Cik bieži mums ir īdzīgs prāts
Uz tiem, kas blakus guļot krāc.
Gan gribas viņus augšā celt,
Bet reizēm — bomi ņemt un zvelt.
Kā izpētījis dakters kāds,
Trīs ceturtdaļas ļaužu krāc.
Dažs burbuļo kā strautiņš kluss,
Dažs burkš kā traktors «Belorus»,
Bet dažs, kas uzņēmis uz krūts,
Kā reaktīvais dzinējs rūc.
Man pazīstams ir vecis kāds, -
Kas baigi muzikāli krāc.
Tī, tī… viņš maigi dīc kā ods,
Tad vārās tā kā klimpu pods,
Tad, liekas, tā kā vepri kauj,
Un beidzot vaislas bullis mauj.
Kad sieva viņam dunku grūž,
Viņš tā kā mazbānītis pūš
Un, izkritis no gultas, sauc:
— Ei, šofer, uzmanīgāk brauci —
Ja kāds no jums vēl neprot krākt,
Pie viņa mācīties var nākt.
Viņš apgalvo, ka maksa lēta,
Bet atmoda nav garantēta.
1973