77782.fb2 LUST?GA DZ?VO?ANA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 122

LUST?GA DZ?VO?ANA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 122

ZIEMSVĒTKU LEĢENDA

Gailis saka: «Kristus dzima!»

Vista prasa: «Kad, kad?»

Tītars prasa: «Kur, kur?»

Teļš atbild: «Bellēmē!»

(Latviešu tautas pasaka)

I

Saules zemi Palestīnu,

Kur it labi brūvē vīnu

Un no mannas putru vāra,

Lieli notikumi skāra.

Ķēniņš Hērods tronī kāpa,

Žņaudza, spaidīja un krāpa,

Lika, lai uz vienu vietu

Visi pierakstīties ietu.

—  Ja reiz pavēlējis valdnieks, —

Sprieda Nācaretes galdnieks,

—   Spītība var nākt par ļaunu,

Taisi, sieviņ, ceļa paunu! —

Tad viņš garausaino tvēra,

Drusku auzu kulē bēra,

Sievu virsū sēdināja,

Ņēma pātagu un gāja.

Dienvidos nekad nav sniega,

Daba nezin garā miega,

šajā zemes joslā maigā

Cilvēki puskaili staigā.

Lindraku un bikšu vietā

Baltus palagus liek lietā.

Un, lai dundurs neiekostu,

Pārsien vēderu ar jostu.

Arī mūsu ce|otāji

Bija saģērbušies vāji.

Vai nu ņemsi biezo pēli?

Tā jau jāizkar ir mēle.

Bet, ja jābrien vēl pa smilti,

Tad nu kļūst pavisam silti.

Jāzeps palēkdamies skrēja,

Abas pēdas applaucēja.

Ezelītis pūta smagi,

Arī viņam dega nagi.

Bija pēcpusdiena vēla,

Betlēme, ko Dāvids cēla,

Kad tiem pretī vārtus vēra,

Trokšņu jūkli ausis bēra.

Visur, kur vien acis raugās,

Iebraucēju pilnas spraugas,

Un gandrīz uz katra stūra

Ēzeļu un ratu jūra.

Jāzeps sāka gaust uz ielas:

— Redz nu, sieviņ, rindas lielas.

Vajadzēs tev ilgi gaidīt,

Kamēr beigšu visur skraidīt.

Skaties, ēzelīli glabā,

Bet, ja jušana nav laba,

Nekavējies velti daudz —

Ātro palīdzību sauc … —

Tad ar pergamentiem saujā

Laidās prom viņš gaitā straujā.

Ko tik viņam neprasīja:

Kur viņš juku laikā bija?

Kādā sastāvējis draudzē?

Kādēļ garu bārdu audzē?

Kādēļ reti iet uz pirti?

Kādēļ guļ ar sievu šķirti?

Kādēļ nedejojot valsi? …

Un tā tālāk … Rāmā balsī

Farizeji iztaujāja.

Ļaudis nīka — stundas gāja.

Vēlāk sākās otrā daļa.

Bija jādod kājām vaļa.

Jādabū, lai ķer vai trieka,

Izziņa no pārvaldnieka,

Izziņa no darbavietas

Un vēl tūkstoš citas lietas.

Marija jau izsamisa.

Nāca vakars, diena dzisa,

Kļuva tumša debess mala,

Ārā nežēlīgi sala …

Kur tad Jāzeps? Nevar manīt,

Ej kaut vai uz morgu zvanīti

Taču beidzot gaitā lēnā

Vilkās viņš kā bāla ēna.

Marija te sāka drāmu:

— Tev bij jādzer simtu gramu,

Tu tur svešas sievas skāvi,

Laikam vēlies manu nāvi!

Man te jāgrauž maizes dona

Naktskreklā uz akmens klona,

Piedzims bērniņš, prasīs krūti —

Ved jel kaut uz lopu kūti! —

Jāzeps vārda nesacīja.

Likās, tikko dzīvs viņš bija. .

Soļot ēzelītim ļāva

Turp, kur ragulopi māva.

Apkārt Betlēmei, tā sakot,

Liedza rūpniecībai trakot,

Toties lopkopība zēla:

Jaunas pienotavas cēla,

Ganiem klubus iekārtoja,

Triecienniekus apbalvoja.

Tam, kas izaudzēja kazu,

Deva goda rakstu mazu.

Bet par labu vaislas bulli —

Zālamana rakstu rulli.

Tā nu sagadījās lietas,

Ka ne tālu no tās vielas,

Kur tie apmetušies bija,

Gani avis uzraudzīja.

Visi, pietvīkuši sārti,

Spēlēja uz naudu kārtis,

Lēja vīnu āža ragā,

Uzsaucot cits citam: «Dragā!

Mācās nakts kā melna siena,

Un pat zvaigznīte neviena

Nespīdēja debess tālē.

Drīz pie ugunskura zālē

Snauda jautrā kompānija.

Kūtī tajā laikā bija

Bērniņš piedzimis patiesi.

—  Jāzep, kur tu tagad iesi?

Sieva vīram maigi bilda.

—  Būtu telpa jāsasilda.

Varbūt ogles iedos gani.

Neuztraucies, gaidi mani!

Lūk, jums dziesma. Nav tā gara,

Nav nekā tur leģendāra.

Zvaigzne, eņģeļi tai naktī…

Izzīsti no pirksta «fakti».

Var jau būt: kad, dūcot dziesmu,

Jāzeps pūta gaišu liesmu,

Aitām likās — brīnums ausis!

Stulbi cilādamas ausis,

Iespējams, ka tās pat blēja,

Taču ganiem nevarēja

Būt no vīna murgu tādu.

Nav jau četrdesmit grādu!

Tagad citi «avju gani»

Cenšas pārliecināt mani,

Stāstot, ka caur dieva brūti

Jēzus tonakt dzimis kūtī.

Ja nu Jāzeps tikai spētu,

Viņš tiem laikam atbildētu:

— Bērns, kas bija normāls svarā,

Neradās no svētā gara.

Nejauciet šai lietā dievu,

Neblamējiet mūs ar sievu!

1950-1957