Jaunais autors dzimis pagājušā gadsimta beigās. Dzejot
sācis jau ganu gaitās. Viņa pirmo dzejoļu burtnīcu apēda
govs, otro saplēsa greizsirdīgā sieva, domādama, ka mī-
lestības pantiņi veltīti citai. Bet trešā aizgāja bojā kara
laikā. Papīra trūkuma pēc Andžs to nopīpēja.
Andža dzejā jūtams arhaisms, taču pamatos tā sasaucas
ar mūsdienu dzīvi.
Prieks
Alus atvests man par prieku
Mūsu ciema ēdnīcā.
Nu es tālāk vairs netieku
Citā kādā svētnīcā.
Mājupcejam, šķiet, nav gala,
Bieži stājos, grūti iet.
Birzī pogā lakstīgala,
Pogā vajā, pogā ciet…