Meleks un Fins ieskrēja iekšā, gandrīz uztriekdamies Kezam.
"Mēs tikām galā," Meleks noelsās. "Bet tur nāk vēl!"
"Mums jāatrod vadības centrs," Vraits teica. "Sameklējiet kādu serveri, lai Reivcna var ķerties tam klāt." Viņš jau devās uz priekšu, mādams, lai Mclcks seko. "Fin un Džīv, nosedziet aizmuguri. Rcivcn, dari, ko vari, bet netrāpies pa šāvienam." Viņš saklausīja nicīgu šņācienu aiz muguras, tomēr Reivena nāca līdzi.
Soļiem dārdot, viņi skrēja pa gaiteni, pagriezdamies ap stūri tieši tajā mirklī, kad no ieejas puses atskanēja šāvieni. Viņi paskrēja garām vairākām durvīm, varbūt aiz tām bija kāds dators, taču viņi neuzdrīkstējās zaudēt laiku, lai to pārbaudītu. Tuvojās vēl viens stūris, un Vraits strauji nogriezās. Aizmugurē šāva Fins un Džīvs; acīmredzot sargi tuvojās. Priekšā viņš ieraudzīja liftu, kurš droši vien veda uz pazemes līmeņiem, bet gaitenis sazarojās divos virzienos. Viņš nevarēja izšķirties, uz kuru pusi labāk doties, kad atvērās lifta durvis. Baltā halātā tērpusies zinātniece izbīlī raudzījās viņos un centās aizvērt durvis, taču Meleks tās aizturēja. Viņš atspieda durvis vaļā, izvilka sievieti no lifta un ar ašu sitienu notrieca zemē.
"Noturiet sargus uz vietas!" Vrails uzsauca abiem gangsteriem, kas slāvēja gaiteņa pagriezienā un šāva garām kārtām. Kczs paķēra dažus sprāgstvielu lādiņus, iedarbināja un citu pēc cita aizripināja pa gaiteni. Sprādzieni bija tik spalgi, ka Vraits piemiedza acis, taču tie bija veiksmīgi, jo Džīvs nokliedzās, ka neviens viņiem vairs neseko.
Vraits bija pārliecināts, ka uz šejieni steidzas ne viens vien sargs, arī lifts nebija īsti kārtībā.
"Kas noticis?" viņš vaicāja, kad Mclcks nolamājās.
"Panelis noslēgts," gangsteris atbildēja.
"Rciven?" Vraits ievaicājās, taču viņa papurināja galvu. "Tā ir gauži mehāniska atslēga. Es to nevaru atvērt." Tomēr viņa izvilka nelielu instrumentu un ķērās pie darba.
"Kāpēc mēs stāvam?" Fins uzsauca, kad abi ar Džīvu bija pienākuši tuvāk.
"Lifta pults ir noslēgta," Vraits paskaidroja, un Reivcna atskatījās.
"Vrait, pameklē vēl kādu ccļu uz pagrabu," viņa ieteicās. "Jābūt avārijas kāpnēm. Mēģini atrast, kur viņi tur savus upurus." Vraits šaubījās tikai sekundi, tad aši pamāja.
"Džīv, Kcz, palieciet tepat," viņš pavēlēja un kopā ar pārējiem gangsteriem devās tālāk pa gaiteni.
Kezs satraukti raudzījās apkārt un turēja lifta durvis, lai Reivena varētu strādāt. Džīvs saspringts vēroja gaiteni, turēdams šauteni gatavībā, ja pēkšņi parādītos sargi. Pēkšņi Reivcna apmierināti ieņurdējās, un paneļa vairogs nodārdēja uz grīdas.
"Kāpiet iekšā!" viņa uzsauca. "Mums jātiek tālāk!" Kczam un Džīvam nebija divreiz jāsaka; vienā mirklī viņi bija liftā.
"Uz kuru stāvu?" Kczs vaicāja, un Reivcna sarauca uzacis.
