priek&#353;&#257; b&#363;s divi &#353;&#311;&#275;r&#353;&#316;i - tuksnesis un kalni. Maragi nesp&#275;s p&#257;rvar&#275;t abus. Tad tu var&#275;si vi&#326;us aizmirst.

- Grib&#275;tos gan. Vair&#257;k par visu es v&#275;l&#275;tos izmest tos no pr&#257;ta dien&#257; un no sap&#326;iem - nakti. Iesim ar, aprun&#257;simies ar tiem tum&#353;&#257;dainiem.

At&#353;&#311;ir&#299;b&#257; no vairuma mednieku, Herilaks neizsm&#275;ja sasku virus, kas k&#257; sievi&#353;&#311;i rak&#326;&#257;j&#257;s pa zemi, nevis vaj&#257;ja medijumu, k&#257; pien&#257;ktos medniekiem. Vi&#326;&#353; prata nov&#275;rt&#275;t &#353;eit izaudz&#275;to p&#257;rtiku, kas bija &#316;&#257;vusi p&#257;rlaist ziemu bez gr&#363;t&#299;b&#257;m. Kad Keriks vi&#326;am r&#257;d&#299;ja, k&#257; lab&#299;bu audz&#275; un k&#257; to nov&#257;c, Herilaks vienm&#275;r uzman&#299;gi klaus&#299;j&#257;s. Vi&#326;&#353; v&#275;roja, k&#257; &#382;&#257;v&#275; tagaso, k&#257; dzeltenie v&#257;rpu pu&#353;&#311;i stiebru galos kar&#257;jas uz koka r&#257;mjiem. Te netr&#363;ka ar&#299; &#382;urku un pe&#316;u, kas b&#363;tu apv&#275;lu&#353;&#257;s it taukas &#353;aj&#257;s neaizskaram&#257; p&#257;rtikas kr&#257;juma noliktav&#257;s, ja vien te nesaimniekotu banzemnilas, kas sekm&#299;gi ierobe&#382;oja grauz&#275;jus. &#352;ie gludspal- vainie rad&#299;jumi ar gariem snu&#311;iem tums&#257; vakt&#275;ja negantniekus, &#382;miedza tos bez &#382;&#275;last&#299;bas un ar gardu muti noties&#257;ja. Zv&#275;ri&#326;u m&#257;t&#299;t&#275;m bie&#382;i vien uz muguras &#326;udz&#275;ja s&#299;ku&#316;i, aptinu&#353;i tiev&#257;s ast&#299;tes ap m&#257;tes asti.

Mednieki apst&#257;j&#257;s pav&#275;rot sievietes, kas lupin&#257;ja s&#275;kli&#326;as no v&#257;rp&#257;m, lai saberztu t&#257;s starp diviem akme&#326;iem. Milti tika iejaukti &#363;den&#299; un kars&#275;ti uz uguns. Herilaks pa&#326;&#275;ma pl&#257;ceniti - karstu, ka pirksti svila -, pam&#275;rc&#275;ja to med&#363;, uzb&#275;ra asos piparus un k&#257;ri &#275;da. Vi&#326;am ac&#299;s saries&#257;s labpatikas asaras.

- Labs &#275;damais, - vi&#326;&#353; noels&#257;s.

- Un t&#257;s mantas vienm&#275;r ir gana. Vi&#326;i to s&#275;j, briedina un nov&#257;c, k&#257; pats redzi.

- Redzu gan. Es manu ar&#299;, ka vi&#326;i ir tikpat atkarigi no saviem za&#316;ojo&#353;ajiem laukiem, k&#257; tie no vi&#326;iem. Saskiem j&#257;paliek &#353;ai viet&#257; uz visiem laikiem. T&#257;da dz&#299;ve ne katram der. Ja es nevaru sav&#299;kst&#299;t savu telti un doties ce&#316;&#257;, dom&#257;ju, vai man visp&#257;r v&#275;rts dz&#299;vot!

- Vi&#326;i var&#275;tu to pa&#353;u teikt par sevi. Vi&#326;iem pietr&#363;ktu sava pavarda guns ik vakarus, vi&#326;i skumtu, neredzot ik r&#299;tu savus laukus.

Herilaks padom&#257;ja un piekrita.

- Iesp&#275;jams, ka tev taisn&#299;ba. Tu, Kerik, visas lietas skati cit&#257;di, varb&#363;t t&#257;p&#275;c, ka visus &#353;os gadus pavad&#299;ji pie maragiem

Vi&#326;&#353; apr&#257;v&#257;s, jo izdzirda saucam Keriku. K&#257;da saskiete steidza pret&#299;, br&#275;k&#257;dama griez&#299;g&#257; bals&#299;, un Kerika vaigam p&#257;rkl&#257;j&#257;s r&#363;pju &#275;na.

- B&#275;rns piedzimis, - vi&#326;&#353; pav&#275;st&#299;ja.

Vi&#326;&#353; met&#257;s proj&#257;m, un krietni laisk&#257;k&#257; sol&#299; vi&#326;am sekoja Herilaks. Keriks bija noba&#382;&#299;jies, jo Armuna beidzamaj&#257; laik&#257; bija nel&#257;g&#257; om&#257;. Ik dienas vi&#326;a pink&#353;&#311;&#275;ja; agr&#257;k&#257;s bailes bija atgriezu&#353;&#257;s ar jaunu sp&#275;ku. B&#275;rns b&#363;&#353;ot meitene un lidz&#299;ga m&#257;tei, vi&#326;a piedz&#299;vo&#353;ot apsmieklu un nievas k&#257; savulaik Armuna pati. Keriks nek&#257;di nesp&#275;ja klied&#275;t &#353;&#299;s iedomas; vien&#299;gi b&#275;rna piedzim&#353;ana var&#275;tu aiz- gain&#299;t &#353;aubas. K&#257; vi&#326;am bija st&#257;st&#299;ts, viet&#275;j&#257;s sievietes &#353;ajos jaut&#257;jumos bija lietprat&#299;gas. Vi&#326;&#353; elsdams traus&#257;s aug&#353;up pa robaino klin&#353;u blu&#311;i uz savu mitekli un no sirds cer&#275;ja, ka vi&#326;as tie&#353;&#257;m izr&#257;d&#299;sies t&#257;das.

Viens skatiens uz dzemd&#275;t&#257;ju atkl&#257;ja Kerikam v&#275;lamo zi&#326;u: viss beidzies labi.

- Pal&#363;k, - vi&#326;a staroja, att&#299;dama balto dr&#257;nu, kur&#257; bija iev&#299;st&#299;ts z&#299;dainis. - Paskaties! Puika, ar kuru t&#275;vs var lepoties! Tik pr&#257;vs, tik sp&#275;c&#299;gs!

Kerikam nebija pieredzes ar b&#275;rniem. Ieraugot kaut ko tik krunkainu, plikpaurainu un sarkanu, nepavisam ne sev l&#299;dz&#299;gu, vi&#326;am pietika takta savus uzskatus patur&#275;t pie sevis.

- Kas vi&#326;am b&#363;s v&#257;rd&#257;? - jaut&#257;ja Armuna.

- &#352;obr&#299;d vienalga, kas vien tev tik. Pieaudzis vi&#326;&#353; sa&#326;ems mednieka v&#257;rdu.

- Tad sauksim vi&#326;u par Arnhv&#299;tu, jo es nov&#275;lu tam b&#363;t tik stipram k&#257; &#353;im putnam, tikpat skaistam un br&#299;vam.

- Labs v&#257;rds, - piekrita Keriks, - jo Arnhv&#299;ts ir ar&#299; labs mednieks ar vis- skadr&#257;ko aci. Vien&#299;gi Arnhv&#299;ts var notur&#275;ties v&#275;j&#257; un p&#275;c tam pi&#311;&#275;jot g&#363;t laup&#299;jumu. Ar &#353;&#257;du v&#257;rdu Arnhv&#299;ts dien&#257;s k&#316;&#363;s di&#382;ens mednieks.

Dr&#299;z vien ar&#299; Herilaks, Kerika aicin&#257;ts, it veikli uztraus&#257;s pa ierob&#299;to blu&#311;i aug&#353;up. Ien&#257;cis vi&#326;&#353; ieraudz&#299;ja Armunu j&#363;sm&#299;gu sievie&#353;u lok&#257; ucin&#257;m b&#275;rnu. Keriks lepns st&#257;v&#275;ja noma&#316;us. Sievietes bija atnesu&#353;as &#275;damo, kr&#363;zes ar &#363;deni un visu, kas vien ned&#275;&#316;niecei vajadz&#299;gs. Herilaks atzinigi pam&#257;ja ar galvu.

- Paskatieties uz &#353;&#299;m &#326;ipraj&#257;m ro&#311;el&#275;m! - vi&#326;&#353; sauca. - K&#257;ds tv&#275;riens, k&#257;di vingri muskul&#299;&#353;i! Te j&#363;s redzat bra&#353;u mednieku.

Ne maz&#257;k atzin&#299;gi vi&#326;&#353; nov&#275;rt&#275;ja dz&#299;ves apst&#257;k&#316;us. M&#257;la podos glab&#257;j&#257;s &#363;dens un p&#257;rtika, netr&#363;ka austu ma&#353;u un m&#299;kstu dr&#257;nu. Keriks no dzegas pa&#326;&#275;ma smalkiem griezumiem rot&#257;tu koka k&#257;rbu un pasniedza to vi&#326;am.

- Te iek&#353;&#257; ir k&#257;ds sasku nosl&#275;pums. Es tev par&#257;d&#299;&#353;u. Kam ir &#353;is, tam nekad nav j&#257;trin koki vai j&#257;vad&#257; uguns sev l&#299;dzi.

Herilaks ar interesi v&#275;roja, k&#257; Keriks iz&#326;em no kastes divus akme&#326;us - vienu tum&#353;u un &#353;&#311;autnainu, otru gludi nopul&#275;tu ar virsm&#257; ieskr&#257;p&#275;t&#257;m riev&#257;m - un &#353;&#311;ipsnu koksnes pulvera. Ar &#382;iglu kust&#299;bu Keriks sasita akme&#326;us kop&#257;, un iz&#353;&#311;&#299;lusies dzirkstele iespruka koka smalkn&#275;. Atlika vien uzp&#363;st, un iedeg&#257;s spo&#382;a liesma.

Herilaks pa&#326;&#275;ma abus akme&#326;us rok&#257;s un nobr&#299;n&#299;j&#257;s.

- &#352;aj&#257; klints &#353;&#311;emb&#257; iesl&#275;gta uguns, - vi&#326;&#353; noteica, - un otrs akmens to atbr&#299;vo. Saskiem patiesi ir d&#299;vaini un vareni nosl&#275;pumi.

Keriks r&#363;p&#299;gi nolika k&#257;rbu atpaka&#316;. Herilaks izg&#257;ja &#257;rpus&#275; pie dzegas, jo vi&#326;a uzman&#299;bu piesaist&#299;ja ros&#299;ba lej&#257;. Keriks vi&#326;am pievienoj&#257;s un p&#275;c Herilaka l&#363;guma s&#257;ka st&#257;st&#299;t par v&#275;rp&#353;anu un au&#353;anu, r&#257;d&#299;ja biedram d&#363;mojo&#353;o kr&#257;sni, kur&#257; apdedzina podus

- Un &#353;eit, uz akmens pl&#257;ksn&#275;m, tie sarkanie plankumi ir piparu p&#257;kstis, kas sadzina tev ac&#299;s asaras. T&#257;s &#382;&#257;v&#275;, p&#275;c tam saber&#382;. L&#257;d&#275;s ir saldas saknes, t&#257;pat ar&#299; da&#382;neda&#382;&#257;di bieze&#326;i, kuros pat s&#275;klas samaltas miltos. Tos sacep, un gar&#353;o varen labi. P&#257;rtika te ir vienm&#275;r, neviens nekad nav izsalcis.

Herilaks man&#299;ja vi&#326;a aizraut&#299;bu un j&#363;smu.

- Vai tu paliksi &#353;eit?

Keriks paraust&#299;ja plecus

- Gr&#363;ti pateikt. Esmu radis dzivot &#353;&#257;d&#257; vid&#275;, esmu gadiem mitin&#257;jies jilan&#275; pils&#275;t&#257;. &#352;eit nav j&#257;badojas, un ziemas ir siltas.

- Tavs d&#275;ls k&#257; sievi&#353;&#311;is rak&#257;sies pa zemi, nevis vaj&#257;s briedi?

- Ar&#299; briedis nekur nespruks. Ar saviem &#353;&#311;&#275;pu metamajiem saski tos pieveic it nadz&#299;gi.

Herilaks vair&#257;k neizteic&#257;s, bet vi&#326;a izj&#363;tas skaidri pauda galvas kust&#299;bas, raugoties uz vis&#257;m pus&#275;m. Tas viss bija gau&#382;&#257;m interesanti, gana labi tiem, kas te dzimu&#353;i, bet nek&#257;di nevar&#275;ja l&#299;dzin&#257;ties mednieka dz&#299;vei. Keriks negrib&#275;ja ar vi&#326;u strid&#275;ties. Vi&#326;a skatiens &#353;aud&#299;j&#257;s no Herilaka uz saskiem, kas uzraka laukus; vi&#326;&#353; saprata gan mednieku, gan &#353;os laukstr&#257;dniekus - t&#257;pat k&#257; bija sapratis jilan&#275;. Ne pirmo reizi dziv&#275; vi&#326;&#353; jut&#257;s ne &#353;is, ne tas: ne mednieks, ne ar&#257;js, ne cilv&#275;ks, ne marags. Vi&#326;i atgriez&#257;s iek&#353;&#257;, un vi&#326;a acis piev&#275;rs&#257;s Armunai ar b&#275;rnu uz rok&#257;m; Keriks atsk&#257;rta, ka tagad vi&#326;am ir pamats zem k&#257;j&#257;m, pa&#353;am savs samads, lai cik ari mazs tas b&#363;tu. Armuna sajuta vi&#326;a skatienu, uzsmaid&#299;ja un sa&#326;&#275;ma atbildes smaidu. K&#257;da sieviete pien&#257;ca no alas ieejas puses un &#269;ukst&#275;ja Kerikam pie auss.

- &#352;e ir mandukts un grib ar tevi run&#257;t.

Mandukts st&#257;v&#275;ja uz dzegas pla&#353;i ieplest&#257;m acim un dreb&#275;ja.

- Ir noticis, k&#257; teica Sanone. Piedzimis mastodonts - t&#257;pat, k&#257; tavs d&#275;ls. Sanone v&#275;las ar tevi parun&#257;t.

- Dodies pie vi&#326;a! Saki, ka m&#275;s ar Herilaku n&#257;kam.

Vi&#326;&#353; pav&#275;rs&#257;s pret lielo mednieku.

- Redz&#275;s, ko Sanone grib. Un visp&#257;r - j&#257;aprun&#257;jas ar manduktiem: vai vi&#326;i patie&#353;&#257;m zina ce&#316;u uz rietumiem p&#257;r tuksnesi.

Keriks zin&#257;ja, kur &#353;aj&#257; diennakts laik&#257; atrast Sanoni, jo p&#275;cpusdienas saule atrad&#257;s iesl&#299;pi virs ielejas un iesp&#299;d&#275;ja al&#257; kalna pak&#257;j&#275;, apgaismojot sienu gleznojumus. Sanone ne slikt&#257;k par Freikenu var&#275;ja skand&#275;t da&#382;&#257;das gudr&#299;bas no saull&#275;kta lidz rietam, bet vi&#326;&#353; ari dal&#299;j&#257;s sav&#257;s zin&#257;&#353;an&#257;s ar citiem manduktiem, &#299;pa&#353;i jau ar jaun&#257;kajiem. Vi&#326;&#353; klusi dzied&#257;ja, un citi atk&#257;rtoja vi&#326;a v&#257;rdus, m&#257;c&#299;damies tos no galvas. Ar&#299; Kerikam bija &#316;auts klaus&#299;ties, un vi&#326;&#353; to pamatoti uztv&#275;ra k&#257; pagodin&#257;jumu, jo visp&#257;r jau tikai manduktiem pien&#257;c&#257;s dzird&#275;t Sanones teikto.

Sanone sakrustot&#257;m k&#257;j&#257;m s&#275;d&#275;ja liel&#257; mastodonta gleznojuma priek&#353;&#257; un l&#363;koj&#257;s aug&#353;up, kam&#275;r tris jaunie mandukti s&#275;d&#275;ja vi&#326;am pret&#299;, aizraut&#299;gi klaus&#299;damies.

- Pagaid&#299;sim &#353;eit, kam&#275;r vi&#326;&#353; beigs, - Keriks ieteica. - Vi&#326;&#353; st&#257;sta citiem par Kad airu.

- Kas tas t&#257;ds?

- Nevis tas, bet vi&#326;&#353;. &#352;eit nerun&#257; par Ermanpadaru; vi&#326;i nezina, k&#257; vi&#326;&#353; darin&#257;jis tanu no upes d&#363;&#326;&#257;m. Vi&#326;i sprie&#382; par Kada&#299;ru, kas mastodonta izskat&#257; viens pats klejojis pa zemes virsu. Vi&#326;&#353; bijis tik vientu&#316;&#353;, ka sp&#275;c&#299;gi triecis k&#257;ju pret melno klinti; t&#257; atv&#257;zusies, un no t&#257;s izn&#257;cis &#257;r&#257; pirmais saskus.

- Un saski tam tic?

- J&#257;, un &#316;oti cie&#353;i turkl&#257;t. Tas vi&#326;iem &#316;oti noz&#299;m&#299;gi. Vi&#326;i zina daudz da&#382;&#257;du lietu lidz pat klin&#353;u un &#363;dens gariem, bet visu to esot rad&#299;jis Kada&#299;rs. Visu.

- Nu ir skaidrs, k&#257;p&#275;c tie m&#363;s tik laipni uz&#326;&#275;ma un deva p&#257;rtiku. M&#275;s atved&#257;m vi&#326;iem mastodontus. Vai vi&#326;iem pa&#353;iem nav neviena?

- N&#275;. Saski par tiem zin&#257;ja tikai p&#275;c gleznojumiem. Vi&#326;i tic, ka m&#275;s atved&#257;m pie tiem mastodontus ar svar&#299;gu m&#275;r&#311;i. Tagad, kad piedzimis mazulis, vi&#326;iem &#353;is m&#275;r&#311;is var&#275;tu k&#316;&#363;t skaidrs. Ne viss, kas ar to saist&#299;ts, man ir izprotams, bet tam ir liela nozime. Re, jaunie aiziet. Nu m&#275;s varam aprun&#257;ties ar Sanoni.

Sanone, l&#299;ksmi smaididams, pan&#257;c&#257;s pret&#299; un apsveicin&#257;j&#257;s.

- Mastodont&#275;ns piedzimis, vai zin&#257;t? Un man teica, ka ar&#299; tev piedzimis b&#275;rns. Tas ir &#316;oti svarigs notikums.

Vi&#326;&#353; saminstin&#257;j&#257;s.

- Vai tavam d&#275;lam v&#257;rds jau ir dots?

- J&#257;. Vi&#326;&#353; ir Arnhvits, kas m&#363;su valod&#257; nozim&#275; vanags.

Sanone br&#299;di vilcin&#257;j&#257;s, tad nolieca galvu un ierun&#257;j&#257;s.

- &#352;&#299;m div&#257;m piedzim&#353;an&#257;m vien&#257; un taj&#257; pa&#353;&#257; dien&#257; ir noteikta j&#275;ga, t&#257;pat k&#257; visam &#353;aj&#257; pasaul&#275;. Tu atvedi &#353;urp mastodontus, un tam bija sava j&#275;ga.

Tavs d&#275;ls piedzima taj&#257; pa&#353;&#257; dien&#257; kad mastodont&#275;ns, un ar&#299; tam bija j&#275;ga. Tu esi nosaucis vi&#326;u par Arnhv&#299;tu un pats zini, k&#257;da tam j&#275;ga. Ar to ar&#299; saist&#299;ts m&#363;su l&#363;gums. M&#275;s v&#275;l&#275;tos, lai tava d&#275;la v&#257;rds tiktu dots ar&#299; mastodonta b&#275;rnam. Mums tas daudz noz&#299;m&#275;tu. K&#257; tev &#353;&#311;iet, vai samadars to at&#316;aus?

Keriks pat nepasmaid&#299;ja par &#353;o d&#299;vaino l&#363;gumu, jo zin&#257;ja, cik nopietni Sanone un citi izturas pret savu tic&#299;bu.

- Nok&#257;rtosim. Esmu p&#257;rliecin&#257;ts, ka samadars b&#363;s ar to mier&#257;.

- M&#275;s v&#275;l nos&#363;t&#299;sim vi&#326;am k&#257;das veltes, lai ieg&#363;tu samadara labv&#275;l&#299;bu un pierun&#257;tu izpild&#299;t &#353;o l&#363;gumu.

- Vi&#326;&#353; piekrit&#299;s. Un tagad man ir atbildes l&#363;gums. Tas, l&#363;k, ir Herilaks, valis&#311;u &#316;au&#382;u karavadonis.

- Saki tam, ka vi&#326;&#353; te ir gaid&#299;ts, jo vi&#326;a uzvara c&#299;&#326;&#257;s atvedusi mums valiski. Mandukti sav&#257;ksies, un m&#275;s iedzersim porro, kas izbr&#363;v&#275;ts &#353;im gadijumam par godu.

Keriks to p&#257;rtulkoja Herilakam, kur&#353; t&#257; ar&#299; palika neizpratn&#275;.

- Vi&#326;i zin&#257;ja, ka es ierad&#299;&#353;os? K&#257; gan tas iesp&#275;jams?

- Nezinu, k&#257; vi&#326;i to pan&#257;k, bet tas ir skaidrs, ka vi&#326;i redz n&#257;kotni daudz lab&#257;k nek&#257; vecais Freikens ar sav&#257;m p&#363;&#269;u atv&#275;m&#257;m. Vi&#326;i pieprot vis&#257;dus sti&#311;us, kas man t&#257; ar&#299; paliek migl&#257; t&#299;ti.

Klusi&#326;&#257;m sav&#257;c&#257;s mandukti ar lieliem, p&#257;rsegtiem podiem. Tie bija smalki veidoti, un katram podam s&#257;nu virsm&#257; bija ieveidots melns mastodonts. &#352;&#257;d&#257; pat veid&#257; bija izrot&#257;ti dzeramtrauki. Sanone pa&#353;roc&#299;gi iegremd&#275;ja katru kausu putojo&#353;aj&#257;, br&#363;naj&#257; &#353;&#311;idrum&#257;, un pa&#353;u pirmo pasniedza Herilakam. Ar&#299; Keriks iemalkoja dziru; porro bija r&#363;gts, bet sniedza d&#299;vainu t&#299;ksmi. Vi&#326;&#353; lidz ar p&#257;r&#275;jiem izdz&#275;ra kausu l&#299;dz dibenam, un tas tika piepild&#299;ts no jauna. Dr&#299;z vien vi&#326;a galv&#257; iesit&#257;s sav&#257;ds reibonis, kas lika justies varen l&#299;ksmi. Herilaka grimases liecin&#257;ja, ka ar&#299; vi&#326;&#353; j&#363;tas tikpat labi.

- Tas ir Kada&#299;ra &#363;dens, - Sanone paskaidroja. - Kada&#299;rs ar to ien&#257;k m&#363;sos un r&#257;da, ka redz un klaus&#257;s.

Keriks s&#257;ka apjaust, ka Kada&#299;rs ir varen&#257;ks, nek&#257; vi&#326;&#353; b&#363;tu dom&#257;jis.

- Ir zin&#257;ms, ka Kada&#299;rs &#353;urp atvedis valis&#311;u &#316;audis. Kad piedzima mastodont&#275;ns, n&#257;ca pasaul&#275; ar&#299; Kerika b&#275;rns, t&#257;d&#275;&#316; ar&#299; Keriks var&#275;ja dot abiem v&#257;rdu. Tagad valis&#311;u virsaitis atn&#257;cis pie mums p&#275;c pal&#299;dz&#299;bas, lai uzmekl&#275;tu ce&#316;u caur tuksnesi uz rietumiem.

Kad Keriks to p&#257;rtulkoja, Herilaks godbij&#299;b&#257; pla&#353;i iepleta acis. &#352;ie &#316;audis sp&#275;ja las&#299;t n&#257;kotni! Vi&#326;&#353; uzmanigi ieklaus&#299;j&#257;s Sanones runas turpin&#257;jum&#257;, gaid&#299;dams, kad Keriks p&#257;rst&#257;st&#299;s sac&#299;t&#257; j&#275;gu.

- Valis&#311;u &#316;audis m&#363;s atst&#257;j, jo vi&#326;u darbs &#353;e ir veikts. Kada&#299;ra iemiesojums ir &#353;eit! Mastodont&#275;ns Arnhv&#299;ts paliks ar mums. T&#257; tam j&#257;notiek.

Herilaks piekrita bez jaut&#257;jumiem. Tagad vi&#326;&#353; tic&#275;ja, ka Sanone redz n&#257;kotni un ka vi&#326;a teiktais piepildisies. Kerika galva s&#257;ka atg&#363;t skaidr&#299;bu, un vi&#326;&#353; cer&#275;ja, ka Sorlis uztvers mastodont&#275;na zaud&#275;jumu ar t&#257;du pa&#353;u pa&#316;&#257;v&#299;bu. Tas tom&#275;r j&#257;atz&#299;st par izdev&#299;gu dar&#299;jumu: saski ta&#269;u tanus uztur&#275;ja visu cauru ziemu.

Sanone nor&#257;d&#299;ja uz jaunu manduktu un paaicin&#257;ja to kl&#257;t.

- Tas ir Meskav&#299;no. Vi&#326;&#353; ir stiprs un par&#257;d&#299;s jums ce&#316;u cauri tuksnesim. Es atkl&#257;&#353;u vi&#326;am tuksne&#353;a &#363;denskr&#257;tuvju nosl&#275;pumu, un vi&#326;&#353; t&#257;s pratis atrast. Izst&#257;st&#299;&#353;u tam par z&#299;m&#275;m ce&#316;&#257;, un vi&#326;&#353; t&#257;s iegaum&#275;s. Neviens no dz&#299;vajiem nav &#353;&#311;&#275;rsojis tuksnesi, bet ce&#316;&#353; ir uzkr&#257;ts atmi&#326;&#257;.

Keriks saprata, ka samadi aizies. Bet vai vi&#326;&#353; dosies tiem l&#299;dzi? Samadu l&#275;mums bija pats par sevi saprotams, bet vi&#326;&#275;jais - neb&#363;t ne. Kas gan vi&#326;u sagaida n&#257;kotn&#275;? Keriks pr&#257;toja, vai nepavaic&#257;t to Sanonem, bet baid&#299;j&#257;s ar&#299; izdzird&#275;t atbildi. Vi&#326;a kauss bija piepild&#299;ts ar porro, vi&#326;&#353; to pac&#275;la un k&#257;ri dz&#275;ra.



XXIII

&#352;e bija sasku ieleja. Pla&#353;&#257; un auglig&#257; ieplaka stiep&#257;s starp aizsarg&#257;jo&#353;&#257;m klin&#353;u sien&#257;m - augst&#257;m un nep&#257;rejam&#257;m. Pirms&#257;kumos te bija sl&#275;jusies monol&#299;ta klints, bet pirmaj&#257; dien&#257; p&#275;c pasaules rad&#299;&#353;anas Kada&#299;rs to caurcirta, vismaz t&#257; bija teikts m&#257;cib&#257;. Nenne tam tic&#275;ja: pier&#257;d&#299;jums ta&#269;u atrad&#257;s tepat acu priek&#353;&#257;. Kur&#353; gan cits b&#363;tu sp&#275;jis sa&#353;&#311;&#275;pel&#275;t klinti k&#257; t&#257;du dub&#316;u piku? Tikai pats Kada&#299;rs, kur&#353; savulaik &#353;&#311;&#299;ris klinti no augsnes, izgrebis upes gultni ielejas dzi&#316;um&#257; un piepild&#299;jis to ar dzidru &#363;deni. Viss tas bija ac&#299;mredzams. Nenne aps&#275;d&#257;s dzegas &#275;n&#257; un p&#257;rdom&#257;ja &#353;&#299;s lietas, jo vi&#326;&#353; alla&#382; c&#299;t&#299;gi klaus&#299;j&#257;s un atcer&#275;j&#257;s, ko Sanone kl&#257;st&#299;jis par &#353;im liet&#257;m. St&#257;vot sargposten&#299;, vi&#326;a galv&#257; vien&#257;di&#326; jauc&#257;s taml&#299;dz&#299;gas domas.

Mirkli p&#257;r&#353;&#311;elt klinti sp&#275;ja tikai Kada&#299;rs, tom&#275;r nevar&#275;ja noliegt, ka pati stipr&#257;k&#257; klints laika gait&#257; sad&#275;d ar&#299; pati no sevis. &#352;aj&#257; viet&#257; ielejas sienas bija nobruku&#353;as, veidojot akme&#326;ainu nog&#257;zi, pa kuru var&#275;ja uzr&#257;pties, t&#257;p&#275;c Nenne te tagad s&#275;d&#275;ja un uzman&#299;ja nog&#257;zi, jo - kur var&#275;ja uzk&#257;pt vi&#326;i, sp&#275;tu uzr&#257;pties ar&#299; citi. Un vi&#326;as puses kalnos medija kargi.

Nenne uztv&#275;ra kaut ko pav&#299;dam aug&#353;&#257; starp klint&#299;m, bet tas t&#363;da&#316; pat nozuda. K&#257;ds dz&#299;vnieks? Vai varb&#363;t - putns? Bet - ja nu ne?

Saski kargus lika mier&#257;, ja vien tie tur&#275;j&#257;s pien&#257;c&#299;g&#257; att&#257;lum&#257;. Vi&#326;iem pat bija &#316;auts mier&#299;gi ierasties, lai iem&#299;tu pret med&#299;jumu dr&#257;nas un podus, tom&#275;r bez uzraudz&#299;bas tos nekad neatst&#257;ja: zin&#257;ms ta&#269;u, ka kargus labpr&#257;t&#257;k nevis tirgojas, bet zog. Turkl&#257;t vi&#326;&#353; smako.

Kargi mita zem klajas debess k&#257; dz&#299;vnieki un, kaut ar&#299; prata run&#257;t, &#353;&#311;it&#257;s esam tuv&#257;ki lopiem nek&#257; saskiem. Turkl&#257;t vi&#326;i nerun&#257;ja l&#257;g&#257;, un vi&#326;u zv&#275;r&#257;das smird&#275;ja v&#275;l as&#257;k nek&#257; pa&#353;i.

Atkal kaut kas nozibsn&#299;ja, un Nenne pietup&#275;s, sa&#382;&#326;augdams &#353;&#311;&#275;pu. Tur k&#257;ds bija: starp klintsblu&#311;iem kaut kas papr&#257;vs kust&#275;j&#257;s. Nenne iel&#257;goja &#353;&#311;&#275;pu sav&#257; &#353;&#311;&#275;pmet&#299; un izsl&#275;ja to metiena gatav&#299;b&#257;.

Redzeslok&#257; par&#257;d&#299;j&#257;s kargus. Vi&#326;&#353; &#353;&#311;ita noguris, jo bie&#382;i apst&#257;j&#257;s atp&#363;sties. Nenne nekust&#275;damies to v&#275;roja, l&#299;dz jut&#257;s dro&#353;s, ka n&#257;c&#275;js ir viens. Nennes sargposte&#326;a vieta bija izraudz&#299;ta t&#257;, lai taka, kas vij&#257;s lej&#257;k, b&#363;tu piln&#299;b&#257; p&#257;rskat&#257;ma. Katram, kas ierastos ielej&#257;, b&#363;tu j&#257;n&#257;k &#353;e gar&#257;m. P&#257;rliecin&#257;jies, ka kargum neviens neseko, vi&#326;&#353; klusi no&#353;&#316;&#363;ca no dzegas.

Bija dzirdams br&#363;ko&#353;u akme&#326;u troksnis un so&#316;u dipa l&#275;n&#257; skr&#275;jien&#257;. Mednieks aizcilpoja starp akmens stabiem, kas k&#257; sargi sl&#275;j&#257;s virs klints plaisas. L&#299;dzko vi&#326;&#353; bija gar&#257;m, Nenne izl&#275;ca uz takas un ar &#353;&#311;&#275;pa rezgali sp&#275;c&#299;gi iebelza robe&#382;p&#257;rk&#257;p&#275;jam pa muguru. Kargus aizsmacis ieb&#316;&#257;v&#257;s un pakrita. Nenne uzk&#257;pa tam uz plaukstas loc&#299;tavas, aizsp&#275;ra prom vi&#326;a ieroci un ar &#353;&#311;&#275;pa smaili iebad&#299;ja sal&#275;k&#353;&#311;&#275;taj&#257;s zv&#275;r&#257;d&#257;s, kas sedza kargus v&#275;deru.

- T&#257;diem k&#257; tev nav br&#299;v n&#257;kt ielej&#257;!

Virpu&#316;ojo&#353;ais &#353;&#311;&#275;pa uzgalis ne&#316;&#257;va sac&#299;to p&#257;rprast. Kargus nikni pal&#363;r&#275;ja aug&#353;up; b&#257;rdas un matu &#275;rkul&#299; spulgoja tum&#353;as acis.

- Es iet cauri uz kalniem aiz, - vi&#326;&#353; izmoc&#299;ja.

- Lasies atpaka&#316;! Ja ne - paliksi &#353;epat uz m&#363;&#382;iem!

- Cauri tikt &#257;tri. Pie citi samadi.

- Tu te esi n&#257;cis zagt, ko gan citu! J&#363;s&#275;jie nedrikst iet caur ieleju, tev tas j&#257;zina. K&#257;p&#275;c tu t&#257; dari?

Negrib&#299;gi un neveikli kargus s&#257;ka taisnoties.

Porro izbeidz&#257;s, un Keriks jut&#257;s atvieglots. Tas bija dar&#299;jis d&#299;vainas lietas vi&#326;a galv&#257;. Vai tas bijis labi vai slikti, vi&#326;&#353; ne&#326;&#275;m&#257;s spriest. Piesl&#275;jies un izstaip&#299;jies, puisis dev&#257;s &#257;r&#257; no z&#299;m&#275;jumu alas - pie Herilaka. Vi&#326;i nol&#363;koj&#257;s, k&#257; Sanone vada manduktus svin&#299;g&#257; procesij&#257; pie nule dzimu&#353;&#257; mastodont&#275;na, kas atp&#363;t&#257;s salmu mig&#257;. G&#257;j&#275;ji vien&#257; bals&#299; klusi&#326;&#257;m dzied&#257;ja, un Sanone ar sarkanu kr&#257;su ier&#299;v&#275;ja zv&#275;ri&#326;a snu&#311;&#299;ti. Vi&#326;a m&#257;te mier&#299;gi zel&#275;ja za&#316;u zaru, neliekoties ne zinis par visp&#257;r&#275;jo apbr&#299;nu. Keriks jau v&#275;ra muti v&#257;rdam, bet vi&#326;a uzman&#299;bu piesaist&#299;ja upmal&#257; par&#257;d&#299;ju&#353;ies st&#257;vi. Melnmatainais, kas v&#299;st&#299;j&#257;s &#257;d&#257;s, var&#275;ja b&#363;t kargus, un Keriku tas izbr&#299;n&#299;ja. Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka kargu mednieki da&#382;k&#257;rt ierodas tirgoties, bet &#353;is bija tuk&#353;&#257;m rok&#257;m; saskus, kas g&#257;ja vi&#326;am nopaka&#316;, nesa divus &#353;&#311;&#275;pus. Tas iedunk&#257;ja kargu ar &#353;&#311;&#275;pa resgali un nor&#257;d&#299;ja uz Sanoni, liekot saprast, kurp j&#257;iet.

- Kas tad nu? - Herilaks ieinteres&#275;j&#257;s. - Kas atgad&#299;jies?

- Nezinu. &#315;auj paklaus&#299;ties!

- &#352;itais ievilk&#257;s ielej&#257;, - Nenne s&#363;dz&#275;j&#257;s. - Atvedu vi&#326;u pie tevis, Sanone, lai tu uzklaus&#299;tu, kas vi&#326;am sak&#257;ms.

Vi&#326;&#353; atkal pabakst&#299;ja g&#363;stekni ar &#353;&#311;&#275;pu.

- Run&#257;! St&#257;sti v&#275;lreiz, ko st&#257;st&#299;ji man!

Kargus dr&#363;mi pablenza visapk&#257;rt un ar dub&#316;aino roku notrausa sviedrus no sejas, no&#311;&#275;p&#257;damies lidz aus&#299;m.

- Kaln&#257;j&#257; biju, med&#299;ju viens, - tas negrib&#299;gi teica. - Visa nakts pie dzeram- vieta. Briedis nekad nen&#257;kt. R&#299;t&#257; atpaka&#316; teltis n&#257;cu. Visi beigti.

Sanonem run&#257;jot, Keriku sagr&#257;ba saltas priek&#353;nojautas.

- Miru&#353;i? Tavs samads? Kas ar vi&#326;iem noticis?

- Beigti. Arderihs, samadars, bez pauris. - Vi&#326;&#353; novilka ar pirkstu gar rikli. - Ne &#353;&#311;&#275;pu, ne bultu. Beigti pagalam. Ir tikai &#353;itie.

Vi&#326;&#353; parak&#326;&#257;j&#257;s sav&#257;s &#257;d&#257;s, izvilka saloc&#299;tu &#257;das skrandu un l&#275;n&#257;m v&#299;st&#299;ja to va&#316;&#257;, bet Keriks jau zin&#257;ja, ko tur ieraudz&#299;s.

S&#299;ki, asi un spalv&#257;m l&#299;dz&#299;gi. Hezocana dzelk&#353;&#326;i!

- Vi&#326;i ir sekoju&#353;i! Tie ir &#353;eit!

Herilaka v&#257;rdi nogranda k&#257; s&#257;pju r&#275;ciens. Vi&#326;a d&#363;re iebelza pa kargus roku smagi k&#257; v&#257;le. Mednieks griez&#299;gi iebr&#275;c&#257;s, dzelk&#353;&#326;i izbira, un Herilaks tos iebrad&#257;ja zem&#275;. Saski tikai neizpratn&#275; blenza. Sanone pav&#275;r&#257;s Kerik&#257;, gaid&#299;dams paskaidrojumu, bet Kerika sird&#299; mutu&#316;oja naids un izbailes. Vi&#326;&#353; saraust&#299;ti ievilka elpu un izmoc&#299;ja v&#257;rdus:

- Tie ir vi&#326;i. Atn&#257;ku&#353;i no dienvidiem. Maragi. Maragi, kas staig&#257; k&#257; saski. Tie atkal ir kl&#257;t.

- Vai tie b&#363;tu maragi, par kuriem tu man st&#257;st&#299;ji? Tie pa&#353;i, no k&#257; j&#363;s aizb&#275;g&#257;t?

- Tie pa&#353;i. Maragi, k&#257;dus j&#363;s neesat redz&#275;ju&#353;i un pat nevarat iedom&#257;ties. Vi&#326;i staig&#257;, run&#257;, ce&#316; pils&#275;tas un nogalina tanus. Tie izk&#257;va manu samadu, apslakt&#275;ja Herilaka samadu. Katru mednieku, sievieti, b&#275;rnu. Ik mastodontu. Visi bija beigti.

P&#275;c p&#275;d&#275;jiem v&#257;rdiem Sanone pam&#257;ja svin&#299;g&#257; sapratn&#275;. Vi&#326;&#353; jau bija ne mazums dzird&#275;jis nost&#257;stus par maragiem, bet l&#299;dz &#353;im pats par to netika run&#257;jis, - paties&#299;b&#257; vi&#326;&#353; t&#257; &#299;sti netic&#275;ja. Tagad p&#257;rliec&#299;ba bija nobriedusi, un to vajadz&#275;ja nodot ar&#299; citiem, un Sanone zin&#257;ja m&#257;c&#299;bu un zin&#257;ja ar&#299; to, ka ir tikai viens rad&#299;jums, kas var&#275;tu uzdr&#299;kst&#275;ties nokaut mastodontu.

- Karognis! - vi&#326;&#353; noteica riebuma piln&#257; bals&#299;, kas lika tuv&#257;k st&#257;vo&#353;ajiem nodreb&#275;t un soli atk&#257;pties. - Karognis siro pa pasauli, un beidzot tas ir kl&#257;t.

Keriks to dzird&#275;ja tikai pa ausu galam; vi&#326;u Sanones teiktais neinteres&#275;ja.

- Ko mums ies&#257;kt, Herilak? Vai atkal b&#275;gt?

- Ja liksim k&#257;jas p&#257;r pleciem, tie mums tik un t&#257; sekos. Vai redzi, ko noz&#299;m&#275;ja mani sap&#326;i? &#352;o dienu es paredz&#275;ju. Man tie j&#257;sastop, un es c&#299;n&#299;&#353;os. Tad man j&#257;mirst. Bet t&#257; b&#363;s c&#299;n&#299;t&#257;ja n&#257;ve, jo l&#299;dz ar mani krit&#299;s maragu pulki.

- N&#275;, - Keriks atcirta - asi k&#257; ar pli&#311;i sej&#257;. - T&#257; var&#275;tu dar&#299;t, ja tu b&#363;tu viens pats un grib&#275;tu mirt. Bet tu esi sakripeks! Vai gribi, lai mednieki un samadi mirst l&#299;dz ar tevi? Vai esi aizmirsis, ka maragu ir tik daudz k&#257; smil&#353;u j&#363;rmal&#257;? Atkl&#257;t&#257; kauj&#257; m&#275;s varam tikai zaud&#275;t. Saki man skaidri: vai tu esi sakripeks, kas ved&#299;s m&#363;s kauj&#257;, vai mednieks Herilaks, kas alkst vienatn&#275; sa&#311;erties ar maragiem un mirt?!

Lielais mednieks, galvas tiesu gar&#257;ks par Keriku, nol&#363;koj&#257;s uz vi&#326;u no aug&#353;as. Vi&#326;a rokas sa&#382;&#326;audz&#257;s un atlaid&#257;s; rokas, kuras sp&#275;ja gr&#257;bt un non&#257;v&#275;t. Bet Keriks bija ne maz&#257;k saniknots; vi&#326;&#353; l&#363;koj&#257;s pret&#299;, salti klus&#275;dams, un gaid&#299;ja atbildi.

- Tas bija skarbi teikts, Kerik. T&#257; ar Herilaku neviens nerun&#257;!

- K&#257; margalus es run&#257;ju ar sakripeku. Cit&#257;di es run&#257;tu ar mednieku Herilaku, jo vi&#326;a s&#257;pes ir ar&#299; man&#275;j&#257;s. - Vi&#326;a balss k&#316;uva maig&#257;ka. - T&#257; ir tava izv&#275;le, varenais Herilak, un neviens cits nevar to izlemt tav&#257; viet&#257;.

Herilaks klus&#275;jot l&#363;koj&#257;s zem&#275;. Vi&#326;a d&#363;res atkal sa&#382;&#326;audz&#257;s tik cie&#353;i, ka pirkstu kauli&#326;i k&#316;uva balti. Tad vi&#326;&#353; l&#275;ni pam&#257;ja ar galvu un ierun&#257;j&#257;s. V&#257;rdos jaut&#257;s sapratne un cie&#326;a.

- Un t&#257; nu d&#275;lam b&#363;s j&#257;pam&#257;ca t&#275;vs. Tu liki man atmin&#275;ties, ka reiz es izdar&#299;ju izv&#275;li tav&#257; viet&#257;, un tu paklaus&#299;ji man un pameti maragus, atkal k&#316;&#363;dams par tanu mednieku. Ja tu to var&#275;ji, tad ar&#299; man j&#257;sp&#275;j izpild&#299;t savu sakripeka pien&#257;kumu un j&#257;aizmirst sap&#326;os redz&#275;tais. Toties tu esi margalus. Tev j&#257;izst&#257;sta, ko &#353;ie maragi dara.

Str&#299;ds bija izbeigts un aizmirsts. Tagad k&#257;rta l&#275;mumam. Keriks neredzo&#353;&#257;m ac&#299;m skat&#299;j&#257;s uz kargu mednieku, it k&#257; tam cauri saskatot tuvojo&#353;&#257;s jilan&#275; un f&#257;rgajas, k&#257; tiekdamies izprast, ko t&#257;s dara un k&#257; gan t&#257;s var&#275;tu non&#257;kt &#353;eit. Kargus neveikli knos&#299;j&#257;s &#353;&#257; neredzo&#353;&#257; skatiena &#353;aust&#299;ts, un p&#275;c ilg&#257;ka laika spr&#299;&#382;a Keriks vi&#326;u uzrun&#257;ja.

- Tu esi mednieks. Atradi savu samadu apkautu. K&#257;das p&#275;das, k&#257;das zimes tu atradi?

- Daudz p&#275;du ce&#316;i no t&#257;di lopi, ko iepriek&#353; nav matijis. Atn&#257;ku&#353;i no dienvidi, g&#257;ju&#353;i uz dienvidi prom.

Keriks sajuta sp&#275;ju ceribas staru. Vi&#326;&#353; piev&#275;rs&#257;s Herilakam, tulkodams kargus teikto, taustoties k&#257; migl&#257;, l&#363;koja iztulkot jilan&#275; atst&#257;t&#257;s p&#275;das

- Ja jau t&#257;s griezu&#353;&#257;s atpaka&#316;, tad t&#257; tom&#275;r ir neliela vien&#299;ba no p&#363;&#316;a. Maza f&#257;rgaju grupi&#326;a tik t&#257;lu nesp&#275;tu atn&#257;kt, tas b&#363;tu neiesp&#275;jami. T&#257;tad &#353;&#299;s b&#363;tnes pirms uzbrukuma jau zina, kur apmetu&#353;ies upuri. T&#257;s zin&#257;ja par kargu nometni, negaid&#299;ti uzbruka un a&#353;i visus apk&#257;va. Tas nozim&#275;, ka vi&#326;as zina, kur ir samadi. Un zina ar&#299;, kur atrodas saski, paz&#299;st &#353;o ieleju.

Sanones teiktais p&#257;rtrauca vi&#326;a pr&#257;tojumus, atgrie&#382;ot &#299;sten&#299;b&#257;.

- Kas l&#275;cies? Es nenieka nesaprotu.

- Es st&#257;stu par maragiem, kas staig&#257; k&#257; cilv&#275;ki, - Keriks atbild&#275;ja. - Tagad tie par&#257;d&#299;ju&#353;ies - no dienvidiem un, j&#257;dom&#257;, liel&#257; skait&#257;. Vien&#299;gais, k&#257; vi&#326;i alkst, ir m&#363;su n&#257;ve. Un vi&#326;i prot jau pirms uzbrukuma izdibin&#257;t, kur m&#275;s atrodamies.

- Vai tie uzbruks ari mums? K&#257; tu dom&#257;? - Sanone vaic&#257;ja, k&#257; atbalsodams Herilaka v&#257;rdos neizteikt&#257;s ba&#382;as.

- Vi&#326;i s&#299;ki p&#257;rzin&#257;s &#353;o ieleju un nogal&#275;s te ikvienu, jo ari j&#363;s esat tani.

Vai tie&#353;&#257;m vi&#326;as to dar&#299;s, Keriks pr&#257;toja. J&#257;, protams. Vispirms t&#257;s, bez &#353;aub&#257;m, uzbruks samadu apmetnei, bet p&#275;c tam ierad&#299;sies ar&#299; &#353;eit. Tikai - kad tas notiks? T&#257;m b&#363;tu pla&#353;&#257; lok&#257; j&#257;ielenc ieleja, un varb&#363;t vi&#326;as to &#353;obrid jau dara. Bet vai jilan&#275; b&#363;s gatavas jau &#353;odien iet triecien&#257;? T&#257; bija baisa doma: &#353;aj&#257; pa&#353;&#257; br&#299;d&#299; samadiem varb&#363;t jau uzbr&#363;k un izn&#299;cina tos. N&#275;, jilan&#275; domu g&#257;jiens ir cit&#257;ds: vakar&#257; nol&#363;kot upuri, mier&#299;gi p&#257;rlaist nakti un uzbrukt ritausm&#257;. T&#257; vi&#326;as r&#299;koju&#353;&#257;s, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks; t&#257;s savu pieeju nemain&#299;s. Vi&#326;&#353; &#257;tri pagriez&#257;s pret Herilaku.

- Maragi uzbruks samadu apmetnei rita agrum&#257;, esmu p&#257;rliecin&#257;ts. Jau r&#299;t no r&#299;ta vai, pats v&#275;l&#257;kais, parit.

- Es eju br&#299;din&#257;t vi&#326;us. Samadiem t&#363;da&#316; j&#257;dodas proj&#257;m.

Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un met&#257;s skriet, bet Keriks sauca nopaka&#316;:

- Kurp tad j&#363;s dosieties? Kur j&#363;s varat aizb&#275;gt?!

Herilaks apst&#257;j&#257;s. Nebija kur sprukt nedz no Kerika skatiena, nedz ari no &#353;&#257; jaut&#257;juma, ko dikt&#275;ja veselais sapr&#257;ts.

- Kurp? Vislab&#257;k b&#363;tu uz zieme&#316;iem, uz snieg&#257;jiem. Tur vi&#326;i nesp&#275;s mums sekot.

- Vi&#326;i ir p&#257;rlieku tuvu. Tie no&#311;ers j&#363;s kaln&#257;j&#257;.

- Tad kurp?

Kurp? Herilaks v&#275;l nebija izteicis &#353;o v&#257;rdu, kad Keriks jau skaidri redz&#275;ja atbildi. Vi&#326;&#353; nor&#257;d&#299;ja sev zem k&#257;j&#257;m.

- &#352;eit. Aiz klin&#353;u barjeras, &#353;aj&#257; ielej&#257; bez izejas. Lai maragi ierodas p&#275;c mums! Lai pret tiem v&#275;r&#353;as n&#257;ves n&#363;jas, &#353;&#311;&#275;pi un bultas! Lai mums t&#275;m&#275;tie dzelk&#353;&#326;i &#311;er cieto klinti. Sagaid&#299;sim vi&#326;us aizsardz&#299;bas poz&#299;cij&#257;s. Un vi&#326;i neatgriez&#299;sies. Vi&#326;i tagad dom&#257;, ka m&#363;s te notvers, bet izr&#257;d&#299;sies, ka m&#275;s notversim vi&#326;us. Mums te ir p&#257;rtika un &#363;dens, un stipri &#353;&#311;&#275;pi klausa m&#363;su rok&#257;m.

- Lai tie mums uzbr&#363;k un mirst! Tas tiesa, b&#275;gu&#316;o&#353;anas laikam pien&#257;cis gals!

Herilaks piev&#275;rs&#257;s Sanonem: no mandukta l&#275;muma bija atkar&#299;ga tanu

dz&#299;v&#299;ba.

- Sanone, uzklausi manu l&#363;gumu! Vai nu samadi dosies uz zieme&#316;iem, vai ar&#299; n&#257;ks uz ieleju un gaid&#299;s maragu uzbrukumu. Ja tu &#316;auj mums patverties ielej&#257;, tu risk&#275; ar savu &#316;au&#382;u dz&#299;vib&#257;m. Maragi var&#275;tu neuzbrukt

- Vi&#326;i uzbruks, - Sanone teica salt&#257;, nelok&#257;m&#257; bals&#299;. - Tagad n&#257;kotne k&#316;uvusi skaidra k&#257; pag&#257;tne. M&#275;s mit&#257;m &#353;aj&#257; ielej&#257;, uzkr&#257;dami sp&#275;kus, gaid&#299;dami atgrie&#382;amies mastodontus. J&#363;s to veic&#257;t, j&#363;s atved&#257;t vi&#326;us pie mums, lai m&#275;s var&#275;tu tos aizst&#257;v&#275;t. Mastodontos ir Kada&#299;ra sp&#275;ks. &#256;rpus t&#257; ir Karognis, kas t&#299;ko &#353;o sp&#275;ku sagraut. J&#363;s par Karogni neko nezin&#257;t, toties m&#275;s zin&#257;m. K&#257; Kada&#299;rs ir gaisma un saule, t&#257; Karognis - nakts un tumsa. Kada&#299;rs m&#363;s nolicis uz &#353;&#299;s zemes, bet Karognis l&#363;ko m&#363;s nomait&#257;t. M&#275;s zin&#257;j&#257;m par Karog&#326;a esamibu, zin&#257;j&#257;m, ka k&#257;dudien tas ierad&#299;sies, un tagad m&#275;s zin&#257;m ar&#299;, k&#257;d&#257; veidol&#257; tas iemiesojies. &#352;ie maragi ir kas vair&#257;k, nek&#257; j&#363;s dom&#257;jat, - un vienlaikus daudz maz&#257;k. Tie ir stipri, bet vi&#326;i ir uz Zemes nok&#257;pis Karognis, kas karo pret Kada&#299;ru un vi&#326;a &#316;aud&#299;m. T&#257;p&#275;c j&#363;s ierad&#257;ties pie mums, t&#257;p&#275;c piedzima mastodonta b&#275;rns Arnhvits. Vi&#326;&#353; ir Kada&#299;ra iemiesojums. M&#275;s esam &#353;e, lai aptur&#275;tu Karogni. Sauc visus iek&#353;&#257;, lai n&#257;k bez kav&#275;&#353;an&#257;s. Laiks c&#299;&#326;ai!



