Uznāk Seiloks un Lančelots.
Šeiloks.
Gan redzēsi tu, kāda starpība Starp Šeiloku un starp Basanio, — Hei, Džesika! — tur nevarēsi rīt Kā šeit pie manis tu … — Hei, Džesika! — Tā gulēt, krākt un savas drēbes plēst. — Hei, Džesika, kur paliec!
Lančelots.
Džesika!
Šeiloks.
Ko kliedz! Vai es tev pavēlēju kliegt?
Lančelots. Jūsu labdzimtība man vienmēr ir pārmetis, ka es bez pavēles neko nedarot.
Uznāk Džesika.
Džesika.
Vai mani saucāt? Ko jūs vēlaties? Seiloks.
Man, Džesika, ir jāiet viesībās. Te manas atslēgas. Bet kāpēc iet? Aiz draudzības es lūgts? Nē — glaimi vien, Bet iešu naida dzīts, jo samaksās Par visu kristietis! Tev, Džesika, Mans bērns, būs jāpieskata mūsu māja. Varbūt man neiet turp, jo tā vien šķiet, Ka bēdas būs, jo sapnī redzēju Es maisus, piebērtus ar dukātiem.
Lančelots. Lūdzu, esiet tik laipns, sinjor, ejiet. Mans jaunais saimnieks jūs gaida.
Šeiloks. Tāpat kā viņu es.
Lančelots. Viņi visi, ir kaut ko norunājuši. Es jau nesaku, ka jūs redzēsiet masku gājienu, bet, ja jūs to redzēsiet, tad tas nebūs tik nejauši kā man, kad asinis sāka pa nāsīm tecēt pulksten sešos no rīta tieši tajā skaidrajā pirmdienā, kas toreiz iekrita tanī trešdienā, kad pirms četriem gadiem bija Pelnu diena.
Seiloks.
Ko — masku gājiens? Klausies, Džesika: Tu aizslēdz durvis, tiklīdz bungas rīb Vai līko fleitu pīkšķēšanu dzirdi. Pie loga neej, nelūkojies lejup Uz muļķa kristiešiem, kas pūlī ies Caur pilsētu ar izķēmotiem ģīmjiem, Bet aizbāz nama ausis — logus ciet, Lai no šīs ākstības ne skaņa pat Šeit neieplūst. Es zvēru Jēkabam Pie svētā zižļa, ka man nepatīk Uz dzīrēm šonakt iet. Bet steidzies, kalp, Un teic, ka būšu klāt.
Lančelots. Es iešu, sinjor, iešu! Bet jūs, sinjorīna, paskatieties gan pa logu: Te ies garām kristīgais, Zīdietei viņš liksies skaists.
Aiziet.
Šeiloks.
Ko neticīgais muļķis teica tev? Džesika.
Viņš teica «sveiki!» — vairāk it neko. Seiloks.
Šis nelga būtu labs, tik šausmīgs rīma. Viņš velkas tā kā gliemezis, bet guļ
Kā runcis. Man tāds trans nav vajadzīgs, Un tāpēc viņam atļauju, lai iet Pie cita prom un aizlienēto naudu Tam palīdz notērēt. Ei, Džesika! Varbūt es atgriezīšos drīz jo drīz, Tu visas durvis cieši aizbultē; Ko nenoslēdz — to zaudēt mēdz! Šis sakāmvārds nav tukšs un lēts.
Aiziet.
Džesika.
Ardievu! Liktenim ja ticam mēs — Tad tēvu es, viņš meitu pazaudēs.
Aiziet.