"Pamēģināsim vispirms šo," viņa tcica, nospiežot pirmo taustiņu, un durvis aizvērās. "Vecajā plānā šajā stāvā atradās administrācija — tur tagad varētu būt datori, pat ja vadības centrs ir citur."
Brauciens ilga mazāk nekā minūti, lifts palēnināja gailu, un Reivcna ar Džīvu sagatavoja ieročus.
"Paej malā," Džīvs brīdināja, un Kezs iespiedās labajā lifta pusē aiz gangstera. Reivcna jau bija atbalstījusies pie pretējās sienas. Kad durvis atvērās, lifta dibensienā ietriecās lodes, un Reivcna ar Džīvu abi reizē atklāja uguni.
"Spridzekli!" Reivena nošņāca, un Kezs aši iedarbināja detonatoru, noskaitīja līdz četri un izsvieda spridzekli laukā no lifta. Pēc sekundes norībēja sprādziens, un iekaucās spalgs avārijas signāls. Džīvs žigli izliecās laukā no lifta un izšāva vairākas īsas kārtas. Tad pagriezās pret biedriem un pamāja ar galvu.
"Trīs pagalam," viņš noteica. "Iesim tālāk."
"Te jābūt slēptajām kamerām," Reivcna tcica, raudzīdamās uz visām pusēm gaitenī, kurā viņi atradās. "Kcz, tūlīt atrodi man datoru!"
Vraitam gaiteņu labirintā neizdevās atrast rezerves kāpnes. Laboratorija bija pārbūvēta, un viņš nespēja noorientēties, kur kāpnes atradās vecajā plānā. Tagad tās droši vien bija aizmūrētas. Divreiz viņi sadūrās ar apsardzi un tālāk lauzās ar kauju. Reiz varēja ari nepaveikties. Visa laboratorija nu bija sacelta kājās.
Vraitam nepatika nogalināt tik daudzus cilvēkus. Taču viņš piespieda sevi domāt, ka tā ir maksa par viņa māsas glābšanu. Viņam ienāca prātā, ka zinātnieki gadu gaitā šeit nogalinājuši tūkstošiem bērnu; uz viņu rokām bija daudz vairāk asiņu nekā tiks izliets šajā kaujā. Slaktiņš viņu satrauca, vienīgais mierinājums, ka gangsteri īpaši nekautrējās. Iedarbojās Reivenas raidītāja privātā līnija.
"Esam trīs stāvus zemāk, Vrait," viņa paziņoja. "Taču vēl neesam atraduši datorus. Šķiet, zinātnieki visus rezultātus vispirms pierakstījuši uz papīra."
"Turpini meklēt," Vraits skaļi atbildēja un paskaidroja Mclekam: "Reivena vēl nav atradusi datorus."
"Pieskati muguru, Vrait," māsa brīdināja. "Domāju, ka te visur ir slēptās kameras."
"Pie velna!" Vraits iesaucās. "Reivena domā, ka mūs novēro," viņš pavēstīja gangsteriem. "Labi ātri jāsameklē tās kāpnes." Pēkšņi Fins pagrūda kādas divviru durvis un skaļi iekliedzās.
"Šurp," viņš sauca pārējos.
"Vai atradi kāpnes?" Melcks vaicāja, pienācis tuvāk.
"Tehnisko liftu," Fins paskaidroja, nospiezdams izsaukuma taustiņu.
"Tas ir labāk nekā nekas," Vraits atzina. "Cerēsim, ka šis nebūs noslēgts."
Viņa lūgums netika uzklausīts. Ari šeit lifta pulti aizklāja vairogs. Šoreiz pie darba ķērās Melcks, bet Vraits un Fins vēroja, vai netuvojas apsardze. Mclcks ar lāzeru grieza aizsargplāksni, tas bija rūpīgi veicams darbs, jo varēja viegli saccpināt vadus, un lifts kļūtu nevadāms. Vrails izmantoja, īso atelpas brīdi, lai sazinātos ar Rcivcnu.
"Reivcn?"
"Es šeit," viņa tūlīt atsaucās. "Nekā jauna, brāl."