XXIV

- Cik &#353;ie nerad&#299;jumi tom&#275;r ir derdzigi! - Vaint&#275; &#353;ausmin&#257;j&#257;s. - Starp citu, &#353;is &#299;patnis ir v&#275;l pret&#299;g&#257;ks par l&#299;dz&#353;in&#275;jiem.

Vi&#326;a ar k&#257;ju pavi&#316;&#257;ja nocirsto galvu. Seju un matus kl&#257;ja apkaltu&#353;i, asi&#326;aina dub&#316;u &#311;&#275;pa.

- Un visp&#257;r - stipri cit&#257;ds, - Stalana bakst&#299;ja trofeju ar hezocanu. - Vei, cik tum&#353;a vi&#326;a vilna. T&#257;du astazou m&#275;s v&#275;l neesam sastapu&#353;as. Citiem bija gai&#353;a &#257;da un gai&#353;i mati, bet &#353;is - bezmaz vai melns. Viss p&#257;r&#275;jais - k&#257; parasts: n&#363;jas ar asiem akme&#326;iem gal&#257; un net&#299;ras ka&#382;ok&#257;du l&#275;k&#353;&#311;es ap vidu.

- Jebkuram astazoum ir lab&#257;k b&#363;t beigtam, - Vaint&#275; salti pav&#299;psn&#257;ja un pam&#257;ja, ka Stalana ir br&#299;va. Vi&#326;a grib&#275;ja vienatn&#275; pav&#275;rot f&#257;rgaju organiz&#275;to ros&#299;bu. Saule r&#275;goj&#257;s virs apv&#257;r&#353;&#326;a k&#257; alla&#382; ap &#353;&#257;du laiku, kad vi&#326;as k&#257;rtoj&#257;s uz naktsgu&#316;u: vi&#326;&#257;m ta&#269;u v&#275;l pulka j&#257;paveic. Kam&#275;r araktopus atbr&#299;voja no nast&#257;m un baroja, f&#257;rgaju brig&#257;de pla&#353;os lokos ap apmetni izvietoja jut&#299;g&#257;s v&#299;nst&#299;gas, lai neviens nakt&#299; nevar&#275;tu te iek&#316;&#363;t neman&#299;ts. Gaismas &#311;erme&#326;u selekcija nebija st&#257;v&#275;jusi uz vietas: tie tagad sp&#299;d&#275;ja daudz spo&#382;&#257;k, turkl&#257;t bija nedaudz apvelt&#299;ti ar ma&#326;&#257;m un sp&#275;ja raid&#299;t &#382;ilbino&#353;o staru tie&#353;i trauc&#275;juma virzien&#257;. V&#275;l interesant&#257;ki vi&#326;ai &#353;&#311;ita melikaseji, ko f&#257;rgajas &#353;obr&#299;d izsai&#326;oja un izvietoja starp v&#299;te&#326;iem. Jaunizaudz&#275;tie br&#299;numaugi pa dienu mier&#299;gi nodarboj&#257;s ar fotosint&#275;zi, k&#257; jau piln&#299;gi nekait&#299;gi za&#316;i laksti, toties l&#299;dz ar tumsas iest&#257;&#353;anos no &#299;pa&#353;&#257;m por&#257;m izspr&#257;ga ind&#299;gi &#275;rk&#353;&#311;i, kas nesa nenov&#275;r&#353;amu n&#257;vi jebkurai dz&#299;vai rad&#299;bai, kas tos nakt&#299; aizskartu. Gaismas sv&#299;d&#257; draud&#299;gie asumi atkal l&#275;npr&#257;t&#299;gi patv&#275;r&#257;s sav&#257;s ligzdi&#326;&#257;s.

Pie Vaint&#275; nesteidz&#299;gi pien&#257;ca drukna jilan&#275;. Okoceja ar vecumu bija k&#316;uvusi gausa un negl&#299;ta, bet vi&#326;as smadzen&#275;m joproj&#257;m nebija l&#299;dz&#299;gu. Tie&#353;i Okoceja bija izaudz&#275;jusi b&#363;tnes, kas sp&#275;ja ierakst&#299;t att&#275;lus palsaj&#257; zvaig&#382;&#326;u gaism&#257;. Darbs joproj&#257;m turpin&#257;j&#257;s, un tagad jau lidojo&#353;ie spiegi vagoja debesis cauru diennakti. Un atnestie att&#275;li bija gatavi apl&#363;ko&#353;anai bezmaz vai sa&#326;em&#353;anas br&#299;d&#299;.

Uztv&#275;rusi Vaint&#275; skatienu, Okoceja sniedza vi&#326;ai pl&#257;nu lok&#353;&#326;u &#382;&#363;ksni.

- Ko labu atnesi? - Vaint&#275; painteres&#275;j&#257;s.

- To, ko tu prasiji, eista&#257;. &#352;&#299;sdienas uz&#326;&#275;mumus no agr&#257;m ritausmas stund&#257;m.

Vaint&#275; izp&#275;t&#299;ja att&#275;lus r&#363;p&#299;gi jo r&#363;p&#299;gi. Nekas nebija main&#299;jies. &#256;das konusi

upmal&#257; un mastodonti tuv&#275;j&#257;s gan&#299;b&#257;s meta garas &#275;nas. Viss pa vecam. Ba&#382;as, kas vi&#326;ai uzm&#257;c&#257;s pirms trim dien&#257;m, kad apmetnes vieta izr&#257;d&#299;j&#257;s tuk&#353;a, biju&#353;as nepamatotas. Me&#382;o&#326;i nebija aizb&#275;gu&#353;i, tikai pag&#257;ju&#353;i gabali&#326;u t&#257;l&#257;k. Nek&#257;das trauksmes nebija, par vi&#326;as izn&#299;cino&#353;ajiem sp&#275;kiem neviens neko nenojauta.

- Par&#257;di man &#353;o vietu uz liel&#257;s lapas! - Vaint&#275; piepras&#299;ja.

Putni lidoja dienu un lidoja nakti, gar pa&#353;u zemi un augstu p&#257;r debess velvi. Astazoiem nebija kur sprukt. &#352;aj&#257; jaunuz&#326;emtaj&#257; att&#275;l&#257; no liela augstuma bija redzams gar&#353; upes posms ar ieleju un visu tuv&#257;ko apk&#257;rtni. Okoceja bakst&#299;ja to ar &#299;k&#353;&#311;i.

- &#352;aj&#257; viet&#257; m&#275;s p&#275;d&#275;jo reizi nak&#353;&#326;oj&#257;m. Te ir izn&#299;cin&#257;tais astazou midzenis, no kura &#326;emta &#353;&#299; s&#363;dain&#257; galva. - Vi&#326;as &#299;k&#353;&#311;is sl&#299;d&#275;ja t&#257;l&#257;k. - &#352;obr&#299;d m&#275;s esam te. Mekl&#275;jamie astazoi redzami &#353;eit, upes krast&#257;.

- Tie&#353;i tie, ko es mekl&#275;ju? Tu esi dro&#353;a?

- Esmu piln&#299;gi dro&#353;a, ka &#353;is ir vien&#299;gais bars &#353;aipus sniegotajiem kalniem, kuram ir mastodonti. V&#275;l astazoi mitin&#257;s te, te un &#353;iten. Liel&#257;ka grupa m&#257;jo &#353;aj&#257; ielej&#257; pie upes. T&#257;l&#257;k uz zieme&#316;iem, &#257;rpus &#353;&#257; att&#275;la robe&#382;&#257;m, ir v&#275;l pulka &#353;o rad&#299;jumu, bet nekur citur nav mastodontu, tikai &#353;eit. Kalnu austrumpus&#275; - tur gan, bet m&#363;su pus&#275; - tikai viens bari&#326;&#353;.

- Lieliski. Aiznes bildes Stalanai, lai vi&#326;a var izpl&#257;not ritr&#299;ta uzbrukumu.

F&#257;rgaja atnesa Vaint&#275; vakari&#326;as, bet vi&#326;a pat neapzin&#257;j&#257;s, k&#257; rokas pa&#353;as

sa&#326;em ga&#316;u un zobi to plosa, jo visa uzman&#299;ba bija v&#275;rsta uz pl&#257;nu. Domas grima daudz&#353;&#311;aut&#326;ainaj&#257;s probl&#275;m&#257;s, kuras novedu&#353;as vi&#326;u un bru&#326;ot&#257;s f&#257;rgajas l&#299;dz &#353;im st&#257;voklim - tie&#353;i te un tie&#353;i &#353;obr&#299;d. V&#275;l un v&#275;l vi&#326;a visu p&#257;rcil&#257;ja pr&#257;t&#257;, p&#257;rliecin&#257;j&#257;s, ka nekas nav aizmirsts, nekas nav apiets, nek&#257;das pavir&#353;&#299;bas nav pie&#316;autas. Viss bija k&#257;rt&#299;b&#257;. R&#299;ta agrum&#257; vi&#326;as uzbruks. Keriks b&#363;s miris v&#275;l pirms saulrieta. Vai pat-vi&#326;as rok&#257;s. Lab&#257;k jau rok&#257;s Vi&#326;as &#299;k&#353;&#311;i sa&#382;&#326;audz&#257;s un atlaid&#257;s. Vist&#299;kam&#257;k, ja rok&#257;s

Vi&#326;a gan cent&#257;s visam pieiet ar v&#275;su pr&#257;tu, tom&#275;r beidzot tas bija uzkarsis un Vaint&#275; naid&#257; burtiski k&#363;p&#275;ja. Cik att&#275;lu vi&#326;a caurskat&#299;jusi? Bez sava gala. Visas astazou grupas, visi &#299;pat&#326;i l&#299;dzin&#257;j&#257;s cits citam k&#257; &#363;dens piles. Tikai &#353;ie mastodonti - vien&#299;g&#257; grupa ar mastodontiem kalnu vakarpus&#275; - vedin&#257;ja uz dom&#257;m, ka mekl&#275;jumi vainagoju&#353;ies pan&#257;kumiem. R&#299;t vi&#326;a par to p&#257;rliecin&#257;sies.

Uzn&#257;kot tumsai, vi&#326;a k&#257; visas jilan&#275; iesl&#299;ga cie&#353;&#257; mieg&#257; - pilnigi bez ba&#382;&#257;m, jo aizsardz&#299;bas l&#299;nijas bija nevainojamas. Nekas tonakt netrauc&#275;ja jilan&#275; miegu. L&#299;dz ar pirmajiem saules stariem f&#257;rgajas saros&#299;j&#257;s un s&#257;ka gatavoties &#353;&#299;sdienas kaujai. Saulite gan r&#257;d&#299;ja zobus, un Vaint&#275; t&#299;st&#299;j&#257;s lielaj&#257; gu&#316;amapmetn&#299;. Par&#257;d&#299;j&#257;s ar&#299; Stalana, un abas v&#275;roja, k&#257; norit darbi. Viss risin&#257;j&#257;s gludi k&#257; alla&#382;, kad kaut ko organiz&#275;ja jilan&#275;. Vien&#299;bas un to vad&#299;t&#257;ji darboj&#257;s m&#275;r&#311;tiec&#299;gi. &#362;deni, ga&#316;u un citas rezerves sakr&#257;va uz speci&#257;li selekcion&#257;tiem milzu araktopiem. Visu Vaint&#275; pacil&#257;t&#299;bu sa&#311;&#275;z&#299;ja viens Pelein&#275; rokas m&#257;jiens: vi&#326;a l&#363;dza mirkli uzman&#299;bas.

- Vaint&#275;, man ar tevi j&#257;run&#257;.

- Vakar&#257;, kad dienas darbi b&#363;s padar&#299;ti. &#352;obr&#299;d man nav va&#316;as.

- Jau &#353;ovakar var b&#363;t par v&#275;lu, jo pl&#257;notie dienas darbi var izr&#257;d&#299;ties nepaveikti.

Vaint&#275; stingi klus&#275;ja, tikai viena acs nom&#275;roja Pelein&#275; no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m. Vi&#326;a gan izskat&#299;j&#257;s tik mulsa, ka diez vai paman&#299;ja eista&#257; nepatiku.

- Es labpr&#257;t izr&#257;d&#299;tos k&#316;&#363;d&#299;jusies Diem&#382;&#275;l Meitas ats&#257;ku&#353;as apspriest net&#299;kamas lietas. K&#257; r&#257;d&#257;s, vi&#326;as s&#257;k justies piemu&#316;&#311;otas.

- Piemu&#316;&#311;otas? Tu ta&#269;u man apgalvoji, ka j&#363;s tur vairs neesot N&#257;ves Meitas, ka gras&#257;ties ik sol&#299; pier&#257;d&#299;t, ka esat Dz&#299;v&#299;bas Meitas, Alp&#299;sakas &#299;sten&#257;s pilsones, kas apzin&#257;ju&#353;&#257;s savas k&#316;&#363;das un gatavas atkal kalpot pils&#275;tai! Un es ta&#269;u l&#363;koju, lai t&#257;m, kuras seko tev, tiktu atjaunotas visas ties&#299;bas un tituli, un paaugstin&#257;ju tevi, noliku man&#257; tie&#353;aj&#257; pak&#316;aut&#299;b&#257;. Par v&#275;lu muld&#275;t par piemu&#316;&#311;o&#353;anu!

- Uzklausi mani, di&#382;&#257; Vaint&#275;! - Pelein&#275; neapzin&#257;ti savija &#299;k&#353;&#311;us no&#382;&#275;las &#382;est&#257;, kura noz&#299;mi pasv&#299;troja delnu kr&#257;sa. - Sprie&#353;ana un lem&#353;ana ir viena lieta. L&#275;mumu &#299;steno&#353;ana - glu&#382;i kas cits. M&#275;s sekoj&#257;m tev p&#275;c brivas gribas, l&#299;dz ar tevi &#353;&#311;&#275;rsoj&#257;m j&#363;ras, laukus un upes, jo bij&#257;m mier&#257; arto, ko tu dari. M&#275;s'piekrit&#257;m, ka astazoi ir pl&#275;s&#299;gi zv&#275;ri, kas j&#257;nokauj, t&#257;pat k&#257; m&#275;s nokaujam ga&#316;as lopus.

- Piekr&#299;tat, vai ne?

- Piekrit&#257;m, kam&#275;r nebij&#257;m redz&#275;ju&#353;as pa&#353;us zv&#275;rus. Vien&#299;b&#257;, kas vakar apk&#257;va astazou baru, bija ar&#299; divas Meitas.

- Zinu. Es pati vi&#326;as s&#363;t&#299;ju.

Lai aptraip&#299;tu vi&#326;u rokas ar asin&#299;m, vi&#326;a atcer&#275;j&#257;s Stalanas v&#257;rdus. Lai nosm&#275;r&#275;tu rokas. Stalana t&#257; alla&#382; r&#299;koj&#257;s ar f&#257;rgaj&#257;m, kuras v&#275;l&#275;j&#257;s tapt par medniec&#275;m. Pils&#275;t&#257;s netr&#363;ka t&#257;du, kas nemaz nesp&#275;ja ar vieglu roku non&#257;v&#275;t: p&#257;r&#257;k ilgi vi&#326;as biju&#353;as &#353;&#311;irtas no me&#382;on&#299;bas, p&#257;r&#257;k sen izn&#257;ku&#353;as no j&#363;ras, aizmirsu&#353;as savas saknes, zaud&#275;ju&#353;as sp&#275;ju nogal&#275;t a&#353;i un prasm&#299;gi. Slepkava nedom&#257;, vi&#326;&#353; rea&#291;&#275; uz kairin&#257;jumu. &#352;&#299;s N&#257;ves Meitas p&#257;r&#257;k daudz spriedel&#275;ja, vi&#326;as pr&#257;tu&#316;oja bez mitas, bet uz dar&#299;&#353;anu bija daudz k&#363;tr&#257;kas. Asins smaka vi&#326;&#257;m iedvestu dz&#299;v&#299;bu.

Pelein&#275; m&#275;le me&#382;&#291;&#299;j&#257;s. Vaint&#275; tik tikko vald&#299;j&#257;s, vi&#326;&#257; klaus&#299;dam&#257;s.

- Vi&#326;&#257;m nevajadz&#275;ja iet, - Pelein&#275; beidzot izmoc&#299;ja, ar haotisk&#257;m roku kust&#299;b&#257;m trauc&#275;jot uztvert teikt&#257; j&#275;gu.

- Tu uzdr&#299;ksties apstr&#299;d&#275;t manas pav&#275;les? - Vaint&#275; sekste niknum&#257; sasl&#275;j&#257;s un dreb&#275;ja.

- Vi&#326;as ir miru&#353;as, Vaint&#275;. Abas pagalam.

- Nevar b&#363;t! Ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;i ta&#269;u pat nepretoj&#257;s, neviena pat netika ievainota!

- T&#257;s divas atgriez&#257;s. Vi&#326;as st&#257;st&#299;ja par astazou apmetni, vi&#326;as teica, ka t&#257; atg&#257;din&#257;jusi mazu pils&#275;tu, un astazoiem biju&#353;i ar&#299; vis&#257;di jocigi roku darin&#257;jumi, un vi&#326;as, s&#257;p&#275;s kliegdamas, mira. Abas bija &#353;&#257;vu&#353;as, abas bija non&#257;v&#275;ju&#353;as. Kad vi&#326;as to pateica, k&#257;da aizr&#257;d&#299;ja, ka nu vi&#326;as esot N&#257;ves, nevis Dz&#299;v&#299;bas

Meitas, un vi&#326;as atzina, ka k&#316;uvu&#353;as par n&#257;ves s&#275;j&#275;j&#257;m. Un nomira. Nomira, k&#257; mirst t&#257;s, kam eista&#257; at&#326;em v&#257;rdu un izraida no pils&#275;tas. L&#363;k, k&#257; tas viss bija! Un tagad m&#275;s zin&#257;m, ka esam k&#316;&#363;diju&#353;&#257;s. Astazou non&#257;v&#275;&#353;ana nes n&#257;vi, nevis dz&#299;v&#299;bu. M&#275;s vairs nevaram tev kalpot, Vaint&#275;. M&#275;s nevaram tav&#257; v&#257;rd&#257; nokaut!

Pelein&#275; nervoz&#257; raust&#299;&#353;an&#257;s mit&#275;j&#257;s, jo runa bija gal&#257; un viss, kas sak&#257;ms, - pateikts. Un l&#275;mums pie&#326;emts. Tas pat nebija l&#275;mums, tas bija vien&#299;g&#257;s iesp&#275;jas konstat&#275;jums. Ko dar&#299;t t&#257;l&#257;k - tas tagad j&#257;lemj Vaint&#275;.

Eista&#257;, dom&#257;s iegrimusi, st&#257;v&#275;ja k&#257; sasalusi, un Pelein&#275; k&#257; pamirusi gaid&#299;ja. Skatieni bija ieurbu&#353;ies sarunu biedrenes ac&#299;s, p&#275;das izv&#275;rstas, un abi st&#257;vi stingi k&#257; n&#257;ve.

Dumpis, Vaint&#275; pr&#257;toja. Tas nekav&#275;joties j&#257;apspie&#382;. Bet vienlaikus vi&#326;a saprata, ka to apspiest nav iesp&#275;jams, ka &#353;&#299;s dump&#299;g&#257;s rad&#299;bas vairs nek&#257;di neizdosies piespiest &#326;emt rok&#257;s iero&#269;us. Vi&#326;as pretiniece &#353;obr&#299;d bija pati n&#257;ve. &#352;&#299;s nepak&#316;&#257;v&#299;g&#257;s m&#257;t&#299;tes bija redz&#275;ju&#353;as divas savas l&#299;dzinieces nospr&#257;gstam un cie&#353;i tic&#275;ja, ka tas pats gaida ar&#299; vi&#326;as. Lai notiek. Ko tur liegties: vi&#326;as gaid&#299;ja neizb&#275;gama n&#257;ve. Vi&#326;as nec&#299;n&#299;sies, bet krit&#299;s &#353;&#257; k&#257; t&#257;. Mierm&#299;l&#275;m &#353;aj&#257; kar&#257; nav vietas. Gan par vi&#326;&#257;m par&#363;p&#275;sies.

- Tu esi br&#299;va, - Vaint&#275; pazi&#326;oja. - Ej pie N&#257;ves Meit&#257;m un saki, ka vi&#326;as apkaunoju&#353;as savu pils&#275;tu. Vi&#326;&#257;m b&#363;s j&#257;noliek savi hezocani un j&#257;str&#257;d&#257;, bet non&#257;v&#275;t vi&#326;&#257;m neviens vairs neliks.

Pelein&#275; pateic&#257;s par izr&#257;d&#299;to pretimn&#257;k&#353;anu, apgriez&#257;s un steidza proj&#257;m. Bet lab&#257;k gan b&#363;tu palikusi un noklaus&#299;jusies Vaint&#275; runas nobeigumu.

- Non&#257;v&#275;t neliks, bet mirt gan.

Vi&#326;a pasauca savu tarakastu. F&#257;rgaja pieveda dz&#299;vnieku un pati pieliec&#257;s, lai eista&#257; var&#275;tu uzk&#257;pt vi&#326;ai uz pleciem un t&#257;l&#257;k p&#257;rs&#275;sties uz j&#257;jamlopa. Vaint&#275; aiztrauc&#257;s aulek&#353;os gar&#257;m f&#257;rgaj&#257;m un araktopiem uz kolonnas priek&#353;galu un ie&#326;&#275;ma savu vietu vad&#299;b&#257;.

Bru&#326;otas jilan&#275; uz straujiem tarakastiem izk&#257;rtoj&#257;s armijas priek&#353;gal&#257; un ari s&#257;nos, piesedzot flangus. Stalana k&#257; vienm&#275;r bija r&#363;p&#299;gi izstud&#275;jusi kartes un r&#257;d&#299;ja ce&#316;u. J&#257;jiens l&#299;dz iecer&#275;tajai pieturvietai pie upes bija viegls, un tai br&#299;d&#299;, kad Vaint&#275; deva z&#299;mi apst&#257;ties, viena no izl&#363;ku grupas jau l&#275;k&#353;oja atpaka&#316;.

- Aizg&#257;ju&#353;i, - vi&#326;a vienk&#257;r&#353;i teica.

- Gan jau b&#363;s p&#257;rc&#275;lu&#353;ies uz citu vietu tepat net&#257;lu, - Vaint&#275; noteica ar cer&#299;bu katr&#257; kust&#299;b&#257;.

- Var&#275;tu b&#363;t, - izl&#363;ce piekrita. - Vi&#326;u p&#275;das aizved atpaka&#316; uz iepriek&#353;&#275;jo apme&#353;an&#257;s vietu, bet turpin&#257;s t&#257;l&#257;k gar upi un iegrie&#382;as upes ielej&#257;, un t&#257;l&#257;k es vairs neg&#257;ju, bet n&#257;cu zi&#326;ot tev.

Sarun&#257; iesaist&#299;j&#257;s Stalana:

- Vai t&#257;s nav k&#257;das maldu p&#275;das, vai vi&#326;i nav g&#257;ju&#353;i &#353;urpu turpu pa vienu un to pa&#353;u taku vai k&#257; cit&#257;di m&#363;s maldin&#257;ju&#353;i?

- Nevar b&#363;t. Es aizj&#257;ju jau tik t&#257;lu, ka visapk&#257;rt sl&#275;j&#257;s klin&#353;u kraujas, un ce&#316;&#353; bija tikai viens.

- Slazd&#257; ir! - Stalana, uzbudin&#257;jum&#257; tr&#299;s&#275;dama, par&#257;va tarakastu uz Vaint&#275; pusi, lai var&#275;tu padot vi&#326;ai uz&#326;&#275;mumu. - Paveries, sarnjenoto, paveries, k&#257;d&#257;s lamat&#257;s vi&#326;i ir iel&#299;du&#353;i! Ieleja gan ir pla&#353;a, bet klin&#353;u sienas ir augstas, un &#353;&#299; te pie upes ir vien&#299;g&#257; ieeja. Upe izk&#316;&#363;st no &#353;ejienes p&#257;r klint&#299;m, t&#257; ir strauja un kr&#257;&#269;aina. No &#353;&#257; slazda nav izejas.

Sarnjenoto bija m&#363;&#382;vecs tituls, v&#275;l nesen gandr&#299;z vai aizmirsts, bet p&#275;d&#275;j&#257; laik&#257; atdzimis: vadone bru&#326;ot&#257; sadursm&#275;, vadone, kurai visas pak&#316;&#257;v&#257;s. Vaint&#275; tagad bija &#353;&#257;da vadone. Vi&#326;a pac&#275;la att&#275;lu un iebad&#299;ja taj&#257; &#299;k&#353;&#311;i.

- &#352;e, l&#363;k, &#353;aj&#257; viet&#257; - tu pati man r&#257;diji, ka pa turieni var iek&#316;&#363;t ielej&#257;.

- &#352;o ce&#316;u viegli noblo&#311;&#275;t. Uz turieni var aizs&#363;t&#299;t grupu, kas nosl&#275;gs &#353;o izeju, un galveno sp&#275;ku triecienam tik un t&#257; pietiks.

- Lai notiek. Izr&#299;ko! Bet &#353;aj&#257;s bild&#275;s es redzu, ka ielej&#257; ir ar&#299; citi astazoi.

- B&#363;s vair&#257;k astazou, ko &#382;miegt, - Stalana nelida kabat&#257; p&#275;c atbildes, bet iecirta likos k&#257;ju nagus tarakasta &#257;d&#257;, un tas b&#316;audams pac&#275;l&#257;s bezmaz vai st&#257;vus. Stalana to prasm&#299;gi savald&#299;ja, apgriez&#257;s un aizdimdin&#257;ja proj&#257;m.

Saule v&#275;l nebija s&#257;kusi sl&#299;d&#275;t lejup, kad Okoceja jau pasniedza Vaint&#275; p&#275;d&#275;jos att&#275;lus, v&#275;l siltus un miklus. Sarnjenoto tos r&#363;p&#299;gi apl&#363;koja un vienu p&#275;c otra nodeva t&#257;l&#257;k Stalanai, kas s&#275;d&#275;ja vi&#326;ai l&#299;dz&#257;s.

- Viss ir sagatavots, - Stalana konstat&#275;ja, kad bija izp&#275;t&#299;jusi p&#275;d&#275;jo uz&#326;&#275;mumu. - &#352;iem nav kur sprukt. - Mednieces &#299;k&#353;&#311;i sacirt&#257;s, un kartes &#269;aukst&#275;damas sabirza drisk&#257;s. - Eja klint&#299; ir dro&#353;i noblo&#311;&#275;ta. M&#275;s gaid&#257;m tavu pav&#275;li, sarnjenoto!



XXV

- Ziben&#299;gs uzbrukums gar upi, - Vaint&#275; sprieda. - Vispirms - sp&#275;j&#353; trieciens p&#257;r klin&#353;u slieksni, nop&#316;aujot visus astazous, kas tur var&#275;tu sl&#275;pties. P&#275;c tam - dzi&#316;&#257;k ielej&#257;. Dzen t&#257;rgajas pa priek&#353;u, nevadi vi&#326;as c&#299;&#326;&#257; pati person&#299;gi. Nav izsl&#275;gts, ka astazoi par mums zina. Ja t&#257;, pirm&#257;s uzbruc&#275;jas b&#363;s pagalam. S&#257;c!

F&#257;rgaju masas gar upes krastu virz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u. Klin&#353;u eja bija tik &#353;aura, ka p&#363;&#316;a spiediens da&#316;u uzbruc&#275;ju iedzina piekrastes seklum&#257;. Vaint&#275; br&#299;di sekoja uzbrukumam, tad ats&#275;d&#257;s uz astes, sastinga un l&#275;npr&#257;t&#299;gi gaid&#299;ja izn&#257;kumu. Paliku&#353;&#257;s f&#257;rgajas vi&#326;ai aiz muguras no&#353;&#316;&#363;ca no tarakastiem un s&#257;ka izkrav&#257;t kr&#257;jumus. Vi&#326;as v&#275;l nebija beigu&#353;as, kad aug&#353;up pa nog&#257;zi atpaka&#316; no ielejas jau gurdi sl&#257;ja Stalana.

- Sl&#275;pnis, - medniece nop&#363;t&#257;s; Vaint&#275; klus&#275;ja. - M&#275;s atkl&#257;j&#257;m uguni, bet t&#257; ar&#299; nesaprat&#257;m, vai k&#257;dam visp&#257;r tr&#257;p&#299;ts. K&#257; jau tu teici, priek&#353;&#275;j&#257;s ir pagalam. Pirms s&#257;k&#257;m atk&#257;pties, cik iesp&#275;jams, sav&#257;c&#257;m hezocanus no kritu&#353;aj&#257;m. Es izveidoju aizsardz&#299;bas l&#299;niju &#257;rpus vi&#326;u &#353;&#257;viena att&#257;luma un steidzos &#353;urp.

&#352;&#311;ita, ka Vaint&#275; pat nav p&#257;rsteigta par &#353;o net&#299;kamo zi&#326;ojumu.

- Vi&#326;i zin&#257;ja, ka m&#275;s n&#257;kam. Tie&#353;i t&#257;p&#275;c vi&#326;i p&#257;rc&#275;l&#257;s uz ieleju. Nu es ie&#353;u visu raudz&#299;t pati.

Stalana sprauc&#257;s caur f&#257;rgaju dr&#363;zmu, liekot vis&#257;m pa&#353;&#311;irties un dot ce&#316;u sarnjenoto. Kaut kur priek&#353;&#257; upe apliec&#257;s ap klints sienu, un tepat jau ar&#299; bija Stalanas uzst&#257;d&#299;t&#257;s aizsardz&#299;bas poz&#299;cijas. F&#257;rgajas kn&#363;pus klunkuroja starp

klintsblu&#311;iem, turot iero&#269;us gatav&#299;b&#257;, citas atkal veidoja ierakumus m&#299;kstaj&#257; smilt&#299;. Stalana pac&#275;la hezocanu un nor&#257;d&#299;ja uz klints ieloku.

- Ir laiks b&#363;t uzman&#299;g&#257;m. Es ie&#353;u pa priek&#353;u.

Vi&#326;as virz&#299;j&#257;s l&#275;ni, l&#299;dz apst&#257;j&#257;s pavisam. Stalana paaicin&#257;ja Vaint&#275; uz priek&#353;u pie sevis.

- No &#353;ejienes tu vari redz&#275;t slieksni.

Vaint&#275; pr&#257;t&#299;gi pan&#257;c&#257;s uz priek&#353;u un ieraudz&#299;ja tuv&#257;ko l&#299;&#311;i. T&#257;l&#257;k starp klintsblu&#311;iem to bija pulka; da&#382;as f&#257;rgajas mirstot bija par&#257;pu&#353;&#257;s p&#257;ris so&#316;u aug&#353;up. &#352;auraj&#257; spraug&#257; apk&#257;rt kr&#257;vumam mundri &#269;aloja upe. Ari krast&#257; m&#275;t&#257;j&#257;s f&#257;rgaju l&#299;&#311;i, da&#382;i pat l&#299;dz pusei &#363;den&#299;. Gr&#275;das virspus&#275; pa br&#299;dim kaut kas pav&#299;d&#275;ja. Ienaidnieks sl&#275;pn&#299; gaid&#299;ja. Vaint&#275; pal&#363;koj&#257;s uz sauli, v&#275;l itin augstu virs pamales, un dev&#257;s atpaka&#316;.

- M&#275;s uzbruksim no jauna. Ja nek&#316;&#363;dos, hezocans var&#275;ja izdz&#299;vot ar&#299; zem &#363;dens.

- Var. Vi&#326;a n&#257;sis zem &#363;dens aizveras.

- T&#257; jau es dom&#257;ju. Tad l&#363;k, ko m&#275;s dar&#299;sim. Ats&#257;ksim uzbrukumu p&#257;r klints barjeru. Man ne pr&#257;t&#257; nen&#257;k to p&#257;rtraukt da&#382;u nokniebtu f&#257;rgaju d&#275;&#316;.

- Neb&#363;s viegli. T&#257;s kritis k&#257; mu&#353;as.

- Nekas nav viegli, Stalan, cit&#257;di m&#275;s visas b&#363;tu eista&#257; - bez f&#257;rgaj&#257;m. Vai zini, ka N&#257;ves Meitas nec&#299;n&#299;sies?

- Es atbru&#326;oju vi&#326;as.

- Nu re. Bet sav&#257; zi&#326;&#257; vi&#326;as tom&#275;r noder&#275;s. Vi&#326;as ies uzbrukum&#257; p&#257;r klints slieksni.

Kad &#353;&#299; doma sasniedza Stalanas smadzenes, vi&#326;as l&#363;pas atiez&#257;s, atkl&#257;jot asu zobu rindas un t&#257;d&#275;j&#257;di pau&#382;ot atzin&#299;bu &#353;im skaudrajam l&#275;mumam.

- Tu esi vienm&#275;r pirm&#257; vis&#257;s liet&#257;s, di&#382;&#257; Vaint&#275;. Vi&#326;u rumpji sav&#257;ks pulka n&#257;ves dzelk&#353;&#326;u un atbr&#299;vos ce&#316;u bru&#326;ot&#257;m f&#257;rgaj&#257;m. Tu patiesi esi vien&#299;g&#257;, kas sp&#275;j atrast tik lietder&#299;gu pielietojumu &#353;ai dz&#299;vajai nastai. Dar&#299;&#353;u, k&#257; pav&#275;l&#275;ts. Astazoi un N&#257;ves Meitas - p&#257;r vienu k&#257;rti! Cik labi vi&#326;iem visiem piederas &#353;&#257;ds liktenis!

- Tas v&#275;l nav viss par uzbrukumu. &#352;&#257;d&#257; veid&#257; m&#275;s varam pretinieku p&#257;rm&#257;kt, bet zaud&#275;jumi b&#363;s nopietni. T&#257;p&#275;c, kam&#275;r fors&#275;jam &#353;o &#353;&#311;&#275;rsli, bru&#326;ot&#257;m f&#257;rgaj&#257;m j&#257;appeld apk&#257;rt klintij pa upi - zem &#363;dens. T&#257;s dos triecienu no aizmugures, t&#257;s pretiniekus ap&#353;aus un rad&#299;s sajukumu. Tad m&#275;s met&#299;simies p&#257;r slieksni un apkausim atliku&#353;os.

Pa klint&#299;s izsvaid&#299;tajiem li&#311;iem jau saimniekoja mu&#353;as. Nekas nekust&#275;j&#257;s, tikai derdz&#299;gie kukai&#326;i, ska&#316;i zum&#275;dami, &#269;um&#275;ja un mud&#382;&#275;ja. Keriks piegr&#257;ba sauju dzelk&#353;&#326;u un vienu p&#275;c otra b&#257;za tos hezocan&#257;.

- Vi&#326;i aizmuku&#353;i, - Sanone sprieda, piesardz&#299;gi pal&#363;kodamies p&#257;r akmeni.

- C&#299;&#326;a nav v&#275;l s&#257;kusies. Vi&#326;i tikai pataust&#299;ja m&#363;su musku&#316;us. Dr&#299;z viss ats&#257;ksies. - Keriks iebilda, tad pav&#275;r&#257;s atpaka&#316; uz Sanoni un sastinga. - Nekusties! Paliec, kur esi!

Vi&#326;&#353; pastiep&#257;s un uzmanigi izlupin&#257;ja dzelksni no Sanones galvas aps&#275;ja.

- Ja tas b&#363;tu ticis cauri, tevis vairs neb&#363;tu.

Sanone attur&#299;gi noraudz&#299;j&#257;s uz n&#257;v&#275;jo&#353;o dzelksni ar mazo piel&#257;p&#299;ti.

- Hara&#382;a auduma pielietojumam, izr&#257;d&#257;s, nav robe&#382;u! Tas gan diez ko nel&#299;dz pret &#353;&#311;&#275;pu, bet - re, k&#257; izg&#257;jis maragu dzelksnim! Varb&#363;t ir v&#275;rts iet&#299;ties audum&#257; k&#257;rtu k&#257;rt&#257;m no galvas l&#299;dz k&#257;j&#257;m?

Keriks aizsvieda dzelksni.

- Dzelk&#353;&#326;us nav gr&#363;ti atvair&#299;t. T&#257;p&#275;c jau aiz &#353;iem blu&#311;iem m&#275;s esam dro&#353;&#299;b&#257;. Te tie m&#363;s var&#275;tu apdraud&#275;t tikai lidojot k&#257; bites spiet&#257;.

Vi&#326;&#353; pagriez&#257;s un nol&#363;koj&#257;s uz mednieku &#311;&#275;di gar barjeras kaupri. Visiem bija hezocani un visi prata tos likt liet&#257;, t&#257;d&#275;j&#257;di taupot bultas un &#353;&#311;&#275;pus. Saski ar &#353;&#311;&#275;piem grup&#275;j&#257;s aiz barjeras, gatavi n&#257;kt talk&#257;, ja rad&#299;sies vajadz&#299;ba. Pagaid&#257;m vi&#326;iem atlika tikai gaid&#299;t.

Herilaks st&#257;v&#275;ja klints sienas virsotn&#275; un pirmais ieraudz&#299;ja uzbruc&#275;jas.

- Vi&#326;i atkal n&#257;k! - vi&#326;&#353; sauca un met&#257;s sl&#275;ptuv&#275;.

- Net&#275;r&#275;jiet dzelk&#353;&#326;us! - Keriks auroja. - &#315;aujiet vi&#326;iem pien&#257;kt tuv&#257;k.

Vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka t&#257; ir pareizi. Pirmaj&#257; uzbrukum&#257; k&#257;ds atkl&#257;ja uguni daudz par agru, kad maragi v&#275;l nebija &#353;&#257;viena att&#257;lum&#257;, un citi, protams, dar&#299;ja paka&#316;. Tas nesa zaud&#275;jumus: dzelk&#353;&#326;u gan it k&#257; netr&#363;ka, bet hezocani nogura un nesp&#275;ja vairs &#257;tri rea&#291;&#275;t. &#352;oreiz gan aizst&#257;vji nogaid&#299;s, l&#299;dz f&#257;rgajas uzr&#257;pjas uz klint&#299;m.

Nu jau t&#257;s bija tuv&#257;k - un Keriks piepe&#353;i atsk&#257;rta, ka priek&#353;&#275;j&#257;s rindas nav apbru&#326;otas. Ko tas nozim&#275;? Atkal k&#257;ds triks? K&#257;da tam noz&#299;me: tas pat lab&#257;k, jo t&#257; bija viegl&#257;k nogalin&#257;t!

- &#352;aujiet! Atri! - vi&#326;&#353; sauca un &#382;&#326;audz&#299;ja hezocanu, raid&#299;dams n&#257;ves dzelk&#353;&#326;us pret tuv&#257;kaj&#257;m uzbruc&#275;j&#257;m. Tani klaig&#257;ja un &#353;aud&#299;j&#257;s, bet naidnieces tikai n&#257;ca un n&#257;ca. Paretam k&#257;da ieg&#257;rdz&#257;s, bet p&#257;rsvar&#257; vi&#326;as krita klus&#275;jot. Aizst&#257;vji pa&#353;i tais&#299;ja t&#257;du troksni, ka Keriks tik tikko sadzird&#275;ja izmis&#299;gu saucienu. Dr&#299;z vien vi&#326;&#353; saprata ar&#299; v&#257;rdus.

- Up&#275;! Skatieties &#363;den&#299;!

Keriks pagriez&#257;s, pal&#363;koj&#257;s un satr&#363;k&#257;s. Br&#257;zmainaj&#257; straum&#275; pulku pulkiem v&#299;d&#275;ja tum&#353;as aprises; cita p&#275;c citas t&#257;s tuvoj&#257;s krastam.

- &#352;&#311;&#275;pus, bultas! - ieb&#316;&#257;v&#257;s Herilaks. - Apduriet tos turpat &#363;den&#299;!

Vi&#326;&#353; trauc&#257;s lejup pa nog&#257;zi; varen&#257; balss p&#257;rm&#257;ca citas ska&#326;as.

- Kerik, paliec te ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m! Vi&#326;i uzbruks ar&#299; pa &#353;ejieni. Apturi vi&#326;us!

Keriks pagriez&#257;s un saprata, ka Herilaks pareizi uzmin&#275;jis naidnieka

nodomus. Aiz neapbru&#326;oto uzbruc&#275;ju l&#299;&#311;u gr&#275;d&#257;m par&#257;d&#299;j&#257;s f&#257;rgajas un atkl&#257;ja uguni.

- Nelaidiet vi&#326;as cauri! - Keriks auroja. - Palieciet &#353;eit un &#353;aujiet!

Vi&#326;&#353; ari pats iz&#353;&#257;va uz k&#257;du f&#257;rgaju, kas bija jau pien&#257;kusi tik tuvu, ka var&#275;ja redz&#275;t dzelksni piepe&#353;i izaugam uz vi&#326;as kakla un acis ieple&#353;amies; tad vi&#326;a atmuguriski aizripoja pa nog&#257;zi.

Dz&#299;v&#257;s r&#257;p&#257;s p&#257;r l&#299;&#311;iem, sl&#275;p&#257;s aiz tiem un &#353;&#257;va. Ci&#326;a vairs nebija vienpus&#275;ja. Krita k&#257;ds mednieks, tad v&#275;l viens. Keriks velti spaid&#299;ja savu hezocanu: tas tikai raust&#299;j&#257;s, un pag&#257;ja v&#275;l br&#299;dis, l&#299;dz vi&#326;&#353; saprata, ka izbeigu&#353;ies dzelk&#353;&#326;i. Nebija ar&#299; laika p&#257;rl&#257;d&#275;t. Vi&#326;&#353; satv&#275;ra &#353;&#311;&#275;pu un trieca to k&#257;d&#257; f&#257;rgaj&#257;, kas bija jau paman&#299;jusies uzr&#257;pties aug&#353;&#257;, bet tagad, s&#257;p&#275;s spiegdama, v&#275;l&#257;s lejup.

T&#257; ar&#299; izr&#257;d&#299;j&#257;s p&#275;d&#275;j&#257;, un uzbrukums uz br&#299;di bija aptur&#275;ts. Keriks, elpu kampdams, atsl&#299;ga ar muguru pret akmeni, un cent&#257;s savald&#299;t tr&#299;co&#353;os pirkstus, l&#257;d&#275;jot dzelk&#353;&#326;us hezocan&#257;. Ar&#299; citi bija mit&#275;ju&#353;ies &#353;aut un l&#363;koja p&#275;c jauna m&#275;r&#311;a. Keriks p&#257;rlaida skatienu p&#257;r upmalu.

Iev&#275;rojams skaits f&#257;rgaju bija sasniegu&#353;as krastu, bet tur ar&#299; kritu&#353;as - lidz ar da&#382;iem aizst&#257;vjiem, k&#257; jau tuvc&#299;&#326;&#257;. Seklum&#257; &#353;&#311;&#275;rs&#257;m p&#257;r jilan&#275; l&#299;&#311;i derdz&#299;g&#257; apsk&#257;vien&#257; gul&#275;ja k&#257;ds saskus. Citi l&#299;&#311;i sl&#299;d&#275;ja lejup pa straumi, un uz tiem k&#257; adatas spuroj&#257;s bultas. Sanone barjeras kor&#275;, acis piesedzis, l&#363;koj&#257;s preti rieto&#353;ajai saulei un sauca:

- Vi&#326;i atk&#257;pu&#353;ies! Vi&#326;i p&#257;rtrauc uzbrukumu. M&#275;s esam uzvar&#275;ju&#353;i.

Uzvar&#275;ju&#353;i Keriks pav&#275;r&#257;s visapk&#257;rt uz kritu&#353;ajiem taniem un pr&#257;toja.

Ko gan m&#275;s esam uzvar&#275;ju&#353;i? No&#353;&#257;vu&#353;i da&#382;as f&#257;rgajas &#353;aj&#257; pasaul&#275;, kur to ir bez sava gala. Da&#382;i mednieki jau g&#257;ju&#353;i boj&#257;, un f&#257;rgajas n&#257;ks un n&#257;ks, l&#299;dz apslakt&#275;s visus. M&#275;s esam iztur&#275;ju&#353;i pirmo triecienu, nevis uzvar&#275;ju&#353;i. Pat ja &#353;oreiz izdotos maragus sakaut, vi&#326;i atkal atgriez&#299;sies. Vi&#326;i m&#363;s n&#299;st ne maz&#257;k k&#257; m&#275;s vi&#326;us. Lai kur ar&#299; m&#275;s pasl&#275;ptos, vi&#326;as m&#363;s neizb&#275;gami uzies. Lai k&#257; m&#275;s ari b&#275;gtu, vi&#326;as dz&#299;sies paka&#316;. Mums nav j&#275;gas b&#275;gt.

N&#275;, ne jau mums! Man! Ja jau vi&#326;as tikai v&#275;l&#275;tos izn&#299;cin&#257;t tanus, tad pagaid&#257;m darba pietiktu ar&#299; kalnu vi&#326;&#257; pus&#275;. Lidojo&#353;ie spiegi tur izok&#353;&#311;er&#275;ju&#353;i visu l&#299;dz p&#275;d&#275;jam s&#299;kumam. Bet ne. &#352;ie lielie sp&#275;ki atn&#257;ku&#353;i tie&#353;i &#353;urp k&#257; t&#257;lu aizmests &#353;&#311;&#275;ps. K&#257;p&#275;c? Tikai jau vi&#326;a p&#275;c. &#352;i doma stindzin&#257;ja. Vaint&#275; - tur noteikti ir Vaint&#275;, dz&#299;va un vesela, un atrieb&#299;ga.

Ko lai dara? Kur lai gl&#257;bjas? K&#257; lai aizsarg&#257;jas?

Keriku p&#257;r&#326;&#275;ma dusmas. Vi&#326;&#353; piel&#275;ca k&#257;j&#257;s, vicin&#257;ja hezocanu virs galvas un auroja:

- Tu to nepaveiksi, Vaint&#275;! Tu nenon&#257;v&#275;si m&#363;s visus! Tu grib&#275;tu gan, bet nesan&#257;ks! &#352;&#299; te ir m&#363;su zeme, un tu nesp&#275;si &#353;&#311;&#275;rsot oke&#257;nu ar saviem aukstajiem rad&#299;jumiem un izsv&#275;p&#275;t m&#363;s! Tu nevari uzvar&#275;t! Tu pati to saprat&#299;si, kad j&#363;su retin&#257;t&#257;s rindas vilksies m&#257;jup! Un tu n&#257;ksi atkal

Keriks uztv&#275;ra Sanones izbr&#299;n&#299;to skatienu. Saskus, protams, nesaprata ne v&#257;rda no &#353;&#257; niknuma izvirduma. Kerika uzbudin&#257;jums rim&#257;s, bet saltais naids neatst&#257;j&#257;s. Vi&#326;&#353; s&#257;ji pasmaid&#299;ja un uzrun&#257;ja manduktu sasku valod&#257;.

- Tu vi&#326;us &#353;odien redz&#275;ji pirmo reizi. K&#257; tev patika? K&#257; tev t&#299;k, ka maragi non&#257;v&#275; tavus &#316;audis? Mums tam j&#257;dara gals - reizi par vis&#257;m reiz&#275;m.

Vi&#326;&#353;, smagi elpodams, rim&#257;s. Li&#311;u kaudzes &#353;&#311;ita varenas, dz&#299;vo - k&#257;da sauji&#326;a. Vai tie&#353;&#257;m jilan&#275; var aptur&#275;t? Bet - k&#257;?

Izeja ir tikai viena: vi&#326;i vairs nedr&#299;kst atk&#257;pties, nedr&#299;kst vairs sl&#275;pties.

Ir j&#257;pie&#326;em c&#299;&#326;a ar ienaidnieku. T&#257; ar&#299; ir atbilde, skaidra un noteikta atbilde, turkl&#257;t neizb&#275;gama.

Sanone l&#363;koj&#257;s Kerik&#257; aizvien aizdom&#299;g&#257;k: puisis izdvesa d&#299;vainas ska&#326;as, loc&#299;j&#257;s, atsvieda galvu atpaka&#316; un lauz&#299;ja rokas k&#257; nez k&#257;das l&#275;kmes var&#257;. Keriks paman&#299;ja Sanones sejas izteiksmi un ap&#311;&#275;r&#257;s, ka ir dom&#257;jis jilan&#275; valod&#257;, jo tie&#353;i par jilan&#275; jau vi&#326;&#353; ar&#299; dom&#257;ja - un jilan&#275; dom&#257;t ir tas pats, kas run&#257;t. Un pati &#353;&#299; salti ne&#382;&#275;l&#299;g&#257; faktu anal&#299;ze, kas noved l&#299;dz lieti&#353;&#311;am, jilan&#275; rakstur&#299;gam secin&#257;jumam Tagad vi&#326;&#353; atkal ierun&#257;j&#257;s sasku m&#275;l&#275;.

- Mums j&#257;piesaka maragiem kar&#353;. T&#257;lu dienvidos j&#257;uzmekl&#275; vi&#326;u pils&#275;ta. Un - lai t&#257; k&#316;&#363;st ar&#299; par vi&#326;u kapu! Kad neb&#363;s vairs &#353;&#299;s vietas, ko sauc par Alp&#299;saku, tad neb&#363;s ar&#299; vi&#326;u. Es p&#257;rzinu &#353;o pils&#275;tu, es zinu ari, k&#257; to noslauc&#299;t no zemes virsas. Mums tas j&#257;dara!

Vi&#326;&#353; uzsauca Herilakam upmal&#257;:

- Tava sap&#326;os izsap&#326;ot&#257; v&#275;lme piepild&#299;sies! M&#275;s iesim proj&#257;m no &#353;ejienes, m&#275;s iesim uz dienvidiem, un tu b&#363;si visu tanu sakripeks, tu m&#363;s ved&#299;si. Un ar maragiem b&#363;s cauri. Es tagad zinu, kas j&#257;dara un k&#257; tas dar&#257;ms. Es zinu, k&#257; noslauc&#299;t no zemes virsas visu &#353;o slaku. Ko teiksi, di&#382;enais medniek? Vai ved&#299;si m&#363;s?

Herilaks saklaus&#299;ja pa&#353;apzi&#326;u Kerika bals&#299; un saprata, ka pa tuk&#353;o Keriks &#353;&#257;di nerun&#257;tu: vi&#326;&#353; tie&#353;&#257;m kaut ko zina! Herilakam uzplaiksn&#299;ja jauna cer&#299;ba, un vi&#326;&#353; atbild&#275;ja ar neartikul&#275;tu saj&#363;smas r&#275;cienu.

- Vi&#326;i atkal n&#257;k! - iesauc&#257;s Sanone.

C&#299;&#326;a ats&#257;k&#257;s, un uz br&#299;di n&#257;c&#257;s izmest no galvas visus di&#382;enos n&#257;kotnes pl&#257;nus.



XXVI

Jilan&#275; avangards iz&#353;&#311;&#299;da pret nocietin&#257;to klin&#353;u sienu. F&#257;rgajas krita k&#257; mu&#353;as. Vi&#326;u ci&#326;as spars &#353;&#311;it&#257;s esam pierimis, un m&#275;r&#311;is t&#257; ar&#299; netika sasniegts. Tas bija &#353;&#299;sdienas p&#275;d&#275;jais uzbrukums; saule jau sl&#299;ga pret apv&#257;rsni, to aizsedza m&#257;ko&#326;u v&#257;li, un sauji&#326;a izgl&#257;bu&#353;os f&#257;rgaju atk&#257;p&#257;s.

L&#299;dz pat kaujas beig&#257;m Keriks di&#382;enos n&#257;kotnes pl&#257;nus bija izmetis no galvas. Nu vi&#326;&#353; st&#257;v&#275;ja uz klin&#353;u sliek&#353;&#326;a, v&#275;rodams v&#257;rnas un klij&#257;nus uzs&#257;kam bag&#257;t&#299;gas dz&#299;res. Dr&#299;z satums&#299;s. &#352;ovakar uzbrukuma vairs neb&#363;s, jo jilan&#275; pos&#299;sies uz naktsgu&#316;u, izvietos savas aizsardz&#299;bas l&#299;nijas K&#257; vi&#326;am der&#275;tu redz&#275;t, ko t&#257;s dara! Nakts tums&#257; ta&#269;u noteikti var&#275;tu atrast k&#257;du v&#257;ju vietu. Nedr&#299;kst &#316;aut vi&#326;&#257;m mier&#299;gi kr&#257;kt un smelties sp&#275;kus r&#299;tdienai. &#352;odien uzbrukums jau non&#257;ca b&#299;stami tuvu m&#275;r&#311;im; t&#257; vairs nedr&#299;kst turpin&#257;ties. Med&#299;jumam laiks k&#316;&#363;t par mednieku.

