Gruva griesti, sienas gāzās,
Tā kā zeme vajā vāzās,
Tā kā zibens blakus spēra,
Tā kā strāva mani ķēra.
Kauca, auroja un spiedza,
Likās, tūkstoš veprus žmiedza,
Tūkstoš suņiem astes grieza,
Akmeņus pret stikliem blieza …
Ausis aizspiedis ar rokām,
Gaidīju, kad gals būs mokām.
Kaimiņš biksta man un smejas:
— Koncerts beidzies, sāksies dejas!
1977