"Tāpēc jau cs runāju. Vai vari iedomāties, kur ir Ali? Mēs esam atraduši liftu un gribētu zināt, uz kuru stāvu braukt.
"Vienu mirklīti," Reivcna noteica. "Es varu pēc signāla noteikt, kur viņa atrodas. Pagaidi… Cik dīvaini."
"Kas?" Vraits nesaprata, bet Mclcks pēkšņi iesaucās:
"Gatavs ir!"
"Labi nostrādāts," Vraits uzslavēja gangsteri un kopā ar Finu iekāpa liftā. Tad atkal ierunājās rācijā:
"Rcivcn, man vajadzīgs stāva numurs."
"Tur jābrauc ar citu liftu," Reivcna atbildēja ar vilšanos balsī. "Tikai Dievs vien zina, ko tā Ali grasās darīt…"
"Rcivcn!" Vraits jau kliedza.
"Labi, tas pārgāja. Piecus stāvus zemāk," Reivena tcica. "Tagad liec mani mierā. Man pašai pietiek problēmu."
Vraits palūkojās uz Melcku, bet tas jau nospieda pareizo taustiņu.>
"Patiesi ceru, ka tur, lejā, mūs negaidīs nākamais apsardzes bariņš," gangsteris sparīgi leica. "Nezinu, cik ilgi mēs spēsim noturēties."
"Es zinu," Vraita seja nesakustējās ne vaibsts. "Reivena tik un tā liks galā ar drošības sistēmu. Viņai tikai vajag vairāk laika."
Ali baiļojās vakarā izmantot liftu, jo domāja, ka zinātnieki fiksēs neatļautu kustību. Taču Toms uzstāja, ka viņiem jādodas pie Atriebējas, pirms ierodas gangsteri. Ali iedomājās, vai tikai viņa uzstājība nerodas no bailēm, ka citādi viņa Tomu varētu atstāt šeit. Viņu nomāca apziņa, ka Toms viņai netie, taču nācās atzīt, ka tam ir zināms pamats.
Tā meitene, kas Ali bija vēl pirms mēneša, par Tomu daudz neuztrauktos. Taču pēdējo divu nedēļu notikumi bija spēcīgi viņu ietekmējuši. Jau kopš tikšanās ar Rcivcnu Tīklā, beidzot ar DDP aģentiem, kas ieradās viņu apcietināt, it viss lika Ali pārvērtēt attieksmi gan pret sevi, gan citiem. Un jo sevišķi Vraits. Viņa pārliecība, ka Haku iznīcināšana ir pretlikumīga, lika Ali pirmoreiz dzīvē padomāt, ko šie likumi nozīmē citiem cilvēkiem. Laboratorijā pieredzētais pārliecināja viņu līdz galam. Ali zināja, ka nespētu pievilt Tomu un Lusilu. Taču zēni to nevarēja zināt.
Viņiem bija izdevies nemanītiem atbraukt ar liftu līdz stāvam, kurā dzīvoja Reičela. Visos gaiteņos valdīja puskrēsla, un viņi klusītēm zagās gar durvīm.
"Mums vajadzētu viņus pamodināt," Toms ieminējās. "Lai ir gatavi doties prom."
"Labāk nē," Ali nogrozīja galvu. "Kad ieradīsies mani draugi, viņiem tāpat būs nepatikšanu pāri galvai, lai vēl noņemtos ar bērnu baru."
"Tu gribi izvairīties no viņu glābšanas," Toms aizrādīja.
"Es gribu, lai mēs esam dzīvi," Ali nočukstēja. "Negribu uzsākt neko tādu, kas kavētu mūsu bēgšanu." Ja vien neesmu to izdarījusi, viņa nodomāja.
Lusils uzmanīgi pavēra Atriebējas palātas durvis, un vārgajā gaismā viņi redzēja konvulsīvu kustību gultā.
"Kas tur ir?" meitene vaicāja gandrīz spiedzoši, un Ali steidzās viņu mierināt, bet Lusils ieslēdza gaismu.