- Neb&#363;tu gudri te sust sald&#257; mieg&#257; un gaid&#299;t n&#257;kamo uzbrukumu, - vi&#326;&#353; v&#275;rs&#257;s pie tikko pien&#257;ku&#353;&#257; Herilaka. Tas dr&#363;mi piekrita.

- J&#257;seko vi&#326;&#257;m! - Keriks paskaidroja.

- T&#257; ari dar&#299;sim.

- Hm Bet tas nenoz&#299;m&#275;, ka j&#257;dodas dro&#353;&#257; n&#257;v&#275;. &#352;odien bija t&#257;ds gad&#299;jums: dzelksnis tr&#257;p&#299;ja Sanones galvas aps&#275;j&#257;, bet sapin&#257;s audum&#257;. Dzelk&#353;&#326;i nav &#353;&#311;&#275;pi vai bultas: tie ir viegli un neko dzi&#316;i neieduras.

- Bet non&#257;v&#275; it viegli. Kaut viss&#299;k&#257;k&#257; skramba

- Tas jau gan, - Keriks nov&#275;z&#275;ja roku p&#257;r l&#299;&#311;u kl&#257;jienu un maitas putniem. - Bet nedom&#257;, ka es tevi aicinu pievienoties tiem tur. Padom&#257; par &#353;&#257;du lietu: ja nu m&#275;s iev&#299;st&#299;tos audum&#257; k&#257; t&#257;di sai&#326;i - tik bl&#299;vi, lai dzelk&#353;&#326;i nesp&#275;tu to caurdurt? T&#257;d&#257; gad&#299;jum&#257; katra sardze, kas &#353;autu, tikai nodotu sevi. Un dab&#363;tu galu - par to m&#275;s par&#363;p&#275;tos. Es jau neuzst&#257;ju, ka j&#257;apkauj visas. Vajadz&#275;tu tikai piek&#316;&#363;t tik tuvu, lai nov&#275;rotu.

Keriks aprun&#257;j&#257;s ar&#299; ar Sanoni, kas &#353;o ieteikumu uz&#326;&#275;ma atzin&#299;gi un aizs&#363;t&#299;ja divus manduktus p&#275;c dr&#257;n&#257;m. Vi&#326;&#353; pats ietina taj&#257;s Keriku, veidojot ieloces un drap&#275;jumu, kam j&#257;aiztur katrs nel&#363;gts dzelksnis. Saloc&#299;jis &#353;aur&#257;ku str&#275;meli, vi&#326;&#353; aptina to ap Kerika galvu un kaklu, atst&#257;jot tikai &#353;auru spraugu ap ac&#299;m. Herilaks m&#275;&#291;in&#257;ja izdurt caur vijumiem dzelksni, bet neveiksm&#299;gi.

- Br&#299;numu lietas! Lai vi&#326;&#353; ietin mani ar! Past&#257;sti, ka m&#275;s iesim un l&#363;kosim piek&#316;&#363;t maragiem.

Iet&#275;rps necie&#353;ami sutin&#257;ja, bet saule jau daudzsolo&#353;i sl&#299;d&#275;ja pret&#299; pamalei. Keriks juta uz pieres izsitamies sviedru l&#257;ses; labi, ka dr&#257;na t&#257;s uzs&#363;ca un ne&#316;&#257;va ierit&#275;t ac&#299;s. Vi&#326;&#353; uz&#326;&#275;ma kursu uz klints sliek&#353;&#326;a &#257;r&#275;jo nog&#257;zi.

Zem&#275; var&#275;ja nok&#316;&#363;t, tikai r&#257;pjoties p&#257;r l&#299;&#311;u gr&#275;d&#257;m, un zvalst&#299;g&#257; masa zem k&#257;j&#257;m nerad&#299;ja t&#299;kamas izj&#363;tas. Keriks cent&#257;s neskat&#299;ties neredzo&#353;aj&#257;s ac&#299;s un atiezto zobu rind&#257;s, vi&#326;&#353; tikai apdom&#299;gi r&#257;p&#257;s, l&#299;dz beidzot nok&#316;uva uz cietzemes un uzsauca palic&#275;jiem:

- &#352;itie maragi - visi gatavi! Pagaidiet tikai, l&#299;dz m&#275;s sasniedzam pagriezienu tur, priek&#353;&#257;. Tad var&#275;siet cilpot zem&#275; un sav&#257;kt no kritu&#353;aj&#257;m n&#257;ves n&#363;jas. Vi&#326;as gan pa&#353;as aplas&#299;ja, cik sp&#275;ja, bet to joproj&#257;m netr&#363;kst.

Jilan&#275; patiesi bija izliku&#353;as apsardzi. Kad balt&#257; t&#275;rptie mednieki zag&#257;s gar klin&#353;u sienas ieloku, atskan&#275;ja tr&#299;s sausi sprak&#353;&#311;i, tad v&#275;l un v&#275;l. Vi&#326;i br&#257;z&#257;s uz priek&#353;u dzelk&#353;&#326;u liet&#363; un pa&#353;i atkl&#257;ja uguni uz atmaskotaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m. Divas pakrita, bet tre&#353;&#257; &#326;&#275;ma k&#257;jas p&#257;r pleciem. Herilaka raid&#299;tais dzelksnis nop&#316;&#257;va ari to. Tad vi&#326;&#353; &#326;&#275;m&#257;s r&#363;p&#299;gi pl&#363;k&#257;t dzelk&#353;&#326;us no Kerika iet&#275;rpa.

- Lab&#257;k sv&#299;st dz&#299;vam, nek&#257; salt beigtam, - vi&#326;&#353; apmierin&#257;ts konstat&#275;ja.

Keriks izpest&#299;ja divus dzelk&#353;&#326;us ar&#299; no Herilaka dr&#257;n&#257;m.

- Es paz&#299;stu &#353;o jilan&#275;, - vi&#326;&#353; nor&#257;d&#299;ja uz tre&#353;o l&#299;&#311;i. - Vi&#326;a bija medniece, Stalanas rokasmeita. Gan jau ar&#299; Stalana ir &#353;eit, un Vaint&#275; aridzan. - Vi&#326;a pirksti iekramp&#275;j&#257;s hezocan&#257;, it k&#257; &#353;&#299;s divas jau b&#363;tu uz grauda.

- Atgrie&#382;oties sav&#257;ksim vi&#326;u n&#257;ves n&#363;jas, - Herilaks lieti&#353;&#311;i aizr&#257;dija. Tur&#275;dams ieroci gatav&#299;b&#257;, vi&#326;&#353; virz&#299;j&#257;s uz priek&#353;u. Uzr&#257;pu&#353;ies plakankaln&#299;t&#275; pie upes, izl&#363;ki k&#257; uz skatuves ieraudz&#299;ja jilan&#275; apmetni. Lielos baros pulc&#275;j&#257;s j&#257;jamlopi un nastu nes&#275;ji. Un f&#257;rgaju masas - pulka vair&#257;k nek&#257; &#353;&#299;sdienas uzbrukum&#257;. P&#275;k&#353;&#326;as izbailes k&#257; asas s&#257;pes caurd&#363;ra Kerika kr&#363;tis, un vi&#326;&#353; teju teju sa&#326;&#275;ma sevi rok&#257;s: uzbrukums ta&#269;u atsists! Ja vi&#326;as n&#257;ks v&#275;lreiz - atkal dab&#363;s pa mizu. Ja Vaint&#275; v&#275;las pazudin&#257;t visas f&#257;rgajas, tad tani cent&#299;sies vi&#326;ai pakalpot, cik jau nu sp&#275;dami.

&#256;rpus dro&#353;&#299;bas josl&#257;m bija uztur&#275;ju&#353;&#257;s v&#275;l vair&#257;kas sardzes, bet saule jau sl&#299;ga aiz apv&#257;r&#353;&#326;a un vi&#326;as visas n&#257;ca atpaka&#316;. Mijkr&#275;sli par&#257;d&#299;j&#257;s divas balt&#257; t&#275;rptas fig&#363;ras un pa sardz&#275;m paredz&#275;to ieeju iespruka iek&#353;pus &#257;r&#275;j&#257;s nocietin&#257;jumu l&#299;nijas.

- Slazdi un trauksmes dev&#275;ji, - Keriks &#353;&#311;end&#275;j&#257;s. - L&#363;ko, kur vi&#326;as tos &#353;ajos z&#257;les ku&#353;&#311;os nob&#275;dzin&#257;ju&#353;as! Tie gark&#257;jainie radijumi aiz aizsargjoslas, visticam&#257;k, izstaroja gaismu, kas vi&#326;nakt m&#363;s apsp&#299;d&#275;ja.

- Vi&#326;i visi tagad ir iek&#353;&#257;, v&#257;rti tiek sl&#275;gti.

- Lieliski. Tad nu l&#363;kosim piek&#316;&#363;t pavisam kl&#257;tu. Vi&#326;as vairs &#257;r&#257; nen&#257;ks, ir jau p&#257;r&#257;k tum&#353;s. Es tikai pal&#363;r&#275;&#353;u, kas tad nu &#353;im tagad ir par dro&#353;&#299;bas l&#299;dzek&#316;iem.

Herilaks &#299;pa&#353;i netiec&#257;s lauzties uz priek&#353;u pret vareno maragu armiju, lai p&#275;c&#257;k b&#275;gtu no naskajiem j&#257;jamlopiem, kas l&#275;k&#353;oja pulka strauj&#257;k par visa&#353;&#257;ko mednieku. Keriks, turpret&#299;, labi paz&#299;dams jilan&#275; un zin&#257;dams, ka t&#257;s nakts laik&#257; neb&#257;zis degunu &#257;rpus saviem dz&#299;vajiem aizsargva&#316;&#326;iem, mar&#353;&#275;ja t&#257;l&#257;k. Sasniegu&#353;i pirmo staipek&#326;u joslu, vi&#326;i vakara bl&#257;zm&#257; saskat&#299;ja l&#275;ni izslienamies &#275;rk&#353;&#311;us.

- Ind&#299;gi, vari nemaz ne&#353;aub&#299;ties, - Keriks nor&#257;d&#299;ja. - Un &#353;aj&#257; viet&#257; m&#363;s jau var&#275;tu sasniegt no iek&#353;puses raid&#299;ti dzelk&#353;&#326;i. Ir gana tuvu.

- K&#257;p&#275;c vi&#326;i ne&#353;auj? - Herilaks nor&#257;d&#299;ja uz maragiem ar n&#257;ves n&#363;j&#257;m tie&#353;i aiz staipek&#326;iem. Tie st&#257;v&#275;ja un truli blenza uz medniekiem. V&#275;l t&#257;l&#257;k f&#257;rgajas mier&#299;gi dr&#363;zm&#275;j&#257;s, ietur&#275;j&#257;s, k&#257;rtoj&#257;s uz gu&#316;u un nelik&#257;s ne zinis par ienaidnieku.

- Vi&#326;&#257;m nav pav&#275;l&#275;ts &#353;aut, - Keriks sprieda. - F&#257;rgajas nekad ner&#299;kojas patst&#257;v&#299;gi, vi&#326;as gaida pav&#275;li. J&#257;dom&#257;, vi&#326;&#257;m teikts &#353;aut, kad iedegas gaisma un sace&#316;as trauksme. Vi&#326;as izpilda burtiski. - Net&#257;lu meln&#275;ja pazems paugurs, un Keriks nor&#257;d&#299;ja uz to. - Tagad m&#275;s noskaidrosim, k&#257;du tie&#353;i cienastu vi&#326;as mums sagatavoju&#353;as. Pat ja dzelk&#353;&#326;iem tas neb&#363;s par t&#257;lu, &#353;is k&#363;kums sniegs mums zin&#257;mu patv&#275;rumu.

Keriks ar k&#257;ju izsp&#257;rd&#299;ja no zemes krietnu vel&#275;nu, sagr&#257;ba to aiz pink&#257;m, iegrieza p&#257;r galvu un svieda. Klunkucis aprakst&#299;ja slaidu loku un piezem&#275;j&#257;s starp nocietin&#257;jumu linij&#257;m. &#352;aj&#257; mirkli novakares kr&#275;slu p&#257;r&#353;&#311;&#275;la gaismas str&#275;le, tad sekoja ska&#316;i sprak&#353;&#311;i, ko vienlaic&#299;gi rad&#299;ja hezocanu simti, un ie&#269;ab&#275;j&#257;s neskait&#257;mie kr&#299;to&#353;ie dzelk&#353;&#326;i. Maragi &#353;&#257;va v&#275;l un v&#275;l, skan&#275;ja balsis, bet mednieki gul&#275;ja, pieplaku&#353;i pie zemes, un gaisma dr&#299;z vien izdzisa. Tikai tad vi&#326;i uzdr&#299;kst&#275;j&#257;s piecelties un blisin&#257;t ap&#382;ilbu&#353;&#257;s acis. Kaut ko v&#275;l var&#275;ja saredz&#275;t - un vi&#326;i iev&#275;roja zem&#275; sad&#363;ru&#353;os lielu dzelk&#353;&#326;u v&#257;lus.

- Kaut kas jauns, - Keriks aizr&#257;d&#299;ja. - &#352;ie ir liel&#257;ki par jebkuru l&#299;dz &#353;im redz&#275;to - un rau, cik t&#257;lu tie velk! M&#363;s&#275;jie nolidotu labi ja pustik. &#352;&#299;s b&#363;s izaudz&#275;ju&#353;as barg&#257;kas n&#257;ves n&#363;jas, kas atkl&#257;j uguni l&#299;dz ar piesk&#257;rienu trauksmes vitenim. Pieduries tikai st&#299;gai: gaismas k&#363;lis nor&#257;da tie&#353;i uz trauc&#275;t&#257;ju, un &#353;ie &#353;auj. Pat &#353;aj&#257;s dr&#257;n&#257;s t&#275;rptiem krietni vien dro&#353;&#257;k b&#363;tu tur&#275;ties k&#257;du str&#275;&#311;i t&#257;l&#257;k no tiem.

Vi&#326;i atk&#257;p&#257;s aiz vietas, kur bija nokritu&#353;i vist&#257;l&#257;kie dzelk&#353;&#326;i, un atkal v&#275;rt&#275;jo&#353;i pal&#363;koj&#257;s uz naidnieka apmetni. Keriks no sviedriem pludoja; vi&#326;&#353; mazliet atbr&#299;voj&#257;s no aps&#275;jiem, k&#257;ri rija vakara gaisu, saspringti l&#363;koj&#257;s un pr&#257;toja.

- Teic man, bra&#353;ais loka &#353;&#257;v&#275;j, vai tu jaud&#257;tu tr&#257;p&#299;t apmetn&#275; no &#353;ejienes?

Herilaks nor&#257;va dr&#257;nu no pieres un berz&#275;ja slapjo seju. Vi&#326;&#353; ar skatienu

nom&#275;roja tikko atst&#257;to pauguru, v&#299;te&#326;us un &#311;&#275;m&#299;gos gaismas &#311;erme&#326;us.

- Pagr&#363;ti. Labi uzvelkot, var gan aiz&#353;aut tik t&#257;lu, bet diez vai izdosies tr&#257;p&#299;t k&#257;du noteiktu m&#275;r&#311;i

- M&#275;r&#311;im nav noz&#299;mes, ja vien var tr&#257;p&#299;t aiz nocietin&#257;jumiem. Un saski ar saviem &#353;&#311;&#275;pme&#353;iem - j&#257;dom&#257;, ari vi&#326;i to jaud&#257;s.

- Laba doma, margalu, - Herilaks me&#382;on&#299;gi iesm&#275;j&#257;s. - Maragi tur &#269;upojas k&#257; s&#275;klas pod&#257;. Gan jau k&#257;dam i &#353;&#311;&#275;ps, i bulta tr&#257;p&#299;s.

- J&#257;dom&#257;, &#353;onakt maragiem saldu dusu aizst&#257;s ros&#299;g&#257;ka atp&#363;ta. Atz&#299;m&#275;sim tikai &#353;o vietu, lai atgrie&#382;oties to atrastu.

- Ar lokiem un &#353;&#311;&#275;piem!

Herilakam izr&#257;dij&#257;s taisn&#299;ba. Piln&#257; garum&#257; atvilkta bulta p&#275;c slaida lidojuma pati atrada m&#275;r&#311;i kaut kur aiz apmetnes gaism&#257;m. K&#257;ds v&#257;rgi iespiedz&#257;s, un mednieki r&#275;co&#353;i sm&#275;j&#257;s, uzpl&#257;dami ar delnu cits citam uz pleca. Vi&#326;i nomierin&#257;j&#257;s tikai uz br&#299;di, kad Sanone iel&#257;goja &#353;&#311;&#275;pu &#353;&#311;&#275;pmeti, v&#275;roja, k&#257; vi&#326;&#353; atg&#257;&#382;as atpaka&#316; un k&#257; ierocis svilpdams noz&#363;d tums&#257;. Dz&#299;vniecisks &#311;&#275;rciens liecin&#257;ja, ka ar&#299; &#353;is metiens nav bijis velts. Acis ap&#382;ilbin&#257;ja sp&#275;ja gaisma, un mednieki atspr&#257;ga atpaka&#316;, redzot tuvojo&#353;os dzelk&#353;&#326;u m&#257;koni, bet tas vi&#326;us t&#257; ar&#299; nesasniedza. Vienpus&#275;j&#257; nakts kauja bija s&#257;kusies.

Par sp&#299;ti Kerika p&#257;rliecin&#257;&#353;anai, citi mednieki &#299;sti netic&#275;ja, ka ienaidnieks bezpal&#299;dz&#299;gi gul&#275;s un gaid&#299;s n&#257;vi, nevis dosies pretuzbrukum&#257; saviem moc&#299;t&#257;jiem: vi&#326;i bija gatavi ik br&#299;di b&#275;gt. Uzbrukums tom&#275;r nesekoja. Nometn&#275; tikai sp&#299;gu&#316;oja kaut k&#257;das gaismas un &#326;udz&#275;ja f&#257;rgajas, cenzdam&#257;s rast patv&#275;rumu no &#353;&#311;&#275;pu j&#363;k&#316;a.

Iero&#269;u kr&#257;jumi s&#257;ka izs&#299;kt, un Herilaks deva r&#299;kojumu p&#257;rtraukt ap&#353;audi. Gaismas izdzisa, maragi norima - un n&#257;ca bultu k&#257;rta.

T&#257; tas risin&#257;j&#257;s cauru nakti. Mednieki ar svaigiem sp&#275;kiem pa laikam nomain&#299;ja piekusu&#353;os. Keriks un Herilaks ar&#299; pa&#353;i k&#257;du nieku nosnaud&#257;s, tad modin&#257;ja gulo&#353;os un veda visus atpaka&#316;, lai r&#299;tausm&#257; sasniegtu savus akmens nocietin&#257;jumus.

Visu dienu vi&#326;i gaid&#299;ja uzbrukumu. Da&#382;i st&#257;v&#275;ja sardz&#275;, citi gul&#275;ja. R&#299;ta c&#275;liens pag&#257;ja mier&#299;gi. P&#275;c pusdienas, joproj&#257;m uzbrukuma gaid&#257;s, Herilaku aps&#275;da br&#299;vpr&#257;t&#299;gie, kas v&#275;l&#275;j&#257;s izl&#363;kot pretinieka poz&#299;cijas. Vi&#326;&#353; visus atraid&#299;ja. Pat nedaudzu dz&#299;v&#299;bu zaud&#275;&#353;ana neb&#363;tu nekas apsveicams. Kad s&#257;ka jau kr&#275;slot, vi&#326;&#353; un Keriks atkal ietin&#257;s baltas dr&#257;nas aps&#275;jos. Vi&#326;i zag&#257;s, ik bridi gatavi at&#353;aud&#299;ties, bet nek&#257;du sl&#275;p&#326;u nebija. Vi&#326;i piesardz&#299;gi uzr&#257;p&#257;s pa upes krastu un pac&#275;la savas apsait&#275;t&#257;s galvas virs kraujas.

Klajums bija tuk&#353;s.

K&#257; n&#257;ku&#353;as, t&#257; ar&#299; nozudu&#353;as. P&#275;das un dz&#299;vnieku m&#275;slu kaudzes nor&#257;d&#299;ja uz pret&#275;jo pamali.

- Vi&#326;i ir proj&#257;m! M&#275;s sasit&#257;m vi&#326;us lupatu l&#275;veros! - Herilaks auroja, uzvaro&#353;i krat&#299;dams d&#363;res pret debes&#299;m.

- Nesasit&#257;m vis, - Keriks noteica. Aiz noguruma vi&#326;am sareiba galva. Vi&#326;&#353; aps&#275;d&#257;s zem&#275; ar sakrustot&#257;m k&#257;j&#257;m un rau&#353;us r&#257;va no sejas smac&#275;jo&#353;o audumu, bet acis palika piekaltas aizejo&#353;&#257;s arm&#257;das p&#275;d&#257;m. - Vi&#326;i ir sakauti un atk&#257;pu&#353;ies. Bet vi&#326;i l&#299;dzin&#257;s ind&#299;giem &#275;rk&#353;&#311;iem. M&#275;s tos vien&#257; viet&#257; apc&#275;rtam, bet vi&#326;i cit&#257; viet&#257; ze&#316; ar jaunu sp&#275;ku.

- Tad mums tie reizi par vis&#257;m reiz&#275;m j&#257;izrauj ar sakn&#275;m. J&#257;sasit t&#257;, lai tie vairs nece&#316; galvas.

Keriks dr&#363;mi pam&#257;ja.

- Tie&#353;i tas mums j&#257;dara. Un es pat zinu, k&#257; tie&#353;i to izdar&#299;t. Tagad sasauksim samadarus un sasku manduktus. Ir laiks noslauc&#299;t jilan&#275; no zemes virsas, k&#257; vi&#326;as t&#299;koja izdar&#299;t ar mums.

- M&#275;s piesak&#257;m vi&#326;iem karu!



XXVII

Divi z&#275;ni, sviedriem nopl&#363;du&#353;i, l&#299;k&#326;&#257;ja ap ugunskuru. Vi&#326;u uzdevums bija g&#257;d&#257;t, lai bad&#299;g&#257;s liesmas nenoplaktu. Pa br&#299;dim vi&#326;i piesvieda sausus &#382;agarus, kas t&#363;da&#316; uzliesmoja, pielejot alas velves ar &#353;aud&#299;gu, zeltainu gaismu, un &#353;&#311;ita, ka uzzim&#275;tie dz&#299;vnieki kustas tai l&#299;dzi. Sanones v&#275;l nebija, bet citi mandukti jau tup&#275;ja zem mastodonta att&#275;la, - vi&#326;iem bija t&#257;das ties&#299;bas. Ar&#299; Keriks, Herilaks un samadari bija sas&#275;du&#353;i &#353;aipus ugunskuram.

Liesmas otr&#257; pus&#275; dr&#363;zm&#275;j&#257;s mednieki, un aiz tiem - visi p&#257;r&#275;jie. Sanone tam bija piekritis, tiesa gan, visai negrib&#299;gi, jo saskiem bija parasts, ka visu izlemj mandukti, un vi&#326;&#353; l&#257;g&#257; nesp&#275;ja saprast, k&#257;p&#275;c samadariem nav t&#257;das pa&#353;as teik&#353;anas. Galu gal&#257; kompromiss tika sasniegts: vad&#299;ba s&#275;d&#275;ja vien&#257; pus&#275;, bet vienk&#257;r&#353;&#257; tauta - otr&#257;. Saski pat neuzdr&#299;kst&#275;j&#257;s baud&#299;t &#353;&#299;s sav&#257;d&#257;s k&#257;rt&#299;bas priek&#353;roc&#299;bas, un tikai k&#257;da sauji&#326;a tums&#257; piezag&#257;s tuv&#257;k un, pasl&#275;pu&#353;ies aiz tanu pleciem, ieklaus&#299;j&#257;s. Kaut kur ietaur&#275;j&#257;s mastodonts, un saski sal&#275;c&#257;s. Aiz prieka vai izbail&#275;m, - kas to lai zina. T&#257;lum&#257; dimd&#275;ja smagi so&#316;i, &#353;&#363;poj&#257;s l&#257;pas, v&#299;d&#275;ja tum&#353;i apveidi.

Dr&#299;z vien gaismas lok&#257; ien&#257;ca mastodonti. Sanone veda D&#363;hu, kurai uz skausta s&#275;d&#275;ja tanu z&#275;ns, bet saski lielajam dz&#299;vniekam nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu: vi&#326;u skatus saist&#299;ja jaundzimu&#353;ais tai l&#299;dz&#257;s. Sanone nogl&#257;st&#299;ja s&#299;ku&#316;a snu&#311;i, un tums&#257; aizviln&#299;ja saj&#363;smas murdo&#326;a. Tad vi&#326;&#353; pievienoj&#257;s p&#257;r&#275;jiem pie s&#257;rta.

Armuna s&#275;d&#275;ja tie&#353;i aiz medniekiem. Mazulis, &#275;rti iemurc&#299;ts brie&#382;&#257;das mugursom&#257;, mieg&#257; &#353;&#326;&#257;k&#257;ja.

Keriks piec&#275;l&#257;s un s&#257;ka run&#257;t. &#268;ala noklusa. Armuna piesedza seju ar rok&#257;m, lai neviens neredz&#275;tu vi&#326;as smaidu, vi&#326;as lepnumu. S&#257;rtaj&#257; atbl&#257;zm&#257; vi&#326;&#353; izskat&#299;j&#257;s tik stalts un bra&#353;s, tik kuplu b&#257;rdu, tik kr&#257;&#353;&#326;iem matiem, ko ap&#326;&#275;ma hara&#382;a aps&#275;js

Kad iest&#257;j&#257;s klusums, vi&#326;&#353; v&#275;rs&#257;s pie visiem kl&#257;teso&#353;ajiem ar runu.

- Vakar m&#275;s apk&#257;v&#257;m maragus. &#352;odien m&#275;s tos aprak&#257;m, t&#257;tad ikviens kl&#257;teso&#353;ais zina, cik pulka maragu kritu&#353;i. M&#275;s tos k&#257;v&#257;m un k&#257;v&#257;m, un sauji&#326;a izb&#275;gu&#353;o ir devu&#353;ies atpaka&#316;, no kurienes n&#257;ku&#353;i. Vi&#326;i nen&#257;ks atpaka&#316;, vismaz ne tik dr&#299;z.

Mednieki pavad&#299;ja &#353;os v&#257;rdus ar atzin&#299;giem izsaucieniem, un, kad vi&#326;&#353; teikto p&#257;rtulkoja, tums&#257; ier&#299;b&#275;j&#257;s sasku bungas. Keriks nogaid&#299;ja, l&#299;dz klaus&#299;t&#257;ji rimstas, un turpin&#257;ja.

- Vi&#326;i neatgriez&#299;sies tik dr&#299;z, tom&#275;r nav j&#257;&#353;aub&#257;s, ka pien&#257;ks laiks un nelaime atkal b&#363;s kl&#257;t. N&#257;kamreiz vi&#326;i b&#363;s stipr&#257;ki, ar lab&#257;kiem iero&#269;iem. Un vi&#326;i vienm&#275;r atgrie&#382;as. Vi&#326;i n&#257;ks atkal un atkal, un nerimsies, l&#299;dz m&#275;s neb&#363;sim beigti - visi k&#257; viens. Neaizmirs&#299;sim to. Un neaizmirs&#299;sim ar&#299; tos, kuru vairs nav m&#363;su vid&#363;.

Klusums sabiez&#275;ja. Ierun&#257;j&#257;s Herilaks, un vi&#326;a bals&#299; skan&#275;ja r&#363;gtums.

- T&#257; tie&#353;&#257;m ir. Keriks zina, ko run&#257;: vi&#326;a samads bija pirmais, ko maragi iznicin&#257;ja. Vi&#326;&#353; vien&#299;gais izdz&#299;voja, vi&#326;u vienu pa&#353;u maragi sag&#363;st&#299;ja un tur&#275;ja nebr&#299;v&#275;. Vi&#326;&#353; iem&#257;c&#299;j&#257;s sarun&#257;ties ar tiem. Vi&#326;&#353; zina maragu ieradumus, un mums visiem j&#257;klaus&#257;s, ja Keriks run&#257; par maragiem. J&#257;klaus&#257;s ari, kad es run&#257;ju par n&#257;vi, jo es esmu &#353;e, un Ortnars ir &#353;e, bet viss p&#257;r&#275;jais samads ir pagalam. Mednieki, sievietes un b&#275;rni, un mastodonti - visi l&#299;dz p&#275;d&#275;jam kritu&#353;i no maragu rokas.

Herilaka v&#257;rdos skan&#275;ja s&#257;pe, kas visus savi&#316;&#326;oja. Sanone, noklaus&#299;jies tos Kerika tulkojum&#257;, pac&#275;la skatienu uz mastodonta att&#275;lu un klusi &#269;ukst&#275;ja aizl&#363;gumu par lielajiem dz&#299;vniekiem.

- Mums nav, kurp b&#275;gt, un nav, kur dro&#353;i pasl&#275;pties, - turpin&#257;ja Keriks. - &#352;eit s&#275;do&#353;ie samadi ir c&#299;n&#299;ju&#353;ies ar vi&#326;iem gan liel&#257; oke&#257;na mal&#257;, gan p&#299;&#316;kn&#257;bjai&#326;u z&#257;lain&#257;s, tagad - ar&#299; &#353;aj&#257; ielej&#257; aiz augstajiem kalniem, kur cer&#275;ja rast patv&#275;rumu no tiem. Ir laiks p&#257;rtraukt &#353;o b&#275;g&#353;anu. Skaidrs, ka vi&#326;i m&#363;s uzies jebkur&#257; pasaules mal&#257;. Un es esmu izdom&#257;jis, kas mums visiem veicams.

Keriks ievilka elpu, p&#257;rlaida skatienu p&#257;r &#316;au&#382;u gaidpilnaj&#257;m sej&#257;m un svin&#299;gi pazi&#326;oja:

- Mums j&#257;piesaka vi&#326;iem kar&#353; vi&#326;u midzeni, vi&#326;u pils&#275;t&#257; - un j&#257;izn&#299;cina t&#257;!

Visapk&#257;rt skan&#275;ja netic&#299;gi izsaucieni, bet bija dzirdami ar&#299; kareiv&#299;gi atzin&#299;bas

v&#257;rdi. Saski jaut&#257;jo&#353;i piev&#275;rs&#257;s Kerikam, un vi&#326;&#353; p&#257;rtulkoja savus v&#257;rdus. Tad v&#257;rdu &#326;&#275;ma Harhavola, un trok&#353;&#326;o&#353;ana pierima.

- K&#257; m&#275;s to iesp&#275;sim? K&#257; lai m&#275;s cin&#257;mies pret &#353;iem melnajiem t&#363;ksto&#353;iem? K&#257; lai izn&#299;cin&#257;m pa&#353;u pils&#275;tu? Vai vari to paskaidrot?

- Klausies, - Keriks neapmulsa. - Man ir piln&#299;gi skaidrs, k&#257; to izdarit. Herilaks zina ce&#316;u uz &#353;o pils&#275;tu - Alp&#299;saku -, jo ir vedis turp medniekus, non&#257;v&#275;jis maragus - un, k&#257; redzat, atgriezies dz&#299;vs. Vi&#326;&#353; t&#257; dar&#299;s atkal. Tikai &#353;oreiz t&#257; neb&#363;s maza sauji&#326;a mednieku, bet liels pulks. Vi&#326;&#353; ved&#299;s m&#363;s zag&#353;us caur m&#363;&#382;ame&#382;u, t&#257;p&#275;c maragu arm&#257;das m&#363;s neuzies, lai k&#257; ar&#299; mekl&#275;tu. Vi&#326;&#353; ved&#299;s medniekus uz Alp&#299;saku, un tur es par&#257;d&#299;&#353;u, k&#257; to izn&#299;cin&#257;t - l&#299;dz p&#275;d&#275;jam maragam. Jau tagad es izst&#257;st&#299;&#353;u, k&#257; tas dar&#257;ms, es varu pat par&#257;d&#299;t.

Vi&#326;&#353; v&#275;rs&#257;s pie manduktiem un atk&#257;rtoja &#353;o runu sasek&#257;.

Iest&#257;j&#257;s pilnigs klusums. Neviens nekust&#275;j&#257;s. Visu skatieni bija piekalti Kerikam. T&#257;lum&#257; iebr&#275;c&#257;s k&#257;ds b&#275;rnelis, bet t&#363;da&#316; tika apklusin&#257;ts.

Keriks noteikt&#257; sol&#299; dev&#257;s pie ugunskura, satv&#275;ra sausu zaru, iegr&#363;da to kv&#275;lojo&#353;aj&#257;s ogl&#275;s, uzsitot gais&#257; dzirkste&#316;u m&#257;ko&#326;us un, liesmu ap&#326;emtu, izsl&#275;ja augstu virs galvas.

- L&#363;k, kas mums j&#257;dara! M&#275;s pielaid&#299;sim uguni &#353;ai koka pils&#275;tai, kas uguni savu m&#363;&#382;u nav redz&#275;jusi. Maragi nelieto uguni, vi&#326;i pat nezina, k&#257;du postu t&#257; var nest. Bet m&#275;s vi&#326;iem to par&#257;d&#299;sim! Ielaid&#299;sim Alp&#299;sak&#257; trakojo&#353;as liesmas, kas apr&#299;s maragu kokus l&#299;dz ar pa&#353;iem nerad&#299;jumiem. Atst&#257;sim pils&#275;tas viet&#257; pelnu &#269;upi&#326;u.

Kerika beidzamos v&#257;rdus nosl&#257;p&#275;ja piekri&#353;anas auri. Ar&#299; Herilaks, dego&#353;u zaru v&#275;cin&#257;dams, izskr&#275;ja klaus&#299;t&#257;ju priek&#353;&#257;, bet vi&#326;a varen&#257; balss visp&#257;r&#275;j&#257; k&#326;ad&#257; pat nebija dzirdama. Vi&#326;am sekoja citi samadari, bet Keriks tikm&#275;r tulkoja savu runu manduktiem. Visu sapratis, Sanone pagaid&#299;ja iest&#257;jamies klusumu un ar liesmojo&#353;u zaru rok&#257;s pievienoj&#257;s samadariem. Vi&#326;am bija kas sak&#257;ms.

- &#352;o ieleju mums d&#257;v&#257;jis Kada&#299;rs. Vi&#326;&#353; atvedis m&#363;s &#353;urp jau tad, kad pasaul&#275; v&#275;l vald&#299;ja tumsa. P&#275;c tam vi&#326;&#353; rad&#299;ja mums zvaigznes, lai debess nest&#257;v&#275;tu tuk&#353;a, vi&#326;&#353; pak&#257;ra pie t&#257;s m&#275;nesi, kas apgaismoja m&#363;su taku. Bet joproj&#257;m bija p&#257;r&#257;k tum&#353;s, lai var&#275;tu augt koki, un vi&#326;&#353; iek&#257;ra debes&#299;s sauli, un kop&#353; tiem laikiem pasaule ir &#353;&#257;da. M&#275;s dz&#299;vojam &#353;aj&#257; ielej&#257;, jo m&#275;s esam Kadaira b&#275;rni.

Sanone dr&#363;mi p&#257;rlaida skatienu p&#257;r klaus&#299;t&#257;ju sej&#257;m, dzi&#316;i ievilka elpu un p&#257;r&#353;&#311;&#275;la sastingu&#353;o klusumu ar vienu vien&#299;gu v&#257;rdu:

- Karognis!

Sasku sievas aizsedza sejas, v&#299;ri iesten&#275;j&#257;s k&#257; s&#257;p&#275;s. Tani ar interesi visu v&#275;roja, bet nesaprata nenieka. Sanone tagad staig&#257;ja &#353;urpu turpu gar ugunskuru, un vi&#326;a balss skan&#275;ja ska&#316;i un pav&#275;lo&#353;i.

- Karognis bija atn&#257;cis &#353;o nerad&#299;jumu, &#353;o maragu izskat&#257;, un tie tika sakauti. Tie, kas izgl&#257;b&#257;s, ir aizb&#275;gu&#353;i. Bet ar to viss v&#275;l nav beidzies. Kam&#275;r tie ir dz&#299;vi, dz&#299;vs ir ar&#299; Karognis, un kam&#275;r vien dz&#299;vo Karognis, m&#275;s nevaram justies dro&#353;i. T&#257;p&#275;c pie mums ir atn&#257;cis Kada&#299;rs &#353;&#257; jaundzimu&#353;&#257; mastodonta veidol&#257;, un vi&#326;&#353; par&#257;dis, k&#257; uzveikt Karogni. Mastodontu &#316;audis uzbruks maragiem un iznicin&#257;s tos.

Vi&#326;&#353; drud&#382;aini noliec&#257;s, sagr&#257;ba v&#275;l vienu dego&#353;u zaru un &#326;&#275;m&#257;s to v&#275;cin&#257;t, kliegdams:

- M&#275;s iesim kop&#257; ar jums! M&#275;s nomait&#257;sim Karogni! M&#275;s c&#299;n&#299;simies plecu pie pleca! Sv&#275;to dz&#299;vnieku slepkavas apr&#299;s uguns!

Pietika ar Sanones &#382;estiem, lai saj&#363;sm&#257; aurotu ar&#299; tie, kas v&#257;rdus nesaprata. L&#275;mums bija vienpr&#257;t&#299;gs un nelok&#257;ms. Visi run&#257;ja cits caur citu, un tracis bija tik liels, ka Herilakam n&#257;c&#257;s ilg&#257;ku laiku saukt &#316;audis pie k&#257;rt&#299;bas, l&#299;dz vi&#326;&#353; tika pie v&#257;rda.

- Pietiek! Esam tiku&#353;i skaidr&#299;b&#257;, ka m&#275;s visi esam gatavi sekot Kerika aicin&#257;jumam. Tagad vi&#326;am b&#363;tu j&#257;izst&#257;sta, k&#257; m&#275;s to veiksim. Lai run&#257; Keriks!

Un vi&#326;&#353; run&#257;ja.

- Klausieties, kas mums j&#257;dara! Tikl&#299;dz kalnu p&#257;rej&#257;s nokus&#299;s sniegs, m&#275;s - visi samadi kop&#257; - atkal &#353;&#311;&#275;rsosim kalnus. &#352;aj&#257; g&#257;jien&#257; maragi var m&#363;s nov&#275;rot, un piln&#299;gi skaidrs, ka vi&#326;pus kalniem vi&#326;i m&#363;s nov&#275;ros bez mitas. Tie&#353;i t&#257;p&#275;c vi&#326;iem j&#257;redz, ka samadi ce&#316;o piln&#257; sast&#257;v&#257; - ar sieviet&#275;m un b&#275;rniem -, ka tas nav tanu karapulka mar&#353;s. T&#257; m&#275;s vi&#326;us maldin&#257;sim. Sav&#257; ce&#316;&#257; uz rietumiem m&#275;s sastapsim ar&#299; citus samadus, pievienosimies tiem, atkal no&#353;&#311;irsimies, jauksim p&#275;das. Maragiem m&#275;s visi &#353;&#311;ietam vien&#257;di, un vi&#326;i noteikti m&#363;s pazaud&#275;s. Tikai p&#275;c tam m&#275;s dosimies tie&#353;i uz oke&#257;na krastu. M&#275;s med&#299;sim un zvejosim - tie&#353;i t&#257;pat k&#257; pirms p&#275;d&#275;j&#257;m kauj&#257;m -, un maragi to redz&#275;s, un vi&#326;i sav&#257; starp&#257; spriedis par to, un vi&#326;i nodom&#257;s, ka te atkal ir k&#257;das lamatas.

Keriks bija daudz pr&#257;tojis par &#353;o pl&#257;nu, cenzdamies iedom&#257;ties sevi jilan&#275; lom&#257;. Vaint&#275; lom&#257; - jo vi&#326;&#353; zin&#257;ja, ka vi&#326;a joproj&#257;m siro pa pasauli ar saviem f&#257;rgaju karap&#363;&#316;iem un dar&#299;s to, kam&#275;r vien elpos. Protams, vi&#326;a nojaut&#299;s viltu, vi&#326;a dar&#299;s visu iesp&#275;jamo, lai tanu izliktajos slazdos iekristu vi&#326;i pa&#353;i. Ir daudz da&#382;&#257;du veidu, k&#257; to izdar&#299;t, bet Kerikam tas vairs ner&#363;p&#275;ja: kad Vaint&#275; uzbruks, samadu tur vairs neb&#363;s.

- Bet mums vienalga, ko nodom&#257;s maragi, - Keriks turpin&#257;ja, - jo, pirms uzbruc&#275;ji m&#363;s sasniegs, samadi b&#363;s jau aizg&#257;ju&#353;i no krasta. M&#275;s tur uztur&#275;simies tikai tik ilgi, lai sag&#257;d&#257;tu iztiku ziemai. Tas nen&#257;ksies gr&#363;ti, jo mums b&#363;s pulka mednieku, un visai nedaudz &#275;d&#257;ju. Proti, atce&#316;&#257; p&#257;r kalniem m&#275;s sadal&#299;simies: samadi turpin&#257;s uzs&#257;kto gaitu uz dro&#353;o patv&#275;rumu sniegos, bet maragu mednieki dosies uz dienvidiem. &#256;tr&#257; sol&#299;. Mums b&#363;s nedaudz &#275;dam&#257;, bet galvenok&#257;rt iztiksim no medib&#257;m. Herilaks zina kalnu takas, vi&#326;&#353; t&#257;s m&#275;rojis jau divas reizes. M&#275;s virz&#299;simies caur me&#382;u veikli, k&#257; jau mednieki, un, j&#257;dom&#257;, - m&#363;s nepaman&#299;s. Lai gan - maragiem ir daudz acu, un nevajag cer&#275;t, ka izdosies nevienai nepa- tr&#257;p&#299;ties. Tam gan nav nozimes. Vi&#326;i nesp&#275;s m&#363;s aizkav&#275;t. Vi&#326;iem ir &#316;oti maz mednieku, kas zina, kas dar&#257;ms me&#382;&#257;, bet m&#363;su ir daudz. Ja vi&#326;i mekl&#275;s n&#257;vi uz m&#363;su &#353;&#311;&#275;piem, vi&#326;i to atrad&#299;s. Ja mums pret&#299; s&#363;t&#299;s f&#257;rgaju arm&#257;das, vi&#326;i krit&#299;s bl&#257;&#311;iem. M&#275;s sl&#275;psimies me&#382;&#257; un gaid&#299;sim &#299;sto laiku. Uzbrukumam piem&#275;roti ir sausie v&#275;ji pirms lietav&#257;m. Tad ar&#299; iesim un nokurin&#257;sim vi&#326;u midzeni. Tas ari viss.

Tas nu bija izlemts. Ja k&#257;ds ar&#299; nepiekrita, tas acimredzot klus&#275;ja, jo visi klaig&#257;t&#257;ji bija noska&#326;oti c&#299;&#326;ai.

Kad ugunskurs bija izdedzis un runas - izrun&#257;tas, &#316;audis izkl&#299;da un atgriez&#257;s sav&#257;s telt&#299;s vai al&#257;s. Armuna pieglaud&#257;s Kerika plecam.

- Vai tev tas noteikti vajadz&#299;gs? - vi&#326;a vaic&#257;ja, kaut gan bals&#299; skaidri skan&#275;ja p&#257;rliec&#299;ba, ka jaunekli nekas no t&#257; neattur&#275;s. - Neesi p&#257;r&#257;k brav&#363;r&#299;gs! Es nev&#275;l&#275;tos dz&#299;vot pasaul&#275;, kur&#257; tevis neb&#363;tu.

- Es bez tevis ar&#299; ne. Bet - kas j&#257;dara, j&#257;dara. &#352;is nerad&#299;jums, &#353;&#299; Vaint&#275; vaj&#257;s mani, l&#299;dz viens no mums b&#363;s miris. Es piesaku karu Alp&#299;sakai: ja k&#257;dam j&#257;mirst, lai t&#257; ir vi&#326;a. Kad neb&#363;s Vaint&#275;, kad b&#363;s izn&#299;cin&#257;ta vi&#326;as pils&#275;ta un visas jilan&#275;, m&#275;s var&#275;sim dz&#299;vot dieva mier&#257;. Un ne agr&#257;k. Mums nav citas izejas.



XXVIII

Ne bridi kop&#353; Vaint&#275; atgrie&#353;an&#257;s Alp&#299;sak&#257; Malzasa nesl&#275;pa savu atsalumu pret vi&#326;u. Pret pirmo sarnjenoto kop&#353; neminamiem laikiem, kuras vara da&#382;k&#257;rt aiz&#275;nojusi pat eista&#257; autorit&#257;ti Malzasa bija samierin&#257;jusies ar to un apsveikusi visus Vaint&#275; vad&#299;tos priek&#353;darbus, bet kaunpiln&#257; atgrie&#353;an&#257;s no rietumiem draud&#275;ja ar kri&#353;anu ne&#382;&#275;last&#299;b&#257;. Lieki piebilst, ka Vaint&#275; neko citu ar&#299; negaid&#299;ja.

Pirms tas notika, pils&#275;tas sp&#275;ki bija piln&#299;b&#257; nodoti Vaint&#275; r&#299;c&#299;b&#257;, un vi&#326;a var&#275;ja izmantot ar&#299; t&#257;l&#257; aizj&#363;ras kontinenta pal&#299;dz&#299;bu. T&#257; pati araketo flote, kas savulaik atveda uz Alp&#299;saku Inegbanas pilsones, atkal un atkal ku&#291;oja uz vienu vai otru Entobanas pils&#275;tu ar priec&#275;jo&#353;&#257;m zi&#326;&#257;m: aiz Rietumj&#363;ras esot vesela jauna pasaule, tur jau esot nodibin&#257;ta pils&#275;ta Alp&#299;saka. &#352;&#299; Alp&#299;saka, kas tur aug un ple&#353;as sve&#353;&#257;s malas pirmatn&#299;b&#257;, varot pal&#299;dz&#275;t Entobanas pils&#275;t&#257;m atbr&#299;voties no liekaj&#257;m f&#257;rgaj&#257;m, kas &#326;udz&#275;ja iel&#257;s un lielos daudzumos pat&#275;r&#275;ja &#275;damo. Ikvienas pils&#275;tas eista&#257; ar prieku atbr&#299;voj&#257;s no nev&#275;lamo f&#257;rgaju nastas un piedev&#257;m v&#275;l ziedoja ar&#299; pa k&#257;dam lopam vai kult&#363;raugam, kas Alp&#299;sak&#257; var&#275;tu noder&#275;t.

Kam&#275;r araketo ce&#316;oja, cie&#353;i l&#299;dz&#257;s Alp&#299;sakas maketam auga D&#382;endazi kontinenta makets. S&#257;kum&#257; m&#275;rnieces piln&#299;b&#257; orient&#275;j&#257;s tikai piej&#363;ras zem&#275;s uz zieme&#316;iem no Alp&#299;sakas, bet t&#257;l&#257;k no oke&#257;na maket&#257; plet&#257;s tuk&#353;ums. Spiegputniem lidojot aizvien t&#257;l&#257;k, kr&#257;j&#257;s att&#275;li arvien no jaun&#257;m, neredz&#275;t&#257;m zem&#275;m. Prasm&#299;g&#257;s jilan&#275; saskat&#299;ja &#353;ajos ple&#311;os kalnus un upes, ielejas un me&#382;us, un makets pie&#326;&#275;m&#257;s piln&#299;b&#257; un deta&#316;u bag&#257;t&#299;b&#257;. Uz vakariem no Alp&#299;sakas stiep&#257;s silta j&#363;ra ar me&#382;on&#299;gu piekrasti. No lekn&#257;s zemes, kas v&#275;l gaid&#299;ja jilan&#275; saimnieces roku, taj&#257; iepl&#363;da platas upes. No zemes, kura j&#257;atbr&#299;vo no astazoiem

To kl&#257;tb&#363;tne &#353;aj&#257; cit&#257;di nevainojamaj&#257; ainav&#257; bija t&#299;rais negals. Tur nu &#353;ie piem&#257;joja, gandr&#299;z visi - zieme&#316;pus&#275;, un &#353;o zv&#275;ru bari bija r&#363;p&#299;gi atz&#299;m&#275;ti maket&#257;. Midze&#326;i rindoj&#257;s saraust&#299;t&#257;, izliekt&#257; &#311;&#275;d&#275; no oke&#257;na l&#299;dz pat augstajiem kalniem, tie&#353;i gar led&#257;ju un sniegu dienvidu robe&#382;u. Kad pien&#257;ks laiks - gan sadab&#363;s zv&#275;rus rok&#257; un apsit&#299;s. Reiz jau da&#382;as grupas bija pan&#257;ku&#353;&#257;s tuv&#257;k; Vaint&#275; tad sas&#275;din&#257;ja f&#257;rgajas jaunajos araktopos un tarakastos un dev&#257;s sirojum&#257;, apk&#257;va dra&#326;&#311;us un p&#257;rpaliku&#353;os iedzina atpaka&#316; ledos. Ar katru &#353;&#257;du uzvaru Vaint&#275; k&#257;pa aizvien augst&#257;k. Tikai &#316;oti rupja k&#316;&#363;da var&#275;ja likt vi&#326;ai zemu krist.

Kad atkl&#257;j&#257;s, ka aizvien vair&#257;k astazou vien&#257; mier&#257; virz&#257;s &#353;urp no zieme&#316;u sniegiem, Vaint&#275; iedeg&#257;s; ir ta&#269;u laiks m&#363;d&#382;us apslakt&#275;t! Att&#257;lums gan pamat&#299;gs, bet gal&#299;gs, kam&#275;r vi&#326;as atrieb&#299;bas dzi&#326;a - bezgal&#299;ga.

Lai p&#257;rvestu f&#257;rgaju masas un to j&#257;jamlopus uz m&#275;r&#311;im tuv&#257;ko punktu krast&#257;, vajadz&#275;ja milzumdaudz araketo. Ziemas nogal&#275; Vaint&#275; bija komand&#275;jusi t&#257;du armiju, k&#257;du pasaule v&#275;l nebija redz&#275;jusi. Smagi bru&#326;ota un apg&#257;d&#257;ta ar&#299; ar l&#299;dzek&#316;iem nakts aizsardz&#299;bai, t&#257; bija virz&#299;jusies dzi&#316;i iek&#353;zem&#275;. Katra astazous atra&#353;an&#257;s vieta bija zin&#257;ma, un barus var&#275;ja it viegli izn&#299;d&#275;t vienu p&#275;c otra. Tam vajadz&#275;ja b&#363;t astazou beigu s&#257;kumam. Bet - armija atgriez&#257;s sakauta

V&#275;sts par notiku&#353;o sasniedza pils&#275;tu sen pirms f&#257;rgajas sp&#275;ra pirmo soli krast&#257;. Kad Vaint&#275; atskait&#299;j&#257;s padomei, Malzasas t&#257;s sast&#257;v&#257; nebija. Eista&#257; promb&#363;tne bija gana dai&#316;run&#299;ga. Padome salti uzklaus&#299;ja paskaidrojumus, uzskait&#299;ja zaud&#275;jumus un palaida Vaint&#275; br&#299;vsol&#299; - k&#257; t&#257;du ierindas f&#257;rgaju.

P&#275;c &#353;&#257; kritiena Vaint&#275; meta l&#299;kumu ap ambesedu, lai neredz&#275;tu jilan&#275; dr&#363;zmu un neredz&#275;tu eista&#257; varaskr&#275;slu pa&#353;&#257; pils&#275;tas sird&#299;. Vi&#326;a tur&#275;j&#257;s noma&#316;us un gaidija k&#257;du zi&#326;u, bet velti. Vi&#326;a bija kritusi ne&#382;&#275;last&#299;b&#257;, un vi&#326;u apmekl&#275;t var&#275;tu tikai k&#257;da no t&#257;m, kas pa&#353;as izpeln&#299;ju&#353;&#257;s l&#299;dz&#299;gu attieksmi.

Dienu ritum&#257; vi&#326;a sagaid&#299;ja tikai vienu vie&#353;&#326;u, turkl&#257;t t&#257;du, ko labpr&#257;t&#257;k neb&#363;tu redz&#275;jusi. Lai nu k&#257; - no savas efensel&#275; nekl&#257;jas vair&#299;ties.

- Man bija j&#257;b&#363;t tav&#257; viet&#257;, - Vaint&#275; gr&#299;ni nor&#363;ca. - Vienig&#257;, kas uzdr&#299;kstas tikties ar mani, - l&#363;k, N&#257;ves Meita!

- Es gribu aprun&#257;ties, efensel&#275;! Esmu daudz dzird&#275;jusi par beidzamo sirojumu, un tas mani vien&#257;di&#326; skumdin&#257;jis.

- Neba nu mani tas saj&#363;smina, efensel&#275;. Es devos karag&#257;jien&#257; k&#257; sarnjenoto, bet tagad te kvernu un gaidu uzaicin&#257;jumu, un varb&#363;t ar&#299; velti gaidu. Ej nu saproti, vai esmu v&#275;l sarnjenoto, vai kas zem&#257;ks par p&#275;digo f&#257;rgaju.

