MŪŽĪGI JAUNAS VECĀS PATIESĪBAS
Kas tagad vairs pateiks, kurā brīdī «Dabas un vēstures kalendāra» redakcijas kolēģijā nobrieda doma publicēt tautas ticējumus laika paredzēšanai. Pēc tam līdzīgi ierosinājumi sāka nākt arī .no lasītājiem. Un saistošākais šķita tas, ka sabiedrības augošo interesi par senajām tautas gudrībām bija izraisījusi tieši pašas meteoroloģijas straujā attīstība. Katrs taču uzmanīgi noklausās laika prognozi pa radio, bet ne vienmēr tai pilnīgi notic un grib vēl papildu informāciju, jo gaidāmie laika apstākļi jāzina ne tikai, lai izvēlētos, ko ģērbt, izejot no mājas. Vai mazums stundu nosēdēts lidostā, gaidot, kad atsāksies lidojumi. Kad vētrainā jūrā līdz desmit metru augsti viļņi mētā kuģi, daudzi tā pasažieri labprāt gribētu būt krastā, atlikt ceļojumu līdz mierīgākam laikam. Un cik neapskaužami jūtamies tālsatiksmes vilcienā, kurš lēnām kustas pa aizputināto ceļu… Taču vēl smagāk no nelabvēlīgiem laika apstākļiem cieš zemes kopēji. Pārmērīgā sausumā labība nokalst jau pirms graudu izveidošanās. Lietavas ražu sapūdē vai traucē novākšanu. Plūdi un viesuļvētras noposta veselus ciematus. Pēc starptautiskās organizācijas — Liverpūles apdrošināšanas aģentu asociācijas datiem, vētrainajā 1964. gadā Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūrā un Ziemeļjūrā bojā gājuši vairāk nekā divi simti kuģu un vairāki tūkstoši cilvēku. Laika apstākļi ietekmē mūsu dzīvi, visas tautsaimniecības nozares.
Sistemātiski meteoroloģiskie novērojumi pasaulē tiek veikti jau vairāk nekā trīs gadsimtus, taču sevišķi strauji šī zinātne attīstās pēdējās trīs četrās, desmitgadēs. Ievērojami paplašinājies laika novērojumu tīkls. Meteoroloģisko staciju skaits uz zemes vien sniedzas pāri piecpadsmit tūkstošiem. Meteorologu rīcībā ir moderna aparatūra, elektroniskie skaitļotāji. Jūras vago speciālie hidrometeoroloģiskā dienesta kuģi, atmosfēras augstāko slāņu pētīšanai izmanto raķetes, mākslīgos Zemes pavadoņus un kosmiskās stacijas, tāpēc laika prognozes nenoliedzami kļuvušas precīzākas.
Tomēr pēdējā laikā sabiedrības interese par «tautas meteoroloģiju», par senajiem vērojumiem un ticējumiem krasi pieaugusi. Sai parādībai ir vairāki cēloņi. Zinātniskā meteoroloģija ir ievērojami progresējusi īslaicīgo (1— 3 dienu) prognožu jomā. Tomēr gadās ari neveiksmes, kuras parasti ievērojam, jo pareizās prognozes pieņemam kā pašu par sevi saprotamu meteorologu sniegumu. Zviedrijas mākslas akadēmija 1975. gadā gadskārtējo prēmiju dzejā un fantastikā piešķīra Stokholmas meteoroloģisko prognožu institūtam. Žūrijas komisija savu lēmumu pamatoja ar to, ka Zviedrijas meteorologu prognozes šajā gadā izcēlušās ar sevišķi dzejisku fantāziju. Pēc trim gadiem zviedru meteorologi atkal «izcēlās». 1978. gada 25. janvāra laikraksti ziņoja, ka Viduszviedriju un Dien- vidzviedriju pēkšņi piemeklējusi stihiska nelaime — vienā diennaktī sasnidzis tik daudz sniega, ka paralizēta satiksme ne tikai starp apdzīvotajām vietām, bet arī pilsētās. Sevišķi smagi cietusi Norčēpinga (apmēram 160 kilometrus uz dienvidiem no Stokholmas). Un tieši šajā pilsētā ai rodas Zviedrijas meteodienests, kura darbinieki katru vakaru televīzijā sniedz gaidāmā laika prognozi. Vakarā pirms katastrofālās snieggāzes meteodienesta pārstāvis solījis zviedriem saulainu laiku, bez nokrišņiem.,,