"Tā esmu es," viņa aši noteica. "Es, Ali. Mēs gribam tev palīdzēt izglābties."
"Glābiņa nav," Reičela paziņoja, un Ali klusībā ievaidējās. Acīmredzot šis bija neprāta periods, un Ali bažījās, vai viņi spēs aizbēgt kopā ar pusjukušu meiteni.
"Mēs tiksim laukā no šejienes," viņa teica, cik klusu vien spēja. "Reivcna nāk, atceries?"
"Reivcna…" Atriebēja atsaucās, ieklausīdamās vārdā.
"Ali," Lusils ierunājās. "Viņa vēl aizvien ir rokudzclžos."
"Zinu," Ali nodrebēja. "Ceru, ka Vraits tiks ar tiem galā. Mums jāpagaida, kamēr viņi atnāk."
"Kaut viņš ierastos ātrāk, citādi mūsu bēgšana beigsies šajā pat palātā," Toms drūmi noteica. Tad viņi sastinga, jo aiz muguras atskanēja balss.
"Jūsu bēgšana jau ir beigusies."
Kezs ielūkojās kādā laboratorijas istabā un saskrējās ar zinātnieku — pirms kāds paspēja ko teikt, Džīvs viņu sagrāba un trieca pret sienu.
"Kur ir jūsu datori?" viņš prasīja. "Atbildi vai mirsti!" Zinātnieks vēroja gangsteri mežonīgās bailēs ieplestām acīm, kad aiz muguras kāds iesmējās. Pagriezies Kczs ieraudzīja Rcivcnu ar interesi noraugāmics Džīvā.
""Atbildi vai mirsti"?" viņa atkārtoja.
"Es neko nezinu!" zinātnieks iesaucās. "Mēs nelietojam datorus!" Džīvs bija pārsteigts, taču Reivena tikai papurināja galvu, un viņas tumšajās acīs iezibējās ledaina liesmiņa.
"Tu melo," viņa mierīgi noteica. "Tev vajadzīgi datori, lai apstrādātu eksperimentu rezultātus. Kur tie ir?"
"Es nezinu," vīrs ievaidējās, bet Reivena asi ietrieca viņam sejā ar pistoles spalu.
"Ātrāk!" viņa neatlaidās. "Vai arī es ļaušu, lai mans draugs tevi nobeidz." Viņa cicši ielūkojās zinātnieka acīs. Kczam salēcās sirds, kad viņš redzēja Reivenas seju. Nekad viņš nebija redzējis kaut ko tik naidīgu. Reivcna bija satracināta par aizkavēšanos, un viņas niknums gāzās pār vīru, kas stāvēja viņas priekšā.
"Tic ir t-tepat," zinātnieks nomurmināja, ledainā skatiena uzvarēts.
"Parādi," Džīvs pavēlēja, pārņemdams komandēšanu un vilkdams vīreli norādītajā virzienā, bet šautenes stobru piespieda viņam pie kakla.
Zinātnieks aiz bailēm trīcēja, tomēr paklausīgi veda viņus pa gaiteņu labirintu. Jau labu brīdi viņiem neviens nesekoja, un Kczs nosprieda, ka apsardze pievērsusies Vraita grupai. Taču pieņēmums ncapstiprinājās aiz nākamā stūra, kad viņi aci pret aci sastapās ar sešiem DDP aģentiem. Reivcna un Džīvs acumirklī atklāja uguni, gangsteris vēl aizvien turēja sev priekšā zinātnieku kā vairogu. Rcivcnai tāda aizsega nebija, taču, pirms aģenti paspēja izšaut, viņa jau bija paslēpusies aizsegā, vilkdama Kczu sev līdzi. Turpmākā kauja neilga pat piecas minūtes. Aģenti bija īsti profesionāļi, tomēr viņi nespēja pretoties Reivenas pagatavotajiem spridzekļiem. Pēc brīža gaiteņa sienas bija nokvēpušas melnas un visi seši aģenti miruši, tāpat ari zinātnieks, kuru pašās beigās nogalināja Džīvs, aizkaitināts par pirmītējo vilcināšanos.
