Vai šodien brīnumi var būt?
Nu, protams, pat ar kaudzi!
Te kafija velns zin kur zūd,
Te riepas meklē daudzi…
Pat mīkstais papīrs, ruļļos tīts,
Mums kļuvis baigais deficīts
Un, jubilāru godinot,
Kā dārgu dāvanu to dod.
Mēs neslimojam joka pēc,
Un slimos vajag saudzēt.
Daudz kokvilnas jau izaudzēts
Un tiks vēl vairāk audzēts.
Bet, ja pie vates gribi tikt,
Ja slimā ausī nav ko likt,
Tad še tev burvja vārdi:
Pērc fufaiku un ārdi!
Prot tagad visi konservēt.
Es arī, protams, māku.
Daudz aparātu veikalos,
Bet nav to bleķa vāku.
Neviens to nezin, arī jūs,
Pēc kuras piecgades tie būs?
Kad vāki pārdošanā nāks,
Man laikam pašam būs jau vāks.
Stāv pašapkalpes veikalā
Kā goda plāksne smaga
Pie sienas fotovitrīna
Un uzraksts: «Viņi zaga!»
Gan tēvoči, gan mernmltes
Zog ziepes, špickas, ķemmītes …
Bet, tūkstošus kas ķešā liek,
Tos gan uz plāksnēm neizliek!
Cits citu notikumi dzen,
Aug brīnumi kā sēnes.
Mēs, protams, nebrīnāmies sen,
Ka cilvēks kāpj uz Mēness.
Mums ir, ko vairāk apbrīnot,
Kad ēdnīcā mums nazi dod
Un, Glavsnabsbitā ieejot,
Vēl dzird, ka latviski kāds prot.
1973—1986