Ir mums tradīcija jauka
Pirmrindniekus apbalvot,
Mākslas laukā, darba laukā
Goda nosaukumus dot.
Bet vai neskanētu skaisti,
Ja reiz būtu nodrukāts:
«Gada izcilākie slaisti»,
«Blata meistars — laureāts»,
«Svērēj — spērējvirtuozi» —
Tur, kur desa, sviests vai siers,
Un uz tirgus vīrs ar rozi —
«Zelta rozes kavaliers».
Var būt arī «Meistartriepējs»,
Kam tā ota greizi ris.
«Republikas gumijstiepējs»,
«Savienības brāķdaris».
Un, lai cunftes gods nav dragāts,
Citiem ceļas gars un spars:
«Nopelniem un pelniem bagāts
Skursteņslauķis — dropmeistars».
Kā jūs visi labi zināt,
Vāja dzimstība ir mums.
Kādēļ vēl nav nodibināts
«Tautas tēva» nosaukums?
Tam, kam lieli alimenti,
Kuru vajā sievu bars,
Dosim ordeni ar lenti,
Kamēr viņš vēl spēka zars!
Jo, kad sāks jau klabēt vārsti,
Kad viņš nelietojams kļūs,
Vairs nekādi Tautas ārsti
To pie sievām nedabūs!
1980