— Smukais jaunskung, kārtis rāda:
Gadu mijā dāma kāda,
Bagāta un ļoti glīta …
Roka, sirds tiks piesolīta …
— Bagāta un ļoti glīta … —
Hugo murmina, līdz tīta
Skrullē pēdējā ir matos.
— Būšu prīmā — tā pats skatosi
Tā ir viņa! Nav ko pētīt.
Zīds visapkārt, žēlīgs tētīt!
Savīts, satīts, spīd un laistās.
Pērļu virkne cirtās skaistās!
Vlesmīt, torti, šampanieti!
Laimi vajag turēt cietil!
Šoreiz naudu nav ko žēlot.
Jāprot kavalieri tēlot!
Pusnakts stunda nenosita,
Kad jau dāmai maska krita.
Krāpšana! Nu sapņi vējā!
Izkusa kā cukurs tējā!
Ko lai dara ar to Jūli,
Jākrauj laikam būs pa mūli. —