Paver plaukstu, puika brūnais,
paver plaukstu,
draugs •— tu — mans …
Lai kā jūras olis gludens
Mana sirds tev saujā krit.
Kas vēl palicis, ja rudens
Jau pa sirmo miglu slīd?
Paver plaukstu, laime vēlā,
paver plaukstu,
draugs — tu — mans …
(No dzejoļa «Es svilpoju jūras krastā»)
Eju solīti pa solim,
Skatos — krastā puika jauns.
— Paver plaukstu, došu oli! —
Stāv un brīnās tā kā auns.
Vai nav radis saņemt glāstus,
Vai tam svešs mans tēmu loks?
Varbūt «Ķikuraga stāstus»
Nav pat izlasījis, spoks!
Svilp vai raudi balsī žēlā,
It neko tas neizšķir.
Ak tu mana laime vēlā,
Posts vien man ar tevi ir!