Cik bagāti mēs dzīvojam!
Lai labklājībai slava!
Jūs manījāt, ka «Dzērienos»
Vairs kortelīšu nava?
Kas šodien kortelīti pirks!
Sen nabagi pie senčiem.
Viens, kas vēl bijis, — nosities
Ar žiguli pie Strenčiem.
Cik bagāti mēs dzīvojam!
Kāds spēks mums ārā sprucis!
Reiz viena sieva katram bij,
Nu dažam vesels ducis.
Un, ja viņš spēj vēl izdzīvot
Un nebēdā ne velna,
Un visām alimentus dod,
Tad cik tāds tēviņš pelna?
Cik bagāti mēs dzīvojam!
Vai mūs var saukt par skopiem?
Mēs maisu maizes nopērkam
Un izbarojam lopiem.
Bet biedri, kas mums aizrāda,
Ka grēks dot maizi cūkām,
Lai savas cūkas nobaro
Ar bulciņām vai kūkām!
Cik bagāti mēs dzīvojam,
Mēs to pat nenojaušam!
Kā tikai ielu sataisām,
Tā atkal vaļā laužam.
Dažs nezinātājs nodomā,
Ka tas tāds pe|ams tikums.
Bet arī lauzējiem ir plāns,
Un plāns ir viņiem likums!
Cik bagāti mēs dzīvojam!
Pēc alus, sev par prieku,
Ar traktoru mēs aizjožam
Un pat ar kāpurnieku.
Viens esot bodē iebraucis,
Jo bijis drusku burās,
Un pārdevējs, kā palēcis,
Tā vēl pie griestiem turas.
Lūk, tā mēs, biedri, dzīvojam!
Ne bēdu mums, ne badu,
Nav lustes iet pat pensijā,
Prieks rauties simtu gadul
1982