Saticies ar vecu brūti, Hugo teic: —
Man dzīvot grūti
Sieva, cālīt, īstais pūķis …
Ak, es nabags darba rūķis! —
Saruna šī turpinājās
Līdzjūtīgās dāmas mājās.
Glāstīdama Diegam vaigus,
Viņa bilda vārdus maigus …
Saldsērīgā romantika
Pēkšņi izpostīta tika.
Vērās durvis, un kā kūlis
Iekšā vēlās Jūlis Mūlis.
— Ej pie visiem velniem peklē.
Ko tu, šakāli, te meklē!
Kā var draugam brūti kantēt!
Nāksies tev pa skaustu vantēt!… —