- Neesmu n&#257;kusi tevi v&#275;l vair&#257;k sar&#363;gtin&#257;t. Lai gan - kas augstu k&#257;pj

- tas zemu kr&#299;t! Paturi savus aforismus j&#363;s&#275;jo slakai! Es labi zinu t&#257;s stulb&#299;bas, ko jums kl&#257;st&#299;ja sludin&#257;t&#257;ja F&#257;rnekseja, un man t&#257;s visas pie vienas vietas.

- Cent&#299;&#353;os nekav&#275;t tevi p&#257;rlieku. Es tikai grib&#275;ju uzzin&#257;t, cik daudz patiesibas ir da&#382;&#257;s &#269;ukstus p&#257;rst&#257;st&#299;t&#257;s tenk&#257;s

Vaint&#275; ar strup&#257;m &#299;k&#353;&#311;u kust&#299;b&#257;m apr&#257;va Engas runu.

- Man vienaldz&#299;gas stulbo f&#257;rgaju p&#316;&#257;pas, es netaisos t&#257;s apspriest!

- Tad run&#257;sim tikai par faktiem, - Engas kust&#299;bas k&#316;uva dr&#363;mi noteiktas: no vi&#326;as nevar&#275;ja tik viegli atkrat&#299;ties. - Ir neapstr&#299;damas lietas, ko zin&#257;m m&#275;s abas. Pelein&#275; sa&#353;&#311;&#275;la Meitu rindas, s&#275;jot &#353;aubas un netic&#299;bu. Vi&#326;a ne vienu vien p&#257;rliecin&#257;ja, ka tu ved taisn&#257; c&#299;&#326;&#257;, un t&#257;s papildin&#257;ja tavus karap&#363;&#316;us, t&#257;s dev&#257;s slepkavot. Un neatgriez&#257;s

- Dabiski, - Vaint&#275; &#382;esti bija tik apvald&#299;ti, ka tik tikko &#316;&#257;va uztvert sauso inform&#257;ciju. - Beigtas gan.

- Tu t&#257;s nogal&#275;ji!

- Ne es. Astazoi.

- Tu vi&#326;as neapbru&#326;otas s&#363;tiji kauj&#257;! S&#363;t&#299;ji dro&#353;&#257; n&#257;v&#275;!

- S&#363;tiju l&#299;dz ar vis&#257;m cit&#257;m. Vi&#326;as pa&#353;as atteic&#257;s no iero&#269;iem.

- K&#257;p&#275;c? Saki man! - Enga bij&#299;g&#257;s gaid&#257;s paliec&#257;s uz priek&#353;u, un Vaint&#275; soli

atk&#257;p&#257;s.

- Man nav nek&#257;das patikas ar tevi te m&#275;li tr&#299;t. Ej proj&#257;m!

- Vispirms atbildi! Esmu daudz pr&#257;tojusi par &#353;&#299;m liet&#257;m un non&#257;kusi pie neizb&#275;gama sl&#275;dziena, ka vi&#326;u r&#299;c&#299;bas pamatojums ir iz&#353;&#311;iro&#353;s m&#363;su past&#257;v&#275;&#353;anai k&#257; t&#257;dai. Mums ar Pelein&#275; bija domstarp&#299;bas J&#363;ganinepsas m&#257;c&#299;bas tulkojum&#257;. Pelein&#275; un t&#257;s sekot&#257;jas atzina tavu lietu par taisnu un dev&#257;s tev talk&#257;. Tagad vi&#326;as ir pagalam. K&#257;p&#275;c?

- No manis nek&#257;du atbildi neizspied&#299;si! Ne ar pu&#353;pl&#275;stu v&#257;rdu nepabalst&#299;&#353;u tavu satrup&#275;ju&#353;o filozofiju. Lasies!

Vaint&#275; st&#257;v&#275;ja nesatricin&#257;ma k&#257; m&#363;ris, bet Enga izsl&#275;j&#257;s pret&#299; k&#257; klints:

- Aizbrauk&#353;anas dien&#257; vi&#326;&#257;m bija iero&#269;i, bet krita vi&#326;as tuk&#353;&#257;m rok&#257;m. Tu saki, ka t&#257; bijusi vi&#326;u br&#299;va griba. Bet tava griba, s&#363;tot vi&#326;as n&#257;v&#275;, bija parastas slepkavas vai trulas slakteres cieniga!

Lai k&#257; Vaint&#275; tas nepatika, m&#275;r&#311;tiec&#299;gie apvainojumi vi&#326;u aizsk&#257;ra; l&#363;pas jau noraust&#299;j&#257;s, bet v&#257;rdi p&#257;r t&#257;m v&#275;l nen&#257;ca. Enga tikai b&#275;ra bez apst&#257;jas.

- Un nu es prasu: k&#257;d&#275;&#316; vi&#326;as t&#257; izl&#275;ma? Kas atgad&#299;j&#257;s, ka vi&#326;u domas par iero&#269;iem main&#299;j&#257;s? Kaut kas ta&#269;u bija! Un tu zini, kas! Atbildi!

- netaisos!

- Tu atbild&#275;si!

Enga uzklupa Vaint&#275; un cie&#353;i sakramp&#275;ja savus dzel&#382;ainos &#299;k&#353;&#311;us ap sp&#299;tnieces delmiem; mute niknum&#257; v&#257;rst&#299;j&#257;s. Tad vi&#326;a dr&#299;z&#257;k sajuta, nek&#257; redz&#275;ja pretinieces tikko man&#257;m&#257;s kust&#299;bas, kas pauda prieku, un t&#363;da&#316; atbr&#299;voja Vaint&#275;, atgr&#363;da to un ar&#299; pati pak&#257;p&#257;s atpaka&#316;.

- Tevi priec&#275; mani varas darbi, vai ne? - Enga elsa, ar mok&#257;m vald&#299;dama verdo&#353;o niknumu. - Tev tiktos redz&#275;t mani aizmirstam paties&#299;bu, tic&#299;bu, un iestiegam varm&#257;c&#299;bas &#269;&#363;ksl&#257;j&#257; l&#299;dz ar tevi! Neceri! Es negrim&#353;u tik zemu, lai k&#257; ari tu mudin&#257;tu! Es nekad nek&#316;&#363;&#353;u par t&#257;du bezj&#363;t&#299;gu trulpurni k&#257; tu!

Vaint&#275; p&#257;rskaitusies zaud&#275;ja savald&#299;bu un sp&#275;ra lauk&#257; visu, kas gruzd&#275;ja vi&#326;as apzi&#326;as st&#363;r&#299;t&#299; kop&#353; pa&#353;as atgrie&#353;an&#257;s - kop&#353; vi&#326;u smac&#275;ja ne&#382;&#275;last&#299;bas slogs.

- Tu nekad t&#257;da nek&#316;&#363;si! Tu JAU esi! &#352;ie &#299;k&#353;&#311;u nospiedumi, &#353;&#299;s asi&#326;ain&#257;s nagu p&#275;das man&#257; rok&#257;! Dievi&#353;&#311;ais p&#257;r&#257;kums, ko tu izsenis lolo sav&#257; pr&#257;ti&#326;&#257; - t&#257; ir tuk&#353;a ska&#326;a! Tuk&#353;a k&#257; tavs pauris! Tu tik maigi trako &#257;rpr&#257;ta dusm&#257;s, sv&#275;t&#257; nevain&#299;ba! Un ar&#299; nomu&#353;&#299;t k&#257;du tu sp&#275;tu, acu nepamirk&#353;&#311;inot!

- N&#275;, - Enga dzedri attrauca. - Tik zemu man nem&#363;&#382;am negrimt!

- Un k&#257; v&#275;l! Gan tu, gan visas t&#257;s tavas lidzskr&#275;j&#275;jas! T&#257;pat k&#257; Pelein&#275;, k&#257; p&#257;r&#275;j&#257;s! Vi&#326;as tik j&#363;sm&#299;gi sprakstin&#257;ja hezocanus pret tiem nol&#257;pitajiem astazoiem! Kaut uz &#299;su br&#299;di vi&#326;as bija &#299;stas jilan&#275;, nevis kaut k&#257;das no&#382;&#275;lojamas &#269;&#299;kstules!

- Vi&#326;as &#353;&#257;va - un pa&#353;as nomira, - Enga bezkaisl&#299;gi piebilda.

- J&#257;, tie&#353;i t&#257;! T&#257;pat k&#257; tu, vi&#326;as nesp&#275;ja samierin&#257;ties ar domu, ka ir t&#257;das pa&#353;as k&#257; citas, ka nav ne par matu lab&#257;kas

Vaint&#275; iekoda l&#363;p&#257;, aptv&#275;rusi, ka niknum&#257; pasprukusi atbilde uz Engas jaut&#257;jumiem, ka &#353;&#299; pl&#257;npr&#257;ti&#326;a guvusi apmierin&#257;jumu

Paties&#299;bas atsk&#257;rsme piln&#299;b&#257; apdz&#275;sa Engas niknumu.

- Paldies, efensel&#275;, sirsn&#299;gs paldies! Tavs &#353;&#299;sdienas pakalpojums man un vis&#257;m Dziv&#299;bas Meit&#257;m ir vienk&#257;r&#353;i neatsverams. Tu atkl&#257;ji, ka m&#363;su ce&#316;&#353; ir taisnais ce&#316;&#353;, ka mums mier&#299;gi j&#257;turpina gaita, ne soli nesperot s&#257;nis no uz&#326;emt&#257; kursa. Tikai &#353;&#257;d&#257; veid&#257; m&#275;s varam non&#257;kt pie paties&#299;bas, ko run&#257;ja J&#363;ganinepsa. T&#257;s, kas nogalin&#257;ja, non&#257;v&#275;ja pa&#353;as sevi. P&#257;r&#275;j&#257;s to redz&#275;ja un iz&#353;&#311;&#299;r&#257;s par cit&#257;du n&#257;vi, vai ne?

Vaint&#275; bals&#299; ieskan&#275;j&#257;s salts naids:

- T&#257; tas izskat&#299;j&#257;s gan, tikai c&#275;lonis nav tas, ko tev labpatiktos saskatit. Ne jau p&#257;r&#257;kums p&#257;r cit&#257;m jilan&#275; izrais&#299;ja vi&#326;u n&#257;vi! Glu&#382;i otr&#257;di! Vi&#326;as izr&#257;d&#299;j&#257;s t&#257;das pa&#353;as k&#257; visas! Vi&#326;as cer&#275;ja, ka, izraid&#299;tas no pils&#275;tas, nenomirs k&#257; da&#382;dien depersonaliz&#275;tas bezv&#257;rda jilan&#275; Bet nek&#257;! Vi&#326;as nomira tie&#353;i t&#257;! Un j&#363;s neesat lab&#257;kas par cit&#257;m - pat ne mazdrusci&#326;! Paties&#299;b&#257; j&#363;s esat t&#299;r&#257;s saslaukas!

Dom&#257;s nogrimusi, Enga klusi k&#257;joja proj&#257;m. Durv&#299;s vi&#326;a apst&#257;j&#257;s, k&#257; sv&#257;rst&#299;dam&#257;s.

- Paldies, efensel&#275;! Paldies, ka nesl&#275;pi man &#353;o absol&#363;to paties&#299;bu. Man s&#257;pigi, ka tik daudz&#257;m bijis j&#257;mirst, lai l&#299;dz tai non&#257;ktu, bet laikam jau tikai &#353;&#257;di t&#257; var&#275;ja g&#363;t varu p&#257;r m&#363;su pr&#257;tiem. Un varb&#363;t pat tu, dzidam&#257;s p&#275;c n&#257;ves, esi nesusi mums dz&#299;v&#299;bu. Neviltots paldies tev!

Vaint&#275; dusm&#257;s ie&#353;&#326;&#257;c&#257;s; Enga laikus pasp&#275;ja nozust, un vi&#326;as r&#299;kle t&#257; ari palika neuzpl&#275;sta. &#352;&#257;da pateiciba pa&#353;reiz&#275;j&#257;s nezi&#326;as pilnaj&#257;s gaid&#257;s - t&#257; tik v&#275;l tr&#363;ka! Kaut kas j&#257;dara! Varb&#363;t tom&#275;r iet uz ambesedu, varb&#363;t m&#275;&#291;in&#257;t run&#257;t ar eista&#257;? N&#275;! Tas var&#275;tu beigties ar publisku pazemo&#353;anu, un tad vairs atpaka&#316;ce&#316;a neb&#363;tu. Bet ko tad? Vai tie&#353;&#257;m &#353;e nebija nevienas, ar ko dal&#299;ties raiz&#275;s? K&#257; nu ne! Viena bija. T&#257;, kura t&#257;pat k&#257; Vaint&#275; uzskat&#299;ja, ka nav nek&#257; svar&#299;g&#257;ka par astazou izn&#299;cin&#257;&#353;anu. Vi&#326;a izg&#257;ja lauk&#257;, pieaicin&#257;ja pirmo pagad&#299;ju&#353;os f&#257;rgaju un nor&#299;koja to uzmekl&#275;t Stalanu. Pati vi&#326;a atgriez&#257;s sav&#257; kambar&#299; un nikni so&#316;oja &#353;urpu turpu k&#257; ieslodz&#299;ta pl&#275;so&#326;a.

Diena jau sliec&#257;s uz novakari, bet gaidit&#257;s vie&#353;&#326;as k&#257; nebija, t&#257; nebija. Vaint&#275; pamaz&#257;m rim&#257;s un iesl&#299;ga miesisk&#257; un gar&#299;g&#257; stingum&#257;. Bezcer&#299;ba t&#257; sasaist&#299;ja vi&#326;as locek&#316;us, ka, Stalanai beidzot par&#257;doties, vi&#326;a bezmaz neb&#363;tu to paman&#299;jusi. Ar mok&#257;m pietraususies k&#257;jas, Vaint&#275; noskurin&#257;j&#257;s un v&#275;rs&#257;s pie atn&#257;c&#275;jas:

- Tu esi kl&#257;t, Stalan!

- Tu p&#275;c manis s&#363;t&#299;ji.

- J&#257;. Tev pa&#353;ai, protams, neien&#257;ca pr&#257;t&#257; mani apciemot.

- N&#275;. K&#257;ds to var&#275;tu redz&#275;t, past&#257;st&#299;t Malzasai Eista&#257; ne&#382;&#275;last&#299;ba nav tas, p&#275;c k&#257; es tiektos

- Ak t&#257;? L&#299;dz &#353;im es uzskat&#299;ju, ka tu kalpo man. Vai tie&#353;&#257;m tu augst&#257;k par visu v&#275;rt&#275; pati savu zv&#299;&#326;aino &#257;du?

Stalana, k&#257;jas iepletusi, st&#257;v&#275;ja k&#257; blu&#311;is - ne p&#257;ri p&#257;rk&#257;pt, ne apk&#257;rt apiet

- N&#275;, Vaint&#275;. Augst&#257;k par visu es v&#275;rt&#275;ju savu dienestu. Mans darbs ir izn&#299;cin&#257;t astazous. Kad tu vadi, es sekoju. Un zieme&#316;os tie &#326;udz k&#257; mu&#353;u k&#257;puri ga&#316;&#257;, - brad&#257;t un brad&#257;t Bet tu nevadi, un es nogaidu.

Vaint&#275; neoma tikko man&#257;mi noplaka.

- Vai es pareizi sapratu pamudin&#257;jumu, bra&#353;o Stalan? Vai tas bija m&#257;jiens, ka lab&#257;k b&#363;tu bijis savus sp&#275;kus izmantot prast&#257; bendes darbi&#326;&#257;, nokniebjot ikkatru smerdeli, kas tik patr&#257;p&#257;s? Ka nevajadz&#275;ja r&#299;kot vareno karag&#257;jienu, lai izsekotu un pie&#382;miegtu vienu vien&#299;gu dra&#326;&#311;a astazou?

- T&#257; es neesmu teikusi, Vaint&#275;. Bet tas gan t&#257; k&#257; b&#363;tu zin&#257;ms, ka ar&#299; man nav sve&#353;a v&#275;lme p&#257;rgrauzt r&#299;kli tie&#353;i &#353;im v&#257;rd&#257; nenosauktajam.

- Bet ne tik stipra, lai vaj&#257;tu to l&#299;dz pasaules malai?

Vaint&#275; atkal &#353;aud&#299;j&#257;s pa savu celli &#353;urpu turpu, nikni apcirzdam&#257;s pie sienas un ar k&#257;ju nagiem plucin&#257;dama gr&#299;das pinumu.

- Es tev past&#257;st&#299;&#353;u, bet tikai tev vienai, Stalan! Var jau b&#363;t, ka p&#275;d&#275;jais uzbrukums bija k&#316;&#363;da. Bet neviena ta&#269;u nezin&#257;ja, k&#257; tas beigsies; m&#275;s visas bij&#257;m sacer&#275;ju&#353;&#257;s uz slavas fanfar&#257;m. Pat t&#257; tur, kas tagad nev&#275;las ar mani run&#257;t.

Vi&#326;a piepe&#353;i apsvied&#257;s uz ri&#326;&#311;i un iegr&#363;da Stalanai ik&#353;&#311;i kr&#363;t&#299;s.

- Tad l&#363;k, uzticamo Stalan: saki man, k&#257; tas n&#257;kas, ka visu laiku tu manis vair&#299;jies, bet nu atkal esi kl&#257;t?

- Zaud&#275;jumi jau piemirsu&#353;ies. Galu gal&#257;, vairums boj&#257; g&#257;ju&#353;o bija f&#257;rgajas. Tagad jau k&#257;du laiku run&#257; tikai par t&#257;m jilan&#275;, kas me&#382;&#257; kritu&#353;as no astazou &#299;k&#353;&#311;iem, par liedag&#257; nomait&#257;tajiem v&#299;ri&#353;&#311;iem Esmu raudz&#299;jusi, lai cik iesp&#275;jams vair&#257;k jilan&#275; dab&#363;tu apl&#363;kot putnu sanest&#257;s bildes - t&#257;s ar astazoiem. Jilan&#275; skat&#257;s un niknojas. Un neizpratn&#275; vaic&#257;, k&#257;p&#275;c astazou slakti&#326;i p&#257;rtraukti

Vaint&#275; gandar&#299;ta pat ie&#311;&#275;rc&#257;s.

- Uzticamo Stalan, es tevi nenov&#275;rt&#275;ju! Kam&#275;r es vienatn&#275; aukl&#275;ju savu naidu, tu esi g&#257;d&#257;jusi, lai manai atstumt&#299;bai pien&#257;ktu gals! Un ne&#316;&#257;vusi aizmirst astazous! Un atg&#257;din&#257;jusi par to nodar&#299;jumiem! Visapk&#257;rt dr&#363;zm&#275;jas astazoi, kam tr&#363;kst dzelk&#353;&#326;a s&#257;nos! T&#257; gan! Dr&#299;z vi&#326;as pa&#353;as n&#257;ks pie manis, Stalan, jo atcer&#275;sies, ka astazou iznicin&#257;&#353;ana ir &#299;stais darbi&#326;&#353;, ko uztic&#275;t man! Mums ir mis&#275;jies, bet m&#275;s esam m&#257;c&#299;ju&#353;&#257;s no sav&#257;m k&#316;&#363;d&#257;m! Turpm&#257;k t&#257; lieta ies no rokas! M&#275;s iev&#257;ksim astazous, k&#257; iev&#257;c lopbar&#299;bas aug&#316;us no kokiem! L&#299;dz koks b&#363;s kails un vi&#326;i b&#363;s proj&#257;m, un D&#382;endazi pieder&#275;s jilan&#275; no viena oke&#257;na l&#299;dz otram!

- Es b&#363;&#353;u kop&#257; ar tevi, Vaint&#275;! Kop&#353; pa&#353;as pirm&#257;s reizes, kad es redz&#275;ju astazou, es sapratu: astazoi vai jilan&#275;! Vieniem j&#257;mirst

- Tiesa gan! T&#257; ir m&#363;su nolemt&#299;ba, m&#363;su uzdevums Pien&#257;ks diena, kad p&#275;d&#275;j&#257; astazous galvaskauss kar&#257;sies pie V&#275;stures Sienas.

Stalana atbild&#275;ja klus&#257;m un ar dzi&#316;u p&#257;rliec&#299;bu:

- T&#257;s b&#363;s tavas rokas, Vaint&#275;, kas to tur pak&#257;rs. Tavas, un ne citas.



XXIX

D&#382;endazi maketa ikvakara apmekl&#275;jumi pirms saulrieta izv&#275;rt&#257;s Vaint&#275; par paradumu. Ap to laiku celtnieces jau bija proj&#257;m, dienas darbi apdar&#299;ti, un viss kr&#275;slainais pla&#353;ums bija vi&#326;as r&#299;c&#299;b&#257;. Te vi&#326;a izp&#275;t&#299;ja, kas jauns dienas gait&#257; n&#257;cis kl&#257;t, vai putni atnesu&#353;i k&#257;dus jaunumus. Bija jau vasara, dz&#299;vnieku bari migr&#275;ja, ar&#299; astazou pulci&#326;i sakust&#275;j&#257;s. Vaint&#275; v&#275;roja, k&#257; tie apvienojas liel&#257;kos baros, tad atkal izkl&#299;st, un beigu beig&#257;s nav vairs skaidrs, kur kurais bars nok&#316;uvis.

Vakar&#257; vi&#326;u &#353;eit apciemoja Stalana un atnesa svaigi sa&#326;emtus uz&#326;&#275;mumus, lai sal&#299;dzin&#257;tu tos ar telpisko atveidu. Vaint&#275; k&#257;ri kampa att&#275;lus un r&#363;p&#299;gi tos caurskat&#299;ja, cik nu rieta bl&#257;zma at&#316;&#257;va. Jo raugi, reiz Stalana bija nejau&#353;i uzskr&#275;jusi Vaint&#275; mielojam acis ap maketu &#353;aj&#257; diennakts laik&#257;, un kop&#353; t&#257;s reizes bez v&#257;rdos izteiktas vieno&#353;an&#257;s bezmaz ik vakarus atnesa jaunus att&#275;lus ar kust&#299;gajiem astazou pulci&#326;iem. T&#257;d&#275;j&#257;di Vaint&#275; ne slikt&#257;k k&#257; citas pilsones zin&#257;ja par rad&#299;jumiem, kurus bija nozv&#275;r&#275;jusies izn&#299;cin&#257;t.

T&#257; k&#257; Vaint&#275; vairs nebija teik&#353;anas nor&#299;kot spiego&#353;anas lidojumus, vi&#326;a samierin&#257;j&#257;s ar to, ko liktenis sniedza. Lai kur&#257; t&#257;l&#257;s dienvidu ielejas viet&#257; ar&#299; att&#275;ls b&#363;tu uz&#326;emts, vi&#326;a to r&#363;p&#299;gi caurskat&#299;ja. Vaint&#275; nep&#257;rsteidza, ka k&#257;du dienu &#257;du nojumes bija nozudu&#353;as l&#299;dz ar lielajiem zv&#275;riem. Keriks laid&#257;s lap&#257;s, pirms vi&#326;a atgrie&#382;as! Bet nekur jau vi&#326;&#353; negl&#257;bsies, Vaint&#275; par to ne&#353;aubij&#257;s.

Visu garo vasaru vi&#326;a pavad&#299;ja, apg&#363;stot maketu, un klusib&#257; gaid&#299;ja. Modr&#257;s acis sekoja daudzo pulci&#326;u kust&#299;bai un iev&#275;roja, ka viens no liel&#257;kajiem astazou bariem nerimt&#299;gi virz&#257;s uz austrumiem. &#352;is bars atst&#257;ja patv&#275;rumu kalnos un tuvoj&#257;s oke&#257;na krastam; Vaint&#275; joproj&#257;m cieta klusu. Tie apmet&#257;s uzbrukumam &#275;rt&#257; att&#257;lum&#257; no j&#363;ras, bet vi&#326;a tikai aizvien nogaid&#299;ja. Vi&#326;as paciet&#299;bai nebija m&#275;ra. Stalana zi&#326;oja, ka astazou b&#299;stamais tuvums dara jilan&#275; &#299;gnas un modina neizpratni, k&#257;p&#275;c gan tie v&#275;l nav padz&#299;ti. &#352;&#299; murdo&#326;a non&#257;ca ari Malzasas aus&#299;s, ari eista&#257; redz&#275;ja kartes - un no vi&#326;as gaid&#299;ja r&#299;c&#299;bu. Sabiedr&#299;bas spiediens tagad v&#275;rs&#257;s pret vi&#326;u, nevis Vaint&#275;, kurai tas, savuk&#257;rt, deva sp&#275;ku savald&#299;t savas dzi&#326;as. Domas par &#353;o lietu joproj&#257;m tracin&#257;ja, bet vi&#326;ai nebija nek&#257; ko zaud&#275;t, toties ieg&#363;t var&#275;ja daudz. Kad pie vi&#326;as ierad&#257;s f&#257;rgajas, Vaint&#275; izdev&#257;s nosl&#275;pt savi&#316;&#326;ojumu n&#257;ves salt&#257; stingum&#257;.

- Ir zi&#326;a, Vaint&#275;. No eista&#257;.

- Run&#257;!

- Tev t&#363;da&#316; j&#257;dodas uz ambesedu!

- Br&#299;vi! Es eju.

Vaint&#275; jau sen gatavoj&#257;s &#353;im br&#299;dim, diendien&#257; pr&#257;todama, cik ilgu iztur&#275;t pauzi starp zi&#326;as sa&#326;em&#353;anas br&#299;di un iera&#353;anos. Lielu ne: nav v&#275;rts bez jebk&#257;da labuma kaitin&#257;t Malzasu. Vi&#326;a bija grib&#275;jusi ar&#299; uzkl&#257;t rok&#257;m ritu&#257;los rakstus, bet atmeta &#353;o domu. Izr&#257;d&#299;&#353;an&#257;s b&#363;tu lieka. Vi&#326;a tikai uzpilin&#257;ja uz deln&#257;m smar&#382;&#299;gu e&#316;&#316;u, ier&#299;v&#275;ja to ar&#299; sekst&#275;, kas nosl&#275;pumaini ievizmoj&#257;s, un atlikumu izzieda pa apak&#353;delmiem. Tas ar&#299; viss. Tad vi&#326;a bez steigas, bet pa taisn&#257;ko ce&#316;u dev&#257;s uz ambesedu. &#352;eit, pils&#275;tas sird&#299;, vi&#326;a pati reiz s&#275;d&#275;jusi k&#257; eista&#257;. Bet - kas vi&#326;a ir &#353;obr&#299;d? No&#382;&#275;las sagrauzta l&#363;dz&#275;ja? N&#275;, nekas taml&#299;dz&#299;gs: vi&#326;a dr&#299;z&#257;k nomirtu, nek&#257; l&#363;gtos. Vaint&#275; bija cie&#353;i ap&#326;&#275;musies uzklaus&#299;t r&#299;kojumus un kalpot Alp&#299;sakai - un ne vair&#257;k. &#352;is l&#275;mums paud&#257;s ik kust&#299;b&#257;, ik sol&#299;.

Ambeseds bija papla&#353;in&#257;ts, lai sp&#275;tu uz&#326;emt Inegbanas pilso&#326;u papildin&#257;t&#257;s jilan&#275; masas. Vi&#326;as dr&#363;zm&#275;j&#257;s bari&#326;os, viss p&#363;lis l&#275;n&#257;m mutu&#316;oja un &#269;aloja. Sav&#257;kusies tauta zin&#257;ja par gaid&#257;mo Vaint&#275; iera&#353;anos, viena p&#275;c otras it k&#257; nevi&#316;us deva vi&#326;ai ce&#316;u, bet Vaint&#275; neman&#299;ja sev piev&#275;rstus skatienus un nedzird&#275;ja, ka k&#257;da sveicin&#257;tu. Vi&#326;a bija kl&#257;t, bet, kam&#275;r Malzasa neb&#363;s vi&#326;u uzrun&#257;jusi, neviena nepagodin&#257;s vi&#326;u ar uzman&#299;bu.

P&#363;l&#299;tis ap eista&#257; mazliet pa&#353;&#311;&#299;r&#257;s, dodot Vaint&#275; ce&#316;u, bet cit&#257;di nelik&#257;s ne zinis. Vi&#326;a nepiev&#275;rsa uzman&#299;bu &#353;ai aizvainojo&#353;ajai attieksmei un nelok&#257;mi turpin&#257;ja gaitu uz eista&#257; varaskr&#275;slu. Pie Malzasas s&#257;niem d&#299;&#382;&#257;j&#257;s Stalana. Medniece uztv&#275;ra Vaint&#275; skatienu, un vi&#326;as delnas iekr&#257;soj&#257;s sveicien&#257;. Vaint&#275; sveicienu at&#326;&#275;ma, klus&#299;b&#257; nozv&#275;r&#275;dam&#257;s neaizmirst uzdr&#299;kst&#275;&#353;anos, kas sl&#275;p&#257;s aiz &#353;&#299;s vienk&#257;r&#353;&#257;s atzin&#299;bas visp&#257;r&#275;ja noraid&#299;juma gaisotn&#275;.

Vaint&#275; nost&#257;j&#257;s pret&#299; Malzasai, nesteidz&#299;gi pav&#275;rsa pret to vienu aci un p&#275;c pauzes teica:

- Esmu kl&#257;t, eista&#257;.

- Redzu, Vaint&#275;.

No atbildes dvesa dzedra vienaldz&#299;ba. Vaint&#275; sp&#299;t&#299;gi klus&#275;ja, un p&#275;c br&#299;&#382;a Malzasa turpin&#257;ja.

- Zieme&#316;os ir astazoi. Tie k&#316;&#363;st nekaun&#299;gi, uzdr&#299;kstas pat tuvoties krastam, kur tos pien&#257;ktos apslakt&#275;t.

- Zinu, eista&#257;.

- Vai zini ar&#299;, ka es pav&#275;l&#275;ju Stalanai doties turp un pielikt punktu &#353;ai s&#275;rgai?

- To es nezin&#257;ju. Bet es dro&#353;i zinu, ka Stalana ir pirm&#257; un joproj&#257;m nep&#257;rsp&#275;t&#257; astazou izn&#299;cin&#257;t&#257;ja.

- Prieks dzird&#275;t &#353;&#257;dus v&#257;rdus. Bet Stalana ir cit&#257;s dom&#257;s. Vi&#326;a neuz&#326;emas sarnjenoto pien&#257;kumus astazou izn&#299;d&#275;&#353;an&#257;. Ko tu par to teiksi?

Atbild&#275; nedr&#299;kst&#275;ja pie&#316;aut ne vienu vien&#299;gu nevil&#353;u kust&#299;bu. Mirklis sl&#275;pa briesmas, un k&#316;&#363;da var&#275;ja d&#257;rgi maks&#257;t. Vaint&#275; s&#257;ka savu sak&#257;mo, un ik &#382;ests pauda piln&#299;gu va&#316;sird&#299;bu, gan nemazinot stingro ap&#326;em&#353;anos.

- Stalanas iema&#326;&#257;m prasm&#275; astazou veik&#353;an&#257; l&#299;dz&#299;gas neatrast, m&#275;s varam tikai m&#257;c&#299;ties no vi&#326;as. Kas attiecas uz vi&#326;as piem&#275;rot&#299;bu sarnjenoto pien&#257;kumiem - ne man par to spriest. Tikai eista&#257; var iecelt sarnjenoto, tikai eista&#257; var sarnjenoto atlaist.

Tas nu bija pateikts. Nek&#257;das spit&#299;bas, nek&#257;du m&#275;&#291;in&#257;jumu str&#299;d&#275;ties vai pieglaimoties, - kails fakta konstat&#275;jums. K&#257; alla&#382;, eista&#257; j&#257;iz&#353;&#311;iras pa&#353;ai. Citas var ieteikt, bet l&#275;mumu pie&#326;em tikai vi&#326;a.

Malzasa &#353;aust&#299;ja p&#363;li skatieniem, l&#299;dz visas apklusa. Stalana st&#257;v&#275;ja nelok&#257;ma k&#257; ozols, gatava izpild&#299;t r&#299;kojumus. Neviena, kas vi&#326;u redz&#275;ja, nesp&#275;tu pie&#316;aut pat domu, ka Stalana var&#275;tu nepiekrist eista&#257;. Ja Malzasa atz&#299;s vi&#326;u par sarnjenoto pien&#257;kumiem nepiem&#275;rotu, nek&#257;das ierunas nebija gaid&#257;mas.

Ar&#299; Vaint&#275; negras&#299;j&#257;s nepak&#316;auties. Vi&#326;a bija gatava dienestam kalpot. Malzasa neizl&#275;m&#299;gi sv&#257;rst&#299;j&#257;s starp ab&#257;m.

- Astazoi j&#257;izskau&#382;. Es k&#257; eista&#257; &#353;&#257; uzdevuma veik&#353;anai nozim&#275;ju par sarnjenoto Vaint&#275;. K&#257; tu esi iecer&#275;jusi to veikt, sarnjenoto?

Vaint&#275; apspieda savas izj&#363;tas, ne&#316;aujot triumfam izpausties k&#257;d&#257; nekontrol&#275;t&#257; kust&#299;b&#257;. Vi&#326;a vienk&#257;r&#353;i pam&#257;ja, ka pav&#275;le saprasta, un s&#257;ka savu runu.

- Astazoi, visi k&#257; viens, tagad vair&#257;s no piekrastes, kur vi&#326;u slaka dab&#363;jusi galu v&#257;liem vien. Bet reiz k&#257;da grupa nog&#257;ja krast&#257; un izlika mums slazdus. V&#275;rojot &#353;o baru pie oke&#257;na, es atkal redzu lamatas. Tas izvirza mums divus uzdevumus: izvair&#299;ties no &#353;im lamat&#257;m un iedzit taj&#257;s vi&#326;us pa&#353;us.

- K&#257; tu pl&#257;no to veikt?

- M&#275;s atst&#257;sim pils&#275;tu div&#257;s grup&#257;s. Pirmo komand&#275;s Stalana; t&#257; dosies uz zieme&#316;iem laiv&#257;s un uzbruks astazoiem tie&#353;i t&#257;pat, k&#257; esam dar&#299;ju&#353;as l&#299;dz &#353;im. Vi&#326;as grupa nakti pirms uzbrukuma p&#257;rlaidis krast&#257;. Es ar otru grupu &#257;trajos araketo izbrauk&#353;u atkl&#257;t&#257; j&#363;r&#257;, t&#257;lu aiz apv&#257;r&#353;&#326;a. M&#275;s izcelsimies krast&#257; zieme&#316;pus astazou un p&#275;k&#353;&#326;&#257; triecien&#257; sagrausim vi&#326;us.

Malzasas m&#257;jiens pauda sapratni, ko t&#363;da&#316; nomain&#299;ja &#353;aubas.

- Tas m&#363;s atbr&#299;votu no &#353;&#257; astazou bara, bet k&#257; lai nov&#275;r&#353; iesp&#275;ju, ka citi astazoi no sl&#275;p&#326;a var&#275;tu uzbrukt Stalanai un t&#257;s f&#257;rgaj&#257;m naktsgu&#316;&#257; atkl&#257;t&#257; pludmal&#275;?

- Vied&#257; Eista&#257;, &#353;is jaut&#257;jums patiesi ir &#316;oti b&#363;tisks. Nov&#275;rojot Stalanas vien&#299;bu v&#299;k&#353;amies gu&#316;ai, astazoi redz&#275;s, ka izkrauj tikai ga&#316;u un &#363;deni. M&#363;su jaunos nakts iero&#269;us izsai&#326;os tikai p&#275;c tumsas iest&#257;&#353;an&#257;s. P&#275;c to uzst&#257;d&#299;&#353;anas apm&#257;c&#299;t&#257;s jilan&#275;, kuras to pieprot it labi, k&#257;ps atpaka&#316; naktslaiv&#257;s. Ja s&#257;ksies uzbrukums, laivas aties no krasta, un liedag&#257; paliks tikai n&#257;ve.

Malzasa br&#299;di padom&#257;ja un apmierin&#257;ta nokrem&#353;&#316;oj&#257;s.

- Lai notiek! Pl&#257;ns ir labi p&#257;rdom&#257;ts. Redzu, ka tu esi ne mazums pr&#257;tojusi

par to.

Atzin&#299;gie v&#257;rdi satur&#275;ja mazliet divdom&#299;gu m&#257;jienu uz to, ka Vaint&#275;, b&#363;dama v&#275;l visai neskaidr&#257; status&#257;, jau bija kalusi pl&#257;nus, tom&#275;r &#353;&#299; piebilde &#353;&#311;ita gana nenoz&#299;m&#299;ga, turkl&#257;t peln&#299;ta, un Vaint&#275; nemaz nes&#257;ka taisnoties. Vi&#326;a atkal ir sarnjenoto, un nekam citam nav noz&#299;mes. Joproj&#257;m apvaldot pacil&#257;t&#299;bu, vi&#326;a dzedri turpin&#257;ja.

- Tas v&#275;l nav viss, kas b&#363;tu sak&#257;ms par Stalanas vien&#299;bas sp&#275;ku. Selekcion&#275;jot nakts iero&#269;us, m&#275;s atkl&#257;j&#257;m, ka tikai neliela da&#316;a jilan&#275; ir sp&#275;j&#299;gas r&#299;koties nakt&#299;, pat m&#257;ksl&#299;gaj&#257; apgaismojum&#257;.Tie&#353;i &#353;&#299;s speci&#257;listes uzst&#257;d&#299;s aizsargier&#299;ces un p&#275;c tam pa gaismas taci&#326;&#257;m atgriez&#299;sies laiv&#257;s. P&#257;r&#275;j&#257;m, tas ir, f&#257;rgaj&#257;m j&#257;paliek krast&#257;. Ja tie&#353;&#257;m gaid&#257;ms uzbrukums, &#316;oti iesp&#275;jams, ka t&#257;s visas b&#363;s pagalam.

- Tas nav labi. - Malzasa sa&#299;ga. - Jau p&#257;r&#257;k daudz f&#257;rgaju ir zaud&#275;ts.

- Es zinu, eista&#257;. Kam v&#275;l, ja ne man to zin&#257;t! Tie&#353;i t&#257;p&#275;c es neparko nev&#275;los redz&#275;t t&#257;s mirstam, un, t&#257; k&#257; nav paredz&#275;ts, ka krast&#257; palic&#275;jas c&#299;n&#299;sies, es pied&#257;v&#257;ju aizst&#257;t t&#257;s ar N&#257;ves Meit&#257;m. Neba nu &#353;&#299;m paraz&#299;t&#275;m, kas aprij pils&#275;tas labumus, nerad&#299;sim pielietojuma!

Malzasa sav&#257; v&#275;l&#299;b&#257; ne&#382;&#275;loja atzin&#299;bas &#382;estus p&#275;c &#353;&#257; ieteikuma; vi&#326;as delnas apmierin&#257;t&#299;b&#257; zeltaini vizmoja.

- Tu tie&#353;&#257;m esi sarnjenoto, Vaint&#275;, jo tikai tu sp&#275;j aizdom&#257;ties l&#299;dz &#353;&#257;d&#257;m vilt&#299;b&#257;m. Dari savu darbu, nekav&#275;jies!

- Priek&#353;darbi b&#363;s paveikti jau &#353;odien. Kr&#257;jumi b&#363;s iekrauti. Abas vien&#299;bas dosies ce&#316;&#257; r&#299;tausm&#257;.

Laiks steidzin&#257;ja, bet Vaint&#275; &#353;o sirojumu bija izpl&#257;nojusi l&#299;dz s&#299;kumiem - pat nezin&#257;dama, vai vi&#326;ai lemts to k&#257;dreiz vad&#299;t, bet ik br&#299;di tam gatava. Jilan&#275; kop&#299;gie p&#363;li&#326;i &#316;&#257;va steig&#353;us sagatavot visu, k&#257; n&#257;kas. Ja kaut kas visp&#257;r trauc&#275;ja, tad t&#257; bija Enga: vi&#326;a uzst&#257;ja uz sarunu ar Vaint&#275; un negras&#299;j&#257;s ne par k&#257;du cenu atk&#257;pties no savas pras&#299;bas. Liels bija vi&#326;as izbr&#299;ns, kad pras&#299;ba nekav&#275;joties tika apmierin&#257;ta.

- Kas tie par sav&#257;diem r&#299;kojumiem, Vaint&#275;? Ko tu v&#275;lies dar&#299;t ar Dz&#299;v&#299;bas Meit&#257;m?

- Es esmu sarnjenoto, un k&#257; pie t&#257;das tev b&#363;s pie manis v&#275;rsties!

Enga sp&#299;t&#299;gi sasl&#275;j&#257;s, bet laikus ap&#311;&#275;r&#257;s, ka personiskais lepnums &#353;obr&#299;d j&#257;atst&#257;j otraj&#257; pl&#257;n&#257;.

- Esmu r&#299;kojusies p&#257;rsteidz&#299;gi, sarnjenoto. Es, zem&#257;k&#257;, v&#275;r&#353;os pie augst&#257;k&#257;s. L&#363;dzu, paskaidro man, par ko liecina tavas komandas!

- Tevi un tavas l&#299;dzgaitnieces sas&#275;din&#257;s laiv&#257;s un nos&#363;t&#299;s uz austrumiem. Jums neb&#363;s iero&#269;u, jums neliks non&#257;v&#275;t. Vien&#299;gais, ko es v&#275;los, ir j&#363;su darbs pils&#275;tas lab&#257;.

- Tas noteikti nav viss. Tu kaut ko sl&#275;p.

- Neb&#363;t ne. Nedz ar&#299; grasos t&#257; dar&#299;t. J&#363;s pat&#275;r&#275;jat Alp&#299;sakas p&#257;rtiku. T&#257;s, kas ir gatavas mirt par Alp&#299;saku, sarg&#257; ar&#299; j&#363;s. T&#257;p&#275;c, kad ievajadz&#275;sies j&#363;su pal&#299;dz&#299;bu, j&#363;s izmantos.

- T&#257; lieta nav t&#299;ra! Un ja nu m&#275;s atsak&#257;mies?

- Tad iesiet tik un t&#257;. Ja vajadz&#275;s - kaut vai sava&#382;otas. Un tagad liec mani mier&#257;! T&#257; bija j&#363;su pa&#353;u izv&#275;le, un tavi iebildumi mani neinteres&#275;. Br&#299;va! Man daudz j&#257;str&#257;d&#257;.

J&#257;dom&#257;, Vaint&#275; noteikt&#299;ba un vienaldz&#299;ba pret atrun&#257;m bija p&#257;rliecin&#257;jusi Engu, ka nepak&#316;auties pav&#275;l&#275;m ir velti: vi&#326;as tiks pak&#316;autas kaut vai ar varu. T&#257; nu n&#257;kamaj&#257; r&#299;t&#257; l&#299;dz ar gaismas sv&#299;du Dz&#299;v&#299;bas Meitas trul&#257; vienaldz&#299;b&#257; kr&#257;va laiv&#257;s bag&#257;&#382;u un sak&#257;pa taj&#257;s ari pa&#353;as.

Vaint&#275; pati person&#299;gi p&#257;rliecin&#257;j&#257;s, ka nakts aizsargl&#299;dzek&#316;i ir piln&#299;b&#257; nokomplekt&#275;ti. Te piepe&#353;i piesteidz&#257;s Stalana, &#299;k&#353;&#311;os &#326;urc&#299;dama att&#275;lu loksnes.

- L&#363;k, palielin&#257;tie uz&#326;&#275;mumi, ko tu piepras&#299;ji, sarnjenoto!

- Vai tu redz&#275;ji vi&#326;u? Vai tas ir vi&#326;a bars?

Stalanas &#382;esti pauda nenoteikt&#299;bu.

- Viens no &#353;iem rad&#299;jumiem tie&#353;&#257;m var&#275;tu b&#363;t &#353;is, bet vi&#326;i visi ir spalvaini, visi &#353;&#311;iet p&#275;c viena &#291;&#299;mja.

Vaint&#275; sagr&#257;ba loksnes un steig&#353;us izskat&#299;ja t&#257;s, citu p&#275;c citas aizmetot proj&#257;m, lidz atrada mekl&#275;to.

- L&#363;k! &#352;aubu nav - tas ir Keriks! Ka&#382;oks ir ataudzis, k&#257; tu tr&#257;p&#299;gi atz&#299;m&#275;ji, bet &#353;is vieplis! Tas ir vi&#326;&#353; - rau, &#353;is, pa&#353;&#257; krast&#257;! Nekur vi&#326;&#353; nespruks! Vai zini, kas tev dar&#257;ms?

- Protams! Pl&#257;ns ir labu labais!

Stalana &#316;oti reti at&#316;&#257;v&#257;s k&#257;du joci&#326;u, bet &#353;oreiz vi&#326;a nenociet&#257;s:

- T&#299;ri vai nerad&#299;jumu aplaimo&#353;anas pl&#257;ns: es pirmo reizi v&#275;l&#299;g&#257; viesm&#299;l&#299;b&#257; aicin&#257;&#353;u astazous uzbrukt.

Pabeigusi iekrau&#353;anos, Stalana ar savu flotili dev&#257;s uz zieme&#316;iem. Tikai pa&#353;&#257; novakar&#275; vi&#326;ai n&#257;c&#257;s konstat&#275;t, ka visi p&#363;li&#326;i v&#275;j&#257;. Viss gan norit&#275;ja, k&#257; pl&#257;nots: cauru dienu ku&#291;oju&#353;as, pret rietu sasniegu&#353;as m&#275;r&#311;i un jau izkr&#257;vu&#353;as aizsardz&#299;bas iero&#269;u sai&#326;us, vi&#326;as uzzin&#257;ja, ka neb&#363;s kur tos likt liet&#257;. Jo raugi, l&#299;dz ar p&#275;d&#275;jiem saules stariem t&#257;lu aiz s&#275;k&#316;iem iznira araketo, kura spuras vir-< sotn&#275; &#382;estikul&#275;ja k&#257;da jilan&#275;. Stalana laiv&#257; dev&#257;s turp.

Jilan&#275; no araketo kl&#257;ja sauca:

- Es run&#257;ju Vaint&#275; v&#257;rd&#257;! Vi&#326;a teica, lai j&#363;s r&#299;t atgrie&#382;oties! Ar visu apr&#299;kojumu! Uzbrukuma pl&#257;ni main&#299;ju&#353;ies.

Lai nu ko, bet &#353;&#257;du pav&#275;rsienu Stalana negaid&#299;ja. Vi&#326;a p&#257;rskaitusies grib&#275;ja p&#257;rtraukt run&#257;t&#257;ju, bet apr&#257;v&#257;s

- Tas t&#257;p&#275;c, - jilan&#275; turpin&#257;ja, - ka astazoi ir proj&#257;m. Tie &#353;odien pa galvu, pa kaklu metu&#353;ies atpaka&#316; iek&#353;zem&#275;. Nav vairs neviena, ko izn&#299;cin&#257;t!



XXX

Nomait&#257;jis trusi, pl&#275;so&#326;a aps&#275;d&#257;s nokaltu&#353;a koka kailajos zaros. Notupies tur r&#257;mi k&#257; lakt&#257;, tas saplos&#299;ja upuri un aprija, un ilgi klukn&#275;ja miegain&#257; pa&#353;apmierin&#257;t&#299;b&#257;. Uz k&#257;jas jau pa lielu gabalu v&#299;d&#275;ja tum&#353;s klunkucis, ko ikviens var&#275;ja ieraudz&#299;t pat no savas telts priek&#353;as. Putns notrina kn&#257;bi gar koka krevi, sak&#257;rtoja spalvas un beidzot ari slinkiem sp&#257;rnu v&#275;zieniem uznira debess velv&#275;, apmeta da&#382;us goda ap&#316;us un izzuda dienvidu virzien&#257;. Bija jau v&#275;la p&#275;cpusdiena.

Viens no pui&#353;e&#316;iem, kuri bija nor&#299;koti v&#275;rot gaisa spiegus, t&#363;da&#316; met&#257;s mekl&#275;t Keriku. Margalus piesedza acis un v&#275;l saman&#299;ja izz&#363;do&#353;o gai&#353;o ple&#311;i debes&#299;s.

- Herilak, nu tas ir proj&#257;m!

Lielais mednieks nov&#275;rs&#257;s no &#311;id&#257;jam&#257; brie&#382;a rumpja un nopl&#257;t&#299;ja l&#299;dz elko&#326;iem asi&#326;ain&#257;s rokas.

- Var jau b&#363;t v&#275;l citi

- Var jau b&#363;t, protams, p&#257;rsteidz&#299;gus secin&#257;jumus neizdar&#299;sim. Bet tas j&#363;ras- putnu bars ir izkl&#299;dis, un puikas teic, ka redzeslok&#257; vairs lielu putnu nemanot.

- Kas mums, tavupr&#257;t, j&#257;dara, margalu?

- J&#257;steidz proj&#257;m, negaidot tumsu. P&#257;rtikas mums &#353;imbr&#299;&#382;am pietiek; paliekot &#353;e ilg&#257;k, m&#275;s neko neg&#363;st&#257;m.

- Lai notiek. Paz&#363;dam!

Visa vi&#326;u iedz&#299;ve jau bija sasai&#326;ota ce&#316;ojuma gatav&#299;b&#257;. Teltis nojauca, mastodontus iej&#363;dza &#353;&#316;&#363;ce&#326;os un veic&#299;gi tos piel&#257;d&#275;ja. Visi kv&#275;loja ilg&#257;s &#257;tr&#257;k atst&#257;t &#353;o b&#299;stamo krastu un mekl&#275;t gl&#257;bi&#326;u kalnos. P&#275;d&#275;jais sainis v&#275;l nebija piesiets, kad pirmie mastodonti jau smagn&#275;ji aizlumpa&#269;oja. Mednieki aizejot v&#275;l nol&#363;koj&#257;s p&#257;r plecu, bet ne liedag&#257;, ne debes&#299;s neman&#299;ja nek&#257; aizdomiga. Krast&#257; v&#275;l kv&#275;pa ugunskuri, uz r&#257;mja &#353;&#363;poj&#257;s brie&#382;a liemenis, bet samadi jau bija proj&#257;m.

Vi&#326;i g&#257;ja l&#299;dz pat tumsai, pa br&#299;dim apst&#257;joties, lai iekostu aukstu ga&#316;u, un, ugunskurus nek&#363;ru&#353;i, dev&#257;s t&#257;l&#257;k. G&#257;jiens virz&#299;j&#257;s bez m&#299;tas, tikai &#299;su br&#299;di dodot atelpu lopiem. L&#299;dz ar sauli vi&#326;i bija me&#382;ainaj&#257; paugurain&#257; t&#257;lu s&#257;nis no vi&#326;u mar&#353;ruta uz rietumpuses piekrasti. Mastodontus izj&#363;dza no &#353;&#316;&#363;ce&#326;iem, lai tie gan&#257;s, kam&#275;r samadi zem kokiem dus.

Kad Armuna atv&#275;ra acis, iesl&#299;pie saules stari liecin&#257;ja par p&#275;cpusdienu. Vi&#326;u bija pamodin&#257;ju&#353;as mazu&#316;a bad&#299;g&#257;s klaigas. Ats&#275;dusies pret stumbru, vi&#326;a pielika br&#275;kuli pie kr&#363;ts. Kerika l&#299;dz&#257;s vairs nebija; Armuna redz&#275;ja vi&#326;u nor&#257; t&#275;rg&#257;jam ar samadariem. P&#275;c br&#299;&#382;a Keriks ar skarbi nopietnu vaigu jau &#269;&#257;poja aug&#353;up pa nokaln&#299;ti, bet, ieraudz&#299;jis Armunu, atplauka. Abi sasmaid&#299;j&#257;s, vi&#326;a satv&#275;ra vi&#326;a rokas deln&#257;s un novilka sev lidz&#257;s.

- M&#275;s dr&#299;z dodamies, - Keriks teica, nov&#275;rsdamies, lai neredz&#275;tu, k&#257; izdziest smaids Armunas sej&#257;.

- Tev tas noteikti j&#257;dara? - vi&#326;a cie&#353;i sa&#382;&#326;audza Kerika delmu; jaut&#257;jums izskan&#275;ja dr&#299;z&#257;k k&#257; apgalvojums.

- Tu ta&#269;u pati zini. Tas bija mans pl&#257;ns! Es nevaru likt citiem doties uzbrukum&#257; bez manis.

- Tu pamet&#299;si mani - Tas izskan&#275;ja skarbi k&#257; visa vi&#326;as vientul&#299;g&#257; dz&#299;ve. - Tu esi viss, kas man ir.

- Nav tiesa. Tev tagad ir Arnhv&#299;ts, un tu g&#257;d&#257;si par vi&#326;a dro&#353;&#299;bu, l&#299;dz es atgriez&#299;&#353;os. Man tas j&#257;dara, un visiem tas j&#257;dara, un p&#275;c tam samadi B&#362;S dro&#353;&#299;b&#257;. Bet par to nevar b&#363;t ne runas, kam&#275;r vien &#353;aj&#257; pasaul&#275; ir maragi. Tu mier&#299;gi iesi ar samadiem uz to p&#316;avu upes ielok&#257;. M&#275;s j&#363;s tur uzmekl&#275;sim, pirms v&#275;l ziema b&#363;s gal&#257;. Paliec dro&#353;&#299;b&#257; un gaidi mani atgrie&#382;amies.

