Hugo dienas piecas sešas
Domīgs tausta tukšās ķešas.
Laikam nāksies šanci lūkot.
Tā bez naudas nevar kūkot.
— Jaunekli! — teic vīrs aiz galda.
— Kungs, kas zem' un debes' valda.
Baro manas miesas, garu,
Arī tev es līdzēt varu. —
Darba drēbes itin glaunas
Priekšnieks pasniedz Diegam jaunas,
Sveci rokā spiež un rāda
Izrīcība šeit būs kāda.
— Vespers, nespers — man vienalga,
Ja tik iznāk krietna alga.
Saldais vīns ar lielo mēru
Jāiedzer uz dieva jēru.
Iztukšoto vīna kausu
Nevar atstāt gluži sausu.
Kaut vai ūdens jālej iekšā —
Cieņai jābūt dieva priekšā! —
Baznīckungs kā pūķis šņāca:
— Rīma, tevi jāpārmāca! —
Diegu kaustīja un tēsa:
— Še tev alga, muļķa desa!—
Izrāvies ar lielām mokām
Dieva vietniekam no rokām,
Hugo kājas ņem pār pleciem: —
Traks, kas krīt uz māņiem veciem !