Reivena pagāja garām līķiem, acu nepamirkšķinājusi, un apstājās pie masīvām durvīm.
"Viņi apsargāja tās," viņa tcica un iespēra pa durvīm, lai tās pārbaudītu. Durvis atsprāga vaļā, grabot sprādzienā saliektajam metālam. Reivenas acis iemirdzējās, kad viņa ieraudzīja, kas atrodas aiz durvīm, un Kezs atviegloti nopūtās, redzot serveru rindu.
"Te nu ir, vai ne?" Džīvs apvaicājās, un Reivena uzsmaidīja viņam.
"Tā gan," viņa apliecināja. "Pieskatiet durvis. Pēc minūtes būs gatavs." Viņa nosēdās kādā krēslā un ieslēdza tuvāko datoru. Kezs nostājās blakus, vērodams, kā viņas pirksti šaudās pa klaviatūru un skatiens kļūst miglains, Reivenas apziņai ieplūstot datorsistēmā.
Ali lēnām atskatījās, un viņas biedri tāpat. Nevarīgu dusmu lēkmē Atriebēja raustīja rokudzclžus, taču vīrs, kas stāvēja uz sliekšņa, nepievērsa viņai uzmanību. Aiz viņa stāvēja vēl pieci DDP sargi formās, bet viņš pats virs dārgā uzvalka bija pārvilcis baltu halātu. Viņš neizskatījās pēc tāda, kas spētu iedvest šausmas Tomam vai Lusilam. Viņš bija vecs un sirms, salīdzinot ar sargiem — pat vārgs. Taču tad Ali ielūkojās viņa sejā un sastinga. Ledaini zils skatiens lika viņai palikt nekustīgai, tas nolasīja visas viņas domas dažās sekundēs.
"Nedomāju, ka tu kaut kur iesi," leica zinātnieks, un viņa acumirklī saprata, ka tas ir doktors Kaldens. "Man ziņoja par patvaļīgu lifta izmantošanu šajā slāvā. Vai tavam nemieram ir kāds sakars ar to bandītu saujiņu, ko nesen likvidēja mana apsardze?"
"Likvidēja?" Ali šausmās nobālēja un sadzirdēja, kā ievaidas Lusils.
"Tas stipri vien atgādina sazvērestību," doktors Kaldens noteica, un viņa skatiens vēl aizvien durstīja Ali. "Un es ļoti gribētu zināt, kāpēc tu vēlies aizvest no laboratorijas manu testējamo materiālu." Viņš it kā nejauši pamāja uz Atriebējas pusi, un Ali satrūkās. Taču, pirms viņa paspēja ierunāties, Reičela sāka kliegt.
"Viņa atnāks pēc tevis!" Reičela sauca. "Reivena jūs noslīcinās asinīs!"
"Kas gan ir Reivena?" doktors Kaldens salti vaicāja Ali. "Vai vēl kāda jūsu gangsteru draudzene, Tarelas jaunkundz? Vai varbūt vēl viens mutants?"
Ali neatbildēja, taču nespēja novaldīt brīdinošu skatienu Tomam un Lusilam, un doktoram Kaldcnam ar to pietika.
"Es saprotu," viņš lēnām noteica. Tad pievērsās DDP aģentiem. "Paziņojiet apsardzei, ka viens no uzbrucējiem ir mutants, kurš centīsies nokļūt vadības centrā."
"Ak, Dievs," Ali ievaidējās, sastingusi no šausmām. Viņa ir nodevusi Rcivcnu, un tagad viņi visi ies bojā. Viņa vēroja, kā DDP aģents izvelk rāciju, kad atskanēja vēl kāda balss.
"Rokas augšā!" Vraits pavēlēja, notēmēdams uz doktoru Kal- denu. Divi neģēlīga paskata gangsteri stāvēja viņam aiz muguras un ari tēmēja uz zinātnieku.
