Lai nu skrien uz svešām zemēm
Kaisīt naudu, kas ir glups.
Manas vēlmes apmierina
«Kinoceļojumu klubs».
Griežu pogu un pa logu,
Ko par ekrānu mēdz saukt,
Skatos, kur tad biedrs diktors
Mani uzaicinās braukt?
Ne tam anketa no svara,
Ne kāds galvotāja zvans
Un vai krievu—turku karā
Vectēvs piedalījies mans.
— Brauksim, — saka viņš, — uz Sveici,
Tur, kur Monblāns sniegots snauž,
Vai uz Āfriku, kur tveice,
Pinkains lauva kaulu grauž! —
Un pēc brīža es jau braucu.
Priekšnieks mans var mierīgs snaust,
Es pie lauvām nepalikšu,
Man ir pašam kauls, ko grauzt.
Bet, ja uznāk «nostalģija»
(Vārds, ko katrs tūrists maļ),
Atliek tikai pagriezt pogu:
Klaks, un esmu atpakaļ!
1982