- Tu ta&#269;u atgriez&#299;sies, saki man t&#257;!

Vi&#326;as galva nosl&#299;ga uz kr&#363;t&#299;m un matu j&#363;klis aizsedza seju k&#257; sen&#257;s dien&#257;s. Mazulis k&#257;r&#299;gi &#353;makstin&#257;ja un blisin&#257;ja apa&#316;as, zilas acis. Keriks viegli sa&#326;&#275;ma Armunu aiz zoda, pav&#275;rsa vi&#326;as seju uz sevi, pa&#353;&#311;&#299;ra garos matus un p&#257;rlaida pirkstgalus p&#257;r vi&#326;as seju, p&#257;r &#353;&#311;eltaj&#257;m l&#363;p&#257;m.

- Ari es dz&#299;voju vientul&#299;b&#257;, t&#257;pat k&#257; tu, - vi&#326;&#353; &#269;ukst&#275;ja vi&#326;ai pie auss. - Ar&#299; es at&#353;&#311;iros no cit&#257;m, es ien&#299;du t&#257;s visas visapk&#257;rt. Tas viss palicis pag&#257;j&#299;b&#257;. Nu m&#275;s esam kop&#257;; kad es atgriez&#299;&#353;os, m&#275;s nekad vairs ne&#353;&#311;irsimies. Es apsolu.

Maigais gl&#257;sts Armunu atbru&#326;oja; vi&#326;a ta&#269;u zin&#257;ja, ka &#353;ie v&#257;rdi teikti no visas sirds, ka vi&#326;am nen&#257;k smiekli, l&#363;kojoties vi&#326;as sej&#257;. Kakl&#257; sak&#257;pa kamols; vi&#326;a paloc&#299;ja galvu, piel&#275;ca k&#257;j&#257;s, nov&#275;rs&#257;s un, aij&#257;jot b&#275;rnu, piev&#275;rsa visu uzman&#299;bu tam, lai neb&#363;tu j&#257;redz, k&#257; mednieki aiziet.

Herilaks vad&#299;ja grupu aug&#353;up paugurain&#257;, visu ce&#316;u turoties koku pa&#275;n&#257;. Solis tur&#275;j&#257;s raits un vienm&#275;r&#299;gs; visi bija d&#363;&#353;&#299;gi, labi &#275;du&#353;i un r&#363;p&#299;gi noska&#326;oju&#353;ies g&#257;jienam. Muguras gan l&#299;ka zem nast&#257;m, bet t&#257; liel&#257;koties bija p&#257;rtika, kura ce&#316;ojuma gait&#257; pak&#257;peniski izs&#299;ks. &#352;oreiz bija &#316;oti svar&#299;gi net&#275;r&#275;t laiku med&#299;b&#257;m, bet iesp&#275;ju robe&#382;&#257;s palielin&#257;t att&#257;lumu starp medniekiem un samadiem. Gaisa spiegi nedrikst paman&#299;t vi&#326;u promb&#363;tni; vi&#326;iem laicigi j&#257;noz&#363;d m&#363;&#382;ame&#382;&#257;.

Grupa virz&#299;j&#257;s bez apst&#257;jas, l&#299;dz tums&#257; vairs nevar&#275;ja redz&#275;t, kur k&#257;ju likt, un tad sabruka sp&#275;ku izsikum&#257;. Tikai tagad Herilaks deva z&#299;mi apst&#257;ties. Vi&#326;&#353; nosvieda nastu zem&#275;, un p&#257;r&#275;jie, apmierin&#257;ti krek&#353;&#311;in&#257;dami, dar&#299;ja t&#257;pat. Keriks aps&#275;d&#257;s l&#299;dz&#257;s Herilakam, un abi taup&#299;gi dal&#299;ja &#275;dma&#326;u. Visi klus&#275;ja, tumsa sabiez&#275;ja, iemirdz&#275;j&#257;s zvaigznes. Kaut kur virs galvas &#363;jin&#257;ja p&#363;ce.

- Vai vi&#326;i m&#363;s jau nov&#275;ro? - Herilaks satr&#363;k&#257;s. - Vai &#353;&#299; p&#363;ce st&#257;sta citiem putniem, ka m&#275;s esam &#353;e?

- N&#275; tak. Vienk&#257;r&#353;i p&#363;ce, un viss. Un putni, kas m&#363;s izspiego, zi&#326;o maragiem, ne jau citiem putniem. Putns, kur&#353; m&#363;s redz&#275;ja vakar, v&#275;l neb&#363;s atgriezies Alp&#299;sak&#257;, t&#257;tad vi&#326;as joproj&#257;m dom&#257;, ka m&#275;s uzturamies piekrast&#275;. Kad vi&#326;as atkl&#257;s m&#363;su promb&#363;tni un s&#363;t&#299;s citus m&#363;s mekl&#275;t, m&#275;s jau b&#363;sim gabal&#257;. Vi&#326;as atrad&#299;s samadus un sekos tiem. T&#257;s neb&#363;s gatavas uziet m&#363;s &#353;eitan. Tikai pie pa&#353;as pils&#275;tas mums j&#257;b&#299;stas tikt paman&#299;tiem.

- Vai tad jau b&#363;s par v&#275;lu?

- J&#257;, tad vi&#326;&#257;m jau b&#363;s par v&#275;lu ko pas&#257;kt.

Bra&#353;i r&#363;kts, Keriks sevi nosm&#299;n&#275;ja. Vai tie&#353;&#257;m &#353;&#299; mednieku sauji&#326;a var izn&#299;cin&#257;t vareno pils&#275;tu ar vis&#257;m iem&#299;tniec&#275;m? Tas &#353;&#311;ita neticami. Cik vi&#326;u &#353;eit bija? Maz&#257;k nek&#257; tr&#299;s holtu, maz&#257;k nek&#257; tr&#299;s v&#299;ru skaitlis. Bru&#326;oju&#353;ies hezo- caniem? Neba nu jilan&#275; - bez tiem. Hezocani un &#353;aujamloki, un &#353;&#311;&#275;pme&#353;i - pret vareno cilti, kas apdz&#299;vo pasauli, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks. &#352;is bied&#275;jo&#353;ais pretstats kl&#257;ja tum&#353;u &#275;nu p&#257;r vi&#326;a dom&#257;m, v&#275;l tum&#353;&#257;ku par &#353;o necaurredzamo nakti. K&#257; lai to veic!

Nezi&#326;a lika vi&#326;a pirkstiem v&#275;l cie&#353;&#257;k iekramp&#275;ties koka pinum&#257;, ko vi&#326;i nesa sev l&#299;dzi jau no ielejas. Groz&#257; atrad&#257;s akme&#326;i, kuros bija sag&#363;st&#299;ta uguns. Ar uguni to var&#275;tu veikt! Var veikt! Un paveiks! &#352;&#299; cie&#353;&#257; ap&#326;&#275;m&#299;ba tur&#275;ja Keriku cie&#353;i k&#257; Keriks - grozu.

Vi&#326;&#353; atlaid&#257;s uz s&#257;na un iesliga dzi&#316;&#257; mieg&#257;.

- Putni, ko izs&#363;t&#299;j&#257;m pirmos, ir jau atpaka&#316;, - Vaint&#275; kl&#257;st&#299;ja. - Att&#275;li jau caurskat&#299;ti, un m&#275;s dom&#257;jam, ka astazou bars no krasta ir jau nupat non&#257;cis visai tuvu &#353;iem kalniem, &#353;e, zieme&#316;os.

- Vai tas ir dro&#353;i? - Malzasa &#353;aubij&#257;s.

- Ar astazoiem nekas nav dro&#353;i, jo &#353;ie rad&#299;jumi l&#299;dzin&#257;s cits citam k&#257; f&#257;rgajas. Toties ir skaidrs, ka liedag&#257; vi&#326;u vairs nav, turkl&#257;t te uz dienvidiem, tuv&#257;k mums, vairs nav neviena astazou bara.

Stalana klusa st&#257;v&#275;ja aiz muguras un klaus&#299;j&#257;s. Nek&#257;di bari nav uzieti, vi&#326;a var&#275;ja to apstiprin&#257;t. No otras puses, nekas nenoz&#299;m&#275; neko. Vis&#257; &#353;aj&#257; liet&#257; kaut kas nerim&#275;j&#257;s. Vi&#326;ai bija sav&#257;da nojauta, &#299;sta mednieces nojauta, bet - kas ir t&#257;s c&#275;lonis? Malzasa, gan neb&#363;dama medniece, piln&#299;b&#257; saprata &#353;o neomul&#299;go saj&#363;tu.

- Es t&#257; ar&#299; netieku skaidr&#299;b&#257;, k&#257;p&#275;c &#353;ie zv&#275;ri, m&#275;roju&#353;i tik t&#257;lu ce&#316;u l&#299;dz piekrastei, piepe&#353;i &#326;em un metas atpaka&#316;?

Vaint&#275; kust&#299;bas pauda nezi&#326;u.

- Vi&#326;i med&#299;, vi&#326;i uzkr&#257;j p&#257;rtiku ziemai Vi&#326;i &#311;er zivis.

- Med&#299;b&#257;m vi&#326;iem laika bija pamaz - Stalana pr&#257;tu&#316;oja.

- Tie&#353;i t&#257;, - iejauc&#257;s Malzasa. - T&#257;tad, k&#257;p&#275;c vi&#326;i tik sav&#257;di izr&#299;kojas? Vai vi&#326;u r&#299;c&#299;ba ir m&#275;r&#311;tiec&#299;ga, vai vi&#326;i tikai tekal&#275; k&#257; da&#382;dien zv&#275;ri? Tev viens t&#257;ds ilgsto&#353;i pieder&#275;ja, Vaint&#275;, tev j&#257;zina!

- Vi&#326;i dom&#257;. Vi&#326;i apsver. Vi&#326;iem ir dz&#299;vnieciska izma&#326;a, kas var b&#363;t &#316;oti b&#299;stama. Nekad nedr&#299;kst aizmirst, k&#257; vi&#326;i toreiz izr&#275;&#311;in&#257;j&#257;s ar f&#257;rgaj&#257;m

- Tavs astazous izb&#275;ga, vai ne? Vai &#353;is bars krast&#257; bija tas, kuram pievienoj&#257;s tavs g&#363;steknis?

Vaint&#275; atbild&#275;ja - rimti, cik jau nu sp&#275;ja.

- Es t&#257; dom&#257;ju. &#352;is &#299;patnis ir b&#299;stams, jo tam ir ne tikai dzivnieciska izma&#326;a, bet ar&#299; &#353;is tas no jilan&#275; uzkr&#257;t&#257;s gudr&#299;bas.

T&#257;tad Malzasa izspiego vi&#326;u; t&#257; ir izdibin&#257;jusi vi&#326;as interesi par palielin&#257;tajiem uz&#326;&#275;mumiem. Ko lai saka? Tas bija gaid&#257;ms; ar&#299; vi&#326;a pati &#353;&#257;di r&#299;kotos.

- Zv&#275;r&#275;ns j&#257;nokauj, un vi&#326;a &#257;da j&#257;piekar pie &#274;rk&#353;&#311;u Sienas!

- Tie&#353;i to es ari v&#275;los, eista&#257;!

- Un kas tev tagad padom&#257;?

- Ne maz&#257;ku noz&#299;mi k&#257; &#353;&#257; viena &#299;pat&#326;a nomait&#257;&#353;anai es pie&#353;&#311;iru visas astazou slakas izn&#299;d&#275;&#353;anai. Beig&#257;s tas tikpat noved pie viena izn&#257;kuma: ja visi beigti, tad beigts ar&#299; vi&#326;&#353;.

- Pr&#257;tiga doma. K&#257; tu grasies to &#299;stenot?

- Ar eista&#257; at&#316;auju, es grib&#275;tu uzs&#257;kt trumalu, kas pieliktu punktu &#353;im draudam reizi par vis&#257;m reiz&#275;m.

Malzasa pauda tiklab atzin&#299;bu, k&#257; &#353;aubas. K&#257; ikviena jilan&#275;, vi&#326;a b&#275;rnu dien&#257;s oke&#257;n&#257; ne reizi vien bija piedal&#299;jusies trumal&#257;. Da&#382;&#257;di efenbari apvienoj&#257;s un sadarboj&#257;s kop&#299;gam m&#275;r&#311;im It bie&#382;i kalm&#257;ru bars izr&#257;d&#299;j&#257;s par lielu, lai to pat&#275;r&#275;tu viens efenbarus. Trumals, savuk&#257;rt, vien&#257;di&#326; beidz&#257;s ar m&#275;r&#311;objekta piln&#299;gu izn&#299;cin&#257;&#353;anu. Neviens neizspruka.

- Es saprotu tavas &#353;aubas, eista&#257;, bet neko citu nevar dar&#299;t. No Entobanas pils&#275;t&#257;m j&#257;saved f&#257;rgaju papildsp&#275;ki. Un araketo, un iero&#269;i. Un tad, pavasara beig&#257;s, m&#275;s dosimies uz zieme&#316;iem, izcelsimies krast&#257; un virz&#299;simies iek&#353;zem&#275; - uz rietumiem. Un apslakt&#275;sim vi&#326;us. Vasaras nogal&#275; b&#363;sim jau sasniegu&#353;as kalnus un pagriez&#299;simies uz dienvidiem, uz silto dienvidj&#363;ru. Pa ziemu mums pieg&#257;d&#257;s p&#257;rtiku. N&#257;kampavasar m&#275;s dosimies triecien&#257; kalnu vi&#326;&#257; pus&#275; - rietumos. N&#257;kamaj&#257; ziem&#257; astazou dzimuma vairs neb&#363;s. Pat ne viena vien&#299;ga p&#257;ra, kas var&#275;tu vaisloties k&#257;d&#257; tum&#353;&#257; un smird&#299;g&#257; nost&#363;r&#299;. T&#257;s ir manas domas, manas izj&#363;tas T&#257; j&#257;dara!

Malzasa to uzklaus&#299;ja un uz&#326;&#275;ma atzin&#299;gi, tom&#275;r vi&#326;u nom&#257;ca &#353;&#257;da ambicioza pl&#257;na v&#275;rien&#299;gums. Vai tas maz iesp&#275;jams? Vi&#326;a apl&#363;koja maketu, apsv&#275;ra milzu att&#257;lumus un astazou g&#363;zmu &#353;ajos pla&#353;umos. Vai tie&#353;&#257;m tos var t&#257; izn&#299;d&#275;t?

- Tie j&#257;izsv&#275;p&#275; k&#257; nelaba s&#275;rga! - vi&#326;a atbild&#275;ja pati uz savu jaut&#257;jumu. - Tas nenoliedzami j&#257;dara, bet - vai tie&#353;&#257;m jau n&#257;kamvasar tas iesp&#275;jams? Vai neb&#363;tu lab&#257;k s&#363;t&#299;t maz&#257;kas vien&#299;bas un izkaut uzietos bari&#326;us citu p&#275;c cita?

- Vi&#326;i ta&#269;u sl&#275;psies, vi&#326;i muks zieme&#316;u sasalum&#257;, kur mums ce&#316;&#353; liegts. Es pati grib&#275;ju tos veikt &#353;&#257;di, bet b&#299;stos, ka m&#363;s piemekl&#275;s neveiksme. F&#257;rgaju armija, kas izslauka visu zemi pa t&#299;ro - l&#363;k, risin&#257;jums! L&#363;k, gals &#353;im past&#257;v&#299;gajam draudam!

- Un tu, Stalan? Ko teiksi tu? - Malzasa piev&#275;rs&#257;s mednieces pamat&#299;gajam st&#257;vam. - Tu esi m&#363;su astazou izn&#299;cin&#257;t&#257;ja. Vai &#353;is pl&#257;ns b&#363;s tik veiksm&#299;gs, k&#257; Vaint&#275; apgalvo? Vai tie&#353;&#257;m mums j&#257;iz&#353;&#311;iras par trumalu?

Stalana ar skatienu nom&#275;roja milz&#299;go maketu un sak&#257;rtoja domas izteik&#353;anai vajadz&#299;gaj&#257; sec&#299;b&#257;.

- Ja r&#299;kosim trumalu, astazoi b&#363;s pagalam. Es tie&#353;&#257;m nezinu, vai ir iesp&#275;jams sav&#257;kt pietiekamus sp&#275;kus. Es nevadu, es nevaru to iz&#353;&#311;irt. Vien&#299;gais, ko varu pateikt: ja ir pietiekami sp&#275;ki, tad truinals dos pan&#257;kumus.

Iest&#257;j&#257;s klusums. Malzasa r&#363;p&#299;gi izsv&#275;ra citu izteiktos v&#257;rdus, un abas karot&#257;jas paciet&#299;gi gaid&#299;ja. Tad vi&#326;a teica sav&#275;jo, un tas skan&#275;ja k&#257; pav&#275;le:

- Trumals, sarnjenoto! Ej un izn&#299;cini astazous!



XXXI

- Piedod maznoz&#299;m&#299;g&#257;s iejauk&#353;anos tav&#257; neizm&#275;rojami noz&#299;m&#299;gaj&#257; darb&#257;, - Krunata ba&#382;&#299;gi uzrun&#257;ja sarnjenoto.

Vaint&#275;, iegrimusi dom&#257;s par gatavojamo karag&#257;jienu, st&#257;v&#275;ja pie D&#382;endazi maketa. Vi&#326;a glu&#382;i neapzin&#257;ti at&#326;&#275;ma sveicienu, bet atn&#257;c&#275;jas person&#299;bas apjau&#353;ana vi&#326;ai pras&#299;ja zin&#257;mu laiku. Ak, j&#257;, Krunata - vi&#326;a ta&#269;u savulaik p&#257;r&#326;&#275;ma Suakainas iestr&#257;des pils&#275;tas att&#299;st&#299;bas pl&#257;no&#353;an&#257;. Vi&#326;as pal&#299;dzes sav&#257;m rok&#257;m veidoja &#353;o maketu, un Krunata nosprauda t&#257;l&#257;k&#257;s att&#299;st&#299;bas virzienus. Tagad vi&#326;a pazem&#299;gi st&#257;v&#275;ja Vaint&#275; priek&#353;&#257; k&#257; viszem&#257;k&#257; f&#257;rgaja. Vi&#326;a bija virtuoza pl&#257;not&#257;ja, bet diem&#382;&#275;l cieta no pa&#353;apzi&#326;as tr&#363;kuma. Ar mok&#257;m novirz&#299;jusi domas no savas grandioz&#257;s ieceres, Vaint&#275; apsl&#275;pa &#299;gnumu un v&#275;rs&#257;s pie atn&#257;c&#275;jas ar siltiem v&#257;rdiem.

- Tas vien&#257;di&#326; ir liels gods - run&#257;t ar Krunatu. K&#257; varu pakalpot?

Krunata muls&#257;m kust&#299;b&#257;m &#326;urc&#299;ja atnest&#257;s bildes.

- Pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m, izsaku tev, Vaint&#275;, visdzi&#316;&#257;ko pateic&#299;bu par gaisa uz&#326;&#275;mumu tehnikas rad&#299;&#353;anu. Tai ir bijusi neatsverama noz&#299;me pils&#275;tpl&#257;no&#353;anas att&#299;st&#299;b&#257;. Manai atzin&#299;bai nav robe&#382;u.

Vaint&#275; at&#316;&#257;v&#257;s vien aprautu piekl&#257;j&#299;bas &#382;estu, jo ar mok&#257;m vald&#299;j&#257;s, lai ne&#316;autu va&#316;u augo&#353;ajai nepaciet&#299;bai. Krunata run&#257;jot gausi p&#257;r&#353;&#311;irst&#299;ja loksnes.

- Uz zieme&#316;iem no Alp&#299;sakas slejas prie&#382;u sili, bet augsne ir smil&#353;aina un liesa. Esmu apsv&#275;rusi iesp&#275;ju izveidot tur ap&#363;de&#326;o&#353;anas kan&#257;lu sist&#275;mu un, iesp&#275;jams, rakt dub&#316;u aizgaldus liel&#257;kajiem ga&#316;as lopiem. V&#257;rdu sakot, &#353;ajos apvidos uz&#326;emts daudz att&#275;lu, kas, protams, tevi nevar interes&#275;t. Ja nu vien&#299;gi &#353;o Ar&#299; tam neb&#363;tu lielas v&#275;rt&#299;bas, bet m&#275;s p&#275;t&#257;m ari dabisk&#257;s dz&#299;v&#299;bas formas, lai perspekt&#299;v&#257; t&#257;s izmantotu, t&#257;p&#275;c &#353;o att&#275;lu palielin&#257;ja

Vaint&#275; uzbudin&#257;jum&#257; neat&#316;&#257;v&#257;s teikt ne v&#257;rda, bet as&#257; kust&#299;ba, ar k&#257;du vi&#326;a skarbi izr&#257;va loksni no Krunatas &#299;k&#353;&#311;iem, tik un t&#257; pauda vi&#326;as izj&#363;tas.

Viens vien&#299;gs acu uzmetiens piln&#299;b&#257; izmain&#299;ja Vaint&#275; attieksmi.

- Br&#299;ni&#353;&#311;&#299;gi, Krunat, - vi&#326;a sirsn&#299;gi nopriec&#257;j&#257;s. - &#315;oti pareizi, ka atnesi to man. Vai vari par&#257;d&#299;t maket&#257; vietu, kur &#353;is att&#275;ls uz&#326;emts?

Krunata piev&#275;rs&#257;s maketam, bet Vaint&#275; skatiens palika piekalts uz&#326;&#275;mumam. Astazous, &#353;aubu nav! Vien&#257; &#311;ep&#257; - n&#363;ja ar akmens uzgali. &#352;&#299; mu&#316;&#311;e patiesi uzd&#363;rusies kaut kam v&#275;rt&#299;gam!

- L&#363;k, Vaint&#275;, tas ir kaut kur &#353;epat. Uz&#326;&#275;mums izdar&#299;ts te.

Tik tuvu! Tas gan bija tikai dra&#326;&#311;a astazous, zv&#275;ra gabals, bet t&#257; kl&#257;tb&#363;tne tik tuvu dienvidos kaitin&#257;ja. Pat satrauca. Te, t&#257;tad, var b&#363;t v&#275;l ne viens vien. Ir jau biju&#353;i gad&#299;jumi, kad jilan&#275; tepat pils&#275;tas apkaim&#275; kritu&#353;as no &#353;o zv&#275;ru nagiem. Vi&#326;a pasauca k&#257;du f&#257;rgaju.

- Nekav&#275;joties atved pie manis mednieci Stalanu! Bet tev, viedo Krunat, pateic&#299;ba no manis un no Alp&#299;sakas. &#352;im nerad&#299;jumam padom&#257; kas nel&#257;gs, un es par&#363;p&#275;&#353;os par vi&#326;u.

V&#275;rojot att&#275;lu, apm&#257;c&#257;s ar&#299; Stalanas vaigs.

- Vai &#353;&#299; bilde ir vien&#299;g&#257;?

- J&#257;, es visas caurskat&#299;ju jo r&#363;p&#299;gi.

- T&#257; ir vismaz divas dienas veca, - Stalana pr&#257;toja, r&#257;d&#299;dama uz maketu. - Ja astazous turpina virz&#299;bu uz dienvidiem, tas - vai tie - tagad var&#275;tu jau b&#363;t, pal&#363;k, &#353;eit. K&#257; r&#299;koties, sarnjenoto?

- Divk&#257;r&#353;ot pils&#275;tas apsardzi! P&#257;rliecin&#257;ties, vai trauksmes signaliz&#257;cija darbojas, k&#257; n&#257;kas. Bet tagad apst&#257;sti man &#353;&#257; apvidus &#299;patn&#299;bas, proti, ja rad&#299;jumi tuvojas Alp&#299;sakai, vai vari tikt tiem priek&#353;&#257; un aptur&#275;t vi&#326;us?

Stalana ar sav&#299;tiem &#299;k&#353;&#311;iem nor&#257;d&#299;ja maket&#257; uz kr&#363;mainu skrajme&#382;u aiz pils&#275;tas.

- Tur ir bie&#382;&#326;a un &#275;rk&#353;&#311;u kr&#363;mi, kam gandr&#299;z neiesp&#275;jami izlauzties cauri, ja nu vien&#299;gi pa zv&#275;ru tek&#257;m. Es t&#257;s p&#257;rzinu it labi. Izs&#363;ti spiegputnus, vislab&#257;k jau p&#363;ces, un noskaidro prec&#299;zi, kur astazoi &#353;obr&#299;d atrodas! Ja vieta zin&#257;ma, es &#326;emu mednieces un dodos izlikt slazdus.

- Dari t&#257;! - Vaint&#275; sekste sasl&#275;jusies tr&#299;s&#275;ja. - Es dom&#257;ju, ka tur ir Keriks. Tikai &#353;is nekau&#326;a var&#275;tu iedom&#257;ties l&#299;st tik tuvu Alp&#299;sakai, ar veselu varzu turkl&#257;t! No&#382;miedz vi&#326;u man par prieku, Stalan! Atnes nejauc&#275;na &#257;du! Pieknied&#275; to ar &#275;rk&#353;&#311;iem pie &#353;&#299;s sienas, lai varam v&#275;rot to kalstam!

-Tava griba ir mana griba, Vaint&#275;! Es pati ne maz&#257;k alkstu &#353;&#257; ne&#353;&#311;&#299;ste&#326;a n&#257;ves!

- Ar to ar&#299; k&#363;pin&#257;t&#257; ga&#316;a ir cauri, - Keriks noteica, ar zari&#326;u izbakstot t&#257;rpus no sakaltu&#353;&#257;s l&#275;k&#353;&#311;es. - Da&#382;iem medniekiem v&#275;l ir pa sauji&#326;ai ekotaza, bet ar

to nepietiks

Herilaks pl&#363;k&#257;ja ga&#316;as drisku; vi&#326;a &#382;ok&#316;i samala ar&#299; apkv&#275;pu&#353;o &#257;du un mu&#353;u k&#257;purus.

- Tuv&#257;k pie pils&#275;tas netr&#363;ks med&#299;juma. B&#363;s svaiga ga&#316;a.

Pat &#353;eit, prie&#382;u pa&#275;n&#257;, tveice k&#316;uva nom&#257;co&#353;a. Mu&#353;as zum&#275;ja pie pa&#353;as sejas un l&#299;da acu kakti&#326;os. Ilgais g&#257;jiens visus bija nogurdin&#257;jis, tom&#275;r neviens neat&#316;&#257;v&#257;s &#382;&#275;loties. Redzeslok&#257; v&#299;d&#275;ja tikai da&#382;i mednieki, citus aizsedza koku bl&#299;va, bet Keriks zin&#257;ja, ka vi&#326;i tepat me&#382;&#257; vien ir, nelok&#257;mi gatavi c&#299;&#326;ai. Vi&#326;&#353; ba&#382;&#299;j&#257;s tikai par to, ka ved &#316;audis dro&#353;&#257; n&#257;v&#275;. &#352;&#299;s iedomas uzm&#257;c&#257;s k&#257; drudzis - jo tuv&#257;k bija pils&#275;ta, jo bie&#382;&#257;k.

- Ejam nu! - Herilaks nos&#275;c&#257;s, pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s un uzmeta plec&#257; loku. Tur jau &#353;&#363;poj&#257;s ar&#299; vi&#326;a ce&#316;asoma, no kuras &#257;r&#257; v&#299;d&#275;ja hezocans. G&#257;jiena laik&#257; lielais mednieks jut&#257;s dro&#353;&#257;k ar &#353;&#311;&#275;pu rok&#257;.

Keriks deva z&#299;mi tuv&#257;kajam medniekam, un tas padeva komandu t&#257;l&#257;k. Herilaks k&#257; alla&#382; ie&#326;&#275;ma vietu g&#257;jiena priek&#353;gal&#257;. Vi&#326;&#353; vad&#299;ja medniekus p&#257;r paugurainu kr&#363;maini, t&#257;l&#257;k gar kropliem kokiem pies&#275;tu t&#299;reli, kur gais&#257; &#326;udz&#275;ja dzeld&#299;gi m&#363;d&#382;i. &#352;eit, grav&#257; starp diviem pauguriem, no purv&#257;ja iztec&#275;ja urdze. Herilaks pal&#275;nin&#257;ja soli, iepleta n&#257;sis un lika visiem apst&#257;ties. Kad r&#299;kojums bija sasniedzis g&#257;jiena vi&#326;u galu, vi&#326;&#353; aps&#275;d&#257;s blakus Kerikam upmalas v&#299;tola pa&#275;n&#257;.

- Vai tu redz&#275;ji putnus tur priek&#353;&#257;? Tie pari&#326;&#311;oja ap kokiem, bet nes&#275;d&#257;s zaros un dr&#299;z vien aizlaid&#257;s proj&#257;m.

- N&#275;, Herilak, neko t&#257;du es neredz&#275;ju.

- Ja gribi me&#382;&#257; palikt dz&#299;vs, ir j&#257;redz viss. Un tagad ievelc elpu, k&#257; n&#257;kas! Paosti gaisu! Ko j&#363;ti?

- Purvu, - Keriks pav&#299;psn&#257;ja, bet Herilaks palika dr&#363;ms.

- Es sao&#382;u priek&#353;&#257; vi&#326;us. Tikai neatskaties! Tur ir maragi.

Kerika sirds me&#382;on&#299;gi sal&#275;c&#257;s, un vi&#326;&#353; tikai ar p&#363;l&#275;m attur&#275;j&#257;s pagriezt galvu.

- Esi p&#257;rliecin&#257;ts?

- Piln&#299;gi.

- Ko dar&#257;m?

- Nokaujam tos, pirms esam kritu&#353;i pa&#353;i! Paliec tepat! Pagaidi, l&#299;dz visi uzzina, kas dar&#257;ms, un tad l&#275;n&#257;m virzies uz ieleju! Turi gatav&#299;b&#257; n&#257;ves n&#363;ju!

- Vai tad man j&#257;iet vienam?

- N&#275;. Saski ar&#299; ies ar tevi. Mednieki paliks ar mani. Vi&#326;i prot lav&#299;ties.

Herilaks bez ska&#326;as aizsl&#299;d&#275;ja s&#257;nis un kaut ko pa&#269;ukst&#275;ja tuv&#257;kajam medniekam. Abi nozuda starp kokiem. Dr&#299;z vien par&#257;d&#299;j&#257;s Sanone ar sasku &#353;&#311;&#275;pne&#353;iem.

- Kas notiek? - vi&#326;&#353; jaut&#257;ja. - Herilaks mums min&#275;ja tavu v&#257;rdu. Kurp vi&#326;&#353; ar medniekiem aizg&#257;ja?

- Turieties izklaidu ap taku! - Keriks uzsauca. - Nedr&#363;zm&#275;jieties!

P&#275;c tam vi&#326;&#353; izskaidroja Sanonem, kas notiek. Manduktu tas neiej&#363;smoja.

- M&#275;s, t&#257;tad, esam &#275;sma slazd&#257;? Vai maragus paredz&#275;ts nokaut, atriebjot m&#363;su n&#257;vi?

- Es dom&#257;ju, uz Herilaku var pa&#316;auties: vi&#326;&#353; zina, k&#257; me&#382;&#257; r&#299;koties. Gan jau vi&#326;&#353; laikus tiks ar tiem gal&#257;.

Visi m&#275;m&#257; klusum&#257; gaid&#299;ja, mezdami ba&#382;&#299;gus skatus uz tum&#353;o m&#363;&#382;ame&#382;a sienu, kas sl&#275;pa nezin&#257;mas briesmas. Kaut kas sakust&#275;j&#257;s, un Keriks jau pac&#275;la ieroci, bet t&#363;da&#316; ar&#299; ap&#311;&#275;r&#257;s, ka tas jau viens no Herilaka medniekiem. Pam&#257;jis gaid&#299;t&#257;jiem sekot, vi&#326;&#353; nozuda atpaka&#316; bie&#382;&#326;&#257;.

Nokaudamies ar bail&#275;m, kas bija p&#257;r&#326;&#275;mu&#353;as visus, Keriks r&#257;d&#299;ja ce&#316;u. Tum&#353;&#257; aiza &#353;&#311;ita draud&#299;ga, taj&#257; var&#275;tu sl&#275;pties vesels jilan&#275; karap&#363;lis, vesels not&#275;m&#275;tu hezocanu me&#382;s Vi&#326;&#353; apdom&#299;gi sp&#275;ra soli p&#275;c so&#316;a, pirksti tik cie&#353;i sa&#382;&#326;audza hezocanu, ka tas dump&#299;gi sakust&#275;j&#257;s.

Piepe&#353;i me&#382;&#257; atskan&#275;ja s&#257;pju br&#275;ciens, tad v&#275;l viens, tad ar&#299; hezocanu spraksti Keriks sv&#257;rst&#299;j&#257;s: iet t&#257;l&#257;k vai palikt uz vietas? Kas grav&#257; notiek? Vi&#326;&#353; pam&#257;ja, lai saski pieliecas, lai atrod aizsegu un tur gatav&#299;b&#257; iero&#269;us.

Kr&#363;miem br&#299;k&#353;&#311;ot, tuvoj&#257;s steidz&#299;gi so&#316;i. Starp koku stumbriem pav&#299;d&#275;ja tum&#353;s augums, kas t&#363;da&#316; ar&#299; iznira klajumi&#326;&#257;.

Jilan&#275;! Keriks &#353;&#257;va, bet tr&#257;p&#299;ja k&#257;da kr&#363;ma lapotn&#275;. Jilan&#275; apcirt&#257;s un nost&#257;j&#257;s vi&#326;am tie&#353;i pret&#299; - tik tuvu, ka var&#275;ja redz&#275;t, k&#257; drud&#382;ain&#257; elpa cil&#257; kr&#363;tis, k&#257; viz baltie zobi atv&#257;ztajos &#382;ok&#316;os Seja bija paz&#299;stama. Vi&#326;as skatiens pauda, ka ari Keriks ir paz&#299;ts; no st&#257;jas uzv&#275;d&#299;ja neremdin&#257;ms naids

Pret stumbru nob&#363;k&#353;&#311;&#275;ja k&#257;da saskus mestais &#353;&#311;&#275;ps, un stinguma mirklis bija p&#257;ri. Jilan&#275; met&#257;s s&#257;nis un nozuda kokos. Keriks t&#257; ari nebija pasp&#275;jis iz&#353;aut v&#275;lreiz.

- Stalana! - vi&#326;&#353; ieauroj&#257;s. - T&#257; tak Stalana!

Un me&#382;onigi aizdr&#257;z&#257;s vi&#326;ai paka&#316;. Aiz muguras dip&#275;ja ar&#299; sasku so&#316;i, bet bl&#299;v&#257; paauga lika vaj&#257;t&#257;jiem apst&#257;ties. Vi&#326;i ta&#269;u to nekad te neatradis, kam&#275;r vi&#326;a gan var&#275;tu k&#257;du ar&#299; pa&#326;emt uz grauda. Keriks atgriez&#257;s uz zv&#275;ru takas, un tepat jau par&#257;dij&#257;s ar&#299; Herilaks. P&#257;r vi&#326;a seju l&#257;soja sviedri, bet roka uzvaro&#353;i krat&#299;ja &#353;&#311;&#275;pu.

- M&#275;s pieg&#257;j&#257;m tiem no muguras. Ak, stulbajie maragi! Vi&#326;i zviln&#275;ja sl&#275;pn&#299; un pat nepakust&#275;j&#257;s, kad m&#275;s jau bij&#257;m kl&#257;t. Un - visi gatavi!

- Iz&#326;emot vienu - pa&#353;u vadoni Stalanu. Es &#353;&#257;vu, bet netr&#257;p&#299;ju.

- T&#257; gad&#257;s. K&#257;da tam noz&#299;me! Vi&#326;i t&#257;pat zina, ka m&#275;s esam &#353;eit, un tikpat jau nevar neko padar&#299;t. Toties m&#275;s tagad esam br&#299;din&#257;ti, un otrreiz vi&#326;iem vairs nepiek&#316;&#363;t tik tuvu!

- Ko dar&#257;m?

- Sav&#257;cam vi&#326;u n&#257;ves n&#363;jas. Un ejam t&#257;l&#257;k. Manupr&#257;t, c&#299;&#326;a pret pils&#275;tu ir jau s&#257;kusies!



XXXII

Vaint&#275; tie&#353;i tobrid p&#257;rsprieda ar Malzasu atsevi&#353;&#311;as deta&#316;as pl&#257;nojamaj&#257; tru- mal&#257;. No ambeseda vi&#326;a gala atv&#275;l&#257;s trauksmes ska&#326;as. Sapulc&#275;ju&#353;&#257;s jilan&#275; atskat&#299;j&#257;s. Stalana, rupji atgr&#363;zdama katru, kas gad&#299;j&#257;s ce&#316;&#257;, lauz&#257;s tie&#353;i pie eista&#257;. Jau pa gabalu bija redzams, ka noticis kas nel&#257;gs: vi&#326;as seja bija dub&#316;iem aplipu&#353;i, &#257;d&#257; v&#299;d&#275;ja skrambas, vietumis pat sulojo&#353;as br&#363;ces. Vi&#326;a varon&#299;gi izlauz&#257;s l&#299;dz varaskr&#275;slam un sp&#275;ku izs&#299;kum&#257; sabruka pie eista&#257; k&#257;j&#257;m. Kl&#257;teso&#353;&#257;s notieko&#353;ais satrieca,: Stalana nekad nebija redz&#275;ta cit&#257;da k&#257; vien stalta un lepna.

- Nelaime, eista&#257;! Visas kritu&#353;as! Es vien&#299;g&#257; izgl&#257;bos!

- Nesaprotu Kritu&#353;as! Bet k&#257;?!

Stalana pac&#275;la galvu, un vi&#326;as mugura niknum&#257; saspringa.

- Es iek&#257;rtoju sl&#275;pni. Viss norit&#275;ja gludi, m&#275;s b&#363;tu ap&#353;&#257;vu&#353;as astazous, kad tie n&#257;ktu gar&#257;m. Bet vi&#326;i ir zv&#275;ri, man ta&#269;u vajadz&#275;ja ar to r&#275;&#311;in&#257;ties! Vi&#326;i pielav&#299;j&#257;s mums no muguras, m&#275;s ta&#269;u pat nenojaut&#257;m, ka esam atkl&#257;tas! Mednieces, f&#257;rgajas - visas k&#257; viena Pagalam! Man bija j&#257;b&#275;g. T&#257; vairs nebija c&#299;&#326;a, es var&#275;ju tikai b&#275;gt vai mirt Tad tu nezin&#257;tu, kas atgad&#299;jies Nu es esmu izst&#257;st&#299;jusi Es varu mirt, jo esmu apkaunotaTikai saki v&#257;rdus, eista&#257;

- N&#275;! - Vaint&#275; sp&#275;ji iekliedz&#257;s. Tas izskan&#275;ja bargi un pav&#275;lo&#353;i, pat rupji. Stalanai atk&#257;r&#257;s &#382;oklis un vi&#326;a uz br&#299;di piemirsa savu n&#257;ves l&#363;gumu. Ar&#299; Malzasa tikai blenza k&#257; nol&#275;m&#275;ta. Vaint&#275; steidz&#299;gi met&#257;s taisnoties, pirms p&#257;rsteigums p&#257;raudzis dusm&#257;s.

- Es negrib&#275;ju aizskart eista&#257;. Es run&#257;ju tik p&#257;rsteidz&#299;gi, tikai lai gl&#257;btu Stalanas dz&#299;v&#299;bu. Neliec vi&#326;ai mirt! Vi&#326;a ir p&#257;r&#257;k uztic&#299;ga pils&#275;tai, pils&#275;ta nedr&#299;kst no vi&#326;as nov&#275;rsties! Es biju t&#257;, kas nor&#299;koja vi&#326;u ar mednie&#269;u vien&#299;bu aiztur&#275;t astazous! Ja ar&#299; apkaunojums ir neizdz&#275;&#353;ams, tad tas ir man&#275;jais! &#352;&#299; bra&#353;&#257; kau- jiniece ir neaizst&#257;jama! Sagr&#257;ve nav vi&#326;as vaina. M&#275;s esam pieteiku&#353;as karu astazoiem Neliec vi&#326;ai mirt, - tad astazoi pieteiks karu mums! Apzinos, ka biju neapdom&#299;ga. Pazem&#299;gi gaidu tavu spriedumu

Vaint&#275; st&#257;v&#275;ja ar nok&#257;rtu galvu. T&#257; bija &#257;rk&#257;rt&#299;ga p&#257;rdro&#353;&#299;ba - &#353;&#257;di run&#257;t. Tagad vi&#326;u pa&#353;u it viegli var&#275;tu izraid&#299;t n&#257;v&#275;. Bet Stalana &#353;obr&#299;d bija p&#257;rlieku nepiecie&#353;ama, lai var&#275;tu at&#316;auties vi&#326;u pazudin&#257;t. Stalana - vienig&#257; jilan&#275;, kas bija v&#275;l&#299;ga pret Vaint&#275; atstumt&#299;bas laikos.

Malzasa blenza uz abiem bezpal&#299;dz&#299;gajiem padev&#299;gajiem rad&#299;jumiem sav&#257; priek&#353;&#257; un p&#363;l&#275;j&#257;s aptvert, ko kur&#257; sac&#299;jusi. Iest&#257;j&#257;s piln&#299;gs klusums, tikai jilan&#275; p&#275;das &#353;v&#299;kst&#275;ja pret klonu, lau&#382;oties arvienam tuv&#257;k varas kr&#275;slam, lai dzird&#275;tu spriedumu. Kav&#275;ties vairs nedr&#299;kst&#275;ja.

- Tavi p&#257;rsteidz&#299;gie v&#257;rdi robe&#382;ojas ar nekaun&#299;bu, Vaint&#275;! Jebkur&#257; cit&#257; laik&#257; tas b&#363;tu nepiedodami, un es neizb&#275;gami izraid&#299;tu tevi. &#352;obr&#299;d mans deguns j&#363;t gais&#257; p&#257;r&#257;k daudz n&#257;ves, un man vajadz&#275;tu saglab&#257;t tevi Alp&#299;sakas aizst&#257;v&#299;bas v&#257;rd&#257;, t&#257;pat k&#257; tu tiecies taup&#299;t Stalanu. J&#363;s abas esat vajadz&#299;gas. Un tagad paskaidro man, k&#257; saprast &#353;o baiso negad&#299;jumu?

- Pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m, paldies, eista&#257;. Es, t&#257;pat k&#257; Stalana, dz&#299;voju tikai t&#257;p&#275;c, lai kalpotu Alpisakai. &#315;aundari j&#257;aptur! &#352;obrid k&#316;uvis ar&#299; saprotams, k&#257;p&#275;c vi&#326;i br&#299;di piem&#257;joja krastmal&#257;. Tas bija m&#257;&#326;solis m&#363;su maldin&#257;&#353;anai. Atgriezu&#353;ies kalnos, tie iz&#353;&#311;&#299;r&#257;s, un &#353;is me&#382;on&#299;go zv&#275;ru bari&#326;&#353; slepus virz&#299;j&#257;s uz dienvidiem. Tikl&#299;dz es uzzin&#257;ju par vi&#326;u kl&#257;tb&#363;tni, t&#257; s&#363;t&#299;ju pret&#299; izn&#299;cin&#257;t&#257;ju vien&#299;bu. Un m&#363;s sak&#257;va. Tai j&#257;b&#363;t m&#363;su p&#275;d&#275;jai sak&#257;vei, cit&#257;di es s&#257;ku baid&#299;ties par pils&#275;tu.

Malzasu &#353;ie v&#257;rdi satrieca.

- Ko gan &#353;ie lopi&#326;i var nodar&#299;t Alp&#299;sakai?!

- Tie&#353;&#257;m nezinu. Bet bai&#316;ojos. Vi&#326;u m&#275;r&#311;tiec&#299;g&#257; virz&#299;ba, vi&#326;u sp&#275;jais uzbrukums, - tas viss bied&#275;. Vai gan vi&#326;i uz&#326;emtos t&#257;du risku, ja vi&#326;iem neb&#363;tu padom&#257; kaut kas &#299;pa&#353;i posto&#353;s? Mums j&#257;p&#257;rrauga aizsargl&#299;nijas.

- Tas gan j&#257;dara. - Malzasa piev&#275;rs&#257;s Stalanai. - Nu es v&#275;l lab&#257;k saprotu, k&#257;p&#275;c Vaint&#275; risk&#275;ja ar savu dz&#299;v&#299;bu, lai saglab&#257;tu tav&#275;jo. Tu, Stalan, esi t&#257;, kas veidojusi pils&#275;tas aizsargl&#299;nijas, vai ne t&#257;?

- T&#257; gan, eista&#257;.

- Tad nostiprini t&#257;s! Padari v&#275;l stipr&#257;kas! Izr&#299;ko eista&#257; v&#257;rd&#257;! Seko r&#299;kojumu izpildei! M&#363;su pils&#275;tas dro&#353;&#299;ba ir starp taviem ik&#353;&#311;iem.

- Un es ne&#316;au&#353;u tai izsl&#299;d&#275;t, eista&#257;. Ar tavu at&#316;auju es nekav&#275;joties &#311;er&#353;os pie darba.

Stalanai aizejot, Malzasa v&#275;l mulsi un netic&#299;gi nol&#363;koj&#257;s vi&#326;as mugur&#257;.

- Nav viegli saprast, kas notiek &#353;aj&#257; nepaz&#299;stamaj&#257; D&#382;endazi zem&#275;. Nekas nav k&#257; Entoban&#257;. Astazoi nogal&#275; jilan&#275;, izjaucot lietu dabisko k&#257;rt&#299;bu. Kad tas mit&#275;sies, Vaint&#275;?!

- Es varu tikai pateikt, ka m&#275;s c&#299;n&#299;simies pret &#353;iem nerad&#299;jumiem. Un mums

j&#257;uzvar!

Un tom&#275;r - lai k&#257; ar&#299; censtos, apvald&#299;t &#353;aubas savos &#382;estos Vaint&#275; nesp&#275;ja. Visas kl&#257;teso&#353;&#257;s var&#275;ja izlob&#299;t no vi&#326;as v&#257;rdiem nep&#257;rprotamas ba&#382;as.

Kaut kur priek&#353;&#257; atskan&#275;ja spiedz&#299;gs &#311;&#275;rciens. Herilaks br&#299;dino&#353;i pac&#275;la roku, mednieki apst&#257;j&#257;s, sav&#257;d&#257; ska&#326;a atk&#257;rtoj&#257;s, un visi sabiju&#353;ies l&#363;koj&#257;s visapk&#257;rt. Smagu so&#316;u tricin&#257;ta, zem k&#257;j&#257;m sal&#299;goj&#257;s zeme.

- Kas tas? - Herilaks satrauc&#257;s.

- &#352;&#311;iet, es pat zinu, - Keriks pr&#257;toja. - Tagad ejam l&#275;n&#257;k. Tepat jau vajadz&#275;tu b&#363;t pirmajiem laukiem.

Koki auga cie&#353;i cits pie cita, un zv&#275;ru taka l&#299;kumodama ievij&#257;s stumbru bie&#382;&#326;&#257;. Atkal tuvum&#257; jaud&#257;s so&#316;u duna, atskan&#275;ja pa spiedzienam, - te piepe&#353;i Keriks iekliedz&#257;s:

- St&#257;t! Vei, v&#299;te&#326;i - tur, p&#257;ri takai! Tie pie&#311;eras pie miesas, un nevar dab&#363;t nost! Mani pa&#353;u reiz t&#257; no&#311;&#275;ra! Br&#299;diniet visus! M&#275;s esam pie pa&#353;as pils&#275;tas robe&#382;as!

Vi&#326;i turpin&#257;ja ce&#316;u - joproj&#257;m uzman&#299;gi, kaut gan jebkuru ska&#326;u, ko var&#275;tu rad&#299;t pavir&#353;&#299;ba, tik un t&#257; b&#363;tu apsl&#257;p&#275;jusi jezga tuv&#275;j&#257; p&#316;av&#257;. Me&#382;mal&#257; g&#257;j&#275;ji apst&#257;j&#257;s un apbr&#299;n&#257; blenza uz pla&#353;o lauku.

Divi milzon&#299;gi nezv&#275;ri, varen&#257;ki par visdi&#382;&#257;ko mastodontu, ri&#326;&#311;oja viens ap otru, nom&#299;dot augsto z&#257;li, kam&#275;r tre&#353;ais abus no malas v&#275;roja. To &#269;erve&#316;ain&#257; &#257;da bija dzeltenbr&#363;na, plat&#257;s galvas kl&#257;ja raga zv&#299;&#326;as, bet uz mugur&#257;m bija izkais&#299;ti sarkanbr&#363;ni kaula vairodzi&#326;i. Viens met&#257;s otram virs&#363; un, ska&#316;i kviekdams, kampa ar bezzobaino ragvielas kn&#257;bi. Otrs sagriez&#257;s ies&#257;&#326;us un g&#257;za ar smago kaula pumpuci draud&#299;g&#257;s astes gal&#257;, bet pretinieks izvair&#299;j&#257;s, un sitiens nob&#363;k&#353;&#311;&#275;ja pret zemi.

- Ru&#363;cas, - Keriks noteica, un t&#363;da&#316; ar&#299; paskaidroja: - Riesta c&#299;&#326;a. Tas tur mal&#257;, kas mier&#299;gi zel&#275; z&#257;li, ir m&#257;t&#299;te. Es paz&#299;stu &#353;o lauku. Nu zinu, kur m&#275;s esam!

Vi&#326;&#353; nom&#299;d&#299;ja ar k&#257;j&#257;m gludu ple&#311;i un ar akmens nazi vilka taj&#257; l&#299;niju p&#275;c l&#299;nijas.

- Rau, Herilak! T&#257; izskat&#257;s pils&#275;ta. Vi&#326;&#257;m ir makets, ko es savulaik izp&#275;t&#299;ju tik pamat&#299;gi, ka v&#275;l tagad zinu no galvas. Te - j&#363;ra, tie ir liedagi, &#353;eit stiepjas siena. Pal&#363;k, ambeseds - liels klajums, kur maragi salas&#257;s kop&#257;.

Herilaks saspringti l&#363;koj&#257;s uz pils&#275;tas apri&#353;u uzmetumu, uz laukiem ap to

- Lauki apjo&#382; pils&#275;tu arvien plat&#257;kos lokos, un ru&#363;cas atrodas tie&#353;i &#353;eit.

Herilaks tikai p&#275;t&#299;ja skr&#257;p&#275;jumus un, dom&#257;s iegrimis, pl&#363;k&#257;ja b&#257;rdu.

- Vai esi piln&#299;gi dro&#353;s, ka m&#275;s esam atrodamies &#353;e? Tu pameti &#353;o vietu jau krietni sen; vi&#326;i var&#275;tu b&#363;t izmain&#299;ju&#353;i savus laukus, p&#257;rvietoju&#353;i zv&#275;rus

- N&#275;, tikai ne jilan&#275;! Kas t&#257;m ir, tas ir uz m&#363;&#382;iem. Diena no dienas var at&#353;&#311;irties s&#299;kumos, bet viss, kas nost&#257;d&#299;ts sav&#257;s viet&#257;s, tur ar&#299; nemain&#299;gi paliek.

-Tad man tev j&#257;tic, jo neviens cits jau maragus nepaz&#299;st

Vi&#326;u p&#257;rtrauca s&#257;pju br&#275;ciens. Visi pagriez&#257;s turp un v&#275;l pasp&#275;ja redz&#275;t, k&#257; sasku mednieks smagi nog&#257;&#382;as gar zemi. Herilaks met&#257;s turp un jau gras&#299;j&#257;s pl&#275;st nost dzelk&#353;&#326;aino v&#299;teni no upura rokas, bet Keriks vi&#326;u aptur&#275;ja.

- Neaiztiec! Ar&#299; tu b&#363;si pagalam! Un vi&#326;am vairs nepal&#299;dz&#275;si: inde jau ir mies&#257;.

Saskus s&#257;p&#275;s loc&#299;j&#257;s, uz l&#363;p&#257;m izsit&#257;s putas, kuras sajauc&#257;s ar asin&#299;m no

sakost&#257;s m&#275;les. Dr&#299;z vien vi&#326;&#353; jau gul&#275;ja nej&#363;t&#299;gs un stings, bet pag&#257;ja v&#275;l krietns laici&#326;&#353;, l&#299;dz apst&#257;j&#257;s pulss.

- Kas nev&#275;las &#353;&#257;di mirt, lai izvair&#257;s jelkam pieskarties, kam&#275;r vien m&#275;s neesam nok&#316;uvu&#353;i uz lauka! - Keriks sauca. - Skatieties, kur k&#257;ju likt, neaizskariet augus! Da&#382;as st&#299;gas var vienk&#257;r&#353;i j&#363;s satvert, citas, k&#257; redz&#275;j&#257;t, - ar&#299; non&#257;v&#275;t!

- Vai visa pils&#275;ta ir kaut kas taml&#299;dz&#299;gs? - Herilaks nodrebin&#257;j&#257;s.