"Vrait!" Ali gandrīz noģība no atvieglojuma. "Es domāju, ka viņi tevi notvēruši!"
"Vēl nē," Vraits atbildēja, neatraudams skatienu no zinātnieka. "Kas te notiek?"
"Jūsu ielaušanās nav bijusi veiksmīga," doktors Kaldens viņam paziņoja, nelikdamies zinis par stobriem, kas bija vērsti uz viņa galvu. "Labāk padodieties."
"Es gribu tikai Ali un Atriebēju," Vraits paskaidroja. "Atdodiet viņas, un jūs pat neievainos."
DDP aģenti klausījās sarunā, šaudīdami acis no viena runātāja uz otru. Ari Ali vēroja, kas notiek, taču viņai likās, ka laiks runāt. Vraits taču vēl nezināja, ka laukā jāizved ne tikai divas meitenes vien. Taču tajā mirklī Vraits pirmoreiz ievēroja māsu.
"Rcičcl," viņš skumji nočukstēja. "Rcičel, vai tā esi tu?"
"Vrait?" Vienā mirklī mežonīgais niknums un rokudzclžu raustīšana aprima, saprāts atgriezās. Tad šis mirklis beidzās. "Laidiet mani vaļā!" viņa kliedza uz doktoru Kaldcnu. Vraits devās viņai tuvāk, taču viņu apturēja zinātnieka vārdi.
"Lieciet viņu mierā," doktors Kaldens pavēlēja. "Tas ir beidzies. Jūs esat mazākumā, un jūsu mutants, kas cenšas iekļūt mūsu sistēmā, tūlīt atklās, cik tā ir droša." Viņš stindzinoši pasmaidīja. "Sistēmā ir vīruss, kurš automātiski pārņems Tīklu, līdzko iedarbosies trauksmes signāls. Lai cik prasmīga būtu jūsu draudzene Reivcna, viņa netiks ar to galā."
Reivena ļāva apziņai izplūst pa laboratorijas datorsistēmu, cenšoties koncentrēties uz galvenajiem mērķiem. Apkārt virmoja milzīgs dalu apjoms, visu pārbaužu rezultāti, no kuriem bija grūti izvairīties. Taču viņa meklēja drošības sistēmu.
Viņa izbrāzās caur dalu saitēm, meklēdama informāciju par trauksmes signālu. Viņa ar pūlēm apjauta, ka Vraita un Ali raidītāji tuvojas viens otram, un datu plūsma apziņā liecināja, ka driz viņi satiksies ar divām drošībnieku komandām.
> atsleegt straavu liftiem < viņa pavēlēja.
> neitralizeet visus piesleegumus kas nenotiek shajaa telpaa. < Nu viņa sāka virzīties straujāk caur drošības datu bāzi, soli pa solim vājinādama tās iedarbību.
> atsleegt DDP operatiivo agjentu sarunu frekvences < viņa turpināja.
> izsleegt kameru un kustiibu sensoru raidiitaajus. atsleegt straavu aareejaa seetaa < Aizrāvusies darbā, Reivena uzstājīgi pieteica komandu pēc komandas, izbaudot katru reizi, kad datori pakļāvās viņai. Pagāja vairākas vērtīgas minūtes, līdz viņa saprata, ka nu vairs nav labi. Sistēma kļuva gausāka, lēnāk izpildīja pavēles, bieži aizķērās. Viņa centās atklāt iemeslu, taču konstatēja, ka nespēj koncentrēties. Viņas apziņa, izplatīta visā sistēmā, darbojās tikpat lēni. Reivena centās atvilkt dažas apziņas šūnas, pārāk vēlu saprotot, ka sistēma viņu pārņem savā varā, iesūcot viņu savā elektroniskajā vājprātā.
Kezs satraukts saslējās, kad Reivena ievaidējās, viena viņas roka noslīdēja no taustiņiem, un acis nozuda aiz plakstiņiem. Viņa bija bāla, uzacis savilktas sāpēs. Kā par nelaimi, gaitenī atskanēja šāviens un automāta kārta. Viņš dzirdēja, kā nodārd Dzīva šautene, un saprata, ka apsardze ir ieradusies.
