Reiz kāds latviešu zemnieks
Teica baronam: «Spoks!»
Prasts ir latviešu humors,
Rupjš ir latviešu joks.
Barons ierēcies drūmi:
«Tev ēkš cētum būs pūt!»
Zemnieks iemucis krūmos,
Saukdams baronam: «Put!»
Kad pa oktobra peļķēm
Nācās junkuriem diegt,
Prata latviešu streļķi
Lodes pakaļ tiem triekt.
Rokām dibenu turot,
Klīst vēl baltgvardu spoks ..
Ass ir latviešu humors,
Negants latviešu joks!
Dzēra friči un makši,
Biksēs slapinot — hail!
Iziet naktī aiz pakša
Bija fašistiem bail.
Duncis rēgojās krūmos,
Cilpu šūpoja koks…
Smalks ir latviešu humors,
Slīpēts latviešu joks!
Pulkā draudzīgā, Čaklā
Jokus latvieši dzen.
Tie, kas bija mums kaklā,
Kaklus lauzuši sen.
Cepas šašliki dūmos,
Atspīd pudelēs sārts,
Sprēgā latviešu humors,
Krievu trāpīgais vārds.
Dažs ar noskaņu drūmu
Dzijās pārdomās grimst:
Esot bēdīgs tas humors,
Maz to latviešu dzimst.
Vai tad gaist mūsu pēdām?
Vai tik traki nu būs?
Baltie lāči lai bēdā!
To vēl mazāk kā mūs.
1973