- N&#275; tak. Tikai pati nomale. T&#257;s ir aizsargl&#299;nijas pret zv&#275;riem un taniem. Tikl&#299;dz tiksim p&#257;ri &#353;iem &#353;&#311;&#275;r&#353;&#316;iem, b&#363;s j&#257;uzman&#257;s vairs tikai no bru&#326;ot&#257;s apsardzes. Vi&#326;as tup dro&#353;&#299;b&#257; aiz sienas; var gad&#299;ties, ka nepaman&#257;m

- Bet nakt&#299; ta&#269;u vi&#326;as gu&#316;!

- Dro&#353;i vien, tom&#275;r tagad jau var&#275;tu b&#363;t uzst&#257;d&#299;ta ar&#299; nakts trauksme. Lab&#257;k izl&#363;kosim vi&#326;u poz&#299;cijas un tur&#275;simies p&#275;c iesp&#275;jas t&#257;l&#257;k.

- K&#257;ds tad ir pl&#257;ns?

Keriks atgriez&#257;s pie zem&#275; ie&#353;v&#299;k&#257;t&#257; pl&#257;na un nor&#257;d&#299;ja uz &#257;r&#275;jo aploci.

- Mums j&#257;&#353;&#311;&#275;rso &#353;ie lauki. Vairums zv&#275;ru te k&#257; &#353;&#299;s pat ru&#363;cas ir z&#257;l&#275;d&#257;ji un neuzbruks, ja nemais&#299;simies pa k&#257;j&#257;m.

Vi&#326;&#353; pac&#275;la galvu un o&#353;&#326;&#257;ja gaisu.

- V&#275;j&#353; p&#363;&#353; no rietumiem, t&#257;tad mums j&#257;dodas apk&#257;rt pils&#275;tai uz &#353;ejieni, lai v&#275;j&#353; p&#363;stu no mugurpuses. T&#363;li&#326; pat aiz laukiem s&#257;kas pils&#275;tas koki. Tie aug cie&#353;i cits pie cita. Kad tur b&#363;s ielaista uguns, nekas to vairs neaptur&#275;s.

- Vai tur var&#275;s atrast ar&#299; sausas kritalas?

- N&#275;. Diez vai.

- Tad mums jau &#353;obr&#299;d j&#257;nodro&#353;in&#257;s.

- Pagaidi, l&#299;dz sasniegsim rietumpuses laukus! Tur sav&#257;ksim malku un visu sagatavosim. Mums j&#257;tiek iek&#353;pus &#257;r&#275;j&#257;s barjeras ap saulrietu. Visas jilan&#275;, iz&#326;emot sardzes posten&#299;, b&#363;s jau atgriezu&#353;&#257;s pils&#275;t&#257;, neviena m&#363;s tur neman&#299;s. M&#275;s apiesim sardzes un ar tumsas iest&#257;&#353;anos jau b&#363;sim sasniegu&#353;i vietu, kur s&#257;kas koki. Tad ar&#299; kursim guni.

Visas ru&#363;cas jau mierigi gan&#299;j&#257;s. C&#299;&#326;a bija rimusies. Ar&#299; &#316;audis dev&#257;s proj&#257;m.

Pret&#275;j&#257;s puses laukus vi&#326;i sasniedza v&#275;l&#257; p&#275;cpusdien&#257;. Neviena zv&#275;ru taka ne&#353;&#311;ita vedam pareizaj&#257; virzien&#257;, un vi&#326;iem n&#257;c&#257;s lauzties caur brik&#353;&#326;iem un staign&#257;jiem. Sasniedzis k&#257;du r&#257;mu strautu, Keriks uzsauca St&#257;t! un lika padot t&#257;l&#257;k aicin&#257;jumu pulc&#275;ties. Strauta vidusda&#316;&#257; straume &#353;&#311;ita dzidra, un ce&#316;inieki iebrida &#363;den&#299; padzerties. P&#275;c tam Keriks izst&#257;st&#299;ja visiem, kas dar&#257;ms, pa br&#299;dim p&#257;rtraukdams runu, lai p&#257;rtulkotu to saskiem. Visi klaus&#299;j&#257;s dr&#363;m&#257; nopietn&#299;b&#257;; ce&#316;ojuma m&#275;r&#311;is bija tuvu. Uzvara vai nenov&#275;r&#353;ama n&#257;ve.

Saspringti klausoties, neviens nepaman&#299;ja, k&#257; savelkas m&#257;ko&#326;i. Piepe&#353;i Keriks sajuta lietus l&#257;ses piesk&#257;rienu un apr&#257;v&#257;s.

Herilaks, pieri raukdams, pac&#275;la acis pret debes&#299;m.

- Ja l&#299;s, nek&#257;ds uzbrukums nesan&#257;ks. Pils&#275;ta nedegs.

- Sausuma periods nav v&#275;l beidzies, - Keriks mierin&#257;ja, kaut gan pats tik p&#257;rliecin&#257;ts nemaz nejut&#257;s. - Ilgi nevar&#275;tu l&#299;t. - Vi&#326;&#353; baidij&#257;s pat dom&#257;t, ko lai dara, ja tie&#353;&#257;m s&#257;ksies lietavas.

Visi izkl&#299;da me&#382;&#257; v&#257;kt sausu malku un ba&#382;&#299;gi v&#275;roja m&#257;ko&#326;us. Tumsa sabiez&#275;ja, un v&#275;j&#353; pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;; no apv&#257;r&#353;&#326;a atv&#275;l&#257;s p&#275;rkona duna.

- M&#275;s nevaram gaid&#299;t l&#299;dz vakaram, - Herilaks steidzin&#257;ja. - J&#257;dedz uguns, pirms s&#257;kusies lietusg&#257;ze.

- Visapk&#257;rt var b&#363;t maragi: ka v&#275;l nepamana!

- Mums j&#257;risk&#275;. Lab&#257;k palidzi sagatavot ce&#316;u caur &#275;rk&#353;&#311;u dz&#299;v&#382;ogu, kam&#275;r citi mekl&#275; kurin&#257;mo.

Vi&#326;i lauza no kokiem resnus zarus un nospieda ar tiem ind&#299;go st&#299;gu murskuli pie zemes. No klaj&#257; lauka uz vi&#326;iem p&#257;rsteigtus skatus raid&#299;ja lieli p&#299;&#316;kn&#257;bjai&#326;i, bet, cilv&#275;kiem tuvojoties, tie &#326;&#275;ma k&#257;jas p&#257;r pleciem. Herilaks piemina zaru kl&#257;jienu un pirmais dev&#257;s tam p&#257;ri, aicin&#257;dams pien&#257;c&#275;jus ar &#382;agaru nast&#257;m dro&#353;i sekot.

Mednieki pamaz&#257;m pulc&#275;j&#257;s aizsargl&#299;nijas vi&#326;&#257; pus&#275; un gaid&#299;ja v&#275;l&#299;n&#257;kos n&#257;c&#275;jus. Tad visi zag&#353;us turpin&#257;ja g&#257;jienu. Keriks r&#257;dija ce&#316;u. P&#275;c tik ilga laika vi&#326;&#353; atkal ir Alp&#299;sak&#257;! P&#275;rkona duna tuvoj&#257;s, un smag&#257;s lietus l&#257;ses glu&#382;i vai mudin&#257;ja pielikt soli. Tuvoj&#257;s v&#275;tra.



XXXIII

Lietus g&#257;za k&#257; no spai&#326;iem. Armuna, cauri slapja, tupu&#316;oja pa dub&#316;iem, ar asu kapli rak&#326;&#257;dama no zemes sak&#326;u bumbu&#316;us. B&#275;rnelis vi&#326;as mugur&#257; nosalis neapmierin&#257;ti br&#275;k&#257;ja. Debesis p&#257;r&#353;&#311;&#275;la zibens, un t&#363;da&#316; ari nogranda p&#275;rkons. Ermanpadars &#299;g&#326;oj&#257;s. Bija laiks atgriezties telti. Vi&#326;a sav&#257;ca sak&#326;u grozu un c&#275;l&#257;s m&#257;jupce&#316;am; mazais spiedza v&#275;l negant&#257;k.

Aiz lietus sip&#257;m pav&#299;d&#275;ja k&#257;da &#275;na, un Armuna pac&#275;la acis. Plati ieplestiem sp&#257;rniem no gaisa noplan&#275;ja milzu putns, piezem&#275;j&#257;s uz resna zara, ie&#311;&#275;r&#257;s taj&#257; l&#299;kiem nagiem un gar &#257;&#311;veida kn&#257;bja asaj&#257;m &#353;&#311;autn&#275;m raid&#299;ja Armun&#257; saltus skatienus. Vi&#326;a t&#363;da&#316; iev&#275;roja uz lido&#326;a k&#257;jas melnu piet&#363;kumu un &#353;ausm&#257;s met&#257;s b&#275;gt. Zibe&#326;i, p&#275;rkoni - un v&#275;l &#353;is putns, kas t&#363;l&#299;t pazi&#326;os maragiem, ka vi&#326;a ir &#353;eit. Bail&#275;s aizraujoties elpai, vi&#326;a l&#275;k&#353;oja tel&#353;u virzien&#257;.

F&#257;rgaja atr&#257;va Vaint&#275; no ikdieni&#353;&#311;&#257;s maketa p&#275;t&#299;&#353;anas ar zi&#326;u: ost&#257; ien&#257;cis araketo. Vaint&#275; ar neieciet&#299;gu &#382;estu nos&#363;t&#299;ja zi&#326;nesi t&#257;l&#257;k, bet uzman&#299;bu sakopot vairs neizdev&#257;s, lai k&#257; ar&#299; blenztu uz paz&#299;stamo maketu. Nocietin&#257;jumi bija gana dro&#353;i, un Stalana tos v&#275;l nemit&#275;j&#257;s pilnveidot. Vaint&#275; nesp&#275;ja atrast nevienu v&#257;ju vietu, ne niec&#299;g&#257;ko p&#257;rr&#257;vumu, kur astazoi var&#275;tu dar&#299;t k&#257;du postu, ja nu vien&#299;gi nobeigt pa ga&#316;as lopam Vi&#326;a tikai velti nomoka sevi!

Lab&#257;k jau aiziet pal&#363;koties, ko tas araketo atvedis! No Entobanas bija gaid&#257;mi f&#257;rgaju papildsp&#275;ki un jauni, jaud&#299;g&#257;ki hezocani. Daudzas liel&#257; kontinenta pils&#275;tas atsauc&#257;s aicin&#257;jumam pal&#299;dz&#275;t. Karapulks b&#363;s varens, astazoiem gals!

Tikai izg&#257;jusi klaj&#257; viet&#257;, Vaint&#275; paman&#299;ja m&#257;ko&#326;u gr&#275;das un att&#257;lo p&#275;rkon- dunu. Piepe&#353;i visapk&#257;rt nopak&#353;&#311;&#275;ja smagas l&#257;ses. J&#257;dom&#257;, tuvoj&#257;s v&#275;tra.

T&#257; nebija vi&#326;as r&#363;pe; vi&#326;ai netr&#363;ka svarig&#257;ku lietu, par ko ba&#382;&#299;ties.

Aiz tuvojo&#353;os f&#257;rgaju pulci&#326;a pa putek&#316;aino taci&#326;u klumz&#257;ja Krunata; vi&#326;as pal&#299;dze stiepa koka n&#363;ju sai&#353;&#311;i. Katrai f&#257;rgajai bija rok&#257; pa d&#275;stam no aug&#316;u koku st&#257;daudz&#275;tavas. &#352;oreiz Krunata pati dev&#257;s p&#257;rraudz&#299;t brig&#257;des darbu, lai b&#363;tu piln&#299;gi dro&#353;a, ka ik koci&#326;u iest&#257;da pareizaj&#257; viet&#257;. &#352;aj&#257; pils&#275;t&#257; patr&#257;p&#299;j&#257;s jilan&#275;, kas v&#275;l stulb&#257;kas par f&#257;rgaj&#257;m, kas vien&#257;di&#326; aizmirsa nor&#257;d&#299;jumus un izdar&#299;ja ne t&#257;, k&#257; n&#257;kas. Nesen vi&#326;a bija atkl&#257;jusi pulka lauku un st&#257;d&#299;jumu, kas dab&#257; neb&#363;t neatbilda maketam, un vi&#326;ai n&#257;c&#257;s tos p&#257;rtais&#299;t. &#352;oreiz t&#257; nenotiks. Vi&#326;a pa&#353;roc&#299;gi iespraudis atz&#299;m&#299;tes un neaizies, l&#299;dz neb&#363;s redz&#275;jusi, ka st&#257;du sakn&#299;tes tiek ieraktas tie&#353;i tur.

M&#275;rnieces acs pagriez&#257;s aug&#353;up. R&#257;d&#257;s, ka b&#363;s lietus. &#315;oti jauki. Jauniest&#257;d&#299;tiem koci&#326;iem - taisni k&#257; saukts.

Taka noveda g&#257;j&#275;jas za&#316;ojo&#353;&#257; laukmal&#275;. Pa z&#257;li &#353;urp brida f&#257;rgaju virkne. Vismaz Krunatai t&#257; pirmaj&#257; br&#299;d&#299; &#353;&#311;ita. Bet kaut kas vi&#326;u &#257;rien&#275; piesaist&#299;ja skatu P&#257;r&#257;k garas, p&#257;r&#257;k slaidas Un spalvainas!

Krunata sp&#275;ji apst&#257;j&#257;s. Astazoi? &#352;eit, pils&#275;t&#257;? Nevar b&#363;t! Vi&#326;as pal&#299;dze mierigi turpin&#257;ja ce&#316;u. Atskan&#275;ja hezocanu spraksti.

F&#257;rgajas &#316;ima. Spraude&#326;i klab&#275;dami izbira dzelk&#353;&#326;a &#311;ertajai pal&#299;dzei no &#299;k&#353;&#311;iem. Krunata izb&#299;l&#299; met&#257;s atpaka&#316; lapot&#326;u patv&#275;rum&#257;. Vi&#326;a labi p&#257;rzin&#257;ja pils&#275;tu. Tepat ir sardzes, atliek tikai br&#299;din&#257;t t&#257;s!

- Viens, re, kur b&#275;g! - Un Herilaks aurodams met&#257;s paka&#316;.

- Nav laika! - Keriks vi&#326;u apsauca. - Mums neko daudz t&#257;l&#257;k nav j&#257;iet! J&#257;kur ta&#269;u uguns, kam&#275;r v&#275;l nel&#299;st!

Vi&#326;&#353; elsdams skr&#275;ja, un paguru&#353;ie mednieki lumpa&#269;oja nopaka&#316;. Tur, t&#257; koku rinda priek&#353;&#257;, t&#257; b&#363;s &#299;st&#257; vieta! Aiz muguras nosprakst&#275;ja hezocans, bet vi&#326;&#353; tikai br&#257;z&#257;s t&#257;l&#257;k, pat neatskat&#299;damies, l&#299;dz sa&#316;ima varena ozola piek&#257;j&#275;. Aizsviedis iero&#269;us, Keriks no jostas somas izvilka grieztu kast&#299;ti. Pieskr&#275;ja ar&#299; Herilaks. Visapk&#257;rt bija k&#326;ada, Apk&#257;rt&#275;j&#257; k&#326;ad&#257; var&#275;ja dzird&#275;t &#353;aud&#299;&#353;anos un b&#316;aust&#299;&#353;anos.

- Vi&#326;i zina, ka m&#275;s esam te! Da&#382;us no&#353;&#257;v&#257;m, bet pa&#353;i ar&#299; dab&#363;j&#257;m Vi&#326;i ir kokos kokstarp, tepat aiz muguras M&#275;s spie&#382;am vi&#326;us atpaka&#316;

- Padod &#382;agarus! - Keriks s&#275;ca. Vi&#326;&#353; piespieda sevi visu darit uzmanigi: l&#275;ni aptup&#257;s, r&#363;p&#299;gi satv&#275;ra ugunsakme&#326;us Koksnes pulveri p&#275;k&#353;&#326;i aizp&#363;ta asa br&#257;zma; lap&#257;s virs galvas ie&#269;ab&#275;j&#257;s lietus Kerikam pie k&#257;j&#257;m svieda &#382;agarus

- Tikai mieru! Viss j&#257;paveic ar pirmo un vien&#299;go reizi, jo citas iesp&#275;jas vairs neb&#363;s Tr&#299;co&#353;&#257;m rok&#257;m vi&#326;&#353; nolika kast&#299;ti zem&#275; un iebirdin&#257;ja taj&#257; visu saberzto koksni. Tagad tikai akmeni pret akmeni, &#299;si un asi, k&#257; jau dar&#299;ts neskait&#257;mas reizes Un iz&#353;aujas garas dzirkstis, un atkal, un atkal

No kast&#299;tes uzvij&#257;s zila d&#363;mu gr&#299;st&#299;te.

Keriks pieliec&#257;s un maigi pap&#363;ta, piegr&#363;da gail&#275;jo&#353;ajam punkti&#326;am izkaltu&#353;u lapu un p&#363;ta v&#275;l. No koka putek&#316;iem uzspurdza draiska liesmi&#326;a. Lapu p&#275;c lapi&#326;as vi&#326;&#353; to piebaroja, tad izvilka no somas t&#257;&#353;u un &#382;agari&#326;u sai&#353;&#311;i. Kad tas viss jau dega zil&#257;s liesm&#257;s, vi&#326;&#353; at&#316;&#257;v&#257;s pacelt skatienu.

Laukmal&#275; aiz muguras v&#299;d&#275;ja augumi, gan tanu, gan jilan&#275; Ne tik pulka, k&#257; vi&#326;am &#353;&#311;itis. Herilaks bija atspiedis uzbrukumu un izvietojis sargus. Tie l&#299;k&#326;&#257;ja aiz stumbriem, pa br&#299;dim pasliedami iero&#269;us, lai liktu maragiem tur&#275;ties t&#257;l&#257;k. Ar sviedru l&#257;s&#275;m uz pieres un smaidu vaig&#257; &#353;urp trauc&#257;s Herilaks: vi&#326;&#353; bija ieraudz&#299;jis uguni.

Koka kast&#299;ti, nu jau piln&#257;s liesm&#257;s, Keriks iegr&#363;da &#382;agaru kaudz&#275; un virs&#363; v&#275;l uzmeta pr&#257;v&#257;kus zarus. Sej&#257; iesit&#257;s karstuma vilnis, lietus l&#257;ses liesm&#257;s &#269;&#363;kst&#275;ja Keriks tikai kr&#257;va ugunskuru, cenzdamies nedom&#257;t par tuvo lietusg&#257;zi. Kad s&#257;rta karstums jau lika aizkl&#257;t seju ar delnu, Keriks kliedza, cik jaud&#257;ja:

- &#352;urp! Visi pie uguns! Pils&#275;ta deg!

Par atbildi atskan&#275;ja saj&#363;smas saucieni un so&#316;u dipo&#326;a. Dedz&#299;gas rokas tv&#275;ra zaru l&#257;pas, uz vis&#257;m pus&#275;m pa&#353;&#311;&#299;da dzirksteles Keriks ar&#299; pats sagr&#257;ba zaru un jo&#326;oja proj&#257;m lapu biezokn&#299;. Pac&#275;l&#257;s s&#299;vi d&#363;mi, un saus&#257;kie zari t&#363;da&#316; ar&#299; uzliesmoja. Keriks tikai br&#257;z&#257;s, aizdedzin&#257;dams kr&#363;mu p&#275;c kr&#363;ma, l&#299;dz karstums lika vi&#326;am atk&#257;pties. Zars s&#257;ka svilin&#257;t rokas, un to n&#257;c&#257;s aizsviest brik&#353;&#326;os.

Birzes mal&#257; iedeg&#257;s aizvien vair&#257;k ugunss&#257;rtu, visapk&#257;rt l&#299;ksmi klaig&#257;ja mednieki. Ozols jau bija piln&#257;s liesm&#257;s, kas vietumis p&#257;rl&#275;ca uz blakus kokiem. No s&#257;kotn&#275;j&#257; ugunskura bija palicis viens pats zars. Keriks to sagr&#257;ba un met&#257;s gar&#257;m visiem, gar&#257;m Sanonem, kur&#353; koku bie&#382;&#326;&#257; s&#275;ja uguni. Krietnu gabalu t&#257;l&#257;k Keriks iegr&#363;da kv&#275;lojo&#353;o l&#257;pu zemsedz&#275;. Atbr&#257;z&#257;s v&#275;j&#353;, un krital&#257;s iespruka gai&#353;a liesma.

Pret satumsu&#353;aj&#257;m debes&#299;m &#353;&#257;v&#257;s uguns un d&#363;mu v&#275;rpetes. Koki sprak&#353;&#311;&#275;dami dega, un visam fon&#257; r&#299;b&#275;ja p&#275;rkons. V&#275;tra pie&#326;&#275;m&#257;s sp&#275;k&#257;.

F&#257;rgajai gr&#363;ti n&#257;c&#257;s no&#353;&#311;irt no gan&#257;mpulka kau&#353;anai atlas&#299;tos lopus. Kaut kas tos satrauca, tie &#353;aud&#299;j&#257;s pa aizgaldu no viena gala uz otru, reizumis pat notriecot f&#257;rgaju no k&#257;j&#257;m; vi&#326;u ieplest&#257;s acis meta baltus zib&#353;&#326;us. Atbild&#299;g&#257; jilan&#275; glu&#382;i bezpal&#299;dz&#299;gi izkliedza pav&#275;les. Piepe&#353;i vi&#326;a sadzird&#275;ja sav&#257;dus sprak&#353;&#311;us; n&#257;s&#299;s iesit&#257;s ass sm&#257;rds. Vi&#326;a pagriez&#257;s un ieraudz&#299;ja pret debes&#299;m skrandainu saules gaismu, aiz t&#257;s v&#299;d&#275;ja melni m&#257;ko&#326;i. Atkal uzviln&#299;ja net&#299;kam&#257; smaka, atnesot l&#299;dzi ar&#299; t&#299;kamu siltumu. Kas notiek? Ko gan tas var&#275;tu noz&#299;m&#275;t? Vi&#326;a tikai st&#257;v&#275;ja un truli blenza liesm&#257;s, kas jau s&#257;ka laiz&#299;t tuv&#275;jos kokus. K&#316;uva br&#299;ni&#353;&#311;i silti. Aiz muguras mauroja lopi, bet jilan&#275; tikai goz&#275;j&#257;s, pav&#275;rsdama pret liesm&#257;m dr&#299;z vienu, dr&#299;z otru s&#257;nu. V&#275;l br&#299;di v&#275;l&#257;k iev&#275;k&#353;&#311;&#275;j&#257;s ar&#299; vi&#326;a

Aikimenda spraudzi&#326;&#257; pav&#275;ra hanal&#275; durvis un pav&#275;r&#257;s &#257;r&#257;. Akotolpa ar valdon&#299;gu m&#257;jienu lika atv&#275;rt durvis jo pla&#353;i.

- Vispirms tu s&#363;ti p&#275;c manis, bet p&#275;c tam nelaid iek&#353;&#257;! - trekn&#257; zin&#257;tniece s&#363;roj&#257;s, &#382;ok&#316;iem aizvainojum&#257; raustoties. - Uz karst&#257;m p&#275;d&#257;m ielaid mani!

- Pazem&#299;gi l&#363;dzu piedo&#353;anu, - Aikimenda taisnoj&#257;s, steidzinot Akotolpu, lai var&#275;tu &#257;tr&#257;k aizv&#275;rt durvis. - V&#299;ri&#353;&#311;i atkal sapl&#275;s&#257;s, varb&#363;t laiks nav uz labu Viens savainots

- Ved &#353;urp to n&#299;kuli!

Noteikt&#257; balss un strupie &#382;esti lika Aikimendai traukties bez kav&#275;&#353;an&#257;s. Bezmaz vai n&#257;kamaj&#257; mirkli vi&#326;a jau vilka &#353;urp satrakoju&#353;os Ezettu.

- L&#363;k, &#353;is! Pats uzs&#257;k &#311;&#299;vi&#326;u, pats ari dab&#363;, ko peln&#299;jis!

Akotolpa nemaz neklaus&#299;j&#257;s, bet uzreiz &#326;&#275;m&#257;s knibin&#257;t Ezettas roku. Uzgriezusi uzraudzei muguru, vi&#326;a, ne&#311;&#299;tri piemiegusi aci, spaid&#299;ja v&#299;ri&#353;&#311;a delmu.

- Skramba, nekas vair&#257;k. Mazliet antiseptikas Ai, v&#299;ri&#353;&#311;i, v&#299;ri&#353;&#311;i

Vi&#326;a apr&#257;v&#257;s, pac&#275;la galvu un dzi&#316;i ieelpoja.

- Smaka Es paz&#299;stu &#353;o smaku!

Roku kust&#299;bas nodeva sp&#275;ju satraukumu. Nepiev&#275;r&#353;ot uzman&#299;bu Aikimendas iebild&#275;m, vi&#326;a met&#257;s pie &#257;rdurv&#299;m un atr&#257;va t&#257;s va&#316;&#257;. &#256;r&#257; smaka bija v&#275;l kod&#299;g&#257;ka.

- D&#363;mi, - Akotolpa izmisum&#257; iebr&#275;c&#257;s. - D&#363;mus rada tikai viena &#311;&#299;miska reakcija - uguns!

Ezetta, Akotolpas sp&#275;j&#257; nemiera satraukts, sar&#257;v&#257;s k&#257; dzelts, bet Aikimendas st&#257;vs pauda tikai trulu neizpratni. D&#363;mi sabiez&#275;ja, k&#316;uva dzirdama sprak&#353;&#311;&#275;&#353;ana. Akotolpas n&#257;kam&#257; pav&#275;le nepie&#316;&#257;va nek&#257;das ierunas:

- Ir t&#257;da reakcija - uguns -, un mums &#353;obr&#299;d draud briesmas! Nekav&#275;joties sav&#257;c v&#299;ri&#353;&#311;us, tie j&#257;dab&#363; proj&#257;m no &#353;ejienes!

- Man nav teikts - Aikimenda iesmilkst&#275;j&#257;s.

- Es saku! Neatliekama veselibas aizsardz&#299;ba, n&#257;ves briesmas! T&#363;da&#316; sav&#257;c visus kop&#257; un seko man uz oke&#257;nu, pie &#363;dens!

Aikimenda vairs nesv&#257;rst&#299;j&#257;s. Akotolpa, r&#363;pju nom&#257;kta, so&#316;oja &#353;urpu turpu, joproj&#257;m glu&#382;i neapzin&#257;ti &#382;&#326;audz&#299;dama Ezettas roku un valk&#257;dama nabaga v&#299;ri&#353;&#311;i sev lidzi. V&#275;jp&#363;ta ienesa pa durv&#299;m d&#363;mu mutuli, un abi s&#257;ka k&#257;s&#275;t.

- Nav vairs ko gaid&#299;t! - Akotolpa izl&#275;ma. - N&#257;c &#353;urp! - vi&#326;a nokliedz&#257;s, cer&#299;b&#257;, ka Aikimenda dzird&#275;s, un aizvilka kunksto&#353;o Ezettu proj&#257;m.

Ar mok&#257;m sav&#257;kusi neapmierin&#257;tos v&#299;ri&#353;&#311;us, gaiten&#299; par&#257;d&#299;j&#257;s Aikimenda un atvieglojum&#257; uzelpoja, ieraudz&#299;jusi, ka Akotolpas vairs nav. Vi&#326;a steig&#353;us aizdar&#299;ja durvis un aizs&#363;t&#299;ja savus aizbilstamos atpaka&#316;; viens no pretrun&#299;gajiem r&#299;kojumiem bija zaud&#275;jis sp&#275;ku. Kur gan v&#275;l dro&#353;&#257;k k&#257; hanal&#275;!

Caur sien&#257;m iespied&#257;s t&#299;kams siltums. Tikai p&#275;k&#353;&#326;i uzplauku&#353;&#257;s liesmas ieejas durvis lika vi&#326;ai izb&#299;l&#299; sal&#275;kties.

Bija jau par v&#275;lu pild&#299;t savu pien&#257;kumu. Mirstot vi&#326;as dzirdi plos&#299;ja v&#299;ri&#353;&#311;u s&#257;pju br&#275;cieni.

Alpisaka dega. V&#275;ja nestas, liesmas p&#257;rl&#275;ca no koka uz koku vai l&#299;gani izplat&#299;j&#257;s pa sak&#316;&#257;vu&#353;os lapotni. Liesmoja brik&#353;&#326;i, liesmoja sienas, gr&#299;das pinums, - piln&#299;gi viss

Jilan&#275; nesp&#275;ja aptvert notieko&#353;&#257;s &#353;ausmas. &#352;&#299; fizik&#257;l&#257; par&#257;d&#299;ba vi&#326;&#257;m bija sve&#353;a. Tropiskajos lietus me&#382;os ugunsgr&#275;ki negad&#257;s; uguni vi&#326;as nepazina. Iz&#326;emot, protams, da&#382;as zin&#257;tnieces, kuras t&#257; interes&#275;ja k&#257; laboratorij&#257; ieg&#363;stama reakcija. Ta&#269;u ne k&#257; &#353;&#257;da katastrofa! Liesmas trakoja vis&#257;s mal&#257;s, visapk&#257;rt mutu&#316;iem v&#275;l&#257;s d&#363;mi. Pirmaj&#257; br&#299;d&#299; tas &#353;&#311;ita pat aizraujo&#353;i, un kur tad v&#275;l gl&#257;sto&#353;ais siltums Bet p&#275;c tam - neizb&#275;gamas s&#257;pes

T&#257; vi&#326;as sadega P&#257;rog&#316;oj&#257;s un izk&#363;p&#275;ja gais&#257;.

Panisk&#257; izb&#299;l&#299; jilan&#275; un f&#257;rgajas met&#257;s uz ambesedu mekl&#275;t pal&#299;dz&#299;bu. Ambeseds burtiski v&#257;r&#299;j&#257;s, bet pilso&#326;u p&#363;&#316;i v&#275;l&#257;s un v&#275;l&#257;s &#353;urp nebeidzam&#257; straum&#275;, l&#299;dz aizpild&#299;ja to k&#257; bl&#299;va masa. Vi&#326;as v&#275;rs&#257;s p&#275;c padoma pie Malzasas, vi&#326;as bl&#299;v&#257; p&#363;l&#299; spied&#257;s virs&#363; eista&#257;, kura pav&#275;l&#275;ja soli atk&#257;pties. Tuv&#257;k&#257;s ar&#299; tiec&#257;s pak&#316;auties, bet tas nebija vi&#326;u sp&#275;kos.

Kad liesmas sasniedza ambesedu, p&#363;lis piln&#299;b&#257; zaud&#275;ja pr&#257;tu. Malzasu, t&#257;pat k&#257; daudzas citas, sabrad&#257;ja l&#299;dz n&#257;vei v&#275;l krietnu br&#299;di pirms miru&#353;os &#311;erme&#326;us ap&#326;&#275;ma liesmas.

Debes&#299;s v&#275;tra joproj&#257;m r&#299;bin&#257;ja p&#275;rkona bungas, m&#257;ko&#326;i kr&#257;j&#257;s milzu gub&#257;s k&#257; draud&#299;gi kalni. Tie sol&#299;ja gl&#257;bi&#326;u, kaut jilan&#275; to nemaz nezin&#257;ja. Vi&#326;as pat nenojauta, ka &#363;dens var aptur&#275;t uguni.

Alp&#299;saka g&#257;ja boj&#257;, jilan&#275; g&#257;ja boj&#257; No laukiem l&#299;dz pat oke&#257;nam plos&#299;j&#257;s liesmas, noslaukot no zemes virsas piln&#299;gi visu. D&#363;mu m&#257;ko&#326;i v&#275;l&#257;s pret&#299; tum&#353;ajiem lietus m&#257;ko&#326;iem, uguns r&#275;ko&#326;a apsl&#257;p&#275;ja mirsto&#353;o aurus.

Mednieki apkv&#275;pu&#353;&#257;m sej&#257;m nesp&#275;k&#257; gul&#275;ja zem&#275;. Vi&#326;u pretinieces bija no&#353;autas vai iedz&#299;tas atpaka&#316; liesm&#257;s. &#352;&#299; kauja bija gal&#257;, un kar&#353; bija gal&#257;, bet vi&#326;i bija p&#257;r&#257;k izsmelti, lai sp&#275;tu to sajust. Tikai Keriks un Herilaks, kaut gr&#299;&#316;odamies, joproj&#257;m st&#257;v&#275;ja.

- Vai k&#257;ds ar&#299; izspruks?

- Nezinu. Iesp&#275;jams.

- Tie ar&#299; j&#257;no&#382;miedz.

- Laikam jau gan

Alp&#299;sakas boj&#257;eja Keriku satrieca. Sav&#257; atrieb&#275; vi&#326;&#353; bija non&#257;v&#275;jis ne vien jilan&#275;, bet ar&#299; pa&#353;u br&#299;ni&#353;&#311;o pils&#275;tu. Vi&#326;&#353; atmin&#275;j&#257;s gandar&#299;jumu, ko sniedza t&#257;s p&#275;t&#299;&#353;ana, t&#257;s nosl&#275;pumu atkl&#257;&#353;ana, sarunas ar v&#299;ri&#353;&#311;iem hanal&#275;, gan&#257;mpulku &#326;irba pla&#353;ajos laukos Nek&#257; no t&#257; visa vairs nav. Ja past&#257;v&#275;tu iesp&#275;ja izn&#299;cin&#257;t jilan&#275;, saglab&#257;jot pils&#275;tu, vi&#326;&#353; b&#363;tu izv&#275;l&#275;jies to. Bet nepast&#257;v&#275;ja. Jilan&#275; un Alp&#299;saka mira reiz&#275;.

- Un kur tos mekl&#275;t? - Herilaks vaic&#257;ja, un Keriks neizpratn&#275; pav&#275;ra muti, jo nesp&#275;ja vairs koncentr&#275;ties, lai saprastu jaut&#257;juma j&#275;gu. - Izspruku&#353;ie! Tu teici, ka t&#257;di var&#275;tu b&#363;t!

- J&#257; Bet ne jau pils&#275;t&#257;. Ar to ir cauri. K&#257;da b&#363;s laukos ar lopiem. Piekrast&#275;, liedag&#257; - tur var&#275;tu b&#363;t Kad liesmas noplaks, j&#257;iet mekl&#275;t.

- L&#299;dz tam v&#275;l ilgi j&#257;gaida. Es esmu redz&#275;jis me&#382;a ugunsgr&#275;kus. Lielie stumbri pal&#275;n&#257;m gruzd&#275;s v&#275;l dien&#257;m ilgi. Vai gar krastu nevar tikt pludmal&#275;?

- Var. Liel&#257;koties tur ir smil&#353;u s&#275;res, kas b&#275;guma laik&#257; paliek sausas.

Herilaks pal&#363;koj&#257;s uz gu&#316;o&#353;ajiem medniekiem un ar&#299; pats atlaid&#257;s zem&#275;.

- Mazliet atp&#363;t&#299;simies un dosimies ce&#316;&#257;!

Virs galvas zibe&#326;oja un dimdin&#257;ja.

- Ermanpadars m&#299;l&#275; maragus ne maz&#257;k k&#257; m&#275;s pa&#353;i. Vi&#326;&#353; ne&#316;auj lietum l&#299;t.

P&#275;c br&#299;&#382;a vi&#326;i jau c&#275;l&#257;s un g&#257;ja. Vi&#326;i meta loku ap melnajiem, k&#363;po&#353;ajiem

stumbriem, t&#257;l&#257;k virz&#299;j&#257;s p&#257;r uguns neskartiem laukiem un gan&#299;b&#257;m Lopi gan

pirm&#299;t bija satrauku&#353;ies, bet tagad atkal mier&#299;gi plucin&#257;ja lekno z&#257;li. Medniekiem tuvojoties, slaid&#257; lok&#257; aizmuka briedis, bet milzigi, ragaini radijumi ar kaula vairogiem v&#275;roja sikos g&#257;j&#275;jus ar vieglu izbr&#299;nu.

Strautu kl&#257;ja pelnu k&#257;rta, bet mednieki to pa&#353;&#316;akstin&#257;ja nost un padz&#275;r&#257;s. Straume pl&#363;da uz j&#363;ru.

Bija b&#275;gums, un vi&#326;i g&#257;ja pa stingru, v&#275;su smilti starp oke&#257;nu un kv&#275;lojo&#353;aj&#257;m, k&#363;po&#353;aj&#257;m Alp&#299;sakas drup&#257;m. Iero&#269;i visu laiku bija gatav&#299;b&#257;, bet pretinieka k&#257; neman&#299;ja, t&#257; neman&#299;ja, l&#299;dz vi&#326;i apmeta loku ap zemesragu un Priek&#353;&#257; pav&#275;r&#257;s upe, un caur d&#363;maku v&#299;d&#275;ja kaut kas milz&#299;gs, tik tikko redzams, kas virz&#299;j&#257;s no j&#363;ras gr&#299;v&#257;.

- Araketo! - Keriks noels&#257;s. - Tas ien&#257;k ost&#257;. Pie grivas k&#257;da v&#275;l var&#275;tu b&#363;t dz&#299;va!

Vi&#326;&#353; met&#257;s skrie&#353;us, un citi aulek&#353;oja nopaka&#316;.

Kur acis r&#257;da - visur jilan&#275; rumpji: gan krast&#257;, gan upes straum&#275;. Stalana ar k&#257;ju apv&#275;la tuv&#275;jo f&#257;rgaju; acis tai bija ciet un mute tik tikko tv&#275;ra elpu.

- Paskaties uz &#353;it&#257;m! - Stalana izsauc&#257;s, ik kust&#299;b&#257; pau&#382;ot riebumu. - Es &#353;is atvedu, iegr&#363;&#382;u &#363;den&#299;, lai dotu patv&#275;rumu - bet vi&#326;as &#326;em un atstiepj k&#257;jas! Aizver savas stulb&#257;s a&#269;eles, apgrie&#382; galvas ri&#326;&#311;&#299; un - gatavas!

- Vi&#326;u pils&#275;ta ir mirusi, - gurdi nop&#363;t&#257;s Vaint&#275;, - un vi&#326;as lidz ar to. Vi&#326;as ir izraid&#299;tas. L&#363;k ar&#299; nemirst&#299;g&#257;s - ja v&#275;lies redz&#275;t, kas izdz&#299;voju&#353;as.

Vi&#326;a visdzi&#316;&#257;kaj&#257; nicin&#257;jum&#257; nor&#257;d&#299;ja uz jilan&#275; grupi&#326;u, kas st&#257;v&#275;ja l&#299;dz ce&#316;iem &#363;den&#299;.

- N&#257;ves Meitas! - Stalana no&#353;&#311;ebin&#257;j&#257;s. - Vai tie&#353;&#257;m tas ir viss, kas palicis no Alp&#299;sakas? Tikai &#353;it&#257;s?

- Neaizmirsti ari m&#363;s, Stalan!

- To nu es nek&#257;di nevaru aizmirst, toties nevaru ar&#299; saprast, k&#257;p&#275;c m&#275;s v&#275;l neesam miru&#353;as l&#299;dz ar cit&#257;m?

- M&#363;s uztur naids. Naids pret astazoiem, kas to nodar&#299;ju&#353;i, ir p&#257;rlieku sp&#275;c&#299;gs. Nu m&#275;s zin&#257;m, ko vi&#326;i te mekl&#275;ja. Vi&#326;i atnesa savu uguni un nosvilin&#257;ja Alp&#299;saku!

- Vei, araketo! N&#257;k tie&#353;i uz krastu!

Vaint&#275; piev&#275;rs&#257;s tum&#353;ajai blivai, kas sl&#299;d&#275;ja caur vi&#316;&#326;iem.

- Kad uguns pien&#257;ca b&#299;stami tuvu, es liku vi&#326;&#257;m atk&#257;pties un atgriezties, kad viss b&#363;s rimies.

Araketo paman&#299;ja ar&#299; Enga, at&#353;&#311;&#299;r&#257;s no sav&#257;m nelaimes biedren&#275;m un iz&#269;&#257;poja krast&#257;. Vaint&#275; gan man&#299;ja vi&#326;u tuvojamies, bet atzina par lab&#257;ku nepiev&#275;rst uzman&#299;bu vi&#326;as vaic&#257;jo&#353;ajai pozai. Enga tom&#275;r nost&#257;j&#257;s vi&#326;as priek&#353;&#257; un uzst&#257;j&#299;gi vaic&#257;ja:

- K&#257; b&#363;s ar mums, Vaint&#275;? Araketo ir jau kl&#257;t, bet tu v&#275;l nev&#275;lies run&#257;t?

- T&#257;ds ir mans l&#275;mums! Alp&#299;saka ir mirusi, un es v&#275;los, lai ari j&#363;s mirtu! J&#363;s paliksiet &#353;epat!

- Bargs spriedums, Vaint&#275;, ja &#326;em v&#275;r&#257;, ka m&#275;s tev nekad neesam nodar&#299;ju&#353;as p&#257;ri! Un bargs pret savu efensel&#275;.

- Es atsakos no tevis, es nev&#275;los b&#363;t da&#316;i&#326;a tevis! Tu s&#275;ji v&#257;jumu jilan&#275; rind&#257;s, kad mums vair&#257;k par visu bija vajadz&#299;gs sp&#275;ks! Paliec un mirsti!

Enga raudz&#299;j&#257;s uz savu efensel&#275;, uz Vaint&#275;, kura alla&#382; bija stipr&#257;k&#257; un p&#257;r&#257;k&#257;, un ik &#311;erme&#326;a l&#299;nij&#257; paud&#257;s noliegums un net&#299;ksme.

- Tu, kuras &#316;aunums izpost&#299;ja Alp&#299;saku! Tu no manis atsakies? Es to pie&#326;emu un atz&#299;stu, ka nekas no t&#257;, kas bijis starp mums, nav vairs sp&#275;k&#257;. Tagad es esmu t&#257;, kas atsak&#257;s no tevis un vairs negras&#257;s tev pak&#316;auties!

Vi&#326;a uzgrieza Vaint&#275; muguru. Araketo bija jau visai net&#257;lu no krasta.

- M&#275;s dodamies! - Enga sauca. - Peldiet uz araketo!

- No&#353;auj vi&#326;as, Stalan! - Vaint&#275; ie&#311;&#275;rc&#257;s. - No&#353;auj!

Stalana pac&#275;la hezocanu un Engas izmisuma br&#275;cienu pavad&#299;b&#257; raid&#299;ja dzelksni p&#275;c dzelk&#353;&#326;a peldo&#353;o jilan&#275; &#311;erme&#326;os. M&#275;r&#311;is bija labi redzams, un upuri cits p&#275;c cita grima vi&#316;&#326;os. Tad &#353;au&#353;ana mit&#275;j&#257;s, jo ierocis bija tuk&#353;s, un Stalana l&#363;koja p&#275;c dzelk&#353;&#326;iem.

Veiksminieces bija jau sasniegu&#353;as araketo; vi&#326;u vid&#363; ar&#299; zin&#257;tniece Akotolpa un v&#299;ri&#353;&#311;is. Enga apgriez&#257;s.

- Vaint&#275;, tu nes vien&#299;gi n&#257;vi! Tu esi k&#316;uvusi n&#257;ves b&#363;tne! Ja tas b&#363;tu iesp&#275;jams, es atteiktos no savas tic&#299;bas, lai tikai p&#257;rtrauktu tavu dz&#299;vi.

- Dari to! - Vaint&#275; &#311;ircino&#353;i atlieca galvu, liekot &#257;dai uz kakla nostiepties. - Kod! Zobi ta&#269;u tev ir! Dari to!

Enga izklupa uz priek&#353;u, bet t&#363;da&#316; ar&#299; atk&#257;p&#257;s. Vi&#326;a nesp&#275;ja non&#257;v&#275;t, pat tik &#316;oti n&#257;vi peln&#299;ju&#353;u b&#363;tni k&#257; Vaint&#275;.

Vaint&#275; nolieca galvu un jau v&#275;ra muti, lai run&#257;tu, bet vi&#326;u apklusin&#257;ja Stalanas &#269;&#275;rksto&#353;&#257; balss:

- Astazoi!

Vaint&#275; apcirt&#257;s un ieraudz&#299;ja tos skrienam &#353;urp ar paceltiem hezocaniem un asaj&#257;m n&#363;j&#257;m. P&#275;k&#353;&#326;&#257; ap&#326;&#275;m&#299;b&#257; vi&#326;a sa&#382;&#326;audza &#299;k&#353;&#311;us un ar d&#363;ri notrieca Engu zem&#275;.

- Stalan! - vi&#326;a uzsauca, pirms ienira &#363;den&#299;. - Uz araketo!

Kad Keriks uzskr&#275;ja upes krast&#257;, vi&#326;&#353; redz&#275;ja visapk&#257;rt m&#275;t&#257;jamies jilan&#275; l&#299;&#311;us. &#362;den&#299; peld&#275;ja dz&#299;v&#257;s. Un tikai viena st&#257;v&#275;ja un l&#363;koj&#257;s vi&#326;&#257;, - jilan&#275;, ko vi&#326;&#353; nem&#363;&#382;am neaizmirs&#299;s.

- Ne&#353;aujiet! &#352;is marags ir mans! - vi&#326;&#353; ska&#316;i sauca p&#257;rmai&#326;us tanu un sasku m&#275;l&#275;, bet t&#363;da&#316; ar&#299; p&#257;rg&#257;ja uz jilan&#275; valodu, kur&#257; gan skrienot bija gr&#363;ti izteikties.

- Tas esmu es. Stalan, astazous, kur&#353; tevi n&#299;st un alkst tavas n&#257;ves! Vai b&#275;gsi k&#257; p&#275;d&#299;g&#257; g&#316;&#275;vule, vai pie&#326;emsi c&#299;&#326;u?

Bet Stalanu nemaz nevajadz&#275;ja k&#363;d&#299;t, vi&#326;a pat neklaus&#299;j&#257;s. Vi&#326;ai pietika ar Kerika skrieno&#353;o st&#257;vu. Neko &#353;aj&#257; pasaul&#275; vi&#326;a nevar&#275;ja n&#299;st vair&#257;k k&#257; &#353;o astazou, kur&#353; izn&#299;cin&#257;jis Alp&#299;saku. Vi&#326;a nosvieda tuk&#353;o hezocanu un niknum&#257; r&#275;kdama met&#257;s tam virs&#363;.

Keriks, aizmirsis par hezocanu, atv&#275;z&#275;ja &#353;&#311;&#275;pu un trieca to Stalanas rumpi, bet medniece pazina savva&#316;as pl&#275;so&#326;as un pacirt&#257;s s&#257;nis. &#352;&#311;&#275;ps netr&#257;p&#299;ja m&#275;r&#311;&#299;, un Stalana patapa sagr&#257;bt Keriku un nosviest vi&#326;u pie zemes. &#299;k&#353;&#311;i iekramp&#275;j&#257;s matos un atlieca galvu atpaka&#316;. Keriks c&#299;n&#299;j&#257;s k&#257; negudrs, bet Stalanas akmenscietie musku&#316;i vi&#326;u veica. Vi&#326;a jau ar &#382;ok&#316;iem snaikst&#299;j&#257;s gar pretinieka r&#299;kli un teju teju b&#363;tu iegremd&#275;jusi taj&#257; asos zobus

Gais&#257; nozib&#275;ja Herilaka &#353;&#311;&#275;ps; tas &#311;&#275;ra Stalanu tie&#353;i starp &#382;ok&#316;iem un caur augsl&#275;j&#257;m ietriec&#257;s smadzen&#275;s. Vi&#326;a bija mirusi, pirms v&#275;l smagi sa&#316;ima p&#257;r savu upuri. Keriks atbr&#299;voj&#257;s no smag&#257; &#311;erme&#326;a un pietraus&#257;s k&#257;j&#257;s.

- Labs metiens, Herilak, - vi&#326;&#353; piez&#299;m&#275;ja.

- Ej nost, ej nost! - Herilaks ieb&#316;&#257;v&#257;s un nor&#257;va no pleca loku. Keriks pagriez&#257;s un ieraudz&#299;ja piece&#316;amies k&#257;j&#257;s Engu.

- Aizv&#257;c savu loku! - vi&#326;&#353; uzsauca. - Pievaldiet savus iero&#269;us! &#352;is marags nevienam p&#257;ri nedar&#299;s!

Lietus l&#257;ses iepak&#353;&#311;&#275;j&#257;s ska&#316;&#257;k, un p&#275;c mirk&#316;a jau s&#257;k&#257;s &#299;sts g&#257;ziens. Tik ilgi draud&#275;ju&#353;ais negaiss beidzot uz&#326;&#275;ma sparu, bet bija jau par v&#275;lu gl&#257;bt Alpisaku. P&#275;rkona pl&#275;sienu pavad&#299;b&#257; &#363;dens &#353;alt&#299;m vien lija gruzdo&#353;aj&#257;s drup&#257;s, un gais&#257; &#269;&#363;kst&#275;dami uzvij&#257;s biezi garai&#326;i.

- Tu esi nesis mums n&#257;vi, Kerik, - Enga sauca, p&#257;rkliedzot v&#275;tras aurus, un ik kust&#299;b&#257; paud&#257;s s&#257;pes.

- N&#275;, Enga, tu k&#316;&#363;dies. Esmu nesis dz&#299;v&#299;bu saviem astazoiem, jo cit&#257;di &#353;&#299; spr&#257;go&#326;a ar sav&#257;m rokasmeit&#257;m b&#363;tu m&#363;s visus apslakt&#275;jusi. Nu vi&#326;a ir pagalam, un Alpisaka ir pagalam Araketo aizved&#299;s p&#275;d&#275;jo jilan&#275;, un nojums te nepaliks ne smakas. M&#275;s ar astazoiem p&#257;rcelsimies uz &#353;ejieni, un &#353;&#299; b&#363;s m&#363;su pils&#275;ta. J&#363;s atgriez&#299;sieties Entoban&#257; un paliksiet tur. Vi&#326;as neaizmirs&#299;s &#353;&#299;s &#353;ausmas, vi&#326;as nem&#363;&#382;am neatgriez&#299;sies. Un tu alla&#382; atg&#257;din&#257;si vi&#326;&#257;m par n&#257;vi &#353;aipus&#275;. Piel&#363;ko, lai vi&#326;as to neaizmirst! Past&#257;sti vis&#257;m, k&#257; t&#257;s g&#257;ja boj&#257; liesm&#257;s. Eista&#257;, vi&#326;as padomnieces, Vaint&#275;

- Vaint&#275; ir tur, - Enga nor&#257;d&#299;ja uz ku&#291;i. Keriks sasprindzin&#257;ja skatu, bet nesp&#275;ja vairs sazim&#275;t Vaint&#275; starp cit&#257;m, kas r&#257;p&#257;s pa dz&#299;vnieka slapjo muguru. Vi&#326;a joproj&#257;m nav mirusi! Tie&#353;i t&#257;, kuru vi&#326;&#353; n&#299;da visvair&#257;k, ir dz&#299;va! Bet tas pat sniedza zin&#257;mu apmierin&#257;jumu. K&#257;p&#275;c?

- Ej pie vi&#326;as! Past&#257;sti vi&#326;ai, ko es teicu! Ikvienu jilan&#275; &#353;aj&#257; krast&#257; gaida n&#257;ve! Past&#257;sti to vi&#326;ai!

- Vai es nevar&#275;tu vi&#326;ai teikt, ka slepkavo&#353;ana ir mit&#275;jusies? Ka turpm&#257;k b&#363;s tikai dz&#299;v&#299;ba, ne n&#257;ve? &#315;oti jau grib&#275;tos

Keriks pakrat&#299;ja galvu.

- Es ta&#269;u aizmirsu, ka tu esi Dzivibas Meita. Ej un saki vis&#257;m, ka vajadz&#275;ja klaus&#299;t tevi, un mirusi Alp&#299;saka dz&#299;votu, bet tagad par v&#275;lu l&#299;gt mieru, Enga, pat tev tas j&#257;apj&#275;dz. Starp mums var past&#257;v&#275;t tikai bezgal&#299;gs naids, vair&#257;k nekas cits.

- Starp astazoiem un jilan&#275; - protams. Bet ne jau starp mums, Kerik!

Vi&#326;&#353; grib&#275;ja iebilst. Grib&#275;ja pats sev iegalvot, ka var b&#363;t naids un tikai naids, ka vi&#326;&#353; tagad var&#275;tu bez sv&#257;rst&#299;&#353;an&#257;s ietriekt &#353;&#311;&#275;pu &#353;aj&#257; v&#275;saj&#257; &#311;ermen&#299;. Bet nevar&#275;ja. Atlika vien pasmaidit.

- Tiesa gan, skolot&#257;j! Es atcer&#275;&#353;os, ka ir vismaz viens marags, ko es nev&#275;l&#275;tos non&#257;v&#275;t. Bet tagad peldi uz araketo un nekad vairs neatgriezies! Es tevi v&#275;l atcer&#275;&#353;os, kad b&#363;&#353;u jau aizmirsis visas cftas! Ej ar mieru!