"Reiven!" viņš iesaucās, satvēra viņas roku un sapurināja. "Reiven! Kas noticis?"
Vrails sastinga, pārliecība doktora Kaldena balsī ļāva doktoram pārņemt iniciatīvu. Vraits saprata, kas notiek, taču jutās dīvaini tālu no visa notiekošā, paša pieļautā kļūda bija atņēmusi visus spēkus. Viņš bija pārliecinājis Reivenu piedalīties; ja viņš tagad nepiekāpsies, tad zaudēs gan Reivenu, gan Reičelu, bet Ali un Kczs ies bojā par lietu, ar kuru viņiem nav nekāda sakara.
"Viss beidzies," doktors Kaldens atkārtoja, un Vraits nolaida šauteni. Pēkšņi atskanēja nesakarīgs kliedziens, un viens no zēniem, kas stāvēja līdzās Ali, metās virsū zinātniekam. DDP aģents nostājās ccļā, un viņi abi pakrita kabeļu jūklī, doktors Kaldens zibenīgi paslēpās aiz sargu mugurām. Uzliesmoja šāvieni, Fins centās aizkavēt bēgšanu, Ali iekliedzās, un tad jau visi šāva, cik vien spēja.
Vraitam bija tikai viens mērķis. Viņš metās pāri palātai, norāva apsējus, kas turēja Reičelu, apgāza gultu kā vairogu pret lodēm un atklāja uguni. Apšaude turpinājās vēl dažas sekundes un beidzās tikpat ātri, kā sākusies. Kad Vraits piecēlās, viņš vēl dzirdēja bēgošu soļu troksni.
"Tas bija doktors," Ali noteica, pieceldamās no grīdas, brūce pierē liecināja, ka viņa nav paspējusi laikus nokrist aizsegā. "Viņš tika projām."
"Lai iet!" Fins nogārdza, viņa roka ļengani nokārās sāņus, kad viņš pieliecās biedram.
"Kas viņam?" Vraits iejūtīgi vaicāja.
"Miris," Fins nikni izgrūda, ar veselo roku aizvērdams Mcleka acis. "Viņš ir nošauts."
"Man ļoti žēl," Vraits ierunājās, kad kāda kustība atgādināja par vēl vienu nelaimi. Bija skaidri redzams, ka miris ari viens no zēniem; asinis plūda no šāvienu brūcēm krūtīs, kuras aptvēra metāla loksnes. Otrs zēns bija notupies blakus, un Ali palīdzēja viņam piecelties.
"Lusil, vai tev nekas nekaiš?" viņa vaicāja.
"Man nē," zēns atbildēja, viegli grīļodamies. "Un cs domāju, ka Toms tikai priecātos par šādu nāvi.",
"Ko mēs iesāksim tagad?" Fins vaicāja Vraitam, taču viņš nepaspēja atbildēt.
Aiz apgāztās gultas sakustējās sīks stāvs, drebelīgi piecēlās kājās un devās uz priekšu. Kad viņi atskatījās, Reičela atbildēja Finam.
"Reivcna…" viņa tcica. "Brīdiniet Rcivcnu."
"Rcivcn!" Vraita seja apmācās, un viņš satvēra rāciju. "Ceru, ka nav par vēlu." Viņš uzstādīja viņas frekvenci un izmisīgi sauca. "Rcivcn, Rcivcn, vai tu mani dzirdi?" Nosprakstēja skaļrunis, un kāds atbildēja:
"Vrait, šeit Kczs! Kaut kas nogājis greizi!"
"Kur ir Reivena?" Vraits prasīja.
"Viņa ir tepat. Taču viņa nav pie samaņas, viņa mani nedzird," Kcza balsī bija izmisums. "Gaitenī ir apsardze. Nezinu, cik ilgi Džīvs viņus spēs aizturēt!"
