… kāds gribēja princesi atmodināt,
bet pirms vajag aizmidzināt…
Sēž princese kā mēma pūce
acīm vaļā un zaļām,
un domu spārni tai sapinas
uz izkārtnes aiz loga — «gaļa».
Māra Zālīte
(No krājuma «Vakar za|ajā zālē»)
Un, gaidot to gaļu,
Princese aizmieg.
Kļūst skumji un vēsi…
Tad atnāk kaimiņu Antiņš
Un saka:
— Mosties, cīsiņus nogulēsi!; —
Un princese trūkstas
Un drāžas pa kāpnēm lejā, ;
Jo nav tai spārnu.
Ak dievs! Tajā rindā
Jau 700 kraukļu
Un 7000 vārnu.
Kad paliek tas pēdējais cīsiņš
Un princese cer uz viņu,
Nāk Antiņa vecākais brālis
Un parāda grāmatiņu.