Hobitu dalība Trešā laikmeta nogales dižajos notikumos, kas noveda pie Dalienas iekļaušanas Atkalapvienotajā ķēniņvalstī, jaušami vairoja viņu interesi par savu vēsturi, un krietna tiesa nostāstu, kas pirms tam vēl aizvien bija klejojuši lielākoties mutvārdu ceļā, tika apkopoti un pierakstīti. Dižciltīgākajiem bija svarīgi zināt arī to, kas norisinājās ārpus Dalienas
robežām, un daudzi cienījamāko dzimtu locekļi nodevās Ķēniņ- valsts senvēstures un teiksmu pētniecībai. Ceturtā laikmeta pirmā gadsimta beigās Dalienā jau bija atrodamas vairākas bibliotēkas, kuru plauktos glabājās daudzi vēsturiski apcerējumi un hronikas.
Ar bagātīgākajiem rakstu kopojumiem laikam gan varēja lepoties Patorņi, Dižsmiali un Brandmuiža. Stāstīdami par notikumiem, kas risinājās Trešā laikmeta nogalē, mēs esam smēlušies ziņas galvenokārt no Rietrobežu Sarkanās grāmatas. Šis Gredzena kara vēstures pētniekiem nenovērtējami svarīgais dokuments tā iedēvēts tāpēc, ka ilgu laiku glabājās Patorņos, Rietrobežu sargu Labknauķu mājā. [4] Tā pamats bija Bilbo personiskā dienasgrāmata, ko viņš aizveda līdzi uz Rivendellu. Frodo to nogādāja atpakaļ Dalienā, papildinātu ar daudzām atsevišķām, ar piezīmēm aprakstītām lapām, un D. ē. 1420. un 1421. g. laikā viņš tās lappusēs iemūžināja pats savas atmiņas par karu. Taču bija vēl kāds pielikums, ko Bilbo tika iedevis Frodo kā atvadu dāvanu — trīs biezi sējumi sarkanas ādas vākos, iespējams, līdz ar visu pārējo salikti vienā sarkanā kārbā. Šiem četriem sējumiem Rietrobežā pievienojās vēl piektais, kur iekļauti komentāri, ciltsgrāmatas un citas papildu ziņas par Brālības hobitiem.
Sarkanās grāmatas oriģināls nav saglabājies, taču tā, sevišķi pirmais sējums, daudzkārt pārrakstīta pēc Scmiusa kunga bērnu pēcnācēju pieprasījuma. Tomēr nozīmīgākajam norakstam ir citāda vēsture. Tas glabājās Dižsmialos, taču tapis Gondorā, jādomā, pēc Peregrīna mazmazdēla lūguma, un pabeigts D. ē. 1592. gadā (F. ē. 172. g.). Dienvidnieku skrīveris tekstu papildinājis ar šādu piezīmi: "Ķēniņa rakstvedis Findegils pabeidzis šo darbu IV/172." Noraksts visos sīkumos sakrīt ar Dižveža grāmatu no Minastirītas. Šī grāmata pēc ķēniņa Elesāra pasūtījuma tika pārrakstīta no Periannatas Sarkanās grāmatas, un valdniekam to aizgādāja dižvedis Peregrīns, kad VI/64, g. pārcēlās uz Gondoru aizvadīt tur mūža novakari.
Tādējādi Dižveža grāmata ir agrīnākais Sarkanās grāmatas noraksts, kur saglabājies daudz kas no tā, kas pēcāk palicis nepārrakstīts vai aizgājis zudībā. Minastiritā tās teksts apauga ar piezīmēm un pārcieta labojumus — sevišķi tas attiecas uz vietu nosaukumiem, personvārdiem un citātiem elfu mēlēs, turklāt te saīsināti izklāstītas arī tās "Stāsta par Aragornu un Arvenu" sadaļas, kas uz kara vēsturi īsti neattiecas. Pilnu stāsta tekstu neilgi pēc ķēniņa nāves esot pierakstījis pavaldoņa Faramira mazdēls Baraīrs. Bet Findegila noraksta nozīmību galvenokārt nosaka fakts, ka vienīgi te pilnībā iekļauti Bilbo "Tulkojumi no elfu valodas". Šie trīs sējumi, kā vēlāk atklājās, sarakstīti ar izcilu prasmi un erudīciju, un, strādādams pie tiem Rivendellā no 1403. līdz 1418. gadam, Bilbo te licis lietā visu, ko vien spējis izdibināt gan no rakstiem, gan sarunu biedriem. Taču Frodo šos sacerējumus faktiski neizmantoja, jo interesējās lielākoties par aizlaikiem, tāpēc šeit tos sīkāk vairs neiztirzāsim.
Tā kā Meriadoks un Peregrīns kļuva par savu dzimtu vežiem un vienlaikus saglabāja ciešas attiecības ar Rohānu un Gondoru, Brašavas un Migaiņu bibliotēkās bija atrodams daudz kas no ziņām, kādas Sarkanajā grāmatā izpalikušas. Brandmuižā lielā skaitā ir darbi par Eriadoras un Rohānas vēsturi. Dažus no tiem sacerējis vai iesācis Meriadoks pats, lai gan Dalienā viņš visvairāk bija pazīstams kā hobits, kurš sarakstījis "Dalienas augu valsti" un "Laika skaitīšanu", kur apcerēta Dalienas un Virpils kalendāru saistība ar laika skaitīšanas sistēmām, kas lietotas Rivendellā, Gondorā un Rohānā. Viņa spalvai pieder ari īss traktāts "Par Dalienas vecvārdiem un senajiem vietu nosaukumiem", kur īpašs uzsvars likts uz radniecību, kas saista rohānu valodu ar specifiskajiem "dalienvārdiem", piemēram, "krāmuļiem" un vietvārdu senākajām daļām.
Dižsmialu grāmatas plašai Dalienas publikai šķita mazāk saistošas, lai gan vēsturei kopumā bija daudz nozīmīgākas. Pats Peregrīns neko sarakstījis netika, toties kopā ar saviem pēctečiem vienkopus savāca daudzus Gondoras skrīveru sarūpētus manuskriptus — galvenokārt to teiksmu norakstus un saīsinātus pārstāstus, kas vēsta par Elendilu un viņa mantiniekiem. Nekur citur Dalienā nav atrodamas tik izsmeļošas ziņas par NUmenoras vēsturi un Saurona ceļu uz varenību. Iespējams, tieši Dižsmialos, izmantojot Meriadoka apkopotās ziņas, tika vienkopus salikts "Gadu stāsts" [5] . gadskaitļi, sevišķi tie, kas attiecas uz Otro laikmetu, tur gan nereti minēti visai aptuveni, tomēr pelna ievērību. Ir pamats uzskatam, ka Meriadoks atbalstu saņēmis un ziņas smēlies no Rivendellas, kur daudzkārt viesojās. Elronda gan tur vairs nebija, toties viņa dēli līdz ar citiem diželfiem Rivendellā dzīvoja vēl ilgi. Runā, ka turp pēc Galadriēlas aizbraukšanas pārcēlies ari Seleborns, taču nav ziņu par dienu, kad uz Sirm- ostām pēdīgi devās ari viņš — pēdējais, kurš savām acīm skatījis Viduszemes sendienas.