"Paliec pie Reivenas," Vraits pavēlēja. "Mēs iesim pie tevis."
Taču vina sirds sažņaudzās. Viņš sāka šaubīties, vai viņiem izdosies izkļūt no laboratorijas dzīviem.
Datorvīruss. Reivenas prāts beidzot pietiekami atguvās, lai saprastu traucējumu cēloni. Vīruss pamazām izplatījās pa datorsistēmu, pārņemdams ari viņas apziņu. Lika pagaidīt! Reivcna saniknojās. Naids mutuļoja viņā, kad viņa aptvēra, ka sastapusi neparedzētu šķērsli, un viņa devās pirmajā uzbrukumā, lai to uzveiktu. Miljoniem apziņas impulsu aizvijās pa sistēmu, šoreiz saplūstot ar dalu saitēm tā, lai mazinātu vājprātu. Reivena centās savietot pārtrauktās datu saites, piespiest, lai tās atkal darbotos kā viens vesels.
Reivenas sparīgais uzbrukums palēnināja vīrusa attīstību. Viņa atkal pārņēma sistēmu savā varā. Pašpārliecinātība atgriezās. Kad beidzot pēdējais vīrusa sektors bija iznīcināts, viņa pamazām sāka uztvert citus signālus. Vraits acīmredzot centās iedarbināt atslēgto liftu, Kczs izmisīgi purināja viņu aiz rokas, un dažus metrus tālāk kāds atšaudījās no sargiem. Reivcna pavēlēja ieslēgt liftu un palūkojās uz Kczu.
"Kas notika?" viņa vaicāja.
"Tu atgriezies!" Kczs iepleta acis un saspieda viņas roku. "Es jau baidījos, ka tu esi pagalam."
"Ar vienu nemākulīgu vīrusu ir par maz," Reivena noteica, lepni atskatīdamās uz datoru.
"Tad tas bija vīruss?"
"Jā. Vai mums vēl ir sprāgstvielas?"
"Nē," Kezs nopūtās. "Manējās ir beigušās."
"Tad paņem šo," Reivcna tcica, izvilkusi no kabatas diskam līdzīgu priekšmetu.
"Kas tas ir?" Kczs šauboties vaicāja.
"Kaut kas drusku jaudīgāks," Reivena mierīgi paskaidroja. "Nospied slēdzi, skaiti līdz trīs, tad svied to laukā. Un ātrāk! Man sāp galva no šī trokšņa!"
Kczs metās uz durvīm, un Reivena pasmīnēja. Vēl aizvien kontrolēdama datorsistēmu, viņa ar roku ieslēdza rāciju un uzstādīja frekvenci, lai viņu dzirdētu visa grupa.
"Ei, Vrait! Kur paliki?" "Rciven!" Vraita balsī bija jūtams atvieglojums. "Vai tev nekas nekaiš?" Gaitenī nodārdēja sprādziens, Rcivenai ausīs iedžinkstējās. Viņa pakratīja galvu.
"Esmu topā. Bet tu?"
"Mēs atradām Ali un… Atriebēju. Taču zaudējām Mcleku."
"V-velns," Reivcna notrīsēja. "Nāciet šurp! Mums jādodas projām."
"Nepaies ne minūte," Vraits noteica.
Kad Reivena izslēdza rāciju, telpā ienāca Kezs un Džīvs. Gangsteris bija ievainots, plecs asiņoja, un viņš noslīga uz krēsla, lai pārsietu brūci.
"Es runāju ar Vraitu," Reivena pastāstīja. "Viņš tcica, ka Mcleks ir beigts."
"Melcks?" gangsteris nolamājās pie sevis, seja dusmās piesarka, bet tad viņš papurināja galvu. "Ar to nodarbosimies vēlāk — mums jāizkļūst laukā no šī peļuslazda!"
"Piekritu," Reivcna atzina. "Vai zini — kā?" Viņa pamāja uz datoru pusi. "DDP staigā it visur. Nedomāju, ka mums izdosies nokļūt līdz flaitcram."