Cik manās pļavmalās jau daudz ir
stiklu,
Bet manas kājas basas — kur tām iet.
… Nē, laikam nebija tie ļaudis slikti,
Kam pudeli pret akmeni bij sviest.
… Bet negribu iet kājām apautām,
Ar dzivu soli zemi jūtu dzīvu.
Vitauts Ļūdēns
(«Usmas un Mežotnes soneti»)
Ja nomests zemē sērkociņš vai papīrs,
Nav māksla tādām drazām pāri tikt.
Bet pamēģini basu kāju likt
Uz asām šķautnēm, kā to dara faķīrs!
Ap Mežotni un Usmu stikli spīd.
Tos labi Jaudis izkaisa pa zāli.
Ja sāksi droši trenēties jau rīt,
Tāpat kā es, tu cilposi, mans brāli,
Un sonetu pat spēsi uzrakstīt.
Es labu tēmu piedāvāt tev varu:
«Ja mīli dabu, nodod stikla taru!»