Paceļas migla, un dūmi ar smaržām
Dzirksti no krasta un spieto no baržām.
Meitenēm tiktos cirst miglāju sienu,
Zvejniekiem gribas mest pagalvi sienu.
Ugunis vērojot, sačukstas piles,
Liesmu caur meldrājiem paņem sev
dvēseļu dzīles.
(No O. Grāvīša un A. Vējāna dziesmas
«Meitenes Lubāna klānos» sieviešu korim
a capella)
Grāvīša .dziesmu dzied Lubāna pīles,
Vējāna vārdi skar dvēse]u dzīles..
Dzirksteles spieto no zvejnieku baržām,
Paceļas dūmi ar deguma.smaržām.
Zvejnieki pabāž sev pagalvī sienu…
(Nez-vai tie sagaidīs nākamo dienu,
Nez vai par šašlikiem nekļūs tie paši.)
Meitenes miglāju sienu cērt braši.
Dziesmiņu- beigušas, sačukstas pīles:
— Ja viņi nesadegs, šovakar mīlēs!
—*Nez kur tās meitenes? Kur a capella? —
Sabiezē-migla, un neredz ne vella!