Neprasu pēc saviem radu rakstiem —
Tajos tautu staigāšanu jūt:
Vācu barons uztūkušiem plakstiem,
Gaišmataina kalpone varbūt.
… Vai es tāpēc sauli mazāk milu,
Mazāk milu rudzu druvas šis,
Ja kaut kur pavisam tālu Nila,
Bet jau tuvāk — Dubna asinīs.
(No dzejoja «Mana kārta»)
Raibi mani radu raksti,
Tā kā ziedos pupu laksti.
Svešzemnieki siroja,
Kas gan viņus šķiroja!
Jauca visu, kas vien prātā,
Tā kā kokteiļaparātā:
Reinu, Vislu, Dubnu, Nīlu,
Piespiedu un brīvo mīlu …
Tā no vienas audzes citā
Senču grēka ābols krita,
Bija prieks, un bija risks, —
Esmu produkts starptautisks.