Bet atsevišķas kļūmes dēļ jau nevaram atteikties no meteorologu prognozēm vispār. «Varu iedomāties,» šajā sakarībā sacīja pazīstamais hidrometeorologs Arvīds Pas- tors, «kas-notiktu, ja Zviedrijas laika dienests kādu dienu pārtrauktu sastādīt prognozes: kādas tad telegrammas tas saņemtu no tirdzniecības un zvejas flotes, diezin vai gaisā paceltos satiksmes lidmašīnas, būtu paralizēta daudzu tautas saimniecības nozaru darbība …»
Padomju zinātnieki B. Multanovskis, G. Vangenheims, H. Pogosjans u. c. izstrādājuši ilgtermiņa laika prognozēšanas metodes. Taču, kā raksta meteorologs V. Samoi- ļenko, atmosfēras procesus ietekmē ļoti daudz dažādu fizikālo un ģeogrāfisko faktoru, kuru kombināciju skaits jau tuvāko 10—15 diennakšu periodā kļūst fantastisks. Pat visātrākie elektroniskie skaitļotāji nespēj savlaikus izanalizēt faktoru iespējamo kombināciju milzīgo daudzumu. Vislielākās grūtības sagādā faktoru mijiedarbības efekta paredzēšana.
Jo vairāk zinām, jo plašāks neatrisināto problēmu loks atklājas, jo neatlaidīgāk meklējam jaunas pieejas, jaunu skatījumu uz it kā sen zināmām parādībām. Tā arī mēs izpratām lasītāju interesi par tautas ticējumiem laika paredzēšanai. Tikai vārds «ticējumi» attiecībā uz šo tautas garamantas veidu šķita nepiemērots. Mūsuprāt, piemērotāks ir dzejnieka Kārļa Krūzas lietotais apzīmējums — laikazīmes. Daudz laikazīmju atradām P. Smita «Latviešu tautas ticējumos» un citos izdevumos un ne mazumu atsūtīja «Dabas un vēstures kalendāra» lasītāji. Izrādījās, ka laikazīmju klāsts gan mūsu, gan citās tautās ir pārsteidzoši liels. Tas liecina, ka mūsu senčiem bijusi varbūtiska izpratne par dabas procesiem un parādībām. Patiesi — ja iedomāsimies, ka ikvienam cēlonim var būt tikai vienas noteiktas sekas, tad jebkuras laika parādības paredzēšanai pietiktu ar vienu pazīmi, vienu laikazīmi. Tomēr tā nav. Par katru parādību tauta uzkrājusi daudzas pazīmes, kas lietotas kompleksi. Atcerēsimies, kā Viktora Igo romānā «Jūras ļaudis» vecais jūrnieks Zerfrē brīdina kapteini Klibēnu: «Ja es būtu jūsu vietā, es gan nebrauktu. Kapteini Klibēn,. suņu āda smird pēc slapjas vilnas. Jūras putni jau divas naktis lido ap bākas uguni. Slikta zīme. Mans barometrs dzen jokus. Mēs esam mēness astotajā daļā; tā ir mitruma augstākā pakāpe. Es nupat redzēju, ka zilgalvīte sakļāva lapas un āboliņš laukā iztaisnoja stiebrus. Sliekas lien ārā, mušas kož, bites izvairās lidot, zvirbuļi it kā apspriežas savā starpā. Zvanu skaņas dzird tālu. Šovakar dzirdēju Senlinēras baznīcas zvanīšanu. Turklāt saule norietēja netīri. Rīt būs stipra migla. Es jums neieteiktu braukt. Manuprāt, migla ir bīstamāka nekā vētra …» Kā uzzinām no turpmākajām romāna lappusēm, vecā jūrasvilka paredzējums piepildās nākamās dienas pēcpusdienā.
Laikazīmes izteiktas lakoniskā formā: «Ja ir tas — būs tā», taču šis formulējums jāsaprot kā varbūtiska norāde: «Ja ir tas — visticamāk, ka būs tā.»
Tautas laikazīmes nav izmantojamas primitīvi vienpusīgi un pārsteidzīgi. Te nepieciešama rūpīga iedziļināšanās, ilgstošajos novērojumos gūtā dabas izjūta.