Puikas, šis brauciens būs ials un
traks, —
Stūre trīc rokās manās.
Puikas, šis brauciens būs tāls un
smags,
Tā būs izlaušanās.
Tā būs izlaušanās no tā, kas man ir,
Tajā, ko gribu es dabūt,
Kāda pieticības siena mūs šķir
No tās pasaules, kurā man jābūt.
(No krājuma «Motocikls*)
Kas krājumu manu tā vērīgi šķir,
Tas priekšstatu skaidru var dabūt,
Ka vēl kāda labaka pasaule ir,
Kur agri vai vēlu man jābūt.
Zem manis
Dzirksts,
Sprādziens
Un atkal dzirksts.
Viss dzīvē griežas kā rotors.
Ir virzuļa pirksts un likteņa pirksts.
(Skat. grāmatā nodaļu «Motors».)
Bet, liktenim spītējot, stūre jau trīc.
(Skat. «Stūre» un papildus «Riepas».)
Nu, puikas, kā paliek?
Vai brauksit man līdz?
Vai ķiveres pakaušiem piepas?
Mēs apbrauksim zemi pa 2jxR,
Lai priedes ir biezas vai retas.
Tai pasaulei laikus jau saposties der!
(Skat. «Spieķi» un pievelc, ja metas.)