- Miers ari tev, Kerik! Un miers starp astazoiem un jilan&#275;.

- N&#275;! &#362;dens un naida oke&#257;ns! Bet kam&#275;r j&#363;s paliekat sav&#257; pus&#275;, b&#363;s miers! Ej! Enga iesl&#299;d&#275;ja &#363;den&#299;, bet Keriks, gar&#299;gi un fiziski izsmelts, atspied&#257;s uz &#353;&#311;&#275;pa

un pavad&#299;ja vi&#326;u ar skatienu. Enga uzk&#257;pa uz kl&#257;ja, araketo izg&#257;ja atkl&#257;t&#257; j&#363;r&#257;, un Keriks sp&#275;ku izs&#299;kum&#257; sabruka.

Viss bija gal&#257;. Alp&#299;saka un viss, kas ar to saist&#257;s

Vi&#326;a domas atgriez&#257;s zieme&#316;u kalnos, tel&#353;u pils&#275;ti&#326;&#257; apmetn&#275; upes ielok&#257; Tur vi&#326;u gaida Armuna.

Pien&#257;ca Herilaks. Keriks sa&#326;&#275;ma vi&#326;a rokas.

- Viss k&#257;rt&#299;b&#257;, Herilak! Tava atrieb&#299;bas dzi&#326;a ir apmierin&#257;ta, un mana, un visu p&#257;r&#275;jo &#325;emam nu &#353;&#311;&#275;pus un dodamies atpaka&#316;, pirms uzn&#257;kusi ziema.

- Ejam m&#257;jup!



PASAULE RIETUMOS NO &#274;DENES



Tulkot&#257;j&#257; piebilde

&#352;&#299; noda&#316;a tulkota no jilan&#275; valodas, kas vien&#257;di&#326; ir smags p&#257;rbaud&#299;jums tulkot&#257;jam. Da&#382;viet tulkojums var&#275;tu izr&#257;d&#299;ties visai br&#299;vs, un tulkot&#257;js jau iepriek&#353; atvainojas par iesp&#275;jam&#257;m k&#316;&#363;d&#257;m un neprecizit&#257;t&#275;m, kas var&#275;tu b&#363;t iezagu&#353;&#257;s tekst&#257;.

Pasaules v &#275;sture

&#352;&#299;s &#299;pa&#353;&#257;s v&#275;stures pa&#353;&#257; s&#257;kum&#257; j&#257;uzsver, ka t&#257; at&#353;&#311;iras no daudz&#257;m visp&#257;rzin&#257;m&#257;m v&#275;stur&#275;m, proti, t&#257; at&#353;&#311;iras pa&#353;&#257; b&#363;t&#299;b&#257;, un las&#299;t&#257;js, kas dom&#257; dzi&#316;i, to jut&#299;s ik bridi. P&#257;rlieku ilgi jilan&#275; v&#275;sture kalpojusi k&#257; pla&#353;s darba lauks fabulistiem un teiksmu r&#299;m&#275;t&#257;jiem. T&#257; ir vienk&#257;r&#353;a paties&#299;ba, ka murgainus min&#275;jumus un gr&#257;bst&#299;&#353;anos pa gaisu, ko trakt&#257;t&#257; par fizikas vai biolo&#291;ijas jaut&#257;jumiem ikviena inteli&#291;enta jilan&#275; uztvertu k&#257; &#326;irg&#257;&#353;anos, &#353;&#299; pati las&#299;t&#257;ja it viegli piecie&#353; v&#275;sturiskos apcer&#275;jumos. Vai gan v&#275;l j&#257;mekl&#275; spilgt&#257;ks piem&#275;rs nepamatota min&#275;juma ierindo&#353;anai faktu k&#257;rt&#257;, k&#257; pa&#353;laik popul&#257;r&#257; pasaules v&#275;stures t&#275;ze, ka pirms 75 miljoniem gadu Zem&#275; esot ietriecies milzu meteor&#299;ts, nom&#275;&#382;ot no t&#257;s 85% l&#299;dz tam dz&#299;voju&#353;o sugu. T&#257;l&#257;k m&#275;dz sekot detaliz&#275;ts izkl&#257;sts, k&#257; att&#299;st&#299;ju&#353;&#257;s siltasi&#326;u rad&#299;bas un k&#316;uvu&#353;as par valdo&#353;aj&#257;m dz&#299;v&#299;bas form&#257;m. Tie&#353;i &#353;&#299; pieeja m&#363;s skumdina k&#257; da&#382;dien patva&#316;&#299;gi peksti&#326;i, kas aizst&#257;j r&#363;p&#299;gu zin&#257;tnisku izp&#275;ti. Nekad nek&#257;di milzu meteor&#299;ti Zem&#275; nav trieku&#353;ies! Pasaule, k&#257;du m&#275;s to redzam, ir tie&#353;i t&#257;da, k&#257;da t&#257; alla&#382;i&#326; bijusi un alla&#382;i&#326; b&#363;s, m&#363;&#382;&#299;gi m&#363;&#382;os. Tie&#353;i t&#257;labad, iekams turpin&#257;m, nepiecie&#353;ams citu &#353;&#257;das ievirzes darbu gaism&#257; defin&#275;t terminu v&#275;sture.

V&#275;sture, k&#257;da t&#257; paz&#299;stama m&#363;sdien&#257;s, bie&#382;i vien ir tik liel&#257; m&#275;r&#257; neprec&#299;za zin&#257;tne, ka dr&#299;z&#257;k pieskait&#257;ma pie fantastikas, ne zin&#257;tnisk&#257;m m&#257;c&#299;b&#257;m. T&#257; pat nav interpret&#257;cija, t&#257; ir t&#299;ra izdoma. &#352;&#257;di izpau&#382;as jilan&#275; paties&#257; iedaba. Mums maz r&#363;p, kur esam biju&#353;as, toties skaidri zin&#257;m, kurp dodamies. Esam mier&#257; ar &#299;slaic&#299;g&#257;m p&#257;rmai&#326;&#257;m, l&#299;dztekus pieprasot, lai n&#257;kotne b&#363;tu t&#257;da pati k&#257; tagadne - nemain&#299;ga un neizmain&#257;ma. T&#257; k&#257; &#353;&#299; vajadz&#299;ba p&#275;c ilgsto&#353;as, nep&#257;rtrauktas sec&#299;bas vis&#257; m&#363;su b&#363;t&#299;b&#257; ir svar&#299;g&#257;k&#257;, m&#275;s b&#299;stamies, ka pag&#257;j&#299;ba var&#275;tu sl&#275;pt ilgsto&#353;as izmai&#326;as, t&#257;p&#275;c m&#275;s nenoteikti atsaucamies uz mirkli, kad iz&#353;&#311;&#299;l&#257;s laiks, un, darot t&#257;, pie&#326;emam, ka tas bijis tad, kad rad&#257;s pasaule - jauna, piln&#299;ga un kop&#353; t&#257; br&#299;&#382;a nemain&#299;ga.

T&#257;s, saprotams, ir bl&#275;&#326;as. M&#363;sdien&#257;s jilan&#275; v&#275;sture non&#257;kusi krustcel&#275;s, kad mums l&#299;dz &#353;im paz&#299;stam&#257; v&#275;sture izr&#257;d&#299;jusies bezv&#275;rt&#299;ga. M&#275;s var&#275;tu atsaukties uz &#353;o sacer&#275;jumu k&#257; uz jaunu v&#275;sturi, bet tam b&#363;tu zin&#257;ma tic&#299;bas pieska&#326;a vecajai v&#275;sturei, t&#257;p&#275;c m&#275;s noliedzam visus l&#299;dz&#353;in&#275;jos v&#275;sturiskos darbus pasludin&#257;m, ka tagad past&#257;v tikai viena v&#275;sture. &#352;&#299;.

Par &#353;&#299;s v&#275;stures rad&#299;&#353;anu esam pateic&#299;gas t&#257;m nedaudzaj&#257;m jilan&#275;, kas interes&#275;jas par &#291;eolo&#291;iju un paleontolo&#291;iju. M&#275;s v&#275;lamies celt god&#257; &#353;is zin&#257;tnes un pazi&#326;ojam, ka t&#257;s ir tikpat patiesas k&#257; fizika vai &#311;&#299;mija, nevis zobgal&#299;bu un izsmiekla objekts, k&#257; tas uzskat&#299;ts l&#299;dz &#353;im. Pag&#257;tne past&#257;v; nav noz&#299;mes tam, cik &#316;oti mums grib&#275;tos &#353;o net&#299;kamo faktu nepaman&#299;t. J&#363;tams, ka ar pr&#257;tu ir daudz drosmig&#257;k &#353;o faktu atz&#299;t un pie&#326;emt, - atz&#299;t, ka jilan&#275; nav piepe&#353;i par&#257;d&#299;ju&#353;&#257;s, kad iz&#353;&#311;&#299;l&#257;s laiks. T&#257;da ir v&#275;sturisk&#257; paties&#299;ba, daudz saisto&#353;&#257;ka un piepild&#299;t&#257;ka par l&#299;dz&#353;in&#275;jiem m&#257;&#326;iem.

B&#363;tu v&#275;lams pie&#316;aut v&#275;l nelielu atk&#257;pi, pirms uzs&#257;kam &#353;&#299;s v&#275;stures izkl&#257;stu. M&#275;s nedom&#257;jam atgriezties pie pirms&#257;kumiem un prokariotu dz&#299;v&#299;bas formu ra&#353;an&#257;s. &#352;&#299; t&#275;ma daudz s&#299;k&#257;k izkl&#257;st&#299;ta citos darbos. Te apl&#363;kojam&#257; v&#275;sture s&#257;k&#257;s apm&#275;ram pirms 270 miljoniem gadu PM. (pirms m&#363;sdien&#257;m), kad r&#257;pu&#316;i bija jau piln&#299;b&#257; nostiprin&#257;ju&#353;i savas domin&#275;jo&#353;&#257;s poz&#299;cijas uz Zemes.

&#352;aj&#257; laik&#257; te mita &#269;etras galven&#257;s segzobju r&#257;pu&#316;u grupas, ko pieskaita pie tekodontiem. Min&#275;tie primit&#299;vie rad&#299;jumi bija piel&#257;goti dz&#299;vei &#363;deni, kur tie vaj&#257;ja savu medijumu. Tie izveic&#299;gi peld&#275;ja, kustinot pr&#257;v&#257;s astes. Da&#382;i &#353;&#257;di tekodonti atst&#257;ja j&#363;ru un p&#257;rv&#257;c&#257;s dz&#299;vot uz sauszemes, kur to p&#257;rvieto&#353;an&#257;s veids dar&#299;ja tos p&#257;r&#257;kus par daudz&#257;m cit&#257;m rad&#299;b&#257;m, teiksim, t&#257;d&#257;m k&#257; da&#382;as proterozuhiju formas, m&#363;sdienu krokodilu priek&#353;te&#269;us. J&#363;s dro&#353;i vien esat redz&#275;ju&#353;i, cik lemp&#299;gi klumz&#257; krokodili, &#311;ermenim nokar&#257;joties un zv&#257;rojoties starp plati ieplestaj&#257;m k&#257;j&#257;m. T&#257;da gaita nebija rakstur&#299;ga progres&#299;vajiem tekodontiem, kas visus locek&#316;us pav&#275;rsa lejup un atpaka&#316; stateniski, t&#257; pan&#257;kot garu soli.

T&#257; k&#257; v&#275;stures liec&#299;bas rakst&#299;tas vien klint&#299;s, vien fos&#299;lij&#257;s, kas tur saglab&#257;ju&#353;&#257;s, daudzu posmu tr&#363;kst. Kaut ari ne vienm&#275;r &#353;os iztr&#363;kumus izdodas aizpild&#299;t pilnib&#257;, visp&#257;r&#275;j&#257; v&#275;stures gaita ir p&#257;rsteidzo&#353;i skaidra. M&#363;su att&#257;lie priek&#353;te&#269;i bija radijumi, saukti par mozazauriem: j&#363;ras &#311;irzakas ar visai veiksm&#299;gu &#311;erme&#326;a uzb&#363;vi. To piel&#257;gojumi dz&#299;vei j&#363;r&#257; bija astes spura un airk&#257;j&#257;s p&#257;rtapu&#353;i locek&#316;i. Viens no mozazauriem bija Tylosaurus, liels un izskat&#299;gs rad&#299;jums. Liels nosac&#299;ti, jo Tylosaurus bija gar&#257;ks par se&#353;&#257;m jilan&#275;, bet gl&#299;ts t&#257;d&#275;&#316;, ka daudz&#275;j&#257;d&#257; zi&#326;&#257; atg&#257;din&#257;ja jilan&#275;. Tas t&#257;p&#275;c, ka vi&#326;&#353; bijis m&#363;su tie&#353;ais priek&#353;tecis. Ja novietojam m&#363;sdienu jilan&#275; skeletu l&#299;dz&#257;s Tylosaurus skeletam, radniec&#299;ba k&#316;&#363;st ac&#299;mredzama. Skelets zem spuru miesas virsk&#257;rtas sl&#275;pis &#269;etrus roku un &#269;etrus k&#257;ju pirkstus. Ar&#299; mums tagad katrai rokai ir divi pirksti un divi tiem pretstat&#299;ti &#299;k&#353;&#311;i. Aste ir tikai attiec&#299;gi sa&#299;sin&#257;jusies. Ar&#299; kr&#363;&#353;kurvju l&#299;dz&#299;ba no ribu pludl&#299;nijas un atsl&#275;gas kaula l&#299;dz iegur&#326;a joslai ir nep&#257;rprotama. Pal&#363;kojieties uz &#353;iem diviem l&#299;dz&#299;gajiem skeletiem, un j&#363;s ieraudz&#299;siet l&#299;dz&#257;s pag&#257;tni un n&#257;kotni. Te nu m&#275;s esam, att&#299;st&#299;ju&#353;&#257;s un piel&#257;goju&#353;&#257;s sauszemes dz&#299;vei. T&#257;da ir m&#363;su izcelsmes paties&#257; v&#275;sture, nevis k&#257;di neskaidri izkl&#257;st&#299;jumi par par&#257;d&#299;&#353;anos, kad iz&#353;&#311;&#299;l&#257;s laiks. M&#275;s esam p&#275;cteces &#353;&#299;m apbr&#299;nas v&#275;rtaj&#257;m b&#363;tn&#275;m, kuras pirms k&#257;diem 40 miljoniem gadu k&#316;uva par jilan&#275;.



Agr&#299;nie gadi

Turpin&#257;jum&#257; p&#257;rsvar&#257; sekos nepiecie&#353;amie pie&#326;&#275;mumi, tom&#275;r tie ir atbilsto&#353;i pie&#326;&#275;mumi, kas saskan ar izrakte&#326;os fiks&#275;tajiem faktiem. T&#257;s nav tuk&#353;as fant&#257;zijas par iedom&#257;tiem milzu meteor&#299;tiem. Ie&#382;os viss ir ierakst&#299;ts, atliek tikai izlas&#299;t. M&#275;s vienk&#257;r&#353;i sav&#257;cam da&#316;as un sasti&#311;&#275;jam t&#257;s kop&#257;, t&#257;pat k&#257; savieto atpaka&#316; sasistas olas &#269;aumalas su&#311;es.

Ja v&#275;laties pa&#353;i salikt visas deta&#316;as kop&#257;, tad smelieties padoma lietai atbilsto&#353;os &#291;eolo&#291;ijas un paleontolo&#291;ijas tekstos. Tajos j&#363;s atradisiet sugu izcel&#353;anos, agr&#299;n&#257;ko sugu p&#257;rtap&#353;anu v&#275;l&#257;kaj&#257;s, da&#382;&#257;du ledus laikmetu v&#275;sturi, kontinentu dreifa mar&#353;rutus, pat ie&#382;os rakst&#299;tu liec&#299;bu, ka magn&#275;tiskais pols neb&#363;t nav atradies dienvidos kop&#353; aizlaikiem, k&#257; tas ir tagad, bet gan &#291;eolo&#291;isko laikmetu gait&#257; ce&#316;ojis &#353;urpu turpu starp zieme&#316;iem un dienvidiem. Bet, ja nev&#275;laties &#353;&#311;iest p&#363;li&#326;us &#353;o faktu p&#257;rbaudei, tad apmierinieties ar m&#363;su sa&#299;sin&#257;to aprakstu.

Pal&#363;kojieties uz pasauli, k&#257;da t&#257; var&#275;tu b&#363;t bijusi 40 miljonu gadu P.M., kad pirm&#257;s vienk&#257;r&#353;&#257;s un laim&#299;g&#257;s jilan&#275; izkl&#299;da pa Zemi. T&#257; bija mikla un silta, p&#257;rtikas p&#257;rpilna pasaule. Tolaik, t&#257;pat k&#257; tagad, jilan&#275; bija pl&#275;so&#326;as, kas mieloj&#257;s ar sauszemes un j&#363;ras rad&#299;jumu mies&#257;m. Jaunules t&#257;pat k&#257; tagad pulc&#275;j&#257;s j&#363;r&#257; efenbaros, kopus darboj&#257;s un d&#363;&#353;&#299;gi &#275;da. K&#257; tas noticis, ka t&#257;s izl&#299;du&#353;as uz sauszemes, &#291;eolo&#291;iskaj&#257; hronik&#257; nav izlas&#257;ms, un mums atliek vienigi min&#275;t.

J&#363;r&#257; sabiedriskoju&#353;&#257;s, jilan&#275;, glu&#382;i dabiski, nezaud&#275;ja kopibas tieksmi ari tad, kad no oke&#257;na p&#257;rv&#257;c&#257;s uz cietzemi. Tolaik, t&#257;pat k&#257; tagad, v&#299;ri&#353;&#311;i, protams, bija t&#257;s pa&#353;as vienk&#257;r&#353;&#257;s, m&#299;l&#299;g&#257;s rad&#299;bas, un tiem bija nepiecie&#353;ama aizsardz&#299;ba. Tad ar&#299; pludmales s&#257;ka apsarg&#257;t, jo v&#299;ri&#353;&#311;i, briedinot olas, bija k&#363;tri un v&#257;r&#299;gi. Bar&#299;bas bija p&#257;rp&#257;r&#275;m, nekas nekav&#275;ja dz&#299;ves plauksmi. Patiesi, tad ari iz&#353;&#311;&#299;l&#257;s laiks, - &#299;stais, nevis tas &#353;&#311;ietamais, kad dz&#299;ve bija vienk&#257;r&#353;a un r&#257;ma, pirmatn&#275;ja un gausa.

&#352;&#299;s te agr&#299;n&#257;s eksistences laik&#257; rodami tagad&#275;j&#257;s jilan&#275; zin&#257;tnes ied&#299;g&#316;i. Tas redzams &#353;&#299;s pils&#275;tas &#274;rk&#353;&#311;u Sien&#257;. Lai aizsarg&#257;tu v&#299;ri&#353;&#311;us, tika &#311;erti lieli v&#275;&#382;veid&#299;gie un ar tiem atbaid&#299;ti pl&#275;so&#326;as, - to sp&#299;les bija sp&#275;cigs aizsargl&#299;dzeklis. Jo pamat&#299;g&#257;kas sp&#299;les, jo iespaid&#299;g&#257;ka sp&#275;ja aizst&#257;v&#275;ties, t&#257;d&#275;&#316; tika atlas&#299;ti pr&#257;v&#257;kie. Taj&#257; pa&#353;&#257; laik&#257; tika izmekl&#275;ti stipr&#257;kie un akt&#299;v&#257;kie kora&#316;&#316;i, lai aizsarg&#257;tu krastus no j&#363;ras puses. Tagad zin&#257;m, ka t&#257; sperti pirmie, neveiklie so&#316;i ce&#316;&#257; uz att&#299;st&#299;tu biolo&#291;ijas zin&#257;tni.

Lai nu k&#257;, &#353;&#299; primit&#299;v&#257; eksistence bija lemta boj&#257;ejai. T&#257; k&#257; jilan&#275; cilts plauka un z&#275;la, tai dr&#299;z vien k&#316;uva par &#353;auru &#353;aj&#257; pirmaj&#257; pils&#275;t&#257; senj&#363;ras krast&#257;. Izauga cita pils&#275;ta, tad v&#275;l viena un v&#275;l

Kad draud&#275;ja bar&#299;bas tr&#363;kums, sapr&#257;t&#299;gi bija ie&#382;ogot laukus un audz&#275;t ga&#316;as lopus, k&#257; ar&#299; aizsarg&#257;t tos no pl&#275;so&#326;&#257;m. To veikdamas, jilan&#275; pier&#257;d&#299;ja savu p&#257;r&#257;kumu p&#257;r zem&#257;kaj&#257;m b&#363;tn&#275;m. Pal&#363;k, tiranozaurs - t&#257;ds pats pl&#275;so&#326;a k&#257; m&#275;s! Tom&#275;r &#353;ie milzu trule&#326;i var&#275;ja vienigi strauji vaj&#257;t un saplos&#299;t upuri, vairumu med&#299;juma miesas aizlai&#382;ot post&#257;. Tie nedom&#257;ja par r&#299;tdienu, tie ner&#363;p&#275;j&#257;s par gan&#257;mpulkiem, nenodarboj&#257;s ar lopu atlasi. Vi&#326;i izr&#257;d&#299;j&#257;s bezj&#275;dz&#299;gi izn&#299;cin&#257;t&#257;ji. Daudz p&#257;r&#257;k&#257;s jilan&#275; bija sapr&#257;t&#299;gas saglab&#257;t&#257;jas. Zin&#257;tniecei visas dz&#299;v&#299;bas formas ir l&#299;dzv&#275;rt&#299;gas, jo izn&#299;cin&#257;t sugas noz&#299;m&#275; izn&#299;d&#275;t pa&#353;as sugu. M&#363;su cie&#326;a pret dz&#299;v&#299;bu redzama laukos ar daudzveid&#299;gajiem lopiem - sug&#257;m, kas bez m&#363;su p&#363;li&#326;iem var&#275;tu b&#363;t izzudu&#353;as pirms gadu t&#363;ksto&#353;iem. M&#275;s esam celtnieces, ne gr&#257;v&#275;jas, saglab&#257;t&#257;jas, ne pat&#275;r&#275;t&#257;jas. Kad &#353;ie fakti apsv&#275;rti, top skaidrs, k&#257;p&#275;c m&#275;s esam valdo&#353;&#257; suga uz &#353;&#299;s plan&#275;tas. T&#257; nav nejau&#353;&#299;ba, tikai neizb&#275;gams apst&#257;k&#316;u kopuma galarezult&#257;ts.



Jilan&#275; fiziolo&#291;ija

Lai saprastu m&#363;su pa&#353;u fiziolo&#291;iju, pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m j&#257;apl&#363;ko citu dz&#299;vnieku fiziolo&#291;ija. Vienk&#257;r&#353;&#257;kie rad&#299;jumi, k&#257; vairums kukai&#326;u, ir poikilotermi, proti, tie ir vienoti ar dzivesvidi un to &#311;erme&#326;a temperat&#363;ra ir t&#257;da pati k&#257; apk&#257;rt&#275;jam gaisam. T&#257;da termoregul&#257;cija var b&#363;t gana laba mazam rad&#299;jumam, bet sare&#382;&#291;&#299;t&#257;kiem organismiem vajadz&#299;ga past&#257;v&#299;g&#257;ka &#311;erme&#326;a temperat&#363;ra. &#352;ie dz&#299;vnieki ir homeotermiski, t.i., to &#311;erme&#326;a temperat&#363;ra ir nosac&#299;ti nemain&#299;ga un maz atkar&#299;ga no vides temperat&#363;ras. Jilan&#275; pieder eksotermisko siltasi&#326;u dz&#299;vnieku grupai. Visi noz&#299;m&#299;g&#257;kie dz&#299;vnieki pasaul&#275; ir eksotermiski, jo &#353;is &#311;erme&#326;a temperat&#363;ras kontroles veids ir nesal&#299;dzin&#257;mi p&#257;r&#257;ks par to, kas asta- zoiem, kuri uztur &#311;erme&#326;a nemain&#299;go siltumu, nep&#257;rtraukti t&#275;r&#275;jot iek&#353;&#275;jo ener&#291;iju.

M&#275;s esam vienoti ar vidi un saglab&#257;jam &#311;erme&#326;a temperat&#363;ras past&#257;v&#299;gumu, izmantojot temperat&#363;ras dabisk&#257;s sv&#257;rst&#299;bas. Salt&#257; r&#299;t&#257; m&#275;s tiecamies p&#275;c saules; kad sasilstam p&#257;rlieku, &#316;aujamies v&#275;jp&#363;tai, pav&#275;rsdamas pret sauli maz&#257;ku da&#316;u &#311;erme&#326;a virsmas; saslejam sekstes vai ar&#299; mekl&#275;jam pa&#275;nu. M&#275;s dar&#257;m to tik autom&#257;tiski, ka vairs neiev&#275;rojam &#257;r&#275;jo temperat&#363;ras regul&#257;ciju t&#257;pat k&#257; elpo&#353;anu.

Past&#257;v ar&#299; daudzas citas m&#363;su fiziolo&#291;ijas priek&#353;roc&#299;bas sal&#299;dzin&#257;jum&#257; ar endotermiskajiem astazoiem. Bezgal&#299;gie bar&#299;bas mekl&#275;jumi, lai pie&#275;din&#257;tu astazou negaus&#299;g&#257;s &#353;&#363;nas, m&#363;su vielmai&#326;ai nav vajadz&#299;gi. M&#363;su metabolisms izmain&#257;s atkar&#299;b&#257; no apst&#257;k&#316;iem. Piem&#275;rs tam ir m&#363;su garie ce&#316;ojumi ar araketo. kad m&#275;s vienk&#257;r&#353;i pal&#275;nin&#257;m savus &#311;erme&#326;a procesus. Subjekt&#299;v&#257; skat&#299;jum&#257; tad laiks paiet &#257;tr&#257;k un ik indiv&#299;de prasa maz&#257;k bar&#299;bas.

Visp&#257;rliecino&#353;&#257;kais jilan&#275; unik&#257;l&#257; fiziolo&#291;isk&#257; p&#257;r&#257;kuma piem&#275;rs ir m&#363;su metabolisma nedal&#257;m&#257; saist&#299;ba ar kult&#363;ru; m&#275;s esam m&#363;su pils&#275;ta, un m&#363;su pils&#275;ta ir m&#275;s pa&#353;as. Neviena nesp&#275;j dz&#299;vot bez cit&#257;m. Tas pier&#257;d&#299;jies &#316;oti retajos gad&#299;jumos, kad iest&#257;jas neatgriezeniskas fiziolo&#291;iskas izmai&#326;as, ja indiv&#299;de p&#257;rk&#257;pusi k&#257;du likuma pantu, nepie&#316;aujami atk&#257;pusies no jilan&#275; dzives norm&#257;m. Lai sod&#299;tu pakl&#299;du&#353;o indiv&#299;di, nek&#257;da &#257;r&#275;ja fiziska iedarb&#299;ba nav vajadz&#299;ga. Soda atsl&#275;ga sl&#275;pjas vi&#326;as pa&#353;as &#311;ermen&#299;. Eista&#257;, kas iemieso sev&#299; m&#363;su pils&#275;tu, kult&#363;ru un likumu kodeksu, atliek vien izraid&#299;t gr&#275;cinieci no pils&#275;tas un at&#326;emt &#353;ai indiv&#299;dei v&#257;rdu. Peln&#299;ti izraid&#299;t&#257; t&#363;da&#316; pat ir pak&#316;auta neatgriezenisk&#257;m fiziolo&#291;isk&#257;m izmai&#326;&#257;m, kas beidzas ar n&#257;vi.

Tas ir hormon&#257;ls meh&#257;nisms, kas balst&#257;s uz prolakt&#299;na sekr&#275;cijas. Prolakt&#299;ns regul&#275; m&#363;su vielmai&#326;u un seksu&#257;lo uzvedibu. izraid&#299;tajai sabiedr&#299;bas loceklei apzinoties savu noziegumu, hipotal&#257;ms cie&#353; nepanesamu p&#257;rslodzi un individe non&#257;k nel&#299;dzsvarot&#257; fiziolo&#291;iska miera st&#257;vokl&#299;. M&#363;su priek&#353;tec&#275;m prolakt&#299;ns izras&#299;ja ziemas gu&#316;u, nodro&#353;inot izdz&#299;vo&#353;anas iesp&#275;ju, bet m&#363;su pa&#353;reiz&#275;j&#257; att&#299;st&#299;bas pak&#257;p&#275; reakcija ir neizb&#275;gami likten&#299;ga.



&#274;dienkarte

Var&#275;tu teikt, ka, iel&#363;kojoties k&#257;da rad&#299;juma mut&#275;, j&#363;s varat izdibin&#257;t, ko t&#257;ds &#275;d. Uzturu nosaka uzb&#363;ve. Neniteskam ir plakani, st&#363;raini zobi, kas noder augu bar&#299;bas samal&#353;anai neiedom&#257;jamos daudzumos, un as&#353;&#311;aut&#326;u priek&#353;zobi, kas &#316;auj nocirst vai nopl&#363;kt augus. Vienlaidu konusveida zobu valdzino&#353;&#257;s rindas m&#363;su &#382;ok&#316;os liecina par m&#363;su vesel&#299;go uzturu - ga&#316;u, ziv&#299;m. M&#363;su mas&#299;vie un stiprie &#382;ok&#316;i nor&#257;da, ka m&#363;su priek&#353;te&#269;u di&#275;t&#257; liela noz&#299;me bijusi moluskiem, un m&#275;s joproj&#257;m sp&#275;jam sadrag&#257;t &#353;o gardo radijumu &#269;aulas ar zobiem.



Vairo&#353;an&#257;s

Ir lietas, ko jilan&#275; neapsprie&#382;, un tas labi organiz&#275;t&#257; sabiedr&#299;b&#257; ir pareizi un piedien&#299;gi. Kad esam jaunas, dz&#299;ve j&#363;r&#257; ir nebeidzama l&#299;ksm&#299;ba. &#352;&#299; l&#299;ksme ilgst, kam&#275;r esam f&#257;rgajas; m&#363;su vienk&#257;r&#353;ie pr&#257;ti nav noslogoti ar liet&#257;m, kas p&#257;rm&#275;ru gr&#363;tas sapra&#353;anai.

K&#257; jilan&#275; m&#275;s ne tikai varam apsv&#275;rt un p&#257;rspriest ik jaut&#257;jumu, bet mums tas ar&#299; j&#257;dara, ja gribam izprast pasauli, kur&#257; m&#299;tam. Jilan&#275; dz&#299;ves ciklam piem&#299;t perfekta simetrija, un &#353;&#257; cikla nov&#275;ro&#353;anu esam uzs&#257;ku&#353;as no t&#257; aizs&#257;kuma, kad jaunules atbr&#299;vojas no t&#275;va aizbildniec&#299;bas un dodas j&#363;r&#257;.

Tad ar&#299; s&#257;kas apzin&#257;t&#257; dz&#299;ve. Visas agr&#299;n&#257;s nodarbes - elpo&#353;ana, peld&#275;&#353;ana, sav&#257;k&#353;an&#257;s grup&#257;s -, ir iedzimti refleksi, tom&#275;r l&#299;dztekus tiem par&#257;d&#257;s ar&#299; intelekta ied&#299;g&#316;i. Jaunules s&#257;k sazin&#257;ties, ros&#299;gi nov&#275;rot, p&#257;rdom&#257;t un izdar&#299;t secin&#257;jumus. Jauno efenbaru locekles m&#257;c&#257;s, atdarinot vec&#257;k&#257;s.

Tie ar&#299; ir valodas pirms&#257;kumi. Valodas p&#275;tnie&#269;u viedok&#316;i par valodas izcel&#353;anos &#353;&#311;e&#316;as divos galvenajos novirzienos. Atmetot detaliz&#275;tus argumentus un p&#257;rfr&#257;z&#275;jot tos popul&#257;r&#257; valod&#257;, t&#257;s var&#275;tu nod&#275;v&#275;t par &#382;viku-&#382;vaku teoriju un pliku-plaku teoriju. &#381;viku-&#382;vaku teorija postul&#275;, ka m&#363;su pirmie sazi&#326;as m&#275;&#291;in&#257;jumi ir &#326;emti p&#275;c citu j&#363;ras b&#363;t&#326;u parauga, k&#257;, piem&#275;ram, rokas un plaukstas kust&#299;ba ir zivs kustibu atdarin&#257;jums, kam j&#257;pau&#382; ideja par zivi. No otras puses, pliku-plaku teorijas atbalst&#299;t&#257;jas teic, ka pirm&#257; bijusi ska&#326;a, zivju izdoto ska&#326;u atdarin&#257;jums. M&#275;s nevaram zin&#257;t un, iesp&#275;jams, nekad ar&#299; neuzzin&#257;sim, kura no &#353;&#299;m teorij&#257;m patiesa, bet varam nov&#275;rot, ka jaunules ieman&#257;s sazin&#257;ties jau j&#363;r&#257;.

Elementi, ko t&#257;s izmanto, ir tie pa&#353;i, ko pielietojam v&#275;l&#257;k, tikai daudz primit&#299;v&#257;ki. Ar locek&#316;u pamatkust&#299;b&#257;m, kr&#257;su sign&#257;liem ar deln&#257;m, vienk&#257;r&#353;&#257;m ska&#326;u sec&#299;b&#257;m u.tml. pietiek, lai satur&#275;tu kop&#257; efenbarus biedrenes, veidojot stingras saites, kas saglab&#257;sies ar&#299; visu atliku&#353;o m&#363;&#382;u, iem&#257;cot savstarp&#275;jas pal&#299;dz&#299;bas un savien&#299;bas noz&#299;m&#299;gumu.

Tikai izr&#257;pu&#353;&#257;s krast&#257;, f&#257;rgajas atkl&#257;j, ka pasaule var b&#363;t visai sare&#382;&#291;&#299;ta vieta. M&#275;s varam pr&#257;tu&#316;ot, ka tajos t&#257;lajos laikos, kad m&#363;su rase bija jauna, c&#299;&#326;a par izdz&#299;vo&#353;anu var&#275;ja neb&#363;t tik skarba. Tikai tad, kad aug&#353;upejo&#353;&#257; sabiedr&#299;b&#257; sazi&#326;a sasniegusi visliel&#257;ko noz&#299;mi, s&#257;k ciest indiv&#299;de.

Tas ir dabas likums: izdzivo stipr&#257;k&#257;, v&#257;rg&#257; kr&#299;t. L&#275;n&#299;ga zivs neatst&#257;s p&#275;cn&#257;c&#275;jas, jo t&#257;s noties&#257;s &#382;igl&#257;ka zivs. &#256;tr&#257;k&#257; zivs izdz&#299;vos un nodos &#257;trpeld&#275;&#353;anas g&#275;nus p&#275;ctec&#275;m. Tas pats ir ar jilan&#275;: daudzas f&#257;rgajas t&#257; ar&#299; neiem&#257;c&#257;s run&#257;t un nevar iesaist&#299;ties laim&#299;gaj&#257; pils&#275;tas sadziv&#275;. Vi&#326;as ir pa&#275;du&#353;as, jo neviena jilan&#275; neliegs bar&#299;bu citai, tom&#275;r t&#257;s j&#363;tas neaizsarg&#257;tas, nevajadz&#299;gas un nedro&#353;as par sevi, jo t&#257;s redz citas no sava efenbarus, kam valoda rais&#257;s un kas iesaist&#257;s pils&#275;tas dz&#299;v&#275;. Nom&#257;ktas t&#257;s tvarsta j&#363;r&#257; zivis, l&#299;dz aizkl&#299;st prom un paz&#363;d uz neatgrie&#353;anos. M&#275;s j&#363;tam t&#257;m l&#299;dz, bet nevaram pal&#299;dz&#275;t. Dabas likums liecina, ka v&#257;jajai j&#257;iet boj&#257;.

Pats par sevi saprotams, ka &#353;&#299; br&#299;vpr&#257;t&#299;g&#257; trimda ir tikai sievi&#353;&#311;o ipat&#326;u da&#316;a. K&#257; zin&#257;ms, visus v&#299;ri&#353;&#311;us atlasa un lolo jau no t&#257; br&#299;&#382;a, kad tie iztrausu&#353;ies no oke&#257;na. Izn&#299;c&#299;bai lemta t&#257; kult&#363;ra, kas pie&#316;autu &#353;o vienk&#257;r&#353;o, mil&#299;go bezdomu rad&#299;jumu boj&#257;eju. V&#275;l miklus no oke&#257;na tos nog&#257;d&#257; uz hanal&#275;, lai tie vad&#299;tu tur laiku d&#299;k&#257; va&#316;&#299;b&#257;, kas tiem pien&#257;kas. Pa&#275;du&#353;i un aizsarg&#257;ti, tie laim&#299;gi dz&#299;vo, gaid&#299;dami vien to dienu, kad b&#363;s j&#257;izpilda p&#275;d&#275;jais pien&#257;kums - savas rases saglab&#257;&#353;ana.



BR&#298;din&#256;jums

Turpm&#257;kais apskats var&#275;tu izr&#257;d&#299;ties p&#257;r&#257;k tie&#353;s, lai visas to pie&#326;emtu. T&#257; deta&#316;as jilan&#275; var&#275;tu likties aizskaro&#353;as. T&#257; k&#257; &#353;&#257; p&#275;t&#299;juma autores tikai sniedz inform&#257;ciju, katra, kas j&#363;t, ka &#353;&#257;da veida izzi&#326;a vi&#326;ai nesniegs prieku, var p&#257;riet uz n&#257;kamo apak&#353;noda&#316;u, izlai&#382;ot visu tekstu l&#299;dz noda&#316;ai Jilan&#275; zin&#257;tne.

Vairo&#353;an&#257;s s&#257;kas ar procesu, kur&#257; maza v&#299;ri&#353;&#311;o audu deva, saukta par spermiju, savienojas ar s&#299;ku sievi&#353;&#311;o audu da&#316;i&#326;u, sauktu par ol&#353;&#363;nu. Apaug&#316;ot&#257; ol&#353;&#363;na top par olu, ko v&#299;ri&#353;&#311;is n&#275;s&#257; &#299;pa&#353;&#257; &#257;das krok&#257; - som&#257;. Izn&#275;s&#257;jot olu, sildot to un g&#257;d&#299;gi glab&#257;jot, v&#299;ri&#353;&#311;is nobarojas it tukls, ir snaudul&#299;gs un laim&#299;gs. K&#257;dudien no olas iz&#353;&#311;i&#316;as m&#299;l&#299;ga jaunule, kas trauc uz j&#363;ru, un tas ar&#299; ir viss, kas &#353;e bilstams.



Varb&#363;t nedaudz piedauz&#299;gi s&#299;kumi

Spermas un ol&#353;&#363;nas sapl&#363;&#353;anu nodro&#353;ina fiziolo&#291;isks akts, ko apzim&#275; ar tehnisku terminu kopul&#257;cija. Sniedzam &#353;&#257; procesa aprakstu.

Sievi&#353;&#311;&#257;s b&#363;tnes ierosmes rezult&#257;t&#257; viri&#353;&#311;is non&#257;k uzbudin&#257;juma st&#257;vokl&#299;. Kad tas noticis, viens vai abi v&#299;ri&#353;&#311;a kopul&#257;cijas org&#257;ni piepl&#363;st asin&#299;m un izlien no pe&#326;u somi&#326;as pie astes pamatnes. Kol&#299;dz tas atgad&#299;jies, sieviete uztupstas v&#299;ri&#353;&#311;im virs&#363; un ievelk pe&#326;us sav&#257; klo&#257;k&#257;. &#352;aj&#257; br&#299;d&#299; abpus&#275;j&#257; stimul&#257;cija, ko aprakst&#299;t nav nepiecie&#353;ams, izraisa krietnas v&#299;ri&#353;&#311;a spermas devas iz&#353;&#316;&#257;k&#353;anos. Specializ&#275;t&#257;s &#353;&#363;nas - spermiji - atrod sievi&#353;&#311;&#257;s b&#363;tnes rump&#299; ol&#353;&#363;nas un savienojas ar t&#257;m, veidojot apaug&#316;otas olas.

Vienlaikus ar spermu izdal&#257;s prostagland&#299;ns, kas rada atbildes reakciju sievietes &#311;ermen&#299;, izraisot locek&#316;u stingumu, kas l&#299;dztekus citiem efektiem paildzina seksu&#257;lo sapl&#363;smi lidz pat liel&#257;kai da&#316;ai dienas. (Kopul&#257;cija, kuras laik&#257; &#353;is hormons neizdal&#257;s, tehnisk&#257; valod&#257; tiek saukta par perversiju un &#353;eit apspriesta netiek.) &#352;aj&#257; laika period&#257; apaug&#316;ot&#257;s ol&#353;&#363;nas &#257;tri att&#299;st&#257;s un aug, lidz tiek izstumtas v&#299;ri&#353;&#311;a som&#257;.

Ar to sievi&#353;&#311;&#257; s&#363;t&#299;ba ir piepild&#299;ta, vi&#326;as funkcijas - veiktas, un atbild&#299;ba par jilan&#275; rases turpin&#257;&#353;anu p&#257;riet v&#299;ri&#353;&#311;a zi&#326;&#257;. Apaug&#316;ot&#257; ol&#353;&#363;na satur k&#257; v&#299;ri&#353;&#311;os, t&#257; sievi&#353;&#311;os g&#275;nus. Ap implant&#275;taj&#257;m ol&#257;m uzaug placentas; t&#257;s pie&#326;emas apm&#275;ros, apg&#257;d&#257;jot olas ar baribas viel&#257;m, kas izraisa iev&#275;rojamas p&#257;rmai&#326;as v&#299;ri&#353;&#311;a organism&#257;. Jau p&#275;c pirmaj&#257;m p&#257;ris dien&#257;m rodas dzinulis atgriezties pie j&#363;ras, siltaj&#257; seklum&#257;, jo briesto&#353;aj&#257;m ol&#257;m vajadziga stabila temperat&#363;ra. Liedag&#257; un j&#363;r&#257; v&#299;ri&#353;&#311;is piedzivo fiziolo&#291;iskas izmai&#326;as: pie&#326;emas tuklum&#257; un k&#316;&#363;st l&#275;n&#299;gs, liel&#257;ko da&#316;u laika pavadot snaud&#257;. &#352;&#257;ds st&#257;voklis ilgst, l&#299;dz olas iz&#353;&#311;i&#316;as, un jaundzimu&#353;&#257;s dodas j&#363;rup.

J&#257;piemin, ka, kaut gan tas neattiecas uz m&#363;su sugas turpin&#257;&#353;anu, ik gadu liedagos da&#382;s v&#299;ri&#353;&#311;is ar&#299; mirst, jo organisms ar gr&#363;t&#299;b&#257;m p&#257;rcie&#353; metabolisma atgriezenisk&#257;s izmai&#326;as uz norm&#257;lu st&#257;vokli, ta&#269;u tas ietekm&#275; tikai v&#299;ri&#353;&#311;us, lidz ar to nav b&#363;tiski. Galvenais, ka ir s&#257;cies jauns jilan&#275; dz&#299;ves cikls.



Jilan&#275; zin&#257;tne

Past&#257;v daudz zin&#257;t&#326;u. Ikkatra ir specializ&#275;ta izzi&#326;as sist&#275;ma, p&#257;r&#257;k detaliz&#275;ta, lai ietilptu &#353;aj&#257; isaj&#257; apskat&#257;. Interesentes var smelt izzi&#326;as speci&#257;lajos darbos, kas apskata hromosomu &#311;irur&#291;iju, &#311;&#299;miju, &#291;eolo&#291;iju, fiziku, astronomiju u.c.. &#352;eit rodamas piez&#299;mes tikai par g&#275;nu in&#382;enieriju un matem&#257;tiku.

K&#257; jau viss jilan&#275; v&#275;stur&#275;, m&#363;su biolo&#291;isk&#257;s att&#299;st&#299;bas patiesie pirms&#257;kumi zudu&#353;i gadsimtu d&#363;mak&#257;. Lai ar&#299; k&#257;, m&#275;s varam izdar&#299;t da&#382;us lo&#291;iskus pie&#326;&#275;mumus, kas izskaidro faktus, k&#257;dus m&#275;s tos paz&#299;stam tagad, tom&#275;r pietiek ar paciet&#299;bu un laiku, lai ik probl&#275;mu biolo&#291;ijas zin&#257;tn&#275; galu gal&#257; atrisin&#257;tu.

S&#257;kotn&#275;ji tika pie&#326;emts, ka vien&#299;g&#257; izmantojam&#257; metode ir prasta selekcija. G&#257;ja laiks, interese un zin&#257;&#353;anas par vairo&#353;anos padzi&#316;in&#257;j&#257;s, un tika uzs&#257;kti g&#275;nu strukt&#363;ras p&#275;t&#299;jumi. Pirmais svar&#299;gais sasniegums bija tas, ka p&#275;tnieces izsekoja genoma kristaliz&#257;cijai, kas izraisa evol&#363;cijas stagn&#257;ciju. Tikai tad. kad bij&#257;m evol&#363;ciju apst&#257;din&#257;ju&#353;as, m&#275;s s&#257;k&#257;m to izprast.

&#352;aj&#257; punkt&#257; neinform&#275;ta las&#299;t&#257;ja var&#275;tu apmulst un vaic&#257;t, k&#257; gan k&#257;da sp&#275;j apst&#257;din&#257;t evol&#363;ciju un veikt &#291;en&#275;tiskas izmai&#326;as? Atbilde nav nemaz tik vienk&#257;r&#353;a, un, lai t&#257;du dotu, mums j&#257;s&#257;k no pa&#353;a s&#257;kuma.

Lai izprastu g&#275;nu in&#382;enieriju, sec&#299;gi j&#257;apj&#275;dz dz&#299;v&#299;bas biolo&#291;iskie pamati uz &#353;is plan&#275;tas. &#352;e past&#257;v divu l&#299;me&#326;u organismi. Vienk&#257;r&#353;&#257;kie ir prokarioti. p&#257;rsvar&#257; bakt&#275;rijas, zilza&#316;&#257;s a&#316;&#291;es, v&#299;rusi, u.tml.. Citas, liel&#257;kas un sare&#382;&#291;&#299;t&#257;kas dz&#299;v&#299;bas formas - eikariotus -, apspried&#299;sim, kad pien&#257;ks to k&#257;rta. Vispirms apl&#363;kosim prokariotus.

Visiem min&#275;tajiem organismiem &#291;en&#275;tiskais materi&#257;ls atrodas DNS (da&#382;iem virusiem - RNS) ciklos. &#352;&#311;iet, ka &#353;ie s&#299;kie organismi taupa savu &#291;en&#275;tisko materi&#257;lu, jo daudzi to genoma posmi ietilpst vienlaikus vair&#257;ku olbaltumvielu kodos. Pirmk&#257;rt, g&#275;nu funkcion&#257;l&#257; kontrole, k&#257; &#291;en&#275;tisk&#257;s inform&#257;cijas nodo&#353;anas izsl&#275;g&#353;ana ar kod&#275;ta enz&#299;ma izdal&#299;&#353;anu operon&#257;, k&#257; ar&#299; lai nodro&#353;in&#257;tu identific&#275;jamu t&#257;s sec&#299;bu ar transkripciju vai kop&#275;&#353;anas enz&#299;miem. Otrk&#257;rt, past&#257;v DNS sec&#299;ba, kas sak&#257;rto DNS savstarp&#275;ji un starp cit&#257;m DNS &#311;&#275;d&#275;m. (Piem&#275;ri b&#363;s paraz&#299;tu neso&#353;&#257; bakt&#275;rija plazmidai vai bakteriof&#257;gam vai eikariota &#353;&#363;na - v&#299;rusam.) Ir t&#257;das bakt&#275;rijas, kas ra&#382;o tikai p&#257;ris fermentu, kas sa&#353;&#311;e&#316; vai sa&#353;uj DNS &#311;&#275;des, paz&#299;stot noteiktas nukleot&#299;du sec&#299;bas, starp kur&#257;m j&#257;b&#363;t griezumam vai &#353;uvei. Ar &#353;o fermentu pal&#299;dz&#299;bu iesp&#275;jams noteikt nukleot&#299;du sec&#299;bu DNS pavedien&#257;. To dara, sa&#353;&#311;e&#316;ot &#311;&#275;des ar fermentiem, kas paz&#299;st zin&#257;mas sec&#299;bas, un p&#275;c tam analiz&#275; ieg&#363;to, iesp&#275;jami &#299;so posmu sast&#257;vu ar citiem fermentiem.

&#352;&#299; pi&#326;&#311;er&#299;g&#257; izp&#275;te saist&#299;ta ar miljoniem m&#275;&#291;in&#257;jumu. Bet jilan&#275; paciet&#299;bai nav robe&#382;u, un mums ir bijis miljoniem gadu ko m&#275;&#291;in&#257;t. Lai noteiktu DNS vai RNS nukleot&#299;du sec&#299;bas, lieto ar&#299; radioakt&#299;vos nukleot&#299;dus, kas pie&#311;eras DNS &#311;&#275;dei viet&#257;s ar noteiktu nukleot&#299;du sec&#299;bu. P&#275;c&#257;k ar speci&#257;lu fermentu pal&#299;dz&#299;bu zin&#257;m&#257;s sec&#299;bas izgrie&#382; un ie&#353;uj cita organisma &#291;en&#275;tiskaj&#257; materi&#257;l&#257;.

&#352;&#257;di p&#257;rveido bakt&#275;riju DNS gredzenus. Pirmk&#257;rt, izmanto plazm&#299;das. kas ir vis&#299;st&#257;kie bakt&#275;riju dzimumpavedieni. Otrk&#257;rt, pak&#257;peniski apstr&#257;d&#257; ar v&#299;rusiem - bakt&#275;riju dabiskajiem paraz&#299;tiem. Un tre&#353;k&#257;rt, lieto kosm&#299;das - m&#257;ksl&#299;gus DNS gredzenus ar speci&#257;liem savienot&#257;jposmiem, lai tajos var&#275;tu ie&#353;&#363;t jaunus un p&#257;rveidotus vecos g&#275;nus, liekot bakt&#275;rijai ra&#382;ot jaunas olbaltumvielas.

K&#257; redzams, izmain&#299;t bakt&#275;riju, k&#257; ar&#299; vienk&#257;r&#353;u eikariotu, teiksim, raugu olbaltumvielu sast&#257;vu ir itin vienk&#257;r&#353;i. Daudz sare&#382;&#291;&#299;t&#257;k ir p&#257;rveidot v&#275;lamaj&#257; virzien&#257; lielus eikariotiskos dz&#299;vniekus. &#352;o rad&#299;jumu ol&#353;&#363;na tiek programm&#275;ta m&#257;tes oln&#299;c&#257;, kur ar&#299; iz&#353;&#311;iras embrija t&#257;l&#257;k&#257; att&#299;st&#299;bas gaita. Tikai p&#275;c embrija piln&#299;gas &#291;en&#275;tiskas nokomplekt&#275;&#353;anas &#353;&#363;na s&#257;k ra&#382;ot prote&#299;nus, kas izmaina pa&#353;u &#353;&#363;nu un citas tuv&#275;j&#257;s &#353;&#363;nas, galu gal&#257; izveidojot aug&#316;a organismu. &#352;&#299; norise ir p&#257;r&#257;k sare&#382;&#291;&#299;ta, lai tagad b&#363;tu v&#275;rts s&#257;kt iztirz&#257;t, k&#257; jilan&#275; s&#257;ku&#353;as taj&#257; iejaukties un k&#257; izkopu&#353;as savu prasmi. Jilan&#275; zin&#257;tn&#275; pietiek citu apsprie&#353;anas v&#275;rtu jaut&#257;jumu.

J&#257;parun&#257; par matem&#257;tiku, jo daudzas jilan&#275; b&#363;s par to dzird&#275;ju&#353;as, un visas m&#363;su zin&#257;tnes to izmanto, kaut ar&#299; reizumis nepietiekami. Sekojo&#353;ais izkl&#257;sts ir prec&#299;zs, kaut pastrups.

Matem&#257;tikas zin&#257;tne balst&#257;s uz skait&#316;iem. Ja v&#275;laties izprast skait&#316;us, izstiepiet rokas uz priek&#353;u ar lejup v&#275;rst&#257;m deln&#257;m, lai iek&#353;pus eso&#353;ie &#299;k&#353;&#311;i saskartos. Atlieciet labo &#257;r&#275;jo &#299;k&#353;&#311;i pa labi. Tas b&#363;s cipars viens. Tagad p&#275;c k&#257;rtas pakustiniet pa pirkstam no lab&#257;s uz kreiso pusi: blakuspirksts ir divi, n&#257;kamais pirksts - tr&#299;s, iek&#353;puses &#299;k&#353;&#311;is - &#269;etri. Kreisais &#257;rmalas &#299;k&#353;&#311;is ir pieci, pirksti - se&#353;i un septi&#326;i, un beidzot, kreisais &#257;r&#275;jais &#299;k&#353;&#311;is ir desmit Desmit sauc ar&#299; par b&#257;zi, kas ir tehnisks termins, un m&#275;s taj&#257; neiedzi&#316;in&#257;simies. J&#257;zin, ka skait&#299;&#353;ana ats&#257;kas atkal, kol&#299;dz b&#257;ze sasniegta; desmit-un-viens, desmit-un- divi un t&#257; l&#299;dz divreiz-desmit. Desmitu skaitu var pavairot neierobe&#382;oti, l&#299;dz ieg&#363;ts vajadz&#299;gais skaitlis. T&#257;p&#275;c skait&#316;u noz&#299;me zin&#257;tn&#275; ir tik liela, jo lietas tiek sv&#275;rtas, m&#275;r&#299;tas, pierakst&#299;tas, skait&#299;tas utt.. Pati par sevi. matem&#257;tika ir gau&#382;&#257;m vienk&#257;r&#353;a, tikvien re&#291;istr&#275;&#353;ana, vai k&#257;das lietas liel&#257;kas vai maz&#257;kas, vai ar&#299; vien&#257;das ar cit&#257;m liet&#257;m.

