Daži naivi pilsētnieki
Spriež, ka laukos vieni prieki:
Putni dzied, un dundurs rūc,
Govis norā zāli plūc,
Ješka Mildu spiež pie krūts,
Nauda nāk, un darbs nav grūts.
Bet, kas bridis lauku dubļus,
Zin, cik viegli pelnīt rubļus,
Meņģēties ar meičām vaļas,
Mašīnām kad salūst daļas.
Un kad pigu dod, ne daļu
Tie, kas prasa sviestu, gaļu.
Šogad laukos raibi gājis,
Laiks nav ļaudis lutinājis:
•Vēsums, slapjums, agrais sals…
Likās, ka nupat būs gals,
Maz būs siena govīm, teļiem,
Svaki būs ar kartupeļiem,
Cūkas kvieks un jēri brēks,
Priekšnieki uz mežu bēgs.
Taču grūtībām par spīti
Darbi godam apdarīti.
Tādēļ ļaujiet man jūs sveikt,
Cildinošus vārdus teikt:
Tiem, kas dzina platas vagas,
Pārcilāja kravas smagas,
Svīda diennaktīm pie stūres,
Nikni vicināja dūres,
Kad bij nieka skrūves pēc
Tik daudz laika nozaudēts!
Nācās vīriem krievu mēlē
Rūpniecībai laimes vēlēt,
Slavēt gaisa maisītājus —
Laika ziņu taisītājus.
Klausot dažai viņu ziņai,
Aizskriet var līdz mazmājiņai,
Pērkons nenorūc ļ'a bargs
Un ja līdz ir lietussargs.
Taču tās ir sīkas vainas.
Lai jums viss uz labu mainās,
Darbā saticība valda,
Netrūkst cienasta uz galda
Un no jūsu cūku miesām
Tiek jums arī jūsu tiesa!
Sveicu tos, kas darbus vada,
Lai cik grūts ir gads pēc gada.
Tos, kas jūsu algas lēš,
Kas pie aprēķiniem sēž.
Lai tie katram jums par prieku
Iešķiebj lieku desmitnieku.
Bet, ja vairāk iešķiebt lems,
Kurš gan mujķis nepaņems!
1976