Bonaparts turēja rokas uz krūtīm.
Bismarks sānos, kā dusmīga sieva.
Bet Hitlers, lai cik tas dīvaini būtu,
Kā Ādams, kam sameties kauns no Ievas.
Rodēna «Domātājs»! Saspringta seja.
Galva smagi balstās uz plaukstas …
Bet tie, kam tā domāšana ir lejā,
Allaž kaut kur pa apakšu taustās.
Un pēkšņi kā atsperi, vienā rāvienā —
Iieil! Drang nach Osten! — pasviež to roku.
— Mēs esam ārieši, mēs esam pārāki,
Mūsu smadzenēs vairāk kroku! —
Es skatos filmu «Parastais fašisms» —-
Zib fīrers dažādās pozās un lomās —
Un brīnos: cik vienkārši un cik aši
Vesela tauta pārstāj domāt!
Un vajag spēcīga kājas spēriena
Pie Staļingradas un Kurskas lokā,
Lai vācu zaldāts izmisu tvērienā
Beidzot saņemtu galvu rokās.
Ir pasaule raiba kā dzeņa vēders,
Ir bezgala dažādas pozas un stājas,
Un ir vēl kāds teiciens, ko aizmirst neder,
It sevišķi fīreriem: «Prātiņ, nāc mājās!»