Tā meitene, kam acis glezni lās,
Par sviestmaizi man viennakt atdevās.
Jānis Rokpelnis
Nu velti pūles tērēju:
Man neveicas kā senāk,
Jo margarīnu smērēju,
Un vairs neviena nenāk.
Ai, nedienas, ai, raizītes …
— Kam sūdzēties? — es prasu.
Pats ēdu savas maizītes
Un savas dzejas lasu.