Matem&#257;tikas s&#257;kumi laika gait&#257; gaisu&#353;i, tom&#275;r pa&#353;i matem&#257;ti&#311;i uzskata, ka b&#257;ze desmit izraudz&#299;ta t&#257;p&#275;c, ka mums ir desmit pirkstu. Vi&#326;i apgalvo, ka par b&#257;zi var izraudz&#299;ties jebkuru skaitli, kaut ar&#299; tas izklaus&#257;s gau&#382;&#257;m mu&#316;&#311;&#299;gi. Ja par b&#257;zi &#326;emam divi, tad divi b&#363;s desmit, tr&#299;s - vienpadsmit, t&#257;l&#257;k &#269;etri - simts, pieci - simt viens, se&#353;i - simt vienpadsmit, un t&#257; uz priek&#353;u. &#315;oti neveikli, nepraktiski un re&#257;li nepielietojami. Tika izvirz&#299;ta doma no fantastikas jomas, ka, ja astozoi prastu skait&#299;t, tad vi&#326;u b&#257;zes skaitlis desmit l&#299;dzin&#257;tos m&#363;su divpadsmit. Visi m&#363;su skait&#316;i tad mainitos t&#257;, ka jilan&#275; past&#257;v&#275;&#353;anas 40 miljoni gadu sarautos lidz k&#257;diem nieka 30 miljoniem. K&#257; redzams, taml&#299;dz&#299;ga pr&#257;tu&#316;o&#353;ana m&#363;s noved purv&#257;, t&#257;p&#275;c lab&#257;k p&#257;rtrauksim nevesel&#299;go teoretiz&#275;&#353;anu.



Jilan&#275; kult&#363;ra

M&#275;s v&#275;l&#275;tos j&#363;s iepaz&#299;stin&#257;t ar jaun&#257;s v&#275;stures jaunajiem terminiem. Viens no tiem ir kult&#363;ra. To var&#275;tu defin&#275;t k&#257; m&#363;su dz&#299;vesveida piln&#299;gu apkopojumu, kas gadsimtu gait&#257; nodots no paaudzes paaudz&#275;. Varam pie&#326;emt, ka m&#363;su kult&#363;rai past&#257;v v&#275;sturiski pirms&#257;kumi, ta&#269;u nevaram rast skaidru priek&#353;statu par tiem. Viss, ko sp&#275;jam, ir aprakst&#299;t m&#363;su pa&#353;reiz&#275;jo eksistenci.

Ikviena jilan&#275; pieder savai pils&#275;tai, jo vi&#326;as dz&#299;ve ir ar to nesaraujami saist&#299;ta. Kad m&#275;s izn&#257;kam no j&#363;ras, varam vien m&#275;m&#257; godbij&#299;b&#257; nol&#363;koties m&#363;su pils&#275;tas nevainojamaj&#257; dail&#275;. M&#275;s ierodamies te k&#257; f&#257;rgajas, tiekam pie&#326;emtas un barotas. M&#275;s ieklaus&#257;mies cit&#257;s un m&#257;c&#257;mies no t&#257;m. M&#275;s skat&#257;mies un apg&#363;stam. Kad m&#275;s jau m&#257;kam run&#257;t, pied&#257;v&#257;jam savus pakalpojumus un tiekam laipni pie&#326;emtas. M&#275;s skat&#257;m visu daudzpus&#299;go pils&#275;tas dzivi un tiekam noz&#299;m&#275;tas te uz vienu, te citu pils&#275;tas da&#316;u. Da&#382;as no mums pietic&#299;gi un labi kalpo pie gan&#257;mpulkiem un lopkautuv&#275;s. Ik jilan&#275;, kas lasa &#353;&#299;s rindas, der atcer&#275;ties, ka kalpo&#353;ana nav vien zin&#257;tne un zinibu kr&#257;&#353;ana, bet gan kalpo&#353;ana, kur&#257; visas jilan&#275; ir vienl&#299;dz&#299;gas.

T&#257;pat k&#257; pils&#275;ta ir b&#363;v&#275;ta ap&#316;veid&#299;gi, kur lauki un lopi atrodas &#257;r&#275;j&#257; lok&#257;, n&#257;kamais ri&#326;&#311;is ir apdz&#299;vojam&#257; pils&#275;tas da&#316;a, bet dzim&#353;anas liedagi un ambeseds - pils&#275;tas sirdi, t&#257; b&#363;v&#275;ta m&#363;su kult&#363;ra. Lielais f&#257;rgaju aplis ir visatt&#257;l&#257;kais. Vair&#257;k iek&#353;pus&#275; m&#299;t pal&#299;dzes un milzums apm&#257;c&#299;tu amatnie&#269;u un str&#257;dnie&#269;u. Tas ietver sevi loku, kur ir zin&#257;tnieces, virsuzraudzes, arhitektes - visas t&#257;s, kuras atrodas savas nozares zin&#257;&#353;anu virsotn&#275;s. T&#257;s pav&#275;rstas ar skatu pret pils&#275;tas valdon&#275;m; bet visas kop&#257; - pret valdoni eista&#257;. T&#257; ir lo&#291;iska, vienk&#257;r&#353;a, pilnv&#275;rt&#299;ga kult&#363;ra, - un vien&#299;g&#257; past&#257;v&#275;tsp&#275;j&#299;g&#257;.

T&#257;da ir jilan&#275; pasaule. T&#257;ds bijis &#353;is ce&#316;&#353;, kop&#353; iz&#353;&#311;&#299;lies laiks, un t&#257; turpin&#257;sies vienm&#275;r. Kur vien ir jilan&#275;, tur sp&#275;k&#257; ir jilan&#275; likums, un visas ir laimigas.

M&#363;su zemeslodes divos polos valda liels aukstums, bet jilan&#275; ir p&#257;r&#257;k gudras, lai spiestos uz turieni. Tagad gan ir atkl&#257;ts, ka &#353;aj&#257; pasaul&#275; ir ar&#299; &#275;rtas vieti&#326;as, kur v&#275;l nav jilan&#275;. M&#275;s ap&#326;emamies sevis un pasaules labad aizpild&#299;t &#353;o tuk&#353;umu. Da&#382;&#257;s no &#353;&#299;m viet&#257;m m&#299;t astazoi, net&#299;kamie astazoi. Zin&#257;tnes interes&#275;s mums j&#257;izp&#275;ta &#353;ie rad&#299;jumi.

Vairums las&#299;t&#257;ju nu var aizv&#275;rt &#353;o s&#275;jumu, jo tos &#353;&#257;das lietas neinteres&#275;. Turpm&#257;kais materi&#257;ls dom&#257;ts t&#257;m, kur&#257;m &#353;aj&#257; jom&#257; ir specifiska interese.



Tulkot&#257;ja[1] piez&#299;me

Te beidzas tulkojums no jilan&#275; valodas. Lai g&#363;tu zin&#257;mu izpratni par aizraujo&#353;o probl&#275;mu kompleksu, ar ko sask&#257;ries tulkot&#257;js, str&#257;d&#257;dams ar &#353;o neparasto valodu, l&#363;dzu iel&#363;koties n&#257;kamaj&#257; noda&#316;&#257;.

Jilan &#275; valoda

Miljoniem gadus ilg&#257;, l&#275;n&#257; att&#299;st&#299;ba rad&#299;jusi bag&#257;tu un sare&#382;&#291;&#299;tu valodu. Faktiski t&#257; ir tik komplic&#275;ta, ka da&#382;as nekad taj&#257; t&#257; ari neielauz&#257;s un nek&#316;&#363;st par jilan&#275;. &#352;&#299; priek&#353;roka kult&#363;r&#257; dala rasi div&#257;s apak&#353;grup&#257;s, no kur&#257;m viena, at&#353;&#311;irta no dz&#299;ves pils&#275;t&#257;s, paliek dz&#299;vot savva&#316;&#257;, liel&#257;ko da&#316;u dz&#299;ves pavadot j&#363;r&#257;. T&#257;s nevairojas, jo nav sp&#275;j&#299;gas aizsarg&#257;t k&#363;tros v&#299;ri&#353;&#311;us no pl&#275;so&#326;&#257;m. To zaud&#275;jums noz&#299;m&#275;, ka sugas genofonds l&#275;n&#257;m noveco, bet &#353;is process ir gauss k&#257; &#353;&#316;&#363;donis.

Jilan&#275; sarun&#257;jas ar sec&#299;gas pozu-&#382;estu &#311;&#275;des pal&#299;dz&#299;bu, kur&#257; katra poza satur no viena l&#299;dz pat &#269;etriem j&#275;dzieniem. Katrai pozai ir ar&#299; kontrol&#382;ests, kas tiek pausts ar stiliz&#275;tu &#311;erme&#326;a poz&#299;ciju vai kust&#299;bu, kam ir noteikta noz&#299;me kop&#275;j&#257;s j&#275;gas ietver&#353;an&#257;. &#352;&#299;s pozas reti m&#275;dz b&#363;t vienas un t&#257;s pa&#353;as, jo iesp&#275;jamo kombin&#257;ciju skaits ir milz&#299;gs - aptuveni 125 000 000 000.

Ik m&#275;&#291;in&#257;jums p&#257;rtulkot jilan&#275; latviski atduras pret gr&#363;ti risin&#257;m&#257;m probl&#275;m&#257;m. Pirm&#257;m k&#257;rt&#257;m, j&#257;r&#275;&#311;in&#257;s ar kontrol&#382;estiem - stiliz&#275;t&#257;m &#311;erme&#326;a poz&#257;m. Nepiln&#257; to uzskait&#299;jum&#257;, apz&#299;m&#275;jot ar nosac&#299;tiem pieraksta simboliem, ietilpst:

Jilan&#275; valodas ska&#326;as ir l&#299;dz&#299;gas cilv&#275;c&#299;gaj&#257;m, un pamatizpratnei nav ar&#299; nepiecie&#353;ams iev&#275;rot visas at&#353;&#311;ir&#299;bas. Past&#257;v &#269;etras &#299;pa&#353;as z&#299;mes, kas apz&#299;m&#275; tikai jilan&#275; rakstur&#299;gas ska&#326;as. T&#257;s ir ' (balsenes aizv&#275;r&#353;an&#257;s), < (pak&#353;&#311;is), I (klik&#353;&#311;is) un * (l&#363;pu &#353;mauksts).

Valodas bag&#257;t&#299;ba un t&#257;s prec&#299;za pieraksta gr&#363;t&#299;bas redzamas sekojo&#353;&#257; izteiciena tulkojum&#257;:

Atst &#257;t m&#299;lo&#353;o t&#275;vu un j&#363;ras sk&#257;vienos iegrimt ir pirm&#257;s cie&#353;anas dz&#299;v&#275;, bet draudzenes - pirm&#257; l&#299;ksme, kas tevi sagaida tur.

Pozu-&#382;estu j&#275;dzienu virkne, no kuriem katram ir savs kontrol&#382;ests, viegl&#257;kai izpratnei sec&#299;ai numur&#275;ti no C1 l&#299;dz C12:

(1) &#352;aj&#257; punkt&#257; ar astes gala ap&#316;o&#353;anu tiek nor&#257;d&#299;ta ar&#299; Apk&#257;rtesam&#299;ba.

(2) Ar &#382;ok&#316;u musku&#316;u kust&#299;bu k&#257; &#382;&#257;v&#257;joties tiek pasv&#299;trots ar&#299; siltums.

(3) J&#257;atz&#299;m&#275;, ka 4. un 5. vien&#299;bu savieno kontrol&#382;esti; 3. un 5. s&#257;kum&#257; - vienlaikus divi pret&#275;ji j&#275;dzieni.

(4) &#352;eit jilan&#275; ietur pauzi un atk&#257;rto pozas-&#382;estus apgriezt&#257; sec&#299;b&#257;, lai veidotu atbr&#299;votu l&#299;dzsvarotu hiasmu.

T&#257; visa liter&#257;rais tulkojums ar kontrol&#382;estiem iekav&#257;s las&#257;ms sekojo&#353;i:

C1 (sild&#299;ties) M&#299;lest&#299;ba.

C2 (gul&#275;t) V&#299;rest&#299;ba. Draugs. Piesk&#257;riena / o&#382;as / taustes saj&#363;tas.

C4 (krist) Spiediens. Lip&#299;gums. P&#257;rtrauk&#353;ana.

C5 (krist) Ieeja. Bezsvars. Aukstums.

C6 (peld&#275;t) S&#257;&#316;ums. Aukstums. Kust&#299;ba.

C7 (segt) Skaitlis 1. S&#257;pes. Piesk&#257;riena / o&#382;as / taustes saj&#363;tas. //

C8 (zvaigzne) Skaitlis 1. Prieks. Piesk&#257;riena / o&#382;as / taustes saj&#363;tas.

C9 (peld&#275;t) S&#257;&#316;ums. Aukstums. Med&#299;bas.

C10 (izstiepties) &#352;&#311;itums. Atkl&#257;sme. Palielin&#257;&#353;an&#257;s. Izaugsme.

C11 (peld&#275;t) Liedags. V&#299;ri&#353;&#311;is / sieviete.

C12 (aizsniegt) M&#299;lest&#299;ba.

Pla&#353;&#257;ks iepriek&#353;&#275;j&#257; pieraksts var&#275;tu b&#363;t &#353;&#257;ds:

Enge hant&#275;hei, agat&#275; embok&#275;ka iirubushei kaksheis&#275;, h&#275;avvahei; h&#275;vai'ihei, kaksheint&#275;, enpeleiuu asahen enge.

Visprec&#299;z&#257;kajam tulkojumam latviski j&#257;skan dzej&#257;, bet pasv&#299;trosim, ka tulkojums tom&#275;r ir tikai aptuvens: No m&#299;las t&#275;vi&#353;&#311;&#257;s tu izstumta un devies j&#363;rup klaid&#257; nem&#299;l&#299;g&#257;, aukst&#257;; t&#257;s pirm&#257;s s&#257;pes dz&#299;v&#275; tav&#257; ir, bet pirmais tavas dz&#299;ves prieks te, med&#299;blaukos saltos, s&#257;&#316;os, rast jaunas draudzenes un vi&#326;u pulka kv&#275;l&#257; m&#299;l&#257; silt.

Pamatat&#353;&#311;ir&#299;bas starp cilv&#275;ku un jilan&#275; valodu ir tik lielas, ka t&#257;s da&#382;am var b&#363;t nep&#257;rvarams &#353;&#311;&#275;rslis m&#275;&#291;in&#257;jumos apg&#363;t jilan&#275; valodu. Cilv&#275;ciskas b&#363;tnes, kas sav&#257; starp&#257; sarun&#257;jas da&#382;&#257;d&#257;s valod&#257;s, s&#257;k saprasties, nor&#257;dot uz liet&#257;m ap sevi un saucot t&#257;s v&#257;rd&#257;: akmens, koks, lapa. P&#275;c zin&#257;mas sapra&#353;an&#257;s vi&#326;i non&#257;k pie darb&#299;b&#257;m: Met akmeni, pacel lapu.

T&#257; tas nenotiek attiec&#299;b&#257; uz jilan&#275;. Vi&#326;as nenosauc priek&#353;metus, bet tos apraksta. Lietv&#257;rdu kr&#275;sls vi&#326;as aprakst&#299;s k&#257; neliels koka gabals, uz kura aps&#275;sties. Kur mums j&#257;lieto vienk&#257;r&#353;s lietv&#257;rds durvis, jilan&#275; b&#363;s cit&#257;da valodas konstrukcija: ieeja silt&#257; viet&#257;. No otras puses, savuk&#257;rt, t&#257; var&#275;tu b&#363;t izeja uz aukstu vietu.

&#352;&#257;dus j&#275;dzienus nesaprata Isele. (Sk. 80. Ipp.) Vi&#326;a iegaum&#275;ja da&#382;us v&#257;rdus, un tai bija pavir&#353;a noj&#275;ga par kontrol&#382;estu lieto&#353;anu. Kad Vaint&#275; m&#275;&#291;in&#257;ja ar vi&#326;u run&#257;t, vi&#326;a teica: (*) esekapen (t) yidshepen (y) yileibesat (r ) efenduuruu (1 ) yilsatuu (* ) yilsatefen.

To var tulkot t&#257;: (zvaigzne) galven&#257; pras&#299;ba; (uzkumpt) pav&#275;le k&#257;dai run&#257;t; (izstiepties) runas gr&#363;t&#299;bu j&#275;dziens; (izstiepties) dz&#299;ves turpin&#257;&#353;an&#257;s j&#275;dziens; (uzkumpt) runas sp&#275;ju pieauguma j&#275;dziens; (zvaigzne) valoda noz&#299;m&#275; dz&#299;v&#299;bu.

Tulkojums: Es personiski un nelok&#257;mi pieprasu: run&#257; k&#257; k&#257;da no jileib&#275;m - t&#257;m, kam valoda sag&#257;d&#257; gr&#363;t&#299;bas. &#352;&#257;d&#257; veid&#257; tu saglab&#257;si dz&#299;v&#299;bu un var&#275;si turpin&#257;t dz&#299;vot. Valoda noz&#299;m&#275; izaugsmi! L&#363;dzu, saproti jel: valoda noz&#299;m&#275; dz&#299;vi.

Viss, ko Isele no sevis var&#275;ja izdab&#363;t, bija: has leibe &#275;n&#275; uu. Vi&#326;a dom&#257;ja, ka saka: man ir gr&#363;ti run&#257;t, l&#363;dzu Tas kas no t&#257; izn&#257;ca un diem&#382;&#275;l bija vi&#326;ai likten&#299;gi, vair&#257;k izklaus&#299;j&#257;s p&#275;c: sieviete - vecums / sairums - pieaugums - piek&#257;p&#299;ba. Vi&#326;as pielaist&#257;s k&#316;&#363;das:

(1) man ir &#353;eit nenoz&#299;m&#275; es, bet sieviete. P&#257;rpratuma c&#275;lonis ir tas, ka Enga br&#299;&#382;os, kad run&#257;ja par sievieti, nor&#257;d&#299;ja uz sevi.

(2) leibe patiesi nozim&#275; gr&#363;t&#299;bas, ja tas teikts vienlaikus ar kontrol&#382;estu, kur&#353; satur zin&#257;mu samulsuma pak&#257;pi, piem&#275;ram, uzkumpt, saliekties vai tup&#275;t. Bez t&#257; &#353;&#299; noz&#299;me robe&#382;ojas ar vecuma j&#275;dzienu, kas noz&#299;m&#275; lejupsl&#299;des procesu ne tikai jilan&#275; valod&#257; vien.

(3) &#275;n&#275; neb&#363;t nenoz&#299;m&#275; run&#257;t, bet gan pieaugums, jo jilan&#275; &#353;&#299;s idejas apvieno visai bie&#382;i.

(4) uu bija bie&#382;i lietots apz&#299;m&#275;jums iedro&#353;in&#257;&#353;anai, pamudin&#257;jumam Engas m&#257;c&#299;bu stund&#257;s, bet tas noz&#299;m&#275; t&#257;dus j&#275;dzienus k&#257; att&#299;st&#299;ties, censties, &#311;erties kl&#257;t. Tas nenoz&#299;m&#275; l&#363;dzu.

T&#257; k&#257; Iselei nebija astes, vi&#326;a nevar&#275;ja pareizi par&#257;d&#299;t &#382;estu segt. Piedev&#257;m vi&#326;a v&#275;l pie&#316;&#257;va fat&#257;lu k&#316;&#363;du, atdarin&#257;dama Vaint&#275; beidzamo - zvaigznes pozu, kas apliecina draud&#299;gu p&#257;r&#257;kumu. T&#257;d&#275;&#316; Vaint&#275; nosprieda, ka Isele teikusi kaut ko taml&#299;dz&#299;gu: Ve&#269;as nov&#299;stot k&#316;&#363;st pielaid&#299;gas vai, iesp&#275;jams, ka t&#257;: sievi&#353;&#311;im novecojot, aug vi&#326;as piek&#257;p&#299;ba. Vaint&#275; pamatoti zaud&#275;ja paciet&#299;bu; vi&#326;as dusmas v&#275;l pavairoja fakts, ka bijusi laipna pret &#353;o lopi&#326;u, kur&#353; ne vien nezemoj&#257;s, bet pat izsl&#275;j&#257;s vi&#326;ai pret&#299; k&#257; zvaigzne.

Keriks, turpret&#299;, teica t&#257;:

( k ) esekakurud ( h ) esekyilshan ( i ) elel ( I ) leibeleibe. Kompleks&#257; tas noz&#299;m&#275; (segt) piln&#299;gu riebuma p&#257;rtrauk&#353;anu ar (celties) lielu v&#275;l&#275;&#353;anos run&#257;t (neitr&#257;l&#257;) ilgi jo ilgi (neitr&#257;l&#257;) gr&#363;ti-gr&#363;ti.

To Vaint&#275; saprata k&#257;: Es &#316;oti negribu mirt. Es &#316;oti gribu m&#257;c&#275;t run&#257;t. (Padev&#299;gi.) Tas n&#257;kas &#316;oti ilgi, &#316;oti gr&#363;ti. S&#257;kum&#257; Vaint&#275; neiev&#275;roja kontrol&#382;estu segt, jo Kerikam nebija astes. Toties vi&#326;a saprata celties un l&#275;n&#257;m atsk&#257;rta, ko vi&#326;&#353; grib&#275;jis teikt.



Tani

Pasaules v&#275;sture ir rakst&#299;ta t&#257;s ie&#382;os. Kaut past&#257;v v&#275;l ar&#299; neatbild&#275;ti jaut&#257;jumi, tom&#275;r visp&#257;r&#275;j&#257; m&#363;su plan&#275;tas v&#275;sture no paleozoja &#275;ras l&#299;dz pat m&#363;sdien&#257;m ir fiks&#275;ta fosilaj&#257;s atliek&#257;s. Sen&#257;s dz&#299;vibas laikmet&#257; - pirms 605 miljoniem gadu - vien&#299;g&#257;s b&#363;tnes, kas mita seklaj&#257;s, siltaj&#257;s j&#363;r&#257;s, bija t&#257;rpi, med&#363;zas un citi bezmugurkaulnieki. Kontinenti tolaik veidoja monol&#299;tu laidumu, ko sauca par Pangeju.

Tie&#353;i tajos laikos da&#382;as j&#363;ras rad&#299;bas veidoja ka&#316;&#311;a &#269;aulas atbalstam un aizsardz&#299;bai. Iek&#353;&#275;jo skeletu att&#299;st&#299;ba sekoja v&#275;l&#257;k, l&#299;dz ar pirmaj&#257;m ziv&#299;m. V&#275;l&#257;kaj&#257;m ziv&#299;m jau bija plau&#353;as un daivveidigas spuras. Kad t&#257;s uzdro&#353;in&#257;j&#257;s izn&#257;kt no j&#363;ras, &#353;&#299;s spuras &#316;&#257;va t&#257;m izdar&#299;t pirmo atsp&#275;rienu pret sauszemi. Apm&#275;ram pirms 290 miljoniem gadu no t&#257;m att&#299;st&#299;j&#257;s abinieki, pirmo r&#257;pu&#316;u priek&#353;te&#269;i.

Pirmie dinozauri uz Zemes par&#257;d&#299;j&#257;s tikai k&#257;du nieku sen&#257;k par 205 miljoniem gadu, bet, iek&#257;m j&#363;ras &#363;de&#326;i iev&#275;l&#257;s Pangejas masiva pirmaj&#257;s plais&#257;s, dinozauri jau bija izplat&#299;ju&#353;ies pa visu pasauli - katr&#257; gigantisk&#257; kontinenta da&#316;&#257;. kas p&#275;c tam sadal&#299;j&#257;s maz&#257;kos kontinentos, kurus pazistam &#353;odien. T&#257; bija &#311;irzaku pasaule, ik ni&#353;u dz&#299;vaj&#257; dab&#257; aizpild&#299;ja &#311;irzakas, 135 miljonus gadu t&#257;s nedaliti vald&#299;ja &#353;aj&#257; pasaul&#275;, l&#299;dz p&#257;r vi&#326;iem n&#257;ca pastar&#257; tiesa. Oke&#257;n&#257; ieg&#257;z&#257;s meteor&#299;ts 10 kilometru diametr&#257;, izsvie&#382;ot atmosf&#275;r&#257; miljoniem tonnu &#363;dens un putek&#316;u. Dinozauri izmira. G&#257;ja boj&#257; 70 procentu taj&#257; laik&#257; dz&#299;voju&#353;o sugu. Pav&#275;r&#257;s ce&#316;&#353; cir&#353;&#316;veid&#299;giem s&#299;ku&#316;iem - visu m&#363;sdienu zid&#299;t&#257;ju priek&#353;te&#269;iem. Tie nu s&#257;ka izv&#275;rsties, l&#299;dz mazpamaz&#257;m apdz&#299;voja visu zemeslodi.

Tikai galaktiska sagad&#299;&#353;an&#257;s, m&#363;&#382;&#299;bas kauli&#326;u sp&#275;le lika nokrist milzu blu&#311;im, kas satricin&#257;ja visu plan&#275;tu.

Bet ja nu tas b&#363;tu g&#257;jis secen? Ja varb&#363;t&#299;bas likums b&#363;tu l&#275;mis cit&#257;di un bumba no izplat&#299;juma Zemi neb&#363;tu &#311;&#275;rusi? K&#257; t&#257;d&#257; gad&#299;jum&#257; pasaule izskat&#299;tos &#353;odien?

Pirm&#257; ac&#299;mredzam&#257; at&#353;&#311;ir&#299;ba var&#275;tu b&#363;t t&#257;, ka neb&#363;tu Islandes, jo &#353;&#299; vulk&#257;niskas izcelsmes sala iez&#299;m&#275; vietu, kur meteor&#299;ts sadrag&#257;ja Zemes garozu un ieurb&#257;s mantij&#257;.

Otra liel&#257;k&#257; at&#353;&#311;ir&#299;ba b&#363;tu v&#275;l l&#299;dz &#353;im neizprastaj&#257; vispasaules klimata puls&#257;cijas ritm&#257;. M&#275;s zin&#257;m, ka da&#382;&#257;di ledus laikmeti n&#257;ku&#353;i un g&#257;ju&#353;i, ta&#269;u nav zin&#257;ms, k&#257;p&#275;c. Zin&#257;m ar&#299;, ka pag&#257;tn&#275; izmain&#299;j&#257;s Zemes polarit&#257;te, ka magn&#275;tiskais zieme&#316;pols &#353;odien non&#257;cis dienvidos, bet nejau&#382;am, k&#257;p&#275;c tas t&#257;. &#352;&#311;iet tom&#275;r, ka, ja nu Zemi neb&#363;tu &#311;&#275;ris meteor&#299;ts, kas sabangoja atmosf&#275;ru p&#257;r visu plan&#275;tu, tad leduslaikmetu cikls un kontinentu veido&#353;an&#257;s ievirz&#299;tos cit&#257;s slied&#275;s.

Pal&#363;kosimies, k&#257;da var&#275;tu b&#363;t bijusi pasaule.

Dinozauru kundz&#299;ba nav sagrauta. Pasaule pieder vi&#326;iem, un tie domin&#275; ikvien&#257; kontinent&#257;. Un rad&#299;bas kronis ir jilan&#275;.

Tikai rietumu puslod&#275; ir cit&#257;di. Kaut gan Dienvidamerik&#257; nedal&#299;ti valda r&#257;pu&#316;i, zieme&#316;os v&#275;rojama nedaudz at&#353;&#311;ir&#299;ga aina.

Centr&#257;lamerikas zemes str&#275;le, kas savieno zieme&#316;u un dienvidu Ameriku, da&#382;&#257;dos &#291;eolo&#291;iskajos periodos atradusies zem oke&#257;na l&#299;me&#326;a. K&#257;d&#257; kritisk&#257; period&#257; zemes garozas l&#363;zums &#316;&#257;va j&#363;rai p&#257;rkl&#257;t liel&#257;ko da&#316;u Zieme&#316;amerikas. Neilgi p&#275;c tam uz dienvidiem s&#257;ka sl&#299;d&#275;t &#353;&#316;&#363;do&#326;u ledus vairogs, bezmaz sasniedzot pla&#353;&#257;s iek&#353;zemes j&#363;ras krastu, t&#257;d&#275;&#316; miljoniem gadu &#353;e vald&#299;ja ziema, atsl&#257;binot savas skavas tikai pa&#353;&#257; vasaras vid&#363;. Aukstasi&#326;u sugas izmira, dodot ce&#316;u siltasi&#326;u dz&#299;vniekiem. &#352;aj&#257; sauszemes mas&#299;v&#257; uzplauka un att&#299;st&#299;j&#257;s tie&#353;i tie, k&#316;&#363;dami par domin&#275;jo&#353;aj&#257;m dz&#299;v&#299;bas form&#257;m.

Kad ledus vairogi atk&#257;p&#257;s, z&#299;d&#299;t&#257;ji izplat&#299;j&#257;s uz zieme&#316;iem. Ar laiku Vidusamerikas sauszemes tilts atkal pac&#275;l&#257;s virs j&#363;ras l&#299;me&#326;a, un z&#299;d&#299;t&#257;ji saimniekoja vis&#257; pla&#353;um&#257; no oke&#257;na l&#299;dz oke&#257;nam, l&#299;dz pak&#257;peniski s&#257;ka atgriezties r&#257;pu&#316;i. Bru&#326;&#257;s sl&#275;gtiem asto&#326;desmittonn&#299;giem briesmo&#326;iem z&#299;d&#299;t&#257;ji nesp&#275;ja pretoties, neatlika nekas cits, k&#257; atk&#257;pties.

Siltasi&#326;u rad&#299;bas var&#275;ja izdz&#299;vot tikai zieme&#316;os un kalnu apvidos. Vi&#326;u vid&#363; bija ar&#299; Jaun&#257;s Pasaules prim&#257;ti, no kuriem att&#299;st&#299;j&#257;s tani.

T&#257;tad, Vecaj&#257; Pasaul&#275; z&#299;d&#299;t&#257;ju nav, tur m&#299;t tikai dinozauri. Nav l&#257;&#269;u un su&#326;veid&#299;go, toties brie&#382;u un stirnu Jaunaj&#257; Pasaul&#275; netr&#363;kst, - no s&#299;k&#257;m sug&#257;m l&#299;dz pat milz&#299;gajam Zieme&#316;amerikas alnim. Te m&#299;t mastodonti un pulka somai&#326;u, ieskaitot zobenzobu t&#299;&#291;erus. Z&#299;d&#299;t&#257;ji pla&#353;&#257; daudzveid&#299;b&#257; apdz&#299;vo augl&#299;go joslu uz dienvidiem no led&#257;jiem un uz zieme&#316;iem no aukstasi&#326;u zauriem.

Vairums tanu zem skarb&#257;s vides spaidiem nav att&#299;st&#299;ju&#353;ies t&#257;l&#257;k par klejojo&#353;u mednieku sabiedr&#299;bu. Toties &#353;&#257;dai dz&#299;vei vi&#326;i ir piel&#257;goju&#353;ies &#299;pa&#353;i sekm&#299;gi. Ir gan ar&#299; iz&#326;&#275;mumi, t&#257;di k&#257; saski, kas sasniegu&#353;i stabilu neol&#299;ta zemkopju att&#299;st&#299;bas l&#299;meni. Vi&#326;i izkopu&#353;i au&#353;anas un podniec&#299;bas amata prasmi, vi&#326;u sabiedr&#299;ba ir vair&#257;k nosl&#257;&#326;ojusies un augst&#257;k organiz&#275;ta. Tas gan nenoz&#299;m&#275;, ka vi&#326;i kaut k&#257;d&#257; zi&#326;&#257; b&#363;tu p&#257;r&#257;ki par tanu medniekiem, kuriem ar&#299; bija bag&#257;ta valoda, primit&#299;vas m&#257;kslas formas, daudz praktisku iema&#326;u un stabilas &#291;ime&#326;u grupu attiec&#299;bas.



Marbaka valoda

Marbaks, lidz&#299;gi cit&#257;m valod&#257;m, kur&#257;s run&#257;ja tani, bija m&#363;sdien&#299;g&#257;ks t&#257;s pirmvalodas dialekts, kuru sauca par Austrumkrasta valodu. Marbak&#257; v&#299;rs ir hannas, daudzskaitl&#299; - hannasan. Vari&#257;cijas ir hennasan - velamana m&#275;l&#275;, hnas levrevasan&#257;, neses - lebnaroj&#257; utt..

Visi &#353;o mazo cil&#353;u grupu nosaukumi ir apraksto&#353;i, piem&#275;ram, velamani noz&#299;m&#275; salinieki, levrevasani - melnteltie&#353;i, t.i., &#316;audis no melnaj&#257;m telt&#299;m. Sieviete ir linga, daudzskaitl&#299; lingai, kam pla&#353;i izplat&#299;ta l&#299;dz&#299;ba. Personas bezdzimuma apz&#299;m&#275;jums ir ter, no kura ir atvasin&#257;ts daudzskaitlis tanu, kas pie&#326;emts k&#257; pamatapz&#299;m&#275;jums visiem citiem cilv&#275;kiem.

Visbie&#382;&#257;k lietot&#257; virie&#353;u dzimtes lietv&#257;rda loc&#299;&#353;ana ir sekojo&#353;a:

Vienskaitlis Daudzskaitlis

Nominat&#299;vs hannas hannasan

Akuzat&#299;vs hannas hannasan

&#290;enitivs hannasa hannasanna

Dat&#299;vs hannasi hannasanni

Lokat&#299;vs hannasi hannasanni

Instrument&#257;lis &#316;iannasom hannasom

Marbaka v &#257;rdn&#299;ca

Marbaks Latvie &#353;u valoda

alladjex zintnieks, &#353;amanis

amaratan nemirst&#299;gie (dievi&#353;&#311;&#257;s b&#363;tnes)

arnhv&#299;t vanags

atta t&#275;tis

bana d&#275;l&#275;ns

beka sasiet (mezgl&#257;)

bens&#299;l sfagnu s&#363;nas

da&#316;as zupa

egoman zv&#275;r&#275;ju&#353;ie

ekotaz riekstu-ogu mikslis

elsk mastodonts

erman debesis

Ermanpadar debest&#275;vs

hans karag&#257;jiens

hannas v&#299;rs, v&#299;rietis

hannasan v&#299;ri, v&#299;rie&#353;i

hardalt kalm&#257;rs

hault divdesmit (v&#299;ru skaits)

TOC \o "1-3" \h \z himin kalns

istak ce&#316;&#353;

kurmar upe

kurro vadonis

levrelag apmetnes vieta

levrevasan melno tel&#353;u &#316;audis

ley izdega

linga sieviete

lingai sievietes

madrap mokas&#299;ns

margalus &#311;irzaku pazin&#275;js

mar mati

marag aukstasi&#326;u dz&#299;vnieks

marin zvaigzne

marsk ihtiozaurs

murgu v&#257;rda marag daudzskaitlis

nat slepkava

naudinz mednieks

parad brasls

sammad jaukta &#316;au&#382;u grupa

sammadar v&#275;l&#275;ts samada virsaitis

stessi liedags

tais lab&#299;ba

tanu &#316;audis

ter persona

terred &#316;au&#382;u grupa darb&#299;b&#257;

terredar &#353;&#257;das grupas vadonis

tharm gars, dv&#275;sele

torsk ihtiozaurs

torskan ihtiozauri

torskanat ihtiozauru bars

ulfadan garbardis

vvedam sala

Jilan &#275; v&#257;rdn&#299;c&#257;

Jilan&#275; Latvie&#353;u valoda

(Piez&#299;me: &#353;is saraksts ietver k&#257; vienk&#257;r&#353;&#257;kus runas elementus, t&#257; bie&#382;&#257;kos &#382;estus-pozas.)

dee &#353;is

ee ara

eede tas

eesen plakanums

efen dz&#299;ve

efenburu b&#275;rn&#299;b&#257; noform&#275;jusies grupa

efensel&#275; efenbara locekle

eisek dub&#316;i

eisekol dz&#299;vnieks-bagars

eiset atbild&#299;ba

eistaa pils&#275;tas valdniece

eksei c&#275;lonis

elin mazs

embo spiediens

emp&#275; uzslava

end &#353;&#311;itums

enet ezers

&#275;n&#275; kr&#257;jums

enge m&#299;lest&#299;ba

enteesenat pleziozaurs

ento katrs atsevi&#353;&#311;i; pa vienam

Entoban< &#256;frika

erek &#257;trums

esek virsotne

esekasak per&#275;&#353;anas liedagu apsardze

esik dienvidi

espei poza

eto< &#353;&#257;viens

fafn &#311;ert

far< jaut&#257;t

fargi k&#257;da, kas m&#257;c&#257;s run&#257;t

gen jauns

Gendasi Zieme&#316;amerika

gul dzirde

hais pr&#257;ts

han v&#299;ri&#353;&#311;&#299;ba

hanal&#275; v&#299;ri&#353;&#311;u m&#299;tne

has sieviete

has dzeltenums

(N.B. - &#353;ie abi iepriek&#353;min&#275;tie j&#275;dzieni vienm&#275;r tiek at&#353;&#311;irti ar kontrol&#382;esta izv&#275;li.)

h&#275; skaitlis viens

hen virietis / sieviete; viri&#353;&#311;ais / sievi&#353;&#311;ais

hent revol&#363;cija

h&#275;sotsan &#353;autras raido&#353;s ierocis

hornsopa &#291;en&#275;tiska forma

igi ieeja

ihei o&#382;as / taustes saj&#363;ta

ineg vecs

lnegban< pils&#275;ta-m&#257;jas

inl&#275; liela izm&#275;ra

int&#275; medibas

ipol berzt; spodrin&#257;t

Isegnet Vidusj&#363;ra

isek zieme&#316;i

ka< p&#257;rtrauk&#353;ana

kain skatiena l&#299;nija

kakh s&#257;ls

kal inde

kalkasi &#275;rk&#353;&#311;u kr&#363;ms

kasei &#275;rk&#353;&#311;is

kem gaisma

khets izliekums

kiyis austrumi

kru &#299;ss

lan< kopo&#353;an&#257;s

leibe gr&#363;t&#299;bas

lek sliktums

mal bez raiz&#275;m

man< p&#275;d&#275;jais

Maninl&#275; Kuba

melik tum&#353;s

nat&#275; draudzene

nefmakel rad&#299;jums-aps&#275;js

neni galvaskauss

nenitesk triceratopss

nin tr&#363;kums

nins&#275; bezatbild&#299;gs

nu< atbilst&#299;ba

okol zarnas

onetsensast stegozaurs

pelei atkl&#257;jums

rubu bezsvara

ruud p&#257;rtraukums

sas< &#257;trums

sat vien&#257;d&#299;ba

sel&#275; atkar&#299;ba

s&#275;s&#275; kust&#299;ba

sete darba grupa

shak mai&#326;a

shan griba

shei aukstums

sok&#275;i l&#299;dums

son< elements

stal vaj&#257;t

takh t&#299;rs

tarakast apseglots j&#257;jamlops

tesk ieliekums

top skriet

tsan dz&#299;vnieks

tso s&#363;ds

tuup tukls, neveikls

unut r&#257;pot

unutakh mat&#275;d&#257;js kailgliemezis

uruketo ihtiozaurs-mutants

uruktop asto&#326;k&#257;jains mutants-nastnesis

urukub brontozaurs

ustu asinis

uu augt

ustuzou z&#299;d&#299;t&#257;js

yil valoda



Zoolo&#291;ija




Apmetnis

Apmetnis

(Selachii: Eiasmobranchus kappe mutatus) Jilan&#275; izmanto, lai sasild&#299;tos nakt&#299; vai nem&#299;l&#299;g&#257; laik&#257;. &#352;iem radijumiem nav piln&#299;gi nek&#257;da sapr&#257;ta, bet labi barotu mantiju &#311;erme&#326;a temperat&#363;ra past&#257;v&#299;gi turas ap 102 gr&#257;diem p&#275;c F&#257;renheita (apm&#275;ram 39C).



Araketo

Araketo

(lchthyopterygia: lchthyosaurus monstrosus mulatus) Visliel&#257;k&#257; no j&#363;ras &#311;irzak&#257;m, kas pieder milz&#299;go &#363;dens dinozauru dzimtai. G&#275;nu in&#382;enierija un selekcija gadu t&#363;ksto&#353;os izveidoja ihtiozauru celmu, kur&#353; morfolo&#291;iski stipri att&#257;lin&#257;jies no izejas celma. Virs mugurkaula tiem izveidojies pla&#353;s dobums, kur&#353; atveras muguras spuras vid&#363; un tiek izmantots &#316;au&#382;u un kravas izvieto&#353;anai.



Araktops

Araktops

(Chelonia: Psittachosaurus montanoceratops mutatus) Viens no visvair&#257;k p&#257;rveidotajiem jilan&#275; dz&#299;vniekiem. To izmanto k&#257; sauszemes transportl&#299;dzekli, kur&#353; p&#257;rvar lielus att&#257;lumus ar smag&#257;m krav&#257;m. G&#275;nu duplik&#257;cijas rezult&#257;t&#257; tam ir asto&#326;as k&#257;jas.



Banzemnila

Banzemnila

(Metatheria: Didelphys dimidiata) S&#257;rti pel&#275;ks somainis ar trim meln&#257;m josl&#257;m p&#257;r muguru. Tas sp&#275;j pie&#311;erties priek&#353;metiem ar asti un paka&#316;k&#257;j&#257;m, kuru &#299;k&#353;&#311;i novietoti pret citiem pirkstiem. Pl&#275;s&#275;js, &#311;er &#382;urkas un peles. Saski to piejauc&#275;ju&#353;i un izmanto, lai atbr&#299;votu savus lab&#299;bas apcirk&#326;us no &#353;iem kait&#275;k&#316;iem.



Di&#382;briedis

Di&#382;briedis

(Eutheria: Alces machlis gigas) Liel&#257;kais no brie&#382;veid&#299;gajiem. Izce&#316;as Cervidae dzimt&#257; ar savu iespaid&#299;go ragu platumu. Tani to med&#299; ne tikai ga&#316;ai, bet ar&#299; v&#275;rt&#299;g&#257;s &#257;das d&#275;&#316;, kuru galvenok&#257;rt izmanto telt&#299;m.



Eisikola

Eisikola

(Eutheria: Trichechus latirostris mutatus) &#362;dens z&#299;d&#299;t&#257;js, aug&#275;d&#257;js, kur&#353; filtr&#275; &#363;denstilpes gultni, lai ieg&#363;tu bentiskus &#363;densaugus. Mutantiem iev&#275;rojami palielin&#257;ti izm&#275;ri, un tos izmanto &#363;denstilpju gult&#326;u t&#299;r&#299;&#353;anai un bagar&#275;&#353;anai.



Elinous

Elinous

(Saurischia: Coelurosaurus compsognathus) Mazs, veikls zaurs, kuru jilan&#275; audz&#275;, lai apkarotu s&#299;kus kait&#299;gus z&#299;d&#299;t&#257;jus. Kr&#257;sain&#257;s &#257;das un pak&#316;&#257;v&#299;g&#257;s dabas d&#275;&#316; dz&#299;vnieks nereti k&#316;&#363;st par m&#257;jas lutekl&#299;ti.



Enicenzasts

Enicenzasts

(Ornithischia: Stegosaurus variatus) Liel&#257;kais no pl&#257;k&#353;&#326;zauriem. &#352;o milz&#299;go z&#257;l&#275;d&#257;ju no uzbrukumiem pasarg&#257; divas pl&#257;k&#353;&#326;u rindas p&#257;r kaklu un muguru, k&#257; ar&#299; vareni dzelk&#353;&#326;i uz astes. Tas par&#257;d&#299;j&#257;s v&#275;l&#299;n&#257; Juras" period&#257;, un tikai jilan&#275; modr&#257; aizsardz&#299;ba pagl&#257;busi &#353;o dz&#299;vo p&#257;rakme&#326;ojumu no izmir&#353;anas.



Ent &#299;senats

Ent &#299;senats

(Sauropterygia: Elasmosaurus plesiosaurus) Pl&#275;s&#299;gs j&#363;ras r&#257;pulis, piel&#257;gojies pela&#291;iskam dz&#299;vesveidam un maz izmain&#299;jies kop&#353; Kr&#299;ta perioda. Rakstur&#299;ga maza galva un gar&#353; &#269;&#363;skveida kakls. Airveida pleznas apm&#275;ram t&#257;das k&#257; j&#363;ras bru&#326;urupu&#269;iem. Nesen selekcion&#275;taj&#257;m pasug&#257;m palielin&#257;ta smadze&#326;u masa, un t&#257;s pak&#316;aujas dres&#363;rai, kuras rezult&#257;t&#257; tiek izmantotas k&#257; bar&#299;bas pieg&#257;d&#257;t&#257;jas araketo (lchthyosaurus monstrosus mutatus).



Epetruks

Epetruks

(Tyrannosaurus rex) Liel&#257;kais un b&#299;stam&#257;kais

pl&#275;s&#299;gais dinozaurs. Augum&#257; p&#257;rsniedz 40 p&#275;das (12 m), t&#275;vi&#326;u masa - l&#299;dz 7 tonn&#257;m.

Priek&#353;k&#257;jas - mazas, bet stipras. Savu lielo izm&#275;ru d&#275;&#316; ir sam&#275;r&#257; l&#275;n&#299;gs, t&#257;p&#275;c uzbr&#363;k tikai liel&#257;kajiem dz&#299;vniekiem. Lielu da&#316;u bar&#299;bas ieg&#363;st, at&#326;emot laup&#299;jumu maz&#257;kiem pl&#275;s&#275;jiem.



Hezocans

Hezocans

(Squamata: Paravaranus comensualis mutatus) &#352;i var&#257;nu suga tikt&#257;l p&#257;rveidota, ka palicis maz kop&#299;ga ar izejas sugu. No Brachinus &#291;ints vabol&#275;m ieg&#363;tie g&#257;zu dziedzeri rada spiedienu, kas izgr&#363;&#382; dzelksni, kura smaile, izejot caur speci&#257;li selekcion&#275;tas Tetradontidae &#291;ints zivs vairo&#353;an&#257;s org&#257;niem, k&#316;&#363;st ind&#299;ga. T&#257; ir visn&#257;v&#275;jo&#353;&#257;k&#257; zin&#257;m&#257; inde: jau 500 molekulu pietiek, lai izrais&#299;tu paral&#299;zi ar sekojo&#353;u n&#257;vi. Dzelk&#353;&#326;us ieg&#363;st no speci&#257;liem kr&#363;miem.



J&#363;gank&#353;a&#257;

J&#363;gank&#353;a&#257;

(Squamata: Phrynosoma fjernsyna mutatus) T&#257; k&#257; jilan&#275; valodu l&#299;dz ar ska&#326;&#257;m veido &#257;das kr&#257;sas mai&#326;a un kust&#299;bas, rakstu valoda ir neiesp&#275;jama, un t&#257; ar&#299; nav izveidojusies. V&#275;sturiski zin&#257;&#353;anas tiku&#353;as nodotas mutiski; inform&#257;cijas ierakst&#299;&#353;ana k&#316;uva iesp&#275;jama tikai p&#275;c dz&#299;vu &#353;&#311;idro krist&#257;lu displeja izaudz&#275;&#353;anas, kur&#257; att&#275;ls kustas vienlaikus ar ska&#326;as ierakstu atska&#326;o&#353;anu.



J&#363;natehs

J&#363;natehs

(Mollusca: Deroceras agreste mutatus) Viens no jilan&#275; tehnolo&#291;ijas stipri p&#257;rveidotajiem dz&#299;vniekiem. &#352;is gliemis it viegli p&#257;rstr&#257;d&#257; gr&#363;ti sagremojamas olbaltumvielas, galvenok&#257;rt matu, epider- mas, nagu utt. ragvielu.



Laiva

Laiva

(Cephalopoda: Archeololigo olcostephanus mutatus) Jilan&#275; &#363;denstransporta l&#299;dzeklis. P&#257;rvietojas, uz aizmuguri izgr&#363;&#382;ot &#363;dens str&#363;klas. &#352;o rad&#299;jumu nosac&#299;t&#257;s gar&#299;g&#257;s sp&#275;jas piel&#299;dzin&#257;mas vi&#326;u sen&#269;u - kalm&#257;ru sapr&#257;tam, bet ar to pietiek, lai p&#275;c speci&#257;las dres&#363;ras apg&#363;tu noteiktas vienk&#257;r&#353;as komandas.



Mastodonts

Mastodonts

(Eutheria: Mastodon americanus) Liels z&#299;d&#299;t&#257;js ar gariem triek&#326;iem, kas ir p&#257;rveidoti priek&#353;zobi. T&#257; tv&#275;r&#275;jorg&#257;ns ir snu&#311;is, kur&#353; sniedzas l&#299;dz zemei. Tani to piejauc&#275;ju&#353;i, lai var&#275;tu m&#275;rot garu ce&#316;u med&#299;bu sirojumos l&#299;dzi ar visu savu mant&#299;bu, kas sakrauta uz &#353;&#316;&#363;ce&#326;iem.



Nenitesks

Nenitesks

(Ornithischia: Triceratops elatus) &#268;etrk&#257;jains z&#257;l&#275;d&#257;js, kuram rakstur&#299;gi tr&#299;s ragi uz kaula galvasvairoga. Neizmain&#299;jies kop&#353; Kr&#299;ta perioda. Vairojas, d&#275;jot olas. Smadze&#326;u tilpums ir mazs, un sapr&#257;ta v&#275;l maz&#257;k. Aug l&#275;ni, l&#299;dz ar to nav praktiski izmantojams k&#257; ga&#316;as lops, toties ir dekorat&#299;vs.



Sandu &#363;

Sandu &#363;

(Anuva: Rana catesbiana mutatus) Iejauk&#353;an&#257;s dz&#299;vnieka g&#275;nu strukt&#363;r&#257; izmain&#299;jusi &#353;o vardi piln&#299;b&#257;. Par sugu liecina tikai &#257;da. Pareizi kombin&#275;jot gaismas kri&#353;anas le&#326;&#311;i caur t&#257;s galvas dz&#299;vaj&#257;m l&#275;c&#257;m, var pan&#257;kt palielin&#257;jumu l&#299;dz 200 reiz&#275;m.



Stirna

Stirna

(Eutheria: Cervus mazama mazama) Stirna, kuras bukiem ir mazi, ne&#382;uburoti ragi. T&#257; nav glu&#382;i t&#257;da stirna, kas dz&#299;vo m&#363;sdien&#257;s Latvij&#257; (Capreolus capreolus), tom&#275;r &#257;r&#275;ji tai visai l&#299;dz&#299;gi. Bl&#299;vi apdz&#299;vo Zieme&#316;u puslodes m&#275;reno zonu. Tani izmanto &#353;os dz&#299;vniekus piln&#299;b&#257; - gan ga&#316;u, gan &#257;du. &#256;du &#291;&#275;r&#275; un darina no t&#257;s ap&#291;&#275;rbu un citus &#257;das piederumus (mokas&#299;nus - madrapus, somas u.c.).



Tarakasts

Tarakasts

/Ornithischia: Segnosaurus shiungisaurus mutatus) Pl&#275;s&#299;gs dinozaurs ar asu kn&#257;bi; liel&#257;kie &#299;pat&#326;i augum&#257; p&#257;rsniedz 18 p&#275;das. Gr&#363;ti pa&#316;aujas apm&#257;c&#299;bai un vad&#257;mi ar lielu sp&#275;ku, bet, attiec&#299;gi izdres&#275;ti, k&#316;&#363;st par v&#275;rt&#299;giem transporta l&#299;dzek&#316;iem.



Zobenzobu t&#299;&#291;eris

Zobenzobu t&#299;&#291;eris

(Metatheria: Machaerodus neogeus) Somaino t&#299;&#291;eru dzimtas p&#257;rst&#257;vis. Liels un negants pl&#275;s&#275;js, kur&#353; non&#257;v&#275; laup&#299;jumu ar saviem zobenveida ilk&#326;iem, kuri sniedzas &#257;r&#257; pat no aizv&#275;rtas mutes. Da&#382;i kargu mednieki piejauc&#275;ju&#353;i &#353;os zv&#275;rus un izmanto tos med&#299;b&#257;s.





